Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.39.0-wmf.25 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Gadget Gadget talk Gadget definition Gadget definition talk Tēma 0 40 3673304 3548547 2022-08-21T07:00:31Z Edgars2007 9590 Atcēlu [[Special:Contributions/Edgars2007|Edgars2007]] ([[User talk:Edgars2007|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3548547 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Main Page/minerva.css" /> {| id="mp-topbanner" style="width:100%; background-color:#f9f9f9; margin:1.2em 0 6px 0; border:1px solid #ddd;" | style="width:61%; color:#000;" | <!-- "LAIPNI LŪDZAM VIKIPĒDIJĀ" UN RAKSTU SKAITĪTĀJS! --> {| style="width:280px; border:none; background-color:none;" | style="width:280px; text-align:center; white-space:nowrap; color:#000000;" | <div style="font-size:162%; border:none; margin:0; padding:.1em; color:#000000;">[[Vikipēdija:Laipni lūdzam Vikipēdijā|Laipni lūdzam]] [[Vikipēdija|Vikipēdijā]],</div> <div style="top:+0.2em; font-size:95%;">brīvajā enciklopēdijā, kuru arī Tu vari [[Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana|papildināt]]!</div> <div id="articlecount" style="font-size:85%;">Šobrīd [[Latviešu valoda|latviešu valodā]] ir '''[[Special:Statistics|{{NUMBEROFARTICLES}} {{PLURAL:{{NUMBEROFARTICLES:R}}|rakstu|raksts|raksti}}]]'''.</div> |} <!-- PORTĀLU SARAKSTS LAPAS LABAJĀ PUSĒ --> | style="width:40%; font-size:95%;" | {{Skatītākie raksti Vikipēdijā}} |} <!-- VĒRTĪGS RAKSTS --> {|style="width: 100%; margin:4px 0 0 0; background-color:none; border-spacing: 0px;" | class="MainPageBG" style="width:55%; border:1px solid #cef2e0; background-color:#f5faff; vertical-align:top; color:#000000;" | {|style="vertical-align:top; background-color:#f5fffa;" ! style="padding:2px;" | <h2 style="margin:3px; background:#cef2e0; font-size:120%; font-weight:bold; border:1px solid #a3bfb1; text-align:left; color:#000000; padding:0.2em 0.4em;">Vai Tu zināji, ka...</h2> |- | style="color:#000000; padding:2px 5px 5px;" | <div id="mf-dyk" title="Vai Tu zināji, ka...">{{Vai tu zināji}}</div> |- ! style="padding:2px;" | <h2 style="margin:3px; background-color:#cef2e0; font-size:120%; font-weight:bold; border:1px solid #a3bfb1; text-align:left; color:#000000; padding:0.2em 0.4em;">Aktuāls notikums</h2> |- | style="color:#000000;" | <div id="mf-VR" title="Aktuāls notikums" style="padding:2px 5px">{{Aktuāls notikums sākumlapā}}</div> |} | style="border:1px solid transparent;" | <!-- ŠĪ DIENA VĒSTURĒ --> | class="MainPageBG" style="width:45%; border:1px solid #cedff2; background-color:#f5faff; vertical-align:top;"| {| style="width:100%; vertical-align:top; background-color:#f5faff;" ! style="padding:2px;" | <h2 style="margin:3px; background-color:#cedff2; font-size:120%; font-weight:bold; border:1px solid #a3b0bf; text-align:left; color:#000000; padding:0.2em 0.4em;">Šī diena vēsturē</h2> |- | style="color:#000000; padding:2px 5px;" | <div id="mf-SDV" title="Šī diena vēsturē">{{Atzīmējamās dienas|{{CURRENTDAY}}. {{Menesis-nom|{{CURRENTMONTH}}}}}} {{Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/{{CURRENTDAY}}. {{Menesis-nom|{{CURRENTMONTH}}}}}}</div> |- ! style="padding:2px;" | <h2 style="margin:3px; background-color:#cedff2; font-size:120%; font-weight:bold; border:1px solid #a3b0bf; text-align:left; color:#000000; padding:0.2em 0.4em;">Izveido rakstu</h2> |- | style="color:#000000; padding:2px 5px 5px;" | <div id="mf-IBOX" style="margin-top:15px; margin-bottom:15px;"> <inputbox> type=create <!-- editintro=Palīdzība:Saturs // izņemts kā pārāk garš --> placeholder=Raksta nosaukums buttonlabel=Izveidot/labot rakstu </inputbox> </div> <div style="font-size:85%; border-top:1px solid #cedff2; padding-top:5px;" class="hlist center"> * [[Vikipēdija:Raksta izveidošana|Raksta izveidošana]] * [[Vikipēdija:Rakstu vednis|Rakstu vednis]] * [[Vikipēdija:Vajadzīgo rakstu lapu uzskaitījums|Iedvesmai]] * [[Vikipēdija:Smilšu kaste|Smilšu kaste eksperimentiem]] * [[Vikipēdija:Dalībnieku uzvedības noteikumi|Dalībnieku uzvedības noteikumi]] * [[Vikipēdija:Administrācija|Administrācija]] </div> |- ! style="padding:2px;" | <h2 style="margin:3px; background-color:#cedff2; font-size:120%; font-weight:bold; border:1px solid #a3b0bf; text-align:left; color:#000; padding:0.2em 0.4em;">[[:commons:Commons:Picture of the day|Vikikrātuves dienas attēls]]</h2> |- | style="color:#000000; padding:2px 5px 5px;" | <div id="mf-DB" title="Dienas attēls" class="center">{{Commons dienas bilde|thumb=no|title=yes}}</div> |} |} <!-- LAPAS APAKŠĒJĀ DAĻA --> <table style="width: 100%; margin:4px 0 0 0; background-color:none; border-spacing: 0px;"> <tr><td class="MainPageBG">{{Citi Vikiprojekti}} </td></tr> </table> __NOTOC____NOEDITSECTION__ {{noexternallanglinks}} [[ar:]] [[be:]] [[be-x-old:]] [[ca:]] [[cs:]] [[da:]] [[de:]] [[et:]] [[el:]] [[en:]] [[eo:]] [[es:]] [[fa:]] [[fi:]] [[fr:]] [[he:]] [[hu:]] [[id:]] [[it:]] [[ja:]] [[ko:]] [[la:]] [[ltg:]] [[lt:]] [[nl:]] [[no:]] [[pl:]] [[pt:]] [[ro:]] [[ru:]] [[sk:]] [[sr:]] [[sv:]] [[tr:]] [[uk:]] [[vi:]] [[zh:]] 4oy5ag6xr5szf12ob7h8rqrjqi34und 0 44 3673163 3660909 2022-08-20T21:20:32Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20220820)) #IABot (v2.0.9) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = भारत गणराज्य<br />''Republic of India'' | pilnais_valsts_nosaukums = Indijas Republika | valsts_nosaukums = India | karoga_attēls = Flag of India.svg | karoga_nosaukums = Indijas karogs | ģerboņa_attēls = Emblem of India.svg | ģerboņa_nosaukums = Indijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''[[Satyameva Jayate]]'' | valsts_himna = ''[[Indijas himna|Jana Gana Mana]]'' | kartes_attēls = India (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Ņūdeli]] | lielākā_pilsēta = [[Mumbaja]] | valsts_valodas = [[hindu valoda|hindu]] un [[angļu valoda]] | valsts_iekārta = [[Federāla republika]]<br />[[Parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Indijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Draupadi Murmu]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Indijas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Narēndra Modi]] | neatkarības_iegūšana = [[Indijas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Lielbritānija]]s | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{Dat|1947|08|15}} | neatkarības_notikums2 = Republika | neatkarības_datums2 = {{Dat|1950|01|26}} | platība_km2 = 3 287 263 | platība_rangs = 7. | procenti_ūdens = 9,56 | iedzīvotāju_skaits = 1 332 119 275 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2016 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 2. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 368 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | GDP_nominal = $2,611 [[triljoni]]<ref name=imf2>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2018/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=43&pr.y=6&sy=2017&ey=2019&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=512%2C946%2C914%2C137%2C612%2C546%2C614%2C962%2C311%2C674%2C213%2C676%2C911%2C548%2C193%2C556%2C122%2C678%2C912%2C181%2C313%2C867%2C419%2C682%2C513%2C684%2C316%2C273%2C913%2C868%2C124%2C921%2C339%2C948%2C638%2C943%2C514%2C686%2C218%2C688%2C963%2C518%2C616%2C728%2C223%2C836%2C516%2C558%2C918%2C138%2C748%2C196%2C618%2C278%2C624%2C692%2C522%2C694%2C622%2C142%2C156%2C449%2C626%2C564%2C628%2C565%2C228%2C283%2C924%2C853%2C233%2C288%2C632%2C293%2C636%2C566%2C634%2C964%2C238%2C182%2C662%2C359%2C960%2C453%2C423%2C968%2C935%2C922%2C128%2C714%2C611%2C862%2C321%2C135%2C243%2C716%2C248%2C456%2C469%2C722%2C253%2C942%2C642%2C718%2C643%2C724%2C939%2C576%2C644%2C936%2C819%2C961%2C172%2C813%2C132%2C726%2C646%2C199%2C648%2C733%2C915%2C184%2C134%2C524%2C652%2C361%2C174%2C362%2C328%2C364%2C258%2C732%2C656%2C366%2C654%2C734%2C336%2C144%2C263%2C146%2C268%2C463%2C532%2C528%2C944%2C923%2C176%2C738%2C534%2C578%2C536%2C537%2C429%2C742%2C433%2C866%2C178%2C369%2C436%2C744%2C136%2C186%2C343%2C925%2C158%2C869%2C439%2C746%2C916%2C926%2C664%2C466%2C826%2C112%2C542%2C111%2C967%2C298%2C443%2C927%2C917%2C846%2C544%2C299%2C941%2C582%2C446%2C474%2C666%2C754%2C668%2C698%2C672&s=NGDPD%2CPPPGDP%2CNGDPRPPPPC%2CNGDPDPC&grp=0&a= |title=World Economic Outlook Database: India |publisher=[[International Monetary Fund]] |date=April 2018 |accessdate=15 June 2018}}</ref> | GDP_nominal_rank = 7. | GDP_nominal_year = 2017 | GDP_nominal_per_capita = $1982<ref name=imf2/> | GDP_nominal_per_capita_rank = 139. | IKP_PPP = $9,459 triljoni<ref name=imf2/> | IKP_PPP_gads = 2017 | IKP_PPP_rangs = 3. | IKP_PPP_per_capita = $6542<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = 128. | HDI = {{palielinājās}} 0,645<ref name="UN HDI">{{tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2016_human_development_report.pdf|title=Human Development Report 2016 Summary|publisher=The United Nations|accessdate=15 June 2018|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170322153238/http://hdr.undp.org/sites/default/files/2016_human_development_report.pdf|archivedate=22 March 2017}}</ref> | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = {{font|color=#ffcc00|text=vidējs}} | HDI_rangs = 131. | Gini = 36,8 | Gini_gads = 2004 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Indijas rūpija]] (₹) ([[INR]]) | laika_zona = [[IST]] | utc_offset = +5:30 | laika_zona_DST = netiek mainīts | utc_offset_DST = +5:30 | domēns = [[.in]] | tālsarunu_kods = 91 | iso_kods_num = 356 | iso_kods_alfa2 = IN | iso_kods_alfa3 = IND }} '''Indija''' ({{val|hi|भारत}}, ''Bhārat'', {{val|en|India}}), oficiāli '''Indijas Republika''' ({{val|hi|भारत गणराज्य}}, ''Bhārat Gaṇarājya'', {{val|en|Republic of India}}), ir [[valsts]] [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]]. Tā ir [[valstu uzskaitījums pēc platības|septītā lielākā]] valsts pasaulē, kā arī [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|otrā lielākā]] valsts pēc iedzīvotāju skaita. Toties tā ir vislielākā [[demokrātija|demokrātiskā]] valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Indijā dzīvo vairāk nekā miljards cilvēku un šajā teritorijā runā vairāk kā 1600 dažādās [[valoda|valodās]]. Indiju dienvidos apskalo [[Indijas okeāns]], rietumos [[Arābijas jūra]], bet austrumos [[Bengālijas līcis]]. Krasta līnijas garums sasniedz 7517 km.<ref name=sanilkumar>{{Laikraksta atsauce|last=Kumar|first=V. Sanil|coauthors=K. C. Pathak, P. Pednekar, N. S. N. Raju|title=Coastal processes along the Indian coastline|journal=Current Science|volume=91|issue=4|year=2006|pages=530—536|format=PDF|url=http://drs.nio.org/drs/bitstream/2264/350/1/Curr_Sci_91_530.pdf|accessdate={{dat|2009|12|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090908141613/http://drs.nio.org/drs/bitstream/2264/350/1/Curr_Sci_91_530.pdf|archivedate={{dat|2009|09|08||bez}}}}</ref> Rietumos tā robežojas ar [[Pakistāna|Pakistānu]], ziemeļos ar [[Ķīna|Ķīnu]], [[Nepāla|Nepālu]] un [[Butāna|Butānu]], bet austrumos ar [[Bangladeša|Bangladešu]] un [[Mjanma|Mjanmu]]. Tai Indijas okeānā ir jūras robežas arī ar [[Šrilanka|Šrilanku]], [[Maldīvija|Maldīviju]] un [[Indonēzija|Indonēziju]]. Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta [[Indas ielejas civilizācija]]i, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas [[impērija]]s.<ref>Oldenburg, Phillip. 2007. "India: History," [http://encarta.msn.com/ Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091031074236/http://encarta.msn.com/ |date={{dat|2009|10|31||bez}} }}© 1997—2007 Microsoft Corporation.</ref> Šeit ir radušās četras no pasaules pamata [[reliģija|reliģijām]] — [[hinduisms]], [[budisms]], [[džainisms]] un [[sikhisms]]. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties [[zoroastrisms|zoroastrismam]], [[jūdaisms|jūdaismam]], [[kristietība]]i un [[islāms|islāmam]], izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma [[Britu Austrumindijas kompānija]]s pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja [[Apvienotā Karaliste]]. Indija par neatkarīgu valsti kļuva [[1947]]. gadā pēc cīņas par neatkarību, ko iezīmēja plaša nevardarbīga pretošanās. Indija ir [[parlamentārisms|parlamentārās demokrātijas]] sistēmas [[republika]], kas sastāv no 29 štatiem un septiņām savienības teritorijām. Tai ir pasaulē divpadsmitā lielākā [[saimniecība]] pēc tirgus izmaiņu rādītājiem un pasaulē ceturtā lielākā pēc [[pirktspējas paritāte]]s. 1991. gadā uzsāktās ekonomiskās reformas to ir pārvērtušas par vienu no visātrāk augošajām saimniecībām,<ref name="ERS">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ers.usda.gov/Briefing/India/|title=India is the second fastest growing economy|accessdate=2007-08-05|work=Economic Research Service (ERS)|publisher=United States Department of Agriculture (USDA)|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110520002800/http://www.ers.usda.gov/Briefing/India/|archivedate=2011-05-20}}</ref> tomēr te vēl joprojām ir augsts [[nabadzība]]s,<ref name = "gov.in-prmar07PDF">[http://www.planningcommission.gov.in/news/prmar07.pdf Poverty estimates for 2004-05] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080914014726/http://www.planningcommission.gov.in/news/prmar07.pdf |date={{dat|2008|09|14||bez}} }}, Planning commission, Government of India, March 2007. Accessed: ''25 August 2007''.</ref> [[analfabētisms|analfabētisma]] un [[nepietiekams uzturs|nepietiekama uztura]] līmenis. <!-- Indija ar savu plurālistisko, daudzvalodīgo un daudzetnisko sabiedrību ir arī dabiskā vide daudzveidīgiem aizsargājamiem [[dzīvā daba|dzīvās dabas]] pārstāvjiem. --> == Etimoloģija == Nosaukums Indija ir atvasināts no [[Inda]]s upes nosaukuma, kas, savukārt, ir cēlies no [[senpersiešu valoda]]s vārda ''Hindu'', [[sanskrits|sanskrita]] ''Sindhu'', kā vietējie iedzīvotāji vēsturiski dēvēja šo upi.<ref>"India", ''Oxford English Dictionary'', second edition, 2100a.d. Oxford University Press.</ref> [[Senā Grieķija|Senie grieķi]] indiešus sauca par ''Indoi'' (Ινδοί), kas nozīmē "Indas cilvēki".<ref name="basham">{{Grāmatas atsauce |first=A. L. |last=Basham |title=The Wonder That Was India |publisher=South Asia Books |year=2000 |isbn=0283992573}}</ref> [[Indijas konstitūcija|Indijas konstitūcijā]] un dažās Indijas valodās kā oficiāls nosaukums ar līdzvērtīgu statusu tiek lietots vārds ''Bhārat'' (<small>[[IPA]]:</small> {{Unicode|/bʰɑːrət̪/}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|title= Official name of the Union|url= http://indiacode.nic.in/coiweb/fullact1.asp?tfnm=00%201|work= Courts Informatics Division, National Informatics Centre, Ministry of Comm. and Information Tech|quote= Name and territory of the Union- India, that is Bharat, shall be a Union of States.|accessdate= 2007-08-08|archiveurl= https://web.archive.org/web/20070927204017/http://indiacode.nic.in/coiweb/fullact1.asp?tfnm=00%201|archivedate= 2007-09-27}}</ref> Indostāna jeb Hindustāna, kas ir persiešu apzīmējums "Hindu zemei" un vēsturiski attiecas uz [[Ziemeļindija|Ziemeļindiju]], arī laiku pa laikam tiek lietots kā [[sinonīms]] visai Indijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Hindustan|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/266465/Hindustan|accessdate=2007-06-18|publisher=[[Encyclopædia Britannica]], Inc.|year=2007}}</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|Indijas vēsture}} [[Attēls:Ashoka pillar at Vaishali, Bihar, India.jpg|thumb|left|200px|Vaišali senpilsētas drupas [[Bihāra]]s štatā (3. gs. p.m.ē.)]] Pirmās [[arheoloģija|arheoloģiskās]] liecības par [[Homo sapiens|moderno cilvēku]] klātbūtni [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] ir kopš 30 000 gadu senas pagātnes.<ref>Petraglia, Michael D.; Allchin, Bridget (2007), "Human evolution and culture change in the Indian subcontinent", in Michael Petraglia, Bridget Allchin, The Evolution and History of Human Populations in South Asia: Inter-disciplinary Studies in Archaeology, Biological Anthropology, Linguistics and Genetics, Springer</ref> Aptuveni 7000 gadus p.m.ē. ļaudis šajā teritorijā ir sākuši [[lauksaimniecība|apsaimniekot zemi]] un [[lopkopība|audzēt mājlopus]]. Arheoloģiskie izrakumi daudzās vietās, īpaši [[Mohendžodaro]] un [[Harapa|Harapā]] (abas vietas mūsdienās atrodas [[Pakistāna|Pakistānā]]), liecina, ka aptuveni no 2600. līdz 2000. gadam p.m.ē. uzplauka [[Indas ielejas civilizācija]] ar attīstītām pilsētām un tehnoloģijām. Jau tajā laikā pilsētā bija izbūvētas akas, vannas, [[drenāža]]s sistēmas, kā arī amatnieki prata izgatavot rotaslietas, dažādus mājsaimniecības priekšmetus un no [[varš|vara]] kaltus ieročus.<ref>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/indija/teksts.htm | title= Indijas tradicionālā kultūra | publisher= LU MII AILab | accessdate= 2010-04-04}}</ref> [[2. gadu tūkstotis p.m.ē.|2. gadu tūkstotī p.m.ē.]] šajā teritorijā ienāca [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodās]] runājošās [[rigvēdu ciltis]]. No šo cilšu reliģijām vēlāk attīstījās [[hinduisms]]. Svētie raksti [[Vēdas]] kļuva par svarīgu reliģijas sastāvdaļu. [[Rigvēda|Rigvēdā]] ir minētas četras lielas sociālās grupas, pazīstamas kā [[varna (hinduisms)|varnas]], kas norāda uz to, ka sociālā sistēma, kurā cilvēki tiek grupēti [[kasta|kastās]], ir bijusi jau pirms tūkstošiem gadu. Rigvēdu ciltis apdzīvoja subkontinenta ziemeļrietumu, ziemeļu centrālo daļu un [[Ganga]]s ieleju. [[6. gadsimts p.m.ē.|6. gadsimtā p.m.ē.]] uz dienvidiem no [[Himalaji]]em bija izveidojušās 16 par [[mahadžanapadas|mahadžanapadām]] sauktas atsevišķas valstiņas. 326. gadā p.m.ē. Maķedonijas ķēniņš [[Aleksandrs Lielais]] pēc [[Ahemenīdu impērija]]s sagrāves iebruka Ziemeļindijā un iekaroja tagadējās [[Pendžāba]]s teritoriju, tomēr neuzdrošinājās karot ar [[Nanda impērija|Nanda impēriju]] un devās atpakaļ uz rietumiem.<ref>Fuller, J.F.C. (2004). "Alexander's Great Battles". The Generalship of Alexander the Great (Reprint ed.). New York: Da Capo Press. pp. 188—199.</ref> [[Attēls:Maurya Dynasty in 265 BCE.jpg|thumbnail|200px|Maurjas impērija ap 265. gadu p.m.ē.]] [[321 p.m.ē.|321]]. gadā p.m.ē. [[Čandragupta Maurja]] dibināja lielu un centralizētu [[Maurju impērija|Maurju impēriju]], kas pastāvēja līdz [[185 p.m.ē.|185]]. gadam p.m.ē. Čandraguptas mazdēls [[Ašoka]] pakļāva gandrīz pilnīgi visu Indijas subkontinentu, vienīgi neliela teritorija pašos Indijas dienvidos palika neiekarota. Ašoka pieņēma tajā laikā tikai nelielas [[sekta]]s līmenī esošo [[budisms|budismu]]. Viņa valdīšanas laikā tika uzcelts tūkstošiem budistu svētnīcu, veicinātas misijas ārpus impērijas teritorijas, kā rezultātā šī reliģija piedzīvoja strauju uzplaukumu. Ap [[320]]. gadu m.ē. [[Guptas dinastija]] dibināja plašu impēriju, kas Ziemeļu un Centrālajā Indijā pastāvēja līdz [[6. gadsimts|6. gadsimta]] vidum. Guptas periodā uzplauka [[sanskrits|sanskrita]] literatūra, kur izceļamas ir [[Kālidāsa]]s lugas un dzejoļi. Šajā laikā uzplauka arī [[tēlniecība]] un [[sienas gleznojums|sienas gleznojumu]] kultūra. Strauji attīstījās [[astronomija]] un [[matemātika]]. Pēc tam vairākus gadsimtus Indijas teritorijā regulāri iebruka ciltis no [[Centrālāzija]]s un [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]]. [[8. gadsimts|8. gadsimtā]] sirojumus Indijas teritorijā uzsāka [[arābi]], [[tjurki]] un [[persieši]]. Tjurku musulmaņi vēlāk iekaroja lielāko daļu no Ziemeļindijas un dibināja [[Deli sultanāts|Deli sultanātu]], kas pastāvēja no [[13. gadsimts|13. gadsimta]] sākuma līdz [[16. gadsimts|16. gadsimtam]]. [[13. gadsimts|13. gadsimta]] beigās [[mongoļi|mongoļu]] armija [[Čingishans|Čingishana]] vadībā rīkoja sirojumus uz [[Pendžāba (reģions)|Pendžābu]]. [[1398]]. gadā [[Tamerlans|Tamerlana]] armija iekaroja [[Deli]], samazinot sultanāta varenību. [[Attēls:Mughal1700.png|thumbnail|200px|left|[[Mogulu impērija]] ap 1700. gadu.]] [[1526]]. gadā [[Babūrs]], kas bija gan Čingishana, gan Tamerlana pēcnācējs, ienāca Indijas ziemeļrietumus no [[Afganistāna]]s un sagrāva Deli sultanātu, dibinot [[Mogolu impērija|Mogolu impēriju]]. Šī musulmaņu valsts savu varenību saglabāja līdz pat [[18. gadsimts|18. gadsimtam]]. Indijas dienvidi nekad pilnībā netika iekaroti, bet ziemeļos esoša impērija [[Akbars Lielais|Akbara]] un [[Šahs Džahāns|Šaha Džahāna]] valdīšanas laikā bija viena no varenākajām Āzijas vēsturē. [[Aurangzebs|Aurangzeba]], pēdējā mogolu valdnieka, valdīšanas laikā no [[1658]]. līdz [[1708]]. gadam [[Dekāna|Dekānā]] dzīvojošie [[marati]] sāka vājināt impēriju. Tikmēr starp [[Eiropa]]s lielvarām sākās cīņa par dominanci tirdzniecībā ar Indiju. [[1498]]. gadā [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Vasko da Gama]] atklāja jūrasceļu uz Indiju, apbraucot apkārt [[Labās Cerības rags|Labās Cerības ragam]] Āfrikas dienvidos. Portugāļi drīz vien pakļāva [[Goa|Goā]] teritoriju Indijas rietumu krastā un tur izveidoja [[garšviela|garšvielu]] tirdzniecības bāzi. 17. gadsimta sākumā [[Nīderlande|nīderlandieši]], [[Apvienotā Karaliste|briti]] un [[Francija|franči]] sāka apstrīdēt portugāļu monopolu tirdzniecībā ar indiešiem. [[1600]]. gadā tika izveidota [[Britu Austrumindijas kompānija]], un tā gadsimta laikā dibināja vairākus tirdzniecības posteņus vietās, kur mūsdienās atrodas [[Čennai]], [[Mumbaja]] un [[Kolkata]]. Kolkata, kas tajā laikā tika saukta par Kalkutu, bija [[Britu Indija]]s galvaspilsēta no 1772. līdz 1912. gadam. 1740. gados sākās Francijas un Lielbritānijas sāncensība kontroles iegūšanā pār tirdzniecību ar Indiju. Lai vieglāk to būtu panākt, abas lielvaras veidoja alianses ar daudziem dažādiem indiešu valdniekiem. Franči izveidoja lokālo karaspēku, un, izmantojot Dienvidindijas valdnieku savstarpējās cīņas, pakļāva lielu daļu no [[Dekāna]]s. [[Attēls:Clive.jpg|thumbnail|200px|Roberts Klaivs kļuva par pirmo britu Bengālijas gubernatoru.]] [[1751]]. gadā briti [[Roberts Klaivs|Roberta Klaiva]] vadībā iekaroja [[Arkota|Arkotu]], kuru pēc tam veiksmīgi arī nosargāja no franču uzbrukumiem, bet [[1757]]. gadā Klaiva uzvara pie [[Palaši]] iezīmēja franču kundzības ēras beigas. Britu Austrumindijas kompānija bija ieguvusi kontroli pār plašām teritorijām. Vēlāk tirdzniecības kontrole pārauga arī politiskā kontrolē. Interesanti, ka Britu Austrumindijas kompānija, kas bija privāts uzņēmums, galvenokārt izmantoja vietējos karavīrus ([[sipaji|sipajus]]), kas bija dzimuši un auguši Indijā. [[1774]]. gadā [[Vorens Heistingss]] kļuva par pirmo Britu Austrumindijas kompānijas ģenerālgubernatoru. 1839. gadā britu karaspēks [[Pirmais angļu-afgāņu karš|iebruka Afganistānā]], bet līdz 1842. gadam spēja pakļaut vienīgi puštunu apdzīvotās teritorijas austrumu daļu. Līdz [[1849]]. gadam kompānija, gūstot uzvaras un noslēdzot līgumus, valdīja teju vai visā [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]]. Dažas valdonīgas metodes, ko izmantoja britu kompānija, piemēram, britu [[misionārs|misionāru]] mēģinājumi [[hinduisti|hinduistus]] pievērst [[kristietība]]i un eiropiešu [[muita]]s ieviešana tradicionālo indiešu uzņēmumu izdevumiem, izraisīja lielu nemieru vilni. [[1857]]. gadā sabiedrībā izplatījās baumas, ka angļu karavīri savu šaujamieroču patronas iesmērējot ar govju un cūku taukiem. Govis ir hinduisma svētie dzīvnieki, savukārt cūkas [[islāms|islāmā]] ir nešķīsti dzīvnieki. Tādēļ izcēlās [[Indiešu nemieri]], kas bija plaša un bruņota sipaju sacelšanās pret britiem. Šie nemieri turpinājās līdz [[1858]]. gadam, kad asiņainā sacelšanās tika apspiesta. Tas iezīmēja Britu Austrumindijas kompānijas varas norieta sākumu. 1858. gadā Indijas pārvalde tika nodota [[Apvienotās Karalistes karaļi|Britu karaļnamam]]. [[1876]]. gadā [[Lielbritānijas parlaments]] nolēma, ka Indija ir daļa no [[Britu impērija]]s. Nākamajā gadā par Indijas imperatori tika kronēta [[karaliene Viktorija]]. [[1878]]. gadā Britu impērijas karaspēks atkal iebruka Afganistānā, sākot [[Otrais angļu-afgāņu karš|Otro angļu-afgāņu karu]] un Afganistānas emirāts kļuva par Britu impērijas vasaļvalsti. Indijas vicekaralis, kuru iecēla britu karalis vai karaliene, valdīja tikai tieši [[Britu Indija]]s provincēs. Hindu un musulmaņu prinči turpināja valdīt gandrīz 600 atsevišķās valstīs. Šīs valstis nomināli bija [[autonomija|autonomas]], un tām tika aizliegts karot savā starpā. Indijas vicekaralis turēja pa vienam pārstāvim katrā galmā, un viņa uzdevums bija sniegt konsultācijas valdniekam. [[Attēls:British Indian Empire 1909 Imperial Gazetteer of India.jpg|thumbnail|left|200px|Britu Indijas impērijas politiskais iedalījums 1909. gadā. Tieši Indijas vicekaralim pakļautās teritorijas iezīmētas sarkanā krāsā, bet indiešu prinču pārvaldītās teritorijas dzeltenā krāsā.]] Britu valdīšanas laikā tika nodrošināta iekšēja saskaņa starp Indijas teritorijā dzīvojošajām tautām, kā arī attīstījās dažas no tautsaimniecības nozarēm. Briti modernizēja pilsētas, izbūvēja ceļus un dzelzceļu, kanālus, veica apūdeņošanas darbus, kā arī uzbūvēja dzirnavas, rūpnīcas un skolas. Viņi ieviesa [[Rietumu pasaule]]s likumus un [[policija]]s sistēmu. Šajā laikā ļoti maz indiešu tika iecelti kādā no valdības krēsliem. Indijas intelektuāļi, no kuriem daudzi bija izglītojušies [[Anglija|Anglijā]], sāka sapņot par brīvu Indiju. [[1885]]. gadā viņi dibināja politisko partiju, kura bija pazīstama kā [[Indijas Nacionālais Kongress]]. Sākotnēji tā bija viduvēja reformu partija, kuras mērķis bija indiešu ievēlēšana viņu pašu valdībā; vēlāk tā aicināja iegūt neatkarību no Lielbritānijas. [[1906]]. gadā tika izveidota [[Musulmaņu līga]], lai aizsargātu Indijas musulmaņu minoritātes politiskās tiesības. Dažus gadus vēlāk tā pievienojās Kongresa partijai cīņā par Indijas neatkarību. Turpmākās desmitgades šī apvienība veicināja hindu un musulmaņu vienotību, lai gan abām grupām bieži vien bija lielas atšķirības. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[Indijas bruņotie spēki]] cīnījās [[Sabiedrotie (Pirmais pasaules karš)|Sabiedroto]] pusē, bet pēc kara pieauga nacionālistu saviļņojums. [[1919]]. gadā Lielbritānijas parlaments pieņēma reformu aktu, kas paredzēja katrai Indijas provincei savu padomi, kam bija neliela kontrole [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], izglītībā un [[veselības aizsardzība|veselības aizsardzībā]]; ieceltās britu amatpersonas saglabāja kontroli pār pārējām jomām. Tajā pašā gada briti arī iedeva valdībai represīvas pilnvaras, lai apspiestu pretošanos pret tās varu, piemēram, politiskos aktīvistus ieslodzīja bez tiesas sprieduma. 1919. gadā sākās [[Trešais angļu-afgāņu karš]], kas beidzās ar [[Rāvalpindi miera līgums|Rāvalpindi miera līgumu]], kurā Britu impērija atzina Afganistānas neatkarību. [[Attēls:Nehru Gandhi 1937 touchup.jpg|thumbnail|200px|[[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mahātma Gandijs]] un [[Džavāharlāls Nehru]] 1937. gadā.]] [[Mohandāss Karamčands Gandijs]] no Kongresa partijas vadīja kustību pret britu varu tikai ar nevardarbīgiem veidiem.<ref>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://tolerance.dialogi.lv/article.php?id=17&la=2 | title= Mohandas (Mahatma) Gandijs | publisher= iecietība.lv | accessdate= 2010-04-06}}</ref> Piemēram, viņš aicināja boikotēt britu ražotos produktus un britu institūcijas. Vairāki simti tūkstoši pievienojās viņa nevardarbīgajai kampaņai, un daudzi no viņiem, tai skaitā, arī Gandijs, tika ieslodzīti. Kongresa partija ātri vien ieguva popularitāti. [[1929]]. gadā par partijas prezidentu tika ievēlēts [[Džavāharlāls Nehru]]. Tāpat kā Gandijs, arī Nehru veltīja visu savu laiku Indijas neatkarības iegūšanai. Pēc vairākus gadus ilgstošām sarunām par to, kā reformēt [[Indijas konstitūcija|Indijas konstitūciju]], britu parlaments [[1935]]. gadā pieņēma aktu, kas provincēs paredzēja vēlētus likumdevējus. Tomēr īpašuma un izglītības prasības ievērojami ierobežoja vēlētāju skaitu. Lai aizsargātu minoritāšu intereses, balsošana notika pēc sabiedriskajām grupām, tas ir, musulmaņi, sikhi, kristieši un citi balsoja par kandidātiem, kas pārstāvēja viņu pašu grupu. Šāda sistēma izraisīja reliģiskas nesaskaņas. Jau tā saspringtās attiecības starp Indijā dzīvojošajiem [[hinduisti]]em un [[musulmaņi]]em pasliktinājās pēc [[1937]]. gada vēlēšanām, kurās veiksmīgi startēja hindu [[Nacionālā Kongresa partija|Kongresa partija]]. Kongresa partija neiekļāva nevienu no [[Musulmaņu līga]]s biedriem savās provinču valdībās. Kad [[1939]]. gadā sākās [[Otrais pasaules karš]], Kongresa partija pieprasīja britiem, lai tā pēc kara dod Indijai brīvību kā atlīdzību par Indijas aktīvu līdzdalību karā. Briti nebija gatavi dot šādu solījumu, tādēļ Kongresa partija iebilda pret Britu Indijas karaspēka iesaistīšanos karā. [[1940]]. gadā Musulmaņu līga pieprasīja nošķirt musulmaņu apdzīvotās provinces no Indijas, lai izveidotu neatkarīgu valsti, kuru sauktu par [[Pakistāna|Pakistānu]]. Turklāt vairāki indiešu valdnieki vēlējās atjaunot savu valstu neatkarību, tomēr Indijas Kongresa partija uzstāja par vienotu Indiju. [[1942]]. gadā britu politiķi piedāvāja plānu, pēc kura Indijai pēc kara būtu [[domīnija]]s statuss, bet arī šim piedāvājumam Indijas līderi nepiekrita. Kad [[1944]]. gada pavasarī agrāk Indijas sastāvā esošajā [[Mjanma|Birmā]] iebruka [[Japānas impērija]]s karaspēks, Indijas karaspēks tomēr iesaistījās karā, izveidojot brīvprātīgo armiju, kuru veidoja aptuveni 2,5 miljoni karavīru. Šajā laikā ļoti strauji attīstījās [[rūpniecība]], jo kara vajadzībām radās nepieciešamība pēc dažāda veida precēm. Britu Indija ieguva neatkarību 1947. gadā un tika sadalīta [[Indijas Domīnija]]s un [[Pakistānas Domīnija]]s daļās formālā Apvienotās Karalistes karaļa pakļautībā. Pandžābas un Bengālijas provinču sadalīšana radīja asiņainus nemierus starp sikhiem, hindiem un musulmaņiem. 1950. gada 26. janvārī Indija tika pasludināta par republiku. [[Džavāharlāls Nehru]] kļuva par pirmo Indijas premjerministru. Nehru valdības laikā notika karš ar [[Ķīna|Ķīnu]]. Indija kļuva par vienu no [[Nepievienošanās kustība]]s dibinātājvalstīm. Nehru ekonomiskajā politikā bija jūtama sociālistiska ievirze. Pēc Nehru nāves 1964. gadā viņa vadītā [[Indijas Nacionālais Kongress|Indijas Nacionālais Kongresa]] partija saglabāja lielu ietekmi un, ar nelieliem pārtraukumiem, veidoja Indijas valdību līdz 1996. gadam.<ref>India After Gandhi, Ramachandra Guha, {{ISBN|978-0-06-095858-9}}</ref> Indijas premjerministri šajā laikā bija Nehru meita [[Indira Gandija]] un viņas dēls [[Rādžīvs Gandijs]]. Šajā laikā notika [[1965. gada Indijas un Pakistānas karš]] par [[Kašmīra]]s provinci un [[1971. gada Indijas un Pakistānas karš]], kura rezultātā no Pakistānas austrumdaļas izveidojās neatkarīgā [[Bangladeša]]s valsts. Lai cīnītos pret saviem politiskajiem pretiniekiem, [[1975]].—[[1977]]. gadā premjerministre Indira Gandija izsludināja ārkārtas stāvokli. [[1984]]. gadā Indiru Gandiju nogalināja viņas miesassargi, kas bija saistīti ar [[sikhi|sikhu]] separātistu grupu. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Indija 1990. gadu sākumā sāka atkāpties no sociālistiskās ekonomiskās politikas un pastiprinājās hindu nacionālisms. 1992. gada decembrī hindu nemiernieki izpostīja ''Babri Masjid'' mošeju, kam sekoja sadursmes starp hinduistiem un musulmaņiem visā Indijā. [[1990. gadi|1990. gadu]] beigās pie varas nāca nacionālistiskā [[Bharatiya Janata Partija]] (BJP). Tās vadībā Indija veica kodolizmēģinājumus, 1998. gadā uzspridzinot 5 atombumbas. 2004. gada vēlēšanās pie varas atgriezās Indijas Nacionālais Kongress, bet 2014. gada vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja BJP. == Ģeogrāfija == [[Attēls:India Geographic Map.jpg|thumb|200px|Indijas topogrāfiskā karte.]] Indija, [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinenta]] galvenā daļa, atrodas uz [[Indijas tektoniskā plātne|Indijas tektoniskās plātnes]], kas ir [[Indo-Austrālijas plātne]]s mazāka daļa.<ref name=ali>{{Laikraksta atsauce|last=Ali |first=Jason R. |coauthors=Jonathan C. Aitchison |title=Greater India |url=https://archive.org/details/sim_earth-science-reviews_2005-10_72_3-4/page/170 |journal=Earth-Science Reviews |volume=72 |issue=3-4 |year=2005 |pages=170—173 |doi=10.1016/j.earscirev.2005.07.005 |ref=ali}}</ref> Indija robežojas ar [[Pakistāna|Pakistānu]], [[Ķīna|Ķīnu]], [[Mjanma|Mjanmu]], [[Bangladeša|Bangladešu]], [[Nepāla|Nepālu]] un [[Butāna|Butānu]]. Uz dienvidiem no Indijas atrodas [[Indijas okeāns]]. Indiju veidojošie ģeoloģiskie procesi sākās pirms septiņdesmit pieciem miljoniem gadu, kad [[Indijas subkontinents]], daļa no dienvidu superkontinenta [[Gondvāna]]s, uzsāka [[plātņu tektonika|dreifēšanu]] ziemeļaustrumu virzienā; tā ilga piecdesmit miljonus gadu — pāri tad vēl neizveidojušajamies [[Indijas okeāns|Indijas okeānam]].<ref name=ali/> Subkontinenta sekojošā sadursme un [[subdukcija]] ar [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas plātni]] izraisīja [[Himalaji|Himalaju]], planētas augstāko [[kalns|kalnu]], pacelšanos un tie šobrīd norobežo Indiju ziemeļos un ziemeļaustrumos.<ref name=ali/> Dienvidos, tieši pie Himalajiem, bijušajā jūras dibenā plātne pārvietojoties radīja milzīgu ieplaku, kas, pakāpeniski piepildoties ar upju nogulsnēm,<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 7.</ref> izveidoja tagadējo [[Indas-Gangas līdzenums|Indas-Gangas līdzenumu]].<ref>{{Laikraksta atsauce |last=Prakash |first=B. |coauthors=Sudhir Kumar, M. Someshwar Rao, S. C. Giri |title=Holocene tectonic movements and stress field in the western Gangetic plains |journal=Current Science |volume=79 |issue=4 |year=2000 |pages=438—449 |url=http://www.ias.ac.in/currsci/aug252000/prakash.pdf |format=PDF}}</ref> Uz rietumiem no šī līdzenuma atdalīts ar [[Arāvalli grēda|Arāvalli kalnu grēdu]], atrodas [[Tara tuksnesis]].<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 11.</ref> Sākotnējā Indijas plātne šobrīd veido [[Indostānas pussala|Indostānas pussalu]], vecāko un ģeoloģiski visstabilāko Indijas daļu, kas uz ziemeļiem izplešas līdz pat [[Sātpuras grēda|Sātpuras]] un [[Vindhjas grēda|Vindhjas kalnu grēdām]] centrālajā Indijā. Šīs paralēlās grēdas stiepjas no [[Arābijas jūra]]s krasta [[Gudžarāta|Gudžarātā]] rietumos uz ar [[akmeņogles|akmeņoglēm]] bagāto [[Nāgpuras plato]] [[Džhārkhanda]]s austrumos.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 8.</ref> Indostānas pussalas dienvidu daļā atrodas [[Dekāna|Dekānas plato]], ko no jūras piekrastes norobežo piekrastes grēdas [[Rietumgati]] un [[Austrumgati]];<ref name=britan-weghats>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 9.—10.</ref> Dekānas plato sastāv no vecākajiem [[ieži]]em Indijā; daži no tiem ir pat vairāk nekā miljardu gadu veci. Indija atrodas uz ziemeļiem no ekvatora starp ziemeļu platuma 6°44' un 35°30' un austrumu garuma 68°7' un 97°25'.<ref name="yearbook">{{Harv|Government of India|2007|p=1.}}</ref> [[Attēls:Tso Kiagar Lake Ladakh.jpg|thumb|left|200px|Ezers [[Ladakha|Ladakhā]], [[Himalaji|Himalajos]].]] Indijas [[krasta līnija]] ir 7517 [[kilometrs|kilometrus]] gara; no tiem 5423 kilometri pieder Indostānas pussalai, bet atlikušie 2094 kilometri Andamanu, Nikobaru un Lakšadvīpu salām.<ref name=sanilkumar/> Saskaņā ar Indijas flotes hidrogrāfiskajām kartēm, cietzemes krasts ir šāda sastāva: 43% smilšu pludmales, 11% akmeņains krasts, ieskaitot klintis, bet 46% ir purvaini krasti.<ref name=sanilkumar/> Starp nozīmīgākajām upēm, kuru [[upes izteka|izteka]] ir [[Himalaji|Himalajos]] un kas lielāko daļu plūst cauri Indijai, ir [[Ganga]] un [[Brahmaputra]], abas ietek [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcī]].<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 15.</ref> Nozīmīgas Gangas pietekas ir [[Jamuna]] un [[Kosī]], kuru ārkārtīgi zemais slīpums ir cēlonis ikgadējiem postošiem [[plūdi]]em. Galvenās pussalas upes, kuru kraujuma slīpums pasargā to ūdeņus no pārplūšanas, ir [[Godāvari]], [[Mahanadi]], [[Kaveri]] un [[Krišnu (upe)|Krišnu]], kas visas arī ietek Bengālijas līcī;<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 16.</ref> kā arī [[Narmada]] un [[Tāpi]], kas ietek Arābijas jūrā.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 17.</ref> Nozīmīgas Indijas piekrastes iezīmes ir purvainā [[Kačha]] Rietumindijā un sanesu [[Sundarbani]] delta, ko Indija dala ar [[Bangladeša|Bangladešu]].<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 12.</ref> Indijai ir divi arhipelāgi: [[Lakšadvīpa]] — [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] netālu no Indijas dienvidrietumu piekrastes, un [[Andamanu un Nikobaru salas]] — vulkāniska salu virkne [[Andamanu jūra|Andamanu jūrā]].<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Dikshit |first= K.R. |author2=Joseph E. Schwartzberg |title= Encyclopædia Britannica |accessdate= 2007-09-29 |year= 2007 |pages= 1—29 |chapter= India: The Land |chapterurl= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/285248/India}} lpp. 13.</ref> === Klimats === Indijas [[klimats|klimatu]] spēcīgi ietekmē [[Himalaji]] un [[Tara tuksnesis]], kas regulē [[musons|musonus]]. Himalaji aizkavē auksto [[Centrālāzija]]s nolaides vēju ienākšanu, tādējādi lielākajā daļā no Indijas subkontinenta ir siltāks nekā vairumā vietu līdzīgos platuma grādos.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Posey |first=C.A |year=1994 |title=The Living Earth Book of Wind and Weather |url=https://archive.org/details/livingearthbooko00pose |publisher=Reader's Digest Association |isbn=0-8957-7625-1}} lpp. 118.</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=Wolpert |first=Stanley |authorlink=Stanley Wolpert |year=2003 |title=A New History of India |publisher=Oxford University Press |location=[[Oksforda|Oxford]] and New York |page=544 |isbn=0195166787 |url= http://www.amazon.com/New-History-India-Stanley-Wolpert/dp/0195166787/}} lpp.4.</ref> Tara tuksnesim ir izšķiroša loma mitro dienvidrietumu vasaras musonu vēju piesaistē, starp jūniju un oktobri nodrošinot Indijas nokrišņu daudzuma lielāko daļu. Indijā klimats pārsvarā atbilst četrām galvenajām grupām, tas ir tropiski mitrs, tropiski sauss, subtropu mitrs vai kalnu klimats.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Heitzman |first=J. |author2=R.L. Worden |year=1996 |title=India: A Country Study |publisher=Library of Congress (Area Handbook Series) |isbn=0-8444-0833-6}} lpp.97.</ref> Indijā ir 3 atšķirīgi [[gadalaiks|gadalaiki]]: [[ziema]], [[vasara]] un [[musons|musonu]] gadalaiks. Ziema sākas novembrī. Ziemai raksturīgs sausums un relatīvi zemākas temperatūras (dienā no 12—18 °C Deli līdz 30 °C Indijas dienvidos, naktī no 2—6 °C Deli līdz 20 °C dienvidos). Martā ziemu nomaina vasara, ar ļoti karstu un sausu laiku. Maijā dienas temperatūra lielā daļā Indijas sasniedz 40 °C. Jūnijā vasaru nomaina [[musons|musonu]] vēji, kas atnes spēcīgas lietusgāzes un nedaudz vēsāku laiku. === Administratīvais iedalījums === {{pamatraksts|Indijas štati un teritorijas}} Indija sastāv no divdesmit deviņiem štatiem un deviņām savienības teritorijām. Vēlētas likumdevējas vara un pārvalde, kas veidota pēc Vestminsteras modeļa ir visiem štatiem un divām no savienības teritorijām — [[Pudučerri]] un [[Deli|Deli Valsts galvaspilsētas teritorijai]]. Pārējo piecu savienības teritoriju tiešo pārvaldību veic Centra iecelti administratori. Pēc Štatu Reorganizācijas likuma pieņemšanas 1956. gadā štatus veidoja uz valodu pamata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.commonlii.org/in/legis/num_act/sra1956250/|title=States Reorganisation Act, 1956|work=Constitution of India|publisher=Commonwealth Legal Information Institute|accessdate=2007-10-31|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080516123014/http://www.commonlii.org/in/legis/num_act/sra1956250/|archivedate=2008-05-16}}</ref> Kopš tā laika šī struktūra kopumā ir palikusi nemainīta. Katrs štats vai savienības teritorija ir sadalīti administratīvajos iecirkņos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://districts.gov.in/|title=Districts of India|accessdate=2007-11-25|publisher=[[National Informatics Centre|National Informatics Centre (NIC)]]|work=Government of India|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071011005759/http://districts.gov.in/|archivedate=2007-10-11}}</ref> Iecirkņi, savukārt, ir tālāk iedalīti tehsilos un, visbeidzot — ciematos. {{Indijas štatu un teritoriju karte}} '''Štati''': {| | valign="top" | # [[Arunāčala Pradēša]] # [[Asama]] # [[Āndhra Pradēša]] # [[Bihāra]] # [[Čhatīsgarha]] # [[Džhārkhanda]] # [[Goa]] # [[Gudžarāta]] # [[Harjāna]] # [[Himāčala Pradēša]] # [[Karnātaka]] # [[Kerala]] # [[Madhja Pradēša]] # [[Mahārāštra]] | <ol start=16> <li>[[Manipura]]</li> <li>[[Meghālaja]]</li> <li>[[Mizorāma]]</li> <li>[[Nāgālenda]]</li> <li>[[Orisa]]</li> <li>[[Pendžāba (Indija)|Pendžāba]]</li> <li>[[Rādžastāna]]</li> <li>[[Rietumbengāle]]</li> <li>[[Sikima]]</li> <li>[[Tamilnāda]]</li> <li>[[Telangāna]]</li> <li>[[Tripura]]</li> <li>[[Utarakhanda]]</li> <li>[[Utarpradēša]]</li> |} '''Teritorijas:''' # [[Andamanu un Nikobaru Salas]] # [[Čandīgarha]] # [[Deli]] # [[Damāna un Diu]] # [[Džammu un Kašmīra]] # [[Dādra un Nagarhaveli]] # [[Ladākha]] # [[Lakšadvīpa]] # [[Pudučerri]] === Flora un fauna === [[Attēls:Panthera tigris tigris.jpg|thumb|200px|[[Bengālijas tīģeris]].]] Indijai, atrodoties [[Indomalajas ekozona|Indomalajas ekozonā]], piemīt nozīmīga bioloģiskā daudzveidība. Kā viena no astoņpadsmit valstīm ar milzīgu daudzveidību, tā ir mājvieta līdz 7,6% no visiem [[zīdītāji]]em, 12,6% no visiem [[putni]]em, 6,2% no visiem [[rāpuļi]]em, 4,4% no visiem [[abinieki]]em, 11,7% no visām [[zivis|zivīm]] un 6,0% no visām [[segsēkļi|ziedošajām augu]] sugām.<ref name="Biodiversity Profile of India">{{Tīmekļa atsauce |title = Biodiversity Profile of India (Text Only) |url = http://ces.iisc.ernet.in/hpg/cesmg/indiabio.html |author = Dr S.K.Puri |accessdate = 2007-06-20 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20111121153614/http://ces.iisc.ernet.in/hpg/cesmg/indiabio.html |archivedate = 2011-11-21 }}</ref> Indija ir mājvieta vairāk nekā 200 miljoniem govju.{{nepieciešama atsauce}} Daudziem ekoreģioniem, kā, piemēram, ''sholas'' mežiem, ir ārkārtīgi augsts [[endēmisms|endēmisma]] rādītājs (t.i., tie ir sastopami tikai šajā reģionā); kopumā 33% no Indijas augu sugām ir endēmiskas.<ref>Botanical Survey of India. 1983. ''Flora and Vegetation of India — An Outline''. Botanical Survey of India, Howrah. p. 24.</ref><ref>Valmik Thapar, ''Land of the Tiger: A Natural History of the Indian Subcontinent'', 1997. {{ISBN|978-0-520-21470-5}}.</ref> Indiju meža sastāvs variējas no [[Andamanu salas|Andamanu salu]], [[Rietumgati|Rietumugatu]] un [[Ziemeļaustrumindija]]s tropu lietus mežiem līdz Himalaju [[skuju koki|skuju koku]] mežiem. Starp šīm galējībām Austrumindijā ir mitrie [[lapu koki|lapu koku]], galvenokārt [[šals|šalu]], meži; centrālajā un Dienvidindijā ir sausie lapu koku, galvenokārt [[tīkkoks|tīkkoka]], meži, bet centrālajā [[Dekāna|Dekānā]] un rietumu [[Ganga]]s līdzenumā ir dzeloņaugu, pārsvarā dažādu [[akācijas|akāciju]] veidu, meži.<ref name="tritsch">Tritsch, M.E. 2001. ''Wildlife of India'' Harper Collins, London. 192 pages. {{ISBN|0-00-711062-6}}.</ref> Starp nozīmīgākajiem Indijas kokiem ir ārstnieciskais [[nīms|nīma]] koks, kas plaši tiek izmantots Indijas tautas ārstnieciskajos līdzekļos. Pīpala [[vīģes koks]], redzams uz [[Mohendžo-daro]] zīmogiem, sniedza ēnu [[Sidhārta Gautama|Budam Gautamam]], kad viņš meklēja apgaismību. [[Attēls:200407 Elephant 9.JPG|thumb|left|200px|[[Āzijas zilonis]].]] Daudzas Indijas sugas ir cēlušies no kopējām pirmsugām (''taxa''), kas nākušas no [[Gondvāna]]s, kam sākotnēji piederēja Indija. Indijas pussalas sekojošā virzīšanās uz [[Laurāzija]]s zemes masīvu un sadursme ar to uzsāka sugu masveida apmaiņu. Tomēr [[vulkānisms|vulkānu darbība]] un klimata izmaiņas pirms 20 miljoniem gadu bija iemesls daudzu Indijas endēmisko varietāšu (formu) izmiršanai.<ref>K. Praveen Karanth. (2006). [http://www.iisc.ernet.in/currsci/mar252006/789.pdf Out-of-India Gondwanan origin of some tropical Asian biota] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190411223533/http://www.iisc.ernet.in/currsci/mar252006/789.pdf |date={{dat|2019|04|11||bez}} }}.</ref> Pēc tam no Āzijas pa diviem zooģeogrāfiskajiem ceļiem gar abām Himalaju malām Indijā ieradās zīdītāji.<ref name=tritsch/> Tā rezultātā tikai 12,6% no Indijas zīdītāju un 4,5% no putnu sugām ir endēmiskas, pretstatā rāpuļu 45,8% un abinieku 55,8%.<ref name="Biodiversity Profile of India"/> Ievērojami endēmiski ir [[Nilgiri lapu pērtiķis]] (''Trachypithecus johnii'') un brūnais un karmīnsarkanais [[Beddoma krupis]] (''Bufo beddomii'') no Rietumgati. Indijā ir 172 jeb 2,9% no [[Vispasaules Dabas aizsardzības organizācija]]s noteiktajām apdraudētajām sugām.<ref>Groombridge, B. (ed). 1993. ''The 1994 IUCN Red List of Threatened Animals'' [[IUCN]], Gland, Switzerland and Cambridge, UK. lvi + 286 pp.</ref> Tajās ietilpst [[Āzijas lauva]], [[Bengālijas tīģeris]], kurš ir arī Indijas [[Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums|nacionālais dzīvnieks]],<ref>Lytton, E. (1841). The Critical and Miscellaneous Writings of Sir Edward Lytton. Vol. 2. p. 167.</ref> un [[Bengālijas grifs]] (''Gyps bengalensis''), kuru apdraud drīza izzušana, saistīta ar tā barībā izmantoto [[liellops|liellopu]] maitām, kas apstrādātas ar [[diklofenaks|diklofenaku]]. Pēdējās desmitgadēs tika secināts, ka cilvēku iejaukšanās ir apdraudējums Indijas savvaļas dabai; kā reakcija tika būtiski attīstīta [[nacionālais parks|nacionālo parku]] un aizsargājamo teritoriju sistēma, kas pirmo reizi tika ieviesta [[1935]]. gadā. [[1972]]. gadā Indija ieviesa [[Dživās dabas aizdardzības likums|Dzīvās dabas aizsardzības likumu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = The Wildlife Protection Act, 1972 |url = http://www.helplinelaw.com/docs/wildlife/index.php |publisher = Helplinelaw.com |accessdate = 2007-06-16 |year= 2000}}</ref> un [[projekts "Tīgēris"|projektu "Tīģeris"]], lai garantētu kritisko dzīves vietu; papildus tam [[1980]]. gadā tika ieviests [[Mežu saglabāšanas likums]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = The Forest Conservation Act, 1980 |url = http://www.advocatekhoj.com/library/bareacts/forestconservation/index.php?Title=Forest(Conservation)Act,1980 |publisher = AdvocateKhoj.com |accessdate = 2007-11-29 |year= 2007}}</ref> Līdz ar vairāk kā piecsimt dzīvās dabas [[rezervāts|rezervātiem]], Indijā ir arī trīspadsmit [[biosfēras liegums|biosfēras liegumi]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Biosphere Reserves of India |url = http://www.cpreec.org/pubbook-biosphere.htm |accessdate = 2007-06-17 |archive-date = 2011-08-21 |archive-url = https://www.webcitation.org/6174UGghb?url=http://www.cpreec.org/pubbook-biosphere.htm }}</ref> no kuriem četri ietilpst Pasaules Biosfēras liegumu tīklā; divdesmit piecas pārmitrās zemes ir reģistrētas [[Rāmsaras konvencija|Rāmsaras konvencijā]].<ref name="Indian Ramsar Sites">{{Tīmekļa atsauce |title = The List of Wetlands of International Importance |url = http://www.ramsar.org/sitelist.pdf |accessdate = 2007-06-20 |date = ''4 June 2007'' |publisher = The Secretariat of the Convention of on Wetlands |pages = p. 18 |format = PDF}}</ref> == Valdība == [[Attēls:PratibhaIndia.jpg|thumb|150px|Pirmā Indijas prezidente sieviete — [[Pratibha Patila]].]] [[Indijas konstitūcija]], kas stājās spēkā {{dat|1950|1|26}}, ir garākā un izsmeļošākā kādas valsts [[konstitūcija]] pasaulē.<ref name="Pylee2004">{{Grāmatas atsauce |last=Pylee |first=Moolamattom Varkey |title= Constitutional Government in India|year=2004 |publisher=S. Chand |page=4|chapter=The Longest Constitutional Document |url= http://books.google.com/books?id=veDUJCjr5U4C&pg=PA4&dq=India+longest+constitution&as_brr=0&sig=ZpqDCkfUoglOQx0XQ8HBpRWkRAk#PPA4,M1 |accessdate=2007-10-31|isbn=8121922038|edition=2nd}}</ref> Konstitūcijas preambulā ir noteikts, ka Indija ir [[suverinitāte|suverēna]], [[sociālisms|sociālistiska]], laicīga un [[demokrātija|demokrātiska]] [[republika]].<ref name="Dutt1998">{{Laikraksta atsauce |last=Dutt |first=Sagarika |year=1998 |title=Identities and the Indian state: An overview |url=https://archive.org/details/sim_third-world-quarterly_1998_19_3/page/411 | journal = Third World Quarterly |volume=19 |issue=3 |pages=411—434 |doi=10.1080/01436599814325}} at p. 421.</ref> Indijai ir divpalātu [[parlaments]], kas darbojas atbilstoši [[Apvienotās Karalistes parlaments|Vestminsteras stila parlamentārajai sistēmai]]. Tās valsts pārvaldes modeli parasti apzīmē kā "kvazi federālu" — ar spēcīgu centru un vājākiem štatiem,<ref name="Wheare1964">{{Grāmatas atsauce |last=Wheare |first=K.C. |title=Federal Government|url=https://archive.org/details/federalgovernmen0000whea_h2k7 | edition=4th| year=1964 |publisher=[[Oxford University Press]] |page=[https://archive.org/details/federalgovernmen0000whea_h2k7/page/28 28]}}</ref> bet kopš 1990. gadu beigām politisko, saimniecisko un sociālo pārmaiņu rezultātā tas ir kļuvis arvien vairāk federāls.<ref name="dencentralisation">{{Atsauce | last=Echeverri-Gent | first=John | contribution=Politics in India's Decentred Polity | editor1-last=Ayres | editor1-first=Alyssa | editor2-last=Oldenburg | editor2-first=Philip | title=Quickening the Pace of Change | series=India Briefing | place=London | publisher=M.E. Sharpe | year=2002 | isbn=076560812X | pp=19-53.}} at pp. 19—20; {{Atsauce | last=Sinha | first=Aseema | title=The Changing Political Economy of Federalism in India | journal=India Review | volume=3 | issue=1 | year=2004 | pp=25-63 | doi=10.1080/14736480490443085 | page=25}} at pp. 25—33.</ref> [[Valsts galva]] ir [[Indijas prezidents]],<ref name="Sharma1950">{{Laikraksta atsauce |last=Sharma |first=Ram |year=1950 |title=Cabinet Government in India |url=https://archive.org/details/sim_parliamentary-affairs_winter-1950_4_1/page/116 |journal=Parliamentary Affairs |volume=4 |issue=1 |pages=116—126}}</ref> kuru uz pieciem gadiem netiešās [[vēlēšanas|vēlešanās]] ievēl [[vēlēšanu kolēģija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.constitution.org/cons/india/p05054.html|title=Election of President|accessdate=2007-09-02|work=The Constitution Of India|publisher=Constitution Society|quote=The President shall be elected by the members of an electoral college.}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=Gledhill |first=Alan |title=The Republic of India: The Development of Its Laws and Constitution|url=https://archive.org/details/republicofindiad0000gled | edition=2nd| year=1964 |publisher=Stevens and Sons |page=[https://archive.org/details/republicofindiad0000gled/page/112 112]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.constitution.org/cons/india/p05056.html|title=Tenure of President's office|accessdate=2007-09-02|work=The Constitution Of India|publisher=Constitution Society|quote=The President shall hold office for a term of five years from the date on which he enters upon his office.|archive-date=2011-08-21|archive-url=https://www.webcitation.org/6174Vx3Hi?url=http://www.constitution.org/cons/india/p05056.html}}</ref> Savukārt [[valdības galva]] ir [[Indijas premjerministrs]], kuram pieder lielākā daļa no [[izpildvara]]s.<ref name="Sharma1950"/> Pastāv vienošanās, ka prezidents par premjerministru ieceļ tās [[politiskā partija|partijas]] vai [[politiskā savienība|politiskās savienības]] pārstāvi, ko atbalsta Indijas parlamenta apakšpalātas vairākums.<ref name="Sharma1950"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.constitution.org/cons/india/p05075.html|title=Appointment of Prime Minister and Council of Ministers|accessdate=2007-09-02|work=The Constitution Of India|publisher=Constitution Society|quote=The Prime Minister shall be appointed by the President and the other Ministers shall be appointed by the President on the advice of the Prime Minister.|archive-date=2011-08-21|archive-url=https://www.webcitation.org/6174WN6a5?url=http://www.constitution.org/cons/india/p05075.html}}</ref> Izpildvara sastāv no prezidenta, viceprezidenta un no [[Indijas Ministru padome]]s, kuru vada premjerministrs. Katram ministram ar portfeli ir jābūt ievēlētam vienā no parlamenta palātām. Indijas parlamentārajā sistēmā izpildvara ir pakļauta [[likumdevēja vara|likumdevējai varai]], un premjerministrs un viņa padome ir tieši atbildīgi parlamenta apakšpalātai.<ref name="manorama">{{Grāmatas atsauce |first=K.M. |last=Matthew |title=Manorama Yearbook 2003 |publisher=[[Malayala Manorama]] |isbn=8190046187|page=524}}</ref> [[Attēls:NorthBlock.jpg|thumb|200px|left|Sekretariāta ēka [[Ņūdeli]], kur atrodas svarīgākie valdības ofisi.]] Indijas [[likumdevēja vara|likumdevēja varu]] veido divpalātu parlaments, kas sastāv no augšpalātas, kas tiek saukta par ''Rajya Sabha'' (Štatu palātu) un no apakšpalātas, kas tiek saukta par ''Lok Sabha'' (Tautas palātu).<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Gledhill |first=Alan |title=The Republic of India: The Development of Its Laws and Constitution|url=https://archive.org/details/republicofindiad0000gled | edition=2nd| year=1964 |publisher=Stevens and Sons |page=[https://archive.org/details/republicofindiad0000gled/page/127 127]}}</ref> Štatu palātā ir 245 pastāvīgie locekļi, kas strādā sešu gadus.<ref name="Parliament">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.india.gov.in/outerwin.htm?id=http://parliamentofindia.gov.in/ |title = ''Our Parliament'' A brief description of the Indian Parliament |accessdate = 2007-06-16 |publisher = www.parliamentofindia.gov.in}}</ref> Vairumu netieši ievēl štata un teritoriālās likumdevējas iestādes proporcionāli štata iedzīvotāju skaitam.<ref name="Parliament"/> 543 no 545 Tautas palātas locekļiem tiek ievēlēti ar tiešu tautas balsošanu un pārstāv atsevišķus vēlēšanu apgabalus piecu gadu garumā.<ref name="Parliament"/> Ja prezidents uzskata, ka angloindiešu kopiena nav pienācīgi pārstāvēta, tad atlikušos divus locekļus viņš ieceļ no kopienas vidus.<ref name="Parliament"/> Indijas tiesu vara ir centralizēta un tai ir trīs līmeņi — [[Indijas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]], ko vada [[Indijas Galvenais tiesnesis]], divdesmit viena Augstākā tiesa un liels skaits iztiesāšanas tiesu.<ref name="Neuborne2003">{{Laikraksta atsauce |last=Neuborne |first=Burt |year=2003 |title=The Supreme Court of India |journal=International Journal of Constitutional Law |volume=1 |issue=1 |pages=476—510 |doi=10.1093/icon/1.3.476}} at p. 478.</ref> Augstākā tiesa ir primāri kompetenta lietās, kas skar pamattiesības un nesaskaņās starp štatiem un Centru, un tai ir apelācijas jurisdikcija pār Augstajām tiesām.<ref name="SCjurisdiction">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.supremecourtofindia.nic.in/new_s/juris.htm |title=Jurisdiction of the Supreme Court |accessdate=2007-10-21 |author=Supreme Court of India |publisher=National Informatics Centre |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090409214446/http://www.supremecourtofindia.nic.in/new_s/juris.htm |archivedate=2009-04-09 }}</ref> Tā ir juridiski neatkarīga,<ref name="Neuborne2003"/> un tā ir tiesīga izziņot likumus un atcelt Savienības vai štata likumus, kas ir pretrunā ar [[Indijas konstitūcija|Indijas konstitūciju]].<ref name="Sripati1998">{{Laikraksta atsauce |last=Sripati |first=Vuayashri |year=1998 |title=Toward Fifty Years of Constitutionalism and Fundamental Rights in India: Looking Back to See Ahead (1950—2000) |journal=American University International Law Review |volume=14 |issue=2 |pages=413—496}} at pp. 423—424.</ref> Viena no vissvarīgākajām Augstākās tiesas funkcijām ir Indijas konstitūcijas galējā interpretācija.<ref name="Pylee2004-2">{{Grāmatas atsauce |last=Pylee |first=Moolamattom Varkey |title=Constitutional Government in India |year=2004 |publisher=[[S. Chand]] |page=314|chapter=The Union Judiciary: The Supreme Court|url=http://books.google.com/books?id=veDUJCjr5U4C&pg=PA314&lpg=PA314&dq=indian+supreme+court+is+interpreter+of+constitution&source=web&ots=EC_OWxDg86&sig=gjLfEY1UInjql72jBtO-VOgoeK4&output=html|accessdate=2007-11-02|isbn=8121922038|edition=2nd}}</ref> === Partijas un politika === Indija ir pasaulē lielākā [[demokrātija|demokrātiskā]] valsts pēc iedzīvotāju skaita.<ref name="largestdem1">{{Ziņu atsauce |url = http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/south_asia/country_profiles/1154019.stm |title = Country profile: India |accessdate = 2007-03-21 |date = ''9 January 2007'' |publisher = BBC}}</ref><ref name="largestdem2">{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.un.org/esa/population/pubsarchive/india/ind1bil.htm |title = World's Largest Democracy to Reach One Billion Persons on Independence Day |accessdate = 2007-12-06 |work = United Nations Department of Economic and Social Affairs |publisher = United Nations: Commission on Population and Development|Population Division}}</ref> Vairumā štatu pēc neatkarības iegūšanas federālo pārvaldi realizēja [[Indijas Nacionālais kongress]] (INC).<ref name="LOC PROFILE"/> Štatu politiku ietekmē vairākas nacionālās partijas, tai skaitā INC, ''[[Bhartiya Janata Party]]'' (BJP), [[Indijas Komunistiskā (marksistu) partija]] (CPI(M)) un dažādas reģionālās partijas. INC bija parlamentārais vairākums no 1950. līdz 1990. gadam, izņemot divus īsus laikaposmus. INC nebija pie varas starp 1977. un 1980. gadu, kad vēlēšanās uzvarēja ''[[Janata Party]]'', pateicoties sabiedrības neapmierinātībai ar ārkārtas stāvokli, ko bija deklarējusi premjerministre [[Indira Gandija]]. ''[[Janata Dal]]'' Nacionālās frontes koalīcija savienībā ar Kreisās frontes koalīciju uzvarēja 1989. gada vēlēšanās, bet spēja noturēties pie varas tikai divus gadus.<ref>{{Grāmatas atsauce |last = Bhambhri |first = Chandra Prakash |title = Politics in India 1991-92 |publisher = Shipra Publications |year = 1992 |isbn = 978-8185402178 |pages = 118, 143}}</ref> Tā kā 1991. gada vēlēšanās neviena no politiskajām partijām neieguva vairākumu, INC izveidoja mazākuma valdību premjemrministra [[P.V. Narasimha Rao]] vadībā, kas nostrādāja pilnu piecu gadu termiņu.<ref name="PV">{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.hindu.com/2004/12/24/stories/2004122408870100.htm |title = Narasimha Rao passes away |publisher = The Hindu |accessdate = 2008-11-02 |archive-date = 2004-12-30 |archive-url = https://web.archive.org/web/20041230182813/http://www.hindu.com/2004/12/24/stories/2004122408870100.htm }}</ref> No 1996. līdz 1998. gadam federālajā valdībā bija nemiera periods ar vairākām īslaicīgām valdošajām apvienībām. 1996. gadā, pēc Apvienotās frontes koalīcijas, kurā neietilpa ne BJP, ne INK, uz īsu laiku valdību izveidoja BJP. 1998. gadā BJP kopā ar vairākām citām partijām izveidoja Nacionālo Demokrātisko aliansi (NDA) un kļuva par pirmo ne Kongresa valdību, kas nostrādāja pilnu piecu gadu termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.lse.ac.uk/collections/government/PSPE/pdf/PSPE_WP5_07.pdf|title = The effective space of party competition|author = Patrick Dunleavy, Rekha Diwakar, Christopher Dunleavy|publisher = London School of Economics|5 = London School of Economics and Political Science|accessdate = 2007-10-01|format = PDF|archive-date = 2011-08-21|archive-url = https://www.webcitation.org/6174YIWlu?url=http://www2.lse.ac.uk/government/research/resgroups/PSPE/pdf/PSPE_WP5_07.pdf}}</ref> 2004. gada Indijas vēlēšanās lielāko skaitu no Lok Sabha vietām ieguva NIK un izveidoja koalīcijas valdību, kas tika saukta par Apvienoto Progresīvo aliansi (APA) un ko atbalstīja dažādas kreisā novirziena partijas un BJP opozīcijā esošie dalībnieki. Indijas vispārējās vēlēšanās 2009. gadā vēlreiz pie varas nāca APA, lai gan kreiso partiju īpatsvars koalīcijā bija krasi samazinājies.<ref>{{Grāmatas atsauce|last = Hermann|first = Kulke|author2=Dietmar Rothermund|title = A History of India|url = https://archive.org/details/historyindia00kulk|publisher = Routledge|year = 2004|isbn = 978-0415329194|page = [https://archive.org/details/historyindia00kulk/page/384 384]}}</ref> == Ārpolitika == [[Attēls:BRICS leaders in Brazil.jpeg|thumb|200px|Indijas premjers [[Narēndra Modi]] (otrais no kreisās) [[BRICS]] galotņu sanāksmē (2014).]] Kopš neatkarības iegūšanas [[1947]]. gadā Indija ir uzturējusi draudzīgas attiecības ar lielāko daļu valstu. Tā uzņēmās vadošo lomu [[1950. gadi|1950. gados]], aizstāvot Eiropas [[kolonija|koloniju]] neatkarību [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.anc.org.za/ancdocs/history/solidarity/significance.html|title=Significance of the Contribution of India to the Struggle Against Apartheid1 by M. Moolla|access-date={{dat|2009|12|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20091011215144/http://www.anc.org.za/ancdocs/history/solidarity/significance.html|archivedate={{dat|2009|10|11||bez}}}}</ref> Indija bijusi iesaistīta divos īsos militāros iebrukumos kaimiņvalstīs; tie bija Indijas Miera uzturēšanas spēki [[Šrilanka|Šrilankā]] un operācija "Kaktuss" [[Maldīvija|Maldivu salās]]. Indija ir [[Nāciju Sadraudzība]]s dalībvalsts un [[Nepievienošanās Kustība]]s dibinātājvalsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=History of Non Aligned Movement |url=http://www.nam.gov.za/background/history.htm |accessdate=2007-08-23 |archiveurl=https://www.webcitation.org/6174YxJPe?url=http://www.nam.gov.za/background/history.htm |archivedate=2011-08-21 }}</ref> Pēc [[Ķīnas-Indijas karš|Ķīnas-Indijas kara]] un [[1965. gada Indijas-Pakistānas karš|1965. gada Indijas-Pakistānas kara]] Indijai izveidojās draudzīgas attiecības ar [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un tādas tās palika līdz pat [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām. Indija karoja divos karos ar [[Pakistāna|Pakistānu]] pār [[Kašmīras konflikts|Kašmīras konfliktu]]. Trešā Indijas un Pakistānas kara rezultātā radās [[Bangladeša]] (toreiz kā Austrumpakistāna).<ref name="IB">{{Grāmatas atsauce|title=A History of the Twentieth Century|year=2002|url= http://books.google.com/books?id=jhwY1j8Ao3kC&pg=PA486&lpg=PA486&dq=india+creation+of+bangladesh&source=web&ots=LuQAQJVYik&sig=UA_kWLaz3CnoH4QBioUXU6THqkQ&hl=en&sa=X&oi=book_result&resnum=9&ct=result#PPA487,M1 |pages= 486—87 |author=Martin Gilbert|isbn=006050594X|accessdate=2008-11-03|publisher=HarperCollins|location=London}}</ref> Tāpat [[Siačenas šļūdonis]] ir bijis iemesls atsevišķām sadursmēm starp abām valstīm. [[1999]]. gadā starp Indiju un Pakistānu risinājās nepieteikts karš par [[Kargila|Kargilu]]. Pēdējos gados Indijai ir bijusi nozīmīga loma [[SAARC]] (Dienvidāzijas reģionālās sadarbības asociācijā) un [[Pasaules Tirdzniecības organizācija|PTO]] (Pasaules Tirdzniecības organizācijā).<ref>[http://library.fes.de/pdf-files/bueros/genf/50205.pdf India's negotiation positions at the WTO.]</ref> Trīsdesmit piecas [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] miera uzturēšanas operācijas četros kontinentos Indija ir atbalstījusi gandrīz ar 55000 militārpersonām un policistiem.<ref name="UN">{{Tīmekļa atsauce |title=India and the United Nations |url=http://www.un.int/india/india_and_the_un_pkeeping.html |accessdate=2006-04-22 |archiveurl=https://www.webcitation.org/6174Zt7rh?url=http://www.un.int/india/india_and_the_un_pkeeping.html |archivedate=2011-08-21 }}</ref> Par spīti kritikai un militārajām sankcijām, Indija neatlaidīgi ir atteikusies parakstīt līgumu par vispārējo atomieroču izmēģinājumu aizliegumu un [[Kodolieroču neizplatīšanas līgums|kodolieroču neizplatīšanas līgumu]], tā vietā dodot priekšroku savas [[kodolprogramma]]s suverenitātes saglabāšanai. Jaunākās Indijas valdības iniciatīvas nostiprināja attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]], [[Ķīna|Ķīnu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]]. Saimniecības jomā Indijai ir tuvas attiecības ar citām jaunattīstības valstīm [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]]. == Bruņotie spēki == [[Attēls:Aero-Sukhoi1.JPG|thumb|200px|[[Sukhoi-30 MKI]] ir viena no Indijas Gaisa spēku lidmašīnām.]] Indija uztur trešos lielākos militāros spēkus pasaulē, kas sastāv no [[Indijas Armija]]s, [[Indijas Flote|Flotes]], [[Indijas Gaisa spēki|Gaisa spēkiem]]<ref name="CIA">{{Tīmekļa atsauce|title=CIA Factbook: India|work=[[CIA Factbook]]|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/in.html|accessdate=2007-03-10|archive-date=2008-06-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20080611033144/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/in.html}}</ref> un tādus palīgspēkus kā [[Indijas Paramilitārie spēki|Paramilitārie spēki]], [[Indijas Krasta apsardze|Krasta apsardze]] un [[Indijas Stratēģisko Spēku pavēlniecība|Stratēģisko Spēku pavēlniecība]]. [[Indijas Bruņotie spēki|Indijas Bruņoto spēku]] augstākais komandieris ir [[Indijas prezidents]]. Indija aizsardzībā cieši sadarbojas ar [[Krievija|Krieviju]], [[Izraēla|Izraēlu]] un [[Francija|Franciju]], kas ir tās galvenie [[ieroči|ieroču]] piegādātāji. [[Aizsardzības Pētījumu un Attīstības organizācija]] (APAO) pārrauga vietējo uzlaboto ieroču un militārā aprīkojuma izstrādi, ieskaitot [[ballistiskā raķete|ballistiskās raķetes]], [[iznīcinātājlidmašīna]]s un smagos kaujas [[tanks|tankus]], nolūkā samazināt Indijas atkarību no ārzemju importa. Pēc [[1974]]. gada pirmā [[kodolizmēģinājums|kodolizmēģinājuma]] Indijas rīcībā nonāca [[kodolenerģija]], vēlāk tika veikta Operācija "Smaidošais Buda" un [[1998]]. gadā — arī apakšzemes izmēģinājumi. Indija attiecībā pret [[kodolieroči]]em uztur "pirmā neuzbrukšanas" politiku.<ref name="nuclear">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.afsa.org/fsj/oct02/nair.pdf |title=No More Ambiguity: India's Nuclear Policy |accessdate=2007-06-07 |format=PDF |work= |author=Brig. Vijai K. Nair (Indian Army) |archiveurl=https://www.webcitation.org/6174aJ7Go?url=http://www.afsa.org/ |archivedate=2011-08-21 }}</ref> {{dat|2008|10|10}} tika parakstīts Indijas un [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienoto Valstu]] civilās kodolenerģijas līgums, pirms kura Indija saņēma atteikumus no [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAA) un [[Atompiegādātāju grupa]]s (APG), tādējādi tika izbeigti ierobežojumi kodoltehnoloģiju tirdzniecībā, ar kuriem Indija ''[[de facto]]'' ir kļuvusi par sesto kodolspēku pasaulē.<ref>{{cite|title=India, US seal 123 Agreement |author=Times of India| publisher=Times of India|date=''11 October 2008''}}.</ref> == Iedzīvotāji == [[Attēls:India population density map en.svg|thumb|150px|Indijas iedzīvotāju apdzīvotības blīvuma karte.]] Indija ir otra lielākā valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]. Tajā dzīvo 1,17 miljardi iedzīvotāju,<ref name="CIA"/> kas ir 17% no visas pasaules iedzīvotāju skaita,<ref>[http://geography.about.com/od/obtainpopulationdata/a/indiapopulation.htm India Likely to Surpass China in Population by 2030], Matt Rosenberg.</ref> Lielāka valsts pēc iedzīvotāju skaita ir tikai [[Ķīna]]. Pēdējos 50 gados, attīstoties [[medicīna]]i, ir piedzīvots straujš iedzīvotāju skaita pieaugums un lauksaimniecības ražīguma masveida pieaugums, ko izraisīja [[zaļā revolūcija]].<ref>[http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/south_asia/4994590.stm The end of India's green revolution?], BBC News.</ref><ref>[http://www.foodfirst.org/media/opeds/2000/4-greenrev.html Food First/Institute for Food and Development Policy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090714215036/http://www.foodfirst.org/media/opeds/2000/4-greenrev.html |date={{dat|2009|07|14||bez}} }}.</ref> Gandrīz 70% indiešu mīt lauku apvidos, lai gan pārcelšanās uz lielākām pilsētām pēdējās desmitgadēs ir novedusi pie dramatiska valsts pilsētu iedzīvotāju skaita pieauguma. Lielākās pilsētas ir [[Mumbaja]] (Bombeja), [[Deli]], [[Bengalūru]], [[Kolkata]] (Kalkuta) un [[Čennaja]] (Madrasa).<ref name="LOC PROFILE">{{Tīmekļa atsauce |title = Country Profile: India |url = http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/profiles/India.pdf |accessdate = 2007-06-24 |publisher = Library of Congress - Federal Research Division |month= ''December'' | year= 2004 |format = PDF}}</ref> Indija pēc Āfrikas kontinenta ir ģeogrāfiskā vieta ar vislielāko kultūras, valodu un ģenētisko dažādību pasaulē.<ref name="LOC PROFILE"/> Indija ir dzimtene divām galvenajām valodu saimēm: [[indoeiropiešu valodu saime|indoeiropiešu]] (tajā runā apmēram 74% iedzīvotāju) un [[dravīdu valodu saime|dravīdu]] (runā apmēram 24%). Citas valodas, kurās runā Indijā, nāk no austro-aziātiskajām un timetas-birmas valodu saimēm. [[Hindi]], ar vislielāko skaitu runājošo, ir savienības oficiālā valoda. Biznesā un pārvaldē plaši tiek izmantota [[angļu valoda]] un tai ir "papildus oficiālās valodas" statuss;<ref name=autogenerated1>{{Tīmekļa atsauce|title=Notification No. 2/8/60-O.L. (Ministry of Home Affairs), dated 27 April, 1960|url=http://www.rajbhasha.gov.in/preseng.htm|dateformat=mdy|accessdate=''4 July 2007''|archiveurl=https://web.archive.org/web/20091212144120/http://rajbhasha.gov.in/preseng.htm|archivedate={{dat|2009|12|12||bez}}}}</ref> kas ir svarīgi arī [[izglītība|izglītībā]], sevišķi vidējā vai augstākajā. Bez tam, katram štatam un savienības teritorijai ir sava oficiālā valoda un konstitūcijā sevišķi atzīmēta 21 cita valoda, kurā tiek pietiekoši runāts vai arī tām ir klasisko valodu statuss. Lai gan daudzus gadus kā klasiskās valodas ir pētītas [[sanskrits]] un [[tamilu valoda]],<ref>{{Harvard reference|last = Seaver | first = Sanford B. | title = The Dravidian Languages | year = 1998 | publisher = Taylor and Francis. p. 436 |isbn=0415100232 | url = http://books.google.com/books?id=CF5Qo4NDE64C&printsec=frontcover#PPA6,M1}}. Quote: "Tamil ... It is therefore one of India's two classical languages, alongside the more widely known Indo-Aryan language Sanskrit." 2. {{Harvard reference|last=Ramanujan |first= A. K.| authorlink = A. K. Ramanujan | title = Poems of Love and War: From the Eight Anthologies and the Ten Long Poems of Classical Tamil | publisher= New York: Columbia University Press. p. 329 | year = 1985 | isbn = 0231051077|url =http://books.google.com/books?id=nIybE0HRvdQC&printsec=frontcover&source=gbs_summary_r&cad=0#PPR9,M1}} Quote: "Tamil, one of the two classical languages of India, is a Dravidian language spoken today by 50 million Indians, ..."</ref> Indijas valdība, izmantojot pati savus kritērijus, ir piešķīrusi klasiskās valodas statusu [[kannādu valoda|kannādas]] un [[telugu valoda|telugu valodām]].<ref name="antiquity">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pib.nic.in/release/release.asp?relid=44340|title=Declaration of Telugu and Kannada as classical languages|work=Press Information Bureau|publisher=Ministry of Tourism and Culture, Government of India|accessdate=2008-11-19}}</ref> Indijas [[dialekts|dialektu]] skaits ir 1652.<ref name="Manorama">{{Grāmatas atsauce |first=K.M. |last=Matthew |title=Manorama Yearbook 2003 |publisher=Malayala Manorama |year=2006 |isbn=81-89004-07-7 |page=524}}</ref> Vairāk kā 800 miljoni indiešu (80,5%) ir [[hinduisms|hinduisti]]. Citas reliģiskās grupas ir [[musulmaņi]] (13,4%), [[kristieši]] (2,3%), [[sikhi]] (1,9%), [[budisti]] (0,8%), [[džainisti]] (0,4%), [[ebreji]], [[zoroastrieši]], [[bahāisti]] un citas.<ref name="CensusRel">{{Tīmekļa atsauce |title=Census of India 2001, Data on Religion |work=Census of India |url=http://www.censusindia.gov.in/Census_Data_2001/India_at_glance/religion.aspx |dateformat=mdy |accessdate=''22 November 2007''}}</ref> Ciltīs ietilpst 8.1% no iedzīvotājiem.<ref name="Tribal">{{Tīmekļa atsauce |title=Tribes: Introduction |publisher=Ministry of Tribal Affairs, [[Government of India]] |url=http://tribal.nic.in/introduction.html |dateformat=mdy |accessdate=''12 April 2007'' |work=[[National Informatics Centre]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928091018/http://tribal.nic.in/introduction.html |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref> Indijā ir trešais lielākais musulmaņu skaits pasaulē un visvairāk musulmaņu, kas dzīvo ne musulmaniskā valstī. Indijas [[rakstpratība]]s līmenis ir 64,8% (53,7% sievietēm un 75,3% vīriešiem).<ref name="CIA"/> [[Kerala]]s štatā ir visaugstākais rakstpratības rādītājs — 91%, turpretī [[Bihāra|Bihārā]] ir zemākais — 47%<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kerala.gov.in/education/|title=Kerala's literacy rate|publisher=[[Government of Kerala]]|accessdate=2007-12-13|work=kerala.gov.in|archiveurl=https://web.archive.org/web/20030311192337/http://www.kerala.gov.in/education/|archivedate=2003-03-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gov.bih.nic.in/Profile/CensusStats-03.htm Census Statistics of Bihar: Literacy Rates|title=Literacy rate of Bihar|accessdate=2007-12-13|publisher=[[Government of Bihar]]|archive-date=2008-05-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20080524094302/http://gov.bih.nic.in/Profile/CensusStats-03.htm}}</ref> Dzimumu attiecība valstī ir 944 [[sieviete]]s uz 1000 [[vīrietis|vīriešiem]]. Vidējais vecums Indijā ir 24,9 gadi un iedzīvotāju pieaugums ir 1,38% gadā; uz katriem 1000 cilvēkiem gadā piedzimst 22,01.<ref name="CIA"/> Kā valsts svētki tiek atzīmēti visu trīs lielo reliģiju svētki. {{Indijas lielākās pilsētas}} == Saimniecība == {{Pamatraksts|Indijas saimniecība}} [[Attēls:Bombay Stock Exchange.jpg|thumb|150px|[[Bombejas birža]].]] Visā laika posmā no [[1950. gadi|1950.]] līdz [[1980. gadi]]em Indija sekoja [[sociālisms|sociālistu]] iedvesmotai politikai. Saimniecību ierobežoja plaši priekšraksti, [[protekcionisms]] un sabiedriskās īpašumtiesības, kas noveda pie vispārējas [[korupcija]]s izplatības un lēna ekonomiskā pieauguma.<ref name="makar">{{Grāmatas atsauce|title=An American's Guide to Doing Business in India|url=https://archive.org/details/americansguideto0000maka|author=Eugene M. Makar|year=2007}}</ref><ref name="esao"/><ref name="astaire"/><ref name="potential"/> Tika nacionalizēti [[komunikācijas|komunikāciju]], [[aviācija]]s un [[banka|banku]] sektori un ierobežota konkurence daudzos citos sektoros. Sākot ar [[1991]]. gadu valsts sāka virzīties uz [[tirgus ekonomika|tirgus sistēmu]].<ref name="esao">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oecd.org/dataoecd/17/52/39452196.pdf|title=Economic survey of India 2007: Policy Brief|publisher=[[ESAO]]|access-date={{dat|2009|06|18||bez}}|archive-date={{dat|2018|12|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181225053357/http://www.oecd.org/economy/surveys/39452196.pdf}}</ref><ref name="astaire">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ukibc.com/ukindia2/files/India60.pdf|title=The India Report|publisher=Astaire Research|access-date={{dat|2009|06|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090824103426/http://www.ukibc.com/ukindia2/files/India60.pdf|archivedate={{dat|2009|08|24||bez}}}}</ref> Politikas maiņu 1991. gadā radīja akūta maksājumu bilances krīze un kopš tā laika uzsvars tiek likts uz ārējo tirdzniecību un ārējo [[kapitālieguldījumi|kapitālieguldījumu]] izmantošanu kā [[Indijas saimniecība]]s neatņemamu sastāvdaļu.<ref name="India's Open-Economy Policy">{{Tīmekļa atsauce |url = http://books.google.com/books?id=A_5ekf5jpgUC |title = India's Open-Economy Policy: Globalism, Rivalry, Continuity |author = Jalal Alamgir |publisher = Routledge}}</ref> Valdība uzsāka ekonomiskās reformas, samazinot ievedmuitas, reformējot finanšu jomu un atbalstot [[konkurence|konkurenci]] un [[brīvais tirgus|brīvo tirgu]]. Reformu dēļ ir strauji augusi ārējā tirdzniecība. Indijas saimniecība ir viena no visātrāk augošajām pasaulē ar 5,8% vidējo ikgadējo [[IKP]] pieaugumu pēdējos divdesmit gados.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tni.org/detail_page.phtml?page=archives_vanaik_growth|title=The Puzzle of India's Growth|work[[The Telegraph]]|date=2006-06-26|accessdate=2008-09-15}}</ref> Tai ir pasaulē otrs lielākais [[darbaspēks|darbaspēka]] daudzums — 516,3 miljoni cilvēku. [[Lauksaimniecība]]s sektors saražo 28% no IKP; [[pakalpojumi|pakalpojumu]] un [[rūpniecība|rūpnieciskie]] sektori attiecīgi veido 54% un 18% no IKP. Galvenie lauksaimniecības produkti ir [[rīsi]], [[kvieši]], [[augu eļļa]]s, [[kokvilna]], [[džuta]], [[tēja]], [[cukurniedre]]s, [[kartupeļi]]; [[liellopi]], [[Āzijas bifeļi]], [[aita]]s, [[kaza]]s, [[mājputni]]; [[zivis]].<ref name="LOC PROFILE"/> Galvenās rūpniecības nozares ir [[tekstilrūpniecība]], [[ķīmiskā rūpniecība]], [[pārtikas ražošana]], [[tērauda rūpniecība]], [[transporta iekārtu ražošana]], [[cementa rūpniecība]], [[kalnrūpniecība]], [[nafta]], [[mašīnbūve]] un [[programmatūru izstrāde]].<ref name="LOC PROFILE"/> 1985. gadā Indijas tirdzniecība no 6% ir sasniegusi nosacīti mērenu daļu — 2006. gadā tā sastādīja 24% no IKP.<ref name="esao"/> Indijas daļa kopējā pasaules tirdzniecībā ir sasniegusi 1%. Galvenās [[eksports|eksportpreces]] ir [[naftas produkti]], [[tekstilizstrādājumi]], [[dārgakmeņi]] un [[juvelierizstrādājumi]], [[programmatūra]], [[mašīnbūve]]s preces, [[ķimikālija]]s, [[ādas izstrādājumi]].<ref name="LOC PROFILE"/> Savukārt galvenās [[imports|importa]] preces ir [[jēlnafta]], [[iekārta]]s, [[dārgakmeņi]], [[mēslojums]] un [[ķimikālija]]s.<ref name="LOC PROFILE"/> [[Attēls:Nano.jpg|thumb|200px|left|Indija lielu vērību pēdējā laikā pievērš arī automašīnu ražošanai. Attēlā redzama [[Tata Nano]] automašīna.]] Indijas [[iekšzemes kopprodukts]] ir 1,089 triljoni [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kas to padara par divpadsmito lielāko saimniecību pasaulē<ref name="India's GDP in 2007">{{Tīmekļa atsauce |url = http://economictimes.indiatimes.com/Mr_Rupee_pulls_India_into_1_trillion_GDP_gang/articleshow/1957520.cms |title = "India twelfth wealthiest nation in 2005: World Bank" |publisher = The Economic Times |accessdate = 2006-07-08 |archiveurl = https://www.webcitation.org/659xZnTPa?url=http://economictimes.indiatimes.com/Mr_Rupee_pulls_India_into_1_trillion_GDP_gang/articleshow/1957520.cms |archivedate = 2012-02-02 }}</ref> vai ceturto lielāko pēc atbilstošajiem enerģijas patēriņa tarifiem. Indija ar nominālajiem ienākumiem 977 ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju ir 128. vietā pasaulē. [[2000. gadi|2000. gadu]] beigās Indijas saimniecības pieaugums tiek rēķināts kā vidēji 7,5% gadā, kas dod dubultus vidējos ienākumus desmitgadē.<ref name="esao"/> Lai gan Indijas saimniecība pēdējās desmitgadēs ir iespaidīgi pieaugusi, tajā joprojām ir lielākais [[nabadzība|nabadzīgo iedzīvotāju]] īpatsvars pasaulē un augstākais rādītājs starp citām pasaules valstīm nepietiekošam uzturam bērniem līdz trīs gadu vecumam (46% 2007. gadā).<ref>http://siteresources.worldbank.org/SOUTHASIAEXT/Resources/DPR_FullReport.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090514233650/http://siteresources.worldbank.org/SOUTHASIAEXT/Resources/DPR_FullReport.pdf |date={{dat|2009|05|14||bez}} }} ''Retrieved on May 7, 2009''</ref><ref>http://www.timesonline.co.uk/tol/news/world/asia/article1421393.ece ''Retrieved on May 8, 2009''</ref> Iedzīvotāju īpatsvars, kas dzīvo zem jaunās starptautiski noteiktās nabadzības robežas — 1,08 USD dienā (nominālais pirktspējas līmenis, PSL — 21,6 [[rūpija]]s dienā pilsētu apgabalos un 14,3 rūpijas lauku apvidū 2005. gadā), ir samazinājies no 60% 1981. gadā līdz 42% 2005. gadā — tas trešais augstākais rādītājs Dienvidāzijā pēc [[Nepāla]]s un [[Bangladeša]]s, neskatoties uz kopumā augstākajiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldbank.org.in/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/SOUTHASIAEXT/INDIAEXTN/0,,contentMDK:21880725~pagePK:141137~piPK:141127~theSitePK:295584,00.html|title=New Global Poverty Estimates - What it means for India|publisher=World Bank|access-date={{dat|2009|06|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120506043711/http://www.worldbank.org.in/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/SOUTHASIAEXT/INDIAEXTN/0,,contentMDK:21880725~pagePK:141137~piPK:141127~theSitePK:295584,00.html|archivedate={{dat|2012|05|06||bez}}}}</ref> 85,7% no iedzīvotājiem 2005. gadā iztika ar mazāk kā 2,50 USD dienā (PSL), salīdzinot ar 80,5% [[Āfrika|Āfrikā]], [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksneša]] dienvidu daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://econ.worldbank.org/external/default/main?pagePK=64165259&piPK=64165421&theSitePK=469372&menuPK=64166093&entityID=000158349_20080826113239|title=The developing world is poorer than we thought, but no less successful in the fight against poverty|publisher=World Bank|access-date={{dat|2009|03|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090323214139/http://econ.worldbank.org/external/default/main?pagePK=64165259&piPK=64165421&theSitePK=469372&menuPK=64166093&entityID=000158349_20080826113239|archivedate={{dat|2009|03|23||bez}}}}</ref> Lai gan Indija pēdējās desmitgadēs ir izvairījusies no [[bads|bada]], pusei no bērniem ir nepietiekams svars, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē un gandrīz divkārt lielāks nekā jau pieminētajā Āfrikas daļā.<ref name="underweight">{{Tīmekļa atsauce|url = http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/SOUTHASIAEXT/0,,contentMDK:20916955~pagePK:146736~piPK:146830~theSitePK:223547,00.html |title=India: Undernourished Children: A Call for Reform and Action|publisher=World Bank}}</ref> Iesāktās reformas tiek uzmanīgi vērotas un pasaules saimniecībā Indija varētu kļūt par ietekmīgu valsti. Goldmena Sača (''Goldman Sachs'') ziņojums prognozē, ka "no 2007. līdz 2020. gadam Indijas IKP uz vienu iedzīvotāju četrkāršosies," un ka Indijas saimniecība 2043. gadā pārspēs [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienoto Valstu]] saimniecību, bet "Indija paliks zemu ienākumu zeme vairākas desmitgades, ar ienākumiem uz vienu iedzīvotāju zemāku kā citiem [[BRIC]] ([[Brazīlija]], [[Krievija]], Indija, [[Ķīna]]) dalībniekiem. Bet, ja tā spēs atbilst savām augšanas iespējām, tā var kļūt par pasaules saimniecības dzinējspēku un būtiskāko veicinātāju izdevumu pieaugumu izraisīšanā."<ref name="potential">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usindiafriendship.net/viewpoints1/Indias_Rising_Growth_Potential.pdf|title=India’s Rising Growth Potential|publisher=Goldman Sachs|year=2007|access-date={{dat|2011|06|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110724120152/http://www.usindiafriendship.net/viewpoints1/Indias_Rising_Growth_Potential.pdf|archivedate={{dat|2011|07|24||bez}}}}</ref> Lai gan Indijas saimniecība pēdējo divu desmitgažu laikā ir neatlaidīgi augusi, tās pieaugums ir bijis nevienmērīgs, ja salīdzina dažādas sabiedrības grupas, ekonomiskās grupas, ģeogrāfiskos apgabalus un lauku, pilsētu apvidus.<ref name="World bank 2006">{{Tīmekļa atsauce |url=http://siteresources.worldbank.org/SOUTHASIAEXT/Resources/DPR_FullReport.pdf |title="Inclusive Growth and Service delivery: Building on India’s Success" |publisher=[[World Bank]] |year=2006 |accessdate=2007-04-28 |format=PDF |archiveurl=https://www.webcitation.org/6174g9eFj?url=http://siteresources.worldbank.org/SOUTHASIAEXT/Resources/DPR_FullReport.pdf |archivedate=2011-08-21 }}</ref> [[Pasaules Banka]] ir ieteikusi kā vissvarīgākās prioritātes noteikt sabiedriskā sektora reformu, infrastruktūru, lauksaimniecības un lauku reģionu attīstību, darbaspēka regulējumu atcelšanu, reformas atpalikušajos štatos un [[HIV]]/[[AIDS]].<ref name="wboverview">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldbank.org.in/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/SOUTHASIAEXT/INDIAEXTN/0,,contentMDK:20195738~menuPK:295591~pagePK:141137~piPK:141127~theSitePK:295584,00.html|title=India Country Overview 2008|publisher=World Bank|access-date={{dat|2009|06|18||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522115104/http://www.worldbank.org.in/WBSITE/EXTERNAL/COUNTRIES/SOUTHASIAEXT/INDIAEXTN/0,,contentMDK:20195738~menuPK:295591~pagePK:141137~piPK:141127~theSitePK:295584,00.html|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}}</ref> == Kultūra == [[Attēls:HinduBrideIndia.jpg|thumb|200px|Līgava tradicionālā hindu laulību ceremonijā.]] Indijas kultūra ir iezīmīga ar savu augsto [[sinkrētisms|sinkrētisma]] pakāpi<ref>{{Laikraksta atsauce |last=Das |first=N.K. |coauthors= |year=2006 |month=''July'' |title=Cultural Diversity, Religious Syncretism and People of India: An Anthropological Interpretation|journal=Bangladesh e-Journal of Sociology |volume=3 |issue=2nd |pages= |id=ISSN 1819-8465 |url=http://www.bangladeshsociology.org/Content.htm |accessdate= 2007-09-27 |quote=The pan-Indian, civilizational dimension of cultural pluralism and syncretism encompasses ethnic diversity and admixture, linguistic heterogeneity as well as fusion, and variations as well as synthesis in customs, behavioural patterns, beliefs and rituals}}</ref> un [[kurtulārais plurālisms|kulturālo plurālismu]].<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Baidyanath|first=Saraswati|title=Interface of Cultural Identity Development|edition=1stEdition|url=http://ignca.nic.in/ls_03.htm|accessdate=2007-06-08|isbn=81-246-0054-6|chapter=Cultural Pluralism, National Identity and Development|year=2006|pages=xxi+290 pp|nopp=true|publisher=Indira Gandhi National Centre for the Arts|location=New Delhi|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070702222552/http://ignca.nic.in/ls_03.htm|archivedate=2007-07-02}}</ref> Tas tiek apzināts, lai pasargātu izveidojušās tradīcijas, tomēr tas uzsūc arī jaunas paražas, tradīcijas un idejas no iebrucējiem un imigrantiem un izplata savas kultūras ietekmi uz pārējām Āzijas daļām. Tradicionāli Indijas sabiedrību kontrolē samērā strikta sociālā hierarhija. [[Indijas kastu sistēma]] Indijas subkontinentā nosaka sociālo noslāņošanos un sociālos ierobežojumus, kurā sociālās šķiras nosaka tūkstošiem endogāmu pārmantoto grupu, kas bieži tiek sauktas par ''jātis'' vai par kastām. Tradicionālās ģimenes vērtības Indijā tiek ļoti cienītas un [[patriarhāls|patriarhālās]] ģimenes ar kopā dzīvojošām vairākām paaudzēm ir norma, lai gan pilsētās par izplatītu kļūst kodola ģimene, kas parasti sastāv tikai no laulātajiem un viņu bērniem.<ref name="makar"/> Nomācošo vairākumu indiešu ir apprecinājuši viņu vecāki vai citi godājami ģimenes locekļi, ar līgavas un līgavaiņa piekrišanu.<ref name = Nilufer>{{Grāmatas atsauce|last = Medora| first = Nilufer| title = Mate Selection Across Cultures|url = https://archive.org/details/mateselectionacr0000unse| chapter = Mate selection in contemporary India: Love marriages versus arranged marriages | editor = Hamon, Raeann R. and Ingoldsby, Bron B.|pages=[https://archive.org/details/mateselectionacr0000unse/page/209 209]—230| publisher = SAGE | isbn=0761925929|year = 2003}}</ref> Laulības ir paredzētas uz visu dzīvi,<ref name = Nilufer/> un šķiršanos īpatsvars ir ārkārtīgi mazs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.divorcerate.org/divorce-rate-in-india.html|title=Divorce Rate In India|access-date={{dat|2009|12|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140412164909/http://www.divorcerate.org/divorce-rate-in-india.html|archivedate={{dat|2014|04|12||bez}}}}</ref> Vēl joprojām izplatītas ir [[bērnu laulības]] — puse no Indijas sievietēm ir apprecējušās pirms 18 gadu vecuma, pirms pilngadības sasniegšanas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/south_asia/1617759.stm|publisher=BBC News|title=Child marriages targeted in India}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unicef.org/sowc09/docs/SOWC09_Table_9.pdf|title=State of the World’s Children-2009|publisher=UNICEF|year=2009|access-date={{dat|2009|06|18||bez}}|archive-date={{dat|2009|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090619111412/http://www.unicef.org/sowc09/docs/SOWC09_Table_9.pdf}}</ref> [[Indijas virtuve|Indijas virtuvi]] raksturo plaša reģionālo stilu dažādība un izsmalcināts [[garšaugs|garšaugu]] un [[garšviela|garšvielu]] izmantojums. Galvenā pārtika reģionā ir [[rīsi]] (sevišķi dienvidos un austrumos) un [[kvieši]] (vairāk ziemeļos).<ref name = Food>Delphine, Roger, "The History and Culture of Food in Asia", in {{Harvnb| Kiple| Kriemhild| 2000| pp=1140—1151.}}</ref> Garšvielas, kas sākotnēji bija vietējās Indijas subkontinentā, tagad tiek patērētas visā pasaulē — tie ir [[melnie pipari]]; turpretī visā Indijā populāros asos [[čili pipari|čili piparus]] ieviesa portugāļi.<ref>{{Harvnb|Achaya|1994}}, {{Harvnb|Achaya|1997}}</ref> Tradicionālais Indijas apģērbs variējas atšķirībā no reģiona ar krāsām un veidiem un ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, ieskaitot klimatiskos. Populāri apģērbu veidi ir drapēti apsegi kā sari sievietēm un dhoti vai lungi vīriešiem; bez tam ir populārs arī šūts apģērbs, kā šarovāri sievietēm un kurta virskrekli un Eiropas stila bikses vīriešiem. Daudziem Indijas svētkiem ir reliģioza izcelsme, lai gan daži no tiem tiek svinēti neatkarīgi no kastas un ticības. Daži populārākie svētki ir Divali, Ganeša čaturtkhi, Ugadi, Thai Pongal, [[Holi]], Onam, Vijayadasami, Durga Puja, [[Dzīru svētki]], Bakr-Id, Ziemassvētki, Buddha Jayanti (Vesaka — Gautamas Budas dzimšanas diena) un Vaisakhi.<ref name="Indobase">{{Tīmekļa atsauce|url=http://festivals.indobase.com/index.html|title=18 Popular India Festivals|accessdate= 2007-12-23}}</ref> Indijā ir trīs valstiskās brīvdienas. Citas brīvdienas, no deviņām līdz divpadsmit, tiek oficiāli ievērotas atsevišķos štatos. Reliģiskās prakses ir ikdienas dzīves neatņemama sastāvdaļa un ir ļoti sabiedriska lieta. [[Attēls:Taj Mahal in March 2004.jpg|thumb|200px|left|[[Tadžmahāls]] Āgrā.]] Indijas [[arhitektūra]] ir viena no jomām, kas attēlo Indijas kultūras dažādību. Daudz kas no tās, ieskaitot tādus ievērojamus pieminekļus kā [[Tadžmahāls]] un citus Mogulu arhitektūras piemērus un Dienvidindijas arhitektūru, veido seno un daudzveidīgo vietējo tradīciju sajaukumu no atsevišķām valsts daļām un ārzemēm. Vietējā arhitektūrā redzama arī ievērojama reģionālā dažādība. [[Indijas mūzika]] aptver plašu tradīciju un reģionālo stilu diapazonu. [[Klasiskā mūzika]] galvenokārt ietver divus žanrus — Ziemeļindijas hindustani un Dienvidindijas karnātiskās tradīcijas un to dažādos atvasinājumus reģionālās tautas mūzikas veidā. Populārās mūzikas veidi ir filmu un tautas mūzika; labi pazīstama mūsdienu forma ir baulu sinkrētiskā mūzika. [[Indijas dejas|Indijas dejām]] arī ir atšķirīgas formas — tautas un klasiskā. Starp labi zināmām tautas dejām ir bhangra no Pendžābas, bihu no Assamas, čhau no Rietumbengāles, džarkhanda un sambalpuri no Orisas un ghomara no Radžastānas. Indijas Nacionālās mūzikas, dejas un drāmas akadēmijas kā klasiskās dejas ir apstiprinājusi astoņas dejas formas, daudzas stāstījuma veidā un ar mitoloģiskiem elementiem. Tās ir: bharatanatjama no Karnatakas štata un Tamilnadas, kathaka no Utara Pradešas, kathakali un mohinijatama no Keralas, kučipudi no Andra Pradešas, manipuri no Manipuras, odissi no Orisas un satrija no Asamas.<ref name=all3>'''1.''' [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/556016/South-Asian-arts "South Asian arts: Techniques and Types of Classical Dance"] From: ''Encyclopædia Britannica'' Online. 12 Oct. 2007. '''2.''' [[Sangeet Natak Academi]] (National Academy of Music, Dance, and Drama, New Delhi, India). 2007. [http://www.sangeetnatak.org/programmes_recognition&honours_dance.html Dance Programmes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070724064602/http://www.sangeetnatak.org/programmes_recognition%26honours_dance.html |date={{dat|2007|07|24||bez}} }}. '''3.''' Kothari, Sunil. 2007. [http://www.rhul.ac.uk/Drama/News-and-Events/Events_archive/KothariLecture.html ''Sattriya'' dance of the celibate monks of Assam, India] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091007001551/http://www.rhul.ac.uk/Drama/News-and-Events/Events_archive/KothariLecture.html |date={{dat|2009|10|07||bez}} }}. Royal Holloway College, University of London.</ref> Indijas [[teātris|teātra]] mākslā bieži tiek iekļauta mūzika, deja un improvizēti vai rakstīti dialogi.<ref>{{Harvnb|Lal|1998}}.</ref> Tā bieži ir balstīta indusu mitoloģijā, bet tajā ir arī aizguvumi no viduslaiku romāniem un sociālo un politisko notikumu jaunumi. Indijas teātra māksla ietver bhavai no Gudžaratas štata, jatru no Rietumbengālijas, nautanki un ramlilu no Ziemeļindijas, tamašu no Maharaštras, burrakatu no Andra Pradešas, terukutu no Tamilnadas un jakšaganu no Karnatakas.<ref>{{Harv|Karanth|1997|p=26}}. Quote: "The ''{{IAST|Yakṣagāna}}'' folk-theatre is no isolated theatrical form in India. We have a number of such theatrical traditions all around Karnataka... In far off Assam we have similar plays going on by the name of ''Ankia Nat'', in neighouring Bengal we have the very popular ''Jatra'' plays. Maharashtra has ''Tamasa''. (p. 26.)</ref> Indijas kino industrija ir lielākā pasaulē.<ref name="BBC_1154019">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/south_asia/country_profiles/1154019.stm|title=Country profile: India|accessdate=2007|publisher=BBC}}</ref> [[Bolivuda]], kas bāzēta Mumbajā, ražo komerciālās filmas hindi valodā un ir visražīgākā kino industrija pasaulē.<ref>{{Harvnb|Dissanayake|Gokulsing|2004}}.</ref> Ir iesakņojušās tradīcijas arī kinematogrāfijai bengāļu, kannadas, malajalamas, marathi, tamilu un telugu valodās.<ref>{{Harvnb|Rajadhyaksha|Willemen (editors)|1999}}.</ref> Indijas literatūras agrīnākie darbi bija mutvārdu formā un tika pierakstīti tikai vēlāk.<ref name = Sanskrit>{{Harvnb| MacDonell| 2004| pp=1-40.}}</ref> Tie bija tādi sanskrita literatūras darbi kā agrīnās [[Vēdas]], episkās poēmas [[Mahābhārata]] un [[Rāmājana]], drāma Abhijñānaśākuntalam (Śakuntalā atzīšana) un [[dzeja]] Mahākāvja<ref>{{Harvnb|Johnson|1998}}, {{Harvnb|MacDonell|2004|pp=1-40}}, and {{Harvnb|Kalidasa|Johnson (editor)|2001}}.</ref> un Sangamas literatūra tamilu valodā.<ref name = Tamil>'''1.''' ''Encyclopaedia Britannica'' (2008), [http://original.britannica.com/eb/article-9071111/Tamil-literature "Tamil Literature."] Quote: "Apart from literature written in classical (Indo-Aryan) Sanskrit, Tamil is the oldest literature in India. Some inscriptions on stone have been dated to the 3rd century BC, but Tamil literature proper begins around the 1st century AD. Much early poetry was religious or epic; an exception was the secular court poetry written by members of the ''sangam'', or literary academy (see Sangam literature)." '''2.''' {{Harvnb|Ramanujan|1985|pp=ix-x.}} [http://books.google.com/books?id=nIybE0HRvdQC&pg=PR9&vq=eight+anthologies&source=gbs_search_r&cad=0_1&sig=ACfU3U3yAk-LoJIs-AdWHCw9nU-OjLUyJA Quote]: "These poems are 'classical,' i.e. early, ancient; they are also 'classics,' i.e. works that have stood the test of time, the founding works of a whole tradition. Not to know them is not to know a unique and major poetic achievement of Indian civilization. Early classical Tamil literature (c. 100 BC—AD 250) consists of the Eight Anthologies (''Eţţuttokai''), the Ten Long Poems (''Pattuppāţţu''), and a grammar called the ''Tolkāppiyam'' or the 'Old Composition.' ... The literature of classical Tamil later came to be known as ''Cankam'' (pronounced ''Sangam'') literature. (pp. ix-x.)"</ref> [[Rabindranats Tagore]], kas 1913. gadā ieguva [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]], ir starp mūsu laikmeta rakstniekiem, kas darbojušies indiešu vai angļu valodā. == Sports == [[Attēls:IPL T20 Chennai vs Kolkata.JPG|thumb|200px|Indijas kriketa čempionāta spēle.]] Indijas nacionālais sporta veids ir [[lauka hokejs]], ko pārzina un vada [[Indijas Hokeja federācija]]. Indijas lauka hokeja komanda [[1975]]. gadā ir izcīnījusi [[Pasaules kauss lauka hokejā|Pasaules kausu]] vīriešiem un 8 zelta, 1 sudraba un 2 bronzas medaļas [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Tomēr vispopulārākais sporta veids ir [[krikets]]; [[Indijas kriketa izlase]] uzvarēja 1983. gada [[Pasaules kauss kriketā|Pasaules kausa kriketā]] izcīņā un 2007. gadā [[ICC Pasaules Twenty20]] kriketa līgā, bet 2002. gadā dalīja ICC čempionu godalgas ar [[Šrilanka|Šrilanku]]. Kriketu Indijā un vietējās sacensības, ieskaitot Randži balvu, Dulīpas balvu, Deodharas balvu, Irani balvu un Pretendentu sēriju, pārzina Indijas Kriketa uzraudzības padome. Bez tam Indijas kriketa līga un Indijas premjerlīga organizē Twenty20 sacensības. Pateicoties Indijas [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] komandai, aizvien populārāks kļūst [[teniss]]. Arī [[futbols]] ir populārs sporta veids Indijas ziemeļaustrumos, Rietumbengālē, Goa un Keralā.<ref name = Soccer>{{Harvnb|Majumdar|Bandyopadhyay|2006|pp=1.—5.}}</ref> [[Indijas futbola izlase]] vairākas reizes ir ieguvusi [[Dienvidāzijas Futbola federācijas kauss|Dienvidāzijas Futbola federācijas kausu]]. [[Šahs]], ko parasti uzskata par radušos Indijā, palielinoties Indijas lielmeistaru skaitam, arī iegūst popularitāti.<ref name="Anand crowned World champion">{{Ziņu atsauce|url=http://www.rediff.com/sports/2008/oct/29anand.htm|title= Anand crowned World champion|date=2008-10-29|publisher=Rediff|accessdate=2008-10-29}}</ref> Tradicionālie sporta veidi valsts mērogā ir [[kabaddi]], [[kho kho]] un [[gilli-danda]]. Indija ir arī seno cīņas mākslu [[kalaripajatu]] un [[varma kalai]] dzimtene. [[Radživa Gandija Khel Ratna]] (tulkojumā no [[hindi]] valodas — 'sporta dārgums') un [[Ardžunas balva]] ir Indijas augstākie apbalvojumi par sasniegumiem sportā, bet [[Dronačarjas balva]] tiek piešķirta par izcilību trenera darbībā. Indija rīkoja vai piedalījās rīkošanā Āzijas spēlēs 1951. un 1982. gadā un Pasaules Kausā kriketā 1996. gadā. Bija plānots arī rīkot 2010. gada Sadraudzības spēles un 2011. gada Pasaules Kausu kriketā. == Skatīt arī == * [[Indijas pilsētu uzskaitījums]] == Atsauces un piezīmes == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px">{{atsauces|2}}</div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://goidirectory.nic.in Valdības portāls] * [https://web.archive.org/web/20050513194748/http://www.tourismofindia.com/ Tourism of India] — Tūrisma ministrija * [http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/south_asia/country_profiles/1154019.stm Country Profile: India] — no BBC * [http://www.countryguide.com/India/ Tūrisma informācija countryguide.com] * [http://www.diehardindian.com/ diehardindian.com] * [http://countrystudies.us/india ASV Kongresa bibliotēkas informācija] * [https://web.archive.org/web/20190828220503/http://www.expressindia.com/ Indian Express] — ziņas * [http://www.hindustantimes.com Hindustan Times] — laikraksts * [http://www.timesofindia.com Times of India] — laikraksts * [http://www.travel-images.com/india.html Indija — fotogrāfijas] * [http://www.beforethey.com/journey/india Before They Pass Away: India] {{en ikona}} {{Āzija}} {{Nāciju sadraudzība}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indija| ]] aezahque970k6f3wy63j8rdl7l3ioxs 0 2146 3673056 3608983 2022-08-20T16:58:26Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Viktors Janukovičs | attēls = Viktor Yanukovych (01910428) (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = Janukovičs 2013. gadā | amats = 4. [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2010|2|25|N}} | term_beigas = {{dat|2014|2|22|N}} | premjers = [[Jūlija Timošenko]]<br />[[Oleksandrs Turčinovs]] (p.i.)<br />[[Mikola Azarovs]] | priekštecis = [[Viktors Juščenko]] | pēctecis = [[Petro Porošenko]] | amats2 = [[Ukrainas premjerministri|Ukrainas premjerministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2002|11|22|N}} | term_beigas2 = {{dat|2005|1|5|N}} | prezidents2 = [[Leonīds Kučma]] | priekštecis2 = [[Anatolijs Kinahs]] | pēctecis2 = [[Mikola Azarovs]] | term_sākums3 = {{dat|2006|8|4|N}} | term_beigas3 = {{dat|2007|11|23|N}} | prezidents3 = [[Viktors Juščenko]] | priekštecis3 = [[Jurijs Jehanurovs]] | pēctecis3 = [[Jūlija Timošenko]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|7|9}} | dzim_vieta = Žukivkas sādža pie [[Jenakijeve]]s, [[Ukrainas PSR]]<br />([[Doneckas apgabals]], {{UKR}}) | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] (1980—1991)<br />[[Ukrainas Reģionu partija]] (2000—2010) | dzīvesb = Ļudmila Janukoviča | bērni = Oleksandrs Janukovičs (1973)<br />Viktors Janukovičs jaun. (1981-2015) | profesija = inženieris-mehāniķis | reliģija = [[Ukrainas Pareizticīgo baznīca|Ukrainas Pareizticīgo]] | paraksts = Viktor Yanukovych signature.svg | piezīmes = }} '''Viktors Janukovičs''' ({{val|uk|Віктор Федорович Янукович}}; dzimis {{dat|1950|7|9}}) ir [[Ukraina]]s politiķis, bijušais [[Ukrainas prezidents]] (2010—2014). == Dzīvesgājums == Dzimis 1950. gadā Doneckas apgabalā strādnieku ģimenē. 1967. un 1970. gadā viņu tiesāja par zādzību un piedalīšanos kautiņos. Mācījās kalnrūpniecības tehnikumā, kuru beidza 1973. gadā. Līdz 1980. gadam studēja Doneckas Politehniskajā institūtā, pēc tam strādāja autotransporta struktūrās. Pēc Ukrainas neatkarības atgūšanas no 1999. līdz 2002. gadam Janukovičs bija [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] valsts administrācijas vadītājs. No {{dat|2002|11|22|G}} līdz {{dat|2004|12|7|D}} bija [[Ukrainas premjerministri|premjerministrs]] un piedalījās 2004. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Janukoviču sākotnēji ievēlēja par Ukrainas prezidentu, tomēr pēc protestiem par vēlēšanu viltošanu ([[Oranžā revolūcija]]) rezultāti tika anulēti. Vēlēšanas tika rīkotas vēlreiz, un šoreiz uzvarēja [[Viktors Juščenko]]. No {{dat|2006|8|4|G}} līdz {{dat|2007|11|23|D}} viņš otro reizi bija Ukrainas premjerministrs. Kā [[Ukrainas Reģionu partija]]s līderis darbojās arī opozīcijā un 2010. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts par Ukrainas prezidentu, vēlēšanu otrajā kārtā apsteidzot [[Jūlija Timošenko|Jūliju Timošenko]]. 2013. gada novembrī Viktors Janukovičs publiski paziņoja, ka viņš nevēlas parakstīt sagatavoto asociācijas un tirdzniecības līgumu ar [[Eiropas Savienība]]s valstīm, kas izraisīja plašas pret valdību vērstas demonstrācijas ([[Eiromaidans|Eiromaidanu]]) Ukrainas galvaspilsētas Kijevas Neatkarības laukumā ({{val|uk|Майдан Незалежності}}). Tās izplatījās visā Ukrainas valstī un izraisīja valdības krīzi. 2014. gada 22. februārī Ukrainas parlaments nobalsoja par Viktora Janukoviča atlaišanu no prezidenta amata. Viņš nelegāli šķērsoja Ukrainas robežu un patvērās Krievijā. 28. februārī viņš uzstājās preses konferencē [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]], paziņojot, ka "turpinās cīņu par Ukrainas nākotni".<ref>[http://www.diena.lv/pasaule/papildinats-21-12-janukovics-varu-ukraina-sagrabusi-profasistiski-jauniesi-14046215 Janukovičs: Varu Ukrainā sagrābuši profašistiski jaunieši] LETA/RIA NOVOSTI/AFP, 2014. gada 28. februārī</ref> 2019. gadā Ukrainas tiesa atzina Janukoviču vainīgu valsts nodevībā un piesprieda 13 gadu cietumsodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/janukovicam-par-valsts-nodevibu-piespriez-13-gadus-cietuma.a307179/|title=Janukovičam par valsts nodevību piespriež 13 gadus cietumā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-14|language=lv}}</ref> Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] laikraksts ''Ukrayinska Pravda'' ziņoja, ka Ukrainas izlūkdienesta avoti uzskata, ka Janukovičs atrodas [[Minska|Minskā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], un gadījumā, ja Krievijas armijai izdotos ieņemt [[Kijiva|Kijivu]], okupācijas spēki par [[Ukrainas prezidents|prezidentu]] pasludinātu Janukoviču.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fortune.com/2022/03/02/viktor-yanukovych-yanukovich-putin-put-back-in-power-ukraine-russia/|title=Who is Viktor Yanukovych? The ousted Ukrainian president that Putin hopes to put back in power|website=Fortune|access-date=2022-03-14|language=en}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Anatolijs Kinahs]]<br />[[Jurijs Jehanurovs]] | virsraksts = [[Ukraina]]s [[Ukrainas premjerministri|premjerministrs]] | periods = 2002—2005<br />2006—2007 | pēc = [[Mikola Azarovs]]<br />[[Jūlija Timošenko]] }} {{Amatu secība | pirms=[[Viktors Juščenko]] | virsraksts=[[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]] | pēc= [[Oleksandrs Turčinovs]]<br /> (pienākumu izpildītājs)| periods=2010—2014}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Janukoviczs, Viktors}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas prezidenti]] [[Kategorija:Ukrainas premjerministri]] [[Kategorija:Ar Olimpisko ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Krizantēmas ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Doneckas apgabalā dzimušie]] 7cr3s8gk6gi9ykj7z9lhaiwi1gziu0q 0 3156 3672965 3672958 2022-08-20T12:03:33Z Eremu1 102242 Atcēlu [[Special:Contributions/176.67.34.67|176.67.34.67]] ([[User talk:176.67.34.67|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3672958 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pussalu|Ukrainas autonomo republiku|Krimas Autonomā Republika}} {{cita nozīme|pussalu|Krievijas anektēto teritoriju|Krimas Republika}} {{Salu infokaste |nosaukums = Krima |attēls = Gaspra-AiPetri.jpg |attēla paraksts = Skats uz Melno jūru no [[Aipetri]] kalna |attēla izmērs = |vietaskarte = Eiropa |relief = jā |mark = Orange_pog.svg |position = bottom |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Eiropa]] |arhipelāgs = |latd=44|latm=57|lats=0|latNS=N |longd=34|longm=6|longs=0|longEW=E |platība = 26 860 |garums = 324 |platums = 207 |krasta līnija = >1000 |augstākais kalns = [[Romankošs]] |augstums = 1545 |salu skaits = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = |valsts adm vienības tips1 = Adm. vien. |valsts adm vienība1 = [[Krimas Autonomā Republika]], [[Sevastopole]] |iedzīvotāji = 2413228 |iedzīvotāju gads = 2001 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = [[Sevastopole]], [[Simferopole]] |piezīme = }} '''Krima''' ir [[pussala]] [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļu piekrastē [[Ukraina]]s dienvidos. Tajā atrodas [[Krimas Autonomā Republika]], kas ir vienīgā Ukrainas autonomā republika, kā arī valsts nozīmes pilsēta [[Sevastopole]] un daļa [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] ([[Arabata strēle]]s ziemeļdaļa). Krastus apskalo [[Melnā jūra]] rietumos un dienvidos, [[Azovas jūra]] ziemeļaustrumos un [[Sivašs]] ziemeļos. Ar kontinentu pussalu savieno [[Perekops|Perekopa]] zemesšaurums. Austrumos [[Kerčas šaurums]] Krimu atdala no [[Krievija]]i piederošās [[Tamaņas pussala]]s. Krimā atrodas vieni no lielākajiem kūrorta centriem pie Melnās jūras. == Ģeogrāfija == Pussalas garums rietumu—austrumu virzienā ir {{nobr|324 km}}, bet ziemeļu—dienvidu&nbsp;— {{nobr|207 km}}. Krasta līnijas garums pārsniedz 1000 km. Pussalas austrumos ir [[Kerčas pussala]], rietumos&nbsp;— [[Tarhankutas pussala]]. Rietumu piekrasti apskalo [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Karkinitas līcis|Karkinitas]] un [[Kalamitas līcis|Kalamitas]] līči. Dienvidos ir kalni, augstākā virsotne [[Romankošs]] ir 1545 m augsta. Pussalas ziemeļdaļā [[Stepju Krima|Stepju Krimā]] un [[Krimas kalni|Krimas kalnos]] [[klimats]] ir mēreni kontinentāls, bet dienviddaļā [[Krimas dienvidu piekraste|Krimas dienvidu piekrastē]] tas jau ir subtropu joslas klimats. Janvāra vidējā temperatūra ir no 1° ziemeļos līdz +4&nbsp;°C dienvidos, jūlijā ir ap +24&nbsp;°C. Nokrišņu daudzums ir 300—500 mm ziemeļos un 1000—1200 mm kalnos. Krimas teritorijā ir 257 [[upe]]s un vairāk nekā 50 sālsezeru, lielākais no kuriem ir [[Sasiks]], bet dziļākais&nbsp;— [[Donuzlavs]]. Pussalas teritorijā atrodas arī daži [[dabas rezervāts|dabas rezervāti]], piemēram, Krimas dabas rezervāts, Jaltas dabas rezervāts. Lielākās pilsētas ir [[Simferopole]], [[Sevastopole]], [[Kerča]] un [[Feodosija]]. == Teritoriālā piederība dažādos laikmetos == * [[Bizantijas impērija]] (ap 550—1223) * [[Zelta Orda]]/[[Teodoras valsts]]/[[Dženova]] (1223—1441) * [[Osmaņu impērija]]/[[Krimas haniste]] (1441—1783) * [[Krievijas impērija]] (1783—1917) * [[Padomju Savienība|PSRS]] ** [[Krievijas PFSR]] (1920—1954) ** [[Ukrainas PSR]] (1954—1991) * [[Ukrainas Republika]] (no 1991) * [[Krievijas Federācija]] (anektēja 2014) == Vēsture == === Senie un viduslaiki (7. gs. p. m.ē.&nbsp;— 13. gs. m. ē.) === [[Attēls:Pantikapey.jpg|thumb|left|200px|Sengrieķu Pantikapejas tempļa drupas]] [[Attēls:Ancient Greek Colonies of N Black Sea.png|thumb|270px|[[Senās Grieķija]]s kolonijas Melnās jūras ziemeļu piekrastē (5. gs. p. m.ē.)]] [[Attēls:Chersonesos ruins.jpg|200px|left|thumb|Hersonesas drupas ar Sv. Vladimira pareizticīgo baznīcu pie mūsdienu [[Sevastopole]]s]] [[Attēls:Caffa and Theodoro.PNG|thumb|270px|Krimas teritoriālais iedalījums pēc [[Krimas haniste]]s nodibināšanās 1441. gadā (zilā krāsā). Piekraste piederēja dženoviešiem (sarkanā krāsā), bet kalnos pastāvēja vietējo kristiešu Teodoras valstiņa.]] [[Attēls:Theodosia castle.JPG|200px|left|thumb|[[Dženova|Dženoviešu]] Kafas cietokšņa drupas mūsdienu Feodosijā (celts 1340-1343)]] [[Attēls:CEM-15-Asia-Mercator-1595-Russia-2533.jpg|thumb|270px|Krima (''Taurica'', zilā) un Krievija (''Russia'', dzeltenā) pasaules kartē ([[Gerhards Merkators]], 1595).]] Sākot no 7. gadsimta p. m.ē. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] kolonisti Krimas pussalas dienvidu krastā izveidoja Pantikapejas (pie Kerčas), Teodosija ([[Feodosija]]s) un Hersonesas (pie [[Sevastopole]]s) kolonijas. 2. gadsimtā p. m.ē. tagadējās [[Simferopole]]s vietā izveidojās [[Skitija]]s galvaspilsēta Skitijas Neapole. 63. gadā p. m.ē. Krima kļuva atkarīga no [[Romas impērija]]s. 257. gadā no Baltijas jūras piekrastes pārcēlušies [[goti]] sagrāva skitu valsti un apmetās arī Krimas pussalā. 375. gadā Krimu iekaroja [[huņņi]], pēc kuru sakaušanas kontroli pār Krimas dienvidu krastu atguva Romas impērija. 7. gadsimta beigās Krimu iekaroja [[hazāri]], vienīgi [[Hersonesa]]s pilsēta palika [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] pakļautībā. 988. gadā Kijevas rūsu lielkņazs [[Vladimirs Svjatoslavičs]] ieņēma Hersonēsu ({{val-ru|Корсунь}}) un pieprasīja par sievu Bizantijas princesi Annu, pretējā gadījumā draudot uzbrukt [[Konstantinopole]]i. Bizantieši piekrita, ja kņazs Vladimirs kristītos, kas arī tika izdarīts Hersonēsas banīcā, ko uzskata par sākumu [[Kijevas Krievzeme]]s pārejai [[pareizticība|pareizticībā]]. 1239. gadā [[Batuhans]] iekaroja Krimas ziemeļu daļu, dienvidu piekrastē izveidojās [[Dženova]]s kolonijas, kas nodrošināja tirdznieciskos sakarus ar [[Zelta Orda]]s pakļautība esošajām zemēm. Batu mazdēls Munketimurs (valdīja 1266-1282) itāļu tirgoņiem piešķīra īpašas tiesības Kafas (tagadējās Feodosijas) ostā, kolonijās apmetās arī daudz armēņu tirgoņu. === Osmaņu un Krievijas impēriju varā (15.-19. gs.) === 1441. gadā izveidojās [[Osmaņu impērija]]s vasaļvalsts [[Krimas haniste]], kas gandīz nepārtraukti karoja ar Zelta Ordu, vēlāk ar Lietuvas dižkunigaitiju un Krievijas caristi. 1475. gadā Kafas cietoksni iekaroja turki un pārdēvēja par Kefi. 1774. gadā [[Krievijas impērija]] piespieda Osmaņu impēriju atteikties no Krimas hanistes, kas nokļuva Krievijas impērijas atkarībā. 1783. gada 19. aprīlī Krievijas impērija anektēja Krimu un inkorporēja to impērijas sastāvā. Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] savam titulam pievienoja nevis "Krimas carienes", bet gan "Taurijas Hersonesas carienes" nosaukumu,<ref>http://eurulers.angelfire.com/russia.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140205044755/http://eurulers.angelfire.com/russia.html |date={{dat|2014|02|05||bez}} }} Krievijas imperatoru tituli</ref> bet pārveidotu [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] ģerboni iekļāva [[Krievijas impērijas ģerbonis|Krievijas impērijas ģerbonī]]. 1853.—1856. gadā notika [[Krimas karš]] par ietekmi Melnās jūras reģionā, pēc kura Krievijas impērija piekāpās sabiedrotajiem ([[Francija]]i, [[Lielbritānija]]i, [[Sardīnijas karaliste|Sardīnijai]] un [[Osmaņu impērija]]i). === PSRS periodā (20. gs.) === [[Attēls:Населення Криму у 18-21 ст.jpg|thumb|270px|Krimas iedzīvotāju skaita un etniskā sastāva izmaiņas kopš 18. gadsimta (zaļā krāsā Krimas tatāri, sarkanā krievi, dzeltenā ukraiņi).]] [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākumā Krimā nodibināja Taurijas padomju republiku, 1918.-1920. gadā vara atradās vācu okupācijas iestāžu, vēlāk [[Deņikins|Deņikina]] un [[Pēteris Vrangelis|Vrangeļa]] valdību rokās. Pēc uzvaras [[Perekopa-Čongaras operācija|Perekopa kaujā]] rezultātā 1920. gada novembrī [[Sarkanā armija]] iekaroja Krimu. Liela nozīme nocietinājumu līnijas ieņemšanā bija [[latviešu strēlnieki]]em, kuri gan šajās kaujās cieta lielus zaudējumus. 1921. gada 18. oktobrī nodibināja Krimas APSR [[Krievijas PFSR]] sastāvā. Otrā pasaules kara laikā deportēja vai nogalināja gandrīz visus Krimas nekrievu iedzīvotājus. 1941. gada augustā padomju varas iestādes izsūtīja ap 60 tūkstošu vāciešu un Kerčā dzīvojošo itāļu. 1942. gada jūlijā, [[vērmahts|vērmahtam]] [[Sevastopoles aplenkums (1941—1942)|ieņemot Sevastopoli]], visa Krimas pussala nonāca [[Trešais reihs|Vācijas]] kontrolē. Tā palika vācu pārraudzībā līdz 1944. gadam, kur šajā laikā nacisti nošāva ap 40 tūkstošu ebreju. Pēc Krimas atgūšanas padomju varas iestādes 1944. gada 18. maijā deportēja visus Krimas tatārus (vairāk kā 238 tūkstošus cilvēku) uz Vidusāziju un citām PSRS daļām, 27. jūnijā arī 37 tūkstošus armēņu, bulgāru un grieķu, bet drīz pēc tam&nbsp;— divus tūkstošus vāciešu. Krimas APSR likvidēja un izveidoja Krimas apgabalu KPFSR sastāvā un krieviskoja daudzus vietvārdus. PSRS varas iestādes mēģināja atdzīvināt Krimas saimniecisko dzīvi, ievedot jaunus iedzīvotājus. Tomēr ieceļotāju vilnis no Krievijas iekšējiem apgabaliem nemainīja situāciju, jo viņi nespēja adaptēties Krimas kalnos un stepēs. Labības vidējā raža Krimā pazeminājās no 10,7 tonnām no ha 1940. gadā līdz 3,9 tonnām no ha 1950. gadā.<ref>[http://www.irir.lv/2014/3/6/krima-vai-hruscova-davana-ukrainai Krima: vai Hruščova dāvana Ukrainai?] Aleksejs Grigorjevs žurnālā "Ir" 2014. gada 6. martā</ref> Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves jaunā PSRS valdība 1954. gada 19. februārī nolēma nodot Krimas apgabalu Ukrainas PSR pakļautībā, atzīmējot 300 gadus kopš 1654. gada Krievijas caristes sadarbības līguma ar ukraiņu kazakiem [[Bohdans Zinovijs Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadībā. [[Perestroika]]s laikā, 1987. gadā Krimā sāka atgriezties deportētie Krimas tatāri un viņu pēcteči. 1991. gada 12. februārī Krimas iedzīvotāju referenduma rezultātā Krimas apgabalu pārveidoja par Krimas APSR Ukrainas PSR sastāvā. === Mūsdienās === [[Attēls:Административная карта-схема Крыма.png|thumb|270px|Krimas administratīvais iedalījums ar Sevastopoles pilsētas teritoriju]] Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un neatkarīgās Ukrainas Republikas pasludināšanas 1992. gada 26. februārī Krimas APSR Augstākā padome pārdēvēja Krimas APSR par Krimas Republiku. 1992. gada 5. maijā Krimas parlaments pasludināja Krimas Republikas suverenitāti un pieņēma konstitūciju, kurā 6. maijā iekļāva punktu par atrašanos Ukrainas sastāvā. 1993. gada 14. oktobrī Krimas parlaments izveidoja Krimas prezidenta institūciju. 1995. gada martā tomēr republikas nosaukumu pārmainīja uz Krimas Autonomās republikas nosaukumu. 1997. gadā Ukraina un Krievija parakstīja Draudzības, Sadarbības un Partnerības līgumu, kura vienojās par bijušas PSRS Melnās jūras flotes sadalīšanu un Sevastopoles kara bāzes un Sevastopoles rajona nodošanu [[Krievijas Federācija]]s pārvaldībā. Pēc promaskaviskā prezidenta [[Viktors Janukovičs|Janukoviča]] nākšanas pie varas 2010. gada aprīlī Ukrainas parlaments pagarināja Sevastopoles kara bāzes teritorijas iznomāšanu Krievijai līdz 2042. gadam. Pēc [[Eiromaidans|Eiromaidana]] sacelšanās un Ukrainas valdības nomaiņas 2014. gada 26. februārī pret jauno Kijivas valdību noskaņotas bruņotas grupas ieņēma Krimas parlamenta ēku Simferopolē un virs tās uzvilka Krievijas karogu, bet 27. februārī Krimas Augstākā padome ārkārtas sēdē atcēla premjerministru Anatoliju Mogiļovu un ievēlēja šajā amatā partijas "Krievu vienotība" (''Русское единство'') līderi Sergeju Aksjonovu, kurš tūlīt vērsās pie Krievijas valdības ar lūgumu nodrošināt Krimā mieru un kārtību. 28. februārī karavīri bez pazīšanās zīmēm ieņēma valdības ēkas un lidostas visā Krimas republikā, kas iezīmēja [[Krimas krīze (2014)|Krimas krīzes]] sākumu. Starptautisko situāciju saasināja Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēršanās pie Krievijas Valsts domes 1. martā ar lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Krimas teritorijā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-ludz-parlamenta-atlauju-karaspeka-ievesanai-krima.d?id=44262239 Putins lūdz parlamenta atļauju karaspēka ievešanai Krimā] DELFI, 2014. gada 1. martā</ref> Ukrainas armijā tika izsludināta pilna kaujas gatavība. 6. martā Krimas Augstākā padome pieņēma lēmumu par Krimas Autonomās Republikas pievienošanu Krievijai un referenduma organizēšanu.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/krimas-parlaments-nobalso-par-autonomijas-pievienosanu-krievijai.d?id=44275583 Krimas parlaments nobalso par autonomijas pievienošanu Krievijai] 2014. gada 6. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēka klātbūtnē Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā notika referendums, kurā pēc balsu skaitīšanas komisijas ziņām par "atkalapvienošanos ar Krieviju" nobalsoja 96,47% referenduma dalībnieku Krimas Autonomajā Republikā un 96,59% Sevastopolē.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/krimas-pievienosanu-krievijai-atbalstijusi-97-balsotaju.d?id=44307013 Krimas pievienošanu Krievijai atbalstījuši 97% balsotāju] DELFI, 2014. gada 17. martā</ref> Nākamajā dienā Krimas parlaments pasludināja neatkarību no Ukrainas un vērsās pie Krievijas ar lūgumu to uzņemt to Krievijas Federācijas sastāvā. 17. martā Krievijas Federācijas prezidents V. Putins parakstīja dekrētu, kurā atzina Krimas Republiku par suverēnu un neatkarīgu valsti,<ref>[http://www.diena.lv/pasaule/papildinats-22-49-putins-paraksta-dekretu-par-krimas-neatkaribas-atzisanu-14048484 Putins paraksta dekrētu par Krimas neatkarības atzīšanu] LETA-RIA NOVOSTI, 2014. gada 17. martā</ref> bet jau 18. martā Maskavas Kremlī kopā ar Krimas premjerministru S. Aksjonovu un parlamenta spīkeru V. Konstantinovu parakstīja līgumu par Krimas iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-paraksta-vienosanos-par-krimas-uznemsanu-krievijas-sastava.d?id=44312805 Putins paraksta vienošanos par Krimas uzņemšanu Krievijas sastāvā] DELFI, 2014. gada 18. martā</ref> Krievijas Federācijas sastāvā izveidoja [[Krimas federālais apgabals|Krimas federālo apgabalu]], ko veido Krimas Republika un Sevastopole. Ukrainas valdība šo referendumu pasludināja par neleģitīmu. 2016. gada 28. jūlijā ar prezidenta Putina lēmumu Krimas federālo apgabalu likvidēja un pievienoja [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu federālajam apgabalam]]. Starptautiskā krimināltiesa 2016. gada 14. novembrī oficiāli atzina, ka kopš vismaz no 2014. gada 26. februāra notikusi tieša Krievijas militāra agresija pret Ukrainu, bet kopš 18. marta Krimas pussala ir okupēta.<ref>[https://www.icc-cpi.int/iccdocs/otp/161114-otp-rep-PE_ENG.pdf ICC Report on Preliminary Examination Activities 2016]</ref> == Skatīt arī == * [[Krimas tatāri]] * [[Krimas haniste]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krima| ]] [[Kategorija:Pussalas]] [[Kategorija:Teritoriāli strīdi]] mkjx7n9ke4zuqhtyelaqfdruyg59vuy 0 3478 3673154 3583723 2022-08-20T20:20:41Z Kaamis007 67303 vienādoju Seilemas nosaukumu wikitext text/x-wiki {{ASV štata infokaste | nosaukums = Oregona<br />Oregon | karogs = [[Attēls:Flag of Oregon.svg|140px]] | ģerbonis = [[Attēls:Oregon state seal.png|100px]] | karte = [[Attēls:Map of USA OR.svg|300px]] | oficvaloda = Nav | galvaspilsēta = [[Seilema (Oregona)|Seilema]] | pilsēta = [[Portlenda (Oregona)|Portlenda]] | iestāšanās = [[1859]]. gada [[14. februāris]] | laiks = lielākajā daļā - [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]-8<br />Malēras grāfiste - [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]-7 | saīsinājumi = OR Ore. US-OR | mājaslapa = [http://www.oregon.gov www.oregon.gov] | iedzgads = 2010 | iedzīvotāji = 3 831 074 | iedzīvotājiV = 27 | iedzblīvums = 15,4 | iedzblīvumsV = 39 | ieņēmumi = 42 617 | ieņēmumiV = 31 | rase = baltie - 83,6%<br />aziāti - 3,7%<br />melnie - 1,8% | reliģija = [[protestanti]] - 30%<br />[[katoļi]] - 15%<br />nereliģiozi - 24% | platība = 255 026 | platībaV = 9 | garums = 580 | platums = 420 | ūdens = 2,4 | augstums = Hūda kalns, 3 425 | Vaugstums = 1 005 | Zaugstums = Klusais okeans, 0 }} '''Oregona''' ir viens no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV štats|štatiem]], kas atrodas Ziemeļrietumu reģionā. Oregonas [[galvaspilsēta]] ir [[Seilema (Oregona)|Seilema]]. Oregona robežojas ar [[Aidaho]], [[Kalifornija]]s, [[Nevada]]s un [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas]] štatiem, kā arī ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]]. Štatam raksturīgas krāšņas, dabiskas ainavas — meži ar milzīgiem, augstiem kokiem, krāšņa Klusā okeāna piekraste, [[vulkāns|vulkāni]] ar [[ledājs|ledājiem]], [[prērija]]s, [[tuksnesis|tuksneši]]. == Iedzīvotāji == Pēc tautas skaitīšanas datiem 2010. gadā štatā bija 3 831 074 iedzīvotāju. Lielākā reliģiskā konfesija ir [[Romas katoļu baznīca|katoļi]] (14%). Dažādas [[protestanti|protestantu]] konfesijām pieder 30%, [[mormoņi]]em — 5% iedzīvotāju. Pēc socioloģiskās aptaujas datiem 2009. gadā 24,6% Oregonas iedzīvotāju nesaista sevi ne ar vienu reliģiju, kas ir augstākais rādītājs starp visiem ASV štatiem. == Lielākās pilsētas == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" !Vieta !Pilsēta !Iedzīvotāju skaits<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biggestuscities.com/or|title=Biggest Cities in Oregon {{!}} 2020 Population Data|website=www.biggestuscities.com|access-date=2022-03-17}}</ref> |- |1 |[[Portlenda (Oregona)|Portlenda]] |647 805 |- |2 |[[Seilema (Oregona)|Seilema]] |169 798 |- |3 |[[Jūdžīna]] |168 916 |- |4 |[[Grešema]] |111 053 |- |5 |[[Hilsboro]] |106 894 |- |6 |[[Bīvertona]] |97 514 |- |7 |[[Benda]] |94 520 |- |8 |[[Medforda]] |81 780 |- |9 |[[Springfīlda (Oregona)|Springfīlda]] |62 353 |- |10 |[[Korvalisa]] |57 961 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV štati]] [[Kategorija:Oregona]] dej05lq5y8u2d28i067zm1mmg3yn9e1 0 4531 3673170 3611486 2022-08-20T21:48:56Z 176.67.34.67 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|etnolingvistisku grupu|filmu|Baltu ciltis (filma)}} {{Infobox ethnic group | group = Balti mūsdienās | poptime = ~'''5,6 miljoni''' | region1 = [[Latvieši]] | pop1 = ~1,5 miljoni | region2 = [[Lietuvieši]] | pop2 = ~4,1 miljoni | related = Slāvi | rels = | langs = [[baltu valodas]] }} {{Latvijas vēsture}} '''Balti''' ({{val|lt|baltai}}) ir [[Indoeiropieši|indoeiropiešu]] cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no [[Polija]]s līdz [[Viduskrievija]]i. Baltiem raksturīgajās [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[Baltu valodas|baltu valodās]] mūsdienās runā tikai [[vidusbalti]] — [[latvieši]] un [[lietuvieši]]. [[Rietumbalti]] un [[austrumbalti]] gadsimtu gaitā vai nu gāja bojā vai tika [[pārtautošana|pārtautoti]]. [[Latvijas Saeima]] un [[Lietuvas Seims]] 2000. gada 18. maijā pieņēma lēmumu par [[Baltu vienības diena]]s gadskārtēju atzīmēšanu [[22. septembris|22. septembrī]], [[Saules kauja]]s gadadienā. Tās mērķis ir veicināt latviešu un lietuviešu — vienīgo baltu valodu runātāju, tuvināšanos un draudzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/baltu-vienibas-diena-pozitivais-mits |title=Baltu vienības diena — pozitīvais mīts |access-date={{dat|2018|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2016|12|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161223070158/http://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/baltu-vienibas-diena-pozitivais-mits }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161223070158/http://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/baltu-vienibas-diena-pozitivais-mits |date={{dat|2016|12|23||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 22. septembris. Baltu vienības diena. Tā saistās ar Saules kauju 1236. gadā |author= Eduards Liniņš |date= 2017. gada 22. septembris |publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url= https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/22.-septembris.-baltu-vienibas-diena.-ta-saistas-ar-saules-kauju.a56678/ |accessdate= 2018. gada 13. aprīlī}}</ref> == Nosaukums == Baltu nosaukums ir cēlies no [[Baltijas jūra]]s vārda. Pirmo reizi termins izmantots 1845. gadā, vācu valodnieka Georga Heinriha Ferdinanda Neselmana (''Nesselmann'') grāmatā par [[Senprūšu valoda|senprūšu valodu]]. 19. gadsimta krievu vēsturnieki reģiona pamatiedzīvotājus sauca par latviešu ciltīm, vai letiem, kas dalījušies kuršos, prūšos un lietuviešos.<ref>[https://books.google.lv/books?id=fAtLAAAAcAAJ&pg=PA45&dq=%D0%AF%D1%82%D0%B2%D1%8F%D0%B3%D0%B8&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwi7r4nx8d_aAhUKLVAKHf74DWYQ6AEIKDAA#v=snippet&q=%D0%AF%D1%82%D0%B2%D1%8F%D0%B3%D0%B8&f=true Materialy dlja geografii i statistiki Rossii]</ref> Līdz 20. gadsimta sākumam par baltiešiem sevi sauca [[Krievijas Impērija]]s [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] [[vācbaltieši]]. [[Latviešu valoda|Latviski]] un [[Igauņu valoda|igauniski]] runājošos pamatiedzīvotājus viņi sauca par nevāciešiem ({{val|de|Undeutsche}}). Iedzīvotāju skaitīšanā toreiz izmantoja reliģiskās piederības, nevis tautības principu. Tikai pēc neatkarīgo [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] nodibināšanas, terminu "baltieši" jeb "balti" sāka attiecināt uz latviešiem un lietuviešiem. Lai arī senie [[aisti]] visticamāk bija balti,<ref name="Tacits">{{Grāmatas atsauce |title=Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām |url=http://www.antiquitas.lv/wp-content/uploads/2015/06/Gaius_Cornelis_Tacitus.Germania.pdf#page=164 |author=[[Gajs Kornēlijs Tacits]] ([[Jānis Endzelīns|Jāņa Endzelīna]] tulkojums) |year=2011 |publisher=Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība |location=Rīga |isbn=978-9984-492-17-9 |page=163.—165}}</ref> šo nosaukumu izmanto tālāk ziemeļos dzīvojošo [[Igauņi|igauņu]] ({{val|et|eesti}}) apzīmēšanai. == Senvēsture == [[Attēls:Baltic_hydronyms_location_map.png|thumb|left|300x300px| '''Baltu hidronīmu izplatības areāls''' {{legend|#fad6a5|Apgabals, kurā daudz baltu cilmes hidronīmu}} {{legend|#ffad7a|Apgabals, kurā baltu cilmes hidronīmu maz vai to cilme ir apšaubāma}} ]] [[Attēls:East europe 3-4cc.png|thumb|300px|left|Baltu kultūras izplatības zona (zilā krāsā) vidējā [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] (3.—4. gadsimtā).]] Zināšanas par baltu tautu senvēsturi primāri balstās arheoloģiskajos izrakumos, salīdzinošajā valodniecībā, un hidronīmu pētniecībā. Baltu aizvēstures pētniekiem traucē vietējo rakstīto avotu, akmens celtņu un pilnvērtīgu apbedījumu trūkums, jo daudzus gadsimtus balti savus mirušos sadedzināja. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē balti dažas reizes minēti rakstītajos avotos, piemēram, [[Senā Roma|romiešu]] vēsturnieks [[Gajs Kornēlijs Tacits|Tacits]] ap 98. gadu tapušajā traktātā "[[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām]]", piemin uz austrumiem no [[ģermāņi]]em mītošās [[aistiešu ciltis]] (''Aestyorum gentes'').<ref name="Tacits"/> Kad 18. gadsimtā sākās kolonizētās Indijas [[Sanskrits|sanskrita]] pētīšana un salīdzināšana ar Eiropas valodām, atklājās, ka [[lietuviešu valoda]] ir visarhaiskākā no dzīvajām indoeiropiešu valodām.{{fact}} 19. gadsimta vidū sākās mēģinājumi noteikt [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s saknes un indoeiropiešu pirmdzimteni, balstoties uz valodu kopīgajām saknēm. Tolaik Baltijas provincēs atraktās aizvēstures liecības uzskatīja par [[vikingi|vikingu]] kultūrai piederošām, uzskatīja, ka skandināvu pirmdzimtene meklējama Baltijas austrumu krasta zemēs. 19. gadsimta beigās šos atradumus sāka piedēvēt [[Baltijas somi|Baltijas somu]] kultūrām. Balstoties uz baltu izcelsmes upju un vietvārdu nosaukumiem, valodnieki [[Kazimirs Būga]] un [[Jānis Endzelīns]] izvirzīja teoriju, ka baltu pirmdzimtene meklējama [[Dņepra]]s baseinā, no kurienes tie pakāpeniski virzījušies uz Baltijas jūras piekrasti. Vietvārdu pētnieki aizstāv teoriju par to, ka balti senatnē apdzīvojuši plašu teritoriju mūsdienu Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainas ziemeļos, Krievijā līdz Pleskavai, [[Smoļenska]]i, [[Kaluga]]i, [[Tula]]i, [[Brjanska]]i un [[Kurska]]i. Rietumu virzienā šī teritorija gar jūras krastu un Vislas deltu stiepjas līdz mūsdienu Vācijas robežai. Kopumā tie būtu gandrīz 860 000 km², kuros varēja dzīvot ap 500 000 cilvēku. Tas gan nenozīmē, ka balti to apdzīvojuši vienlaikus, un iedzīvotāju blīvums šajās zemēs ilgi bija ļoti zems. Visticamāk, tas norāda uz baltu ietekmi šeit ap 2.—1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Atbilstoši šai teorijai, "visbaltiskākais" būtu Berezinas upes baseins mūsdienu Baltkrievijā, no kura viņi vēlāk ienāca Baltijas piekrastes zemēs.<ref name="books.google.lv">[https://books.google.lv/books?id=Er1_CwAAQBAJ&pg=PA128&dq=balts+people+tribes&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwielOTMs6faAhUKZlAKHdS8AdsQ6AEIJzAA#v=onepage&q=balts%20people%20tribes&f=true Foreword to the Past: A Cultural History of the Baltic People]</ref> [[Ilmeņa ezers|Ilmeņa ezera]] apkārtne ir pilna ar baltu hidronīmiem.<ref>{{Laikraksta atsauce |year= 2008 |title= Неславянская топонимия северо-западных районов Псковской области |author= Манаков Андрей Геннадьевич, Ветров Сергей Вячеславович |journal= Псковский регионологический журнал |volume= 159 |issue= Nr. 6 |publisher= Pleskavas Valsts universitāte |url= http://www.pskgu.ru/projects/pgu/storage/prj/prj_06/prj_06_22.pdf |language= krieviski |access-date= {{dat|2015|09|18||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20151117030247/http://www.pskgu.ru/projects/pgu/storage/prj/prj_06/prj_06_22.pdf |archive-date= {{dat|2015|11|17||bez}} }}</ref> === Indoeiropiešu ienākšana === [[Attēls:Auklas kultūras akmens cirvji.JPG|thumb|Latvijā atrastie auklas kultūras akmens priekšmeti]] [[Mezolīts|Mezolīta]] laikmetā (9000—5000 gadā p.m.ē) Baltijas reģionā izveidojās [[Svidras kultūra]]i līdzīgā [[Kundas kultūra]], kuras pārstāvji nav tiešie baltu priekšteči, taču viņi noteikti sajaucās ar vēlākajiem indoeiropiešu ienācējiem. [[Neolīts|Neolīta]] (5000—1800 p.m.ē) laikā te sākas māla trauku veidošana un zemkopības attīstība. Lopkopji audzēja govis, kazas, aitas un cūkas. Šajā laikā Baltijas reģionā ienāca divas atšķirīgas kultūras. [[Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra|Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūru]] agrāk saistīja ar [[somugru valodas|somugru valodās]] runājošo tautu priekštečiem, bet [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]] ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodās]] runājošo tautu priekštečiem. Līdz pat [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmeta]] beigām Daugava iezīmēja robežu starp šīm divām kultūrām. Lai arī vēsturiski šo divu kultūru pārstāvjus uzskatīja par etniski atšķirīgiem, to saskarsmes reģionos notika daļēja saplūšana, tādējādi mūsdienu lietuvieši, latvieši un igauņi ģenētiski ir līdzīgi. 2300.—2200. gadā p.m.ē. Mazāzijā, Balkānos, Centrāleiropā un Baltijā sāka ienākt indoeiropieši no [[Kazahstāna]]s un [[Pievolga|Volgas reģiona]] stepēm. Šiem cilvēkiem bija raksturīga kapu kurgānu celšana. Viņi bija lopkopji, pārvietojās ratos, iekopa nelielus laukus. Nelielajās ģimenes kopienās valdīja patriarhāts, vīriešiem daloties karotājos un strādājošajos, uz ko norāda atšķirīgie priekšmeti kas mirušajiem doti līdzi aizsaulē. Šī mobilā un agresīvā kultūra pakļāva reģionā esošo neolīta kultūru, ko veidoja lielas grupas, kurās valdīja [[matriarhāts]]. Jaunienācēji mācēja iegūt un apstrādāt [[Bronza|bronzu]], Centrāleiropā uzsākot [[Kapars|kapara]] ieguvi.<ref name="The Balts">[http://www.parzifal-ev.de/uploads/media/gimbutas.pdf The Balts]</ref> Ja sākotnēji [[Protoindoeiropiešu valoda|protoindoeiropiešu valodā]] runājošo cilšu starpā neapšaubāmi valdīja cieša kultūras un valodas kopība, tad izplešoties pa jaunām teritorijām, pakāpeniski sāka attīstīties vietējās atšķirības. Baltu atšķirīgo veidošanos un valodas arhaiskumu ietekmēja mežiem bagātie un nomaļie reģioni, kuros tie dzīvoja. Baltu kultūra veidojas reģionā no [[Visla]]s lejteces līdz [[Volga]]s, [[Oka]]s, [[Dņepra]]s augštecēm, no Daugavas līdz [[Pripete]]i. Baltu priekšteči, nākot no Dņepras baseina, Baltijas jūras piekrasti, Baltkrieviju un centrālo Krieviju sasniedza divās atšķirīgās grupās. Viena grupa cauri mūsdienu Polijai sasniedza Baltijas austrumu piekrasti un izpletās uz ziemeļiem, kur sadūrās ar [[Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra]]s pirmiedzīvotājiem. Otra grupa, virzoties gar Dņepru, sasniedza Dņepras, Volgas un Okas upju augšteces rajonu. Viņu klātbūtni apliecina daudzie [[Auklas keramikas kultūra]]s atradumi — māla podi ar auklas nospiedumu un akmens kaujas cirvji (laivas cirvji). Līdz ar indoeiropiešu valodās runājošo cilšu ienākšanu Austumeiropā, Baltijas piekrastē izveidojas Žucevas (''Rzucewo'') kultūra, ko var uzskatīt par tiešiem baltu senčiem. Tai cieši radniecīga ir Dņepras kultūra Dņepras augštecē, un [[Fatjanovas kultūra]] Volgas augštecē, Viduskrievijā. Indoeiropiešu valodās runājošie ienācēji savas apmetnes būvēja upju stāvkrastos, kamēr iepriekšējās neolīta kultūras pārstāvji turpināja dzīvot līdzenumos pie upēm un ezeriem, kur nodarbojās ar zvejniecību. Aptuvenā ienācēju ziemeļu robeža nostiprinājās līnijā no Daugavas līdz Volgas iztecei. Viņu apdzīvotais areāls sakrita ar ozolu un ābeļu izplatības areālu. Baltu valodām ir kopīgi vārdi ozolam, ābelei, bērzam, liepai, osim, kļavai, gobai. Tas, ka baltiem nav kopīgu vārdu dižskābardim, īvei un efejai, kas izplatīti vairāk uz dienvidiem, un kuriem slāvu valodās ir kopīgi nosaukumi, norāda, ka slāvi senāk dzīvoja vairāk uz dienvidiem no baltiem.<ref name="The Balts"/> === Ģenētiskie dati === Seno baltu dzīves areālu un mijiedarbību ar kaimiņu tautām senatnē pierāda arī pētījumi par tikai baltiem raksturīgā 'LW^b' [[gēns|gēna]] izplatību. Visaugstākā tā sastopamība ir konstatēta latviešiem un lietuviešiem (6%), zemāka tā ir [[igauņi]]em (4,0%), [[somi]]em (2,9%), [[Vologda]]s [[krievi]]em (2,2%), [[poļi]]em (2,0%), [[zviedri]]em [[Gotlande]]s salā (1,0%) un Dienvidzviedrijā (0,3%). Pārējās [[Rietumeiropa]]s valstīs tā izplatība ir daudz zemāka (0—0,1%).<ref>{{Publikācijas atsauce |date= 1999. gada jūnijs |title= The LW^b Blood Group as a Marker of Prehistoric Baltic Migrations and Admixture |journal= Human Heredity |volume= 49 |issue= № 3 |publisher= Karger Publishers |url= https://www.karger.com/Article/Abstract/22864 |language= angliski}}</ref> [[Ungāri]]em tas sasniedz (0,4%), un tā ir vienīgā Centrāleiropas tauta, izņemot poļus, kurai ir konstatēta 'LW^b'<ref>[http://www.aliens.lv/b-civil/4659-baltu-genetika Baltu ģenētika]</ref> tā norādot uz somugru migrācijas ceļu, kas gāja cauri baltu apdzīvotajām zemēm. Baltiem raksturīga īpaša Y [[hromosoma]]s haplogrupa,{{nepieciešama atsauce}} kas norāda uz baltu atšķirīgo izcelsmi citu indoeiropiešu (arī slāvu) vidū. == Baltu veidošanās == Vairākus gadsimtus pēc ienākšanas jaunajos reģionos, indoeiropiešu Auklas keramikas kultūra gandrīz nemainījās, variācijām izpaužoties tiktāl, cik ir jāpiemērojas vietējo apstākļu atšķirībām. Kapu atradumos dominē vienkārši akmens un kaula priekšmeti, ar retiem [[Kapars|kapara]] gredzeniem vai matu sprādzēm. Dzintara ieguve Austrumbaltijā sākās jau vidējā neolītā (4100.—2900.p.m.ē), kad [[Litorīnas jūra]]s līmeņa izmaiņu rezultātā kļuva pieejami dzintara slāņi. Dzintaru visvairāk izskaloja [[Vislas joma|Vislas jomā]], [[Sembas pussala|Sembas pussalā]] un [[Kuršu joma|Kuršu jomā]], un nelielos apjomos arī Kurzemes un Sāmsalas piekrastē. Dzintara apstrādes paliekas atklātas daudzviet piekrastē, kā arī [[Lubāns|Lubānas ezera]] apkārtnē, kur 16 apmetnēs atklāti ap 3000 dzintara rotaslietu un 9000 neapstrādāta dzintara fragmentu. Tūkstošiem Baltijas dzintara objektu atrasti [[Valdaja augstiene]]s apmetnēs, kas apmaiņā tirgoja [[Krams|kramu]]. Neolīta beigās, klimata un sabiedrības dzīvesveida izmaiņu dēļ, dzintara apstrāde beidzās, tā vietā nākot bronzas apstrādei. Ienākot indoeiropiešiem, sāka veidoties [[pilskalns|pilskalnu]] apmetnes, kas kļuva par prestižās bronzas apstrādes centriem, lai arī bronzas priekšmeti Latvijā ir atrasti salīdzinoši maz. Palēnām atjaunojās dzintara apstrāde, lai arī tā neatguva neolītam raksturīgo augsto kvalitāti. Nelielas vēlīnā bronzas un senākā dzelzs laikmeta dzintara apstrādes paliekas atrastas [[Ķivutkalna pilskalns|Ķivutkalna pilskalnā]].<ref>[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2015_files/1numurs/A_Vasks_Dzintars_bronzas_LVIZ_2015_1.pdf DZINTARS BRONZAS UN SENĀKAJĀ DZELZS LAIKMETĀ LATVIJAS TERITORIJĀ]</ref> === Bronzas laikmets === {{see also|Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā}} [[Attēls:Baltic cultures 600-200 BC SVG.svg|thumb|Bronzas laikmeta baltu kultūru reģioni]] [[Attēls:Bronzas laikmeta priekšmeti.JPG|thumb|Latvijā atrastie bronzas laikmeta priekšmeti]] Bronzas laikmeta apmetņu arheoloģiskie izrakumi uzrāda pirmās liecības par ieročiem un karadarbību. Papildus nocietinātu apmetņu paliekām pakalnos, nelielā skaitā atrasti arī bronzas ieroči. No Latvijas teritorijā atrastajiem 165 bronzas objektiem, 67 ir ieroči (galvenokārt kara cirvji un šķēpi) un 70 ir rotājumi, kas norāda uz to, ka prestižo bronzu izmantoja nēsātāja statusa un varas demonstrēšanai. Nocietinājumu celšana pakalnos norāda uz senbaltu ienācēju nepieciešamību aizsargāties, kā arī demonstrēt savu varu. Vēlīnajā Bronzas laikmetā Latvijā ir ap 100 pilskalnu, no kuriem vislabāk izpētītie ir Ķivutkalna pilskalns, [[Vīna kalns (pilskalns)|Vīnakalns]], Mūkukalns, un Lubānas [[Brikuļi]].<ref>[briai.ku.lt/downloads/AB/08/08_032-038_Vasks.pdf WEAPONS AND WARFARE DURING THE BRONZE AGE IN THE AREA OF PRESENT-DAY LATVIA]</ref> Trūkstot vietējām kapara atradnēm, bronzas lietošanas pirmsākumi baltu veidošanās areālā datējami ap 1800. gadu p.m.ē., kad šeit parādījās no citurienes ievestie bronzas izstrādājumi. Vietējie bronzas izstrādājumi parādījās ap 1500. gadu p.m.ē. Latvijā senākie bronzas izstrādājumi atrasti [[Lubāns|Lubāna ezera]] apkārtnē. [[Bronzas laikmets]] (1800—500 p.m.ē) iezīmē izteiktākas reģionu kultūru atšķirības. Rietumos (Polijas ziemeļos, Lietuvas un Latvijas rietumos) ieplūda bronzas ieroči no Skandināvijas un Centrāleiropas. Par tiešiem kontaktiem ar Skandināviju un [[Gotlande|Gotlandi]] liecina tā sauktās "[[velna laivas]]" — skandināvu apbedījumi Ziemeļkurzemē, [[Roja (upe)|Rojas upes]] apkārtnē un citur. Šie apbedījumi liek domāt par nelielu skandināvu koloniju Ziemeļkurzemes (Ventspils, Talsu, Dundagas apriņķu) somugru zemēs. Vēlīnajā Bronzas laikmetā lielākais bronzas apstrādes centrs Latvijā atrasts Ķivutkalna pilskalnā, arī pārējie lielākie bronzas apstrādes centri atradās pie Daugavas tirdzniecības ceļa. Austrumos (Latvijas un Lietuvas austrumi, Volgas augštece, [[Dņepras balti|Dņepras baltu]] zemēs) bronza galvenokārt nāca no [[Urāli]]em vai dienvidiem. Metālu trūkuma dēļ visa bronza un kapars bija jāiegūst tirdzniecības ceļā no citiem reģioniem. Senbaltiem cieši radniecīgās [[Fatjanovas kultūra]]s paliekas (ap 1500.—1300. gadu p.m.ē.) atrastas Urālu dienvidos, kur tās pārstāvji ieradās kapara meklējumos, radot kapara darba priekšmetu un rotājumu gatavošanas centru. Okas baseina zemēs un Ukrainas ziemeļos senbaltu kultūra attīstījās lēnāk. Bronzas laikmeta beigās viens austrumbaltu kultūras apgabals aptvēra mūsdienu Latvijas dienvidus, Lietuvas austrumus un Baltkrievijas rietumus. Otrs aptver Baltkrievijas dienvidus un Ukrainas ziemeļus, Pripetes purvu rajonā. Trešais aizņem [[Desna]]s, Dņepras, Okas un Donas augšteces Viduskrievijā. Trūkstot dzintaram, ko varētu pārdot, bronzas priekšmeti šeit parādījās vēlāk. Mājrīku izgatavošanai joprojām izmantoja kaulu. Teritorijās starp Latviju un Okas upes baseinu atrastas gandrīz tikai māla priekšmetu paliekas, ar ļoti retiem bronzas cirvju un rotājumu atradumiem. Arī kapu apglabājumi šeit atrasti maz. Par senbaltu kultūru te vairāk liecina vairāku simtu pakalnos celto ciematu paliekas un baltiskie upju nosaukumi. Pakalnu ciemati parasti atradās ap 5 km attālumā viens no otra. Ciemati parasti aizņēma līdz 40x60 metrus lielu teritoriju, kurā varēja uzbūvēt ap 10 mājām. 1—2 metrus augsto aizsargmūri veidoja no akmens, koka, zemes un māla, dažreiz mālu apdedzinot. Cilvēki nodarbojās ar zemkopību un mājlopu audzēšanu. Ap 70% no atrastajiem kauliem pieder mājlopiem, 30% medījumam. Lielais zirgu kaulu daudzums norāda uz to, ka zirga gaļu izmantoja pārtikā. 4.—2.gs.p.m.ē. atradumos jau atrok vairāk vietēji izgatavotus bronzas priekšmetus un rotājumus. Iespējams, ka Pripetes purvu vai Dņepras augšteces rajonā dzīvojošie balti ir bijuši [[Hērodots|Hērodota]] minētie [[neuri]]. Ap 200.g.p.m.ē Pripetes purvu un [[Dņepra]]s baseina baltu zemēs no dienvidiem iebrūk slāvu priekšteči, Zarubiņeckas kultūras pārstāvji.<ref name="The Balts"/> Lielāko daļu zemnieku dārgās bronzas parādīšanās neskāra. Zemes apstrādāšanā joprojām izmanto akmens kapļus. Darbarīkus gatavo no koka, kaula un raga. No neolīta laika medniekiem-zvejniekiem, seno indoeiropiešu ienākšanas iezīmē pāreju uz lopkopības-zemkopības modeli. Sākas līdumu līšana. Pārtikā izmanto piena produktus un cūkgaļu. Liellopu ādas noderēja apģērbam un apaviem. Ņemot vērā augsnes noplicināšanos, pēc 2—3 apstrādes gadiem lauku uz 20—30 gadiem atstāja atmatā. Zemnieki audzē miežus, kviešus, prosu, zirņus, pupas un auzas. Ap 8. gs. p.m.ē. zemkopību negatīvi ietekmēja klimata izmaiņas, tam vidēji paliekot par 2 grādiem aukstākam. Tas izraisīja graudaugu neražas un intensīvāku pievēršanos medīšanai un zvejniecībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:83{{!}}issueType:B |title=Latviešu vēsture. I.daļa |access-date={{dat|2018|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:83{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:83{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Bronzas laikmeta sākums un vidus bija laiks, kad ar senbaltiem saistītās kultūras aizņēma visplašāko teritoriju. Bronzas laikmetā baltu priekšteču kultūra pastāvēja visā mūsdienu Polijas ziemeļu daļā, dienvidos sniedzoties līdz [[Varšava]]s apkārtnei, Kaļiņingradas apgabalā, Lietuvā, Latvijas dienvidos, Baltkrievijā, Ukrainas ziemeļos un Krievijas rietumos līdz [[Maskava]]s apkārtnei. Visu šo reģionu sedza galvenokārt lapu koku meži, kuros dzīvoja pārtikai un apģērbam piemēroti dzīvnieki — [[sumbri]], [[tauri]], [[zirgi]], [[brieži]], [[lāči]] un [[vilki]]. Oderas un Vislas baseini Baltijas reģionu savienoja ar Centrāleiropu. Nemuna šķērsoja auglīgo Lietuvu. Austrumos satiksmi nodrošināja Okas baseins. Dienvidus nosedza plašie Pripetes baseina purvi. Ap 1200. gadu p.m.ē, izplešoties [[Lužicas kultūra]]i, balti pakāpeniski zaudēja teritorijas uz rietumiem no [[Visla]]s un [[Buga]]s upēm. Sākas apmetņu celtniecība pakalnos, kurās attīstījās tehniski sarežģītā bronzas apstrāde. Vēlīnajā bronzas laikmetā Polijas ziemeļos un Baltijas piekrastē vietējie kalēji attīstīja reģionālu bronzas apstrādes stilu, kas ietekmēja baltu [[kaujas cirvji|kaujas cirvju]] un [[saktas|saktu]] dizainu. Sākotnēji balti mirušos apglabāja no koka stumbra tēstos zārkos, bet ap 1500.—1300. gadu p.m.ē. Centrāleiropas un Skandināvijas ietekmē rietumbaltu un vidusbaltu reģionos ieviesās paraža sadedzināt mirušos.<ref>[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2017_files/1numurs/J_Ciglis_A_Vasks_Jauni_bronzas_LVIZ_2017_1.pdf JAUNI BRONZAS UN SENĀKĀ DZELZS LAIKMETA APBEDĪŠANAS VIETU DATĒJUMI AR RADIOAKTĪVĀ OGLEKĻA METODI]</ref> Šajā laikā zobenus apbedījumos atrod ļoti reti, biežāk mirušajiem līdzi deva kaujas cirvjus. Saglabājas paraža gadsimtiem ilgi mirušos apglabāt vai sadedzināt vienā nelielā vietā, kas liek domāt, ka tās bija ģimenes vai cilts kapavietas. Ap mūsu ēras sākumu daļa baltu atsāka mirušo apglabāšanu, kremācijai saglabājoties Prūsijā, kur [[prūši]] kremēto radinieku kaulus ievieto stilizētai cilvēka sejai līdzīgās māla urnās un tad apraka, kamēr [[jātvingi|jātvingu]] zemēs turpinās kremēto mirušo apbedīšana akmens kurgānos. [[Marija Gimbutiene]] Bronzas laikmetu seno baltu apdzīvotajā teritorijā iedalīja vairākos posmos:<ref>[https://books.google.lv/books?id=BvtRdigDtFoC&printsec=frontcover&source=gbs_ge_summary_r&cad=0#v=onepage&q=baltic&f=false Bronze Age cultures in Central and Eastern Europe]</ref> * Baltijas [[Auklas keramikas kultūra]] (2000—1700/1600 p.m.ē.), kuras beigās sāk parādīties kapara priekšmeti. [[Kurgānu hipotēze]] šo laiku saista ar baltu priekšteču ienākšanu reģionā. * Agrīnais Baltijas bronzas laikmets (1700/1600—1450 p.m.ē.), kurā laikā sākas aktīva dzintara tirdzniecība uz Vidusjūras un Urālu reģioniem, pretī iegūstot metāla izstrādājumus. Ciematu iedzīvotāji veido iežogotus laukumus mājlopu aizsardzībai no plēsīgajiem dzīvniekiem. * Vidējais bronzas laikmets (1450—1250 p.m.ē.), [[Tšiņecas kultūra]]s laiks, ko Polijas teritorijā ietekmēja Centrāleiropas kultūras. Turpinās aktīva dzintara tirdzniecība. * Klasiskais Baltijas laikmets (1250—1100 p.m.ē). Baltu priekšteči zaudē daļu teritoriju Polijas vidienē un dienvidos — Vislas augštecē, Krakovas un Ļubļinas apgabalos. Šī laika atradumos, galvenokārt mūsdienu Polijā un Kaļiņingradā atrasti īpaši šim reģionam raksturīgi Baltijas kaujas cirvji. * Vēlīnais bronzas laikmets. (1100—750 p.m.ē). Šajā laikā izbeidzas mirušo apglabāšana, to aizvieto ar sadedzināšanu, paliekas ievietojot māla traukos un aprokot. Līdz pat 6.gs. p.m.ē dzelzs priekšmeti baltu zemēs gandrīz nav sastopami. == Dzelzs laikmets == {{see also|Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā}} [[Attēls:Baltu robežas Romas laiks.JPG|thumb|Aptuvenās kuršu, zemgaļu un letgaļu zemju ziemeļu robežas Latvijā mūsu ēras pirmajos gadsimtos (no grāmatas "Latviešu vēsture", 1938). Mūsdienās Daugavas augšteces baseina senos iedzīvotājus indentificē kā [[Sēļi|sēļus]].]] [[Attēls:Ansis Cīrulis. Latgale senatnē (1934).jpg|thumb|Idealizēta baltu ikdiena Dzelzs laikmetā ([[Ansis Cīrulis]] "Latgale senatnē", 1934).]] Lužicas kultūra sabruka 5.—6. gs. p.m.ē no dienvidiem nākošo [[Skiti|skitu]] klejotāju uzbrukumu rezultātā. Daži skitu bultu uzgaļi atrasti Lietuvas dienvidos. Baltu zemēs viņi neiebruka, taču Prūsijas austrumu un dienvidu ezeru salās šajā laikā būvētie nocietinājumi, liecina par nepieciešamību aizsargāties no uzbrukumiem. Pirmie importētie dzelzs priekšmeti baltu zemēs parādījās ap 600. gadu p.m.ē. Agrīnais [[Dzelzs laikmets]] (500. p.m.ē — 450. m.ē.) sākās ar daudzu pakalnu ciematu pamešanu. Ja iepriekš tie bija specializēti bronzas apstrādes centri, tad dzelzi tagad varēja iegūt no vietējās purva rūdas. Ap 5.gs. vietējie kalēji jau māk iegūt [[Tērauds|tēraudu]], no kā gatavo kaujas cirvjus. Bronzas un dzelzs priekšmeti bija pieejami gandrīz visiem šī reģiona iedzīvotājiem. Pieaugošais iedzīvotāju skaits, un plaši izmantotie dzelzs lauksaimniecības rīki arī ļāva paplašināt apstrādāto zemes platības. Veidojās individuālas zemnieku sētas, kas atradās tālāk no ciematiem, kuru tuvumā parasti atradās nocietināts pakalns, kopienas patvērumam no uzbrukumiem. Dzelzs darba priekšmeti atviegloja zemes apstrādi, kas daudzviet kļuva par galveno nodarbošanos un pārtikas avotu. Sirpi daudzviet sāka aizstāt daudz produktīvākā [[izkapts]]. Koka arklus dažviet jau aizvieto dzelzs arkli. Seno kviešu, miežu un prosas audzēšanu papildināja [[rudzi]] un [[auzas]]. Lini un kaņepes nodrošināja ar audumiem un šķiedrām. Līdz 75% no gaļas nodrošināja mājlopi, bet pārējais bija medījums. Lietuviešu zinātniece [[Marija Gimbutiene]] laiku starp 2. un 5. gadsimtu uzskatīja par baltu kultūras "zelta laikmetu". Viņi apdzīvoja plašu teritoriju no Vislas deltas rietumos līdz Okas baseinam Austrumos. No Daugavas baseina ziemeļos līdz Pripetes purviem dienvidos. Baltu zemēs krustojās reģionālie tirdzniecības ceļi. Paralēli bronzas tirdzniecībai, Polijas ziemeļos un [[Sembas pussala|Sembas pussalā]] (tagad [[Kaļiņingrada]]s pussala) attīstījās dzintara ieguve un tirdzniecība. Balti pārdeva zvērādas, medu, vasku. [[Prūsija (zeme)|Prūsijas]] un Lietuvas zemes tirgojās ar ģermāņiem un [[Romas impērija|Romas impēriju]], kas baltus sauca par [[aisti]]em. Šajā laikā baltu zemes un ciltis vairākas reizes pieminētas romiešu vēsturnieku darbos. Gimbutiene uzskata, ka Plīnija aprakstītā Glaesarija (ko aisti saucot par Austeraviju) ir prūšu apdzīvotā [[Semba]]s pussala. Romiešu monētas balti izmantoja rotājumiem un tās plaši atrastas šī laika rietumbaltu (un kuršu) apbedījumos. Rietumbaltu zemēs atrasti arī dažādi romiešu dekoratīvie rotājumi. Prūsija, īpaši Semba, tirgojoties ar tālajām romiešu zemēm kļuva par turīgāko baltu apgabalu. Baltu meistari attīsta bagātīgi dekorētu rotājumu — kaklariņķu, saktu, rokassprādžu — gatavošanas kultūru. 4. un 5.gs. palielinās turīgu apbedījumu skaits. Sievietes apglabā ar visām rotaslietām — gredzeniem, saktām, kaklariņķiem, piekariņiem. Vīriešu kapos atrastas saktas, dzeramie ragi, zobeni, vairogi un zirgu piederumi. Rietumbaltu teritorijas sāka sarukt mūsu ēras sākumā, kad šeit uz vairākiem gadsimtiem iespiedās skandināvu [[goti]], kas 2. gs. sāka migrāciju no Skandināvijas un Vislas deltas uz Melnās jūras piekrasti. Viņu atbrīvotās zemes pie Vislas ieņēma prūši. Mūsu ēras 5. un 6. gadsimts iezīmē mūsdienās pazīstamo baltu cilšu identitāšu izveidošanos. Šajā laikā zemgaļu apdzīvotās zemes iestiepās Vidzemē līdz Cēsīm, no kurām tos vēlāk izspieda Kurzemes somugri un latgaļi. Baltu cilšu starpā, kā arī baltu un somugru starpā notika nepārtraukta karadarbība, kas radīja nepieciešamību pēc militāro punktu, pilskalnu celtniecības. Izkliedēto zemnieku saimniecību drošībai ap 500. gadu sākās nocietinātu [[Pilskalns|pilskalnu]] celtniecība. Sākotnēji tie nebija domāti apdzīvošanai, bet paredzēti tikai patvērumam un aizsardzībai no uzbrucējiem. Koka piļu būvēšana pakalnos vispirms sākās Lietuvā, un vēlāk arī Latvijā. Tie iezīmē tālāku cilšu [[sabiedrības noslāņošanās|sabiedrības noslāņošanos]] un politiskās varas centralizēšanos. Lietuvā ir ap 700 pilskalnu, kamēr Latvijā ap 500. Ap 9. gadsimtu ciemati pilskalnu tuvumā jau sasniedza tik ievērojamu iedzīvotāju skaitu, ka anglosakšu un vācu ceļotāji tās sauca par pilsētām. Aprakstot 855. gada karu starp zviedriem un kuršiem, vācu hronists [[Rimberts]] rakstīja, ka [[Grobiņa|Sēburgā]] pulcējušies 7000, bet [[Apūle|Apūlijā]] 15 000 karotāju. Lietuvas [[Kernave]]s pilskalna iedzīvotāju skaits 13. gadsimtā sasniedzis 3000. === Sabiedrības noslāņošanās === Līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai 14. gadsimtā pierakstītie prūšu likumi (''Iura prutenorum''). Ņemot vērā citu Dzelzs laikmeta Eiropas barbaru tautu atstātos rakstītos likumu kodeksus, var veikt aptuvenu baltu cilšu sabiedrību modelēšanu. Pastāvēja politiskā un militārā aristokrātija, brīvie vīrieši, brīvās sievietes, daļēji brīvie cilvēki un vergi (lietuviešu ''šeimynykštis'', ''kaimynas''), kas bieži bija karagūstekņi vai visnabadzīgākie cilvēki. Lielākā atšķirība cilts likumu priekšā bija starp brīvajiem cilvēkiem un vergiem, kam nebija nekādu tiesību. Atšķirības starp aristokrātiem, brīvajiem cilvēkiem un pusbrīvajiem bija neskaidrākas, un varēja mainīties pēc vietējām paražām. Rietumu hronikās minētie "ķēniņi" (''rex'') vairāk jāpieņem kā cilšu vadoņi vai novada karavadoņi{{nepieciešama atsauce}}, taču to vara jau bija mantojama vienas aristokrātiskās ģimenes ietvaros. Ņemot vērā kapulaukos atrastos priekšmetus un kapu iekārtojumu, ļoti aptuveni aplēsts, ka Austrumu Lietuvā vergi un pusbrīvie varēja veidot ap 25% iedzīvotāju, brīvie cilvēki apmēram 50%, bet militārā un politiskā aristokrātija ap 20—25%, no kuriem tikai daļai piederēja augstākā vara. Gadsimtu laikā palielinās tendence mirušos apglabāt ar aizvien mazāku priekšmetu skaitu, kas varētu norādīt uz nabadzības pieaugumu, vai uz to, ka nostiprinājās aizgājēja īpašuma mantošanas tradīcija.<ref>[https://www.researchgate.net/publication/283148960_SOCIAL_CLASSES_IN_THE_IRON_AGE_EAST_LITHUANIA_AN_ATTEMPT_OF_IDENTIFICATION_IN_THE_MORTUARY_RECORD SOCIAL CLASSES IN THE IRON AGE EAST LITHUANIA: AN ATTEMPT OF IDENTIFICATION IN THE MORTUARY RECORD]</ref> === Apbedīšanas paražas === [[Attēls:Cmentarzysko Jacwingow, Suwalszczyzna, Aug 2004 B.jpg|thumb|Jātvingu kapavieta]] [[Attēls:Agrīnā dzelzs laikmeta kapulauks.JPG|thumb|Agrīnā dzelzs laikmeta kapavietas akmens aploks]] Rietumbaltu un austrumbaltu cilšu mirušo apglabāšanas tradīcijas nebija mainījušās vairāk nekā tūkstoš gadu, ļaujot noteikt to apdzīvoto zemju robežas. Turīgākos zemniekus un karavīrus apglabā akmens kapos ar daudziem ikdienas rīkiem un ieročiem, nabadzīgākiem zemniekiem kapi ir vienkāršāki, kamēr visnabadzīgākos vienkārši aprok, vai atstāj neapraktus. Ap mūsu ēras sākumu balti, izņemot prūšus, izbeidz mirušo sadedzināšanu. Virs kapa veido zemes uzkalniņu, ap to veidojot akmeņu riņķi. Radiniekus, vai apmetnes iedzīvotājus vairākus gadsimtus turpināja apglabāt blakus, veidojot plašus kapulaukus. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos novērojamās bēru paražu atšķirības iezīmē atšķirīgu baltu cilšu kultūru veidošanos. Tagadējās Lietuvas piekrastē ap 2.gs. izzūd kapu kurgānu veidošana, mirušos apglabājot līdzenos kapos, ap kuriem veido akmens riņķu krāvumus, dažviet izveidojot līdz četriem akmens riņķiem. Šī paraža izplatījās uz Žemaitiju un Latvijas dienvidiem. Ap 4.gs., ņemot vērā apbedīšanas paražas, var sākt izdalīt žemaišu, zemgaļu un sēļu kultūru pirmsākumus. Sēļi jau no 2.gs. pakāpeniski beidz mirušo sadedzināšanu. Latgaļu kultūra un apbedījumi no 3.gs. sāk atšķirties no Austrumlietuvas leišu apbedījumiem. Starp [[Dubīsa]]s un [[Šušve]]s upēm ap 5.gs. izveidojas žemaišu kultūra. Starp kuršu un žemaišu zemēm pastāvēja plaša neapdzīvota josla, kas pie [[Rietava]]s sasniedza ap 40 km. Žemaišu vīriešu apbedījumos no 9.gs. līdzi dod arī zobenu, kā arī zirga galvu un kājas. Iespējams, šī paraža nākusi no skalvjiem. Lietuvas austrumos un Baltkrievijā ap 3.—4.gs. sāk veidoties Austrumlietuvas kapu kurgānu kultūra.<ref name="Iron Age">[http://lad.lt/data/com_ladlibrary/1471/8-11.pdf Iron Age]</ref> Sūdavi, iespējams prūšu ietekmē, 5. gadsimtā atkal sāk mirušo sadedzināšanu. Kuršu kultūra 5.—8.gs. veidojas Klaipēdas apkārtnē. Akmens riņķi ap kapiem šeit izzūd, un ap 7.—8. gadsimtu kremācija izplatās arī kuršu vidū. 8. gadsimtā Lietuvā piekopj mirušo apglabāšanu, bet 9. gadsimtā atkal sākas kremācija. Ap 10.—11. gadsimtu tikai zemgaļi un latgaļi turpināja mirušo aprakšanu. Vēlīnajā Dzelzs laikmetā (800—1200) latgaļi vīriešus apbedī ar galvu uz austrumiem, bet sievietes ar galvu uz rietumiem. Lietuvā un Prūsijā bija paraža ievērojamu mirušo apglabāt kopā ar zirgu.<ref>[https://books.google.lv/books?id=QDA5DwAAQBAJ&pg=PA5&dq=baltic+tribes&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiy9fr7s6faAhUIEVAKHWOCBwsQ6AEIOzAD#v=onepage&q=baltic%20tribes&f=true A History of the Baltic States]</ref> Jātvingiem raksturīgi apbedījumu kurgāni, kas pilnībā vai daļēji veidoti no krautiem akmeņiem. Kamēr citām baltu ciltīm apglabāšanas tradīcijas vairākas reizes mainījās, jātvingi visu m.ē. pirmo tūkstošgadi paliek uzticīgi akmens krāvumiem. To diametrs ir no 6 līdz 18 metriem, un tie paceļas tikai kādu pusmetru virs zemes. Nelaiķi sākotnēji apbedīja, bet no 5.gs. parasti sadedzināja kapā, un tad noklāja ar akmeņu un smilšu pakalniņu. Kapos atklāti ļoti maz priekšmetu, kas apgrūtina to datēšanu.<ref>[http://suzhdenia.ruspole.info/node/3645 Валентин СЕДОВ. Курганы ятвягов.]</ref> 6. un 7. gadsimtā baltu apbedījumos parādās aizvien bagātīgākas sudraba rotaslietas, kaklariņķi, aproces un saktas. Ap 5.-6.gs. lietuviešu un jātvingu zemēs parādās bagātīgi karotāju apbedījumi, kas liek domāt par militāri valdošās šķiras pastāvēšanu. Vadoņus apbedī kopā ar zirgiem, ieročiem un bagātīgiem sudraba rotājumiem, līdz 2 kg smagiem sudraba kakla riņķiem. Šī apbedījumu tradīcija beidzas 8.gs.<ref name="Iron Age"/> Kurši rotājumos sāk izmantot skandināvu dekoratīvos elementus. Sudraba rotu daudzums norāda uz aizvien pieaugošo labklājību. Zemgaļi mirušos apglabā ar uz krūtīm sakrustotām rokām, līdzi dodot vairākus šķēpus, kaujas nažus. Baltiem raksturīga šķēpu uzgaļu forma sastopama visā baltu areālā no Baltijas jūras līdz Dņepras baseinam, bet no 7. līdz 12.gs. to visbiežāk sastop apbedījumos Latvijā un Lietuvā. Kapu atradumi demonstrē ieroču dizaina izmaiņas gadsimtu gaitā.<ref>[briai.ku.lt/downloads/AB/08/08_214-222_Vaskeviciute.pdf SEMIGALLIAN WARRIOR WEAPONRY AND ITS REFLECTION IN BURIAL RITES IN THE FIFTH TO THE 12TH CENTURY AD]</ref> === Slāvu ienākšana === Vidējo Dzelzs laikmetu no 5. līdz 9. gadsimtam iezīmē masīva [[Slāvi|slāvu]] iespiešanās austrumu baltu zemēs, pāris gadsimtos ieņemot teritorijas no Kijevas līdz Novgorodai. 6.—7. gs. slāvi sasniedza Pleskavas-Novgorodas apkārtni. Daļa austrumbaltu pārvietojās uz leišu un latgaļu zemēm. Slāvu spiediena rezultātā 6.—7. gadsimtā tālāk austrumos dzīvojošie [[latgaļi]] ieņēma iepriekš somugru apdzīvoto Vidzemi. [[Smoļenskas apgabals|Smoļenskas]] un [[Polockas apgabals|Polockas apgabalos]] atrastās 5.—12. gadsimta baltu senlietas ir identiskas latgaļu senlietām. Arheoloģiskie izrakumi un senkrievu hronikas apstiprina baltu, [[austrumgalindi|austrmgalindu]] klātbūtni tagadējās Maskavas apkaimē vēl līdz 13. gadsimtam. Seno austrumbaltu iedzīvotāju pārslāvošana Kalugas, Maskavas, Smoļenskas, Vitebskas, Polockas un Minskas guberņās galīgi beidzās tikai 19. gadsimtā, atstājot ietekmi uz šo reģionu etnogrāfiju un valodu.<ref name="The Balts"/> Daugavas un Dņepras augštecēs izveidojas austrumslāvu ciltis [[kriviči]], [[dregoviči]], [[radimiči]], [[vjatiči]], kuros ieplūda arī baltu asinis. == Pēdējie gadsimti pirms kristietības == [[Attēls:Baltu robežas vēlajā Dzelzs laikmetā.JPG|thumb|Baltu un lībiešu zemju aptuvenās robežas Latvijā, dzelzs laikmeta beigās.]] Pirms [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] sākšanās lielākās baltu ciltis bija kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi, žemaiši, aukštaiši, prūši un jātvingi. Aprēķināts, ka prūšu zemēs dzīvoja 170 000, latviešu — 145 000 un lietuviešu zemēs — 170 000 cilvēku.<ref name="books.google.lv"/> [[Skalvji]] un [[Nadruva|Nadruvji]], lai arī bieži minētas kā prūšu ciltis, bija pietiekami atšķirīgas, lai tās uzskatītu par individuālām ciltīm. Atšķirīgo latviešu un lietuviešu valodu veidošanās sākās ap 7. gs., kad ziemeļu un dienvidu cilšu dialektos parādījās nozīmīgas atšķirības. Ap 10. gadsimtu [[Podniecība|podniecībā]] sāka izmantot podnieka ripu. Dzelzs cirvji kļuva platāki, tā labāk noderot koku ciršanā un ēku celtniecībā. Plašāk sastopami dzelzs arkli. Divu lauku sistēmu sāka aizvietot trīs lauku sistēmu. Audzēja linus un kaņepes. Graudu diētu papildināja pupas un zirņi. Pārtikā plaši patērēja cūkgaļu. Joprojām piekopa [[maiņas tirdzniecība|maiņas tirdzniecību]]. Kā naudu izmantoja 100—200 gramus smagus sudraba stienīšus. Papildus jūras un zemes tirdzniecības ceļiem, svarīgākie tirdzniecības ceļi gāja pa Daugavas, Pripetes, Bugas un Nemūnas upēm. Seno dzintara tirdzniecību aizvietoja kažokādu tirdzniecība. Latvijā atraktajās kapavietās un senajās apmetnēs atrasti krustiņi no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] un [[Kijevas Krievzeme]]s, [[arābu dirhami]] (galvenokārt kalti starp 717.—1014. gadu). No 10. gs. aizvien vairāk parādījās vācu, anglosakšu un ungāru zemēs kaltas monētas. Palielinājās atrasto sudraba stienīšu svars un daudzums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:166{{!}}issueType:B |title=Latviešu vēsture. I.sējums |access-date={{dat|2018|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:166{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:166{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Palielinoties turībai, palielinājās arī cilšu vadoņu vara. Latvijā ir zināmi ap 500 pilskalnu. Tas liecina par teritorijas pārvaldes sistēmu, jo pilskalni bija militārās un politiskās varas centri. Bez pilskalniem pastāvēja arī [[pilene]]s — pilskalni, kuriem kāds no kritērijiem neatbilst pilskalna statusam. Latvijas teritorijā atklāti arī vairāki desmiti ezerpiļu. Ēku būvniecībā izmantoja koku, tāpēc nocietinājumi nodrošināja teritorijas aizsardzību tikai līdz to nodedzināšanai, pa šo laiku bija jāierodas papildspēkiem. Lai cīnītos ar uguni, [[Mežotnes pils|Mežotnes pilij]] aizsargsiena bija apmesta ar mālu un jumti pārklāti ar velēnām. Saziņai starp pilīm vietumis atradās signālkalniņi. Uzsākot pilskalna celtniecību, tika upurēts dzīvnieks, kura kaulus apraka būves pamatos — lai celtne būtu svētīta un ilgi kalpotu. Latvijā rekonstruēta [[Tērvetes pils]] „Lielķēniņos”, [[Andrupenes pils]] Krama kalnā, [[Uldevens|Uldevena]] pils Lielvārdē un [[Āraišu ezerpils]]. Baltijas piekrastē pāris gadsimtus pastāvēja skandināvu vikingu apmetnes. Prūsijā tādas bija pie prūšu [[Elblonga|Truso]] (7.—8.gs.) un [[Kaupa]]s (9.—11. gs.) pilsētām. Kursā vikingu apmetne atradās [[Grobiņa|Grobiņā]] (7.—9. gs.). Vikingu ieroču un rotājumu kultūra ietekmēja piekrastes prūšu un kuršu kultūru. Pagrieziena punkts baltu vēsture bija kristietības pietuvošanās to zemju robežām. 966. gadā poļi pieņēma [[Romas katoļu baznīca|Rietumu kristietību]], bet 988. gadā Kijevas Krievzeme Austrumu kristietību. Turpmāk viens no karu mērķiem bija arī kristietības izplatīšana baltu zemēs. Kurši apdzīvoja tagadējās Lietuvas piekrasti un Kurzemes piekrastes dienvidu daļu. Līdz 9. gs. kurši dzīvoja uz dienvidiem no Ventas un Abavas. 9. gs. otrajā pusē viņi sāka iekarot arī Kurzemes ziemeļus, un šeit dzīvojošos [[Lībieši|lībiešu]] senčus. Iekarotajās teritorijās izveidojās [[Vanema]]s zeme, bet daļa lībiešu šķērsoja Rīgas jūras līci, un pārcēlās uz Vidzemes piekrastes zemēm, no kurām izspieda zemgaļus. Kurši sākumā bija rietumbalti, bet valodas attīstībā pēc 500. gada aizvien vairāk pieskaitāmi vidusbaltiem. Vikingu [[kolonizēšana]]s mēģinājumi kuršu zemēs sākās ap 650. gadu un beidzās ap 850. Dāņu karaspēks bija iebrucis Kurā, bet smagi sakauts, kuršiem sagrābjot pusi dāņu flotes. Atriebjoties, zviedru karalis Olafs iebruka Grobiņas un Apūles zemēs. Kurši apņēmās maksāt nodevas, taču drīz atbrīvojās no zviedru kontroles. Pēc vikingu atsišanas, sākās vairāki kuršu jūras sirojumu gadsimti [[Gotlande]]s, Dānijas un Zviedrijas piekrastē. Pieaugošā kuršu turība izraisīja vikingu atbildes sirojumus. Šī iemesla dēļ lielākā daļa kuršu ciematu un pilskalnu atradās 5—25 km no jūras. [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā goti pameta Vislas lejteci un šeit izpletās prūši. 9. gadsimta Bavārijas hronikās piemin ''Bruzus''. 10. gadsimta arābu hronikās ''Brūsus/Burūsus'', ko attiecina uz prūšiem. Lai arī prūšu zemes robežojās ar jūru, realitātē viņiem bija ierobežotas jūras kuģošanas iespējas, jo [[Kuršu kāpas]] un [[Vislas kāpas]] noslēdza ceļu uz atklātu jūru, ostām labvēlīgu krastu dodot tikai Sembas pussalā. Latgaļu iekarojumu rezultātā Vidzemē viņi pakļāva šeit iepriekš dzīvojušos zemgaļus un somugrus, izplešoties līdz mūsdienu Igaunijai. Šeit izveidojas [[Imera]]s zeme ar centru [[Mujāni|Mujānu]] tuvumā esošajā [[Cimpēnu pilskalns|Cimpēnu pilskalnā]], [[Tālava]]s un [[Lotigola]]s zemes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304064854{{!}}page:31{{!}}issueType:B |title=Vēstures atziņas un tēlojumi |access-date={{dat|2018|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304064854{{!}}page:31{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304064854{{!}}page:31{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> === Valstiskuma veidošanās === Cilšu valstiņas rietumbaltu zemēs varēja sākt veidoties vikingu sirojumu laikā, kad nepieciešamība celt aizvien lielākus nocietinājumus, lielu karaspēka vienību organizēšana un to militārā vadība prasīja arī stabilāku, hierarhisku sabiedrības pārvaldes modeli. Sāk veidoties "zemes", ar konkrētu politisko un militāro centru, ko kontrolē valdnieka dzimta. Sāk veidoties reģionu vadoņu federācijas, rodas agrīnie valstiski veidojumi. Vienkāršāko valstiskuma formu veidošanos parasti iezīmē konkrēta teritoriālā identitāte (zeme, pilsnovads), profesionālu karotāju šķira, un pilsētiņu veidošanās, tirgotājiem un amatniekiem patstāvīgi dzīvojot pie galvenā vadoņa pilskalna.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://briai.ku.lt/downloads/AB/19/19_082-101_Scavinskas.pdf |title=SOME NOTES ON THE ISSUE OF THE DEVELOPMENT OF BALT SOCIETY IN THE NINTH TO THE 13TH CENTURIES IN THE CONTEXT OF THE SOCIO-POLITICAL STRUCTURES OF THE BALTIC REGION |access-date={{dat|2018|04|10||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304204151/http://briai.ku.lt/downloads/AB/19/19_082-101_Scavinskas.pdf }}</ref> Militāro demokrātiju pakāpeniski aizstāja dinastiski mantojama "zemes" valdnieka vara. 9.gs. Kursā bija piecas zemes, 13.gs. astoņas. Prūsijā bija vismaz 11 zemes. Vadoņus, kam izdevās savu varu izplest pār 2 vai vairākām zemēm, hronikās latīniski parasti sauc par "rex", "dux", "princeps", bet seno krievu hronikās par kņaziem. Anglosakšu ceļotājs [[Vulfstans no Hedebijas]] aprakstīja Prūsijas pilis ar ķēniņiem (''cynings''), kas iesaistīti savstarpējos karos. [[Rimberts]] pieminēja [[Kursa (valsts)|Kursas]] zemes. Viņš rakstīja, ka kuršiem ir piecas pilsētas (ko vēsturnieki tulko kā pilsnovadus) pieminot ''urbem Seeburg'' (Grobiņu) un ''urbem Apulia'' (Apūli). Nākamās rakstu liecības par baltu vadoņiem un valdniekiem parādījās tikai sākoties krustnešu iekarojumiem. 1216. pieminēti prūšu vadoņi ''Survabuno'' un ''Warpoda'', arī kuršu vadonis [[Lamekins]] 1230. līgumā raksturots kā [[Karalis|ķēniņš]] (''rex''). Pieaugošā sociālā nevienlīdzība un hierarhijas nostiprināšanās cilšu karavadoņu vadībā izpaudās ne tikai aizvien lielāku pilskalnu celtniecībā, bet arī sirojumos uz kaimiņu zemēm. Tāli un ilgi karagājieni nozīmēja, ka to rīkošanā kopīgi vajadzēja iesaistīties lielākām cilšu grupām, tā liekot pamatus valstiskiem veidojumiem. Kurši no 11.gs. vidus plaši siro pa Skandināvijas piekrasti. Ap 1040. gadu zviedru karotāji trīs kuģos iebrūk Zemgalē, bet tiek sakauti. Zemgaļi pie savas galvenās ostas, [[Daugmales pilskalns|Daugmales pilskalna]] 1106. gadā smagi sakauj iebrukušo [[Polockas kņazi]]stes karaspēku, nogalinot 9000 polockiešu. 11. un 12. gadsimta poļu hronikās minēti prūšu un jātvingu karotāji, kas piedalījās poļu hercogu savstarpējos karos. Prūši no 12.gs. regulāri iebrūk poļu zemēs. 12.gs. beigās leiši spēj atsist Kijevas Krievzemes kņazu iebrukumus un pāriet pretuzbrukumos. Leiši arī siroja pa jātvingu, sēļu, zemgaļu un latgaļu zemēm. Baltu zemju sašķeltība padarīja vieglāku to iekarošanu 13.gs. Retās reizēs, kad vairākām baltu zemēm vai ciltīm izdevās apvienot savas armijas, tās spēja gūt ievērojamas uzvaras pār krustnešiem ([[Durbes kauja]], [[Saules kauja]], [[Lielā prūšu sacelšanās]]).<ref name="The Balts"/> === Lietuvas izveidošanās === {{pamatraksts|Lietuvas vēsture (1219–1295)}} 13.gs. sākumā [[Lietava (zeme)|Lietavas]] zeme starp Nemūnas un [[Nere]]s upēm bija spēcīgākā leišu valsts. Tai kaimiņos atradās [[Nalsene|Nalšijas]] un [[Deltuva (zeme)|Deltuvas]] zemes. Nemūnas, Neres un [[Nevēža]]s upju satecē atradās [[Nere (zeme)|Neres]] zeme, un uz ziemeļiem, [[Upīte]]s zeme. Rietumos atradās [[Žemaitija]], kas aizvien vairāk iespiedās kuršu zemēs, ap 11.gs. sasniedzot jūras piekrasti Palangā. Žemaitiju veidoja [[Karšuva]]s, [[Knituva]]s, [[Medenike (zeme)|Medininku]] un [[Saules zeme|Šauļu zemes]] savienība. 1219. gadā Galīcijas-Vladimiras kņaziste slēdz līgumu ar leišu kņaziem. No leišu puses līgumu paraksta 21 kņazs, no kuriem 5 ir lielkņazi. Tas liecina par to, ka daudzās leišu zemes un novadi ir apvienojušās savienībā, taču vienlaikus, lielais kņazu skaits norāda uz varas sistēmas nestabilitāti, kurā notiek nepārtrauktas cīņas starp zemju valdniekiem. To demonstrēja [[Mindaugs]], kam tikai pēc ilgas un asiņainas cīņas izdevās pakļaut citus kņazus, un kļūt par pirmo starptautiski atzīto Lietuvas karali. Sākoties [[Ziemeļu krusta kari]]em, lietuvieši apvienojās spēcīgā valstī, kas spēja pāris gadsimtu ilgos karos atsist Livonijas ordeņa un Vācu ordeņa uzbrukumus. Jātvingu un [[Prūši|prūšu]] galīgo pakļaušanu ietekmēja arī jaunās Mindauga Lietuvas karalistes politika un [[Lietuvas krusta kari|Lietuvas krusta karu]] situācija. Mindaugs un vēlākie valdnieki atbalstīja prūšu un jātvingu karus pret vāciešiem un poļiem, taču galveno uzmanību pievērsa mongoļu sagrauto krievu kņazu zemēm, lai izplestos austrumu un dienvidu virzienā. Prūšu, jātvingu un žemaišu zemēm pievēra mazāku uzmanību, ļaujot tām krist poļu un [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] iekarotāju rokās. Jaunajai Lietuvas valstij vairākas desmitgades ilgā prūšu, žemaišu un jātvingu pretestība nodrošināja izdevīgu buferjoslu. Šajā laikā nevar runāt par kādu baltu tautu kopību. Lietuva jau bija izveidojusies par starptautiski atzītu valsti, kuras valdnieki veidoja politiskas un dinastisku laulību attiecības ar citiem valdniekiem, kamēr pārējie balti atradās reģionālu karavadoņu pakļautībā, kuru vienīgā izvēle bija, kuram no iekarotājiem padoties.<ref>[http://etalpykla.lituanistikadb.lt/fedora/objects/LT-LDB-0001:J.04~2007~1367166009592/datastreams/DS.002.1.01.ARTIC/content YATVINGIANS IN THE GENESIS OF LITHUANIAN ANTI-TEUTONIC ORIENTATION]</ref> Kamēr Prūsijas un Latvijas teritorijas pakāpeniski iekaroja un kolonizēja vācieši, [[Lietuvas dižkunigaitija]] uz vairākiem gadsimtiem kļuva par Austrumeiropas varenāko valsti, taču vēlāk nonāca poļu politiskā un kulturālā pakļautībā. == Kartes == <gallery> Corded Ware culture.png|Aptuvenais [[Auklas keramikas kultūra]]s izplatības areāls (''Corded Ware'') 3. gadu tūkstotī p.m.ē. IE2500BP.png|Galveno [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupu izplatība 2. tūkstošgades vidū p.m.ē. Baltu valodu areāls gaiši brūnā krāsā. IE1500BP.png|Galveno [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupu izplatība 1. tūkstošgades vidū m.ē. Baltu un slāvu valodu areāls gaiši brūnā krāsā. Fatyanovo-culture.jpg|[[Fatjanovas kultūra]] (rozā) Balto-Slavic lng.png|[[Tšiņecas kultūra]], baltu un slāvu valodu veidošanās reģions Rasselenie baltov.png|Maksimālā teritorija, kurā vietvārdus un arheoloģiskos atradumus varētu saistīt ar senbaltiem Biarezina-pos.jpg|Berezinas upes baseins Amber Route Map.jpg|[[Dzintara ceļš]] un vēlākie tirdzniecības ceļi East europe 5-6cc.png|Baltu zemes 5.—6.gs. un slāvu ienākšana East Slavic tribes peoples 8th 9th century.jpg|Austrumslāvu izplešanās 700.—850. gadā atšķēla austrumgalindus (''Goliads'') Slav-7-8-obrez.png|Baltu un slāvu zemes, 7.—.8.gs. Europe 814.png|Eiropa 814. gadā West-Slavic peoples until 1125.jpg|Baltu un slāvu zemes ap 1125. gadu Etnogr Lietuva.gif|Lietuviešu un lietuviskotu baltu apdzīvotās zemes 19.gs. Leišu - latviešu cilts zemes M. Siliņš 1889.png|Leišu - latviešu cilts zemes karte ([[Matīss Siliņš]], 1889) </gallery> == Etnoģenēze == [[Attēls:Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā, 1938.JPG|thumb|Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā]] [[Attēls:Baltu zemes 12.gs.JPG|thumb|Aptuvenās baltu zemju robežas 12.gs., lai arī dienvidaustrumos tās joprojām neskaidras]] {| class="wikitable" ! style="background:#FFBF00" | Balti ! style="background:#FFBF00" | Tautas ! style="background:#FFBF00" | Ciltis ! style="background:#FFBF00" | Zeme |- | rowspan="2" |[[Austrumbalti]]† |[[Galindi]] |[[Austrumgalindi]] |[[Maskava]]s apkaime |- | |[[Dņepras balti]] |[[Dņepra]]s baseins |- | rowspan="10" |[[Vidusbalti]] | rowspan="4" |[[Latvieši]] |[[Latgaļi]] |[[Lotigola]], [[Jersika (valsts)|Jersika]], [[Tālava]], [[Atzele]] |- |[[Kurši]] |[[Kursa (valsts)|Kursa]] |- |[[Sēļi]] |[[Sēlija (zeme)|Sēlija]], [[Nalsene]] |- |[[Zemgaļi]], [[žemaiši]] |[[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Žemaitija]] |- | rowspan="6" |[[Lietuvieši]] |[[Augštaiši]] |[[Aukštaitija]], [[Nalsene]], [[Deltuva (zeme)|Deltuva]], [[Lietava (zeme)|Lietava]] |- |[[Dainavi]] |[[Dainava (zeme)|Dainava]] |- |[[Kurši]] |[[Kursa (valsts)|Kursa]] |- |[[Sēļi]] |[[Sēlija (zeme)|Sēlija]], [[Nalsene]] |- |[[Skalvji]] |[[Skalva]], [[Lamata (zeme)|Lamata]] |- |[[Žemaiši]], [[zemgaļi]] |[[Žemaitija]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]] |- | rowspan="11" |[[Rietumbalti]]† |[[Jātvingi]] |[[Jātvingi]], [[dainavi]] |[[Sudava (zeme)|Sūdava]], [[Dainava (zeme)|Dainava]] |- | rowspan="7" |[[Prūši]] | |[[Bārta (zeme)|Bārta]] |- | |[[Notanga]] |- | |[[Nadruva]] |- | |[[Pamede (zeme)|Pamede]] |- | |[[Semba]] |- |[[Skalvji]] |[[Skalva]] |- | |[[Vārme (zeme)|Vārme]] |- | rowspan="2" |[[Galindi]] |[[Nauri]] |Nauras ([[Nareva]]s) baseins |- |[[Rietumgalindi]] |[[Galinda (zeme)|Galinda]] |- |[[Pomerānijas balti]] | |Starp [[Jitlande|Jitlandi]] un [[Visla|Vislu]] |} === Baltu zemes pirms 13. gadsimta === [[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|250px|right|thumb|Baltu cilšu aptuvenās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu]] 13. gadsimta hronikās minētas vairākas baltu valstis, zemes un pilsnovadi. Mūsdienu Latvijas teritorijā: * [[Tālava]]s zeme ([[Trikāta]]s, [[Imera]]s, [[Satekle]]s, [[Burtnieki|Burtnieku]], [[Vijciems|Vijciema]], [[Smiltene]]s, [[Dzērbene]]s, [[Piebalga]]s, [[Gulbene]]s pilsnovadi), valdīja [[Tālivaldis]], Valdemārs, [[Varibuls]], [[Rameka]], [[Drivinalds]] un viņa brāļi, [[Meluks]], [[Varigerbs|Varigribs]]; * [[Atzele]]s zeme ([[Gaujiena|Gaujenes]], [[Alūksne]]s, [[Purnava]]s, [[Bērzene]]s, [[Ābelene]]s, [[Pietālava]]s ([[Abrene]]s) pilsnovadi), Tālavas pavalsts; * [[Idumeja]]s zeme ([[Idumeja]]s, [[Rozula]]s pilsnovadi); * [[Letija]]s ķēniņvalsts ([[Jersika (valsts)|Jersikas]], [[Varka (pilsnovads)|Varkas]], [[Asote]]s, [[Alene]]s, [[Lepene]]s, [[Mārciena]]s, [[Serdene]]s, [[Cesvaine]]s, [[Negaste]]s, [[Autine]]s pilsnovadi), valdīja [[Visvaldis]]; * [[Koknese (valsts)|Kokneses]] ķēniņvalsts, valdīja [[Vetseke]]; Mūsdienu Latvijas un Lietuvas teritorijās: * [[Sēlija (zeme)|Sēlijas zeme]] ([[Sēla]]s, [[Alektene]]s, [[Kalve]]s, [[Nīcgale]]s, [[Medene]]s, [[Pelone]]s, [[Maleisīne]]s, [[Taurakste]]s pilsnovadi), valdīja [[Miļģerīns]], [[Tūšis]] un [[Ģiņģeiķis]]; * [[Kursa (valsts)|Kursas]] ķēniņvalsts ([[Pilsāts|Pilsāta]], [[Megava]]s, [[Ceklis|Cekļa]], [[Duvzare]]s, [[Piemare]]s, [[Bandava]]s, [[Ventava]]s zemes un [[zeme starp Skrundu un Zemgali]]), valdīja [[Lokers]], [[Dorno|Dorns]], [[Lamekins]], [[Ģīgals]]; * [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] ķēniņvalsts ([[Tērvetene]]s, [[Dobene]]s, [[Dobele]]s, [[Silene (zeme)|Silenes]], [[Spārnene]]s, [[Upmale (zeme)|Upmales]], [[Žagare]]s pilsnovadi), valdīja [[Viestards]], [[Šabis]], [[Nameisis]]; * robežzemes ([[Saulene]] un [[Upīte]]); Mūsdienu Lietuvas teritorijā: * [[Žemaitijas kunigaitija]] ([[Gaižuva]]s, [[Karšuva|Kāršuva]]s, [[Knituva|Knītuves]], [[Kulene]]s, [[Milžava]]s, [[Varņi|Varņu]] zemes), valdīja [[Montvils]], [[Gerdvils]], [[Vikints]], [[Alemants]], [[Tranaitis]], [[Trobis]], [[Volks]], [[Narimants]]; * [[Aukštaitija|Augštaitijas]] zeme ([[Lietava (zeme)|Lietavas]], [[Deltuva (zeme)|Deltuvas]], [[Nalsene|Nalšas]], [[Nere (zeme)|Neres]], [[Alsene (zeme)|Alšēnas]] zemes) vēlāk — [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas]] ķēniņvalsts, valdīja [[Mindaugs]], [[Daugerūts|Dauģerūts]], [[Vaišvilks]], [[Švarns|Skirmants]], [[Traidenis]], [[Vītenis]]; Mūsdienu Kaļiņingradas apgabala un Polijas teritorijās: * [[Prūsija (zeme)|Prūšu zemes]] ([[Semba]]s, [[Notanga]]s, [[Vārme (zeme)|Vārme]]s, [[Nadruva]]s, [[Bārta (zeme)|Bārta]]s, [[Galinda (zeme)|Galindas]], [[Pagude (zeme)|Pagudes]], [[Pamede (zeme)|Pamedes]], [[Kulma (zeme)|Kulmas]] zemes), vadīja vecāko ([[labieši|labiešu]]) sapulce; * [[Skalvji|Skalvju]] zemes [[Skalva|Skalve]], [[Lamata]]; * [[Jātvingi|Jātvingu]] valstis [[Sudava (zeme)|Sudava]], [[Dainava (zeme)|Dainava]], un [[Berestija]]s novads kurā valdīja [[Skomants]]. == Valoda == {{pamatraksts|Baltu pirmvaloda}} Iespējamā baltu pirmvaloda ir rekonstruēta ar salīdzinošās valodniecības metodi, kā arī izmantojot datus par baltu un citām [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodām]], jo līdz mūsdienām nav saglabājies neviens baltu pirmvalodas rakstu paraugs. Baltu pirmvaloda no [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s varētu būt sākusi atdalīties ap 3000 gadiem p.m.ē. Uz tās bāzes veidojās vēlākās [[baltu valodas]]. Līdz mūsdienām saglabājušās divas baltu valodas — lietuviešu un latviešu, un trīs dialekti — [[žemaišu dialekts|žemaišu]] Lietuvā, [[augšzemnieku dialekts|augšzemnieku]] Latvijā un [[Kursenieku valoda|kursenieku]] [[Kuršu kāpas|Kuršu kāpās]], kurā runā vairs tikai daži cilvēki. == Dzīvesziņa == [[Attēls:Gadskārtu kalendārs.JPG|thumb|350px|Seno latviešu gadskārtu kalendārs]] Baltiem, kā zemkopjiem, kalendārs balstījās Saules gadā, un galvenie svētki saistījās ar sezonālajiem [[saulgrieži]]em, kad svinēja [[Ziemassvētki|Ziemas svētkus]], [[Lieldienas|Lielo dienu]], [[Jāņi|Jāņus]] un [[Miķeļi|Miķeļus]]. Šie lielie svētki ļāva sezonas sadalīt mazākos "laikos": Ziemas laikā, Sējas laikā, Siena laikā, Sulu laikā, Veļu laikā, utt. Savaiti (nedēļa, lietuviešu ''savaitė'') veidoja deviņas dienas.<ref>[http://www.dievturi.org/gasdkarta.htm GADSKĀRTA]</ref> Sezonu maiņu iezīmēja [[Meteņi]], [[Ūsiņš|Ūsiņi]], [[Māras|Māras diena]] un [[Mārtiņi]]. Balstoties uz šo sistēmu, tika radīts [[Mūžigais kalendārs|mūžīgais kalendārs]].<ref>[http://www.ntz.lv/lasitaju-raksti/tukuma-pilskalna-atrasts-latviesu-muzigais-kalendars-un/ Tukuma pilskalnā atrasts latviešu «Mūžīgais kalendārs»]</ref> Skaitlim 9 bija svarīga nozīme kalendāra veidošanā, jo tajā balstījās arī dienu skaits gadā. Balti dienas un naktis skaitīja atsevišķi, tāpēc gadu veidoja 365 dienas un 365 naktis (9x9x9). Sajāja [[Bramanis|bramaņi]] Augstajā kalnā Sakāra zobenus Svētajā kokā. Svētajam kokam Deviņi zari, Ik zara galā Deviņi ziedi, Ik zieda galā Deviņas ogas.<ref>[http://briai.ku.lt/downloads/AB/10/10_039-044_Pundure.pdf A SOLAR CALENDAR FROM LATVIAN DAINAS]{{Novecojusi saite}}</ref> Ir ziņas arī par baltu mezglu rakstiem, un rūnām, gan [[Burtnieks (mitoloģija)|burtniekiem]].<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Guntis Eniņš |year=1989 |title=Vai Idumejā prata rakstīt? |journal=Dabas un vēstures kalendārs |page=243 |url=http://www.dabasretumi.lv/Raksti/GEnIdumejaRaksti.htm |access-date={{dat|2015|09|09||bez}} |archive-date={{dat|2007|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070927192520/http://www.dabasretumi.lv/Raksti/GEnIdumejaRaksti.htm }}</ref> == Reliģija == [[Attēls:Jēkabs Bīne Pērkons (1941).jpg|thumb|[[Jēkabs Bīne]]s 1941. gada glezna "Senatne", kurā attēlota [[Māra]], [[Dievs]] un [[Laima]]]] {{Pamatraksts|Baltu reliģija}} Par [[Baltu reliģija|seno baltu reliģiju]] ir maz konkrētu faktu. Kristiešu misionāri un krustneši atstājuši liecības, ka balti savus dievus pielūdza [[svētbirzs|svētbirzīs]]. Viņi ticēja reinkarnācijai, pielūdza dabas objektus un parādības. Lai arī krustnešiem izdevās uzspiest kristietību, neoficiāli pagānu ticējumi un paražas turpināja pastāvēt vēl vairākus gadsimtus. Anglosakšu ceļotājs Vulfstans ap 880.—890. uzturas prūšu zemēs, kur novēro, ka mirušie netiek apglabāti vairākus mēnešus, līķim paliekot savās mājās, radinieku vidū, kas turpina ikdienas dzīvi. Šī paraža ir raksturīga senajiem indoeiropiešiem jau ilgi pirms mūsu ēras, par ko liecina sadalījušies un mušu kāpuru pilnās mirstīgās atliekas. Pat kara laikā, kā liecina 1210. gada Rīgas aplenkšanas hronika, kurši pavadīja trīs dienas apraudot un tad sadedzinot savus kritušos. Ir saglabājušās lietuviešu raudu dziesmas, ko dziedāja bērēs. Lietuvā vēl 20. gadsimta sākumā saglabājās tradīcija, ka par saimnieka nāvi bija jāpasaka viņa zirgiem un bitēm, lai tās nesaslimtu un nenomirtu. Zirgs nedrīkstēja savu saimnieku vest uz kapsētu. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos prūšu un lietuviešu zemēs aizgājējus apbedīja kopā ar apsedlotiem zirgiem. Mirušo bieži sadedzināja sēdus uz zirga, ticot, ka viņi turpinās jāt debesīs un apciemos savus radus [[Veļu laiks|veļu laikā]] Oktobrī. Saglabājušās rakstu liecības par mirušā Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] sadedzināšanu kopā ar 18 zirgiem, zeltu izšūtās drēbēs. Viņa brāli [[Ķēstutis|Ķēstuti]] 1382. gadā sadedzināja kopā ar zirgiem, drēbēm, ieročiem, medību suņiem un putniem. 15. gadsimta sākumā lietuvieši un kurši svētbirzīs joprojām sadedzina savus aizgājējus ar zirgiem un drēbēm.<ref name="The Balts"/> No iepriekš šeit dzīvojošajām kultūrām, kurās dominēja matriarhāts, balti pārņēma sieviešu dzimtes dievības, kuras saistīja ar ūdeni, zemi un Mēnesi. Kareivīgās vīrišķās dievības nāca no indoeiropiešiem, un pārstāvēja uguni, gaismu, pērkonu un debesu spēkus. Indoeiropiešu ticējumos svarīgu vietu ieņem Debesu koks, kura saknes iestiepjas dziļi zemē, bet zaru vainags debesīs. Zaros dzīvo dažādi gari, ap koku dzīvo cilvēki un dzīvnieki, bet saknēs — čūskas. No saknēm nāk dzīvība un gudrība. Katram baltu dekoratīvajam simbolam bija sava nozīme. Mēness cikls tika ieausts jostās, kuras izmantoja, lai ietītu zīdaini svētībās, vai citos cilvēkam nozīmīgos svētkos. Josta simbolizē dzīvi. 18.gs. [[Māras josta]]<ref>[http://www.udenszimes.lv/cms/2012/02/21/izgatavota-kaldabrunas-maras-jostas-digitala-versija/ Kaldabruņas Māras jostas digitālā versija]</ref> iekļauj 49 simbolus, kas apzīmē Mēness fāžu gada ciklu, un, iespējams, ir balstīta senajā kalendārā, un svarīgākos gada svētkus apzīmē īpaši simboli.<ref>[http://lithuanian.net/mitai/cosmos/baltai2.htm Religion and mythology of the ancestors of the Baltic nations]</ref> 1326. gadā sarakstītajās "Prūsijas zemes hronikās" (''Chronicon terrae Prussiae'') minēts Saules dievs [[Svaikstiks]] (''Swayxtix''), pērkona dievs Perkuns, mežu dievs [[Puškaitis]] un aizsaules dievs [[Pekkols]]. Galvenā prūšu svētvieta [[Romuva]] vai Romove bija svarīga arī Lietuvā un Latvijā dzīvojošām ciltīm. Romuvā valdīja augstais priesteris Krive krivaitis (krīvu [[krīvs]]). Prūšiem bija paraža sadedzināt trešdaļu karā iegūtā laupījuma kā ziedojumu dieviem. Tā kā baltu ēkas bija no koka, par tām var spriest tikai pēc pamatu atliekām. Austrumbaltu teritorijā, Smoļenskas apgabalā, atrastas svētnīcu paliekas. Pēc tām var spriest, ka daļa no 1.gs.p.m.ē — 7.gs.m.ē. celtajiem pakalnu ciematiem netika apdzīvoti, bet izmantoti kā tempļi. Tas saskan ar vēlāk Lietuvas un Prūsijas teritorijā aprakstītajām svētajām pilsētām, kas kalpoja par kulta centriem reģiona iedzīvotājiem. Ticība aizkapa dzīvei, kurā varēs turpināt dzīvot ar saviem tuvajiem, noteica baiļu trūkumu no nāves, baltu kareivju un viņu sievu uzvedību. 1336. gadā [[Pilene]]s aplenkumā, redzot, ka vācu uzvara ir neizbēgama, lietuvieši aizdedzināja pili, nogalināja savas ģimenes un izdarīja pašnāvību. [[Indriķa hronika]] raksta par kādu notikumu 1205. gadā: "Kāds priesteris, vārdā Johanness, kas tobrīd atradās gūstā Lietuvā, pastāstīja, ka piecdesmit sievas vīru nāves dēļ padarījušas sev galu pakaroties, protams, ticēdamas, ka drīz dzīvos ar tiem citā dzīvē."<ref>[https://www.historia.lv/raksts/ix-tulkojums-latviesu-valoda-73-81lpp IX (tulkojums latviešu valodā (73.—81.lpp.)]</ref> Uz paražu, ka mirušajam līdzi devās arī citi ģimenes locekļi, norāda kapu atradumi. Latviešu un lietuviešu folklorā arī saglabājušies ticējumi par to, ka lai arī mirušie dodas uz veļu valstību, viņu gars var [[pārmiesošanās|pārmiesoties]] kokos, dzīvniekos vai putnos. === Dievības === * [[Zemes māte]], lietuviešu [[Žemīna]], viena no svarīgākajām [[dieve|dievēm]], jo no zemes nāk viss dzīvais. Vai nu Pērkona, vai Dieva sieva. * Zemnieks, lietuviešu ''Žemėpatis'', ''Žemininkas'' bija Zemes mātes brālis, zemkopības aizstāvis. * Mājas kungs, lietuviešu ''Dimstipatis'', aizstāvēja māju. * Laukus aizsargāja [[Laukpatis]], ''Lauksargis''. Taču visos augos un kokos dzīvoja dievības, kur aizstāvība bija svarīga. * [[Laima]], ''Laimė'' bija visiem baltiem kopīga likteņa dieve, kas noteica dzīves ilgumu. Tai radniecīga lietuviešu ''Dalia'' un latviešu [[Dēkla]]. * Prūšu dievs [[Puškaitis]] dzīvoja zem [[Plūškoki|plūškoka]] zariem, un viņa palīgi, rūķīši, rūpējās par labu graudu ražu un palīdzēja saimniecības darbos. * Lietuviešu upju dievs ''Upinis'', ezeru ''Ežerinis'', jūras vētru dievs [[Bangpūtis]]. Latviešu [[Jūras māte]]. * [[Dievs (latviešu mitoloģija)|Dievs]], ''Dievas'', debesu dievs. No sanskrita ''dyut'' (spīdēt) un ''deiuos'' (debesu). Viņš gandrīz vienmēr ir jāšus uz zirga. * [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkons]], lietuviešu ''Perkūnas'', prūšu ''Perkonis'', kura svētais koks ir ozols. * Debess objektu dievības [[Saule (dievība)|Saule]], [[Mēness (dievība)|Mēness]], [[Auseklis (dievība)|Auseklis]] (lietuviešiem sieviešu dzimtē ''Aušrinė''). * [[Zalkša zīme|Zalktis]], ''Žaltys'' deva svētību mājai, dodot auglību sievietēm un mājlopiem. * [[Uguns māte]], [[Gabija]] saistīta ar uguni, kuru mājas pavardā nekad nenodzēsa. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces|2}} == Literatūra == * Marija Gimbutiene "Balti aizvēsturiskajos laikos" - Zinātne, Rīga, 1994 * Marija Gimbutas. "The Balts". - Frederick A. Praeger, New York 1963. * Zigmantas Kiaup, Ain Mäesalu, Ago Pajur, Gvido Straube "The History of the Baltic Countries". — Avita, Tallin 1999. European Union funded project (hereafter "HOBC") {{ISBN|9985201337}} * V. V. Sedovs „Balti senatnē”. — Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 2004. {{ISBN|9984601439}} * Māris Linde „Balti pirms kristietības ievešanas”. — LiePa, Liepāja 2009. {{ISBN|9984821765}} * Andrejs Krūmin̦š „Mūsu tautas saknes”. — Rīga 1998. (kultūrvēsturiski pētījumi) {{ISBN|9984928918}} * Norbertas Vėlius "Senovės baltų pasaulėžiūra — struktūros bruožai". — Mintis, Vilnius 1983. * Marceli Kosman "Zmierzch Perkuna czyli ostatni poganie nad Bałtykiem" — Książka i Wiedza, Warszawa 1981. * Łucja Okulicz-Kozaryn "Życie codzienne Prusów i Jaćwięgów w wiekach średnich". — Państwowy Instytut Wydawniczy, Warsawa 1983. * Gerd Biegel, Jan Jaskanis "Die Balten, die nördlichen Nachbarn der Slawen". — K. Schillinger, Freiburg i. Br. 1987. (Państwowe Muzeum Archeologiczne (Poland), Muzeum Okręgowe w Białymstoku, Braunschweigisches Landesmuseum für Geschichte und Volkstum) * Endre Bojtár "Foreword To The Past. A Cultural History of the Baltic People". — Central European University Press, Budapest 1999. {{ISBN|0585457654}} * Robert Baltenius "Die Balten in der Geschichte Estlands". — Berlin 1922. * Lothar Kilian "Mittelrußland Urheimat der Balten?" — Selbstverl., Speyer 1988. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * Algirdas Sabaliauskas — [http://postilla.mch.mii.lt/Kalba/baltai.en.htm We, the Balts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080402100130/http://postilla.mch.mii.lt/Kalba/baltai.en.htm |date={{dat|2008|04|02||bez}} }} * [http://letonika.lv/groups/default.aspx?cid=31399 Letonika — Balti] * [https://sites.google.com/site/eiropasbezrobezam/baltija/baltu-ierasanas Baltu ierašanās] * [http://www.uzdevumi.lv/p/kulturologija/10-klase/aizvesture-latvijas-teritorija-7361/re-51ae076f-65e4-4f5d-87e5-85efabbb51ad Baltu ciltis, lībieši] * Marija Gimbutas — [http://www.parzifal-ev.de/uploads/media/gimbutas.pdf The Balts] * Мария Гимбутас — [http://a-nomalia.narod.ru/CentrBalty/12.htm Балты на заре истории] {{Senlatviešu valstis}} {{Senās Lietuvas zemes}} {{Senās Prūsijas zemes}} [[Kategorija:Balti| ]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] c7sw1qcpt04q913jzo629cu3zshlukp 3673238 3673170 2022-08-21T00:34:35Z Pirags 3757 Atcēlu [[Special:Contributions/176.67.34.67|176.67.34.67]] ([[User talk:176.67.34.67|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3673170 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|etnolingvistisku grupu|filmu|Baltu ciltis (filma)}} {{Infobox ethnic group | group = Balti mūsdienās | poptime = ~'''5,6 miljoni''' | region1 = [[Latvieši]] | pop1 = ~1,5 miljoni | region2 = [[Lietuvieši]] | pop2 = ~4,1 miljoni | related = [[baltkrievi]], [[kriviči]] | rels = | langs = [[baltu valodas]] }} {{Latvijas vēsture}} '''Balti''' ({{val|lt|baltai}}) ir [[Indoeiropieši|indoeiropiešu]] cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no [[Polija]]s līdz [[Viduskrievija]]i. Baltiem raksturīgajās [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[Baltu valodas|baltu valodās]] mūsdienās runā tikai [[vidusbalti]] — [[latvieši]] un [[lietuvieši]]. [[Rietumbalti]] un [[austrumbalti]] gadsimtu gaitā vai nu gāja bojā vai tika [[pārtautošana|pārtautoti]]. [[Latvijas Saeima]] un [[Lietuvas Seims]] 2000. gada 18. maijā pieņēma lēmumu par [[Baltu vienības diena]]s gadskārtēju atzīmēšanu [[22. septembris|22. septembrī]], [[Saules kauja]]s gadadienā. Tās mērķis ir veicināt latviešu un lietuviešu — vienīgo baltu valodu runātāju, tuvināšanos un draudzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/baltu-vienibas-diena-pozitivais-mits |title=Baltu vienības diena — pozitīvais mīts |access-date={{dat|2018|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2016|12|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161223070158/http://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/baltu-vienibas-diena-pozitivais-mits }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161223070158/http://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/baltu-vienibas-diena-pozitivais-mits |date={{dat|2016|12|23||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 22. septembris. Baltu vienības diena. Tā saistās ar Saules kauju 1236. gadā |author= Eduards Liniņš |date= 2017. gada 22. septembris |publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url= https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/22.-septembris.-baltu-vienibas-diena.-ta-saistas-ar-saules-kauju.a56678/ |accessdate= 2018. gada 13. aprīlī}}</ref> == Nosaukums == Baltu nosaukums ir cēlies no [[Baltijas jūra]]s vārda. Pirmo reizi termins izmantots 1845. gadā, vācu valodnieka Georga Heinriha Ferdinanda Neselmana (''Nesselmann'') grāmatā par [[Senprūšu valoda|senprūšu valodu]]. 19. gadsimta krievu vēsturnieki reģiona pamatiedzīvotājus sauca par latviešu ciltīm, vai letiem, kas dalījušies kuršos, prūšos un lietuviešos.<ref>[https://books.google.lv/books?id=fAtLAAAAcAAJ&pg=PA45&dq=%D0%AF%D1%82%D0%B2%D1%8F%D0%B3%D0%B8&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwi7r4nx8d_aAhUKLVAKHf74DWYQ6AEIKDAA#v=snippet&q=%D0%AF%D1%82%D0%B2%D1%8F%D0%B3%D0%B8&f=true Materialy dlja geografii i statistiki Rossii]</ref> Līdz 20. gadsimta sākumam par baltiešiem sevi sauca [[Krievijas Impērija]]s [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] [[vācbaltieši]]. [[Latviešu valoda|Latviski]] un [[Igauņu valoda|igauniski]] runājošos pamatiedzīvotājus viņi sauca par nevāciešiem ({{val|de|Undeutsche}}). Iedzīvotāju skaitīšanā toreiz izmantoja reliģiskās piederības, nevis tautības principu. Tikai pēc neatkarīgo [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] nodibināšanas, terminu "baltieši" jeb "balti" sāka attiecināt uz latviešiem un lietuviešiem. Lai arī senie [[aisti]] visticamāk bija balti,<ref name="Tacits">{{Grāmatas atsauce |title=Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām |url=http://www.antiquitas.lv/wp-content/uploads/2015/06/Gaius_Cornelis_Tacitus.Germania.pdf#page=164 |author=[[Gajs Kornēlijs Tacits]] ([[Jānis Endzelīns|Jāņa Endzelīna]] tulkojums) |year=2011 |publisher=Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība |location=Rīga |isbn=978-9984-492-17-9 |page=163.—165}}</ref> šo nosaukumu izmanto tālāk ziemeļos dzīvojošo [[Igauņi|igauņu]] ({{val|et|eesti}}) apzīmēšanai. == Senvēsture == [[Attēls:Baltic_hydronyms_location_map.png|thumb|left|300x300px| '''Baltu hidronīmu izplatības areāls''' {{legend|#fad6a5|Apgabals, kurā daudz baltu cilmes hidronīmu}} {{legend|#ffad7a|Apgabals, kurā baltu cilmes hidronīmu maz vai to cilme ir apšaubāma}} ]] [[Attēls:East europe 3-4cc.png|thumb|300px|left|Baltu kultūras izplatības zona (zilā krāsā) vidējā [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] (3.—4. gadsimtā).]] Zināšanas par baltu tautu senvēsturi primāri balstās arheoloģiskajos izrakumos, salīdzinošajā valodniecībā, un hidronīmu pētniecībā. Baltu aizvēstures pētniekiem traucē vietējo rakstīto avotu, akmens celtņu un pilnvērtīgu apbedījumu trūkums, jo daudzus gadsimtus balti savus mirušos sadedzināja. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē balti dažas reizes minēti rakstītajos avotos, piemēram, [[Senā Roma|romiešu]] vēsturnieks [[Gajs Kornēlijs Tacits|Tacits]] ap 98. gadu tapušajā traktātā "[[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām]]", piemin uz austrumiem no [[ģermāņi]]em mītošās [[aistiešu ciltis]] (''Aestyorum gentes'').<ref name="Tacits"/> Kad 18. gadsimtā sākās kolonizētās Indijas [[Sanskrits|sanskrita]] pētīšana un salīdzināšana ar Eiropas valodām, atklājās, ka [[lietuviešu valoda]] ir visarhaiskākā no dzīvajām indoeiropiešu valodām.{{fact}} 19. gadsimta vidū sākās mēģinājumi noteikt [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s saknes un indoeiropiešu pirmdzimteni, balstoties uz valodu kopīgajām saknēm. Tolaik Baltijas provincēs atraktās aizvēstures liecības uzskatīja par [[vikingi|vikingu]] kultūrai piederošām, uzskatīja, ka skandināvu pirmdzimtene meklējama Baltijas austrumu krasta zemēs. 19. gadsimta beigās šos atradumus sāka piedēvēt [[Baltijas somi|Baltijas somu]] kultūrām. Balstoties uz baltu izcelsmes upju un vietvārdu nosaukumiem, valodnieki [[Kazimirs Būga]] un [[Jānis Endzelīns]] izvirzīja teoriju, ka baltu pirmdzimtene meklējama [[Dņepra]]s baseinā, no kurienes tie pakāpeniski virzījušies uz Baltijas jūras piekrasti. Vietvārdu pētnieki aizstāv teoriju par to, ka balti senatnē apdzīvojuši plašu teritoriju mūsdienu Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainas ziemeļos, Krievijā līdz Pleskavai, [[Smoļenska]]i, [[Kaluga]]i, [[Tula]]i, [[Brjanska]]i un [[Kurska]]i. Rietumu virzienā šī teritorija gar jūras krastu un Vislas deltu stiepjas līdz mūsdienu Vācijas robežai. Kopumā tie būtu gandrīz 860 000 km², kuros varēja dzīvot ap 500 000 cilvēku. Tas gan nenozīmē, ka balti to apdzīvojuši vienlaikus, un iedzīvotāju blīvums šajās zemēs ilgi bija ļoti zems. Visticamāk, tas norāda uz baltu ietekmi šeit ap 2.—1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Atbilstoši šai teorijai, "visbaltiskākais" būtu Berezinas upes baseins mūsdienu Baltkrievijā, no kura viņi vēlāk ienāca Baltijas piekrastes zemēs.<ref name="books.google.lv">[https://books.google.lv/books?id=Er1_CwAAQBAJ&pg=PA128&dq=balts+people+tribes&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwielOTMs6faAhUKZlAKHdS8AdsQ6AEIJzAA#v=onepage&q=balts%20people%20tribes&f=true Foreword to the Past: A Cultural History of the Baltic People]</ref> [[Ilmeņa ezers|Ilmeņa ezera]] apkārtne ir pilna ar baltu hidronīmiem.<ref>{{Laikraksta atsauce |year= 2008 |title= Неславянская топонимия северо-западных районов Псковской области |author= Манаков Андрей Геннадьевич, Ветров Сергей Вячеславович |journal= Псковский регионологический журнал |volume= 159 |issue= Nr. 6 |publisher= Pleskavas Valsts universitāte |url= http://www.pskgu.ru/projects/pgu/storage/prj/prj_06/prj_06_22.pdf |language= krieviski |access-date= {{dat|2015|09|18||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20151117030247/http://www.pskgu.ru/projects/pgu/storage/prj/prj_06/prj_06_22.pdf |archive-date= {{dat|2015|11|17||bez}} }}</ref> === Indoeiropiešu ienākšana === [[Attēls:Auklas kultūras akmens cirvji.JPG|thumb|Latvijā atrastie auklas kultūras akmens priekšmeti]] [[Mezolīts|Mezolīta]] laikmetā (9000—5000 gadā p.m.ē) Baltijas reģionā izveidojās [[Svidras kultūra]]i līdzīgā [[Kundas kultūra]], kuras pārstāvji nav tiešie baltu priekšteči, taču viņi noteikti sajaucās ar vēlākajiem indoeiropiešu ienācējiem. [[Neolīts|Neolīta]] (5000—1800 p.m.ē) laikā te sākas māla trauku veidošana un zemkopības attīstība. Lopkopji audzēja govis, kazas, aitas un cūkas. Šajā laikā Baltijas reģionā ienāca divas atšķirīgas kultūras. [[Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra|Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūru]] agrāk saistīja ar [[somugru valodas|somugru valodās]] runājošo tautu priekštečiem, bet [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]] ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodās]] runājošo tautu priekštečiem. Līdz pat [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmeta]] beigām Daugava iezīmēja robežu starp šīm divām kultūrām. Lai arī vēsturiski šo divu kultūru pārstāvjus uzskatīja par etniski atšķirīgiem, to saskarsmes reģionos notika daļēja saplūšana, tādējādi mūsdienu lietuvieši, latvieši un igauņi ģenētiski ir līdzīgi. 2300.—2200. gadā p.m.ē. Mazāzijā, Balkānos, Centrāleiropā un Baltijā sāka ienākt indoeiropieši no [[Kazahstāna]]s un [[Pievolga|Volgas reģiona]] stepēm. Šiem cilvēkiem bija raksturīga kapu kurgānu celšana. Viņi bija lopkopji, pārvietojās ratos, iekopa nelielus laukus. Nelielajās ģimenes kopienās valdīja patriarhāts, vīriešiem daloties karotājos un strādājošajos, uz ko norāda atšķirīgie priekšmeti kas mirušajiem doti līdzi aizsaulē. Šī mobilā un agresīvā kultūra pakļāva reģionā esošo neolīta kultūru, ko veidoja lielas grupas, kurās valdīja [[matriarhāts]]. Jaunienācēji mācēja iegūt un apstrādāt [[Bronza|bronzu]], Centrāleiropā uzsākot [[Kapars|kapara]] ieguvi.<ref name="The Balts">[http://www.parzifal-ev.de/uploads/media/gimbutas.pdf The Balts]</ref> Ja sākotnēji [[Protoindoeiropiešu valoda|protoindoeiropiešu valodā]] runājošo cilšu starpā neapšaubāmi valdīja cieša kultūras un valodas kopība, tad izplešoties pa jaunām teritorijām, pakāpeniski sāka attīstīties vietējās atšķirības. Baltu atšķirīgo veidošanos un valodas arhaiskumu ietekmēja mežiem bagātie un nomaļie reģioni, kuros tie dzīvoja. Baltu kultūra veidojas reģionā no [[Visla]]s lejteces līdz [[Volga]]s, [[Oka]]s, [[Dņepra]]s augštecēm, no Daugavas līdz [[Pripete]]i. Baltu priekšteči, nākot no Dņepras baseina, Baltijas jūras piekrasti, Baltkrieviju un centrālo Krieviju sasniedza divās atšķirīgās grupās. Viena grupa cauri mūsdienu Polijai sasniedza Baltijas austrumu piekrasti un izpletās uz ziemeļiem, kur sadūrās ar [[Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra]]s pirmiedzīvotājiem. Otra grupa, virzoties gar Dņepru, sasniedza Dņepras, Volgas un Okas upju augšteces rajonu. Viņu klātbūtni apliecina daudzie [[Auklas keramikas kultūra]]s atradumi — māla podi ar auklas nospiedumu un akmens kaujas cirvji (laivas cirvji). Līdz ar indoeiropiešu valodās runājošo cilšu ienākšanu Austumeiropā, Baltijas piekrastē izveidojas Žucevas (''Rzucewo'') kultūra, ko var uzskatīt par tiešiem baltu senčiem. Tai cieši radniecīga ir Dņepras kultūra Dņepras augštecē, un [[Fatjanovas kultūra]] Volgas augštecē, Viduskrievijā. Indoeiropiešu valodās runājošie ienācēji savas apmetnes būvēja upju stāvkrastos, kamēr iepriekšējās neolīta kultūras pārstāvji turpināja dzīvot līdzenumos pie upēm un ezeriem, kur nodarbojās ar zvejniecību. Aptuvenā ienācēju ziemeļu robeža nostiprinājās līnijā no Daugavas līdz Volgas iztecei. Viņu apdzīvotais areāls sakrita ar ozolu un ābeļu izplatības areālu. Baltu valodām ir kopīgi vārdi ozolam, ābelei, bērzam, liepai, osim, kļavai, gobai. Tas, ka baltiem nav kopīgu vārdu dižskābardim, īvei un efejai, kas izplatīti vairāk uz dienvidiem, un kuriem slāvu valodās ir kopīgi nosaukumi, norāda, ka slāvi senāk dzīvoja vairāk uz dienvidiem no baltiem.<ref name="The Balts"/> === Ģenētiskie dati === Seno baltu dzīves areālu un mijiedarbību ar kaimiņu tautām senatnē pierāda arī pētījumi par tikai baltiem raksturīgā 'LW^b' [[gēns|gēna]] izplatību. Visaugstākā tā sastopamība ir konstatēta latviešiem un lietuviešiem (6%), zemāka tā ir [[igauņi]]em (4,0%), [[somi]]em (2,9%), [[Vologda]]s [[krievi]]em (2,2%), [[poļi]]em (2,0%), [[zviedri]]em [[Gotlande]]s salā (1,0%) un Dienvidzviedrijā (0,3%). Pārējās [[Rietumeiropa]]s valstīs tā izplatība ir daudz zemāka (0—0,1%).<ref>{{Publikācijas atsauce |date= 1999. gada jūnijs |title= The LW^b Blood Group as a Marker of Prehistoric Baltic Migrations and Admixture |journal= Human Heredity |volume= 49 |issue= № 3 |publisher= Karger Publishers |url= https://www.karger.com/Article/Abstract/22864 |language= angliski}}</ref> [[Ungāri]]em tas sasniedz (0,4%), un tā ir vienīgā Centrāleiropas tauta, izņemot poļus, kurai ir konstatēta 'LW^b'<ref>[http://www.aliens.lv/b-civil/4659-baltu-genetika Baltu ģenētika]</ref> tā norādot uz somugru migrācijas ceļu, kas gāja cauri baltu apdzīvotajām zemēm. Baltiem raksturīga īpaša Y [[hromosoma]]s haplogrupa,{{nepieciešama atsauce}} kas norāda uz baltu atšķirīgo izcelsmi citu indoeiropiešu (arī slāvu) vidū. == Baltu veidošanās == Vairākus gadsimtus pēc ienākšanas jaunajos reģionos, indoeiropiešu Auklas keramikas kultūra gandrīz nemainījās, variācijām izpaužoties tiktāl, cik ir jāpiemērojas vietējo apstākļu atšķirībām. Kapu atradumos dominē vienkārši akmens un kaula priekšmeti, ar retiem [[Kapars|kapara]] gredzeniem vai matu sprādzēm. Dzintara ieguve Austrumbaltijā sākās jau vidējā neolītā (4100.—2900.p.m.ē), kad [[Litorīnas jūra]]s līmeņa izmaiņu rezultātā kļuva pieejami dzintara slāņi. Dzintaru visvairāk izskaloja [[Vislas joma|Vislas jomā]], [[Sembas pussala|Sembas pussalā]] un [[Kuršu joma|Kuršu jomā]], un nelielos apjomos arī Kurzemes un Sāmsalas piekrastē. Dzintara apstrādes paliekas atklātas daudzviet piekrastē, kā arī [[Lubāns|Lubānas ezera]] apkārtnē, kur 16 apmetnēs atklāti ap 3000 dzintara rotaslietu un 9000 neapstrādāta dzintara fragmentu. Tūkstošiem Baltijas dzintara objektu atrasti [[Valdaja augstiene]]s apmetnēs, kas apmaiņā tirgoja [[Krams|kramu]]. Neolīta beigās, klimata un sabiedrības dzīvesveida izmaiņu dēļ, dzintara apstrāde beidzās, tā vietā nākot bronzas apstrādei. Ienākot indoeiropiešiem, sāka veidoties [[pilskalns|pilskalnu]] apmetnes, kas kļuva par prestižās bronzas apstrādes centriem, lai arī bronzas priekšmeti Latvijā ir atrasti salīdzinoši maz. Palēnām atjaunojās dzintara apstrāde, lai arī tā neatguva neolītam raksturīgo augsto kvalitāti. Nelielas vēlīnā bronzas un senākā dzelzs laikmeta dzintara apstrādes paliekas atrastas [[Ķivutkalna pilskalns|Ķivutkalna pilskalnā]].<ref>[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2015_files/1numurs/A_Vasks_Dzintars_bronzas_LVIZ_2015_1.pdf DZINTARS BRONZAS UN SENĀKAJĀ DZELZS LAIKMETĀ LATVIJAS TERITORIJĀ]</ref> === Bronzas laikmets === {{see also|Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā}} [[Attēls:Baltic cultures 600-200 BC SVG.svg|thumb|Bronzas laikmeta baltu kultūru reģioni]] [[Attēls:Bronzas laikmeta priekšmeti.JPG|thumb|Latvijā atrastie bronzas laikmeta priekšmeti]] Bronzas laikmeta apmetņu arheoloģiskie izrakumi uzrāda pirmās liecības par ieročiem un karadarbību. Papildus nocietinātu apmetņu paliekām pakalnos, nelielā skaitā atrasti arī bronzas ieroči. No Latvijas teritorijā atrastajiem 165 bronzas objektiem, 67 ir ieroči (galvenokārt kara cirvji un šķēpi) un 70 ir rotājumi, kas norāda uz to, ka prestižo bronzu izmantoja nēsātāja statusa un varas demonstrēšanai. Nocietinājumu celšana pakalnos norāda uz senbaltu ienācēju nepieciešamību aizsargāties, kā arī demonstrēt savu varu. Vēlīnajā Bronzas laikmetā Latvijā ir ap 100 pilskalnu, no kuriem vislabāk izpētītie ir Ķivutkalna pilskalns, [[Vīna kalns (pilskalns)|Vīnakalns]], Mūkukalns, un Lubānas [[Brikuļi]].<ref>[briai.ku.lt/downloads/AB/08/08_032-038_Vasks.pdf WEAPONS AND WARFARE DURING THE BRONZE AGE IN THE AREA OF PRESENT-DAY LATVIA]</ref> Trūkstot vietējām kapara atradnēm, bronzas lietošanas pirmsākumi baltu veidošanās areālā datējami ap 1800. gadu p.m.ē., kad šeit parādījās no citurienes ievestie bronzas izstrādājumi. Vietējie bronzas izstrādājumi parādījās ap 1500. gadu p.m.ē. Latvijā senākie bronzas izstrādājumi atrasti [[Lubāns|Lubāna ezera]] apkārtnē. [[Bronzas laikmets]] (1800—500 p.m.ē) iezīmē izteiktākas reģionu kultūru atšķirības. Rietumos (Polijas ziemeļos, Lietuvas un Latvijas rietumos) ieplūda bronzas ieroči no Skandināvijas un Centrāleiropas. Par tiešiem kontaktiem ar Skandināviju un [[Gotlande|Gotlandi]] liecina tā sauktās "[[velna laivas]]" — skandināvu apbedījumi Ziemeļkurzemē, [[Roja (upe)|Rojas upes]] apkārtnē un citur. Šie apbedījumi liek domāt par nelielu skandināvu koloniju Ziemeļkurzemes (Ventspils, Talsu, Dundagas apriņķu) somugru zemēs. Vēlīnajā Bronzas laikmetā lielākais bronzas apstrādes centrs Latvijā atrasts Ķivutkalna pilskalnā, arī pārējie lielākie bronzas apstrādes centri atradās pie Daugavas tirdzniecības ceļa. Austrumos (Latvijas un Lietuvas austrumi, Volgas augštece, [[Dņepras balti|Dņepras baltu]] zemēs) bronza galvenokārt nāca no [[Urāli]]em vai dienvidiem. Metālu trūkuma dēļ visa bronza un kapars bija jāiegūst tirdzniecības ceļā no citiem reģioniem. Senbaltiem cieši radniecīgās [[Fatjanovas kultūra]]s paliekas (ap 1500.—1300. gadu p.m.ē.) atrastas Urālu dienvidos, kur tās pārstāvji ieradās kapara meklējumos, radot kapara darba priekšmetu un rotājumu gatavošanas centru. Okas baseina zemēs un Ukrainas ziemeļos senbaltu kultūra attīstījās lēnāk. Bronzas laikmeta beigās viens austrumbaltu kultūras apgabals aptvēra mūsdienu Latvijas dienvidus, Lietuvas austrumus un Baltkrievijas rietumus. Otrs aptver Baltkrievijas dienvidus un Ukrainas ziemeļus, Pripetes purvu rajonā. Trešais aizņem [[Desna]]s, Dņepras, Okas un Donas augšteces Viduskrievijā. Trūkstot dzintaram, ko varētu pārdot, bronzas priekšmeti šeit parādījās vēlāk. Mājrīku izgatavošanai joprojām izmantoja kaulu. Teritorijās starp Latviju un Okas upes baseinu atrastas gandrīz tikai māla priekšmetu paliekas, ar ļoti retiem bronzas cirvju un rotājumu atradumiem. Arī kapu apglabājumi šeit atrasti maz. Par senbaltu kultūru te vairāk liecina vairāku simtu pakalnos celto ciematu paliekas un baltiskie upju nosaukumi. Pakalnu ciemati parasti atradās ap 5 km attālumā viens no otra. Ciemati parasti aizņēma līdz 40x60 metrus lielu teritoriju, kurā varēja uzbūvēt ap 10 mājām. 1—2 metrus augsto aizsargmūri veidoja no akmens, koka, zemes un māla, dažreiz mālu apdedzinot. Cilvēki nodarbojās ar zemkopību un mājlopu audzēšanu. Ap 70% no atrastajiem kauliem pieder mājlopiem, 30% medījumam. Lielais zirgu kaulu daudzums norāda uz to, ka zirga gaļu izmantoja pārtikā. 4.—2.gs.p.m.ē. atradumos jau atrok vairāk vietēji izgatavotus bronzas priekšmetus un rotājumus. Iespējams, ka Pripetes purvu vai Dņepras augšteces rajonā dzīvojošie balti ir bijuši [[Hērodots|Hērodota]] minētie [[neuri]]. Ap 200.g.p.m.ē Pripetes purvu un [[Dņepra]]s baseina baltu zemēs no dienvidiem iebrūk slāvu priekšteči, Zarubiņeckas kultūras pārstāvji.<ref name="The Balts"/> Lielāko daļu zemnieku dārgās bronzas parādīšanās neskāra. Zemes apstrādāšanā joprojām izmanto akmens kapļus. Darbarīkus gatavo no koka, kaula un raga. No neolīta laika medniekiem-zvejniekiem, seno indoeiropiešu ienākšanas iezīmē pāreju uz lopkopības-zemkopības modeli. Sākas līdumu līšana. Pārtikā izmanto piena produktus un cūkgaļu. Liellopu ādas noderēja apģērbam un apaviem. Ņemot vērā augsnes noplicināšanos, pēc 2—3 apstrādes gadiem lauku uz 20—30 gadiem atstāja atmatā. Zemnieki audzē miežus, kviešus, prosu, zirņus, pupas un auzas. Ap 8. gs. p.m.ē. zemkopību negatīvi ietekmēja klimata izmaiņas, tam vidēji paliekot par 2 grādiem aukstākam. Tas izraisīja graudaugu neražas un intensīvāku pievēršanos medīšanai un zvejniecībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:83{{!}}issueType:B |title=Latviešu vēsture. I.daļa |access-date={{dat|2018|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:83{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:83{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Bronzas laikmeta sākums un vidus bija laiks, kad ar senbaltiem saistītās kultūras aizņēma visplašāko teritoriju. Bronzas laikmetā baltu priekšteču kultūra pastāvēja visā mūsdienu Polijas ziemeļu daļā, dienvidos sniedzoties līdz [[Varšava]]s apkārtnei, Kaļiņingradas apgabalā, Lietuvā, Latvijas dienvidos, Baltkrievijā, Ukrainas ziemeļos un Krievijas rietumos līdz [[Maskava]]s apkārtnei. Visu šo reģionu sedza galvenokārt lapu koku meži, kuros dzīvoja pārtikai un apģērbam piemēroti dzīvnieki — [[sumbri]], [[tauri]], [[zirgi]], [[brieži]], [[lāči]] un [[vilki]]. Oderas un Vislas baseini Baltijas reģionu savienoja ar Centrāleiropu. Nemuna šķērsoja auglīgo Lietuvu. Austrumos satiksmi nodrošināja Okas baseins. Dienvidus nosedza plašie Pripetes baseina purvi. Ap 1200. gadu p.m.ē, izplešoties [[Lužicas kultūra]]i, balti pakāpeniski zaudēja teritorijas uz rietumiem no [[Visla]]s un [[Buga]]s upēm. Sākas apmetņu celtniecība pakalnos, kurās attīstījās tehniski sarežģītā bronzas apstrāde. Vēlīnajā bronzas laikmetā Polijas ziemeļos un Baltijas piekrastē vietējie kalēji attīstīja reģionālu bronzas apstrādes stilu, kas ietekmēja baltu [[kaujas cirvji|kaujas cirvju]] un [[saktas|saktu]] dizainu. Sākotnēji balti mirušos apglabāja no koka stumbra tēstos zārkos, bet ap 1500.—1300. gadu p.m.ē. Centrāleiropas un Skandināvijas ietekmē rietumbaltu un vidusbaltu reģionos ieviesās paraža sadedzināt mirušos.<ref>[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2017_files/1numurs/J_Ciglis_A_Vasks_Jauni_bronzas_LVIZ_2017_1.pdf JAUNI BRONZAS UN SENĀKĀ DZELZS LAIKMETA APBEDĪŠANAS VIETU DATĒJUMI AR RADIOAKTĪVĀ OGLEKĻA METODI]</ref> Šajā laikā zobenus apbedījumos atrod ļoti reti, biežāk mirušajiem līdzi deva kaujas cirvjus. Saglabājas paraža gadsimtiem ilgi mirušos apglabāt vai sadedzināt vienā nelielā vietā, kas liek domāt, ka tās bija ģimenes vai cilts kapavietas. Ap mūsu ēras sākumu daļa baltu atsāka mirušo apglabāšanu, kremācijai saglabājoties Prūsijā, kur [[prūši]] kremēto radinieku kaulus ievieto stilizētai cilvēka sejai līdzīgās māla urnās un tad apraka, kamēr [[jātvingi|jātvingu]] zemēs turpinās kremēto mirušo apbedīšana akmens kurgānos. [[Marija Gimbutiene]] Bronzas laikmetu seno baltu apdzīvotajā teritorijā iedalīja vairākos posmos:<ref>[https://books.google.lv/books?id=BvtRdigDtFoC&printsec=frontcover&source=gbs_ge_summary_r&cad=0#v=onepage&q=baltic&f=false Bronze Age cultures in Central and Eastern Europe]</ref> * Baltijas [[Auklas keramikas kultūra]] (2000—1700/1600 p.m.ē.), kuras beigās sāk parādīties kapara priekšmeti. [[Kurgānu hipotēze]] šo laiku saista ar baltu priekšteču ienākšanu reģionā. * Agrīnais Baltijas bronzas laikmets (1700/1600—1450 p.m.ē.), kurā laikā sākas aktīva dzintara tirdzniecība uz Vidusjūras un Urālu reģioniem, pretī iegūstot metāla izstrādājumus. Ciematu iedzīvotāji veido iežogotus laukumus mājlopu aizsardzībai no plēsīgajiem dzīvniekiem. * Vidējais bronzas laikmets (1450—1250 p.m.ē.), [[Tšiņecas kultūra]]s laiks, ko Polijas teritorijā ietekmēja Centrāleiropas kultūras. Turpinās aktīva dzintara tirdzniecība. * Klasiskais Baltijas laikmets (1250—1100 p.m.ē). Baltu priekšteči zaudē daļu teritoriju Polijas vidienē un dienvidos — Vislas augštecē, Krakovas un Ļubļinas apgabalos. Šī laika atradumos, galvenokārt mūsdienu Polijā un Kaļiņingradā atrasti īpaši šim reģionam raksturīgi Baltijas kaujas cirvji. * Vēlīnais bronzas laikmets. (1100—750 p.m.ē). Šajā laikā izbeidzas mirušo apglabāšana, to aizvieto ar sadedzināšanu, paliekas ievietojot māla traukos un aprokot. Līdz pat 6.gs. p.m.ē dzelzs priekšmeti baltu zemēs gandrīz nav sastopami. == Dzelzs laikmets == {{see also|Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā}} [[Attēls:Baltu robežas Romas laiks.JPG|thumb|Aptuvenās kuršu, zemgaļu un letgaļu zemju ziemeļu robežas Latvijā mūsu ēras pirmajos gadsimtos (no grāmatas "Latviešu vēsture", 1938). Mūsdienās Daugavas augšteces baseina senos iedzīvotājus indentificē kā [[Sēļi|sēļus]].]] [[Attēls:Ansis Cīrulis. Latgale senatnē (1934).jpg|thumb|Idealizēta baltu ikdiena Dzelzs laikmetā ([[Ansis Cīrulis]] "Latgale senatnē", 1934).]] Lužicas kultūra sabruka 5.—6. gs. p.m.ē no dienvidiem nākošo [[Skiti|skitu]] klejotāju uzbrukumu rezultātā. Daži skitu bultu uzgaļi atrasti Lietuvas dienvidos. Baltu zemēs viņi neiebruka, taču Prūsijas austrumu un dienvidu ezeru salās šajā laikā būvētie nocietinājumi, liecina par nepieciešamību aizsargāties no uzbrukumiem. Pirmie importētie dzelzs priekšmeti baltu zemēs parādījās ap 600. gadu p.m.ē. Agrīnais [[Dzelzs laikmets]] (500. p.m.ē — 450. m.ē.) sākās ar daudzu pakalnu ciematu pamešanu. Ja iepriekš tie bija specializēti bronzas apstrādes centri, tad dzelzi tagad varēja iegūt no vietējās purva rūdas. Ap 5.gs. vietējie kalēji jau māk iegūt [[Tērauds|tēraudu]], no kā gatavo kaujas cirvjus. Bronzas un dzelzs priekšmeti bija pieejami gandrīz visiem šī reģiona iedzīvotājiem. Pieaugošais iedzīvotāju skaits, un plaši izmantotie dzelzs lauksaimniecības rīki arī ļāva paplašināt apstrādāto zemes platības. Veidojās individuālas zemnieku sētas, kas atradās tālāk no ciematiem, kuru tuvumā parasti atradās nocietināts pakalns, kopienas patvērumam no uzbrukumiem. Dzelzs darba priekšmeti atviegloja zemes apstrādi, kas daudzviet kļuva par galveno nodarbošanos un pārtikas avotu. Sirpi daudzviet sāka aizstāt daudz produktīvākā [[izkapts]]. Koka arklus dažviet jau aizvieto dzelzs arkli. Seno kviešu, miežu un prosas audzēšanu papildināja [[rudzi]] un [[auzas]]. Lini un kaņepes nodrošināja ar audumiem un šķiedrām. Līdz 75% no gaļas nodrošināja mājlopi, bet pārējais bija medījums. Lietuviešu zinātniece [[Marija Gimbutiene]] laiku starp 2. un 5. gadsimtu uzskatīja par baltu kultūras "zelta laikmetu". Viņi apdzīvoja plašu teritoriju no Vislas deltas rietumos līdz Okas baseinam Austrumos. No Daugavas baseina ziemeļos līdz Pripetes purviem dienvidos. Baltu zemēs krustojās reģionālie tirdzniecības ceļi. Paralēli bronzas tirdzniecībai, Polijas ziemeļos un [[Sembas pussala|Sembas pussalā]] (tagad [[Kaļiņingrada]]s pussala) attīstījās dzintara ieguve un tirdzniecība. Balti pārdeva zvērādas, medu, vasku. [[Prūsija (zeme)|Prūsijas]] un Lietuvas zemes tirgojās ar ģermāņiem un [[Romas impērija|Romas impēriju]], kas baltus sauca par [[aisti]]em. Šajā laikā baltu zemes un ciltis vairākas reizes pieminētas romiešu vēsturnieku darbos. Gimbutiene uzskata, ka Plīnija aprakstītā Glaesarija (ko aisti saucot par Austeraviju) ir prūšu apdzīvotā [[Semba]]s pussala. Romiešu monētas balti izmantoja rotājumiem un tās plaši atrastas šī laika rietumbaltu (un kuršu) apbedījumos. Rietumbaltu zemēs atrasti arī dažādi romiešu dekoratīvie rotājumi. Prūsija, īpaši Semba, tirgojoties ar tālajām romiešu zemēm kļuva par turīgāko baltu apgabalu. Baltu meistari attīsta bagātīgi dekorētu rotājumu — kaklariņķu, saktu, rokassprādžu — gatavošanas kultūru. 4. un 5.gs. palielinās turīgu apbedījumu skaits. Sievietes apglabā ar visām rotaslietām — gredzeniem, saktām, kaklariņķiem, piekariņiem. Vīriešu kapos atrastas saktas, dzeramie ragi, zobeni, vairogi un zirgu piederumi. Rietumbaltu teritorijas sāka sarukt mūsu ēras sākumā, kad šeit uz vairākiem gadsimtiem iespiedās skandināvu [[goti]], kas 2. gs. sāka migrāciju no Skandināvijas un Vislas deltas uz Melnās jūras piekrasti. Viņu atbrīvotās zemes pie Vislas ieņēma prūši. Mūsu ēras 5. un 6. gadsimts iezīmē mūsdienās pazīstamo baltu cilšu identitāšu izveidošanos. Šajā laikā zemgaļu apdzīvotās zemes iestiepās Vidzemē līdz Cēsīm, no kurām tos vēlāk izspieda Kurzemes somugri un latgaļi. Baltu cilšu starpā, kā arī baltu un somugru starpā notika nepārtraukta karadarbība, kas radīja nepieciešamību pēc militāro punktu, pilskalnu celtniecības. Izkliedēto zemnieku saimniecību drošībai ap 500. gadu sākās nocietinātu [[Pilskalns|pilskalnu]] celtniecība. Sākotnēji tie nebija domāti apdzīvošanai, bet paredzēti tikai patvērumam un aizsardzībai no uzbrucējiem. Koka piļu būvēšana pakalnos vispirms sākās Lietuvā, un vēlāk arī Latvijā. Tie iezīmē tālāku cilšu [[sabiedrības noslāņošanās|sabiedrības noslāņošanos]] un politiskās varas centralizēšanos. Lietuvā ir ap 700 pilskalnu, kamēr Latvijā ap 500. Ap 9. gadsimtu ciemati pilskalnu tuvumā jau sasniedza tik ievērojamu iedzīvotāju skaitu, ka anglosakšu un vācu ceļotāji tās sauca par pilsētām. Aprakstot 855. gada karu starp zviedriem un kuršiem, vācu hronists [[Rimberts]] rakstīja, ka [[Grobiņa|Sēburgā]] pulcējušies 7000, bet [[Apūle|Apūlijā]] 15 000 karotāju. Lietuvas [[Kernave]]s pilskalna iedzīvotāju skaits 13. gadsimtā sasniedzis 3000. === Sabiedrības noslāņošanās === Līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai 14. gadsimtā pierakstītie prūšu likumi (''Iura prutenorum''). Ņemot vērā citu Dzelzs laikmeta Eiropas barbaru tautu atstātos rakstītos likumu kodeksus, var veikt aptuvenu baltu cilšu sabiedrību modelēšanu. Pastāvēja politiskā un militārā aristokrātija, brīvie vīrieši, brīvās sievietes, daļēji brīvie cilvēki un vergi (lietuviešu ''šeimynykštis'', ''kaimynas''), kas bieži bija karagūstekņi vai visnabadzīgākie cilvēki. Lielākā atšķirība cilts likumu priekšā bija starp brīvajiem cilvēkiem un vergiem, kam nebija nekādu tiesību. Atšķirības starp aristokrātiem, brīvajiem cilvēkiem un pusbrīvajiem bija neskaidrākas, un varēja mainīties pēc vietējām paražām. Rietumu hronikās minētie "ķēniņi" (''rex'') vairāk jāpieņem kā cilšu vadoņi vai novada karavadoņi{{nepieciešama atsauce}}, taču to vara jau bija mantojama vienas aristokrātiskās ģimenes ietvaros. Ņemot vērā kapulaukos atrastos priekšmetus un kapu iekārtojumu, ļoti aptuveni aplēsts, ka Austrumu Lietuvā vergi un pusbrīvie varēja veidot ap 25% iedzīvotāju, brīvie cilvēki apmēram 50%, bet militārā un politiskā aristokrātija ap 20—25%, no kuriem tikai daļai piederēja augstākā vara. Gadsimtu laikā palielinās tendence mirušos apglabāt ar aizvien mazāku priekšmetu skaitu, kas varētu norādīt uz nabadzības pieaugumu, vai uz to, ka nostiprinājās aizgājēja īpašuma mantošanas tradīcija.<ref>[https://www.researchgate.net/publication/283148960_SOCIAL_CLASSES_IN_THE_IRON_AGE_EAST_LITHUANIA_AN_ATTEMPT_OF_IDENTIFICATION_IN_THE_MORTUARY_RECORD SOCIAL CLASSES IN THE IRON AGE EAST LITHUANIA: AN ATTEMPT OF IDENTIFICATION IN THE MORTUARY RECORD]</ref> === Apbedīšanas paražas === [[Attēls:Cmentarzysko Jacwingow, Suwalszczyzna, Aug 2004 B.jpg|thumb|Jātvingu kapavieta]] [[Attēls:Agrīnā dzelzs laikmeta kapulauks.JPG|thumb|Agrīnā dzelzs laikmeta kapavietas akmens aploks]] Rietumbaltu un austrumbaltu cilšu mirušo apglabāšanas tradīcijas nebija mainījušās vairāk nekā tūkstoš gadu, ļaujot noteikt to apdzīvoto zemju robežas. Turīgākos zemniekus un karavīrus apglabā akmens kapos ar daudziem ikdienas rīkiem un ieročiem, nabadzīgākiem zemniekiem kapi ir vienkāršāki, kamēr visnabadzīgākos vienkārši aprok, vai atstāj neapraktus. Ap mūsu ēras sākumu balti, izņemot prūšus, izbeidz mirušo sadedzināšanu. Virs kapa veido zemes uzkalniņu, ap to veidojot akmeņu riņķi. Radiniekus, vai apmetnes iedzīvotājus vairākus gadsimtus turpināja apglabāt blakus, veidojot plašus kapulaukus. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos novērojamās bēru paražu atšķirības iezīmē atšķirīgu baltu cilšu kultūru veidošanos. Tagadējās Lietuvas piekrastē ap 2.gs. izzūd kapu kurgānu veidošana, mirušos apglabājot līdzenos kapos, ap kuriem veido akmens riņķu krāvumus, dažviet izveidojot līdz četriem akmens riņķiem. Šī paraža izplatījās uz Žemaitiju un Latvijas dienvidiem. Ap 4.gs., ņemot vērā apbedīšanas paražas, var sākt izdalīt žemaišu, zemgaļu un sēļu kultūru pirmsākumus. Sēļi jau no 2.gs. pakāpeniski beidz mirušo sadedzināšanu. Latgaļu kultūra un apbedījumi no 3.gs. sāk atšķirties no Austrumlietuvas leišu apbedījumiem. Starp [[Dubīsa]]s un [[Šušve]]s upēm ap 5.gs. izveidojas žemaišu kultūra. Starp kuršu un žemaišu zemēm pastāvēja plaša neapdzīvota josla, kas pie [[Rietava]]s sasniedza ap 40 km. Žemaišu vīriešu apbedījumos no 9.gs. līdzi dod arī zobenu, kā arī zirga galvu un kājas. Iespējams, šī paraža nākusi no skalvjiem. Lietuvas austrumos un Baltkrievijā ap 3.—4.gs. sāk veidoties Austrumlietuvas kapu kurgānu kultūra.<ref name="Iron Age">[http://lad.lt/data/com_ladlibrary/1471/8-11.pdf Iron Age]</ref> Sūdavi, iespējams prūšu ietekmē, 5. gadsimtā atkal sāk mirušo sadedzināšanu. Kuršu kultūra 5.—8.gs. veidojas Klaipēdas apkārtnē. Akmens riņķi ap kapiem šeit izzūd, un ap 7.—8. gadsimtu kremācija izplatās arī kuršu vidū. 8. gadsimtā Lietuvā piekopj mirušo apglabāšanu, bet 9. gadsimtā atkal sākas kremācija. Ap 10.—11. gadsimtu tikai zemgaļi un latgaļi turpināja mirušo aprakšanu. Vēlīnajā Dzelzs laikmetā (800—1200) latgaļi vīriešus apbedī ar galvu uz austrumiem, bet sievietes ar galvu uz rietumiem. Lietuvā un Prūsijā bija paraža ievērojamu mirušo apglabāt kopā ar zirgu.<ref>[https://books.google.lv/books?id=QDA5DwAAQBAJ&pg=PA5&dq=baltic+tribes&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwiy9fr7s6faAhUIEVAKHWOCBwsQ6AEIOzAD#v=onepage&q=baltic%20tribes&f=true A History of the Baltic States]</ref> Jātvingiem raksturīgi apbedījumu kurgāni, kas pilnībā vai daļēji veidoti no krautiem akmeņiem. Kamēr citām baltu ciltīm apglabāšanas tradīcijas vairākas reizes mainījās, jātvingi visu m.ē. pirmo tūkstošgadi paliek uzticīgi akmens krāvumiem. To diametrs ir no 6 līdz 18 metriem, un tie paceļas tikai kādu pusmetru virs zemes. Nelaiķi sākotnēji apbedīja, bet no 5.gs. parasti sadedzināja kapā, un tad noklāja ar akmeņu un smilšu pakalniņu. Kapos atklāti ļoti maz priekšmetu, kas apgrūtina to datēšanu.<ref>[http://suzhdenia.ruspole.info/node/3645 Валентин СЕДОВ. Курганы ятвягов.]</ref> 6. un 7. gadsimtā baltu apbedījumos parādās aizvien bagātīgākas sudraba rotaslietas, kaklariņķi, aproces un saktas. Ap 5.-6.gs. lietuviešu un jātvingu zemēs parādās bagātīgi karotāju apbedījumi, kas liek domāt par militāri valdošās šķiras pastāvēšanu. Vadoņus apbedī kopā ar zirgiem, ieročiem un bagātīgiem sudraba rotājumiem, līdz 2 kg smagiem sudraba kakla riņķiem. Šī apbedījumu tradīcija beidzas 8.gs.<ref name="Iron Age"/> Kurši rotājumos sāk izmantot skandināvu dekoratīvos elementus. Sudraba rotu daudzums norāda uz aizvien pieaugošo labklājību. Zemgaļi mirušos apglabā ar uz krūtīm sakrustotām rokām, līdzi dodot vairākus šķēpus, kaujas nažus. Baltiem raksturīga šķēpu uzgaļu forma sastopama visā baltu areālā no Baltijas jūras līdz Dņepras baseinam, bet no 7. līdz 12.gs. to visbiežāk sastop apbedījumos Latvijā un Lietuvā. Kapu atradumi demonstrē ieroču dizaina izmaiņas gadsimtu gaitā.<ref>[briai.ku.lt/downloads/AB/08/08_214-222_Vaskeviciute.pdf SEMIGALLIAN WARRIOR WEAPONRY AND ITS REFLECTION IN BURIAL RITES IN THE FIFTH TO THE 12TH CENTURY AD]</ref> === Slāvu ienākšana === Vidējo Dzelzs laikmetu no 5. līdz 9. gadsimtam iezīmē masīva [[Slāvi|slāvu]] iespiešanās austrumu baltu zemēs, pāris gadsimtos ieņemot teritorijas no Kijevas līdz Novgorodai. 6.—7. gs. slāvi sasniedza Pleskavas-Novgorodas apkārtni. Daļa austrumbaltu pārvietojās uz leišu un latgaļu zemēm. Slāvu spiediena rezultātā 6.—7. gadsimtā tālāk austrumos dzīvojošie [[latgaļi]] ieņēma iepriekš somugru apdzīvoto Vidzemi. [[Smoļenskas apgabals|Smoļenskas]] un [[Polockas apgabals|Polockas apgabalos]] atrastās 5.—12. gadsimta baltu senlietas ir identiskas latgaļu senlietām. Arheoloģiskie izrakumi un senkrievu hronikas apstiprina baltu, [[austrumgalindi|austrmgalindu]] klātbūtni tagadējās Maskavas apkaimē vēl līdz 13. gadsimtam. Seno austrumbaltu iedzīvotāju pārslāvošana Kalugas, Maskavas, Smoļenskas, Vitebskas, Polockas un Minskas guberņās galīgi beidzās tikai 19. gadsimtā, atstājot ietekmi uz šo reģionu etnogrāfiju un valodu.<ref name="The Balts"/> Daugavas un Dņepras augštecēs izveidojas austrumslāvu ciltis [[kriviči]], [[dregoviči]], [[radimiči]], [[vjatiči]], kuros ieplūda arī baltu asinis. == Pēdējie gadsimti pirms kristietības == [[Attēls:Baltu robežas vēlajā Dzelzs laikmetā.JPG|thumb|Baltu un lībiešu zemju aptuvenās robežas Latvijā, dzelzs laikmeta beigās.]] Pirms [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] sākšanās lielākās baltu ciltis bija kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi, žemaiši, aukštaiši, prūši un jātvingi. Aprēķināts, ka prūšu zemēs dzīvoja 170 000, latviešu — 145 000 un lietuviešu zemēs — 170 000 cilvēku.<ref name="books.google.lv"/> [[Skalvji]] un [[Nadruva|Nadruvji]], lai arī bieži minētas kā prūšu ciltis, bija pietiekami atšķirīgas, lai tās uzskatītu par individuālām ciltīm. Atšķirīgo latviešu un lietuviešu valodu veidošanās sākās ap 7. gs., kad ziemeļu un dienvidu cilšu dialektos parādījās nozīmīgas atšķirības. Ap 10. gadsimtu [[Podniecība|podniecībā]] sāka izmantot podnieka ripu. Dzelzs cirvji kļuva platāki, tā labāk noderot koku ciršanā un ēku celtniecībā. Plašāk sastopami dzelzs arkli. Divu lauku sistēmu sāka aizvietot trīs lauku sistēmu. Audzēja linus un kaņepes. Graudu diētu papildināja pupas un zirņi. Pārtikā plaši patērēja cūkgaļu. Joprojām piekopa [[maiņas tirdzniecība|maiņas tirdzniecību]]. Kā naudu izmantoja 100—200 gramus smagus sudraba stienīšus. Papildus jūras un zemes tirdzniecības ceļiem, svarīgākie tirdzniecības ceļi gāja pa Daugavas, Pripetes, Bugas un Nemūnas upēm. Seno dzintara tirdzniecību aizvietoja kažokādu tirdzniecība. Latvijā atraktajās kapavietās un senajās apmetnēs atrasti krustiņi no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] un [[Kijevas Krievzeme]]s, [[arābu dirhami]] (galvenokārt kalti starp 717.—1014. gadu). No 10. gs. aizvien vairāk parādījās vācu, anglosakšu un ungāru zemēs kaltas monētas. Palielinājās atrasto sudraba stienīšu svars un daudzums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:166{{!}}issueType:B |title=Latviešu vēsture. I.sējums |access-date={{dat|2018|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:166{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:166{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> Palielinoties turībai, palielinājās arī cilšu vadoņu vara. Latvijā ir zināmi ap 500 pilskalnu. Tas liecina par teritorijas pārvaldes sistēmu, jo pilskalni bija militārās un politiskās varas centri. Bez pilskalniem pastāvēja arī [[pilene]]s — pilskalni, kuriem kāds no kritērijiem neatbilst pilskalna statusam. Latvijas teritorijā atklāti arī vairāki desmiti ezerpiļu. Ēku būvniecībā izmantoja koku, tāpēc nocietinājumi nodrošināja teritorijas aizsardzību tikai līdz to nodedzināšanai, pa šo laiku bija jāierodas papildspēkiem. Lai cīnītos ar uguni, [[Mežotnes pils|Mežotnes pilij]] aizsargsiena bija apmesta ar mālu un jumti pārklāti ar velēnām. Saziņai starp pilīm vietumis atradās signālkalniņi. Uzsākot pilskalna celtniecību, tika upurēts dzīvnieks, kura kaulus apraka būves pamatos — lai celtne būtu svētīta un ilgi kalpotu. Latvijā rekonstruēta [[Tērvetes pils]] „Lielķēniņos”, [[Andrupenes pils]] Krama kalnā, [[Uldevens|Uldevena]] pils Lielvārdē un [[Āraišu ezerpils]]. Baltijas piekrastē pāris gadsimtus pastāvēja skandināvu vikingu apmetnes. Prūsijā tādas bija pie prūšu [[Elblonga|Truso]] (7.—8.gs.) un [[Kaupa]]s (9.—11. gs.) pilsētām. Kursā vikingu apmetne atradās [[Grobiņa|Grobiņā]] (7.—9. gs.). Vikingu ieroču un rotājumu kultūra ietekmēja piekrastes prūšu un kuršu kultūru. Pagrieziena punkts baltu vēsture bija kristietības pietuvošanās to zemju robežām. 966. gadā poļi pieņēma [[Romas katoļu baznīca|Rietumu kristietību]], bet 988. gadā Kijevas Krievzeme Austrumu kristietību. Turpmāk viens no karu mērķiem bija arī kristietības izplatīšana baltu zemēs. Kurši apdzīvoja tagadējās Lietuvas piekrasti un Kurzemes piekrastes dienvidu daļu. Līdz 9. gs. kurši dzīvoja uz dienvidiem no Ventas un Abavas. 9. gs. otrajā pusē viņi sāka iekarot arī Kurzemes ziemeļus, un šeit dzīvojošos [[Lībieši|lībiešu]] senčus. Iekarotajās teritorijās izveidojās [[Vanema]]s zeme, bet daļa lībiešu šķērsoja Rīgas jūras līci, un pārcēlās uz Vidzemes piekrastes zemēm, no kurām izspieda zemgaļus. Kurši sākumā bija rietumbalti, bet valodas attīstībā pēc 500. gada aizvien vairāk pieskaitāmi vidusbaltiem. Vikingu [[kolonizēšana]]s mēģinājumi kuršu zemēs sākās ap 650. gadu un beidzās ap 850. Dāņu karaspēks bija iebrucis Kurā, bet smagi sakauts, kuršiem sagrābjot pusi dāņu flotes. Atriebjoties, zviedru karalis Olafs iebruka Grobiņas un Apūles zemēs. Kurši apņēmās maksāt nodevas, taču drīz atbrīvojās no zviedru kontroles. Pēc vikingu atsišanas, sākās vairāki kuršu jūras sirojumu gadsimti [[Gotlande]]s, Dānijas un Zviedrijas piekrastē. Pieaugošā kuršu turība izraisīja vikingu atbildes sirojumus. Šī iemesla dēļ lielākā daļa kuršu ciematu un pilskalnu atradās 5—25 km no jūras. [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā goti pameta Vislas lejteci un šeit izpletās prūši. 9. gadsimta Bavārijas hronikās piemin ''Bruzus''. 10. gadsimta arābu hronikās ''Brūsus/Burūsus'', ko attiecina uz prūšiem. Lai arī prūšu zemes robežojās ar jūru, realitātē viņiem bija ierobežotas jūras kuģošanas iespējas, jo [[Kuršu kāpas]] un [[Vislas kāpas]] noslēdza ceļu uz atklātu jūru, ostām labvēlīgu krastu dodot tikai Sembas pussalā. Latgaļu iekarojumu rezultātā Vidzemē viņi pakļāva šeit iepriekš dzīvojušos zemgaļus un somugrus, izplešoties līdz mūsdienu Igaunijai. Šeit izveidojas [[Imera]]s zeme ar centru [[Mujāni|Mujānu]] tuvumā esošajā [[Cimpēnu pilskalns|Cimpēnu pilskalnā]], [[Tālava]]s un [[Lotigola]]s zemes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304064854{{!}}page:31{{!}}issueType:B |title=Vēstures atziņas un tēlojumi |access-date={{dat|2018|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304064854{{!}}page:31{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304064854{{!}}page:31{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> === Valstiskuma veidošanās === Cilšu valstiņas rietumbaltu zemēs varēja sākt veidoties vikingu sirojumu laikā, kad nepieciešamība celt aizvien lielākus nocietinājumus, lielu karaspēka vienību organizēšana un to militārā vadība prasīja arī stabilāku, hierarhisku sabiedrības pārvaldes modeli. Sāk veidoties "zemes", ar konkrētu politisko un militāro centru, ko kontrolē valdnieka dzimta. Sāk veidoties reģionu vadoņu federācijas, rodas agrīnie valstiski veidojumi. Vienkāršāko valstiskuma formu veidošanos parasti iezīmē konkrēta teritoriālā identitāte (zeme, pilsnovads), profesionālu karotāju šķira, un pilsētiņu veidošanās, tirgotājiem un amatniekiem patstāvīgi dzīvojot pie galvenā vadoņa pilskalna.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://briai.ku.lt/downloads/AB/19/19_082-101_Scavinskas.pdf |title=SOME NOTES ON THE ISSUE OF THE DEVELOPMENT OF BALT SOCIETY IN THE NINTH TO THE 13TH CENTURIES IN THE CONTEXT OF THE SOCIO-POLITICAL STRUCTURES OF THE BALTIC REGION |access-date={{dat|2018|04|10||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304204151/http://briai.ku.lt/downloads/AB/19/19_082-101_Scavinskas.pdf }}</ref> Militāro demokrātiju pakāpeniski aizstāja dinastiski mantojama "zemes" valdnieka vara. 9.gs. Kursā bija piecas zemes, 13.gs. astoņas. Prūsijā bija vismaz 11 zemes. Vadoņus, kam izdevās savu varu izplest pār 2 vai vairākām zemēm, hronikās latīniski parasti sauc par "rex", "dux", "princeps", bet seno krievu hronikās par kņaziem. Anglosakšu ceļotājs [[Vulfstans no Hedebijas]] aprakstīja Prūsijas pilis ar ķēniņiem (''cynings''), kas iesaistīti savstarpējos karos. [[Rimberts]] pieminēja [[Kursa (valsts)|Kursas]] zemes. Viņš rakstīja, ka kuršiem ir piecas pilsētas (ko vēsturnieki tulko kā pilsnovadus) pieminot ''urbem Seeburg'' (Grobiņu) un ''urbem Apulia'' (Apūli). Nākamās rakstu liecības par baltu vadoņiem un valdniekiem parādījās tikai sākoties krustnešu iekarojumiem. 1216. pieminēti prūšu vadoņi ''Survabuno'' un ''Warpoda'', arī kuršu vadonis [[Lamekins]] 1230. līgumā raksturots kā [[Karalis|ķēniņš]] (''rex''). Pieaugošā sociālā nevienlīdzība un hierarhijas nostiprināšanās cilšu karavadoņu vadībā izpaudās ne tikai aizvien lielāku pilskalnu celtniecībā, bet arī sirojumos uz kaimiņu zemēm. Tāli un ilgi karagājieni nozīmēja, ka to rīkošanā kopīgi vajadzēja iesaistīties lielākām cilšu grupām, tā liekot pamatus valstiskiem veidojumiem. Kurši no 11.gs. vidus plaši siro pa Skandināvijas piekrasti. Ap 1040. gadu zviedru karotāji trīs kuģos iebrūk Zemgalē, bet tiek sakauti. Zemgaļi pie savas galvenās ostas, [[Daugmales pilskalns|Daugmales pilskalna]] 1106. gadā smagi sakauj iebrukušo [[Polockas kņazi]]stes karaspēku, nogalinot 9000 polockiešu. 11. un 12. gadsimta poļu hronikās minēti prūšu un jātvingu karotāji, kas piedalījās poļu hercogu savstarpējos karos. Prūši no 12.gs. regulāri iebrūk poļu zemēs. 12.gs. beigās leiši spēj atsist Kijevas Krievzemes kņazu iebrukumus un pāriet pretuzbrukumos. Leiši arī siroja pa jātvingu, sēļu, zemgaļu un latgaļu zemēm. Baltu zemju sašķeltība padarīja vieglāku to iekarošanu 13.gs. Retās reizēs, kad vairākām baltu zemēm vai ciltīm izdevās apvienot savas armijas, tās spēja gūt ievērojamas uzvaras pār krustnešiem ([[Durbes kauja]], [[Saules kauja]], [[Lielā prūšu sacelšanās]]).<ref name="The Balts"/> === Lietuvas izveidošanās === {{pamatraksts|Lietuvas vēsture (1219–1295)}} 13.gs. sākumā [[Lietava (zeme)|Lietavas]] zeme starp Nemūnas un [[Nere]]s upēm bija spēcīgākā leišu valsts. Tai kaimiņos atradās [[Nalsene|Nalšijas]] un [[Deltuva (zeme)|Deltuvas]] zemes. Nemūnas, Neres un [[Nevēža]]s upju satecē atradās [[Nere (zeme)|Neres]] zeme, un uz ziemeļiem, [[Upīte]]s zeme. Rietumos atradās [[Žemaitija]], kas aizvien vairāk iespiedās kuršu zemēs, ap 11.gs. sasniedzot jūras piekrasti Palangā. Žemaitiju veidoja [[Karšuva]]s, [[Knituva]]s, [[Medenike (zeme)|Medininku]] un [[Saules zeme|Šauļu zemes]] savienība. 1219. gadā Galīcijas-Vladimiras kņaziste slēdz līgumu ar leišu kņaziem. No leišu puses līgumu paraksta 21 kņazs, no kuriem 5 ir lielkņazi. Tas liecina par to, ka daudzās leišu zemes un novadi ir apvienojušās savienībā, taču vienlaikus, lielais kņazu skaits norāda uz varas sistēmas nestabilitāti, kurā notiek nepārtrauktas cīņas starp zemju valdniekiem. To demonstrēja [[Mindaugs]], kam tikai pēc ilgas un asiņainas cīņas izdevās pakļaut citus kņazus, un kļūt par pirmo starptautiski atzīto Lietuvas karali. Sākoties [[Ziemeļu krusta kari]]em, lietuvieši apvienojās spēcīgā valstī, kas spēja pāris gadsimtu ilgos karos atsist Livonijas ordeņa un Vācu ordeņa uzbrukumus. Jātvingu un [[Prūši|prūšu]] galīgo pakļaušanu ietekmēja arī jaunās Mindauga Lietuvas karalistes politika un [[Lietuvas krusta kari|Lietuvas krusta karu]] situācija. Mindaugs un vēlākie valdnieki atbalstīja prūšu un jātvingu karus pret vāciešiem un poļiem, taču galveno uzmanību pievērsa mongoļu sagrauto krievu kņazu zemēm, lai izplestos austrumu un dienvidu virzienā. Prūšu, jātvingu un žemaišu zemēm pievēra mazāku uzmanību, ļaujot tām krist poļu un [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] iekarotāju rokās. Jaunajai Lietuvas valstij vairākas desmitgades ilgā prūšu, žemaišu un jātvingu pretestība nodrošināja izdevīgu buferjoslu. Šajā laikā nevar runāt par kādu baltu tautu kopību. Lietuva jau bija izveidojusies par starptautiski atzītu valsti, kuras valdnieki veidoja politiskas un dinastisku laulību attiecības ar citiem valdniekiem, kamēr pārējie balti atradās reģionālu karavadoņu pakļautībā, kuru vienīgā izvēle bija, kuram no iekarotājiem padoties.<ref>[http://etalpykla.lituanistikadb.lt/fedora/objects/LT-LDB-0001:J.04~2007~1367166009592/datastreams/DS.002.1.01.ARTIC/content YATVINGIANS IN THE GENESIS OF LITHUANIAN ANTI-TEUTONIC ORIENTATION]</ref> Kamēr Prūsijas un Latvijas teritorijas pakāpeniski iekaroja un kolonizēja vācieši, [[Lietuvas dižkunigaitija]] uz vairākiem gadsimtiem kļuva par Austrumeiropas varenāko valsti, taču vēlāk nonāca poļu politiskā un kulturālā pakļautībā. == Kartes == <gallery> Corded Ware culture.png|Aptuvenais [[Auklas keramikas kultūra]]s izplatības areāls (''Corded Ware'') 3. gadu tūkstotī p.m.ē. IE2500BP.png|Galveno [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupu izplatība 2. tūkstošgades vidū p.m.ē. Baltu valodu areāls gaiši brūnā krāsā. IE1500BP.png|Galveno [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupu izplatība 1. tūkstošgades vidū m.ē. Baltu un slāvu valodu areāls gaiši brūnā krāsā. Fatyanovo-culture.jpg|[[Fatjanovas kultūra]] (rozā) Balto-Slavic lng.png|[[Tšiņecas kultūra]], baltu un slāvu valodu veidošanās reģions Rasselenie baltov.png|Maksimālā teritorija, kurā vietvārdus un arheoloģiskos atradumus varētu saistīt ar senbaltiem Biarezina-pos.jpg|Berezinas upes baseins Amber Route Map.jpg|[[Dzintara ceļš]] un vēlākie tirdzniecības ceļi East europe 5-6cc.png|Baltu zemes 5.—6.gs. un slāvu ienākšana East Slavic tribes peoples 8th 9th century.jpg|Austrumslāvu izplešanās 700.—850. gadā atšķēla austrumgalindus (''Goliads'') Slav-7-8-obrez.png|Baltu un slāvu zemes, 7.—.8.gs. Europe 814.png|Eiropa 814. gadā West-Slavic peoples until 1125.jpg|Baltu un slāvu zemes ap 1125. gadu Etnogr Lietuva.gif|Lietuviešu un lietuviskotu baltu apdzīvotās zemes 19.gs. Leišu - latviešu cilts zemes M. Siliņš 1889.png|Leišu - latviešu cilts zemes karte ([[Matīss Siliņš]], 1889) </gallery> == Etnoģenēze == [[Attēls:Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā, 1938.JPG|thumb|Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā]] [[Attēls:Baltu zemes 12.gs.JPG|thumb|Aptuvenās baltu zemju robežas 12.gs., lai arī dienvidaustrumos tās joprojām neskaidras]] {| class="wikitable" ! style="background:#FFBF00" | Balti ! style="background:#FFBF00" | Tautas ! style="background:#FFBF00" | Ciltis ! style="background:#FFBF00" | Zeme |- | rowspan="2" |[[Austrumbalti]]† |[[Galindi]] |[[Austrumgalindi]] |[[Maskava]]s apkaime |- | |[[Dņepras balti]] |[[Dņepra]]s baseins |- | rowspan="10" |[[Vidusbalti]] | rowspan="4" |[[Latvieši]] |[[Latgaļi]] |[[Lotigola]], [[Jersika (valsts)|Jersika]], [[Tālava]], [[Atzele]] |- |[[Kurši]] |[[Kursa (valsts)|Kursa]] |- |[[Sēļi]] |[[Sēlija (zeme)|Sēlija]], [[Nalsene]] |- |[[Zemgaļi]], [[žemaiši]] |[[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Žemaitija]] |- | rowspan="6" |[[Lietuvieši]] |[[Augštaiši]] |[[Aukštaitija]], [[Nalsene]], [[Deltuva (zeme)|Deltuva]], [[Lietava (zeme)|Lietava]] |- |[[Dainavi]] |[[Dainava (zeme)|Dainava]] |- |[[Kurši]] |[[Kursa (valsts)|Kursa]] |- |[[Sēļi]] |[[Sēlija (zeme)|Sēlija]], [[Nalsene]] |- |[[Skalvji]] |[[Skalva]], [[Lamata (zeme)|Lamata]] |- |[[Žemaiši]], [[zemgaļi]] |[[Žemaitija]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]] |- | rowspan="11" |[[Rietumbalti]]† |[[Jātvingi]] |[[Jātvingi]], [[dainavi]] |[[Sudava (zeme)|Sūdava]], [[Dainava (zeme)|Dainava]] |- | rowspan="7" |[[Prūši]] | |[[Bārta (zeme)|Bārta]] |- | |[[Notanga]] |- | |[[Nadruva]] |- | |[[Pamede (zeme)|Pamede]] |- | |[[Semba]] |- |[[Skalvji]] |[[Skalva]] |- | |[[Vārme (zeme)|Vārme]] |- | rowspan="2" |[[Galindi]] |[[Nauri]] |Nauras ([[Nareva]]s) baseins |- |[[Rietumgalindi]] |[[Galinda (zeme)|Galinda]] |- |[[Pomerānijas balti]] | |Starp [[Jitlande|Jitlandi]] un [[Visla|Vislu]] |} === Baltu zemes pirms 13. gadsimta === [[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|250px|right|thumb|Baltu cilšu aptuvenās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu]] 13. gadsimta hronikās minētas vairākas baltu valstis, zemes un pilsnovadi. Mūsdienu Latvijas teritorijā: * [[Tālava]]s zeme ([[Trikāta]]s, [[Imera]]s, [[Satekle]]s, [[Burtnieki|Burtnieku]], [[Vijciems|Vijciema]], [[Smiltene]]s, [[Dzērbene]]s, [[Piebalga]]s, [[Gulbene]]s pilsnovadi), valdīja [[Tālivaldis]], Valdemārs, [[Varibuls]], [[Rameka]], [[Drivinalds]] un viņa brāļi, [[Meluks]], [[Varigerbs|Varigribs]]; * [[Atzele]]s zeme ([[Gaujiena|Gaujenes]], [[Alūksne]]s, [[Purnava]]s, [[Bērzene]]s, [[Ābelene]]s, [[Pietālava]]s ([[Abrene]]s) pilsnovadi), Tālavas pavalsts; * [[Idumeja]]s zeme ([[Idumeja]]s, [[Rozula]]s pilsnovadi); * [[Letija]]s ķēniņvalsts ([[Jersika (valsts)|Jersikas]], [[Varka (pilsnovads)|Varkas]], [[Asote]]s, [[Alene]]s, [[Lepene]]s, [[Mārciena]]s, [[Serdene]]s, [[Cesvaine]]s, [[Negaste]]s, [[Autine]]s pilsnovadi), valdīja [[Visvaldis]]; * [[Koknese (valsts)|Kokneses]] ķēniņvalsts, valdīja [[Vetseke]]; Mūsdienu Latvijas un Lietuvas teritorijās: * [[Sēlija (zeme)|Sēlijas zeme]] ([[Sēla]]s, [[Alektene]]s, [[Kalve]]s, [[Nīcgale]]s, [[Medene]]s, [[Pelone]]s, [[Maleisīne]]s, [[Taurakste]]s pilsnovadi), valdīja [[Miļģerīns]], [[Tūšis]] un [[Ģiņģeiķis]]; * [[Kursa (valsts)|Kursas]] ķēniņvalsts ([[Pilsāts|Pilsāta]], [[Megava]]s, [[Ceklis|Cekļa]], [[Duvzare]]s, [[Piemare]]s, [[Bandava]]s, [[Ventava]]s zemes un [[zeme starp Skrundu un Zemgali]]), valdīja [[Lokers]], [[Dorno|Dorns]], [[Lamekins]], [[Ģīgals]]; * [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] ķēniņvalsts ([[Tērvetene]]s, [[Dobene]]s, [[Dobele]]s, [[Silene (zeme)|Silenes]], [[Spārnene]]s, [[Upmale (zeme)|Upmales]], [[Žagare]]s pilsnovadi), valdīja [[Viestards]], [[Šabis]], [[Nameisis]]; * robežzemes ([[Saulene]] un [[Upīte]]); Mūsdienu Lietuvas teritorijā: * [[Žemaitijas kunigaitija]] ([[Gaižuva]]s, [[Karšuva|Kāršuva]]s, [[Knituva|Knītuves]], [[Kulene]]s, [[Milžava]]s, [[Varņi|Varņu]] zemes), valdīja [[Montvils]], [[Gerdvils]], [[Vikints]], [[Alemants]], [[Tranaitis]], [[Trobis]], [[Volks]], [[Narimants]]; * [[Aukštaitija|Augštaitijas]] zeme ([[Lietava (zeme)|Lietavas]], [[Deltuva (zeme)|Deltuvas]], [[Nalsene|Nalšas]], [[Nere (zeme)|Neres]], [[Alsene (zeme)|Alšēnas]] zemes) vēlāk — [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas]] ķēniņvalsts, valdīja [[Mindaugs]], [[Daugerūts|Dauģerūts]], [[Vaišvilks]], [[Švarns|Skirmants]], [[Traidenis]], [[Vītenis]]; Mūsdienu Kaļiņingradas apgabala un Polijas teritorijās: * [[Prūsija (zeme)|Prūšu zemes]] ([[Semba]]s, [[Notanga]]s, [[Vārme (zeme)|Vārme]]s, [[Nadruva]]s, [[Bārta (zeme)|Bārta]]s, [[Galinda (zeme)|Galindas]], [[Pagude (zeme)|Pagudes]], [[Pamede (zeme)|Pamedes]], [[Kulma (zeme)|Kulmas]] zemes), vadīja vecāko ([[labieši|labiešu]]) sapulce; * [[Skalvji|Skalvju]] zemes [[Skalva|Skalve]], [[Lamata]]; * [[Jātvingi|Jātvingu]] valstis [[Sudava (zeme)|Sudava]], [[Dainava (zeme)|Dainava]], un [[Berestija]]s novads kurā valdīja [[Skomants]]. == Valoda == {{pamatraksts|Baltu pirmvaloda}} Iespējamā baltu pirmvaloda ir rekonstruēta ar salīdzinošās valodniecības metodi, kā arī izmantojot datus par baltu un citām [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodām]], jo līdz mūsdienām nav saglabājies neviens baltu pirmvalodas rakstu paraugs. Baltu pirmvaloda no [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s varētu būt sākusi atdalīties ap 3000 gadiem p.m.ē. Uz tās bāzes veidojās vēlākās [[baltu valodas]]. Līdz mūsdienām saglabājušās divas baltu valodas — lietuviešu un latviešu, un trīs dialekti — [[žemaišu dialekts|žemaišu]] Lietuvā, [[augšzemnieku dialekts|augšzemnieku]] Latvijā un [[Kursenieku valoda|kursenieku]] [[Kuršu kāpas|Kuršu kāpās]], kurā runā vairs tikai daži cilvēki. == Dzīvesziņa == [[Attēls:Gadskārtu kalendārs.JPG|thumb|350px|Seno latviešu gadskārtu kalendārs]] Baltiem, kā zemkopjiem, kalendārs balstījās Saules gadā, un galvenie svētki saistījās ar sezonālajiem [[saulgrieži]]em, kad svinēja [[Ziemassvētki|Ziemas svētkus]], [[Lieldienas|Lielo dienu]], [[Jāņi|Jāņus]] un [[Miķeļi|Miķeļus]]. Šie lielie svētki ļāva sezonas sadalīt mazākos "laikos": Ziemas laikā, Sējas laikā, Siena laikā, Sulu laikā, Veļu laikā, utt. Savaiti (nedēļa, lietuviešu ''savaitė'') veidoja deviņas dienas.<ref>[http://www.dievturi.org/gasdkarta.htm GADSKĀRTA]</ref> Sezonu maiņu iezīmēja [[Meteņi]], [[Ūsiņš|Ūsiņi]], [[Māras|Māras diena]] un [[Mārtiņi]]. Balstoties uz šo sistēmu, tika radīts [[Mūžigais kalendārs|mūžīgais kalendārs]].<ref>[http://www.ntz.lv/lasitaju-raksti/tukuma-pilskalna-atrasts-latviesu-muzigais-kalendars-un/ Tukuma pilskalnā atrasts latviešu «Mūžīgais kalendārs»]</ref> Skaitlim 9 bija svarīga nozīme kalendāra veidošanā, jo tajā balstījās arī dienu skaits gadā. Balti dienas un naktis skaitīja atsevišķi, tāpēc gadu veidoja 365 dienas un 365 naktis (9x9x9). Sajāja [[Bramanis|bramaņi]] Augstajā kalnā Sakāra zobenus Svētajā kokā. Svētajam kokam Deviņi zari, Ik zara galā Deviņi ziedi, Ik zieda galā Deviņas ogas.<ref>[http://briai.ku.lt/downloads/AB/10/10_039-044_Pundure.pdf A SOLAR CALENDAR FROM LATVIAN DAINAS]{{Novecojusi saite}}</ref> Ir ziņas arī par baltu mezglu rakstiem, un rūnām, gan [[Burtnieks (mitoloģija)|burtniekiem]].<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Guntis Eniņš |year=1989 |title=Vai Idumejā prata rakstīt? |journal=Dabas un vēstures kalendārs |page=243 |url=http://www.dabasretumi.lv/Raksti/GEnIdumejaRaksti.htm |access-date={{dat|2015|09|09||bez}} |archive-date={{dat|2007|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070927192520/http://www.dabasretumi.lv/Raksti/GEnIdumejaRaksti.htm }}</ref> == Reliģija == [[Attēls:Jēkabs Bīne Pērkons (1941).jpg|thumb|[[Jēkabs Bīne]]s 1941. gada glezna "Senatne", kurā attēlota [[Māra]], [[Dievs]] un [[Laima]]]] {{Pamatraksts|Baltu reliģija}} Par [[Baltu reliģija|seno baltu reliģiju]] ir maz konkrētu faktu. Kristiešu misionāri un krustneši atstājuši liecības, ka balti savus dievus pielūdza [[svētbirzs|svētbirzīs]]. Viņi ticēja reinkarnācijai, pielūdza dabas objektus un parādības. Lai arī krustnešiem izdevās uzspiest kristietību, neoficiāli pagānu ticējumi un paražas turpināja pastāvēt vēl vairākus gadsimtus. Anglosakšu ceļotājs Vulfstans ap 880.—890. uzturas prūšu zemēs, kur novēro, ka mirušie netiek apglabāti vairākus mēnešus, līķim paliekot savās mājās, radinieku vidū, kas turpina ikdienas dzīvi. Šī paraža ir raksturīga senajiem indoeiropiešiem jau ilgi pirms mūsu ēras, par ko liecina sadalījušies un mušu kāpuru pilnās mirstīgās atliekas. Pat kara laikā, kā liecina 1210. gada Rīgas aplenkšanas hronika, kurši pavadīja trīs dienas apraudot un tad sadedzinot savus kritušos. Ir saglabājušās lietuviešu raudu dziesmas, ko dziedāja bērēs. Lietuvā vēl 20. gadsimta sākumā saglabājās tradīcija, ka par saimnieka nāvi bija jāpasaka viņa zirgiem un bitēm, lai tās nesaslimtu un nenomirtu. Zirgs nedrīkstēja savu saimnieku vest uz kapsētu. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos prūšu un lietuviešu zemēs aizgājējus apbedīja kopā ar apsedlotiem zirgiem. Mirušo bieži sadedzināja sēdus uz zirga, ticot, ka viņi turpinās jāt debesīs un apciemos savus radus [[Veļu laiks|veļu laikā]] Oktobrī. Saglabājušās rakstu liecības par mirušā Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] sadedzināšanu kopā ar 18 zirgiem, zeltu izšūtās drēbēs. Viņa brāli [[Ķēstutis|Ķēstuti]] 1382. gadā sadedzināja kopā ar zirgiem, drēbēm, ieročiem, medību suņiem un putniem. 15. gadsimta sākumā lietuvieši un kurši svētbirzīs joprojām sadedzina savus aizgājējus ar zirgiem un drēbēm.<ref name="The Balts"/> No iepriekš šeit dzīvojošajām kultūrām, kurās dominēja matriarhāts, balti pārņēma sieviešu dzimtes dievības, kuras saistīja ar ūdeni, zemi un Mēnesi. Kareivīgās vīrišķās dievības nāca no indoeiropiešiem, un pārstāvēja uguni, gaismu, pērkonu un debesu spēkus. Indoeiropiešu ticējumos svarīgu vietu ieņem Debesu koks, kura saknes iestiepjas dziļi zemē, bet zaru vainags debesīs. Zaros dzīvo dažādi gari, ap koku dzīvo cilvēki un dzīvnieki, bet saknēs — čūskas. No saknēm nāk dzīvība un gudrība. Katram baltu dekoratīvajam simbolam bija sava nozīme. Mēness cikls tika ieausts jostās, kuras izmantoja, lai ietītu zīdaini svētībās, vai citos cilvēkam nozīmīgos svētkos. Josta simbolizē dzīvi. 18.gs. [[Māras josta]]<ref>[http://www.udenszimes.lv/cms/2012/02/21/izgatavota-kaldabrunas-maras-jostas-digitala-versija/ Kaldabruņas Māras jostas digitālā versija]</ref> iekļauj 49 simbolus, kas apzīmē Mēness fāžu gada ciklu, un, iespējams, ir balstīta senajā kalendārā, un svarīgākos gada svētkus apzīmē īpaši simboli.<ref>[http://lithuanian.net/mitai/cosmos/baltai2.htm Religion and mythology of the ancestors of the Baltic nations]</ref> 1326. gadā sarakstītajās "Prūsijas zemes hronikās" (''Chronicon terrae Prussiae'') minēts Saules dievs [[Svaikstiks]] (''Swayxtix''), pērkona dievs Perkuns, mežu dievs [[Puškaitis]] un aizsaules dievs [[Pekkols]]. Galvenā prūšu svētvieta [[Romuva]] vai Romove bija svarīga arī Lietuvā un Latvijā dzīvojošām ciltīm. Romuvā valdīja augstais priesteris Krive krivaitis (krīvu [[krīvs]]). Prūšiem bija paraža sadedzināt trešdaļu karā iegūtā laupījuma kā ziedojumu dieviem. Tā kā baltu ēkas bija no koka, par tām var spriest tikai pēc pamatu atliekām. Austrumbaltu teritorijā, Smoļenskas apgabalā, atrastas svētnīcu paliekas. Pēc tām var spriest, ka daļa no 1.gs.p.m.ē — 7.gs.m.ē. celtajiem pakalnu ciematiem netika apdzīvoti, bet izmantoti kā tempļi. Tas saskan ar vēlāk Lietuvas un Prūsijas teritorijā aprakstītajām svētajām pilsētām, kas kalpoja par kulta centriem reģiona iedzīvotājiem. Ticība aizkapa dzīvei, kurā varēs turpināt dzīvot ar saviem tuvajiem, noteica baiļu trūkumu no nāves, baltu kareivju un viņu sievu uzvedību. 1336. gadā [[Pilene]]s aplenkumā, redzot, ka vācu uzvara ir neizbēgama, lietuvieši aizdedzināja pili, nogalināja savas ģimenes un izdarīja pašnāvību. [[Indriķa hronika]] raksta par kādu notikumu 1205. gadā: "Kāds priesteris, vārdā Johanness, kas tobrīd atradās gūstā Lietuvā, pastāstīja, ka piecdesmit sievas vīru nāves dēļ padarījušas sev galu pakaroties, protams, ticēdamas, ka drīz dzīvos ar tiem citā dzīvē."<ref>[https://www.historia.lv/raksts/ix-tulkojums-latviesu-valoda-73-81lpp IX (tulkojums latviešu valodā (73.—81.lpp.)]</ref> Uz paražu, ka mirušajam līdzi devās arī citi ģimenes locekļi, norāda kapu atradumi. Latviešu un lietuviešu folklorā arī saglabājušies ticējumi par to, ka lai arī mirušie dodas uz veļu valstību, viņu gars var [[pārmiesošanās|pārmiesoties]] kokos, dzīvniekos vai putnos. === Dievības === * [[Zemes māte]], lietuviešu [[Žemīna]], viena no svarīgākajām [[dieve|dievēm]], jo no zemes nāk viss dzīvais. Vai nu Pērkona, vai Dieva sieva. * Zemnieks, lietuviešu ''Žemėpatis'', ''Žemininkas'' bija Zemes mātes brālis, zemkopības aizstāvis. * Mājas kungs, lietuviešu ''Dimstipatis'', aizstāvēja māju. * Laukus aizsargāja [[Laukpatis]], ''Lauksargis''. Taču visos augos un kokos dzīvoja dievības, kur aizstāvība bija svarīga. * [[Laima]], ''Laimė'' bija visiem baltiem kopīga likteņa dieve, kas noteica dzīves ilgumu. Tai radniecīga lietuviešu ''Dalia'' un latviešu [[Dēkla]]. * Prūšu dievs [[Puškaitis]] dzīvoja zem [[Plūškoki|plūškoka]] zariem, un viņa palīgi, rūķīši, rūpējās par labu graudu ražu un palīdzēja saimniecības darbos. * Lietuviešu upju dievs ''Upinis'', ezeru ''Ežerinis'', jūras vētru dievs [[Bangpūtis]]. Latviešu [[Jūras māte]]. * [[Dievs (latviešu mitoloģija)|Dievs]], ''Dievas'', debesu dievs. No sanskrita ''dyut'' (spīdēt) un ''deiuos'' (debesu). Viņš gandrīz vienmēr ir jāšus uz zirga. * [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkons]], lietuviešu ''Perkūnas'', prūšu ''Perkonis'', kura svētais koks ir ozols. * Debess objektu dievības [[Saule (dievība)|Saule]], [[Mēness (dievība)|Mēness]], [[Auseklis (dievība)|Auseklis]] (lietuviešiem sieviešu dzimtē ''Aušrinė''). * [[Zalkša zīme|Zalktis]], ''Žaltys'' deva svētību mājai, dodot auglību sievietēm un mājlopiem. * [[Uguns māte]], [[Gabija]] saistīta ar uguni, kuru mājas pavardā nekad nenodzēsa. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces|2}} == Literatūra == * Marija Gimbutiene "Balti aizvēsturiskajos laikos" - Zinātne, Rīga, 1994 * Marija Gimbutas. "The Balts". - Frederick A. Praeger, New York 1963. * Zigmantas Kiaup, Ain Mäesalu, Ago Pajur, Gvido Straube "The History of the Baltic Countries". — Avita, Tallin 1999. European Union funded project (hereafter "HOBC") {{ISBN|9985201337}} * V. V. Sedovs „Balti senatnē”. — Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 2004. {{ISBN|9984601439}} * Māris Linde „Balti pirms kristietības ievešanas”. — LiePa, Liepāja 2009. {{ISBN|9984821765}} * Andrejs Krūmin̦š „Mūsu tautas saknes”. — Rīga 1998. (kultūrvēsturiski pētījumi) {{ISBN|9984928918}} * Norbertas Vėlius "Senovės baltų pasaulėžiūra — struktūros bruožai". — Mintis, Vilnius 1983. * Marceli Kosman "Zmierzch Perkuna czyli ostatni poganie nad Bałtykiem" — Książka i Wiedza, Warszawa 1981. * Łucja Okulicz-Kozaryn "Życie codzienne Prusów i Jaćwięgów w wiekach średnich". — Państwowy Instytut Wydawniczy, Warsawa 1983. * Gerd Biegel, Jan Jaskanis "Die Balten, die nördlichen Nachbarn der Slawen". — K. Schillinger, Freiburg i. Br. 1987. (Państwowe Muzeum Archeologiczne (Poland), Muzeum Okręgowe w Białymstoku, Braunschweigisches Landesmuseum für Geschichte und Volkstum) * Endre Bojtár "Foreword To The Past. A Cultural History of the Baltic People". — Central European University Press, Budapest 1999. {{ISBN|0585457654}} * Robert Baltenius "Die Balten in der Geschichte Estlands". — Berlin 1922. * Lothar Kilian "Mittelrußland Urheimat der Balten?" — Selbstverl., Speyer 1988. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * Algirdas Sabaliauskas — [http://postilla.mch.mii.lt/Kalba/baltai.en.htm We, the Balts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080402100130/http://postilla.mch.mii.lt/Kalba/baltai.en.htm |date={{dat|2008|04|02||bez}} }} * [http://letonika.lv/groups/default.aspx?cid=31399 Letonika — Balti] * [https://sites.google.com/site/eiropasbezrobezam/baltija/baltu-ierasanas Baltu ierašanās] * [http://www.uzdevumi.lv/p/kulturologija/10-klase/aizvesture-latvijas-teritorija-7361/re-51ae076f-65e4-4f5d-87e5-85efabbb51ad Baltu ciltis, lībieši] * Marija Gimbutas — [http://www.parzifal-ev.de/uploads/media/gimbutas.pdf The Balts] * Мария Гимбутас — [http://a-nomalia.narod.ru/CentrBalty/12.htm Балты на заре истории] {{Senlatviešu valstis}} {{Senās Lietuvas zemes}} {{Senās Prūsijas zemes}} [[Kategorija:Balti| ]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] 3hwjr1u5o5hvpikatbokk0l6mbqv1ig 0 4630 3673181 3600534 2022-08-20T22:15:17Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20220820)) #IABot (v2.0.9) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:All Gizah Pyramids.jpg|thumb|235px|Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti]] '''Senā Ēģipte''' (no {{val-el|Αἴγυπτος}}, {{val-la|Aegyptus}}), pašnosaukums '''Kemeta''' (no ''Ta-Kemet'' — "melnā zeme"), bija sena [[civilizācija]], kas pastāvēja [[Āfrika]]s ziemeļaustrumos pie [[Nīla]]s upes. Par civilizācijas sākumu tiek uzskatīts 3150. gads p.m.ē.,<ref>{{Tīmekļa atsauce | accessdate = {{dat|2008|03|25}} | title = Chronology | url = http://www.digitalegypt.ucl.ac.uk/chronology/index.html | publisher = Digital Egypt for Universities, University College London | language = angliski}}</ref> kad par valdnieku kļuva pirmais [[faraons]], un šī civilizācija pastāvēja nākamos trīs tūkstošus gadu.<ref>{{Grāmatas atsauce|author=Dodson, Aidan|author2=Hilton, Dyan|title=The Complete Royal Families of Ancient Egypt|url=https://archive.org/details/completeroyalfam0000dods_a3h8|publisher=Thames & Hudson |location=London, England|year=2004|isbn=0500051283}} lpp. 46</ref> Faraonu laikmets beidzās 31. gadā p.m.ē., kad [[Romas impērija]] iekaroja Ēģipti un tā kļuva par Romas provinci.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Clayton |first=Peter A. |title = Chronicle of the Pharaohs |publisher= Thames and Hudson |location=London, England| year= 1994 |isbn=0-500-05074-0}} lpp. 217</ref> Mūsdienās šajā teritorijā atrodas [[Ēģipte]]s valsts. Tās sasniegumi, kas attēloti mākslā un pieminekļos, notur valdzinājumu par Seno Ēģipti, un tas turpina pieaugt, arheologiem atklājot šīs senās civilizācijas noslēpumus. Zinātni, kas pēta Seno Ēģipti, dēvē par [[eģiptoloģija|eģiptoloģiju]], bet zinātniekus — par eģiptologiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/lemumi/LVEK_2011_11_16.pdf |title=Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas (LVEK) lēmumi un ieteikumi |date={{dat|2011|11|16|N|bez}} |publisher=[[Valsts valodas centrs]] |accessdate={{dat|2012|2|17||bez}} |quote='''eģiptoloģija''' (eģiptologs,bet Ēģipte un ēģiptietis)}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Ancient Egypt map-en.svg|thumb|200px|Senās Ēģiptes karte. Parādītās galvenās pilsētas un apmetnes <small>(angļu valodā)</small>]] Mūsdienu tipa cilvēki [[Nīla]]s upes ieleju sākuši apdzīvot pirms apmēram 100 tūkstošiem gadu, nonākot līdz pat upes deltai pa pašu upi, vai šķērsojot [[Sahāra|Sahāru]]. Nīlas upes nepastāvība tās ielejas iedzīvotājiem, kas uzsāka nodarboties ar [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]], prasīja ļoti lielu uzmanību lauku ierīkošanā. Tādēļ tāpat kā [[Divupe (upe)|Divupe]] [[Senā Divupe|Senajā Divupē]], arī Nīla Ēģiptē ar tās aluviālo gultnes sastāvu nodrošināja bagātas ražas pie nosacījuma, ka tiek izveidota un rūpīgi uzturēta [[apūdeņošana]]s sistēma. Labvēlīgajos dabīgos apstākļos Nīlas ieleju apdzīvojošās ciltis strauji progresēja. Ja ap 6000. gadu p.m.ē., pēc dažu zinātnieku aprēķiniem, šeit bija tikai vairāki desmiti ciematu, kuru iedzīvotāji nodarbojās ar lauksaimniecību, tad pusotru tūkstoti gadu vēlāk praktiski visa Nīlas ielejas cilvēku populācija bija pārgājusi uz lauksaimniecību. Tālākā šīs [[civilizācija]]s attīstība loģiski noveda pie [[Antīks|antīkas]] valsts veidošanās. === Ēģiptes vēstures klasifikācija === Ēģiptes vēsturisko periodu klasifikācijā pastāv dažādas pieejas. Vairums ēģiptologu izšķir vismaz četrus galvenos periodus, kuri bieži tiek dalīti arī atsevišķos apakšperiodos. Tie ir Arhaiskā (arī Agrā) Ēģipte un Vecā (arī Senā) valsts, Vidējā un Jaunā (arī Vēlā) valsts. Šīs daudzējādā ziņā samērā atšķirīgās valstis tomēr pārstāvēja vienu un to pašu civilizāciju. Ja apskatām Ēģipti kā specifisku, patstāvīgu civilizāciju, [[Valstiski organizēta sabiedrība|organizētas valsts]] formā, tad tā rēķināma no apmēram 3000. gada p.m.ē., kad veidojās pirmā ķēniņvalsts, līdz 332. gadam p.m.ē., kad to iekaroja [[Maķedonijas Aleksandrs]]. Tas nozīmē, ka šī civilizācija spējusi pastāvēt gandrīz 2700 gadus. Daži vēsturnieki šīs civilizācijas pastāvēšanas ilgumu vērtē pat ap 3800 vai vēl vairāk gadu. Jāatzīmē, ka neviena cita civilizācija nav spējusi pastāvēt tik ilgstoši. Vēsturnieku vidū ilgi pastāvēja visai plaši izplatīts uzskats, ka Ēģiptes valsts sākusi veidoties sakarā ar pārapdzīvotību Nīlas upes ielejā un brīvu zemju trūkumu. Nesenie pētījumi rāda, ka valsts veidošanās pirmsākumā Nīlas upes ieleja tomēr vēl nebija sevišķi blīvi apdzīvota. Tādēļ pārapdzīvotības faktors valsts veidošanā nebūs bijis tik izšķirošs. === Arhaiskais periods === Kā pirmās valstiskās formas arhaiskajā jeb pirmsvēsturiskajā (arī pirmsdinastiskajā) periodā parādījās nelielas valstiņas vai zemes — [[noma]]s, kā tās sauca senie [[grieķi]]. Nomas pārvaldīja vietējie valdnieki — [[Nomarhs|nomarhi]]. Tādu visā Nīlas ielejā bijuši vairāki desmiti. Nomas pakāpeniski apvienojās nelielās valstiņās, bet pēdējās sāka veidot kaut ko līdzīgu [[federācija (valsts)|federācijai]]. Ap 4. gadu tūkstoša beigām Nīlas ielejā bija izveidojušās divas šādas federācijas — Augšēģipte un Lejas Ēģipte. Tā, ap 3500. gadu p.m.ē. Augšēģiptē valdīja trīs karaļnami un tikai ap 3000. gadu p.m.ē. sākās vienotas Ēģiptes valsts konsolidācija, kuru pilnībā pabeidza Ēģiptes pirmais [[faraons]] [[Meness]], kuram kā [[Monarhs|monarham]] pakļāvās visi Ēģiptes vietvalži — nomarhi. Vienotas valsts struktūras veidošanās sakrīt ar irigācijas sākšanos un Nīlas ūdens plūsmas regulēšanas uzsākšanu. Pareizāk būtu teikt, ka irigācijas darbu organizēšanas nepieciešamība objektīvi izraisīja [[sabiedrība]]s strukturēšanos, jo šī bija galvenā Ēģiptes valsts funkcija. Šīs sabiedrības un valsts organizatoriskā forma faktiski bija pakārtota ģeofiziskajiem vides apstākļiem un nodrošināja to izmantošanu sabiedrības kopīgajās interesēs. Šajā laikā ēģiptieši izveidoja arī [[tirdzniecība]]s [[Flote|floti]] un nostiprināja jūras tirdzniecību ar Vidusjūras austrumu piekrastes ostām. Ēģiptes kuģi veda kokmateriālus no [[Libāna]]s, būvniecībā izmantojamu akmeni no [[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksneša]] pa Nīlu. === Vidējais periods Ēģiptē === Pēc [[2500. gads p.m.ē.|2500. gada p.m.ē.]], Vidējās valsts periodā, Ēģipti piemeklēja ilgstošs sausums. Apmēram trīs gadsimtus valsts stabilitāti traucēja sacelšanās un nekārtības, kas stipri novājināja dievišķo faraonu varu. Varu pakāpeniski pārņēma [[Augšēģipte]]s zemju valdnieki [[Tēbas (Ēģipte)|Tēbās]], kuri mazāk centās pielīdzināt sevi dieviem un bija daudz pieejamāki. Arī savā politikā viņi centās galveno uzmanību veltīt praktiskām lietām — pārtikas krājumu nodrošināšanai, efektīvas valsts pārvaldes izveidošanai ar daudzskaitlīgas birokrātijas palīdzību. Tieši šajā laikā saimnieciskajā dzīvē parādījās [[bronza]]s [[Darbarīks|darbarīki]], kas būtiski veicināja darba [[efektivitāte]]s palielināšanos. Efektīvākas [[tehnoloģija]]s ieviešana, darba [[produktivitāte]]s un ekonomiskās efektivitātes palielināšanās palīdzēja Tēbu valdniekiem situāciju stabilizēt un pajukušo valsti atkal apvienot. Ilgākā laika posmā tas tomēr izrādījās nepietiekoši — lielas valsts attīstība nav tikai labklājības nodrošināšana. Ēģiptes sabiedrība bija pārāk piesaistīta savai milzīgajai, bet funkcionāli stipri šaurajai jomai — [[ūdenssaimniecība]]i. Neskatoties uz centieniem vairot bagātību, Ēģipte pakāpeniski stiga provinciālismā un atpalicībā. Valstī arvien biežāki kļuva arī nemieri, jo iedzīvotāji bija neapmierināti ar smago nodokļu slogu un daudzajiem spaidu darbiem. Nemitīgo nemieru rezultātā Ēģipte atkal novājinājās. To nekavējās izmantot ārējie ienaidnieki — 17. gadsimtā p.m.ē. Ēģipte nonāca [[hiksi|hiksu]] — Āzijas nomadu kontrolē. Tomēr, skatoties no ilgtermiņa viedokļa, tās Ēģiptei drīzāk bija zāles nekā nelaime. Iekarotāji snaudošajai Nīlas [[sabiedrība]]i atnesa jaunus civilizācijas sasniegumus — attīstītāku bronzas tehnoloģiju, efektīvākus ieroču un darbarīku veidus, ar zirgiem velkamus kaujas ratus, ko hiksi, iespējams, bija aizguvuši no [[asīrieši]]em. To visu Tēbu valdnieki sāka pamazām pārņemt no iekarotājiem. Militārās varenības nostiprināšanai bija nepieciešama pajukušās valsts atkalapvienošana un resursi. Ēģiptes apvienošanu (izņemot [[Lejasēģipte|Lejasēģipti]]) veica faraons [[Mentūhoteps II]] (v. 2040-1999. gadā p.m.ē.). Šajā laikā Ēģiptē valdīja miers un stabilitāte. Tomēr tikai Tēbu valdnieka [[Kamoss|Kamosa]] valdīšanas laikā (1576-1570. gadā p.m.ē.) ēģiptiešiem izdevās sakaut hiksus un 1540. gadā p.m.ē. pilnībā apvienot Ēģiptes zemes. Spējīgā faraona [[Jāhmoss Atbrīvotājs|Jāhmosa Atbrīvotāja]] laikā Ēģipte kļuva par spēcīgu lielvalsti arī militārā ziņā. Lejasēģiptes zemes tika pilnībā atgūtas un arī citi ienaidnieki tika turēti pienācīgā attālumā. Ar šiem notikumiem Ēģiptē sākās Jaunās valsts periods. === Jaunā valsts === [[Attēls:Hatshepsut.gif|thumb|200px|Faraons — sieviete Hačepsūta]]Jaunajā valstī izveidojās pavisam cita sabiedrības politekonomiskā struktūra, izmainījās iekšpolitiskā situācija un sociālā gaisotne. Faraons no dievišķas būtnes kļuva par leģendāru karavadoni, nacionālu varoni, kura vara balstījās uz personīgo autoritāti. Vēl Jāhmoss savu autoritāti bija nostiprinājis, piešķirot saviem karavīriem zemi, tai pat laikā galvenos ekonomiskos resursus paturot savās rokās. Pēc militārās varas nostiprināšanās, faraona — sievietes Hačepsūtas valdīšanas laikā (1479—1457 p.m.ē.) Ēģipte [[komercija|"komercializējās"]]. Citiem vārdiem, plaši izvērsās valsts tirdznieciskie sakari — tika organizētas [[karavāna]]s ar dažādām precēm un sūtītas dažādos tālos virzienos. Viens no šādu karavānu aprakstiem atspoguļo tirdzniecības ekspedīciju uz [[Punta|Puntu]], kuras rezultātā uz Ēģipti tika atgādāts [[zelts]], [[ziloņkauls]], [[vīraks]], pat [[Pērtiķis|pērtiķi]]. Par vienu no nozīmīgākajiem Ēģiptes saimnieciskajiem resursiem bez Nīlas ūdens tagad kļuva arī [[Nūbija]]s zelts. Šis bija laiks, kad Ēģipte sāka atkal plūkt raženus augļus no ieguldītā darba, prasmīgas resursu izmantošanas un veiksmīgas piemērošanās dabas faktoriem. Pieņēmusies spēkā, Ēģipte nebūt neapmierinājās ar valsts vienotības, politiskās stabilitātes un saimnieciskās labklājības atgūšanu. Ēģiptiešu armijas devās tālos karagājienos un Jaunajai valstij tika pievienotas plašas kaimiņu zemes — [[Sīrija]] un [[Palestīna]] austrumos, [[Kuša]] dienvidos. ==== 18. dinastija ==== {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=300px |- | align=center colspan=2 | '''18.dinastija 1550-1292''' |- |align=center |'''Faraons''' |align=center |'''Valdīšanas gadi ''' |- | [[Ahmoss]] | align=center| 1550- 1525 |- | [[Amenhoteps I]] | align=center| 1525-1504 |- | [[Tutmoss I]] | align=center| 1504-1492 |- |- | [[Tutmoss II]] | align=center| 1492-1479 |- | [[Hatšepsuta]] | align=center| 1479-1458 |- | [[Tutmoss III]] | align=center| 1479-1425 |- | [[Amenhoteps II]] | align=center| 1428-1397 |- | [[Tutmoss IV]] | align=center| 1397-1388 |- | [[Amenhoteps III]] | align=center| 1388-1351 |- | [[Ehnatons]] | align=center| 1351-1334 |- | [[Semenhkare]] | align=center| 1337-1333 |- | [[Tutanhamons]] | align=center| 1333-1323 |- | [[Ajs]] | align=center| 1323-1319 |- | [[Horemhebs]] | align=center| 1319-1292 |} 18. dinastijas pamatlicējs [[Ahmoss]] jeb Jahmoss padzina [[Hiksi|hiksus]] no Ēģiptes un atjaunoja ēģiptiešu varu. Viņš bija [[Tēbas (Ēģipte)|Tēbu]] princis, [[Kamoss|Kamosa]] brālis un [[Ahotepe]]s dēls. Kamoss hiksiem deva nopietnu triecienu, tomēr tikai Ahmosam izdevās svinēt pilnīgu uzvaru. Ahmoss aprecēja savu māsu [[Ahmosa-Nefertari|Ahmosu-Nefertari]]. Viņa faktiski turpināja valdīt pēc sava vīra nāves, sava dēla [[Amenhoteps I|Amenhotepa I]] valdīšanas sākumā. Dzīves laikā un arī pēc nāves Ahmosa-Nefertari tika godāta kā dieviete. Viņas un Ahmosa meitu aprecēja karjeras zaldāts, kurš kļuva par nākamo faraonu ar vārdu [[Tutmoss I]]. Viņš ievērojams ar to, ka pirmais lika sevi apbedīt Rietumtēbu klinšu kapenēs jeb [[Valdnieku ieleja|Valdnieku ielejā]]. No Ahmosa meitas viņam piedzima [[Hatšepsuta]], bet no blakussievas nākamais faraons [[Tutmoss II]], kurš vēlāk aprecēja savu pusmāsu Hatšepsutu. Tutmosam II no blakussievas piedzima [[Tutmoss III]], kurš bija vēl mazs, kad Tutmoss II pēkšņi nomira un varu savās rokās pārņēma dižciltīgā Hatšepsuta. Tutmosam III nācās gaidīt gandrīz 20 gadus, līdz Hatšepsuta nomira un viņš beidzot varēja kļūt par faktisko valdnieku. Tutmosu III dēvē par Ēģiptes [[Napoleons|Napoleonu]], jo viņš veica lielas un veiksmīgas militārās operācijas, paplašinot Ēģiptes teritoriju līdz vēl nebijušiem apmēriem. Viņš uzvarēja kauju pie [[Megido]] un aizsoļoja līdz pat [[Eifrata]]i. Tajā pašā laikā viņš centās izdzēst Hatšepsutas piemiņu. Viņa dēls [[Amenhoteps II]] bija pazīstams ar savu izveicību un nežēlību. Amenhotepa II dēls [[Tutmoss IV]] bija ievērojams ar to, ka veica [[Sfinksa]]s atrakšanu no smiltīm (kas tiek uzskatīts par pirmo arheoloģisko izrakumu pasaulē) un vēl viņš pirmais aprecēja [[Mitānija]]s princesi. Tutmosa IV dēls [[Amenhoteps III]] vēsturē iegājis ar savu sievu, daiļo Tiju, kura nebūdama augstdzimusi, tomēr spēja kļūt par galma ''pirmo lēdiju'' (Amenhotepa III harēmā bija vairāk kā simts sievu), un kura savu ietekmi saglabāja arī pēc vīra nāves. Amenhoteps III mīlēja greznu un priecīgu dzīvi. Viņš vēsturei atstājis savus tā saucamos Memnona kolosus, kuri savu vārdu ieguvuši pateicoties pārsteidzošai svilpošanai rītausmā. Diemžēl tagad tā vairs nav dzirdama. Amenhotepa III dēls Amenhoteps IV jeb [[Ehnatons]] slavens ar savu reliģisko reformu, ieviešot Ēģiptē monoteismu, kā arī ar savu sievu, daiļo Mitānijas princesi [[Nofretete|Nofreteti]]. Diemžēl Ehnatons bija smagi slims, tāpēc valdīšanas beigu posmā viņš par līdzvaldnieku iecēla savas vecākās meitas vīru Semenhkari, kurš tomēr pēkšņi nomira drīz pēc paša Ehnatona nāves. Pie varas nāca, iespējams, Semenhkares brālis [[Tutanhamons]], kurš aprecēja vienu no Ehnatona meitām. Faktiski valdīja Ehnatona galma ietekmīgākais loceklis, vecais [[Ajs]], kurš arī kļuva par faraonu pēc pēkšņās Tutanhamona nāves, formāli aprecot viņa atraitni, Ehnatona 3. meitu. Tomēr pēc dažiem gadiem arī viņš nomira un pie varas nāca pēdējais 18. dinastijas faraons, Ehnatona laiku karavadonis, spēcīgais Horemhebs. Viņš pilnībā likvidēja Ehnatona piemiņu un reliģiju, jo ne tautai, ne ietekmīgajiem Amona priesteriem tā nebija pieņemama. === Sabrukums === Pēc apmēram piecu gadsimtu Jaunās valsts pastāvēšanas, sākot no 13.-12. gadsimta p.m.ē. Ēģiptes spožums tomēr sāka pamazām atkal apsūbēt. Ēģipte vairs nebija vienīgais spēks [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Nūbija, kas ilgstoši bija Ēģiptes kolonija un tās zelta un citu vērtīgu resursu avots, sāka pieņemties spēkā un kļuva arvien patstāvīgāka, līdz arvien vairāk sāka uzmākties Ēģiptes dienvidiem. Nūbijas valdniekiem 8. gadsimtā p.m.ē. pat izdevās uz kādu laiku sagrābt kontroli pār visu Ēģipti. Savukārt no Lībijas rietumos arvien biežāk sāka uzmākties šeit apmetušās [[Berberi|berberu]] un citas nomadu ciltis, kas šajā reģionā ieradās no Sahāras, tai arvien vairāk pārvēršoties tuksnesī globālās sasilšanas rezultātā. Berberi bija meistarīgi jātnieki. Savos reidos Ēģiptes teritorijā tie plaši pielietoja arī kaujas ratus. Ēģipte visu laiku atradās sasprindzinājumā, lai atvairītu nemitīgos nomadu uzbrukumus, kas ap 1200. gadu p.m.ē. apvienojās vēl arī ar jūras [[Pirāts|pirātiem]], kuru pēc [[Egejas civilizācija]]s sabrukuma Vidusjūrā bija ļoti daudz. Imigranti no Sahāras pastiprināja arī iekšējos sociālos konfliktus. Visā Vidusjūras austrumu pusē bija vērojams pieaugošs haoss. Spēcīgā hetu valsts, kas agrāk bija viens no draudošākajiem Ēģiptes konkurentiem cīņā par varu, savstarpēju valdnieku precību rezultātā kļuva par sabiedroto pret kopīgiem ienaidniekiem. Tomēr šī [[alianse]] nebija ilgstoša, jo arī hetu varenība bija strauji sākusi samazināties. Abas Tuvo Austrumu šī laika lielākās [[impērija]]s, lai gan centās viena otru balstīt, neglābjami tuvojās galam. Tiesa, liktenis pret hetiem izrādījās vēl nežēlīgāks nekā pret Ēģipti — viņu valsts sabruka pilnībā, bet paši heti kā [[etnoss]] laika gaitā sajaucās ar citām [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautām un izzuda. Ap 630. gadu p.m.ē. Ēģipte bija spiesta atpirkties pat no [[skiti]]em, kas nesodīti siroja arī pa [[Asīrija|Asīriju]], bet kopš 525. gada p.m.ē. Ēģipti vairākkārt iekaroja [[persieši]]. Tomēr ne jau ārējie ienaidnieki vien vainojami pie Ēģiptes varenības norieta. Ap 1150. gadu p.m.ē. jau skaidri bija samanāmas Ēģiptes iekšējās politekonomiskās [[deintegrācija]]s pazīmes. Šo procesu veicināja nesaskaņas, kas vēlāk pārauga atklātā konfliktā starp faraonu un [[Priesteris|priesteru]] kārtu, kur pēdējā galu galā ņēma virsroku. Tikai 332. gadā p.m.ē. persiešus no Ēģiptes padzina un viņu vietu ieņēma Maķedonijas Aleksandra karaspēks viņa ģenerāļa [[Kleomēns|Kleomēna]] (''Cleomenes of Naucratis'') vadībā. Pēc Maķedonijas Aleksandra nāves par Ēģiptes valdnieku kļuva Aleksandra līdzgaitnieks un bērnības draugs [[Ptolemajs I Soters]], kurš bija Ptolemaju dinastijas perioda aizsācējs. Šis periods ilga gandrīz 300 gadu. Šajā laikā Ptolemaju Ēģipte kļuva par izcilāko helēniskās pasaules spēku. [[Grieķija]] pārņēma ļoti daudz no Ēģiptes nenovērtējamā kultūras mantojuma. Caur Grieķiju daudzi Ēģiptes kultūras elementi vēlāk kļuva par Eiropas kultūras organisku sastāvdaļu. Atsevišķos laika posmos Ēģipte pakļāva savai kontrolei Sīriju, [[Mazāzija|Mazāziju]], [[Kipra|Kipru]], Lībiju, [[Feniķija|Feniķiju]] un citas zemes. Tas viss veda pie savstarpējas kultūras caurstrāvošanās, jeb runājot mūsdienu terminiem — [[integrācija]]s. Rezultātā veidojās tas, ko nereti apzīmē kā vienotu Vidusjūras kultūru. Tomēr vēlāko Ptolemaju dinastijas valdnieku laikos Ēģipte sāka atkal novājināties. Faraonu Ēģiptes vēsture beidzās līdz ar 30. dinastiju (380-343 p.m.ē.). To novājināja un pamazām sagrāva visai tipiski daudzu impēriju sabrukuma iemesli — iekšējās nesaskaņas, cīņa par varu starp vietējo aristokrātiju, ko nekavējās izmantot ārējie ienaidnieki. Taču vēl lielāka nozīme bija tam, ka, tāpat kā [[Mezopotāmija]]s gadījumā, Nīlas upes ielejas auglīgā zeme vairs nebija vienīgais civilizācijas attīstības, spēka un varenības avots. Uzkrājoties [[jaunievedums|jaunievedumiem]] dažādās jomās, attīstoties tehnoloģijām, pieaugot zināšanu un prasmju līmenim, citas tā laika civilizācijas kļuva mazāk atkarīgas no apkārtējās vides apstākļiem un to attīstības iespējas kļuva salīdzināmas ar Ēģiptes iespējām vai pat pārsniedza tās. [[Attēls:Egipto Hadrianeum.JPG|thumb|200px|Ēģiptes provinces personifikācija Romas impērijas laikā ([[Roma]], 2. gs. m.ē.)]] Ēģipte arvien vairāk nonāca strauji progresējošās [[Romas impērija]]s ietekmē, lai gan laiku pa laikam tā nokļuva arī citu iekarotāju rokās. Pēdējā Ēģiptes valdniece [[Kleopatra VII]] mēģināja izrādīt pretestību Romas impērijai gan ar diplomātiskiem, gan militāriem līdzekļiem. Tomēr Ēģipte bija jau pilnībā izsmēlusi savas tālākās attīstības iespējas un bija spiesta kļūt par Romas provinci. Nespējot to pārdzīvot, kā arī dažādu citu iemeslu dēļ, Kleopatra VII beidza dzīvi pašnāvībā 30. gadā p.m.ē. Pēc Kleopatras nāves Ēģipte septiņus gadsimtus pēc kārtas bija Romas impērijas province. Zaudējusi savu militāro un politisko lomu Vidusjūras reģionā, Ēģipte tomēr pilnībā saglabāja savu saimniecisko nozīmi. Tā faktiski bija Romas, vēlāk arī [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] maizes [[klēts]], [[darbnīca]]s ([[stikls]], [[metāls]] u.c.), impērijas labklājības un peļņas avots, vienā vārdā — ekonomiskais pamats. No tā izriet būtisks secinājums — spēcīga kādas valsts ekonomiskā bāze ne vienmēr nodrošina tai arī nemainīgu varenību un militāro spēku, pat ne lai nosargātu savu politisko neatkarību. Savukārt Roma spēja radīt jaunu, savam laikmetam efektīvāko sabiedrības organizāciju dažādās tās dzīves jomās, attiecīgi tam pielāgojot arī no Ēģiptes un citām senajām civilizācijām pārņemtie jaunievedumi. == Ēģiptes civilizācijas sasniegumi == Ēģiptes agrīnās civilizācijas sasniegumi nebūt nebija tikai irigācijas būves un grandiozas celtnes. Tas bija arī augsts zinātnes un tehnikas līmenis ar plašu pielietojumu praksē. Tā, saules [[Kalendārs|kalendāru]] pirmie izgudroja [[Memfisa (Ēģipte)|Memfisas]] astronomi, gads šajā kalendārā ilga 365 dienas. Zināšanas [[Astronomija|astronomijā]] tika pielietotas ne tikai ūdenssaimniecības un lauku darbu regulēšanā, bet arī [[Navigācija|navigācijā]] un jaunu zemju atklāšanā. Ēģiptes [[Ārsts|ārsti]] jau tajā laikā demonstrēja augstu [[ķirurģija]]s prasmi, pielietojot arī [[Antiseptika|antiseptiskos]] līdzekļus. Ēģiptes [[māksla]]s sasniegtais līmenis [[Arhitektūra|arhitektūrā]], [[Skulptūra|skulptūrā]], [[Glezniecība|glezniecībā]] ir salīdzināms ar [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Romas]] mākslu, lai gan tā bija vismaz par tūkstoš gadiem vecāka. == Skatīt arī == {{commonscat|Ancient Egypt|Senā Ēģipte}} * [[Senās Ēģiptes kultūra]] * [[Senās Ēģiptes mitoloģija]] * [[Faraons]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ancient-egypt.org/language/index.html www.ancient-egypt.org] * [http://www.digitalegypt.ucl.ac.uk/Welcome.html Digital Egypt for Universities] * [https://web.archive.org/web/20050624082825/http://www.egiptologia.pl/ egiptologia.pl] * [http://www.egyptology.ru/ Egyptology.ru «Египтологический изборник»] * [http://www.ancient-egypt.org/ Senā Ēģipte] ancient-egypt.org * [http://www.ancientegypt.co.uk/menu.html Senā Ēģipte Britu muzeja materiālos] ancientegypt.co.uk == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{Seno laiku lielvalstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Senā Ēģipte| ]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] j4lcrdheic8mns34x2bco2rztr7u3hi 0 13312 3673330 3622530 2022-08-21T08:03:34Z Gustamons 90751 /* Prāta vētra */ Gads bez kalendāra nebija pieminēts wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Renārs Kaupers | Attēls = Renars_kaupers_jelgava_20150725.jpg | Att_izm = | Apraksts = Renārs Kaupers Jelgavā 2015. gadā | Fons = solists | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1974|9|1}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}} | Instrumenti = balss, [[ģitāra]], [[klavieres]] | Žanrs = [[popmūzika]], [[rokmūzika]] | Nodarbošanās = [[dziedātājs]], [[komponists]], [[aktieris]] | Gadi = 1989—pašlaik | Darbojies_arī = [[Prāta Vētra]]<br />[[Reigani]]<br />[[Marana]]<br />[[Imants Kalniņš|Imantu Kalniņu]]<br />[[Fonds "Viegli"#Fonda "Viegli" mūzika|Fonds "Viegli"]] | Dzimums = V }} '''Renārs Kaupers''' (dzimis {{dat|1974|9|1}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[dziedātājs]], komponists, dziesmu tekstu autors un [[aktieris]]. Pazīstams kā grupas "[[Prāta vētra]]" līderis un [[Dziedātājs|vokālists]]. Grupas sastāvā līdz šim ir radīti un publicēti astoņi studijas albumi, un kopš 2000. gada "Prāta vētra" ieraksti tiek izdoti starptautiski. Renārs Kaupers paralēli piedalījies dažādos muzikālos sadarbības projektos, piemēram, [[Fonds "Viegli"#Fonda "Viegli" mūzika|fondā "Viegli"]], un filmējies vairākās kinofilmās. == Dzīvesgājums == Dzimis 1974. gada 1. septembrī Jelgavā, mācījās [[Jelgavas 1. vidusskola|Jelgavas 1. vidusskolā]], kur kopā ar skolasbiedriem 1989. gadā izveidoja poproka grupu "Prāta vētra" un iesaistījās [[Latvijas TV]] pārraides "Skabarga" sižetu veidošanā. 1992. gadā viņa grupa izdeva pirmo singlu "[[Jo tu nāc]]", kas [[Mikrofona aptauja 1992|1992. gada Mikrofona aptaujā]] ierindojās 9. vietā. 1993. gadā iznāca grupas pirmais albums "[[Vairāk nekā skaļi]]" un tā populārākās dziesmas "Ziema" videoklips, 1994. gadā tika izdots singls "[[Vietu nav]]", bet 1996. gadā "Prāta vētra" uzvarēja festivālā "[[Liepājas dzintars]]". Līdztekus studēja [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte]]s Komunikācijas studiju nodaļā. 2000. gadā viņš kopā ar savu grupu izcīnīja 3. vietu [[2000. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un tika atzīts par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]]. 2003. gadā R. Kaupers kopā ar [[Marija Naumova|Mariju Naumovu]] vadīja [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursu]] Rīgā. 2006. gadā debitēja kā aktieris [[Igaunija]]s filmā "Georgs", vēlāk piedalījās [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filmā "[[Vecās pagastmājas mistērija]]", par ko 2001. gadā kinofestivālā "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]]" ieguva balvu nominācijā "Labākais aktieris".<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/55412-renars_kaupers_piedalisies_igaunu_filma Renārs Kaupers piedalīsies igauņu filmā] {{lv ikona}}</ref> Kopā ar draugiem darbojies arī grupā "[[Reigani]]". 2010. gada pavasarī Renārs Kaupers kopā ar domubiedriem izveidoja [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] [[Fonds "Viegli"|fondu „Viegli”]] un piedalījās dažādos labdarības projektos. Precējies ar stilisti Agnesi Kauperi, audzina trīs dēlus: dvīņus Edgaru un Emīlu un par viņiem 15 gadus jaunāko brālīti.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/53045/renara-kaupera-gimene-piedzimis-dels-sveicam Renāra Kaupera ģimenē piedzimis dēls. Sveicam!] Kasjauns.lv</ref> Renāra Kaupera dēli Edgars un Emīls darbojas [[indīpops|indīpopa]] grupā ''[[Carnival Youth]]''. == Apbalvojumi == * Ar [[Prāta Vētra|Prāta Vētru]] ieguvis 29 [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas.]] * 2009. gada [[Krievija]]s gada labākais solists.<ref>[http://www.nra.lv/zinas/18626-renars-kaupers-krievija-iegust-labaka-solista-balvu.htm Renārs Kaupers Krievijā iegūst labākā solista balvu] ([http://web.archive.org/web/20090323005427/http://www.nra.lv/zinas/18626-renars-kaupers-krievija-iegust-labaka-solista-balvu.htm arhīvs]) {{lv ikona}}</ref> == Projekti == {{Saistīts teksts}} *2013: piedalījies Imanta Ziedoņa fonda "Viegli" izdotajā albumā "Vakars.Pietura.Jasmīns." * 2012: Mācību līdzekļa bērniem "Māci mani Degunlāci" mūzikas autors, izpildītājs * 2011: piedalījies Imanta Ziedoņa fonda "Viegli" izdotajā tāda paša nosaukuma albumā * 2011: Filmu studijas "Rija" animācijas filma "[[Joka pēc alfabēts|Joka pēc Alfabēts]]", mūzikas autors, izpildītājs * 2010: Filmu studijas "Rija" un ''Joonisfilm'' pilnmetrāžas animācijas filma "Lote un Mēness akmens noslēpums", mūzikas ieraksta līdzautors un izpildītājs. * 2008—2009: Komponista [[Valts Pūce|Valta Pūces]], koncertprogramma "Tuvplāni" izpildītājs * 2008: [[XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki]], mūzikas līdzautors un izpildītājs * 2007: ''Lege Artis Film'', ''Allfilm'' ([[Igaunija]]), CNF ([[Krievija]]) un ''MRP Matila Rohr Productions'' ([[Somija]]) kopražojuma pilnmetrāžas filma "Georgs" * 2006: Filmu studijas "Rija" un ''Joonisfilm'' pilnmetrāžas animācijas filma "[[Lote no izgudrotāju ciema]]", mūzikas ieraksta līdzautors un izpildītājs * 2005: [[IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]], mūzikas līdzautors un izpildītājs * 1998—2000: [[Dailes teātris|Dailes teātra]] izrāde "[[Šveiks (luga)|Šveiks]]", izpildītājs un aktieris * 1999: [[Rīgas Kinostudija]]s pilnmetrāžas mākslas filma "[[Vecās pagastmājas mistērijas]]" aktieris * 1997: [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] mūzikas ierakstu albums "Par lietām, kuras tā arī nekad nepāriet", izpildītājs * 1997: Grupas "[[Marana]]" mūzikas ierakstu albums "Parasta diena", izpildītājs == Darba pieredze == * 1994:- joprojām "Prāta Vētras Skaņu Ierakstu kompānija", mūziķis * 1989-1994: Grupas "Prāta vētra" mūziķis * 1996-1999: [[Radio SWH]] dīdžejs * 1996-1999: LNT raidījuma "Mēmais šovs" raidījuma vadītājs == Diskogrāfija == === Prāta vētra === {{Pamatraksts|Prāta vētras diskogrāfija}} * 1993: ''[[Vairāk nekā skaļi]]'' * 1994: ''[[Vietu nav]]'' * 1996: ''[[Veronika (albums)|Veronika]]'' * 1997: ''[[Viss ir tieši tā kā tu vēlies]]'' * 1999: ''[[Starp divām saulēm]]'' * 1999—2000: ''[[Among The Suns]]'' * 2001: ''[[Kaķēns, kurš atteicās no jūrasskolas]]'' * 2001: ''[[Online (albums)|Online]]'' * 2003: ''[[Dienās, kad lidlauks pārāk tāls]]'' * 2003: ''[[A Day Before Tomorrow]]'' * 2005: ''[[Četri krasti]]'' * 2006: ''[[Four Shores]]'' * 2008: ''[[Tur kaut kam ir jābūt]]'' * 2009: ''[[Šag|ШАГ]]'' * 2010: ''[[Years and Seconds]]'' * 2012: ''[[Vēl viena klusā daba]]'' * 2012: ''[[Čajki na kryšah|Чайки на крышах]]'' * 2015: ''[[7 soļi svaiga gaisa]]'' *2018: ''[[Par to zēnu, kas sit skārda bungas]]'' *2021: ''[[Gads bez kalendāra]]'' === Kopprojekti === * 2014: "[[Sasauc smieklus izklīdušus]]" Renārs Kaupers, Inese Zandere == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{Prāta Vētra}} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kaupers, Renars}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Latviešu komponisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Lielā Kristapa balvas ieguvēji aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Televīzijas darbinieki]] 8vx99yybv1f9ykxpzpqt3xhnsf5iggn 10 15425 3673254 3672831 2022-08-21T03:05:06Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|50px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā <small>(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no ekskluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pusmiljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' <small>(attēlā)</small> aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|200px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju? * ... [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs '''[[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' inficēšanās gadījumi, un [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas? * ... '''[[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]]''' izstrādi paredzēja [[Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums]], un [[13. Saeima]]s deputātu apspriešanai [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 24. septembrī to iesniedza [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nisyros - Stefanos Caldera1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]i piederošo [[vulkāns|vulkānisko]] salu [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] '''[[Nisira|Nisiru]]''' veido vulkāna virsotne ar 3,8 km lielu krāteri tās centrā <small>(attēlā)</small>, kas pēdējo reizi aktivējās [[1888. gads|1888. gadā]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Linavas pagasts|Linavas pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Linovas pagasts|Linovas pagastu]]''', kam 2015. gadā pievienoja [[Nosova]]s pagastu? * ... plaši pazīstamā [[somi|somu]] '''[[Sekijerves polka]]''' ir ļoti populāra starp somu [[akordeons|akordeonistiem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731329972).jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] '''[[Janīna Kursīte (1964)|Janīna Kursīte]]''' <small>(attēlā)</small> esot apsvērusi kandidēšanu no vairākiem sarakstiem: vispirms tika apdomāta startēšana no "[[Vienotība]]s" saraksta, vēlāk ar piedāvājumu kandidēt J. Kursīti uzrunājuši apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" politiķi, viņa saņēmusi arī piedāvājumu kandidēt Saeimas vēlēšanās no partijas "[[Progresīvie]]", taču izvēlējusies [[KPV LV]], no kuras saraksta arī tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]? * ... [[pāvests]] '''[[Gregors V]]''' bija [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Oto III Otons|Oto III]] brālēna [[Karintija]]s hercoga dēls? * ... '''[[feromoni]]''' ir [[ķīmiskas vielas]], kas spēj iedarboties kā [[hormoni]] ārpus izdalošā individuāļa ķermeņa, lai ietekmētu saņēmēju uzvedību? <!--dyk diena --> [[Attēls:J Vitolins.jpg|border|right|150px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] 5. jūlijā '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Ventspils domes priekšsēdētājs|Ventspils domes priekšsēdētāju]], amatā, kuru kopš [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] bija ieņēmis [[Aivars Lembergs]]? * ... '''[[1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi]]''' noslēdza sarunas starp [[PSRS]] un [[Trešais Reihs|Vāciju]] par abu valstu galīgo robežu pēc 1940. gada [[Baltijas valstu okupācija]]s un inkorporācijas PSRS sastāvā, ietverot arī vienošanos par etnisko [[vācieši|vāciešu]] pārvietošanu no [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s uz Vāciju? * ... par '''[[nāves zona|nāves zonu]]''' [[Alpīnisms|alpīnismā]] parasti nosaka 8000 metrus virs jūras līmeņa (mazāk kā 356 [[Bārs (mērvienība)|milibāri]] [[Atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... pirmo reizi pārraidīts [[2005. gads Latvijā|2005. gada]] rudenī, '''''[[De Facto]]''''' ir vecākais analītiskās [[žurnālistika]]s televīzijas raidījums [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize, kad polo bija iekļauts [[Olimpiskie sporta veidi|olimpisko spēļu programmā]]; sacensībās startēja piecas komandas, un lielākā daļa no komandām bija dažādu valstu sportistu sajaukums? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2018. gadā '''[[Edgars Kronbergs]]''' ieņēma partijas biedrenes [[Ramona Petraviča|Ramonas Petravičas]] vietu [[Saldus novads|Saldus novada]] domē, bet 2021. gada februārī uz laiku ieņēma viņas vietu arī [[13. Saeima|13. Saeimā]]? * ... '''[[2009. gada administratīvi teritoriālā reforma|2009. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas]]''' gaitā notika pāreja no divu līmeņu uz viena līmeņa [[pašvaldība|pašvaldībām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2021. gada Latvijas čempionātā [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] [[orientierists]] '''[[Andris Jubelis]]''' izcīnīja sudraba medaļu [[5000 metri|5000 m]] distancē stadionā, piekāpjoties tikai Latvijas izlases skrējējam Uģim Jocim? * ... lai izveidotu attēlu '''[[radiogrāfija|radiogrāfijā]]''', rentgena ģenerators rada [[rentgena stari|rentgena staru]] kūli objekta virzienā, objekts absorbē daļu starojuma, atkarībā no tā blīvuma un strukturālā sastāva, bet tos rentgenstarus, kas iet caur objektu, aiz objekta uztver detektors? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 500okw7j9327nayj6p3s51n70zgskb8 0 17031 3673341 3627773 2022-08-21T08:47:05Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Kanāda | valsts_angl = '''Canada''' | att_izm = | logo = Hockey_Canada.png | logo_izm = 200px | dibin = | federācija = [[Hockey Canada]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 2. | rangs max = 1. | rangs max date = pirmoreiz 2003. | rangs min = 5. | rangs min date = pirmoreiz 2012. | iesauka = Team Canada | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Kanāda}} [[Klods Žiljēns]] | pers01 = Ģenerālmenedžeris | pers01_vārds = [[Šons Burks]] | kapteinis = [[Konors Makdeivids]] | visv spēles = [[Breds Šlēgels]] (304) | visv vārtu = | visv punktu = [[Klifs Ronings]] (156) <!--- OS ---> | OS reizes = 23 | OS medaļas = {{Gold1}} — 9<br />{{Silver2}} — 4<br />{{Bronze3}} — 3 | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 75 | PČ medaļas = {{Gold1}} — 27<br />{{Silver2}} — 15<br />{{Bronze3}} — 9 | PČ lab sasn = <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|CAN|1868}} 8—1 {{ih-rt|SUI}}<br />([[Lesavanta]], [[Šveice]]; {{dat|1910|1|10|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|CAN|1921}} 47—0 {{ih-rt|DEN}}<br />([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1949|2|12|N}}) | liel zaud = {{ih|URS}} 11—1 {{ih-rt|CAN}}<br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|1977|4|24|N}}) | pašreizējais = }} [[Attēls:Kanādas uzbrukums Latvijas vārtiem Davosa 1935.jpg|thumb|250px|Kanādas uzbrukums Latvijas vārtiem pasaules meistarsacīkstēs Davosā (1935).]] '''Kanādas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Kanādas hokeja izlase izcīnījusi 9 [[Ziemas olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] un 26 [[Pasaules hokeja čempionāts|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas, kā arī četras reizes uzvarējusi Kanādas kausā un divreiz Pasaules kausa izcīņā. 2021. gadā tā atrodas 1. vietā [[Starptautiskā hokeja federācija|Starptautiskās hokeja federācija]]s vīriešu hokeja izlašu rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/worldranking/|title=2021 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2021|5|22||bez}}}}</ref> un spēlē [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta]] elites divīzijā Rīgā. == Olimpiskās spēles == {| class="wikitable sortable" |- ! Spēles ! Treneris ! Kapteinis ! Rezultāts |- |[[Hokejs 1920. gada Olimpiskajās spēlēs|1920]] |[[Gordons Sigurjonsons]] |[[Frenks Fredriksons]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1924. gada Olimpiskajās spēlēs|1924]] |[[Frenks Renkins]] |[[Danks Munro]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1928. gada Olimpiskajās spēlēs|1928]] |[[Kons Smits]] |[[Džons Porters]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1932. gada Olimpiskajās spēlēs|1932]] |[[Džeks Hjūzs (1890)|Džeks Hjūzs]] |[[Viljams Kokbērnss]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1936. gada Olimpiskajās spēlēs|1936]] |[[Als Pudass]] |[[Hermans Marejs]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1948. gada Olimpiskajās spēlēs|1948]] |[[Frenks Bušē]] |[[Džordžs Mara]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1952. gada Olimpiskajās spēlēs|1952]] |[[Lū Holmss]] |[[Billijs Deivs]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1956. gada Olimpiskajās spēlēs|1956]] |[[Bobijs Bauers]] |[[Džeks Makenzijs]] |{{bronzas medaļa}} |- |[[Hokejs 1960. gada Olimpiskajās spēlēs|1960]] |[[Bobijs Bauers]] |[[Harijs Sindens]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1964. gada Olimpiskajās spēlēs|1964]] |[[Deivids Bauers]] |[[Henks Akervals]] |4.vieta |- |[[Hokejs 1968. gada Olimpiskajās spēlēs|1968]] |[[Džekijs Makleods]] |[[Māršals Džonstons]] |{{bronzas medaļa}} |- |[[Hokejs 1980. gada Olimpiskajās spēlēs|1980]] |[[Lorns Deiviss]]<br />[[Klērs Dreiks]]<br />[[Toms Vats]] |[[Rendijs Gregs]] |6.vieta |- |[[Hokejs 1984. gada Olimpiskajās spēlēs|1984]] |[[Deivs Kings]] |[[Deivs Tipets]] |4.vieta |- |[[Hokejs 1988. gada Olimpiskajās spēlēs|1988]] |[[Deivs Kings]] |[[Trent Yawney|Trents Jonijs]] |4.vieta |- |[[Hokejs 1992. gada Olimpiskajās spēlēs|1992]] |[[Deivs Kings]] |[[Breds Šlēgels]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1994. gada Olimpiskajās spēlēs|1994]] |[[Toms Rennijs]] |[[Fabians Džozefs]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1998. gada Olimpiskajās spēlēs|1998]] |[[Marks Kraufords]] |[[Ēriks Lindross]] |4.vieta |- |[[Hokejs 2002. gada Olimpiskajās spēlēs|2002]] |[[Pets Kvins]] |[[Mario Lemjē]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 2006. gada Olimpiskajās spēlēs|2006]] |[[Pets Kvins]] |[[Džo Sakiks]] |7.vieta |- |[[Hokejs 2010. gada Olimpiskajās spēlēs|2010]] |[[Maiks Bebkoks]] |[[Skots Nīdermaijers]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Vīrieši|2014]] |[[Maiks Bebkoks]] |[[Sidnijs Krosbijs]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|2018]] |[[Villijs Dežardēns]] |[[Kriss Kelijs]] |{{bronzas medaļa}} |- |[[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|2022]] |[[Klods Žuljēns]] |[[Ēriks Stāls]] |6. vieta |} <small>Piezīme:</small> Līdz 1968. gadam olimpisko spēļu turnīra rezultāts tika ieskaitīts arī pasaules čempionāta ieskaitē. == Pasaules čempionāts == {{Div col|3}} * [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] — {{zelta medaļa}} * [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]] — {{zelta medaļa}} * [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] — {{sudraba medaļa}} * [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]] — {{zelta medaļa}} * [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]] — {{zelta medaļa}} * [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] — {{zelta medaļa}} * [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]] — {{zelta medaļa}} * [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] — {{zelta medaļa}} * [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]] — ''Nepiedalījās'' * [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] — {{sudraba medaļa}} * [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]] — {{zelta medaļa}} * [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]] — {{zelta medaļa}} * [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada Pasaules čempionāts hokejā|1954]] — {{sudraba medaļa}} * [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]] — {{zelta medaļa}} * [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]] — ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]] — {{zelta medaļa}} * [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]] — {{zelta medaļa}} * [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]] — {{zelta medaļa}} * [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]] — {{sudraba medaļa}} * [[1963. gada Pasaules čempionāts hokejā|1963]] — 4. vieta * [[1965. gada Pasaules čempionāts hokejā|1965]] — 4. vieta * [[1966. gada Pasaules čempionāts hokejā|1966]] — {{bronzas medaļa}} * [[1967. gada Pasaules čempionāts hokejā|1967]] — {{bronzas medaļa}} * [[1969. gada Pasaules čempionāts hokejā|1969]] — 4. vieta * 1970—1976 — ''Nepiedalījās'' * [[1977. gada Pasaules čempionāts hokejā|1977]] — 4. vieta * [[1978. gada Pasaules čempionāts hokejā|1978]] — {{bronzas medaļa}} * [[1979. gada Pasaules čempionāts hokejā|1979]] — 4. vieta * [[1981. gada Pasaules čempionāts hokejā|1981]] — 4. vieta * [[1982. gada Pasaules čempionāts hokejā|1982]] — {{bronzas medaļa}} * [[1983. gada Pasaules čempionāts hokejā|1983]] — {{bronzas medaļa}} * [[1985. gada Pasaules čempionāts hokejā|1985]] — {{sudraba medaļa}} * [[1986. gada Pasaules čempionāts hokejā|1986]] — {{bronzas medaļa}} * [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]] — 4. vieta * [[1989. gada Pasaules čempionāts hokejā|1989]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990]] — 4. vieta * [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]] — 8. vieta * [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] — 4. vieta * [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]] — [[Attēls:Bronze_medal_icon.svg]] Bronza * [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] — 6. vieta * [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] — 4. vieta * [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]] — 4. vieta * [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]] — 5. vieta * [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] — 6. vieta * [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] — 4. vieta * [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]] — 7. vieta * [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]] — 5. vieta * [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] — 5. vieta * [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]] — 5. vieta * [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]] — 5. vieta * [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]] — {{zelta medaļa}} * [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]] — {{zelta medaļa}} * [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] — {{sudraba medaļa}} * [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]] — 4. vieta * [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]] — {{sudraba medaļa}} * [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] — {{zelta medaļa}} * [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]] — {{sudraba medaļa}}<ref>https://www.apollo.lv/7533629/foto-somijas-hokejisti-tampere-triumfe-pasaules-cempionata</ref> {{Div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.hockeycanada.ca/ Kanādas hokeja izlases mājaslapa] {{Kanāda-aizmetnis}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas hokeja izlases]] g5ywshwa84ttk7zgjc5gdq3n9o8zdk7 3673342 3673341 2022-08-21T08:49:54Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Kanāda | valsts_angl = '''Canada''' | att_izm = | logo = Hockey_Canada.png | logo_izm = 200px | dibin = | federācija = [[Hockey Canada]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 2. | rangs max = 1. | rangs max date = pirmoreiz 2003. | rangs min = 5. | rangs min date = pirmoreiz 2012. | iesauka = Team Canada | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Kanāda}} [[Klods Žiljēns]] | pers01 = Ģenerālmenedžeris | pers01_vārds = [[Šons Burks]] | kapteinis = [[Konors Makdeivids]] | visv spēles = [[Breds Šlēgels]] (304) | visv vārtu = | visv punktu = [[Klifs Ronings]] (156) <!--- OS ---> | OS reizes = 23 | OS medaļas = {{Gold1}} — 9<br />{{Silver2}} — 4<br />{{Bronze3}} — 3 | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 75 | PČ medaļas = {{Gold1}} — 27<br />{{Silver2}} — 15<br />{{Bronze3}} — 9 | PČ lab sasn = <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|CAN|1868}} 8—1 {{ih-rt|SUI}}<br />([[Lesavanta]], [[Šveice]]; {{dat|1910|1|10|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|CAN|1921}} 47—0 {{ih-rt|DEN}}<br />([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1949|2|12|N}}) | liel zaud = {{ih|URS}} 11—1 {{ih-rt|CAN}}<br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|1977|4|24|N}}) | pašreizējais = }} [[Attēls:Kanādas uzbrukums Latvijas vārtiem Davosa 1935.jpg|thumb|250px|Kanādas uzbrukums Latvijas vārtiem pasaules meistarsacīkstēs Davosā (1935).]] '''Kanādas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Kanādas hokeja izlase izcīnījusi 9 [[Ziemas olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] un 26 [[Pasaules hokeja čempionāts|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas, kā arī četras reizes uzvarējusi Kanādas kausā un divreiz Pasaules kausa izcīņā. 2021. gadā tā atrodas 1. vietā [[Starptautiskā hokeja federācija|Starptautiskās hokeja federācija]]s vīriešu hokeja izlašu rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/worldranking/|title=2021 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2021|5|22||bez}}}}</ref> un spēlē [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta]] elites divīzijā Rīgā. Kanāda ir viena no veiksmīgākajām nacionālajām hokeja izlasēm pasaulē un tā sauktā "Lielā sešinieka" dalībniece, kas ir sešu spēcīgāko vīriešu hokeja valstu neoficiālā grupa kopā ar Krieviju, ASV, Zviedriju un Somiju un Čehiju<ref>https://www.cbc.ca/sports/hockey/nhl/nhl-announces-world-cup-of-hockey-for-2016-1.2930670</ref>. == Olimpiskās spēles == {| class="wikitable sortable" |- ! Spēles ! Treneris ! Kapteinis ! Rezultāts |- |[[Hokejs 1920. gada Olimpiskajās spēlēs|1920]] |[[Gordons Sigurjonsons]] |[[Frenks Fredriksons]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1924. gada Olimpiskajās spēlēs|1924]] |[[Frenks Renkins]] |[[Danks Munro]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1928. gada Olimpiskajās spēlēs|1928]] |[[Kons Smits]] |[[Džons Porters]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1932. gada Olimpiskajās spēlēs|1932]] |[[Džeks Hjūzs (1890)|Džeks Hjūzs]] |[[Viljams Kokbērnss]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1936. gada Olimpiskajās spēlēs|1936]] |[[Als Pudass]] |[[Hermans Marejs]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1948. gada Olimpiskajās spēlēs|1948]] |[[Frenks Bušē]] |[[Džordžs Mara]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1952. gada Olimpiskajās spēlēs|1952]] |[[Lū Holmss]] |[[Billijs Deivs]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1956. gada Olimpiskajās spēlēs|1956]] |[[Bobijs Bauers]] |[[Džeks Makenzijs]] |{{bronzas medaļa}} |- |[[Hokejs 1960. gada Olimpiskajās spēlēs|1960]] |[[Bobijs Bauers]] |[[Harijs Sindens]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1964. gada Olimpiskajās spēlēs|1964]] |[[Deivids Bauers]] |[[Henks Akervals]] |4.vieta |- |[[Hokejs 1968. gada Olimpiskajās spēlēs|1968]] |[[Džekijs Makleods]] |[[Māršals Džonstons]] |{{bronzas medaļa}} |- |[[Hokejs 1980. gada Olimpiskajās spēlēs|1980]] |[[Lorns Deiviss]]<br />[[Klērs Dreiks]]<br />[[Toms Vats]] |[[Rendijs Gregs]] |6.vieta |- |[[Hokejs 1984. gada Olimpiskajās spēlēs|1984]] |[[Deivs Kings]] |[[Deivs Tipets]] |4.vieta |- |[[Hokejs 1988. gada Olimpiskajās spēlēs|1988]] |[[Deivs Kings]] |[[Trent Yawney|Trents Jonijs]] |4.vieta |- |[[Hokejs 1992. gada Olimpiskajās spēlēs|1992]] |[[Deivs Kings]] |[[Breds Šlēgels]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1994. gada Olimpiskajās spēlēs|1994]] |[[Toms Rennijs]] |[[Fabians Džozefs]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1998. gada Olimpiskajās spēlēs|1998]] |[[Marks Kraufords]] |[[Ēriks Lindross]] |4.vieta |- |[[Hokejs 2002. gada Olimpiskajās spēlēs|2002]] |[[Pets Kvins]] |[[Mario Lemjē]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 2006. gada Olimpiskajās spēlēs|2006]] |[[Pets Kvins]] |[[Džo Sakiks]] |7.vieta |- |[[Hokejs 2010. gada Olimpiskajās spēlēs|2010]] |[[Maiks Bebkoks]] |[[Skots Nīdermaijers]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Vīrieši|2014]] |[[Maiks Bebkoks]] |[[Sidnijs Krosbijs]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|2018]] |[[Villijs Dežardēns]] |[[Kriss Kelijs]] |{{bronzas medaļa}} |- |[[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|2022]] |[[Klods Žuljēns]] |[[Ēriks Stāls]] |6. vieta |} <small>Piezīme:</small> Līdz 1968. gadam olimpisko spēļu turnīra rezultāts tika ieskaitīts arī pasaules čempionāta ieskaitē. == Pasaules čempionāts == {{Div col|3}} * [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] — {{zelta medaļa}} * [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]] — {{zelta medaļa}} * [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] — {{sudraba medaļa}} * [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]] — {{zelta medaļa}} * [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]] — {{zelta medaļa}} * [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] — {{zelta medaļa}} * [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]] — {{zelta medaļa}} * [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] — {{zelta medaļa}} * [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]] — ''Nepiedalījās'' * [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] — {{sudraba medaļa}} * [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]] — {{zelta medaļa}} * [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]] — {{zelta medaļa}} * [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada Pasaules čempionāts hokejā|1954]] — {{sudraba medaļa}} * [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]] — {{zelta medaļa}} * [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]] — ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]] — {{zelta medaļa}} * [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]] — {{zelta medaļa}} * [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]] — {{zelta medaļa}} * [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]] — {{sudraba medaļa}} * [[1963. gada Pasaules čempionāts hokejā|1963]] — 4. vieta * [[1965. gada Pasaules čempionāts hokejā|1965]] — 4. vieta * [[1966. gada Pasaules čempionāts hokejā|1966]] — {{bronzas medaļa}} * [[1967. gada Pasaules čempionāts hokejā|1967]] — {{bronzas medaļa}} * [[1969. gada Pasaules čempionāts hokejā|1969]] — 4. vieta * 1970—1976 — ''Nepiedalījās'' * [[1977. gada Pasaules čempionāts hokejā|1977]] — 4. vieta * [[1978. gada Pasaules čempionāts hokejā|1978]] — {{bronzas medaļa}} * [[1979. gada Pasaules čempionāts hokejā|1979]] — 4. vieta * [[1981. gada Pasaules čempionāts hokejā|1981]] — 4. vieta * [[1982. gada Pasaules čempionāts hokejā|1982]] — {{bronzas medaļa}} * [[1983. gada Pasaules čempionāts hokejā|1983]] — {{bronzas medaļa}} * [[1985. gada Pasaules čempionāts hokejā|1985]] — {{sudraba medaļa}} * [[1986. gada Pasaules čempionāts hokejā|1986]] — {{bronzas medaļa}} * [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]] — 4. vieta * [[1989. gada Pasaules čempionāts hokejā|1989]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990]] — 4. vieta * [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]] — 8. vieta * [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] — 4. vieta * [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]] — [[Attēls:Bronze_medal_icon.svg]] Bronza * [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] — 6. vieta * [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] — 4. vieta * [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]] — 4. vieta * [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]] — 5. vieta * [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] — 6. vieta * [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] — 4. vieta * [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]] — 7. vieta * [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]] — 5. vieta * [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] — 5. vieta * [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]] — 5. vieta * [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]] — 5. vieta * [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]] — {{zelta medaļa}} * [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]] — {{zelta medaļa}} * [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] — {{sudraba medaļa}} * [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]] — 4. vieta * [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]] — {{sudraba medaļa}} * [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] — {{zelta medaļa}} * [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]] — {{sudraba medaļa}}<ref>https://www.apollo.lv/7533629/foto-somijas-hokejisti-tampere-triumfe-pasaules-cempionata</ref> {{Div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.hockeycanada.ca/ Kanādas hokeja izlases mājaslapa] {{Kanāda-aizmetnis}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas hokeja izlases]] kcc6izj5srcu1b3aozkf92zuimp6i7r 3673343 3673342 2022-08-21T08:52:44Z ZANDMANIS 91184 /* Olimpiskās spēles */ wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Kanāda | valsts_angl = '''Canada''' | att_izm = | logo = Hockey_Canada.png | logo_izm = 200px | dibin = | federācija = [[Hockey Canada]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 2. | rangs max = 1. | rangs max date = pirmoreiz 2003. | rangs min = 5. | rangs min date = pirmoreiz 2012. | iesauka = Team Canada | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Kanāda}} [[Klods Žiljēns]] | pers01 = Ģenerālmenedžeris | pers01_vārds = [[Šons Burks]] | kapteinis = [[Konors Makdeivids]] | visv spēles = [[Breds Šlēgels]] (304) | visv vārtu = | visv punktu = [[Klifs Ronings]] (156) <!--- OS ---> | OS reizes = 23 | OS medaļas = {{Gold1}} — 9<br />{{Silver2}} — 4<br />{{Bronze3}} — 3 | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 75 | PČ medaļas = {{Gold1}} — 27<br />{{Silver2}} — 15<br />{{Bronze3}} — 9 | PČ lab sasn = <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|CAN|1868}} 8—1 {{ih-rt|SUI}}<br />([[Lesavanta]], [[Šveice]]; {{dat|1910|1|10|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|CAN|1921}} 47—0 {{ih-rt|DEN}}<br />([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1949|2|12|N}}) | liel zaud = {{ih|URS}} 11—1 {{ih-rt|CAN}}<br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|1977|4|24|N}}) | pašreizējais = }} [[Attēls:Kanādas uzbrukums Latvijas vārtiem Davosa 1935.jpg|thumb|250px|Kanādas uzbrukums Latvijas vārtiem pasaules meistarsacīkstēs Davosā (1935).]] '''Kanādas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Kanādas hokeja izlase izcīnījusi 9 [[Ziemas olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] un 26 [[Pasaules hokeja čempionāts|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas, kā arī četras reizes uzvarējusi Kanādas kausā un divreiz Pasaules kausa izcīņā. 2021. gadā tā atrodas 1. vietā [[Starptautiskā hokeja federācija|Starptautiskās hokeja federācija]]s vīriešu hokeja izlašu rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/worldranking/|title=2021 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2021|5|22||bez}}}}</ref> un spēlē [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta]] elites divīzijā Rīgā. Kanāda ir viena no veiksmīgākajām nacionālajām hokeja izlasēm pasaulē un tā sauktā "Lielā sešinieka" dalībniece, kas ir sešu spēcīgāko vīriešu hokeja valstu neoficiālā grupa kopā ar Krieviju, ASV, Zviedriju un Somiju un Čehiju<ref>https://www.cbc.ca/sports/hockey/nhl/nhl-announces-world-cup-of-hockey-for-2016-1.2930670</ref>. == Olimpiskās spēles == Visi olimpiskie hokeja turnīri laikā no 1920. līdz 1968. gadam arī tika uzskatīti par pasaules čempionātiem. {| class="wikitable sortable" |- ! Spēles ! Treneris ! Kapteinis ! Rezultāts |- |[[Hokejs 1920. gada Olimpiskajās spēlēs|1920]] |[[Gordons Sigurjonsons]] |[[Frenks Fredriksons]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1924. gada Olimpiskajās spēlēs|1924]] |[[Frenks Renkins]] |[[Danks Munro]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1928. gada Olimpiskajās spēlēs|1928]] |[[Kons Smits]] |[[Džons Porters]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1932. gada Olimpiskajās spēlēs|1932]] |[[Džeks Hjūzs (1890)|Džeks Hjūzs]] |[[Viljams Kokbērnss]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1936. gada Olimpiskajās spēlēs|1936]] |[[Als Pudass]] |[[Hermans Marejs]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1948. gada Olimpiskajās spēlēs|1948]] |[[Frenks Bušē]] |[[Džordžs Mara]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1952. gada Olimpiskajās spēlēs|1952]] |[[Lū Holmss]] |[[Billijs Deivs]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1956. gada Olimpiskajās spēlēs|1956]] |[[Bobijs Bauers]] |[[Džeks Makenzijs]] |{{bronzas medaļa}} |- |[[Hokejs 1960. gada Olimpiskajās spēlēs|1960]] |[[Bobijs Bauers]] |[[Harijs Sindens]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1964. gada Olimpiskajās spēlēs|1964]] |[[Deivids Bauers]] |[[Henks Akervals]] |4.vieta |- |[[Hokejs 1968. gada Olimpiskajās spēlēs|1968]] |[[Džekijs Makleods]] |[[Māršals Džonstons]] |{{bronzas medaļa}} |- |[[Hokejs 1980. gada Olimpiskajās spēlēs|1980]] |[[Lorns Deiviss]]<br />[[Klērs Dreiks]]<br />[[Toms Vats]] |[[Rendijs Gregs]] |6.vieta |- |[[Hokejs 1984. gada Olimpiskajās spēlēs|1984]] |[[Deivs Kings]] |[[Deivs Tipets]] |4.vieta |- |[[Hokejs 1988. gada Olimpiskajās spēlēs|1988]] |[[Deivs Kings]] |[[Trent Yawney|Trents Jonijs]] |4.vieta |- |[[Hokejs 1992. gada Olimpiskajās spēlēs|1992]] |[[Deivs Kings]] |[[Breds Šlēgels]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1994. gada Olimpiskajās spēlēs|1994]] |[[Toms Rennijs]] |[[Fabians Džozefs]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1998. gada Olimpiskajās spēlēs|1998]] |[[Marks Kraufords]] |[[Ēriks Lindross]] |4.vieta |- |[[Hokejs 2002. gada Olimpiskajās spēlēs|2002]] |[[Pets Kvins]] |[[Mario Lemjē]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 2006. gada Olimpiskajās spēlēs|2006]] |[[Pets Kvins]] |[[Džo Sakiks]] |7.vieta |- |[[Hokejs 2010. gada Olimpiskajās spēlēs|2010]] |[[Maiks Bebkoks]] |[[Skots Nīdermaijers]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Vīrieši|2014]] |[[Maiks Bebkoks]] |[[Sidnijs Krosbijs]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|2018]] |[[Villijs Dežardēns]] |[[Kriss Kelijs]] |{{bronzas medaļa}} |- |[[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|2022]] |[[Klods Žuljēns]] |[[Ēriks Stāls]] |6. vieta |} <small>Piezīme:</small> Līdz 1968. gadam olimpisko spēļu turnīra rezultāts tika ieskaitīts arī pasaules čempionāta ieskaitē. == Pasaules čempionāts == {{Div col|3}} * [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] — {{zelta medaļa}} * [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]] — {{zelta medaļa}} * [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] — {{sudraba medaļa}} * [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]] — {{zelta medaļa}} * [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]] — {{zelta medaļa}} * [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] — {{zelta medaļa}} * [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]] — {{zelta medaļa}} * [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] — {{zelta medaļa}} * [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]] — ''Nepiedalījās'' * [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] — {{sudraba medaļa}} * [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]] — {{zelta medaļa}} * [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]] — {{zelta medaļa}} * [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada Pasaules čempionāts hokejā|1954]] — {{sudraba medaļa}} * [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]] — {{zelta medaļa}} * [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]] — ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]] — {{zelta medaļa}} * [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]] — {{zelta medaļa}} * [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]] — {{zelta medaļa}} * [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]] — {{sudraba medaļa}} * [[1963. gada Pasaules čempionāts hokejā|1963]] — 4. vieta * [[1965. gada Pasaules čempionāts hokejā|1965]] — 4. vieta * [[1966. gada Pasaules čempionāts hokejā|1966]] — {{bronzas medaļa}} * [[1967. gada Pasaules čempionāts hokejā|1967]] — {{bronzas medaļa}} * [[1969. gada Pasaules čempionāts hokejā|1969]] — 4. vieta * 1970—1976 — ''Nepiedalījās'' * [[1977. gada Pasaules čempionāts hokejā|1977]] — 4. vieta * [[1978. gada Pasaules čempionāts hokejā|1978]] — {{bronzas medaļa}} * [[1979. gada Pasaules čempionāts hokejā|1979]] — 4. vieta * [[1981. gada Pasaules čempionāts hokejā|1981]] — 4. vieta * [[1982. gada Pasaules čempionāts hokejā|1982]] — {{bronzas medaļa}} * [[1983. gada Pasaules čempionāts hokejā|1983]] — {{bronzas medaļa}} * [[1985. gada Pasaules čempionāts hokejā|1985]] — {{sudraba medaļa}} * [[1986. gada Pasaules čempionāts hokejā|1986]] — {{bronzas medaļa}} * [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]] — 4. vieta * [[1989. gada Pasaules čempionāts hokejā|1989]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990]] — 4. vieta * [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]] — 8. vieta * [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] — 4. vieta * [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]] — [[Attēls:Bronze_medal_icon.svg]] Bronza * [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] — 6. vieta * [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] — 4. vieta * [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]] — 4. vieta * [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]] — 5. vieta * [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] — 6. vieta * [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] — 4. vieta * [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]] — 7. vieta * [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]] — 5. vieta * [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] — 5. vieta * [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]] — 5. vieta * [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]] — 5. vieta * [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]] — {{zelta medaļa}} * [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]] — {{zelta medaļa}} * [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] — {{sudraba medaļa}} * [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]] — 4. vieta * [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]] — {{sudraba medaļa}} * [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] — {{zelta medaļa}} * [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]] — {{sudraba medaļa}}<ref>https://www.apollo.lv/7533629/foto-somijas-hokejisti-tampere-triumfe-pasaules-cempionata</ref> {{Div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.hockeycanada.ca/ Kanādas hokeja izlases mājaslapa] {{Kanāda-aizmetnis}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas hokeja izlases]] 76jbgl2j2n7qucbpm9m2crmxfpqk166 3673347 3673343 2022-08-21T08:56:02Z ZANDMANIS 91184 /* Pasaules čempionāts */ wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Kanāda | valsts_angl = '''Canada''' | att_izm = | logo = Hockey_Canada.png | logo_izm = 200px | dibin = | federācija = [[Hockey Canada]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 2. | rangs max = 1. | rangs max date = pirmoreiz 2003. | rangs min = 5. | rangs min date = pirmoreiz 2012. | iesauka = Team Canada | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Kanāda}} [[Klods Žiljēns]] | pers01 = Ģenerālmenedžeris | pers01_vārds = [[Šons Burks]] | kapteinis = [[Konors Makdeivids]] | visv spēles = [[Breds Šlēgels]] (304) | visv vārtu = | visv punktu = [[Klifs Ronings]] (156) <!--- OS ---> | OS reizes = 23 | OS medaļas = {{Gold1}} — 9<br />{{Silver2}} — 4<br />{{Bronze3}} — 3 | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 75 | PČ medaļas = {{Gold1}} — 27<br />{{Silver2}} — 15<br />{{Bronze3}} — 9 | PČ lab sasn = <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|CAN|1868}} 8—1 {{ih-rt|SUI}}<br />([[Lesavanta]], [[Šveice]]; {{dat|1910|1|10|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|CAN|1921}} 47—0 {{ih-rt|DEN}}<br />([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1949|2|12|N}}) | liel zaud = {{ih|URS}} 11—1 {{ih-rt|CAN}}<br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|1977|4|24|N}}) | pašreizējais = }} [[Attēls:Kanādas uzbrukums Latvijas vārtiem Davosa 1935.jpg|thumb|250px|Kanādas uzbrukums Latvijas vārtiem pasaules meistarsacīkstēs Davosā (1935).]] '''Kanādas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Kanādas hokeja izlase izcīnījusi 9 [[Ziemas olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] un 26 [[Pasaules hokeja čempionāts|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas, kā arī četras reizes uzvarējusi Kanādas kausā un divreiz Pasaules kausa izcīņā. 2021. gadā tā atrodas 1. vietā [[Starptautiskā hokeja federācija|Starptautiskās hokeja federācija]]s vīriešu hokeja izlašu rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/worldranking/|title=2021 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2021|5|22||bez}}}}</ref> un spēlē [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta]] elites divīzijā Rīgā. Kanāda ir viena no veiksmīgākajām nacionālajām hokeja izlasēm pasaulē un tā sauktā "Lielā sešinieka" dalībniece, kas ir sešu spēcīgāko vīriešu hokeja valstu neoficiālā grupa kopā ar Krieviju, ASV, Zviedriju un Somiju un Čehiju<ref>https://www.cbc.ca/sports/hockey/nhl/nhl-announces-world-cup-of-hockey-for-2016-1.2930670</ref>. == Olimpiskās spēles == Visi olimpiskie hokeja turnīri laikā no 1920. līdz 1968. gadam arī tika uzskatīti par pasaules čempionātiem. {| class="wikitable sortable" |- ! Spēles ! Treneris ! Kapteinis ! Rezultāts |- |[[Hokejs 1920. gada Olimpiskajās spēlēs|1920]] |[[Gordons Sigurjonsons]] |[[Frenks Fredriksons]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1924. gada Olimpiskajās spēlēs|1924]] |[[Frenks Renkins]] |[[Danks Munro]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1928. gada Olimpiskajās spēlēs|1928]] |[[Kons Smits]] |[[Džons Porters]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1932. gada Olimpiskajās spēlēs|1932]] |[[Džeks Hjūzs (1890)|Džeks Hjūzs]] |[[Viljams Kokbērnss]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1936. gada Olimpiskajās spēlēs|1936]] |[[Als Pudass]] |[[Hermans Marejs]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1948. gada Olimpiskajās spēlēs|1948]] |[[Frenks Bušē]] |[[Džordžs Mara]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1952. gada Olimpiskajās spēlēs|1952]] |[[Lū Holmss]] |[[Billijs Deivs]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1956. gada Olimpiskajās spēlēs|1956]] |[[Bobijs Bauers]] |[[Džeks Makenzijs]] |{{bronzas medaļa}} |- |[[Hokejs 1960. gada Olimpiskajās spēlēs|1960]] |[[Bobijs Bauers]] |[[Harijs Sindens]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1964. gada Olimpiskajās spēlēs|1964]] |[[Deivids Bauers]] |[[Henks Akervals]] |4.vieta |- |[[Hokejs 1968. gada Olimpiskajās spēlēs|1968]] |[[Džekijs Makleods]] |[[Māršals Džonstons]] |{{bronzas medaļa}} |- |[[Hokejs 1980. gada Olimpiskajās spēlēs|1980]] |[[Lorns Deiviss]]<br />[[Klērs Dreiks]]<br />[[Toms Vats]] |[[Rendijs Gregs]] |6.vieta |- |[[Hokejs 1984. gada Olimpiskajās spēlēs|1984]] |[[Deivs Kings]] |[[Deivs Tipets]] |4.vieta |- |[[Hokejs 1988. gada Olimpiskajās spēlēs|1988]] |[[Deivs Kings]] |[[Trent Yawney|Trents Jonijs]] |4.vieta |- |[[Hokejs 1992. gada Olimpiskajās spēlēs|1992]] |[[Deivs Kings]] |[[Breds Šlēgels]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1994. gada Olimpiskajās spēlēs|1994]] |[[Toms Rennijs]] |[[Fabians Džozefs]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1998. gada Olimpiskajās spēlēs|1998]] |[[Marks Kraufords]] |[[Ēriks Lindross]] |4.vieta |- |[[Hokejs 2002. gada Olimpiskajās spēlēs|2002]] |[[Pets Kvins]] |[[Mario Lemjē]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 2006. gada Olimpiskajās spēlēs|2006]] |[[Pets Kvins]] |[[Džo Sakiks]] |7.vieta |- |[[Hokejs 2010. gada Olimpiskajās spēlēs|2010]] |[[Maiks Bebkoks]] |[[Skots Nīdermaijers]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Vīrieši|2014]] |[[Maiks Bebkoks]] |[[Sidnijs Krosbijs]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|2018]] |[[Villijs Dežardēns]] |[[Kriss Kelijs]] |{{bronzas medaļa}} |- |[[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|2022]] |[[Klods Žuljēns]] |[[Ēriks Stāls]] |6. vieta |} <small>Piezīme:</small> Līdz 1968. gadam olimpisko spēļu turnīra rezultāts tika ieskaitīts arī pasaules čempionāta ieskaitē. == Pasaules čempionāts == Visi olimpiskie hokeja turnīri laikā no 1920. līdz 1968. gadam arī tika uzskatīti par pasaules čempionātiem.[18] Pasaules čempionāti netika rīkoti no 1940. līdz 1946. gadam Otrā pasaules kara laikā un ziemas olimpisko spēļu gados 1980., 1984. vai 1988. gadā. 2020. gada turnīrs tika atcelts [[Covid-19 pandēmija|Covid-19 pandēmijas]] dēļ. {{Div col|3}} * [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] — {{zelta medaļa}} * [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]] — {{zelta medaļa}} * [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] — {{sudraba medaļa}} * [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]] — {{zelta medaļa}} * [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]] — {{zelta medaļa}} * [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] — {{zelta medaļa}} * [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]] — {{zelta medaļa}} * [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] — {{zelta medaļa}} * [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]] — ''Nepiedalījās'' * [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] — {{sudraba medaļa}} * [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]] — {{zelta medaļa}} * [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]] — {{zelta medaļa}} * [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada Pasaules čempionāts hokejā|1954]] — {{sudraba medaļa}} * [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]] — {{zelta medaļa}} * [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]] — ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]] — {{zelta medaļa}} * [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]] — {{zelta medaļa}} * [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]] — {{zelta medaļa}} * [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]] — {{sudraba medaļa}} * [[1963. gada Pasaules čempionāts hokejā|1963]] — 4. vieta * [[1965. gada Pasaules čempionāts hokejā|1965]] — 4. vieta * [[1966. gada Pasaules čempionāts hokejā|1966]] — {{bronzas medaļa}} * [[1967. gada Pasaules čempionāts hokejā|1967]] — {{bronzas medaļa}} * [[1969. gada Pasaules čempionāts hokejā|1969]] — 4. vieta * 1970—1976 — ''Nepiedalījās'' * [[1977. gada Pasaules čempionāts hokejā|1977]] — 4. vieta * [[1978. gada Pasaules čempionāts hokejā|1978]] — {{bronzas medaļa}} * [[1979. gada Pasaules čempionāts hokejā|1979]] — 4. vieta * [[1981. gada Pasaules čempionāts hokejā|1981]] — 4. vieta * [[1982. gada Pasaules čempionāts hokejā|1982]] — {{bronzas medaļa}} * [[1983. gada Pasaules čempionāts hokejā|1983]] — {{bronzas medaļa}} * [[1985. gada Pasaules čempionāts hokejā|1985]] — {{sudraba medaļa}} * [[1986. gada Pasaules čempionāts hokejā|1986]] — {{bronzas medaļa}} * [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]] — 4. vieta * [[1989. gada Pasaules čempionāts hokejā|1989]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990]] — 4. vieta * [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]] — 8. vieta * [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] — 4. vieta * [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]] — [[Attēls:Bronze_medal_icon.svg]] Bronza * [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] — 6. vieta * [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] — 4. vieta * [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]] — 4. vieta * [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]] — 5. vieta * [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] — 6. vieta * [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] — 4. vieta * [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]] — 7. vieta * [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]] — 5. vieta * [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] — 5. vieta * [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]] — 5. vieta * [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]] — 5. vieta * [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]] — {{zelta medaļa}} * [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]] — {{zelta medaļa}} * [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] — {{sudraba medaļa}} * [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]] — 4. vieta * [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]] — {{sudraba medaļa}} * [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] — {{zelta medaļa}} * [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]] — {{sudraba medaļa}}<ref>https://www.apollo.lv/7533629/foto-somijas-hokejisti-tampere-triumfe-pasaules-cempionata</ref> {{Div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.hockeycanada.ca/ Kanādas hokeja izlases mājaslapa] {{Kanāda-aizmetnis}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas hokeja izlases]] c41fx4qyfwlo37qmal6uzdj7xn5qq1p 3673348 3673347 2022-08-21T08:57:23Z ZANDMANIS 91184 /* Pasaules čempionāts */ wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Kanāda | valsts_angl = '''Canada''' | att_izm = | logo = Hockey_Canada.png | logo_izm = 200px | dibin = | federācija = [[Hockey Canada]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 2. | rangs max = 1. | rangs max date = pirmoreiz 2003. | rangs min = 5. | rangs min date = pirmoreiz 2012. | iesauka = Team Canada | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Kanāda}} [[Klods Žiljēns]] | pers01 = Ģenerālmenedžeris | pers01_vārds = [[Šons Burks]] | kapteinis = [[Konors Makdeivids]] | visv spēles = [[Breds Šlēgels]] (304) | visv vārtu = | visv punktu = [[Klifs Ronings]] (156) <!--- OS ---> | OS reizes = 23 | OS medaļas = {{Gold1}} — 9<br />{{Silver2}} — 4<br />{{Bronze3}} — 3 | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 75 | PČ medaļas = {{Gold1}} — 27<br />{{Silver2}} — 15<br />{{Bronze3}} — 9 | PČ lab sasn = <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|CAN|1868}} 8—1 {{ih-rt|SUI}}<br />([[Lesavanta]], [[Šveice]]; {{dat|1910|1|10|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|CAN|1921}} 47—0 {{ih-rt|DEN}}<br />([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1949|2|12|N}}) | liel zaud = {{ih|URS}} 11—1 {{ih-rt|CAN}}<br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|1977|4|24|N}}) | pašreizējais = }} [[Attēls:Kanādas uzbrukums Latvijas vārtiem Davosa 1935.jpg|thumb|250px|Kanādas uzbrukums Latvijas vārtiem pasaules meistarsacīkstēs Davosā (1935).]] '''Kanādas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Kanādas hokeja izlase izcīnījusi 9 [[Ziemas olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] un 26 [[Pasaules hokeja čempionāts|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas, kā arī četras reizes uzvarējusi Kanādas kausā un divreiz Pasaules kausa izcīņā. 2021. gadā tā atrodas 1. vietā [[Starptautiskā hokeja federācija|Starptautiskās hokeja federācija]]s vīriešu hokeja izlašu rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/worldranking/|title=2021 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2021|5|22||bez}}}}</ref> un spēlē [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta]] elites divīzijā Rīgā. Kanāda ir viena no veiksmīgākajām nacionālajām hokeja izlasēm pasaulē un tā sauktā "Lielā sešinieka" dalībniece, kas ir sešu spēcīgāko vīriešu hokeja valstu neoficiālā grupa kopā ar Krieviju, ASV, Zviedriju un Somiju un Čehiju<ref>https://www.cbc.ca/sports/hockey/nhl/nhl-announces-world-cup-of-hockey-for-2016-1.2930670</ref>. == Olimpiskās spēles == Visi olimpiskie hokeja turnīri laikā no 1920. līdz 1968. gadam arī tika uzskatīti par pasaules čempionātiem. {| class="wikitable sortable" |- ! Spēles ! Treneris ! Kapteinis ! Rezultāts |- |[[Hokejs 1920. gada Olimpiskajās spēlēs|1920]] |[[Gordons Sigurjonsons]] |[[Frenks Fredriksons]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1924. gada Olimpiskajās spēlēs|1924]] |[[Frenks Renkins]] |[[Danks Munro]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1928. gada Olimpiskajās spēlēs|1928]] |[[Kons Smits]] |[[Džons Porters]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1932. gada Olimpiskajās spēlēs|1932]] |[[Džeks Hjūzs (1890)|Džeks Hjūzs]] |[[Viljams Kokbērnss]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1936. gada Olimpiskajās spēlēs|1936]] |[[Als Pudass]] |[[Hermans Marejs]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1948. gada Olimpiskajās spēlēs|1948]] |[[Frenks Bušē]] |[[Džordžs Mara]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1952. gada Olimpiskajās spēlēs|1952]] |[[Lū Holmss]] |[[Billijs Deivs]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1956. gada Olimpiskajās spēlēs|1956]] |[[Bobijs Bauers]] |[[Džeks Makenzijs]] |{{bronzas medaļa}} |- |[[Hokejs 1960. gada Olimpiskajās spēlēs|1960]] |[[Bobijs Bauers]] |[[Harijs Sindens]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1964. gada Olimpiskajās spēlēs|1964]] |[[Deivids Bauers]] |[[Henks Akervals]] |4.vieta |- |[[Hokejs 1968. gada Olimpiskajās spēlēs|1968]] |[[Džekijs Makleods]] |[[Māršals Džonstons]] |{{bronzas medaļa}} |- |[[Hokejs 1980. gada Olimpiskajās spēlēs|1980]] |[[Lorns Deiviss]]<br />[[Klērs Dreiks]]<br />[[Toms Vats]] |[[Rendijs Gregs]] |6.vieta |- |[[Hokejs 1984. gada Olimpiskajās spēlēs|1984]] |[[Deivs Kings]] |[[Deivs Tipets]] |4.vieta |- |[[Hokejs 1988. gada Olimpiskajās spēlēs|1988]] |[[Deivs Kings]] |[[Trent Yawney|Trents Jonijs]] |4.vieta |- |[[Hokejs 1992. gada Olimpiskajās spēlēs|1992]] |[[Deivs Kings]] |[[Breds Šlēgels]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1994. gada Olimpiskajās spēlēs|1994]] |[[Toms Rennijs]] |[[Fabians Džozefs]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1998. gada Olimpiskajās spēlēs|1998]] |[[Marks Kraufords]] |[[Ēriks Lindross]] |4.vieta |- |[[Hokejs 2002. gada Olimpiskajās spēlēs|2002]] |[[Pets Kvins]] |[[Mario Lemjē]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 2006. gada Olimpiskajās spēlēs|2006]] |[[Pets Kvins]] |[[Džo Sakiks]] |7.vieta |- |[[Hokejs 2010. gada Olimpiskajās spēlēs|2010]] |[[Maiks Bebkoks]] |[[Skots Nīdermaijers]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Vīrieši|2014]] |[[Maiks Bebkoks]] |[[Sidnijs Krosbijs]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|2018]] |[[Villijs Dežardēns]] |[[Kriss Kelijs]] |{{bronzas medaļa}} |- |[[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|2022]] |[[Klods Žuljēns]] |[[Ēriks Stāls]] |6. vieta |} <small>Piezīme:</small> Līdz 1968. gadam olimpisko spēļu turnīra rezultāts tika ieskaitīts arī pasaules čempionāta ieskaitē. == Pasaules čempionāts == Visi olimpiskie hokeja turnīri laikā no 1920. līdz 1968. gadam arī tika uzskatīti par pasaules čempionātiem. Pasaules čempionāti netika rīkoti no 1940. līdz 1946. gadam [[Otrais pasaules karš|[Otrā pasaules kara]] laikā un ziemas olimpisko spēļu gados 1980., 1984. vai 1988. gadā. 2020. gada turnīrs tika atcelts [[Covid-19 pandēmija|Covid-19 pandēmijas]] dēļ. {{Div col|3}} * [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] — {{zelta medaļa}} * [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]] — {{zelta medaļa}} * [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] — {{sudraba medaļa}} * [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]] — {{zelta medaļa}} * [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]] — {{zelta medaļa}} * [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] — {{zelta medaļa}} * [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]] — {{zelta medaļa}} * [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] — {{zelta medaļa}} * [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]] — ''Nepiedalījās'' * [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] — {{sudraba medaļa}} * [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]] — {{zelta medaļa}} * [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]] — {{zelta medaļa}} * [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada Pasaules čempionāts hokejā|1954]] — {{sudraba medaļa}} * [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]] — {{zelta medaļa}} * [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]] — ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]] — {{zelta medaļa}} * [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]] — {{zelta medaļa}} * [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]] — {{zelta medaļa}} * [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]] — {{sudraba medaļa}} * [[1963. gada Pasaules čempionāts hokejā|1963]] — 4. vieta * [[1965. gada Pasaules čempionāts hokejā|1965]] — 4. vieta * [[1966. gada Pasaules čempionāts hokejā|1966]] — {{bronzas medaļa}} * [[1967. gada Pasaules čempionāts hokejā|1967]] — {{bronzas medaļa}} * [[1969. gada Pasaules čempionāts hokejā|1969]] — 4. vieta * 1970—1976 — ''Nepiedalījās'' * [[1977. gada Pasaules čempionāts hokejā|1977]] — 4. vieta * [[1978. gada Pasaules čempionāts hokejā|1978]] — {{bronzas medaļa}} * [[1979. gada Pasaules čempionāts hokejā|1979]] — 4. vieta * [[1981. gada Pasaules čempionāts hokejā|1981]] — 4. vieta * [[1982. gada Pasaules čempionāts hokejā|1982]] — {{bronzas medaļa}} * [[1983. gada Pasaules čempionāts hokejā|1983]] — {{bronzas medaļa}} * [[1985. gada Pasaules čempionāts hokejā|1985]] — {{sudraba medaļa}} * [[1986. gada Pasaules čempionāts hokejā|1986]] — {{bronzas medaļa}} * [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]] — 4. vieta * [[1989. gada Pasaules čempionāts hokejā|1989]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990]] — 4. vieta * [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]] — 8. vieta * [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] — 4. vieta * [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]] — [[Attēls:Bronze_medal_icon.svg]] Bronza * [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] — 6. vieta * [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] — 4. vieta * [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]] — 4. vieta * [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]] — 5. vieta * [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] — 6. vieta * [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] — 4. vieta * [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]] — 7. vieta * [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]] — 5. vieta * [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] — 5. vieta * [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]] — 5. vieta * [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]] — 5. vieta * [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]] — {{zelta medaļa}} * [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]] — {{zelta medaļa}} * [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] — {{sudraba medaļa}} * [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]] — 4. vieta * [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]] — {{sudraba medaļa}} * [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] — {{zelta medaļa}} * [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]] — {{sudraba medaļa}}<ref>https://www.apollo.lv/7533629/foto-somijas-hokejisti-tampere-triumfe-pasaules-cempionata</ref> {{Div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.hockeycanada.ca/ Kanādas hokeja izlases mājaslapa] {{Kanāda-aizmetnis}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas hokeja izlases]] 47eahjn67ggm3umm4bcfp7bi23clubj 3673349 3673348 2022-08-21T08:58:17Z ZANDMANIS 91184 /* Pasaules čempionāts */ wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Kanāda | valsts_angl = '''Canada''' | att_izm = | logo = Hockey_Canada.png | logo_izm = 200px | dibin = | federācija = [[Hockey Canada]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 2. | rangs max = 1. | rangs max date = pirmoreiz 2003. | rangs min = 5. | rangs min date = pirmoreiz 2012. | iesauka = Team Canada | stadions = | arēna = | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Kanāda}} [[Klods Žiljēns]] | pers01 = Ģenerālmenedžeris | pers01_vārds = [[Šons Burks]] | kapteinis = [[Konors Makdeivids]] | visv spēles = [[Breds Šlēgels]] (304) | visv vārtu = | visv punktu = [[Klifs Ronings]] (156) <!--- OS ---> | OS reizes = 23 | OS medaļas = {{Gold1}} — 9<br />{{Silver2}} — 4<br />{{Bronze3}} — 3 | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 75 | PČ medaļas = {{Gold1}} — 27<br />{{Silver2}} — 15<br />{{Bronze3}} — 9 | PČ lab sasn = <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|CAN|1868}} 8—1 {{ih-rt|SUI}}<br />([[Lesavanta]], [[Šveice]]; {{dat|1910|1|10|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|CAN|1921}} 47—0 {{ih-rt|DEN}}<br />([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1949|2|12|N}}) | liel zaud = {{ih|URS}} 11—1 {{ih-rt|CAN}}<br />([[Vīne]], [[Austrija]]; {{dat|1977|4|24|N}}) | pašreizējais = }} [[Attēls:Kanādas uzbrukums Latvijas vārtiem Davosa 1935.jpg|thumb|250px|Kanādas uzbrukums Latvijas vārtiem pasaules meistarsacīkstēs Davosā (1935).]] '''Kanādas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Kanāda|Kanādu]] starptautiskajās [[hokejs|hokeja]] spēlēs. Kanādas hokeja izlase izcīnījusi 9 [[Ziemas olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] un 26 [[Pasaules hokeja čempionāts|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas, kā arī četras reizes uzvarējusi Kanādas kausā un divreiz Pasaules kausa izcīņā. 2021. gadā tā atrodas 1. vietā [[Starptautiskā hokeja federācija|Starptautiskās hokeja federācija]]s vīriešu hokeja izlašu rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/worldranking/|title=2021 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2021|5|22||bez}}}}</ref> un spēlē [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021. gada Pasaules čempionāta]] elites divīzijā Rīgā. Kanāda ir viena no veiksmīgākajām nacionālajām hokeja izlasēm pasaulē un tā sauktā "Lielā sešinieka" dalībniece, kas ir sešu spēcīgāko vīriešu hokeja valstu neoficiālā grupa kopā ar Krieviju, ASV, Zviedriju un Somiju un Čehiju<ref>https://www.cbc.ca/sports/hockey/nhl/nhl-announces-world-cup-of-hockey-for-2016-1.2930670</ref>. == Olimpiskās spēles == Visi olimpiskie hokeja turnīri laikā no 1920. līdz 1968. gadam arī tika uzskatīti par pasaules čempionātiem. {| class="wikitable sortable" |- ! Spēles ! Treneris ! Kapteinis ! Rezultāts |- |[[Hokejs 1920. gada Olimpiskajās spēlēs|1920]] |[[Gordons Sigurjonsons]] |[[Frenks Fredriksons]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1924. gada Olimpiskajās spēlēs|1924]] |[[Frenks Renkins]] |[[Danks Munro]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1928. gada Olimpiskajās spēlēs|1928]] |[[Kons Smits]] |[[Džons Porters]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1932. gada Olimpiskajās spēlēs|1932]] |[[Džeks Hjūzs (1890)|Džeks Hjūzs]] |[[Viljams Kokbērnss]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1936. gada Olimpiskajās spēlēs|1936]] |[[Als Pudass]] |[[Hermans Marejs]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1948. gada Olimpiskajās spēlēs|1948]] |[[Frenks Bušē]] |[[Džordžs Mara]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1952. gada Olimpiskajās spēlēs|1952]] |[[Lū Holmss]] |[[Billijs Deivs]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 1956. gada Olimpiskajās spēlēs|1956]] |[[Bobijs Bauers]] |[[Džeks Makenzijs]] |{{bronzas medaļa}} |- |[[Hokejs 1960. gada Olimpiskajās spēlēs|1960]] |[[Bobijs Bauers]] |[[Harijs Sindens]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1964. gada Olimpiskajās spēlēs|1964]] |[[Deivids Bauers]] |[[Henks Akervals]] |4.vieta |- |[[Hokejs 1968. gada Olimpiskajās spēlēs|1968]] |[[Džekijs Makleods]] |[[Māršals Džonstons]] |{{bronzas medaļa}} |- |[[Hokejs 1980. gada Olimpiskajās spēlēs|1980]] |[[Lorns Deiviss]]<br />[[Klērs Dreiks]]<br />[[Toms Vats]] |[[Rendijs Gregs]] |6.vieta |- |[[Hokejs 1984. gada Olimpiskajās spēlēs|1984]] |[[Deivs Kings]] |[[Deivs Tipets]] |4.vieta |- |[[Hokejs 1988. gada Olimpiskajās spēlēs|1988]] |[[Deivs Kings]] |[[Trent Yawney|Trents Jonijs]] |4.vieta |- |[[Hokejs 1992. gada Olimpiskajās spēlēs|1992]] |[[Deivs Kings]] |[[Breds Šlēgels]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1994. gada Olimpiskajās spēlēs|1994]] |[[Toms Rennijs]] |[[Fabians Džozefs]] |{{sudraba medaļa}} |- |[[Hokejs 1998. gada Olimpiskajās spēlēs|1998]] |[[Marks Kraufords]] |[[Ēriks Lindross]] |4.vieta |- |[[Hokejs 2002. gada Olimpiskajās spēlēs|2002]] |[[Pets Kvins]] |[[Mario Lemjē]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 2006. gada Olimpiskajās spēlēs|2006]] |[[Pets Kvins]] |[[Džo Sakiks]] |7.vieta |- |[[Hokejs 2010. gada Olimpiskajās spēlēs|2010]] |[[Maiks Bebkoks]] |[[Skots Nīdermaijers]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Vīrieši|2014]] |[[Maiks Bebkoks]] |[[Sidnijs Krosbijs]] |{{zelta medaļa}} |- |[[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|2018]] |[[Villijs Dežardēns]] |[[Kriss Kelijs]] |{{bronzas medaļa}} |- |[[Hokejs 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši|2022]] |[[Klods Žuljēns]] |[[Ēriks Stāls]] |6. vieta |} <small>Piezīme:</small> Līdz 1968. gadam olimpisko spēļu turnīra rezultāts tika ieskaitīts arī pasaules čempionāta ieskaitē. == Pasaules čempionāts == Visi olimpiskie hokeja turnīri laikā no 1920. līdz 1968. gadam arī tika uzskatīti par pasaules čempionātiem. Pasaules čempionāti netika rīkoti no 1940. līdz 1946. gadam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā un ziemas olimpisko spēļu gados 1980., 1984. vai 1988. gadā. 2020. gada turnīrs tika atcelts [[Covid-19 pandēmija|Covid-19 pandēmijas]] dēļ<ref>https://www.iihf.com/en/events/2020/wm/news/18344/2020-iihf-ice-hockey-world-championship-cancelled</ref>. {{Div col|3}} * [[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā|1930]] — {{zelta medaļa}} * [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā|1931]] — {{zelta medaļa}} * [[1933. gada Pasaules čempionāts hokejā|1933]] — {{sudraba medaļa}} * [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā|1934]] — {{zelta medaļa}} * [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935]] — {{zelta medaļa}} * [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā|1937]] — {{zelta medaļa}} * [[1938. gada Pasaules čempionāts hokejā|1938]] — {{zelta medaļa}} * [[1939. gada Pasaules čempionāts hokejā|1939]] — {{zelta medaļa}} * [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā|1947]] — ''Nepiedalījās'' * [[1949. gada Pasaules čempionāts hokejā|1949]] — {{sudraba medaļa}} * [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā|1950]] — {{zelta medaļa}} * [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā|1951]] — {{zelta medaļa}} * [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā|1953]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada Pasaules čempionāts hokejā|1954]] — {{sudraba medaļa}} * [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā|1955]] — {{zelta medaļa}} * [[1957. gada Pasaules čempionāts hokejā|1957]] — ''Nepiedalījās'' * [[1958. gada Pasaules čempionāts hokejā|1958]] — {{zelta medaļa}} * [[1959. gada Pasaules čempionāts hokejā|1959]] — {{zelta medaļa}} * [[1961. gada Pasaules čempionāts hokejā|1961]] — {{zelta medaļa}} * [[1962. gada Pasaules čempionāts hokejā|1962]] — {{sudraba medaļa}} * [[1963. gada Pasaules čempionāts hokejā|1963]] — 4. vieta * [[1965. gada Pasaules čempionāts hokejā|1965]] — 4. vieta * [[1966. gada Pasaules čempionāts hokejā|1966]] — {{bronzas medaļa}} * [[1967. gada Pasaules čempionāts hokejā|1967]] — {{bronzas medaļa}} * [[1969. gada Pasaules čempionāts hokejā|1969]] — 4. vieta * 1970—1976 — ''Nepiedalījās'' * [[1977. gada Pasaules čempionāts hokejā|1977]] — 4. vieta * [[1978. gada Pasaules čempionāts hokejā|1978]] — {{bronzas medaļa}} * [[1979. gada Pasaules čempionāts hokejā|1979]] — 4. vieta * [[1981. gada Pasaules čempionāts hokejā|1981]] — 4. vieta * [[1982. gada Pasaules čempionāts hokejā|1982]] — {{bronzas medaļa}} * [[1983. gada Pasaules čempionāts hokejā|1983]] — {{bronzas medaļa}} * [[1985. gada Pasaules čempionāts hokejā|1985]] — {{sudraba medaļa}} * [[1986. gada Pasaules čempionāts hokejā|1986]] — {{bronzas medaļa}} * [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā|1987]] — 4. vieta * [[1989. gada Pasaules čempionāts hokejā|1989]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā|1990]] — 4. vieta * [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992]] — 8. vieta * [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā|1993]] — 4. vieta * [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā|1994]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā|1995]] — [[Attēls:Bronze_medal_icon.svg]] Bronza * [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā|1996]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā|1998]] — 6. vieta * [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā|1999]] — 4. vieta * [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]] — 4. vieta * [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]] — 5. vieta * [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā|2002]] — 6. vieta * [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā|2003]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] — 4. vieta * [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] — [[Attēls:Gold_medal_icon.svg]] Zelts * [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]] — [[Attēls:Silver_medal_icon.svg]] Sudrabs * [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]] — 7. vieta * [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]] — 5. vieta * [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] — 5. vieta * [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]] — 5. vieta * [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]] — 5. vieta * [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]] — {{zelta medaļa}} * [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]] — {{zelta medaļa}} * [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] — {{sudraba medaļa}} * [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]] — 4. vieta * [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]] — {{sudraba medaļa}} * [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021]] — {{zelta medaļa}} * [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]] — {{sudraba medaļa}}<ref>https://www.apollo.lv/7533629/foto-somijas-hokejisti-tampere-triumfe-pasaules-cempionata</ref> {{Div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.hockeycanada.ca/ Kanādas hokeja izlases mājaslapa] {{Kanāda-aizmetnis}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Hokejaizlases}} [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas hokeja izlases]] tbch0lg9pngq1f8j09vk1sohkqzke57 0 20767 3673285 3556467 2022-08-21T05:56:05Z Eremu1 102242 /* Etniskais sastāvs 2009.gadā */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Kubulu pagasts | karte = Kubulu pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Kubuli | platība = 167,19 | iedzīvotāji = 1339<ref name="registrs">[http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/iedzivotaju-registrs/ PMLP mājaslapa]</ref> | iedzīvotāji_gads = 2017 | blīvums = {{#expr: 1484 / 167.19 round 1}} | izveidots = 1991 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Kubulu pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] teritoriālajām vienībām. Izvietojusies novada ziemeļrietumos, robežojas ar sava novada [[Balvi|Balvu]] pilsētu un [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastu]], [[Vīksnas pagasts|Vīksnas]] un [[Bērzkalnes pagasts|Bērzkalnes pagastiem]], [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Jaunannas pagasts|Jaunannas]] un [[Mālupes pagasts|Mālupes pagastiem]], kā arī [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Litenes pagasts|Litenes pagastu]]. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Sita pie Sitas stacijas 2001-04-28.jpg|thumb|250px|[[Sita]]s upe pie [[Sita (stacija)|Sitas stacijas]]]] Kubulu pagasts atrodas Latgales ziemeļaustrumos un robežojas ar Vidzemi. Tā platība ir 167,19 km{{sup|2}}. Tas robežojas ar Gulbenes novada Litenes pagastu, Alūksnes novada Jaunannas un Mālupes pagastiem, Rugāju novada Rugāju pagastu un Balvu novada Balvu, Bērzkalnes un Vīksnas pagastiem, kā arī ar Balvu pilsētu. Kubulu pagasta teritorija atrodas [[Austrumlatvijas zemiene|Austramlatvijas zemienē]]. Lielākā daļa pagasta teritorijas ir pieskaitāma pie [[Adzeles pacēlums|Adzeles pacēluma]], tikai pagasta dienvidu daļa iestiepjas [[Lubāna līdzenums|Lubāna līdzenumā]]. Augstākās virsotnes atrodas pagasta ziemeļu daļā. 40,6% pagasta zemes klāj meži, kas ir viens no mežainākajiem Balvu novada pagastiem. 30,8% zemes tiek izmantota lauksaimniecībā. 3,4% aizņem krūmāji, bet tikai 2% pagasta zemes veido purvi. 3,5% pagasta atrodas zem ūdens, 2,2% aizņem ceļi, bet 0,8% veido pagalmi.Vēl citiem mērķiem tiek izmantota 1,5% pagasta zemes. === Klimats === Gada vidējā temperatūra 4.8{{sup|o}}C, siltākais mēnesis jūlijs + 17{{sup|o}}C, augstākais janvāris — 7{{sup|o}}C. Bezsala periods gadā ~135 dienas, augsnes sasaluma sākums no 10 decembra un pilnīga augsnes atkušana no 15 aprīļa. Nokrišņu daudzums 550-600 mm gadā, 20-25% sniega veidā. Sniega sega 110-130 dienu ar lielām novirzēm siltās un augstās ziemās. === Ģeoloģija === Kubulu pagasta teritorijā ir atrodami vairāki derīgie izrakteņi. Pagasta dienvidu daļā ir atrodama smilts, granti var atrast Silaciemā, sapropelis ir atrodams [[Pērkonu ezers|Pērkonu ezerā]], nelieli kūdras krājumi ir pieejami Sitā, māls nelielā daudzumā ir atrodams Druveniekos. === Hidrogrāfija === 3,5% Kubulu pagasta teritorijas klāj ūdens. ==== Upes ==== [[Bērzupe]], [[Bolupe]], [[Dvorupe]], [[Dzirla]], [[Kurna]], [[Līpupe]], [[Palnupe]], [[Raganiņa]], [[Silacīma upīte]], [[Sita]], [[Vilkariucis]], [[Zaļčupe]]. ==== Ezeri ==== [[Balvu ezers]], [[Pārkunu ezers]]. == Daba == Pagasta teritorijā atrodas dabas liegums «Sitas un Pededzes paliene. Tajā plānota dabas taka. Bez dabas lieguma pagastā pie [[Balvu ezers|Balvu ezera]] atrodas dabas parks «Vecais parks», kā arī pagasta teritorijā atrodami arī vairāki dižkoki. Aiz bērnudārza «Ieviņa» atrodas «Pasaku mežs». Pagasta augsnes veidojušās uz nabadzīgiem pārskalotas smilts cilmiežiem. Dominē velēnu gleja un velēnu glejotās augsnes, kas ir piemērotas tikai zālāju audzēšanai, tāpēc ievērojamas lauksaimniecības zemes platības netiek apstrādātas un pilnībā apsaimniekotas. Pagasta teritorijā samēra zema augsnes auglība, aramzemei tā ir ~19—29 balles. Lielu daļu pagasta teritorijas klāj meži. Lielāka daļa no tiem jaukti vai skujkoku meži. Kubulu pagasta teritorijā ir [[dabas liegums "Sitas un Pededzes paliene"]], kura lielākā daļa gan iestiepjas Litenes pagastā. Dabas liegums ir izveidots, lai aizsargātu nepārveidotā palieņu pļavas ar vecupēm un ozolu grupām, kā arī, lai aizsargātu teritorijā sastopamās augu un dzīvnieku sugas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=28429 |title=Latvijas Dabas fonda mājaslapa, Sitas-Pededzes paliene |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070911210347/http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=28429 |archivedate={{dat|2007|09|11||bez}} }}</ref> Pagasta teritorijā pārsvarā ir sastopami tie paši dzīvnieki, kas visā Latvijas teritorijā. Tā kā lielu pagasta teritoriju aizņem meži, liela daļa no tiem ir meža dzīvnieki, sastopami ir lāči, vilki, lapsas, stirnas, mežacūkas, kā arī citi meža dzīvnieki. Pagasta mežu teritorijā ir vairāki mikroliegumi, kas izveidoti medņu aizsardzībai. Pagasta ezeros ir atrodas tādas zivis, kā karūsas, līdakas, asari, raudas, līņi un plauži. == Vēsture == Kubulu pagasts savu nosaukumu ieguvis pateicoties Kubulu meža masīvam, kas klāja lielāko daļu agrākā pagasta teritorijas. Pēc kādas leģendas, kad mežs vēl piederējies vietējiem muižniekiem, tajā zemniekiem bija aizliegts medīt. Tomēr zemnieki šajā mežā tomēr medījuši, bet lai muižkungs neko nenojaustu nomedīto gaļu salikuši milzīgs kubulos, kad gatavoti no turpat mežā augošajiem kokiem un ierakuši zemē. Šādus zemē ieraktus gaļas kubulus muižkungs tomēr reizēm atradis, tāpēc meža masīvs nosaukts Kubulu vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.laukuforums.lv/kubuli.html |title=laukuforums.lv |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305001311/http://www.laukuforums.lv/kubuli.html |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> No 1991. līdz 2010.gadam pagasts tika dēvēt par Kubuļu pagastu, bet 2010.gadā nosaukums nomainīts uz Kubulu pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=1757%3A1757&catid=146%3A12082010-protokols-nr14&Itemid=159&lang=lv |title=Balvu novada mājaslapa, lēmums par Kubuļu pagasta nosakuma maiņu |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160407123355/http://www.balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=1757:1757&catid=146:12082010-protokols-nr14&Itemid=159&lang=lv |archivedate={{dat|2016|04|07||bez}} }}</ref> Nav daudz ziņu par Kubulu pagasta senāko vēsturi, tomēr arheoloģiskie atradumi liecina, ka pagasta teritorija bijusi apdzīvota jau kopš akmens laikmeta. [[Pērkonu ezers|Pērkona ezera]] krastos atrodas trīs senkapi. Vienam no tiem ir piešķirts valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa statuss,bet pārējie divi ir vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi. Rijnieku senkapos, kas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, 1964.gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi S. Laula un J. Graudoņa vadībā. Tika atklāti 19 apbedījumi akmens šķirstos un 5 vēlāki skeletapbedījumi. Akmens šķirstu izmēri no 1,5 — 2,2 m gari, no 0,4 – 1 m plati. Tie rūpīgi veidoti no liela izmēra akmeņiem, kuru starpas aizpildītas ar mazākiem akmeņtiniem. Apbedījumu veids, kā arī atsevišķās gludās un tekstilās keramikas lauskas ļāva senkapus datēt ar 1.g.t.p.m.ē. beigām. Četri vēlākie skeletkapi un savrupatradumi datējami ar 13.-14. gs, viens — ar 17. gs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=172 |title=Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze Rijnieku senkapi |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200924150651/http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=172 }}</ref> Arī Kubulu senkapos, ko reizēm dēvē arī par kara kapiem, 1940.gadā tika vaikti arheoloģiskie izrakumi K.Oša vadībā, un tika atrasti vairāki apbedījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=163 |title=Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze, Kubulu senkapi |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304233434/http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=163 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Bez senkapiem pie Pērkona ezera, arī [[Sita]]s upes krastos ir atrodas atsevišķi savrupatradumi, kuros atrasti akmens cirvis, bronzas ķemme un šķiltavakmens. Vēlajā dzelzs laikmetā Kubulu pagasta teritorija atradās [[Atzele]]s zemē, kuru apdzīvoja [[latgaļi]]. Atzeles centrs atradās [[Alūksne|Alūksnē]] vai [[Gaujiena|Gaujienā]] un tā bija sadalīta sešos novados — Gaujienā, Alūksnē, Purnavā, Bērzenē, Ābelenē un Abrenē. Domājams, ka visticamāk, Kubulu pagasta teritorija ietilpa Purnavas novadā, kā centrs atradies [[Viļaka|Viļakā]]. === Viduslaiki === 1224. gadā [[Tālava]]s un [[Adzeles zeme]]s tika sadalīts starp [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]] un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]]. Tagadējā Kubulu pagasta teritorija tika iekļauta [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Latvju gals|Latvju galā]]. Iespējams pagasta teritorija bija iekļauta [[Gulbene]]s draudzes novadā, jo tur atradās tuvākā pils. Kad 1549. gadā Kokneses soģis Gotarts Neils tika apvainots vecās zemes grāmatas nenodošanā, nodokļu slēpšanā, zemnieku mantas atņemšanā un prettiesiskā zemes lietošanā, viņa taisnošanās pierakstā pieminēta Purnava, Bērzene un Balvi (Balbe). 1551. gada 3. martā Rīgas arhibīskaps [[Brandenburgas Vilhelms|Vilhelms]] izlēņoja zemi pie [[Balvu ezers|Balvu ezera]] bruņiniekam Hansam Meihsneram. Pieminēts arī vecais un jaunais Balvu ceļš, Balvu ezers, pie kura atrodas akmens ar iezīmētu krustu, un [[Bolupe]].<ref name="ezeru">I.Šaicāne "Balvi — pilsēta ezeru krastos — vēstures lappusēs (1549—2009)"</ref> === Polijas-Lietuvas valsts === Pēc [[Livonijas konfederācija]]s sabrukuma Kubulu pagasta teritorija 1561.gadā tika iekļauta [[Pārdaugavas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija]]s Viļakas traktā. Savukārt Viļakas trakts bija sadalīts Balvu, Viļakas un [[Baltinava]]s galos.<ref name= "ezeru"/> Kubulu pagasta teritorija ietilpa Balvu galā. Traktu pārvaldīja stārasts, kura rezidence bija [[Marienhauzenas pils]] Viļakā. 1621.gadā pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|poļu—zviedru kara]] [[Vidzeme]]s teritorija nonāca [[Zviedrija]]s sastāvā, bet atlikusī [[Latgale]]s teritorija tika pārdēvētā par [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadiju]]. ==== Viļakas stārastu uzskaitījums ==== {| class="wikitable" |- ! Vārds !! Valdīšanas laiks |- | [[Nikolajs Suhodoļskis]] || ap 1598. |- | [[Jans Karols Hodkevičs]] || |- | [[Hilzeni|Georgs Konstantīns Hilzens]] || 1712.—1721. |- | [[Hilzeni|Jans Augusts Hilzens]] || 1721.— |- | [[Hilzeni|Justiāns Hilzens]] || —1772.<ref>[http://www.baltinava.lv/index.php?lapa=turMenu1-1 Baltinavas novada mājaslapa]{{Novecojusi saite}}</ref> |} 1738.gada [[Viļakas muiža]]s inventarizācijas datos Balvu galā minētas 14 sādžas, starp tām arī [[Pērkoni (Kubulu pagasts)|Pērkonu]] un [[Steķintava]]s sādžas.<ref name= "ezeru"/> === Krievijas impērija === Pēc [[Polijas dalīšanas|Pirmās Polijas-Lietuvas]] dalīšanas no 1772. līdz 1776. gadam [[Balvu muiža]] ietilpa [[Pleskavas guberņa]]s [[Daugavas province|Daugavas provincē]], tad [[Polockas guberņa]]s [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]]. No 1796. gada tā ietilpa [[Baltkrievijas guberņa]]s, no 1802. gada [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā. ==== Balvu muižas īpašnieku uzskaitījums ==== {| class="wikitable" |- ! Īpašnieks !! Pārvaldes laiks |- | [[Ivans Jelagins]] || 1772.-1794. |- | [[Nikolajs Buturļins]] || 1794.-1806. |- | [[Semjons Horožanskis]] || 1806. — pirms 1836. |- | [[Pjotrs Horožanskis]] || pirms 1836. — pirms 1870. |- | [[Aleksandrs Horožanskis]] || pirms 1870.-1878. |- | [[Oto fon Tranzē-Rozeneks]] || 1878.-1897. |- | [[Emīlija Trabotti]] || 1897.-1906. |- | [[Zemnieku zemes banka]] || 1906.-1911. |- | [[Anna Ščerbatova]] || 1911.-1920.<ref name="ezeru"/> |} 19. gadsimta beigās sāka veidoties Balvu muižas pagasts. 1878. gada Ludzas apriņķa apdzīvoto vietu sarakstā atrodamas ziņas arī par Balvu pagastu. Kopā minēta 21 sēta ar 43 mājām, kurās dzīvoja 1158 vīrieši un 1063 sievietes, 721 lasītpratējs. 1880. gados Balvu pagastā bija 3703 brīvlaistie zemnieki, 137 apdzīvotas vietas, viena katoļu un pareizticīgo baznīca, viena skola un viena slimnīca, viena labības rezerves noliktava, viena ķieģeļnīca, vienas ūdensdzirnavas, 12 krogi. Balvu pagasts bija viens no pirmajiem Latgalē, kur zemnieki pārgāja dzīvot viensētās.<ref name= "ezeru"/> 1902. gadā uzbūvēja dzelzceļa līniju [[Pitalova]] — Sita, ko 1916. gadā pagarināja līdz Gulbenei. Pirmie vilcieni pa līniju sāka kursēt 1904. gadā. 1904. gadā sāka būvēt Kubulu pagastskolu (mūsdienās Stacijas pamatskola). [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas laikā]] Sitas apkārtnē notika sadursmes starp revolucionāriem un kazakiem.<ref name= "ezeru"/> 20. gadsimta sākumā zemes banka atpirka zemi no Balvu muižas, kas tika sadalīta kvartālos, kurus savukārt sadalīja [[zemnieku saimniecība|zemnieku saimniecībās]] pareizticīgajiem. Pirmā pasaules kara gados meža darbos Kubulu pagastā tika nodarbināti ķīnieši, taču daudzi no viņiem gāja bojā, jo nekad nebija šādu darbu strādājuši.<ref name="par">[http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=category&layout=blog&id=226&Itemid=217&lang=lv Balvu novada mājaslapa, ziņas par Kubulu pagastu]{{Novecojusi saite}}</ref> === Latvijas Republika (1918—1940) === Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] beigām, 1924.gadā tika izveidots [[Jaunlatgales apriņķis]],kurā ietilpa 12 pagasti (vēlāk 15), tajā skaitā arī Balvu pagasts. 1935. gadā Kubulu pagasta teritorijā darbojās trīs pirmās pakāpes pamatskolas (Sitā, Balvu Stacijā un Kubulos), divas dzirnavas (Esmeraldovā un Celmenē (Celmenes dzirnavu dibinātājs bija Voldemārs Lange, kas tās dibināja 19.gadsimta beigās)) un Sitas mežniecība. Latvijas laikā tika latviskoti daudzi apdzīvotu vietu nosaukumi: {| class="wikitable" |- ! Agrākais nosaukums !! Šobrīdējais nosaukums |- | Podgraņičnaja || Robežnieki |- | Paulova || Paulāni |- | Ivanova || Jāņusala |- | Antonova || Līdumnieki |- | Stancionaja || Celmenieki |- | Evgenjevo || Ežusala |- | daļa Kozlovas || Stirnusala |- | daļa Lossinajas || Briedīši |- | Tropova || Tropiņi |- | Konstantinova || Tīreļi |} === Otrais pasaules karš === [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā 1940. gada 17. jūnijā Balvos ienāca [[Sarkanā armija]]. [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā Balvu stacijā notika izvešanas akcija, 1941. gada 2. jūlijā Balvus okupēja [[Vērmahts]]. 1941. gada 8.-9. augustā Celmenes mežā nošāva Balvu ebrejus (no 500 līdz gandrīz 1000 cilvēku). 1944. gada 29. jūnijā Balvus okupēja Sarkanā armija. 1945. gada 21. jūlijā Romūkstu mežā notika Romūkstu kauja starp nacionālajiem partizāniem un padomju karaspēku. Partizāni tika aplenkti un desmit no viņiem krita kaujā.<ref name= "ezeru"/> === Padomju laiks === 1945. gadā tiek likvidēti pagasti. Tagadējā Kubulu pagasta teritorijā tiek izveidotas trīs ciema padomes — Kubulu, Celmenes un Dekšņu. 1949. gadā tiek izveidots [[Balvu rajons]], kurā tika iekļauta arī Kubulu pagasta teritorija. Sākotnēji, veidojoties pirmajiem kolhoziem, gandrīz katrā ciemā bija pa nelielam kolhozam. 1950. gadā Sitas II kolhozs "Beregovoje", Sitas III kolhozs "Novaja žižņ", Kozlovas kolhozs "Vperjod" un Lassinajas kolhozs "Putj Ļeņina" apvienojās kolhozā [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] vārdā nosauktajā kolhozā, bet Liepavas kolhozs "Draudzība", Briedīšu kolhozs "Briežusala", Tīreļu kolhozs "Brīvā zeme", Paulānu kolhozs "Ziemeļzvaigzne" un Robežnieku kolhozs "Robežnieki" apvienojas kolhozā "Staļina ceļs". 1951. gadā abi kolhozi apvienojās saimniecībā ar nosaukumu "Staļina ceļš". 1959. gadā tiek likvidētās Celmenes un Dekšņu ciema padomes, kas tiek pievienotas Kubulu ciema padomei. 1960. gadā tiek apvienoti mazie kolhozi un tiek izveidota padomju saimniecība "Balvi".<ref name= "par"/> 1972. gadā tiek atklāts kultūras nams, 1989. gadā tiek uzcelts bērnudārzs. === Mūsdienas === 1991. gada 28. maijā Kubulu ciems tiek reorganizēts par pagastu. 1995.gadā tiek atklāts piemineklis represētajiem iedzīvotājiem. 2000. gadā tiek slēgta dzelzceļa līnija Sita—Pitalova, jo tā tiek uzskatīta par nerentablu. 2004. gadā tiek izveidots dabas liegums "Sitas—Pededzes paliene". 2006. gadā tiek izveidots pagasta karogs. 2009. gadā Kubuļu pagasts tiek pārdēvēts par Kubulu pagastu. 2009. gadā Kubulu pagasts tiek iekļauts Balvu novadā.<ref name= "par"/> Kubulu pagasts administatīvi ietilpt Balvu novadā. Tā centrs atrodas Balvu pilsētā, kur atrodas novada dome. Novada domi veido 15 pašvaldības vēlēšanās ievēlēti deputāti, bet to vada novada domes priekšsēdētājs. Šobrīd Balvu novada domes priekšsēdētājs ir Andris Kazinovskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=75&Itemid=328&lang=lv |title=Balvu novada mājaslapa, Deputāti |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160408014601/http://www.balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=75&Itemid=328&lang=lv |archivedate={{dat|2016|04|08||bez}} }}</ref> === 2013.gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti Kubulu pagastā === {| class="wikitable" |- ! Saraksts !! Zīmes !! Procenti |- | [[Centriskā partija Latvijas zemnieku savienība]] || 109 || 21,5% |- | [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] || 22 || 4,4% |- | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] || 15 || 3% |- | [[Vienotība]] || 43 || 8,5% |- | [[Latvijas Zaļā partija]] || 130 || 25,7% |- | [[Par prezidentālu republiku]] || 86 || 17% |- | [[Latgales partija]] ||37 || 7,3% |- | [[Saskaņas Centrs]] || 63 || 12,5%<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResIecPart-599.html |title=Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapa, 2013.gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130808214006/http://www.pv2013.cvk.lv/ResIecPart-599.html |archivedate={{dat|2013|08|08||bez}} }}</ref> |} Pirms novadu reformas 2009.gadā, katrā pagastā notika savas pašvaldību vēlēšanas un tika ievēlēti savi septiņi deputāti, bet pagastu vadīja pagasta priekšsēdētājs. Kopš novadu reformas vairs netiek ievēlēts pagasta priekšsēdētājs, bet pagastam ir pārvaldnieks. Kopš 2010.gada Kubulu pagasta pārvaldnieks ir [[Artūrs Luksts]]. === Kubulu pagasta vadītāju uzskatījums === {| class="wikitable" |- ! Vārds !! Pārvaldes laiks |- | Zinaīda Kupriša || 1959.-1987. |- | Rita Mača || 1987.-1999. |- | Tekla Supe || 1999.-2006. |- | Juris Boldāns || 2006. |- | Ivars Šmats || 2006.-2009. |- | Oskars Keišs || 2009.-2010. |- | Artūrs Luksts || kopš 2010.<ref name= "par"/> |} === Pieminekļi === * Rijnieku senkapi (Kara kapi)<ref>[http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Kubulu+pagasts&region=0&group=0&type=0 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts]{{Novecojusi saite}}</ref> Pie bijušās Balvu dzelzceļa stacijas ēkas atrodas piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. 2011. gadā piemiņas akmens tika restaurēts. Katru gadu 25. martā un 14. jūnijā pie tā norisinās atceres pasākumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=384 |title=Balvu kultūrvēstures datu bāze, Piemiņas akmens pie Balvu dzelzceļa stacijas |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304234419/http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=384 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Otrs piemineklis atrodas Celmenē, aiz Silaciema—Kurnas kapiem, un tas ir veltīts fašisma terora upuriem — 1941.gadā nošautajiem ebrejiem. [[Attēls:Памятный камень напротив здания вокзаа ст. Балви.jpg|thumb|250px|Piemiņas akmens pie Balvu stacijas]] == Iedzīvotāji == Kubulu pagasts iedzīvotāju skaita ziņā ir viens no lielākajiem Balvu novada pagastiem, lai gan tas ar katru gadu samazinās, kam par iemeslu ir mazā dzimstība un lielā mirstība, gan iedzīvotāju migrācija. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 15 gados === {| class="wikitable" |- ! Gads !! Iedzīvotāju skaits gada sākumā !! Izmaiņa |- | 2000 || 1821 || |- | 2001 || 1785 || -36 |- | 2002 || 1806 || +21 |- | 2003 || 1803 || -3 |- | 2004 || 1767 || -36 |- | 2005 || 1761 || -6 |- | 2006 || 1718 || -43 |- | 2007 || 1723 || +5 |- | 2008 || 1682 || -41 |- | 2009 || 1642 || -40 |- | 2010 || 1603 || -39 |- | 2011 || 1556 || -47 |- | 2012 || 1519 || -37 |- | 2013 || 1514 || -5 |- | 2014 || 1484 || -30<ref name="registrs"/> |- |2015 |1444 | -40 |- |2016 |1386 | -58 |- |2017 |1339 | -47 |} Etniskā sastāva ziņā Kubulu pagastā ir visai līdzīga situācija kā Latvijā kopumā ņemot, taču salīdzinot ar Latgales etnisko situāciju, Kubulu pagasts ir samērā latvisks. === Etniskais sastāvs 2009.gadā === {{bar box |float=left |width=300px |bars= {{bar percent|latvieši|green|76.7}} {{bar percent|krievi|red|20.05}} {{bar percent|baltkrievi|blue|1.05}} {{bar percent|pārējie|black|2.2}} }} {{-}} === Reliģija === Dominējošās reliģijas ir katoļticība, luterānisms un pareizticība. Kubulu pagastā nav nevienas baznīcas, taču ir trīs [[Krucifikss|krucifiksi]] un pansionātā "Balvi" ir lūgšanu telpa. Vecākais krucifikss atrodas Kurnas ciemā, tas uzstādīts 1992. gadā, iespējams, ka krucifikss Kurnā ir bijis jau 1930. gados, bet vēlāk padomju laikā nojaukts. 2006. gadā tika uzstādīts jauns krucifikss iepretim kultūras namam. Pie šie krucifiksa parasti katru gadu maijā notiek dziedājumi. 2008. gadā vēl viens krucifikss tika uzstādīts pie pansionāta «Balvi».<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balvurcb.lv/kb/?CategoryID=32 |title=Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze, Krucifiksi |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200924141850/http://www.balvurcb.lv/kb/?CategoryID=32 }}</ref> Pagastā ir 5 publiskās kapsētas — Silaciema-Kurnas, Pērkonu, Tutinavas un Romūkstu, kur pārsvarā apglabāti katoļticīgie, un Andrakalna kapsēta, kur pārsvarā apglabāti luterāņi. Pansionātam "Balvi" ir sava kapsēta. === Ievērojamas personības === * [[Juris Boldāns]] (1951), politiķis, īsu laiku [[9. Saeima]]s deputāts * [[Jānis Trupovnieks]], politiķis, bijušais Balvu pilsētas domes priekšsēdētājs,12. Saeimas deputāts * [[Rudīte Liepiņa]], māksliniece, Balvu mākslas skolas skolotāja * [[Elita Teilāne]], māksliniece, Balvu mākslas skolas direktore * Kārlis Ozoliņš, pedagogs, bijušais Stacijas pamatskolas direktors, novadpētnieks * [[Arvīds Šnepers]], rakstnieks, novadpētnieks, saņēmis Triju zvaigžņu ordeņa sudraba goda zīmi === Ciemi === Kubulu pagastā ir 38 ciemi. Lielākā daļa no tiem ir [[skrajciems|skrajciemi]], taču daži lielākie tiek pieskaitīti pie [[vidējciems|vidējciemiem]]. {| class="wikitable sortable" |- ! Ciema nosaukums !! Iedzīvotāju skaits !Gads!! saimniecību skaits |- | [[Balvu stacija]] ||243 |2015|| 127 |- | [[Druvenieki (Kubulu pagasts)|Druvenieki]] ||115 |2015|| 48 |- | [[Kurna]] ||152 |2015|| 78 |- | [[Celmene]] ||139 |2015|| 42 |- | [[Ežusala]] ||28 |2015|| 11 |- | [[Esmeraldova]] ||29 |2015|| 13 |- | [[Fabrika (ciems)|Fabrika]] ||89 |2015|| 28 |- | [[Vasiļjeva]] ||11 |2015|| 4 |- | [[Robežnieki (Kubulu pagasts)|Robežnieki]] ||25 |2015|| 13 |- | [[Dvorupe]] ||7 |2015|| 5 |- | [[Jāņusala]] ||1 |2015|| 4 |- | [[Oļģina]] ||1 |2015|| 7 |- | [[Nikolajeva (Kubulu pagasts)|Nikolajeva]] ||16 |2015|| 14 |- | [[Vladimirova]] ||12 |2015|| 8 |- | [[Gobusala]] ||8 |2015|| 6 |- | [[Līdumnīki]] ||4 |2015|| 3 |- | [[Pērkoni (Kubulu pagasts)|Pērkoni]] ||44 |2015|| 34 |- | [[Tutinava (Kubulu pagasts)|Tutinava]] ||35 |2015|| 21 |- | [[Guznava]] ||36 |2015|| 18 |- | [[Dekšņi (Kubulu pagasts)|Dekšņi]] ||1 |2015|| 1 |- | [[Pelnupe]] ||3 |2015|| 6 |- | [[Steķintava]] ||45 |2015|| 22 |- | [[Zači (Kubulu pagasts)|Zači]] ||35 |2015|| 12 |- | [[Krasnagorka]] ||20 |2015|| 7 |- | [[Briedīši]] || 28 |2015|| 11 |- | [[Celmenieki]] ||31 |2015|| 15 |- | [[Kozlova (Kubulu pagasts)|Kozlova]] || 9 |2015|| 7 |- | [[Lassinaja]] ||4 |2015|| 3 |- | [[Paulāni]] ||5 |2015|| 5 |- | [[Sita (ciems)|Sita]] ||27 |2015|| 15 |- | [[Stacija Sita]] || 3 |2003|| 3 |- | [[Stirnusala]] ||8 |2015|| 5 |- | [[Tīreļi (Kubulu pagasts)|Tīreļi]] ||18 |2015|| 11 |- | [[Silaciems]] || 27 |2015|| 13 |- | [[Grīvgals]] ||1 |2015|| 2 |- | [[Meirāni (Kubulu pagasts)|Meirāni]] ||24 |2015|| 10 |- | [[Pordari]] ||2 |2015|| 6 |- | [[Tropiņi (Kubulu pagasts)|Tropiņi]] ||19 |2015|| 8 |} 2009.gadā Krasnagorkas iedzīvotāji bija savākuši parakstus par ciema nosaukuma maiņu uz Mālkalni, tomēr nosaukuma maiņa nenotika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/12148/kubulu-pagasta-grib-atbrivoties-no-padomju-pagatnes |title=Kubulu pagastā grib atbrīvoties no padomju pagātnes |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304193917/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/12148/kubulu-pagasta-grib-atbrivoties-no-padomju-pagatnes |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Saimniecība == Lielākā daļa Kubulu pagasta iedzīvotāju nodarbojas ar lauksaimniecību, kokapstrādi un darbojas pakalpojumu un izglītības sfērā. Pagasta teritorijā nav lielu uzņēmumu, kuros tiktu nodarbināts liels skaits iedzīvotāju. Lielākā daļa uzņēmumu nodarbojas ar kokapstrādi. Lauksaimniecībā dominē piena produkcijas un lielopu gaļas pārstrāde, graudkopīpa un lopbarības sagatavošana. Pakalpojumu sfēra ir samērā maz attīstīta, jo tikai 3 km attālumā no pagasta centra atrodas Balvu pilsēta. Pagastā darbojas pamatskola, bērnudārzs un pansionāts. Tāpat pagasta centrā ir pieeami divi pārtikas veikali, bet attālākās pagasta vietas apkalpo autoveikals. == Izglītības un kultūra == Kubulu pagastā darbojas Stacijas pamatskola, kas ir viena no lielākajām lauku skolām Balvu novadā. 2013./2014.gada mācību gada sākumā Stacijas pamatskolā mācījās 102 skolēni. Bez pamatskolas pagastā darbojas arī pirmskolas izglītības iestāde "Ieviņa", kuru 2013./2014.mācību gada sākumā apmeklēja 64 bērni.<ref>[http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=category&layout=blog&id=245&Itemid=254&lang=lv Balvu novada mājaslapa, Statistika par izglītojamo skaitu novada izglītības iestādēs]{{Novecojusi saite}}</ref> Galvenokārt visi kultūras pasākumi norisinās Kubulu pagasta kultūras namā. Pagastā darbojas vairāki pašdarbības kolektīvi, kas regulāri sniedz koncertus gan pagasta iedzīvotājiem, gan dodas uz citām pagastiem un pilsētām, lai koncertētu. Kubulu pagastā darbojas bērnu un jauniešu deju kolektīvs "Cielaviņa", kas dibināts 2000.gadā, vidējās paaudzes deju kopa, kas savu darbību uzsākusi 2013.gadā, senjoru dāmu deju kopa "Rūtas", kas darbojas kopš 2007.gada, garīgo dziesmu ansamblis "Vakarblāzma", kura pirmsākumi meklējami 2006.gadā, un vecākais pašdarbības kolektīvs, kas savu darbību uzsācis 1999.gadā, ir jauktais vokālais ansamblis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balvurcb.lv/kb/?CategoryID=53 |title=Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze, Kolektīvi |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304233439/http://www.balvurcb.lv/kb/?CategoryID=53 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Kubulu pagasts| ]] [[Kategorija:Balvu pagasts]] hku040fnf2t3yhfcjmfnawv50zjr8g5 3673286 3673285 2022-08-21T05:56:44Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāji */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Kubulu pagasts | karte = Kubulu pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Balvu novads | centrs = Kubuli | platība = 167,19 | iedzīvotāji = 1339<ref name="registrs">[http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/iedzivotaju-registrs/ PMLP mājaslapa]</ref> | iedzīvotāji_gads = 2017 | blīvums = {{#expr: 1484 / 167.19 round 1}} | izveidots = 1991 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Kubulu pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] teritoriālajām vienībām. Izvietojusies novada ziemeļrietumos, robežojas ar sava novada [[Balvi|Balvu]] pilsētu un [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastu]], [[Vīksnas pagasts|Vīksnas]] un [[Bērzkalnes pagasts|Bērzkalnes pagastiem]], [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Jaunannas pagasts|Jaunannas]] un [[Mālupes pagasts|Mālupes pagastiem]], kā arī [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Litenes pagasts|Litenes pagastu]]. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Sita pie Sitas stacijas 2001-04-28.jpg|thumb|250px|[[Sita]]s upe pie [[Sita (stacija)|Sitas stacijas]]]] Kubulu pagasts atrodas Latgales ziemeļaustrumos un robežojas ar Vidzemi. Tā platība ir 167,19 km{{sup|2}}. Tas robežojas ar Gulbenes novada Litenes pagastu, Alūksnes novada Jaunannas un Mālupes pagastiem, Rugāju novada Rugāju pagastu un Balvu novada Balvu, Bērzkalnes un Vīksnas pagastiem, kā arī ar Balvu pilsētu. Kubulu pagasta teritorija atrodas [[Austrumlatvijas zemiene|Austramlatvijas zemienē]]. Lielākā daļa pagasta teritorijas ir pieskaitāma pie [[Adzeles pacēlums|Adzeles pacēluma]], tikai pagasta dienvidu daļa iestiepjas [[Lubāna līdzenums|Lubāna līdzenumā]]. Augstākās virsotnes atrodas pagasta ziemeļu daļā. 40,6% pagasta zemes klāj meži, kas ir viens no mežainākajiem Balvu novada pagastiem. 30,8% zemes tiek izmantota lauksaimniecībā. 3,4% aizņem krūmāji, bet tikai 2% pagasta zemes veido purvi. 3,5% pagasta atrodas zem ūdens, 2,2% aizņem ceļi, bet 0,8% veido pagalmi.Vēl citiem mērķiem tiek izmantota 1,5% pagasta zemes. === Klimats === Gada vidējā temperatūra 4.8{{sup|o}}C, siltākais mēnesis jūlijs + 17{{sup|o}}C, augstākais janvāris — 7{{sup|o}}C. Bezsala periods gadā ~135 dienas, augsnes sasaluma sākums no 10 decembra un pilnīga augsnes atkušana no 15 aprīļa. Nokrišņu daudzums 550-600 mm gadā, 20-25% sniega veidā. Sniega sega 110-130 dienu ar lielām novirzēm siltās un augstās ziemās. === Ģeoloģija === Kubulu pagasta teritorijā ir atrodami vairāki derīgie izrakteņi. Pagasta dienvidu daļā ir atrodama smilts, granti var atrast Silaciemā, sapropelis ir atrodams [[Pērkonu ezers|Pērkonu ezerā]], nelieli kūdras krājumi ir pieejami Sitā, māls nelielā daudzumā ir atrodams Druveniekos. === Hidrogrāfija === 3,5% Kubulu pagasta teritorijas klāj ūdens. ==== Upes ==== [[Bērzupe]], [[Bolupe]], [[Dvorupe]], [[Dzirla]], [[Kurna]], [[Līpupe]], [[Palnupe]], [[Raganiņa]], [[Silacīma upīte]], [[Sita]], [[Vilkariucis]], [[Zaļčupe]]. ==== Ezeri ==== [[Balvu ezers]], [[Pārkunu ezers]]. == Daba == Pagasta teritorijā atrodas dabas liegums «Sitas un Pededzes paliene. Tajā plānota dabas taka. Bez dabas lieguma pagastā pie [[Balvu ezers|Balvu ezera]] atrodas dabas parks «Vecais parks», kā arī pagasta teritorijā atrodami arī vairāki dižkoki. Aiz bērnudārza «Ieviņa» atrodas «Pasaku mežs». Pagasta augsnes veidojušās uz nabadzīgiem pārskalotas smilts cilmiežiem. Dominē velēnu gleja un velēnu glejotās augsnes, kas ir piemērotas tikai zālāju audzēšanai, tāpēc ievērojamas lauksaimniecības zemes platības netiek apstrādātas un pilnībā apsaimniekotas. Pagasta teritorijā samēra zema augsnes auglība, aramzemei tā ir ~19—29 balles. Lielu daļu pagasta teritorijas klāj meži. Lielāka daļa no tiem jaukti vai skujkoku meži. Kubulu pagasta teritorijā ir [[dabas liegums "Sitas un Pededzes paliene"]], kura lielākā daļa gan iestiepjas Litenes pagastā. Dabas liegums ir izveidots, lai aizsargātu nepārveidotā palieņu pļavas ar vecupēm un ozolu grupām, kā arī, lai aizsargātu teritorijā sastopamās augu un dzīvnieku sugas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=28429 |title=Latvijas Dabas fonda mājaslapa, Sitas-Pededzes paliene |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070911210347/http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=28429 |archivedate={{dat|2007|09|11||bez}} }}</ref> Pagasta teritorijā pārsvarā ir sastopami tie paši dzīvnieki, kas visā Latvijas teritorijā. Tā kā lielu pagasta teritoriju aizņem meži, liela daļa no tiem ir meža dzīvnieki, sastopami ir lāči, vilki, lapsas, stirnas, mežacūkas, kā arī citi meža dzīvnieki. Pagasta mežu teritorijā ir vairāki mikroliegumi, kas izveidoti medņu aizsardzībai. Pagasta ezeros ir atrodas tādas zivis, kā karūsas, līdakas, asari, raudas, līņi un plauži. == Vēsture == Kubulu pagasts savu nosaukumu ieguvis pateicoties Kubulu meža masīvam, kas klāja lielāko daļu agrākā pagasta teritorijas. Pēc kādas leģendas, kad mežs vēl piederējies vietējiem muižniekiem, tajā zemniekiem bija aizliegts medīt. Tomēr zemnieki šajā mežā tomēr medījuši, bet lai muižkungs neko nenojaustu nomedīto gaļu salikuši milzīgs kubulos, kad gatavoti no turpat mežā augošajiem kokiem un ierakuši zemē. Šādus zemē ieraktus gaļas kubulus muižkungs tomēr reizēm atradis, tāpēc meža masīvs nosaukts Kubulu vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.laukuforums.lv/kubuli.html |title=laukuforums.lv |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305001311/http://www.laukuforums.lv/kubuli.html |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> No 1991. līdz 2010.gadam pagasts tika dēvēt par Kubuļu pagastu, bet 2010.gadā nosaukums nomainīts uz Kubulu pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=1757%3A1757&catid=146%3A12082010-protokols-nr14&Itemid=159&lang=lv |title=Balvu novada mājaslapa, lēmums par Kubuļu pagasta nosakuma maiņu |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160407123355/http://www.balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=1757:1757&catid=146:12082010-protokols-nr14&Itemid=159&lang=lv |archivedate={{dat|2016|04|07||bez}} }}</ref> Nav daudz ziņu par Kubulu pagasta senāko vēsturi, tomēr arheoloģiskie atradumi liecina, ka pagasta teritorija bijusi apdzīvota jau kopš akmens laikmeta. [[Pērkonu ezers|Pērkona ezera]] krastos atrodas trīs senkapi. Vienam no tiem ir piešķirts valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa statuss,bet pārējie divi ir vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi. Rijnieku senkapos, kas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, 1964.gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi S. Laula un J. Graudoņa vadībā. Tika atklāti 19 apbedījumi akmens šķirstos un 5 vēlāki skeletapbedījumi. Akmens šķirstu izmēri no 1,5 — 2,2 m gari, no 0,4 – 1 m plati. Tie rūpīgi veidoti no liela izmēra akmeņiem, kuru starpas aizpildītas ar mazākiem akmeņtiniem. Apbedījumu veids, kā arī atsevišķās gludās un tekstilās keramikas lauskas ļāva senkapus datēt ar 1.g.t.p.m.ē. beigām. Četri vēlākie skeletkapi un savrupatradumi datējami ar 13.-14. gs, viens — ar 17. gs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=172 |title=Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze Rijnieku senkapi |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200924150651/http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=172 }}</ref> Arī Kubulu senkapos, ko reizēm dēvē arī par kara kapiem, 1940.gadā tika vaikti arheoloģiskie izrakumi K.Oša vadībā, un tika atrasti vairāki apbedījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=163 |title=Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze, Kubulu senkapi |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304233434/http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=163 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Bez senkapiem pie Pērkona ezera, arī [[Sita]]s upes krastos ir atrodas atsevišķi savrupatradumi, kuros atrasti akmens cirvis, bronzas ķemme un šķiltavakmens. Vēlajā dzelzs laikmetā Kubulu pagasta teritorija atradās [[Atzele]]s zemē, kuru apdzīvoja [[latgaļi]]. Atzeles centrs atradās [[Alūksne|Alūksnē]] vai [[Gaujiena|Gaujienā]] un tā bija sadalīta sešos novados — Gaujienā, Alūksnē, Purnavā, Bērzenē, Ābelenē un Abrenē. Domājams, ka visticamāk, Kubulu pagasta teritorija ietilpa Purnavas novadā, kā centrs atradies [[Viļaka|Viļakā]]. === Viduslaiki === 1224. gadā [[Tālava]]s un [[Adzeles zeme]]s tika sadalīts starp [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]] un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]]. Tagadējā Kubulu pagasta teritorija tika iekļauta [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Latvju gals|Latvju galā]]. Iespējams pagasta teritorija bija iekļauta [[Gulbene]]s draudzes novadā, jo tur atradās tuvākā pils. Kad 1549. gadā Kokneses soģis Gotarts Neils tika apvainots vecās zemes grāmatas nenodošanā, nodokļu slēpšanā, zemnieku mantas atņemšanā un prettiesiskā zemes lietošanā, viņa taisnošanās pierakstā pieminēta Purnava, Bērzene un Balvi (Balbe). 1551. gada 3. martā Rīgas arhibīskaps [[Brandenburgas Vilhelms|Vilhelms]] izlēņoja zemi pie [[Balvu ezers|Balvu ezera]] bruņiniekam Hansam Meihsneram. Pieminēts arī vecais un jaunais Balvu ceļš, Balvu ezers, pie kura atrodas akmens ar iezīmētu krustu, un [[Bolupe]].<ref name="ezeru">I.Šaicāne "Balvi — pilsēta ezeru krastos — vēstures lappusēs (1549—2009)"</ref> === Polijas-Lietuvas valsts === Pēc [[Livonijas konfederācija]]s sabrukuma Kubulu pagasta teritorija 1561.gadā tika iekļauta [[Pārdaugavas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija]]s Viļakas traktā. Savukārt Viļakas trakts bija sadalīts Balvu, Viļakas un [[Baltinava]]s galos.<ref name= "ezeru"/> Kubulu pagasta teritorija ietilpa Balvu galā. Traktu pārvaldīja stārasts, kura rezidence bija [[Marienhauzenas pils]] Viļakā. 1621.gadā pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|poļu—zviedru kara]] [[Vidzeme]]s teritorija nonāca [[Zviedrija]]s sastāvā, bet atlikusī [[Latgale]]s teritorija tika pārdēvētā par [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadiju]]. ==== Viļakas stārastu uzskaitījums ==== {| class="wikitable" |- ! Vārds !! Valdīšanas laiks |- | [[Nikolajs Suhodoļskis]] || ap 1598. |- | [[Jans Karols Hodkevičs]] || |- | [[Hilzeni|Georgs Konstantīns Hilzens]] || 1712.—1721. |- | [[Hilzeni|Jans Augusts Hilzens]] || 1721.— |- | [[Hilzeni|Justiāns Hilzens]] || —1772.<ref>[http://www.baltinava.lv/index.php?lapa=turMenu1-1 Baltinavas novada mājaslapa]{{Novecojusi saite}}</ref> |} 1738.gada [[Viļakas muiža]]s inventarizācijas datos Balvu galā minētas 14 sādžas, starp tām arī [[Pērkoni (Kubulu pagasts)|Pērkonu]] un [[Steķintava]]s sādžas.<ref name= "ezeru"/> === Krievijas impērija === Pēc [[Polijas dalīšanas|Pirmās Polijas-Lietuvas]] dalīšanas no 1772. līdz 1776. gadam [[Balvu muiža]] ietilpa [[Pleskavas guberņa]]s [[Daugavas province|Daugavas provincē]], tad [[Polockas guberņa]]s [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]]. No 1796. gada tā ietilpa [[Baltkrievijas guberņa]]s, no 1802. gada [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā. ==== Balvu muižas īpašnieku uzskaitījums ==== {| class="wikitable" |- ! Īpašnieks !! Pārvaldes laiks |- | [[Ivans Jelagins]] || 1772.-1794. |- | [[Nikolajs Buturļins]] || 1794.-1806. |- | [[Semjons Horožanskis]] || 1806. — pirms 1836. |- | [[Pjotrs Horožanskis]] || pirms 1836. — pirms 1870. |- | [[Aleksandrs Horožanskis]] || pirms 1870.-1878. |- | [[Oto fon Tranzē-Rozeneks]] || 1878.-1897. |- | [[Emīlija Trabotti]] || 1897.-1906. |- | [[Zemnieku zemes banka]] || 1906.-1911. |- | [[Anna Ščerbatova]] || 1911.-1920.<ref name="ezeru"/> |} 19. gadsimta beigās sāka veidoties Balvu muižas pagasts. 1878. gada Ludzas apriņķa apdzīvoto vietu sarakstā atrodamas ziņas arī par Balvu pagastu. Kopā minēta 21 sēta ar 43 mājām, kurās dzīvoja 1158 vīrieši un 1063 sievietes, 721 lasītpratējs. 1880. gados Balvu pagastā bija 3703 brīvlaistie zemnieki, 137 apdzīvotas vietas, viena katoļu un pareizticīgo baznīca, viena skola un viena slimnīca, viena labības rezerves noliktava, viena ķieģeļnīca, vienas ūdensdzirnavas, 12 krogi. Balvu pagasts bija viens no pirmajiem Latgalē, kur zemnieki pārgāja dzīvot viensētās.<ref name= "ezeru"/> 1902. gadā uzbūvēja dzelzceļa līniju [[Pitalova]] — Sita, ko 1916. gadā pagarināja līdz Gulbenei. Pirmie vilcieni pa līniju sāka kursēt 1904. gadā. 1904. gadā sāka būvēt Kubulu pagastskolu (mūsdienās Stacijas pamatskola). [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas laikā]] Sitas apkārtnē notika sadursmes starp revolucionāriem un kazakiem.<ref name= "ezeru"/> 20. gadsimta sākumā zemes banka atpirka zemi no Balvu muižas, kas tika sadalīta kvartālos, kurus savukārt sadalīja [[zemnieku saimniecība|zemnieku saimniecībās]] pareizticīgajiem. Pirmā pasaules kara gados meža darbos Kubulu pagastā tika nodarbināti ķīnieši, taču daudzi no viņiem gāja bojā, jo nekad nebija šādu darbu strādājuši.<ref name="par">[http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=category&layout=blog&id=226&Itemid=217&lang=lv Balvu novada mājaslapa, ziņas par Kubulu pagastu]{{Novecojusi saite}}</ref> === Latvijas Republika (1918—1940) === Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] beigām, 1924.gadā tika izveidots [[Jaunlatgales apriņķis]],kurā ietilpa 12 pagasti (vēlāk 15), tajā skaitā arī Balvu pagasts. 1935. gadā Kubulu pagasta teritorijā darbojās trīs pirmās pakāpes pamatskolas (Sitā, Balvu Stacijā un Kubulos), divas dzirnavas (Esmeraldovā un Celmenē (Celmenes dzirnavu dibinātājs bija Voldemārs Lange, kas tās dibināja 19.gadsimta beigās)) un Sitas mežniecība. Latvijas laikā tika latviskoti daudzi apdzīvotu vietu nosaukumi: {| class="wikitable" |- ! Agrākais nosaukums !! Šobrīdējais nosaukums |- | Podgraņičnaja || Robežnieki |- | Paulova || Paulāni |- | Ivanova || Jāņusala |- | Antonova || Līdumnieki |- | Stancionaja || Celmenieki |- | Evgenjevo || Ežusala |- | daļa Kozlovas || Stirnusala |- | daļa Lossinajas || Briedīši |- | Tropova || Tropiņi |- | Konstantinova || Tīreļi |} === Otrais pasaules karš === [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā 1940. gada 17. jūnijā Balvos ienāca [[Sarkanā armija]]. [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā Balvu stacijā notika izvešanas akcija, 1941. gada 2. jūlijā Balvus okupēja [[Vērmahts]]. 1941. gada 8.-9. augustā Celmenes mežā nošāva Balvu ebrejus (no 500 līdz gandrīz 1000 cilvēku). 1944. gada 29. jūnijā Balvus okupēja Sarkanā armija. 1945. gada 21. jūlijā Romūkstu mežā notika Romūkstu kauja starp nacionālajiem partizāniem un padomju karaspēku. Partizāni tika aplenkti un desmit no viņiem krita kaujā.<ref name= "ezeru"/> === Padomju laiks === 1945. gadā tiek likvidēti pagasti. Tagadējā Kubulu pagasta teritorijā tiek izveidotas trīs ciema padomes — Kubulu, Celmenes un Dekšņu. 1949. gadā tiek izveidots [[Balvu rajons]], kurā tika iekļauta arī Kubulu pagasta teritorija. Sākotnēji, veidojoties pirmajiem kolhoziem, gandrīz katrā ciemā bija pa nelielam kolhozam. 1950. gadā Sitas II kolhozs "Beregovoje", Sitas III kolhozs "Novaja žižņ", Kozlovas kolhozs "Vperjod" un Lassinajas kolhozs "Putj Ļeņina" apvienojās kolhozā [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] vārdā nosauktajā kolhozā, bet Liepavas kolhozs "Draudzība", Briedīšu kolhozs "Briežusala", Tīreļu kolhozs "Brīvā zeme", Paulānu kolhozs "Ziemeļzvaigzne" un Robežnieku kolhozs "Robežnieki" apvienojas kolhozā "Staļina ceļs". 1951. gadā abi kolhozi apvienojās saimniecībā ar nosaukumu "Staļina ceļš". 1959. gadā tiek likvidētās Celmenes un Dekšņu ciema padomes, kas tiek pievienotas Kubulu ciema padomei. 1960. gadā tiek apvienoti mazie kolhozi un tiek izveidota padomju saimniecība "Balvi".<ref name= "par"/> 1972. gadā tiek atklāts kultūras nams, 1989. gadā tiek uzcelts bērnudārzs. === Mūsdienas === 1991. gada 28. maijā Kubulu ciems tiek reorganizēts par pagastu. 1995.gadā tiek atklāts piemineklis represētajiem iedzīvotājiem. 2000. gadā tiek slēgta dzelzceļa līnija Sita—Pitalova, jo tā tiek uzskatīta par nerentablu. 2004. gadā tiek izveidots dabas liegums "Sitas—Pededzes paliene". 2006. gadā tiek izveidots pagasta karogs. 2009. gadā Kubuļu pagasts tiek pārdēvēts par Kubulu pagastu. 2009. gadā Kubulu pagasts tiek iekļauts Balvu novadā.<ref name= "par"/> Kubulu pagasts administatīvi ietilpt Balvu novadā. Tā centrs atrodas Balvu pilsētā, kur atrodas novada dome. Novada domi veido 15 pašvaldības vēlēšanās ievēlēti deputāti, bet to vada novada domes priekšsēdētājs. Šobrīd Balvu novada domes priekšsēdētājs ir Andris Kazinovskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=75&Itemid=328&lang=lv |title=Balvu novada mājaslapa, Deputāti |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160408014601/http://www.balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=75&Itemid=328&lang=lv |archivedate={{dat|2016|04|08||bez}} }}</ref> === 2013.gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti Kubulu pagastā === {| class="wikitable" |- ! Saraksts !! Zīmes !! Procenti |- | [[Centriskā partija Latvijas zemnieku savienība]] || 109 || 21,5% |- | [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] || 22 || 4,4% |- | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] || 15 || 3% |- | [[Vienotība]] || 43 || 8,5% |- | [[Latvijas Zaļā partija]] || 130 || 25,7% |- | [[Par prezidentālu republiku]] || 86 || 17% |- | [[Latgales partija]] ||37 || 7,3% |- | [[Saskaņas Centrs]] || 63 || 12,5%<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResIecPart-599.html |title=Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapa, 2013.gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130808214006/http://www.pv2013.cvk.lv/ResIecPart-599.html |archivedate={{dat|2013|08|08||bez}} }}</ref> |} Pirms novadu reformas 2009.gadā, katrā pagastā notika savas pašvaldību vēlēšanas un tika ievēlēti savi septiņi deputāti, bet pagastu vadīja pagasta priekšsēdētājs. Kopš novadu reformas vairs netiek ievēlēts pagasta priekšsēdētājs, bet pagastam ir pārvaldnieks. Kopš 2010.gada Kubulu pagasta pārvaldnieks ir [[Artūrs Luksts]]. === Kubulu pagasta vadītāju uzskatījums === {| class="wikitable" |- ! Vārds !! Pārvaldes laiks |- | Zinaīda Kupriša || 1959.-1987. |- | Rita Mača || 1987.-1999. |- | Tekla Supe || 1999.-2006. |- | Juris Boldāns || 2006. |- | Ivars Šmats || 2006.-2009. |- | Oskars Keišs || 2009.-2010. |- | Artūrs Luksts || kopš 2010.<ref name= "par"/> |} === Pieminekļi === * Rijnieku senkapi (Kara kapi)<ref>[http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Kubulu+pagasts&region=0&group=0&type=0 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts]{{Novecojusi saite}}</ref> Pie bijušās Balvu dzelzceļa stacijas ēkas atrodas piemiņas akmens komunistiskā režīma upuriem. 2011. gadā piemiņas akmens tika restaurēts. Katru gadu 25. martā un 14. jūnijā pie tā norisinās atceres pasākumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=384 |title=Balvu kultūrvēstures datu bāze, Piemiņas akmens pie Balvu dzelzceļa stacijas |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304234419/http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=384 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Otrs piemineklis atrodas Celmenē, aiz Silaciema—Kurnas kapiem, un tas ir veltīts fašisma terora upuriem — 1941.gadā nošautajiem ebrejiem. [[Attēls:Памятный камень напротив здания вокзаа ст. Балви.jpg|thumb|250px|Piemiņas akmens pie Balvu stacijas]] == Iedzīvotāji == Kubulu pagasts iedzīvotāju skaita ziņā ir viens no lielākajiem Balvu novada pagastiem, lai gan tas ar katru gadu samazinās, kam par iemeslu ir mazā dzimstība un lielā mirstība, gan iedzīvotāju migrācija. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 15 gados === {| class="wikitable" |- ! Gads !! Iedzīvotāju skaits gada sākumā !! Izmaiņa |- | 2000 || 1821 || |- | 2001 || 1785 || -36 |- | 2002 || 1806 || +21 |- | 2003 || 1803 || -3 |- | 2004 || 1767 || -36 |- | 2005 || 1761 || -6 |- | 2006 || 1718 || -43 |- | 2007 || 1723 || +5 |- | 2008 || 1682 || -41 |- | 2009 || 1642 || -40 |- | 2010 || 1603 || -39 |- | 2011 || 1556 || -47 |- | 2012 || 1519 || -37 |- | 2013 || 1514 || -5 |- | 2014 || 1484 || -30<ref name="registrs"/> |- |2015 |1444 | -40 |- |2016 |1386 | -58 |- |2017 |1339 | -47 |} Etniskā sastāva ziņā Kubulu pagastā ir visai līdzīga situācija kā Latvijā kopumā ņemot, taču salīdzinot ar Latgales etnisko situāciju, Kubulu pagasts ir samērā latvisks. === Etniskais sastāvs 2009.gadā === {{bar box |float=left |width=300px |bars= {{bar percent|latvieši|green|76.7}} {{bar percent|krievi|red|20.05}} {{bar percent|baltkrievi|blue|1.05}} {{bar percent|pārējie|black|2.2}} }} {{-}} === Reliģija === Dominējošās reliģijas ir katoļticība, luterānisms un pareizticība. Kubulu pagastā nav nevienas baznīcas, taču ir trīs [[Krucifikss|krucifiksi]] un pansionātā "Balvi" ir lūgšanu telpa. Vecākais krucifikss atrodas Kurnas ciemā, tas uzstādīts 1992. gadā, iespējams, ka krucifikss Kurnā ir bijis jau 1930. gados, bet vēlāk padomju laikā nojaukts. 2006. gadā tika uzstādīts jauns krucifikss iepretim kultūras namam. Pie šie krucifiksa parasti katru gadu maijā notiek dziedājumi. 2008. gadā vēl viens krucifikss tika uzstādīts pie pansionāta «Balvi».<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balvurcb.lv/kb/?CategoryID=32 |title=Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze, Krucifiksi |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200924141850/http://www.balvurcb.lv/kb/?CategoryID=32 }}</ref> Pagastā ir 5 publiskās kapsētas — Silaciema-Kurnas, Pērkonu, Tutinavas un Romūkstu, kur pārsvarā apglabāti katoļticīgie, un Andrakalna kapsēta, kur pārsvarā apglabāti luterāņi. Pansionātam "Balvi" ir sava kapsēta. === Ievērojamas personības === * [[Juris Boldāns]] (1951), politiķis, īsu laiku [[9. Saeima]]s deputāts * [[Jānis Trupovnieks]], politiķis, bijušais Balvu pilsētas domes priekšsēdētājs,12. Saeimas deputāts * [[Rudīte Liepiņa]], māksliniece, Balvu mākslas skolas skolotāja * [[Elita Teilāne]], māksliniece, Balvu mākslas skolas direktore * Kārlis Ozoliņš, pedagogs, bijušais Stacijas pamatskolas direktors, novadpētnieks * [[Arvīds Šnepers]], rakstnieks, novadpētnieks, saņēmis Triju zvaigžņu ordeņa sudraba goda zīmi === Ciemi === Kubulu pagastā ir 38 ciemi. Lielākā daļa no tiem ir [[skrajciems|skrajciemi]], taču daži lielākie tiek pieskaitīti pie [[vidējciems|vidējciemiem]]. {| class="wikitable sortable" |- ! Ciema nosaukums !! Iedzīvotāju skaits !Gads!! saimniecību skaits |- | [[Balvu stacija]] ||243 |2015|| 127 |- | [[Druvenieki (Kubulu pagasts)|Druvenieki]] ||115 |2015|| 48 |- | [[Kurna]] ||152 |2015|| 78 |- | [[Celmene]] ||139 |2015|| 42 |- | [[Ežusala]] ||28 |2015|| 11 |- | [[Esmeraldova]] ||29 |2015|| 13 |- | [[Fabrika (ciems)|Fabrika]] ||89 |2015|| 28 |- | [[Vasiļjeva]] ||11 |2015|| 4 |- | [[Robežnieki (Kubulu pagasts)|Robežnieki]] ||25 |2015|| 13 |- | [[Dvorupe]] ||7 |2015|| 5 |- | [[Jāņusala]] ||1 |2015|| 4 |- | [[Oļģina]] ||1 |2015|| 7 |- | [[Nikolajeva (Kubulu pagasts)|Nikolajeva]] ||16 |2015|| 14 |- | [[Vladimirova]] ||12 |2015|| 8 |- | [[Gobusala]] ||8 |2015|| 6 |- | [[Līdumnīki]] ||4 |2015|| 3 |- | [[Pērkoni (Kubulu pagasts)|Pērkoni]] ||44 |2015|| 34 |- | [[Tutinava (Kubulu pagasts)|Tutinava]] ||35 |2015|| 21 |- | [[Guznava]] ||36 |2015|| 18 |- | [[Dekšņi (Kubulu pagasts)|Dekšņi]] ||1 |2015|| 1 |- | [[Pelnupe]] ||3 |2015|| 6 |- | [[Steķintava]] ||45 |2015|| 22 |- | [[Zači (Kubulu pagasts)|Zači]] ||35 |2015|| 12 |- | [[Krasnagorka]] ||20 |2015|| 7 |- | [[Briedīši]] || 28 |2015|| 11 |- | [[Celmenieki]] ||31 |2015|| 15 |- | [[Kozlova (Kubulu pagasts)|Kozlova]] || 9 |2015|| 7 |- | [[Lassinaja]] ||4 |2015|| 3 |- | [[Paulāni]] ||5 |2015|| 5 |- | [[Sita (ciems)|Sita]] ||27 |2015|| 15 |- | [[Stacija Sita]] || 3 |2003|| 3 |- | [[Stirnusala]] ||8 |2015|| 5 |- | [[Tīreļi (Kubulu pagasts)|Tīreļi]] ||18 |2015|| 11 |- | [[Silaciems]] || 27 |2015|| 13 |- | [[Grīvgals]] ||1 |2015|| 2 |- | [[Meirāni (Kubulu pagasts)|Meirāni]] ||24 |2015|| 10 |- | [[Pordari]] ||2 |2015|| 6 |- | [[Tropiņi (Kubulu pagasts)|Tropiņi]] ||19 |2015|| 8 |} 2009.gadā Krasnagorkas iedzīvotāji bija savākuši parakstus par ciema nosaukuma maiņu uz Mālkalni, tomēr nosaukuma maiņa nenotika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/12148/kubulu-pagasta-grib-atbrivoties-no-padomju-pagatnes |title=Kubulu pagastā grib atbrīvoties no padomju pagātnes |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304193917/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/12148/kubulu-pagasta-grib-atbrivoties-no-padomju-pagatnes |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Saimniecība == Lielākā daļa Kubulu pagasta iedzīvotāju nodarbojas ar lauksaimniecību, kokapstrādi un darbojas pakalpojumu un izglītības sfērā. Pagasta teritorijā nav lielu uzņēmumu, kuros tiktu nodarbināts liels skaits iedzīvotāju. Lielākā daļa uzņēmumu nodarbojas ar kokapstrādi. Lauksaimniecībā dominē piena produkcijas un lielopu gaļas pārstrāde, graudkopīpa un lopbarības sagatavošana. Pakalpojumu sfēra ir samērā maz attīstīta, jo tikai 3 km attālumā no pagasta centra atrodas Balvu pilsēta. Pagastā darbojas pamatskola, bērnudārzs un pansionāts. Tāpat pagasta centrā ir pieeami divi pārtikas veikali, bet attālākās pagasta vietas apkalpo autoveikals. == Izglītības un kultūra == Kubulu pagastā darbojas Stacijas pamatskola, kas ir viena no lielākajām lauku skolām Balvu novadā. 2013./2014.gada mācību gada sākumā Stacijas pamatskolā mācījās 102 skolēni. Bez pamatskolas pagastā darbojas arī pirmskolas izglītības iestāde "Ieviņa", kuru 2013./2014.mācību gada sākumā apmeklēja 64 bērni.<ref>[http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=category&layout=blog&id=245&Itemid=254&lang=lv Balvu novada mājaslapa, Statistika par izglītojamo skaitu novada izglītības iestādēs]{{Novecojusi saite}}</ref> Galvenokārt visi kultūras pasākumi norisinās Kubulu pagasta kultūras namā. Pagastā darbojas vairāki pašdarbības kolektīvi, kas regulāri sniedz koncertus gan pagasta iedzīvotājiem, gan dodas uz citām pagastiem un pilsētām, lai koncertētu. Kubulu pagastā darbojas bērnu un jauniešu deju kolektīvs "Cielaviņa", kas dibināts 2000.gadā, vidējās paaudzes deju kopa, kas savu darbību uzsākusi 2013.gadā, senjoru dāmu deju kopa "Rūtas", kas darbojas kopš 2007.gada, garīgo dziesmu ansamblis "Vakarblāzma", kura pirmsākumi meklējami 2006.gadā, un vecākais pašdarbības kolektīvs, kas savu darbību uzsācis 1999.gadā, ir jauktais vokālais ansamblis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balvurcb.lv/kb/?CategoryID=53 |title=Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze, Kolektīvi |access-date={{dat|2014|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304233439/http://www.balvurcb.lv/kb/?CategoryID=53 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Balvu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Balvu rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Balvu novada pagasti]] [[Kategorija:Kubulu pagasts| ]] [[Kategorija:Balvu pagasts]] fzbiygvf7afx50yfou17z2l5tvg8h8x 0 27460 3673199 3511749 2022-08-20T23:09:19Z Feens 37 pievienoju [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Acupīte | citvalsts = Igaunija | citnosaukums = Atse | citvaloda = et | citvaloriģin = Atse jõgi | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Pilicis]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Rūja]] | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=55 | sāk_plat_s=47 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=25 | sāk_gar_m=36 | sāk_gar_s=34 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=53 | iet_plat_s=11 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=25 | iet_gar_m=28 | iet_gar_s=18 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis ={{LAT}}<br />{{EST}} | tek_caur = | garums = 39 | garums_latvijā = 36,4 | iztekas_augstums = 86,3 | ietekas_augstums = | kritums = 40 | caurtece = | gada_notece = | baseins = 275,7 | baseins_latvijā = 252,3 | pietekas = [[Gulbene (upe)|Gulbene]], [[Ķire]] | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Acupīte''' (arī '''Acupe''')<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=95218 |title=Informācija par objektu: Acupīte |accessdate={{dat|2016|07|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[upe]] [[Latvija|Latvijā]], [[Rūja]]s kreisā krasta pieteka [[Valkas novads|Valkas]] un [[Valmieras novads|Valmieras]] novados. Sākas [[Pilicis|Piliča]] ezerā netālu no [[Igaunija]]s robežas, 87 metrus [[virs jūras līmeņa]]. 4,6 km garumā ir Latvijas un Igaunijas robežupe (tek caur [[Pukšezers|Pukšezeru]]). Ietek Rūjā [[Naukšēni|Naukšēnos]].<ref>{{Latvijas daba}}</ref> Pietekas: [[Kiviste]] (Igaunijā), [[Pētersona grāvis]], [[Baltupe (Acupītes pieteka)|Baltupe]], [[Ķire]] (kreisās), [[Maiļupīte (Acupītes pieteka)|Maiļupīte]], [[Spriņģupīte]], [[Gulbene (upe)|Gulbene]] (labās). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Rūjas pietekas}} [[Kategorija:Valkas novada upes]] [[Kategorija:Valmieras novada upes]] [[Kategorija:Naukšēnu novada upes]] [[Kategorija:Latvijas robežupes]] [[Kategorija:Igaunijas upes]] [[Kategorija:Acupīte]] [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]] d3af82z5j34bajapv9q09rfp16sw2zw 3673200 3673199 2022-08-20T23:09:29Z Feens 37 pievienoju [[Kategorija:Ērģemes pagasts]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Acupīte | citvalsts = Igaunija | citnosaukums = Atse | citvaloda = et | citvaloriģin = Atse jõgi | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Pilicis]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Rūja]] | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=55 | sāk_plat_s=47 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=25 | sāk_gar_m=36 | sāk_gar_s=34 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=53 | iet_plat_s=11 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=25 | iet_gar_m=28 | iet_gar_s=18 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis ={{LAT}}<br />{{EST}} | tek_caur = | garums = 39 | garums_latvijā = 36,4 | iztekas_augstums = 86,3 | ietekas_augstums = | kritums = 40 | caurtece = | gada_notece = | baseins = 275,7 | baseins_latvijā = 252,3 | pietekas = [[Gulbene (upe)|Gulbene]], [[Ķire]] | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Acupīte''' (arī '''Acupe''')<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=95218 |title=Informācija par objektu: Acupīte |accessdate={{dat|2016|07|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[upe]] [[Latvija|Latvijā]], [[Rūja]]s kreisā krasta pieteka [[Valkas novads|Valkas]] un [[Valmieras novads|Valmieras]] novados. Sākas [[Pilicis|Piliča]] ezerā netālu no [[Igaunija]]s robežas, 87 metrus [[virs jūras līmeņa]]. 4,6 km garumā ir Latvijas un Igaunijas robežupe (tek caur [[Pukšezers|Pukšezeru]]). Ietek Rūjā [[Naukšēni|Naukšēnos]].<ref>{{Latvijas daba}}</ref> Pietekas: [[Kiviste]] (Igaunijā), [[Pētersona grāvis]], [[Baltupe (Acupītes pieteka)|Baltupe]], [[Ķire]] (kreisās), [[Maiļupīte (Acupītes pieteka)|Maiļupīte]], [[Spriņģupīte]], [[Gulbene (upe)|Gulbene]] (labās). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Rūjas pietekas}} [[Kategorija:Valkas novada upes]] [[Kategorija:Valmieras novada upes]] [[Kategorija:Naukšēnu novada upes]] [[Kategorija:Latvijas robežupes]] [[Kategorija:Igaunijas upes]] [[Kategorija:Acupīte]] [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]] [[Kategorija:Ērģemes pagasts]] 3juldi9u945zr7mbzn36khuopjumi87 3673201 3673200 2022-08-20T23:09:40Z Feens 37 pievienoju [[Kategorija:Kārķu pagasts]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Acupīte | citvalsts = Igaunija | citnosaukums = Atse | citvaloda = et | citvaloriģin = Atse jõgi | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Pilicis]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Rūja]] | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=55 | sāk_plat_s=47 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=25 | sāk_gar_m=36 | sāk_gar_s=34 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=53 | iet_plat_s=11 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=25 | iet_gar_m=28 | iet_gar_s=18 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis ={{LAT}}<br />{{EST}} | tek_caur = | garums = 39 | garums_latvijā = 36,4 | iztekas_augstums = 86,3 | ietekas_augstums = | kritums = 40 | caurtece = | gada_notece = | baseins = 275,7 | baseins_latvijā = 252,3 | pietekas = [[Gulbene (upe)|Gulbene]], [[Ķire]] | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Acupīte''' (arī '''Acupe''')<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=95218 |title=Informācija par objektu: Acupīte |accessdate={{dat|2016|07|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[upe]] [[Latvija|Latvijā]], [[Rūja]]s kreisā krasta pieteka [[Valkas novads|Valkas]] un [[Valmieras novads|Valmieras]] novados. Sākas [[Pilicis|Piliča]] ezerā netālu no [[Igaunija]]s robežas, 87 metrus [[virs jūras līmeņa]]. 4,6 km garumā ir Latvijas un Igaunijas robežupe (tek caur [[Pukšezers|Pukšezeru]]). Ietek Rūjā [[Naukšēni|Naukšēnos]].<ref>{{Latvijas daba}}</ref> Pietekas: [[Kiviste]] (Igaunijā), [[Pētersona grāvis]], [[Baltupe (Acupītes pieteka)|Baltupe]], [[Ķire]] (kreisās), [[Maiļupīte (Acupītes pieteka)|Maiļupīte]], [[Spriņģupīte]], [[Gulbene (upe)|Gulbene]] (labās). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Rūjas pietekas}} [[Kategorija:Valkas novada upes]] [[Kategorija:Valmieras novada upes]] [[Kategorija:Naukšēnu novada upes]] [[Kategorija:Latvijas robežupes]] [[Kategorija:Igaunijas upes]] [[Kategorija:Acupīte]] [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]] [[Kategorija:Ērģemes pagasts]] [[Kategorija:Kārķu pagasts]] 437amm7r8m22nc7hz2uc2i2mbat2ztd 3673204 3673201 2022-08-20T23:14:52Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Acupīte | citvalsts = Igaunija | citnosaukums = Atse | citvaloda = et | citvaloriģin = Atse jõgi | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Pilicis]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Rūja]] | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=55 | sāk_plat_s=47 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=25 | sāk_gar_m=36 | sāk_gar_s=34 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=53 | iet_plat_s=11 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=25 | iet_gar_m=28 | iet_gar_s=18 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis ={{LAT}}<br />{{EST}} | tek_caur = | garums = 39 | garums_latvijā = 36,4 | iztekas_augstums = 86,3 | ietekas_augstums = | kritums = 40 | caurtece = | gada_notece = | baseins = 275,7 | baseins_latvijā = 252,3 | pietekas = [[Gulbene (upe)|Gulbene]], [[Ķire]] | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Acupīte''' (arī '''Acupe''')<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=95218 |title=Informācija par objektu: Acupīte |accessdate={{dat|2016|07|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[upe]] [[Latvija|Latvijā]], [[Rūja]]s kreisā krasta pieteka [[Valkas novads|Valkas]] un [[Valmieras novads|Valmieras]] novados. Sākas [[Pilicis|Piliča]] ezerā netālu no [[Igaunija]]s robežas, 87 metrus [[virs jūras līmeņa]]. 4,6 km garumā ir Latvijas un Igaunijas robežupe (tek caur [[Pukšezers|Pukšezeru]]). Ietek Rūjā [[Naukšēni|Naukšēnos]].<ref>{{Latvijas daba}}</ref> Pietekas: [[Kiviste]] (Igaunijā), [[Pētersona grāvis]], [[Baltupe (Acupītes pieteka)|Baltupe]], [[Ķire]] (kreisās), [[Maiļupīte (Acupītes pieteka)|Maiļupīte]], [[Spriņģupīte]], [[Gulbene (upe)|Gulbene]] (labās). Upe šķērso valsts autoceļu [[V257]] (Kārķi–Upeslejas). Pie [[Ērmuižas|Ērmuižām]] - [[Acupes akmens]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Rūjas pietekas}} [[Kategorija:Valkas novada upes]] [[Kategorija:Valmieras novada upes]] [[Kategorija:Naukšēnu novada upes]] [[Kategorija:Latvijas robežupes]] [[Kategorija:Igaunijas upes]] [[Kategorija:Acupīte]] [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]] [[Kategorija:Ērģemes pagasts]] [[Kategorija:Kārķu pagasts]] r7dqbbw1pnmbzuq61i1h0t7uj0sekig 0 28292 3673231 3553844 2022-08-21T00:17:55Z Feens 37 /* Upes */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Popes pagasts | karte = Popes pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = LVA Popes pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Popes pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Popes pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ventspils novads | centrs = Pope | platība = 167,74 | iedzīvotāji = 1040<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 1040 / 167.74 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = | nos_vācu = Popen | ref_vācu = | nos_krievu = Попенская | ref_krievu = }} '''Popes pagasts''' ir viena no [[Ventspils novads|Ventspils novada]] administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada [[Ances pagasts|Ances]], [[Puzes pagasts|Puzes]], [[Tārgales pagasts|Tārgales]] un [[Ugāles pagasts|Ugāles]] pagastiem. == Daba == Atrodas [[Kursas zemiene]]s [[Ugāles līdzenums|Ugāles līdzenumā]]. Ziemeļu daļā atrodas [[Popes pacēlums]], kas Popes apkaimē sasniedz pagastā lielāko augstumu - 69,1 m vjl. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== * [[Dižgrāvis (Irbes pieteka)|Dižgrāvis]] ** [[Aga (Klāņu-Būšnieku kanāla pieteka)|Aga]] ** [[Platene]] * [[Rinda (upe)|Rinda]] ** [[Renda (Zviede)]] ** [[Krojvalks (Rinda)|Krojvalks]] ==== Ezeri ==== * [[Klāņezers]] (67 ha, uz robežas ar Tārgales pagastu) ==== Purvi ==== * [[Stāvu purvs]] * [[Dižpurvs (Popes pagasts)|Dižpurvs]] == Vēsture == Mūsdienu Popes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Popes muiža (''Gut Popen''). 1935. gadā [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķa]] Popes pagasta platība bija 177,23 km² un tajā dzīvoja 1961 iedzīvotājs.<ref>{{encLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Popes un [[Vēde|Vēdes]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Popes ciems''' ietilpis [[Ventspils rajons|Ventspils]] (1949-1962), [[Talsu rajons|Talsu]] (1962-1967) un atkal Ventspils (pēc 1967. g.) rajonos. 1954. gadā Popes ciemam pievienoja likvidēto Vēdes ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Popes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Ventspils novads|Ventspils novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Pope]] (pagasta centrs), [[Desciems]], [[Jaunmuiža (Popes pagasts)|Jaunmuiža]], [[Spiņņi]], [[Topciems]], [[Vēde]]. === Ievērojamas personības === * [[Rihards Treijs]] (1931—2013) — vēsturnieks *[[Jānis Teibe ]] (1938—2007) — žurnālists == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Popes pagasta ciemi|nocat=yes}} {{Ventspils novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Ventspils rajons}} {{Ventspils apriņķis}} }} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Ventspils novada pagasti]] [[Kategorija:Popes pagasts| ]] 53kyu2iqk272lh0s3ke393evax9wb5w 0 28746 3673210 3658700 2022-08-20T23:39:37Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|upi|Alūksne (nozīmju atdalīšana)|Alūksne}} {{Upes infokaste | nosaukums = Alūksne | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā | izteka = [[Alūksnes ezers]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Pededze]] | sāk_plat_d=57 | sāk_plat_m=27 | sāk_plat_s=5 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=27 | sāk_gar_m=7 | sāk_gar_s=32 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=21 | iet_plat_s=48 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=27 | iet_gar_m=15 | iet_gar_s=20 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 24 | iztekas_augstums = 183,7 | ietekas_augstums = 122,3 | kritums = 61 | caurtece = | gada_notece = 0,031 | baseins = 120 | baseins_latvijā = | pietekas = [[Jērupīte]] }} '''Alūksne''' (saukta arī '''Beja''') ir [[Pededze]]s labā krasta pieteka [[Alūksnes novads|Alūksnes novadā]]. Iztek no [[Alūksnes ezers|Alūksnes ezera]], 183,7 m [[augstums virs jūras līmeņa|virs jūras līmeņa]]. Kopējais kritums 61 metri. Upe strauja, tajā vairāki dzirnavu aizsprosti. Lielākās pietekas: [[Jārupīte]] (10 km), [[Skolas upīte (Alūksnes pieteka)|Skolas upīte]], [[Robežstrauts|Robežupīte]].<ref>{{Latvijas daba|1|47}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pededzes pietekas}} {{DEFAULTSORT:Aluksne}} [[Kategorija:Alūksnes novada upes]] [[Kategorija:Alūksne (upe)]] kkpoi6v5ct1tnveggdngcyzth3anbmy 0 30978 3673166 3669607 2022-08-20T21:39:51Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20220820)) #IABot (v2.0.9) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] wikitext text/x-wiki {{POV}} {{atsauces+}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds_orģ = ''Пётр I Алексеевич Романов'' | attēls =Peter der-Grosse 1838.jpg | amats =[[Krievijas impērija#Krievijas imperatoru un reģentu saraksts valdīšanas secībā|Krievijas cars, vēlāk imperators]] | term_sākums =cars no {{dat|1682|5|7|Ģ}}<br> (līdz 1696. gadam kopā ar [[Ivans V Romanovs|Ivanu V]]), <br>imperators {{dat|1721|1|20|}} | term_beigas ={{dat|1725|2|8|N}} | priekštecis = [[Fjodors III Romanovs]] | pēctecis = [[Katrīna I]] | dzim_dati ={{dat|1672|6|9}} | dzim_vieta =[[Maskava]], [[Krievijas cariste]]<br>({{RUS}}) | dzīves_vieta = | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1725|2|8|1672|6|9}} | mir_vieta =[[Sanktpēterburga]], [[Krievijas Impērija]]<br>({{RUS}}) | tēvs =[[Aleksejs I Romanovs]] | māte =[[Natālija Nariškina]] | dinastija =[[Romanovu dinastija]] | dzīvesb =1. [[Jevdokija Lopuhina]]<br>2. [[Katrīna I]] | bērni =citu starpā [[Aleksejs II Romanovs]], [[Anna Petrovna]], [[Elizabete Romanova]] | reliģija =[[pareizticība]] | apglabāts =[[Pētera-Pāvila katedrāle]], [[Sanktpēterburga]], {{RUS}} | paraksts =Peter the Great Signature.svg | piezīmes = }} '''Pēteris I Romanovs''' ({{val|ru|Пётр I}}; dzimis {{dat|1672|6|9}}, miris {{dat|1725|2|8}}; dēvēts arī par Pēteri Lielo — ''Пётр I Великий'') bija [[Krievijas cariste]]s [[cars]] no [[1682]]. gada, un pirmais [[Krievijas Impērija]]s [[imperators]] no {{dat|1721|1|20|Ģ}}. Pēteris I līdz pat mūsdienām ir viena no populārākajām vēsturiskajām personām [[Krievija|Krievijā]]. [[Vēsture|Vēsturē]] iegājis ar plašām un enerģiskām Krievijas [[valsts]] un [[Krievi|krievu]] [[sabiedrība]]s [[reforma|reformām]], un aktīvu [[Politika|ārpolitiku]] — īstenoja plašu Krievijas ekspansiju, kā rezultātā tā kļuva par impēriju. == Pilns tituls == Kā Krievijas cars Pēteris Aleksejevičs (1682—1721) svarīgākos valsts dokumentus [[Paraksts|parakstīja]] šādi: "Mēs, Pēteris Aleksejevičs, no [[Dievs Tēvs|Dieva]] žēlastības visgaišākais un valdnieciskākais dižais [[valdnieks]], visas Liel-, Maz- un [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas]] cars un [[lielkņazs]], [[Maskava]]s, [[Kijiva|Kijevas]], [[Vladimira]]s, [[Novgoroda]]s patvaldnieks, [[Kazaņa]]s cars, [[Astrahaņa]]s cars, [[Sibīrija]]s cars, [[Pleskava]]s valdnieks un [[Smoļenska]]s, [[Tvera]]s, [[Jugra (zeme)|Jugras]], [[Perma]]s, [[Vjatka (pilsēta)|Vjatkas]], [[Bulgārija]]s u.c. valstu lielkņazs, Novagorodas lejaszemes, [[Čerņihiva|Čerņigovas]], [[Rjazaņa]]s, [[Polocka]]s, [[Rostova]]s, [[Jaroslavļa]]s, [[Belozerska]]s, [[Udora]]s, [[Obdorska]]s, [[Konda|Kondijas]] lielkņazs, visas [[Ziemeļi|ziemeļu]] zemes valdnieks, [[Ibērija|Ivērijas]] zemes, [[Dienvidkaukāzs|Kartvelas]] un [[Gruzija]]s caru, un [[Kabarda|Kabardijas]] zemes, [[Čerkasu apgabals|Čerkasu]] un [[Kalns|Kalnu]] [[Kņazs|kņazu]] pavēlnieks un kungs un daudzu citu [[Austrumi|austrumu]] un [[Rietumi|rietumu]], un ziemeļu valstu un zemju [[Mantošana|mantots]] valdnieks un īpašnieks." (''Божиею милостию, Мы, пресветлейший и державнейший Великий Государь Царь и Великий Князь Петр Алексеевич, всея Великия и Малыя и Белыя России Самодержец Московский, Киевский, Владимирский, Новгородский, Царь Казанский, Царь Астраханский, Царь Сибирский, Государь Псковский и Великий Князь Смоленский, Тверский, Югорский, Пермский, Вятский, Болгарский и иных Государь и Великий Князь Новагорода Низовския земли, Черниговский, Рязанский, Ростовский, Ярославский, Белоозерский, Удорский, Обдорский, Кондийский, и всея Северныя страны Повелитель и Государь Иверския земли, Карталинских и Грузинских Царей, и Кабардинские земли, Черкасских и Горских Князей и иных многих государств и земель, восточных и западных и северных, отчич и дедич, и наследник, и Государь, и Обладатель''.) Pēc uzvaras [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] un atsevišķu [[Baltijas provinces|Baltijas zemju]] iegūšanas viņš sāka lietot Krievijas imperatora Pētera I titulu (1721—1725), pievienojot tam jauniegūtos titulus, ieskaitot "[[Livonija]]s kņaza" titulu: "Mēs, Pēteris Pirmais, no Dieva žēlastības Lielkrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperators un patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Sibīrijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas lielkņazs, [[Igaunijas guberņa|Estlandes]], Livonijas, [[Karēlija]]s, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņazs, Lejas Novagorodas zemes, Čerņigovas, Rjazaņas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udoras, Obdorskas, Kondijas lielkņazs un visas ziemeļu zemes valdnieks, Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkasu un Kalnu kņazu pavēlnieks un kungs, un citu mantots valdnieks, un īpašnieks." (''Божиею поспешествующею милостию, Мы, Петр Первый, Император и Самодержец Всероссийский, Московский, Киевский, Владимирский, Новгородский, Царь Казанский, Царь Астраханский, Царь Сибирский, Государь Псковский и Великий Князь Смоленский, Князь Эстляндский, Лифляндский. Корельский, Тверский, Югорский, Пермский, Вятский, Болгарский и иных, Государь и Великий Князь Новагорода Низовския земли, Черниговский. Рязанский. Ростовский, Ярославский, Белоозерский, Удорский, Обдорский, Кондийский и всея Северныя страны повелитель и Государь Иверския земли, Карталинских и Грузинских Царей, и Кабардинския земли, Черкасских и Горских Князей и иных наследный Государь и Обладатель''.) == Bērnība un jaunība == Pēteri neviens neuzskatīja par pretendentu uz troni — viņš [[Aleksejs I Romanovs|tēvam]] bija divpadsmitais [[bērns]]. Pirmkārt, neviens nevarēja paredzēt, ka cars [[Fjodors III Romanovs|Fjodors III]] mirs, nesasniedzot 21 gada vecumu. Otrkārt, jebkurā gadījumā uz troni pretendēja vecākie Alekseja I bērni. Tāpēc Pēteri neaudzināja par valstsvīru, atšķirībā no vecākajiem bērniem — Fjodora, Ivana un Sofijas, — kuri guva savam laikam iespējami labāko [[Izglītība|izglītību]]. Viņu skoloja djaks Zotovs (Зотов, Никита Моисеевич), ne cilvēks ar spožu prātu, bet gan [[galma āksts]] un žūpa. Pētera izglītošana aprobežojās ar [[Rakstpratība|lasīt un rakstīt]] prasmi, "[[Evaņģēlijs|Evaņģēlija]]" un "[[Psalmi|Psalmu]]" lasīšanu. Rezultātā, nākamais Krievijas imperators bija pa pusei [[Analfabētisms|analfabēts]] ([[aritmētika]]s pamatus Pēteris sāka apgūt tikai 16 gadu vecumā, turklāt nesistemātiski un neuzcītīgi). Kad nomira viņa tēvs cars [[Aleksejs I Romanovs|Aleksejs]], Pēteris bija tikai 4 gadus vecs un troni mantoja viņa vecākais pusbrālis Fjodors Aleksejevičs. Cara Fjodora III valdīšanas laiks ilga tikai 6 gadus un viņš neatstāja [[Pēcnācēji|pēcnācējus]]. Tādēļ Krievijas troņa nākamais pretendents bija cits Pētera pusbrālis [[Ivans V|Ivans Aleksejevičs]]. [[Bajārs|Bajāru]] dome, atbilstoši [[Likums|likumam]], vēlējās sasaukt visu valsts [[Sabiedrības slānis|kārtu]] [[Kārtu pārstāvniecība|pārstāvju saeimu]], lai tas apstiprinātu troņmantnieku par caru. Taču kņazu [[Nariškinu dzimta]] izvēlējās bruņota [[Apvērsums|apvērsuma]] ceļu, lai nepieļautu [[Miloslavsku dzimta]]s palikšanu pie varas. [[Pučs|Puča]] atbalstītāju vidū bija arī [[pareizticība|Krievijas pareizticīgās baznīcas]] [[patriarhs]] [[Patriarhs Joakims|Joakims]]. Jau sen pastāv [[hipotēze]], ka patriarha dīvainā ieinteresētība saistīta ar to, ka viņš bijis Pētera īstais tēvs. 1682. gada 7. maijā viņi sasauca pūli, lai imitētu visu kārtu pārstāvju saeimu, kas "vienbalsīgi” izsauca par caru Pēteri. Pat [[Aleksejs Tolstojs]], rakstot savu pasūtījuma [[propaganda]]s [[Romāns|romānu]] "[[Pēteris Pirmais (Romāns)|Pēteris Pirmais]]", neuzdrīkstējās nepieminēt laikabiedru liecības, ka tos pūlī, kuri uzdrošinājās kliegt par Ivanu, Nariškinu ļaudis uz vietas sadūruši ar [[Nazis|nažiem]]. Valsts apvērsuma rezultātā Ivanu no troņa atstādināja, tā vietā ieceļot Pēteri, bet tā, kā viņš tobrīd bija tikai desmit gadus vecs, tad līdz [[pilngadība]]s sasniegšanai jāvalda viņa [[māte]]i [[Natālija Nariškina|N. Nariškinai]], kā [[reģents|reģentei]]. Nariškinu dzimtas varas leģitimitāte bija visai apšaubāma, šis pasākums sastapa [[Pavalstnieks|iedzīvotāju]] pretestību. 15. maijā [[Karandejevs|Karandejeva]] [[Strēlnieki|strēlnieku]] (''strēļu'') pulks uzreiz paziņoja, ka šādam nelikumīgam caram uzticību nezvērēs, jo “tronī celts jaunākais, apejot vecāko” t.i., apiets likumīgais troņmantnieks. Likumīgā troņmantnieka pusē nostājās arī pārējā [[Karaspēks|armija]]. T.s. strēļu dumpja gaitā tika nogalināti daudzi no Nariškinu dzimtas. Pētera I acu priekšā pat ticis saplosīts viens no viņa tēvočiem un arī nepilngadīgajam Pēterim par mata tiesu izdevies izvairīties no [[nāve]]s. 25. jūnijā par "pirmo" caru kronēja Ivanu Aleksejeviču (Ivanu V), bet Pēteri Aleksejeviču (Pēteri I) par "otro" caru — tika izveidota [[Vairākvaldība|divvaldība]], kurā par abu nepilngadīgo caru reģenti bajāru Dome iecēla to vecāko [[Māsa|māsu]] [[Sofija Romanova|Sofiju]]. Bērnību un [[Pusaudža gadi|pusaudža gadus]] Pēteris pavadīja [[Vorobjovas muiža|Vorobjovas]] un [[Preobraženskas muiža|Preobraženskas]] [[Muiža|muižās]] ārpus Maskavas. Izklaidējoties viņš no [[Dzimtcilvēks|dzimtcilvēkiem]] nokomplektēja armijas vienības — Preobraženskas pulku ar [[Kazarmas|kazarmām]] [[Preobraženskas ciems|Preobraženskas ciemā]], un Semjonovskas pulku ar kazarmām [[Semjonovskas ciems|Semjonovskas ciemā]], kur dzimtcilvēki tika ietērpti [[Mētelis|mundieros]], apbruņoti un [[Karš|karoja]] viens ar otru (nogalinātos aizstāja ar klāt rekrutētiem dzimtcilvēkiem). Preobrežanskas ciemā, [[Jauzas upe]]s [[Krasts|krastā]], tika uzbūvēts miniatūrs [[cietoksnis]] [[Prešburga]]. 1689. gada 27. janvārī Pēteris pēc mātes ieteikuma apprecējās ar [[Galms|galminieci]] [[Jevdokija Lopuhina|Jevdokiju Lopuhinu]], taču [[ģimene]] izrādījās visai [[Simbolisms|simboliska]] — jaunais cars visu brīvo laiku pavadīja spēlējot "karu" vai t.s. Vācu priekšpilsētā žūpojot kopā ar [[Prostitūta|vieglas uzvedības sievietēm]] (vēlāk, kā spiesti atzīt visi [[pētnieki]], cars bija kļuvis par hronisku [[Alkoholisms|alkoholiķi]]). 1689. gada 27. augustā Pēteris I, balstoties uz uzticamām karaspēka vienībām — Preobraženskas un Semjonovskas pulkiem, kņaza [[Kņazs Hovansks|Hovanska]] komandētajiem strēļu pulkiem, īstenoja galma apvērsumu. Reģente Sofija tika ieslodzīta uz mūžu [[Novodjevičje]]s [[Klosteris|klosterī]] (Новодевичий монастырь), cars Ivans V ''[[De iure|de jure]]'' statusu nemainīja, taču ''[[de facto]]'' tika izraidīts no galma un norobežots no visiem valsts jautājumiem. Sofijas padomnieks, [[Eiropofilija|eiropofils]] [[kņazs Goļicins]] tika izsūtīts [[Trimda|trimdā]], bet [[Enciklopēdists|enciklopēdistam]] Medvedjevam [[Nāvessods|nocirta galvu]], kuru sev izlūdzās patriarhs. [[Valsts pārvalde]]s augstākajos amatos tika iecelti Pētera I mātes radinieki no Nariškinu dzimtas. 1692. gadā cars iemīlējās Maskavas vācu [[priekšpilsēta]]s skaistulē [[Anna Monsa|Annā Monsā]], kas kļuva par viņa mīļāko.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.krugosvet.ru/enc/istoriya/MONS_ANNA_IVANOVNA.html|title=МОНС, АННА ИВАНОВНА {{!}} Энциклопедия Кругосвет|website=www.krugosvet.ru|access-date=2022-08-12|language=ru}}</ref> == Lielais Ziemeļu karš un kronēšanās par imperatoru == [[Attēls:Millennium of Russia 2.6.jpg|thumb|150px|left|Krievijas imperatora Pētera (vidū) [[skulptūra]] kopā ar sakauto Livonijas [[Bruņinieks|bruņinieku]] (pa kreisi) un [[Zviedri|zviedru]] karavīru (pa labi) monumentā "[[Tūkstošgadīgā Krievija]]" Novgorodā (1862).]] Tikai pēc mātes nāves 1694. gada 25. janvārī Pēteris sāka pats nodarboties ar to, ko varētu dēvēt par valsts pārvaldi. 1697. gadā Pētera I vadībā uz Eiropu devās "Lielā [[Sūtnis|sūtniecība]]", kuras uzdevums bija rast sabiedrotos, it kā gaidāmajam uzbrukumam [[Osmaņu impērija]]i. 250 cilvēku lielajai delegācijai, kā Preobraženskas pulka urjadņiks [[Pjotrs Mihailovs]], anonīmi līdzi brauca arī pats Pēteris I. Par oficiālajiem sūtņiem bija iecelti Sūtņu palātas vadītājs P.Vozņicins, [[ģenerāladmirālis]] F. Leforts un [[ģenerālis]] F.Golovins. Sūtniecība apmeklēja [[Rīga|Rīgu]] [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]], [[Liepāja|Liepāju]] [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]], [[Kēnigsberga|Kēnigsbergu]] [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogistē]], [[Brandenburga|Brandenburgu]], [[Holande|Holandi]], [[Anglija|Angliju]], [[Austrijas erchercogiste|Austriju]]. Paralēli sūtniecības darbinieki nodarbojās ar [[Ekonomika|ekonomisko]] [[Spiegošana|spiegošanu]] un [[Speciālists|speciālistu]] vervēšanu. Brauciena laikā Pēteris nolēma vispirms sākt karu nevis ar Osmaņu impēriju, bet gan ar [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas karalisti]]. Pirmā vienošanās par [[Koalīcija|koalīciju]] pret Zviedriju tapa 1698. gada augustā [[Rava-Ruska|Ravas-Ruskas]] pilsētiņā tagadējā Rietumukrainā, kur Pēteris I un [[Saksijas kūrfirstiste|Saksijas]] [[kūrfirsts]] [[Augusts II Stiprais|Augusts II]], kopīgi [[Svētki|dzīrojot]], pārrunāja turpmākās sadarbības plānus par [[Baltijas jūra]]s austrumu krasta zemju atņemšanu Zviedrijai un savstarpēju sadalīšanu. [[Ingrija]] un Karēlija pienācās Krievijai, bet [[Vidzeme]] (Livonija) un Igaunija — [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijai]]. Vēlāk aliansei pievienojās [[Dānija]], kas vēlējās atgūt savas [[Dānijas vēsture|iepriekšējos karos]] Zviedrijai zaudētās [[Zeme (teritorija)|teritorijas]] un uzbrukt Zviedrijas sabiedrotajām [[Šlēzvigas hercogiste|Šlēzvigas]] un [[Holšteina]]s [[Hercogiste|hercogistēm]]. Koalīcijas vienošanās galīgajā formā tika noslēgta 1699. gada novembrī Pētera rezidencē Preobraženskā. Karš pret Zviedriju sākās 1700. gada [[Ziema|ziemā]] ar [[Sakši|sakšu]] karaspēka uzbrukumu Rīgai un izvērtās par [[Lielais Ziemeļu karš|Lielo Ziemeļu karu]]. 1700. gada 19. augustā Pēteris lika pieteikt karu Zviedrijai, par ieganstu uzdodot viņa apvainošanu Rīgā, kad zviedru [[gubernators]] Dālbergs neesot viņam ļāvis apskatīt jaunos [[pilsēta]]s [[Nocietinājums|nocietinājumus]]. 1702. gada iebrukuma laikā Vidzemē viena no [[Alūksne|Alūksnē]] [[Gūsteknis|sagūstītajām]] [[Sieviete|sievietēm]] bija 18 gadus jaunā [[Kalps|kalpone]] [[Marta Skavronska]], kas vispirms nonāca [[Boriss Šeremetjevs|Šeremetjeva]], pēc tam [[Aleksandrs Meņšikovs|Meņšikova]] namā. 1703. gadā skaistule iepatikās caram Pēterim, kurš viņu pieņēma savā galmā Preobraženskas [[Sādža|sādžā]] un pēc pāriešanas pareizticībā piešķīra Katrīnas Mihailovas vārdu. 1711. gada pavasarī Pēteris I pavēlēja visiem uzskatīt Katrīnu par savu [[Sieva|sievu]], bet 1712. gada 19. februārī Pēterburgā notika oficiāla Pētera I un Katrīnas [[Kāzas|laulību ceremonija]]. Pēc uzvaras Lielajā Ziemeļu karā, Pēteris pārkāpa vienošanos ar Augustu II un pievienoja saviem īpašumiem ne tikai Ingrijas, bet arī Igaunijas un Vidzemes provinces un 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) kronēja sevi par "Viskrievijas imperatoru" (''Император Всероссийский''). Mira pāris gadus vēlāk 1725. gada 8. februārī pēc ilgas slimošanas ar [[Aknas|aknu]] [[Slimība|kaiti]], ko pasliktināja smaga [[saaukstēšanās]] 1724. gada [[Rudens|rudenī]]. == Ģimene == Tēvs — Krievijas cars Aleksejs I Romanovs (krievu: ''Алексей Михайлович Романов'') (1629—1676), māte — Alekseja I otrā sieva [[Kņazs|kņaziene]] [[Natālija Nariškina]] (krievu: ''Наталья Кирилловна Нарышкина'') (1651—1694). Pētera I sievas un bērni: * Jevdokija Lopuhina (Евдокия Лопухина) — precējusies ar Pēteri I 1689. gadā, 1718. gadā ievietota klosterī, viņu bērni: ** dēls [[Aleksejs Romanovs|Aleksejs]] (Алексей) 1690.-1718. — miris [[Petropavlovska]]s cietoksnī, kur pēc tēva pavēles [[Spīdzināšana|spīdzināts]] līdz nāvei; ** dēls [[Aleksandrs Romanovs (Pētera I dēls)|Aleksandrs]] (Александр) 1691.-1692. * Katrīna Mihailova, pirms pāriešanas pareizticībā Marta Skavronska (Марта Скавронская, ''Marta Helena Skowrońska'') — precējusies ar Pēteri I 1712. gadā, viņu bērni: ** meita [[Anna Romanova (Pētera I meita)|Anna]] (Анна) 1708.-1728. ** meita [[Elizabete Romanova|Elizabete]] (Елизавета) 1709.-1762. — Krievijas ķeizariene ** meita [[Natālija Romanova|Natālija]] (Наталия) 1713.-1715. ** meita [[Margarita Romanova|Margarita]] (Маргарита) 1714.-1715. ** dēls [[Pēteris Romanovs|Pēteris]] (Петр) 1715.-1719. ** dēls [[Pāvels Romanovs|Pāvels]] (Павел) 1717.-1717. ** meita [[Natālija Romanova (Pētera I jaunākā meita)|Natālija]] (Наталия) 1718.-1725. == Personība == [[Attēls:Peter_I_monument_Riga.png|thumb|300px|[[Pētera I piemineklis Rīgā]], atklāts 1910. gada 4. jūlijā, gājis bojā, evakuējot Pirmā pasaules kara laikā.]] Iespējams, bērnības dramatiskie iespaidi jūtami iedragājuši Pētera I [[Psihe|psihi]], kas lielā mērā izskaidro daudzas valdniekam nepiedienīgas vēlāka laika noslieces — tieksmi uz trakulīgu uzdzīvi, cietsirdīgu attieksmi pret pavalstniekiem un pat pret saviem tuvākajiem [[radinieks|radiniekiem]]. Piemēram, viņš pats personīgi piedalījās strēļu masveida spīdzināšanā un [[Nāvessods|nāvessodos]] pēc to sacelšanās apspiešanas 1698. gadā. [[Amerikāņi (nācija)|Amerikāņu]] vēsturnieks P. Mesi caru raksturo: {{Citāts|“…jaunais cars cieta no nejaukas kaites, kuras dēļ bieži vien nokļuva pazemojošās situācijās. Kad Pēteris uztraucās vai arī viņa vētrainā dzīve kļuva īpaši spraiga, viņa seja sāka nekontrolējami raustīties. Sejas kreiso pusi skārušo lēkmju intensitāte varēja variēt no vienkārša tika līdz pat nopietniem krampjiem, kas sākās ar kakla kreisās puses muskuļu saraušanos, pēckā spazmas sagrāba sejas kreiso pusi, acis izvalbījās tā, ka redzami bija tikai baltumi. Smagāko lēkmju reizēs viņš vairs nekontrolēja arī kreiso roku, un šādas lēkmes beidzās tikai līdz ar samaņas zaudēšanu. …”}} [[Viljams III|Anglijas karalim]] bija tā laime pašam pārliecināties par Pētera I uzvedību un raksturu, kad karalis apciemoja rakstnieka [[Džons Evlins|Džona Evlina]] [[Villa|villu]], ko tas sev par nelaimi bija nodevis Krievijas sūtniecības rīcībā. Pēc tam, kad šajā sakoptajā lauku muižiņā trīs mēnešus bija padzīvojis Pēteris ar pavadoņiem,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopædia Britannica|url=https://archive.org/details/encyclopdiabrit05chisgoog|publisher=Cambridge University Press|year=1911|pages=5.-6.|edition=Chisholm, Hugh, 11|series=10}}</ref> saimnieks “konstatēja ka visas grīdas un [[Paklājs|paklāji]] [[Telpa|telpās]] ir notašķīti ar [[Tinte|tinti]] un [[Izkārnījumi|sūdiem]], ka to visu nepieciešams mainīt. No holandiešu krāsnīm izlauzti dekoratīvie podiņi, no durvīm izrautas [[Varš|vara]] atslēgas, [[krāsa]] noskrāpēta vai ar ko notašķīta. [[Logs|Logu]] [[Stikls|stikli]] izsisti, visi 50 [[Krēsls|krēsli]], kas bija [[Celtne|ēkā]] — vai nu pazuduši, vai sadedzināti. Gultu veļa sadīrāta tā, it kā tajās būtu plosījušies meža zvēri. Divdesmit [[glezna]]s un senču [[Portrets|portreti]] sacaurumoti — acīmredzot kalpojuši kā [[Mērķis|mērķi]] šaušanai. [[Zāliens|Mauriņš]] bija tā izdangāts, it kā tur būtu mācības rīkojis vesels pulks [[dzelzs]] zābakos.” Kad Holandē anatomikumā Pētera pavadoņiem palika slikti ap dūšu, cars pavēlēja tiem ar [[zobi]]em plēst uzšķērsta [[Līķis|līķa]] [[Muskuļaudi|muskuļaudus]]. Kad divi [[Muižniecība|muižnieki]] no “lielās sūtniecības” kritiski izteicās par cara [[Uzvedība|uzvedību]], kas viņuprāt diskreditē valsti un raisa izsmieklu, Pēteris, nemaz “nepamanot”, ka atrodas citā valstī, pavēlēja tos iekalt ķēdēs un kā pašsaprotamu pieprasīja no [[holandieši]]em bluķi un [[Bende|bendi]] — abus nogrēkojušos pavalstniekus jāsoda ar nāvi par šo pārkāpumu. Ar lielām pūlēm holandiešiem izdevās caru atrunāt no šī nāvessoda, un vainīgos uz mūžu izsūtīja trimdā. == Iekšpolitika == {{vikisaites+}} Visai haotiski tika turpinātas priekšgājēju uzsāktās valsts vesternizācijas [[reforma]]s, kuras bija apturētas Natālijas Nariškinas reģentēšanas laikā: * Pirmais regulārais ārzemju [[Algotnis|algotņu]] karaspēks tika izveidots [[Vasilijs III|Vasilija III]] laikā; * [[Boriss Godunovs]] sāka sūtīt talantīgākos galminieku bērnus uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] studēt; * [[Viltusdmitrijs I]] mēģināja izveidot pēc Rietumeiropas parauga pirmo [[Universitāte|universitāti]] Krievijā; * Alekseja laikā sāka būvēt [[Okeāns|okeāna]] [[Kuģis|kuģus]] pēc Rietumeiropas parauga; * [[Dienesta pakāpes Krievijā|Dienesta pakāpes]] armijā, kuru ieviešanu piedēvē Pēterim, pastāvēja jau cara Alekseja laikā, arī [[Rūpnīca|rūpniecības]] un [[kalnrūpniecība]]s attīstība sākās cara Alekseja laikā; * Fjodors atcēla [[Vietvaldība|vietvaldību]], visiem galma ļaudīm, [[Militārpersona|militārpersonām]] un valsts ierēdņiem tika pavēlēts turpmāk ģērbties “ārzemju” [[Apģērbs|drānās]], galminiekiem, militārpersonām un ierēdņiem tika ieteikts skūt bārdas, bārdu saglabātājiem par to jāmaksā īpašs [[Bārda|bārdu]] [[nodoklis]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://daily.jstor.org/peter-the-greats-beard-tax/|title=Peter the Great’s Beard Tax|last=Winterhalter|first=Benjamin|website=JSTOR Daily|access-date=2022-08-12|date=2021-07-22|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/why-tsar-peter-great-established-beard-tax-180964693/|title=Why Peter the Great Established a Beard Tax|last=Magazine|first=Smithsonian|last2=Eschner|first2=Kat|website=Smithsonian Magazine|access-date=2022-08-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gentlemansfoundry.com/beard-history-the-russian-beard-tax-tsar-peter/|title=Tsar Peter The Great And Russian Beard Tax - Beard History|website=gentlemansfoundry|access-date=2022-08-12|date=2018-09-19|language=en}}</ref> * Sofijas reģentēšanas laikā, [[Simeons Polockis]] un viņa [[asistents]] [[Silvestrs Medvedjevs]] izstrādāja Slāvu-grieķu-latīņu [[akadēmija]]s [[Projekts|projektu]], kurā [[Mācīšanās|mācīties]] varētu visu kārtu un vecumu [[Cilvēks|ļaudis]]; Pēteris ar viņam piemītošo enerģiju metās labiekārtot valsti, visu [[Reglaments|reglamentējot]]. Piemēram, piedraudot ar [[Katorga|katorgu]] tika noteikts, ka [[Audums|audumu]] [[Aušana|jāauž]] noteiktā platumā (it kā saprātīgi, taču rezultātā izputēja visa līdz tam plaukstošā [[Arhangeļskas apgabals|Arhangeļskas apvidus]] [[tekstilrūpniecība]], kas balstījās uz [[Mājsaimniecība|mājsaimniecībām]] — [[Zemnieks|zemnieki]] vienkārši nevarēja savās [[Māja|mājelēs]] tik platas [[stelles]] ievietot), aizliedza [[Pļaušana|pļaut]] [[Labība|labību]] ar [[Sirpis|sirpjiem]], reglamentēja vietējiem [[Klimats|klimatiskajiem]] apstākļiem nepiemērotas [[būvniecība]]s metodes utt. [[Zemnieku saimniecība|Saimniecības]] izputēja, ekonomiskā dzīve tika [[Paralīze|paralizēta]], bet cars vai katru [[Diena|dienu]] izdeva jaunus rīkojumus, ar kuriem centās reglamentēt visu. Pēteris vienu pēc otras dibināja ''kolēģijas'' ([[ministrija]]s). [[Sergejs Solovjovs|S. Solovjovs]] raksta: {{Citāts|“Valsts jaunās mašinērijas zobrati, tā vietā, lai viens otru kustinātu un grieztu, ķērās viens otrā un bremzēja”. Lai uzlabotu situāciju, Pēteris palielināja ierēdņu skaitu, kolēģijas apauga ar “ministru konsilijiem”.}} Kolēģijas bija pakļautas [[Senāts|Senātam]], taču triju svarīgāko — kara, [[jūra]]s un ārlietu — vadītāji bija gan Senāta, gan “[[Ministru konsilijs|ministru konsilija]]” locekļi, tādejādi kontaktējās ar caru apejot Senātu. Kā secināja [[Pāvels Miļukovs|P. Miļukovs]]: {{Citāts|“Starp centrālās varas trim instancēm — ministru konsiliju, Senātu un kolēģijām, — nepastāvēja hierarhiskā sadarbība: lēmējvaras, tiesu varas un izpildvaras funkcijas haotiskā mezglā bija savijušās katrā no tām”.}} Vispārējo haosu un [[Kukuļošana|kukuļņemšanu]] pastiprināja valsts ierēdņu [[Alga|algu]] izmaksas pastāvīga aizkavēšana, piem. 1720. gadā Arhangeļskas ierēdņi sūdzējās, ka nav saņēmuši algas par 1717. gadu. === Armija === Armijas pamatspēks bija tie paši “izformētie” strēļu pulki — 1708. gadā ierindā bija vēl 14 strēļu pulki, un daudzi t.s. “zaldātu” pulki būtībā bija tie paši strēļI, tikai pārdēvēti. Armijā tagad bija jādien visu mūžu, visiem jauniesauktajiem uz labās [[roka]]s [[Tetovējums|ietetovēja]] [[Krusts|krustu]], ar kuru bēglis nevarēja neatpazīts iejukt civiliedzīvotāju starpā. Rekrūšus uz armiju veda sakaltus ķēdēs, lai pa ceļam neaizbēg. Viens no cara [[Admirālis|admirāļiem]], brits [[Džordžs Padons|Padons]] rakstīja, ka [[Kara flote|flote]], sakarā ar sliktu apgādi un organizētību, zaudējusi divas reizes vairāk cilvēku nekā jebkuras citas valsts flote. 1717. gadā no 500 jauniesauktajiem mēneša laikā nomira 222, bet pārējie “drīz var nomirt no [[Bads|bada]]”. [[Pilsētnieks|Pilsētniekiem]] bez nodokļiem bija divi pamatpienākumi — rekrūši un izvietošana. Pilsētniekiem tāpat kā zemniekiem nācās dot armijai rekrūšus un tos barot. [[Tirgotājs|Tirgotājus]] pašus nerekrutēja, taču tiem nācās atdot armijai savus saimes ļaudis. Pilsētniekiem vajadzēja apgādāt armiju ar provīzijām(bez maksas), gādāt [[Mājas zirgs|zirgus]], labot [[Ceļš|ceļus]] un [[Tilts|tiltus]], izvietot savās mājās un [[Dzīvoklis|dzīvokļos]] militārpersonas. Tirgonis Posoškovs rakstīja: {{Citāts|“Dzīvokļos izvietotie kareivji un dragūni uzdzīvo un ļaundarības veic, ka pat ne uzskaitīt. Bet kur virsnieki dzīvo, tur notiek vēl trakākas lietas… daudzi nelaimīgi, ka nams pieder, bet taisnību un glābiņu nevienā tiesā natrast: kara tiesas tik tālas no pavalstniekiem, ka ne tikai vienkāršs cilvēks tur taisnību neatradīs, bet arī armijas cilvēks ne vienmēr var rast taisnību pret pakāpē augstāku”.}} Pētera reformētā armija uzvedās kā iekarotāji svešā zemē. [[Kostroma|Kostromā]] pulkvedis Tatarinovs vienkārši padzina no pilsētas visus [[Maģistrāts|maģistrāta]] locekļus, t.i. augstāko civilās pārvaldes varu. [[Kolomna|Kolomnā]] cauri tai braucošais ģenerālis Saltikovs “sita [[Birģermeistars|birģermeistaru]] līdz nāvei”. Citu Kolomnas birģermeistaru kāds zemākas pakāpes [[Dragūns|dragūnu]] [[virsnieks]] lika [[pēriens|nopērt]]. [[Pleskava|Pleskavā]] piedzērušies kareivji nošāva pilsētas [[rāte]]s locekli, bet birģermeistaru sita līdz nāvei. Pētera izslavētā flote bija nesistemātiski, uz ātru roku sabūvēts okeāna kuģu kopums, pēc kura nebija reālas vajadzības, tādēļ tā klusu sapuva [[Osta|piestātnēs]]. Reālu floti sāka būvēt un kuģniecību attīstīt [[Pēteris III]]. === Ekonomika === Pētera laikā norisa zemniecības iedzīšana dzimtbūšanā, līdz Pētera valdīšanai zemnieks bija dzimtcilvēks, taču nebija [[vergs]]. Viņš nevarēja brīvi pamest savu muižnieku, taču nebija “objekts” ko var pirkt un pārdot. Ir zināms, ka cara Alekseja laikā, turīgākajiem dzimtcilvēkiem bija savi dzimtcilvēki. Pētera izdotais 1711. gada likums zemnieku padarīja par “lietu”. Neskaitot to, pirmās “revīzijas”, jeb [[tautas skaitīšana]]s laikā dzimtcilvēkos ierakstīja visus, kas tajā brīdī atradās muižnieka “saimniecībā”, arī brīvos ļaudis. Pēteris ieviesa valsts iekšējo [[Pase|pasu]] sistēmu, kas sākumā skāra tikai zemniekus, kuri nedrīkstēja atstāt muižu bez muižnieka izsniegtas atļaujas, bet pēc tam aptvēra visus iedzīvotāju slāņus. Pirms Pētera, <nowiki>''Lielgabalu palāta''</nowiki>, kurai bija [[monopols]] [[Ierocis|ieroču]] ražošanā, protams nebija privāts [[uzņēmums]]. Taču pilnīgi visi tajā [[Darbinieks|strādājošie]], sākot no “galvenajiem konstruktoriem” un beidzot ar [[Apkopēja|apkopējiem]] bija brīvie, algotie darbinieki, kuri saņēma tam laikam labu algu, un līdzīgi amata brāļiem Eiropā, tiem Pētera I laikā visas šīs [[manufaktūra]]s pārgāja uz [[Verdzība|vergu darbu]]: darbiniekus ar varu sadzina strādāt visu mūžu bez atalgojuma, tikai par vēdera tiesu. Tai bija sava [[ģilde]]s zīme, ko nēsāja uz [[Cilvēka krūškurvis|krūtīm]]. Tā laika [[Dokuments|dokumentos]] pārpilns ar norādēm “nosūtīt darbos uz mūžu". 1721. gada [[Dekrēts (Likums)|dekrēts]] postulēja, ka visiem rūpniekiem tiesības pirkt [[Ciems|ciemus]] ar visiem iedzīvotājiem, kurus un kuru bērnus uz mūžiem nodarbināt ražošanā un [[Raktuves|raktuvēs]]. Par vergiem pret savu gribu tika padarīti ne tikai nodarbinātie, bet arī pat īpašnieki un pārvaldnieki. <nowiki>''</nowiki>Berg-un-manufaktūru Kolēģija''<nowiki>''</nowiki>'' (Kalnrūpniecības un rūpniecības ministrijas ekvivalents) par valsts līdzekļiem būvēja manufaktūras un nodeva privātpersonu rīcībā, lielākoties neprasot to piekrišanu. 1712. gadā nolēma uzsākt savu audeklu ražošanu un pavēlēja:“ No valsts kases uzbūvēt manufaktūras un atdot tās tirgotāju ļaudīm, bet ja tie negribēs, tad piespiest ar varu.” 1719. gada likums noteica, ka katru muižnieku pērs ar rīkstēm līdz [[bezsamaņa]]i, ja tas neziņos par viņa zemē rodamiem [[Derīgie izrakteņi|derīgajiem izrakteņiem]]. Vergu darba [[Kvalitāte|nekvalitatīvais]] rezultāts nevarēja konkurēt ar [[Imports|importa]] precēm, Pēteris izvēlējās gudrāko ražošanas balstīšanas variantu: palielināja [[Ievedmuitas nodoklis|ievedmuitu]]. Dažām precēm [[muita]]s nodeva veidoja pat 75% no to ieveduma cenas. Šo praksi atcēla tikai 1731. gadā, redzot, ka praktiskas jēgas no paaugstinātas ievedmuitas nav. Pēteris I radīja arī sava veida [[Gulags|gulagu]]: no visas valsts sadzina simtiem tūkstošu vergu, kuri par vēdera tiesu cēla [[Purvs|purvos]] jauno [[Galvaspilsēta|galvaspilsētu]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], masveidā mirstot [[Būvlaukums|būvlaukumos]]. Šajā pat laikā, Pēteris aizliedza visā valstī būvēt [[Akmens|mūra]] ēkas. 40 000 zviedru karagūstekņu mira, rokot [[Ladogas kanāls|Ladogas kanālu]]. Desmitiem tūkstošu vergu desmit gadus raka kanālu no [[Volga]]s uz [[Dona|Donu]], taču beigu beigās [[Azova|Azovu]] nācās atdot [[turki]]em un [[kanāls]] tika pamests nepabeigts. Tāds pat [[liktenis]] sagaidīja 1718. gadā sākto kanāla rakšanu no [[Volhova]]s uz [[Ņeva]]s [[Augštece|augšteci]] — no bada un slimībām mira vairāk nekā 7000 vergu, pazuda vairāk nekā 2 000 000 [[Rublis|rubļu]], bet kanālu pabeidza tikai 1732. gadā, carienes Annas laikā. Tās ekonomikas nozares, kuras Pēteris I nemēģināja “attīstīt”, ar laiku sasniedza vislabākos panākumus. Ne Pēterim, ne tā pēcnācējiem nebija laika pievērsties vieglajai rūpniecībai, un līdz 20. gs. Krievija apgādāja visu [[Eirāzija|Eirāziju]] ar labu [[Katūns|katūnu]]. [[Trauki|Trauku]] ražošanai palaimējās nepievērst sev cara reformatora interesi, un radās spēcīgā, globāli pazīstamā Krievijas [[Porcelāns|porcelāna]] rūpniecība. Taču tās nozares, kuras ietekmēja [[monarhs]] — metalurģija, kuģu būve, celtniecība u.c., — nīkuļoja. Papildus slogs bija valsts [[Militārisms|militarizācija]]. 1701. gadā armija un flote izmantoja 3/4 valsts ienākumu, 1710. gadā — 78%, bet 1724. gadā, karam nenorisinoties — 2/3. Lai gūtu līdzekļus savām militārajām izpriecām, Pēteris vairākkārt samazināja algas valsts dienestā esošajiem, palielināja nodokļus. P.Miļukovs savulaik aprēķināja, ka Pētera I valdīšanas laikā [[Tiešie nodokļi|tiešie]] un [[netiešie nodokļi]] palielinājās piecas ar pusi reizes, turklāt neņemot vērā [[Inflācija|inflāciju]] un valsts diktētās [[Cena (ekonomika)|cenas]]. Šādam nodokļu slogam bija nepieciešams [[Represija|represīvais]] aparāts to iekasēšanai — tāpēc visā valstī tika izvietotas karaspēka daļas, kurām vajadzēja ievākt nodokļus. Militārpersonas civilajai pārvaldei un [[Tiesa|tiesām]] nepakļāvās, bet bieži pārņēma to funkcijas. Konkrētajā apvidū, izvietotais pulks ne tikai dzīvoja uz iedzīvotāju rēķina, bet arī pildīja virkni [[Policija|policejisko]] funkciju: ķēra [[Zaglis|zagļus]] un laupītājus, izbēgušos zemniekus, [[Kontrabanda|kontrabandistus]], uzraudzīja vietējos ierēdņus utt. [[Kazaņas guberņa|Kazaņas guberņā]] pēc divu gadu šādas militāri ekonomiskās pārvaldes bija pazuduši 14 000 reģistrēto nodokļu maksātāju. === Jurisprudences reformas === Pēteris likvidēja līdz tam pastāvējušo tiesu [[Sistēma|sistēmu]] un ieviešot pastāvīgu “ārkārtas” stāvokli. Krievijā vairs nevaldīja likumi, bet gan cara rīkojumi, ieviešot “troikas” un ārpustiesas [[Tribunāls|tribunālus]]. Pēteris izveidoja īpašas [[izmeklēšanas komisija]]s. Katru veidoja [[Gvarde (Krievija)|gvardes]] [[Virsnieks|virsnieki]] — [[majors]], [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] un [[poručiks]], — kuriem vajadzēja izmeklēt visus gadījumus un spriest tiesu nevis pēc likuma, bet pēc “veselā saprāta un [[Taisnīgums|taisnīguma]]”. Neizglītotie gvardes virsnieki neorientējās dažkārt visai sarežģītajos jautājumos, par kuriem tiem bija jāspriež “pēc taisnīguma”. Pēteris I ieviesa izslavēto “vārds un darbs” — iekšpolitiskās [[denunciācija]]s sistēmu, kas ļāva jebkuram publiski apsūdzēt [[Nodevība|nodevībā]] jebkuru. Kriminālnoziedznieks varēja izkliegt šos vārdus, tā nosūtot uz spīdzināšanu jebkuru. Visus šādi aizdomās turētos spīdzināja. Tiesu sistēmā valdīja haoss. [[Tiesnesis|Tiesneši]], gluži kā pārējie ierēdņi bija pilnīgi iebiedēti un nepārtrauktās savstarpēji noliedzošo rīkojumu straumes dezorientēti. M. Bogoslovskis, kurš pētījis Pētera reformas [[Province|provincē]], raksta: {{Citāts|“Vai iespējama taisna tiesa tur, kur tiesnešiem nav stingrības un pārliecības par to ko dara? Tiesnesim neticēja sabiedrība, kurai viņš kalpoja: tā neredzēja taisnīgumu viņa spriedumos, un meklēja to augstāk; viņam neticēja vara, kas to bija iecēlusi… Beidzās ar to, ka tiesnesis neticēja vairs pats sev un, baidoties no visādām apelācijām un revizijām, mēdza, pieņemot iesniegumu, nolikt to malā un nerisināt."}} [[Justīcija]]s kolēģiju, tā laika Tieslietu ministriju, neviens neņēma vērā. Kolēģijas prezidents sūdzējās Senātā, ka tai pakļautie tiesneši ignorē tās lēmumus un neviens negrasās maksāt par procesuāliem [[Pārkāpums|pārkāpumiem]] tiem piespriestās [[soda nauda]]s. Atbilstoši laika garam arī lūdza piešķirt gvardus, kas apbraukātu provinces tiesas un sodus iekasētu. 1711. gada martā, Pēteris padarīja ziņošanu par oficiālu valsts dienestu. Tika izveidots īpašs ziņotāju (fiskalu) [[departaments]] no 500 cilvēkiem, kuru uzdevums bija uzzināt “ļaunprātību gadījumus un par tiem ziņot neatkarīgi no [[Amats|amata]] un pakāpes”. Ziņošana kļuva par [[Profesija|profesiju]]. Ja ziņojums izrādījās patiess, fiskals saņēma pusi soda naudas, bet ja izrādījās nepatiess, tad fiskalu ne par ko nevarēja vainot. Tā laika dokumenti pārpildīti ar ziņām par fiskalu ļaunprātībām. Pirms Pētera [[kriminālkodekss]] paredzēja nāves sodu par aptuveni 50 noziegumu veidiem, bet jau pirmajos Pētera valdīšanas gados saraksts tika paplašināts līdz vairāk nekā 90 pārkāpumiem. Augstāko soda mēru varēja izpelnīties arī par ikdienišķiem sīkumiem, piemēram, reiz Pēteris I nogalinājis kādu savu kalpu, jo tas nebija pietiekami ātri noņēmis [[Cepure|cepuri]] cara priekšā. === Izglītības reformas === Tika izdots rīkojums par visu muižnieku bērnu obligātu izglītošanu. [[Skola|Skolās]] iesauca ar varu, neinteresējoties par cilvēku spējām un talantiem. Par to, kādi “pārbaudījumi” bija, izvēloties [[Jaunietis|jauniešus]] sūtīt studēt attiecīgās nozarēs, varam lasīt V. Golovina atmiņās: {{Citāts|"1712. gada maijā visus nepilngadīgos muižnieku bērnus izsauca uz Pēterburgu. “Skatījās mūs, kur kuru sūtīt, un izvēlējās pats viņa augstība kurš visžēlīgi sadalīja mūs pa trīs: pirmos, vecākos, norīkoja dienēt armijā, vidējos — uz Holandi studēt navigācijas zinātni, bet pašus jaunākos — uz Rēveles pilsētu, uz zinātni.”}} Golovina biedrs kņazs [[Mihailo Goļicins]] nevarēja kļūt par [[Jūrnieks|jūrnieku]] tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņam bija ļoti izteikta [[jūras slimība]], taču to, saprotams, neviens vērā neņēma. Apmācība, piemēram, [[Spānija|Spānijā]] bija šāda: [[pusaudži]], nezinot ne vārda spāniski, cītīgi apmeklēja [[lekcija]]s un klausījās [[Skolotājs|pasniedzēja]] [[Dzimtā valoda|dzimtajā valodā]] stāstīto, tas pats notika arī citās valstīs. Tai pat laikā studentiem gadiem nesūtīja uzturnaudu. Atstāti bez [[Nauda|līdzekļiem]], tie vai nu bēga, vai zaga, vai kur pieteicās par kalpiem un dzēra. Krievijā notika tas pats, visi slavenās Navigācijas skolas audzēkņi 1711. gadā aizbēga, lai nenomirtu badā. Trīs gadus vēlāk, tās pašas skolas vadība sūdzējās, ka [[Students|audzēkņi]] piecus mēnešus nav saņēmuši uzturnaudu, “ne tikai pārdevuši [[Kaftans|kaftanus]], lai paēstu, bet arī staigā basām kājām, [[Ubagošana|ubagojot]] pie logiem”. Gadījumos, kad naudu tomēr izmaksāja, lielāko daļu skolēniem tūdaļ atņēma mācību līdzekļu iegādei un skolas remontam. Taču par bēgšanu no [[jūrskola]]s draudēja nāvessods, bet [[vecāki]]em, kuri satraukušies par atvases dzīves apstākļiem, riskētu lūgt atļauju to izņemt no skolas — katorgas darbi. Pēršana ar pātagām un naudassodi Navigācijas skolā bija ikdiena. Tas pats bija Jūras akadēmijā. “Četrdesmit divi gvardi neapmeklēja mācības, jo ir basām kājām un bez apģērba.” 1724. gadā pats Pēteris, ieradies tur, secināja, ka liela daļa “gvardemarinu” burtiski ir ģērbušies skrandās. Noskaidrojās, ka 85 kursanti neapmeklē mācības, jo “ir basi un tiem nav dienišķās maizes”, bet daudzi aizgājuši ubagot. Stāvokli pasliktināja karu un haosa rezultātā pieaugušais izglītotu ļaužu [[deficīts]]. Nonāca pat tik tālu, ka provincē vietējo varas struktūru vadītāji ar spēku viens otram laupīja lasīt/rakstītpratējus, lai būtu kāds kas strādā [[Kanceleja|kancelejās]]. == Reliģija == Pēteris I nebija reliģiozs, un nekad netika izrādijis interesi par [[Reliģija|ticības]] jautājumiem. Anglijā viņš piedalījās [[Eiharistija|svētajā vakarēdienā]] pēc [[Anglikānisms|anglikāņu]] [[Rituāls|rituāla]], [[Svētā Romas impērija|Vācijā]] uzstājās ar [[Mārtiņš Luters|Luteru]] slavējošu [[Publiskā runa|runu]], bet nav liecību, ka viņš būtu kam ticējis. Kad kas aizkavējās [[Vardarbība|vardarbīgajā]] carienes Jevdokijas ieslodzīšanā klosterī, Pēteris tā pārskaitās, ka grasījās [[Patriarhs Adrians|patriarhu Adrianu]] par uzcītības trūkumu saslēgt ķēdēs. Tas, nopietni baidoties par [[Veselība|veselību]] un [[Dzīvība|dzīvību]], visu vainu novēla uz [[Arhimandrīts|arhimandrītu]] un četriem [[Priesteris|priesteriem]] — visus piecus uzreiz iekala važās un nogādāja baisajā [[Preobraženskas prikazs|Preobraženskas prikazā]] ([[Politiskā policija|politiskās policijas]] centrālajā mītnē). Pats Pēteris turpināja uzdzīvi ar saviem pudeles brāļiem no “visdzērāju koncila”, par kura “patriarhu” bija iecelts Zotovs. Nonāca pat tik tālu, ka priesteriem, lai izklaidētu caru un tā pudeles brāļus, nācās pēc visiem [[Baznīca (celtne)|baznīcas]] likumiem laulāt ākstu ar [[Atraitne|atraitni]], [[Punduris (cilvēks)|pundurīšus]]. Publiskā zaimošana, “iesvētot [[Bakhs|Bakha]] [[Templis|templi]] [[Lefortas pils|Leforta pilī]]”, kur tautu [[Kristības|kristīja]] [[Parodija|parodiskā]] rituālā ar krustveidā sastiprinātām [[Pīpe|pīpēm]], šokēja daudzus. Baznīca tika pilnībā pakļauta valsts varai. Pavalstniekiem tika pavēlēts, piedraudot ar naudas sodu, regulāri iet baznīcā un sūdzēt grēkus. Savukārt ar otru rīkojumu [[garīdznieki]]em, piedraudot ar nāvi, tika pavēlēts ziņot par visu grēksūdzēs dzirdēto, kas varētu interesēt politisko policiju. 1705. gadā Pēteris īstenoja “baznīcas tīrīšanu”, iesaucot armijā un svītrojot no baznīcai piederīgo saraksta lielu dauzumu sīko garīdznieku, [[Mūks|mūku]], [[Baznīcas kalps|kalpotāju]] un to ģimenes locekļus. Aizliedza celt jaunas baznīcas un klosterus. Tika reglamentēts garīdznieku un mūku skaits baznīcās un klosteros, ko nedrīkstēja pārsniegt. Klosteriem uzdeva iekārtot [[Amatnieks|amatnieku]] darbnīcas, kurās mūkiem jāražo “armijai derīgas lietas”. Tad Pēteris I aizliedza mūkiem turēt [[Celles|cellēs]] rakstāmpiederumus un [[Papīrs|papīrus]], un ko rakstīt, mazliet vēlāk aizliegums rakstīt tika izplatīts uz visiem pavalstniekiem: “…jāziņo par tiem, kuri spītīgi raksta, izņemot baznīcas [[Skolotājs|skolotājus]], un jāsoda tos, kuri zināja kuri raksta, bet par to neziņoja”. Mūkiem un mūķenēm tika aizliegts ilgāk par trim stundām atstāt klosteru teritoriju bez klostera vadības izsniegtas un [[Zīmogs|apzīmogotas]] atļaujas. 1721. gadā tika nodibināta [[Svētā sinode]] — laicīgi ierēdnieciska, [[Birokrātija|birokrātiska]] struktūra. To vadīja laicīgais ierēdnis, [[oberprokurors]], “valdnieka acs”, kurš visai drīz kļuva par [[Diktators|diktatoru]], kura vara pārspēja jebkura patriarha varu. Tāpat kā Senāta oberprokuroram bija pakļauts fiskalu dienests, Sinodes oberprokurors izveidoja adekvātu departamentu, [[Inkvizīcija|inkvizitorus]], kurus vadīja tikai viņam pakļauts [[protoinkvizitors]]. Sofijas savulaik iecerētā Slāvu-grieķu-latīņu akadēmija, ar Pētera I gādību pārtapa par [[Garīgums|garīgās]] [[cenzūra]]s centru, kam bija jācīnās gan ar no aizrobežu nākošajām “citām domām”, gan [[Nikons (patriarhs)|Nikona]] baznīcas reformu neatzīstošajiem [[vecticībnieki]]em. Akadēmijai tika piešķirtas monopoltiesības [[Svešvaloda|svešvalodu]] mācīšanā. Bez tās atļaujas katram, kurš uzdrošinātos nolīgt [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Grieķu valoda|grieķu]] vai [[Poļu valoda|poļu]] [[valoda]]s privātskolotāju, draudēja mantas [[konfiskācija]]. Tikai akadēmijas [[Absolvents|absolventiem]] tika ļauts turēt mājās [[grāmata]]s svešvalodās, spriest par reliģiju, savukārt cilvēkam, kurš nebija absolvējis akadēmiju, bija aizliegts pat ar mājiniekiem runāt par reliģijas tēmu. Akadēmija rūpīgi uzraudzīja un kontrolēja visus nedaudzos “ārzemniekus — brīvo zinātņu zinātājus”, kuriem tā izsniedza iebraukšanas atļaujas Krievijā. Akadēmijas uzraudzībā atradās arī visi [[Pareizticība|pareizticībā]] pārgājušie ārzemnieki — par mazāko “šaubīšanos ticībā” draudēja [[izsūtījums]], bet par atgriešanos “iepriekšējā ticībā” sodīja ar sadedzināšanu. Bez tam, ar sadedzināšanu sodīja visus, pie kuriem atrada “[[Burvestība|burvestību]], [[zintniecība]]s, [[zīlēšana]]s un baznīcai netīkamas grāmatas”, tos kuri liecinieku klātbūtnē [[Kritika|kritiski]] izteicās par pareizticīgo baznīcu, kuri nicīgi izteicās par [[Svētais|svēto]] [[Relikvijas|relikvijām]], [[Ikona (svētbilde)|ikonām]], svētajiem. Visu Pētera I valdīšanas laiku, visā Krievijā dedzināja vecticībniekus, [[Brīvdomātājs|brīvdomātājus]], visus uzskaitīto noteikumu pārkāpējus. Īpaši nežēlīgi Pēteris I vajāja baznīcas reformas neatzinējus, t.s. ''vecticībniekus''. Tie tika pakļauti divkāršiem nodokļiem. Par atļauju neskūt bārdu vecticībnieks maksāja valsts kasē 450 rubļus (pēc 1913. g. kursa), tam nācās uz krūtīm nēsāt to apliecinošu [[Metāli|metāla]] birku, bet uz muguras uz apģērba vajadzēja šūt [[Dzeltenā krāsa|dzeltenu]] uzšuvi. 1935. gadā, [[Parīze|Parīzē]], [[Franču valoda|franču valodā]], Miļukova redakcijā izdotajā “[[Krievijas vēsture (grāmata)|Krievijas vēsturē]]”, nodaļā, kas attiecas uz Pēteri I, skan visai viennozīmīgi: “Reformu rezultāti: haoss”. == Ārpolitika == Visas Pētera I ārpolitiskās aktivitātes bija īstermiņa, taktiskas, izpaudās, kā karagājieni. Raksturīgākais bija pavērsiens no Fjodora un Sofijas uzsāktās tuvināšanās ar [[Katoļticība|katoliskajām]] zemēm uz draudzīgākām attiecībām ar [[Protestantisms|protestantu]] zemēm. Pēc Pētera nāves nepalika neviena daudz maz vērā ņemama starptautiska sadarbības līguma, izņemot cara meitas un divu [[Krustbērni|krustmeitu]] laulību ar Eiropas [[Augstmanis|augstmaņiem]]. Valsts bija nonākusi starptautiskā [[Izolācija|izolācijā]]. == Karagājieni == === Krievu turku karš (1686—1700) === * 1695. gadā, pirmais Azovas karagājiens — neorganizētības un sliktās apgādes dēļ, armija bija spiestas atgriezties, tā arī neuzsākot karadarbību. * 1696. gadā, otrais Azovas karagājiens — 40 000 vīru liela Krievijas armija aizgāja līdz Osmaņu impērijas pierobežas [[Azovas cietoksnis|fortam, Azova]], aplenca to. 19. jūlijā forts [[Kapitulācija|kapitulēja]]. === Lielais Ziemeļu karš (1700—1721) === * 1700. — 1721. Lielais Ziemeļu karš pret Zviedriju un tās sabiedrotajiem. Krievijas cariste iekaro Vidzemi, Igauniju, Ingriju un daļu Austrumkarēlijas. * 1710. — 1713. [[Krievu—turku karš (1710—1711)|karš ar Osmaņu impēriju]]. 1711. gada jūnijā, cara komandētā Krievijas armija pārgāja robežu ar [[Moldāvija|Moldāviju]]. Vietējie iedzīvotāji nesacēlās un neatbalstīja atbrīvotājus, savukārt Osmaņu impērijas armija, [[Pruta]]s krastā ielenca Krievijas armiju. Pēteris I sūtīja pie [[Lielvezīrs|lielvezīra]] [[Baltadži Mehmeds pašā|Baltadži Mehmeda pašā]] Šafirovu, piekodinot panākt mieru par jebkuru cenu. Turki negrasījās diplomātiski aizstāvēt Zviedrijas intereses. Šafirovs un lielvezīrs BaltadžI Mehmets [[pašā]] parakstīja kapitulācijas līgumu, Krievijai atsakoties no plašām teritorijām, tai skaitā Azovas. Prutas karagājienā Krievijas armija zaudēja 27 285 cilvēkus, no kuriem 4800 krita kaujās, bet pārējie mira no bada un slimībām. Savukārt Pēteris I, atgriezies Pēterburgā, sarīkoja triumfa gājienu, kā uzvarētājs. === Citi karagājieni === * 1714. gadā Buhgolca vadītais karagājiens uz Austrumiem, pakļaujot stepju klejotājus (dibina [[Omska]]s, [[Ustjkamenogorska|Ustj-Kamenogorskas]], [[Semipalatinska]]s fortus). * 1716. gadā Krievija neveiksmīgi mēģina iekarot [[Hivas haniste|Hivas hanisti]] [[Vidusāzija|Vidusāzijā]]. Bekoviča-Čerkasskova komandēto [[ekspedīcija]]s korpusu Hivas armija iznīcina 1717. gadā. * 1722.-1723. karš ar [[Persija|Persiju]]. Krievija iekaro Astrahaņu, [[Azerbaidžāna]]s piekrasti ([[Baku]], Reštu, Astrabadu). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160304210958/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=522&Itemid=7 Buškovs A. "Pēteris I — Krievijas cars un imperators"] * [http://lib.misto.kiev.ua/RUFANT/BUSHKOW/rossia.txt Бушков A. Дракон Московский. // Россия, которой не было: загадки, версии, гипотезы.] == Bibliogrāfija == * Седов П. В. Закат Московского царства, царский двор конца XVII века. — СПб.: Петербургский институт истории, изд-во «Дмитрий Буланин», 2006. {{kastes sākums}} {{Romanovu dzimtas valdnieki}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ivans V Romanovs|Ivans V]] | virsraksts = [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] | periods = [[1682]]. — [[1721]]. | pēc = nav}} {{Amatu secība | pirms = nav | virsraksts = [[Krievijas impērija]]s [[ķeizars]] | periods = [[1721]]. — [[1725]]. | pēc = [[Katrīna I]]}} {{kastes beigas}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1672. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1725. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas cari]] [[Kategorija:Krievijas imperatori]] [[Kategorija:Romanovu dinastija]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] bacpudtaqdg6nabnspqgi6uspr0l2j8 0 32589 3673228 3643978 2022-08-21T00:16:35Z Feens 37 /* Upes */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Tārgales pagasts | karte = Tārgales pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = LVA Tārgales pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Tārgales pagasta ģerbonis | karoga_attēls = Tārgales pagasts Flag.png | karoga_nosaukums = Tārgales pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ventspils novads | centrs = Tārgale | platība = 364,2 | iedzīvotāji = 1845<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 1845 / 364.2 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = }} '''Tārgales pagasts''' ir viena no [[Ventspils novads|Ventspils novada]] administratīvajām teritorijām gar [[Venta|Ventu]] un [[Baltijas jūra]]s piekrasti. Robežojas ar [[Ventspils|Ventspils pilsētu]], [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastu]] un sava novada [[Ances pagasts|Ances]], [[Popes pagasts|Popes]], [[Ugāles pagasts|Ugāles]], [[Vārves pagasts|Vārves]] un [[Piltenes pagasts|Piltenes]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Tārgale|Tārgalē]]. == Daba == Tārgales pagasts izvietots gar [[Baltijas jūra]]s un [[Irbes šaurums|Irbes šauruma]] piekrasti, kā arī [[Venta]]s kreisajā krastā, tās lejtecē. Jūras krasta līnijā viens no izteiktākajiem Latvijas [[zemesragiem]] - [[Ovišrags]]. Teritorija līdzena: pagasts atrodas [[Piejūras zemiene]]s [[Ventavas līdzenums|Ventavas]] un [[Irves līdzenums|Irves]] līdzenumos. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Venta]], [[Irbe (upe)|Irbe]], [[Kamārce (upe)|Kamārce]], [[Elkšķene (upe)|Elkšķene]], [[Mauriņupe]], [[Platene]], [[Aga (Klāņu-Būšnieku kanāla pieteka)|Aga]], [[Jaunupe (upe)|Jaunupe]], [[Skalde]], [[Standze]] ==== Ezeri ==== [[Klāņezers]] (67 ha), [[Puterezers]] (8,3 ha) ==== Purvi ==== [[Klāņu purvs]], [[Platenes purvs]] == Vēsture == Mūsdienu Tārgales pagasta teritorijā vēsturiski atradās Tārgales muiža (''Gut Tergeln'', [[Tārgale]]). Pirmo reizi rakstos Tārgale (''Thargolae'') kā [[kiligunda]] [[kurši|kuršu]] ķēniņa [[Lamekins|Lamekina]] [[Ventava]]s zemē pieminēta 1230. gadā. 1253. gadā pēc Kurzemes sadalīšanas Tārgali ieguva [[Livonijas ordenis]]. 19. gs. otrajā pusē izveidojās '''[[Sarkanmuižas pagasts]]''' (''Rothof''). 20. gadsimta 20. gados Ventspilij pievienoja vairākus ciemus gar [[Kuldīga]]s ceļu un [[Pārventa|Pārventā]] (Lībciemu, Dzirtniekciemu). 1935. gadā Sarkanmuižas pagasta platība bija 308,2 km². 1939. gadā to pārdēvēja par '''Ventas pagastu'''.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1939n295|article:DIVL52|query:pagastu Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n295{{!}}article:DIVL52{{!}}query:pagastu |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} Valdības Vēstnesis 1939.gada 30.decembris</ref> 1945. gadā Ventas pagastā izveidoja [[Liepenes ciems|Liepenes]], Tārgales un [[Ventas ciems|Ventas]] [[ciema padome]]s. 1954. gadā Liepenes ciemu pievienoja Ventas ciemam. 1961. gadā daļu, bet 1966. gadā, kad Ventas ciemu likvidēja, tā lielāko daļu pievienoja Tārgales ciemam. 1990. gadā Tārgales ciemu reorganizēja par pagastu. 1996. gadā Ventspilij pievienoja [[Maurciems|Maurciema]] apkaimi.<ref>{{Enciklopēdija Latvijas pagasti}}</ref> 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Ventspils novads|Ventspils novadā]]. === Nozīmīgi objekti === * [[Ovišu bāka]] * [[Miķeļbāka]] * [[Grīžu Velna beņķis]] * [[Tārgales pils]] ar parku * [[Pizes krogs]] == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === [[Akmeņdziras]], [[Burtnieki (Tārgales pagasts)|Burtnieki]], [[Būšnieki]], [[Dokupe]], [[Elkšķene]], [[Ēvartciems]], [[Jaunciems (Tārgales pagasts)|Jaunciems]], [[Jaunupe (ciems)|Jaunupe]], [[Kamārce]], [[Krievlauki]], [[Lielirbe]], [[Liepene (ciems)|Liepene]], [[Lodes]], [[Lūžņa]], [[Miķeļtornis]], [[Muižnieki (Tārgales pagasts)|Muižnieki]], [[Ogsils]], [[Oviši]], [[Packules ciems]], [[Platene]], [[Pūrkalni]], [[Rēdznieku ciems]], [[Skaras]], [[Stacija "Ventspils 2"]], [[Standzes ciems]], [[Tārgale]] (pagasta centrs). === Ievērojamas personības === * [[Jānis Princis (kultūras darbinieks)|Jānis Princis (vecākais)]] (1796—1868), lībiešu dzejnieks * [[Kārlis Princis]] (1893—1978), entomologs, [[Latvijas Universitāte]]s docents, Rīgas Dabas muzeja direktors. Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem * [[Alfrēds Audze]] (1897—1930), Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Latvijas armijas pulkvedis. * [[Alīda Vāne (operdziedātāja)|Alīda Vāne]] (1899—1969), operdziedātāja * [[Jānis Erenštreits]] (1942), diriģents == Saimniecība == === Transports === Cauri pagastam iet [[Latvijas galvenie autoceļi|galvenais autoceļš]] [[Rīga]]-[[Ventspils]] ([[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]]), [[reģionālie Latvijas autoceļi|reģionālie autoceļi]] Ventspils-[[Piltene]] ([[P122]]), Ventspils-[[Kolka]] ([[P124]]) un [[dzelzceļa līnija Rīga - Ventspils]] (stacijas - Ventspils-2 un Elkšķene). == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Tārgales pagasta ciemi|nocat=yes}} {{Ventspils novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Ventspils rajons}} {{Ventspils apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Targales pagasts}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Ventspils novada pagasti]] [[Kategorija:Tārgales pagasts| ]] p04i80i87k1yoc9drb7x8724r52g26p 0 33110 3673220 2481070 2022-08-20T23:55:16Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|upi|Adulīte}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Aduliena | settlement_type = vidējciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Jaungulbenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|1997||||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57944 |title=Informācija par objektu: Aduliena |accessdate={{dat|2016|02|25||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 128 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 04 | lats = 33 | latNS = N | longd = 26 | longm = 31 | longs = 16 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Aduliena''' ir [[ciems]] [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagastā]]. Ciemata nosaukums nāk no [[Tirzas pagasts|Tirzas pagastā]] esošā [[Adulienas ezers|Adulienas ezera]] un [[Adulīte]]s. Netālu no Adulienas savu tecējumu sāk divas upītes — [[Vijata]] un [[Grīvupīte]]. [[2000. gads|2000]]. gadā Adulienā bija 107 iedzīvotāji. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Jaungulbenes pagasta ciemi}} s39vofw4sbf7fk9702vbdszycika0if 0 33631 3673367 2777975 2022-08-21T09:36:35Z Mx.Kurmis 108435 Papildināts raksts wikitext text/x-wiki {{Infobox animanga/Header | title_name = Naruto | image = naruto.jpg | size = 300px | caption = Clockwise from top: Kakashi Hatake, Iruka Umino, Sakura Haruno, Naruto Uzumaki, and Sasuke Uchiha | ja_name = NARUTO - ナルト - | ja_name_trans = Naruto | demographic = [[Shōnen]] | genre = [[Action movie|Action]], [[Drama]], [[Fantasy]], [[Comedy]] }} {{Infobox animanga/Anime | title = Naruto | director = Hayato Date | studio = [[Studio Pierrot]] | licensor = {{flagicon|Japan}} [[Aniplex]]<br /> {{flagicon|United States}} [[Viz Media]]<br /> {{flagicon|United Kingdom}} [[Manga Entertainment]] | network = {{flagicon|Japan}} [[Animax]], [[TV Tokyo]] | first_aired = [[October 3]], [[2002]] | last_aired = [[February 8]], [[2007. gads|2007]] | num_episodes = 220 | list_episodes = List of Naruto episodes }} {{Infobox animanga/Anime | title = Naruto Shippūden | director = Hayato Date | studio = [[Studio Pierrot]] | network = {{flagicon|Japan}} [[Animax]], [[TV Tokyo]] |licensor= {{flagicon|Japan}} [[Aniplex]] | first_aired = [[February 15]], [[2007. gads|2007]] | last_aired = ongoing | num_episodes = 37 <small>(as of November 29, 2007)</small> | list_episodes = List of Naruto: Shippūden episodes }} {{Infobox animanga/Footer}} '''Naruto''' ([[Japāņu valoda|japāņu val.]]ナルト Naruto) ir Masaši Kišimota [[manga]] un pēc tās motīviem zīmētais [[anime]] seriāls par hiperaktīvo [[nindzja|nindzju]]—pusaudzi Naruto Uzumaki, kurš pastāvīgi atrodas sapratnes meklējumos. [[Manga|Mangu]] firma "Shueisha" žurnālā "Shonen Jump" publicē kopš [[1999]]. gada. Pēc mangas motīviem veidoto seriālu [[Japāna]]s televīzijā sāka rādīt [[2002]]. gada [[3. oktobris|3. oktobrī]]. Pēdējā Naruto sērija tika rādīta ap [[2007. gads|2007]]. gada [[decembris|decembri]]. Tai tika izveidota otrā daļa - Naruto Šipūden ([[Japāņu valoda|japāņu val.]]ナルト 疾風伝 Naruto Šipūden) (angļu val. Naruto Shippuden) Tā turpinās vēl tagad ([[2014. gads|2014.]] gada [[septembris]]) == Stāsts == === Ievads === Seriāls ir par pusaudzi nindzju Naruto, kura sapnis ir kļūt par Hokagi, sava ciema vadoni, un iegūt visu atzinību. Ceļā uz šo sapni stāv daudz šķēršļu: apkārtējie, kuri neatzīst Naruto un ienīst viņu, skeptiskie klasesbiedri, skolotāji, kuri uzskata viņu par vissliktāko skolnieku, kāds var būt. Ar laiku šim sarakstam pievienojas arī ienaidnieki, kas tiecas iznīcināt Naruto un nodarīt pāri iegūtajiem draugiem — noskaņa ir mērķtiecīga. Bet Naruto nepadodas un ar savu stipro gribu pamanās pārliecināt visus, tai skaitā arī skatītājus. === Pasaule === Darbība risinās alternatīvā pasaulē, kas līdzinās mūsdienu pasaules un viduslaiku Japānas sajaukumam. Cilvēki bieži vien nēsā mūsdienīgas drēbes, lieto elektrību, dzer pienu no pakām, pastāv spēļu automāti, rācijas, u.tml. <br /> Reizē daudzi valkā senatnīgas drēbes un dzīvo senlaicīgos namos, nepastāv lidmašīnās, automašīnas, šaujamieroči vai televīzija. <br /> Pastāv piecas lielas valstis un vairākas mazas, pār kurām valda neatkarīgi valdnieki. Galvenais militārais spēks ir nindzjas, jeb šinobi, kuri dzīvo slepenos ciematos un pilda uzdevumus valstu vadītāju un citu cilvēku labā par atlīdzību. Būtībā nindzjas ir nozīmīgākā šķira šajā sabiedrībā, lai arī neuzspiež savu pārākumu citiem. Reizēm valstis karo savā starpā un, tāpēc, pagātnē ir bijuši trīs lieli nindzju kari. Nindzju ciemati konkurē savā starpā, lai iegūtu vairāk klientu un kļūtu nozīmīgāki un varenāki citu ciematu vidū.<br /> Nindzjas izmanto cilvēka iekšējo enerģiju (čakru), lai radītu džutsu (tehnikas/spējas), kuras izmanto kaujās un uzdevumu veikšanā. Džutsu iedalās trijos galvenajos veidos:<br /> 1. Nindžutsu. (Nindzju tehnikas) Dažāda veida spējas, bieži vien saistītas ar pamatelementiem: zemi, ūdeni, uguni, zibeni un gaisu. Piemēram, mest pretiniekam ugunslodi, vai pārvēst savu ārieni, kopējot cita cilvēka ārieni. Šīs spējas var dēvēt par maģiju.<br /> 2. Gendžutsu. (Ilūziju tehnikas) Atšķirībā no nidžutsu, kura efekti ir reāli, gendžutsu rada ilūzijas upura prātā, apmānot viņa maņas, liekot redzēt, dzirdēt vai just to, kā nav.<br /> 3. Taidžutsu. (Ķermeņa tehnika/tuvcīņa) Nindzju kaujas māksla, kurai parasti nepieciešamas tikai fiziskas iemaņas, lai arī uzbrukumi var tikt pastiprināti ar čakras palīdzību. <br /> <br /> Nindzjas apmācību sāk jau bērnībā, nonākot Nindzju Akadēmijā. Tie, kas pabeidz apmācību, kļūst par geniniem (jaunākie nindzjas), ar laiku, kļūstot prasmīgāki, viņi, izejot eksāmenu, var kļūt par Čūniniem (vidējie nindzjas). Augstākais rangs nidzjām, ko ne visi sasniedz, ir džounini (augstākie nindzjas). Piecu lielāko nindzju ciematu vadoņi, ļoti vareni nidzjas, tiek dēvēti par Kagēm (Ēnas). Viņu vara bieži vien tiek pielīdzināta valstu vadoņu varai. === Sižets === ==== Sākums un pirmais uzdevums ==== Divpadsmit gadus pirms stāsta sākuma, Kjūbi — gigantisks dēmons lapsa ar deviņām astēm — uzbruka Konohai-Apslēptās lapas ciematam. Lai glābtu ciematu, ceturtais Hokage — ciemata vadonis — ieslēdza lapsas garu jaundzimušā bērnā, vārdā Naruto. Hokage nomira un kļuva par sava ciemata varoni, vēlēdamies, lai cilvēki zēnu Naruto arī uzskatītu par varoni. Diemžēl, vairākuma acīs Naruto bija pārdzimis deviņastu lapsa — Kjūbi, tāpēc viņi to ienīda. Viņu bērni nezināja šo noslēpumu, tomēr arī ienīda Naruto, tāpat kā viņu vecāki. Divpadsmit gadus vēlāk, Naruto, lai arī joprojām tiek ienīsts un atgrūsts, cenšas nezaudēt dzīvesprieku. Viņš ir bārenis, kurš dzīvo viens, slikti mācās Nindzju Akadēmijā un pastāvīgi veic huligāniskus aktus. Kad viņš izgāžas Akadēmijas gala eksāmenā, viens no viņa skolotājiem Mizuki piedāvā nokārtot eksāmenu savādāk — nozogot rakstu rulli ar aizliegtām tehnikām. Naruto, vientuļš un izmisis, piekrīt. Skolotājs izrādās nodevējs, bet vaina par zādzību tiek uzvelta Naruto. Vēl vairāk, Mizuki zēnam atklāj, ka iemesls, kāpēc visi ienīst Naruto ir tas, ka viņā ir ieslēgts deviņastu dēmons lapsa. Tomēr cits Naruto skolotājs Iruka dodas Naruto palīgā un parāda, ka ir pieķēries zēnam un neienīst viņu. Naruto stājas pretī Mizuki un uzveic viņu ar sarežģītu tehniku, ko bija iemācījies no ruļļa. Dēļ zēna drosmīgās rīcības, Iruka paziņo, ka Naruto ir nokārtojis eksāmenu un var kļūt par geninu, nindzju iesācēju. <br /><br /> Drīz pēc tam Naruto tiek iedalīts 7. komandā ar diviem vienaudžiem — meiteni Sakuru, kurā viņš ir ieķēries, un nopietnu zēnu vārdā Saske (Sasuke) Učiha, kurš ir talantīgs, izskatīgs un no slavena klana. Daudzas meitenes, arī Sakura viņā ir ieķērušās, tāpēc Naruto Saski uztver kā sāncensi, kamēr Saske par Naruto domā, kā par mēslu. Viņiem tiek piešķirts sensejs (skolotājs) un komandas vadītājs Kakaši Hatake, pieredzējis un savāds džounins, kurš sarīko smagu pārbaudi, kas parāda bērnu spējas darboties komandā un uzticēties vienam otram. Lai arī ar grūtībām, tomēr visi trīs jaunie nindzjas pārbaudi iztur un kopā ar savu skolotāju sāk saņemt misijas. <br /><br /> Ar laiku Naruto tādi uzdevumi kā kaķu keršana un atdošana saimniekam sāk apnikt un viņš ciemata vadonim Hokagem prasa ko sarežģītāku. 7. komanda šādu uzdevumu arī saņem — pavadīt tiltu arhitektu Tazunu uz mājām citā valstī. Izrādās, ka Tazunu cenšas nogalināt sveši nindzjas un 7. komandai nākas ar tiem cīnīties. Proti, mafijas boss Gato, kurš nevēlas, lai tiktu uzcelts tilts, nolīdzis nindzju teroristu Zabuzu, kurš aizbēdzis no sava ciema, nogalināt Tazunu. Zabuza ir ļoti bīstams, gandrīz tikpat spēcīgs, kā Kakaši, turklāt viņam ir uzticams māceklis Haku, kuram piemīt speciāls spēks. Naruto un viņa biedriem cīņa pret šiem pretiniekiem nav viegla, viņš un Saske, gandrīz iet bojā kaujā pret Haku, tikai tad, kad Naruto dusmās atbrīvo daļu sevī ieslēgtā dēmona lapsas spēku, Haku tiek sakauts. Pats Haku upurē sevi, lai glābtu savu skolotāju Zabuzu. Beigas ir skumjas, jo mafijas boss, kurš nolīga Zabuzu, atceļ darījumu, līdz ar to cīņu un Haku upuri padarot veltīgu. Viss, ko Zabuza var darīt ir, iet nāvē, nogalinot Gato. Naruto un viņa biedri paliek sveiki un veseli un veiksmīgi izpilda uzdevumu. Tilts tiek uzcelts un nosaukts Naruto vārdā. Cilvēki ir atbrīvojušies no ļaunā mafijas bosa. Tomēr notikušais jaunajiem nindzjām, īpaši Naruto liek nopietni pārdomāt, kāds tad ir nindzjas ceļš. ==== Čūninu eksāmeni ==== Kādu laiku pēc bīstamā un sarežģītā uzdevuma, Konohas ciemā tiek rīkoti eksāmeni, kuros genini var kļūt par čūniniem. Tajā piedalās nindzjas no dažādiem ciematiem. Arī Naruto komanda piesakās, lai arī viņi vēl tikai nesen kļuva par geniniem. Jau pašā sākumā viņi sastopas ar spēcīgiem nindzjām savā vecumā, no kuriem daudzi ir visai naidīgi.<br /><br /> '''Pirmais uzdevums''' ir rakstisks, ar sarežģītiem uzdevumiem, kurus parastiem geniniem nav iespējams atrisināt pašu spēkiem. Bet par špikošanu draud izmešana no eksāmena. Gudrākie saprot, ka tā ir viltīga spēle, lai pārbaudītu viņu spējas iegūt informāciju nepamanīti. Tādējādi neprašas špikotāji tiek izmesti ārā, paliek tikai gudrākie viltīgākie... un Naruto, kurš neuzdrošinās špikot, lai nesagādātu nepatikšanas sev un citiem, bet nespēj izpildīt pat vienu uzdevumu.<br /> Beigās, pirms pēdējā jautājuma uzdošanas tiek paziņots, ka tie, kas nespēs atbildēt, zaudēs iespēju jebkad vēlreiz kārtot šo eksāmenu un uz visiem laikiem paliks genini, bet ja atteiksies, tad no eksāmena izmetīs arī visu komandu un eksāmenus varēs kārtot nākamreiz. Daudziem šis pārbaudījums ir par grūtu, īpaši Naruto, kurš nav atbildējis ne uz vienu jautājumu, bet viņš drosmīgi pieņem risku. Noskaidrojas, ka tāds arī bija pēdējais jautājums — riskēt ar savu nākotni, gluži kā nindzjām jāriskē ar dzīvību. Tā Naruto nokārtoja šo pārbaudi, neatbildējis ne uz vienu rakstisko jautājumu.<br /><br /> '''Otrais pārbaudījums''' bija izdzīvošana džungļu teritorijā, pilnu ar bīstamām radībām. Komandām tika dots uzdevums iegūt no citām komandām speciālus rakstu ruļļus un tikt līdz tornim teritorijas centrā. Šī pārbaudījuma laikā parādījās iebrucējs, noziedznieks nindzja vārdā Oročimaru, viens no trim leģendārajiem nindzjām, kas pārāki par jebkuru džouninu. Maskējies kā genins, Oročimaru meklē jauno nindzju vidū sev jaunus sekotājus, turklāt jau kontrolē daļu no eksāmena dalībniekiem. Oročimaru uzbrūk Naruto komandai, kura smagi cīnās, bet zaudē. Cīņas laikā ar Naruto, kad zēns jau atkal izmantoja deviņastu lapsas spēku, Oročimaru ieslēdz lapsu pa jaunam, lai zēns to nevar izmantot, bet Saskem uzspiež savu zīmogu, gluži kā indi ķermenī, aicinot, ja viņš gribēs spēku, lai dodas pie Oročimaru. <br /> Par spīti tam un citām grūtībām, Naruto komanda galu galā tiek līdz tornim, kur, eksāmena rīkotāji saprot, ka otro pārbaudījumu ir nokārtojuši pārsteidzoši daudz skolēnu un tāpēc, tiek sarīkots starp-pārbaudījums - atlases cīņas.<br /><br /> Lai arī ciemata vadība zina par Oročimaru parādīšanos, viņi eksāmenu turpina, Oročimaru tikmēr novēro atlases cīņas, maskējies kā viens no ciemata nindzjām. Atlases cīņās Naruto un Saske uzvar, lai arī Saske jūt zīmoga iedarbību, kas traucē normāli rīkoties. Notiek arī citas interesantas cīņas un Naruto cenšas uzmundrināt sava ciemata biedrus, kas arī te piedalās. Naruto apņemas cīnīties ar Nedži no Hjūga klana, kurš nežēlīgi uzveica savu māsīcu Hinatu, apgalvojot, ka tas ir liktenis un viss ir iepriekš nolemts, un Gāru no Apslēpto smilšu ciemata, savādu zēnu, kurš ar domu spēku pārvieto smiltis un ir loti spēcīgs. Gāra nežēlīgi cīnījā ar Naruto ciemata biedru Lī un gandrīz nogalina viņu. Pēc atlases cīņām ir mēnesis brīva laika sagatavoties fināla cīņām. Kamēr Saske trenējas ar skolotāju Kakaši, Naruto sastop savādu nindzju Džiraiju, kurš ir izvirtulis un rakstnieks, tomēr arī ļoti spēcīgs. Viņš noņem no Naruto ķermeņa Oročimaru uzlikto, ierobežojošo zīmogu un iemāca, kā izsaukt vardes kareivjus un arī kā izmantot Kjūbi čakru cīņā. <br /> '''Pēdējā eksāmena''' laikā Naruto uzveic Nedži smagā cīņā, liekot viņam mainīt savas domas par nenovēršamo likteni. Arī Saske nopietni cīnās ar Gāru, kurš Naruto atklāja, ka arī viņā ir ieslodzīts dēmons, tāpēc Gāru neviens nemīl un visi ienīst. Tagad Gāra vienīgo prieku gūst nogalinot citus. Saskes un Gāras cīņas laikā ciematam sākas uzbrukums no Apslēpto smilšu ciemata un Apslēptās skaņas ciemata, kuru radījis Oročimaru. Oročimaru sāk cīņu ar trešo Hokagi, ciemata vadoni un beigās uzvar, trešais Hokage mirst, bet Oročimaru rokas tiek smagi savainotas.<br /> Kamēr visā ciematā notiek cīņas, Naruto kopā ar Sakuru un Saski dodas pakaļ Gāram, cīnoties Saske zaudē un Gāra saņem gūstā Sakuru. Naruto, kurš ilgi šaubās, dēļ tā, ka ir tik līdzīgs Gāram, saņemas cīņai, lai izglābtu draugus. Naruto cīnās veiksmīgi un Gāra pārvēršas milzu smilšu dēmonā ar vienu asti — Ičibi. Naruto izsauc milzu vardi un kopā uzveic Gāru, kurš atzīst, ka Naruto jūtas pret draugiem dod lielāku spēku, kā naids pret apkārtējiem. ==== Piektā Hokage ==== Drīz pēc uzbrukuma ciematā parādās divi noslēpumaini vīrieši, kas meklē Naruto. Tie ir Itači Učiha, Saskes vecākais brālis, kurš nogalināja visu savu klanu un aizbēga, un Kisame, nindzja terorists. Abi pieder pie slepenas organizācijas Akatsuki, kur visi ir bīstami nindzjas noziedznieki. Viņi sāk cīņu ar vairākiem džouniniem, tai skaitā Kakaši, kurš tiek nopietni ievainots no Itači gendžutsu spējām, bet beigās abi noziedznieki aizbēg prom.<br /><br />Lai arī ienaidnieki no Konohas tiek padzīti un pēcāk noslēgts miers ar Apslēpto smilšu ciematu, ciematam vajag jaunu Hokagi. Džiraija no šī goda atsakās un piedāvā uzmeklēt trešo no leģendārajām nindzjām — sievieti vārdā Cunade, pirmā Hokages mazmeitu. Lai pasargātu Naruto no turpmākiem uzbrukumiem, Džiraija ņem zēnu sev līdzi. Kad Saske uzzina, ka viņa brālis, kuru viņš ienīst un grib nogalināt, meklē Naruto, viņš dodas pa pēdām Naruto. Itači un Kisame atkal uzrodas, Saske cenšas cīnīties ar brāli bet tiek smagi savainots un tikai Džiraijas parādīšanās izglābj Naruto no tāda paša likteņa. Abi noziedznieki aizbēg un pārtrauc vajāt Naruto, bet Saske tiek aizsūtīts mājās. Tā kā Cunade ir izcila dziedniece, viņu uzmeklēt Naruto kļūst personīgi svarīgi.<br /><br /> Ceļojuma laikā Džiraija māca Naruto sarežģītu tehniku — Rasenganu, spēju koncentrēt rokā čakru un sist ar to, radot spēcīgu uzbrukumu. Viņi atrod Cunadi, kas atsakās kļūt par Hokagi, jo arī Oročimaru viņu ir uzmeklējis un piedāvā darījumu — atdzīvināt viņas mirušos dārgos cilvēkus — brāli un mīļoto, apmaiņā pret viņa roku izdziedināšanu. Cunade galu galā noraida viņa piedāvajumu un kopā ar Džiraiju cīnās pret Oročimaru. Arī Naruto piedalās cīņā, aizstāvot Cunadi no Oročimaru pakalpiņa Kabuto, pielietojot iemācīto tehniku — Rasenganu. <br /> Beigās Cunade piekrīt atgriezties ciematā un kļūt par Hokagi. Viņa ir arī vēl viens cilvēks, kurš atzīst Naruto - viņa drosmi, apņēmību un sapni kļūt par Hokagi nākotnē. ==== Saskes bēgšana ==== Cunade izdziedē tos, kas bija ievainoti iepriekšējās cīņās, arī Saski. Viņš tikmēr grimst drūmās pārdomās par Naruto, kurš sākumā bija vājāks par Saski, bet beigās pamanījās uzveikt Gāru, kuram Saske zaudēja. Saske izaicina Naruto uz cīņu, uz slimnīcas jumta un abi sāk cīnīties Sakuras priekšā, kura ļoti pārdzīvo par to. Brīdī, kad abi gatavojas izmantot savas nāvējošās tehnikas, viņa metas pa vidu un tikai Kakaši iejaukšanās paglābj abus no nopietnas nelaimes. <br /> <br /> Kakaši cenšas pārliecināt Saski nomierināties un aizmirst atriebību pret brāli. Bet ciemā ierodas Oročimaru kalpi, kuri piedāvā Saskem spēku un aizvest viņu pie Oročimaru. Saske piekrīt un pamet ciematu, lai arī Sakura atzīstas viņam mīlestībā un asarām acīs, lūdz viņu pārdomāt, kaut vai ņemt sev līdzi. Naruto kopā ar citiem geniniem dodas pakaļ Saskem. Pirms tam viņš dziļi noskumušajai Sakurai zvēr, ka atgriezīs Saski ciematā. Viņi cīnās ar Oročimaru pakalpiņiem vairākās divkaujās, cīņas ir smagas un tikai tad, kad ierodas Gāra ar savu brāli un māsu palīgā, Konohas nindzjām izdodas uzvarēt.<br /><br /> Beigās Naruto stājas Saskem pretī viens pret vienu. Saske, pateicoties Oročimaru dāvātajam spēkam un paša apņēmībai, ir kļuvis spēcīgāks un cīnās, lai nogalinātu Naruto. Viņš atbrīvo Oročimaru, otrā pārbaudījuma laikā uzlikto zīmogu, iegūstot necilvēcisku ārieni, kā arī lielāku spēku. Bet arī Naruto izmanto dēmona lapsas spēku, lai cīnītos ar Saski. Beigās Saske uzvar un Naruto paliek guļam bezsamaņā, bet Saske nenogalina viņu un turpina ceļu pie Oročimaru. Naruto atgriežas ciematā, smagi pārdzīvojot drauga zaudēšanu, tomēr apņēmīgi zvēr Sakurai, ka reiz atgriezīs Saski mājās. Drīz pēc tam Džiraija ierodas pie Naruto un kopā ar viņu dodas vairāku gadu ceļojumā. == Personāži == === Galvenie personāži === * {{nihongo|[[Naruto Uzumaki]]|うずまきナルト|Uzumaki Naruto}} — Galvenais varonis. enerģisks un dzīvespriecīgs, noželojams, ne visai apķērīgs mācībās, bet pietiekami viltīgs kaujās. Sapņo kļūt par Hokagi, ciemata vadoni, un iegūt visa ciemata atzinību. Apveltīts ar cietu gribu, izturību un lieliem čakras krājumiem, kas ļauj viņam apgūt daudzas spēcīgas tehnikas, lai kļūtu par vienu no varenākajiem nindzjām pasaulē. Pieaugot un sastopoties ar nopietnām problēmām, arī viņš kļūst nopietnāks. Apņēmies par katru cenu atgūt savu draugu Saski, kā arī atnest nindzju pasaulei īstu mieru. * {{nihongo|[[Sakura Haruno]]|春野サクラ|Haruno Sakura}} — meitene, kura patīk Naruto taču Sakura mīl Saski, kuru neinteresē attiecības vispār. Pret Naruto viņa sākumā jūt nicinājumu, lai gan ar laiku sāk cienīt un uzskatīt par labu draugu. Vairākus gadus vēlāk, Saskem kļūstot par nodevēju, Sakura ir gatava viņu nogalināt, viņai ir arī siltas jūtas pret Naruto, taču nav īsti skaidrs, vai viņa tiešām vairs nemīl Saski. Sakura ir kļuvusi par spēcīgu nindzju, apguvusi dziedināšanu, gendžutsu un spēj veikt neticami spēcīgus fiziskos sitienus, taču atpaliek no saviem komandas biedriem — Naruto un Saskes. * {{nihongo|[[Saske Učiha]]|うちはサスケ|Uchiha Sasuke}} — labākais draugs un sāncensis ir Naruto. Apdāvināts, patstāvīgs, egoistisks, bērnībā pārdzīvojis lielu psiholoģisku traumu, kad viņa brālis nogalināja visu klanu. Saske sadraudzējas ar Naruto un Sakuru, bet tomēr nodod ciematu, lai dotos pie Oročimaru un iegūtu spēku uzveikt brāli. Saske kļūst spēcīgāks, bet reizē arī grimst tumsā, aizmirstot seno draudzību. * {{nihongo|[[Kakaši Hatake]]|はたけカカシ|Hatake Kakashi}} — Nedaudz savāds džounins, Naruto komandas skolotājs. Spēcīgs, apdomīgs un viltīgs, pazīstams kā kopējošais nindzja, jo zina daudzus džutsu, kurus kopē no citiem. === Citi personāži === * {{nihongo|[[Džiraja]]|はたけカカシ|Jiraiya}} — viens no trim leģendārajiem Konohas nindzjām (Sennin). Viņš ir ļoti perverss un brīžiem nenopietns cilvēks. Viņam tika piedāvāta Hokages vieta, bet viņš atteicās.Agrāk viņa skolotājs (sensejs) bija pats trešais Hokage. Viņa komandā bija tagadējais ļaundaris Oročimaru, un jaunā Hokage Cunade. * {{Nihongo|[[Obito Uchiha]]|サソリ}}, Viņa biedri ir Kakashi un Rin, senseis ir ceturtais hokage — Yondaime. Viņš savu Sharingan atklāja kad bija trešais ņindzas karš. Kad viņš jau sāka mirt, jo izglāba savus biedrus atdodot savu dzīvību, viņš atdeva savu Sharingan Kakashi kreisajā acī, kuru sagrieza ienaidnieks. Komanda 8 Komanda 8 ir grupa, kas sastāv no 4 Konohas nindzām. Šī komanda ir specializējusies izsekošanā, katram komandas biedram ir īpašas spējas šajā jomā. * [[Kurenai Juhi]] (夕日 紅, Yūhi Kurenai) ir komandas līderis. Anime sērijās Kurenai parasti parādās kopā ar Asuma Sarutobi. Visi uzskata viņus par pāri, lai arī viņi paši to noliedz. ''Naruto Shipuuden'' sērijās atklājas, ka viņa gaida bērnu no Asumas, līdz ar to viņu attiecības kļūst skaidras. Kurenai specialitāte ir ilūziju radīšana(''Genjutsu'') . * [[Kiba Inuzuka]] (犬塚 キバ, Inuzuka Kiba) ir "Komandas 8" biedrs, kurš sērijās vienmēr parādās ar savu nindzas suni(忍犬, ninken) Akamaru. * [[Hinata Hjuga]] (日向 ヒナタ, Hyūga Hinata) ir "Komandas 8" biedre, kurai ir īpašas spējas, kas ļauj izmantot bjakugan(stāvoklis kad acis zilā krāsā parāda čakru, kas rit pa nindzju ķermeni, tādā veidā parādot kur atrodas kāds nindzja). * [[Šino Aburame]] (油女 シノ, Aburame Shino) ir 'Komandas 8" biedrs, kuru interesē kukaiņi. Visu savu brīvo laiku Šino pavada ķerot un pētot kukaiņus. Kā jau Aburame klana loceklim, viņu īsi pēc dzimšanas inficēja ar īpašu kukaiņu šķirni — "iznīcības kukaiņiem"(寄壊蟲, kikaichū). == Ģeogrāfija == Naruto pasaule pastāv izdomātā zilā planētā, ko sauc par [[Zeme|Zemi]], kas savukārt ietver [[Kontinents|kontinentu]], kas sadalīts vairākās zemēs. === Zemes === Zemes darbojas kā atsevišķas, neatkarīgas politiskās organizācijas un, visticamāk, ir monarhijas, kuras pārvalda daimjo ([[Japāņu valoda|jap]]. 大名, feodāls, ''burtiskā nozīme'': Lielais Vārds) kuru tituls pēc nozīmes ir līdzvērtīgs Slēpto ciematu vadītājiem. Naruto pasaule ir līdzīga feodālajai Japānai; valstis līdzsvaro viena otru ar spēku. Periodiski starp zemēm tiek parakstīti līgumu, kuru vērtība nav lielāka par papīru uz kura tie rakstīti. [[Attēls:Naruto World Map.svg|center|thumb|488x488px|Naruto pasaules karte.]] ==== Vēja zeme ==== [[Attēls:Land of Wind Symbol.svg|thumb|70x70px|Vēja zemes simbols]] '''Vēja zeme''' ([[Japāņu valoda|jap]]. 風の国, ''Kaze no Kuni'') — viena no populārākajām valstīm seriālā. Tā atrodas uz dienvidrietumiem no Uguns zemes un robežojas ar Upju zemi un Slēpto lietus ciematu. Valdības vadītājs ir Vēja Daimjo. Lai gan zeme aizņem plašu teritoriju, to lielākoties veido tuksneši, tāpēc tās ražojums ir zems.<ref>''Naruto'' chapter 648, page 11</ref> Tā kā nokrišņu gada laikā ir ļoti maz, valsts iedzīvotāji dzīvo ciematos, kas uzcelti netālu no oāzēm. Lai gan dabas apstākļi ir ārkārtīgi skarbi, iedzīvotāju skaits valstī ir diezgan liels. Neskatoties uz savstarpējo karu pagātnē, Vēja ​​un Uguns zemes ir labās attiecības. Starp abām zemēm ir liels tirdzniecības apjoms. ''"Smilšu klimpas"'' ([[Japāņu valoda|jap]]. 砂団子, Suna Dango) ir unikālais vietējais ēdiens Vēja zemē. Šī ēdiena galvenā sastāvdaļa ir sojas milti, kuriem gatavošanas laikā tiek piešķirta smilšu struktūra.<ref>''Naruto'' episode 213</ref> ==== Ūdens zeme ==== [[Attēls:Land of Water Symbol.svg|thumb|70x70px|Ūdens zemes simbols]] '''Ūdens zeme''' ([[Japāņu valoda|jap]]. 水の国, Mizu no Kuni) jeb '''Miglas zeme''' ([[Japāņu valoda|jap]]. 霧の国, Kiri no Kuni)<ref>''Naruto'' chapter 30, page 3</ref><ref>''Naruto: Shippūden'' episode 488</ref> — to veido vairākas salas, kur katrai salai ir savas unikālās tradīcijas. Laikapstākļi valstī pārsvarā ir auksti, bet salas pārsvarā klāj migla. Pašās salās ir daudz ezeru. Valsts iedzīvotājiem ir dabiska nosliece uz ūdens elementu. Valdības vadītājs ir Ūdens Daimjo. ==== Dzelzs zeme ==== [[Attēls:Land of Iron Symbol.svg|thumb|70x70px|Dzelzs zemes simbols]] '''Dzelzs zeme''' ([[Japāņu valoda|jap]]. 鉄の国, Tetsu no Kuni) — ledaina, sniegota valsts, kuras politiskā īpatnība ir tā, ka valsts paliek neitrāla un nekad nav bijusi iesaistīta nindzju karos. Faktiski šinobi jau agrāk ir noteikuši, ka viņi neiejauksies zemes dzīvē. Neskatoties uz to, tie runāts, ka Dzelzs zemē ir neticami spēcīgs karaspēks, kas sastāv no samurajiem, nevis šinobi. Kad sākās Ceturtais Šinobi pasaules karš, Dzelzs zeme pievienojās Šinobi aliansei un bija pilnībā gatava piedalīties karā pret Akatsuki plānu "Mēness acs".<ref>''Naruto'' chapter 468, page 10</ref> Dzelzs zeme atrodas starp trim kalniem, ko sauc par Trīs vilkiem ([[Japāņu valoda|jap.]] 三狼, Sanroo).<ref>''Наруто'' chapter 456, page 15</ref> Tās vadītājs ir šīs valsts ģenerālis Mifune. Piecu Kage samits notika Dzelzs zemē<ref>''Naruto'' chapter 457, pages 16-17</ref>, jo tā bija droša un neitrāla. Saskaņā ar Tsuchikage, Ōnoki teikto, viņai ir sava atšķirīga kultūra un ''"satikšanās nav nekā smieklīga"''. Kad Sasuke uzbruka sammitā, viņš tika pasludināts par starptautisku piecu lielo nindzju ciematu noziedzīgo personu. Ceturtā Šinobi pasaules kara laikā, saprotot, ka karš apdraud ne tikai piecas lielas Šinobi zemes, bet visu pasauli, Mifune nolemj palīdzēt piecām lielajām Šinobi valstīm. Divus gadus pēc kara dzelzs zeme kļuva par jaunizveidotās Šinobi savienības galveno mītni.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Shikamaru Hiden: A Cloud Drifting in Silent Darkness|last=Takashi|first=Yano}}</ref> ==== Skaņu zeme ==== [[Attēls:Land of Sound Symbol.svg|thumb|70x70px|Skaņu zemes simbols]] '''Skaņu zeme''' ([[Japāņu valoda|jap.]] 音の国, Oto no Kuni) — zeme, kas atrodas blakus Uguns zemei. Tā ir salīdzinoši jauna valsts politiskajā arēnā, lai gan iepriekš tā pastāvēja ar nosaukumu ''"Rīsu lauka valsts"'' ([[Japāņu valoda|jap.]] 田の国, Ta no Kuni). Saskaņā ar anime, Oročimaru iekaroja zemi un pārliecināja skaņu zemes daimjo ļaut viņam izveidot savu nindzju ciematu.<ref>''Naruto'' episode 136</ref> Anime tika teikts, ka šī zeme ir mājvieta daudziem šinobi klaniem, kas tika izmantoti bezcerīgā karā, radot klaniem lielas ciešanas. Daudzi izdzīvojušie pievienojās Oročimaru, kurš viņus pievilināja ar spēku, lai palīdzētu viņiem atjaunot savus klanus.<ref>''Naruto'' episode 137</ref> ==== Zemes zeme ==== [[Attēls:Land of Earth Symbol.svg|thumb|70x70px|Zemes zemes simbols]] '''Zemes zeme''' ([[Japāņu valoda|jap.]] 土の国, Tsuchi no Kuni) — zeme, kurai līdz šim anime seriālā pievērsts maz uzmanības. Tā atrodas uz ziemeļrietumiem no Uguns zemes. Tās vadītājs ir Zemes Daimjo. Valsts galvenokārt sastāv no tuksnešainiem un akmeņainiem apgabaliem. Šīs zemes robeža iet pa akmeņainu grēdu, bloķējot sakarus ar citām valstīm. Vējš pūš no ziemeļiem, ejot cauri šiem kalniem, nesot akmeņus no zemes uz apkārtējām zemēm. Šo slaveno dabas parādību sauc par ''"akmens lietu"'' [[Japāņu valoda|(jap.]] 岩雨, Gannu). ''"Akmens rīsu kūka"'' ([[Japāņu valoda|jap.]] 岩餅, Ywa Mochi; tiešā nozīmē: Akmens moči) ir vietējais zemes tradicionālais ēdiens. Tiek uzskatīts, ka rīsu kūku kraukšķīgā tekstūra ir neatkārtojama.<ref>''Naruto'' episode 213</ref> ==== Zibens zeme ==== [[Attēls:Land of Lightning Symbol.svg|thumb|70x70px|Zibens zemes simbols]] '''Zibens zeme''' ([[Japāņu valoda|jap.]] 雷の国, Kaminari no Kuni) — viena no lielākajām zemēm Naruto pasaulē, kas atrodas pussalā uz ziemeļaustrumiem no Uguns zemes. Zemes centrā ir masīvas kalnu grēdas, kurās bieži ir pērkona negaisi, uz kā pamata deva nosaukumu zemei. Valdības vadītājs ir Zibens daimjo. Daudzas kalnu upes ietek jūrā, tādējādi veidojot līkumotas piekrastes līnijas, kas pauž okeāna skaistuma izteiksmīgumu. Iekšzemē ir arī daudz karsto avotu. ==== Debesu zeme ==== [[Attēls:Land of the Sky Symbol.svg|thumb|70x70px|Debesu zemes simbols]] '''Debesu valsts''' ([[Japāņu valoda|jap.]] 空の国, Sora no Kuni) — zemi dibināja nindzjas no vairākām zemēm, kuras varēja pārveidot savu čakru miglā, lai varētu lidot. Tiek norādīts, ka viņi cīnījās Otrā Šinobi pasaules kara laikā, un viņu slēpto ciematu šajā karā iznīcināja Slēptās Lapas ciemats, par piecu Lielo Šinobi valstu pastāvēšanu apstrīdēšanu. Zemei ir pietiekami daudz reputācijas, lai šausminātu Tsunade ar faktu, ka Debesu zemes izdzīvojušā šinobi pēcteči uzbruka Slēptajai Lapai, ko izpostīja spēcīgs un negaidīts uzbrukums. Šinno ir šīs zemes vadītājs. ==== Uguns zeme ==== [[Attēls:Land of Fire Symbol.svg|thumb|70x70px|Uguns zemes simbols]] '''Uguns zeme''' ([[Japāņu valoda|jap.]] 火の国, Hi no Kuni) — viena no varenākajām zemēm starp visām, kā arī galvenā varoņa mājvieta. Zemes vadītājs ir Uguns Daimjo. Uguns zeme bija pirmā valsts, kas uzņēma un nodarbināja nindzju ciematu - Slēptās Lapas ciematu. Drīzumā to izdarīja arī citas valstis. Uguns zeme ir attiecīgi orientēta uz uguns elementu, kurā parasti ir ļoti silts klimats. Lai gan fiziski tā nav lielākā valsts, tai ir lielākais slēptais ciems. Uguns zeme ir iesaistījusies karos ar zibens zemi, zemes zemi un vēja zemi. Turpmākajos miera gados Uguns zeme lēnām atguvās un pieradusi pie miera. Valstis, kas strādāja, lai palielinātu savu militāro spēku, uzskatīja šo uzvedību par vājumu, kas bija viens no faktoriem, kas noveda pie Konohas iznīcināšanas, ko veica Slēptās skaņas un Slēpto smilšu spēki. Uz robežas starp Uguns zemi un Skaņu zemi atrodas Beigu ieleja, liela plaisa, kas izveidojās neilgi pēc tam, kad Pirmais Hokage un Učiha Madara nodibināja Slēptās lapas ciematu. ==== Sniega zeme ==== [[Attēls:Land of Snow Symbol.svg|thumb|70x70px|Sniega zemes simbols]] '''Sniega zeme''' ([[Japāņu valoda|jap.]] 雪の国, Yuki no Kuni) — pirmās Naruto filmas "Nindzju sadursme sniega zemē" darbības vieta. Tā ir īsi pieminēta arī "Gaara Hiden" un "Kakashi Hiden" romānos. Sākotnēji valsts bija maza un mierīga vieta. Tomēr viņu sagūstīja tirāns vārdā Doto Kazahana pēc tam, kad viņš un viņa algotņi nogalināja viņa brāli un priekšteci Sousetsu Kazahana. ==== Citas zemes ==== * Viļņu zeme; * Benisu sala; * Pupiņu pastas zeme; * Purvu zeme; * Ūdens virpuļu zeme; * Kalnu zeme; * Karsto avotu zeme; * Dēmonu zeme u.c. == Ārējās saites == {{Commons category|Naruto}} * {{oficiālā mājaslapa|http://naruto.com/j/}} {{ja icon}} * {{ann|manga|1598}} {{Naruto}} [[Kategorija:Naruto]] krs8mopkni3jprkd93ka40njdzy3xgv 0 35438 3673007 3592668 2022-08-20T14:18:44Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|čempionātu vīriešiem|čempionātu sievietēm|Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Eiropas čempionāts basketbolā | aktuāla_sezona = 2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = 1935 | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = 1935 | komandas = 24 | valsts = | reģions = Eiropa | kvalif = | izkr = | viet_turn = | starpt_turn = | čempions = | čempions_br = | čempions_km = {{bk|SLO}} | čempions_visv = | TV = | mlapa = {{URL|http://www.fibaeurope.com}} | līdzīgi = [[EuroBasket Division B]] <br /> [[EuroBasket Division C]] | atjaunots = }} '''Eiropas čempionāts basketbolā''' ({{val|en|EuroBasket}}) ir galvenais vīriešu [[basketbols|basketbola]] izlašu turnīrs [[Eiropa|Eiropā]], kurā tiek noteikta kontinenta spēcīgākā valstsvienība. Turnīru organizē [[FIBA Europe|''FIBA Europe'']]. Katrs čempionāts ir arī kā kvalifikācijas turnīrs [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajām spēlēm]] vai [[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionātam basketbolā]]. Eiropas čempionāts notiek reizi četros gados (no 2017. gada tika izlemts ka Eiropas čempionāts basketbolā notiks reizi četros gados, līdz tam tas notika ik pēc diviem gadiem). [[Eiropas čempionāts basketbolā 1935|Pirmais Eiropas čempionāts]] notika 1935. gadā [[Šveice|Šveicē]], kurā uzvarēja [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlase]]. Kopš tā laika basketbola čempionāti notiek katru otro gadu, izņemot pārtraukumu Otrā pasaules kara laikā. Visvairāk reižu (14) par Eiropas čempioniem ir kļuvusi [[PSRS basketbola izlase|PSRS izlase]]. [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāts]] un [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra spēlēs notika Latvijā. Latvija ir ieguvusi tiesības sarīkot [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionāta]] grupas spēles un finālturnīru. == Rezultāti == {| class=wikitable style="text-align:center; font-size:90%; width:100%" !rowspan=2 width=5%|Gads !rowspan=2 width=13%|Rīkotāji !colspan=3|Spēle par zeltu !colspan=3|Spēle par bronzu |- !width=15%|Zelts !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|Sudrabs !width=15%|Bronza !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|4. vieta |- |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1935|1935]] |align="left"| {{flag|Šveice}} ([[Ženēva]]) |'''{{bk-big|Latvia}}''' |'''24—18''' |{{bk-big|Spain|1931}} |{{bk-big|Czechoslovakia}} |'''25—23''' |{{bk-big|Switzerland}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1937|1937]] |align="left"|{{flag|Latvija}} ([[Rīga]]) |'''{{bk-big|Lithuania|1918}}''' |'''24—23''' |{{bk-big|Italy|1861}} |{{bk-big|France}} |'''27—24''' |{{bk-big|Poland}} |- |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1939|1939]] |align="left"|{{flag|Lietuva|1918}} ([[Kauņa]]) |'''{{bk-big|Lithuania|1918}}''' |<ref name=None>Nenotika izslēgšanas turnīrs</ref> |{{bk-big|Latvia}} |{{bk-big|Poland}} |<ref name=None/> |{{bk-big|France}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1946|1946]] |align="left"|{{flag|Šveice}} ([[Ženēva]]) |'''{{bk-big|Czechoslovakia}}''' |'''34—32''' |{{bk-big|Italy|1861}} |{{bk-big|Hungary|1946}} |'''38—32''' |{{bk-big|France}} |- |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1947|1947]] |align="left"|{{flag|Čehoslovākija}} ([[Prāga]]) |'''{{bk-big|Soviet Union|1923}}''' |'''56—37''' |{{bk-big|Czechoslovakia}} |{{bk-big|Egypt|1922}} |'''50—48''' |{{bk-big|Belgium}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1949|1949]] |align="left"|{{flag|Ēģipte|1922}} ([[Kaira]]) |'''{{bk-big|Egypt|1922}}''' |'''57-36''' |{{bk-big|France}} |{{bk-big|Greece|old}} |<ref name=None/> |{{bk-big|Turkey}} |- |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1951|1951]] |align="left"|{{flag|Francija}} ([[Parīze]]) |'''{{bk-big|Soviet Union|1923}}''' |'''45—44''' |{{bk-big|Czechoslovakia}} |{{bk-big|France}} |'''55—52''' |{{bk-big|Bulgaria|1946}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1953|1953]] |align="left"|{{flag|PSRS|1923}} ([[Maskava]]) |'''{{bk-big|Soviet Union|1923}}''' |<ref name=None/> |{{bk-big|Hungary|1949}} |{{bk-big|France}} |<ref name=None/> |{{bk-big|Czechoslovakia}} |- |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1955|1955]] |align="left"|{{flag|Ungārija|1949}} ([[Budapešta]]) |'''{{bk-big|Hungary|1949}}''' |<ref name=None/> |{{bk-big|Czechoslovakia}} |{{bk-big|Soviet Union|1955}} |<ref name=None/> |{{bk-big|Bulgaria|1946}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1957|1957]] |align="left"|{{flag|Bulgārija|1946}} ([[Sofija]]) |'''{{bk-big|Soviet Union|1955}}''' |<ref name=None/> |{{bk-big|Bulgaria|1946}} |{{bk-big|Czechoslovakia}} |<ref name=None/> |{{bk-big|Hungary|1946}} |- |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1959|1959]] |align="left"|{{flag|Turcija}} ([[Stambula]]) |'''{{bk-big|Soviet Union|1955}}''' |'''83—72''' |{{bk-big|Czechoslovakia}} |{{bk-big|France}} |'''62—60''' |{{bk-big|Hungary}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1961|1961]] |align="left"|{{flag|Dienvidslāvija}} ([[Belgrada]]) |'''{{bk-big|Soviet Union|1955}}''' |'''60—53''' |{{bk-big|Yugoslavia}} |{{bk-big|Bulgaria|1946}} |'''55—46''' |{{bk-big|France}} |- |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1963|1963]] |align="left"|{{flag|Polija}} ([[Vroclava]]) |'''{{bk-big|Soviet Union|1955}}''' |'''60—53''' |{{bk-big|Poland}} |{{bk-big|Yugoslavia}} |'''89—61''' |{{bk-big|Hungary}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1965|1965]] |align="left"|{{flag|PSRS|1955}} ([[Maskava]]) |'''{{bk-big|Soviet Union|1955}}''' |'''58—49''' |{{bk-big|Yugoslavia}} |{{bk-big|Poland}} |'''86—70''' |{{bk-big|Italy}} |- |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1967|1967]] |align="left"|{{flag|Somija}} ([[Helsinki]]) |'''{{bk-big|Soviet Union|1955}}''' |'''89—77''' |{{bk-big|Czechoslovakia}} |{{bk-big|Poland}} |'''80—76''' |{{bk-big|Bulgaria|1967}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1969|1969]] |align="left"|{{flag|Itālija}} ([[Neapole]]) |'''{{bk-big|Soviet Union|1955}}''' |'''81—72''' |{{bk-big|Yugoslavia}} |{{bk-big|Czechoslovakia}} |'''77—75''' |{{bk-big|Poland}} |- |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1971|1971]] |align="left"|{{flag|Rietumvācija}} ([[Esene]]) |'''{{bk-big|Soviet Union|1955}}''' |'''69—64''' |{{bk-big|Yugoslavia}} |{{bk-big|Italy}} |'''85—67''' |{{bk-big|Poland}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1973|1973]] |align="left"|{{flag|Spānija|1945}} ([[Barselona]]) |'''{{bk-big|Yugoslavia}}''' |'''78—67''' |{{bk-big|Spain|1945}} |{{bk-big|Soviet Union|1955}} |'''90—58''' |{{bk-big|Czechoslovakia}} |- |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1975|1975]] |align="left"|{{flag|Dienvidslāvija}} ([[Belgrada]]) |'''{{bk-big|Yugoslavia}}''' |<ref name=None/> |{{bk-big|Soviet Union|1955}} |{{bk-big|Italy}} |<ref name=None/> |{{bk-big|Spain|1945}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1977|1977]] |align="left"|{{flag|Beļģija}} ([[Ljēža]]) |'''{{bk-big|Yugoslavia}}''' |'''74—61''' |{{bk-big|Soviet Union|1955}} |{{bk-big|Czechoslovakia}} |'''91—81''' |{{bk-big|Italy}} |- |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1979|1979]] |align="left"|{{flag|Itālija}} ([[Turīna]]) |'''{{bk-big|Soviet Union|1955}}''' |'''98—76''' |{{bk-big|Israel}} |{{bk-big|Yugoslavia}} |'''99—92''' |{{bk-big|Czechoslovakia}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1981|1981]] |align="left"|{{flag|Čehoslovākija}} ([[Prāga]]) |'''{{bk-big|Soviet Union}}''' |'''84—76''' |{{bk-big|Yugoslavia}} |{{bk-big|Czechoslovakia}} |'''101—90''' |{{bk-big|Spain|1977}} |- |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1983|1983]] |align="left"|{{flag|Francija}} ([[Nante]]) |'''{{bk-big|Italy}}''' |'''105—96''' |{{bk-big|Spain}} |{{bk-big|Soviet Union}} |'''105—70''' |{{bk-big|Netherlands}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1985|1985]] |align="left"|{{flag|Rietumvācija}} ([[Štutgarte]]) |'''{{bk-big|Soviet Union}}''' |'''120—89''' |{{bk-big|Czechoslovakia}} |{{bk-big|Italy}} |'''102—90''' |{{bk-big|Spain}} |- |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1987|1987]] |align="left"|{{flag|Grieķija}} ([[Atēnas]]) |'''{{bk-big|Greece}}''' |'''103—101''' <br />{{Piezīme|OT|Papildlaiks}} |{{bk-big|Soviet Union}} |{{bk-big|Yugoslavia}} |'''98—87''' |{{bk-big|Spain}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1989|1989]] |align="left"|{{flag|Dienvidslāvija}} ([[Zagreba]]) |'''{{bk-big|Yugoslavia}}''' |'''98—77''' |{{bk-big|Greece}} |{{bk-big|Soviet Union}} |'''104—76''' |{{bk-big|Italy}} |- |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1991|1991]] |align="left"|{{flag|Itālija}} ([[Roma]]) |'''{{bk-big|Yugoslavia}}''' |'''88—73''' |{{bk-big|Italy}} |{{bk-big|Spain}} |'''101—83''' |{{bk-big|France}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1993|1993]] |align="left"|{{flag|Vācija}} ([[Minhene]]) |'''{{bk-big|Germany}}''' |'''71—70''' |{{bk-big|Russia|1991}} |{{bk-big|Croatia}} |'''99—59''' |{{bk-big|Greece}} |- |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1995|1995]] |align="left"|{{flag|Grieķija}} ([[Atēnas]]) |'''{{bk-big|FR Yugoslavia}}''' |'''96—90''' |{{bk-big|Lithuania|1989}} |{{bk-big|Croatia}} |'''73—68''' |{{bk-big|Greece}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1997|1997]] |align="left"|{{flag|Spānija}} ([[Barselona]]) |'''{{bk-big|FR Yugoslavia}}''' |'''61—49''' |{{bk-big|Italy}} |{{bk-big|Russia}} |'''97—77''' |{{bk-big|Greece}} |- |[[Eiropas čempionāts basketbolā 1999|1999]] |align="left"|{{flag|Francija}} ([[Parīze]]) |'''{{bk-big|Italy}}''' |'''64—56''' |{{bk-big|Spain}} |{{bk-big|FR Yugoslavia}} |'''74—62''' |{{bk-big|France}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[Eiropas čempionāts basketbolā 2001|2001]] |align="left"|{{flag|Turcija}} ([[Stambula]]) |'''{{bk-big|FR Yugoslavia}}''' |'''78—69''' |{{bk-big|Turkey}} |{{bk-big|Spain}} |'''99—90''' |{{bk-big|Germany}} |- |[[Eiropas čempionāts basketbolā 2003|2003]] |align="left"|{{flag|Zviedrija}} ([[Stokholma]]) |'''{{bk-big|Lithuania}}''' |'''93—84''' |{{bk-big|Spain}} |{{bk-big|Italy}} |'''69—67''' |{{bk-big|France}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[Eiropas čempionāts basketbolā 2005|2005]] |align="left"|{{bk|Serbija un Melnkalne}} ([[Belgrada]]) |'''{{bk-big|Greece}}''' |'''78—62''' |{{bk-big|Germany}} |{{bk-big|France}} |'''98—68''' |{{bk-big|Spain}} |- |[[Eiropas čempionāts basketbolā 2007|2007]] |align="left"|{{flag|Spānija}} ([[Madride]]) |'''{{bk-big|Russia}}''' |'''60—59''' |{{bk-big|Spain}} |{{bk-big|Lithuania}} |'''78—69''' |{{bk-big|Greece}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[Eiropas čempionāts basketbolā 2009|2009]] |align="left"|{{flag|Polija}} ([[Katovice]]) |'''{{bk-big|Spain}}''' |'''85—63''' |{{bk-big|Serbia}} |{{bk-big|Greece}} |'''57—56''' |{{bk-big|Slovenia}} |- |[[Eiropas čempionāts basketbolā 2011|2011]] |align="left"|{{flag|Lietuva}} ([[Kauņa]]) |'''{{bk-big|Spain}}''' |'''98—85''' |{{bk-big|France}} |{{bk-big|Russia}} |'''72—68''' |{{bk-big|Macedonia}} |- style="background:#D0E6FF;" |[[Eiropas čempionāts basketbolā 2013|2013]] |align="left"|{{flag|Slovēnija}} ([[Ļubļana]]) |'''{{bk-big|France}}''' |'''80—66''' |{{bk-big|Lithuania}} |{{bk-big|Spain}} |'''92—66''' |{{bk-big|Croatia}} |- |''[[Eiropas čempionāts basketbolā 2015|2015]]'' |align="left"|{{flag|Francija}} ([[Vilnēva d'Aska]], [[Monpeljē]])<br />{{flag|Latvija}} ([[Rīga]])<br />{{flag|Horvātija}} ([[Zagreba]])<br />{{flag|Vācija}} ([[Berlīne]]) |'''{{bk-big|Spain}}''' |'''80—63''' |{{bk-big|Lithuania}} |{{bk-big|France}} |'''81—68''' |{{bk-big|Serbia}} |- style="background:#D0E6FF |''[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017]]'' |align="left"|{{flag|Somija}} ([[Helsinki]])<br />{{flag|Turcija}} ([[Stambula]])<br />{{flag|Izraēla}} ([[Telaviva]])<br />{{flag|Rumānija}} ([[Kluža-Napoka]]) |'''{{bk-big|Slovenia}}''' |'''93—85''' |{{bk-big|Serbia}} |{{bk-big|Spain}} |'''93—85''' |{{bk-big|Russia}} |- style="background:#D0E6FF |''[[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2022]]'' |align="left"|{{flag|Vācija}} ([[Berlīne]], [[Ķelne]])<br />{{flag|Čehija}} ([[Prāga]])<br />{{flag|Gruzija}} ([[Tbilisi]])<br />{{flag|Itālija}} ([[Milāna]]) | | | | | | |- style="background:#D0E6FF |''[[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025]]'' |align="left"|{{flag|Latvija}} ([[Rīga]])<br />{{flag|Somija}} <br />{{flag|Kipra}} <br /> | | | | | | |} === Medaļu kopvērtējums === {| {{RankedMedalTable}} |- |1||align="left" width=300|''{{bk|Soviet Union}}'' |14||3||4||'''21''' |- |2||align="left"|''{{bk|Yugoslavia}}'' |8||5||4||'''17''' |- |3||align="left"|{{bk|Spain}} |4||6||4||'''14''' |- |4||align="left"|{{bk|Lithuania}} |3||4||1||'''8''' |- |5||align="left"|{{bk|Italy}} |2||4||4||'''10''' |- |6||align="left"|{{bk|Greece}} |2||1||2||'''5''' |- |7||align="left"|''{{bk|Czechoslovakia}}'' |1||6||5||'''12''' |- |8||align="left"|{{bk|France}} |1||2||7||'''10''' |- |9||align="left" width=200|{{bk|Russia}} |1||1||2||'''4''' |- |10||align="left"|{{bk|Hungary}} |1||1||1||'''3''' |- |rowspan=2|11||align="left"|{{bk|Latvia}} |1||1||0||'''2''' |- |align="left"|{{bk|Germany}} |1||1||0||'''2''' |- |13||align="left"|{{bk|Egypt}} |1||0||1||'''2''' |- |14||align="left"|{{bk|Slovenia}} |1||0||0||'''1''' |- |15||align="left"|{{bk|Serbia}} |0||2||0||'''2''' |- |16||align="left"|{{bk|Poland}} |0||1||3||'''4''' |- |17||align="left"|{{bk|Bulgaria}} |0||1||0||'''1''' |- |rowspan=2|18||align="left"|{{bk|Israel}} |0||1||0||'''1''' |- |align="left"|{{bk|Turkey}} |0||1||0||'''1''' |- |20||align="left"|{{bk|Croatia}} |0||0||2||'''2''' |} == Statistika == === Valstu dalība === {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |-valign=bottom |'''Izlase''' ||'''{{flaga|Switzerland}}<br />[[EuroBasket 1935|1935]]''' ||'''{{flaga|Latvia}}<br />[[EuroBasket 1937|1937]]''' ||'''{{flaga|Lithuania|1918}}<br />[[EuroBasket 1939|1939]]''' ||'''{{flaga|Switzerland}}<br />[[EuroBasket 1946|1946]]''' ||'''{{flaga|Czechoslovakia}}<br />[[EuroBasket 1947|1947]]''' ||'''{{flaga|Egypt|1922}}<br />[[EuroBasket 1949|1949]]''' ||'''{{flaga|France}}<br />[[EuroBasket 1951|1951]]''' ||'''{{flaga|Soviet Union|1923}}<br />[[EuroBasket 1953|1953]]''' ||'''{{flaga|Hungary|1949}}<br />[[EuroBasket 1955|1955]]''' ||'''{{flaga|Bulgaria|1946}}<br />[[EuroBasket 1957|1957]]''' ||'''{{flaga|Turkey}}<br />[[EuroBasket 1959|1959]]''' ||'''{{flaga|Yugoslavia}}<br />[[EuroBasket 1961|1961]]''' ||'''{{flaga|Poland}}<br />[[EuroBasket 1963|1963]]''' ||'''{{flaga|Soviet Union|1955}}<br />[[EuroBasket 1965|1965]]''' ||'''{{flaga|Finland}}<br />[[EuroBasket 1967|1967]]''' ||'''{{flaga|Italy}}<br />[[EuroBasket 1969|1969]]''' ||'''{{flaga|West Germany}}<br />[[EuroBasket 1971|1971]]''' ||'''{{flaga|Spain|1945}}<br />[[EuroBasket 1973|1973]]''' ||'''{{flaga|Yugoslavia}}<br />[[EuroBasket 1975|1975]]''' ||'''{{flaga|Belgium}}<br />[[EuroBasket 1977|1977]]''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Albania}}||-||-||-||-||14||-||-||-||-||16||-||-||-||-||-||-||-||-||-||- |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Austria}}||-||-||-||-||12||-||11||-||13||14||16||-||-||-||-||-||-||-||-||12 |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Belgium}}||6||-||-||7||4||-||7||10||-||12||7||8||8||-||15||-||-||-||-||8 |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Bosnia and Herzegovina}}||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Bulgaria}}||8||-||-||-||8||-||4||9||4||bgcolor=silver|2||5||bgcolor=#cc9966|3||5||5||4||7||6||6||5||6 |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Croatia}}||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Czech Republic}}||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Czechoslovakia}}||bgcolor=#cc9966|3||7||-||bgcolor=gold|1||bgcolor=silver|2||-||bgcolor=silver|2||4||bgcolor=silver|2||bgcolor=#cc9966|3||bgcolor=silver|2||5||10||7||bgcolor=silver|2||bgcolor=#cc9966|3||5||4||6||bgcolor=#cc9966|3 |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Denmark}}||-||-||-||-||-||-||14||16||18||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||- |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|East Germany}}||X||X||X||X||X||X||-||-||-||-||14||12||6||10||14||-||-||-||-||- |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Egypt}}||-||8||-||-||bgcolor=#cc9966|3||bgcolor=gold|1||-||8||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||- |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|England}}||-||-||-||10||-||-||-||-||12||-||-||19||-||-||-||-||-||-||-||- |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Estonia}}||-||5||5||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Macedonia}}*||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Finland}}||-||-||8||-||-||-||9||12||10||11||13||14||14||12||6||-||-||-||-||10 |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|France}}||5||bgcolor=#cc9966|3||4||4||5||bgcolor=silver|2||bgcolor=#cc9966|3||bgcolor=#cc9966|3||9||8||bgcolor=#cc9966|3||4||13||9||11||-||10||10||-||11 |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Georgia}}||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Germany}}||-||-||-||-||-||-||12||14||17||13||-||16||-||14||-||-||9||-||-||- |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|GBR}}||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||- |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Greece}}||-||-||-||-||-||bgcolor=#cc9966|3||8||-||-||-||-||17||-||8||12||10||-||11||12||- |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Hungary}}||9||-||7||bgcolor=#cc9966|3||7||-||-||bgcolor=silver|2||bgcolor=gold|1||4||4||6||4||15||13||8||-||-||-||- |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Iran|1925}}||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||17||-||-||-||-||-||-||-||-||- |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Israel}}||X||X||X||X||X||-||-||5||-||-||11||11||9||6||8||11||11||7||7||5 |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Italy}}||7||bgcolor=silver|2||6||bgcolor=silver|2||9||-||5||7||6||10||10||-||12||4||7||6||bgcolor=#cc9966|3||5||bgcolor=#cc9966|3||4 |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Latvia}}||bgcolor=gold|1||6||bgcolor=silver|2||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Lebanon}}||-||-||-||-||-||7||-||15||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||- |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Lithuania}}||-||bgcolor=gold|1||bgcolor=gold|1||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Luxembourg}}||-||-||-||8||-||-||17||-||15||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||- |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Montenegro}}||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Netherlands}}||-||-||-||6||11||5||10||-||-||-||-||15||16||-||16||-||-||-||10||7 |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Poland}}||-||4||bgcolor=#cc9966|3||9||6||-||-||-||5||7||6||9||bgcolor=silver|2||bgcolor=#cc9966|3||bgcolor=#cc9966|3||4||4||12||8||- |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Portugal}}||-||-||-||-||-||-||15||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||- |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Romania}}||10||-||-||-||10||-||18||13||7||5||8||7||11||13||5||9||8||9||11||- |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Russia}}||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Scotland}}||-||-||-||-||-||-||16||-||-||15||-||-||-||-||-||-||-||-||-||- |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Slovenia}}||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Soviet Union}}||-||-||-||-||bgcolor=gold|1||-||bgcolor=gold|1||bgcolor=gold|1||bgcolor=#cc9966|3||bgcolor=gold|1||bgcolor=gold|1||bgcolor=gold|1||bgcolor=gold|1||bgcolor=gold|1||bgcolor=gold|1||bgcolor=gold|1||bgcolor=gold|1||bgcolor=#cc9966|3||bgcolor=silver|2||bgcolor=silver|2 |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Spain}}||bgcolor=silver|2||-||-||-||-||-||-||-||-||-||15||13||7||11||10||5||7||bgcolor=silver|2||4||9 |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Sweden}}||-||-||-||-||-||-||-||17||16||-||-||18||-||16||-||12||-||-||-||- |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Switzerland}}||4||-||-||5||-||-||13||11||14||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||- |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Syria}}||-||-||-||-||-||6||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||- |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Turkey}}||-||-||-||-||-||4||6||-||11||9||12||10||15||-||-||-||12||8||9||- |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Ukraine}}||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Yugoslavia}}||-||-||-||-||13||-||-||6||8||6||9||bgcolor=silver|2||bgcolor=#cc9966|3||bgcolor=silver|2||9||bgcolor=silver|2||bgcolor=silver|2||bgcolor=gold|1||bgcolor=gold|1||bgcolor=gold|1 |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|FR Yugoslavia}}/<br />{{bk|Serbia and Montenegro}}/<br />{{bk|Serbia}} ||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:90%" |-valign=bottom |'''Izlase''' ||'''{{flaga|Italy}}<br />[[EuroBasket 1979|1979]]''' ||'''{{flaga|Czechoslovakia}}<br />[[EuroBasket 1981|1981]]''' ||'''{{flaga|France}}<br />[[EuroBasket 1983|1983]]''' ||'''{{flaga|West Germany}}<br />[[EuroBasket 1985|1985]]''' ||'''{{flaga|Greece}}<br />[[EuroBasket 1987|1987]]''' ||'''{{flaga|Yugoslavia}}<br />[[EuroBasket 1989|1989]]''' ||'''{{flaga|Italy}}<br />[[EuroBasket 1991|1991]]''' ||'''{{flaga|Germany}}<br />[[EuroBasket 1993|1993]]''' ||'''{{flaga|Greece}}<br />[[EuroBasket 1995|1995]]''' ||'''{{flaga|Spain}}<br />[[EuroBasket 1997|1997]]''' ||'''{{flaga|France}}<br />[[EuroBasket 1999|1999]]''' ||'''{{flaga|Turkey}}<br />[[EuroBasket 2001|2001]]''' ||'''{{flaga|Sweden}}<br />[[EuroBasket 2003|2003]]''' ||'''{{flaga|Serbia and Montenegro}}<br />[[EuroBasket 2005|2005]]''' ||'''{{flaga|Spain}}<br />[[EuroBasket 2007|2007]]''' ||'''{{flaga|Poland}}<br />[[EuroBasket 2009|2009]]''' ||'''{{flaga|Lithuania}}<br />[[EuroBasket 2011|2011]]''' ||'''{{flaga|Slovenia}}<br />[[EuroBasket 2013|2013]]''' ||'''{{flaga|Croatia}}<br />{{flaga|France}}<br />{{flaga|Germany}}<br />{{flaga|Latvia}}<br />[[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015]]''' ||'''{{flaga|Finland}}<br />{{flaga|Israel}}<br />{{flaga|Romania}}<br />{{flaga|Turkey}}<br />[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017]]''' ||'''{{flaga|Czech Republic}}<br />{{flaga|Georgia}}<br />{{flaga|Germany}}<br />{{flaga|Italy}}<br />[[2021. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2021]]''' ||'''Kopā''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Albania}}||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-|| ||'''2''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Austria}}||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-|| ||'''6''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Belgium}}||12||-||-||-||-||-||-||12||-||-||-||-||-||-||-||-||21||9||13||19|| ||'''17''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Bosnia and Herzegovina}}||X||X||X||X||X||X||X||8||-||15||15||13||15||13||-||-||17||13||23||-|| ||'''9''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Bulgaria}}||11||-||-||8||-||7||8||14||-||-||-||-||-||13||-||13||13||-||-||-|| ||'''24''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Croatia}}||X||X||X||X||X||X||X||bgcolor=#cc9966|3||bgcolor=#cc9966|3||11||11||7||11||7||6||6||13||4||9||10|| ||'''13''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Czech Republic}}||X||X||X||X||X||X||X||-||-||-||12||-||-||-||13||-||-||13||7||20||Q||'''6''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Czechoslovakia}}||4||bgcolor=#cc9966|3||10||bgcolor=silver|2||8||-||6||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||'''24''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Denmark}}||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-|| ||'''3''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|East Germany}}||-||-||-||-||-||-||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||'''5''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Egypt}}||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||'''4''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|England}}||-||12||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||'''4''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Estonia}}||X||X||X||X||X||X||X||6||-||-||-||14||-||-||-||-||-||-||20||-|| ||'''5''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Macedonia}}*||X||X||X||X||X||X||X||-||-||-||13||-||-||-||-||9||4||21||19||-|| ||'''5''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Finland}}||-||-||-||-||-||-||-||-||14||-||-||-||-||-||-||-||9||9||16||11|| ||'''15''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|France}}||8||8||5||6||9||6||4||7||8||10||4||6||4||bgcolor=#cc9966|3||8||5||bgcolor=silver|2||bgcolor=gold|1||bgcolor=#cc9966|3||12|| ||'''38''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Georgia}}||X||X||X||X||X||X||X||-||-||-||-||-||-||-||-||-||11||17||15||17||Q||'''5''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Germany}}||-||10||8||5||6||-||-||bgcolor=gold|1||10||12||7||4||9||bgcolor=silver|2||5||11||9||17||18||7||Q||'''25''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|GBR}}||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||13||13||13||-||22|| ||'''4''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Greece}}||9||9||11||-||bgcolor=gold|1||bgcolor=silver|2||5||4||4||4||16||9||5||bgcolor=gold|1||4||bgcolor=#cc9966|3||6||11||5||8|| ||'''27''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Hungary}}||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||14||-||-||-||-||-||-||-||-||15|| ||'''15''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{fb|Iran}}||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||'''1''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Israel}}||bgcolor=silver|2||6||6||9||11||-||-||15||9||9||9||10||7||9||11||13||13||21||10||21|| ||'''29''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Italy}}||5||5||bgcolor=gold|1||bgcolor=#cc9966|3||5||4||bgcolor=silver|2||9||5||bgcolor=silver|2||bgcolor=gold|1||11||bgcolor=#cc9966|3||9||9||-||17||8||6||6||Q||'''38''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Latvia}}||X||X||X||X||X||X||X||10||-||16||-||8||13||13||13||13||21||10||8||5|| ||'''14''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Lebanon}}||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||'''2''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Lithuania}}||X||X||X||X||X||X||X||-||bgcolor=silver|2||6||5||12||bgcolor=gold|1||5||bgcolor=#cc9966|3||11||5||bgcolor=silver|2||bgcolor=silver|2||9|| ||'''14''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Luxembourg}}||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-|| ||'''3''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Montenegro}}||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||-||-||21||17||-||13|| ||'''3''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Netherlands}}||10||-||4||12||10||8||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||21||-|| ||'''15''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Poland}}||7||7||9||11||7||-||7||-||-||7||-||-||-||-||13||9||17||21||11||18|| ||'''28''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Portugal}}||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||9||-||21||-||-||-|| ||'''3''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Romania}}||-||-||-||10||12||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||23|| ||'''18''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Russia}}||X||X||X||X||X||X||X||bgcolor=silver|2||7||bgcolor=#cc9966|3||6||5||8||8||bgcolor=gold|1||7||bgcolor=#cc9966|3||21||17||4|| ||'''13''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Scotland}}||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||'''2''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Slovenia}}||X||X||X||X||X||X||X||16||12||14||10||15||10||6||7||4||7||5||12||bgcolor=gold|1|| ||'''13''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Soviet Union}}||bgcolor=gold|1||bgcolor=gold|1||bgcolor=#cc9966|3||bgcolor=gold|1||bgcolor=silver|2||bgcolor=#cc9966|3||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||'''21''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Spain}}||6||4||bgcolor=silver|2||4||4||5||bgcolor=#cc9966|3||5||6||5||bgcolor=silver|2||bgcolor=#cc9966|3||bgcolor=silver|2||4||bgcolor=silver|2||bgcolor=gold|1||bgcolor=gold|1||bgcolor=#cc9966|3||bgcolor=gold|1||bgcolor=#cc9966|3|| ||'''31''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Sweden}}||-||-||12||-||-||-||-||13||11||-||-||-||16||-||-||-||-||13||-||-||-||'''10''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Switzerland}}||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||'''5''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Syria}}||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||-||'''1''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Turkey}}||-||11||-||-||-||-||-||11||13||8||8||bgcolor=silver|2||12||9||11||8||11||17||14||14|| ||'''24''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{bk|Ukraine}}||X||X||X||X||X||X||X||-||-||13||-||16||14||13||-||-||17||6||22||16|| ||'''8''' |- bgcolor=#D0E6FF |align=left|{{bk|Yugoslavia}}||bgcolor=#cc9966|3||bgcolor=silver|2||7||7||bgcolor=#cc9966|3||bgcolor=gold|1||bgcolor=gold|1||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||X||'''21''' |- bgcolor=#FFFFFF |align=left|{{Bk|FR Yugoslavia}}/<br />{{bk|Serbia and Montenegro}}/<br />{{bk|Serbia}}||X||X||X||X||X||X||X||X||bgcolor=gold|1||bgcolor=gold|1||bgcolor=#cc9966|3||bgcolor=gold|1||6||9||13||bgcolor=silver|2||8||7||4||bgcolor=silver|2|| ||'''12''' |} == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fibaeurope.com ''FIBA Europe'' mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.linguasport.com/baloncesto/internacional/eurobasket/eurobasket_e.htm ''Linguasport'' profils] {{en ikona}} * [http://todor66.com/basketball/Europe/index.html ''Todor66'' profils] {{en ikona}} {{Eurobasket}} {{Basketbols Eiropā}} {{Starptautiskais basketbols}} [[Kategorija:Eiropas čempionāts basketbolā|*]] [[Kategorija:Eiropas čempionāti]] l4lr275fclvisael7id5ax2cs99rt0w 10 35441 3673006 2725321 2022-08-20T14:17:56Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Eurobasket |title = [[Eiropas čempionāts basketbolā]] |basestyle= background:#FFA500; |bodyclass = hlist | group1 = 1935—1950 | list1 = * [[1935. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Šveice 1935]] * [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Latvija 1937]] * [[1939. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Lietuva 1939]] * [[1946. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Šveice 1946]] * [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Čehoslovākija 1947]] * [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Ēģipte 1949]] | group2 = 1951—1970 | list2 = * [[1951. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Francija 1951]] * [[1953. gada Eiropas čempionāts basketbolā|PSRS 1953]] * [[1955. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Ungārija 1955]] * [[1957. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Bulgārija 1957]] * [[1959. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 1959]] * [[1961. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Dienvidslāvija 1961]] * [[1963. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Polija 1963]] * [[1965. gada Eiropas čempionāts basketbolā|PSRS 1965]] * [[1967. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Somija 1967]] * [[1969. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Itālija 1969]] | group3 = 1971—1990 | list3 = * [[1971. gada Eiropas čempionāts basketbolā|VFR 1971]] * [[1973. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Spānija 1973]] * [[1975. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Dienvidslāvija 1975]] * [[1977. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Beļģija 1977]] * [[1979. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Itālija 1979]] * [[1981. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Čehoslovākija 1981]] * [[1983. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Francija 1983]] * [[1985. gada Eiropas čempionāts basketbolā|VFR 1985]] * [[1987. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Grieķija 1987]] * [[1989. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Dienvidslāvija 1989]] | group4 = 1991—2010 | list4 = * [[1991. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Itālija 1991]] * [[1993. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Vācija 1993]] * [[1995. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Grieķija 1995]] * [[1997. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Spānija 1997]] * [[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Francija 1999]] * [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Turcija 2001]] * [[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Zviedrija 2003]] * [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Serbija un Melnkalne 2005]] * [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Spānija 2007]] * [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Polija 2009]] | group5 = 2011—pašlaik | list5 = * [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Lietuva 2011]] * [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Slovēnija 2013]] ** [[2013. gada Eiropas čempionāta basketbolā kvalifikācijas turnīrs|kvalifikācija]] * [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Francija/Horvātija/Latvija/Vācija 2015]] ** [[2015. gada Eiropas čempionāta basketbolā kvalifikācijas turnīrs|kvalifikācija]] * [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Izraēla/Somija/Rumānija/Turcija 2017]] * ''[[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Čehija/Gruzija/Itālija/Vācija 2022]]'' |below = * [[Portāls:Basketbols|Basketbola portāls]] * [[Vikiprojekts:Basketbols|Basketbola vikiprojekts]] }}<noinclude> [[Kategorija:Eiropas čempionāts basketbolā|*]] [[Kategorija:Basketbola veidnes]] </noinclude> mwdlu50qavq7mjin3trp55oj99emhwo 0 36729 3672974 3486296 2022-08-20T12:21:56Z RaitisMat 1234 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Diagram human cell nucleus numbered version.svg|thumb|300px|Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras.]] '''Šūnas kodols''' ({{val|la|nucleus}} vai ''nuculeus'') ir [[eikarioti|eikariotu]] šūnas [[šūnas organoīdi|organoīds]], kurš satur ģenētisko informāciju ([[DNS]]). [[Baktērijas|Baktērijām]] un [[zilaļģes|zilaļģēm]] nav šūnas kodola, bet tām [[kodolviela]] atrodas [[citoplazma|citoplazmā]]. Kodolviela ir arī [[vīrusi|vīrusos]]. Šūnas kodola lielums parasti ir no 2 līdz 10 [[mikrometrs|μm]].<ref name="Biogrāmata"> "Bioloģijas rokasgrāmata" — R.: Zvaigzne ABC, 1995., 16. lpp. </ref> Cilvēka organismā, tāpat kā citu zīdītāju organismā, katrai šūnai, izņemot [[eritrocīti|eritrocītus]], ir kodols. Var būt divkodolu vai pat daudzkodolu šūnas. Divkodola šūnas parasti ir, piemēram, [[aknas|aknās]], [[nieres|nierēs]].<ref name="Biogrāmata" /> == Funkcijas == [[Attēls:Micrograph of a cell nucleus.png|thumb|175px|left|Šūnas kodols [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]].]] Kodolam ir noteicoša nozīme šūnas dzīvības norisēs, jo tajā atrodas [[hromosoma]]s, kurās ieslēgta organisma galvenā [[iedzimtība]]s informācija. Līdz ar to no kodola ir atkarīga šūnas [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] [[sintēze]], un tieši olbaltumvielas nodrošina visas šūnas funkcijas. Kodolā notiek arī ģenētiskās informācijas [[DNS replikācija|replikācija]] un [[Ribosoma|ribosomu]] priekšteču veidošanās. <ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Bioloģija vidusskolai|first=Erika|publisher=Lielvārds|year=2008|isbn=978-9984-11-272-5|pages=35.—38|last=Nagle}}</ref> [[Ribonukleīnskābe|RNS]], kas nodrošina replikāciju, sintēze arī notiek kodolā. == Uzbūve == Kodola forma bieži vien atgādina šūnas formu: apaļā šūnā kodols ir apaļš, vārpstveida šūnā — garenisks. Vēl ir ovāli, nūjiņveida, diegveida, pakavveida un segmentveida veida šūnu kodoli. [[Monocīts|Monocītu]] kodolam ir šķēlumi, bet [[neitrofils|neitrofilu]] kodols ir segmentēts. Kodolā atrodas kodoliņi. Vēl šūnas kodolā ir [[hromatīns]] un [[hromatīna tīkls]]. Pārējo šūnas kodola tilpumu aizņem [[kodola sula]].<ref name="Biogrāmata" /> Kodolu no [[citoplazma]]s norobežo [[kodola apvalks]], kuru veido divi [[Lipīdi|lipīdu]] dubultslāņi, starp kuriem ir sprauga; ārējais lipīdu slānis pāriet graudainajā [[Endoplazmatiskais tīkls|endoplazmatiskajā tīklā]], iekšējam slānim pieguļ kodolplātnīte. Vietās, kur ārējais un iekšējais lipīdu slānis saskaras, veidojas kodolporas, kuras savieno kodolplazmu un [[Citoplazma|citoplazmu]] un kuras veidotas no sarežģīta makromolekulu kompleksa, pa tām notiek makromolekulu transports. Mazas molekulas pārvietojas cauri kodolapvalkam [[Difūzija|difūzijas]] ceļā. <ref name=":0" /> Kodolā ir viens vai vairāki [[kodoliņš|kodoliņi]] ({{val|la|nucleolus}}), tajos notiek [[ribosoma|ribosomu]] veidošanās. <ref name="Biogrāmata" /> Kodoliņu veido DNS cilpas, RNS molekulas un ribosomu priekšteči. Kodoliņa lielums raksturo šūnas funkcionālo aktivitāti. Jo aktīvāka olbaltumvielu sintēze norisinās šūnā, jo lielāku daļu kodola tilpuma aizņem kodoliņš. <ref name=":0" /> Hromatīns ir DNS un kodola olbaltumvielu komplekss, šūnām daloties, tas veido hromosomas. Kad šūna nedalās, hromatīns ir izkliedēts kodolā. Eihromatīns jeb difūzais hromatīns ir ģenētiski aktīvs hromatīns, šo DNS molekulas fragmentu informācija tiek izpausta. Heterohromatīns jeb kompaktais hromatīns ir ģenētiski neaktīvs, un informācija no šiem DNS molekulas fragmentiem netiek izpausta. <ref name=":0" /> Hromosomas sastāv no DNS un olbaltumvielām ([[histoni]]em). Metafāzes hromosoma (hromosoma [[šūnas dalīšanās]] stadijā metafāzē) satur divas hromatīdas, kas savstarpēji savienotas ar [[Centromēra|centromēru]], kas savukārt sastāv no īpašiem DNS rajoniem un [[Kinetohors|kinetohoriem]] — olbaltumvielu diskiem, kas dalīšanās laikā piestiprinās pie dalīšanās vārpstas pavedieniem. Hromosomas pleci ir hromosomas daļas abpus centromērai. Telomēras ir hromosomu gali. <ref name=":0" /> == Atsauces un piezīmes == {{Commonscat|Cell nucleus|Šūnas kodols}} {{atsauces}} {{Bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šūnas organoīdi]] fs0ffgiw3p9oe2qvf84x71ehsbtq6u8 0 51282 3672995 3670972 2022-08-20T13:46:12Z Bhuyquang1 57334 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2016. gada janvāris}} [[Attēls:Thailand provinces.png|250px|thumb|Karte, kurā attēlotas visas 76 Taizemes provinces.]] '''[[Taizeme]]s provinces''' ({{val|th|จังหวัด}} (''changwat''), {{IPA2|t͡ɕāŋ.wàt}}) pavisam kopā ir 75, kuras parasti iedalas piecās [[province|provinču]] grupās — dažreiz Austrumu grupu savieno kopā ar Centrālo provinču grupu. Galvaspilsēta [[Bangkoka]] nav province, bet gan īpašā administratīvā teritorija, bet to parasti ieskaita kā 76. provinci, kurai ir tādas pašas [[tiesības]] kā pārējām provincēm. Provinču nosaukumi ir tādi paši kā to [[pārvaldes centrs|pārvaldes centriem]]. Ar dažiem izņēmumiem, piemēram [[Songkhla]]s, [[Čonburi]] un [[Pračuapas Khiri Khana]]s provincēs, pārvaldes centrs ir arī lielākā provinces [[pilsēta]]. [[Bangkoka]] ir lielākā province gan pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], gan pēc [[iedzīvotāju blīvums|iedzīvotāju blīvuma]]. Mazākā pēc iedzīvotāju skaita ir [[Ranonga]]s province, bet pēc blīvuma [[Mae Hong Sona]]s province. Pēc [[platība]]s lielākā province ir [[Nahona Ratčasima|Nahonas Ratčasimas]] province, savukārt mazāka ir [[Samuta Songkhrama|Samutas Songkhramas]] province. {{Āzija-aizmetnis}} [[Kategorija:Taizemes ģeogrāfija]] nz0wa3tybjhh9nggexjtvumahgmp9ol 0 58494 3673225 2506383 2022-08-21T00:13:27Z Feens 37 wikitext text/x-wiki '''Aga''' var būt: * [[Aga (Klāņu-Būšnieku kanāla pieteka)|Aga]] — Klāņu-Būšnieku kanāla pieteka * [[Aga (Rīvas pieteka)|Aga]] — Rīvas pieteka * [[Aga (upe Krievijā)|Aga]] — upe Aizbaikāla novadā, Krievijā * viens no [[jūras krupis|jūras krupja]] nosaukumiem * [[AGA (uzņēmums)|AGA]] — bijušais Zviedrijas gāzes uzņēmums {{Nozīmju atdalīšana}} m2hyb13y9s4p2sspapvpfdt9ir44hvw 3673226 3673225 2022-08-21T00:14:41Z Feens 37 wikitext text/x-wiki '''Aga''' var būt: * [[Aga (Klāņu-Būšnieku kanāla pieteka)|Aga]] — Klāņu-Būšnieku kanāla pieteka * [[Aga (Rīvas pieteka)|Aga]] — Rīvas pieteka * [[Aga (upe Krievijā)|Aga]] — upe Aizbaikāla novadā, Krievijā * viens no [[jūras krupis|jūras krupja]] nosaukumiem * [[AGA (uzņēmums)|AGA]] — bijušais Zviedrijas gāzes uzņēmums * [[aga (tituls)|aga]] - tituls Osmaņu impērijā {{Nozīmju atdalīšana}} dnnzi0o0u7mgc01vxs2kc99g6uhoq8u 0 68798 3673197 3620514 2022-08-20T23:06:51Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20220820)) #IABot (v2.0.9) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Polar graph paper.svg|thumb|200px|Polārās koordinātas, kurās norādīti dažu leņķu lielumi.]] '''Polārā koordinātu sistēma''' ir divdimensiju [[koordinātu sistēma]], kur katra [[punkts (ģeometrija)|punkta]] atrašanās vietu [[plakne|plaknē]] nosaka [[leņķis|leņķa]] (''φ'' vai ''θ'') lielums un [[attālums]] (''r'') no sākumpunkta. Polārā koordinātu sistēma ir noderīga situācijās, kad attiecība starp divām vietām ir viegli nosakāma ar leņķu un attālumu palīdzību. Atšķirībā no daudz biežāk izmantotās [[Dekarta koordinātu sistēma]]s, šajā koordinātu sistēmā ir jāizmanto [[trigonometrija]]. == Vēsture == [[Attēls:Hipparchos 1.jpeg|left|thumb|''Hipparchus'']] Leņķa un rādiusa jēdzienu izmantoja senie ļaudis pirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras. Grieķu astronoms un astrologs ''[[Hiparhs|Hipparchus]]'' (190 - 120 BC) izveidoja tabulu par [[Horda (matemātika)|hordu funkcijām]], sniedzot hordu garumu katram leņķim. Ir atsauces par to, ka viņa izveidotā tabula ir izmantota izveidojot zvaigznāju pozīciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.math.yorku.ca/SCS/Gallery/milestone/milestone.pdf|title=Milestones in the History of Thematic Cartography, Statistical Graphics, and Data Visualization|last=Friendly|first=Michael|access-date=|date=August 24, 2009|archive-date={{dat|2018|09|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180926124138/http://www.math.yorku.ca/SCS/Gallery/milestone/milestone.pdf}}</ref> Rakstā "''On Spirals''" [[Arhimēds]] apraksta Arhimēda spirāli, [[funkcija]], kuras rādiuss ir atkarīgs no leņķa. Tomēr Grieķu darbs neattiecās uz pilnīgu [[Koordinātu sistēma|koordinātu sistēmu]]. No 8.gadsimta astronomi izstrādāja metodes, lai tuvināti aprēķinātu virzienu uz [[Meka|Meku]] un attālumu no jebkuras vietas uz [[Zeme|Zemes]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mathematics and the Divine: A Historical Study|last=King|first=David A.|publisher=Elsevier|year=2005|isbn=0-444-50328-5|url=https://books.google.com/books?id=AMOQZfrZq-EC&pg=PA161#v=onepage&f=false|location=Amsterdam|pages=162–178}}</ref> No 9. gadsimta tika izmantota sfēriskā [[trigonometrija]] un karšu projekciju metodes, lai precīzāk noteiktu šos lielumus. Aprēķins būtībā ir Mekas ekvatoriskās polārās koordinātas (t.i. garuma un platuma) pārvēršana polārajās koordinātās (t.i. ''[[kibla|qibla]]'' un attālums) attiecībā pret sistēmu, kuras meridiāns ir lielais aplis caur noteikto vietu un Zemes [[Pols|poliem]], un polāro līniju asis iet caur atrašanās vietu un tās pretējo polu punktu.<ref>King ([[:en:Polar coordinate system#CITEREFKing2005|2005]], [https://books.google.com/books?id=AMOQZfrZq-EC&pg=PA169#v=onepage&f=false p. 169]). The calculations were as accurate as could be achieved under the limitations imposed by their assumption that the Earth was a perfect sphere.</ref> Pastāv aprēķini par polāro koordinātu ieviešanu kā daļu no formālās koordinātu sistēmas. Pilnu priekšmeta vēsturi apraksta [[Hārvarda Universitāte|Hārvardas]] profesors ''Julian Lowell Coolidge's'' "Polāro koordinātu izcelsme".<ref name="coolidge">{{Cite journal|last=Coolidge|first=Julian|authorlink=Julian Lowell Coolidge|title=The Origin of Polar Coordinates|journal=American Mathematical Monthly|volume=59|pages=78–85|year=1952|url=http://www-history.mcs.st-and.ac.uk/Extras/Coolidge_Polars.html|doi=10.2307/2307104|issue=2|publisher=Mathematical Association of America|jstor=2307104}}</ref> ''Grégoire de Saint-Vincent'' un ''[[Bonaventūra Kavaljēri|Bonaventura Cavalieri]]'' 17.gadsimta vidū patstāvīgi ieviesa jēdzienus. ''Saint - Vincent'' rakstīja par viņiem privāti 1625. gadā un publicēja savu darbu 1647. gadā, kamēr ''[[Bonaventūra Kavaljēri|Cavalieri]]'' publicēja labotu viņa versiju - 1635. gadā. ''[[Bonaventūra Kavaljēri|Cavalieri]]'' pirmie lietoja polārās koordinātas, lai atrisinātu problēmu, kas bija par Arhimēda spirāli. [[Blēzs Paskāls]] izmantoja polārās koordinātas, lai aprēķinātu parabolisko loku garumu. Ar metodi ''Fluxions'' (uzrakstīta 1671. gadā un publicēta 1736. gadā) [[Īzaks Ņūtons]] pārbaudīja transoformāciju starp polārajām koordinātām, ko viņš dēvē par "Septītā veida; Par spirāli", un deviņas citas koordinātu sistēmas.<ref>{{Cite journal|last=Boyer|first=C. B.|title=Newton as an Originator of Polar Coordinates|url=https://archive.org/details/sim_american-mathematical-monthly_1949-02_56_2/page/73|journal=American Mathematical Monthly|volume=56|pages=73–78|year=1949|doi=10.2307/2306162|issue=2|publisher=Mathematical Association of America|jstor=2306162}}</ref> Žurnālā "''Acta Eruditorum''" (1691) [[Jākobs Bernulli]] izmantoja sistēmu ar punktu uz līnijas, ko dēvē par polu un polāro asi. Koordinātas norādīja attālumus no pola un leņķa, un no polārām asīm. Bernulli darbs tika pagarināts, lai atrastu līkņu izliekuma rādiusu, kas izteikts šajās koordinātās. Polāro koordinātu termins ir attiecināms uz ''Gregorio Fontana'' un to izmantoja 18.gadsimta Itāļu rakstnieki. Termins parādījās angļu ''George Peacook's'' 1816 tulkojumā ''Lacroix's'' "Diferenciālais un integrālais aprēķins".<ref>{{cite web|last=Miller|first=Jeff|title=Earliest Known Uses of Some of the Words of Mathematics|url=http://jeff560.tripod.com/p.html|accessdate=2006-09-10}}</ref><ref>{{Cite book|last=Smith|first=David Eugene|title=History of Mathematics, Vol II|publisher=Ginn and Co.|year=1925|location=Boston|page=324}}</ref> ''[[Aleksis Klero]]'' bija pirmais, kas domāja par polārajām koordinātām 3 dimensijās, un [[Leonards Eilers]] bija pirmais, kurš to attīstīja.<ref name="coolidge" /> == Koordinātu apzīmēšana == Radiālo koordinātu bieži apzīmē ar r vai ρ, un leņķisko koordinātu ar φ, θ vai t . Leņķiskās koordinātas tiek norādītas kā φ pēc [[Starptautiskā standartizācijas organizācija|ISO]] standarta 31-11. Tomēr matemātiskajā literatūrā [[Leņķis|leņķi]] bieži apzīmē ar θ, nevis φ. Leņķi ar polāro apzīmējumu parasti var izteikt vai nu [[Grāds (leņķis)|grādos]] vai [[Radiāns|radiānos]] (2π rad ir vienāds ar 360°). [[Grāds (leņķis)|Grādi]] tradicionāli lieto navigācijā, mērīšanā, un daudzās lietišķajās disciplīnās, bet [[Radiāns|radiānus]] ir biežāk izmanto matemātikā un matemātiskajā fizikā.<ref>{{Cite book|last=Serway|first=Raymond A.|author2=Jewett, Jr., John W.|title=Principles of Physics|publisher=Brooks/Cole—Thomson Learning|year=2005|isbn=0-534-49143-X}}</ref> Leņķis φ ir definēts, lai sāktu 0° no atskaites virziena un palielinātu rotācijas režīmu pretēji pulksteņrādītāja virzienam vai pulksteņrādītāja virzienam. Matemātikā, piemēram, atskaites virziens parasti tiek nofiksēts kā [[stars]] no pola horizontāli pa labi, un polāro leņķi palielina līdz pozitīvam leņķim attiecībā uz pretējo pulksteņrādītāja apgriezieniem, savukārt 0° - virsma tiek veidota vertikāli uz augšu un leņķa palielinājums par pulksteņrādītāja apgriezieniem. Polāri leņķi samazinās pret negatīvām vērtībām rotācijas virzienā attiecīgi pretējos virzienos. == Polāro koordinātu unikalitāte == Jebkura skaita pilnīgu pagriezienu (360°) pievienošana leņķa koordinātei nemaina attiecīgo virzienu. Tāpat jebkuras polārās koordinātu koordinātes ir identiskas ar negatīvo radiālo komponentu un pretējo virzienu (pie polārā leņķa pievienojot 180°). Tāpēc vienu un to pašu punktu (r, φ) var izteikt ar bezgalīgu skaitu dažādu polāro koordinātu {{nowrap|(''r'', ''φ'' + ''n'' × 360°)}} un {{nowrap|(−''r'', ''φ'' + 180° + ''n'' × 360°) {{=}} (−''r'', ''φ'' + (2''n'' + 1) × 180°)}}, kur n ir patvaļīgs vesels skaitlis.<ref>{{cite web|url=http://campuses.fortbendisd.com/campuses/documents/Teacher/2012%5Cteacher_20120507_1147.pdf|title=Polar Coordinates and Graphing|accessdate=2006-09-22|date=2006-04-13|format=PDF|archive-date=2016-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20160822034840/http://campuses.fortbendisd.com/campuses/documents/Teacher/2012%5Cteacher_20120507_1147.pdf}}</ref> Turklāt, polus var izteikt kā (0,&nbsp;''φ'') jebkuram leņķim ''φ.<ref>{{Cite book|title=Precalculus: With Unit-Circle Trigonometry|last=Lee|first=Theodore|author2=David Cohen|author3=David Sklar|year=2005|publisher=Thomson Brooks/Cole|edition=Fourth|isbn=0-534-40230-5}}</ref>'' Ja vienam punktam, izņemot polam, ir nepieciešams unikāls attēlojums, tad r ir jāierobežo ar pozitīviem skaitļiem (r > 0) un φ intervālu [0, 360°) vai (-180 °, 180°] (radiānos, [0, 2 π) vai (- π, π]).<ref>{{Cite book|title=Complex Analysis (the Hitchhiker's Guide to the Plane)|url=https://archive.org/details/complexanalysish0000stew|first=Ian|last=Stewart|author2=David Tall|year=1983|publisher=Cambridge University Press|isbn=0-521-28763-4}}</ref> Vēl viena konvencija, ir pret inverso funkciju, ir atļautas patvaļīgas reālas vērtības un ierobežojums, kas ierobežo polāro leņķi līdz (-90°, 90°) . Visos gadījumos ir jāizvēlas polu leņķis (r = 0), piemēram, φ = 0. == Pāreja uz taisnleņķa koordinātām (un atpakaļ) == [[Attēls:Polar to cartesian.svg|right|thumb|250px|Saistība starp polārajām un Dekarta koordinātām]] Pāreja no polārajām koordinātām uz taisnleņķa koordinātām: :<math>x = r \cos \theta, \,</math> :<math>y = r \sin \theta. \,</math> Pāreja no taisnleņķa koordinātām uz polārajām koordinātām ir neviennozīmīgāka, jo ja ''r''=0, punkta koordinātas nav atkarīgas no leņķa ''θ'' (koordinātu sākumpunktā). Vēl, leņķis var pieņemt jebkādu vērtību, taču punkta atrašanās vieta ik pēc 2''π'' atkārtojas. :Attālumu ''r'' var iegūt pēc [[Pitagora teorēma]]s: r² = x² + y², <math>r = \sqrt{x^2 + y^2} \quad</math> :Ja leņķis ''θ'' ir definēts intervālā [0, 2''π''], tad: :<math>\theta = \begin{cases} \arctan(\frac{y}{x}) & \mbox{ja } x > 0 \mbox{ un } y \ge 0\\ \arctan(\frac{y}{x}) + 2\pi & \mbox{ja } x > 0 \mbox{ un } y < 0\\ \arctan(\frac{y}{x}) + \pi & \mbox{ja } x < 0\\ \frac{\pi}{2} & \mbox{ja } x = 0 \mbox{ un } y > 0\\ \frac{3\pi}{2} & \mbox{ja } x = 0 \mbox{ un } y < 0 \end{cases}</math> :Ja leņķis ''θ'' ir definēts intervālā [−''π'', ''π''], tad: :<math>\theta = \begin{cases} \arctan(\frac{y}{x}) & \mbox{ja } x > 0\\ \arctan(\frac{y}{x}) + \pi & \mbox{ja } x < 0 \mbox{ un } y \ge 0\\ \arctan(\frac{y}{x}) - \pi & \mbox{ja } x < 0 \mbox{ un } y < 0\\ \frac{\pi}{2} & \mbox{ja } x = 0 \mbox{ un } y > 0\\ -\frac{\pi}{2} & \mbox{ja } x = 0 \mbox{ un } y < 0 \end{cases}</math> :Ja r tiek aprēķināts vispirms, tad šo formulu φ var norādīt vienkāršāk, izmantojot standarta arccos funkciju:<math>\varphi = \begin{cases} \arccos\left(\frac{x}{r}\right) & \mbox{ja } y \ge 0 \mbox{ un } r \neq 0 \\ -\arccos\left(\frac{x}{r}\right) & \mbox{ja } y < 0 \\ \text{nav definēts} & \mbox{ja } r = 0 \end{cases}</math> == Polārās līknes vienādojums == [[Attēls:Cartesian to polar.gif|thumb|Dekarta vienības līkne var tikt novietota polāro koordinātu veidā. Šajā animācijā <math>{\displaystyle y=\sin(6x)+2} </math> ir piesaistīta uz '''<math>r = \sin (6 \varphi) + 2</math>''']] Vienādojums, kas definē algebrisko līkni, kas izteikts polāro koordinātu veidā, ir pazīstams kā polārais vienādojums. Daudzos gadījumos šādu vienādojumu var vienkārši norādīt, definējot r kā funkciju no ''φ.'' Iegūtā līkne sastāv no punktiem (''r''(''φ''),&nbsp;''φ'') un to var uzskatīt par polāro funkciju r grafiku. Jāņem vērā, ka atšķirībā no Dekarta koordinātēm neatkarīgais mainīgais ''φ.'' Dažādus simetrijas veidus var izsecināt no polāro funkciju r vienādojuma. Ja {{nowrap|''r''(−''φ'') {{=}} ''r''(''φ'')}} vienādojums būs simetrisks pret horizontālo (0°/180°) staru, ja {{nowrap|''r''({{pi}} − ''φ'') {{=}} ''r''(''φ'')}} tas būs simetrisks vertikālajā (90°/270°) starā un, ja {{nowrap|''r''(''φ'' − α) {{=}} ''r''(''φ'')}}, tas būtu rotējoši simetrisks ar α pulksteņrādītāja virzienā un pretēji pulksteņrādītāja kustības virzienam. [[Attēls:Circle r=1.svg|thumb|Aplis ar vienādojumu r(φ) = 1]] Ņemot vērā polāro koordinātu sistēmas cirkulāro raksturu, daudzas līknes var raksturot ar vienkāršu polāro vienādojumu, savukārt Dekarta formas ir daudz sarežģītākas. Starp pazīstamākajām līknēm ir polārā roze, Arhimēda spirāle, kardioīda, ''Lemniscate of Bernoulli'' un ''limacon''. Aplis, līnijas un polārā roze ir saprotamākas, ja nav ierobežojumu līknes domēnam un diapazonam. === Aplis === Vispārējais vienādojums riņķim ar centru {{nowrap|(''r''₀, <math>\gamma</math>)}} un rādiusu a ir<math>r^2 - 2 r r_0 \cos(\varphi - \gamma) + r_0^2 = a^2</math>To var vienkāršot dažādos veidos, lai atbilstu konkrētākiem gadījumiem, piemēram vienādojumu <math>r(\varphi)=a </math>riņķim ar centru un rādiusu a.<ref name="ping">{{cite web|first=Johan|last=Claeys|url=http://www.ping.be/~ping1339/polar.htm|title=Polar coordinates|accessdate=2006-05-25|deadurl=yes|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060427230725/http://www.ping.be/~ping1339/polar.htm|archivedate=2006-04-27|df=}}</ref> Kad {{math|''r''}}₀ = {{math|a}}, vienādojumu var rakstīt formā: <math>r = 2 a\cos(\varphi - \gamma)</math>Vispārīgā gadījumā vienādojumu var atrisināt: <math>r = r_0 \cos(\varphi - \gamma) + \sqrt{a^2 - r_0^2 \sin^2(\varphi - \gamma)}</math>risinājums ar mīnusa zīmi priekša [[Kvadrātsakne|kvadrātsaknei]] dod tādu pašu līkni. === Līnija === Radiālas līnijas (tās, kas stiepjas pa polu) ir apzīmētas ar vienādojumu [[Attēls:Rose 2sin(4theta).svg|thumb|Polāra roze ar vienādojumu r(φ) = 2sin(4φ)]] <math>\varphi = \gamma </math>, kur ɣ ir līnijas pacēluma leņķis, tas ir, ɣ= arctan(m), kur m ir līnijas slīpums Dekarta koordinātu sistēmā. Ne radiāla līnija, kas šķērso radiālo līniju {{nowrap|''φ'' {{=}} ɣ}} perpendikulāri punktā (''r₀'', ɣ) un tam ir vienādojums: <math>r(\varphi) = {r_0}\sec(\varphi-\gamma) </math> Citādi norādīts (''r₀'', ɣ) punkts, kurā pieskaršanas šķērso iedomātu apli ar rādiusu ''r_0.'' === Polārā roze === Polārā roze ir matemātiska līkne, kas izskatās kā ziedlapots zieds, un to var izteikt kā vienkāršu polāro vienādojumu:<math>r(\varphi) = a\cos\left(k\varphi + \gamma_0\right)</math>par jebkuru konstantu ɣ₀ (ieskaitot 0). Jāņem vērā, ka šie vienādojumi nekad nenosaka rožu ar 2, 6, 10, 14 utt. ziedlapiņu skaitu. Mainīgais apzīmē garumu ziedlapiņām rožu. === Arhimēda spirāle === Arhimēda spirāle ir spirāle, ko atklāja Arhimēds, ko var izteikts kā vienkāršu polāro vienādojumu: <math>r(\varphi) = a+b\varphi. </math> [[Attēls:Spiral of Archimedes.svg|thumb|Viena roka no Arhimēda spirāles ar vienādojumu r(φ) = φ/2π, kas ir 0<φ<6π]] Parametra a maiņa pārvērš spirāli, bet b kontrolē attālumu starp rokām, kas noteiktai spirālei vienmēr ir nemainīgs. Arhimēda spirālei ir divas rokas, viena - φ > 0 un viena - φ <0 . Abas rokas ir vienmērīgi savienotas pie pola. Ņemot vienas rokas spoguļattēlu 90°/270° līnijas virzienā, iegūst otru roku. Šī līkne ir ievērojama kā viena no pirmajām līknēm, pēc konusveida sekcijām, kas aprakstīta matemātiskā traktātā, un kā galveno līknes piemēru, ko vislabāk definē ar polāro vienādojumu. === Konisks posms === Konusa šķēlums ar vienu fokusu uz polu un otrs kaut kur uz 0° stara (tā, loki ir lielās ass, atrodas gar polāro asi), aprēķina pēc formulas: <math>r = { \ell\over {1 - e \cos \varphi}}</math>, kur e ir ekscentriskums, <math>\ell</math>ir ''semi-latus rectum'' (perpendikulārais attālums no galvenās ass līdz līknei). [[Attēls:Elps-slr.svg|thumb|Elipse]] Ja e > 1 , šis vienādojums definē hiperbolu, ja e = 1 , tas definē parabolu un, ja e <1 , tas definē elipsi. Īpašais gadījums e = 0 rādiusa aplis. == Divu polāru līkņu krustojums == Divu polāro funkciju grafiki <math>{\displaystyle r=f(\theta )}</math> un <math>{\displaystyle r=g(\theta )} </math>ir iespējami trīs veidu krustojumi: # Ja vienādojumiem <math>{\displaystyle r=f(\theta )}</math> un <math>{\displaystyle r=g(\theta )} </math>katram vismaz ir viens risinājums. # Visi punkti <math>{\displaystyle [g(\theta _{i}),\theta _{i}]} </math>, kur <math>{\displaystyle \theta _{i}} </math>ir vienādojuma atrisinājums <math>{\displaystyle f(\theta +2k\pi )=g(\theta )} </math>un, kur <math>{\displaystyle k} </math>ir vesels skaitlis. # Visi punkti <math>{\displaystyle [g(\theta _{i}),\theta _{i}]} </math>, kur <math>{\displaystyle \theta _{i}} </math>ir vienādojuma atrisinājums <math>{\displaystyle f(\theta +(2k+1)\pi )=-g(\theta )} </math>un, kur <math>{\displaystyle k} </math> ir vesels skaitlis. == Kompleksie skaitļi == [[Attēls:Imaginarynumber2.svg|thumb|Kompleksā plaknē uzzīmēta skaitļu z ilustrācija.]] Katru kompleksu skaitli var attēlot kā punktu kompleksa plaknē, un tāpēc to var izteikt, norādot vai nu punktus, kas ir Dekarta koordinātas (ko sauc par taisnstūrveida vai Dekarta formu), vai arī punktveida polāro koordinātu (sauktas par polāro formu). Kompleksa skaitli z var attēlot taisnstūra formā kā <math>{\displaystyle z=x+iy} </math>, kur i ir [[imaginārā vienība]], vai alternatīvi var tikt rakstīts polārā veidā (caur pārveidošanas formulām kas dotas iepriekš), kā <math>{\displaystyle z=r(\cos \varphi +i\sin \varphi )} </math> un var izteikt ka: <math>{\displaystyle z=re^{i\varphi }} </math> kur e ir Eilera skaitlis , kas ir līdzvērtīgs, kā parādīts Eilera formulā.<ref>{{Cite book|last=Smith|first=Julius O.|title=Mathematics of the Discrete Fourier Transform (DFT)|accessdate=2006-09-22|year=2003|publisher=W3K Publishing|isbn=0-9745607-0-7|chapter=Euler's Identity|chapterurl=http://ccrma-www.stanford.edu/~jos/mdft/Euler_s_Identity.html|deadurl=yes|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060915004724/http://ccrma-www.stanford.edu/~jos/mdft/Euler_s_Identity.html|archivedate=2006-09-15|df=}}</ref> [[Attēls:Euler's formula.svg|alt=|left|thumb|Komplekso skaitļu plakne, izmantojot Eilera formulu]] (Ievērojot, ka šī formula, tāpat kā visi, kas saistīti ar leņķu eksponenciāliem elementiem, pieļauj, ka leņķis φ ir izteikts radiānos.) Lai varētu pārveidot no kompleksa skaitļa taisnstūra un polārās formas, var izmantot iepriekš norādītās konversijas formulas . Par darbību reizināšanu, dalīšanu un kāpināšanu ar kompleksu skaitļu, tad parasti ir daudz vienkāršāk strādāt ar kompleksiem skaitļiem izsakot polārā veidā, nevis taisnstūra formā. No likumiem: '''Reizināšana:''' <math>{\displaystyle r_{0}e^{i\varphi _{0}}\,r_{1}e^{i\varphi _{1}}=r_{0}r_{1}e^{i\left(\varphi _{0}+\varphi _{1}\right)}} </math> '''Dalīšana:''' <math>{\displaystyle {\frac {r_{0}e^{i\varphi _{0}}}{r_{1}e^{i\varphi _{1}}}}={\frac {r_{0}}{r_{1}}}e^{i(\varphi _{0}-\varphi _{1})}} </math> '''Kāpināšana (De Moivre's formula)''' <math>{\displaystyle \left(re^{i\varphi }\right)^{n}=r^{n}e^{in\varphi }} </math> == Aprēķins == Aprēķinus var izmantot vienādojumiem, kas izteikti polāro koordinātu veidā.<ref>{{cite web|url=http://archives.math.utk.edu/visual.calculus/5/polar.1/index.html|title=Areas Bounded by Polar Curves|author=Husch, Lawrence S.|accessdate=2006-11-25|archive-date=2000-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20000301151724/http://archives.math.utk.edu/visual.calculus/5/polar.1/index.html}}</ref><ref>{{cite web|url=http://archives.math.utk.edu/visual.calculus/3/polar.1/index.html|title=Tangent Lines to Polar Graphs|author=Lawrence S. Husch|accessdate=2006-11-25|archive-date=2019-11-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20191121222301/http://archives.math.utk.edu/visual.calculus/3/polar.1/index.html}}</ref> Leņķiskās koordinātas φ izteiktas radiānos, kas ir piemērotākā izvēle veicot aprēķinus. === Diferenciāļa aprēķins === Izmantojot {{nowrap|''x'' {{=}} ''r'' cos ''φ''}} un {{nowrap|''y'' {{=}} ''r'' sin ''φ''}}, var iegūt attiecību starp atvasinājumiem Dekarta un polāro koordinātu veidā. Par noteiktu funkciju, ''u''(''x'',''y''), no tā izriet, ka: (aprēķina kopējo atvasinājumu summu) <math>{\displaystyle {\begin{aligned}r{\frac {\partial u}{\partial r}}&=r{\frac {\partial u}{\partial x}}{\frac {\partial x}{\partial r}}+r{\frac {\partial u}{\partial y}}{\frac {\partial y}{\partial r}},\\[2pt]{\frac {\partial u}{\partial \varphi }}&={\frac {\partial u}{\partial x}}{\frac {\partial x}{\partial \varphi }}+{\frac {\partial u}{\partial y}}{\frac {\partial y}{\partial \varphi }},\end{aligned}}} </math> vai <math>{\displaystyle {\begin{aligned}r{\frac {\partial u}{\partial r}}&=r{\frac {\partial u}{\partial x}}\cos \varphi +r{\frac {\partial u}{\partial y}}\sin \varphi =x{\frac {\partial u}{\partial x}}+y{\frac {\partial u}{\partial y}},\\[2pt]{\frac {\partial u}{\partial \varphi }}&=-{\frac {\partial u}{\partial x}}r\sin \varphi +{\frac {\partial u}{\partial y}}r\cos \varphi =-y{\frac {\partial u}{\partial x}}+x{\frac {\partial u}{\partial y}}\end{aligned}}} </math> Tāpēc var iegūt šādas formulas: <math>{\displaystyle {\begin{aligned}r{\frac {\partial }{\partial r}}&=x{\frac {\partial }{\partial x}}+y{\frac {\partial }{\partial y}}\\[2pt]{\frac {\partial }{\partial \varphi }}&=-y{\frac {\partial }{\partial x}}+x{\frac {\partial }{\partial y}}\end{aligned}}} </math> Izmantojot apgriezto koordinātu transformāciju, starp atvasinājumiem var iegūt analoģisku savstarpēju attiecību. Ņemot vērā funkciju ''u''(''r'',''φ''), no tā izriet, ka: <math>{\displaystyle {\begin{aligned}{\frac {\partial u}{\partial x}}&={\frac {\partial u}{\partial r}}{\frac {\partial r}{\partial x}}+{\frac {\partial u}{\partial \varphi }}{\frac {\partial \varphi }{\partial x}},\\[2pt]{\frac {\partial u}{\partial y}}&={\frac {\partial u}{\partial r}}{\frac {\partial r}{\partial y}}+{\frac {\partial u}{\partial \varphi }}{\frac {\partial \varphi }{\partial y}},\end{aligned}}} </math> vai <math>{\displaystyle {\begin{aligned}{\frac {\partial u}{\partial x}}&={\frac {\partial u}{\partial r}}{\frac {x}{\sqrt {x^{2}+y^{2}}}}-{\frac {\partial u}{\partial \varphi }}{\frac {y}{x^{2}+y^{2}}}\\[2pt]&=\cos \varphi {\frac {\partial u}{\partial r}}-{\frac {1}{r}}\sin \varphi {\frac {\partial u}{\partial \varphi }},\\[2pt]{\frac {\partial u}{\partial y}}&={\frac {\partial u}{\partial r}}{\frac {y}{\sqrt {x^{2}+y^{2}}}}+{\frac {\partial u}{\partial \varphi }}{\frac {x}{x^{2}+y^{2}}}\\[2pt]&=\sin \varphi {\frac {\partial u}{\partial r}}+{\frac {1}{r}}\cos \varphi {\frac {\partial u}{\partial \varphi }}\end{aligned}}} </math> Tāpēc var iegūt šādas formulas: <math>{\displaystyle {\begin{aligned}{\frac {\partial }{\partial x}}&=\cos \varphi {\frac {\partial }{\partial r}}-{\frac {1}{r}}\sin \varphi {\frac {\partial }{\partial \varphi }}\\[2pt]{\frac {\partial }{\partial y}}&=\sin \varphi {\frac {\partial }{\partial r}}+{\frac {1}{r}}\cos \varphi {\frac {\partial }{\partial \varphi }}\end{aligned}}} </math> Lai noteiktu pieskares līniju Dekarta slīpumu pret polāro līkni ''r''(''φ)'' jebkurā konkrētā punktā, līkni vispirms izsaka kā parametrisko vienādojumu sistēmu: <math>{\displaystyle {\begin{aligned}x&=r(\varphi )\cos \varphi \\y&=r(\varphi )\sin \varphi \end{aligned}}} </math> Diferencē abas vienādojuma puses attiecībā pret ''φ:'' <math>{\displaystyle {\begin{aligned}{\frac {dx}{d\varphi }}&=r'(\varphi )\cos \varphi -r(\varphi )\sin \varphi \\[2pt]{\frac {dy}{d\varphi }}&=r'(\varphi )\sin \varphi +r(\varphi )\cos \varphi \end{aligned}}} </math> Otro vienādojumu izdalot ar pirmo iegūst pieskares līnijas Dekarta slīpuma punktā {{nowrap|(''r''(''φ''),&nbsp;''φ'')}}: <math>{\displaystyle {\frac {dy}{dx}}={\frac {r'(\varphi )\sin \varphi +r(\varphi )\cos \varphi }{r'(\varphi )\cos \varphi -r(\varphi )\sin \varphi }}} </math> === Integrālais aprēķins (loka garums) === Loka garums (līnijas segmenta garums), ko definē polārā funkcija, tiek noteikts ar integrāciju r (φ). L apzīmē šo loka garumu, sākot no punktiem A līdz punktam B, kur šiem punktiem atbilst φ = a un φ = b tā, ka 0 < b - a <2 π . L [[garums]] tiek aprēķināts ar šādu [[Integrālis|integrāli]]: <math>L = \int_a^b \sqrt{ \left[r(\varphi)\right]^2 + \left[ {\tfrac{dr(\varphi) }{ d\varphi }} \right] ^2 } d\varphi</math> === Integrālais aprēķins (apgabals) === [[Attēls:Polar coordinates integration region.svg|thumb|Integrācijas apgabals R, ko ierobežo līkne r(φ), un stari φ = a un φ = b]] Apzīmē R apgabalu, ko ierobežo līkne r(φ) un stari φ = a un φ = b, kur {{nowrap|0 < ''b'' − ''a'' ≤ 2{{pi}}}}. Tad R apgabalu var aprēķināt: <math>\frac12\int_a^b \left[r(\varphi)\right]^2\, d\varphi</math>Šo rezultātu var atrast šādi: [[Attēls:Polar coordinates integration Riemann sum.svg|thumb|Apgabals R ir sadalīts n sektoros (šajā gadījumā n = 5)]] Pirmkārt, intervāls [a,b] tiek sadalīts n daļās, kur n ir patvaļīgs pozitīvs [[vesels skaitlis]]. Tādēļ Δ''φ,'' katrs daļas garums ir vienās ar {{nowrap|''b'' − ''a''}} (kopējais intervāla garums), dala ar n. Katrai daļai ''i'' = 1, 2, …, ''n'', piekārto ''φ_i,'' lai būtu apakš intervāli viduspunktiem un tiktu veidoti sektori ar centru, rādiusu ''r''(''φ_i''), centrālo leņķi Δ''φ'' un loka garumu ''r''(''φ_i'')Δ''φ''. Tāpēc katra sektora apgabals ir vienāds ar: <math>\left[r(\varphi_i)\right]^2 \pi \cdot \frac{\Delta \varphi}{2\pi} = \frac{1}{2}\left[r(\varphi_i)\right]^2 \Delta \varphi</math> [[Attēls:Planimeter.jpg|thumb|Planimetrs, kas mehāniski aprēķina polāros integrāļus]] Tādēļ visu sektoru kopējais [[laukums]] ir: <math>{\displaystyle \sum _{i=1}^{n}{\tfrac {1}{2}}r(\varphi _{i})^{2}\,\Delta \varphi } </math> Palielinot n daļu skaitu, apgabala tuvināšana turpina uzlaboties. Jo ierobežojuma n → <big>∞</big> , summa kļūst par ''[[Riemann]]'' summu no iepriekšējā integrāļa. Mehāniskā ierīce, kas aprēķina apgabala integrālos skaitļus, ir planimetrs, kas mēra plaknes figūru laukumu, ņemot vērā, ka tas atkārto integrāciju polāro koordinātu veidā, pievienojot locītavu tā, ka divu elementu savienojums ietekmē Grīna teorēmu, pārveidojot kvadrātu polāro integrāli uz lineāro integrāli. === Vispārinājums === Izmantojot Dekarta koordinātas, bezgalīgi vienādu laukuma elementu var aprēķināt kā ''dA'' = ''dx'' ''dy''. Aizstājot vairāku integrāļu nosacījumus, izmantojot citas koordinātes, Jakobiāna determinants ar koordinātu konvertēšanas formulu: <math>J = \det\frac{\partial(x, y)}{\partial(r, \varphi)} = \begin{vmatrix} \frac{\partial x}{\partial r} & \frac{\partial x}{\partial \varphi} \\[2pt] \frac{\partial y}{\partial r} & \frac{\partial y}{\partial \varphi} \end{vmatrix} = \begin{vmatrix} \cos\varphi & -r\sin\varphi \\ \sin\varphi & r\cos\varphi \end{vmatrix} = r\cos^2\varphi + r\sin^2\varphi = r. </math>Tāpēc, polāro koordinātu elementus var aizstāt ar: <math>dA = dx\,dy\ = J\,dr\,d\varphi = r\,dr\,d\varphi </math> Tagad funkciju, kas norādīta polāro koordinātu veidā var integrēt: <math>\iint_R f(x, y)\, dA = \int_a^b \int_0^{r(\varphi)} f(r, \varphi)\,r\,dr\,d\varphi</math> Šeit R ir tāds pats apgabals kā iepriekš, proti, apgabals ko ierobežo līkne ''r''(''φ''), un stari ''φ'' = ''a'' un ''φ'' = ''b''. Iepriekš minētā R apgabala formulu iegūst ņemot f indeksa vienādību ar 1. Šis pielietojums veido Gausa integrāli: <math> \int_{-\infty}^\infty e^{-x^2} \, dx = \sqrt\pi</math> === Vektoru aprēķināšana === [[Vektors|Vektoru]] aprēķinu var izmantot arī polāro koordinātu gadījumā. Plakanai kustībai <math>\mathbf{r}</math> pozīcijas vektoram ( r cos(φ), r sin(φ)), kur r un φ ir atkarīgi no laika t . Tiek definēti vienību vektori <math>\hat{\mathbf{r}} = (\cos(\varphi), \sin(\varphi))</math> <math>\mathbf{r}</math>virzienā <math>\hat{\boldsymbol{\varphi}} = (-\sin(\varphi), \cos(\varphi)) = \hat{\mathbf{k}} \times \hat{\mathbf{r}} \ ,</math> kustības plaknē, kas ir perpendikulāra radiālajam virzienam, kur <math>{\displaystyle {\hat {\mathbf {k} }}} </math> ir vienības vektors. Tad <math>{\displaystyle {\begin{aligned}\mathbf {r} &=(x,\ y)=r(\cos \varphi ,\ \sin \varphi )=r{\hat {\mathbf {r} }}\ ,\\{\dot {\mathbf {r} }}&=\left({\dot {x}},\ {\dot {y}}\right)={\dot {r}}(\cos \varphi ,\ \sin \varphi )+r{\dot {\varphi }}(-\sin \varphi ,\ \cos \varphi )={\dot {r}}{\hat {\mathbf {r} }}+r{\dot {\varphi }}{\hat {\boldsymbol {\varphi }}}\ ,\\{\ddot {\mathbf {r} }}&=\left({\ddot {x}},\ {\ddot {y}}\right)\\&={\ddot {r}}(\cos \varphi ,\ \sin \varphi )+2{\dot {r}}{\dot {\varphi }}(-\sin \varphi ,\ \cos \varphi )+r{\ddot {\varphi }}(-\sin \varphi ,\ \cos \varphi )-r{\dot {\varphi }}^{2}(\cos \varphi ,\ \sin \varphi )\\&=\left({\ddot {r}}-r{\dot {\varphi }}^{2}\right){\hat {\mathbf {r} }}+\left(r{\ddot {\varphi }}+2{\dot {r}}{\dot {\varphi }}\right){\hat {\boldsymbol {\varphi }}}\\&=\left({\ddot {r}}-r{\dot {\varphi }}^{2}\right){\hat {\mathbf {r} }}+{\frac {1}{r}}\;{\frac {d}{dt}}\left(r^{2}{\dot {\varphi }}\right){\hat {\boldsymbol {\varphi }}}\end{aligned}}} </math> == Diferenciālā ģeometrija == Mūsdienu terminoloģijā diferenciālo ģeometriju, polārās koordinātas nodrošina ℝ ² \ {(0,0)}. Šajās koordinātās Eiklīda metrisko tenzoru nosaka ar: <math display="inline">ds^2 = dr^2 + r^2 d\theta^2</math> To var redzēt, mainot mainīgo formulu metriskajam tenzoram vai aprēķinot diferenciālas formas ''dx'', ''dy'' ar ārējo atvasinājumu <math> x= rcos(\theta), y = rsin(\theta)</math> un aizstājot ar Eiklīda metrisko tenzoru<math>ds^2 = dx^2 + dy^2</math> . Ortonormēts rāmis saistībā ar šo metriku ir dota<math display="inline">e_r = \frac{\partial}{\partial r}, \quad e_\theta = \frac1r \frac{\partial}{\partial \theta},</math>ar divkāršu izteiksmi <math display="inline">e^r = dr, \quad e^\theta = r d\theta</math>Savienojuma forma attiecībā pret šo rāmi un ''Levi-Civitas'' savienojumu ievada ar pārveidotu simetrisku matricu 1 formā <math display="inline">\omega^i_j = \begin{pmatrix} 0 & -d\theta \\ d\theta & 0\end{pmatrix}</math> un līdz ar to forma <math>\Omega = d\omega + \omega^\omega</math> vienādi izzūd. == Papildinājumi trīs dimensijās == Eksistē divas trīsdimensiju koordinātu sistēmas, kuru pamatā ir plaknes polāro koordinātu sistēma. Tās ir ''cilindriskā koordinātu sistēma'' un ''sfēriskā koordinātu sistēma''. === Cilindriskā koordinātu sistēma === {{Pamatraksts|Cilindriskā koordinātu sistēma}} Ja polāro koordinātu sistēmu papildina ar vēl vienu [[koordinātu ass|koordinātu asi]], kas ir [[perpendikuls|perpendikulāra]] ''xy'' [[plakne]]i, tad iegūst '''cilindrisko koordinātu sistēmu'''. === Sfēriskā koordinātu sistēma === {{Pamatraksts|Sfēriskā koordinātu sistēma}} Polāro koordinātu sistēmu var papildināt ar vēl vienu [[leņķis|leņķi]] (ar ''z'' asi) un iegūt '''sfērisko koordinātu sistēmu'''. == Pielietojums == Polārās koordinātas ir divdimensiju formā un tādējādi tās var izmantot tikai tad, ja punktu pozīcijas atrodas vienā divdimensiju plaknē. Tie ir vispiemērotākie jebkurā veidā, kurā aplūkotā darbība tiek uzskatīta par sasaistītu ar virzienu un garumu no centra punkta. Piemēram, iepriekš minētie piemēri parāda, cik vienkārši polārie vienādojumi parāda, lai definētu līknes, piemēram, Arhimēda spirāli, kuras vienādojums Dekarta koordinātu sistēmā būtu daudz sarežģītāks. Turklāt daudzas fiziskās sistēmas, piemēram, tās, kas attiecas uz ķermeņiem, kas pārvietojas pa centrālo punktu vai parādās no centrālā punkta, ir vienkāršākas un intuitīvākas par modeli, izmantojot polārās koordinātas. Sākotnējā polārās sistēmas ieviešana bija apļveida un orbitālās kustības izpētes dēļ. === Pozīcija un navigācija === Polārās koordinātas bieži tiek izmantotas navigācijā, jo galamērķi vai ceļojuma virzienu var sniegt kā leņķi un attālumu no objekta, uz galamērķi. Piemēram, gaisa kuģi izmanto navigāciju polāro koordinātu veidā, nedaudz modificētā versijā. Šajā sistēmā, ko parasti izmanto jebkāda veida navigācijai, 0° staru parasti sauc par 360, un leņķis turpinās pulksteņrādītāja virzienā, nevis pretēji pulksteņa rādītāja virzienam, kā matemātiskajā sistēmā. Pozīcija 360 atbilst magnētiskajam ziemeļu virzienam, bet pozīcijas 90, 180 un 270 atbilst attiecīgi magnētiskajam austrumu, dienvidu un rietumu virzienam.<ref>{{cite web|url=http://www.thaitechnics.com/nav/adf.html|title=Aircraft Navigation System|accessdate=2006-11-26|first=Sumrit|last=Santhi}}</ref> === Modelēšana === Sistēmas, kas attēlo radiālo simetriju, nodrošina dabiskus iestatījumus polāro koordinātu sistēmai, un centrālais punkts darbojas kā pols. Galvenais šāda pielietojuma piemērs ir gruntsūdeņu plūsmas vienādojums , ko piemēro simetriskām akām. Sistēmas ar radiālo spēku arī ir piemērotas polāro koordinātu sistēmas izmantošanai. Šīs sistēmas ietver gravitācijas laukus, kas pakļauti apgriezto laukumu likumiem, kā arī sistēmām ar punktveida avotiem, piemēram, radio antenām . Radikāli asimetriskas sistēmas var modelēt arī ar polāro koordinātu palīdzību. Piemēram, mikrofons ir modelis, kas atveido proporcionālu atbildi uz ienākošo skaņu no konkrēta virziena, un šie modeļi var tikt attēloti kā polārās līknes. Standarta kardioīda mikrofona līkne, visbiežāk novietots vienvirziena mikrofons, var tikt attēlots kā <math>r = 0,5 + 0,5 sin(\phi)</math>mērķa projektēšanas frekvencē.<ref>{{Cite book|last=Eargle|first=John|authorlink=John M. Eargle|title=Handbook of Recording Engineering|year=2005|edition=Fourth|publisher=Springer|isbn=0-387-28470-2}}</ref> Paraugs mainās uz visaptverošu virzienu zemākām frekvencēm. == Ārējās saites == * Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/PolarCoordinates.html Polar Coordinates], MathWorld. * [http://planetmath.org/encyclopedia/PolarCoordinates.html Polar coordinates] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090308061052/http://planetmath.org/encyclopedia/PolarCoordinates.html |date={{dat|2009|03|08||bez}} }}, [http://planetmath.org/encyclopedia/ConstructionOfPolarCoordinates.html Construction of polar coordinates] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081209023714/http://planetmath.org/encyclopedia/ConstructionOfPolarCoordinates.html |date={{dat|2008|12|09||bez}} }}, PlanetMath. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Koordinātu sistēmas]] [[Kategorija:Kompleksie skaitļi]] 88fvc9yfw4qn4i3scv1qtb72mv69gjo 0 69586 3673180 3635375 2022-08-20T22:13:15Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Weaping_Angel.jpg" aizvietots ar "Weeping_Angel_20100821.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]]File:Weeping Angel 20100821.jpg"). wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Doctor Who | show_name_2 = | image = Doctor who.png | caption = "Doctor Who" tituluzraksts (2018—pašlaik) | genre = [[Zinātniskā fantastika]] | format = | creator = * [[Sidnijs Ņūmens]] * [[Donalds Vilsons]] | developer = | writer = * [[Rasels Deiviss]] <small>(2005—09; 2023—''TBA'')</small> * [[Stīvens Mofats]] <small>(2010—17<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/news/entertainment-arts-35388748|title=Writer Steven Moffat to leave Doctor Who|publisher=[[BBC]]|date=2016. gada 22. janvāris|accessdate=2016. gada 31. janvāris}}</ref>)</small> * [[Kriss Čibnals]] <small>(2018—22)</small> | director = | creative_director = | presenter = | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{UK}} | language = Angļu | num_seasons = * 26 <small>(1963—89)</small> * 13 <small>(2005—pašlaik)</small> | num_episodes = 866<!--23.11.2021--> | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = [[Multiple-camera setup|Single/Multi-Camera hybrid]] | runtime = * 25 minūtes <small>(1963—84, 1986—89)</small> * 45 minūtes <small>(1985, 2005—pašlaik)</small> | company = | distributor = | channel = * [[BBC]] * [[BBC One]] * [[BBC One HD]] <small>(2010–pašlaik)</small> * [[BBC HD]] <small>(2009–10)</small> * [[BBC America]] <small>(2010—pašlaik)</small> | picture_format = * [[405-line television system|405-line]] [[Black-and-white]] <small>(1963–67)</small> * [[576i|625-line]] Black-and-white <small>(1968–69)</small> * 625-line [[PAL]] <small>(1970–89)</small> * [[480i|525-line]] [[NTSC]] <small>(1996)</small> * [[576i]] [[Aspect ratio (image)|16:9]] [[Digital television|DTV]] <small>(2005–08)</small> * [[1080i]] [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] <small>(2009–pašlaik)</small> | audio_format = * Monaural <small>(1963–87)</small> * Stereo <small>(1988–89; 1996; 2005–08)</small> * [[5.1 Surround Sound]] <small>(2009—pašlaik)</small> | first_run = {{dat|1963|11|23|N|bez}} — {{dat|1989|12|6|N|bez}} | first_aired = {{dat|2005|3|26|N|bez}} | last_aired = pašlaik | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = * ''[[K-9 and Company]]'' * ''[[Torchwood]]'' * ''[[The Sarah Jane Adventures]]'' * ''[[K-9]]'' * ''[[Doctor Who Confidential]]'' * ''[[Totally Doctor Who]]'' * ''[[Doctor Who Extra]]'' | website = http://www.bbc.co.uk/doctorwho/ }} '''''Doctor Who''''' ir [[BBC]] veidots britu [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] televīzijas seriāls, kas pirmoreiz pārraidīts 1963. gadā ar [[Viljams Hartnels|Viljamu Hartnelu]] galvenajā lomā. Šajā seriālā stāstīts par noslēpumaina laika ceļotāja — "Doktora" ({{val|en|the Doctor}}), piedzīvojumiem, kurš pārvietojas savā kosmosa kuģī TARDIS. [[TARDIS]] vienlaikus ir arī [[laika mašīna]], kas izskatās pēc parastas divdesmitā gadsimta sešdesmito gadu [[policijas kabīne]]s (''Police box''), bet iekšpusē tas ir liels kosmosa kuģis. Kopā ar saviem biedriem viņš pēta laiku un telpu, risina dažādas problēmas un cīnās ar briesmoņiem. == Seriāli == === Oriģinālais seriāls === Oriģinālais seriāls (saukts arī par "Klasisko seriālu" ({{val|en|Classic series}})) bija no 1963. gada 23. novembra līdz 1989. gada 6. decembrim pārraidīta BBC programma. Atšķirībā no 2005. gada seriāla, oriģinālajā seriālā katrs stāsts aizņēma vidēji 6 sērijas. Tā autors ir [[Sidnijs Ņūmens]], kurš sākotnēji seriālu bija iecerējis kā izglītojošu, apvienojot zinātnisko fantastiku un vēsturi. Sākot ar 1967. gadu, tas kļuva par zinātniskās fantastikas seriālu. Šobrīd 97 no oriģinālā seriāla sērijām nav pieejamas pilnā formā, jo no 1964. līdz 1973. gadam daudzas no BBC arhīvā uzglabātajām videolentēm, starp kurām bija 237 seriāla ''Doctor Who'' sērijas, tika iznīcinātas, nodzēstas vai arī cieta no sliktiem uzglabāšanas apstākļiem. === Filma === "[[Doktors X]]" ir 1996. gada televīzijas filma, kas tika veidota kā turpinājums oriģinālajam seriālam. Filma tika veidota kā [[pilotsērija]] seriāla turpinājumam, bet zemo reitingu dēļ seriāls netika uzņemts. 2003. gadā notika vēl viens mēģinājums atjaunot seriālu, šoreiz ''flash'' animācijas stilā — ''Scream of the Shalka''. === 2005. gada seriāls === 2005. gada seriāls ir BBC programma, kas tiek pārraidīta no 2005. gada 26. marta. Atšķirībā no oriģinālā seriāla, 2005. gada seriālā katrs stāsts aizņem vienu vai divas aptuveni 45 minūšu sērijas, lai gan atsevišķas sērijas ir bijušas gan īsākas, gan garākas, līdz pat 75 minūtēm. To sākotnēji veidoja [[Rasels Deiviss]]. Seriāla darbība norisinās vairākus gadus pēc pirmā seriāla notikumiem. Šo gadu laikā Doktors cīnījies "Laika karā" — karā starp Doktora planētu Galifreju un dalekiem, kas beidzās ar daleku iznīcību un Galifrejas pazušanu. == Tēli == === Doktors === {{Pamatraksts|Doktors (tēls)}} Seriāla galvenais varonis Doktors ir citplanētietis no planētas Galifreja, viens no Laika pavēlniekiem. Sākotnēji viņa raksturs un izcelsme bija noslēpumaina. Viņš ir apveltīts ar ļoti augstu intelektu. Doktors ir ekscentrisks ceļotājs laikā un telpā, viņš cīnās pret netaisnību [[Visums|Visumā]]. Doktoram piemīt spēja atjaunoties (reģenerēties), ja viņš ir nāvējoši ievainots. Katru reizi, kad Doktors atjaunojas, mainās ne tikai viņa izskats, bet arī raksturs. Kopš seriāla pirmsākumiem 1963. gadā Doktoru ir tēlojuši 14 dažādi aktieri. === Meistars/Misija === {{Pamatraksts|Meistars (tēls)}} Viens no Doktora lielākajiem ienaidniekiem ir Meistars ({{val|en|The Master}}), kurš, tāpat kā Doktors, ir Laika pavēlnieks. Meistars ir Doktora bērnības draugs, kurš laika gaitā kļuvis ļauns. Bijušais Lielbritānijas [[premjerministrs]]. 2014. gada sērijā ''Death in Heaven'' atklājās, ka Meistars ir pieņēmis sievietes veidolu un sauc sevi par Misiju ({{val|en|Missy}}). Epizodiski Meistaru jaunībā ir tēlojis arī Viljams Hjūss. === Daleki === [[Attēls:Dr.WhoDalek.JPG|thumb|110px|Daleku 2005. gada dizains]] {{Pamatraksts|Daleki}} Doktora visu laiku lielākie ienaidnieki ir daleki ({{val|en|Daleks}}), kuru vienīgais mērķis un dzīves jēga ir iznīcināt visu, kas nav pēc viņu uzskatiem "tīrs". Daleki ir citplanētiešu mutanti, kas pārvietojas robotveidīgās kaujas mašīnās, tos radījis Davross, viens no seriāla [[ļaundaris|ļaundariem]]. Jaunākajās sērijās daleki ir mēģinājuši pārvērst par dalekiem arī cilvēkus. Viņu kaujas sauklis ir "Iznīcināt!" ({{val|en|Exterminate!}}) Attiecības starp dalekiem un Doktoru vēl vairāk saasina fakts, ka starp dalekiem un Doktora planētu Galifreju ir noticis karš, kura laikā gāja bojā gandrīz visa daleku rase, kā arī gandrīz visi Galifrejas iedzīvotāji. === Davross === [[Attēls:Davros_Wisher.png|thumb|110px|Davross]] {{Pamatraksts|Davross}} Davross ir Skaro iemītnieks, zinātnieks. Kara laikā starp kalediem un tāliem vienā no uzbrukumiem tiek iznīcināta Davrosa laboratorija, un viņš gūst smagus miesas bojājumus. Davross, eksperimentējot ar karavīriem, pārvērš viņus par dalekiem, likvidē visas viņu emocijas, izņemot naidu, un izveido kaujas mašīnas, kuras ne tikai tur dalekus pie dzīvības, bet arī apbruņo tos. Daleku kaujas mašīnas dizains ir balstīts uz Davrosa dzīvības uzturēšanas sistēmas. === Kibercilvēki === [[Attēls:Cyberman 2013.jpg|thumb|110px|Kibercilvēku 2013. gada dizains]] {{Pamatraksts|Kibercilvēki}} Oriģinālajā seriālā kibercilvēki ({{val|en|Cyberman}}) ir citplanētiešu rase no [[Zeme]]s dvīņu planētas Monda. Mondas iemītnieki, cenšoties pagarināt savu mūža ilgumu, ir nomainījuši savus orgānus pret mehānismiem. Laika gaitā viņi kļuva par kiborgiem, kam nepiemīt emocijas, un sāka iekarot Visumu. 2005. gada seriālā kibercilvēki ir cilvēki no paralēlā Visuma, kuri ir kļuvuši par kiborgiem, kam nav emociju. Kibercilvēki ierodas mūsu Visumā un sāk to iekarot, kā arī pārvērst gan dzīvos, gan mirušos cilvēkus par sev līdzīgiem. === Raudošie eņģeļi === [[Attēls:Weeping Angel 20100821.jpg|thumb|110px|Raudošā eņģeļa akmens forma]] Par raudošajiem eņģeļiem ({{val|en|Weeping Angel}}) sauc citplanētiešu rasi, kas evolūcijas gaitā ir izveidojusi īpatnēju aizsargmehānismu. Kad uz eņģeli noraugās kāda saprātīga būtne, tas sastingst un izskatās pēc parastas statujas. Eņģeļi ir ļoti ātri. Tie ir spējīgi pārvarēt lielu attālumu ātrāk, nekā cilvēks samirkšķina acis, bet tie nespēj pārvietoties, ja uz tiem skatās. Raudošo eņģeļu idejas autors ir [[Stīvens Mofats]]. === Kompanjoni === Seriāla otrā plāna tēlus, kuri ceļo kopā ar Doktoru, mēdz saukt par kompanjoniem. Stīvens Mofats, seriāla galvenais scenārists no 2010. līdz 2017. gadam, ir aprakstījis kompanjonu kā seriāla galveno varoni, jo seriāla stāsts beidzas un atsākas ar katra kompanjona nozušanu vai parādīšanos un viņš parasti savā dzīvē piedzīvo vairāk izmaiņu nekā Doktors.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.radiotimes.com/news/2012-04-19/steven-moffat-the-companion-is-the-main-character-in-doctor-who-not-the-doctor|title=Steven Moffat: the companion is the main character in Doctor Who, not the Doctor|work=Radio Times|publisher=[[BBC Magazines]]|last=Jones|first=Paul|date=2012. gada 19. aprīlis|accessdate=2013. gada 28. novembris|archive-date=2018. gada 7. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20181107022008/https://www.radiotimes.com/news/2012-04-19/steven-moffat-the-companion-is-the-main-character-in-doctor-who-not-the-doctor/}}</ref> === Sūzena Formane === Sūzena Formane ({{val|en|Susan Foreman}}, tēlo [[Karole Anna Forda]]) ir Doktora mazmeita un seriāla pirmā kompanjone. Sūzena tiek atstāta 22. gadsimtā dzīvei kopā ar Deividu Kampbelu (tēlo [[Pīters Frasers]]). === Brigadieris Alisters Gordons Letbridžs-Stjuarts === Brigadieris Letbridžs-Stjuarts ({{val|en|Brigadier Sir Alistair Gordon Lethbridge-Stewart}}, tēlo [[Nikolass Kortnijs]]) ir organizācijas UNIT vadītājs. UNIT cīnās pret citplanētiešu iebrucējiem. Pēc brigadiera nāves viņu aizvietoja tā meita Keita Stjuarte (tēlo Beverlija Kresmane un [[Džemma Redgreiva]]). == Doktora aprīkojums == === TARDIS === [[Attēls:Tardis BBC Television Center.jpg|thumb|200px|TARDIS 2010. gada dizains]] {{Pamatraksts|TARDIS}} Doktora laika mašīnai TARDIS ('''''T'''ime '''A'''nd '''R'''elative '''D'''imension '''I'''n '''S'''pace'' – 'Laiks un relatīvā dimensija telpā') kādreiz ir piemitis hameleona efekts — sākotnēji tā varēja pieņemt jebkādu izskatu, lai pielāgotos apkārtnei, tomēr kopš seriāla pirmsākumiem kādas kļūmes dēļ tā vairs nespēj mainīt savu ārējo izskatu un vēl joprojām saglabā sešdesmito gadu policijas kabīnes izskatu. Tomēr iekštelpu izskats laika gaitā ir mainījies. === Skaņas skrūvgriezis === [[Attēls:Twelve.jpg|thumb|160px|Skaņas skrūvgrieža 2015. gada dizains]] {{Pamatraksts|Skaņas skrūvgriezis}} Skaņas skrūvgriezis ({{val|en|Sonic screwdriver}}) ir instruments, kas, izmantojot skaņas viļņus, var skrūvēt skrūves, kā arī aizslēgt vai atslēgt durvis. Doktors laika gaitā savu skrūvgriezi ir uzlabojis, lai tam būtu vēl vairākas funkcijas. === Psihodokuments === {{Pamatraksts|Psihodokuments}} Doktoram ir arī speciāls dokuments, kurš, lai gan īstenībā ir balts, novērotājam var pieņemt jebkādu izskatu. Tas gan nav ideāls, reizēm cilvēki ir spējīgi pamanīt kļūdas. Doktors [[Psihodokuments|psihodokumentu]] ({{val|en|Psychic paper}}) izmanto galvenokārt dokumentu viltošanai un ziņu saņemšanai. == Apbalvojumi == Seriāls ir iekļauts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā visilgāk pārraidītais zinātniskās fantastikas seriāls<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.guinnessworldrecords.com/world-records/longest-running-science-fiction-tv-series|title=Longest running science fiction TV series|date=2013. gada 18. maijs|accessdate=2015. gada 24. maijs}}</ref>. Tas ir saņēmis arī 8 [[BAFTA televīzijas balva]]s, tai skaitā par labāko dramatisko seriālu, labāko scenāriju un labākajiem vizuālajiem efektiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{filmu ārējās saites}} {{Doctor Who}} [[Kategorija:Doctor Who| ]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes zinātniskās fantastikas filmas]] 3ow1zt4z1sxrusi5ir2dlpgr080idv3 0 71097 3672997 3670075 2022-08-20T13:55:12Z Aleksandrs1234 94295 https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Trolejbusu satiksme Rīgā | fona krāsa = #0432C8 | logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]] | karte = [[Attēls:Rīga Trolejbusu maršruti.png|250px]] | valsts = {{flag|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1947|11|4}} | izmaksas = | kopējais garums = 323 km <ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> | līniju skaits = 20 | staciju skaits = | pieturu skaits = 381 (2014) | transporta vienīb = 302 (2012) 252 (2016) | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 42 528 273 (2017) | mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} [[Attēls:Trolleybus in Riga, Solaris Trollino 18 n°26716.jpg|thumb|275x275px|Trolejbuss Solaris Trollino 18 III Rīgā.]] '''Trolejbusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, reorganizējot "[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|Tramvaju un trolejbusu pārvaldi]]", pārvadājumus ar trolejbusiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas Satiksme]]". 2017. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti 42 528 273 pasažieri.<ref name="autogenerated2">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2018|1|22|SK}}</ref> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 19 trolejbusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz 323 km.<ref name="autogenerated1"/> Uz 2012. gada 1. jūniju "Rīgas Satiksmes" trolejbusu parks sastāvēja no 302 transporta vienībām.<ref name="autogenerated1" /> Rīgā atrodas 2 trolejbusu parki, viens — [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]], otrs — [[Torņakalns|Torņakalnā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2022) nedarbojas. == Vēsture == Lēmums par trolejbusu satiksmes izveidošanu [[Rīga|Rīgā]] tika pieņemts [[1947]]. gada sākumā. Tā paša gada februārī tika atklāts pirmais mācību trolejbusu maršruts no [[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacijas]] līdz [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tiltam]]. Tā kopējais garums bija aptuveni kilometrs, kustību tajā nodrošināja divi lietoti [[Jaroslavļa]]s Autobusu rūpnīcā būvēti JaTB trolejbusi.<ref name="riga.mashke.org">[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947.—1950.], riga.mashke.org</ref> Pirmais regulārais trolejbusu maršruts tika atklāts [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]], pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāra]] krustojumā. Trolejbusi jaunizveidotajā maršrutā kursēja no [[Viesturdārzs|Viesturdārza]] līdz [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielai]]. 1947. gada nogalē ekspluatācijā atradās trīs trolejbusi: divi JaTb tipa transportlīdzekļi un viens [[Maskava]]s Aviācijas rūpnīcā būvēts MTB-82 tipa trolejbuss. Sākotnēji transportlīdzekļi bāzējās 1.tramvaju depo (tagadējais 5.tramvaju depo) teritorijā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Vēlāk, pārveidojot 2.tramvaju depo par trolejbusu parku, tie tika pārvietoti uz tagadējo 1.trolejbusu parku Ganību dambī. 1947. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti nedaudz vairāk kā 169 tūkstoši pasažieru.<ref name="riga.mashke.org"/> [[1948]]. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. [[1961]]. gadā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas - 7. uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un 9. uz [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielu]]. Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie [[Škoda]] markas trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt [[1961]]. gadā, bet pilnībā tika noņemti no ekspluatācijas [[2001. gads|2001]]. gadā. Kopumā tika izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]] trolejbusi, kas tika saņemti [[1969]]. gadā un pirmie tika norakstīti jau [[1984]]. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]] trolejbusiem, kurus sāka saņemt [[1981]]. gadā un pēdējais tika norakstīts [[2001. gads|2001]]. gadā. Pirmos nākamās paaudzes [[Škoda]]s trolejbusus [[Škoda 14Tr01]] [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt [[1982]]. gadā un ekspluatācijā pirmie jaunā tipa trolejbusi tika nodoti [[1983]]. gada [[21. februāris|21. februārī]]. Nākamās modifikācijas [[Škoda 14Tr02]] trolejbusi parādījās sākot no [[1984]]. gada un tika iepirkti līdz pat [[1989]]. gadam. Savukārt no [[1989]]. gada līdz [[1991]]. gadam tika iepirkti posmainie trolejbusi [[Škoda 15Tr]]. 90. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, tika iepirktas trolejbusu [[Škoda 14Tr]] un [[Škoda 15Tr]] uzlabotās versijas, attiecīgi - [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Bet [[1999]]. gadā eksperimenta kārtā tika iepirkts viens rūpnīcas "Belkomunmaš" ražotais trolejbuss AKSM-333, [[2001. gads|2001]]. gadā tika saņemti vēl 10 šādi trolejbusi, pēdējie tika norakstīti [[2015. gads|2015]]. gadā. Laikā no [[2001. gads|2001]]. gada līdz [[2007. gads|2007]]. gadam tika iepirkti 52 [[Solaris Trollino 18]] trolejbusi. 2007.—2009. gadā tika iepirkti 150 firmas "Škoda" trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem lielākā daļa ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru, pēc šo trolejbusu piegādes liela daļa Škoda 14Tr trolejbusu tika norakstīti. No [[2014]]. gada oktobra tiek piegādāti [[Škoda 27Tr Solaris]] trolejbusi, pavisam plānots piegādāt 125 trolejbusus, kuri visi būs posmainie un ar dīzeļģeneratoru. No [[2022. gads|2022]]. gada jūnijā tiek izņemti visi no ekspluatācijas [[Solaris Trollino 18|Solaris Trollino 18 II]] Ganz no līnijas. == Trolejbusu parki == [[Attēls:Trolejbuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Trolejbuss uz [[Akmens tilts|Akmens tilta]] 2009. gadā]] === 1.trolejbusu parks === * Adrese: Ganību dambis 32, [[Rīga]] ([[Sarkandaugava]]) * Apkalpo maršrutus: 3, 4, 5, 11, 12, 13, 15, 16, 19 un 22.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 2. un 10. trolejbusu maršrutu. Sākotnēji tikai 1. trolejbusu parks apkalpoja 15. trolejbusu maršrutu.</ref> === 2.trolejbusu parks === * Adrese: Jelgavas iela 37, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpo maršrutus: 4, 9, 12, 14, 17, 18, 19, 23, 25 un 27.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 6. un 12. trolejbusu maršrutu. Tāpat arī pārnumurētos maršrutus (8. un 21.) apkalpoja 2. trolejbusu parks.</ref> == Trolejbusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm Rīgas Trolejbuss<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [https://transphoto.org/show.php?did=116 1.] un [https://transphoto.org/show.php?did=117 2.] trolejbusu parkā. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/List/list_lat.htm Ritošā sastāva Saraksts]</ref> !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz-Škoda [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz | <center> [[2005. gads|2005]] - [[2007. gads|2007]] | <center> [[2005. gads|2005]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|17]] [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|8]] | |- | rowspan="2" | [[Škoda]] | rowspan="2" | [[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] | <center> [[2006. gads|2006]] - [[2008. gads|2008]] | <center> [[2006. gads|2006]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|35]] | Bez dīzeļģeneratora. 2020. gadā 5 izņemti no ekspluatācijas. 2020. gadā 20 pārdoti izsolē.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/iepirkumi/izsoles/pazinojums-par-transportlidzeklu-pardosanu-izsole/|title=Paziņojums par transportlīdzekļu pārdošanu izsolē : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-12-07}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=425&cid=35|title=Rīga, Škoda 24Tr Irisbus Citelis — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | <center> [[2008. gads|2008]] - [[2009. gads|2009]] | <center> [[2008. gads|2008]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|89]] | Ar dīzeļģeneratoru. 2020. gadā 1 izņemts no ekspluatācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/117992/|title=Rīga, trolejbuss № 29135|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | [[Škoda]] <br />[[Solaris Bus & Coach]] | [[Škoda 27Tr Solaris|27Tr]] | <center> [[2014]] - 2020. jūnijs | <center> [[2015|2014]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 27Tr Solaris reģistrācijas numuri|99 (no 125)]] | Ar dīzeļģeneratoru. '''2013'''. gadā: "''Līgums paredz 125 savienoto 18 metrus garu trolejbusu "Škoda 27 TR" piegādi "Rīgas satiksmei" 5 gadu laikā ar iespēju palielināt piegādes apjomu vēl par 38 trolejbusiem''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-ligumu-par-125-trolejbusu-piegadi-slegs-ar-skoda-electric/|title="Rīgas satiksme" līgumu par 125 trolejbusu piegādi slēgs ar "Škoda Electric" : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> '''2019'''. gadā: "''Saskaņā ar noslēgto vienošanos līdz 2020. gada jūnijam tiks pabeigta 48 trolejbusu piegāde Rīgas satiksmei.''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-vienojusies-ar-skoda-electric-par-trolejbusu-piegades-liguma-izpildes-pabeigsanu/|title=Rīgas satiksme vienojusies ar Škoda Electric par trolejbusu piegādes līguma izpildes pabeigšanu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18,75 H2|Trollino 18,75 H2]] | <center> [[2017. gads|2017]]. nov. - [[2018. gads|2018]]. dec. | <center> [[2020. gads|2020]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Solaris Trollino 18,75 H2 reģistrācijas numuri|10]] | Ar ūdeņraža dzinēju.<br>Pirmais šāda veida projekts pasaulē. Tika piegādāti visi desmit trolejbusi, taču to dzinēji ilgstoši nespēja veikt ūdeņraža indukciju un nebija iedarbināmi. 2019. gada 18. decembrī, pēc ilgstošas kavēšanās, ekspluatācijā tika nodota ūdeņraža uzpildes stacijas ēka<ref name=":0">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nodota-ekspluatacija-baltija-pirma-udenraza-uzpildes-stacija/ Nodota ekspluatācijā Baltijā pirmā ūdeņraža uzpildes stacija]</ref> taču pašas iekārtas vēl aizvien nedarbojas, nav reģistrētas un nav nodotas ekspluatācijā.<ref name=":1">[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/22.12.2019-rs-par-322-000-eiro-algoja-konsultantus-udenraza-stacijai.id175915/ LTV: Ekspluatācijā nav nodotas ūdeņraža uzpildes iekārtas]</ref> 2020. gada 25. martā Rīgā 4. trolejbusa maršrutā sāka kursēt ar ūdeņradi darbinami trolejbusi.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-4-trolejbusa-marsruta-sak-kurset-ar-udenradi-darbinami-trolejbusi.a353051/</ref> |} === Ekspluatācijā bijušie trolejbusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | rowspan="3" | JaTB <ref group="P">Jaroslavļas Valsts automobiļu 3. rūpnīca</ref> | [[JaTB-1]] | <center> [[1947]] - | <center> [[1947]] - | <center> 3 | Tika piegādāti lietoti. |- | [[MTB-82]] | <center> [[1948]] - [[1961]] | <center> [[1948]] - [[1971]] | <center> 100 | |- | [[TBES]] | <center> [[1960]] | <center> | <center> 7 | |- |ZiU |[[ZiU-5]] / [[ZiU-5D]] | <center> [[1965]] - [[1965]]<br />[[1968]] | <center> | <center> 78 | |- | rowspan="9" | [[Škoda]] | [[Škoda 8Tr|8Tr]] | <center> [[1960]] - [[1961]] | <center> | <center> 25 | |- |[[Škoda 9Tr|9Tr]] |<center> [[1962]] - [[1978]] | <center> | <center> | |- |[[Škoda 12Tr|12Tr]] / [[Škoda 12TrH|12TrH]] |<center> [[1969]] - [[1982]] | <center> [[1969]] - [[2001. gads|2001]] | <center> 103 | 12Tr bija divu 8Tr vai 9Tr apvienojums vienā sastāvā.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Skoda-12Tr/Skoda-12Tr_lat.htm Rīgas Trolejbuss || Trolejbusvilcieni<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><br />Izmantotās modifikācijas: [[12Tr14]], [[12Tr15]], [[12Tr16]],<br />[[12Tr17]], [[12Tr19]], [[12Tr20]], [[12Tr21]], [[12Tr24]], [[12Tr27]], [[12Tr29]] |- | [[ZiU-9]] | <center> [[1978]] | <center> | <center> 12 | |- | [[Škoda 9TrH|9TrH]] | <center> [[1979]] - [[1982]] | <center> | <center> 80 | Burts '''H''' apzīmē divdurvju versiju. |- |[[Škoda 14Tr|14Тr]] |<center> [[1982]] - [[1989]]<br />[[1995]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1982]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14Tr reģistrācijas numuri|270]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 14TrM|14ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14TrM reģistrācijas numuri|28]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā;<br />divi tiek izmantoti mācību nolūkos |- |[[Škoda 15Tr|15Тr]] |<center> [[1989]] - [[1991]] |<center> [[1989]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15Tr reģistrācijas numuri|25]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 15TrM|15ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15TrM reģistrācijas numuri|10]] | Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- | Belkomunmaš | [[AKSM-333]] | <center> [[1999]] - [[2001. gads|2001]] | <center> [[1999]] - [[2015]] | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu AKSM-333 reģistrācijas numuri|11]] | |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18|Trollino 18 II]] Ganz |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2005. gads|2005]] |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2022. gads|2022]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri|27]] |3 Izņemti no ekspluatācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/128866/|title=Rīga, trolejbuss № 16011|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/7560/|title=Rīga, trolejbuss № 16000|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/102529/|title=Rīga, trolejbuss № 16088|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2020. gadā izsolē 5 trolejbusi pārdoti Moldovai.<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=6331&cid=35|title=Rīga, Solaris Trollino II 18 Ganz — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2022. gadā izņemti visi modeļi no ekspluatācijā. |- |Škoda |[[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] |<center>2006-2009 |<center> 2006 - pašlaik |<center>[[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri 2|26]] |6 Izņemti no ekspluatācijas 2020. gadā 20 pārdoti izsolē. |} == Maršruti == === Esošie === [[Attēls:Solaris Trollino 18 2009.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Solaris (autobusi)|Solaris]] Trollino 18 III (GST-18).]] [[Attēls:Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]].]] [[Attēls:25. trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]]]] Kopš [[2021. gads|2022]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 21 trolejbusu maršrutos. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="140"|Sākums ! width="140"|Beigas ! width="350"|Papildinformācija |- | align="center" | [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | Atsevišķi reisi kursē līdz [[Kundziņsala]]i (iebraucot Sarkandaugavā). |- | align="center" | [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- | align="center" | [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] | [[Centrāltirgus]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] | [[Latvijas Universitāte]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] | [[Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | Atsevišķi reisi abos virzienos brauc caur A/S ''[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]''. |- |[[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20]] |[[Latvijas Universitāte]] |[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Ziepniekkalns]] | |- |31 |[[Centrāltirgus]] |[[Berģuciems]] | |- |34 |[[Centrāltirgus]] |[[Zvēraudzētava]] | |- |35 |[[Centrāltirgus]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |} === Bijušie === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="5" | Trolejbusu maršruti 1947. līdz 1950. gadā<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947. — 1950.], riga.mashke.org</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! width="50"|Atklāts ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Viesturdārzs]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | 04.11.1947 | Maršruts tika pagarināts līdz Pētersalas ielai. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Sarkandaugava]] | 17.07.1948 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 3.maršrutu un pagarināts līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | 20.07.1949 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 2.maršrutu. |- | align="center" | 3/2 | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | 03.09.1949 | Maršruts izveidots, apvienojot 2. un 3.maršrutu. Elektrificējot dzezceļa liniju maršrutu atkal sadalīja. |- | align="center" | 4 | Centrālā stacija | 21. jūlija laukums | 15.07.1950 | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Daugavpils iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | Maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | Rīgas stacija | 21. jūlija laukums | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1960. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Kultūras un atpūtas parks | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts 1965. gadā tika pagarināts līdz Tallinas ielai pa Turgeņeva un Avotu ielām. |- | align="center" | 4 | 21. jūlija laukums | [[Centrāltirgus]] | Maršruts tika atklāts 1950. gadā, bet 1961. gada oktobrī to pagarināja līdz Šmerlim. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | Ķeguma iela | Maršruts tika atklāts 1958. gadā, bet vēlāk tika saīsināts līdz rūpnīcai "VEF". |- | align="center" | 6A | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Kursēja līdz Biķernieku ielai, pēc 7.maršruta atklāšanas kļuva par 6.trolejbusu maršrutu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1966. gadā <ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | Tallinas iela | Brauca pa Turgeņeva, E. Birznieka-Upīša un Avotu ielām. No 1966. gada septembra brauca līdz 1905. gada parkam pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Rītupes ielai. |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai pa Biķernieku, Kastrānes un Vaidavas ielām. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Maršruts tika atklāts 1961. gadā līdz Āgenskalna priedēm (Melnsila ielai), tad tika pagarināts līdz kafejnīcai "Priedes". |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | V. Tereškovas (tag. Buļļu) iela | Maršruts tika atklāts 1961. gadā, bet vēlāk tika pagarināts līdz Iļģuciemam 2. |- | align="center" |10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Brauca pa Skolas ielu. |- | align="center" | 11 | [[Centrāltirgus]] | Akadēmijas iela | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar lokveida A un B trolejbusu maršrutiem. Vēlāk 11. maršruts kursēja pa jaunu trasi: Ieriķu iela - Inženieru iela. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Graudu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Līvciema ielai. |- | align="center" | 13 | [[Centrāltirgus]] | [[VEF]] | Maršruts tika atklāts 1965. gadā pa Turgeņeva, Lāčplēša, (tag.) A. Čaka un Pērnavas ielām. No 1966. gada oktobra kursēja pa Avotu un J. Asara ielām. |- | align="center" |14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa tag. A. Čaka un Marijas ielām. |- |} 1970. gados (apmēram no 1971. līdz 1973. gadam?) eksperimenta veidā parādījās maršruts A un B. A kursēja no Šmerļa pa Brīvības, Raiņa, Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, A.Deglava, Nīcgales, Dzelzavas, Vaidavas, Ūnijas, Kastrānes, Tālivalža, Aizkraukles, Lielvārdes, Brīvības līdz Šmerlim. B maršruts kusēja pa šo pašu ceļu pretējā virzienā. Pēc pāris gadiem A/B maršrutu slēdza un tā vietā parādījās 16.maršruts 'Šmerlis - Universitāte' (apkārt pa Lielvārdes, Tālivalža, Kastrānes, u.c. ielām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html|title=Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как ходил троллейбус...|website=web.archive.org|access-date=2020-06-11|date=2016-03-10|archive-date=2016-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20160310213353/http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html}}</ref> {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1975. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam, tagad tas ir slēgts, bet dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Darbdienās papildus kursēja arī 3k maršruts no Centrāltirgus līdz Ierēdņu ielai. |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | Tagad kursē no stadiona "Daugava" pa Vanšu tiltu līdz Agenskalnam. |- | align="center" | 6 | Vaidavas iela | Pilsoņu iela | Trolejbusi kursēja pa Kastrānes ielu, Biķernieku ielu, (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu un tālāk līdz Āgenskalnam.Vēlāk maršruts tika saīsināts un brauca no Klīniskās slimnīcas līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu. Vēlāk sāka kursēt pa (tag.) Vanšu tiltu. |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | [[Iļģuciems]] 2 | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Skolas ielu. Vēlāk kursēja pa (tag.) K. Valdemāra ielu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | Inženieru iela | Tagad kursē līdz centrālajai stacijai. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Līvciema iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- |12M |[[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |Līvciema iela | |- | align="center" | 13 | [[VEF|Rūpnīca "VEF"]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts darbdienās tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai. |- | align="center" | 14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Pērnavas ielu, (tag.) A.Čaka ielu. Vēlāk kursēja no Mežciema līdz Dzirnavu ielai pa (tag.) Brīvības, Dzirnavu, (tag.) K. Valdemāra ielām un Raiņa bulvāri, bet pēc tam līdz Raiņa bulvārim pa tag. Brīvības, Bruņinieku un K. Valdemāra ielām. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Inženieru iela | Šmerlis | Trolejbusi kursēja pa Avotu ielu, A.Deglava ielu. Vēlāk kursēja no Šmerļa līdz Dzelzavas ielai, bet darbdienās līdz Centrālajai stacijai. Pēc tam kursēja no Šmerļa līdz Katlakalna ielai. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1989. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika slēgts; dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | [[1990]]. gadā maršruts tika saīsināts līdz [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]]. |- | align="center" | 6 | Latviešu strēlnieku laukums | Pilsoņu iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | |- | align="center" | 8 | Latviešu strēlnieku laukums | Ābolu iela | Pārdēvēts par 27.trolejbusu. |- | align="center" | 9 | Latviešu strēlnieku laukums | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Maršruts tika slēgts. Daļēji aizvietots ar 20.autobusu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | Latviešu strēlnieku laukums | Līvciema iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | Stārķu iela | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Raiņa bulvāris]] | Kursēja pa tag. Brīvības, Bruņinieku, K. Valdemāra ielām, Raiņa bulvāri un atpakaļ pa Brīvības ielu. Tagad kursē līdz Esplanādei pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Katlakalna iela (Pļavnieki) | Šmerlis | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Sākotnēji maršruts kursēja līdz Kuģu ielai, tika pagarināts līdz Pilotu ielai, bet slēdzot trolejbusu satiksmi tag. Kaļķu ielā tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai. |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts sākotnēji kursēja pa A. Deglava ielu, bet no 1985. gada kursē pa Zemitānu pārvadu. |- | align="center" | 19 | Inženieru iela | Līvciema iela | Maršruts atklāts 1979. gadā bijušā 12M.maršruta vietā. Tagad kursē no Pētersalas ielas līdz Ziepniekkalnam. |- | | | | |- | align="center" | 20 | Pētersalas iela | Radiotehnikas (tag. Mūkusalas) iela | Sākotnēji kursēja līdz Merķeļa ielai, tad tika pagarināts pa tag. Salu tiltu. Tagad kursē no Latvijas universitātes līdz televīzijas centram Zaķusalā. Brīvdienāš trolejbuss kursēja no Pētersalas ielai līdz A/S <nowiki>''Dzintars''</nowiki> |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | Lāčplēša iela | Maršruts kursēja līdz Dzirnavu ielai, tad tika pagarināts līdz Lāčplēša ielai. |- | align="center" | 22 | Katlakalna iela ([[Pļavnieki]]) | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts atklāts 1985. gadā. |- | align="center" | 24 | Inženieru iela | Mālu iela | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 1991. līdz 2000. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 6 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa [[Grēcinieku iela|Grēcinieku]] un [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielām]]. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | Kafejnīca "Priedes" | Galapunkts ''Kafejnīca "Priedes"'' pārdēvēts par ''[[Āgenskalna priedes]]''. |- | align="center" | 8 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 9 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Iļģuciems]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 1964)|12]] | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām.<br />1996. gadā [[15. septembris|15. septembrī]] maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19M | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | Tika pārveidots uz 19.trolejbusu maršrūtu [[1994]]. gadā maršruts pagarināts no Inženieru ielas līdz [[Pētersalas iela]]i un no Līvciema ielas līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. |- |19 |[[Pētersalas iela]] |[[Ziepniekkalns|Ziepniekalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Mālu iela (Rīga)|Mālu iela]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2001. līdz 2005. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2]] | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | [[2002]]. gada 1. aprīlī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | [[2004]]. gada 1. augustā apvienots ar 6.maršrutu.<br />Trolejbusi kursē no "Daugavas" stadiona pāri [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltam]] līdz Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai. |- | align="center" | 6 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[2004]]. gada 1. augustā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[2001. gads|2001]]. gada [[11. jūlijs|11. jūlijā]] maršruts tika saīsināts līdz [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejam]].<br />[[2003. gads|2003]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršruts tika slēgts.<br />Kopš 2003. gada 1. septembra daļēji aizvietots ar [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.autobusu maršrutu]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | Kopš [[2003. gads|2003]]. gada [[3. novembris|3. novembra]] maršruts arī brīvdienās tika pagarināts līdz [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielai]].<br />[[2004]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielai]]. |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielai]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Pētersalas iela]]i. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2006. līdz 2010. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]].<br />[[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] maršrutu pārdēvēja par 27.trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] maršrutu pārdēvēja par 25. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "Dzintars" | |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | Maršruts izveidots [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]]. |- | align="center" | 27 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | Ābolu iela | Maršruts izveidots [[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]]. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2011. līdz 2021. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | Siltumtīklu pārbūves darbu dēļ no 16. augusta, uz laiku tiks slēgts 1. trolejbusa maršruts |- |1A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Berģuciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | No 2013. gada 1. aprīļa atsevišķi reisi kursē līdz Kundziņsalai (iebraucot Sarkandaugavā), aizstājot [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršrutu]]. |- |3A |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] - [[Sarkandaugava]] |[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |Rīgas svētku laikā no 19. augusta līdz 21. augustam kursēja 3a trolejbusu maršrūts (2011. gads) XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā (2015. gads) XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku koncertiem kursē 3a trolejbusu maršrūts (2018. gads) |- |3B |[[Centrāltirgus]] |[[Ierēdņu iela]] |„EuroBasket 2015” turnīra laikā tiks izveidots speciālais trolejbusa 3B maršruts |- | align="center" |[[4. trolejbusu maršruts (Rīga)|4]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |[[Ziepniekkalns]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts un daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12. maršrutā. 2020. gada 2. janvārī maršruts tika atjaunots un tagad trolejbusi kursē no Juglas līdz Ziepniekkalnam, aizstājot 40. autobusu maršrutu. [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|Atjaunotais]] maršruts gandrīz pilnībā sakrīt ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|vēsturisko]] 4.maršrutu. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- |5A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7]] | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts.<br />Daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12.maršrutā. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | [[Šmerlis]] | [[Āgenskalna priedes]] | Maršruts tika izveidots [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]], apvienojot [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|4]].un 7.maršrutu. |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Ķengarags]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | No 2018. gada 3. marta atsevišķi reisi iebrauc galapunktā A/S "Dzintars", aizstājot [[24. trolejbusu maršruts (Rīga)|24. trolejbusu maršrutu]]. |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršrutu]]. 2022. gada 1. septembrī maršruts tiks atjaunots un būs slēgts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Ziepniekkalns]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | 2013. gada 2. septembrī maršruts tika pagarināts līdz Ziepniekkalna autobusu galapunktam, likvidējot [[42. autobusu maršruts (Rīga)|42. autobusu maršrutu]]. |- |31 |[[Centrāltirgus]] |[[Berģuciems]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns 31.trolejbusu maršruts un būs slēgts [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1.autobusu maršruts]] |- |34 |[[Centrāltirgus]] |[[Zvēraudzētava]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns 34.trolejbusu maršruts un būs slēgts [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14.autobusu maršruts]] |- |35 |[[Centrāltirgus]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns 35.trolejbusu maršruts un būs slēgts [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5.autobusu maršruts]] |- | |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] ([[J.Asara iela]]) |XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā sabiedriskā transporta kustība tiks pieskaņota svētku pasākumiem un galvenajām norises vietām. Tiks nodrošināts papildu trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions” (2015. gads) Saistībā ar deju lieluzvedumu „Māras zeme” Daugavas stadionā, no plkst. 18:00 atbilstoši pasažieru plūsmai tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions”. (2018. gads) |- | |[[Latvijas Universitāte]] |[[Lucavsala]] |saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 17. maijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 21. jūnijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 27.jūljā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2018. gadā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 12. jūlijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 6. augustā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 21. augustā)''' |- |} == Skatīt arī == {| | |} * [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Trolleybuses in Riga|trolejbusi Rīgā}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas satiksme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru - Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu] * [https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pasazieru-ertibai-riga-tagad-tikai-zemas-gridas-trolejbusi/ Pasažieru ērtībai Rīgā tagad tikai zemās grīdas trolejbusi] {{Sabiedriskais transports Rīga}} {{Trolejbusu satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā| ]] i467r48qutz63uxqfanqsl01pqhe7p4 3673029 3672997 2022-08-20T15:32:26Z Aleksandrs1234 94295 izmainas wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Trolejbusu satiksme Rīgā | fona krāsa = #0432C8 | logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]] | karte = [[Attēls:Rīga Trolejbusu maršruti.png|250px]] | valsts = {{flag|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1947|11|4}} | izmaksas = | kopējais garums = 323 km <ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> | līniju skaits = 20 | staciju skaits = | pieturu skaits = 381 (2014) | transporta vienīb = 302 (2012) 252 (2016) | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 42 528 273 (2017) | mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} [[Attēls:Trolleybus in Riga, Solaris Trollino 18 n°26716.jpg|thumb|275x275px|Trolejbuss Solaris Trollino 18 III Rīgā.]] '''Trolejbusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, reorganizējot "[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|Tramvaju un trolejbusu pārvaldi]]", pārvadājumus ar trolejbusiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas Satiksme]]". 2017. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti 42 528 273 pasažieri.<ref name="autogenerated2">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2018|1|22|SK}}</ref> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 19 trolejbusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz 323 km.<ref name="autogenerated1"/> Uz 2012. gada 1. jūniju "Rīgas Satiksmes" trolejbusu parks sastāvēja no 302 transporta vienībām.<ref name="autogenerated1" /> Rīgā atrodas 2 trolejbusu parki, viens — [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]], otrs — [[Torņakalns|Torņakalnā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2022) nedarbojas. == Vēsture == Lēmums par trolejbusu satiksmes izveidošanu [[Rīga|Rīgā]] tika pieņemts [[1947]]. gada sākumā. Tā paša gada februārī tika atklāts pirmais mācību trolejbusu maršruts no [[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacijas]] līdz [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tiltam]]. Tā kopējais garums bija aptuveni kilometrs, kustību tajā nodrošināja divi lietoti [[Jaroslavļa]]s Autobusu rūpnīcā būvēti JaTB trolejbusi.<ref name="riga.mashke.org">[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947.—1950.], riga.mashke.org</ref> Pirmais regulārais trolejbusu maršruts tika atklāts [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]], pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāra]] krustojumā. Trolejbusi jaunizveidotajā maršrutā kursēja no [[Viesturdārzs|Viesturdārza]] līdz [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielai]]. 1947. gada nogalē ekspluatācijā atradās trīs trolejbusi: divi JaTb tipa transportlīdzekļi un viens [[Maskava]]s Aviācijas rūpnīcā būvēts MTB-82 tipa trolejbuss. Sākotnēji transportlīdzekļi bāzējās 1.tramvaju depo (tagadējais 5.tramvaju depo) teritorijā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Vēlāk, pārveidojot 2.tramvaju depo par trolejbusu parku, tie tika pārvietoti uz tagadējo 1.trolejbusu parku Ganību dambī. 1947. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti nedaudz vairāk kā 169 tūkstoši pasažieru.<ref name="riga.mashke.org"/> [[1948]]. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. [[1961]]. gadā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas - 7. uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un 9. uz [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielu]]. Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie [[Škoda]] markas trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt [[1961]]. gadā, bet pilnībā tika noņemti no ekspluatācijas [[2001. gads|2001]]. gadā. Kopumā tika izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]] trolejbusi, kas tika saņemti [[1969]]. gadā un pirmie tika norakstīti jau [[1984]]. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]] trolejbusiem, kurus sāka saņemt [[1981]]. gadā un pēdējais tika norakstīts [[2001. gads|2001]]. gadā. Pirmos nākamās paaudzes [[Škoda]]s trolejbusus [[Škoda 14Tr01]] [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt [[1982]]. gadā un ekspluatācijā pirmie jaunā tipa trolejbusi tika nodoti [[1983]]. gada [[21. februāris|21. februārī]]. Nākamās modifikācijas [[Škoda 14Tr02]] trolejbusi parādījās sākot no [[1984]]. gada un tika iepirkti līdz pat [[1989]]. gadam. Savukārt no [[1989]]. gada līdz [[1991]]. gadam tika iepirkti posmainie trolejbusi [[Škoda 15Tr]]. 90. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, tika iepirktas trolejbusu [[Škoda 14Tr]] un [[Škoda 15Tr]] uzlabotās versijas, attiecīgi - [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Bet [[1999]]. gadā eksperimenta kārtā tika iepirkts viens rūpnīcas "Belkomunmaš" ražotais trolejbuss AKSM-333, [[2001. gads|2001]]. gadā tika saņemti vēl 10 šādi trolejbusi, pēdējie tika norakstīti [[2015. gads|2015]]. gadā. Laikā no [[2001. gads|2001]]. gada līdz [[2007. gads|2007]]. gadam tika iepirkti 52 [[Solaris Trollino 18]] trolejbusi. 2007.—2009. gadā tika iepirkti 150 firmas "Škoda" trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem lielākā daļa ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru, pēc šo trolejbusu piegādes liela daļa Škoda 14Tr trolejbusu tika norakstīti. No [[2014]]. gada oktobra tiek piegādāti [[Škoda 27Tr Solaris]] trolejbusi, pavisam plānots piegādāt 125 trolejbusus, kuri visi būs posmainie un ar dīzeļģeneratoru. No [[2022. gads|2022]]. gada jūnijā tiek izņemti visi no ekspluatācijas [[Solaris Trollino 18|Solaris Trollino 18 II]] Ganz no līnijas. == Trolejbusu parki == [[Attēls:Trolejbuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Trolejbuss uz [[Akmens tilts|Akmens tilta]] 2009. gadā]] === 1.trolejbusu parks === * Adrese: Ganību dambis 32, [[Rīga]] ([[Sarkandaugava]]) * Apkalpo maršrutus: 3, 4, 5, 11, 12, 13, 15, 16, 19 un 22.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 2. un 10. trolejbusu maršrutu. Sākotnēji tikai 1. trolejbusu parks apkalpoja 15. trolejbusu maršrutu.</ref> === 2.trolejbusu parks === * Adrese: Jelgavas iela 37, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpo maršrutus: 4, 9, 12, 14, 17, 18, 19, 23, 25 un 27.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 6. un 12. trolejbusu maršrutu. Tāpat arī pārnumurētos maršrutus (8. un 21.) apkalpoja 2. trolejbusu parks.</ref> == Trolejbusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm Rīgas Trolejbuss<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [https://transphoto.org/show.php?did=116 1.] un [https://transphoto.org/show.php?did=117 2.] trolejbusu parkā. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/List/list_lat.htm Ritošā sastāva Saraksts]</ref> !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz-Škoda [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz | <center> [[2005. gads|2005]] - [[2007. gads|2007]] | <center> [[2005. gads|2005]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|17]] [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|8]] | |- | rowspan="2" | [[Škoda]] | rowspan="2" | [[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] | <center> [[2006. gads|2006]] - [[2008. gads|2008]] | <center> [[2006. gads|2006]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|35]] | Bez dīzeļģeneratora. 2020. gadā 5 izņemti no ekspluatācijas. 2020. gadā 20 pārdoti izsolē.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/iepirkumi/izsoles/pazinojums-par-transportlidzeklu-pardosanu-izsole/|title=Paziņojums par transportlīdzekļu pārdošanu izsolē : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-12-07}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=425&cid=35|title=Rīga, Škoda 24Tr Irisbus Citelis — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | <center> [[2008. gads|2008]] - [[2009. gads|2009]] | <center> [[2008. gads|2008]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|89]] | Ar dīzeļģeneratoru. 2020. gadā 1 izņemts no ekspluatācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/117992/|title=Rīga, trolejbuss № 29135|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | [[Škoda]] <br />[[Solaris Bus & Coach]] | [[Škoda 27Tr Solaris|27Tr]] | <center> [[2014]] - 2020. jūnijs | <center> [[2015|2014]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 27Tr Solaris reģistrācijas numuri|99 (no 125)]] | Ar dīzeļģeneratoru. '''2013'''. gadā: "''Līgums paredz 125 savienoto 18 metrus garu trolejbusu "Škoda 27 TR" piegādi "Rīgas satiksmei" 5 gadu laikā ar iespēju palielināt piegādes apjomu vēl par 38 trolejbusiem''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-ligumu-par-125-trolejbusu-piegadi-slegs-ar-skoda-electric/|title="Rīgas satiksme" līgumu par 125 trolejbusu piegādi slēgs ar "Škoda Electric" : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> '''2019'''. gadā: "''Saskaņā ar noslēgto vienošanos līdz 2020. gada jūnijam tiks pabeigta 48 trolejbusu piegāde Rīgas satiksmei.''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-vienojusies-ar-skoda-electric-par-trolejbusu-piegades-liguma-izpildes-pabeigsanu/|title=Rīgas satiksme vienojusies ar Škoda Electric par trolejbusu piegādes līguma izpildes pabeigšanu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18,75 H2|Trollino 18,75 H2]] | <center> [[2017. gads|2017]]. nov. - [[2018. gads|2018]]. dec. | <center> [[2020. gads|2020]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Solaris Trollino 18,75 H2 reģistrācijas numuri|10]] | Ar ūdeņraža dzinēju.<br>Pirmais šāda veida projekts pasaulē. Tika piegādāti visi desmit trolejbusi, taču to dzinēji ilgstoši nespēja veikt ūdeņraža indukciju un nebija iedarbināmi. 2019. gada 18. decembrī, pēc ilgstošas kavēšanās, ekspluatācijā tika nodota ūdeņraža uzpildes stacijas ēka<ref name=":0">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nodota-ekspluatacija-baltija-pirma-udenraza-uzpildes-stacija/ Nodota ekspluatācijā Baltijā pirmā ūdeņraža uzpildes stacija]</ref> taču pašas iekārtas vēl aizvien nedarbojas, nav reģistrētas un nav nodotas ekspluatācijā.<ref name=":1">[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/22.12.2019-rs-par-322-000-eiro-algoja-konsultantus-udenraza-stacijai.id175915/ LTV: Ekspluatācijā nav nodotas ūdeņraža uzpildes iekārtas]</ref> 2020. gada 25. martā Rīgā 4. trolejbusa maršrutā sāka kursēt ar ūdeņradi darbinami trolejbusi.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-4-trolejbusa-marsruta-sak-kurset-ar-udenradi-darbinami-trolejbusi.a353051/</ref> |} === Ekspluatācijā bijušie trolejbusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | rowspan="3" | JaTB <ref group="P">Jaroslavļas Valsts automobiļu 3. rūpnīca</ref> | [[JaTB-1]] | <center> [[1947]] - | <center> [[1947]] - | <center> 3 | Tika piegādāti lietoti. |- | [[MTB-82]] | <center> [[1948]] - [[1961]] | <center> [[1948]] - [[1971]] | <center> 100 | |- | [[TBES]] | <center> [[1960]] | <center> | <center> 7 | |- |ZiU |[[ZiU-5]] / [[ZiU-5D]] | <center> [[1965]] - [[1965]]<br />[[1968]] | <center> | <center> 78 | |- | rowspan="9" | [[Škoda]] | [[Škoda 8Tr|8Tr]] | <center> [[1960]] - [[1961]] | <center> | <center> 25 | |- |[[Škoda 9Tr|9Tr]] |<center> [[1962]] - [[1978]] | <center> | <center> | |- |[[Škoda 12Tr|12Tr]] / [[Škoda 12TrH|12TrH]] |<center> [[1969]] - [[1982]] | <center> [[1969]] - [[2001. gads|2001]] | <center> 103 | 12Tr bija divu 8Tr vai 9Tr apvienojums vienā sastāvā.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Skoda-12Tr/Skoda-12Tr_lat.htm Rīgas Trolejbuss || Trolejbusvilcieni<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><br />Izmantotās modifikācijas: [[12Tr14]], [[12Tr15]], [[12Tr16]],<br />[[12Tr17]], [[12Tr19]], [[12Tr20]], [[12Tr21]], [[12Tr24]], [[12Tr27]], [[12Tr29]] |- | [[ZiU-9]] | <center> [[1978]] | <center> | <center> 12 | |- | [[Škoda 9TrH|9TrH]] | <center> [[1979]] - [[1982]] | <center> | <center> 80 | Burts '''H''' apzīmē divdurvju versiju. |- |[[Škoda 14Tr|14Тr]] |<center> [[1982]] - [[1989]]<br />[[1995]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1982]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14Tr reģistrācijas numuri|270]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 14TrM|14ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14TrM reģistrācijas numuri|28]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā;<br />divi tiek izmantoti mācību nolūkos |- |[[Škoda 15Tr|15Тr]] |<center> [[1989]] - [[1991]] |<center> [[1989]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15Tr reģistrācijas numuri|25]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 15TrM|15ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15TrM reģistrācijas numuri|10]] | Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- | Belkomunmaš | [[AKSM-333]] | <center> [[1999]] - [[2001. gads|2001]] | <center> [[1999]] - [[2015]] | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu AKSM-333 reģistrācijas numuri|11]] | |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18|Trollino 18 II]] Ganz |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2005. gads|2005]] |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2022. gads|2022]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri|27]] |3 Izņemti no ekspluatācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/128866/|title=Rīga, trolejbuss № 16011|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/7560/|title=Rīga, trolejbuss № 16000|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/102529/|title=Rīga, trolejbuss № 16088|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2020. gadā izsolē 5 trolejbusi pārdoti Moldovai.<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=6331&cid=35|title=Rīga, Solaris Trollino II 18 Ganz — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2022. gadā izņemti visi modeļi no ekspluatācijā. |- |Škoda |[[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] |<center>2006-2009 |<center> 2006 - pašlaik |<center>[[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri 2|26]] |6 Izņemti no ekspluatācijas 2020. gadā 20 pārdoti izsolē. |} == Maršruti == === Esošie === [[Attēls:Solaris Trollino 18 2009.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Solaris (autobusi)|Solaris]] Trollino 18 III (GST-18).]] [[Attēls:Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]].]] [[Attēls:25. trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]]]] Kopš [[2021. gads|2022]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 21 trolejbusu maršrutos. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="140"|Sākums ! width="140"|Beigas ! width="350"|Papildinformācija |- | align="center" | [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | Atsevišķi reisi kursē līdz [[Kundziņsala]]i (iebraucot Sarkandaugavā). |- | align="center" | [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- | align="center" | [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] | [[Centrāltirgus]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] | [[Latvijas Universitāte]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] | [[Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | Atsevišķi reisi abos virzienos brauc caur A/S ''[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]''. |- |[[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20]] |[[Latvijas Universitāte]] |[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Ziepniekkalns]] | |- |[[31. trolejbusu maršruts (Rīgā)|31]] |[[Centrāltirgus]] |[[Berģuciems]] | |- |[[34. trolejbusu maršruts (Rīgā)|34]] |[[Centrāltirgus]] |[[Zvēraudzētava]] | |- |35 |[[Centrāltirgus]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |} === Bijušie === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="5" | Trolejbusu maršruti 1947. līdz 1950. gadā<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947. — 1950.], riga.mashke.org</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! width="50"|Atklāts ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Viesturdārzs]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | 04.11.1947 | Maršruts tika pagarināts līdz Pētersalas ielai. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Sarkandaugava]] | 17.07.1948 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 3.maršrutu un pagarināts līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | 20.07.1949 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 2.maršrutu. |- | align="center" | 3/2 | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | 03.09.1949 | Maršruts izveidots, apvienojot 2. un 3.maršrutu. Elektrificējot dzezceļa liniju maršrutu atkal sadalīja. |- | align="center" | 4 | Centrālā stacija | 21. jūlija laukums | 15.07.1950 | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Daugavpils iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | Maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | Rīgas stacija | 21. jūlija laukums | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1960. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Kultūras un atpūtas parks | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts 1965. gadā tika pagarināts līdz Tallinas ielai pa Turgeņeva un Avotu ielām. |- | align="center" | 4 | 21. jūlija laukums | [[Centrāltirgus]] | Maršruts tika atklāts 1950. gadā, bet 1961. gada oktobrī to pagarināja līdz Šmerlim. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | Ķeguma iela | Maršruts tika atklāts 1958. gadā, bet vēlāk tika saīsināts līdz rūpnīcai "VEF". |- | align="center" | 6A | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Kursēja līdz Biķernieku ielai, pēc 7.maršruta atklāšanas kļuva par 6.trolejbusu maršrutu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1966. gadā <ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | Tallinas iela | Brauca pa Turgeņeva, E. Birznieka-Upīša un Avotu ielām. No 1966. gada septembra brauca līdz 1905. gada parkam pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Rītupes ielai. |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai pa Biķernieku, Kastrānes un Vaidavas ielām. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Maršruts tika atklāts 1961. gadā līdz Āgenskalna priedēm (Melnsila ielai), tad tika pagarināts līdz kafejnīcai "Priedes". |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | V. Tereškovas (tag. Buļļu) iela | Maršruts tika atklāts 1961. gadā, bet vēlāk tika pagarināts līdz Iļģuciemam 2. |- | align="center" |10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Brauca pa Skolas ielu. |- | align="center" | 11 | [[Centrāltirgus]] | Akadēmijas iela | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar lokveida A un B trolejbusu maršrutiem. Vēlāk 11. maršruts kursēja pa jaunu trasi: Ieriķu iela - Inženieru iela. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Graudu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Līvciema ielai. |- | align="center" | 13 | [[Centrāltirgus]] | [[VEF]] | Maršruts tika atklāts 1965. gadā pa Turgeņeva, Lāčplēša, (tag.) A. Čaka un Pērnavas ielām. No 1966. gada oktobra kursēja pa Avotu un J. Asara ielām. |- | align="center" |14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa tag. A. Čaka un Marijas ielām. |- |} 1970. gados (apmēram no 1971. līdz 1973. gadam?) eksperimenta veidā parādījās maršruts A un B. A kursēja no Šmerļa pa Brīvības, Raiņa, Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, A.Deglava, Nīcgales, Dzelzavas, Vaidavas, Ūnijas, Kastrānes, Tālivalža, Aizkraukles, Lielvārdes, Brīvības līdz Šmerlim. B maršruts kusēja pa šo pašu ceļu pretējā virzienā. Pēc pāris gadiem A/B maršrutu slēdza un tā vietā parādījās 16.maršruts 'Šmerlis - Universitāte' (apkārt pa Lielvārdes, Tālivalža, Kastrānes, u.c. ielām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html|title=Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как ходил троллейбус...|website=web.archive.org|access-date=2020-06-11|date=2016-03-10|archive-date=2016-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20160310213353/http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html}}</ref> {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1975. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam, tagad tas ir slēgts, bet dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Darbdienās papildus kursēja arī 3k maršruts no Centrāltirgus līdz Ierēdņu ielai. |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | Tagad kursē no stadiona "Daugava" pa Vanšu tiltu līdz Agenskalnam. |- | align="center" | 6 | Vaidavas iela | Pilsoņu iela | Trolejbusi kursēja pa Kastrānes ielu, Biķernieku ielu, (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu un tālāk līdz Āgenskalnam.Vēlāk maršruts tika saīsināts un brauca no Klīniskās slimnīcas līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu. Vēlāk sāka kursēt pa (tag.) Vanšu tiltu. |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | [[Iļģuciems]] 2 | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Skolas ielu. Vēlāk kursēja pa (tag.) K. Valdemāra ielu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | Inženieru iela | Tagad kursē līdz centrālajai stacijai. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Līvciema iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- |12M |[[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |Līvciema iela | |- | align="center" | 13 | [[VEF|Rūpnīca "VEF"]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts darbdienās tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai. |- | align="center" | 14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Pērnavas ielu, (tag.) A.Čaka ielu. Vēlāk kursēja no Mežciema līdz Dzirnavu ielai pa (tag.) Brīvības, Dzirnavu, (tag.) K. Valdemāra ielām un Raiņa bulvāri, bet pēc tam līdz Raiņa bulvārim pa tag. Brīvības, Bruņinieku un K. Valdemāra ielām. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Inženieru iela | Šmerlis | Trolejbusi kursēja pa Avotu ielu, A.Deglava ielu. Vēlāk kursēja no Šmerļa līdz Dzelzavas ielai, bet darbdienās līdz Centrālajai stacijai. Pēc tam kursēja no Šmerļa līdz Katlakalna ielai. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1989. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika slēgts; dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | [[1990]]. gadā maršruts tika saīsināts līdz [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]]. |- | align="center" | 6 | Latviešu strēlnieku laukums | Pilsoņu iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | |- | align="center" | 8 | Latviešu strēlnieku laukums | Ābolu iela | Pārdēvēts par 27.trolejbusu. |- | align="center" | 9 | Latviešu strēlnieku laukums | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Maršruts tika slēgts. Daļēji aizvietots ar 20.autobusu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | Latviešu strēlnieku laukums | Līvciema iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | Stārķu iela | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Raiņa bulvāris]] | Kursēja pa tag. Brīvības, Bruņinieku, K. Valdemāra ielām, Raiņa bulvāri un atpakaļ pa Brīvības ielu. Tagad kursē līdz Esplanādei pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Katlakalna iela (Pļavnieki) | Šmerlis | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Sākotnēji maršruts kursēja līdz Kuģu ielai, tika pagarināts līdz Pilotu ielai, bet slēdzot trolejbusu satiksmi tag. Kaļķu ielā tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai. |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts sākotnēji kursēja pa A. Deglava ielu, bet no 1985. gada kursē pa Zemitānu pārvadu. |- | align="center" | 19 | Inženieru iela | Līvciema iela | Maršruts atklāts 1979. gadā bijušā 12M.maršruta vietā. Tagad kursē no Pētersalas ielas līdz Ziepniekkalnam. |- | | | | |- | align="center" | 20 | Pētersalas iela | Radiotehnikas (tag. Mūkusalas) iela | Sākotnēji kursēja līdz Merķeļa ielai, tad tika pagarināts pa tag. Salu tiltu. Tagad kursē no Latvijas universitātes līdz televīzijas centram Zaķusalā. Brīvdienāš trolejbuss kursēja no Pētersalas ielai līdz A/S <nowiki>''Dzintars''</nowiki> |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | Lāčplēša iela | Maršruts kursēja līdz Dzirnavu ielai, tad tika pagarināts līdz Lāčplēša ielai. |- | align="center" | 22 | Katlakalna iela ([[Pļavnieki]]) | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts atklāts 1985. gadā. |- | align="center" | 24 | Inženieru iela | Mālu iela | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 1991. līdz 2000. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 6 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa [[Grēcinieku iela|Grēcinieku]] un [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielām]]. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | Kafejnīca "Priedes" | Galapunkts ''Kafejnīca "Priedes"'' pārdēvēts par ''[[Āgenskalna priedes]]''. |- | align="center" | 8 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 9 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Iļģuciems]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 1964)|12]] | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām.<br />1996. gadā [[15. septembris|15. septembrī]] maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19M | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | Tika pārveidots uz 19.trolejbusu maršrūtu [[1994]]. gadā maršruts pagarināts no Inženieru ielas līdz [[Pētersalas iela]]i un no Līvciema ielas līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. |- |19 |[[Pētersalas iela]] |[[Ziepniekkalns|Ziepniekalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Mālu iela (Rīga)|Mālu iela]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2001. līdz 2005. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2]] | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | [[2002]]. gada 1. aprīlī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | [[2004]]. gada 1. augustā apvienots ar 6.maršrutu.<br />Trolejbusi kursē no "Daugavas" stadiona pāri [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltam]] līdz Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai. |- | align="center" | 6 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[2004]]. gada 1. augustā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[2001. gads|2001]]. gada [[11. jūlijs|11. jūlijā]] maršruts tika saīsināts līdz [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejam]].<br />[[2003. gads|2003]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršruts tika slēgts.<br />Kopš 2003. gada 1. septembra daļēji aizvietots ar [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.autobusu maršrutu]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | Kopš [[2003. gads|2003]]. gada [[3. novembris|3. novembra]] maršruts arī brīvdienās tika pagarināts līdz [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielai]].<br />[[2004]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielai]]. |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielai]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Pētersalas iela]]i. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2006. līdz 2010. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]].<br />[[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] maršrutu pārdēvēja par 27.trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] maršrutu pārdēvēja par 25. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "Dzintars" | |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | Maršruts izveidots [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]]. |- | align="center" | 27 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | Ābolu iela | Maršruts izveidots [[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]]. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2011. līdz 2021. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | Siltumtīklu pārbūves darbu dēļ no 16. augusta, uz laiku tiks slēgts 1. trolejbusa maršruts |- |1A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Berģuciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | No 2013. gada 1. aprīļa atsevišķi reisi kursē līdz Kundziņsalai (iebraucot Sarkandaugavā), aizstājot [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršrutu]]. |- |3A |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] - [[Sarkandaugava]] |[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |Rīgas svētku laikā no 19. augusta līdz 21. augustam kursēja 3a trolejbusu maršrūts (2011. gads) XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā (2015. gads) XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku koncertiem kursē 3a trolejbusu maršrūts (2018. gads) |- |3B |[[Centrāltirgus]] |[[Ierēdņu iela]] |„EuroBasket 2015” turnīra laikā tiks izveidots speciālais trolejbusa 3B maršruts |- | align="center" |[[4. trolejbusu maršruts (Rīga)|4]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |[[Ziepniekkalns]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts un daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12. maršrutā. 2020. gada 2. janvārī maršruts tika atjaunots un tagad trolejbusi kursē no Juglas līdz Ziepniekkalnam, aizstājot 40. autobusu maršrutu. [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|Atjaunotais]] maršruts gandrīz pilnībā sakrīt ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|vēsturisko]] 4.maršrutu. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- |5A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7]] | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts.<br />Daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12.maršrutā. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | [[Šmerlis]] | [[Āgenskalna priedes]] | Maršruts tika izveidots [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]], apvienojot [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|4]].un 7.maršrutu. |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Ķengarags]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | No 2018. gada 3. marta atsevišķi reisi iebrauc galapunktā A/S "Dzintars", aizstājot [[24. trolejbusu maršruts (Rīga)|24. trolejbusu maršrutu]]. |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršrutu]]. 2022. gada 1. septembrī maršruts tiks atjaunots un būs slēgts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Ziepniekkalns]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | 2013. gada 2. septembrī maršruts tika pagarināts līdz Ziepniekkalna autobusu galapunktam, likvidējot [[42. autobusu maršruts (Rīga)|42. autobusu maršrutu]]. |- |31 |[[Centrāltirgus]] |[[Berģuciems]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns 31.trolejbusu maršruts un būs slēgts [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1.autobusu maršruts]] |- |34 |[[Centrāltirgus]] |[[Zvēraudzētava]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns 34.trolejbusu maršruts un būs slēgts [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14.autobusu maršruts]] |- |35 |[[Centrāltirgus]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns 35.trolejbusu maršruts un būs slēgts [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5.autobusu maršruts]] |- | |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] ([[J.Asara iela]]) |XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā sabiedriskā transporta kustība tiks pieskaņota svētku pasākumiem un galvenajām norises vietām. Tiks nodrošināts papildu trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions” (2015. gads) Saistībā ar deju lieluzvedumu „Māras zeme” Daugavas stadionā, no plkst. 18:00 atbilstoši pasažieru plūsmai tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions”. (2018. gads) |- | |[[Latvijas Universitāte]] |[[Lucavsala]] |saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 17. maijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 21. jūnijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 27.jūljā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2018. gadā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 12. jūlijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 6. augustā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 21. augustā)''' |- |} == Skatīt arī == {| | |} * [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Trolleybuses in Riga|trolejbusi Rīgā}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas satiksme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru - Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu] * [https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pasazieru-ertibai-riga-tagad-tikai-zemas-gridas-trolejbusi/ Pasažieru ērtībai Rīgā tagad tikai zemās grīdas trolejbusi] {{Sabiedriskais transports Rīga}} {{Trolejbusu satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā| ]] j1ji8yuj17a2nqsnm0xntiwdnoyx8jj 3673052 3673029 2022-08-20T16:28:51Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Trolejbusu satiksme Rīgā | fona krāsa = #0432C8 | logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]] | karte = [[Attēls:Rīga Trolejbusu maršruti.png|250px]] | valsts = {{flag|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1947|11|4}} | izmaksas = | kopējais garums = 323 km <ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> | līniju skaits = 20 | staciju skaits = | pieturu skaits = 381 (2014) | transporta vienīb = 302 (2012) 252 (2016) | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 42 528 273 (2017) | mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} [[Attēls:Trolleybus in Riga, Solaris Trollino 18 n°26716.jpg|thumb|275x275px|Trolejbuss Solaris Trollino 18 III Rīgā.]] '''Trolejbusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, reorganizējot "[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|Tramvaju un trolejbusu pārvaldi]]", pārvadājumus ar trolejbusiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas Satiksme]]". 2017. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti 42 528 273 pasažieri.<ref name="autogenerated2">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2018|1|22|SK}}</ref> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 19 trolejbusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz 323 km.<ref name="autogenerated1"/> Uz 2012. gada 1. jūniju "Rīgas Satiksmes" trolejbusu parks sastāvēja no 302 transporta vienībām.<ref name="autogenerated1" /> Rīgā atrodas 2 trolejbusu parki, viens — [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]], otrs — [[Torņakalns|Torņakalnā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2022) nedarbojas. == Vēsture == Lēmums par trolejbusu satiksmes izveidošanu [[Rīga|Rīgā]] tika pieņemts [[1947]]. gada sākumā. Tā paša gada februārī tika atklāts pirmais mācību trolejbusu maršruts no [[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacijas]] līdz [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tiltam]]. Tā kopējais garums bija aptuveni kilometrs, kustību tajā nodrošināja divi lietoti [[Jaroslavļa]]s Autobusu rūpnīcā būvēti JaTB trolejbusi.<ref name="riga.mashke.org">[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947.—1950.], riga.mashke.org</ref> Pirmais regulārais trolejbusu maršruts tika atklāts [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]], pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāra]] krustojumā. Trolejbusi jaunizveidotajā maršrutā kursēja no [[Viesturdārzs|Viesturdārza]] līdz [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielai]]. 1947. gada nogalē ekspluatācijā atradās trīs trolejbusi: divi JaTb tipa transportlīdzekļi un viens [[Maskava]]s Aviācijas rūpnīcā būvēts MTB-82 tipa trolejbuss. Sākotnēji transportlīdzekļi bāzējās 1.tramvaju depo (tagadējais 5.tramvaju depo) teritorijā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Vēlāk, pārveidojot 2.tramvaju depo par trolejbusu parku, tie tika pārvietoti uz tagadējo 1.trolejbusu parku Ganību dambī. 1947. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti nedaudz vairāk kā 169 tūkstoši pasažieru.<ref name="riga.mashke.org"/> [[1948]]. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. [[1961]]. gadā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas - 7. uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un 9. uz [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielu]]. Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie [[Škoda]] markas trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt [[1961]]. gadā, bet pilnībā tika noņemti no ekspluatācijas [[2001. gads|2001]]. gadā. Kopumā tika izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]] trolejbusi, kas tika saņemti [[1969]]. gadā un pirmie tika norakstīti jau [[1984]]. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]] trolejbusiem, kurus sāka saņemt [[1981]]. gadā un pēdējais tika norakstīts [[2001. gads|2001]]. gadā. Pirmos nākamās paaudzes [[Škoda]]s trolejbusus [[Škoda 14Tr01]] [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt [[1982]]. gadā un ekspluatācijā pirmie jaunā tipa trolejbusi tika nodoti [[1983]]. gada [[21. februāris|21. februārī]]. Nākamās modifikācijas [[Škoda 14Tr02]] trolejbusi parādījās sākot no [[1984]]. gada un tika iepirkti līdz pat [[1989]]. gadam. Savukārt no [[1989]]. gada līdz [[1991]]. gadam tika iepirkti posmainie trolejbusi [[Škoda 15Tr]]. 90. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, tika iepirktas trolejbusu [[Škoda 14Tr]] un [[Škoda 15Tr]] uzlabotās versijas, attiecīgi - [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Bet [[1999]]. gadā eksperimenta kārtā tika iepirkts viens rūpnīcas "Belkomunmaš" ražotais trolejbuss AKSM-333, [[2001. gads|2001]]. gadā tika saņemti vēl 10 šādi trolejbusi, pēdējie tika norakstīti [[2015. gads|2015]]. gadā. Laikā no [[2001. gads|2001]]. gada līdz [[2007. gads|2007]]. gadam tika iepirkti 52 [[Solaris Trollino 18]] trolejbusi. 2007.—2009. gadā tika iepirkti 150 firmas "Škoda" trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem lielākā daļa ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru, pēc šo trolejbusu piegādes liela daļa Škoda 14Tr trolejbusu tika norakstīti. No [[2014]]. gada oktobra tiek piegādāti [[Škoda 27Tr Solaris]] trolejbusi, pavisam plānots piegādāt 125 trolejbusus, kuri visi būs posmainie un ar dīzeļģeneratoru. No [[2022. gads|2022]]. gada jūnijā tiek izņemti visi no ekspluatācijas [[Solaris Trollino 18|Solaris Trollino 18 II]] Ganz no līnijas. == Trolejbusu parki == [[Attēls:Trolejbuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Trolejbuss uz [[Akmens tilts|Akmens tilta]] 2009. gadā]] === 1.trolejbusu parks === * Adrese: Ganību dambis 32, [[Rīga]] ([[Sarkandaugava]]) * Apkalpo maršrutus: 3, 4, 5, 11, 12, 13, 15, 16, 19 un 22.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 2. un 10. trolejbusu maršrutu. Sākotnēji tikai 1. trolejbusu parks apkalpoja 15. trolejbusu maršrutu.</ref> === 2.trolejbusu parks === * Adrese: Jelgavas iela 37, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpo maršrutus: 4, 9, 12, 14, 17, 18, 19, 23, 25 un 27.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 6. un 12. trolejbusu maršrutu. Tāpat arī pārnumurētos maršrutus (8. un 21.) apkalpoja 2. trolejbusu parks.</ref> == Trolejbusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm Rīgas Trolejbuss<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [https://transphoto.org/show.php?did=116 1.] un [https://transphoto.org/show.php?did=117 2.] trolejbusu parkā. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/List/list_lat.htm Ritošā sastāva Saraksts]</ref> !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz-Škoda [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz | <center> [[2005. gads|2005]] - [[2007. gads|2007]] | <center> [[2005. gads|2005]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|17]] [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|8]] | |- | rowspan="2" | [[Škoda]] | rowspan="2" | [[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] | <center> [[2006. gads|2006]] - [[2008. gads|2008]] | <center> [[2006. gads|2006]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|35]] | Bez dīzeļģeneratora. 2020. gadā 5 izņemti no ekspluatācijas. 2020. gadā 20 pārdoti izsolē.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/iepirkumi/izsoles/pazinojums-par-transportlidzeklu-pardosanu-izsole/|title=Paziņojums par transportlīdzekļu pārdošanu izsolē : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-12-07}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=425&cid=35|title=Rīga, Škoda 24Tr Irisbus Citelis — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | <center> [[2008. gads|2008]] - [[2009. gads|2009]] | <center> [[2008. gads|2008]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|89]] | Ar dīzeļģeneratoru. 2020. gadā 1 izņemts no ekspluatācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/117992/|title=Rīga, trolejbuss № 29135|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | [[Škoda]] <br />[[Solaris Bus & Coach]] | [[Škoda 27Tr Solaris|27Tr]] | <center> [[2014]] - 2020. jūnijs | <center> [[2015|2014]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 27Tr Solaris reģistrācijas numuri|99 (no 125)]] | Ar dīzeļģeneratoru. '''2013'''. gadā: "''Līgums paredz 125 savienoto 18 metrus garu trolejbusu "Škoda 27 TR" piegādi "Rīgas satiksmei" 5 gadu laikā ar iespēju palielināt piegādes apjomu vēl par 38 trolejbusiem''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-ligumu-par-125-trolejbusu-piegadi-slegs-ar-skoda-electric/|title="Rīgas satiksme" līgumu par 125 trolejbusu piegādi slēgs ar "Škoda Electric" : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> '''2019'''. gadā: "''Saskaņā ar noslēgto vienošanos līdz 2020. gada jūnijam tiks pabeigta 48 trolejbusu piegāde Rīgas satiksmei.''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-vienojusies-ar-skoda-electric-par-trolejbusu-piegades-liguma-izpildes-pabeigsanu/|title=Rīgas satiksme vienojusies ar Škoda Electric par trolejbusu piegādes līguma izpildes pabeigšanu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18,75 H2|Trollino 18,75 H2]] | <center> [[2017. gads|2017]]. nov. - [[2018. gads|2018]]. dec. | <center> [[2020. gads|2020]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Solaris Trollino 18,75 H2 reģistrācijas numuri|10]] | Ar ūdeņraža dzinēju.<br>Pirmais šāda veida projekts pasaulē. Tika piegādāti visi desmit trolejbusi, taču to dzinēji ilgstoši nespēja veikt ūdeņraža indukciju un nebija iedarbināmi. 2019. gada 18. decembrī, pēc ilgstošas kavēšanās, ekspluatācijā tika nodota ūdeņraža uzpildes stacijas ēka<ref name=":0">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nodota-ekspluatacija-baltija-pirma-udenraza-uzpildes-stacija/ Nodota ekspluatācijā Baltijā pirmā ūdeņraža uzpildes stacija]</ref> taču pašas iekārtas vēl aizvien nedarbojas, nav reģistrētas un nav nodotas ekspluatācijā.<ref name=":1">[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/22.12.2019-rs-par-322-000-eiro-algoja-konsultantus-udenraza-stacijai.id175915/ LTV: Ekspluatācijā nav nodotas ūdeņraža uzpildes iekārtas]</ref> 2020. gada 25. martā Rīgā 4. trolejbusa maršrutā sāka kursēt ar ūdeņradi darbinami trolejbusi.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-4-trolejbusa-marsruta-sak-kurset-ar-udenradi-darbinami-trolejbusi.a353051/</ref> |} === Ekspluatācijā bijušie trolejbusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | rowspan="3" | JaTB <ref group="P">Jaroslavļas Valsts automobiļu 3. rūpnīca</ref> | [[JaTB-1]] | <center> [[1947]] - | <center> [[1947]] - | <center> 3 | Tika piegādāti lietoti. |- | [[MTB-82]] | <center> [[1948]] - [[1961]] | <center> [[1948]] - [[1971]] | <center> 100 | |- | [[TBES]] | <center> [[1960]] | <center> | <center> 7 | |- |ZiU |[[ZiU-5]] / [[ZiU-5D]] | <center> [[1965]] - [[1965]]<br />[[1968]] | <center> | <center> 78 | |- | rowspan="9" | [[Škoda]] | [[Škoda 8Tr|8Tr]] | <center> [[1960]] - [[1961]] | <center> | <center> 25 | |- |[[Škoda 9Tr|9Tr]] |<center> [[1962]] - [[1978]] | <center> | <center> | |- |[[Škoda 12Tr|12Tr]] / [[Škoda 12TrH|12TrH]] |<center> [[1969]] - [[1982]] | <center> [[1969]] - [[2001. gads|2001]] | <center> 103 | 12Tr bija divu 8Tr vai 9Tr apvienojums vienā sastāvā.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Skoda-12Tr/Skoda-12Tr_lat.htm Rīgas Trolejbuss || Trolejbusvilcieni<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><br />Izmantotās modifikācijas: [[12Tr14]], [[12Tr15]], [[12Tr16]],<br />[[12Tr17]], [[12Tr19]], [[12Tr20]], [[12Tr21]], [[12Tr24]], [[12Tr27]], [[12Tr29]] |- | [[ZiU-9]] | <center> [[1978]] | <center> | <center> 12 | |- | [[Škoda 9TrH|9TrH]] | <center> [[1979]] - [[1982]] | <center> | <center> 80 | Burts '''H''' apzīmē divdurvju versiju. |- |[[Škoda 14Tr|14Тr]] |<center> [[1982]] - [[1989]]<br />[[1995]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1982]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14Tr reģistrācijas numuri|270]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 14TrM|14ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14TrM reģistrācijas numuri|28]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā;<br />divi tiek izmantoti mācību nolūkos |- |[[Škoda 15Tr|15Тr]] |<center> [[1989]] - [[1991]] |<center> [[1989]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15Tr reģistrācijas numuri|25]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 15TrM|15ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15TrM reģistrācijas numuri|10]] | Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- | Belkomunmaš | [[AKSM-333]] | <center> [[1999]] - [[2001. gads|2001]] | <center> [[1999]] - [[2015]] | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu AKSM-333 reģistrācijas numuri|11]] | |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18|Trollino 18 II]] Ganz |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2005. gads|2005]] |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2022. gads|2022]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri|27]] |3 Izņemti no ekspluatācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/128866/|title=Rīga, trolejbuss № 16011|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/7560/|title=Rīga, trolejbuss № 16000|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/102529/|title=Rīga, trolejbuss № 16088|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2020. gadā izsolē 5 trolejbusi pārdoti Moldovai.<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=6331&cid=35|title=Rīga, Solaris Trollino II 18 Ganz — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2022. gadā izņemti visi modeļi no ekspluatācijā. |- |Škoda |[[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] |<center>2006-2009 |<center> 2006 - pašlaik |<center>[[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri 2|26]] |6 Izņemti no ekspluatācijas 2020. gadā 20 pārdoti izsolē. |} == Maršruti == === Esošie === [[Attēls:Solaris Trollino 18 2009.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Solaris (autobusi)|Solaris]] Trollino 18 III (GST-18).]] [[Attēls:Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]].]] [[Attēls:25. trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]]]] Kopš [[2021. gads|2022]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 21 trolejbusu maršrutos. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="140"|Sākums ! width="140"|Beigas ! width="350"|Papildinformācija |- | align="center" | [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | Atsevišķi reisi kursē līdz [[Kundziņsala]]i (iebraucot Sarkandaugavā). |- | align="center" | [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- | align="center" | [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] | [[Centrāltirgus]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] | [[Latvijas Universitāte]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] | [[Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | Atsevišķi reisi abos virzienos brauc caur A/S ''[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]''. |- |[[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20]] |[[Latvijas Universitāte]] |[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Ziepniekkalns]] | |- |[[31. trolejbusu maršruts (Rīgā)|31]] |[[Centrāltirgus]] |[[Berģuciems]] | |- |[[34. trolejbusu maršruts (Rīgā)|34]] |[[Centrāltirgus]] |[[Zvēraudzētava]] | |- |[[35. trolejbusu maršruts (Rīga)|35]] |[[Centrāltirgus]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |} === Bijušie === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="5" | Trolejbusu maršruti 1947. līdz 1950. gadā<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947. — 1950.], riga.mashke.org</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! width="50"|Atklāts ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Viesturdārzs]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | 04.11.1947 | Maršruts tika pagarināts līdz Pētersalas ielai. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Sarkandaugava]] | 17.07.1948 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 3.maršrutu un pagarināts līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | 20.07.1949 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 2.maršrutu. |- | align="center" | 3/2 | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | 03.09.1949 | Maršruts izveidots, apvienojot 2. un 3.maršrutu. Elektrificējot dzezceļa liniju maršrutu atkal sadalīja. |- | align="center" | 4 | Centrālā stacija | 21. jūlija laukums | 15.07.1950 | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Daugavpils iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | Maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | Rīgas stacija | 21. jūlija laukums | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1960. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Kultūras un atpūtas parks | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts 1965. gadā tika pagarināts līdz Tallinas ielai pa Turgeņeva un Avotu ielām. |- | align="center" | 4 | 21. jūlija laukums | [[Centrāltirgus]] | Maršruts tika atklāts 1950. gadā, bet 1961. gada oktobrī to pagarināja līdz Šmerlim. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | Ķeguma iela | Maršruts tika atklāts 1958. gadā, bet vēlāk tika saīsināts līdz rūpnīcai "VEF". |- | align="center" | 6A | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Kursēja līdz Biķernieku ielai, pēc 7.maršruta atklāšanas kļuva par 6.trolejbusu maršrutu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1966. gadā <ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | Tallinas iela | Brauca pa Turgeņeva, E. Birznieka-Upīša un Avotu ielām. No 1966. gada septembra brauca līdz 1905. gada parkam pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Rītupes ielai. |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai pa Biķernieku, Kastrānes un Vaidavas ielām. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Maršruts tika atklāts 1961. gadā līdz Āgenskalna priedēm (Melnsila ielai), tad tika pagarināts līdz kafejnīcai "Priedes". |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | V. Tereškovas (tag. Buļļu) iela | Maršruts tika atklāts 1961. gadā, bet vēlāk tika pagarināts līdz Iļģuciemam 2. |- | align="center" |10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Brauca pa Skolas ielu. |- | align="center" | 11 | [[Centrāltirgus]] | Akadēmijas iela | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar lokveida A un B trolejbusu maršrutiem. Vēlāk 11. maršruts kursēja pa jaunu trasi: Ieriķu iela - Inženieru iela. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Graudu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Līvciema ielai. |- | align="center" | 13 | [[Centrāltirgus]] | [[VEF]] | Maršruts tika atklāts 1965. gadā pa Turgeņeva, Lāčplēša, (tag.) A. Čaka un Pērnavas ielām. No 1966. gada oktobra kursēja pa Avotu un J. Asara ielām. |- | align="center" |14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa tag. A. Čaka un Marijas ielām. |- |} 1970. gados (apmēram no 1971. līdz 1973. gadam?) eksperimenta veidā parādījās maršruts A un B. A kursēja no Šmerļa pa Brīvības, Raiņa, Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, A.Deglava, Nīcgales, Dzelzavas, Vaidavas, Ūnijas, Kastrānes, Tālivalža, Aizkraukles, Lielvārdes, Brīvības līdz Šmerlim. B maršruts kusēja pa šo pašu ceļu pretējā virzienā. Pēc pāris gadiem A/B maršrutu slēdza un tā vietā parādījās 16.maršruts 'Šmerlis - Universitāte' (apkārt pa Lielvārdes, Tālivalža, Kastrānes, u.c. ielām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html|title=Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как ходил троллейбус...|website=web.archive.org|access-date=2020-06-11|date=2016-03-10|archive-date=2016-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20160310213353/http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html}}</ref> {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1975. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam, tagad tas ir slēgts, bet dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Darbdienās papildus kursēja arī 3k maršruts no Centrāltirgus līdz Ierēdņu ielai. |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | Tagad kursē no stadiona "Daugava" pa Vanšu tiltu līdz Agenskalnam. |- | align="center" | 6 | Vaidavas iela | Pilsoņu iela | Trolejbusi kursēja pa Kastrānes ielu, Biķernieku ielu, (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu un tālāk līdz Āgenskalnam.Vēlāk maršruts tika saīsināts un brauca no Klīniskās slimnīcas līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu. Vēlāk sāka kursēt pa (tag.) Vanšu tiltu. |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | [[Iļģuciems]] 2 | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Skolas ielu. Vēlāk kursēja pa (tag.) K. Valdemāra ielu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | Inženieru iela | Tagad kursē līdz centrālajai stacijai. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Līvciema iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- |12M |[[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |Līvciema iela | |- | align="center" | 13 | [[VEF|Rūpnīca "VEF"]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts darbdienās tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai. |- | align="center" | 14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Pērnavas ielu, (tag.) A.Čaka ielu. Vēlāk kursēja no Mežciema līdz Dzirnavu ielai pa (tag.) Brīvības, Dzirnavu, (tag.) K. Valdemāra ielām un Raiņa bulvāri, bet pēc tam līdz Raiņa bulvārim pa tag. Brīvības, Bruņinieku un K. Valdemāra ielām. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Inženieru iela | Šmerlis | Trolejbusi kursēja pa Avotu ielu, A.Deglava ielu. Vēlāk kursēja no Šmerļa līdz Dzelzavas ielai, bet darbdienās līdz Centrālajai stacijai. Pēc tam kursēja no Šmerļa līdz Katlakalna ielai. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1989. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika slēgts; dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | [[1990]]. gadā maršruts tika saīsināts līdz [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]]. |- | align="center" | 6 | Latviešu strēlnieku laukums | Pilsoņu iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | |- | align="center" | 8 | Latviešu strēlnieku laukums | Ābolu iela | Pārdēvēts par 27.trolejbusu. |- | align="center" | 9 | Latviešu strēlnieku laukums | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Maršruts tika slēgts. Daļēji aizvietots ar 20.autobusu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | Latviešu strēlnieku laukums | Līvciema iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | Stārķu iela | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Raiņa bulvāris]] | Kursēja pa tag. Brīvības, Bruņinieku, K. Valdemāra ielām, Raiņa bulvāri un atpakaļ pa Brīvības ielu. Tagad kursē līdz Esplanādei pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Katlakalna iela (Pļavnieki) | Šmerlis | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Sākotnēji maršruts kursēja līdz Kuģu ielai, tika pagarināts līdz Pilotu ielai, bet slēdzot trolejbusu satiksmi tag. Kaļķu ielā tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai. |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts sākotnēji kursēja pa A. Deglava ielu, bet no 1985. gada kursē pa Zemitānu pārvadu. |- | align="center" | 19 | Inženieru iela | Līvciema iela | Maršruts atklāts 1979. gadā bijušā 12M.maršruta vietā. Tagad kursē no Pētersalas ielas līdz Ziepniekkalnam. |- | | | | |- | align="center" | 20 | Pētersalas iela | Radiotehnikas (tag. Mūkusalas) iela | Sākotnēji kursēja līdz Merķeļa ielai, tad tika pagarināts pa tag. Salu tiltu. Tagad kursē no Latvijas universitātes līdz televīzijas centram Zaķusalā. Brīvdienāš trolejbuss kursēja no Pētersalas ielai līdz A/S <nowiki>''Dzintars''</nowiki> |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | Lāčplēša iela | Maršruts kursēja līdz Dzirnavu ielai, tad tika pagarināts līdz Lāčplēša ielai. |- | align="center" | 22 | Katlakalna iela ([[Pļavnieki]]) | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts atklāts 1985. gadā. |- | align="center" | 24 | Inženieru iela | Mālu iela | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 1991. līdz 2000. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 6 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa [[Grēcinieku iela|Grēcinieku]] un [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielām]]. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | Kafejnīca "Priedes" | Galapunkts ''Kafejnīca "Priedes"'' pārdēvēts par ''[[Āgenskalna priedes]]''. |- | align="center" | 8 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 9 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Iļģuciems]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 1964)|12]] | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām.<br />1996. gadā [[15. septembris|15. septembrī]] maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19M | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | Tika pārveidots uz 19.trolejbusu maršrūtu [[1994]]. gadā maršruts pagarināts no Inženieru ielas līdz [[Pētersalas iela]]i un no Līvciema ielas līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. |- |19 |[[Pētersalas iela]] |[[Ziepniekkalns|Ziepniekalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Mālu iela (Rīga)|Mālu iela]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2001. līdz 2005. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2]] | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | [[2002]]. gada 1. aprīlī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | [[2004]]. gada 1. augustā apvienots ar 6.maršrutu.<br />Trolejbusi kursē no "Daugavas" stadiona pāri [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltam]] līdz Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai. |- | align="center" | 6 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[2004]]. gada 1. augustā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[2001. gads|2001]]. gada [[11. jūlijs|11. jūlijā]] maršruts tika saīsināts līdz [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejam]].<br />[[2003. gads|2003]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršruts tika slēgts.<br />Kopš 2003. gada 1. septembra daļēji aizvietots ar [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.autobusu maršrutu]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | Kopš [[2003. gads|2003]]. gada [[3. novembris|3. novembra]] maršruts arī brīvdienās tika pagarināts līdz [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielai]].<br />[[2004]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielai]]. |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielai]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Pētersalas iela]]i. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2006. līdz 2010. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]].<br />[[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] maršrutu pārdēvēja par 27.trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] maršrutu pārdēvēja par 25. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "Dzintars" | |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | Maršruts izveidots [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]]. |- | align="center" | 27 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | Ābolu iela | Maršruts izveidots [[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]]. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2011. līdz 2021. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | Siltumtīklu pārbūves darbu dēļ no 16. augusta, uz laiku tiks slēgts 1. trolejbusa maršruts |- |1A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Berģuciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | No 2013. gada 1. aprīļa atsevišķi reisi kursē līdz Kundziņsalai (iebraucot Sarkandaugavā), aizstājot [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršrutu]]. |- |3A |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] - [[Sarkandaugava]] |[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |Rīgas svētku laikā no 19. augusta līdz 21. augustam kursēja 3a trolejbusu maršrūts (2011. gads) XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā (2015. gads) XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku koncertiem kursē 3a trolejbusu maršrūts (2018. gads) |- |3B |[[Centrāltirgus]] |[[Ierēdņu iela]] |„EuroBasket 2015” turnīra laikā tiks izveidots speciālais trolejbusa 3B maršruts |- | align="center" |[[4. trolejbusu maršruts (Rīga)|4]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |[[Ziepniekkalns]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts un daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12. maršrutā. 2020. gada 2. janvārī maršruts tika atjaunots un tagad trolejbusi kursē no Juglas līdz Ziepniekkalnam, aizstājot 40. autobusu maršrutu. [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|Atjaunotais]] maršruts gandrīz pilnībā sakrīt ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|vēsturisko]] 4.maršrutu. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- |5A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7]] | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts.<br />Daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12.maršrutā. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | [[Šmerlis]] | [[Āgenskalna priedes]] | Maršruts tika izveidots [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]], apvienojot [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|4]].un 7.maršrutu. |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Ķengarags]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | No 2018. gada 3. marta atsevišķi reisi iebrauc galapunktā A/S "Dzintars", aizstājot [[24. trolejbusu maršruts (Rīga)|24. trolejbusu maršrutu]]. |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršrutu]]. 2022. gada 1. septembrī maršruts tiks atjaunots un būs slēgts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Ziepniekkalns]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | 2013. gada 2. septembrī maršruts tika pagarināts līdz Ziepniekkalna autobusu galapunktam, likvidējot [[42. autobusu maršruts (Rīga)|42. autobusu maršrutu]]. |- |31 |[[Centrāltirgus]] |[[Berģuciems]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns 31.trolejbusu maršruts un būs slēgts [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1.autobusu maršruts]] |- |34 |[[Centrāltirgus]] |[[Zvēraudzētava]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns 34.trolejbusu maršruts un būs slēgts [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14.autobusu maršruts]] |- |35 |[[Centrāltirgus]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns 35.trolejbusu maršruts un būs slēgts [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5.autobusu maršruts]] |- | |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] ([[J.Asara iela]]) |XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā sabiedriskā transporta kustība tiks pieskaņota svētku pasākumiem un galvenajām norises vietām. Tiks nodrošināts papildu trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions” (2015. gads) Saistībā ar deju lieluzvedumu „Māras zeme” Daugavas stadionā, no plkst. 18:00 atbilstoši pasažieru plūsmai tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions”. (2018. gads) |- | |[[Latvijas Universitāte]] |[[Lucavsala]] |saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 17. maijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 21. jūnijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 27.jūljā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2018. gadā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 12. jūlijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 6. augustā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 21. augustā)''' |- |} == Skatīt arī == {| | |} * [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Trolleybuses in Riga|trolejbusi Rīgā}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas satiksme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru - Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu] * [https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pasazieru-ertibai-riga-tagad-tikai-zemas-gridas-trolejbusi/ Pasažieru ērtībai Rīgā tagad tikai zemās grīdas trolejbusi] {{Sabiedriskais transports Rīga}} {{Trolejbusu satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā| ]] 97tk9h7v7dsuukgdfv3tkpd74m9syeu 3673075 3673052 2022-08-20T17:54:11Z Titāns 34176 Atcēlu [[Special:Contributions/Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[User talk:Aleksandrs1234|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3673052 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Trolejbusu satiksme Rīgā | fona krāsa = #0432C8 | logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]] | karte = [[Attēls:Rīga Trolejbusu maršruti.png|250px]] | valsts = {{flag|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1947|11|4}} | izmaksas = | kopējais garums = 323 km <ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> | līniju skaits = 20 | staciju skaits = | pieturu skaits = 381 (2014) | transporta vienīb = 302 (2012) 252 (2016) | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 42 528 273 (2017) | mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} [[Attēls:Trolleybus in Riga, Solaris Trollino 18 n°26716.jpg|thumb|275x275px|Trolejbuss Solaris Trollino 18 III Rīgā.]] '''Trolejbusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, reorganizējot "[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|Tramvaju un trolejbusu pārvaldi]]", pārvadājumus ar trolejbusiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas Satiksme]]". 2017. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti 42 528 273 pasažieri.<ref name="autogenerated2">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2018|1|22|SK}}</ref> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 19 trolejbusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz 323 km.<ref name="autogenerated1"/> Uz 2012. gada 1. jūniju "Rīgas Satiksmes" trolejbusu parks sastāvēja no 302 transporta vienībām.<ref name="autogenerated1" /> Rīgā atrodas 2 trolejbusu parki, viens — [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]], otrs — [[Torņakalns|Torņakalnā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2022) nedarbojas. == Vēsture == Lēmums par trolejbusu satiksmes izveidošanu [[Rīga|Rīgā]] tika pieņemts [[1947]]. gada sākumā. Tā paša gada februārī tika atklāts pirmais mācību trolejbusu maršruts no [[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacijas]] līdz [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tiltam]]. Tā kopējais garums bija aptuveni kilometrs, kustību tajā nodrošināja divi lietoti [[Jaroslavļa]]s Autobusu rūpnīcā būvēti JaTB trolejbusi.<ref name="riga.mashke.org">[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947.—1950.], riga.mashke.org</ref> Pirmais regulārais trolejbusu maršruts tika atklāts [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]], pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāra]] krustojumā. Trolejbusi jaunizveidotajā maršrutā kursēja no [[Viesturdārzs|Viesturdārza]] līdz [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielai]]. 1947. gada nogalē ekspluatācijā atradās trīs trolejbusi: divi JaTb tipa transportlīdzekļi un viens [[Maskava]]s Aviācijas rūpnīcā būvēts MTB-82 tipa trolejbuss. Sākotnēji transportlīdzekļi bāzējās 1.tramvaju depo (tagadējais 5.tramvaju depo) teritorijā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Vēlāk, pārveidojot 2.tramvaju depo par trolejbusu parku, tie tika pārvietoti uz tagadējo 1.trolejbusu parku Ganību dambī. 1947. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti nedaudz vairāk kā 169 tūkstoši pasažieru.<ref name="riga.mashke.org"/> [[1948]]. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. [[1961]]. gadā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas - 7. uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un 9. uz [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielu]]. Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie [[Škoda]] markas trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt [[1961]]. gadā, bet pilnībā tika noņemti no ekspluatācijas [[2001. gads|2001]]. gadā. Kopumā tika izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]] trolejbusi, kas tika saņemti [[1969]]. gadā un pirmie tika norakstīti jau [[1984]]. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]] trolejbusiem, kurus sāka saņemt [[1981]]. gadā un pēdējais tika norakstīts [[2001. gads|2001]]. gadā. Pirmos nākamās paaudzes [[Škoda]]s trolejbusus [[Škoda 14Tr01]] [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt [[1982]]. gadā un ekspluatācijā pirmie jaunā tipa trolejbusi tika nodoti [[1983]]. gada [[21. februāris|21. februārī]]. Nākamās modifikācijas [[Škoda 14Tr02]] trolejbusi parādījās sākot no [[1984]]. gada un tika iepirkti līdz pat [[1989]]. gadam. Savukārt no [[1989]]. gada līdz [[1991]]. gadam tika iepirkti posmainie trolejbusi [[Škoda 15Tr]]. 90. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, tika iepirktas trolejbusu [[Škoda 14Tr]] un [[Škoda 15Tr]] uzlabotās versijas, attiecīgi - [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Bet [[1999]]. gadā eksperimenta kārtā tika iepirkts viens rūpnīcas "Belkomunmaš" ražotais trolejbuss AKSM-333, [[2001. gads|2001]]. gadā tika saņemti vēl 10 šādi trolejbusi, pēdējie tika norakstīti [[2015. gads|2015]]. gadā. Laikā no [[2001. gads|2001]]. gada līdz [[2007. gads|2007]]. gadam tika iepirkti 52 [[Solaris Trollino 18]] trolejbusi. 2007.—2009. gadā tika iepirkti 150 firmas "Škoda" trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem lielākā daļa ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru, pēc šo trolejbusu piegādes liela daļa Škoda 14Tr trolejbusu tika norakstīti. No [[2014]]. gada oktobra tiek piegādāti [[Škoda 27Tr Solaris]] trolejbusi, pavisam plānots piegādāt 125 trolejbusus, kuri visi būs posmainie un ar dīzeļģeneratoru. No [[2022. gads|2022]]. gada jūnijā tiek izņemti visi no ekspluatācijas [[Solaris Trollino 18|Solaris Trollino 18 II]] Ganz no līnijas. == Trolejbusu parki == [[Attēls:Trolejbuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Trolejbuss uz [[Akmens tilts|Akmens tilta]] 2009. gadā]] === 1.trolejbusu parks === * Adrese: Ganību dambis 32, [[Rīga]] ([[Sarkandaugava]]) * Apkalpo maršrutus: 3, 4, 5, 11, 12, 13, 15, 16, 19 un 22.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 2. un 10. trolejbusu maršrutu. Sākotnēji tikai 1. trolejbusu parks apkalpoja 15. trolejbusu maršrutu.</ref> === 2.trolejbusu parks === * Adrese: Jelgavas iela 37, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpo maršrutus: 4, 9, 12, 14, 17, 18, 19, 23, 25 un 27.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 6. un 12. trolejbusu maršrutu. Tāpat arī pārnumurētos maršrutus (8. un 21.) apkalpoja 2. trolejbusu parks.</ref> == Trolejbusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm Rīgas Trolejbuss<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [https://transphoto.org/show.php?did=116 1.] un [https://transphoto.org/show.php?did=117 2.] trolejbusu parkā. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/List/list_lat.htm Ritošā sastāva Saraksts]</ref> !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz-Škoda [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz | <center> [[2005. gads|2005]] - [[2007. gads|2007]] | <center> [[2005. gads|2005]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|17]] [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|8]] | |- | rowspan="2" | [[Škoda]] | rowspan="2" | [[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] | <center> [[2006. gads|2006]] - [[2008. gads|2008]] | <center> [[2006. gads|2006]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|35]] | Bez dīzeļģeneratora. 2020. gadā 5 izņemti no ekspluatācijas. 2020. gadā 20 pārdoti izsolē.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/iepirkumi/izsoles/pazinojums-par-transportlidzeklu-pardosanu-izsole/|title=Paziņojums par transportlīdzekļu pārdošanu izsolē : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-12-07}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=425&cid=35|title=Rīga, Škoda 24Tr Irisbus Citelis — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | <center> [[2008. gads|2008]] - [[2009. gads|2009]] | <center> [[2008. gads|2008]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|89]] | Ar dīzeļģeneratoru. 2020. gadā 1 izņemts no ekspluatācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/117992/|title=Rīga, trolejbuss № 29135|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | [[Škoda]] <br />[[Solaris Bus & Coach]] | [[Škoda 27Tr Solaris|27Tr]] | <center> [[2014]] - 2020. jūnijs | <center> [[2015|2014]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 27Tr Solaris reģistrācijas numuri|99 (no 125)]] | Ar dīzeļģeneratoru. '''2013'''. gadā: "''Līgums paredz 125 savienoto 18 metrus garu trolejbusu "Škoda 27 TR" piegādi "Rīgas satiksmei" 5 gadu laikā ar iespēju palielināt piegādes apjomu vēl par 38 trolejbusiem''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-ligumu-par-125-trolejbusu-piegadi-slegs-ar-skoda-electric/|title="Rīgas satiksme" līgumu par 125 trolejbusu piegādi slēgs ar "Škoda Electric" : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> '''2019'''. gadā: "''Saskaņā ar noslēgto vienošanos līdz 2020. gada jūnijam tiks pabeigta 48 trolejbusu piegāde Rīgas satiksmei.''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-vienojusies-ar-skoda-electric-par-trolejbusu-piegades-liguma-izpildes-pabeigsanu/|title=Rīgas satiksme vienojusies ar Škoda Electric par trolejbusu piegādes līguma izpildes pabeigšanu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18,75 H2|Trollino 18,75 H2]] | <center> [[2017. gads|2017]]. nov. - [[2018. gads|2018]]. dec. | <center> [[2020. gads|2020]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Solaris Trollino 18,75 H2 reģistrācijas numuri|10]] | Ar ūdeņraža dzinēju.<br>Pirmais šāda veida projekts pasaulē. Tika piegādāti visi desmit trolejbusi, taču to dzinēji ilgstoši nespēja veikt ūdeņraža indukciju un nebija iedarbināmi. 2019. gada 18. decembrī, pēc ilgstošas kavēšanās, ekspluatācijā tika nodota ūdeņraža uzpildes stacijas ēka<ref name=":0">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nodota-ekspluatacija-baltija-pirma-udenraza-uzpildes-stacija/ Nodota ekspluatācijā Baltijā pirmā ūdeņraža uzpildes stacija]</ref> taču pašas iekārtas vēl aizvien nedarbojas, nav reģistrētas un nav nodotas ekspluatācijā.<ref name=":1">[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/22.12.2019-rs-par-322-000-eiro-algoja-konsultantus-udenraza-stacijai.id175915/ LTV: Ekspluatācijā nav nodotas ūdeņraža uzpildes iekārtas]</ref> 2020. gada 25. martā Rīgā 4. trolejbusa maršrutā sāka kursēt ar ūdeņradi darbinami trolejbusi.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-4-trolejbusa-marsruta-sak-kurset-ar-udenradi-darbinami-trolejbusi.a353051/</ref> |} === Ekspluatācijā bijušie trolejbusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | rowspan="3" | JaTB <ref group="P">Jaroslavļas Valsts automobiļu 3. rūpnīca</ref> | [[JaTB-1]] | <center> [[1947]] - | <center> [[1947]] - | <center> 3 | Tika piegādāti lietoti. |- | [[MTB-82]] | <center> [[1948]] - [[1961]] | <center> [[1948]] - [[1971]] | <center> 100 | |- | [[TBES]] | <center> [[1960]] | <center> | <center> 7 | |- |ZiU |[[ZiU-5]] / [[ZiU-5D]] | <center> [[1965]] - [[1965]]<br />[[1968]] | <center> | <center> 78 | |- | rowspan="9" | [[Škoda]] | [[Škoda 8Tr|8Tr]] | <center> [[1960]] - [[1961]] | <center> | <center> 25 | |- |[[Škoda 9Tr|9Tr]] |<center> [[1962]] - [[1978]] | <center> | <center> | |- |[[Škoda 12Tr|12Tr]] / [[Škoda 12TrH|12TrH]] |<center> [[1969]] - [[1982]] | <center> [[1969]] - [[2001. gads|2001]] | <center> 103 | 12Tr bija divu 8Tr vai 9Tr apvienojums vienā sastāvā.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Skoda-12Tr/Skoda-12Tr_lat.htm Rīgas Trolejbuss || Trolejbusvilcieni<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><br />Izmantotās modifikācijas: [[12Tr14]], [[12Tr15]], [[12Tr16]],<br />[[12Tr17]], [[12Tr19]], [[12Tr20]], [[12Tr21]], [[12Tr24]], [[12Tr27]], [[12Tr29]] |- | [[ZiU-9]] | <center> [[1978]] | <center> | <center> 12 | |- | [[Škoda 9TrH|9TrH]] | <center> [[1979]] - [[1982]] | <center> | <center> 80 | Burts '''H''' apzīmē divdurvju versiju. |- |[[Škoda 14Tr|14Тr]] |<center> [[1982]] - [[1989]]<br />[[1995]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1982]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14Tr reģistrācijas numuri|270]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 14TrM|14ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14TrM reģistrācijas numuri|28]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā;<br />divi tiek izmantoti mācību nolūkos |- |[[Škoda 15Tr|15Тr]] |<center> [[1989]] - [[1991]] |<center> [[1989]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15Tr reģistrācijas numuri|25]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 15TrM|15ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15TrM reģistrācijas numuri|10]] | Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- | Belkomunmaš | [[AKSM-333]] | <center> [[1999]] - [[2001. gads|2001]] | <center> [[1999]] - [[2015]] | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu AKSM-333 reģistrācijas numuri|11]] | |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18|Trollino 18 II]] Ganz |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2005. gads|2005]] |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2022. gads|2022]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri|27]] |3 Izņemti no ekspluatācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/128866/|title=Rīga, trolejbuss № 16011|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/7560/|title=Rīga, trolejbuss № 16000|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/102529/|title=Rīga, trolejbuss № 16088|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2020. gadā izsolē 5 trolejbusi pārdoti Moldovai.<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=6331&cid=35|title=Rīga, Solaris Trollino II 18 Ganz — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2022. gadā izņemti visi modeļi no ekspluatācijā. |- |Škoda |[[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] |<center>2006-2009 |<center> 2006 - pašlaik |<center>[[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri 2|26]] |6 Izņemti no ekspluatācijas 2020. gadā 20 pārdoti izsolē. |} == Maršruti == === Esošie === [[Attēls:Solaris Trollino 18 2009.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Solaris (autobusi)|Solaris]] Trollino 18 III (GST-18).]] [[Attēls:Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]].]] [[Attēls:25. trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]]]] Kopš [[2021. gads|2022]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 21 trolejbusu maršrutos. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="140"|Sākums ! width="140"|Beigas ! width="350"|Papildinformācija |- | align="center" | [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | Atsevišķi reisi kursē līdz [[Kundziņsala]]i (iebraucot Sarkandaugavā). |- | align="center" | [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- | align="center" | [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] | [[Centrāltirgus]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] | [[Latvijas Universitāte]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] | [[Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | Atsevišķi reisi abos virzienos brauc caur A/S ''[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]''. |- |[[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20]] |[[Latvijas Universitāte]] |[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Ziepniekkalns]] | |- |[[31. trolejbusu maršruts (Rīgā)|31]] |[[Centrāltirgus]] |[[Berģuciems]] | |- |[[34. trolejbusu maršruts (Rīgā)|34]] |[[Centrāltirgus]] |[[Zvēraudzētava]] | |- |35 |[[Centrāltirgus]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |} === Bijušie === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="5" | Trolejbusu maršruti 1947. līdz 1950. gadā<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947. — 1950.], riga.mashke.org</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! width="50"|Atklāts ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Viesturdārzs]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | 04.11.1947 | Maršruts tika pagarināts līdz Pētersalas ielai. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Sarkandaugava]] | 17.07.1948 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 3.maršrutu un pagarināts līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | 20.07.1949 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 2.maršrutu. |- | align="center" | 3/2 | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | 03.09.1949 | Maršruts izveidots, apvienojot 2. un 3.maršrutu. Elektrificējot dzezceļa liniju maršrutu atkal sadalīja. |- | align="center" | 4 | Centrālā stacija | 21. jūlija laukums | 15.07.1950 | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Daugavpils iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | Maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | Rīgas stacija | 21. jūlija laukums | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1960. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Kultūras un atpūtas parks | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts 1965. gadā tika pagarināts līdz Tallinas ielai pa Turgeņeva un Avotu ielām. |- | align="center" | 4 | 21. jūlija laukums | [[Centrāltirgus]] | Maršruts tika atklāts 1950. gadā, bet 1961. gada oktobrī to pagarināja līdz Šmerlim. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | Ķeguma iela | Maršruts tika atklāts 1958. gadā, bet vēlāk tika saīsināts līdz rūpnīcai "VEF". |- | align="center" | 6A | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Kursēja līdz Biķernieku ielai, pēc 7.maršruta atklāšanas kļuva par 6.trolejbusu maršrutu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1966. gadā <ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | Tallinas iela | Brauca pa Turgeņeva, E. Birznieka-Upīša un Avotu ielām. No 1966. gada septembra brauca līdz 1905. gada parkam pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Rītupes ielai. |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai pa Biķernieku, Kastrānes un Vaidavas ielām. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Maršruts tika atklāts 1961. gadā līdz Āgenskalna priedēm (Melnsila ielai), tad tika pagarināts līdz kafejnīcai "Priedes". |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | V. Tereškovas (tag. Buļļu) iela | Maršruts tika atklāts 1961. gadā, bet vēlāk tika pagarināts līdz Iļģuciemam 2. |- | align="center" |10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Brauca pa Skolas ielu. |- | align="center" | 11 | [[Centrāltirgus]] | Akadēmijas iela | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar lokveida A un B trolejbusu maršrutiem. Vēlāk 11. maršruts kursēja pa jaunu trasi: Ieriķu iela - Inženieru iela. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Graudu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Līvciema ielai. |- | align="center" | 13 | [[Centrāltirgus]] | [[VEF]] | Maršruts tika atklāts 1965. gadā pa Turgeņeva, Lāčplēša, (tag.) A. Čaka un Pērnavas ielām. No 1966. gada oktobra kursēja pa Avotu un J. Asara ielām. |- | align="center" |14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa tag. A. Čaka un Marijas ielām. |- |} 1970. gados (apmēram no 1971. līdz 1973. gadam?) eksperimenta veidā parādījās maršruts A un B. A kursēja no Šmerļa pa Brīvības, Raiņa, Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, A.Deglava, Nīcgales, Dzelzavas, Vaidavas, Ūnijas, Kastrānes, Tālivalža, Aizkraukles, Lielvārdes, Brīvības līdz Šmerlim. B maršruts kusēja pa šo pašu ceļu pretējā virzienā. Pēc pāris gadiem A/B maršrutu slēdza un tā vietā parādījās 16.maršruts 'Šmerlis - Universitāte' (apkārt pa Lielvārdes, Tālivalža, Kastrānes, u.c. ielām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html|title=Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как ходил троллейбус...|website=web.archive.org|access-date=2020-06-11|date=2016-03-10|archive-date=2016-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20160310213353/http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html}}</ref> {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1975. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam, tagad tas ir slēgts, bet dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Darbdienās papildus kursēja arī 3k maršruts no Centrāltirgus līdz Ierēdņu ielai. |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | Tagad kursē no stadiona "Daugava" pa Vanšu tiltu līdz Agenskalnam. |- | align="center" | 6 | Vaidavas iela | Pilsoņu iela | Trolejbusi kursēja pa Kastrānes ielu, Biķernieku ielu, (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu un tālāk līdz Āgenskalnam.Vēlāk maršruts tika saīsināts un brauca no Klīniskās slimnīcas līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu. Vēlāk sāka kursēt pa (tag.) Vanšu tiltu. |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | [[Iļģuciems]] 2 | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Skolas ielu. Vēlāk kursēja pa (tag.) K. Valdemāra ielu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | Inženieru iela | Tagad kursē līdz centrālajai stacijai. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Līvciema iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- |12M |[[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |Līvciema iela | |- | align="center" | 13 | [[VEF|Rūpnīca "VEF"]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts darbdienās tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai. |- | align="center" | 14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Pērnavas ielu, (tag.) A.Čaka ielu. Vēlāk kursēja no Mežciema līdz Dzirnavu ielai pa (tag.) Brīvības, Dzirnavu, (tag.) K. Valdemāra ielām un Raiņa bulvāri, bet pēc tam līdz Raiņa bulvārim pa tag. Brīvības, Bruņinieku un K. Valdemāra ielām. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Inženieru iela | Šmerlis | Trolejbusi kursēja pa Avotu ielu, A.Deglava ielu. Vēlāk kursēja no Šmerļa līdz Dzelzavas ielai, bet darbdienās līdz Centrālajai stacijai. Pēc tam kursēja no Šmerļa līdz Katlakalna ielai. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1989. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika slēgts; dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | [[1990]]. gadā maršruts tika saīsināts līdz [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]]. |- | align="center" | 6 | Latviešu strēlnieku laukums | Pilsoņu iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | |- | align="center" | 8 | Latviešu strēlnieku laukums | Ābolu iela | Pārdēvēts par 27.trolejbusu. |- | align="center" | 9 | Latviešu strēlnieku laukums | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Maršruts tika slēgts. Daļēji aizvietots ar 20.autobusu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | Latviešu strēlnieku laukums | Līvciema iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | Stārķu iela | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Raiņa bulvāris]] | Kursēja pa tag. Brīvības, Bruņinieku, K. Valdemāra ielām, Raiņa bulvāri un atpakaļ pa Brīvības ielu. Tagad kursē līdz Esplanādei pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Katlakalna iela (Pļavnieki) | Šmerlis | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Sākotnēji maršruts kursēja līdz Kuģu ielai, tika pagarināts līdz Pilotu ielai, bet slēdzot trolejbusu satiksmi tag. Kaļķu ielā tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai. |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts sākotnēji kursēja pa A. Deglava ielu, bet no 1985. gada kursē pa Zemitānu pārvadu. |- | align="center" | 19 | Inženieru iela | Līvciema iela | Maršruts atklāts 1979. gadā bijušā 12M.maršruta vietā. Tagad kursē no Pētersalas ielas līdz Ziepniekkalnam. |- | | | | |- | align="center" | 20 | Pētersalas iela | Radiotehnikas (tag. Mūkusalas) iela | Sākotnēji kursēja līdz Merķeļa ielai, tad tika pagarināts pa tag. Salu tiltu. Tagad kursē no Latvijas universitātes līdz televīzijas centram Zaķusalā. Brīvdienāš trolejbuss kursēja no Pētersalas ielai līdz A/S <nowiki>''Dzintars''</nowiki> |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | Lāčplēša iela | Maršruts kursēja līdz Dzirnavu ielai, tad tika pagarināts līdz Lāčplēša ielai. |- | align="center" | 22 | Katlakalna iela ([[Pļavnieki]]) | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts atklāts 1985. gadā. |- | align="center" | 24 | Inženieru iela | Mālu iela | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 1991. līdz 2000. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 6 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa [[Grēcinieku iela|Grēcinieku]] un [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielām]]. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | Kafejnīca "Priedes" | Galapunkts ''Kafejnīca "Priedes"'' pārdēvēts par ''[[Āgenskalna priedes]]''. |- | align="center" | 8 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 9 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Iļģuciems]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 1964)|12]] | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām.<br />1996. gadā [[15. septembris|15. septembrī]] maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19M | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | Tika pārveidots uz 19.trolejbusu maršrūtu [[1994]]. gadā maršruts pagarināts no Inženieru ielas līdz [[Pētersalas iela]]i un no Līvciema ielas līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. |- |19 |[[Pētersalas iela]] |[[Ziepniekkalns|Ziepniekalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Mālu iela (Rīga)|Mālu iela]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2001. līdz 2005. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2]] | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | [[2002]]. gada 1. aprīlī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | [[2004]]. gada 1. augustā apvienots ar 6.maršrutu.<br />Trolejbusi kursē no "Daugavas" stadiona pāri [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltam]] līdz Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai. |- | align="center" | 6 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[2004]]. gada 1. augustā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[2001. gads|2001]]. gada [[11. jūlijs|11. jūlijā]] maršruts tika saīsināts līdz [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejam]].<br />[[2003. gads|2003]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršruts tika slēgts.<br />Kopš 2003. gada 1. septembra daļēji aizvietots ar [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.autobusu maršrutu]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | Kopš [[2003. gads|2003]]. gada [[3. novembris|3. novembra]] maršruts arī brīvdienās tika pagarināts līdz [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielai]].<br />[[2004]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielai]]. |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielai]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Pētersalas iela]]i. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2006. līdz 2010. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]].<br />[[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] maršrutu pārdēvēja par 27.trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] maršrutu pārdēvēja par 25. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "Dzintars" | |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | Maršruts izveidots [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]]. |- | align="center" | 27 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | Ābolu iela | Maršruts izveidots [[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]]. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2011. līdz 2021. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | Siltumtīklu pārbūves darbu dēļ no 16. augusta, uz laiku tiks slēgts 1. trolejbusa maršruts |- |1A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Berģuciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | No 2013. gada 1. aprīļa atsevišķi reisi kursē līdz Kundziņsalai (iebraucot Sarkandaugavā), aizstājot [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršrutu]]. |- |3A |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] - [[Sarkandaugava]] |[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |Rīgas svētku laikā no 19. augusta līdz 21. augustam kursēja 3a trolejbusu maršrūts (2011. gads) XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā (2015. gads) XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku koncertiem kursē 3a trolejbusu maršrūts (2018. gads) |- |3B |[[Centrāltirgus]] |[[Ierēdņu iela]] |„EuroBasket 2015” turnīra laikā tiks izveidots speciālais trolejbusa 3B maršruts |- | align="center" |[[4. trolejbusu maršruts (Rīga)|4]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |[[Ziepniekkalns]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts un daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12. maršrutā. 2020. gada 2. janvārī maršruts tika atjaunots un tagad trolejbusi kursē no Juglas līdz Ziepniekkalnam, aizstājot 40. autobusu maršrutu. [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|Atjaunotais]] maršruts gandrīz pilnībā sakrīt ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|vēsturisko]] 4.maršrutu. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- |5A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7]] | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts.<br />Daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12.maršrutā. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | [[Šmerlis]] | [[Āgenskalna priedes]] | Maršruts tika izveidots [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]], apvienojot [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|4]].un 7.maršrutu. |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Ķengarags]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | No 2018. gada 3. marta atsevišķi reisi iebrauc galapunktā A/S "Dzintars", aizstājot [[24. trolejbusu maršruts (Rīga)|24. trolejbusu maršrutu]]. |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršrutu]]. 2022. gada 1. septembrī maršruts tiks atjaunots un būs slēgts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Ziepniekkalns]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | 2013. gada 2. septembrī maršruts tika pagarināts līdz Ziepniekkalna autobusu galapunktam, likvidējot [[42. autobusu maršruts (Rīga)|42. autobusu maršrutu]]. |- |31 |[[Centrāltirgus]] |[[Berģuciems]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns 31.trolejbusu maršruts un būs slēgts [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1.autobusu maršruts]] |- |34 |[[Centrāltirgus]] |[[Zvēraudzētava]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns 34.trolejbusu maršruts un būs slēgts [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14.autobusu maršruts]] |- |35 |[[Centrāltirgus]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns 35.trolejbusu maršruts un būs slēgts [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5.autobusu maršruts]] |- | |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] ([[J.Asara iela]]) |XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā sabiedriskā transporta kustība tiks pieskaņota svētku pasākumiem un galvenajām norises vietām. Tiks nodrošināts papildu trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions” (2015. gads) Saistībā ar deju lieluzvedumu „Māras zeme” Daugavas stadionā, no plkst. 18:00 atbilstoši pasažieru plūsmai tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions”. (2018. gads) |- | |[[Latvijas Universitāte]] |[[Lucavsala]] |saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 17. maijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 21. jūnijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 27.jūljā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2018. gadā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 12. jūlijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 6. augustā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 21. augustā)''' |- |} == Skatīt arī == {| | |} * [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Trolleybuses in Riga|trolejbusi Rīgā}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas satiksme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru - Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu] * [https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pasazieru-ertibai-riga-tagad-tikai-zemas-gridas-trolejbusi/ Pasažieru ērtībai Rīgā tagad tikai zemās grīdas trolejbusi] {{Sabiedriskais transports Rīga}} {{Trolejbusu satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā| ]] j1ji8yuj17a2nqsnm0xntiwdnoyx8jj 3673076 3673075 2022-08-20T17:55:05Z Titāns 34176 Es nesaprotu, no kurienes šī informācija ir rauta. wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Trolejbusu satiksme Rīgā | fona krāsa = #0432C8 | logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]] | karte = [[Attēls:Rīga Trolejbusu maršruti.png|250px]] | valsts = {{flag|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1947|11|4}} | izmaksas = | kopējais garums = 323 km <ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> | līniju skaits = 20 | staciju skaits = | pieturu skaits = 381 (2014) | transporta vienīb = 302 (2012) 252 (2016) | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 42 528 273 (2017) | mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} [[Attēls:Trolleybus in Riga, Solaris Trollino 18 n°26716.jpg|thumb|275x275px|Trolejbuss Solaris Trollino 18 III Rīgā.]] '''Trolejbusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, reorganizējot "[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|Tramvaju un trolejbusu pārvaldi]]", pārvadājumus ar trolejbusiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas Satiksme]]". 2017. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti 42 528 273 pasažieri.<ref name="autogenerated2">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2018|1|22|SK}}</ref> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 19 trolejbusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz 323 km.<ref name="autogenerated1"/> Uz 2012. gada 1. jūniju "Rīgas Satiksmes" trolejbusu parks sastāvēja no 302 transporta vienībām.<ref name="autogenerated1" /> Rīgā atrodas 2 trolejbusu parki, viens — [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]], otrs — [[Torņakalns|Torņakalnā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2022) nedarbojas. == Vēsture == Lēmums par trolejbusu satiksmes izveidošanu [[Rīga|Rīgā]] tika pieņemts [[1947]]. gada sākumā. Tā paša gada februārī tika atklāts pirmais mācību trolejbusu maršruts no [[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacijas]] līdz [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tiltam]]. Tā kopējais garums bija aptuveni kilometrs, kustību tajā nodrošināja divi lietoti [[Jaroslavļa]]s Autobusu rūpnīcā būvēti JaTB trolejbusi.<ref name="riga.mashke.org">[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947.—1950.], riga.mashke.org</ref> Pirmais regulārais trolejbusu maršruts tika atklāts [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]], pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāra]] krustojumā. Trolejbusi jaunizveidotajā maršrutā kursēja no [[Viesturdārzs|Viesturdārza]] līdz [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielai]]. 1947. gada nogalē ekspluatācijā atradās trīs trolejbusi: divi JaTb tipa transportlīdzekļi un viens [[Maskava]]s Aviācijas rūpnīcā būvēts MTB-82 tipa trolejbuss. Sākotnēji transportlīdzekļi bāzējās 1.tramvaju depo (tagadējais 5.tramvaju depo) teritorijā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Vēlāk, pārveidojot 2.tramvaju depo par trolejbusu parku, tie tika pārvietoti uz tagadējo 1.trolejbusu parku Ganību dambī. 1947. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti nedaudz vairāk kā 169 tūkstoši pasažieru.<ref name="riga.mashke.org"/> [[1948]]. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. [[1961]]. gadā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas - 7. uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un 9. uz [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielu]]. Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie [[Škoda]] markas trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt [[1961]]. gadā, bet pilnībā tika noņemti no ekspluatācijas [[2001. gads|2001]]. gadā. Kopumā tika izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]] trolejbusi, kas tika saņemti [[1969]]. gadā un pirmie tika norakstīti jau [[1984]]. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]] trolejbusiem, kurus sāka saņemt [[1981]]. gadā un pēdējais tika norakstīts [[2001. gads|2001]]. gadā. Pirmos nākamās paaudzes [[Škoda]]s trolejbusus [[Škoda 14Tr01]] [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt [[1982]]. gadā un ekspluatācijā pirmie jaunā tipa trolejbusi tika nodoti [[1983]]. gada [[21. februāris|21. februārī]]. Nākamās modifikācijas [[Škoda 14Tr02]] trolejbusi parādījās sākot no [[1984]]. gada un tika iepirkti līdz pat [[1989]]. gadam. Savukārt no [[1989]]. gada līdz [[1991]]. gadam tika iepirkti posmainie trolejbusi [[Škoda 15Tr]]. 90. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, tika iepirktas trolejbusu [[Škoda 14Tr]] un [[Škoda 15Tr]] uzlabotās versijas, attiecīgi - [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Bet [[1999]]. gadā eksperimenta kārtā tika iepirkts viens rūpnīcas "Belkomunmaš" ražotais trolejbuss AKSM-333, [[2001. gads|2001]]. gadā tika saņemti vēl 10 šādi trolejbusi, pēdējie tika norakstīti [[2015. gads|2015]]. gadā. Laikā no [[2001. gads|2001]]. gada līdz [[2007. gads|2007]]. gadam tika iepirkti 52 [[Solaris Trollino 18]] trolejbusi. 2007.—2009. gadā tika iepirkti 150 firmas "Škoda" trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem lielākā daļa ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru, pēc šo trolejbusu piegādes liela daļa Škoda 14Tr trolejbusu tika norakstīti. No [[2014]]. gada oktobra tiek piegādāti [[Škoda 27Tr Solaris]] trolejbusi, pavisam plānots piegādāt 125 trolejbusus, kuri visi būs posmainie un ar dīzeļģeneratoru. No [[2022. gads|2022]]. gada jūnijā tiek izņemti visi no ekspluatācijas [[Solaris Trollino 18|Solaris Trollino 18 II]] Ganz no līnijas. == Trolejbusu parki == [[Attēls:Trolejbuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Trolejbuss uz [[Akmens tilts|Akmens tilta]] 2009. gadā]] === 1.trolejbusu parks === * Adrese: Ganību dambis 32, [[Rīga]] ([[Sarkandaugava]]) * Apkalpo maršrutus: 3, 4, 5, 11, 12, 13, 15, 16, 19 un 22.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 2. un 10. trolejbusu maršrutu. Sākotnēji tikai 1. trolejbusu parks apkalpoja 15. trolejbusu maršrutu.</ref> === 2.trolejbusu parks === * Adrese: Jelgavas iela 37, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpo maršrutus: 4, 9, 12, 14, 17, 18, 19, 23, 25 un 27.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 6. un 12. trolejbusu maršrutu. Tāpat arī pārnumurētos maršrutus (8. un 21.) apkalpoja 2. trolejbusu parks.</ref> == Trolejbusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm Rīgas Trolejbuss<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [https://transphoto.org/show.php?did=116 1.] un [https://transphoto.org/show.php?did=117 2.] trolejbusu parkā. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/List/list_lat.htm Ritošā sastāva Saraksts]</ref> !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz-Škoda [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz | <center> [[2005. gads|2005]] - [[2007. gads|2007]] | <center> [[2005. gads|2005]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|17]] [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|8]] | |- | rowspan="2" | [[Škoda]] | rowspan="2" | [[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] | <center> [[2006. gads|2006]] - [[2008. gads|2008]] | <center> [[2006. gads|2006]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|35]] | Bez dīzeļģeneratora. 2020. gadā 5 izņemti no ekspluatācijas. 2020. gadā 20 pārdoti izsolē.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/iepirkumi/izsoles/pazinojums-par-transportlidzeklu-pardosanu-izsole/|title=Paziņojums par transportlīdzekļu pārdošanu izsolē : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-12-07}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=425&cid=35|title=Rīga, Škoda 24Tr Irisbus Citelis — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | <center> [[2008. gads|2008]] - [[2009. gads|2009]] | <center> [[2008. gads|2008]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|89]] | Ar dīzeļģeneratoru. 2020. gadā 1 izņemts no ekspluatācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/117992/|title=Rīga, trolejbuss № 29135|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | [[Škoda]] <br />[[Solaris Bus & Coach]] | [[Škoda 27Tr Solaris|27Tr]] | <center> [[2014]] - 2020. jūnijs | <center> [[2015|2014]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 27Tr Solaris reģistrācijas numuri|99 (no 125)]] | Ar dīzeļģeneratoru. '''2013'''. gadā: "''Līgums paredz 125 savienoto 18 metrus garu trolejbusu "Škoda 27 TR" piegādi "Rīgas satiksmei" 5 gadu laikā ar iespēju palielināt piegādes apjomu vēl par 38 trolejbusiem''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-ligumu-par-125-trolejbusu-piegadi-slegs-ar-skoda-electric/|title="Rīgas satiksme" līgumu par 125 trolejbusu piegādi slēgs ar "Škoda Electric" : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> '''2019'''. gadā: "''Saskaņā ar noslēgto vienošanos līdz 2020. gada jūnijam tiks pabeigta 48 trolejbusu piegāde Rīgas satiksmei.''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-vienojusies-ar-skoda-electric-par-trolejbusu-piegades-liguma-izpildes-pabeigsanu/|title=Rīgas satiksme vienojusies ar Škoda Electric par trolejbusu piegādes līguma izpildes pabeigšanu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18,75 H2|Trollino 18,75 H2]] | <center> [[2017. gads|2017]]. nov. - [[2018. gads|2018]]. dec. | <center> [[2020. gads|2020]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Solaris Trollino 18,75 H2 reģistrācijas numuri|10]] | Ar ūdeņraža dzinēju.<br>Pirmais šāda veida projekts pasaulē. Tika piegādāti visi desmit trolejbusi, taču to dzinēji ilgstoši nespēja veikt ūdeņraža indukciju un nebija iedarbināmi. 2019. gada 18. decembrī, pēc ilgstošas kavēšanās, ekspluatācijā tika nodota ūdeņraža uzpildes stacijas ēka<ref name=":0">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nodota-ekspluatacija-baltija-pirma-udenraza-uzpildes-stacija/ Nodota ekspluatācijā Baltijā pirmā ūdeņraža uzpildes stacija]</ref> taču pašas iekārtas vēl aizvien nedarbojas, nav reģistrētas un nav nodotas ekspluatācijā.<ref name=":1">[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/22.12.2019-rs-par-322-000-eiro-algoja-konsultantus-udenraza-stacijai.id175915/ LTV: Ekspluatācijā nav nodotas ūdeņraža uzpildes iekārtas]</ref> 2020. gada 25. martā Rīgā 4. trolejbusa maršrutā sāka kursēt ar ūdeņradi darbinami trolejbusi.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-4-trolejbusa-marsruta-sak-kurset-ar-udenradi-darbinami-trolejbusi.a353051/</ref> |} === Ekspluatācijā bijušie trolejbusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | rowspan="3" | JaTB <ref group="P">Jaroslavļas Valsts automobiļu 3. rūpnīca</ref> | [[JaTB-1]] | <center> [[1947]] - | <center> [[1947]] - | <center> 3 | Tika piegādāti lietoti. |- | [[MTB-82]] | <center> [[1948]] - [[1961]] | <center> [[1948]] - [[1971]] | <center> 100 | |- | [[TBES]] | <center> [[1960]] | <center> | <center> 7 | |- |ZiU |[[ZiU-5]] / [[ZiU-5D]] | <center> [[1965]] - [[1965]]<br />[[1968]] | <center> | <center> 78 | |- | rowspan="9" | [[Škoda]] | [[Škoda 8Tr|8Tr]] | <center> [[1960]] - [[1961]] | <center> | <center> 25 | |- |[[Škoda 9Tr|9Tr]] |<center> [[1962]] - [[1978]] | <center> | <center> | |- |[[Škoda 12Tr|12Tr]] / [[Škoda 12TrH|12TrH]] |<center> [[1969]] - [[1982]] | <center> [[1969]] - [[2001. gads|2001]] | <center> 103 | 12Tr bija divu 8Tr vai 9Tr apvienojums vienā sastāvā.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Skoda-12Tr/Skoda-12Tr_lat.htm Rīgas Trolejbuss || Trolejbusvilcieni<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><br />Izmantotās modifikācijas: [[12Tr14]], [[12Tr15]], [[12Tr16]],<br />[[12Tr17]], [[12Tr19]], [[12Tr20]], [[12Tr21]], [[12Tr24]], [[12Tr27]], [[12Tr29]] |- | [[ZiU-9]] | <center> [[1978]] | <center> | <center> 12 | |- | [[Škoda 9TrH|9TrH]] | <center> [[1979]] - [[1982]] | <center> | <center> 80 | Burts '''H''' apzīmē divdurvju versiju. |- |[[Škoda 14Tr|14Тr]] |<center> [[1982]] - [[1989]]<br />[[1995]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1982]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14Tr reģistrācijas numuri|270]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 14TrM|14ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14TrM reģistrācijas numuri|28]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā;<br />divi tiek izmantoti mācību nolūkos |- |[[Škoda 15Tr|15Тr]] |<center> [[1989]] - [[1991]] |<center> [[1989]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15Tr reģistrācijas numuri|25]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 15TrM|15ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15TrM reģistrācijas numuri|10]] | Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- | Belkomunmaš | [[AKSM-333]] | <center> [[1999]] - [[2001. gads|2001]] | <center> [[1999]] - [[2015]] | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu AKSM-333 reģistrācijas numuri|11]] | |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18|Trollino 18 II]] Ganz |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2005. gads|2005]] |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2022. gads|2022]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri|27]] |3 Izņemti no ekspluatācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/128866/|title=Rīga, trolejbuss № 16011|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/7560/|title=Rīga, trolejbuss № 16000|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/102529/|title=Rīga, trolejbuss № 16088|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2020. gadā izsolē 5 trolejbusi pārdoti Moldovai.<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=6331&cid=35|title=Rīga, Solaris Trollino II 18 Ganz — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2022. gadā izņemti visi modeļi no ekspluatācijā. |- |Škoda |[[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] |<center>2006-2009 |<center> 2006 - pašlaik |<center>[[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri 2|26]] |6 Izņemti no ekspluatācijas 2020. gadā 20 pārdoti izsolē. |} == Maršruti == === Esošie === [[Attēls:Solaris Trollino 18 2009.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Solaris (autobusi)|Solaris]] Trollino 18 III (GST-18).]] [[Attēls:Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]].]] [[Attēls:25. trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]]]] Kopš [[2021. gads|2022]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 21 trolejbusu maršrutos. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="140"|Sākums ! width="140"|Beigas ! width="350"|Papildinformācija |- | align="center" | [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | Atsevišķi reisi kursē līdz [[Kundziņsala]]i (iebraucot Sarkandaugavā). |- | align="center" | [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- | align="center" | [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] | [[Centrāltirgus]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] | [[Latvijas Universitāte]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] | [[Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | Atsevišķi reisi abos virzienos brauc caur A/S ''[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]''. |- | align="center" | [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Ziepniekkalns]] | |- |} === Bijušie === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="5" | Trolejbusu maršruti 1947. līdz 1950. gadā<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947. — 1950.], riga.mashke.org</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! width="50"|Atklāts ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Viesturdārzs]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | 04.11.1947 | Maršruts tika pagarināts līdz Pētersalas ielai. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Sarkandaugava]] | 17.07.1948 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 3.maršrutu un pagarināts līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | 20.07.1949 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 2.maršrutu. |- | align="center" | 3/2 | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | 03.09.1949 | Maršruts izveidots, apvienojot 2. un 3.maršrutu. Elektrificējot dzezceļa liniju maršrutu atkal sadalīja. |- | align="center" | 4 | Centrālā stacija | 21. jūlija laukums | 15.07.1950 | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Daugavpils iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | Maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | Rīgas stacija | 21. jūlija laukums | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1960. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Kultūras un atpūtas parks | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts 1965. gadā tika pagarināts līdz Tallinas ielai pa Turgeņeva un Avotu ielām. |- | align="center" | 4 | 21. jūlija laukums | [[Centrāltirgus]] | Maršruts tika atklāts 1950. gadā, bet 1961. gada oktobrī to pagarināja līdz Šmerlim. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | Ķeguma iela | Maršruts tika atklāts 1958. gadā, bet vēlāk tika saīsināts līdz rūpnīcai "VEF". |- | align="center" | 6A | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Kursēja līdz Biķernieku ielai, pēc 7.maršruta atklāšanas kļuva par 6.trolejbusu maršrutu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1966. gadā <ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | Tallinas iela | Brauca pa Turgeņeva, E. Birznieka-Upīša un Avotu ielām. No 1966. gada septembra brauca līdz 1905. gada parkam pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Rītupes ielai. |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai pa Biķernieku, Kastrānes un Vaidavas ielām. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Maršruts tika atklāts 1961. gadā līdz Āgenskalna priedēm (Melnsila ielai), tad tika pagarināts līdz kafejnīcai "Priedes". |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | V. Tereškovas (tag. Buļļu) iela | Maršruts tika atklāts 1961. gadā, bet vēlāk tika pagarināts līdz Iļģuciemam 2. |- | align="center" |10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Brauca pa Skolas ielu. |- | align="center" | 11 | [[Centrāltirgus]] | Akadēmijas iela | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar lokveida A un B trolejbusu maršrutiem. Vēlāk 11. maršruts kursēja pa jaunu trasi: Ieriķu iela - Inženieru iela. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Graudu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Līvciema ielai. |- | align="center" | 13 | [[Centrāltirgus]] | [[VEF]] | Maršruts tika atklāts 1965. gadā pa Turgeņeva, Lāčplēša, (tag.) A. Čaka un Pērnavas ielām. No 1966. gada oktobra kursēja pa Avotu un J. Asara ielām. |- | align="center" |14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa tag. A. Čaka un Marijas ielām. |- |} 1970. gados (apmēram no 1971. līdz 1973. gadam?) eksperimenta veidā parādījās maršruts A un B. A kursēja no Šmerļa pa Brīvības, Raiņa, Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, A.Deglava, Nīcgales, Dzelzavas, Vaidavas, Ūnijas, Kastrānes, Tālivalža, Aizkraukles, Lielvārdes, Brīvības līdz Šmerlim. B maršruts kusēja pa šo pašu ceļu pretējā virzienā. Pēc pāris gadiem A/B maršrutu slēdza un tā vietā parādījās 16.maršruts 'Šmerlis - Universitāte' (apkārt pa Lielvārdes, Tālivalža, Kastrānes, u.c. ielām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html|title=Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как ходил троллейбус...|website=web.archive.org|access-date=2020-06-11|date=2016-03-10|archive-date=2016-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20160310213353/http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html}}</ref> {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1975. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam, tagad tas ir slēgts, bet dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Darbdienās papildus kursēja arī 3k maršruts no Centrāltirgus līdz Ierēdņu ielai. |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | Tagad kursē no stadiona "Daugava" pa Vanšu tiltu līdz Agenskalnam. |- | align="center" | 6 | Vaidavas iela | Pilsoņu iela | Trolejbusi kursēja pa Kastrānes ielu, Biķernieku ielu, (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu un tālāk līdz Āgenskalnam.Vēlāk maršruts tika saīsināts un brauca no Klīniskās slimnīcas līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu. Vēlāk sāka kursēt pa (tag.) Vanšu tiltu. |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | [[Iļģuciems]] 2 | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Skolas ielu. Vēlāk kursēja pa (tag.) K. Valdemāra ielu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | Inženieru iela | Tagad kursē līdz centrālajai stacijai. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Līvciema iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- |12M |[[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |Līvciema iela | |- | align="center" | 13 | [[VEF|Rūpnīca "VEF"]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts darbdienās tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai. |- | align="center" | 14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Pērnavas ielu, (tag.) A.Čaka ielu. Vēlāk kursēja no Mežciema līdz Dzirnavu ielai pa (tag.) Brīvības, Dzirnavu, (tag.) K. Valdemāra ielām un Raiņa bulvāri, bet pēc tam līdz Raiņa bulvārim pa tag. Brīvības, Bruņinieku un K. Valdemāra ielām. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Inženieru iela | Šmerlis | Trolejbusi kursēja pa Avotu ielu, A.Deglava ielu. Vēlāk kursēja no Šmerļa līdz Dzelzavas ielai, bet darbdienās līdz Centrālajai stacijai. Pēc tam kursēja no Šmerļa līdz Katlakalna ielai. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1989. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika slēgts; dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | [[1990]]. gadā maršruts tika saīsināts līdz [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]]. |- | align="center" | 6 | Latviešu strēlnieku laukums | Pilsoņu iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | |- | align="center" | 8 | Latviešu strēlnieku laukums | Ābolu iela | Pārdēvēts par 27.trolejbusu. |- | align="center" | 9 | Latviešu strēlnieku laukums | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Maršruts tika slēgts. Daļēji aizvietots ar 20.autobusu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | Latviešu strēlnieku laukums | Līvciema iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | Stārķu iela | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Raiņa bulvāris]] | Kursēja pa tag. Brīvības, Bruņinieku, K. Valdemāra ielām, Raiņa bulvāri un atpakaļ pa Brīvības ielu. Tagad kursē līdz Esplanādei pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Katlakalna iela (Pļavnieki) | Šmerlis | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Sākotnēji maršruts kursēja līdz Kuģu ielai, tika pagarināts līdz Pilotu ielai, bet slēdzot trolejbusu satiksmi tag. Kaļķu ielā tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai. |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts sākotnēji kursēja pa A. Deglava ielu, bet no 1985. gada kursē pa Zemitānu pārvadu. |- | align="center" | 19 | Inženieru iela | Līvciema iela | Maršruts atklāts 1979. gadā bijušā 12M.maršruta vietā. Tagad kursē no Pētersalas ielas līdz Ziepniekkalnam. |- | | | | |- | align="center" | 20 | Pētersalas iela | Radiotehnikas (tag. Mūkusalas) iela | Sākotnēji kursēja līdz Merķeļa ielai, tad tika pagarināts pa tag. Salu tiltu. Tagad kursē no Latvijas universitātes līdz televīzijas centram Zaķusalā. Brīvdienāš trolejbuss kursēja no Pētersalas ielai līdz A/S <nowiki>''Dzintars''</nowiki> |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | Lāčplēša iela | Maršruts kursēja līdz Dzirnavu ielai, tad tika pagarināts līdz Lāčplēša ielai. |- | align="center" | 22 | Katlakalna iela ([[Pļavnieki]]) | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts atklāts 1985. gadā. |- | align="center" | 24 | Inženieru iela | Mālu iela | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 1991. līdz 2000. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 6 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa [[Grēcinieku iela|Grēcinieku]] un [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielām]]. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | Kafejnīca "Priedes" | Galapunkts ''Kafejnīca "Priedes"'' pārdēvēts par ''[[Āgenskalna priedes]]''. |- | align="center" | 8 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 9 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Iļģuciems]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 1964)|12]] | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām.<br />1996. gadā [[15. septembris|15. septembrī]] maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19M | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | Tika pārveidots uz 19.trolejbusu maršrūtu [[1994]]. gadā maršruts pagarināts no Inženieru ielas līdz [[Pētersalas iela]]i un no Līvciema ielas līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. |- |19 |[[Pētersalas iela]] |[[Ziepniekkalns|Ziepniekalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Mālu iela (Rīga)|Mālu iela]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2001. līdz 2005. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2]] | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | [[2002]]. gada 1. aprīlī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | [[2004]]. gada 1. augustā apvienots ar 6.maršrutu.<br />Trolejbusi kursē no "Daugavas" stadiona pāri [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltam]] līdz Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai. |- | align="center" | 6 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[2004]]. gada 1. augustā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[2001. gads|2001]]. gada [[11. jūlijs|11. jūlijā]] maršruts tika saīsināts līdz [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejam]].<br />[[2003. gads|2003]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršruts tika slēgts.<br />Kopš 2003. gada 1. septembra daļēji aizvietots ar [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.autobusu maršrutu]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | Kopš [[2003. gads|2003]]. gada [[3. novembris|3. novembra]] maršruts arī brīvdienās tika pagarināts līdz [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielai]].<br />[[2004]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielai]]. |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielai]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Pētersalas iela]]i. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2006. līdz 2010. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]].<br />[[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] maršrutu pārdēvēja par 27.trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] maršrutu pārdēvēja par 25. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "Dzintars" | |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | Maršruts izveidots [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]]. |- | align="center" | 27 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | Ābolu iela | Maršruts izveidots [[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]]. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2011. līdz 2021. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | Siltumtīklu pārbūves darbu dēļ no 16. augusta, uz laiku tiks slēgts 1. trolejbusa maršruts |- |1A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Berģuciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | No 2013. gada 1. aprīļa atsevišķi reisi kursē līdz Kundziņsalai (iebraucot Sarkandaugavā), aizstājot [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršrutu]]. |- |3A |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] - [[Sarkandaugava]] |[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |Rīgas svētku laikā no 19. augusta līdz 21. augustam kursēja 3a trolejbusu maršrūts (2011. gads) XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā (2015. gads) XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku koncertiem kursē 3a trolejbusu maršrūts (2018. gads) |- |3B |[[Centrāltirgus]] |[[Ierēdņu iela]] |„EuroBasket 2015” turnīra laikā tiks izveidots speciālais trolejbusa 3B maršruts |- | align="center" |[[4. trolejbusu maršruts (Rīga)|4]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |[[Ziepniekkalns]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts un daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12. maršrutā. 2020. gada 2. janvārī maršruts tika atjaunots un tagad trolejbusi kursē no Juglas līdz Ziepniekkalnam, aizstājot 40. autobusu maršrutu. [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|Atjaunotais]] maršruts gandrīz pilnībā sakrīt ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|vēsturisko]] 4.maršrutu. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- |5A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7]] | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts.<br />Daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12.maršrutā. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | [[Šmerlis]] | [[Āgenskalna priedes]] | Maršruts tika izveidots [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]], apvienojot [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|4]].un 7.maršrutu. |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Ķengarags]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | No 2018. gada 3. marta atsevišķi reisi iebrauc galapunktā A/S "Dzintars", aizstājot [[24. trolejbusu maršruts (Rīga)|24. trolejbusu maršrutu]]. |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršrutu]]. 2022. gada 1. septembrī maršruts tiks atjaunots un būs slēgts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Ziepniekkalns]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | 2013. gada 2. septembrī maršruts tika pagarināts līdz Ziepniekkalna autobusu galapunktam, likvidējot [[42. autobusu maršruts (Rīga)|42. autobusu maršrutu]]. |- |31 |[[Centrāltirgus]] |[[Berģuciems]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns 31.trolejbusu maršruts un būs slēgts [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1.autobusu maršruts]] |- |34 |[[Centrāltirgus]] |[[Zvēraudzētava]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns 34.trolejbusu maršruts un būs slēgts [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14.autobusu maršruts]] |- |35 |[[Centrāltirgus]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns 35.trolejbusu maršruts un būs slēgts [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5.autobusu maršruts]] |- | |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] ([[J.Asara iela]]) |XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā sabiedriskā transporta kustība tiks pieskaņota svētku pasākumiem un galvenajām norises vietām. Tiks nodrošināts papildu trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions” (2015. gads) Saistībā ar deju lieluzvedumu „Māras zeme” Daugavas stadionā, no plkst. 18:00 atbilstoši pasažieru plūsmai tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions”. (2018. gads) |- | |[[Latvijas Universitāte]] |[[Lucavsala]] |saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 17. maijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 21. jūnijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 27.jūljā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2018. gadā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 12. jūlijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 6. augustā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 21. augustā)''' |- |} == Skatīt arī == {| | |} * [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Trolleybuses in Riga|trolejbusi Rīgā}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas satiksme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru - Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu] * [https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pasazieru-ertibai-riga-tagad-tikai-zemas-gridas-trolejbusi/ Pasažieru ērtībai Rīgā tagad tikai zemās grīdas trolejbusi] {{Sabiedriskais transports Rīga}} {{Trolejbusu satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā| ]] c4h6uncql0812a6r8jricqxczx7ohiz 3673077 3673076 2022-08-20T17:56:42Z Titāns 34176 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Trolejbusu satiksme Rīgā | fona krāsa = #0432C8 | logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]] | karte = [[Attēls:Rīga Trolejbusu maršruti.png|250px]] | valsts = {{flag|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1947|11|4}} | izmaksas = | kopējais garums = 323 km <ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> | līniju skaits = 20 | staciju skaits = | pieturu skaits = 381 (2014) | transporta vienīb = 302 (2012) 252 (2016) | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 42 528 273 (2017) | mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} [[Attēls:Trolleybus in Riga, Solaris Trollino 18 n°26716.jpg|thumb|275x275px|Trolejbuss Solaris Trollino 18 III Rīgā.]] '''Trolejbusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, reorganizējot "[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|Tramvaju un trolejbusu pārvaldi]]", pārvadājumus ar trolejbusiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas Satiksme]]". 2017. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti 42 528 273 pasažieri.<ref name="autogenerated2">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2018|1|22|SK}}</ref> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 19 trolejbusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz 323 km.<ref name="autogenerated1"/> Uz 2012. gada 1. jūniju "Rīgas Satiksmes" trolejbusu parks sastāvēja no 302 transporta vienībām.<ref name="autogenerated1" /> Rīgā atrodas 2 trolejbusu parki, viens — [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]], otrs — [[Torņakalns|Torņakalnā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2022) nedarbojas. == Vēsture == Lēmums par trolejbusu satiksmes izveidošanu [[Rīga|Rīgā]] tika pieņemts [[1947]]. gada sākumā. Tā paša gada februārī tika atklāts pirmais mācību trolejbusu maršruts no [[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacijas]] līdz [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tiltam]]. Tā kopējais garums bija aptuveni kilometrs, kustību tajā nodrošināja divi lietoti [[Jaroslavļa]]s Autobusu rūpnīcā būvēti JaTB trolejbusi.<ref name="riga.mashke.org">[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947.—1950.], riga.mashke.org</ref> Pirmais regulārais trolejbusu maršruts tika atklāts [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]], pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāra]] krustojumā. Trolejbusi jaunizveidotajā maršrutā kursēja no [[Viesturdārzs|Viesturdārza]] līdz [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielai]]. 1947. gada nogalē ekspluatācijā atradās trīs trolejbusi: divi JaTb tipa transportlīdzekļi un viens [[Maskava]]s Aviācijas rūpnīcā būvēts MTB-82 tipa trolejbuss. Sākotnēji transportlīdzekļi bāzējās 1.tramvaju depo (tagadējais 5.tramvaju depo) teritorijā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Vēlāk, pārveidojot 2.tramvaju depo par trolejbusu parku, tie tika pārvietoti uz tagadējo 1.trolejbusu parku Ganību dambī. 1947. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti nedaudz vairāk kā 169 tūkstoši pasažieru.<ref name="riga.mashke.org"/> [[1948]]. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. [[1961]]. gadā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas - 7. uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un 9. uz [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielu]]. Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie [[Škoda]] markas trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt [[1961]]. gadā, bet pilnībā tika noņemti no ekspluatācijas [[2001. gads|2001]]. gadā. Kopumā tika izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]] trolejbusi, kas tika saņemti [[1969]]. gadā un pirmie tika norakstīti jau [[1984]]. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]] trolejbusiem, kurus sāka saņemt [[1981]]. gadā un pēdējais tika norakstīts [[2001. gads|2001]]. gadā. Pirmos nākamās paaudzes [[Škoda]]s trolejbusus [[Škoda 14Tr01]] [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt [[1982]]. gadā un ekspluatācijā pirmie jaunā tipa trolejbusi tika nodoti [[1983]]. gada [[21. februāris|21. februārī]]. Nākamās modifikācijas [[Škoda 14Tr02]] trolejbusi parādījās sākot no [[1984]]. gada un tika iepirkti līdz pat [[1989]]. gadam. Savukārt no [[1989]]. gada līdz [[1991]]. gadam tika iepirkti posmainie trolejbusi [[Škoda 15Tr]]. 90. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, tika iepirktas trolejbusu [[Škoda 14Tr]] un [[Škoda 15Tr]] uzlabotās versijas, attiecīgi - [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Bet [[1999]]. gadā eksperimenta kārtā tika iepirkts viens rūpnīcas "Belkomunmaš" ražotais trolejbuss AKSM-333, [[2001. gads|2001]]. gadā tika saņemti vēl 10 šādi trolejbusi, pēdējie tika norakstīti [[2015. gads|2015]]. gadā. Laikā no [[2001. gads|2001]]. gada līdz [[2007. gads|2007]]. gadam tika iepirkti 52 [[Solaris Trollino 18]] trolejbusi. 2007.—2009. gadā tika iepirkti 150 firmas "Škoda" trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem lielākā daļa ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru, pēc šo trolejbusu piegādes liela daļa Škoda 14Tr trolejbusu tika norakstīti. No [[2014]]. gada oktobra tiek piegādāti [[Škoda 27Tr Solaris]] trolejbusi, pavisam plānots piegādāt 125 trolejbusus, kuri visi būs posmainie un ar dīzeļģeneratoru. No [[2022. gads|2022]]. gada jūnijā tiek izņemti visi no ekspluatācijas [[Solaris Trollino 18|Solaris Trollino 18 II]] Ganz no līnijas. == Trolejbusu parki == [[Attēls:Trolejbuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Trolejbuss uz [[Akmens tilts|Akmens tilta]] 2009. gadā]] === 1.trolejbusu parks === * Adrese: Ganību dambis 32, [[Rīga]] ([[Sarkandaugava]]) * Apkalpo maršrutus: 3, 4, 5, 11, 12, 13, 15, 16, 19 un 22.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 2. un 10. trolejbusu maršrutu. Sākotnēji tikai 1. trolejbusu parks apkalpoja 15. trolejbusu maršrutu.</ref> === 2.trolejbusu parks === * Adrese: Jelgavas iela 37, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpo maršrutus: 4, 9, 12, 14, 17, 18, 19, 23, 25 un 27.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 6. un 12. trolejbusu maršrutu. Tāpat arī pārnumurētos maršrutus (8. un 21.) apkalpoja 2. trolejbusu parks.</ref> == Trolejbusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm Rīgas Trolejbuss<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [https://transphoto.org/show.php?did=116 1.] un [https://transphoto.org/show.php?did=117 2.] trolejbusu parkā. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/List/list_lat.htm Ritošā sastāva Saraksts]</ref> !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz-Škoda [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz | <center> [[2005. gads|2005]] - [[2007. gads|2007]] | <center> [[2005. gads|2005]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|17]] [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|8]] | |- | rowspan="2" | [[Škoda]] | rowspan="2" | [[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] | <center> [[2006. gads|2006]] - [[2008. gads|2008]] | <center> [[2006. gads|2006]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|35]] | Bez dīzeļģeneratora. 2020. gadā 5 izņemti no ekspluatācijas. 2020. gadā 20 pārdoti izsolē.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/iepirkumi/izsoles/pazinojums-par-transportlidzeklu-pardosanu-izsole/|title=Paziņojums par transportlīdzekļu pārdošanu izsolē : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-12-07}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=425&cid=35|title=Rīga, Škoda 24Tr Irisbus Citelis — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | <center> [[2008. gads|2008]] - [[2009. gads|2009]] | <center> [[2008. gads|2008]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|89]] | Ar dīzeļģeneratoru. 2020. gadā 1 izņemts no ekspluatācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/117992/|title=Rīga, trolejbuss № 29135|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | [[Škoda]] <br />[[Solaris Bus & Coach]] | [[Škoda 27Tr Solaris|27Tr]] | <center> [[2014]] - 2020. jūnijs | <center> [[2015|2014]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 27Tr Solaris reģistrācijas numuri|99 (no 125)]] | Ar dīzeļģeneratoru. '''2013'''. gadā: "''Līgums paredz 125 savienoto 18 metrus garu trolejbusu "Škoda 27 TR" piegādi "Rīgas satiksmei" 5 gadu laikā ar iespēju palielināt piegādes apjomu vēl par 38 trolejbusiem''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-ligumu-par-125-trolejbusu-piegadi-slegs-ar-skoda-electric/|title="Rīgas satiksme" līgumu par 125 trolejbusu piegādi slēgs ar "Škoda Electric" : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> '''2019'''. gadā: "''Saskaņā ar noslēgto vienošanos līdz 2020. gada jūnijam tiks pabeigta 48 trolejbusu piegāde Rīgas satiksmei.''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-vienojusies-ar-skoda-electric-par-trolejbusu-piegades-liguma-izpildes-pabeigsanu/|title=Rīgas satiksme vienojusies ar Škoda Electric par trolejbusu piegādes līguma izpildes pabeigšanu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18,75 H2|Trollino 18,75 H2]] | <center> [[2017. gads|2017]]. nov. - [[2018. gads|2018]]. dec. | <center> [[2020. gads|2020]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Solaris Trollino 18,75 H2 reģistrācijas numuri|10]] | Ar ūdeņraža dzinēju.<br>Pirmais šāda veida projekts pasaulē. Tika piegādāti visi desmit trolejbusi, taču to dzinēji ilgstoši nespēja veikt ūdeņraža indukciju un nebija iedarbināmi. 2019. gada 18. decembrī, pēc ilgstošas kavēšanās, ekspluatācijā tika nodota ūdeņraža uzpildes stacijas ēka<ref name=":0">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nodota-ekspluatacija-baltija-pirma-udenraza-uzpildes-stacija/ Nodota ekspluatācijā Baltijā pirmā ūdeņraža uzpildes stacija]</ref> taču pašas iekārtas vēl aizvien nedarbojas, nav reģistrētas un nav nodotas ekspluatācijā.<ref name=":1">[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/22.12.2019-rs-par-322-000-eiro-algoja-konsultantus-udenraza-stacijai.id175915/ LTV: Ekspluatācijā nav nodotas ūdeņraža uzpildes iekārtas]</ref> 2020. gada 25. martā Rīgā 4. trolejbusa maršrutā sāka kursēt ar ūdeņradi darbinami trolejbusi.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-4-trolejbusa-marsruta-sak-kurset-ar-udenradi-darbinami-trolejbusi.a353051/</ref> |} === Ekspluatācijā bijušie trolejbusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | rowspan="3" | JaTB <ref group="P">Jaroslavļas Valsts automobiļu 3. rūpnīca</ref> | [[JaTB-1]] | <center> [[1947]] - | <center> [[1947]] - | <center> 3 | Tika piegādāti lietoti. |- | [[MTB-82]] | <center> [[1948]] - [[1961]] | <center> [[1948]] - [[1971]] | <center> 100 | |- | [[TBES]] | <center> [[1960]] | <center> | <center> 7 | |- |ZiU |[[ZiU-5]] / [[ZiU-5D]] | <center> [[1965]] - [[1965]]<br />[[1968]] | <center> | <center> 78 | |- | rowspan="9" | [[Škoda]] | [[Škoda 8Tr|8Tr]] | <center> [[1960]] - [[1961]] | <center> | <center> 25 | |- |[[Škoda 9Tr|9Tr]] |<center> [[1962]] - [[1978]] | <center> | <center> | |- |[[Škoda 12Tr|12Tr]] / [[Škoda 12TrH|12TrH]] |<center> [[1969]] - [[1982]] | <center> [[1969]] - [[2001. gads|2001]] | <center> 103 | 12Tr bija divu 8Tr vai 9Tr apvienojums vienā sastāvā.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Skoda-12Tr/Skoda-12Tr_lat.htm Rīgas Trolejbuss || Trolejbusvilcieni<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><br />Izmantotās modifikācijas: [[12Tr14]], [[12Tr15]], [[12Tr16]],<br />[[12Tr17]], [[12Tr19]], [[12Tr20]], [[12Tr21]], [[12Tr24]], [[12Tr27]], [[12Tr29]] |- | [[ZiU-9]] | <center> [[1978]] | <center> | <center> 12 | |- | [[Škoda 9TrH|9TrH]] | <center> [[1979]] - [[1982]] | <center> | <center> 80 | Burts '''H''' apzīmē divdurvju versiju. |- |[[Škoda 14Tr|14Тr]] |<center> [[1982]] - [[1989]]<br />[[1995]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1982]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14Tr reģistrācijas numuri|270]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 14TrM|14ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14TrM reģistrācijas numuri|28]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā;<br />divi tiek izmantoti mācību nolūkos |- |[[Škoda 15Tr|15Тr]] |<center> [[1989]] - [[1991]] |<center> [[1989]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15Tr reģistrācijas numuri|25]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 15TrM|15ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15TrM reģistrācijas numuri|10]] | Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- | Belkomunmaš | [[AKSM-333]] | <center> [[1999]] - [[2001. gads|2001]] | <center> [[1999]] - [[2015]] | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu AKSM-333 reģistrācijas numuri|11]] | |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18|Trollino 18 II]] Ganz |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2005. gads|2005]] |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2022. gads|2022]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri|27]] |3 Izņemti no ekspluatācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/128866/|title=Rīga, trolejbuss № 16011|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/7560/|title=Rīga, trolejbuss № 16000|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/102529/|title=Rīga, trolejbuss № 16088|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2020. gadā izsolē 5 trolejbusi pārdoti Moldovai.<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=6331&cid=35|title=Rīga, Solaris Trollino II 18 Ganz — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2022. gadā izņemti visi modeļi no ekspluatācijā. |- |Škoda |[[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] |<center>2006-2009 |<center> 2006 - pašlaik |<center>[[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri 2|26]] |6 Izņemti no ekspluatācijas 2020. gadā 20 pārdoti izsolē. |} == Maršruti == === Esošie === [[Attēls:Solaris Trollino 18 2009.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Solaris (autobusi)|Solaris]] Trollino 18 III (GST-18).]] [[Attēls:Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]].]] [[Attēls:25. trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]]]] Kopš [[2021. gads|2021]]. gada [[16. augusts|16. augusta]] pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 19 trolejbusu maršrutos. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="140"|Sākums ! width="140"|Beigas ! width="350"|Papildinformācija |- | align="center" | [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | Atsevišķi reisi kursē līdz [[Kundziņsala]]i (iebraucot Sarkandaugavā). |- | align="center" | [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- | align="center" | [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] | [[Centrāltirgus]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] | [[Latvijas Universitāte]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] | [[Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | Atsevišķi reisi abos virzienos brauc caur A/S ''[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]''. |- | align="center" | [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Ziepniekkalns]] | |- |} === Bijušie === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="5" | Trolejbusu maršruti 1947. līdz 1950. gadā<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947. — 1950.], riga.mashke.org</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! width="50"|Atklāts ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Viesturdārzs]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | 04.11.1947 | Maršruts tika pagarināts līdz Pētersalas ielai. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Sarkandaugava]] | 17.07.1948 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 3.maršrutu un pagarināts līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | 20.07.1949 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 2.maršrutu. |- | align="center" | 3/2 | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | 03.09.1949 | Maršruts izveidots, apvienojot 2. un 3.maršrutu. Elektrificējot dzezceļa liniju maršrutu atkal sadalīja. |- | align="center" | 4 | Centrālā stacija | 21. jūlija laukums | 15.07.1950 | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Daugavpils iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | Maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | Rīgas stacija | 21. jūlija laukums | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1960. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Kultūras un atpūtas parks | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts 1965. gadā tika pagarināts līdz Tallinas ielai pa Turgeņeva un Avotu ielām. |- | align="center" | 4 | 21. jūlija laukums | [[Centrāltirgus]] | Maršruts tika atklāts 1950. gadā, bet 1961. gada oktobrī to pagarināja līdz Šmerlim. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | Ķeguma iela | Maršruts tika atklāts 1958. gadā, bet vēlāk tika saīsināts līdz rūpnīcai "VEF". |- | align="center" | 6A | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Kursēja līdz Biķernieku ielai, pēc 7.maršruta atklāšanas kļuva par 6.trolejbusu maršrutu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1966. gadā <ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | Tallinas iela | Brauca pa Turgeņeva, E. Birznieka-Upīša un Avotu ielām. No 1966. gada septembra brauca līdz 1905. gada parkam pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Rītupes ielai. |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai pa Biķernieku, Kastrānes un Vaidavas ielām. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Maršruts tika atklāts 1961. gadā līdz Āgenskalna priedēm (Melnsila ielai), tad tika pagarināts līdz kafejnīcai "Priedes". |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | V. Tereškovas (tag. Buļļu) iela | Maršruts tika atklāts 1961. gadā, bet vēlāk tika pagarināts līdz Iļģuciemam 2. |- | align="center" |10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Brauca pa Skolas ielu. |- | align="center" | 11 | [[Centrāltirgus]] | Akadēmijas iela | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar lokveida A un B trolejbusu maršrutiem. Vēlāk 11. maršruts kursēja pa jaunu trasi: Ieriķu iela - Inženieru iela. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Graudu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Līvciema ielai. |- | align="center" | 13 | [[Centrāltirgus]] | [[VEF]] | Maršruts tika atklāts 1965. gadā pa Turgeņeva, Lāčplēša, (tag.) A. Čaka un Pērnavas ielām. No 1966. gada oktobra kursēja pa Avotu un J. Asara ielām. |- | align="center" |14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa tag. A. Čaka un Marijas ielām. |- |} 1970. gados (apmēram no 1971. līdz 1973. gadam?) eksperimenta veidā parādījās maršruts A un B. A kursēja no Šmerļa pa Brīvības, Raiņa, Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, A.Deglava, Nīcgales, Dzelzavas, Vaidavas, Ūnijas, Kastrānes, Tālivalža, Aizkraukles, Lielvārdes, Brīvības līdz Šmerlim. B maršruts kusēja pa šo pašu ceļu pretējā virzienā. Pēc pāris gadiem A/B maršrutu slēdza un tā vietā parādījās 16.maršruts 'Šmerlis - Universitāte' (apkārt pa Lielvārdes, Tālivalža, Kastrānes, u.c. ielām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html|title=Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как ходил троллейбус...|website=web.archive.org|access-date=2020-06-11|date=2016-03-10|archive-date=2016-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20160310213353/http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html}}</ref> {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1975. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam, tagad tas ir slēgts, bet dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Darbdienās papildus kursēja arī 3k maršruts no Centrāltirgus līdz Ierēdņu ielai. |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | Tagad kursē no stadiona "Daugava" pa Vanšu tiltu līdz Agenskalnam. |- | align="center" | 6 | Vaidavas iela | Pilsoņu iela | Trolejbusi kursēja pa Kastrānes ielu, Biķernieku ielu, (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu un tālāk līdz Āgenskalnam.Vēlāk maršruts tika saīsināts un brauca no Klīniskās slimnīcas līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu. Vēlāk sāka kursēt pa (tag.) Vanšu tiltu. |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | [[Iļģuciems]] 2 | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Skolas ielu. Vēlāk kursēja pa (tag.) K. Valdemāra ielu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | Inženieru iela | Tagad kursē līdz centrālajai stacijai. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Līvciema iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- |12M |[[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |Līvciema iela | |- | align="center" | 13 | [[VEF|Rūpnīca "VEF"]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts darbdienās tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai. |- | align="center" | 14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Pērnavas ielu, (tag.) A.Čaka ielu. Vēlāk kursēja no Mežciema līdz Dzirnavu ielai pa (tag.) Brīvības, Dzirnavu, (tag.) K. Valdemāra ielām un Raiņa bulvāri, bet pēc tam līdz Raiņa bulvārim pa tag. Brīvības, Bruņinieku un K. Valdemāra ielām. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Inženieru iela | Šmerlis | Trolejbusi kursēja pa Avotu ielu, A.Deglava ielu. Vēlāk kursēja no Šmerļa līdz Dzelzavas ielai, bet darbdienās līdz Centrālajai stacijai. Pēc tam kursēja no Šmerļa līdz Katlakalna ielai. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1989. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika slēgts; dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | [[1990]]. gadā maršruts tika saīsināts līdz [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]]. |- | align="center" | 6 | Latviešu strēlnieku laukums | Pilsoņu iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | |- | align="center" | 8 | Latviešu strēlnieku laukums | Ābolu iela | Pārdēvēts par 27.trolejbusu. |- | align="center" | 9 | Latviešu strēlnieku laukums | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Maršruts tika slēgts. Daļēji aizvietots ar 20.autobusu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | Latviešu strēlnieku laukums | Līvciema iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | Stārķu iela | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Raiņa bulvāris]] | Kursēja pa tag. Brīvības, Bruņinieku, K. Valdemāra ielām, Raiņa bulvāri un atpakaļ pa Brīvības ielu. Tagad kursē līdz Esplanādei pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Katlakalna iela (Pļavnieki) | Šmerlis | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Sākotnēji maršruts kursēja līdz Kuģu ielai, tika pagarināts līdz Pilotu ielai, bet slēdzot trolejbusu satiksmi tag. Kaļķu ielā tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai. |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts sākotnēji kursēja pa A. Deglava ielu, bet no 1985. gada kursē pa Zemitānu pārvadu. |- | align="center" | 19 | Inženieru iela | Līvciema iela | Maršruts atklāts 1979. gadā bijušā 12M.maršruta vietā. Tagad kursē no Pētersalas ielas līdz Ziepniekkalnam. |- | | | | |- | align="center" | 20 | Pētersalas iela | Radiotehnikas (tag. Mūkusalas) iela | Sākotnēji kursēja līdz Merķeļa ielai, tad tika pagarināts pa tag. Salu tiltu. Tagad kursē no Latvijas universitātes līdz televīzijas centram Zaķusalā. Brīvdienāš trolejbuss kursēja no Pētersalas ielai līdz A/S <nowiki>''Dzintars''</nowiki> |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | Lāčplēša iela | Maršruts kursēja līdz Dzirnavu ielai, tad tika pagarināts līdz Lāčplēša ielai. |- | align="center" | 22 | Katlakalna iela ([[Pļavnieki]]) | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts atklāts 1985. gadā. |- | align="center" | 24 | Inženieru iela | Mālu iela | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 1991. līdz 2000. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 6 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa [[Grēcinieku iela|Grēcinieku]] un [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielām]]. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | Kafejnīca "Priedes" | Galapunkts ''Kafejnīca "Priedes"'' pārdēvēts par ''[[Āgenskalna priedes]]''. |- | align="center" | 8 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 9 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Iļģuciems]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 1964)|12]] | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām.<br />1996. gadā [[15. septembris|15. septembrī]] maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19M | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | Tika pārveidots uz 19.trolejbusu maršrūtu [[1994]]. gadā maršruts pagarināts no Inženieru ielas līdz [[Pētersalas iela]]i un no Līvciema ielas līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. |- |19 |[[Pētersalas iela]] |[[Ziepniekkalns|Ziepniekalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Mālu iela (Rīga)|Mālu iela]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2001. līdz 2005. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2]] | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | [[2002]]. gada 1. aprīlī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | [[2004]]. gada 1. augustā apvienots ar 6.maršrutu.<br />Trolejbusi kursē no "Daugavas" stadiona pāri [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltam]] līdz Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai. |- | align="center" | 6 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[2004]]. gada 1. augustā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[2001. gads|2001]]. gada [[11. jūlijs|11. jūlijā]] maršruts tika saīsināts līdz [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejam]].<br />[[2003. gads|2003]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršruts tika slēgts.<br />Kopš 2003. gada 1. septembra daļēji aizvietots ar [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.autobusu maršrutu]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | Kopš [[2003. gads|2003]]. gada [[3. novembris|3. novembra]] maršruts arī brīvdienās tika pagarināts līdz [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielai]].<br />[[2004]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielai]]. |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielai]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Pētersalas iela]]i. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2006. līdz 2010. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]].<br />[[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] maršrutu pārdēvēja par 27.trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] maršrutu pārdēvēja par 25. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "Dzintars" | |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | Maršruts izveidots [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]]. |- | align="center" | 27 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | Ābolu iela | Maršruts izveidots [[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]]. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2011. līdz 2021. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | Siltumtīklu pārbūves darbu dēļ no 16. augusta, uz laiku tiks slēgts 1. trolejbusa maršruts |- |1A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Berģuciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | No 2013. gada 1. aprīļa atsevišķi reisi kursē līdz Kundziņsalai (iebraucot Sarkandaugavā), aizstājot [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršrutu]]. |- |3A |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] - [[Sarkandaugava]] |[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |Rīgas svētku laikā no 19. augusta līdz 21. augustam kursēja 3a trolejbusu maršrūts (2011. gads) XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā (2015. gads) XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku koncertiem kursē 3a trolejbusu maršrūts (2018. gads) |- |3B |[[Centrāltirgus]] |[[Ierēdņu iela]] |„EuroBasket 2015” turnīra laikā tiks izveidots speciālais trolejbusa 3B maršruts |- | align="center" |[[4. trolejbusu maršruts (Rīga)|4]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |[[Ziepniekkalns]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts un daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12. maršrutā. 2020. gada 2. janvārī maršruts tika atjaunots un tagad trolejbusi kursē no Juglas līdz Ziepniekkalnam, aizstājot 40. autobusu maršrutu. [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|Atjaunotais]] maršruts gandrīz pilnībā sakrīt ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|vēsturisko]] 4.maršrutu. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- |5A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7]] | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts.<br />Daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12.maršrutā. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | [[Šmerlis]] | [[Āgenskalna priedes]] | Maršruts tika izveidots [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]], apvienojot [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|4]].un 7.maršrutu. |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Ķengarags]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | No 2018. gada 3. marta atsevišķi reisi iebrauc galapunktā A/S "Dzintars", aizstājot [[24. trolejbusu maršruts (Rīga)|24. trolejbusu maršrutu]]. |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršrutu]]. 2022. gada 1. septembrī maršruts tiks atjaunots un būs slēgts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Ziepniekkalns]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | 2013. gada 2. septembrī maršruts tika pagarināts līdz Ziepniekkalna autobusu galapunktam, likvidējot [[42. autobusu maršruts (Rīga)|42. autobusu maršrutu]]. |- |31 |[[Centrāltirgus]] |[[Berģuciems]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns 31.trolejbusu maršruts un būs slēgts [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1.autobusu maršruts]] |- |34 |[[Centrāltirgus]] |[[Zvēraudzētava]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns 34.trolejbusu maršruts un būs slēgts [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14.autobusu maršruts]] |- |35 |[[Centrāltirgus]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns 35.trolejbusu maršruts un būs slēgts [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5.autobusu maršruts]] |- | |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] ([[J.Asara iela]]) |XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā sabiedriskā transporta kustība tiks pieskaņota svētku pasākumiem un galvenajām norises vietām. Tiks nodrošināts papildu trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions” (2015. gads) Saistībā ar deju lieluzvedumu „Māras zeme” Daugavas stadionā, no plkst. 18:00 atbilstoši pasažieru plūsmai tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions”. (2018. gads) |- | |[[Latvijas Universitāte]] |[[Lucavsala]] |saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 17. maijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 21. jūnijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 27.jūljā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2018. gadā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 12. jūlijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 6. augustā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 21. augustā)''' |- |} == Skatīt arī == {| | |} * [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Trolleybuses in Riga|trolejbusi Rīgā}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas satiksme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru - Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu] * [https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pasazieru-ertibai-riga-tagad-tikai-zemas-gridas-trolejbusi/ Pasažieru ērtībai Rīgā tagad tikai zemās grīdas trolejbusi] {{Sabiedriskais transports Rīga}} {{Trolejbusu satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā| ]] 7kk2y7lyolh2s3213eucsucnf34byfy 3673078 3673077 2022-08-20T17:57:21Z Titāns 34176 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Trolejbusu satiksme Rīgā | fona krāsa = #0432C8 | logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]] | karte = [[Attēls:Rīga Trolejbusu maršruti.png|250px]] | valsts = {{flag|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1947|11|4}} | izmaksas = | kopējais garums = 323 km <ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> | līniju skaits = 20 | staciju skaits = | pieturu skaits = 381 (2014) | transporta vienīb = 302 (2012) 252 (2016) | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 42 528 273 (2017) | mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} [[Attēls:Trolleybus in Riga, Solaris Trollino 18 n°26716.jpg|thumb|275x275px|Trolejbuss Solaris Trollino 18 III Rīgā.]] '''Trolejbusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, reorganizējot "[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|Tramvaju un trolejbusu pārvaldi]]", pārvadājumus ar trolejbusiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas Satiksme]]". 2017. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti 42 528 273 pasažieri.<ref name="autogenerated2">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2018|1|22|SK}}</ref> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 19 trolejbusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz 323 km.<ref name="autogenerated1"/> Uz 2012. gada 1. jūniju "Rīgas Satiksmes" trolejbusu parks sastāvēja no 302 transporta vienībām.<ref name="autogenerated1" /> Rīgā atrodas 2 trolejbusu parki, viens — [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]], otrs — [[Torņakalns|Torņakalnā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2022) nedarbojas. == Vēsture == Lēmums par trolejbusu satiksmes izveidošanu [[Rīga|Rīgā]] tika pieņemts [[1947]]. gada sākumā. Tā paša gada februārī tika atklāts pirmais mācību trolejbusu maršruts no [[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacijas]] līdz [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tiltam]]. Tā kopējais garums bija aptuveni kilometrs, kustību tajā nodrošināja divi lietoti [[Jaroslavļa]]s Autobusu rūpnīcā būvēti JaTB trolejbusi.<ref name="riga.mashke.org">[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947.—1950.], riga.mashke.org</ref> Pirmais regulārais trolejbusu maršruts tika atklāts [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]], pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāra]] krustojumā. Trolejbusi jaunizveidotajā maršrutā kursēja no [[Viesturdārzs|Viesturdārza]] līdz [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielai]]. 1947. gada nogalē ekspluatācijā atradās trīs trolejbusi: divi JaTb tipa transportlīdzekļi un viens [[Maskava]]s Aviācijas rūpnīcā būvēts MTB-82 tipa trolejbuss. Sākotnēji transportlīdzekļi bāzējās 1.tramvaju depo (tagadējais 5.tramvaju depo) teritorijā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Vēlāk, pārveidojot 2.tramvaju depo par trolejbusu parku, tie tika pārvietoti uz tagadējo 1.trolejbusu parku Ganību dambī. 1947. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti nedaudz vairāk kā 169 tūkstoši pasažieru.<ref name="riga.mashke.org"/> [[1948]]. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. [[1961]]. gadā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas - 7. uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un 9. uz [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielu]]. Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie [[Škoda]] markas trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt [[1961]]. gadā, bet pilnībā tika noņemti no ekspluatācijas [[2001. gads|2001]]. gadā. Kopumā tika izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]] trolejbusi, kas tika saņemti [[1969]]. gadā un pirmie tika norakstīti jau [[1984]]. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]] trolejbusiem, kurus sāka saņemt [[1981]]. gadā un pēdējais tika norakstīts [[2001. gads|2001]]. gadā. Pirmos nākamās paaudzes [[Škoda]]s trolejbusus [[Škoda 14Tr01]] [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt [[1982]]. gadā un ekspluatācijā pirmie jaunā tipa trolejbusi tika nodoti [[1983]]. gada [[21. februāris|21. februārī]]. Nākamās modifikācijas [[Škoda 14Tr02]] trolejbusi parādījās sākot no [[1984]]. gada un tika iepirkti līdz pat [[1989]]. gadam. Savukārt no [[1989]]. gada līdz [[1991]]. gadam tika iepirkti posmainie trolejbusi [[Škoda 15Tr]]. 90. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, tika iepirktas trolejbusu [[Škoda 14Tr]] un [[Škoda 15Tr]] uzlabotās versijas, attiecīgi - [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Bet [[1999]]. gadā eksperimenta kārtā tika iepirkts viens rūpnīcas "Belkomunmaš" ražotais trolejbuss AKSM-333, [[2001. gads|2001]]. gadā tika saņemti vēl 10 šādi trolejbusi, pēdējie tika norakstīti [[2015. gads|2015]]. gadā. Laikā no [[2001. gads|2001]]. gada līdz [[2007. gads|2007]]. gadam tika iepirkti 52 [[Solaris Trollino 18]] trolejbusi. 2007.—2009. gadā tika iepirkti 150 firmas "Škoda" trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem lielākā daļa ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru, pēc šo trolejbusu piegādes liela daļa Škoda 14Tr trolejbusu tika norakstīti. No [[2014]]. gada oktobra tiek piegādāti [[Škoda 27Tr Solaris]] trolejbusi, pavisam plānots piegādāt 125 trolejbusus, kuri visi būs posmainie un ar dīzeļģeneratoru. No [[2022. gads|2022]]. gada jūnijā tiek izņemti visi no ekspluatācijas [[Solaris Trollino 18|Solaris Trollino 18 II]] Ganz no līnijas. == Trolejbusu parki == [[Attēls:Trolejbuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Trolejbuss uz [[Akmens tilts|Akmens tilta]] 2009. gadā]] === 1.trolejbusu parks === * Adrese: Ganību dambis 32, [[Rīga]] ([[Sarkandaugava]]) * Apkalpo maršrutus: 3, 4, 5, 11, 12, 13, 15, 16, 19 un 22.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 2. un 10. trolejbusu maršrutu. Sākotnēji tikai 1. trolejbusu parks apkalpoja 15. trolejbusu maršrutu.</ref> === 2.trolejbusu parks === * Adrese: Jelgavas iela 37, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpo maršrutus: 4, 9, 12, 14, 17, 18, 19, 23, 25 un 27.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 6. un 12. trolejbusu maršrutu. Tāpat arī pārnumurētos maršrutus (8. un 21.) apkalpoja 2. trolejbusu parks.</ref> == Trolejbusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm Rīgas Trolejbuss<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [https://transphoto.org/show.php?did=116 1.] un [https://transphoto.org/show.php?did=117 2.] trolejbusu parkā. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/List/list_lat.htm Ritošā sastāva Saraksts]</ref> !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz-Škoda [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz | <center> [[2005. gads|2005]] - [[2007. gads|2007]] | <center> [[2005. gads|2005]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|17]] [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|8]] | |- | rowspan="2" | [[Škoda]] | rowspan="2" | [[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] | <center> [[2006. gads|2006]] - [[2008. gads|2008]] | <center> [[2006. gads|2006]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|35]] | Bez dīzeļģeneratora. 2020. gadā 5 izņemti no ekspluatācijas. 2020. gadā 20 pārdoti izsolē.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/iepirkumi/izsoles/pazinojums-par-transportlidzeklu-pardosanu-izsole/|title=Paziņojums par transportlīdzekļu pārdošanu izsolē : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-12-07}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=425&cid=35|title=Rīga, Škoda 24Tr Irisbus Citelis — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | <center> [[2008. gads|2008]] - [[2009. gads|2009]] | <center> [[2008. gads|2008]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|89]] | Ar dīzeļģeneratoru. 2020. gadā 1 izņemts no ekspluatācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/117992/|title=Rīga, trolejbuss № 29135|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | [[Škoda]] <br />[[Solaris Bus & Coach]] | [[Škoda 27Tr Solaris|27Tr]] | <center> [[2014]] - 2020. jūnijs | <center> [[2015|2014]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 27Tr Solaris reģistrācijas numuri|99 (no 125)]] | Ar dīzeļģeneratoru. '''2013'''. gadā: "''Līgums paredz 125 savienoto 18 metrus garu trolejbusu "Škoda 27 TR" piegādi "Rīgas satiksmei" 5 gadu laikā ar iespēju palielināt piegādes apjomu vēl par 38 trolejbusiem''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-ligumu-par-125-trolejbusu-piegadi-slegs-ar-skoda-electric/|title="Rīgas satiksme" līgumu par 125 trolejbusu piegādi slēgs ar "Škoda Electric" : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> '''2019'''. gadā: "''Saskaņā ar noslēgto vienošanos līdz 2020. gada jūnijam tiks pabeigta 48 trolejbusu piegāde Rīgas satiksmei.''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-vienojusies-ar-skoda-electric-par-trolejbusu-piegades-liguma-izpildes-pabeigsanu/|title=Rīgas satiksme vienojusies ar Škoda Electric par trolejbusu piegādes līguma izpildes pabeigšanu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18,75 H2|Trollino 18,75 H2]] | <center> [[2017. gads|2017]]. nov. - [[2018. gads|2018]]. dec. | <center> [[2020. gads|2020]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Solaris Trollino 18,75 H2 reģistrācijas numuri|10]] | Ar ūdeņraža dzinēju.<br>Pirmais šāda veida projekts pasaulē. Tika piegādāti visi desmit trolejbusi, taču to dzinēji ilgstoši nespēja veikt ūdeņraža indukciju un nebija iedarbināmi. 2019. gada 18. decembrī, pēc ilgstošas kavēšanās, ekspluatācijā tika nodota ūdeņraža uzpildes stacijas ēka<ref name=":0">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nodota-ekspluatacija-baltija-pirma-udenraza-uzpildes-stacija/ Nodota ekspluatācijā Baltijā pirmā ūdeņraža uzpildes stacija]</ref> taču pašas iekārtas vēl aizvien nedarbojas, nav reģistrētas un nav nodotas ekspluatācijā.<ref name=":1">[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/22.12.2019-rs-par-322-000-eiro-algoja-konsultantus-udenraza-stacijai.id175915/ LTV: Ekspluatācijā nav nodotas ūdeņraža uzpildes iekārtas]</ref> 2020. gada 25. martā Rīgā 4. trolejbusa maršrutā sāka kursēt ar ūdeņradi darbinami trolejbusi.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-4-trolejbusa-marsruta-sak-kurset-ar-udenradi-darbinami-trolejbusi.a353051/</ref> |} === Ekspluatācijā bijušie trolejbusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | rowspan="3" | JaTB <ref group="P">Jaroslavļas Valsts automobiļu 3. rūpnīca</ref> | [[JaTB-1]] | <center> [[1947]] - | <center> [[1947]] - | <center> 3 | Tika piegādāti lietoti. |- | [[MTB-82]] | <center> [[1948]] - [[1961]] | <center> [[1948]] - [[1971]] | <center> 100 | |- | [[TBES]] | <center> [[1960]] | <center> | <center> 7 | |- |ZiU |[[ZiU-5]] / [[ZiU-5D]] | <center> [[1965]] - [[1965]]<br />[[1968]] | <center> | <center> 78 | |- | rowspan="9" | [[Škoda]] | [[Škoda 8Tr|8Tr]] | <center> [[1960]] - [[1961]] | <center> | <center> 25 | |- |[[Škoda 9Tr|9Tr]] |<center> [[1962]] - [[1978]] | <center> | <center> | |- |[[Škoda 12Tr|12Tr]] / [[Škoda 12TrH|12TrH]] |<center> [[1969]] - [[1982]] | <center> [[1969]] - [[2001. gads|2001]] | <center> 103 | 12Tr bija divu 8Tr vai 9Tr apvienojums vienā sastāvā.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Skoda-12Tr/Skoda-12Tr_lat.htm Rīgas Trolejbuss || Trolejbusvilcieni<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><br />Izmantotās modifikācijas: [[12Tr14]], [[12Tr15]], [[12Tr16]],<br />[[12Tr17]], [[12Tr19]], [[12Tr20]], [[12Tr21]], [[12Tr24]], [[12Tr27]], [[12Tr29]] |- | [[ZiU-9]] | <center> [[1978]] | <center> | <center> 12 | |- | [[Škoda 9TrH|9TrH]] | <center> [[1979]] - [[1982]] | <center> | <center> 80 | Burts '''H''' apzīmē divdurvju versiju. |- |[[Škoda 14Tr|14Тr]] |<center> [[1982]] - [[1989]]<br />[[1995]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1982]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14Tr reģistrācijas numuri|270]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 14TrM|14ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14TrM reģistrācijas numuri|28]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā;<br />divi tiek izmantoti mācību nolūkos |- |[[Škoda 15Tr|15Тr]] |<center> [[1989]] - [[1991]] |<center> [[1989]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15Tr reģistrācijas numuri|25]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 15TrM|15ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15TrM reģistrācijas numuri|10]] | Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- | Belkomunmaš | [[AKSM-333]] | <center> [[1999]] - [[2001. gads|2001]] | <center> [[1999]] - [[2015]] | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu AKSM-333 reģistrācijas numuri|11]] | |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18|Trollino 18 II]] Ganz |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2005. gads|2005]] |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2022. gads|2022]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri|27]] |3 Izņemti no ekspluatācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/128866/|title=Rīga, trolejbuss № 16011|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/7560/|title=Rīga, trolejbuss № 16000|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/102529/|title=Rīga, trolejbuss № 16088|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2020. gadā izsolē 5 trolejbusi pārdoti Moldovai.<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=6331&cid=35|title=Rīga, Solaris Trollino II 18 Ganz — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2022. gadā izņemti visi modeļi no ekspluatācijā. |- |Škoda |[[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] |<center>2006-2009 |<center> 2006 - pašlaik |<center>[[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri 2|26]] |6 Izņemti no ekspluatācijas 2020. gadā 20 pārdoti izsolē. |} == Maršruti == === Esošie === [[Attēls:Solaris Trollino 18 2009.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Solaris (autobusi)|Solaris]] Trollino 18 III (GST-18).]] [[Attēls:Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]].]] [[Attēls:25. trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]]]] Kopš [[2021. gads|2021]]. gada [[16. augusts|16. augusta]] pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 19 trolejbusu maršrutos. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="140"|Sākums ! width="140"|Beigas ! width="350"|Papildinformācija |- | align="center" | [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | Atsevišķi reisi kursē līdz [[Kundziņsala]]i (iebraucot Sarkandaugavā). |- | align="center" | [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- | align="center" | [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] | [[Centrāltirgus]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] | [[Latvijas Universitāte]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] | [[Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | Atsevišķi reisi abos virzienos brauc caur A/S ''[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]''. |- | align="center" | [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Ziepniekkalns]] | |- |} === Bijušie === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="5" | Trolejbusu maršruti 1947. līdz 1950. gadā<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947. — 1950.], riga.mashke.org</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! width="50"|Atklāts ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Viesturdārzs]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | 04.11.1947 | Maršruts tika pagarināts līdz Pētersalas ielai. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Sarkandaugava]] | 17.07.1948 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 3.maršrutu un pagarināts līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | 20.07.1949 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 2.maršrutu. |- | align="center" | 3/2 | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | 03.09.1949 | Maršruts izveidots, apvienojot 2. un 3.maršrutu. Elektrificējot dzezceļa liniju maršrutu atkal sadalīja. |- | align="center" | 4 | Centrālā stacija | 21. jūlija laukums | 15.07.1950 | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Daugavpils iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | Maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | Rīgas stacija | 21. jūlija laukums | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1960. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Kultūras un atpūtas parks | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts 1965. gadā tika pagarināts līdz Tallinas ielai pa Turgeņeva un Avotu ielām. |- | align="center" | 4 | 21. jūlija laukums | [[Centrāltirgus]] | Maršruts tika atklāts 1950. gadā, bet 1961. gada oktobrī to pagarināja līdz Šmerlim. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | Ķeguma iela | Maršruts tika atklāts 1958. gadā, bet vēlāk tika saīsināts līdz rūpnīcai "VEF". |- | align="center" | 6A | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Kursēja līdz Biķernieku ielai, pēc 7.maršruta atklāšanas kļuva par 6.trolejbusu maršrutu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1966. gadā <ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | Tallinas iela | Brauca pa Turgeņeva, E. Birznieka-Upīša un Avotu ielām. No 1966. gada septembra brauca līdz 1905. gada parkam pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Rītupes ielai. |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai pa Biķernieku, Kastrānes un Vaidavas ielām. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Maršruts tika atklāts 1961. gadā līdz Āgenskalna priedēm (Melnsila ielai), tad tika pagarināts līdz kafejnīcai "Priedes". |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | V. Tereškovas (tag. Buļļu) iela | Maršruts tika atklāts 1961. gadā, bet vēlāk tika pagarināts līdz Iļģuciemam 2. |- | align="center" |10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Brauca pa Skolas ielu. |- | align="center" | 11 | [[Centrāltirgus]] | Akadēmijas iela | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar lokveida A un B trolejbusu maršrutiem. Vēlāk 11. maršruts kursēja pa jaunu trasi: Ieriķu iela - Inženieru iela. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Graudu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Līvciema ielai. |- | align="center" | 13 | [[Centrāltirgus]] | [[VEF]] | Maršruts tika atklāts 1965. gadā pa Turgeņeva, Lāčplēša, (tag.) A. Čaka un Pērnavas ielām. No 1966. gada oktobra kursēja pa Avotu un J. Asara ielām. |- | align="center" |14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa tag. A. Čaka un Marijas ielām. |- |} 1970. gados (apmēram no 1971. līdz 1973. gadam?) eksperimenta veidā parādījās maršruts A un B. A kursēja no Šmerļa pa Brīvības, Raiņa, Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, A.Deglava, Nīcgales, Dzelzavas, Vaidavas, Ūnijas, Kastrānes, Tālivalža, Aizkraukles, Lielvārdes, Brīvības līdz Šmerlim. B maršruts kusēja pa šo pašu ceļu pretējā virzienā. Pēc pāris gadiem A/B maršrutu slēdza un tā vietā parādījās 16.maršruts 'Šmerlis - Universitāte' (apkārt pa Lielvārdes, Tālivalža, Kastrānes, u.c. ielām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html|title=Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как ходил троллейбус...|website=web.archive.org|access-date=2020-06-11|date=2016-03-10|archive-date=2016-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20160310213353/http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html}}</ref> {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1975. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam, tagad tas ir slēgts, bet dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Darbdienās papildus kursēja arī 3k maršruts no Centrāltirgus līdz Ierēdņu ielai. |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | Tagad kursē no stadiona "Daugava" pa Vanšu tiltu līdz Agenskalnam. |- | align="center" | 6 | Vaidavas iela | Pilsoņu iela | Trolejbusi kursēja pa Kastrānes ielu, Biķernieku ielu, (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu un tālāk līdz Āgenskalnam.Vēlāk maršruts tika saīsināts un brauca no Klīniskās slimnīcas līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu. Vēlāk sāka kursēt pa (tag.) Vanšu tiltu. |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | [[Iļģuciems]] 2 | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Skolas ielu. Vēlāk kursēja pa (tag.) K. Valdemāra ielu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | Inženieru iela | Tagad kursē līdz centrālajai stacijai. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Līvciema iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- |12M |[[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |Līvciema iela | |- | align="center" | 13 | [[VEF|Rūpnīca "VEF"]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts darbdienās tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai. |- | align="center" | 14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Pērnavas ielu, (tag.) A.Čaka ielu. Vēlāk kursēja no Mežciema līdz Dzirnavu ielai pa (tag.) Brīvības, Dzirnavu, (tag.) K. Valdemāra ielām un Raiņa bulvāri, bet pēc tam līdz Raiņa bulvārim pa tag. Brīvības, Bruņinieku un K. Valdemāra ielām. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Inženieru iela | Šmerlis | Trolejbusi kursēja pa Avotu ielu, A.Deglava ielu. Vēlāk kursēja no Šmerļa līdz Dzelzavas ielai, bet darbdienās līdz Centrālajai stacijai. Pēc tam kursēja no Šmerļa līdz Katlakalna ielai. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1989. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika slēgts; dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | [[1990]]. gadā maršruts tika saīsināts līdz [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]]. |- | align="center" | 6 | Latviešu strēlnieku laukums | Pilsoņu iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | |- | align="center" | 8 | Latviešu strēlnieku laukums | Ābolu iela | Pārdēvēts par 27.trolejbusu. |- | align="center" | 9 | Latviešu strēlnieku laukums | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Maršruts tika slēgts. Daļēji aizvietots ar 20.autobusu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | Latviešu strēlnieku laukums | Līvciema iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | Stārķu iela | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Raiņa bulvāris]] | Kursēja pa tag. Brīvības, Bruņinieku, K. Valdemāra ielām, Raiņa bulvāri un atpakaļ pa Brīvības ielu. Tagad kursē līdz Esplanādei pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Katlakalna iela (Pļavnieki) | Šmerlis | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Sākotnēji maršruts kursēja līdz Kuģu ielai, tika pagarināts līdz Pilotu ielai, bet slēdzot trolejbusu satiksmi tag. Kaļķu ielā tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai. |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts sākotnēji kursēja pa A. Deglava ielu, bet no 1985. gada kursē pa Zemitānu pārvadu. |- | align="center" | 19 | Inženieru iela | Līvciema iela | Maršruts atklāts 1979. gadā bijušā 12M.maršruta vietā. Tagad kursē no Pētersalas ielas līdz Ziepniekkalnam. |- | | | | |- | align="center" | 20 | Pētersalas iela | Radiotehnikas (tag. Mūkusalas) iela | Sākotnēji kursēja līdz Merķeļa ielai, tad tika pagarināts pa tag. Salu tiltu. Tagad kursē no Latvijas universitātes līdz televīzijas centram Zaķusalā. Brīvdienāš trolejbuss kursēja no Pētersalas ielai līdz A/S <nowiki>''Dzintars''</nowiki> |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | Lāčplēša iela | Maršruts kursēja līdz Dzirnavu ielai, tad tika pagarināts līdz Lāčplēša ielai. |- | align="center" | 22 | Katlakalna iela ([[Pļavnieki]]) | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts atklāts 1985. gadā. |- | align="center" | 24 | Inženieru iela | Mālu iela | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 1991. līdz 2000. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 6 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa [[Grēcinieku iela|Grēcinieku]] un [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielām]]. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | Kafejnīca "Priedes" | Galapunkts ''Kafejnīca "Priedes"'' pārdēvēts par ''[[Āgenskalna priedes]]''. |- | align="center" | 8 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 9 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Iļģuciems]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 1964)|12]] | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām.<br />1996. gadā [[15. septembris|15. septembrī]] maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19M | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | Tika pārveidots uz 19.trolejbusu maršrūtu [[1994]]. gadā maršruts pagarināts no Inženieru ielas līdz [[Pētersalas iela]]i un no Līvciema ielas līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. |- |19 |[[Pētersalas iela]] |[[Ziepniekkalns|Ziepniekalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Mālu iela (Rīga)|Mālu iela]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2001. līdz 2005. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2]] | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | [[2002]]. gada 1. aprīlī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | [[2004]]. gada 1. augustā apvienots ar 6.maršrutu.<br />Trolejbusi kursē no "Daugavas" stadiona pāri [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltam]] līdz Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai. |- | align="center" | 6 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[2004]]. gada 1. augustā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[2001. gads|2001]]. gada [[11. jūlijs|11. jūlijā]] maršruts tika saīsināts līdz [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejam]].<br />[[2003. gads|2003]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršruts tika slēgts.<br />Kopš 2003. gada 1. septembra daļēji aizvietots ar [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.autobusu maršrutu]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | Kopš [[2003. gads|2003]]. gada [[3. novembris|3. novembra]] maršruts arī brīvdienās tika pagarināts līdz [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielai]].<br />[[2004]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielai]]. |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielai]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Pētersalas iela]]i. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2006. līdz 2010. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]].<br />[[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] maršrutu pārdēvēja par 27.trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] maršrutu pārdēvēja par 25. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "Dzintars" | |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | Maršruts izveidots [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]]. |- | align="center" | 27 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | Ābolu iela | Maršruts izveidots [[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]]. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2011. līdz 2021. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | Siltumtīklu pārbūves darbu dēļ no 16. augusta, uz laiku tiks slēgts 1. trolejbusa maršruts |- |1A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Berģuciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | No 2013. gada 1. aprīļa atsevišķi reisi kursē līdz Kundziņsalai (iebraucot Sarkandaugavā), aizstājot [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršrutu]]. |- |3A |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] - [[Sarkandaugava]] |[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |Rīgas svētku laikā no 19. augusta līdz 21. augustam kursēja 3a trolejbusu maršrūts (2011. gads) XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā (2015. gads) XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku koncertiem kursē 3a trolejbusu maršrūts (2018. gads) |- |3B |[[Centrāltirgus]] |[[Ierēdņu iela]] |„EuroBasket 2015” turnīra laikā tiks izveidots speciālais trolejbusa 3B maršruts |- | align="center" |[[4. trolejbusu maršruts (Rīga)|4]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |[[Ziepniekkalns]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts un daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12. maršrutā. 2020. gada 2. janvārī maršruts tika atjaunots un tagad trolejbusi kursē no Juglas līdz Ziepniekkalnam, aizstājot 40. autobusu maršrutu. [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|Atjaunotais]] maršruts gandrīz pilnībā sakrīt ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|vēsturisko]] 4.maršrutu. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- |5A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7]] | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts.<br />Daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12.maršrutā. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | [[Šmerlis]] | [[Āgenskalna priedes]] | Maršruts tika izveidots [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]], apvienojot [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|4]].un 7.maršrutu. |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Ķengarags]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | No 2018. gada 3. marta atsevišķi reisi iebrauc galapunktā A/S "Dzintars", aizstājot [[24. trolejbusu maršruts (Rīga)|24. trolejbusu maršrutu]]. |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršrutu]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Ziepniekkalns]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | 2013. gada 2. septembrī maršruts tika pagarināts līdz Ziepniekkalna autobusu galapunktam, likvidējot [[42. autobusu maršruts (Rīga)|42. autobusu maršrutu]]. |- |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] ([[J.Asara iela]]) |XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā sabiedriskā transporta kustība tiks pieskaņota svētku pasākumiem un galvenajām norises vietām. Tiks nodrošināts papildu trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions” (2015. gads) Saistībā ar deju lieluzvedumu „Māras zeme” Daugavas stadionā, no plkst. 18:00 atbilstoši pasažieru plūsmai tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions”. (2018. gads) |- | |[[Latvijas Universitāte]] |[[Lucavsala]] |saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 17. maijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 21. jūnijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 27.jūljā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2018. gadā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 12. jūlijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 6. augustā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 21. augustā)''' |- |} == Skatīt arī == {| | |} * [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Trolleybuses in Riga|trolejbusi Rīgā}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas satiksme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru - Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu] * [https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pasazieru-ertibai-riga-tagad-tikai-zemas-gridas-trolejbusi/ Pasažieru ērtībai Rīgā tagad tikai zemās grīdas trolejbusi] {{Sabiedriskais transports Rīga}} {{Trolejbusu satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā| ]] i20udxgml7bg654vmcd4k3l6fjbyxbt 3673115 3673078 2022-08-20T18:48:35Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Trolejbusu satiksme Rīgā | fona krāsa = #0432C8 | logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]] | karte = [[Attēls:Rīga Trolejbusu maršruti.png|250px]] | valsts = {{flag|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1947|11|4}} | izmaksas = | kopējais garums = 323 km <ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> | līniju skaits = 20 | staciju skaits = | pieturu skaits = 381 (2014) | transporta vienīb = 302 (2012) 252 (2016) | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 42 528 273 (2017) | mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} [[Attēls:Trolleybus in Riga, Solaris Trollino 18 n°26716.jpg|thumb|275x275px|Trolejbuss Solaris Trollino 18 III Rīgā.]] '''Trolejbusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, reorganizējot "[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|Tramvaju un trolejbusu pārvaldi]]", pārvadājumus ar trolejbusiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas Satiksme]]". 2017. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti 42 528 273 pasažieri.<ref name="autogenerated2">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2018|1|22|SK}}</ref> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 19 trolejbusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz 323 km.<ref name="autogenerated1"/> Uz 2012. gada 1. jūniju "Rīgas Satiksmes" trolejbusu parks sastāvēja no 302 transporta vienībām.<ref name="autogenerated1" /> Rīgā atrodas 2 trolejbusu parki, viens — [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]], otrs — [[Torņakalns|Torņakalnā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2022) nedarbojas. == Vēsture == Lēmums par trolejbusu satiksmes izveidošanu [[Rīga|Rīgā]] tika pieņemts [[1947]]. gada sākumā. Tā paša gada februārī tika atklāts pirmais mācību trolejbusu maršruts no [[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacijas]] līdz [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tiltam]]. Tā kopējais garums bija aptuveni kilometrs, kustību tajā nodrošināja divi lietoti [[Jaroslavļa]]s Autobusu rūpnīcā būvēti JaTB trolejbusi.<ref name="riga.mashke.org">[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947.—1950.], riga.mashke.org</ref> Pirmais regulārais trolejbusu maršruts tika atklāts [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]], pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāra]] krustojumā. Trolejbusi jaunizveidotajā maršrutā kursēja no [[Viesturdārzs|Viesturdārza]] līdz [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielai]]. 1947. gada nogalē ekspluatācijā atradās trīs trolejbusi: divi JaTb tipa transportlīdzekļi un viens [[Maskava]]s Aviācijas rūpnīcā būvēts MTB-82 tipa trolejbuss. Sākotnēji transportlīdzekļi bāzējās 1.tramvaju depo (tagadējais 5.tramvaju depo) teritorijā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Vēlāk, pārveidojot 2.tramvaju depo par trolejbusu parku, tie tika pārvietoti uz tagadējo 1.trolejbusu parku Ganību dambī. 1947. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti nedaudz vairāk kā 169 tūkstoši pasažieru.<ref name="riga.mashke.org"/> [[1948]]. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. [[1961]]. gadā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas - 7. uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un 9. uz [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielu]]. Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie [[Škoda]] markas trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt [[1961]]. gadā, bet pilnībā tika noņemti no ekspluatācijas [[2001. gads|2001]]. gadā. Kopumā tika izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]] trolejbusi, kas tika saņemti [[1969]]. gadā un pirmie tika norakstīti jau [[1984]]. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]] trolejbusiem, kurus sāka saņemt [[1981]]. gadā un pēdējais tika norakstīts [[2001. gads|2001]]. gadā. Pirmos nākamās paaudzes [[Škoda]]s trolejbusus [[Škoda 14Tr01]] [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt [[1982]]. gadā un ekspluatācijā pirmie jaunā tipa trolejbusi tika nodoti [[1983]]. gada [[21. februāris|21. februārī]]. Nākamās modifikācijas [[Škoda 14Tr02]] trolejbusi parādījās sākot no [[1984]]. gada un tika iepirkti līdz pat [[1989]]. gadam. Savukārt no [[1989]]. gada līdz [[1991]]. gadam tika iepirkti posmainie trolejbusi [[Škoda 15Tr]]. 90. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, tika iepirktas trolejbusu [[Škoda 14Tr]] un [[Škoda 15Tr]] uzlabotās versijas, attiecīgi - [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Bet [[1999]]. gadā eksperimenta kārtā tika iepirkts viens rūpnīcas "Belkomunmaš" ražotais trolejbuss AKSM-333, [[2001. gads|2001]]. gadā tika saņemti vēl 10 šādi trolejbusi, pēdējie tika norakstīti [[2015. gads|2015]]. gadā. Laikā no [[2001. gads|2001]]. gada līdz [[2007. gads|2007]]. gadam tika iepirkti 52 [[Solaris Trollino 18]] trolejbusi. 2007.—2009. gadā tika iepirkti 150 firmas "Škoda" trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem lielākā daļa ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru, pēc šo trolejbusu piegādes liela daļa Škoda 14Tr trolejbusu tika norakstīti. No [[2014]]. gada oktobra tiek piegādāti [[Škoda 27Tr Solaris]] trolejbusi, pavisam plānots piegādāt 125 trolejbusus, kuri visi būs posmainie un ar dīzeļģeneratoru. No [[2022. gads|2022]]. gada jūnijā tiek izņemti visi no ekspluatācijas [[Solaris Trollino 18|Solaris Trollino 18 II]] Ganz no līnijas. == Trolejbusu parki == [[Attēls:Trolejbuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Trolejbuss uz [[Akmens tilts|Akmens tilta]] 2009. gadā]] === 1.trolejbusu parks === * Adrese: Ganību dambis 32, [[Rīga]] ([[Sarkandaugava]]) * Apkalpo maršrutus: 3, 4, 5, 11, 12, 13, 15, 16, 19 un 22.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 2. un 10. trolejbusu maršrutu. Sākotnēji tikai 1. trolejbusu parks apkalpoja 15. trolejbusu maršrutu.</ref> === 2.trolejbusu parks === * Adrese: Jelgavas iela 37, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpo maršrutus: 4, 9, 12, 14, 17, 18, 19, 23, 25 un 27.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 6. un 12. trolejbusu maršrutu. Tāpat arī pārnumurētos maršrutus (8. un 21.) apkalpoja 2. trolejbusu parks.</ref> == Trolejbusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm Rīgas Trolejbuss<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [https://transphoto.org/show.php?did=116 1.] un [https://transphoto.org/show.php?did=117 2.] trolejbusu parkā. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/List/list_lat.htm Ritošā sastāva Saraksts]</ref> !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz-Škoda [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz | <center> [[2005. gads|2005]] - [[2007. gads|2007]] | <center> [[2005. gads|2005]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|17]] [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|8]] | |- | rowspan="2" | [[Škoda]] | rowspan="2" | [[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] | <center> [[2006. gads|2006]] - [[2008. gads|2008]] | <center> [[2006. gads|2006]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|35]] | Bez dīzeļģeneratora. 2020. gadā 5 izņemti no ekspluatācijas. 2020. gadā 20 pārdoti izsolē.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/iepirkumi/izsoles/pazinojums-par-transportlidzeklu-pardosanu-izsole/|title=Paziņojums par transportlīdzekļu pārdošanu izsolē : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-12-07}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=425&cid=35|title=Rīga, Škoda 24Tr Irisbus Citelis — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | <center> [[2008. gads|2008]] - [[2009. gads|2009]] | <center> [[2008. gads|2008]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|89]] | Ar dīzeļģeneratoru. 2020. gadā 1 izņemts no ekspluatācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/117992/|title=Rīga, trolejbuss № 29135|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | [[Škoda]] <br />[[Solaris Bus & Coach]] | [[Škoda 27Tr Solaris|27Tr]] | <center> [[2014]] - 2020. jūnijs | <center> [[2015|2014]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 27Tr Solaris reģistrācijas numuri|99 (no 125)]] | Ar dīzeļģeneratoru. '''2013'''. gadā: "''Līgums paredz 125 savienoto 18 metrus garu trolejbusu "Škoda 27 TR" piegādi "Rīgas satiksmei" 5 gadu laikā ar iespēju palielināt piegādes apjomu vēl par 38 trolejbusiem''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-ligumu-par-125-trolejbusu-piegadi-slegs-ar-skoda-electric/|title="Rīgas satiksme" līgumu par 125 trolejbusu piegādi slēgs ar "Škoda Electric" : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> '''2019'''. gadā: "''Saskaņā ar noslēgto vienošanos līdz 2020. gada jūnijam tiks pabeigta 48 trolejbusu piegāde Rīgas satiksmei.''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-vienojusies-ar-skoda-electric-par-trolejbusu-piegades-liguma-izpildes-pabeigsanu/|title=Rīgas satiksme vienojusies ar Škoda Electric par trolejbusu piegādes līguma izpildes pabeigšanu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18,75 H2|Trollino 18,75 H2]] | <center> [[2017. gads|2017]]. nov. - [[2018. gads|2018]]. dec. | <center> [[2020. gads|2020]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Solaris Trollino 18,75 H2 reģistrācijas numuri|10]] | Ar ūdeņraža dzinēju.<br>Pirmais šāda veida projekts pasaulē. Tika piegādāti visi desmit trolejbusi, taču to dzinēji ilgstoši nespēja veikt ūdeņraža indukciju un nebija iedarbināmi. 2019. gada 18. decembrī, pēc ilgstošas kavēšanās, ekspluatācijā tika nodota ūdeņraža uzpildes stacijas ēka<ref name=":0">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nodota-ekspluatacija-baltija-pirma-udenraza-uzpildes-stacija/ Nodota ekspluatācijā Baltijā pirmā ūdeņraža uzpildes stacija]</ref> taču pašas iekārtas vēl aizvien nedarbojas, nav reģistrētas un nav nodotas ekspluatācijā.<ref name=":1">[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/22.12.2019-rs-par-322-000-eiro-algoja-konsultantus-udenraza-stacijai.id175915/ LTV: Ekspluatācijā nav nodotas ūdeņraža uzpildes iekārtas]</ref> 2020. gada 25. martā Rīgā 4. trolejbusa maršrutā sāka kursēt ar ūdeņradi darbinami trolejbusi.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-4-trolejbusa-marsruta-sak-kurset-ar-udenradi-darbinami-trolejbusi.a353051/</ref> |} === Ekspluatācijā bijušie trolejbusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | rowspan="3" | JaTB <ref group="P">Jaroslavļas Valsts automobiļu 3. rūpnīca</ref> | [[JaTB-1]] | <center> [[1947]] - | <center> [[1947]] - | <center> 3 | Tika piegādāti lietoti. |- | [[MTB-82]] | <center> [[1948]] - [[1961]] | <center> [[1948]] - [[1971]] | <center> 100 | |- | [[TBES]] | <center> [[1960]] | <center> | <center> 7 | |- |ZiU |[[ZiU-5]] / [[ZiU-5D]] | <center> [[1965]] - [[1965]]<br />[[1968]] | <center> | <center> 78 | |- | rowspan="9" | [[Škoda]] | [[Škoda 8Tr|8Tr]] | <center> [[1960]] - [[1961]] | <center> | <center> 25 | |- |[[Škoda 9Tr|9Tr]] |<center> [[1962]] - [[1978]] | <center> | <center> | |- |[[Škoda 12Tr|12Tr]] / [[Škoda 12TrH|12TrH]] |<center> [[1969]] - [[1982]] | <center> [[1969]] - [[2001. gads|2001]] | <center> 103 | 12Tr bija divu 8Tr vai 9Tr apvienojums vienā sastāvā.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Skoda-12Tr/Skoda-12Tr_lat.htm Rīgas Trolejbuss || Trolejbusvilcieni<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><br />Izmantotās modifikācijas: [[12Tr14]], [[12Tr15]], [[12Tr16]],<br />[[12Tr17]], [[12Tr19]], [[12Tr20]], [[12Tr21]], [[12Tr24]], [[12Tr27]], [[12Tr29]] |- | [[ZiU-9]] | <center> [[1978]] | <center> | <center> 12 | |- | [[Škoda 9TrH|9TrH]] | <center> [[1979]] - [[1982]] | <center> | <center> 80 | Burts '''H''' apzīmē divdurvju versiju. |- |[[Škoda 14Tr|14Тr]] |<center> [[1982]] - [[1989]]<br />[[1995]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1982]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14Tr reģistrācijas numuri|270]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 14TrM|14ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14TrM reģistrācijas numuri|28]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā;<br />divi tiek izmantoti mācību nolūkos |- |[[Škoda 15Tr|15Тr]] |<center> [[1989]] - [[1991]] |<center> [[1989]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15Tr reģistrācijas numuri|25]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 15TrM|15ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15TrM reģistrācijas numuri|10]] | Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- | Belkomunmaš | [[AKSM-333]] | <center> [[1999]] - [[2001. gads|2001]] | <center> [[1999]] - [[2015]] | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu AKSM-333 reģistrācijas numuri|11]] | |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18|Trollino 18 II]] Ganz |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2005. gads|2005]] |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2022. gads|2022]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri|27]] |3 Izņemti no ekspluatācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/128866/|title=Rīga, trolejbuss № 16011|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/7560/|title=Rīga, trolejbuss № 16000|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/102529/|title=Rīga, trolejbuss № 16088|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2020. gadā izsolē 5 trolejbusi pārdoti Moldovai.<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=6331&cid=35|title=Rīga, Solaris Trollino II 18 Ganz — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2022. gadā izņemti visi modeļi no ekspluatācijā. |- |Škoda |[[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] |<center>2006-2009 |<center> 2006 - pašlaik |<center>[[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri 2|26]] |6 Izņemti no ekspluatācijas 2020. gadā 20 pārdoti izsolē. |} == Maršruti == === Esošie === [[Attēls:Solaris Trollino 18 2009.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Solaris (autobusi)|Solaris]] Trollino 18 III (GST-18).]] [[Attēls:Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]].]] [[Attēls:25. trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]]]] Kopš [[2021. gads|2021]]. gada [[16. augusts|16. augusta]] pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 19 trolejbusu maršrutos. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="140"|Sākums ! width="140"|Beigas ! width="350"|Papildinformācija |- | align="center" | [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | Atsevišķi reisi kursē līdz [[Kundziņsala]]i (iebraucot Sarkandaugavā). |- | align="center" | [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- | align="center" | [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] | [[Centrāltirgus]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] | [[Latvijas Universitāte]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] | [[Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | Atsevišķi reisi abos virzienos brauc caur A/S ''[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]''. |- | align="center" | [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Ziepniekkalns]] | |- |} === Bijušie === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="5" | Trolejbusu maršruti 1947. līdz 1950. gadā<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947. — 1950.], riga.mashke.org</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! width="50"|Atklāts ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Viesturdārzs]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | 04.11.1947 | Maršruts tika pagarināts līdz Pētersalas ielai. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Sarkandaugava]] | 17.07.1948 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 3.maršrutu un pagarināts līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | 20.07.1949 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 2.maršrutu. |- | align="center" | 3/2 | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | 03.09.1949 | Maršruts izveidots, apvienojot 2. un 3.maršrutu. Elektrificējot dzezceļa liniju maršrutu atkal sadalīja. |- | align="center" | 4 | Centrālā stacija | 21. jūlija laukums | 15.07.1950 | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Daugavpils iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | Maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | Rīgas stacija | 21. jūlija laukums | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1960. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Kultūras un atpūtas parks | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts 1965. gadā tika pagarināts līdz Tallinas ielai pa Turgeņeva un Avotu ielām. |- | align="center" | 4 | 21. jūlija laukums | [[Centrāltirgus]] | Maršruts tika atklāts 1950. gadā, bet 1961. gada oktobrī to pagarināja līdz Šmerlim. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | Ķeguma iela | Maršruts tika atklāts 1958. gadā, bet vēlāk tika saīsināts līdz rūpnīcai "VEF". |- | align="center" | 6A | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Kursēja līdz Biķernieku ielai, pēc 7.maršruta atklāšanas kļuva par 6.trolejbusu maršrutu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1966. gadā <ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | Tallinas iela | Brauca pa Turgeņeva, E. Birznieka-Upīša un Avotu ielām. No 1966. gada septembra brauca līdz 1905. gada parkam pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Rītupes ielai. |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai pa Biķernieku, Kastrānes un Vaidavas ielām. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Maršruts tika atklāts 1961. gadā līdz Āgenskalna priedēm (Melnsila ielai), tad tika pagarināts līdz kafejnīcai "Priedes". |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | V. Tereškovas (tag. Buļļu) iela | Maršruts tika atklāts 1961. gadā, bet vēlāk tika pagarināts līdz Iļģuciemam 2. |- | align="center" |10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Brauca pa Skolas ielu. |- | align="center" | 11 | [[Centrāltirgus]] | Akadēmijas iela | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar lokveida A un B trolejbusu maršrutiem. Vēlāk 11. maršruts kursēja pa jaunu trasi: Ieriķu iela - Inženieru iela. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Graudu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Līvciema ielai. |- | align="center" | 13 | [[Centrāltirgus]] | [[VEF]] | Maršruts tika atklāts 1965. gadā pa Turgeņeva, Lāčplēša, (tag.) A. Čaka un Pērnavas ielām. No 1966. gada oktobra kursēja pa Avotu un J. Asara ielām. |- | align="center" |14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa tag. A. Čaka un Marijas ielām. |- |} 1970. gados (apmēram no 1971. līdz 1973. gadam?) eksperimenta veidā parādījās maršruts A un B. A kursēja no Šmerļa pa Brīvības, Raiņa, Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, A.Deglava, Nīcgales, Dzelzavas, Vaidavas, Ūnijas, Kastrānes, Tālivalža, Aizkraukles, Lielvārdes, Brīvības līdz Šmerlim. B maršruts kusēja pa šo pašu ceļu pretējā virzienā. Pēc pāris gadiem A/B maršrutu slēdza un tā vietā parādījās 16.maršruts 'Šmerlis - Universitāte' (apkārt pa Lielvārdes, Tālivalža, Kastrānes, u.c. ielām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html|title=Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как ходил троллейбус...|website=web.archive.org|access-date=2020-06-11|date=2016-03-10|archive-date=2016-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20160310213353/http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html}}</ref> {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1975. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam, tagad tas ir slēgts, bet dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Darbdienās papildus kursēja arī 3k maršruts no Centrāltirgus līdz Ierēdņu ielai. |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | Tagad kursē no stadiona "Daugava" pa Vanšu tiltu līdz Agenskalnam. |- | align="center" | 6 | Vaidavas iela | Pilsoņu iela | Trolejbusi kursēja pa Kastrānes ielu, Biķernieku ielu, (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu un tālāk līdz Āgenskalnam.Vēlāk maršruts tika saīsināts un brauca no Klīniskās slimnīcas līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu. Vēlāk sāka kursēt pa (tag.) Vanšu tiltu. |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | [[Iļģuciems]] 2 | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Skolas ielu. Vēlāk kursēja pa (tag.) K. Valdemāra ielu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | Inženieru iela | Tagad kursē līdz centrālajai stacijai. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Līvciema iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- |12M |[[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |Līvciema iela | |- | align="center" | 13 | [[VEF|Rūpnīca "VEF"]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts darbdienās tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai. |- | align="center" | 14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Pērnavas ielu, (tag.) A.Čaka ielu. Vēlāk kursēja no Mežciema līdz Dzirnavu ielai pa (tag.) Brīvības, Dzirnavu, (tag.) K. Valdemāra ielām un Raiņa bulvāri, bet pēc tam līdz Raiņa bulvārim pa tag. Brīvības, Bruņinieku un K. Valdemāra ielām. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Inženieru iela | Šmerlis | Trolejbusi kursēja pa Avotu ielu, A.Deglava ielu. Vēlāk kursēja no Šmerļa līdz Dzelzavas ielai, bet darbdienās līdz Centrālajai stacijai. Pēc tam kursēja no Šmerļa līdz Katlakalna ielai. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1989. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika slēgts; dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | [[1990]]. gadā maršruts tika saīsināts līdz [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]]. |- | align="center" | 6 | Latviešu strēlnieku laukums | Pilsoņu iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | |- | align="center" | 8 | Latviešu strēlnieku laukums | Ābolu iela | Pārdēvēts par 27.trolejbusu. |- | align="center" | 9 | Latviešu strēlnieku laukums | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Maršruts tika slēgts. Daļēji aizvietots ar 20.autobusu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | Latviešu strēlnieku laukums | Līvciema iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | Stārķu iela | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Raiņa bulvāris]] | Kursēja pa tag. Brīvības, Bruņinieku, K. Valdemāra ielām, Raiņa bulvāri un atpakaļ pa Brīvības ielu. Tagad kursē līdz Esplanādei pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Katlakalna iela (Pļavnieki) | Šmerlis | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Sākotnēji maršruts kursēja līdz Kuģu ielai, tika pagarināts līdz Pilotu ielai, bet slēdzot trolejbusu satiksmi tag. Kaļķu ielā tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai. |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts sākotnēji kursēja pa A. Deglava ielu, bet no 1985. gada kursē pa Zemitānu pārvadu. |- | align="center" | 19 | Inženieru iela | Līvciema iela | Maršruts atklāts 1979. gadā bijušā 12M.maršruta vietā. Tagad kursē no Pētersalas ielas līdz Ziepniekkalnam. |- | | | | |- | align="center" | 20 | Pētersalas iela | Radiotehnikas (tag. Mūkusalas) iela | Sākotnēji kursēja līdz Merķeļa ielai, tad tika pagarināts pa tag. Salu tiltu. Tagad kursē no Latvijas universitātes līdz televīzijas centram Zaķusalā. Brīvdienāš trolejbuss kursēja no Pētersalas ielai līdz A/S <nowiki>''Dzintars''</nowiki> |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | Lāčplēša iela | Maršruts kursēja līdz Dzirnavu ielai, tad tika pagarināts līdz Lāčplēša ielai. |- | align="center" | 22 | Katlakalna iela ([[Pļavnieki]]) | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts atklāts 1985. gadā. |- | align="center" | 24 | Inženieru iela | Mālu iela | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 1991. līdz 2000. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 6 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa [[Grēcinieku iela|Grēcinieku]] un [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielām]]. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | Kafejnīca "Priedes" | Galapunkts ''Kafejnīca "Priedes"'' pārdēvēts par ''[[Āgenskalna priedes]]''. |- | align="center" | 8 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 9 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Iļģuciems]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 1964)|12]] | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām.<br />1996. gadā [[15. septembris|15. septembrī]] maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19M | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | Tika pārveidots uz 19.trolejbusu maršrūtu [[1994]]. gadā maršruts pagarināts no Inženieru ielas līdz [[Pētersalas iela]]i un no Līvciema ielas līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. |- |19 |[[Pētersalas iela]] |[[Ziepniekkalns|Ziepniekalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Mālu iela (Rīga)|Mālu iela]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2001. līdz 2005. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2]] | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | [[2002]]. gada 1. aprīlī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | [[2004]]. gada 1. augustā apvienots ar 6.maršrutu.<br />Trolejbusi kursē no "Daugavas" stadiona pāri [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltam]] līdz Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai. |- | align="center" | 6 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[2004]]. gada 1. augustā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[2001. gads|2001]]. gada [[11. jūlijs|11. jūlijā]] maršruts tika saīsināts līdz [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejam]].<br />[[2003. gads|2003]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršruts tika slēgts.<br />Kopš 2003. gada 1. septembra daļēji aizvietots ar [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.autobusu maršrutu]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | Kopš [[2003. gads|2003]]. gada [[3. novembris|3. novembra]] maršruts arī brīvdienās tika pagarināts līdz [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielai]].<br />[[2004]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielai]]. |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielai]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Pētersalas iela]]i. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2006. līdz 2010. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]].<br />[[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] maršrutu pārdēvēja par 27.trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] maršrutu pārdēvēja par 25. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "Dzintars" | |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | Maršruts izveidots [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]]. |- | align="center" | 27 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | Ābolu iela | Maršruts izveidots [[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]]. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2011. līdz 2021. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | Siltumtīklu pārbūves darbu dēļ no 16. augusta, uz laiku tiks slēgts 1. trolejbusa maršruts |- |1A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Berģuciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | No 2013. gada 1. aprīļa atsevišķi reisi kursē līdz Kundziņsalai (iebraucot Sarkandaugavā), aizstājot [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršrutu]]. |- |3A |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] - [[Sarkandaugava]] |[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |Rīgas svētku laikā no 19. augusta līdz 21. augustam kursēja 3a trolejbusu maršrūts (2011. gads) XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā (2015. gads) XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku koncertiem kursē 3a trolejbusu maršrūts (2018. gads) |- |3B |[[Centrāltirgus]] |[[Ierēdņu iela]] |„EuroBasket 2015” turnīra laikā tiks izveidots speciālais trolejbusa 3B maršruts |- | align="center" |[[4. trolejbusu maršruts (Rīga)|4]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |[[Ziepniekkalns]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts un daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12. maršrutā. 2020. gada 2. janvārī maršruts tika atjaunots un tagad trolejbusi kursē no Juglas līdz Ziepniekkalnam, aizstājot 40. autobusu maršrutu. [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|Atjaunotais]] maršruts gandrīz pilnībā sakrīt ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|vēsturisko]] 4.maršrutu. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- |5A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7]] | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts.<br />Daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12.maršrutā. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | [[Šmerlis]] | [[Āgenskalna priedes]] | Maršruts tika izveidots [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]], apvienojot [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|4]].un 7.maršrutu. |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Ķengarags]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | No 2018. gada 3. marta atsevišķi reisi iebrauc galapunktā A/S "Dzintars", aizstājot [[24. trolejbusu maršruts (Rīga)|24. trolejbusu maršrutu]]. |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršrutu]]. No 2022. gada 1.septembrī tiks atjaunots trolejbusu maršruts Nr.20 un būs slēgts 59. autobusu maršruts<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo/?fbid=10210012354783032&set=a.3578320194261|title=С 1 сентября в Риге появятся троллейбусы № 20, 31, 34, 35.}}</ref> |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Ziepniekkalns]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | 2013. gada 2. septembrī maršruts tika pagarināts līdz Ziepniekkalna autobusu galapunktam, likvidējot [[42. autobusu maršruts (Rīga)|42. autobusu maršrutu]]. |- |[[31. trolejbusu maršruts (Rīgā)|31]] |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |[[Mežciems (Rīga)|Berģuciems]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns trolejbusu maršruts Nr.31 un būs slēgts 1. autobusu maršruts<ref name=":5" /> |- |[[34. trolejbusu maršruts (Rīgā)|34]] |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |[[Zvēraudzētava]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns trolejbusu maršruts Nr.34 un būs slēgts 14. autobusu maršruts<ref name=":5" /> |- |[[35. trolejbusu maršruts (Rīga)|35]] |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |No 2022. gada 1.septembrī būs jauns trolejbusu maršruts Nr.35 un būs slēgts 5. autobusu maršruts<ref name=":5" /> |- |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] ([[J.Asara iela]]) |XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā sabiedriskā transporta kustība tiks pieskaņota svētku pasākumiem un galvenajām norises vietām. Tiks nodrošināts papildu trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions” (2015. gads) Saistībā ar deju lieluzvedumu „Māras zeme” Daugavas stadionā, no plkst. 18:00 atbilstoši pasažieru plūsmai tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions”. (2018. gads) |- | |[[Latvijas Universitāte]] |[[Lucavsala]] |saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 17. maijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 21. jūnijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 27.jūljā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2018. gadā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 12. jūlijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 6. augustā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 21. augustā)''' |- |} == Skatīt arī == {| | |} * [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Trolleybuses in Riga|trolejbusi Rīgā}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas satiksme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru - Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu] * [https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pasazieru-ertibai-riga-tagad-tikai-zemas-gridas-trolejbusi/ Pasažieru ērtībai Rīgā tagad tikai zemās grīdas trolejbusi] {{Sabiedriskais transports Rīga}} {{Trolejbusu satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā| ]] kaxbcv75qly2r7h6cvfigcfxsspqay6 3673117 3673115 2022-08-20T18:53:19Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Titāns wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Trolejbusu satiksme Rīgā | fona krāsa = #0432C8 | logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]] | karte = [[Attēls:Rīga Trolejbusu maršruti.png|250px]] | valsts = {{flag|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1947|11|4}} | izmaksas = | kopējais garums = 323 km <ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> | līniju skaits = 20 | staciju skaits = | pieturu skaits = 381 (2014) | transporta vienīb = 302 (2012) 252 (2016) | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 42 528 273 (2017) | mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} [[Attēls:Trolleybus in Riga, Solaris Trollino 18 n°26716.jpg|thumb|275x275px|Trolejbuss Solaris Trollino 18 III Rīgā.]] '''Trolejbusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, reorganizējot "[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|Tramvaju un trolejbusu pārvaldi]]", pārvadājumus ar trolejbusiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas Satiksme]]". 2017. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti 42 528 273 pasažieri.<ref name="autogenerated2">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2018|1|22|SK}}</ref> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 19 trolejbusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz 323 km.<ref name="autogenerated1"/> Uz 2012. gada 1. jūniju "Rīgas Satiksmes" trolejbusu parks sastāvēja no 302 transporta vienībām.<ref name="autogenerated1" /> Rīgā atrodas 2 trolejbusu parki, viens — [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]], otrs — [[Torņakalns|Torņakalnā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2022) nedarbojas. == Vēsture == Lēmums par trolejbusu satiksmes izveidošanu [[Rīga|Rīgā]] tika pieņemts [[1947]]. gada sākumā. Tā paša gada februārī tika atklāts pirmais mācību trolejbusu maršruts no [[Brasa (stacija)|Brasas dzelzceļa stacijas]] līdz [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tiltam]]. Tā kopējais garums bija aptuveni kilometrs, kustību tajā nodrošināja divi lietoti [[Jaroslavļa]]s Autobusu rūpnīcā būvēti JaTB trolejbusi.<ref name="riga.mashke.org">[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947.—1950.], riga.mashke.org</ref> Pirmais regulārais trolejbusu maršruts tika atklāts [[1947]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]], pulksten 16.30, [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāra]] krustojumā. Trolejbusi jaunizveidotajā maršrutā kursēja no [[Viesturdārzs|Viesturdārza]] līdz [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielai]]. 1947. gada nogalē ekspluatācijā atradās trīs trolejbusi: divi JaTb tipa transportlīdzekļi un viens [[Maskava]]s Aviācijas rūpnīcā būvēts MTB-82 tipa trolejbuss. Sākotnēji transportlīdzekļi bāzējās 1.tramvaju depo (tagadējais 5.tramvaju depo) teritorijā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Vēlāk, pārveidojot 2.tramvaju depo par trolejbusu parku, tie tika pārvietoti uz tagadējo 1.trolejbusu parku Ganību dambī. 1947. gadā ar trolejbusiem tika pārvadāti nedaudz vairāk kā 169 tūkstoši pasažieru.<ref name="riga.mashke.org"/> [[1948]]. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. [[1961]]. gadā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas - 7. uz [[Āgenskalns|Āgenskalnu]] un 9. uz [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielu]]. Pirmie [[Čehija|Čehijā]] ražotie [[Škoda]] markas trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt [[1961]]. gadā, bet pilnībā tika noņemti no ekspluatācijas [[2001. gads|2001]]. gadā. Kopumā tika izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija [[Škoda 12Tr14]] trolejbusi, kas tika saņemti [[1969]]. gadā un pirmie tika norakstīti jau [[1984]]. gadā un beidzot ar [[Škoda 12TrH29]] trolejbusiem, kurus sāka saņemt [[1981]]. gadā un pēdējais tika norakstīts [[2001. gads|2001]]. gadā. Pirmos nākamās paaudzes [[Škoda]]s trolejbusus [[Škoda 14Tr01]] [[Rīga]]s pilsēta sāka saņemt [[1982]]. gadā un ekspluatācijā pirmie jaunā tipa trolejbusi tika nodoti [[1983]]. gada [[21. februāris|21. februārī]]. Nākamās modifikācijas [[Škoda 14Tr02]] trolejbusi parādījās sākot no [[1984]]. gada un tika iepirkti līdz pat [[1989]]. gadam. Savukārt no [[1989]]. gada līdz [[1991]]. gadam tika iepirkti posmainie trolejbusi [[Škoda 15Tr]]. 90. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, tika iepirktas trolejbusu [[Škoda 14Tr]] un [[Škoda 15Tr]] uzlabotās versijas, attiecīgi - [[Škoda 14TrM]] un [[Škoda 15TrM]]. Bet [[1999]]. gadā eksperimenta kārtā tika iepirkts viens rūpnīcas "Belkomunmaš" ražotais trolejbuss AKSM-333, [[2001. gads|2001]]. gadā tika saņemti vēl 10 šādi trolejbusi, pēdējie tika norakstīti [[2015. gads|2015]]. gadā. Laikā no [[2001. gads|2001]]. gada līdz [[2007. gads|2007]]. gadam tika iepirkti 52 [[Solaris Trollino 18]] trolejbusi. 2007.—2009. gadā tika iepirkti 150 firmas "Škoda" trolejbusi [[Škoda 24Tr Irisbus]], no kuriem lielākā daļa ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru, pēc šo trolejbusu piegādes liela daļa Škoda 14Tr trolejbusu tika norakstīti. No [[2014]]. gada oktobra tiek piegādāti [[Škoda 27Tr Solaris]] trolejbusi, pavisam plānots piegādāt 125 trolejbusus, kuri visi būs posmainie un ar dīzeļģeneratoru. No [[2022. gads|2022]]. gada jūnijā tiek izņemti visi no ekspluatācijas [[Solaris Trollino 18|Solaris Trollino 18 II]] Ganz no līnijas. == Trolejbusu parki == [[Attēls:Trolejbuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Trolejbuss uz [[Akmens tilts|Akmens tilta]] 2009. gadā]] === 1.trolejbusu parks === * Adrese: Ganību dambis 32, [[Rīga]] ([[Sarkandaugava]]) * Apkalpo maršrutus: 3, 4, 5, 11, 12, 13, 15, 16, 19 un 22.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 2. un 10. trolejbusu maršrutu. Sākotnēji tikai 1. trolejbusu parks apkalpoja 15. trolejbusu maršrutu.</ref> === 2.trolejbusu parks === * Adrese: Jelgavas iela 37, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpo maršrutus: 4, 9, 12, 14, 17, 18, 19, 23, 25 un 27.<ref group="P">Līdz maršrutu likvidēšanai apkalpoja arī 6. un 12. trolejbusu maršrutu. Tāpat arī pārnumurētos maršrutus (8. un 21.) apkalpoja 2. trolejbusu parks.</ref> == Trolejbusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi === Ekspluatācijā esošie trolejbusu modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/troll_lat.htm Rīgas Trolejbuss<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [https://transphoto.org/show.php?did=116 1.] un [https://transphoto.org/show.php?did=117 2.] trolejbusu parkā. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/List/list_lat.htm Ritošā sastāva Saraksts]</ref> !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | [[Solaris Bus & Coach]] | [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz-Škoda [[Solaris Trollino 18|Trollino 18 III]] Ganz | <center> [[2005. gads|2005]] - [[2007. gads|2007]] | <center> [[2005. gads|2005]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|17]] [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Solaris Trollino 18 reģistrācijas numuri|8]] | |- | rowspan="2" | [[Škoda]] | rowspan="2" | [[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] | <center> [[2006. gads|2006]] - [[2008. gads|2008]] | <center> [[2006. gads|2006]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|35]] | Bez dīzeļģeneratora. 2020. gadā 5 izņemti no ekspluatācijas. 2020. gadā 20 pārdoti izsolē.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/iepirkumi/izsoles/pazinojums-par-transportlidzeklu-pardosanu-izsole/|title=Paziņojums par transportlīdzekļu pārdošanu izsolē : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-12-07}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=425&cid=35|title=Rīga, Škoda 24Tr Irisbus Citelis — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | <center> [[2008. gads|2008]] - [[2009. gads|2009]] | <center> [[2008. gads|2008]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 24Tr Irisbus reģistrācijas numuri|89]] | Ar dīzeļģeneratoru. 2020. gadā 1 izņemts no ekspluatācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/117992/|title=Rīga, trolejbuss № 29135|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> |- | [[Škoda]] <br />[[Solaris Bus & Coach]] | [[Škoda 27Tr Solaris|27Tr]] | <center> [[2014]] - 2020. jūnijs | <center> [[2015|2014]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 27Tr Solaris reģistrācijas numuri|99 (no 125)]] | Ar dīzeļģeneratoru. '''2013'''. gadā: "''Līgums paredz 125 savienoto 18 metrus garu trolejbusu "Škoda 27 TR" piegādi "Rīgas satiksmei" 5 gadu laikā ar iespēju palielināt piegādes apjomu vēl par 38 trolejbusiem''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-ligumu-par-125-trolejbusu-piegadi-slegs-ar-skoda-electric/|title="Rīgas satiksme" līgumu par 125 trolejbusu piegādi slēgs ar "Škoda Electric" : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> '''2019'''. gadā: "''Saskaņā ar noslēgto vienošanos līdz 2020. gada jūnijam tiks pabeigta 48 trolejbusu piegāde Rīgas satiksmei.''"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/rigas-satiksme-vienojusies-ar-skoda-electric-par-trolejbusu-piegades-liguma-izpildes-pabeigsanu/|title=Rīgas satiksme vienojusies ar Škoda Electric par trolejbusu piegādes līguma izpildes pabeigšanu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-02-07}}</ref> |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18,75 H2|Trollino 18,75 H2]] | <center> [[2017. gads|2017]]. nov. - [[2018. gads|2018]]. dec. | <center> [[2020. gads|2020]] - pašlaik | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Solaris Trollino 18,75 H2 reģistrācijas numuri|10]] | Ar ūdeņraža dzinēju.<br>Pirmais šāda veida projekts pasaulē. Tika piegādāti visi desmit trolejbusi, taču to dzinēji ilgstoši nespēja veikt ūdeņraža indukciju un nebija iedarbināmi. 2019. gada 18. decembrī, pēc ilgstošas kavēšanās, ekspluatācijā tika nodota ūdeņraža uzpildes stacijas ēka<ref name=":0">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nodota-ekspluatacija-baltija-pirma-udenraza-uzpildes-stacija/ Nodota ekspluatācijā Baltijā pirmā ūdeņraža uzpildes stacija]</ref> taču pašas iekārtas vēl aizvien nedarbojas, nav reģistrētas un nav nodotas ekspluatācijā.<ref name=":1">[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/22.12.2019-rs-par-322-000-eiro-algoja-konsultantus-udenraza-stacijai.id175915/ LTV: Ekspluatācijā nav nodotas ūdeņraža uzpildes iekārtas]</ref> 2020. gada 25. martā Rīgā 4. trolejbusa maršrutā sāka kursēt ar ūdeņradi darbinami trolejbusi.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-4-trolejbusa-marsruta-sak-kurset-ar-udenradi-darbinami-trolejbusi.a353051/</ref> |} === Ekspluatācijā bijušie trolejbusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="150" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | rowspan="3" | JaTB <ref group="P">Jaroslavļas Valsts automobiļu 3. rūpnīca</ref> | [[JaTB-1]] | <center> [[1947]] - | <center> [[1947]] - | <center> 3 | Tika piegādāti lietoti. |- | [[MTB-82]] | <center> [[1948]] - [[1961]] | <center> [[1948]] - [[1971]] | <center> 100 | |- | [[TBES]] | <center> [[1960]] | <center> | <center> 7 | |- |ZiU |[[ZiU-5]] / [[ZiU-5D]] | <center> [[1965]] - [[1965]]<br />[[1968]] | <center> | <center> 78 | |- | rowspan="9" | [[Škoda]] | [[Škoda 8Tr|8Tr]] | <center> [[1960]] - [[1961]] | <center> | <center> 25 | |- |[[Škoda 9Tr|9Tr]] |<center> [[1962]] - [[1978]] | <center> | <center> | |- |[[Škoda 12Tr|12Tr]] / [[Škoda 12TrH|12TrH]] |<center> [[1969]] - [[1982]] | <center> [[1969]] - [[2001. gads|2001]] | <center> 103 | 12Tr bija divu 8Tr vai 9Tr apvienojums vienā sastāvā.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Skoda-12Tr/Skoda-12Tr_lat.htm Rīgas Trolejbuss || Trolejbusvilcieni<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref><br />Izmantotās modifikācijas: [[12Tr14]], [[12Tr15]], [[12Tr16]],<br />[[12Tr17]], [[12Tr19]], [[12Tr20]], [[12Tr21]], [[12Tr24]], [[12Tr27]], [[12Tr29]] |- | [[ZiU-9]] | <center> [[1978]] | <center> | <center> 12 | |- | [[Škoda 9TrH|9TrH]] | <center> [[1979]] - [[1982]] | <center> | <center> 80 | Burts '''H''' apzīmē divdurvju versiju. |- |[[Škoda 14Tr|14Тr]] |<center> [[1982]] - [[1989]]<br />[[1995]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1982]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14Tr reģistrācijas numuri|270]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 14TrM|14ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 14TrM reģistrācijas numuri|28]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā;<br />divi tiek izmantoti mācību nolūkos |- |[[Škoda 15Tr|15Тr]] |<center> [[1989]] - [[1991]] |<center> [[1989]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15Tr reģistrācijas numuri|25]] |Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- |[[Škoda 15TrM|15ТrМ]] |<center> [[1998]] - [[2000. gads|2000]] |<center> [[1998]] - [[2016]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu Škoda 15TrM reģistrācijas numuri|10]] | Izņemti no ekspluatācijas 2016. gada jūlijā |- | Belkomunmaš | [[AKSM-333]] | <center> [[1999]] - [[2001. gads|2001]] | <center> [[1999]] - [[2015]] | <center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Trolejbusu AKSM-333 reģistrācijas numuri|11]] | |- |[[Solaris Bus & Coach]] |[[Solaris Trollino 18|Trollino 18 II]] Ganz |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2005. gads|2005]] |<center> [[2001. gads|2001]] - [[2022. gads|2022]] |<center> [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri|27]] |3 Izņemti no ekspluatācijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/128866/|title=Rīga, trolejbuss № 16011|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/7560/|title=Rīga, trolejbuss № 16000|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/vehicle/102529/|title=Rīga, trolejbuss № 16088|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2020. gadā izsolē 5 trolejbusi pārdoti Moldovai.<ref name=":2" /><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/list.php?serv=0&mid=6331&cid=35|title=Rīga, Solaris Trollino II 18 Ganz — Ritošā sastāva saraksts|website=transphoto.org|access-date=2020-12-07}}</ref> 2022. gadā izņemti visi modeļi no ekspluatācijā. |- |Škoda |[[Škoda 24Tr Irisbus|24Tr Irisbus]] |<center>2006-2009 |<center> 2006 - pašlaik |<center>[[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri#Bijušie trol. reģistrācijas numuri 2|26]] |6 Izņemti no ekspluatācijas 2020. gadā 20 pārdoti izsolē. |} == Maršruti == === Esošie === [[Attēls:Solaris Trollino 18 2009.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Solaris (autobusi)|Solaris]] Trollino 18 III (GST-18).]] [[Attēls:Trolleybus Solaris on Kalpaka Bulvaris IMG 2160 C.JPG|thumb|200px|Trolejbuss [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]].]] [[Attēls:25. trolejbuss Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā.jpg|thumb|200px|Trolejbuss [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]]]] Kopš [[2021. gads|2021]]. gada [[16. augusts|16. augusta]] pasažieru pārvadājumi Rīgā tiek nodrošināti 19 trolejbusu maršrutos. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="140"|Sākums ! width="140"|Beigas ! width="350"|Papildinformācija |- | align="center" | [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | Atsevišķi reisi kursē līdz [[Kundziņsala]]i (iebraucot Sarkandaugavā). |- | align="center" | [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- | align="center" | [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] | [[Centrāltirgus]] | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | |- | align="center" | [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] | [[Latvijas Universitāte]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] | [[Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | Atsevišķi reisi abos virzienos brauc caur A/S ''[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]''. |- | align="center" | [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | |- | align="center" | [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Ziepniekkalns]] | |- |} === Bijušie === {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="5" | Trolejbusu maršruti 1947. līdz 1950. gadā<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/History/1947/1947_lat.htm Trolejbusu satiksmes hronoloģija 1947. — 1950.], riga.mashke.org</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! width="50"|Atklāts ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Viesturdārzs]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | 04.11.1947 | Maršruts tika pagarināts līdz Pētersalas ielai. |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Sarkandaugava]] | 17.07.1948 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 3.maršrutu un pagarināts līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | 20.07.1949 | 1949. gada 3. septembrī apvienots ar 2.maršrutu. |- | align="center" | 3/2 | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | 03.09.1949 | Maršruts izveidots, apvienojot 2. un 3.maršrutu. Elektrificējot dzezceļa liniju maršrutu atkal sadalīja. |- | align="center" | 4 | Centrālā stacija | 21. jūlija laukums | 15.07.1950 | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Daugavpils iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Lauvas iela (Rīga)|Lauvas iela]] | Maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | Rīgas stacija | 21. jūlija laukums | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1960. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Kultūras un atpūtas parks | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts 1965. gadā tika pagarināts līdz Tallinas ielai pa Turgeņeva un Avotu ielām. |- | align="center" | 4 | 21. jūlija laukums | [[Centrāltirgus]] | Maršruts tika atklāts 1950. gadā, bet 1961. gada oktobrī to pagarināja līdz Šmerlim. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | Ķeguma iela | Maršruts tika atklāts 1958. gadā, bet vēlāk tika saīsināts līdz rūpnīcai "VEF". |- | align="center" | 6A | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Kursēja līdz Biķernieku ielai, pēc 7.maršruta atklāšanas kļuva par 6.trolejbusu maršrutu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1966. gadā <ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | Tallinas iela | Brauca pa Turgeņeva, E. Birznieka-Upīša un Avotu ielām. No 1966. gada septembra brauca līdz 1905. gada parkam pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Lauvas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Rītupes ielai. |- | align="center" | 6 | Klīniskā slimnīca | [[VEF]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai pa Biķernieku, Kastrānes un Vaidavas ielām. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Maršruts tika atklāts 1961. gadā līdz Āgenskalna priedēm (Melnsila ielai), tad tika pagarināts līdz kafejnīcai "Priedes". |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | V. Tereškovas (tag. Buļļu) iela | Maršruts tika atklāts 1961. gadā, bet vēlāk tika pagarināts līdz Iļģuciemam 2. |- | align="center" |10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Brauca pa Skolas ielu. |- | align="center" | 11 | [[Centrāltirgus]] | Akadēmijas iela | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar lokveida A un B trolejbusu maršrutiem. Vēlāk 11. maršruts kursēja pa jaunu trasi: Ieriķu iela - Inženieru iela. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Graudu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Līvciema ielai. |- | align="center" | 13 | [[Centrāltirgus]] | [[VEF]] | Maršruts tika atklāts 1965. gadā pa Turgeņeva, Lāčplēša, (tag.) A. Čaka un Pērnavas ielām. No 1966. gada oktobra kursēja pa Avotu un J. Asara ielām. |- | align="center" |14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa tag. A. Čaka un Marijas ielām. |- |} 1970. gados (apmēram no 1971. līdz 1973. gadam?) eksperimenta veidā parādījās maršruts A un B. A kursēja no Šmerļa pa Brīvības, Raiņa, Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, A.Deglava, Nīcgales, Dzelzavas, Vaidavas, Ūnijas, Kastrānes, Tālivalža, Aizkraukles, Lielvārdes, Brīvības līdz Šmerlim. B maršruts kusēja pa šo pašu ceļu pretējā virzienā. Pēc pāris gadiem A/B maršrutu slēdza un tā vietā parādījās 16.maršruts 'Šmerlis - Universitāte' (apkārt pa Lielvārdes, Tālivalža, Kastrānes, u.c. ielām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html|title=Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как ходил троллейбус...|website=web.archive.org|access-date=2020-06-11|date=2016-03-10|archive-date=2016-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20160310213353/http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2450-100.html}}</ref> {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1975. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika pagarināts līdz Saules dārzam, tagad tas ir slēgts, bet dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma līdz Kultūras un atpūtas parkam. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | Darbdienās papildus kursēja arī 3k maršruts no Centrāltirgus līdz Ierēdņu ielai. |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | Tagad kursē no stadiona "Daugava" pa Vanšu tiltu līdz Agenskalnam. |- | align="center" | 6 | Vaidavas iela | Pilsoņu iela | Trolejbusi kursēja pa Kastrānes ielu, Biķernieku ielu, (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu un tālāk līdz Āgenskalnam.Vēlāk maršruts tika saīsināts un brauca no Klīniskās slimnīcas līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Kaļķu ielu, (tag.) Akmens tiltu. Vēlāk sāka kursēt pa (tag.) Vanšu tiltu. |- | align="center" | 8 | [[Raiņa bulvāris]] | Ābolu iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 9 | [[Raiņa bulvāris]] | [[Iļģuciems]] 2 | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Skolas ielu. Vēlāk kursēja pa (tag.) K. Valdemāra ielu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | Inženieru iela | Tagad kursē līdz centrālajai stacijai. |- | align="center" | 12 | [[Raiņa bulvāris]] | Līvciema iela | Trolejbusi kursēja pa (tag.) Kaļķu ielu. Vēlāk maršruts tika saīsināts līdz Latviešu strēlnieku laukumam. |- |12M |[[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] |Līvciema iela | |- | align="center" | 13 | [[VEF|Rūpnīca "VEF"]] | [[Centrāltirgus]] | Maršruts darbdienās tika pagarināts līdz Dzelzavas ielai. |- | align="center" | 14 | Ķeguma iela | Pētersalas iela | Maršruts tika atklāts 1966. gada oktobrī pa (tag.) Brīvības ielu, (tag.) Pērnavas ielu, (tag.) A.Čaka ielu. Vēlāk kursēja no Mežciema līdz Dzirnavu ielai pa (tag.) Brīvības, Dzirnavu, (tag.) K. Valdemāra ielām un Raiņa bulvāri, bet pēc tam līdz Raiņa bulvārim pa tag. Brīvības, Bruņinieku un K. Valdemāra ielām. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Inženieru iela | Šmerlis | Trolejbusi kursēja pa Avotu ielu, A.Deglava ielu. Vēlāk kursēja no Šmerļa līdz Dzelzavas ielai, bet darbdienās līdz Centrālajai stacijai. Pēc tam kursēja no Šmerļa līdz Katlakalna ielai. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Trolejbusu maršruti 1989. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Pētersalas iela | Valmieras iela | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | Saules dārzs | Maršruts tika slēgts; dažkārt tiek palaists pēc norīkojuma. |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | Šmerlis | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Rītupes iela | [[1990]]. gadā maršruts tika saīsināts līdz [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālajai stacijai]]. |- | align="center" | 6 | Latviešu strēlnieku laukums | Pilsoņu iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | Ķeguma iela | Kafejnīca "Priedes" | |- | align="center" | 8 | Latviešu strēlnieku laukums | Ābolu iela | Pārdēvēts par 27.trolejbusu. |- | align="center" | 9 | Latviešu strēlnieku laukums | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | Ausekļa iela | Maršruts tika slēgts. Daļēji aizvietots ar 20.autobusu. |- | align="center" | 11 | Ieriķu iela | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | Latviešu strēlnieku laukums | Līvciema iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | Stārķu iela | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Raiņa bulvāris]] | Kursēja pa tag. Brīvības, Bruņinieku, K. Valdemāra ielām, Raiņa bulvāri un atpakaļ pa Brīvības ielu. Tagad kursē līdz Esplanādei pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 15 | Inženieru iela | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | |- | align="center" | 16 | Katlakalna iela (Pļavnieki) | Šmerlis | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Sākotnēji maršruts kursēja līdz Kuģu ielai, tika pagarināts līdz Pilotu ielai, bet slēdzot trolejbusu satiksmi tag. Kaļķu ielā tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai. |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts sākotnēji kursēja pa A. Deglava ielu, bet no 1985. gada kursē pa Zemitānu pārvadu. |- | align="center" | 19 | Inženieru iela | Līvciema iela | Maršruts atklāts 1979. gadā bijušā 12M.maršruta vietā. Tagad kursē no Pētersalas ielas līdz Ziepniekkalnam. |- | | | | |- | align="center" | 20 | Pētersalas iela | Radiotehnikas (tag. Mūkusalas) iela | Sākotnēji kursēja līdz Merķeļa ielai, tad tika pagarināts pa tag. Salu tiltu. Tagad kursē no Latvijas universitātes līdz televīzijas centram Zaķusalā. Brīvdienāš trolejbuss kursēja no Pētersalas ielai līdz A/S <nowiki>''Dzintars''</nowiki> |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | Lāčplēša iela | Maršruts kursēja līdz Dzirnavu ielai, tad tika pagarināts līdz Lāčplēša ielai. |- | align="center" | 22 | Katlakalna iela ([[Pļavnieki]]) | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]]-3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | Maršruts atklāts 1985. gadā. |- | align="center" | 24 | Inženieru iela | Mālu iela | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 1991. līdz 2000. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 6 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa [[Grēcinieku iela|Grēcinieku]] un [[Kungu iela (Rīga)|Kungu ielām]]. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | Kafejnīca "Priedes" | Galapunkts ''Kafejnīca "Priedes"'' pārdēvēts par ''[[Āgenskalna priedes]]''. |- | align="center" | 8 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 9 | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Iļģuciems]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām. |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 1964)|12]] | [[Latviešu strēlnieku laukums]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | [[1996]]. gadā maršruts tika saīsināts no Latviešu strēlnieku laukuma līdz Latviešu strēlnieku piemineklim.<br />Trolejbusi vairs nebrauca pa Grēcinieku un Kungu ielām.<br />1996. gadā [[15. septembris|15. septembrī]] maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19M | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] | Tika pārveidots uz 19.trolejbusu maršrūtu [[1994]]. gadā maršruts pagarināts no Inženieru ielas līdz [[Pētersalas iela]]i un no Līvciema ielas līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. |- |19 |[[Pētersalas iela]] |[[Ziepniekkalns|Ziepniekalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Mālu iela (Rīga)|Mālu iela]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2001. līdz 2005. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | [[2. trolejbusu maršruts (Rīga)|2]] | [[Sarkandaugava]] | [[Saules dārzs (Rīga)|Saules dārzs]] | [[2002]]. gada 1. aprīlī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | [[2004]]. gada 1. augustā apvienots ar 6.maršrutu.<br />Trolejbusi kursē no "Daugavas" stadiona pāri [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltam]] līdz Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai. |- | align="center" | 6 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | [[2004]]. gada 1. augustā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[2001. gads|2001]]. gada [[11. jūlijs|11. jūlijā]] maršruts tika saīsināts līdz [[Medicīnas muzejs (Rīga)|Medicīnas muzejam]].<br />[[2003. gads|2003]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršruts tika slēgts.<br />Kopš 2003. gada 1. septembra daļēji aizvietots ar [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.autobusu maršrutu]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | Kopš [[2003. gads|2003]]. gada [[3. novembris|3. novembra]] maršruts arī brīvdienās tika pagarināts līdz [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielai]].<br />[[2004]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielai]]. |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]] | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] maršrutu pagarināja līdz [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielai]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Universitāte]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | [[2005. gads|2005]]. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Pētersalas iela]]i. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2006. līdz 2010. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Centrāltirgus]] | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 4 | [[Šmerlis]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|Stadions "Daugava"]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Klīniskā slimnīca]] | |- | align="center" | 7 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | |- | align="center" | 8 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Ābolu iela (Rīga)|Ābolu iela]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]].<br />[[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]] maršrutu pārdēvēja par 27.trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 9 | [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] | [[Iļģuciems]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršrutu pagarināja līdz [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukumam]]. |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | |- | align="center" | 21 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] maršrutu pārdēvēja par 25. trolejbusu maršrutu. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "Dzintars" | |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | Maršruts izveidots [[2007. gads|2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]]. |- | align="center" | 27 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | Ābolu iela | Maršruts izveidots [[2009. gads|2009]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]]. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Izmaiņas maršrutos no 2011. līdz 2021. gadam |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]] | Siltumtīklu pārbūves darbu dēļ no 16. augusta, uz laiku tiks slēgts 1. trolejbusa maršruts |- |1A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Berģuciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | 3 | [[Sarkandaugava]] | [[Centrāltirgus]] | No 2013. gada 1. aprīļa atsevišķi reisi kursē līdz Kundziņsalai (iebraucot Sarkandaugavā), aizstājot [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršrutu]]. |- |3A |[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] - [[Sarkandaugava]] |[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |Rīgas svētku laikā no 19. augusta līdz 21. augustam kursēja 3a trolejbusu maršrūts (2011. gads) XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā (2015. gads) XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku koncertiem kursē 3a trolejbusu maršrūts (2018. gads) |- |3B |[[Centrāltirgus]] |[[Ierēdņu iela]] |„EuroBasket 2015” turnīra laikā tiks izveidots speciālais trolejbusa 3B maršruts |- | align="center" |[[4. trolejbusu maršruts (Rīga)|4]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |[[Ziepniekkalns]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts un daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12. maršrutā. 2020. gada 2. janvārī maršruts tika atjaunots un tagad trolejbusi kursē no Juglas līdz Ziepniekkalnam, aizstājot 40. autobusu maršrutu. [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|Atjaunotais]] maršruts gandrīz pilnībā sakrīt ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|vēsturisko]] 4.maršrutu. |- | align="center" | 5 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa slimnīca]] | |- |5A |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |'''“Rīgas satiksme” informē, ka veicot resursu pārdali un efektīvāk izmantojot visus uzņēmuma rīcībā esošos resursus,''' '''no 15. marta uz pagaidu laiku 1. un 5. autobusa maršrutā pasažieru pārvadājumus veiks nevis autobusi, bet garie trolejbusi.''' |- | align="center" | [[7. trolejbusu maršruts (Rīga)|7]] | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] | [[Āgenskalna priedes]] | [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]] maršruts tika slēgts.<br />Daļa maršruta tika iekļauta jaunizveidotajā 12.maršrutā. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 11 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 12 | [[Šmerlis]] | [[Āgenskalna priedes]] | Maršruts tika izveidots [[2011. gads|2011]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]], apvienojot [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 1950)|4]].un 7.maršrutu. |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] | [[Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 14 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Esplanāde (Rīgā)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Ķengarags]] | [[Latvijas Universitāte]] | |- | align="center" | 16 | [[Pļavnieki]] | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 17 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 18 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 19 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Ziepniekkalns]] | No 2018. gada 3. marta atsevišķi reisi iebrauc galapunktā A/S "Dzintars", aizstājot [[24. trolejbusu maršruts (Rīga)|24. trolejbusu maršrutu]]. |- | align="center" | 20 | [[Latvijas Universitāte]] | [[Televīzijas centrs]] | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršrutu]]. |- | align="center" | 22 | [[Pļavnieki]] | [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|E. Birznieka-Upīša iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 24 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | A/s "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" | 2018. gada 5. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Iļģuciems]] | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Ziepniekkalns]] | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | 2013. gada 2. septembrī maršruts tika pagarināts līdz Ziepniekkalna autobusu galapunktam, likvidējot [[42. autobusu maršruts (Rīga)|42. autobusu maršrutu]]. |- |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] ([[J.Asara iela]]) |XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā sabiedriskā transporta kustība tiks pieskaņota svētku pasākumiem un galvenajām norises vietām. Tiks nodrošināts papildu trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions” (2015. gads) Saistībā ar deju lieluzvedumu „Māras zeme” Daugavas stadionā, no plkst. 18:00 atbilstoši pasažieru plūsmai tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts „Centrālā stacija – Daugavas stadions”. (2018. gads) |- | |[[Latvijas Universitāte]] |[[Lucavsala]] |saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 17. maijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 21. jūnijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2017. gadā 27.jūljā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2018. gadā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 12. jūlijā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 6. augustā)''' saistībā ar koncertu Lucavsalā tiks organizēts speciāls trolejbusa maršruts '''“Latvijas Universitāte – Lucavsala” (2019. gadā 21. augustā)''' |- |} == Skatīt arī == {| | |} * [[Rīgas trolejbusu reģistrācijas numuri]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Trolleybuses in Riga|trolejbusi Rīgā}} * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas satiksme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru - Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu] * [https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pasazieru-ertibai-riga-tagad-tikai-zemas-gridas-trolejbusi/ Pasažieru ērtībai Rīgā tagad tikai zemās grīdas trolejbusi] {{Sabiedriskais transports Rīga}} {{Trolejbusu satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā| ]] i20udxgml7bg654vmcd4k3l6fjbyxbt 0 71101 3673009 3669981 2022-08-20T14:31:45Z Aleksandrs1234 94295 https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|informācija par maršrutiem dažādos gados ir neprecīza}} {{Transporta sistēmas infokaste |nosaukums = Autobusu satiksme Rīgā |fona krāsa = #007C06 |logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]] |karte = [[Attēls:Rīga Autobusu maršruti 2010.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = [[Rīga]] |atklāts = [[1924]]. gads |izmaksas = |kopējais garums = 883 km <ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> |līniju skaits = 52 |staciju skaits = |pieturu skaits = 1275 (2014)<ref name="nosaukums-1" /> |transporta vienīb = 432 ([[2010. gads|2010]]) <ref name="autogenerated1" /> |depo = 2 |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 68 655 977 (2015) <ref name="nosaukums-1">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}</ref> |mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} |Jauni Maršruti=[[59]], [[5T]]}} '''Autobusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Kopš 2003. gada [[20. februāris|20. februāra]] autobusu pārvadājumus veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas Satiksme]]". 2015. gadā ar autobusiem tika pārvadāti 68 655 977 pasažieri.<ref name="nosaukums-1" /> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 53 autobusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni 883 km. Uz 2010. gada 1. janvāri "Rīgas Satiksmes" autobusu parks sastāvēja no 478 autobusiem. [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki, viens — [[Kleisti (Rīga)|Kleistos]], otrs — [[Dārzciems|Dārzciemā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2022) nedarbojas vajadzīgajā veidā — pats monitors strādā, taču uz tā netiek attēlota informācija. == Vēsture == Visu autobusu sencis — zirgu omnibuss Rīgā savu braucienu pirmo reizi veica [[1852]]. gadā. Pirmās, daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija Rātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā. [[1901.]] gadā izdotajā izziņu krājumā "Ilustrets Wadons pa Rīgu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}</ref> ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam pieci omnibusu maršruti. Pirmais maršruts veda no Biržas ēkas līdz Sarkandaugavai. No gala stacijas omnibuss devās ceļā ik pēc divām stundām, sākot no deviņiem rītā. Desmitos un vienpadsmitos vakarā omnibuss maršrutu sāka no viesnīcas "Roma", brauciens maksāja 15 kapeikas, pusceļš — 10 kap. Otrais maršruts veda uz Juglu un sākās pie Lielā sūkņa (Brīvības ielā 119). Omnibuss atiešanas laiki: 9.00, 11.15, 14.20, 17.15 un 20.30. Brīvdienās papildus reiss — 23.30. Brauciena cena 25 kapeikas. 3. maršruts uz Bišumuižu sākās Jelgavas forštatē, Akmeņu un Kuģu ielas stūrī, četras reizes dienā un tikai ziemā. 4. maršruts uz Torņakalnu pa Jelgavas šoseju līdz Robežu ielai sākās pie Pontonu tilta, braucieni notika no pusdeviņiem no rīta līdz pusdeviņiem vakarā. Toties — katru pusstundu. Maksa — 10 kap., pusceļš — 8 kap. Pēdējais, 5. maršruts bija līdz Āgenskalna tirgum. Sākums jau pusastoņos no rīta, katru pusstundu. Cena — tāda pati kā 4. maršrutam. Pirmais īstais automobilis-omnibuss<ref>[https://archive.is/20130703024806/www.gazeta.lv/story/19795.html]</ref> vai vienkāršāk sakot — autobuss Rīgas ielās bija redzams jau [[1913]]. gadā (pēc citām ziņām — pat [[1908.]] gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307133526/http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}</ref>), taču pirms Pirmā pasaules kara šis transporta veids nebija attīstīts. Pasažieri Rīgā vairāk izmantoja tramvajus un ormaņu pakalpojumus, vai arī dzelzceļu, īpašos gadījumos nolīgstot speciālu transportu. Pirmais, regulārais autobusa maršruts Rīgā parādījās [[1922]]. gada [[26. aprīlī]]. Tas sasaistīja Rātslaukumu un Āgenskalnu, 1924. gadā tādi jau bija vairāki, kustību tajās nodrošināja privāti pārvadātāji, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrībai “Auto satiksme” jau bija 30 autobusi, kas kursēja pa 17 maršrutiem. Maršrutu sākuma punkts bija Rātslaukums. Tā kā autobusiem bija vajadzīgs benzīns, tad blakus postamentam ar [[Rolanda statuja (Vecrīga)|Rolanda statuju]] atradās arī neliela degvielas uzpildes stacija ar tagad atkal labi pazīstamo izkārtni “Shell”. Tā Rīgā radās pirmā autobusu stacija. 1930. gados pilsētas autobusi jau pārvadāja 20 miljonus pasažieru gadā, līdz [[1938]]. gadam tika atklāti 19 autobusu maršruti, kuros kursēja 151 autobuss, tika pārvadāti 29, 25 miljoni pasažieru gadā. Pašvaldības rīcībā esoša autobusu transporta atklāšana notika 1938. gada [[1. jūlijā]]. Trīsdesmito gadu beigās pa 20 maršrutiem kursēja jau 158 mašīnas, tāpēc šaurajā Rātslaukumā tām vietas vairāk nebija. Drīz autoosta pārcēlās uz Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas krustojumu, kur tika uzbūvētas vairākas kioskiem līdzīgas vienstāva ēkas un nojumes. Toties autobusi no šejienes sāka braukt arī uz citam Latvijas pilsētām: Jelgavu, Siguldu, Liepāju. 1930. gadu beigās Rīgas autobusu parku regulāri papildināja ar jaunām, Eiropas vadošo autobūves kompāniju mašīnām. Tāpēc arī šeit, kur bija ļoti aktīva satiksme, autoostai jau bija par šauru, bieži notika avārijas. Otrais pasaules karš autobusu transporta infrastruktūrai bija fatāls. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme Rīgā bija uz sabrukuma robežas, piemēram, [[1944]]. gadā pašvaldības autobusu parkā bija palikuši tikai 4 autobusi. [[1946]]. gadā tika dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš sākotnēji atradās Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet vēlākajos Padomju gados — Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā 1. Rīgas autobusu parkā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu. [[1960. gadi|1960. gados]] tika iepirkti [[Ungārija|Ungārijā]] ražotie [[Ikarus]] markas autobusi, kā arī pilnveidoti un optimizēti autobusu maršruti. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 [[kapeika]]s. [[1992]]. gadā, reorganizējot autobusu satiksmi, pasažieru pārvadājumu veikšanai tika izveidoti divi atsevišķi pašvaldības uzņēmumi — autobusu parks "[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]" un autobusu parks "[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]". Tika nolemts, ka autobusu parks "Imanta" apkalpos visus autobusu maršrutus Daugavas kreisajā krastā jeb [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], savukārt autobusu parks "Tālava" apkalpos visus maršrutus Daugavas labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmie [[Eiropa|Eiropā]] ražotie autobusi tika saņemti no [[Skandināvija]]s valstīm. Lai atjaunotu ritošo parku un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, [[1993]]. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. 1997. gadā tika parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī tika saņemti pirmie 52 [[Mercedes-Benz]] autobusi. [[1996]]. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka konduktori. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. 1997. gadā tika atklāts pirmais komercekspreša maršruts, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk. == Autobusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie autobusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- |rowspan="3" | [[Mercedes-Benz]] (Türk) | [[Mercedes-Benz O345|O345]] | <center> 1997, [[1999]] | <center> 1997 — 2019 | <center> 62 (?) |2019. gada 2. aprīlī pēdējam Mercedes-Benz O345 autobusam ar reģistrācijas numuru 77435 bija pēdējā darba diena 25. autobusu maršrutā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/vehicle/90846/#n95393|title=Riga, autobuss № 77435|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406130820/http://busphoto.ru/vehicle/90846#n95393|archivedate=2019-04-06}}</ref> |- | [[Mercedes-Benz O345G|O345G]] | <center> 1997, [[2000. gads|2000]] | <center> 1997 — 2019 | <center> 25 |2019. gada 2. janvāri pēdējam Mercedes-Benz O345G autobusam ar reģistrācijas numuru 68564 bija pēdējā darba diena 3. autobusu maršrutā. |- | [[Mercedes-Benz Conecto O345|Conecto O345]] | <center> 2002 | <center> 2004 — 2019 | <center> 1 | |- |rowspan="3" | [[Mercedes-Benz]] | [[Mercedes-Benz Citaro O530|Citaro O530]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 34 | |- | [[Mercedes-Benz Citaro O530L|Citaro O530L]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 25 | |- | [[Mercedes-Benz Citaro O530G|Citaro O530G]] | <center> 2002 — 2004, 2006 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 58 | |- |rowspan="3" | [[Neoplan]] (Polska) | [[Solaris Urbino 12]] | <center> 2001 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 11 | |- | [[Solaris Urbino 15]] | <center> 2001 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 8 | |- | [[Solaris Urbino 18]] | <center> 2001 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 13 | |- |rowspan="6" | [[Solaris Bus & Coach|Solaris]] |rowspan="2" | [[Solaris Urbino 12|Urbino 12]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 52 | |- | <center> [[2017. gads|2017]] — [[2019. gads|2019]] | <center> [[2018. gads|2018]] — pašlaik | <center> 175 | Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā |- | [[Solaris Urbino 15|Urbino 15]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 39 | |- |rowspan="3" | [[Solaris Urbino 18|Urbino 18]] | <center> 2002 — 2004, 2014 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 79 | |- | <center> [[2017]] — 2018 | <center> 2018 — pašlaik | <center> 70 | Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā |- | <center> 2022 | <center> 2022. gada 9. aprīlis — pašlaik | <center> 18 | No kopumā pasūtītajiem 88 autobusiem 2017/2018. gada sezonai laicīgi tika piegādāti 70, no kuriem pēdējie 18 pēc ilgstošas kavēšanās uz Rīgu atvesti 2022. gada februārī.<ref>https://twitter.com/Rigassatiksme_/status/1512704695512580099</ref> |- | [[Ikarus]] | [[Ikarus E91|E91]] | <center> 2001 — 2004, 2006 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 75 | |} === Dienesta autobusi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | [[Solaris Bus & Coach|Solaris]] | [[Solaris Vacanza 12|Vacanza 12]] | <center> 2003 | <center> [[2005. gads|2005]] — pašlaik | <center> 1 | |- |rowspan="2" | [[Ikarus]] | [[Ikarus E13|E13]] | <center> 2004 | <center> 2004 — pašlaik | <center> 1 | |- | [[Ikarus E91|E91]] | <center> 2001, 2002 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 4 | Līdz [[2007. gads|2007]]. — 2009. gadam strādāja uz līnijas |} === Ekspluatācijā bijušie autobusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- |rowspan="3"| [[Ikarus]] | [[Ikarus 260|260]] | <center> | <center> |rowspan="2"| <center> ap 2000 | |- | [[Ikarus 280|280]] | <center> | <center> līdz [[2005]] | |- | [[Ikarus E91|E91]] | <center> 2001 — 2003 | <center> 2001 — [[2011. gads|2011]] | <center> 27 | |- | MAN | SL200 | <center> [[1982]] | <center> [[1995]]—2004 (?) | | <center> Tika piegādāti lietoti no Vācijas. |- |rowspan="2" | [[Mercedes-Benz]] (Türk) | [[Mercedes-Benz O345|O345]] | <center> 1997 | <center> 1997 — 2014 | <center> 4 (?) | |- | [[Mercedes-Benz O345G|O345G]] | <center> 2000 | <center> 2000 — [[2013]] | <center> 1 | |- | Den Oudsten | | <center> [[1981]]—[[1983]] | <center> 1997—2004 | <center> 8 (?) | <center> Tika piegādāti lietoti no Nīderlandes. |} === Izmēģinājuma modeļi === [[Attēls:Urbino 18 Hybrid uz Gaisa tilta.JPG|thumb|250px|40. maršruta autobuss Solaris Urbino 18 Hybrid brauc pa Gaisa tiltu]] * 2010. gada februārī [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutā]] testēšanas nolūkā tika norīkots viens [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 CNG autobuss, kas tika darbināts ar dabas gāzi.<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3001 "Rīgas satiksme" 13. autobusu maršrutā testēs autobusu, kas tiek darbināts ar dabas gāzi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101006162103/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3001 |date={{dat|2010|10|06||bez}} }}, rigassatiksme.lv</ref> * [[2012. gads|2012]]. gada februārī [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusu maršrutā]] tika testēts [[hibrīdautobuss]] [[Solaris Urbino 18 Hybrid]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |title=Rīgā 40. autobusa maršrutā testēs hibrīdautobusu |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202801/http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> * 2016. gada martā 1., 23. un 25. autobusu maršrutā tika testēts elektroautobuss Solaris Urbino Electric 12. == Autobusu maršruti == [[Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345]]. [[Imanta]]s DP, 2009. gada 2. februāris.]] [[Attēls:MB Conecto O345G Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345G]]. [[Imanta]]s DP, 2009. gada 2. februāris.]] [[Attēls:Mercedes Benz O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530L]] [[Bolderāja]]s dispečeru punktā. 2005. gada [[4. maijs]].]] [[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530]] uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]].]] [[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Autobuss [[Ikarus E91]] brauc pa [[Akmens tilts|Akmens tiltu]], 2009. gads.]] [[Attēls:Ikarus280.jpg|thumb|250px|[[Ikarus 280]].]] === Esošie autobusu maršruti === Šādi autobusu maršruti [[Rīga|Rīgā]] eksistēs kopš {{dat|2022|9|1|Ģ}}. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas |- | align="center" | [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] |[[Daugavgrīva]] |[[Pļavnieki]] |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] | [[Biķeri]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]] |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] |- | align="center" | [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežaparks]] |- | align="center" | [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] |- | align="center" | [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] (atsevišķi reisi kursē arī līdz Jaunciema kapiem) |- | align="center" | [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kooperatīvs "Ziedonis"]] |- | align="center" | [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 |- | align="center" | [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Dārziņi]] |- | align="center" | [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Papīrfabrika "Jugla" (atsevišķi reisi kursē līdz [[Mucenieki]]em vai [[Sunīši (Garkalnes novads)|Sunīšiem]]) |- | align="center" | [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] |- | align="center" | [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] | [[Pļavnieku kapi]] | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] | [[Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] |- | align="center" | [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] |- | align="center" | [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] |- | align="center" | [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] (atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i) |- | align="center" | [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] |- | align="center" | [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Langstiņi]] |- | align="center" | [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Bukulti — [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Daugavgrīva]] |- | align="center" | [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Dārziņi]] |- | align="center" | [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] |- | align="center" | [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] | Centrāltirgus | [[Saulīši]] |- | align="center" | [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] | [[Imanta]] | [[Vakarbuļļi]] |- | align="center" | [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] | [[Imanta]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] |- | align="center" | [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Lāčupes kapi]] |- | align="center" | [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] | [[Imanta]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] |- | align="center" | [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] — [[Getliņi]] |- | align="center" | [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] | [[Pļavnieku kapi]] | [[Sarkandaugava]] |- | align="center" | [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] | [[Rumbula]] | MAN-TESS |- | align="center" | [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[TEC-2]] |- | align="center" | [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] |- | align="center" | [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Pļavnieku kapi]] |- | align="center" | [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] |- | align="center" | [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Voleri]] |- | align="center" | [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] |- | align="center" | [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] | [[Daugavgrīva]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | [[Ziepniekkalns]] | [[Ķengarags]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N1|N1]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N2|N2]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N3|N3]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Daugavgrīva]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N4|N4]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] — [[Zolitūde]] — [[Centrs (Rīga)|Centrs]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N5|N5]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N6|N6]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N7|N7]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Ķengarags]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N10|N10]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Ziepniekkalns]] |} No 2012. gada 14. aprīļa bija sākušies 3. un 6. tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbi posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tramvaji kursēja tikai līdz 45. vidusskolai Ropažu ielā, bet tālāk uz Juglu un atpakaļ pasažierus veda īpašs [[6T. autobusu maršruts]]. No 2013. gada 1. aprīļa [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršruts tika aizstāts]] ar [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. trolejbusu maršrutu]]. Daži šī maršruta trolejbusi kursē līdz [[Kundziņsala]]i, aizstājot 33. autobusu maršrutu.<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ No 1. aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu]</ref> Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs — Airu iela — Pagrieziens uz Vecāķiem — Skanstnieki — Stacija "Vecdaugava" — Zvejas iela — Pagrieziens uz Mangaļiem — Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.) {{dat|2016|07|01|Ģ}} tika atklāts [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60. autobusu maršruts]], kas savieno Ziepniekkalnu un Ķengaragu. Vēl no 2016. gada 1. novembra tika atklāts 58. autobusu maršruts,<ref>[[58. autobusu maršruts (Rīga)]]</ref> kas savieno [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]]. No {{dat|2011|06|10|Ģ}} sestdienās un svētdienās Rīgā kursē arī nakts autobusi. No {{dat|2014|04|04|Ģ}} tos apkalpo pārvadātājs "Rīgas mikroautobusu satiksme" ar mikroautobusiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |title=No 4. aprīļa nakts satiksmes autobusus apkalpos "Rīgas mikroautobusu satiksme" |access-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307075750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}</ref> līdz tam nakts maršrutos kursēja Ikarus E91 midibusi. No 2018. gada [[3. marts|3. martā]] tika atklāts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts,]] kas savieno [[Latvijas Universitāte]] un [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas Centru]]. No 2018. gada [[28. maijs|28. maija]] līdz [[16. jūnijs|16. jūnijam]] un no 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam kursēja [[5T. autobusu maršruts]], kas savieno [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] un [[Iļģuciems|Iļģuciemu]], uz laiku aizvietojot [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršruta tramvaju]] posmā no 13. janvāra ielas līdz Iļģuciemam, sakarā ar sliežu ceļu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/|title=Izmaiņas 5. tramvaja maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-08-03|language=lv}}</ref> No 2019. gada 3. aprīļa ekspluatācijā ir tikai zemās grīdas autobusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/city/624/|title=Riga|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406171653/http://busphoto.ru/city/624/|archivedate=2019-04-06}}</ref> No 2019. gada no 18 maija līdz ? 11.tramvaja maršrutu aizvietos 11T.autobuss No 2020. gada 2. janvāra 40. autobusa maršrutu “Jugla — Ziepniekkalns” aizstāja jauns [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusa maršruts]]. * [[Nakts autobusa maršruts N8|N8]] Centrs — Āgenskalns — Zolitūde (slēgts no {{dat|2018|03|03|Ģ}}<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/]</ref>) * [[Nakts autobusa maršruts N9|N9]] Centrs — Čiekurkalns — Mežaparks (slēgts no {{dat|2012|01|06|Ģ}}) Kad 2020. gada martā Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izplatības dēļ, no 21. marta tika slēgti 4z., 35., 59. autobusa un visi nakts autobusu maršruti, kā arī pieņemti citi ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-vairakus-sabiedriska-transporta-marsrutus-un-samazinas-kustibas-biezumu.a352425/|title=Rīgā slēgs vairākus sabiedriskā transporta maršrutus un samazinās kustības biežumu|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2020-03-19|language=lv}}</ref> == Bijušie maršruti == {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Slēgtie maršruti 1960.—1990. |- ! width="40"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="180"|Beigas ! Gadi, kuros maršruts pieminēts. |- | align="center" | 4/9 | Zolitūde | TEC | 1963. |- | align="center" | 4/16 | Zolitūde | VEF | 1963. |- | align="center" | 4ae | Autostacija | Vārnu krogs | pēc 1970. |- | align="center" | 6e | Operas teātris | Pleskodāle | pēc 1970. |- | align="center" | 12a | Autostacija | Mangaļi | 1963. |- | align="center" | 13 | Autostacija | V. Tereškovas (tag. Buļļu) iela | 1963. |- | align="center" | 20/6a | Šķirotava | Zolitūdes iela | 1964. |- | align="center" | 20/8 | Šķirotava | Apūzes iela | 1964. |- | align="center" | 26a | Autostacija | Katlakalns | 1963. |- | align="center" | 28 | Juglas tilts | Langstiņi | 1968. |- | align="center" | 30 | Vidzemes tirgus | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | 1959. |- | align="center" | 30a | Raiņa bulvāris | Rumbula | 1964. |- | align="center" | 32 | Autostacija | Autobusu parks | 1963. |- | align="center" | 37e | Stacijas laukums | Kleistu iela | pēc 1970. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1930. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Mežaparks]] | Brauca pa Miera ielu. |- | align="center" | 2 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (līdz Baložu krogam) | Brauca pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 3 | [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]] | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | Brauca pa Dzirnavu ielu. |- | align="center" | 4 | Operas laukums | [[Pleskodāle]] | Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu. |- | align="center" | 5 | Operas laukums | Anniņmuižas iela (tag. Jūrmalas gatve) | Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu. |- | align="center" | 6 | Operas laukums | Šulcmuižas iela (tag. Saulgožu iela) | Brauca pa Kalnciema un Slokas ielām. |- | align="center" | 7 | Eksporta osta | "Kvadrāts" | Brauca pa Kronvalda bulvāri un Maskavas ielu. |- | align="center" | 8 | Operas laukums | Buļļu iela | Brauca pa Raņķa dambi un Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 9 | Operas laukums | Jelgavas šoseja | |- | align="center" | 10 | Galvenais pasts | [[Mīlgrāvis]] | Brauca pa Elizabetes ielu un Ganību dambi. |- | align="center" | 11 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Miera ielu. |- | align="center" | 12 | [[Rātslaukums]] | Bolderājas stacija | Brauca pa Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 14 | Zvaigžņu iela | Daugavpils iela | Brauca pa Tērbatas ielu un Aspazijas bulvāri. |- | align="center" | 15 | Rumpmuižas (tag. A. Deglava) iela | [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]] | Brauca pa Aspazijas bulvāri. |- | align="center" | 16 | [[Rātslaukums]] | Tēriņu iela | Brauca pa tag. Altonavas ielu. |- | align="center" | 17 | [[Rātslaukums]] | Raudas iela | Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām. |- | align="center" | 18 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Hanzas iela — Centrāltirgus | Brauca pa K. Barona, Matīsa, Hanzas un Ausekļa ielām. |- | | | | Informācijas avots — 1930. gada vilcienu saraksts. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0: font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1936. gadā<ref>"Rīgas pilsētas ielu dzelzceļi, autobusi, tvaikoņi 1936" Rīgas pilsētas valdes izdevums</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 21 | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Brauca pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 21a | Autoosta | Bajāru iela | Brauca pa Brīvības, Biķernieku un Laimdotas ielām. |- | align="center" | 22 | Autoosta | [[Mežaparks]] | Brauca pa Valdemāra, Duntes ielām un Meža prospektu līdz Saules dārzam. |- | align="center" | 23 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]] | Brauca pa Dzirnavu, Pulkveža Brieža un Hanzas ielām. |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Brīvības, Miera, Ķīšezera ielām un Čiekurkalna 1. garo līniju. |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Bieriņi]] | Brauca pa Altonavas, Ģimnastikas un Tēriņu ielām. |- | align="center" | 27 | Autoosta | [[Torņakalns]] / Ebeļmuiža | Brauca pa Vienibas gatvi līdz Ābolu ielai / pa Vienības gatvi un tag. Graudu ielu. |- | align="center" | 28 | Autoosta | Raudas iela | Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām. |- | align="center" | 29a | Autoosta | [[Iļģuciems]] | Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Garo ielu. |- | align="center" | 29b | Autoosta | [[Nordeķi]] | Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Slokas ielām. |- | align="center" | 30 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Brauca pa Slokas un Kalnciema ielām. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Anniņmuiža / Zolitūde / Beberbeķi | Brauca pa Slokas, Kandavas ielām un tag. Jūrmalas gatvi. |- | align="center" | 32 | [[Rātslaukums]] | [[Bolderāja]] | Brauca pa Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 33 | Eksportosta | Rumpmuižas (tag. A. Deglava) iela | Brauca pa Kronvalda bulv., Marijas, Avotu, Matīsa un Pērnavas ielām. |- | align="center" | 33a | Rumpmuižas iela | Kastrānes iela | Brauca pa Purvciema, Stirnu un Ūnijas ielām. |- | align="center" | 34 | Zvaigžņu iela | Daugavpils iela | Brauca pa Tērbatas ielu, Aspazijas bulvāri un Gogoļa ielu. |- | align="center" | 36 | Autoosta | Ziemeļblāzma | Brauca pa Ganību dambi, Tvaika un Emmas ielām. |- | align="center" | 37 | Autoosta | [[Bišumuiža]] | Brauca pa Mūkusalas, Buru, Jelgavas un Bauskas ielām. |- | align="center" | 38 | [[Rātslaukums]] | [[Ķīpsala]] | Brauca pa Uzvaras bulvāri un Balasta dambi. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1940. gadā<ref>"1940. gada ziemas vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. gada 1. II, oficiāls izdevums" Izdevniecība "Leta" Rīgā</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 21 | Autoosta | I. [[Biķernieku iela]] | Brauca pa Brīvības gatvi, Zemitāna laukumu un Laimdotas ielu. Uzraksts "Ķeguma iela". |- | | | II. [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Brīvības gatvi, Džutas ielu un Čiekurkalna 1. garo līniju. Uzraksts "Čiekurkalns". |- | | | III. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | | | IV. Brīvdabas muzeja ceļš | Autobuss apzīmēts ar zīmi "B". |- | align="center" | 21a | Autoosta | Bajāru iela | Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / I. maršrutu. |- | align="center" | 22 | Autoosta | [[Mežaparks]] | |- | align="center" | 23 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]] | |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / II. maršrutu. |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Bieriņi]] | |- | align="center" | 27 | Autoosta | [[Torņakalns]] | |- | align="center" | 27E | Autoosta | Līvciema iela | |- | align="center" | 28 | Autoosta | Liepājas iela / Raudas iela | Brauca pa Liepājas ielu līdz Dikļu ielai / pa Liepājas un Raudas ielām līdz Paltmales ielai. |- | align="center" | 29a | Autoosta | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 29b | Autoosta | [[Nordeķi]] | |- | align="center" | 30 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 31 | Autoosta | [[Anniņmuiža]] | Brauca pa Bāriņu, Melnsila ielām un Jūrmalas gatvi līdz 8. līnijai. |- | | Imantas 8. līnija | Beberbeķu iela | Pievedautobuss pa Jūrmalas gatvi. |- | align="center" | 32 | Autoosta | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 33 | Eksportosta | A. Deglava iela | |- | align="center" | 33a | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | Kastrānes iela | |- | align="center" | 34 | Zvaigžņu iela | Lauvas iela | Brauca pa Tērbatas, Gogoļa un Ludzas ielām. |- | align="center" | 36 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] (Ziemeļblāzma) | |- | align="center" | 37 | Autoosta | [[Bišumuiža]] | Brauca pa Akmeņu, Jelgavas un Bauskas ielām. |- | align="center" | 38 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 2 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | Autoosta | [[Bolderāja]] | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts caur Mežaparku līdz Saules dārzam, bet pēc tam atjaunots esošais maršruts. |- | align="center" | 5 | Autoosta | [[Bieriņi]] | |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 7 | Autoosta | Liepājas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Oškalnu (tag. Zemitānu) stacijai, bet pēc tam izveidots 7a. maršruts: Autoosta — Oškalni. |- | align="center" | 8 | Autoosta | Apūzes iela | Kursēja pa Kalnciema ielu, vēlāk pa Krūzes un Ventspils ielām. |- | align="center" | 9 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] (Tēraudlietuves iela) | Vēlāk kursēja pa 1. garo līniju. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Graudu iela | |- | align="center" | 10a | Autoosta | [[Rāmava]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 11 | Autoosta | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 12 | Autoosta | [[Vecāķi]] | |- | align="center" | 13 | Autoosta | Buļļu iela | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 14 | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | Maršruts tika pagarināts pa Ūnijas ielu līdz VEF. |- | align="center" | 17 | Autoosta | Biķernieki | Maršruts tika pagarināts līdz Juglas papīrfabrikai. |- | align="center" | 18 | Autoosta | [[Baltezers]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1960. gadā<ref>"Rīga — īsas ziņas" 1960., 1963.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autostacija | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | Maršruts tika pagarināts līdz Berģuciemam, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 1a | Autostacija | Juglas zvēraudzētava | Maršruts tika pārdēvēts par 14. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 2 | Autostacija | [[Vecmīlgrāvis]] | Brauca pa Tvaika ielu. |- | align="center" | 3 | Autostacija | [[Bolderāja]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 3a | Autostacija | [[Buļļuciems]] | Sākotnēji kursēja pa Oktobra, vēlāk pa Pontonu tiltu, pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 4 | Autostacija | [[Zolitūde]] (Beberbeķu iela) | Tika izveidoti apvienotie 4/9 un 4/16 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 4. maršruts. |- | align="center" | 5 | Autostacija | Kūdras rūpnīca "Mārupe" | |- | align="center" | 6 | Autostacija | [[Pleskodāle]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 7 | Autostacija | Liepājas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Tēriņiem. |- | align="center" | 7a | Autostacija | Oškalnu (tag. Zemitānu) stacija | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 8 | Autostacija | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | Tika izveidots apvienots 20/8 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 8. maršruts. |- | align="center" | 9 | Autostacija | [[Čiekurkalns]] | Tika izveidots apvienots 4/9 maršruts Zolitūde — TEC, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 9. maršruts. |- | align="center" | 10 | Autostacija | Graudu iela — Autostacija | Lokveida maršruts, vēlāk izmainīts un brauca līdz Sējas ielai. |- | align="center" | 11 | Autostacija | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sužiem, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 12 | Autostacija | [[Vecāķi]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no Vecmīlgrāvja caur Vecāķiem uz Mangaļiem. |- | align="center" | 13 | Autostacija | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 14 | Autostacija | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pārveidots par 17l. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 14a | Autostacija | [[Zaķumuiža]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 15 | Autostacija | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autostacija | Ūnijas iela | Tika izveidots apvienots 4/16 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 16. maršruts. |- | align="center" | 17 | Autostacija | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pārdēvēts par 17b. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 18 | Autostacija | [[Baltezers]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 19 | Autostacija | [[Ropaži]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 20 | Autostacija | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Tika izveidoti apvienotie 20/6a un 20/8 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 20. maršruts. |- | align="center" | 21 | Autostacija | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 22 | Autostacija | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] | Maršruts tika pagarināts līdz Rikšotāju ielai. |- | align="center" | 23 | Autostacija | Kūdras rūpnīca "Baloži" | |- | align="center" | 24 | Autostacija | Annasmuiža | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 25 | Autostacija | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autostacija | [[Ķekava]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align"center" | 27 | Autostacija | [[Olaine (stacija)|Olaines stacija]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 28 | | | Maršruts nekursēja. |- | align="center" | 29 | Autostacija | Sējas iela | |- | align="center" | 29a | Autostacija | Brūkleņu iela | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 31. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 30 | Autostacija | Lidosta "Spilve" | Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 31 | Autostacija | [[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 32 | Autostacija | Vestienas iela | Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Autobusu parkam, vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 33 | Tilta iela | [[Kundziņsala]] | Maršruts tika pagarināts līdz autostacijai, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1966. gadā<ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā) "Liesma", Rīga 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Berģuciems | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 2 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] | Brauca pa Viestura prospektu, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 3 | Autoosta | [[Bolderāja]] | Maršruts tika apvienots ar 20. autobusu maršrutu un kursēja no Bolderājas uz Šķirotavu. |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts līdz Purvciemam. |- | align="center" | 5 | Autoosta | Kūdras rūpnīca "Mārupe" | |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 7 | Autoosta | Liepājas iela / Tēriņi | |- | align="center" | 8 | Autoosta | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | |- | align="center" | 9 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Maršruts tika pagarināts līdz Ezermalas ielai. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 12 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Vecāķi]] — Mangaļi | |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14 | Autoosta | Zvērsaimniecība "Jugla" | Tika izveidots apvienots 21/14 lokveida maršruts. |- | align="center" | 14a | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Tika izveidots apvienots 14a/21 lokveida maršruts. |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | Ūnijas iela | |- | align="center" | 17b | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 17l | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 18 | Ūnijas iela | Lopkautuves iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 20 | Autoosta | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam maršruts tika pievienots 3. autobusu maršrutam. |- | align="center" | 21 | Autoosta | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Tika izveidoti apvienoti 14a/21 un 21/14 lokveida maršruti. |- | align="center" | 22 | Autoosta | Rikšotāju iela | |- | align="center" | 23 | Autoosta | Kūdras rūpnīca "Baloži" | |- | align="center" | 24 | Autoosta | Volguntes iela | |- | align="center" | 25 | Autoosta | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | Sākotnēji tas bija 26a maršruts, tad tika pārdēvēts par 26. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 27 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Vecāķi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 29 | Autoosta | Sējas iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 30 | Lidosta "Spilve" | [[Rumbula]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no "Aeroflot" aģentūras uz Rumbulu. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 34 | E. Smiltēna (tag. Prūšu) iela | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 32. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 35 | Autoosta | Silikātu rūpnīca | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 36 | Silikātu rūpnīca | [[Buļļuciems]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1970. gadā<ref>"Rīga — īsas ziņas" 1970.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | EZP 3. ciemats | |- | align="center" | 2e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 24e.autobusu maršrutu. |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | |- | align="center" | 3e | Autoosta | Parādes iela | Maršruts tika pārdēvēts par 20e. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 4 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no autoostas līdz Beberbeķu ielai. |- | align="center" | 5 | Autoosta | Kūdras fabrika "Mārupe" | Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Jelgavas šosejas 9. kilometram. |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 6a | Autoosta | [[Zolitūdes iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | Autoosta | Tēriņi | |- | align="center" | 8 | Autoosta | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | |- | align="center" | 9 | Autoosta | Ezermalas iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Vecmīlgrāvis]], Rūpnīcas iela | Mangaļi | |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14a/21 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | Rūpnīca "VEF" | Maršruts tika izmainīts un kursēja no Stacijas laukuma līdz Biķernieku ielai, bet pēc tam tika slēgts. |- | align="center" | 17b | Autoosta | Juglas papīrfabrika — Autoosta. | |- | align="center" | 17l | Autoosta | Juglas papīrfabrika — Autoosta | |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Sākotnēji kursēja no Jaunciema uz Vecmīlgrāvi. |- | align="center" | 21/14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava "Jugla" — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 22 | Autoosta | Rikšotāju iela | Maršruts tika slēgts un aizstāts ar 4z. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 23 | Autoosta | Baložu kūdras fabrika | |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | Autoosta | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 29 | Lidosta "Spilve" | Pavlova (tag. Višķu) iela | Brauca pa Pontonu tiltu,vēlāk izmainīta trase un brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu. |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 30e | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Sējas iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | Juglas iela | Pavlova (tag. Višķu) iela | |- | align="center" | 33 | Autoosta | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 34e | Juglas iela | Grīvas iela | Vēlāk brauca līdz Spilves ielai. |- | align="center" |35 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Silikātu iela | |- | align="center" | 36 | Silikātu rūpnīca | [[Vakarbuļļi]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1975. gadā<ref>Rīgas plāns, 1975.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | EZP 3. ciemats | |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 4z | Autoosta | Rikšotāju iela | |- | align="center" | 5 | Autoosta | Jelgavas šosejas 9. km. | |- | align="center" | 7 | Autoosta | Tēriņi | Vēlāk 7. maršruts kursēja līdz Kantora ielai, bet 7a. maršruts līdz Tēriņiem. |- | align="center" | 8 | Autoosta | Apūzes iela | |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] | Vēlāk kursēja no Autoostas. |- | align="center" | 12 | Rūpnīcas iela ([[Vecmīlgrāvis]]) | [[Mangaļsala|Mangaļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14a/21 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — Stacijas laukums | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 17b | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" — Autoosta | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 17l | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" — Autoosta | Maršruts tika pārveidots par 17. autobusu maršrutu Autoosta — Papīrfabrika — Ļeņina iela (VEF). |- | align="center" | 18 | Pavlova (tag. Višķu) iela | Ļeņina iela (tag. Brīvības gatve — VEF) | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | Autoosta | [[Bolderāja]], Parādes iela | Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas. |- | align="center" | 21/14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava "Jugla" — Stacijas laukums | Tika atjaunoti patstāvīgi maršruti Nr. 14. Stacijas laukums — Zvēraudzētava un Nr. 21. Autoosta — Mežciems. |- | align="center" | 22 | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | |- | align="center" | 22e | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 23 | Autoosta | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk tika pagarināts un kursēja no Merķeļa ielas uz Mangaļsalu. |- | align="center" | 25 | Autoosta | [[Mārupe|Kolhozs "Mārupe"]] | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela (TEC-2) | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] | |- | align="center" | 29 | Spilve | Pavlova (tag. Višķu) iela | |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Kursēja pa Kijevas, bet vēlāk pa Lomonosova ielu. |- | align="center" | 31e | "Aeroflot" aģentūra | Pavlova (tag. Višķu) iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | Juglas iela | Pavlova (tag. Višķu) iela | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34e | Juglas iela | Spilves iela | |- | align="center" | 34ae | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Juglas iela | Maršruts tika pārdēvēts par 40e. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 35 | Autoosta | Silikātu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai. |- | align="center" | 36 | Silikātu iela | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai. |- | align="center" | 37e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 4 | Kursēja pa Slokas ielu sākumā līdz Kleistu ielai, tad līdz Zolitūdes ielai. Vēlāk kursēja pa Komarova (tag. Kurzemes) prospektu līdz Imantai 5. |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 4 | Kursēja pa Slokas ielu, vēlāk pa Komarova (tag. Kurzemes) prospektu līdz Imantai 5. |- | align="center" | 39e | Autoosta | Kooperatīva iela | Maršruts tika slēgts. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1979. gadā<ref>Rīgas transporta shēma 1979</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autostacija | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | 3. ciemats | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika sadalīts 3. un 50. autobusu maršrutos. 3. maršruts kursēja no Bolderājas līdz centram (Merķeļa ielai), bet vēlāk līdz Centrālajai stacijai (Raiņa bulv.). |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 4 | Autostacija | Beberbeķu iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 4z | Autostacija | Rikšotāju iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 5 | Autostacija | Jelgavas šosejas 9. km. | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 6 | Autostacija | Preču 2 | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 7 | Autostacija | Kantora iela | Neilgi kurseja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 7a | Autostacija | Zvēru ferma | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 8 | Autostacija | Apūzes iela | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas uz Zolitūdi. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | Autostacija | Brūkleņu iela | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 11 | Autostacija | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Vēlāk kursēja līdz Sužiem. |- | align="center" | 12 | Autostacija | [[Rāmava]] | Brauca pa Maskavas (tag. Salu) tiltu. Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 13 | Autostacija | Putnu ferma | Brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu, tad pa Gorkija (tag. Vanšu) tiltu. Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | Autostacija | [[Ķīpsala]] | Maršruts tika slēgts un pievienots 30. autobusu maršrutam. |- | align="center" | 17 | Autostacija | Papīrfabrika "Jugla" — Ļeņina iela (tag. Brīvības gatve) | Maršruts tika saīsināts līdz papīrfabrikai "Jugla". |- | align="center" | 18 | Pavlova (tag. Višķu) iela | Ļeņina iela (tag. Brīvības gatve) | |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | [[13. janvāra iela]] | Parādes iela | |- | align="center" | 21 | Autostacija | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Vēlāk kursēja no "Aeroflot" aģentūras, pēc tam no Planetārija (tag. Esplanāde). |- | align="center" | 22 | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] ([[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]]) | Vēlāk kursēja no Arhitektu ielas. |- | align="center" | 23 | Autostacija | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 25 | Autostacija | Kolhozs "Mārupe" | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 26 | Autostacija | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela (TEC-2) | |- | align="center" | 28 | Juglas tilts — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — Juglas tilts | |- | align="center" | 29 | Pavlova (tag. Višķu) iela | [[Spilve (Rīga)|Spilve]] | Vēlāk kursēja no veikala "Starts" līdz Dzirciema ielai. |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Maršruts tika apvienots ar 15. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Ķīpsalai. |- | align="center" | 32 | Pavlova (tag. Višķu) iela | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Spilves iela | Maršruts tika pagarināts līdz J. Petersa (tag. Kleistu) ielai. |- | align="center" | 35 | Autostacija | Lielā iela | Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas. |- | align="center" | 36 | Lielā iela | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Imantai 5. |- | align="center" | 37e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | Sākotnēji maršruts brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu līdz Kleistu ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5, bet vēlāk kursēja no Planetārija (tag. Katedrāle) pa Gorkija (tag. Vanšu) tiltu. |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | Sākotnēji maršruts kursēja līdz Zolitūdes ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5. |- | align="center" | 40e | Planetārijs (tag. Esplanāde) | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Sākotnēji tas bija 34a ekspreša maršruts līdz Juglas ielai, tad tika pārdēvēts par 40e. maršrutu. Vēlāk maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | Brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu. Vēlāk kursēja no Planetārija pa Gorkija (tag. Vanšu) tiltu. |- | align="center" | 42 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1988. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | [[Berģi (Rīga)|Berģi]] | Tagad kursē pa maršrutu [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Berģi |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | 3. ciemats | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | Maršruts tika pagarināts un kursēja no 13. janvāra ielas līdz Birzes ielai. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūdes iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Tīraine | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Preču — 2 | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kantora iela | |- | align="center" | 8 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | Tagad kursē no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas (Merķeļa ielas). |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | Autoosta | [[Suži (Rīga)|Suži]] | Tagad kursē pa maršrutu [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Jaunciema kapi / Suži |- | align="center" | 12A | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | Brauca pa Maskavas (tag. Salu) tiltu, vēlāk pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu pēc tam apvienojās ar 12.maršrūtu |- |12 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |Katlakalna kapi |Brauca pa Maskavas (tag.Salu) tiltu, vēlāk pa Oktobra (tag.Akmens) tiltu |- | align="center" | 13 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | Kleisti | |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava | Tagad kursē no Abrenes ielas. |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Kinoteātris "Maskava" | Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 17 | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" | Maršruta tika slēgts. |- | align="center" | 18 | [[VEF|Rūpnīca "VEF"]] | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | 13. janvāra iela | [[Daugavgrīva|Bolderāja]], Parādes iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 21 | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Slimnīca "Gaiļezers" ([[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]) | |- | align="center" | 22 | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Arhitektu iela | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā siacija]] (Merķeļa iela) | [[Mangaļsala]] | Vēlāk 24. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 28 | Juglas tilts — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — Juglas tilts | |- | align="center" | 29 | Dzirciema iela | [[Rumbula]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 30 | [[Ķīpsala]] | Rumbula | Maršruts tika saīsināts un kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu. |- | align="center" | 31e | Autoosta | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. Vēlāk 31. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma uz Dārziņiem. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.) |- | align="center" | 32 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | No 1993. gada kursēja pa maršrutu Jugla-3 — Abrenes iela. |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Merķeļa ielas. |- | align="center" | 34e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | J. Pētersa iela (tag. Kleistu iela) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 35 | Lielā iela | [[13. janvāra iela]] | Maršruta tika slēgts. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37e | [[Imanta]] 5 | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Tagad 37. maršruta kursē pa maršrutu [[Imanta]] 5 — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | 38 | [[Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 39e | [[Imanta]] 5 | [[Bulduri]] | Maršruts tika slēgts. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.) |- | align="center" style="background: #F3DDDD;" | 40b | Arhitektu iela | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41e | [[Imanta]] 5 | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Tagad 41. maršruts kursē [[Imanta]] 5 — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | 42 | [[Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 43 | [[Imanta]] 5 | [[Vārnukrogs]] | Maršruts tika slēgts. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.) |- | align="center" | 45 | [[Imanta]] 5 | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 47 | [[Pļavnieki]] | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Sākotnēji maršruts kursēja no "Aeroflot" aģentūras, tad no Planetārija. Vēlāk galapunkts Pļavniekos tika pārcelts no Lubānas ielas uz Katlakalna ielu. |- | align="center" | 48e | Planetārijs (tag.[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Pļavnieki]] | Sākotnēji kursēja no "Aeroflot" aģentūras. Vēlāk maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 49 | [[Sarkandaugava]] | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 50 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika izveidots sadalot 3. autobusu maršrutu. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika pagarināts un kursēja līdz TEC 2. |- | align="center" | 50a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | Katlakalna iela | Maršruts izveidots no 3a. autobusu maršruta. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 51 | Slimnīca "Gaiļezers" ([[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]) | Jaunceltnes (Mucenieki) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 52 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | Tagad kursē no Abrenes ielas. |- | align="center" | 53 | [[Zolitūde]] | Lāčplēša iela | Tagad kursē līdz Esplanādei. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1995. gadā<ref>"Rīga un apkārtne" SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | Birzes iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Preču — 2 | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Merķeļa iela]] | Saules dārzs | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | Brauca pa Akmens tiltu. |- | align="center" | 13 | [[Merķeļa iela]] | Eksperimentālā bāze | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pagarināts līdz Muceniekiem. |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts un kursēja no Juglas 3. |- | align="center" | 21 | Katedrāle | [[Gaiļezers]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas, tad tika pagarināts līdz Bērnu slimnīcai. |- | align="center" | 22 | Arhitektu iela | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mangaļsala]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Lokveida maršruts tika pārveidots par parastu maršrutu no Juglas 3 uz Langstiņiem. |- | align="center" | 30 | [[Abrenes iela]] | [[Ķīpsala]] | Brauca pa Raņķa dambi, vēlāk caur Āgenskalna tirgu. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dārziņi]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dārziņi]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 33 | [[Merķeļa iela]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika sadalīts 36. un 36a. autobusu maršrutos. |- | align="center" | 37 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 40 | [[Abrenes iela]] |[[Ozolciema iela]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam no Centrāltirgus līdz Ozolciema ielai pēctām līdz Ziepniekkalnam tirgus (Tagad Ziepniekkalna D/p) |- |[[40R.autobusu maršrūts (Rīga)|40R]] |Abrenes iela |Robota Rūpnīca |Sākotnēji kursēja no Abrenes ielas., tad atjaunots un brauca no Centrāltirgus līdz Rītausmas ielai, pēc tam uz Ziepniekkalnu Maršruts tika slēgts |- | align="center" | 41 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 47 | Katedrāle | [[Pļavnieki]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 48 | Ulbrokas iela | Keramika | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 50 | [[Merķeļa iela]] | TEC-2 | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | |- | align="center" | 53 | Katedrāle | [[Zolitūde]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2001. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2e | [[Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Birzes iela | Maršruts tika pagarināts līdz Pļavniekiem. |- | align="center" | 3e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Birzes iela | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Atjaunots kādreizējais maršruts. |- | align="center" | 6 | [[Abrenes iela]] | Preču — 2 | Maršruts tika slēgts, apvienots ar 13. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 6a | [[Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | Maršruts tika slēgts, apvienots ar 13. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 8e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | Maršruts tika saīsināts līdz Sējas ielai. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | Vēlāk brauca uz Jaunciema kapiem, Jaunciemu un Sužiem. |- | align="center" | 11e | [[Abrenes iela]] | Jaunciema kapi | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | |- | align="center" | 13 | [[Abrenes iela]] | Eksperimentālā bāze | Maršruts tika apvienots ar 6. autobusu maršrutu un kursēja no Kleistiem līdz Preču — 2. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 15a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Višķu iela | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela]] | Juglas papīrfabrika / [[Mucenieki]] | Maršruts tika pagarināts līdz Garkalnes Muceniekiem. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela]] | Višķu iela | Sākotnēji brauca pa Maskavas ielu, tad pa Lokomotīves ielu, pēc tam tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela]] | [[Rumbula]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | |- | align="center" | 21 | [[Abrenes iela]] | Bērnu slimnīca | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta Rīga]] | |- | align="center" | 22a | Katedrāle | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Brauca pa Basteja (tag. Z. Meierovica) bulvāri, pēc tam pa Elizabetes ielu / Kalpaka bulvāri, vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 23e | [[Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24e | [[Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Brauca līdz Pludmales ielai, bet vēlāk līdz Garciema ielai. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Langstiņi]] | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | Birzes iela | |- | align="center" | 36a | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 40 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pagarināts līdz Juglai 3. |- | align="center" | 40e | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40a | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 41 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 43 | [[Imanta]] 5 | [[Vārnukrogs]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | Sākotnēji kursēja no Imantas, tad tika pagarināts līdz Zolitūdei. |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela]] | [[Pļavnieki]] | Vēlāk kursēja no Katedrāles un tad kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 48 | [[Sarkandaugava]] | Ulbrokas kapi | Brauca pa Kokneses prospektu, bet vēlāk pa Ezermalas ielu. |- | align="center" | 49 | "MAN — TESS" | "Kvadrāts" | Maršruts tika pagarināts līdz Višķu ielai. |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela]] | TEC — 2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | |- | align="center" | 53 | Katedrāle | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 101 | Brāļu kapi | Centrs | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā. |- | align="center" | 103 | Jugla-3 | Rumbula | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā. |- | align="center" | 104 | Jugla-3 | Rumbula | Komercekspresis (taksobuss). No 2002. gada marta 15.b maršruts. |- | align="center" | 105 | [[Abrenes iela]] | Slimnīca "Gaiļezers" | Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 5. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 107 | [[Abrenes iela]] | "Lido" | Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 17. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 136 | [[Dzirnavu iela (Rīga)]] | [[13. janvāra iela]] | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/slegtajos-taksobusu-marsrutos-papildu-sabiedriskais-transports-11270347 Slēgtajos taksobusu maršrutos — papildu sabiedriskais transports]</ref> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2004. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 3a | [[Voleri]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 54. maršrutu un pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 3e | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika slēgts. Pēc tam tika atjaunots ar 30. numuru. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Babītes stacija | Tagad kursē no Abrenes ielas līdz Piņķiem. |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Tagad kursē no Abrenes ielas. |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Slimnīca "Gaiļezers" | No 2005. gada 1. aprīļa kursē līdz trolejbusu galapunktam Mežciemā pa S.Eizenšteina ielu un Mežciema ielu abos virzienos. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | 2005. gada 1. jūnijā maršruts tika pagarināts līdz Stīpniekiem. |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | Tagad kursē līdz Mežaparkam. |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | Tagad kursē līdz Jaunmārupei. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | 2005. gada 1. janvārī tika slēgts galapunkts Belte (Jaunciems). |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | Tagad kursē pa Krasta ielu un Dienvidu tiltu. |- | align="center" | 13 | Kleisti | Preču-2 | Tagad kursē līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 13a | Kleisti | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13e | Kleisti | Preču-2 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | Tagad kursē līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Višķu iela | 2004. gada 1. decembrī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 15b | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | Maršruts tika pādēvēts par 31. un tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15d | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "Lido" | Maršruts tika slēgts / aizvietots ar 12. maršrutu Abrenes iela — Kooperatīvs "Ziedonis". |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai ar iebraukšanu Bukultos. No 1.01.2011 kursē no Mežciema. |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika pārdēvēts par 29. un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim. No 1.01.2011 kursē no Mežciema. |- | align="center" | 20 | [[Pļavnieki]] | Rūpniecības iela | Maršruts tika atklāts 2003. gada 1. septembrī, 2005. gada 14. martā tika pagarināts līdz Pētersalas ielai, bet vēlāk pagarināts līdz Pļavnieku kapiem. |- | align="center" | 21 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Bērnu slimnīca | 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 38. un sāka kursēt pa maršrutu Jugla-3 — Imanta-5. |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Tagad iebrauc pie "Latvijas pasta" un no lidostas brauc pa Lielirbes ielu. |- | align="center" | 22a | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Baloži | |- | align="center" | 23e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Baloži | 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Maršruts tika slēgts. 2010. gada vasaras sezonā kursēja no Sarkandaugavas līdz Vecāķiem. |- | align="center" | 24e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | 2005. gada 5. novembrī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalns | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 32e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai, bet vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | Tagad kursē līdz Vakarbuļļiem. |- | align="center" | 36a | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37 | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 37a | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Hipermarkets "Maxima" | Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37e | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 38 | [[Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 21. |- | align="center" | 38a | Lāčupes kapi | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 39. Tagad kursē līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 38b | NORDEKA (Dzirciema iela) | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 38. Tagad kursē līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 40 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40e | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 40a | Centrālais tirgus | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pārdēvēts par 42. |- | align="center" | 41 | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 41e | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | T/c "Domina shopping" | Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts, bet no 2005. gada 1. septembra 47a. maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Šķirotavu. |- | align="center" | 47e | [[Pļavnieki]] | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 48 | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | Višķu iela | "MAN TESS" | 2004. gada 1. decembrī maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | TEC-2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbroka | Maršruts tika pārdēvēts par 51. |- | align="center" | 52ae | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbroka | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 53 | [[Zolitūde]] | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | |- | align="center" | 53e | [[Zolitūde]] | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 715e | [[Ziepniekkalns]] | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 716e | [[Imanta]] (veikals "Nelda") | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2006. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | 3a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | |- | align="center" | 3e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Bolderāja]] | Maršruts tika slēgts, bet 2008. gada 2. janvārī atjaunots kā 30. autobusu maršruts. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | Maršrutu atklāja 2006. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] tvnet.lv</ref> |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]] | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Preču 2 | |- | align="center" | 13a | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | [[Ulbrokas kapi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15b | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | 2007. gada 1. maijā maršruts tika pārdēvēts par 31. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15d | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "Lido" | Maršruts tika pārdēvēts par 17. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | 2007. gada 12. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai. |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciema kapi]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |- | align="center" | 20 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika pagarināts līdz Ulbrokas kapiem. |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22a | [[Katedrāle]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22b | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Bakoži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Ekspresis. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Langstiņi]] | |- | align="center" | 32e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Bolderāja]] | Maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem. |- | align="center" | 36a | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37 | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 37e | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 38a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Lāčupes kapi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 38b | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dzirciema iela]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai, tad pārdēvēts par 38. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 40 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40a | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40e | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41 | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 41e | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika atklāts 2005. gada 1. septembrī. |- | align="center" | 47e | [[Katedrāle]] | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 48 | [[Sarkandaugava]] | [[Ulbrokas kapi]] | |- | align="center" | 49 | MAN-TESS | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | TEC 2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbrokas kapi]] | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 53 | [[Katedrāle]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 53e | [[Katedrāle]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7715 | [[Ziepniekkalns]] | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |- | align="center" | 7716 | [[Imanta]] | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2008. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 3a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 54. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | 2008. gada 2. janvārī maršruts tika pagarināts līdz [[Piņķi]]em.<ref name="autogenerated2" /> |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Preču 2 | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "lido" | 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | Sezonas maršruts, tika pārveidots par parastu 29. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim. |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22a | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 22b | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 35. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Imanta]] 5 | Beberbeķi | Maršruts tika pagarināts līdz Piņķiem. |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | 2008. gada 2. janvārī maršruts tika atklāts bijušā 3e. eksprešmaršruta trasē.<ref name="autogenerated2">[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/220237-riga_sak_kurset_autobusi_jauna_marsruta_uz_bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju], tvnet.lv</ref> |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 38a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | Maršruts tika pārdēvēts par 39. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 40a | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pārdēvēts par 42. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika pārdēvēts par 47. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | 2008. gada 1. septembrī maršruts tika pārdēvēts par 51. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2009. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] | 2009. gada 1. janvārī maršrutu pagarināja līdz Jaunmārupei. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | 2009. gada 1. janvārī tika izmainīts maršruts, turpmāk 12. maršruta autobusi brauks nevis pa [[Akmens tilts|Akmens tiltu]], bet gan pa [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltu]]. |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | 2009. gada 1. janvārī maršruts pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | No 2009. gada 1. janvāra līdz Garkalnes Muceniekiem kursē visi autobusi. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | No 2009. gada 1. janvāra iebrauc Bukultos. |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Imanta]] 5 | [[Piņķi]] | Maršruts tika slēgts 2009. gada 15. jūnijā. |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Daļa reisu iebrauc līdz Jaunciema kapiem. |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvārī. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvarī, bet 2. februārī pagarināts caur Pļavniekiem. |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela]] | Par 35. maršrutu 2009. gada 1. janvārī pārdēvēja 22b. maršrutu. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | 2009. gada 1. janvārī 863. autobusu maršrutu pārdēvēja par 43. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2009. gada 1. janvārī 3a. autobusu maršrutu pārdēvēja par 54. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | 2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršrutu pārdēvēja par 55. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2010. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]].<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&id=3291, No 1. jūnija pagarina 9.autobusa maršrutu] www.rigassatiksme.lv</ref> |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 24a | [[Sarkandaugava]] | [[Vecāķi]] | Maršrutu atklāja 2010. gada [[5. jūnijs|5. jūnijā]]. Tas ir tikai sezonāls maršruts, pasažierus pārvadās tikai vasarā un tikai brīvdienās. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] | 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja gar [[Zasulauka depo]] un pārdēvēja par [[Pleskodāle]]. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 45 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Carnikava]] | Maršrutu atklāja 2010. gada [[14. jūnijs|14. jūnijā]]. Tas ir tikai sezonāls maršruts, pasažierus pārvadās tikai vasarā. |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2010. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielai]]. |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2011. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Bolderāja]] | Vasaras sezonā brīvdienas pagarināts līdz Vakarbuļļiem. |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |2015. gada beigās pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežaparks]] | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Sarkandaugava]] | 2011. gada 1. janvārī maršrutu no Juglas pagarināja līdz Mežciemam.<ref name="autogenerated3">[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3896, No 1. janvāra pagarina 19. un 29. autobusu maršrutu] www.rigassatiksme.lv</ref> |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Vecmīlgrāvis]] | 2011. gada 1. janvārī maršrutu no Juglas pagarināja līdz Mežciemam.<ref name="autogenerated3" /> |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | No 2011. gada 1. janvāra darbdienas daži reisi iebrauc Piņķos. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Voleri]] | |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- |}<table class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" role="presentation"><tr><th colspan="4">Autobusu maršruti 2016. gadā — 2022. gadā</th></tr><tr><th width="30" href="Sabiedriskais transports Rīgā">Nr.</th><th width="190" href="2003. gads">Sākums</th><th width="190" href="20. februāris">Beigas</th><th href="Rīgas Satiksme">Papildinformācija</th></tr><tr href="2010. gads"><td align="center" href="1. janvāris">1</td><td href="Rīga">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Dārzciems">[[Berģuciems]]</td><td> Būvdarbu dēļ Berģu ielā no 23. augusta līdz 30. oktobrī kursēja no Abrenes iela līdz Upesciema iela No 2022.gada 1.septebrī būs slēgts 1.autobusu maršruts un tajā vietā būs 31.trolejbusu maršruts </td></tr><tr><td>1A</td><td>[[Upesciema iela]]</td><td>[[Berģuciems]]</td><td>Būvdarbu dēļ Berģu ielā no 23. augusta līdz 30. oktobrī</td></tr><tr><td align="center" href="1852">2</td><td href="1901.">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="1913">[[Vecmīlgrāvis]]</td><td>No 2021. gada 2.autobusu maršrūts brauc Mangaļsala — Vecmilgrāvis — Abrenes iela (tikai brauc 5:34 darba dienā) </td></tr><tr href="1922"><td align="center" href="26. aprīlī">3</td><td href="1924">[[Pļavnieki]]</td><td href="1938">[[Daugavgrīva]]</td><td>No 2020. gada Vasaras sezona brīvdeinas nebrauc līdz Vakarbuļļiem</td></tr><tr><td>3A</td><td>[[Daugavgrīva]]</td><td>[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]</td><td>No 2021. gada 15. marta līdz 2. augustam pastāvēja, nedaudz atslogojot 3. autobusu maršrutu</td></tr><tr><td align="center" href="2. pasaules karš">4</td><td href="1944">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Piņķi]]</td><td href="Ungārija"></td></tr><tr href="Ikarus"><td align="center" href="kapeika">4z</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Imanta (autobusu parks)">[[Zolitūde]]</td><td href="Pārdaugava">Saistība ar Covid-19, maršrūts tika uz laiku slēgts</td></tr><tr href="Eiropa"><td align="center" href="Skandināvija">5</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Pasaules Banka">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td href="Mercedes-Benz"> No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam pa maršrutu kursēja tikai 5a.trolejbusa maršrūts No 2022. gada 1.septembrī būs slēgts 5.autobusu maršruts un tajā vietā būs 35.trolejbusu maršruts </td></tr><tr><td align="center" href="1996">6</td><td href="1997">[[Biķeri]]</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>Pagarināts līdz Biķeriem. Vakarā (Darba dienas 22:17, 22:54, 23:36) (Brīvdienas 23:33) 6.Autobuss Brauc Abrenes iela — Biķeri — Dreiliņi </td></tr><td align="center">7<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Stīpnieki]]<td></tr><tr><td align="center">8<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]<td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center" href="1997">9</td><td href="1999">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mežaparks]]<td><tr><td align="center">10<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Mercedes-Benz O345G">[[Jaunmārupe]]</td><td>Brauc caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]]. Iekāpšana pa priekšējām durvīm.<tr><td align="center">[[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10T]] </td><td>[[Centrāltirgus]]</td><td>[[Bišumuiža]]</td><td>No 2019. gada 16. līdz 19. februārim aizstāja 10. tramvaja maršrutu.</td></tr><tr><td align="center" href="1997">11</td><td href="2000. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]<td><tr><td align="center">[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Saulesdārzs|Saules dārzs]]</td><td>No 2019. gada 18. līdz 25. maijam aizvietoja 11. tramvaja maršrutu.</td></tr><tr><td align="center">12<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Kooperatīvs "Ziedonis"]]<td><tr href="2002"><td align="center">13<td>[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]<td>[[Rīga Preču|Preču 2]]<td></tr><tr><td align="center">14<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Zvēraudzētava]]<td href="Mercedes-Benz Citaro O530">No 2022. gada 1.septembrī būs slēgts 14.autobusu maršruts un tajā vietā būs 34.trolejbusu maršruts</td><tr><td align="center">15<td href="2002">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center">16<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Papīrfabrika "Jugla"]]<td href="Mercedes-Benz Citaro O530L">Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem, Sunīšiem Atsevišķi reisi kursē caur 80.vidusskolai </td><tr><td align="center">18<td href="2002">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center">19<td>[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]<td>[[Sarkandaugava]]<td>2019. gada 1. septembrī maršruts tika slēgts. Iebrauca [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. <tr><td align="center" href="2002">20</td><td href="2004">[[Pļavnieku kapi]]</td><td href="2006. gads">[[Pētersalas iela]]</td><td>Iekāpšana pa priekšējām durvīm. <tr href="2002"><td align="center">21<td>[[Imanta]] <td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="Neoplan">Atsevišķi reisi kursē līdz Esplanādei Atsevišķi reisi kursē no Autoosta, 13. janvāra iela </td></tr><tr><td align="center" href="Solaris Urbino 12">22</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2001. gads">[[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]]</td><td>No 2022. gada 1.janvarī tikai 22. autobusa maršrutā var nopirkt biļeti pie vadītāja<tr href="2001. gads"><td align="center">23<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]<td href="Solaris Urbino 15"></td></tr><tr><td align="center">24<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mangaļsala]]<td><tr><td align="center">25<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Solaris Urbino 18">[[Mārupe]] / '''[[Tīraine]]'''</td><td>Līdz Tīrainei tikai atsevišķi reisi. <tr href="2001. gads"><td align="center">26<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]<td></tr><tr><td align="center">28<td href="Solaris Bus & Coach">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td href="Solaris Urbino 12">[[Langstiņi]]</td><td>Iekāpšana pa priekšējām durvīm. Dažus reisus veic minibusi. Saistība ar Covid-19, visus reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi <tr><td align="center" href="2002">29</td><td href="2004">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Vecmīlgrāvis]]<td>Vasaras sezonā pagarināts līdz [[Vecāķi]]em. No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos. <tr><td align="center">30<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]<td href="Solaris Urbino 15">[[Daugavgrīva]]</td><td>No 2020. gada vasaras sezona brīvdeinas nebrauc līdz Vakarbuļļiem. <tr href="2002"><td align="center" href="2004">31</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="2002">[[Dārziņi]] </td><td></tr><tr><td align="center">32<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Piņķi]]<td href="2002">Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]] </td><tr><td align="center">34<td>[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]<td>[[Saulīši]]<td href="Ikarus E91">3 no 6 reisiem apkalpo "Rīgas Mikroautobusu Satiksmes" minibusi. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana RS autobusos notiek pa priekšējām durvīm. Saistība ar Covid-19, visus reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi </td><tr><td align="center">35<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="2006. gads">[[Pleskodāle]]</td><td>Saistība ar Covid-19, maršrūts tika uz laiku slēgts<tr href="2001. gads"><td align="center">36<td>[[Imanta]] <td>[[Vakarbuļļi]]</td><td></td></tr><td align="center">37<td>[[Imanta]] <td>[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]<td></tr><tr><td align="center">38<td href="Solaris Bus & Coach">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Solaris Vacanza 12">[[Dzirciema iela]]</td><td><tr href="2003. gads"><td align="center">39<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Lāčupes kapi]]<td></tr><tr><td align="center">40<td>[[Ziepniekkalns]]<td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td>2020. gada 2. janvārī maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršrutu]]. <tr><td align="center" href="2004">41</td><td>[[Imanta]] <td href="2004">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td><tr href="2002"><td align="center">43<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]<td>Darba dienās daži reisi iebrauc Piņķos. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana pa priekšējām durvīm.</tr><tr href="2007. gads"><td align="center" href="2009. gads">44</td><td>[[Zolitūde]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td></tr><tr><td align="center">46<td>[[Zolitūde]]<td>[[Ziepniekkalns]]<td><tr href="Ikarus"><td align="center">47<td href="Ikarus 260">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] — [[Getliņi]]<td>2019. gada 4. martā maršruts tika pagarināts līdz Getliņiem. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana pa priekšējām durvīm. </tr><tr><td align="center">48<td>[[Pļavnieku kapi]]<td>[[Sarkandaugava]]<td href="Ikarus 280"></td><tr><td align="center">49<td>[[Rumbula]]<td href="2005">[[MAN-TESS]]</td><td><tr><td align="center">50<td href="Ikarus E91">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]<td href="2003. gads"></td><tr><td align="center">51<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ulbroka]]<td>No 1. septembrī līdz 31. maijam daži reisi darba dienās brauc <nowiki>''</nowiki>Abrenes iela — Ulbroka — Ulbrokas vidusskola<nowiki>''</nowiki>, <nowiki>''</nowiki>Ulbrokas vidusskola — Ulbroka — Abrenes iela<nowiki>''</nowiki><tr><td align="center">52<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Pļavnieku kapi]]<td href="1982">Darba dienā plkst. 17:15, 52.autobusa maršrūts brauc <nowiki>''</nowiki>Pļavnieku kapi — Noliktavas iela — Abrenes iela<nowiki>''</nowiki></td><tr><td align="center">53<td href="1995">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center">54<td href="Mercedes-Benz">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Mercedes-Benz O345">[[Voleri]]</td><td>No 2020. gada 1. februāra iekāpšana pa priekšējām durvīm. <tr href="1997"><td align="center">55<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2014">[[Jaunmārupe]]</td><td></tr><tr><td align="center">56</td><td>[[Daugavgrīva]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].</td></tr><tr><td align="center">57</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ķīpsala]]</td><td>Reisus veic "Rīgas Mikroautobusu Satiksmes" minibusi Saistība ar Covid-19, reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi </td></tr><tr><td align="center">58</td><td>[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] </td><td>[[Purvciems|Vecmīlgrāvis]] </td><td>Atklāts 2016. gada 1. novembrī No 2021. gada 1. septembrī, saistība ar Austrumu maģistrāles buvniecību 58.autobusa maršrūts brauc <nowiki>''</nowiki>Vecmilgrāvis — Brīvības gatve<nowiki>''</nowiki>, <nowiki>''</nowiki>Brīvības gatve — Vecmilgrāvis<nowiki>''</nowiki> Brīvdienā plkst. 22:30, 58.autobusa maršruts brauc <nowiki>''</nowiki>Vecmilgrāvis — Biķernieku iela<nowiki>''</nowiki> </td></tr><tr><td align="center">59</td><td>[[Latvijas Universitāte]]</td><td>[[Televīzijas centrs]]</td><td>Atklāts 2018. gada 5. martā, aizstājot slēgto [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu.]] Saistība ar Covid-19, reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi No 2022.gadā būs slēgts 59.autobusu maršruts un būs atjaunots 20.trolejbusu maršruts </td></tr><tr><td align="center">60</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>[[Ķengarags]]</td><td>Atklāts 2016. gada 1. jūlijā, brauc pa Dienvidu tiltu. Iekāpšana pa priekšējām durvīm.</td></tr><tr><td>12/23/26</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — [[Kooperatīvs ''Ziedonis'']] — [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]</td><td>[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]</td><td>Apvienotājs maršrūts brauc tikai Svētku dienās</td></tr><tr></table> '''Piezīmes:''' * e — Ekspresis * {{legend|#B7E4B5|Sezonālais}} * {{legend|#F3DDDD|Spec.}} == Interesanti fakti == === Pārdēvēti autobusu galapunkti === * Galapunkts "Zolitūdes tirgus" tika pārdēvēts par "Zolitūde". * Galapunkts "Ziepniekkalna tirgus" tika pārdēvēts par "Ziepniekkalns". * Galapunkts "Eksperimentālā bāze" Kleistos tika pārdēvēts par "Kleisti". * Galapunkts "Dārziņi-2" tika pārdēvēts par "Dārziņi". * Galapunkts "Ulbrokas kapi" tika pārdēvēts par "Pļavnieku kapi". * Galapunkts "Katedrāle" tika pārdēvēts par "Esplanāde". * Galapunkts "13. janvāra iela" tika pārdēvēts par "Centrālā Stacija", bet pēc tam — par "Stacijas laukums". * Galapunkts "Birzes iela" Bolderājā tika pārdēvēts par "Bolderāja". * Galapunkts "NORDEKA" Dzirciemā tika pārdēvēts par "Dzirciema iela", bet pēc tam — par "Dzirciems". * Galapunkts "Katlakalna kapi" tika pārdēvēts par "Kooperatīvs ZIEDONIS". * Galapunkts "Bolderāja<nowiki>'' tika pārdēvēts par ''Daugavgrīvu''</nowiki> * Galapunkts "Ziepniekkalns" tika pārdēvēts par "Ziepniekkalna D/P". * Pietura <nowiki>''94.vidusskola''</nowiki> tika pārdēvēts par "Ziepniekkalna vidusskola * === Reģionālie maršruti === No 2009. gada 1. janvāra "Rīgas satiksme" neapkalpo vietējās nozīmes reģionālos autobusu maršrutus: 826., 827., 829., 830., 831., 835., 843., 844., 852., 859. un 991. {| class="wikitable" |+ |Nr. |Reģionālie maršruti |- |826 |Rīga — Vangaži |- |827 |Rīga — Saurieši |- |829 |Rīga — Ropāži |- |830 |Rīga — Juglas iecirknis |- |831 |Rīga — Kākciems |- |835 |Rīga — Upeslejas apkalpos |- |843 |Rīga — Ķekava |- |844 |Rīga — Ķekava |} Līdz ar to no 2009. gada 1. janvāra 853. autobusu maršruts tika pārdēvēts par 55. autobusu maršrutu, 863. autobusu maršruts — par 43. autobusu maršrutu, bet 10. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. == Autobusu parki == [[File:6. autobusu parks Kleistu ielā.jpg|thumb|255px|6. autobusu parks Kleistu ielā]] [[File:7. autobusu parks Vestienas ielā.jpg|thumb|255px|7. autobusu parks Vestienas ielā]] === 6. autobusu parks — "Imanta" === * Adrese: Kleistu iela 28, [[Rīga]] ([[Imanta]]) * Apkalpo maršrutus: [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], [[35. autobusu maršruts (Rīga)|35]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56 ,]] [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57,]] [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59]] === 7. autobusu parks — "Tālava" === * Adrese: Vestienas iela 35, [[Rīga]] ([[Dārzciems]]) * Apkalpo maršrutus: [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]], [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] un [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]]. == Bijušo RPPU "Imanta" un RPPU "Tālava" apkalpotie maršruti == === RPPU "Imanta" === * Adrese: Kleistu iela 28, Rīga (Imanta) * Apkalpoja maršrutus (2002—2004): [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[3E. autobusu maršruts (Rīga)|3E]], [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[13A. autobusu maršruts (Rīga)|13A]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[17. autobusu maršruts (Rīga)|17E]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[22A. autobusa maršruts (Rīga)|22A]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[36A. autobusu maršruts (Rīga)|36A]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], 37E, [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], 38A, 38B, [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[40A. autobusu maršruts (Rīga)|40A]], [[40E. autobusu maršruts (Rīga)|40E]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], 47E, [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], 53E, 7715, 7716. === RPPU "Tālava" === * Adrese: Vestienas iela 35, Rīga (Dārzciems) * Apkalpoja maršrutus (2001—2004): [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], 5E, [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], 6A, [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], 15A, 15B, 15D, [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], 18A, [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], 19A, [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[24a. autobusu maršruts (Rīga)|24A]], 24E, [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], 32E, [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], 52A, 105, 826, 829, 959, 991, 863, 859, 854, 853, 852, 844, 843, 840, 837, 853, 831, 830, 829, 827, 831. == Attēli == <gallery> Dārziņi, konečná stanice.jpg|Autobusu pietura "Dārziņi" Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg|"[[Rīgas Satiksme]]s" autobusu galapunkts [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]] Dārziņi, konečná.jpg|Galapunkts [[Dārziņi|Dārziņos]] </gallery> == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|3RI3NDtOrtw|Autobusi Rīgā}} {{Sabiedriskais transports Rīga|Autobuss=[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)]]}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā| ]] kcw77y4cxjaot7jsikwr1opl60grzmn 3673083 3673009 2022-08-20T17:59:37Z Titāns 34176 Atcēlu [[Special:Contributions/Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[User talk:Aleksandrs1234|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3673009 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|informācija par maršrutiem dažādos gados ir neprecīza}} {{Transporta sistēmas infokaste |nosaukums = Autobusu satiksme Rīgā |fona krāsa = #007C06 |logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]] |karte = [[Attēls:Rīga Autobusu maršruti 2010.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = [[Rīga]] |atklāts = [[1924]]. gads |izmaksas = |kopējais garums = 883 km <ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> |līniju skaits = 52 |staciju skaits = |pieturu skaits = 1275 (2014)<ref name="nosaukums-1" /> |transporta vienīb = 432 ([[2010. gads|2010]]) <ref name="autogenerated1" /> |depo = 2 |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 68 655 977 (2015) <ref name="nosaukums-1">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}</ref> |mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} |Jauni Maršruti=[[59]], [[5T]]}} '''Autobusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Kopš 2003. gada [[20. februāris|20. februāra]] autobusu pārvadājumus veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas Satiksme]]". 2015. gadā ar autobusiem tika pārvadāti 68 655 977 pasažieri.<ref name="nosaukums-1" /> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 53 autobusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni 883 km. Uz 2010. gada 1. janvāri "Rīgas Satiksmes" autobusu parks sastāvēja no 478 autobusiem. [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki, viens — [[Kleisti (Rīga)|Kleistos]], otrs — [[Dārzciems|Dārzciemā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2022) nedarbojas vajadzīgajā veidā — pats monitors strādā, taču uz tā netiek attēlota informācija. == Vēsture == Visu autobusu sencis — zirgu omnibuss Rīgā savu braucienu pirmo reizi veica [[1852]]. gadā. Pirmās, daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija Rātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā. [[1901.]] gadā izdotajā izziņu krājumā "Ilustrets Wadons pa Rīgu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}</ref> ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam pieci omnibusu maršruti. Pirmais maršruts veda no Biržas ēkas līdz Sarkandaugavai. No gala stacijas omnibuss devās ceļā ik pēc divām stundām, sākot no deviņiem rītā. Desmitos un vienpadsmitos vakarā omnibuss maršrutu sāka no viesnīcas "Roma", brauciens maksāja 15 kapeikas, pusceļš — 10 kap. Otrais maršruts veda uz Juglu un sākās pie Lielā sūkņa (Brīvības ielā 119). Omnibuss atiešanas laiki: 9.00, 11.15, 14.20, 17.15 un 20.30. Brīvdienās papildus reiss — 23.30. Brauciena cena 25 kapeikas. 3. maršruts uz Bišumuižu sākās Jelgavas forštatē, Akmeņu un Kuģu ielas stūrī, četras reizes dienā un tikai ziemā. 4. maršruts uz Torņakalnu pa Jelgavas šoseju līdz Robežu ielai sākās pie Pontonu tilta, braucieni notika no pusdeviņiem no rīta līdz pusdeviņiem vakarā. Toties — katru pusstundu. Maksa — 10 kap., pusceļš — 8 kap. Pēdējais, 5. maršruts bija līdz Āgenskalna tirgum. Sākums jau pusastoņos no rīta, katru pusstundu. Cena — tāda pati kā 4. maršrutam. Pirmais īstais automobilis-omnibuss<ref>[https://archive.is/20130703024806/www.gazeta.lv/story/19795.html]</ref> vai vienkāršāk sakot — autobuss Rīgas ielās bija redzams jau [[1913]]. gadā (pēc citām ziņām — pat [[1908.]] gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307133526/http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}</ref>), taču pirms Pirmā pasaules kara šis transporta veids nebija attīstīts. Pasažieri Rīgā vairāk izmantoja tramvajus un ormaņu pakalpojumus, vai arī dzelzceļu, īpašos gadījumos nolīgstot speciālu transportu. Pirmais, regulārais autobusa maršruts Rīgā parādījās [[1922]]. gada [[26. aprīlī]]. Tas sasaistīja Rātslaukumu un Āgenskalnu, 1924. gadā tādi jau bija vairāki, kustību tajās nodrošināja privāti pārvadātāji, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrībai “Auto satiksme” jau bija 30 autobusi, kas kursēja pa 17 maršrutiem. Maršrutu sākuma punkts bija Rātslaukums. Tā kā autobusiem bija vajadzīgs benzīns, tad blakus postamentam ar [[Rolanda statuja (Vecrīga)|Rolanda statuju]] atradās arī neliela degvielas uzpildes stacija ar tagad atkal labi pazīstamo izkārtni “Shell”. Tā Rīgā radās pirmā autobusu stacija. 1930. gados pilsētas autobusi jau pārvadāja 20 miljonus pasažieru gadā, līdz [[1938]]. gadam tika atklāti 19 autobusu maršruti, kuros kursēja 151 autobuss, tika pārvadāti 29, 25 miljoni pasažieru gadā. Pašvaldības rīcībā esoša autobusu transporta atklāšana notika 1938. gada [[1. jūlijā]]. Trīsdesmito gadu beigās pa 20 maršrutiem kursēja jau 158 mašīnas, tāpēc šaurajā Rātslaukumā tām vietas vairāk nebija. Drīz autoosta pārcēlās uz Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas krustojumu, kur tika uzbūvētas vairākas kioskiem līdzīgas vienstāva ēkas un nojumes. Toties autobusi no šejienes sāka braukt arī uz citam Latvijas pilsētām: Jelgavu, Siguldu, Liepāju. 1930. gadu beigās Rīgas autobusu parku regulāri papildināja ar jaunām, Eiropas vadošo autobūves kompāniju mašīnām. Tāpēc arī šeit, kur bija ļoti aktīva satiksme, autoostai jau bija par šauru, bieži notika avārijas. Otrais pasaules karš autobusu transporta infrastruktūrai bija fatāls. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme Rīgā bija uz sabrukuma robežas, piemēram, [[1944]]. gadā pašvaldības autobusu parkā bija palikuši tikai 4 autobusi. [[1946]]. gadā tika dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš sākotnēji atradās Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet vēlākajos Padomju gados — Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā 1. Rīgas autobusu parkā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu. [[1960. gadi|1960. gados]] tika iepirkti [[Ungārija|Ungārijā]] ražotie [[Ikarus]] markas autobusi, kā arī pilnveidoti un optimizēti autobusu maršruti. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 [[kapeika]]s. [[1992]]. gadā, reorganizējot autobusu satiksmi, pasažieru pārvadājumu veikšanai tika izveidoti divi atsevišķi pašvaldības uzņēmumi — autobusu parks "[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]" un autobusu parks "[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]". Tika nolemts, ka autobusu parks "Imanta" apkalpos visus autobusu maršrutus Daugavas kreisajā krastā jeb [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], savukārt autobusu parks "Tālava" apkalpos visus maršrutus Daugavas labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmie [[Eiropa|Eiropā]] ražotie autobusi tika saņemti no [[Skandināvija]]s valstīm. Lai atjaunotu ritošo parku un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, [[1993]]. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. 1997. gadā tika parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī tika saņemti pirmie 52 [[Mercedes-Benz]] autobusi. [[1996]]. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka konduktori. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. 1997. gadā tika atklāts pirmais komercekspreša maršruts, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk. == Autobusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie autobusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- |rowspan="3" | [[Mercedes-Benz]] (Türk) | [[Mercedes-Benz O345|O345]] | <center> 1997, [[1999]] | <center> 1997 — 2019 | <center> 62 (?) |2019. gada 2. aprīlī pēdējam Mercedes-Benz O345 autobusam ar reģistrācijas numuru 77435 bija pēdējā darba diena 25. autobusu maršrutā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/vehicle/90846/#n95393|title=Riga, autobuss № 77435|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406130820/http://busphoto.ru/vehicle/90846#n95393|archivedate=2019-04-06}}</ref> |- | [[Mercedes-Benz O345G|O345G]] | <center> 1997, [[2000. gads|2000]] | <center> 1997 — 2019 | <center> 25 |2019. gada 2. janvāri pēdējam Mercedes-Benz O345G autobusam ar reģistrācijas numuru 68564 bija pēdējā darba diena 3. autobusu maršrutā. |- | [[Mercedes-Benz Conecto O345|Conecto O345]] | <center> 2002 | <center> 2004 — 2019 | <center> 1 | |- |rowspan="3" | [[Mercedes-Benz]] | [[Mercedes-Benz Citaro O530|Citaro O530]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 34 | |- | [[Mercedes-Benz Citaro O530L|Citaro O530L]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 25 | |- | [[Mercedes-Benz Citaro O530G|Citaro O530G]] | <center> 2002 — 2004, 2006 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 58 | |- |rowspan="3" | [[Neoplan]] (Polska) | [[Solaris Urbino 12]] | <center> 2001 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 11 | |- | [[Solaris Urbino 15]] | <center> 2001 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 8 | |- | [[Solaris Urbino 18]] | <center> 2001 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 13 | |- |rowspan="6" | [[Solaris Bus & Coach|Solaris]] |rowspan="2" | [[Solaris Urbino 12|Urbino 12]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 52 | |- | <center> [[2017. gads|2017]] — [[2019. gads|2019]] | <center> [[2018. gads|2018]] — pašlaik | <center> 175 | Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā |- | [[Solaris Urbino 15|Urbino 15]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 39 | |- |rowspan="3" | [[Solaris Urbino 18|Urbino 18]] | <center> 2002 — 2004, 2014 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 79 | |- | <center> [[2017]] — 2018 | <center> 2018 — pašlaik | <center> 70 | Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā |- | <center> 2022 | <center> 2022. gada 9. aprīlis — pašlaik | <center> 18 | No kopumā pasūtītajiem 88 autobusiem 2017/2018. gada sezonai laicīgi tika piegādāti 70, no kuriem pēdējie 18 pēc ilgstošas kavēšanās uz Rīgu atvesti 2022. gada februārī.<ref>https://twitter.com/Rigassatiksme_/status/1512704695512580099</ref> |- | [[Ikarus]] | [[Ikarus E91|E91]] | <center> 2001 — 2004, 2006 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 75 | |} === Dienesta autobusi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | [[Solaris Bus & Coach|Solaris]] | [[Solaris Vacanza 12|Vacanza 12]] | <center> 2003 | <center> [[2005. gads|2005]] — pašlaik | <center> 1 | |- |rowspan="2" | [[Ikarus]] | [[Ikarus E13|E13]] | <center> 2004 | <center> 2004 — pašlaik | <center> 1 | |- | [[Ikarus E91|E91]] | <center> 2001, 2002 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 4 | Līdz [[2007. gads|2007]]. — 2009. gadam strādāja uz līnijas |} === Ekspluatācijā bijušie autobusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- |rowspan="3"| [[Ikarus]] | [[Ikarus 260|260]] | <center> | <center> |rowspan="2"| <center> ap 2000 | |- | [[Ikarus 280|280]] | <center> | <center> līdz [[2005]] | |- | [[Ikarus E91|E91]] | <center> 2001 — 2003 | <center> 2001 — [[2011. gads|2011]] | <center> 27 | |- | MAN | SL200 | <center> [[1982]] | <center> [[1995]]—2004 (?) | | <center> Tika piegādāti lietoti no Vācijas. |- |rowspan="2" | [[Mercedes-Benz]] (Türk) | [[Mercedes-Benz O345|O345]] | <center> 1997 | <center> 1997 — 2014 | <center> 4 (?) | |- | [[Mercedes-Benz O345G|O345G]] | <center> 2000 | <center> 2000 — [[2013]] | <center> 1 | |- | Den Oudsten | | <center> [[1981]]—[[1983]] | <center> 1997—2004 | <center> 8 (?) | <center> Tika piegādāti lietoti no Nīderlandes. |} === Izmēģinājuma modeļi === [[Attēls:Urbino 18 Hybrid uz Gaisa tilta.JPG|thumb|250px|40. maršruta autobuss Solaris Urbino 18 Hybrid brauc pa Gaisa tiltu]] * 2010. gada februārī [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutā]] testēšanas nolūkā tika norīkots viens [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 CNG autobuss, kas tika darbināts ar dabas gāzi.<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3001 "Rīgas satiksme" 13. autobusu maršrutā testēs autobusu, kas tiek darbināts ar dabas gāzi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101006162103/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3001 |date={{dat|2010|10|06||bez}} }}, rigassatiksme.lv</ref> * [[2012. gads|2012]]. gada februārī [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusu maršrutā]] tika testēts [[hibrīdautobuss]] [[Solaris Urbino 18 Hybrid]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |title=Rīgā 40. autobusa maršrutā testēs hibrīdautobusu |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202801/http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> * 2016. gada martā 1., 23. un 25. autobusu maršrutā tika testēts elektroautobuss Solaris Urbino Electric 12. == Autobusu maršruti == [[Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345]]. [[Imanta]]s DP, 2009. gada 2. februāris.]] [[Attēls:MB Conecto O345G Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345G]]. [[Imanta]]s DP, 2009. gada 2. februāris.]] [[Attēls:Mercedes Benz O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530L]] [[Bolderāja]]s dispečeru punktā. 2005. gada [[4. maijs]].]] [[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530]] uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]].]] [[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Autobuss [[Ikarus E91]] brauc pa [[Akmens tilts|Akmens tiltu]], 2009. gads.]] [[Attēls:Ikarus280.jpg|thumb|250px|[[Ikarus 280]].]] === Esošie autobusu maršruti === Šādi autobusu maršruti [[Rīga|Rīgā]] eksistē kopš {{dat|2021|9|1|Ģ}}. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas |- | align="center" | [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Berģuciems |- | align="center" | [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] |[[Daugavgrīva]] |[[Pļavnieki]] |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] |- | align="center" | [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] | [[Biķeri]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]] |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] |- | align="center" | [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežaparks]] |- | align="center" | [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] |- | align="center" | [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] (atsevišķi reisi kursē arī līdz Jaunciema kapiem) |- | align="center" | [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kooperatīvs "Ziedonis"]] |- | align="center" | [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 |- | align="center" | [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" | [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Dārziņi]] |- | align="center" | [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Papīrfabrika "Jugla" (atsevišķi reisi kursē līdz [[Mucenieki]]em vai [[Sunīši (Garkalnes novads)|Sunīšiem]]) |- | align="center" | [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] |- | align="center" | [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] | [[Pļavnieku kapi]] | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] | [[Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] |- | align="center" | [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] |- | align="center" | [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] |- | align="center" | [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] (atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i) |- | align="center" | [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] |- | align="center" | [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Langstiņi]] |- | align="center" | [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Bukulti — [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Daugavgrīva]] |- | align="center" | [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Dārziņi]] |- | align="center" | [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] |- | align="center" | [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] | Centrāltirgus | [[Saulīši]] |- | align="center" | [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] | [[Imanta]] | [[Vakarbuļļi]] |- | align="center" | [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] | [[Imanta]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] |- | align="center" | [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Lāčupes kapi]] |- | align="center" | [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] | [[Imanta]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] |- | align="center" | [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] — [[Getliņi]] |- | align="center" | [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] | [[Pļavnieku kapi]] | [[Sarkandaugava]] |- | align="center" | [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] | [[Rumbula]] | MAN-TESS |- | align="center" | [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[TEC-2]] |- | align="center" | [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] |- | align="center" | [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Pļavnieku kapi]] |- | align="center" | [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] |- | align="center" | [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Voleri]] |- | align="center" | [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] |- | align="center" | [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] | [[Daugavgrīva]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | [[Ziepniekkalns]] | [[Ķengarags]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N1|N1]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N2|N2]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N3|N3]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Daugavgrīva]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N4|N4]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] — [[Zolitūde]] — [[Centrs (Rīga)|Centrs]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N5|N5]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N6|N6]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N7|N7]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Ķengarags]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N10|N10]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Ziepniekkalns]] |} No 2012. gada 14. aprīļa bija sākušies 3. un 6. tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbi posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tramvaji kursēja tikai līdz 45. vidusskolai Ropažu ielā, bet tālāk uz Juglu un atpakaļ pasažierus veda īpašs [[6T. autobusu maršruts]]. No 2013. gada 1. aprīļa [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršruts tika aizstāts]] ar [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. trolejbusu maršrutu]]. Daži šī maršruta trolejbusi kursē līdz [[Kundziņsala]]i, aizstājot 33. autobusu maršrutu.<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ No 1. aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu]</ref> Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs — Airu iela — Pagrieziens uz Vecāķiem — Skanstnieki — Stacija "Vecdaugava" — Zvejas iela — Pagrieziens uz Mangaļiem — Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.) {{dat|2016|07|01|Ģ}} tika atklāts [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60. autobusu maršruts]], kas savieno Ziepniekkalnu un Ķengaragu. Vēl no 2016. gada 1. novembra tika atklāts 58. autobusu maršruts,<ref>[[58. autobusu maršruts (Rīga)]]</ref> kas savieno [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]]. No {{dat|2011|06|10|Ģ}} sestdienās un svētdienās Rīgā kursē arī nakts autobusi. No {{dat|2014|04|04|Ģ}} tos apkalpo pārvadātājs "Rīgas mikroautobusu satiksme" ar mikroautobusiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |title=No 4. aprīļa nakts satiksmes autobusus apkalpos "Rīgas mikroautobusu satiksme" |access-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307075750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}</ref> līdz tam nakts maršrutos kursēja Ikarus E91 midibusi. No 2018. gada [[3. marts|3. martā]] tika atklāts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts,]] kas savieno [[Latvijas Universitāte]] un [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas Centru]]. No 2018. gada [[28. maijs|28. maija]] līdz [[16. jūnijs|16. jūnijam]] un no 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam kursēja [[5T. autobusu maršruts]], kas savieno [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] un [[Iļģuciems|Iļģuciemu]], uz laiku aizvietojot [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršruta tramvaju]] posmā no 13. janvāra ielas līdz Iļģuciemam, sakarā ar sliežu ceļu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/|title=Izmaiņas 5. tramvaja maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-08-03|language=lv}}</ref> No 2019. gada 3. aprīļa ekspluatācijā ir tikai zemās grīdas autobusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/city/624/|title=Riga|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406171653/http://busphoto.ru/city/624/|archivedate=2019-04-06}}</ref> No 2019. gada no 18 maija līdz ? 11.tramvaja maršrutu aizvietos 11T.autobuss No 2020. gada 2. janvāra 40. autobusa maršrutu “Jugla — Ziepniekkalns” aizstāja jauns [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusa maršruts]]. * [[Nakts autobusa maršruts N8|N8]] Centrs — Āgenskalns — Zolitūde (slēgts no {{dat|2018|03|03|Ģ}}<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/]</ref>) * [[Nakts autobusa maršruts N9|N9]] Centrs — Čiekurkalns — Mežaparks (slēgts no {{dat|2012|01|06|Ģ}}) Kad 2020. gada martā Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izplatības dēļ, no 21. marta tika slēgti 4z., 35., 59. autobusa un visi nakts autobusu maršruti, kā arī pieņemti citi ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-vairakus-sabiedriska-transporta-marsrutus-un-samazinas-kustibas-biezumu.a352425/|title=Rīgā slēgs vairākus sabiedriskā transporta maršrutus un samazinās kustības biežumu|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2020-03-19|language=lv}}</ref> == Bijušie maršruti == {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Slēgtie maršruti 1960.—1990. |- ! width="40"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="180"|Beigas ! Gadi, kuros maršruts pieminēts. |- | align="center" | 4/9 | Zolitūde | TEC | 1963. |- | align="center" | 4/16 | Zolitūde | VEF | 1963. |- | align="center" | 4ae | Autostacija | Vārnu krogs | pēc 1970. |- | align="center" | 6e | Operas teātris | Pleskodāle | pēc 1970. |- | align="center" | 12a | Autostacija | Mangaļi | 1963. |- | align="center" | 13 | Autostacija | V. Tereškovas (tag. Buļļu) iela | 1963. |- | align="center" | 20/6a | Šķirotava | Zolitūdes iela | 1964. |- | align="center" | 20/8 | Šķirotava | Apūzes iela | 1964. |- | align="center" | 26a | Autostacija | Katlakalns | 1963. |- | align="center" | 28 | Juglas tilts | Langstiņi | 1968. |- | align="center" | 30 | Vidzemes tirgus | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | 1959. |- | align="center" | 30a | Raiņa bulvāris | Rumbula | 1964. |- | align="center" | 32 | Autostacija | Autobusu parks | 1963. |- | align="center" | 37e | Stacijas laukums | Kleistu iela | pēc 1970. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1930. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Mežaparks]] | Brauca pa Miera ielu. |- | align="center" | 2 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (līdz Baložu krogam) | Brauca pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 3 | [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]] | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | Brauca pa Dzirnavu ielu. |- | align="center" | 4 | Operas laukums | [[Pleskodāle]] | Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu. |- | align="center" | 5 | Operas laukums | Anniņmuižas iela (tag. Jūrmalas gatve) | Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu. |- | align="center" | 6 | Operas laukums | Šulcmuižas iela (tag. Saulgožu iela) | Brauca pa Kalnciema un Slokas ielām. |- | align="center" | 7 | Eksporta osta | "Kvadrāts" | Brauca pa Kronvalda bulvāri un Maskavas ielu. |- | align="center" | 8 | Operas laukums | Buļļu iela | Brauca pa Raņķa dambi un Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 9 | Operas laukums | Jelgavas šoseja | |- | align="center" | 10 | Galvenais pasts | [[Mīlgrāvis]] | Brauca pa Elizabetes ielu un Ganību dambi. |- | align="center" | 11 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Miera ielu. |- | align="center" | 12 | [[Rātslaukums]] | Bolderājas stacija | Brauca pa Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 14 | Zvaigžņu iela | Daugavpils iela | Brauca pa Tērbatas ielu un Aspazijas bulvāri. |- | align="center" | 15 | Rumpmuižas (tag. A. Deglava) iela | [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]] | Brauca pa Aspazijas bulvāri. |- | align="center" | 16 | [[Rātslaukums]] | Tēriņu iela | Brauca pa tag. Altonavas ielu. |- | align="center" | 17 | [[Rātslaukums]] | Raudas iela | Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām. |- | align="center" | 18 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Hanzas iela — Centrāltirgus | Brauca pa K. Barona, Matīsa, Hanzas un Ausekļa ielām. |- | | | | Informācijas avots — 1930. gada vilcienu saraksts. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0: font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1936. gadā<ref>"Rīgas pilsētas ielu dzelzceļi, autobusi, tvaikoņi 1936" Rīgas pilsētas valdes izdevums</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 21 | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Brauca pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 21a | Autoosta | Bajāru iela | Brauca pa Brīvības, Biķernieku un Laimdotas ielām. |- | align="center" | 22 | Autoosta | [[Mežaparks]] | Brauca pa Valdemāra, Duntes ielām un Meža prospektu līdz Saules dārzam. |- | align="center" | 23 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]] | Brauca pa Dzirnavu, Pulkveža Brieža un Hanzas ielām. |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Brīvības, Miera, Ķīšezera ielām un Čiekurkalna 1. garo līniju. |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Bieriņi]] | Brauca pa Altonavas, Ģimnastikas un Tēriņu ielām. |- | align="center" | 27 | Autoosta | [[Torņakalns]] / Ebeļmuiža | Brauca pa Vienibas gatvi līdz Ābolu ielai / pa Vienības gatvi un tag. Graudu ielu. |- | align="center" | 28 | Autoosta | Raudas iela | Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām. |- | align="center" | 29a | Autoosta | [[Iļģuciems]] | Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Garo ielu. |- | align="center" | 29b | Autoosta | [[Nordeķi]] | Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Slokas ielām. |- | align="center" | 30 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Brauca pa Slokas un Kalnciema ielām. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Anniņmuiža / Zolitūde / Beberbeķi | Brauca pa Slokas, Kandavas ielām un tag. Jūrmalas gatvi. |- | align="center" | 32 | [[Rātslaukums]] | [[Bolderāja]] | Brauca pa Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 33 | Eksportosta | Rumpmuižas (tag. A. Deglava) iela | Brauca pa Kronvalda bulv., Marijas, Avotu, Matīsa un Pērnavas ielām. |- | align="center" | 33a | Rumpmuižas iela | Kastrānes iela | Brauca pa Purvciema, Stirnu un Ūnijas ielām. |- | align="center" | 34 | Zvaigžņu iela | Daugavpils iela | Brauca pa Tērbatas ielu, Aspazijas bulvāri un Gogoļa ielu. |- | align="center" | 36 | Autoosta | Ziemeļblāzma | Brauca pa Ganību dambi, Tvaika un Emmas ielām. |- | align="center" | 37 | Autoosta | [[Bišumuiža]] | Brauca pa Mūkusalas, Buru, Jelgavas un Bauskas ielām. |- | align="center" | 38 | [[Rātslaukums]] | [[Ķīpsala]] | Brauca pa Uzvaras bulvāri un Balasta dambi. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1940. gadā<ref>"1940. gada ziemas vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. gada 1. II, oficiāls izdevums" Izdevniecība "Leta" Rīgā</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 21 | Autoosta | I. [[Biķernieku iela]] | Brauca pa Brīvības gatvi, Zemitāna laukumu un Laimdotas ielu. Uzraksts "Ķeguma iela". |- | | | II. [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Brīvības gatvi, Džutas ielu un Čiekurkalna 1. garo līniju. Uzraksts "Čiekurkalns". |- | | | III. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | | | IV. Brīvdabas muzeja ceļš | Autobuss apzīmēts ar zīmi "B". |- | align="center" | 21a | Autoosta | Bajāru iela | Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / I. maršrutu. |- | align="center" | 22 | Autoosta | [[Mežaparks]] | |- | align="center" | 23 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]] | |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / II. maršrutu. |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Bieriņi]] | |- | align="center" | 27 | Autoosta | [[Torņakalns]] | |- | align="center" | 27E | Autoosta | Līvciema iela | |- | align="center" | 28 | Autoosta | Liepājas iela / Raudas iela | Brauca pa Liepājas ielu līdz Dikļu ielai / pa Liepājas un Raudas ielām līdz Paltmales ielai. |- | align="center" | 29a | Autoosta | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 29b | Autoosta | [[Nordeķi]] | |- | align="center" | 30 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 31 | Autoosta | [[Anniņmuiža]] | Brauca pa Bāriņu, Melnsila ielām un Jūrmalas gatvi līdz 8. līnijai. |- | | Imantas 8. līnija | Beberbeķu iela | Pievedautobuss pa Jūrmalas gatvi. |- | align="center" | 32 | Autoosta | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 33 | Eksportosta | A. Deglava iela | |- | align="center" | 33a | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | Kastrānes iela | |- | align="center" | 34 | Zvaigžņu iela | Lauvas iela | Brauca pa Tērbatas, Gogoļa un Ludzas ielām. |- | align="center" | 36 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] (Ziemeļblāzma) | |- | align="center" | 37 | Autoosta | [[Bišumuiža]] | Brauca pa Akmeņu, Jelgavas un Bauskas ielām. |- | align="center" | 38 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 2 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | Autoosta | [[Bolderāja]] | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts caur Mežaparku līdz Saules dārzam, bet pēc tam atjaunots esošais maršruts. |- | align="center" | 5 | Autoosta | [[Bieriņi]] | |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 7 | Autoosta | Liepājas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Oškalnu (tag. Zemitānu) stacijai, bet pēc tam izveidots 7a. maršruts: Autoosta — Oškalni. |- | align="center" | 8 | Autoosta | Apūzes iela | Kursēja pa Kalnciema ielu, vēlāk pa Krūzes un Ventspils ielām. |- | align="center" | 9 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] (Tēraudlietuves iela) | Vēlāk kursēja pa 1. garo līniju. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Graudu iela | |- | align="center" | 10a | Autoosta | [[Rāmava]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 11 | Autoosta | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 12 | Autoosta | [[Vecāķi]] | |- | align="center" | 13 | Autoosta | Buļļu iela | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 14 | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | Maršruts tika pagarināts pa Ūnijas ielu līdz VEF. |- | align="center" | 17 | Autoosta | Biķernieki | Maršruts tika pagarināts līdz Juglas papīrfabrikai. |- | align="center" | 18 | Autoosta | [[Baltezers]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1960. gadā<ref>"Rīga — īsas ziņas" 1960., 1963.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autostacija | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | Maršruts tika pagarināts līdz Berģuciemam, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 1a | Autostacija | Juglas zvēraudzētava | Maršruts tika pārdēvēts par 14. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 2 | Autostacija | [[Vecmīlgrāvis]] | Brauca pa Tvaika ielu. |- | align="center" | 3 | Autostacija | [[Bolderāja]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 3a | Autostacija | [[Buļļuciems]] | Sākotnēji kursēja pa Oktobra, vēlāk pa Pontonu tiltu, pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 4 | Autostacija | [[Zolitūde]] (Beberbeķu iela) | Tika izveidoti apvienotie 4/9 un 4/16 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 4. maršruts. |- | align="center" | 5 | Autostacija | Kūdras rūpnīca "Mārupe" | |- | align="center" | 6 | Autostacija | [[Pleskodāle]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 7 | Autostacija | Liepājas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Tēriņiem. |- | align="center" | 7a | Autostacija | Oškalnu (tag. Zemitānu) stacija | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 8 | Autostacija | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | Tika izveidots apvienots 20/8 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 8. maršruts. |- | align="center" | 9 | Autostacija | [[Čiekurkalns]] | Tika izveidots apvienots 4/9 maršruts Zolitūde — TEC, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 9. maršruts. |- | align="center" | 10 | Autostacija | Graudu iela — Autostacija | Lokveida maršruts, vēlāk izmainīts un brauca līdz Sējas ielai. |- | align="center" | 11 | Autostacija | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sužiem, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 12 | Autostacija | [[Vecāķi]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no Vecmīlgrāvja caur Vecāķiem uz Mangaļiem. |- | align="center" | 13 | Autostacija | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 14 | Autostacija | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pārveidots par 17l. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 14a | Autostacija | [[Zaķumuiža]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 15 | Autostacija | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autostacija | Ūnijas iela | Tika izveidots apvienots 4/16 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 16. maršruts. |- | align="center" | 17 | Autostacija | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pārdēvēts par 17b. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 18 | Autostacija | [[Baltezers]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 19 | Autostacija | [[Ropaži]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 20 | Autostacija | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Tika izveidoti apvienotie 20/6a un 20/8 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 20. maršruts. |- | align="center" | 21 | Autostacija | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 22 | Autostacija | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] | Maršruts tika pagarināts līdz Rikšotāju ielai. |- | align="center" | 23 | Autostacija | Kūdras rūpnīca "Baloži" | |- | align="center" | 24 | Autostacija | Annasmuiža | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 25 | Autostacija | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autostacija | [[Ķekava]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align"center" | 27 | Autostacija | [[Olaine (stacija)|Olaines stacija]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 28 | | | Maršruts nekursēja. |- | align="center" | 29 | Autostacija | Sējas iela | |- | align="center" | 29a | Autostacija | Brūkleņu iela | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 31. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 30 | Autostacija | Lidosta "Spilve" | Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 31 | Autostacija | [[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 32 | Autostacija | Vestienas iela | Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Autobusu parkam, vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 33 | Tilta iela | [[Kundziņsala]] | Maršruts tika pagarināts līdz autostacijai, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1966. gadā<ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā) "Liesma", Rīga 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Berģuciems | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 2 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] | Brauca pa Viestura prospektu, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 3 | Autoosta | [[Bolderāja]] | Maršruts tika apvienots ar 20. autobusu maršrutu un kursēja no Bolderājas uz Šķirotavu. |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts līdz Purvciemam. |- | align="center" | 5 | Autoosta | Kūdras rūpnīca "Mārupe" | |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 7 | Autoosta | Liepājas iela / Tēriņi | |- | align="center" | 8 | Autoosta | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | |- | align="center" | 9 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Maršruts tika pagarināts līdz Ezermalas ielai. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 12 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Vecāķi]] — Mangaļi | |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14 | Autoosta | Zvērsaimniecība "Jugla" | Tika izveidots apvienots 21/14 lokveida maršruts. |- | align="center" | 14a | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Tika izveidots apvienots 14a/21 lokveida maršruts. |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | Ūnijas iela | |- | align="center" | 17b | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 17l | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 18 | Ūnijas iela | Lopkautuves iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 20 | Autoosta | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam maršruts tika pievienots 3. autobusu maršrutam. |- | align="center" | 21 | Autoosta | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Tika izveidoti apvienoti 14a/21 un 21/14 lokveida maršruti. |- | align="center" | 22 | Autoosta | Rikšotāju iela | |- | align="center" | 23 | Autoosta | Kūdras rūpnīca "Baloži" | |- | align="center" | 24 | Autoosta | Volguntes iela | |- | align="center" | 25 | Autoosta | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | Sākotnēji tas bija 26a maršruts, tad tika pārdēvēts par 26. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 27 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Vecāķi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 29 | Autoosta | Sējas iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 30 | Lidosta "Spilve" | [[Rumbula]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no "Aeroflot" aģentūras uz Rumbulu. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 34 | E. Smiltēna (tag. Prūšu) iela | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 32. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 35 | Autoosta | Silikātu rūpnīca | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 36 | Silikātu rūpnīca | [[Buļļuciems]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1970. gadā<ref>"Rīga — īsas ziņas" 1970.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | EZP 3. ciemats | |- | align="center" | 2e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 24e.autobusu maršrutu. |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | |- | align="center" | 3e | Autoosta | Parādes iela | Maršruts tika pārdēvēts par 20e. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 4 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no autoostas līdz Beberbeķu ielai. |- | align="center" | 5 | Autoosta | Kūdras fabrika "Mārupe" | Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Jelgavas šosejas 9. kilometram. |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 6a | Autoosta | [[Zolitūdes iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | Autoosta | Tēriņi | |- | align="center" | 8 | Autoosta | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | |- | align="center" | 9 | Autoosta | Ezermalas iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Vecmīlgrāvis]], Rūpnīcas iela | Mangaļi | |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14a/21 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | Rūpnīca "VEF" | Maršruts tika izmainīts un kursēja no Stacijas laukuma līdz Biķernieku ielai, bet pēc tam tika slēgts. |- | align="center" | 17b | Autoosta | Juglas papīrfabrika — Autoosta. | |- | align="center" | 17l | Autoosta | Juglas papīrfabrika — Autoosta | |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Sākotnēji kursēja no Jaunciema uz Vecmīlgrāvi. |- | align="center" | 21/14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava "Jugla" — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 22 | Autoosta | Rikšotāju iela | Maršruts tika slēgts un aizstāts ar 4z. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 23 | Autoosta | Baložu kūdras fabrika | |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | Autoosta | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 29 | Lidosta "Spilve" | Pavlova (tag. Višķu) iela | Brauca pa Pontonu tiltu,vēlāk izmainīta trase un brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu. |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 30e | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Sējas iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | Juglas iela | Pavlova (tag. Višķu) iela | |- | align="center" | 33 | Autoosta | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 34e | Juglas iela | Grīvas iela | Vēlāk brauca līdz Spilves ielai. |- | align="center" |35 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Silikātu iela | |- | align="center" | 36 | Silikātu rūpnīca | [[Vakarbuļļi]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1975. gadā<ref>Rīgas plāns, 1975.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | EZP 3. ciemats | |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 4z | Autoosta | Rikšotāju iela | |- | align="center" | 5 | Autoosta | Jelgavas šosejas 9. km. | |- | align="center" | 7 | Autoosta | Tēriņi | Vēlāk 7. maršruts kursēja līdz Kantora ielai, bet 7a. maršruts līdz Tēriņiem. |- | align="center" | 8 | Autoosta | Apūzes iela | |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] | Vēlāk kursēja no Autoostas. |- | align="center" | 12 | Rūpnīcas iela ([[Vecmīlgrāvis]]) | [[Mangaļsala|Mangaļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14a/21 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — Stacijas laukums | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 17b | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" — Autoosta | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 17l | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" — Autoosta | Maršruts tika pārveidots par 17. autobusu maršrutu Autoosta — Papīrfabrika — Ļeņina iela (VEF). |- | align="center" | 18 | Pavlova (tag. Višķu) iela | Ļeņina iela (tag. Brīvības gatve — VEF) | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | Autoosta | [[Bolderāja]], Parādes iela | Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas. |- | align="center" | 21/14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava "Jugla" — Stacijas laukums | Tika atjaunoti patstāvīgi maršruti Nr. 14. Stacijas laukums — Zvēraudzētava un Nr. 21. Autoosta — Mežciems. |- | align="center" | 22 | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | |- | align="center" | 22e | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 23 | Autoosta | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk tika pagarināts un kursēja no Merķeļa ielas uz Mangaļsalu. |- | align="center" | 25 | Autoosta | [[Mārupe|Kolhozs "Mārupe"]] | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela (TEC-2) | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] | |- | align="center" | 29 | Spilve | Pavlova (tag. Višķu) iela | |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Kursēja pa Kijevas, bet vēlāk pa Lomonosova ielu. |- | align="center" | 31e | "Aeroflot" aģentūra | Pavlova (tag. Višķu) iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | Juglas iela | Pavlova (tag. Višķu) iela | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34e | Juglas iela | Spilves iela | |- | align="center" | 34ae | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Juglas iela | Maršruts tika pārdēvēts par 40e. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 35 | Autoosta | Silikātu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai. |- | align="center" | 36 | Silikātu iela | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai. |- | align="center" | 37e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 4 | Kursēja pa Slokas ielu sākumā līdz Kleistu ielai, tad līdz Zolitūdes ielai. Vēlāk kursēja pa Komarova (tag. Kurzemes) prospektu līdz Imantai 5. |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 4 | Kursēja pa Slokas ielu, vēlāk pa Komarova (tag. Kurzemes) prospektu līdz Imantai 5. |- | align="center" | 39e | Autoosta | Kooperatīva iela | Maršruts tika slēgts. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1979. gadā<ref>Rīgas transporta shēma 1979</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autostacija | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | 3. ciemats | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika sadalīts 3. un 50. autobusu maršrutos. 3. maršruts kursēja no Bolderājas līdz centram (Merķeļa ielai), bet vēlāk līdz Centrālajai stacijai (Raiņa bulv.). |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 4 | Autostacija | Beberbeķu iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 4z | Autostacija | Rikšotāju iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 5 | Autostacija | Jelgavas šosejas 9. km. | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 6 | Autostacija | Preču 2 | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 7 | Autostacija | Kantora iela | Neilgi kurseja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 7a | Autostacija | Zvēru ferma | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 8 | Autostacija | Apūzes iela | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas uz Zolitūdi. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | Autostacija | Brūkleņu iela | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 11 | Autostacija | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Vēlāk kursēja līdz Sužiem. |- | align="center" | 12 | Autostacija | [[Rāmava]] | Brauca pa Maskavas (tag. Salu) tiltu. Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 13 | Autostacija | Putnu ferma | Brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu, tad pa Gorkija (tag. Vanšu) tiltu. Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | Autostacija | [[Ķīpsala]] | Maršruts tika slēgts un pievienots 30. autobusu maršrutam. |- | align="center" | 17 | Autostacija | Papīrfabrika "Jugla" — Ļeņina iela (tag. Brīvības gatve) | Maršruts tika saīsināts līdz papīrfabrikai "Jugla". |- | align="center" | 18 | Pavlova (tag. Višķu) iela | Ļeņina iela (tag. Brīvības gatve) | |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | [[13. janvāra iela]] | Parādes iela | |- | align="center" | 21 | Autostacija | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Vēlāk kursēja no "Aeroflot" aģentūras, pēc tam no Planetārija (tag. Esplanāde). |- | align="center" | 22 | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] ([[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]]) | Vēlāk kursēja no Arhitektu ielas. |- | align="center" | 23 | Autostacija | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 25 | Autostacija | Kolhozs "Mārupe" | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 26 | Autostacija | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela (TEC-2) | |- | align="center" | 28 | Juglas tilts — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — Juglas tilts | |- | align="center" | 29 | Pavlova (tag. Višķu) iela | [[Spilve (Rīga)|Spilve]] | Vēlāk kursēja no veikala "Starts" līdz Dzirciema ielai. |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Maršruts tika apvienots ar 15. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Ķīpsalai. |- | align="center" | 32 | Pavlova (tag. Višķu) iela | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Spilves iela | Maršruts tika pagarināts līdz J. Petersa (tag. Kleistu) ielai. |- | align="center" | 35 | Autostacija | Lielā iela | Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas. |- | align="center" | 36 | Lielā iela | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Imantai 5. |- | align="center" | 37e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | Sākotnēji maršruts brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu līdz Kleistu ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5, bet vēlāk kursēja no Planetārija (tag. Katedrāle) pa Gorkija (tag. Vanšu) tiltu. |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | Sākotnēji maršruts kursēja līdz Zolitūdes ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5. |- | align="center" | 40e | Planetārijs (tag. Esplanāde) | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Sākotnēji tas bija 34a ekspreša maršruts līdz Juglas ielai, tad tika pārdēvēts par 40e. maršrutu. Vēlāk maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | Brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu. Vēlāk kursēja no Planetārija pa Gorkija (tag. Vanšu) tiltu. |- | align="center" | 42 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1988. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | [[Berģi (Rīga)|Berģi]] | Tagad kursē pa maršrutu [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Berģi |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | 3. ciemats | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | Maršruts tika pagarināts un kursēja no 13. janvāra ielas līdz Birzes ielai. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūdes iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Tīraine | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Preču — 2 | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kantora iela | |- | align="center" | 8 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | Tagad kursē no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas (Merķeļa ielas). |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | Autoosta | [[Suži (Rīga)|Suži]] | Tagad kursē pa maršrutu [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Jaunciema kapi / Suži |- | align="center" | 12A | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | Brauca pa Maskavas (tag. Salu) tiltu, vēlāk pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu pēc tam apvienojās ar 12.maršrūtu |- |12 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |Katlakalna kapi |Brauca pa Maskavas (tag.Salu) tiltu, vēlāk pa Oktobra (tag.Akmens) tiltu |- | align="center" | 13 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | Kleisti | |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava | Tagad kursē no Abrenes ielas. |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Kinoteātris "Maskava" | Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 17 | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" | Maršruta tika slēgts. |- | align="center" | 18 | [[VEF|Rūpnīca "VEF"]] | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | 13. janvāra iela | [[Daugavgrīva|Bolderāja]], Parādes iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 21 | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Slimnīca "Gaiļezers" ([[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]) | |- | align="center" | 22 | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Arhitektu iela | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā siacija]] (Merķeļa iela) | [[Mangaļsala]] | Vēlāk 24. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 28 | Juglas tilts — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — Juglas tilts | |- | align="center" | 29 | Dzirciema iela | [[Rumbula]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 30 | [[Ķīpsala]] | Rumbula | Maršruts tika saīsināts un kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu. |- | align="center" | 31e | Autoosta | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. Vēlāk 31. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma uz Dārziņiem. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.) |- | align="center" | 32 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | No 1993. gada kursēja pa maršrutu Jugla-3 — Abrenes iela. |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Merķeļa ielas. |- | align="center" | 34e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | J. Pētersa iela (tag. Kleistu iela) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 35 | Lielā iela | [[13. janvāra iela]] | Maršruta tika slēgts. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37e | [[Imanta]] 5 | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Tagad 37. maršruta kursē pa maršrutu [[Imanta]] 5 — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | 38 | [[Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 39e | [[Imanta]] 5 | [[Bulduri]] | Maršruts tika slēgts. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.) |- | align="center" style="background: #F3DDDD;" | 40b | Arhitektu iela | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41e | [[Imanta]] 5 | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Tagad 41. maršruts kursē [[Imanta]] 5 — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | 42 | [[Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 43 | [[Imanta]] 5 | [[Vārnukrogs]] | Maršruts tika slēgts. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.) |- | align="center" | 45 | [[Imanta]] 5 | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 47 | [[Pļavnieki]] | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Sākotnēji maršruts kursēja no "Aeroflot" aģentūras, tad no Planetārija. Vēlāk galapunkts Pļavniekos tika pārcelts no Lubānas ielas uz Katlakalna ielu. |- | align="center" | 48e | Planetārijs (tag.[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Pļavnieki]] | Sākotnēji kursēja no "Aeroflot" aģentūras. Vēlāk maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 49 | [[Sarkandaugava]] | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 50 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika izveidots sadalot 3. autobusu maršrutu. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika pagarināts un kursēja līdz TEC 2. |- | align="center" | 50a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | Katlakalna iela | Maršruts izveidots no 3a. autobusu maršruta. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 51 | Slimnīca "Gaiļezers" ([[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]) | Jaunceltnes (Mucenieki) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 52 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | Tagad kursē no Abrenes ielas. |- | align="center" | 53 | [[Zolitūde]] | Lāčplēša iela | Tagad kursē līdz Esplanādei. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1995. gadā<ref>"Rīga un apkārtne" SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | Birzes iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Preču — 2 | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Merķeļa iela]] | Saules dārzs | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | Brauca pa Akmens tiltu. |- | align="center" | 13 | [[Merķeļa iela]] | Eksperimentālā bāze | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pagarināts līdz Muceniekiem. |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts un kursēja no Juglas 3. |- | align="center" | 21 | Katedrāle | [[Gaiļezers]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas, tad tika pagarināts līdz Bērnu slimnīcai. |- | align="center" | 22 | Arhitektu iela | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mangaļsala]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Lokveida maršruts tika pārveidots par parastu maršrutu no Juglas 3 uz Langstiņiem. |- | align="center" | 30 | [[Abrenes iela]] | [[Ķīpsala]] | Brauca pa Raņķa dambi, vēlāk caur Āgenskalna tirgu. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dārziņi]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dārziņi]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 33 | [[Merķeļa iela]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika sadalīts 36. un 36a. autobusu maršrutos. |- | align="center" | 37 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 40 | [[Abrenes iela]] |[[Ozolciema iela]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam no Centrāltirgus līdz Ozolciema ielai pēctām līdz Ziepniekkalnam tirgus (Tagad Ziepniekkalna D/p) |- |[[40R.autobusu maršrūts (Rīga)|40R]] |Abrenes iela |Robota Rūpnīca |Sākotnēji kursēja no Abrenes ielas., tad atjaunots un brauca no Centrāltirgus līdz Rītausmas ielai, pēc tam uz Ziepniekkalnu Maršruts tika slēgts |- | align="center" | 41 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 47 | Katedrāle | [[Pļavnieki]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 48 | Ulbrokas iela | Keramika | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 50 | [[Merķeļa iela]] | TEC-2 | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | |- | align="center" | 53 | Katedrāle | [[Zolitūde]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2001. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2e | [[Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Birzes iela | Maršruts tika pagarināts līdz Pļavniekiem. |- | align="center" | 3e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Birzes iela | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Atjaunots kādreizējais maršruts. |- | align="center" | 6 | [[Abrenes iela]] | Preču — 2 | Maršruts tika slēgts, apvienots ar 13. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 6a | [[Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | Maršruts tika slēgts, apvienots ar 13. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 8e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | Maršruts tika saīsināts līdz Sējas ielai. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | Vēlāk brauca uz Jaunciema kapiem, Jaunciemu un Sužiem. |- | align="center" | 11e | [[Abrenes iela]] | Jaunciema kapi | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | |- | align="center" | 13 | [[Abrenes iela]] | Eksperimentālā bāze | Maršruts tika apvienots ar 6. autobusu maršrutu un kursēja no Kleistiem līdz Preču — 2. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 15a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Višķu iela | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela]] | Juglas papīrfabrika / [[Mucenieki]] | Maršruts tika pagarināts līdz Garkalnes Muceniekiem. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela]] | Višķu iela | Sākotnēji brauca pa Maskavas ielu, tad pa Lokomotīves ielu, pēc tam tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela]] | [[Rumbula]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | |- | align="center" | 21 | [[Abrenes iela]] | Bērnu slimnīca | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta Rīga]] | |- | align="center" | 22a | Katedrāle | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Brauca pa Basteja (tag. Z. Meierovica) bulvāri, pēc tam pa Elizabetes ielu / Kalpaka bulvāri, vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 23e | [[Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24e | [[Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Brauca līdz Pludmales ielai, bet vēlāk līdz Garciema ielai. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Langstiņi]] | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | Birzes iela | |- | align="center" | 36a | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 40 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pagarināts līdz Juglai 3. |- | align="center" | 40e | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40a | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 41 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 43 | [[Imanta]] 5 | [[Vārnukrogs]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | Sākotnēji kursēja no Imantas, tad tika pagarināts līdz Zolitūdei. |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela]] | [[Pļavnieki]] | Vēlāk kursēja no Katedrāles un tad kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 48 | [[Sarkandaugava]] | Ulbrokas kapi | Brauca pa Kokneses prospektu, bet vēlāk pa Ezermalas ielu. |- | align="center" | 49 | "MAN — TESS" | "Kvadrāts" | Maršruts tika pagarināts līdz Višķu ielai. |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela]] | TEC — 2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | |- | align="center" | 53 | Katedrāle | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 101 | Brāļu kapi | Centrs | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā. |- | align="center" | 103 | Jugla-3 | Rumbula | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā. |- | align="center" | 104 | Jugla-3 | Rumbula | Komercekspresis (taksobuss). No 2002. gada marta 15.b maršruts. |- | align="center" | 105 | [[Abrenes iela]] | Slimnīca "Gaiļezers" | Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 5. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 107 | [[Abrenes iela]] | "Lido" | Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 17. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 136 | [[Dzirnavu iela (Rīga)]] | [[13. janvāra iela]] | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/slegtajos-taksobusu-marsrutos-papildu-sabiedriskais-transports-11270347 Slēgtajos taksobusu maršrutos — papildu sabiedriskais transports]</ref> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2004. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 3a | [[Voleri]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 54. maršrutu un pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 3e | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika slēgts. Pēc tam tika atjaunots ar 30. numuru. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Babītes stacija | Tagad kursē no Abrenes ielas līdz Piņķiem. |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Tagad kursē no Abrenes ielas. |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Slimnīca "Gaiļezers" | No 2005. gada 1. aprīļa kursē līdz trolejbusu galapunktam Mežciemā pa S.Eizenšteina ielu un Mežciema ielu abos virzienos. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | 2005. gada 1. jūnijā maršruts tika pagarināts līdz Stīpniekiem. |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | Tagad kursē līdz Mežaparkam. |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | Tagad kursē līdz Jaunmārupei. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | 2005. gada 1. janvārī tika slēgts galapunkts Belte (Jaunciems). |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | Tagad kursē pa Krasta ielu un Dienvidu tiltu. |- | align="center" | 13 | Kleisti | Preču-2 | Tagad kursē līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 13a | Kleisti | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13e | Kleisti | Preču-2 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | Tagad kursē līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Višķu iela | 2004. gada 1. decembrī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 15b | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | Maršruts tika pādēvēts par 31. un tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15d | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "Lido" | Maršruts tika slēgts / aizvietots ar 12. maršrutu Abrenes iela — Kooperatīvs "Ziedonis". |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai ar iebraukšanu Bukultos. No 1.01.2011 kursē no Mežciema. |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika pārdēvēts par 29. un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim. No 1.01.2011 kursē no Mežciema. |- | align="center" | 20 | [[Pļavnieki]] | Rūpniecības iela | Maršruts tika atklāts 2003. gada 1. septembrī, 2005. gada 14. martā tika pagarināts līdz Pētersalas ielai, bet vēlāk pagarināts līdz Pļavnieku kapiem. |- | align="center" | 21 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Bērnu slimnīca | 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 38. un sāka kursēt pa maršrutu Jugla-3 — Imanta-5. |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Tagad iebrauc pie "Latvijas pasta" un no lidostas brauc pa Lielirbes ielu. |- | align="center" | 22a | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Baloži | |- | align="center" | 23e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Baloži | 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Maršruts tika slēgts. 2010. gada vasaras sezonā kursēja no Sarkandaugavas līdz Vecāķiem. |- | align="center" | 24e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | 2005. gada 5. novembrī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalns | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 32e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai, bet vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | Tagad kursē līdz Vakarbuļļiem. |- | align="center" | 36a | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37 | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 37a | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Hipermarkets "Maxima" | Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37e | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 38 | [[Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 21. |- | align="center" | 38a | Lāčupes kapi | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 39. Tagad kursē līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 38b | NORDEKA (Dzirciema iela) | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 38. Tagad kursē līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 40 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40e | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 40a | Centrālais tirgus | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pārdēvēts par 42. |- | align="center" | 41 | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 41e | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | T/c "Domina shopping" | Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts, bet no 2005. gada 1. septembra 47a. maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Šķirotavu. |- | align="center" | 47e | [[Pļavnieki]] | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 48 | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | Višķu iela | "MAN TESS" | 2004. gada 1. decembrī maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | TEC-2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbroka | Maršruts tika pārdēvēts par 51. |- | align="center" | 52ae | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbroka | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 53 | [[Zolitūde]] | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | |- | align="center" | 53e | [[Zolitūde]] | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 715e | [[Ziepniekkalns]] | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 716e | [[Imanta]] (veikals "Nelda") | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2006. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | 3a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | |- | align="center" | 3e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Bolderāja]] | Maršruts tika slēgts, bet 2008. gada 2. janvārī atjaunots kā 30. autobusu maršruts. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | Maršrutu atklāja 2006. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] tvnet.lv</ref> |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]] | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Preču 2 | |- | align="center" | 13a | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | [[Ulbrokas kapi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15b | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | 2007. gada 1. maijā maršruts tika pārdēvēts par 31. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15d | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "Lido" | Maršruts tika pārdēvēts par 17. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | 2007. gada 12. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai. |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciema kapi]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |- | align="center" | 20 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika pagarināts līdz Ulbrokas kapiem. |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22a | [[Katedrāle]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22b | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Bakoži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Ekspresis. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Langstiņi]] | |- | align="center" | 32e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Bolderāja]] | Maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem. |- | align="center" | 36a | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37 | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 37e | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 38a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Lāčupes kapi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 38b | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dzirciema iela]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai, tad pārdēvēts par 38. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 40 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40a | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40e | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41 | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 41e | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika atklāts 2005. gada 1. septembrī. |- | align="center" | 47e | [[Katedrāle]] | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 48 | [[Sarkandaugava]] | [[Ulbrokas kapi]] | |- | align="center" | 49 | MAN-TESS | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | TEC 2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbrokas kapi]] | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 53 | [[Katedrāle]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 53e | [[Katedrāle]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7715 | [[Ziepniekkalns]] | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |- | align="center" | 7716 | [[Imanta]] | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2008. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 3a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 54. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | 2008. gada 2. janvārī maršruts tika pagarināts līdz [[Piņķi]]em.<ref name="autogenerated2" /> |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Preču 2 | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "lido" | 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | Sezonas maršruts, tika pārveidots par parastu 29. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim. |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22a | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 22b | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 35. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Imanta]] 5 | Beberbeķi | Maršruts tika pagarināts līdz Piņķiem. |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | 2008. gada 2. janvārī maršruts tika atklāts bijušā 3e. eksprešmaršruta trasē.<ref name="autogenerated2">[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/220237-riga_sak_kurset_autobusi_jauna_marsruta_uz_bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju], tvnet.lv</ref> |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 38a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | Maršruts tika pārdēvēts par 39. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 40a | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pārdēvēts par 42. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika pārdēvēts par 47. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | 2008. gada 1. septembrī maršruts tika pārdēvēts par 51. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2009. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] | 2009. gada 1. janvārī maršrutu pagarināja līdz Jaunmārupei. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | 2009. gada 1. janvārī tika izmainīts maršruts, turpmāk 12. maršruta autobusi brauks nevis pa [[Akmens tilts|Akmens tiltu]], bet gan pa [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltu]]. |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | 2009. gada 1. janvārī maršruts pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | No 2009. gada 1. janvāra līdz Garkalnes Muceniekiem kursē visi autobusi. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | No 2009. gada 1. janvāra iebrauc Bukultos. |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Imanta]] 5 | [[Piņķi]] | Maršruts tika slēgts 2009. gada 15. jūnijā. |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Daļa reisu iebrauc līdz Jaunciema kapiem. |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvārī. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvarī, bet 2. februārī pagarināts caur Pļavniekiem. |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela]] | Par 35. maršrutu 2009. gada 1. janvārī pārdēvēja 22b. maršrutu. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | 2009. gada 1. janvārī 863. autobusu maršrutu pārdēvēja par 43. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2009. gada 1. janvārī 3a. autobusu maršrutu pārdēvēja par 54. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | 2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršrutu pārdēvēja par 55. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2010. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]].<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&id=3291, No 1. jūnija pagarina 9.autobusa maršrutu] www.rigassatiksme.lv</ref> |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 24a | [[Sarkandaugava]] | [[Vecāķi]] | Maršrutu atklāja 2010. gada [[5. jūnijs|5. jūnijā]]. Tas ir tikai sezonāls maršruts, pasažierus pārvadās tikai vasarā un tikai brīvdienās. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] | 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja gar [[Zasulauka depo]] un pārdēvēja par [[Pleskodāle]]. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 45 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Carnikava]] | Maršrutu atklāja 2010. gada [[14. jūnijs|14. jūnijā]]. Tas ir tikai sezonāls maršruts, pasažierus pārvadās tikai vasarā. |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2010. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielai]]. |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2011. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Bolderāja]] | Vasaras sezonā brīvdienas pagarināts līdz Vakarbuļļiem. |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |2015. gada beigās pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežaparks]] | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Sarkandaugava]] | 2011. gada 1. janvārī maršrutu no Juglas pagarināja līdz Mežciemam.<ref name="autogenerated3">[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3896, No 1. janvāra pagarina 19. un 29. autobusu maršrutu] www.rigassatiksme.lv</ref> |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Vecmīlgrāvis]] | 2011. gada 1. janvārī maršrutu no Juglas pagarināja līdz Mežciemam.<ref name="autogenerated3" /> |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | No 2011. gada 1. janvāra darbdienas daži reisi iebrauc Piņķos. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Voleri]] | |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- |}<table class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" role="presentation"><tr><th colspan="4">Autobusu maršruti 2016. gadā — 2022. gadā</th></tr><tr><th width="30" href="Sabiedriskais transports Rīgā">Nr.</th><th width="190" href="2003. gads">Sākums</th><th width="190" href="20. februāris">Beigas</th><th href="Rīgas Satiksme">Papildinformācija</th></tr><tr href="2010. gads"><td align="center" href="1. janvāris">1</td><td href="Rīga">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Dārzciems">[[Berģuciems]]</td><td> Būvdarbu dēļ Berģu ielā no 23. augusta līdz 30. oktobrī kursēja no Abrenes iela līdz Upesciema iela</td></tr><tr><td>1A</td><td>[[Upesciema iela]]</td><td>[[Berģuciems]]</td><td>Būvdarbu dēļ Berģu ielā no 23. augusta līdz 30. oktobrī</td></tr><tr><td align="center" href="1852">2</td><td href="1901.">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="1913">[[Vecmīlgrāvis]]</td><td>No 2021. gada 2.autobusu maršrūts brauc Mangaļsala — Vecmilgrāvis — Abrenes iela (tikai brauc 5:34 darba dienā) </td></tr><tr href="1922"><td align="center" href="26. aprīlī">3</td><td href="1924">[[Pļavnieki]]</td><td href="1938">[[Daugavgrīva]]</td><td>No 2020. gada Vasaras sezona brīvdeinas nebrauc līdz Vakarbuļļiem</td></tr><tr><td>3A</td><td>[[Daugavgrīva]]</td><td>[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]</td><td>No 2021. gada 15. marta līdz 2. augustam pastāvēja, nedaudz atslogojot 3. autobusu maršrutu</td></tr><tr><td align="center" href="2. pasaules karš">4</td><td href="1944">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Piņķi]]</td><td href="Ungārija"></td></tr><tr href="Ikarus"><td align="center" href="kapeika">4z</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Imanta (autobusu parks)">[[Zolitūde]]</td><td href="Pārdaugava">Saistība ar Covid-19, maršrūts tika uz laiku slēgts</td></tr><tr href="Eiropa"><td align="center" href="Skandināvija">5</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Pasaules Banka">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td href="Mercedes-Benz"> No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam pa maršrutu kursēja tikai 5a.trolejbusa maršrūts</td></tr><tr><td align="center" href="1996">6</td><td href="1997">[[Biķeri]]</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>Pagarināts līdz Biķeriem. Vakarā (Darba dienas 22:17, 22:54, 23:36) (Brīvdienas 23:33) 6.Autobuss Brauc Abrenes iela — Biķeri — Dreiliņi </td></tr><td align="center">7<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Stīpnieki]]<td></tr><tr><td align="center">8<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]<td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center" href="1997">9</td><td href="1999">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mežaparks]]<td><tr><td align="center">10<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Mercedes-Benz O345G">[[Jaunmārupe]]</td><td>Brauc caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]]. Iekāpšana pa priekšējām durvīm.<tr><td align="center">[[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10T]] </td><td>[[Centrāltirgus]]</td><td>[[Bišumuiža]]</td><td>No 2019. gada 16. līdz 19. februārim aizstāja 10. tramvaja maršrutu.</td></tr><tr><td align="center" href="1997">11</td><td href="2000. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]<td><tr><td align="center">[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Saulesdārzs|Saules dārzs]]</td><td>No 2019. gada 18. līdz 25. maijam aizvietoja 11. tramvaja maršrutu.</td></tr><tr><td align="center">12<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Kooperatīvs "Ziedonis"]]<td><tr href="2002"><td align="center">13<td>[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]<td>[[Rīga Preču|Preču 2]]<td></tr><tr><td align="center">14<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Zvēraudzētava]]<td href="Mercedes-Benz Citaro O530"></td><tr><td align="center">15<td href="2002">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center">16<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Papīrfabrika "Jugla"]]<td href="Mercedes-Benz Citaro O530L">Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem, Sunīšiem Atsevišķi reisi kursē caur 80.vidusskolai </td><tr><td align="center">18<td href="2002">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center">19<td>[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]<td>[[Sarkandaugava]]<td>2019. gada 1. septembrī maršruts tika slēgts. Iebrauca [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. <tr><td align="center" href="2002">20</td><td href="2004">[[Pļavnieku kapi]]</td><td href="2006. gads">[[Pētersalas iela]]</td><td>Iekāpšana pa priekšējām durvīm. <tr href="2002"><td align="center">21<td>[[Imanta]] <td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="Neoplan">Atsevišķi reisi kursē līdz Esplanādei Atsevišķi reisi kursē no Autoosta, 13. janvāra iela </td></tr><tr><td align="center" href="Solaris Urbino 12">22</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2001. gads">[[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]]</td><td>No 2022. gada 1.janvarī tikai 22. autobusa maršrutā var nopirkt biļeti pie vadītāja<tr href="2001. gads"><td align="center">23<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]<td href="Solaris Urbino 15"></td></tr><tr><td align="center">24<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mangaļsala]]<td><tr><td align="center">25<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Solaris Urbino 18">[[Mārupe]] / '''[[Tīraine]]'''</td><td>Līdz Tīrainei tikai atsevišķi reisi. <tr href="2001. gads"><td align="center">26<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]<td></tr><tr><td align="center">28<td href="Solaris Bus & Coach">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td href="Solaris Urbino 12">[[Langstiņi]]</td><td>Iekāpšana pa priekšējām durvīm. Dažus reisus veic minibusi. Saistība ar Covid-19, visus reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi <tr><td align="center" href="2002">29</td><td href="2004">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Vecmīlgrāvis]]<td>Vasaras sezonā pagarināts līdz [[Vecāķi]]em. No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos. <tr><td align="center">30<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]<td href="Solaris Urbino 15">[[Daugavgrīva]]</td><td>No 2020. gada vasaras sezona brīvdeinas nebrauc līdz Vakarbuļļiem. <tr href="2002"><td align="center" href="2004">31</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="2002">[[Dārziņi]] </td><td></tr><tr><td align="center">32<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Piņķi]]<td href="2002">Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]] </td><tr><td align="center">34<td>[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]<td>[[Saulīši]]<td href="Ikarus E91">3 no 6 reisiem apkalpo "Rīgas Mikroautobusu Satiksmes" minibusi. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana RS autobusos notiek pa priekšējām durvīm. Saistība ar Covid-19, visus reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi </td><tr><td align="center">35<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="2006. gads">[[Pleskodāle]]</td><td>Saistība ar Covid-19, maršrūts tika uz laiku slēgts<tr href="2001. gads"><td align="center">36<td>[[Imanta]] <td>[[Vakarbuļļi]]</td><td></td></tr><td align="center">37<td>[[Imanta]] <td>[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]<td></tr><tr><td align="center">38<td href="Solaris Bus & Coach">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Solaris Vacanza 12">[[Dzirciema iela]]</td><td><tr href="2003. gads"><td align="center">39<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Lāčupes kapi]]<td></tr><tr><td align="center">40<td>[[Ziepniekkalns]]<td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td>2020. gada 2. janvārī maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršrutu]]. <tr><td align="center" href="2004">41</td><td>[[Imanta]] <td href="2004">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td><tr href="2002"><td align="center">43<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]<td>Darba dienās daži reisi iebrauc Piņķos. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana pa priekšējām durvīm.</tr><tr href="2007. gads"><td align="center" href="2009. gads">44</td><td>[[Zolitūde]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td></tr><tr><td align="center">46<td>[[Zolitūde]]<td>[[Ziepniekkalns]]<td><tr href="Ikarus"><td align="center">47<td href="Ikarus 260">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] — [[Getliņi]]<td>2019. gada 4. martā maršruts tika pagarināts līdz Getliņiem. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana pa priekšējām durvīm. </tr><tr><td align="center">48<td>[[Pļavnieku kapi]]<td>[[Sarkandaugava]]<td href="Ikarus 280"></td><tr><td align="center">49<td>[[Rumbula]]<td href="2005">[[MAN-TESS]]</td><td><tr><td align="center">50<td href="Ikarus E91">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]<td href="2003. gads"></td><tr><td align="center">51<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ulbroka]]<td>No 1. septembrī līdz 31. maijam daži reisi darba dienās brauc <nowiki>''</nowiki>Abrenes iela — Ulbroka — Ulbrokas vidusskola<nowiki>''</nowiki>, <nowiki>''</nowiki>Ulbrokas vidusskola — Ulbroka — Abrenes iela<nowiki>''</nowiki><tr><td align="center">52<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Pļavnieku kapi]]<td href="1982">Darba dienā plkst. 17:15, 52.autobusa maršrūts brauc <nowiki>''</nowiki>Pļavnieku kapi — Noliktavas iela — Abrenes iela<nowiki>''</nowiki></td><tr><td align="center">53<td href="1995">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center">54<td href="Mercedes-Benz">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Mercedes-Benz O345">[[Voleri]]</td><td>No 2020. gada 1. februāra iekāpšana pa priekšējām durvīm. <tr href="1997"><td align="center">55<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2014">[[Jaunmārupe]]</td><td></tr><tr><td align="center">56</td><td>[[Daugavgrīva]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].</td></tr><tr><td align="center">57</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ķīpsala]]</td><td>Reisus veic "Rīgas Mikroautobusu Satiksmes" minibusi Saistība ar Covid-19, reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi </td></tr><tr><td align="center">58</td><td>[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] </td><td>[[Purvciems|Vecmīlgrāvis]] </td><td>Atklāts 2016. gada 1. novembrī No 2021. gada 1. septembrī, saistība ar Austrumu maģistrāles buvniecību 58.autobusa maršrūts brauc <nowiki>''</nowiki>Vecmilgrāvis — Brīvības gatve<nowiki>''</nowiki>, <nowiki>''</nowiki>Brīvības gatve — Vecmilgrāvis<nowiki>''</nowiki> Brīvdienā plkst. 22:30, 58.autobusa maršruts brauc <nowiki>''</nowiki>Vecmilgrāvis — Biķernieku iela<nowiki>''</nowiki> </td></tr><tr><td align="center">59</td><td>[[Latvijas Universitāte]]</td><td>[[Televīzijas centrs]]</td><td>Atklāts 2018. gada 5. martā, aizstājot slēgto [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu.]] Saistība ar Covid-19, reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi </td></tr><tr><td align="center">60</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>[[Ķengarags]]</td><td>Atklāts 2016. gada 1. jūlijā, brauc pa Dienvidu tiltu. Iekāpšana pa priekšējām durvīm.</td></tr><tr><td>12/23/26</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — [[Kooperatīvs ''Ziedonis'']] — [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]</td><td>[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]</td><td>Apvienotājs maršrūts brauc tikai Svētku dienās</td></tr><tr></table> '''Piezīmes:''' * e — Ekspresis * {{legend|#B7E4B5|Sezonālais}} * {{legend|#F3DDDD|Spec.}} == Interesanti fakti == === Pārdēvēti autobusu galapunkti === * Galapunkts "Zolitūdes tirgus" tika pārdēvēts par "Zolitūde". * Galapunkts "Ziepniekkalna tirgus" tika pārdēvēts par "Ziepniekkalns". * Galapunkts "Eksperimentālā bāze" Kleistos tika pārdēvēts par "Kleisti". * Galapunkts "Dārziņi-2" tika pārdēvēts par "Dārziņi". * Galapunkts "Ulbrokas kapi" tika pārdēvēts par "Pļavnieku kapi". * Galapunkts "Katedrāle" tika pārdēvēts par "Esplanāde". * Galapunkts "13. janvāra iela" tika pārdēvēts par "Centrālā Stacija", bet pēc tam — par "Stacijas laukums". * Galapunkts "Birzes iela" Bolderājā tika pārdēvēts par "Bolderāja". * Galapunkts "NORDEKA" Dzirciemā tika pārdēvēts par "Dzirciema iela", bet pēc tam — par "Dzirciems". * Galapunkts "Katlakalna kapi" tika pārdēvēts par "Kooperatīvs ZIEDONIS". * Galapunkts "Bolderāja<nowiki>'' tika pārdēvēts par ''Daugavgrīvu''</nowiki> * Galapunkts "Ziepniekkalns" tika pārdēvēts par "Ziepniekkalna D/P". * Pietura <nowiki>''94.vidusskola''</nowiki> tika pārdēvēts par "Ziepniekkalna vidusskola * === Reģionālie maršruti === No 2009. gada 1. janvāra "Rīgas satiksme" neapkalpo vietējās nozīmes reģionālos autobusu maršrutus: 826., 827., 829., 830., 831., 835., 843., 844., 852., 859. un 991. {| class="wikitable" |+ |Nr. |Reģionālie maršruti |- |826 |Rīga — Vangaži |- |827 |Rīga — Saurieši |- |829 |Rīga — Ropāži |- |830 |Rīga — Juglas iecirknis |- |831 |Rīga — Kākciems |- |835 |Rīga — Upeslejas apkalpos |- |843 |Rīga — Ķekava |- |844 |Rīga — Ķekava |} Līdz ar to no 2009. gada 1. janvāra 853. autobusu maršruts tika pārdēvēts par 55. autobusu maršrutu, 863. autobusu maršruts — par 43. autobusu maršrutu, bet 10. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. == Autobusu parki == [[File:6. autobusu parks Kleistu ielā.jpg|thumb|255px|6. autobusu parks Kleistu ielā]] [[File:7. autobusu parks Vestienas ielā.jpg|thumb|255px|7. autobusu parks Vestienas ielā]] === 6. autobusu parks — "Imanta" === * Adrese: Kleistu iela 28, [[Rīga]] ([[Imanta]]) * Apkalpo maršrutus: [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], [[35. autobusu maršruts (Rīga)|35]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56 ,]] [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57,]] [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59]] === 7. autobusu parks — "Tālava" === * Adrese: Vestienas iela 35, [[Rīga]] ([[Dārzciems]]) * Apkalpo maršrutus: [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]], [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] un [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]]. == Bijušo RPPU "Imanta" un RPPU "Tālava" apkalpotie maršruti == === RPPU "Imanta" === * Adrese: Kleistu iela 28, Rīga (Imanta) * Apkalpoja maršrutus (2002—2004): [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[3E. autobusu maršruts (Rīga)|3E]], [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[13A. autobusu maršruts (Rīga)|13A]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[17. autobusu maršruts (Rīga)|17E]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[22A. autobusa maršruts (Rīga)|22A]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[36A. autobusu maršruts (Rīga)|36A]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], 37E, [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], 38A, 38B, [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[40A. autobusu maršruts (Rīga)|40A]], [[40E. autobusu maršruts (Rīga)|40E]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], 47E, [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], 53E, 7715, 7716. === RPPU "Tālava" === * Adrese: Vestienas iela 35, Rīga (Dārzciems) * Apkalpoja maršrutus (2001—2004): [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], 5E, [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], 6A, [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], 15A, 15B, 15D, [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], 18A, [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], 19A, [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[24a. autobusu maršruts (Rīga)|24A]], 24E, [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], 32E, [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], 52A, 105, 826, 829, 959, 991, 863, 859, 854, 853, 852, 844, 843, 840, 837, 853, 831, 830, 829, 827, 831. == Attēli == <gallery> Dārziņi, konečná stanice.jpg|Autobusu pietura "Dārziņi" Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg|"[[Rīgas Satiksme]]s" autobusu galapunkts [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]] Dārziņi, konečná.jpg|Galapunkts [[Dārziņi|Dārziņos]] </gallery> == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|3RI3NDtOrtw|Autobusi Rīgā}} {{Sabiedriskais transports Rīga|Autobuss=[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)]]}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā| ]] 0ha7jk8y0ob8bzbrkdi3j4bs9hglqzi 3673357 3673083 2022-08-21T09:18:26Z Aleksandrs1234 94295 Izmainas wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|informācija par maršrutiem dažādos gados ir neprecīza}} {{Transporta sistēmas infokaste |nosaukums = Autobusu satiksme Rīgā |fona krāsa = #007C06 |logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]] |karte = [[Attēls:Rīga Autobusu maršruti 2010.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = [[Rīga]] |atklāts = [[1924]]. gads |izmaksas = |kopējais garums = 883 km <ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> |līniju skaits = 52 |staciju skaits = |pieturu skaits = 1275 (2014)<ref name="nosaukums-1" /> |transporta vienīb = 432 ([[2010. gads|2010]]) <ref name="autogenerated1" /> |depo = 2 |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 68 655 977 (2015) <ref name="nosaukums-1">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}</ref> |mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} |Jauni Maršruti=[[59]], [[5T]]}} '''Autobusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Kopš 2003. gada [[20. februāris|20. februāra]] autobusu pārvadājumus veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas Satiksme]]". 2015. gadā ar autobusiem tika pārvadāti 68 655 977 pasažieri.<ref name="nosaukums-1" /> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 53 autobusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni 883 km. Uz 2010. gada 1. janvāri "Rīgas Satiksmes" autobusu parks sastāvēja no 478 autobusiem. [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki, viens — [[Kleisti (Rīga)|Kleistos]], otrs — [[Dārzciems|Dārzciemā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2022) nedarbojas vajadzīgajā veidā — pats monitors strādā, taču uz tā netiek attēlota informācija. == Vēsture == Visu autobusu sencis — zirgu omnibuss Rīgā savu braucienu pirmo reizi veica [[1852]]. gadā. Pirmās, daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija Rātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā. [[1901.]] gadā izdotajā izziņu krājumā "Ilustrets Wadons pa Rīgu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}</ref> ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam pieci omnibusu maršruti. Pirmais maršruts veda no Biržas ēkas līdz Sarkandaugavai. No gala stacijas omnibuss devās ceļā ik pēc divām stundām, sākot no deviņiem rītā. Desmitos un vienpadsmitos vakarā omnibuss maršrutu sāka no viesnīcas "Roma", brauciens maksāja 15 kapeikas, pusceļš — 10 kap. Otrais maršruts veda uz Juglu un sākās pie Lielā sūkņa (Brīvības ielā 119). Omnibuss atiešanas laiki: 9.00, 11.15, 14.20, 17.15 un 20.30. Brīvdienās papildus reiss — 23.30. Brauciena cena 25 kapeikas. 3. maršruts uz Bišumuižu sākās Jelgavas forštatē, Akmeņu un Kuģu ielas stūrī, četras reizes dienā un tikai ziemā. 4. maršruts uz Torņakalnu pa Jelgavas šoseju līdz Robežu ielai sākās pie Pontonu tilta, braucieni notika no pusdeviņiem no rīta līdz pusdeviņiem vakarā. Toties — katru pusstundu. Maksa — 10 kap., pusceļš — 8 kap. Pēdējais, 5. maršruts bija līdz Āgenskalna tirgum. Sākums jau pusastoņos no rīta, katru pusstundu. Cena — tāda pati kā 4. maršrutam. Pirmais īstais automobilis-omnibuss<ref>[https://archive.is/20130703024806/www.gazeta.lv/story/19795.html]</ref> vai vienkāršāk sakot — autobuss Rīgas ielās bija redzams jau [[1913]]. gadā (pēc citām ziņām — pat [[1908.]] gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307133526/http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}</ref>), taču pirms Pirmā pasaules kara šis transporta veids nebija attīstīts. Pasažieri Rīgā vairāk izmantoja tramvajus un ormaņu pakalpojumus, vai arī dzelzceļu, īpašos gadījumos nolīgstot speciālu transportu. Pirmais, regulārais autobusa maršruts Rīgā parādījās [[1922]]. gada [[26. aprīlī]]. Tas sasaistīja Rātslaukumu un Āgenskalnu, 1924. gadā tādi jau bija vairāki, kustību tajās nodrošināja privāti pārvadātāji, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrībai “Auto satiksme” jau bija 30 autobusi, kas kursēja pa 17 maršrutiem. Maršrutu sākuma punkts bija Rātslaukums. Tā kā autobusiem bija vajadzīgs benzīns, tad blakus postamentam ar [[Rolanda statuja (Vecrīga)|Rolanda statuju]] atradās arī neliela degvielas uzpildes stacija ar tagad atkal labi pazīstamo izkārtni “Shell”. Tā Rīgā radās pirmā autobusu stacija. 1930. gados pilsētas autobusi jau pārvadāja 20 miljonus pasažieru gadā, līdz [[1938]]. gadam tika atklāti 19 autobusu maršruti, kuros kursēja 151 autobuss, tika pārvadāti 29, 25 miljoni pasažieru gadā. Pašvaldības rīcībā esoša autobusu transporta atklāšana notika 1938. gada [[1. jūlijā]]. Trīsdesmito gadu beigās pa 20 maršrutiem kursēja jau 158 mašīnas, tāpēc šaurajā Rātslaukumā tām vietas vairāk nebija. Drīz autoosta pārcēlās uz Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas krustojumu, kur tika uzbūvētas vairākas kioskiem līdzīgas vienstāva ēkas un nojumes. Toties autobusi no šejienes sāka braukt arī uz citam Latvijas pilsētām: Jelgavu, Siguldu, Liepāju. 1930. gadu beigās Rīgas autobusu parku regulāri papildināja ar jaunām, Eiropas vadošo autobūves kompāniju mašīnām. Tāpēc arī šeit, kur bija ļoti aktīva satiksme, autoostai jau bija par šauru, bieži notika avārijas. Otrais pasaules karš autobusu transporta infrastruktūrai bija fatāls. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme Rīgā bija uz sabrukuma robežas, piemēram, [[1944]]. gadā pašvaldības autobusu parkā bija palikuši tikai 4 autobusi. [[1946]]. gadā tika dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš sākotnēji atradās Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet vēlākajos Padomju gados — Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā 1. Rīgas autobusu parkā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu. [[1960. gadi|1960. gados]] tika iepirkti [[Ungārija|Ungārijā]] ražotie [[Ikarus]] markas autobusi, kā arī pilnveidoti un optimizēti autobusu maršruti. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 [[kapeika]]s. [[1992]]. gadā, reorganizējot autobusu satiksmi, pasažieru pārvadājumu veikšanai tika izveidoti divi atsevišķi pašvaldības uzņēmumi — autobusu parks "[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]" un autobusu parks "[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]". Tika nolemts, ka autobusu parks "Imanta" apkalpos visus autobusu maršrutus Daugavas kreisajā krastā jeb [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], savukārt autobusu parks "Tālava" apkalpos visus maršrutus Daugavas labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmie [[Eiropa|Eiropā]] ražotie autobusi tika saņemti no [[Skandināvija]]s valstīm. Lai atjaunotu ritošo parku un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, [[1993]]. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. 1997. gadā tika parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī tika saņemti pirmie 52 [[Mercedes-Benz]] autobusi. [[1996]]. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka konduktori. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. 1997. gadā tika atklāts pirmais komercekspreša maršruts, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk. == Autobusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie autobusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- |rowspan="3" | [[Mercedes-Benz]] (Türk) | [[Mercedes-Benz O345|O345]] | <center> 1997, [[1999]] | <center> 1997 — 2019 | <center> 62 (?) |2019. gada 2. aprīlī pēdējam Mercedes-Benz O345 autobusam ar reģistrācijas numuru 77435 bija pēdējā darba diena 25. autobusu maršrutā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/vehicle/90846/#n95393|title=Riga, autobuss № 77435|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406130820/http://busphoto.ru/vehicle/90846#n95393|archivedate=2019-04-06}}</ref> |- | [[Mercedes-Benz O345G|O345G]] | <center> 1997, [[2000. gads|2000]] | <center> 1997 — 2019 | <center> 25 |2019. gada 2. janvāri pēdējam Mercedes-Benz O345G autobusam ar reģistrācijas numuru 68564 bija pēdējā darba diena 3. autobusu maršrutā. |- | [[Mercedes-Benz Conecto O345|Conecto O345]] | <center> 2002 | <center> 2004 — 2019 | <center> 1 | |- |rowspan="3" | [[Mercedes-Benz]] | [[Mercedes-Benz Citaro O530|Citaro O530]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 34 | |- | [[Mercedes-Benz Citaro O530L|Citaro O530L]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 25 | |- | [[Mercedes-Benz Citaro O530G|Citaro O530G]] | <center> 2002 — 2004, 2006 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 58 | |- |rowspan="3" | [[Neoplan]] (Polska) | [[Solaris Urbino 12]] | <center> 2001 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 11 | |- | [[Solaris Urbino 15]] | <center> 2001 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 8 | |- | [[Solaris Urbino 18]] | <center> 2001 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 13 | |- |rowspan="6" | [[Solaris Bus & Coach|Solaris]] |rowspan="2" | [[Solaris Urbino 12|Urbino 12]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 52 | |- | <center> [[2017. gads|2017]] — [[2019. gads|2019]] | <center> [[2018. gads|2018]] — pašlaik | <center> 175 | Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā |- | [[Solaris Urbino 15|Urbino 15]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 39 | |- |rowspan="3" | [[Solaris Urbino 18|Urbino 18]] | <center> 2002 — 2004, 2014 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 79 | |- | <center> [[2017]] — 2018 | <center> 2018 — pašlaik | <center> 70 | Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā |- | <center> 2022 | <center> 2022. gada 9. aprīlis — pašlaik | <center> 18 | No kopumā pasūtītajiem 88 autobusiem 2017/2018. gada sezonai laicīgi tika piegādāti 70, no kuriem pēdējie 18 pēc ilgstošas kavēšanās uz Rīgu atvesti 2022. gada februārī.<ref>https://twitter.com/Rigassatiksme_/status/1512704695512580099</ref> |- | [[Ikarus]] | [[Ikarus E91|E91]] | <center> 2001 — 2004, 2006 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 75 | |} === Dienesta autobusi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | [[Solaris Bus & Coach|Solaris]] | [[Solaris Vacanza 12|Vacanza 12]] | <center> 2003 | <center> [[2005. gads|2005]] — pašlaik | <center> 1 | |- |rowspan="2" | [[Ikarus]] | [[Ikarus E13|E13]] | <center> 2004 | <center> 2004 — pašlaik | <center> 1 | |- | [[Ikarus E91|E91]] | <center> 2001, 2002 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 4 | Līdz [[2007. gads|2007]]. — 2009. gadam strādāja uz līnijas |} === Ekspluatācijā bijušie autobusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- |rowspan="3"| [[Ikarus]] | [[Ikarus 260|260]] | <center> | <center> |rowspan="2"| <center> ap 2000 | |- | [[Ikarus 280|280]] | <center> | <center> līdz [[2005]] | |- | [[Ikarus E91|E91]] | <center> 2001 — 2003 | <center> 2001 — [[2011. gads|2011]] | <center> 27 | |- | MAN | SL200 | <center> [[1982]] | <center> [[1995]]—2004 (?) | | <center> Tika piegādāti lietoti no Vācijas. |- |rowspan="2" | [[Mercedes-Benz]] (Türk) | [[Mercedes-Benz O345|O345]] | <center> 1997 | <center> 1997 — 2014 | <center> 4 (?) | |- | [[Mercedes-Benz O345G|O345G]] | <center> 2000 | <center> 2000 — [[2013]] | <center> 1 | |- | Den Oudsten | | <center> [[1981]]—[[1983]] | <center> 1997—2004 | <center> 8 (?) | <center> Tika piegādāti lietoti no Nīderlandes. |} === Izmēģinājuma modeļi === [[Attēls:Urbino 18 Hybrid uz Gaisa tilta.JPG|thumb|250px|40. maršruta autobuss Solaris Urbino 18 Hybrid brauc pa Gaisa tiltu]] * 2010. gada februārī [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutā]] testēšanas nolūkā tika norīkots viens [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 CNG autobuss, kas tika darbināts ar dabas gāzi.<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3001 "Rīgas satiksme" 13. autobusu maršrutā testēs autobusu, kas tiek darbināts ar dabas gāzi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101006162103/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3001 |date={{dat|2010|10|06||bez}} }}, rigassatiksme.lv</ref> * [[2012. gads|2012]]. gada februārī [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusu maršrutā]] tika testēts [[hibrīdautobuss]] [[Solaris Urbino 18 Hybrid]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |title=Rīgā 40. autobusa maršrutā testēs hibrīdautobusu |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202801/http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> * 2016. gada martā 1., 23. un 25. autobusu maršrutā tika testēts elektroautobuss Solaris Urbino Electric 12. == Autobusu maršruti == [[Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345]]. [[Imanta]]s DP, 2009. gada 2. februāris.]] [[Attēls:MB Conecto O345G Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345G]]. [[Imanta]]s DP, 2009. gada 2. februāris.]] [[Attēls:Mercedes Benz O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530L]] [[Bolderāja]]s dispečeru punktā. 2005. gada [[4. maijs]].]] [[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530]] uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]].]] [[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Autobuss [[Ikarus E91]] brauc pa [[Akmens tilts|Akmens tiltu]], 2009. gads.]] [[Attēls:Ikarus280.jpg|thumb|250px|[[Ikarus 280]].]] === Esošie autobusu maršruti === Šādi autobusu maršruti [[Rīga|Rīgā]] eksistē kopš {{dat|2022|8|6|Ģ}}. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas |- | align="center" | [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Berģuciems |- | align="center" | [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] |[[Daugavgrīva]] |[[Pļavnieki]] |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] |- | align="center" | [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |[[5T. autobusu maršruts|5T]] |[[Sarkandaugava]] |[[Mīlgrāvis|Milgrāvis]] |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] | [[Biķeri]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]] |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] |- | align="center" | [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežaparks]] |- | align="center" | [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] |- | align="center" | [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] (atsevišķi reisi kursē arī līdz Jaunciema kapiem) |- |[[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T]] |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |- | align="center" | [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kooperatīvs "Ziedonis"]] |- | align="center" | [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 |- | align="center" | [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" | [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Dārziņi]] |- | align="center" | [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Papīrfabrika "Jugla" (atsevišķi reisi kursē līdz [[Mucenieki]]em vai [[Sunīši (Garkalnes novads)|Sunīšiem]]) |- | align="center" | [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] |- | align="center" | [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] | [[Pļavnieku kapi]] | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] | [[Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] |- | align="center" | [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] |- | align="center" | [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] |- | align="center" | [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] (atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i) |- | align="center" | [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] |- | align="center" | [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Langstiņi]] |- | align="center" | [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Bukulti — [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Daugavgrīva]] |- | align="center" | [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Dārziņi]] |- | align="center" | [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] |- | align="center" | [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] | Centrāltirgus | [[Saulīši]] |- | align="center" | [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] | [[Imanta]] | [[Vakarbuļļi]] |- | align="center" | [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] | [[Imanta]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] |- | align="center" | [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Lāčupes kapi]] |- | align="center" | [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] | [[Imanta]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] |- | align="center" | [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] — [[Getliņi]] |- | align="center" | [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] | [[Pļavnieku kapi]] | [[Sarkandaugava]] |- | align="center" | [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] | [[Rumbula]] | MAN-TESS |- | align="center" | [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[TEC-2]] |- | align="center" | [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] |- | align="center" | [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Pļavnieku kapi]] |- | align="center" | [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] |- | align="center" | [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Voleri]] |- | align="center" | [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] |- | align="center" | [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] | [[Daugavgrīva]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | [[Ziepniekkalns]] | [[Ķengarags]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N1|N1]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N2|N2]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N3|N3]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Daugavgrīva]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N4|N4]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] — [[Zolitūde]] — [[Centrs (Rīga)|Centrs]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N5|N5]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N6|N6]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N7|N7]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Ķengarags]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N10|N10]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Ziepniekkalns]] |} No 2012. gada 14. aprīļa bija sākušies 3. un 6. tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbi posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tramvaji kursēja tikai līdz 45. vidusskolai Ropažu ielā, bet tālāk uz Juglu un atpakaļ pasažierus veda īpašs [[6T. autobusu maršruts]]. No 2013. gada 1. aprīļa [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršruts tika aizstāts]] ar [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. trolejbusu maršrutu]]. Daži šī maršruta trolejbusi kursē līdz [[Kundziņsala]]i, aizstājot 33. autobusu maršrutu.<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ No 1. aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu]</ref> Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs — Airu iela — Pagrieziens uz Vecāķiem — Skanstnieki — Stacija "Vecdaugava" — Zvejas iela — Pagrieziens uz Mangaļiem — Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.) {{dat|2016|07|01|Ģ}} tika atklāts [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60. autobusu maršruts]], kas savieno Ziepniekkalnu un Ķengaragu. Vēl no 2016. gada 1. novembra tika atklāts 58. autobusu maršruts,<ref>[[58. autobusu maršruts (Rīga)]]</ref> kas savieno [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]]. No {{dat|2011|06|10|Ģ}} sestdienās un svētdienās Rīgā kursē arī nakts autobusi. No {{dat|2014|04|04|Ģ}} tos apkalpo pārvadātājs "Rīgas mikroautobusu satiksme" ar mikroautobusiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |title=No 4. aprīļa nakts satiksmes autobusus apkalpos "Rīgas mikroautobusu satiksme" |access-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307075750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}</ref> līdz tam nakts maršrutos kursēja Ikarus E91 midibusi. No 2018. gada [[3. marts|3. martā]] tika atklāts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts,]] kas savieno [[Latvijas Universitāte]] un [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas Centru]]. No 2018. gada [[28. maijs|28. maija]] līdz [[16. jūnijs|16. jūnijam]] un no 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam kursēja [[5T. autobusu maršruts]], kas savieno [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] un [[Iļģuciems|Iļģuciemu]], uz laiku aizvietojot [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršruta tramvaju]] posmā no 13. janvāra ielas līdz Iļģuciemam, sakarā ar sliežu ceļu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/|title=Izmaiņas 5. tramvaja maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-08-03|language=lv}}</ref> No 2019. gada 3. aprīļa ekspluatācijā ir tikai zemās grīdas autobusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/city/624/|title=Riga|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406171653/http://busphoto.ru/city/624/|archivedate=2019-04-06}}</ref> No 2019. gada no 18 maija līdz ? 11.tramvaja maršrutu aizvietos 11T.autobuss No 2020. gada 2. janvāra 40. autobusa maršrutu “Jugla — Ziepniekkalns” aizstāja jauns [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusa maršruts]]. * [[Nakts autobusa maršruts N8|N8]] Centrs — Āgenskalns — Zolitūde (slēgts no {{dat|2018|03|03|Ģ}}<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/]</ref>) * [[Nakts autobusa maršruts N9|N9]] Centrs — Čiekurkalns — Mežaparks (slēgts no {{dat|2012|01|06|Ģ}}) Kad 2020. gada martā Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izplatības dēļ, no 21. marta tika slēgti 4z., 35., 59. autobusa un visi nakts autobusu maršruti, kā arī pieņemti citi ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-vairakus-sabiedriska-transporta-marsrutus-un-samazinas-kustibas-biezumu.a352425/|title=Rīgā slēgs vairākus sabiedriskā transporta maršrutus un samazinās kustības biežumu|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2020-03-19|language=lv}}</ref> == Bijušie maršruti == {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Slēgtie maršruti 1960.—1990. |- ! width="40"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="180"|Beigas ! Gadi, kuros maršruts pieminēts. |- | align="center" | 4/9 | Zolitūde | TEC | 1963. |- | align="center" | 4/16 | Zolitūde | VEF | 1963. |- | align="center" | 4ae | Autostacija | Vārnu krogs | pēc 1970. |- | align="center" | 6e | Operas teātris | Pleskodāle | pēc 1970. |- | align="center" | 12a | Autostacija | Mangaļi | 1963. |- | align="center" | 13 | Autostacija | V. Tereškovas (tag. Buļļu) iela | 1963. |- | align="center" | 20/6a | Šķirotava | Zolitūdes iela | 1964. |- | align="center" | 20/8 | Šķirotava | Apūzes iela | 1964. |- | align="center" | 26a | Autostacija | Katlakalns | 1963. |- | align="center" | 28 | Juglas tilts | Langstiņi | 1968. |- | align="center" | 30 | Vidzemes tirgus | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | 1959. |- | align="center" | 30a | Raiņa bulvāris | Rumbula | 1964. |- | align="center" | 32 | Autostacija | Autobusu parks | 1963. |- | align="center" | 37e | Stacijas laukums | Kleistu iela | pēc 1970. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1930. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Mežaparks]] | Brauca pa Miera ielu. |- | align="center" | 2 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (līdz Baložu krogam) | Brauca pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 3 | [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]] | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | Brauca pa Dzirnavu ielu. |- | align="center" | 4 | Operas laukums | [[Pleskodāle]] | Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu. |- | align="center" | 5 | Operas laukums | Anniņmuižas iela (tag. Jūrmalas gatve) | Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu. |- | align="center" | 6 | Operas laukums | Šulcmuižas iela (tag. Saulgožu iela) | Brauca pa Kalnciema un Slokas ielām. |- | align="center" | 7 | Eksporta osta | "Kvadrāts" | Brauca pa Kronvalda bulvāri un Maskavas ielu. |- | align="center" | 8 | Operas laukums | Buļļu iela | Brauca pa Raņķa dambi un Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 9 | Operas laukums | Jelgavas šoseja | |- | align="center" | 10 | Galvenais pasts | [[Mīlgrāvis]] | Brauca pa Elizabetes ielu un Ganību dambi. |- | align="center" | 11 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Miera ielu. |- | align="center" | 12 | [[Rātslaukums]] | Bolderājas stacija | Brauca pa Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 14 | Zvaigžņu iela | Daugavpils iela | Brauca pa Tērbatas ielu un Aspazijas bulvāri. |- | align="center" | 15 | Rumpmuižas (tag. A. Deglava) iela | [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]] | Brauca pa Aspazijas bulvāri. |- | align="center" | 16 | [[Rātslaukums]] | Tēriņu iela | Brauca pa tag. Altonavas ielu. |- | align="center" | 17 | [[Rātslaukums]] | Raudas iela | Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām. |- | align="center" | 18 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Hanzas iela — Centrāltirgus | Brauca pa K. Barona, Matīsa, Hanzas un Ausekļa ielām. |- | | | | Informācijas avots — 1930. gada vilcienu saraksts. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0: font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1936. gadā<ref>"Rīgas pilsētas ielu dzelzceļi, autobusi, tvaikoņi 1936" Rīgas pilsētas valdes izdevums</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 21 | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Brauca pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 21a | Autoosta | Bajāru iela | Brauca pa Brīvības, Biķernieku un Laimdotas ielām. |- | align="center" | 22 | Autoosta | [[Mežaparks]] | Brauca pa Valdemāra, Duntes ielām un Meža prospektu līdz Saules dārzam. |- | align="center" | 23 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]] | Brauca pa Dzirnavu, Pulkveža Brieža un Hanzas ielām. |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Brīvības, Miera, Ķīšezera ielām un Čiekurkalna 1. garo līniju. |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Bieriņi]] | Brauca pa Altonavas, Ģimnastikas un Tēriņu ielām. |- | align="center" | 27 | Autoosta | [[Torņakalns]] / Ebeļmuiža | Brauca pa Vienibas gatvi līdz Ābolu ielai / pa Vienības gatvi un tag. Graudu ielu. |- | align="center" | 28 | Autoosta | Raudas iela | Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām. |- | align="center" | 29a | Autoosta | [[Iļģuciems]] | Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Garo ielu. |- | align="center" | 29b | Autoosta | [[Nordeķi]] | Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Slokas ielām. |- | align="center" | 30 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Brauca pa Slokas un Kalnciema ielām. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Anniņmuiža / Zolitūde / Beberbeķi | Brauca pa Slokas, Kandavas ielām un tag. Jūrmalas gatvi. |- | align="center" | 32 | [[Rātslaukums]] | [[Bolderāja]] | Brauca pa Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 33 | Eksportosta | Rumpmuižas (tag. A. Deglava) iela | Brauca pa Kronvalda bulv., Marijas, Avotu, Matīsa un Pērnavas ielām. |- | align="center" | 33a | Rumpmuižas iela | Kastrānes iela | Brauca pa Purvciema, Stirnu un Ūnijas ielām. |- | align="center" | 34 | Zvaigžņu iela | Daugavpils iela | Brauca pa Tērbatas ielu, Aspazijas bulvāri un Gogoļa ielu. |- | align="center" | 36 | Autoosta | Ziemeļblāzma | Brauca pa Ganību dambi, Tvaika un Emmas ielām. |- | align="center" | 37 | Autoosta | [[Bišumuiža]] | Brauca pa Mūkusalas, Buru, Jelgavas un Bauskas ielām. |- | align="center" | 38 | [[Rātslaukums]] | [[Ķīpsala]] | Brauca pa Uzvaras bulvāri un Balasta dambi. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1940. gadā<ref>"1940. gada ziemas vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. gada 1. II, oficiāls izdevums" Izdevniecība "Leta" Rīgā</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 21 | Autoosta | I. [[Biķernieku iela]] | Brauca pa Brīvības gatvi, Zemitāna laukumu un Laimdotas ielu. Uzraksts "Ķeguma iela". |- | | | II. [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Brīvības gatvi, Džutas ielu un Čiekurkalna 1. garo līniju. Uzraksts "Čiekurkalns". |- | | | III. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | | | IV. Brīvdabas muzeja ceļš | Autobuss apzīmēts ar zīmi "B". |- | align="center" | 21a | Autoosta | Bajāru iela | Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / I. maršrutu. |- | align="center" | 22 | Autoosta | [[Mežaparks]] | |- | align="center" | 23 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]] | |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / II. maršrutu. |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Bieriņi]] | |- | align="center" | 27 | Autoosta | [[Torņakalns]] | |- | align="center" | 27E | Autoosta | Līvciema iela | |- | align="center" | 28 | Autoosta | Liepājas iela / Raudas iela | Brauca pa Liepājas ielu līdz Dikļu ielai / pa Liepājas un Raudas ielām līdz Paltmales ielai. |- | align="center" | 29a | Autoosta | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 29b | Autoosta | [[Nordeķi]] | |- | align="center" | 30 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 31 | Autoosta | [[Anniņmuiža]] | Brauca pa Bāriņu, Melnsila ielām un Jūrmalas gatvi līdz 8. līnijai. |- | | Imantas 8. līnija | Beberbeķu iela | Pievedautobuss pa Jūrmalas gatvi. |- | align="center" | 32 | Autoosta | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 33 | Eksportosta | A. Deglava iela | |- | align="center" | 33a | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | Kastrānes iela | |- | align="center" | 34 | Zvaigžņu iela | Lauvas iela | Brauca pa Tērbatas, Gogoļa un Ludzas ielām. |- | align="center" | 36 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] (Ziemeļblāzma) | |- | align="center" | 37 | Autoosta | [[Bišumuiža]] | Brauca pa Akmeņu, Jelgavas un Bauskas ielām. |- | align="center" | 38 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 2 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | Autoosta | [[Bolderāja]] | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts caur Mežaparku līdz Saules dārzam, bet pēc tam atjaunots esošais maršruts. |- | align="center" | 5 | Autoosta | [[Bieriņi]] | |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 7 | Autoosta | Liepājas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Oškalnu (tag. Zemitānu) stacijai, bet pēc tam izveidots 7a. maršruts: Autoosta — Oškalni. |- | align="center" | 8 | Autoosta | Apūzes iela | Kursēja pa Kalnciema ielu, vēlāk pa Krūzes un Ventspils ielām. |- | align="center" | 9 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] (Tēraudlietuves iela) | Vēlāk kursēja pa 1. garo līniju. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Graudu iela | |- | align="center" | 10a | Autoosta | [[Rāmava]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 11 | Autoosta | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 12 | Autoosta | [[Vecāķi]] | |- | align="center" | 13 | Autoosta | Buļļu iela | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 14 | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | Maršruts tika pagarināts pa Ūnijas ielu līdz VEF. |- | align="center" | 17 | Autoosta | Biķernieki | Maršruts tika pagarināts līdz Juglas papīrfabrikai. |- | align="center" | 18 | Autoosta | [[Baltezers]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1960. gadā<ref>"Rīga — īsas ziņas" 1960., 1963.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autostacija | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | Maršruts tika pagarināts līdz Berģuciemam, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 1a | Autostacija | Juglas zvēraudzētava | Maršruts tika pārdēvēts par 14. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 2 | Autostacija | [[Vecmīlgrāvis]] | Brauca pa Tvaika ielu. |- | align="center" | 3 | Autostacija | [[Bolderāja]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 3a | Autostacija | [[Buļļuciems]] | Sākotnēji kursēja pa Oktobra, vēlāk pa Pontonu tiltu, pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 4 | Autostacija | [[Zolitūde]] (Beberbeķu iela) | Tika izveidoti apvienotie 4/9 un 4/16 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 4. maršruts. |- | align="center" | 5 | Autostacija | Kūdras rūpnīca "Mārupe" | |- | align="center" | 6 | Autostacija | [[Pleskodāle]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 7 | Autostacija | Liepājas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Tēriņiem. |- | align="center" | 7a | Autostacija | Oškalnu (tag. Zemitānu) stacija | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 8 | Autostacija | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | Tika izveidots apvienots 20/8 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 8. maršruts. |- | align="center" | 9 | Autostacija | [[Čiekurkalns]] | Tika izveidots apvienots 4/9 maršruts Zolitūde — TEC, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 9. maršruts. |- | align="center" | 10 | Autostacija | Graudu iela — Autostacija | Lokveida maršruts, vēlāk izmainīts un brauca līdz Sējas ielai. |- | align="center" | 11 | Autostacija | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sužiem, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 12 | Autostacija | [[Vecāķi]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no Vecmīlgrāvja caur Vecāķiem uz Mangaļiem. |- | align="center" | 13 | Autostacija | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 14 | Autostacija | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pārveidots par 17l. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 14a | Autostacija | [[Zaķumuiža]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 15 | Autostacija | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autostacija | Ūnijas iela | Tika izveidots apvienots 4/16 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 16. maršruts. |- | align="center" | 17 | Autostacija | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pārdēvēts par 17b. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 18 | Autostacija | [[Baltezers]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 19 | Autostacija | [[Ropaži]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 20 | Autostacija | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Tika izveidoti apvienotie 20/6a un 20/8 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 20. maršruts. |- | align="center" | 21 | Autostacija | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 22 | Autostacija | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] | Maršruts tika pagarināts līdz Rikšotāju ielai. |- | align="center" | 23 | Autostacija | Kūdras rūpnīca "Baloži" | |- | align="center" | 24 | Autostacija | Annasmuiža | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 25 | Autostacija | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autostacija | [[Ķekava]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align"center" | 27 | Autostacija | [[Olaine (stacija)|Olaines stacija]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 28 | | | Maršruts nekursēja. |- | align="center" | 29 | Autostacija | Sējas iela | |- | align="center" | 29a | Autostacija | Brūkleņu iela | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 31. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 30 | Autostacija | Lidosta "Spilve" | Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 31 | Autostacija | [[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 32 | Autostacija | Vestienas iela | Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Autobusu parkam, vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 33 | Tilta iela | [[Kundziņsala]] | Maršruts tika pagarināts līdz autostacijai, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1966. gadā<ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā) "Liesma", Rīga 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Berģuciems | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 2 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] | Brauca pa Viestura prospektu, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 3 | Autoosta | [[Bolderāja]] | Maršruts tika apvienots ar 20. autobusu maršrutu un kursēja no Bolderājas uz Šķirotavu. |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts līdz Purvciemam. |- | align="center" | 5 | Autoosta | Kūdras rūpnīca "Mārupe" | |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 7 | Autoosta | Liepājas iela / Tēriņi | |- | align="center" | 8 | Autoosta | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | |- | align="center" | 9 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Maršruts tika pagarināts līdz Ezermalas ielai. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 12 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Vecāķi]] — Mangaļi | |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14 | Autoosta | Zvērsaimniecība "Jugla" | Tika izveidots apvienots 21/14 lokveida maršruts. |- | align="center" | 14a | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Tika izveidots apvienots 14a/21 lokveida maršruts. |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | Ūnijas iela | |- | align="center" | 17b | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 17l | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 18 | Ūnijas iela | Lopkautuves iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 20 | Autoosta | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam maršruts tika pievienots 3. autobusu maršrutam. |- | align="center" | 21 | Autoosta | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Tika izveidoti apvienoti 14a/21 un 21/14 lokveida maršruti. |- | align="center" | 22 | Autoosta | Rikšotāju iela | |- | align="center" | 23 | Autoosta | Kūdras rūpnīca "Baloži" | |- | align="center" | 24 | Autoosta | Volguntes iela | |- | align="center" | 25 | Autoosta | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | Sākotnēji tas bija 26a maršruts, tad tika pārdēvēts par 26. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 27 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Vecāķi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 29 | Autoosta | Sējas iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 30 | Lidosta "Spilve" | [[Rumbula]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no "Aeroflot" aģentūras uz Rumbulu. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 34 | E. Smiltēna (tag. Prūšu) iela | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 32. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 35 | Autoosta | Silikātu rūpnīca | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 36 | Silikātu rūpnīca | [[Buļļuciems]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1970. gadā<ref>"Rīga — īsas ziņas" 1970.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | EZP 3. ciemats | |- | align="center" | 2e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 24e.autobusu maršrutu. |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | |- | align="center" | 3e | Autoosta | Parādes iela | Maršruts tika pārdēvēts par 20e. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 4 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no autoostas līdz Beberbeķu ielai. |- | align="center" | 5 | Autoosta | Kūdras fabrika "Mārupe" | Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Jelgavas šosejas 9. kilometram. |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 6a | Autoosta | [[Zolitūdes iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | Autoosta | Tēriņi | |- | align="center" | 8 | Autoosta | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | |- | align="center" | 9 | Autoosta | Ezermalas iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Vecmīlgrāvis]], Rūpnīcas iela | Mangaļi | |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14a/21 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | Rūpnīca "VEF" | Maršruts tika izmainīts un kursēja no Stacijas laukuma līdz Biķernieku ielai, bet pēc tam tika slēgts. |- | align="center" | 17b | Autoosta | Juglas papīrfabrika — Autoosta. | |- | align="center" | 17l | Autoosta | Juglas papīrfabrika — Autoosta | |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Sākotnēji kursēja no Jaunciema uz Vecmīlgrāvi. |- | align="center" | 21/14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava "Jugla" — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 22 | Autoosta | Rikšotāju iela | Maršruts tika slēgts un aizstāts ar 4z. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 23 | Autoosta | Baložu kūdras fabrika | |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | Autoosta | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 29 | Lidosta "Spilve" | Pavlova (tag. Višķu) iela | Brauca pa Pontonu tiltu,vēlāk izmainīta trase un brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu. |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 30e | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Sējas iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | Juglas iela | Pavlova (tag. Višķu) iela | |- | align="center" | 33 | Autoosta | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 34e | Juglas iela | Grīvas iela | Vēlāk brauca līdz Spilves ielai. |- | align="center" |35 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Silikātu iela | |- | align="center" | 36 | Silikātu rūpnīca | [[Vakarbuļļi]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1975. gadā<ref>Rīgas plāns, 1975.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | EZP 3. ciemats | |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 4z | Autoosta | Rikšotāju iela | |- | align="center" | 5 | Autoosta | Jelgavas šosejas 9. km. | |- | align="center" | 7 | Autoosta | Tēriņi | Vēlāk 7. maršruts kursēja līdz Kantora ielai, bet 7a. maršruts līdz Tēriņiem. |- | align="center" | 8 | Autoosta | Apūzes iela | |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] | Vēlāk kursēja no Autoostas. |- | align="center" | 12 | Rūpnīcas iela ([[Vecmīlgrāvis]]) | [[Mangaļsala|Mangaļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14a/21 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — Stacijas laukums | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 17b | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" — Autoosta | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 17l | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" — Autoosta | Maršruts tika pārveidots par 17. autobusu maršrutu Autoosta — Papīrfabrika — Ļeņina iela (VEF). |- | align="center" | 18 | Pavlova (tag. Višķu) iela | Ļeņina iela (tag. Brīvības gatve — VEF) | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | Autoosta | [[Bolderāja]], Parādes iela | Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas. |- | align="center" | 21/14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava "Jugla" — Stacijas laukums | Tika atjaunoti patstāvīgi maršruti Nr. 14. Stacijas laukums — Zvēraudzētava un Nr. 21. Autoosta — Mežciems. |- | align="center" | 22 | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | |- | align="center" | 22e | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 23 | Autoosta | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk tika pagarināts un kursēja no Merķeļa ielas uz Mangaļsalu. |- | align="center" | 25 | Autoosta | [[Mārupe|Kolhozs "Mārupe"]] | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela (TEC-2) | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] | |- | align="center" | 29 | Spilve | Pavlova (tag. Višķu) iela | |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Kursēja pa Kijevas, bet vēlāk pa Lomonosova ielu. |- | align="center" | 31e | "Aeroflot" aģentūra | Pavlova (tag. Višķu) iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | Juglas iela | Pavlova (tag. Višķu) iela | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34e | Juglas iela | Spilves iela | |- | align="center" | 34ae | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Juglas iela | Maršruts tika pārdēvēts par 40e. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 35 | Autoosta | Silikātu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai. |- | align="center" | 36 | Silikātu iela | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai. |- | align="center" | 37e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 4 | Kursēja pa Slokas ielu sākumā līdz Kleistu ielai, tad līdz Zolitūdes ielai. Vēlāk kursēja pa Komarova (tag. Kurzemes) prospektu līdz Imantai 5. |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 4 | Kursēja pa Slokas ielu, vēlāk pa Komarova (tag. Kurzemes) prospektu līdz Imantai 5. |- | align="center" | 39e | Autoosta | Kooperatīva iela | Maršruts tika slēgts. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1979. gadā<ref>Rīgas transporta shēma 1979</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autostacija | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | 3. ciemats | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika sadalīts 3. un 50. autobusu maršrutos. 3. maršruts kursēja no Bolderājas līdz centram (Merķeļa ielai), bet vēlāk līdz Centrālajai stacijai (Raiņa bulv.). |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 4 | Autostacija | Beberbeķu iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 4z | Autostacija | Rikšotāju iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 5 | Autostacija | Jelgavas šosejas 9. km. | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 6 | Autostacija | Preču 2 | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 7 | Autostacija | Kantora iela | Neilgi kurseja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 7a | Autostacija | Zvēru ferma | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 8 | Autostacija | Apūzes iela | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas uz Zolitūdi. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | Autostacija | Brūkleņu iela | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 11 | Autostacija | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Vēlāk kursēja līdz Sužiem. |- | align="center" | 12 | Autostacija | [[Rāmava]] | Brauca pa Maskavas (tag. Salu) tiltu. Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 13 | Autostacija | Putnu ferma | Brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu, tad pa Gorkija (tag. Vanšu) tiltu. Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | Autostacija | [[Ķīpsala]] | Maršruts tika slēgts un pievienots 30. autobusu maršrutam. |- | align="center" | 17 | Autostacija | Papīrfabrika "Jugla" — Ļeņina iela (tag. Brīvības gatve) | Maršruts tika saīsināts līdz papīrfabrikai "Jugla". |- | align="center" | 18 | Pavlova (tag. Višķu) iela | Ļeņina iela (tag. Brīvības gatve) | |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | [[13. janvāra iela]] | Parādes iela | |- | align="center" | 21 | Autostacija | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Vēlāk kursēja no "Aeroflot" aģentūras, pēc tam no Planetārija (tag. Esplanāde). |- | align="center" | 22 | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] ([[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]]) | Vēlāk kursēja no Arhitektu ielas. |- | align="center" | 23 | Autostacija | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 25 | Autostacija | Kolhozs "Mārupe" | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 26 | Autostacija | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela (TEC-2) | |- | align="center" | 28 | Juglas tilts — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — Juglas tilts | |- | align="center" | 29 | Pavlova (tag. Višķu) iela | [[Spilve (Rīga)|Spilve]] | Vēlāk kursēja no veikala "Starts" līdz Dzirciema ielai. |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Maršruts tika apvienots ar 15. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Ķīpsalai. |- | align="center" | 32 | Pavlova (tag. Višķu) iela | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Spilves iela | Maršruts tika pagarināts līdz J. Petersa (tag. Kleistu) ielai. |- | align="center" | 35 | Autostacija | Lielā iela | Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas. |- | align="center" | 36 | Lielā iela | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Imantai 5. |- | align="center" | 37e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | Sākotnēji maršruts brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu līdz Kleistu ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5, bet vēlāk kursēja no Planetārija (tag. Katedrāle) pa Gorkija (tag. Vanšu) tiltu. |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | Sākotnēji maršruts kursēja līdz Zolitūdes ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5. |- | align="center" | 40e | Planetārijs (tag. Esplanāde) | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Sākotnēji tas bija 34a ekspreša maršruts līdz Juglas ielai, tad tika pārdēvēts par 40e. maršrutu. Vēlāk maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | Brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu. Vēlāk kursēja no Planetārija pa Gorkija (tag. Vanšu) tiltu. |- | align="center" | 42 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1988. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | [[Berģi (Rīga)|Berģi]] | Tagad kursē pa maršrutu [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Berģi |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | 3. ciemats | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | Maršruts tika pagarināts un kursēja no 13. janvāra ielas līdz Birzes ielai. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūdes iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Tīraine | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Preču — 2 | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kantora iela | |- | align="center" | 8 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | Tagad kursē no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas (Merķeļa ielas). |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | Autoosta | [[Suži (Rīga)|Suži]] | Tagad kursē pa maršrutu [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Jaunciema kapi / Suži |- | align="center" | 12A | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | Brauca pa Maskavas (tag. Salu) tiltu, vēlāk pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu pēc tam apvienojās ar 12.maršrūtu |- |12 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |Katlakalna kapi |Brauca pa Maskavas (tag.Salu) tiltu, vēlāk pa Oktobra (tag.Akmens) tiltu |- | align="center" | 13 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | Kleisti | |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava | Tagad kursē no Abrenes ielas. |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Kinoteātris "Maskava" | Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 17 | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" | Maršruta tika slēgts. |- | align="center" | 18 | [[VEF|Rūpnīca "VEF"]] | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | 13. janvāra iela | [[Daugavgrīva|Bolderāja]], Parādes iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 21 | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Slimnīca "Gaiļezers" ([[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]) | |- | align="center" | 22 | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Arhitektu iela | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā siacija]] (Merķeļa iela) | [[Mangaļsala]] | Vēlāk 24. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 28 | Juglas tilts — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — Juglas tilts | |- | align="center" | 29 | Dzirciema iela | [[Rumbula]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 30 | [[Ķīpsala]] | Rumbula | Maršruts tika saīsināts un kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu. |- | align="center" | 31e | Autoosta | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. Vēlāk 31. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma uz Dārziņiem. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.) |- | align="center" | 32 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | No 1993. gada kursēja pa maršrutu Jugla-3 — Abrenes iela. |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Merķeļa ielas. |- | align="center" | 34e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | J. Pētersa iela (tag. Kleistu iela) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 35 | Lielā iela | [[13. janvāra iela]] | Maršruta tika slēgts. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37e | [[Imanta]] 5 | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Tagad 37. maršruta kursē pa maršrutu [[Imanta]] 5 — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | 38 | [[Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 39e | [[Imanta]] 5 | [[Bulduri]] | Maršruts tika slēgts. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.) |- | align="center" style="background: #F3DDDD;" | 40b | Arhitektu iela | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41e | [[Imanta]] 5 | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Tagad 41. maršruts kursē [[Imanta]] 5 — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | 42 | [[Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 43 | [[Imanta]] 5 | [[Vārnukrogs]] | Maršruts tika slēgts. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.) |- | align="center" | 45 | [[Imanta]] 5 | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 47 | [[Pļavnieki]] | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Sākotnēji maršruts kursēja no "Aeroflot" aģentūras, tad no Planetārija. Vēlāk galapunkts Pļavniekos tika pārcelts no Lubānas ielas uz Katlakalna ielu. |- | align="center" | 48e | Planetārijs (tag.[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Pļavnieki]] | Sākotnēji kursēja no "Aeroflot" aģentūras. Vēlāk maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 49 | [[Sarkandaugava]] | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 50 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika izveidots sadalot 3. autobusu maršrutu. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika pagarināts un kursēja līdz TEC 2. |- | align="center" | 50a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | Katlakalna iela | Maršruts izveidots no 3a. autobusu maršruta. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 51 | Slimnīca "Gaiļezers" ([[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]) | Jaunceltnes (Mucenieki) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 52 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | Tagad kursē no Abrenes ielas. |- | align="center" | 53 | [[Zolitūde]] | Lāčplēša iela | Tagad kursē līdz Esplanādei. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1995. gadā<ref>"Rīga un apkārtne" SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | Birzes iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Preču — 2 | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Merķeļa iela]] | Saules dārzs | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | Brauca pa Akmens tiltu. |- | align="center" | 13 | [[Merķeļa iela]] | Eksperimentālā bāze | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pagarināts līdz Muceniekiem. |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts un kursēja no Juglas 3. |- | align="center" | 21 | Katedrāle | [[Gaiļezers]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas, tad tika pagarināts līdz Bērnu slimnīcai. |- | align="center" | 22 | Arhitektu iela | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mangaļsala]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Lokveida maršruts tika pārveidots par parastu maršrutu no Juglas 3 uz Langstiņiem. |- | align="center" | 30 | [[Abrenes iela]] | [[Ķīpsala]] | Brauca pa Raņķa dambi, vēlāk caur Āgenskalna tirgu. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dārziņi]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dārziņi]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 33 | [[Merķeļa iela]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika sadalīts 36. un 36a. autobusu maršrutos. |- | align="center" | 37 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 40 | [[Abrenes iela]] |[[Ozolciema iela]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam no Centrāltirgus līdz Ozolciema ielai pēctām līdz Ziepniekkalnam tirgus (Tagad Ziepniekkalna D/p) |- |[[40R.autobusu maršrūts (Rīga)|40R]] |Abrenes iela |Robota Rūpnīca |Sākotnēji kursēja no Abrenes ielas., tad atjaunots un brauca no Centrāltirgus līdz Rītausmas ielai, pēc tam uz Ziepniekkalnu Maršruts tika slēgts |- | align="center" | 41 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 47 | Katedrāle | [[Pļavnieki]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 48 | Ulbrokas iela | Keramika | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 50 | [[Merķeļa iela]] | TEC-2 | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | |- | align="center" | 53 | Katedrāle | [[Zolitūde]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2001. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2e | [[Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Birzes iela | Maršruts tika pagarināts līdz Pļavniekiem. |- | align="center" | 3e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Birzes iela | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Atjaunots kādreizējais maršruts. |- | align="center" | 6 | [[Abrenes iela]] | Preču — 2 | Maršruts tika slēgts, apvienots ar 13. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 6a | [[Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | Maršruts tika slēgts, apvienots ar 13. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 8e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | Maršruts tika saīsināts līdz Sējas ielai. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | Vēlāk brauca uz Jaunciema kapiem, Jaunciemu un Sužiem. |- | align="center" | 11e | [[Abrenes iela]] | Jaunciema kapi | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | |- | align="center" | 13 | [[Abrenes iela]] | Eksperimentālā bāze | Maršruts tika apvienots ar 6. autobusu maršrutu un kursēja no Kleistiem līdz Preču — 2. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 15a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Višķu iela | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela]] | Juglas papīrfabrika / [[Mucenieki]] | Maršruts tika pagarināts līdz Garkalnes Muceniekiem. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela]] | Višķu iela | Sākotnēji brauca pa Maskavas ielu, tad pa Lokomotīves ielu, pēc tam tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela]] | [[Rumbula]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | |- | align="center" | 21 | [[Abrenes iela]] | Bērnu slimnīca | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta Rīga]] | |- | align="center" | 22a | Katedrāle | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Brauca pa Basteja (tag. Z. Meierovica) bulvāri, pēc tam pa Elizabetes ielu / Kalpaka bulvāri, vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 23e | [[Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24e | [[Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Brauca līdz Pludmales ielai, bet vēlāk līdz Garciema ielai. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Langstiņi]] | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | Birzes iela | |- | align="center" | 36a | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 40 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pagarināts līdz Juglai 3. |- | align="center" | 40e | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40a | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 41 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 43 | [[Imanta]] 5 | [[Vārnukrogs]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | Sākotnēji kursēja no Imantas, tad tika pagarināts līdz Zolitūdei. |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela]] | [[Pļavnieki]] | Vēlāk kursēja no Katedrāles un tad kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 48 | [[Sarkandaugava]] | Ulbrokas kapi | Brauca pa Kokneses prospektu, bet vēlāk pa Ezermalas ielu. |- | align="center" | 49 | "MAN — TESS" | "Kvadrāts" | Maršruts tika pagarināts līdz Višķu ielai. |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela]] | TEC — 2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | |- | align="center" | 53 | Katedrāle | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 101 | Brāļu kapi | Centrs | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā. |- | align="center" | 103 | Jugla-3 | Rumbula | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā. |- | align="center" | 104 | Jugla-3 | Rumbula | Komercekspresis (taksobuss). No 2002. gada marta 15.b maršruts. |- | align="center" | 105 | [[Abrenes iela]] | Slimnīca "Gaiļezers" | Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 5. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 107 | [[Abrenes iela]] | "Lido" | Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 17. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 136 | [[Dzirnavu iela (Rīga)]] | [[13. janvāra iela]] | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/slegtajos-taksobusu-marsrutos-papildu-sabiedriskais-transports-11270347 Slēgtajos taksobusu maršrutos — papildu sabiedriskais transports]</ref> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2004. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 3a | [[Voleri]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 54. maršrutu un pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 3e | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika slēgts. Pēc tam tika atjaunots ar 30. numuru. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Babītes stacija | Tagad kursē no Abrenes ielas līdz Piņķiem. |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Tagad kursē no Abrenes ielas. |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Slimnīca "Gaiļezers" | No 2005. gada 1. aprīļa kursē līdz trolejbusu galapunktam Mežciemā pa S.Eizenšteina ielu un Mežciema ielu abos virzienos. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | 2005. gada 1. jūnijā maršruts tika pagarināts līdz Stīpniekiem. |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | Tagad kursē līdz Mežaparkam. |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | Tagad kursē līdz Jaunmārupei. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | 2005. gada 1. janvārī tika slēgts galapunkts Belte (Jaunciems). |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | Tagad kursē pa Krasta ielu un Dienvidu tiltu. |- | align="center" | 13 | Kleisti | Preču-2 | Tagad kursē līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 13a | Kleisti | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13e | Kleisti | Preču-2 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | Tagad kursē līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Višķu iela | 2004. gada 1. decembrī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 15b | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | Maršruts tika pādēvēts par 31. un tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15d | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "Lido" | Maršruts tika slēgts / aizvietots ar 12. maršrutu Abrenes iela — Kooperatīvs "Ziedonis". |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai ar iebraukšanu Bukultos. No 1.01.2011 kursē no Mežciema. |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika pārdēvēts par 29. un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim. No 1.01.2011 kursē no Mežciema. |- | align="center" | 20 | [[Pļavnieki]] | Rūpniecības iela | Maršruts tika atklāts 2003. gada 1. septembrī, 2005. gada 14. martā tika pagarināts līdz Pētersalas ielai, bet vēlāk pagarināts līdz Pļavnieku kapiem. |- | align="center" | 21 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Bērnu slimnīca | 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 38. un sāka kursēt pa maršrutu Jugla-3 — Imanta-5. |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Tagad iebrauc pie "Latvijas pasta" un no lidostas brauc pa Lielirbes ielu. |- | align="center" | 22a | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Baloži | |- | align="center" | 23e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Baloži | 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Maršruts tika slēgts. 2010. gada vasaras sezonā kursēja no Sarkandaugavas līdz Vecāķiem. |- | align="center" | 24e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | 2005. gada 5. novembrī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalns | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 32e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai, bet vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | Tagad kursē līdz Vakarbuļļiem. |- | align="center" | 36a | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37 | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 37a | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Hipermarkets "Maxima" | Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37e | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 38 | [[Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 21. |- | align="center" | 38a | Lāčupes kapi | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 39. Tagad kursē līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 38b | NORDEKA (Dzirciema iela) | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 38. Tagad kursē līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 40 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40e | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 40a | Centrālais tirgus | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pārdēvēts par 42. |- | align="center" | 41 | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 41e | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | T/c "Domina shopping" | Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts, bet no 2005. gada 1. septembra 47a. maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Šķirotavu. |- | align="center" | 47e | [[Pļavnieki]] | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 48 | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | Višķu iela | "MAN TESS" | 2004. gada 1. decembrī maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | TEC-2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbroka | Maršruts tika pārdēvēts par 51. |- | align="center" | 52ae | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbroka | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 53 | [[Zolitūde]] | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | |- | align="center" | 53e | [[Zolitūde]] | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 715e | [[Ziepniekkalns]] | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 716e | [[Imanta]] (veikals "Nelda") | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2006. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | 3a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | |- | align="center" | 3e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Bolderāja]] | Maršruts tika slēgts, bet 2008. gada 2. janvārī atjaunots kā 30. autobusu maršruts. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | Maršrutu atklāja 2006. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] tvnet.lv</ref> |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]] | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Preču 2 | |- | align="center" | 13a | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | [[Ulbrokas kapi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15b | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | 2007. gada 1. maijā maršruts tika pārdēvēts par 31. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15d | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "Lido" | Maršruts tika pārdēvēts par 17. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | 2007. gada 12. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai. |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciema kapi]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |- | align="center" | 20 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika pagarināts līdz Ulbrokas kapiem. |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22a | [[Katedrāle]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22b | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Bakoži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Ekspresis. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Langstiņi]] | |- | align="center" | 32e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Bolderāja]] | Maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem. |- | align="center" | 36a | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37 | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 37e | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 38a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Lāčupes kapi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 38b | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dzirciema iela]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai, tad pārdēvēts par 38. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 40 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40a | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40e | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41 | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 41e | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika atklāts 2005. gada 1. septembrī. |- | align="center" | 47e | [[Katedrāle]] | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 48 | [[Sarkandaugava]] | [[Ulbrokas kapi]] | |- | align="center" | 49 | MAN-TESS | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | TEC 2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbrokas kapi]] | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 53 | [[Katedrāle]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 53e | [[Katedrāle]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7715 | [[Ziepniekkalns]] | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |- | align="center" | 7716 | [[Imanta]] | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2008. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 3a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 54. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | 2008. gada 2. janvārī maršruts tika pagarināts līdz [[Piņķi]]em.<ref name="autogenerated2" /> |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Preču 2 | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "lido" | 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | Sezonas maršruts, tika pārveidots par parastu 29. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim. |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22a | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 22b | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 35. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Imanta]] 5 | Beberbeķi | Maršruts tika pagarināts līdz Piņķiem. |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | 2008. gada 2. janvārī maršruts tika atklāts bijušā 3e. eksprešmaršruta trasē.<ref name="autogenerated2">[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/220237-riga_sak_kurset_autobusi_jauna_marsruta_uz_bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju], tvnet.lv</ref> |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 38a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | Maršruts tika pārdēvēts par 39. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 40a | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pārdēvēts par 42. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika pārdēvēts par 47. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | 2008. gada 1. septembrī maršruts tika pārdēvēts par 51. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2009. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] | 2009. gada 1. janvārī maršrutu pagarināja līdz Jaunmārupei. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | 2009. gada 1. janvārī tika izmainīts maršruts, turpmāk 12. maršruta autobusi brauks nevis pa [[Akmens tilts|Akmens tiltu]], bet gan pa [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltu]]. |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | 2009. gada 1. janvārī maršruts pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | No 2009. gada 1. janvāra līdz Garkalnes Muceniekiem kursē visi autobusi. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | No 2009. gada 1. janvāra iebrauc Bukultos. |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Imanta]] 5 | [[Piņķi]] | Maršruts tika slēgts 2009. gada 15. jūnijā. |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Daļa reisu iebrauc līdz Jaunciema kapiem. |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvārī. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvarī, bet 2. februārī pagarināts caur Pļavniekiem. |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela]] | Par 35. maršrutu 2009. gada 1. janvārī pārdēvēja 22b. maršrutu. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | 2009. gada 1. janvārī 863. autobusu maršrutu pārdēvēja par 43. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2009. gada 1. janvārī 3a. autobusu maršrutu pārdēvēja par 54. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | 2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršrutu pārdēvēja par 55. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2010. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]].<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&id=3291, No 1. jūnija pagarina 9.autobusa maršrutu] www.rigassatiksme.lv</ref> |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 24a | [[Sarkandaugava]] | [[Vecāķi]] | Maršrutu atklāja 2010. gada [[5. jūnijs|5. jūnijā]]. Tas ir tikai sezonāls maršruts, pasažierus pārvadās tikai vasarā un tikai brīvdienās. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] | 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja gar [[Zasulauka depo]] un pārdēvēja par [[Pleskodāle]]. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 45 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Carnikava]] | Maršrutu atklāja 2010. gada [[14. jūnijs|14. jūnijā]]. Tas ir tikai sezonāls maršruts, pasažierus pārvadās tikai vasarā. |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2010. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielai]]. |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2011. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Bolderāja]] | Vasaras sezonā brīvdienas pagarināts līdz Vakarbuļļiem. |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |2015. gada beigās pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežaparks]] | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Sarkandaugava]] | 2011. gada 1. janvārī maršrutu no Juglas pagarināja līdz Mežciemam.<ref name="autogenerated3">[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3896, No 1. janvāra pagarina 19. un 29. autobusu maršrutu] www.rigassatiksme.lv</ref> |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Vecmīlgrāvis]] | 2011. gada 1. janvārī maršrutu no Juglas pagarināja līdz Mežciemam.<ref name="autogenerated3" /> |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | No 2011. gada 1. janvāra darbdienas daži reisi iebrauc Piņķos. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Voleri]] | |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- |}<table class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" role="presentation"><tr><th colspan="4">Autobusu maršruti 2016. gadā — 2022. gadā</th></tr><tr><th width="30" href="Sabiedriskais transports Rīgā">Nr.</th><th width="190" href="2003. gads">Sākums</th><th width="190" href="20. februāris">Beigas</th><th href="Rīgas Satiksme">Papildinformācija</th></tr><tr href="2010. gads"><td align="center" href="1. janvāris">1</td><td href="Rīga">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Dārzciems">[[Berģuciems]]</td><td> Būvdarbu dēļ Berģu ielā no 23. augusta līdz 30. oktobrī kursēja no Abrenes iela līdz Upesciema iela</td></tr><tr><td>1A</td><td>[[Upesciema iela]]</td><td>[[Berģuciems]]</td><td>Būvdarbu dēļ Berģu ielā no 23. augusta līdz 30. oktobrī</td></tr><tr><td align="center" href="1852">2</td><td href="1901.">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="1913">[[Vecmīlgrāvis]]</td><td>No 2021. gada 2.autobusu maršrūts brauc Mangaļsala — Vecmilgrāvis — Abrenes iela (tikai brauc 5:34 darba dienā) </td></tr><tr href="1922"><td align="center" href="26. aprīlī">3</td><td href="1924">[[Pļavnieki]]</td><td href="1938">[[Daugavgrīva]]</td><td>No 2020. gada Vasaras sezona brīvdeinas nebrauc līdz Vakarbuļļiem</td></tr><tr><td>3A</td><td>[[Daugavgrīva]]</td><td>[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]</td><td>No 2021. gada 15. marta līdz 2. augustam pastāvēja, nedaudz atslogojot 3. autobusu maršrutu</td></tr><tr><td align="center" href="2. pasaules karš">4</td><td href="1944">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Piņķi]]</td><td href="Ungārija"></td></tr><tr href="Ikarus"><td align="center" href="kapeika">4z</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Imanta (autobusu parks)">[[Zolitūde]]</td><td href="Pārdaugava">Saistība ar Covid-19, maršrūts tika uz laiku slēgts</td></tr><tr href="Eiropa"><td align="center" href="Skandināvija">5</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Pasaules Banka">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td href="Mercedes-Benz"> No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam pa maršrutu kursēja tikai 5a.trolejbusa maršrūts</td></tr><tr><td>[[5T. autobusu maršruts|5T]]</td><td>[[Sarkandaugava]]</td><td>[[Mīlgrāvis|Milgrāvis]]</td><td>No 2022.gada 6.augusta būs pagaidu autobusu maršruts Nr. 5T saistībā ar Dzīvokļu ēku Pētersalas ielā</td></tr><tr><td align="center" href="1996">6</td><td href="1997">[[Biķeri]]</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>Pagarināts līdz Biķeriem. Vakarā (Darba dienas 22:17, 22:54, 23:36) (Brīvdienas 23:33) 6.Autobuss Brauc Abrenes iela — Biķeri — Dreiliņi </td></tr><td align="center">7<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Stīpnieki]]<td></tr><tr><td align="center">8<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]<td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center" href="1997">9</td><td href="1999">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mežaparks]]<td><tr><td align="center">10<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Mercedes-Benz O345G">[[Jaunmārupe]]</td><td>Brauc caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]]. Iekāpšana pa priekšējām durvīm.<tr><td align="center">[[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10T]] </td><td>[[Centrāltirgus]]</td><td>[[Bišumuiža]]</td><td>No 2019. gada 16. līdz 19. februārim aizstāja 10. tramvaja maršrutu.</td></tr><tr><td align="center" href="1997">11</td><td href="2000. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]<td><tr><td align="center">[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]][[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]</td><td>[[Saulesdārzs|Saules dārzs]][[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]</td><td>No 2019. gada 18. līdz 25. maijam aizvietoja 11. tramvaja maršrutu. No 2022. gada 18.julijā aizvieto 11.tramvaju maršrutu dēļ Brasas tilts </td></tr><tr><td align="center">12<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Kooperatīvs "Ziedonis"]]<td><tr href="2002"><td align="center">13<td>[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]<td>[[Rīga Preču|Preču 2]]<td></tr><tr><td align="center">14<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Zvēraudzētava]]<td href="Mercedes-Benz Citaro O530"></td><tr><td align="center">15<td href="2002">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center">16<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Papīrfabrika "Jugla"]]<td href="Mercedes-Benz Citaro O530L">Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem, Sunīšiem Atsevišķi reisi kursē caur 80.vidusskolai </td><tr><td align="center">18<td href="2002">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center">19<td>[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]<td>[[Sarkandaugava]]<td>2019. gada 1. septembrī maršruts tika slēgts. Iebrauca [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. <tr><td align="center" href="2002">20</td><td href="2004">[[Pļavnieku kapi]]</td><td href="2006. gads">[[Pētersalas iela]]</td><td>Iekāpšana pa priekšējām durvīm. <tr href="2002"><td align="center">21<td>[[Imanta]] <td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="Neoplan">Atsevišķi reisi kursē līdz Esplanādei Atsevišķi reisi kursē no Autoosta, 13. janvāra iela </td></tr><tr><td align="center" href="Solaris Urbino 12">22</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2001. gads">[[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]]</td><td>No 2022. gada 1.janvarī tikai 22. autobusa maršrutā var nopirkt biļeti pie vadītāja<tr href="2001. gads"><td align="center">23<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]<td href="Solaris Urbino 15"></td></tr><tr><td align="center">24<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mangaļsala]]<td><tr><td align="center">25<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Solaris Urbino 18">[[Mārupe]] / '''[[Tīraine]]'''</td><td>Līdz Tīrainei tikai atsevišķi reisi. <tr href="2001. gads"><td align="center">26<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]<td></tr><tr><td align="center">28<td href="Solaris Bus & Coach">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td href="Solaris Urbino 12">[[Langstiņi]]</td><td>Iekāpšana pa priekšējām durvīm. Dažus reisus veic minibusi. Saistība ar Covid-19, visus reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi <tr><td align="center" href="2002">29</td><td href="2004">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Vecmīlgrāvis]]<td>Vasaras sezonā pagarināts līdz [[Vecāķi]]em. No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos. <tr><td align="center">30<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]<td href="Solaris Urbino 15">[[Daugavgrīva]]</td><td>No 2020. gada vasaras sezona brīvdeinas nebrauc līdz Vakarbuļļiem. <tr href="2002"><td align="center" href="2004">31</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="2002">[[Dārziņi]] </td><td></tr><tr><td align="center">32<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Piņķi]]<td href="2002">Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]] </td><tr><td align="center">34<td>[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]<td>[[Saulīši]]<td href="Ikarus E91">3 no 6 reisiem apkalpo "Rīgas Mikroautobusu Satiksmes" minibusi. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana RS autobusos notiek pa priekšējām durvīm. Saistība ar Covid-19, visus reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi </td><tr><td align="center">35<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="2006. gads">[[Pleskodāle]]</td><td>Saistība ar Covid-19, maršrūts tika uz laiku slēgts<tr href="2001. gads"><td align="center">36<td>[[Imanta]] <td>[[Vakarbuļļi]]</td><td></td></tr><td align="center">37<td>[[Imanta]] <td>[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]<td></tr><tr><td align="center">38<td href="Solaris Bus & Coach">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Solaris Vacanza 12">[[Dzirciema iela]]</td><td><tr href="2003. gads"><td align="center">39<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Lāčupes kapi]]<td></tr><tr><td align="center">40<td>[[Ziepniekkalns]]<td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td>2020. gada 2. janvārī maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršrutu]]. <tr><td align="center" href="2004">41</td><td>[[Imanta]] <td href="2004">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td><tr href="2002"><td align="center">43<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]<td>Darba dienās daži reisi iebrauc Piņķos. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana pa priekšējām durvīm.</tr><tr href="2007. gads"><td align="center" href="2009. gads">44</td><td>[[Zolitūde]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td></tr><tr><td align="center">46<td>[[Zolitūde]]<td>[[Ziepniekkalns]]<td><tr href="Ikarus"><td align="center">47<td href="Ikarus 260">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] — [[Getliņi]]<td>2019. gada 4. martā maršruts tika pagarināts līdz Getliņiem. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana pa priekšējām durvīm. </tr><tr><td align="center">48<td>[[Pļavnieku kapi]]<td>[[Sarkandaugava]]<td href="Ikarus 280"></td><tr><td align="center">49<td>[[Rumbula]]<td href="2005">[[MAN-TESS]]</td><td><tr><td align="center">50<td href="Ikarus E91">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]<td href="2003. gads"></td><tr><td align="center">51<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ulbroka]]<td>No 1. septembrī līdz 31. maijam daži reisi darba dienās brauc <nowiki>''</nowiki>Abrenes iela — Ulbroka — Ulbrokas vidusskola<nowiki>''</nowiki>, <nowiki>''</nowiki>Ulbrokas vidusskola — Ulbroka — Abrenes iela<nowiki>''</nowiki><tr><td align="center">52<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Pļavnieku kapi]]<td href="1982">Darba dienā plkst. 17:15, 52.autobusa maršrūts brauc <nowiki>''</nowiki>Pļavnieku kapi — Noliktavas iela — Abrenes iela<nowiki>''</nowiki></td><tr><td align="center">53<td href="1995">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center">54<td href="Mercedes-Benz">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Mercedes-Benz O345">[[Voleri]]</td><td>No 2020. gada 1. februāra iekāpšana pa priekšējām durvīm. <tr href="1997"><td align="center">55<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2014">[[Jaunmārupe]]</td><td></tr><tr><td align="center">56</td><td>[[Daugavgrīva]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].</td></tr><tr><td align="center">57</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ķīpsala]]</td><td>Reisus veic "Rīgas Mikroautobusu Satiksmes" minibusi Saistība ar Covid-19, reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi </td></tr><tr><td align="center">58</td><td>[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] </td><td>[[Purvciems|Vecmīlgrāvis]] </td><td>Atklāts 2016. gada 1. novembrī No 2021. gada 1. septembrī, saistība ar Austrumu maģistrāles buvniecību 58.autobusa maršrūts brauc <nowiki>''</nowiki>Vecmilgrāvis — Brīvības gatve<nowiki>''</nowiki>, <nowiki>''</nowiki>Brīvības gatve — Vecmilgrāvis<nowiki>''</nowiki> Brīvdienā plkst. 22:30, 58.autobusa maršruts brauc <nowiki>''</nowiki>Vecmilgrāvis — Biķernieku iela<nowiki>''</nowiki> </td></tr><tr><td align="center">59</td><td>[[Latvijas Universitāte]]</td><td>[[Televīzijas centrs]]</td><td>Atklāts 2018. gada 5. martā, aizstājot slēgto [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu.]] Saistība ar Covid-19, reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi </td></tr><tr><td align="center">60</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>[[Ķengarags]]</td><td>Atklāts 2016. gada 1. jūlijā, brauc pa Dienvidu tiltu. Iekāpšana pa priekšējām durvīm.</td></tr><tr><td>12/23/26</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — [[Kooperatīvs ''Ziedonis'']] — [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]</td><td>[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]</td><td>Apvienotājs maršrūts brauc tikai Svētku dienās</td></tr><tr></table> '''Piezīmes:''' * e — Ekspresis * {{legend|#B7E4B5|Sezonālais}} * {{legend|#F3DDDD|Spec.}} == Interesanti fakti == === Pārdēvēti autobusu galapunkti === * Galapunkts "Zolitūdes tirgus" tika pārdēvēts par "Zolitūde". * Galapunkts "Ziepniekkalna tirgus" tika pārdēvēts par "Ziepniekkalns". * Galapunkts "Eksperimentālā bāze" Kleistos tika pārdēvēts par "Kleisti". * Galapunkts "Dārziņi-2" tika pārdēvēts par "Dārziņi". * Galapunkts "Ulbrokas kapi" tika pārdēvēts par "Pļavnieku kapi". * Galapunkts "Katedrāle" tika pārdēvēts par "Esplanāde". * Galapunkts "13. janvāra iela" tika pārdēvēts par "Centrālā Stacija", bet pēc tam — par "Stacijas laukums". * Galapunkts "Birzes iela" Bolderājā tika pārdēvēts par "Bolderāja". * Galapunkts "NORDEKA" Dzirciemā tika pārdēvēts par "Dzirciema iela", bet pēc tam — par "Dzirciems". * Galapunkts "Katlakalna kapi" tika pārdēvēts par "Kooperatīvs ZIEDONIS". * Galapunkts "Bolderāja<nowiki>'' tika pārdēvēts par ''Daugavgrīvu''</nowiki> * Galapunkts "Ziepniekkalns" tika pārdēvēts par "Ziepniekkalna D/P". * Pietura <nowiki>''94.vidusskola''</nowiki> tika pārdēvēts par "Ziepniekkalna vidusskola * === Reģionālie maršruti === No 2009. gada 1. janvāra "Rīgas satiksme" neapkalpo vietējās nozīmes reģionālos autobusu maršrutus: 826., 827., 829., 830., 831., 835., 843., 844., 852., 859. un 991. {| class="wikitable" |+ |Nr. |Reģionālie maršruti |- |826 |Rīga — Vangaži |- |827 |Rīga — Saurieši |- |829 |Rīga — Ropāži |- |830 |Rīga — Juglas iecirknis |- |831 |Rīga — Kākciems |- |835 |Rīga — Upeslejas apkalpos |- |843 |Rīga — Ķekava |- |844 |Rīga — Ķekava |} Līdz ar to no 2009. gada 1. janvāra 853. autobusu maršruts tika pārdēvēts par 55. autobusu maršrutu, 863. autobusu maršruts — par 43. autobusu maršrutu, bet 10. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. == Autobusu parki == [[File:6. autobusu parks Kleistu ielā.jpg|thumb|255px|6. autobusu parks Kleistu ielā]] [[File:7. autobusu parks Vestienas ielā.jpg|thumb|255px|7. autobusu parks Vestienas ielā]] === 6. autobusu parks — "Imanta" === * Adrese: Kleistu iela 28, [[Rīga]] ([[Imanta]]) * Apkalpo maršrutus: [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], [[35. autobusu maršruts (Rīga)|35]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56 ,]] [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57,]] [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59]] === 7. autobusu parks — "Tālava" === * Adrese: Vestienas iela 35, [[Rīga]] ([[Dārzciems]]) * Apkalpo maršrutus: [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]], [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] un [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]]. == Bijušo RPPU "Imanta" un RPPU "Tālava" apkalpotie maršruti == === RPPU "Imanta" === * Adrese: Kleistu iela 28, Rīga (Imanta) * Apkalpoja maršrutus (2002—2004): [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[3E. autobusu maršruts (Rīga)|3E]], [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[13A. autobusu maršruts (Rīga)|13A]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[17. autobusu maršruts (Rīga)|17E]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[22A. autobusa maršruts (Rīga)|22A]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[36A. autobusu maršruts (Rīga)|36A]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], 37E, [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], 38A, 38B, [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[40A. autobusu maršruts (Rīga)|40A]], [[40E. autobusu maršruts (Rīga)|40E]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], 47E, [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], 53E, 7715, 7716. === RPPU "Tālava" === * Adrese: Vestienas iela 35, Rīga (Dārzciems) * Apkalpoja maršrutus (2001—2004): [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], 5E, [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], 6A, [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], 15A, 15B, 15D, [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], 18A, [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], 19A, [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[24a. autobusu maršruts (Rīga)|24A]], 24E, [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], 32E, [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], 52A, 105, 826, 829, 959, 991, 863, 859, 854, 853, 852, 844, 843, 840, 837, 853, 831, 830, 829, 827, 831. == Attēli == <gallery> Dārziņi, konečná stanice.jpg|Autobusu pietura "Dārziņi" Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg|"[[Rīgas Satiksme]]s" autobusu galapunkts [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]] Dārziņi, konečná.jpg|Galapunkts [[Dārziņi|Dārziņos]] </gallery> == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|3RI3NDtOrtw|Autobusi Rīgā}} {{Sabiedriskais transports Rīga|Autobuss=[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)]]}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā| ]] d3sdo294cm0chl49en2llzs5jw5zmvs 3673369 3673357 2022-08-21T09:42:54Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|informācija par maršrutiem dažādos gados ir neprecīza}} {{Transporta sistēmas infokaste |nosaukums = Autobusu satiksme Rīgā |fona krāsa = #007C06 |logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]] |karte = [[Attēls:Rīga Autobusu maršruti 2010.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = [[Rīga]] |atklāts = [[1924]]. gads |izmaksas = |kopējais garums = 883 km <ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> |līniju skaits = 52 |staciju skaits = |pieturu skaits = 1275 (2014)<ref name="nosaukums-1" /> |transporta vienīb = 432 ([[2010. gads|2010]]) <ref name="autogenerated1" /> |depo = 2 |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 68 655 977 (2015) <ref name="nosaukums-1">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}</ref> |mājas lapa = [http://www.rigassatiksme.lv rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} |Jauni Maršruti=[[59]], [[5T]]}} '''Autobusu satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē. Kopš 2003. gada [[20. februāris|20. februāra]] autobusu pārvadājumus veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas Satiksme]]". 2015. gadā ar autobusiem tika pārvadāti 68 655 977 pasažieri.<ref name="nosaukums-1" /> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 53 autobusu maršrutos, kuru kopējais garums sasniedz aptuveni 883 km. Uz 2010. gada 1. janvāri "Rīgas Satiksmes" autobusu parks sastāvēja no 478 autobusiem. [[Rīga|Rīgā]] atrodas 2 autobusu parki, viens — [[Kleisti (Rīga)|Kleistos]], otrs — [[Dārzciems|Dārzciemā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2022) nedarbojas vajadzīgajā veidā — pats monitors strādā, taču uz tā netiek attēlota informācija. == Vēsture == Visu autobusu sencis — zirgu omnibuss Rīgā savu braucienu pirmo reizi veica [[1852]]. gadā. Pirmās, daudzvietīgas karietes maršruta galastacijas bija Rātslaukums un Lielais sūknis tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajonā. [[1901.]] gadā izdotajā izziņu krājumā "Ilustrets Wadons pa Rīgu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}</ref> ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam pieci omnibusu maršruti. Pirmais maršruts veda no Biržas ēkas līdz Sarkandaugavai. No gala stacijas omnibuss devās ceļā ik pēc divām stundām, sākot no deviņiem rītā. Desmitos un vienpadsmitos vakarā omnibuss maršrutu sāka no viesnīcas "Roma", brauciens maksāja 15 kapeikas, pusceļš — 10 kap. Otrais maršruts veda uz Juglu un sākās pie Lielā sūkņa (Brīvības ielā 119). Omnibuss atiešanas laiki: 9.00, 11.15, 14.20, 17.15 un 20.30. Brīvdienās papildus reiss — 23.30. Brauciena cena 25 kapeikas. 3. maršruts uz Bišumuižu sākās Jelgavas forštatē, Akmeņu un Kuģu ielas stūrī, četras reizes dienā un tikai ziemā. 4. maršruts uz Torņakalnu pa Jelgavas šoseju līdz Robežu ielai sākās pie Pontonu tilta, braucieni notika no pusdeviņiem no rīta līdz pusdeviņiem vakarā. Toties — katru pusstundu. Maksa — 10 kap., pusceļš — 8 kap. Pēdējais, 5. maršruts bija līdz Āgenskalna tirgum. Sākums jau pusastoņos no rīta, katru pusstundu. Cena — tāda pati kā 4. maršrutam. Pirmais īstais automobilis-omnibuss<ref>[https://archive.is/20130703024806/www.gazeta.lv/story/19795.html]</ref> vai vienkāršāk sakot — autobuss Rīgas ielās bija redzams jau [[1913]]. gadā (pēc citām ziņām — pat [[1908.]] gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307133526/http://www.rigacv.lv/articles/dz_armisted |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}</ref>), taču pirms Pirmā pasaules kara šis transporta veids nebija attīstīts. Pasažieri Rīgā vairāk izmantoja tramvajus un ormaņu pakalpojumus, vai arī dzelzceļu, īpašos gadījumos nolīgstot speciālu transportu. Pirmais, regulārais autobusa maršruts Rīgā parādījās [[1922]]. gada [[26. aprīlī]]. Tas sasaistīja Rātslaukumu un Āgenskalnu, 1924. gadā tādi jau bija vairāki, kustību tajās nodrošināja privāti pārvadātāji, bet pēc pieciem gadiem akciju sabiedrībai “Auto satiksme” jau bija 30 autobusi, kas kursēja pa 17 maršrutiem. Maršrutu sākuma punkts bija Rātslaukums. Tā kā autobusiem bija vajadzīgs benzīns, tad blakus postamentam ar [[Rolanda statuja (Vecrīga)|Rolanda statuju]] atradās arī neliela degvielas uzpildes stacija ar tagad atkal labi pazīstamo izkārtni “Shell”. Tā Rīgā radās pirmā autobusu stacija. 1930. gados pilsētas autobusi jau pārvadāja 20 miljonus pasažieru gadā, līdz [[1938]]. gadam tika atklāti 19 autobusu maršruti, kuros kursēja 151 autobuss, tika pārvadāti 29, 25 miljoni pasažieru gadā. Pašvaldības rīcībā esoša autobusu transporta atklāšana notika 1938. gada [[1. jūlijā]]. Trīsdesmito gadu beigās pa 20 maršrutiem kursēja jau 158 mašīnas, tāpēc šaurajā Rātslaukumā tām vietas vairāk nebija. Drīz autoosta pārcēlās uz Aspazijas bulvāra un 13. janvāra ielas krustojumu, kur tika uzbūvētas vairākas kioskiem līdzīgas vienstāva ēkas un nojumes. Toties autobusi no šejienes sāka braukt arī uz citam Latvijas pilsētām: Jelgavu, Siguldu, Liepāju. 1930. gadu beigās Rīgas autobusu parku regulāri papildināja ar jaunām, Eiropas vadošo autobūves kompāniju mašīnām. Tāpēc arī šeit, kur bija ļoti aktīva satiksme, autoostai jau bija par šauru, bieži notika avārijas. Otrais pasaules karš autobusu transporta infrastruktūrai bija fatāls. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] autobusu satiksme Rīgā bija uz sabrukuma robežas, piemēram, [[1944]]. gadā pašvaldības autobusu parkā bija palikuši tikai 4 autobusi. [[1946]]. gadā tika dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš sākotnēji atradās Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet vēlākajos Padomju gados — Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā 1. Rīgas autobusu parkā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu. [[1960. gadi|1960. gados]] tika iepirkti [[Ungārija|Ungārijā]] ražotie [[Ikarus]] markas autobusi, kā arī pilnveidoti un optimizēti autobusu maršruti. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 [[kapeika]]s. [[1992]]. gadā, reorganizējot autobusu satiksmi, pasažieru pārvadājumu veikšanai tika izveidoti divi atsevišķi pašvaldības uzņēmumi — autobusu parks "[[Imanta (autobusu parks)|Imanta]]" un autobusu parks "[[Tālava (autobusu parks)|Tālava]]". Tika nolemts, ka autobusu parks "Imanta" apkalpos visus autobusu maršrutus Daugavas kreisajā krastā jeb [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], savukārt autobusu parks "Tālava" apkalpos visus maršrutus Daugavas labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmie [[Eiropa|Eiropā]] ražotie autobusi tika saņemti no [[Skandināvija]]s valstīm. Lai atjaunotu ritošo parku un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, [[1993]]. gadā uzņēmumi sāka interesēties par [[Pasaules Banka]]s kredīta iespējām. 1997. gadā tika parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī tika saņemti pirmie 52 [[Mercedes-Benz]] autobusi. [[1996]]. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka konduktori. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. 1997. gadā tika atklāts pirmais komercekspreša maršruts, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk. == Autobusu modeļi == === Ekspluatācijā esošie autobusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- |rowspan="3" | [[Mercedes-Benz]] (Türk) | [[Mercedes-Benz O345|O345]] | <center> 1997, [[1999]] | <center> 1997 — 2019 | <center> 62 (?) |2019. gada 2. aprīlī pēdējam Mercedes-Benz O345 autobusam ar reģistrācijas numuru 77435 bija pēdējā darba diena 25. autobusu maršrutā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/vehicle/90846/#n95393|title=Riga, autobuss № 77435|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406130820/http://busphoto.ru/vehicle/90846#n95393|archivedate=2019-04-06}}</ref> |- | [[Mercedes-Benz O345G|O345G]] | <center> 1997, [[2000. gads|2000]] | <center> 1997 — 2019 | <center> 25 |2019. gada 2. janvāri pēdējam Mercedes-Benz O345G autobusam ar reģistrācijas numuru 68564 bija pēdējā darba diena 3. autobusu maršrutā. |- | [[Mercedes-Benz Conecto O345|Conecto O345]] | <center> 2002 | <center> 2004 — 2019 | <center> 1 | |- |rowspan="3" | [[Mercedes-Benz]] | [[Mercedes-Benz Citaro O530|Citaro O530]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 34 | |- | [[Mercedes-Benz Citaro O530L|Citaro O530L]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 25 | |- | [[Mercedes-Benz Citaro O530G|Citaro O530G]] | <center> 2002 — 2004, 2006 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 58 | |- |rowspan="3" | [[Neoplan]] (Polska) | [[Solaris Urbino 12]] | <center> 2001 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 11 | |- | [[Solaris Urbino 15]] | <center> 2001 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 8 | |- | [[Solaris Urbino 18]] | <center> 2001 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 13 | |- |rowspan="6" | [[Solaris Bus & Coach|Solaris]] |rowspan="2" | [[Solaris Urbino 12|Urbino 12]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 52 | |- | <center> [[2017. gads|2017]] — [[2019. gads|2019]] | <center> [[2018. gads|2018]] — pašlaik | <center> 175 | Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā |- | [[Solaris Urbino 15|Urbino 15]] | <center> 2002 — 2004 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 39 | |- |rowspan="3" | [[Solaris Urbino 18|Urbino 18]] | <center> 2002 — 2004, 2014 | <center> 2002 — pašlaik | <center> 79 | |- | <center> [[2017]] — 2018 | <center> 2018 — pašlaik | <center> 70 | Autobusi ilgstoši netika nodoti ekspluatācijā |- | <center> 2022 | <center> 2022. gada 9. aprīlis — pašlaik | <center> 18 | No kopumā pasūtītajiem 88 autobusiem 2017/2018. gada sezonai laicīgi tika piegādāti 70, no kuriem pēdējie 18 pēc ilgstošas kavēšanās uz Rīgu atvesti 2022. gada februārī.<ref>https://twitter.com/Rigassatiksme_/status/1512704695512580099</ref> |- | [[Ikarus]] | [[Ikarus E91|E91]] | <center> 2001 — 2004, 2006 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 75 | |} === Dienesta autobusi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | [[Solaris Bus & Coach|Solaris]] | [[Solaris Vacanza 12|Vacanza 12]] | <center> 2003 | <center> [[2005. gads|2005]] — pašlaik | <center> 1 | |- |rowspan="2" | [[Ikarus]] | [[Ikarus E13|E13]] | <center> 2004 | <center> 2004 — pašlaik | <center> 1 | |- | [[Ikarus E91|E91]] | <center> 2001, 2002 | <center> 2001 — pašlaik | <center> 4 | Līdz [[2007. gads|2007]]. — 2009. gadam strādāja uz līnijas |} === Ekspluatācijā bijušie autobusu modeļi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="130" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Izlaiduma gads !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="300" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- |rowspan="3"| [[Ikarus]] | [[Ikarus 260|260]] | <center> | <center> |rowspan="2"| <center> ap 2000 | |- | [[Ikarus 280|280]] | <center> | <center> līdz [[2005]] | |- | [[Ikarus E91|E91]] | <center> 2001 — 2003 | <center> 2001 — [[2011. gads|2011]] | <center> 27 | |- | MAN | SL200 | <center> [[1982]] | <center> [[1995]]—2004 (?) | | <center> Tika piegādāti lietoti no Vācijas. |- |rowspan="2" | [[Mercedes-Benz]] (Türk) | [[Mercedes-Benz O345|O345]] | <center> 1997 | <center> 1997 — 2014 | <center> 4 (?) | |- | [[Mercedes-Benz O345G|O345G]] | <center> 2000 | <center> 2000 — [[2013]] | <center> 1 | |- | Den Oudsten | | <center> [[1981]]—[[1983]] | <center> 1997—2004 | <center> 8 (?) | <center> Tika piegādāti lietoti no Nīderlandes. |} === Izmēģinājuma modeļi === [[Attēls:Urbino 18 Hybrid uz Gaisa tilta.JPG|thumb|250px|40. maršruta autobuss Solaris Urbino 18 Hybrid brauc pa Gaisa tiltu]] * 2010. gada februārī [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutā]] testēšanas nolūkā tika norīkots viens [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 CNG autobuss, kas tika darbināts ar dabas gāzi.<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3001 "Rīgas satiksme" 13. autobusu maršrutā testēs autobusu, kas tiek darbināts ar dabas gāzi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101006162103/http://rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3001 |date={{dat|2010|10|06||bez}} }}, rigassatiksme.lv</ref> * [[2012. gads|2012]]. gada februārī [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusu maršrutā]] tika testēts [[hibrīdautobuss]] [[Solaris Urbino 18 Hybrid]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |title=Rīgā 40. autobusa maršrutā testēs hibrīdautobusu |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304202801/http://www.tirailatvijai.lv/raksts/951 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> * 2016. gada martā 1., 23. un 25. autobusu maršrutā tika testēts elektroautobuss Solaris Urbino Electric 12. == Autobusu maršruti == [[Attēls:MB Connecto O345 Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345]]. [[Imanta]]s DP, 2009. gada 2. februāris.]] [[Attēls:MB Conecto O345G Rīga Imantas DP 02.2009.jpg|thumb|250px|[[Mercedes-Benz Conecto O345G]]. [[Imanta]]s DP, 2009. gada 2. februāris.]] [[Attēls:Mercedes Benz O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530L]] [[Bolderāja]]s dispečeru punktā. 2005. gada [[4. maijs]].]] [[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|250px|Autobuss [[Mercedes-Benz Citaro O530]] uz 13. janvāra ielas [[Rīga|Rīgā]], 2005. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]].]] [[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|Autobuss [[Ikarus E91]] brauc pa [[Akmens tilts|Akmens tiltu]], 2009. gads.]] [[Attēls:Ikarus280.jpg|thumb|250px|[[Ikarus 280]].]] === Esošie autobusu maršruti === Šādi autobusu maršruti [[Rīga|Rīgā]] eksistē kopš {{dat|2022|8|6|Ģ}}. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas |- | align="center" | [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Berģuciems |- | align="center" | [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] |[[Daugavgrīva]] |[[Pļavnieki]] |- | align="center" | [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] |- | align="center" | [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |[[5T. autobusu maršruts|5T]] |[[Sarkandaugava]] |[[Mīlgrāvis|Milgrāvis]] |- | align="center" | [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] | [[Biķeri]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]] |- | align="center" | [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] |- | align="center" | [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežaparks]] |- | align="center" | [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] |- | align="center" | [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] (atsevišķi reisi kursē arī līdz Jaunciema kapiem) |- |[[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T]] |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |- | align="center" | [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kooperatīvs "Ziedonis"]] |- | align="center" | [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 |- | align="center" | [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" | [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Dārziņi]] |- | align="center" | [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Papīrfabrika "Jugla" (atsevišķi reisi kursē līdz [[Mucenieki]]em vai [[Sunīši (Garkalnes novads)|Sunīšiem]]) |- | align="center" | [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] |- | align="center" | [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] | [[Pļavnieku kapi]] | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] | [[Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] |- | align="center" | [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] |- | align="center" | [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] |- | align="center" | [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] (atsevišķi reisi kursē līdz [[Tīraine]]i) |- | align="center" | [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] |- | align="center" | [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Langstiņi]] |- | align="center" | [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Bukulti — [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Daugavgrīva]] |- | align="center" | [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Dārziņi]] |- | align="center" | [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] |- | align="center" | [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] | Centrāltirgus | [[Saulīši]] |- | align="center" | [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] | [[Imanta]] | [[Vakarbuļļi]] |- | align="center" | [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] | [[Imanta]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] |- | align="center" | [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Lāčupes kapi]] |- | align="center" | [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] | [[Imanta]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] |- | align="center" | [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] — [[Getliņi]] |- | align="center" | [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] | [[Pļavnieku kapi]] | [[Sarkandaugava]] |- | align="center" | [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] | [[Rumbula]] | MAN-TESS |- | align="center" | [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[TEC-2]] |- | align="center" | [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] |- | align="center" | [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Pļavnieku kapi]] |- | align="center" | [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] |- | align="center" | [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Voleri]] |- | align="center" | [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] |- | align="center" | [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] | [[Daugavgrīva]] | [[Ziepniekkalns]] |- | align="center" | [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Vecmīlgrāvis]] |- | align="center" | [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | [[Ziepniekkalns]] | [[Ķengarags]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N1|N1]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N2|N2]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Vecmīlgrāvis|Vecmilgrāvis]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N3|N3]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Daugavgrīva]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N4|N4]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Imanta (Rīga)|Imanta]] — [[Zolitūde]] — [[Centrs (Rīga)|Centrs]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N5|N5]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N6|N6]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N7|N7]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Ķengarags]] |- |[[Nakts autobusa maršruts N10|N10]] |[[Centrs (Rīga)|Centrs]] |[[Ziepniekkalns]] |} No 2012. gada 14. aprīļa bija sākušies 3. un 6. tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbi posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tramvaji kursēja tikai līdz 45. vidusskolai Ropažu ielā, bet tālāk uz Juglu un atpakaļ pasažierus veda īpašs [[6T. autobusu maršruts]]. No 2013. gada 1. aprīļa [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33. autobusu maršruts tika aizstāts]] ar [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3. trolejbusu maršrutu]]. Daži šī maršruta trolejbusi kursē līdz [[Kundziņsala]]i, aizstājot 33. autobusu maršrutu.<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-aprila-33-autobusa-marsruts-tiks-aizvietots-ar-3-marsruta-trolejbusu-1/ No 1. aprīļa 33.autobusa maršruts tiks aizvietots ar 3.maršruta trolejbusu]</ref> Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs — Airu iela — Pagrieziens uz Vecāķiem — Skanstnieki — Stacija "Vecdaugava" — Zvejas iela — Pagrieziens uz Mangaļiem — Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.) {{dat|2016|07|01|Ģ}} tika atklāts [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60. autobusu maršruts]], kas savieno Ziepniekkalnu un Ķengaragu. Vēl no 2016. gada 1. novembra tika atklāts 58. autobusu maršruts,<ref>[[58. autobusu maršruts (Rīga)]]</ref> kas savieno [[Purvciems (Rīga)|Purvciemu]] uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]]. No {{dat|2011|06|10|Ģ}} sestdienās un svētdienās Rīgā kursē arī nakts autobusi. No {{dat|2014|04|04|Ģ}} tos apkalpo pārvadātājs "Rīgas mikroautobusu satiksme" ar mikroautobusiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |title=No 4. aprīļa nakts satiksmes autobusus apkalpos "Rīgas mikroautobusu satiksme" |access-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307075750/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-aprila-nakts-satiksmes-autobusus-apkalpos-rigas-mikroautobusu-satiksme/ |archivedate={{dat|2016|03|07||bez}} }}</ref> līdz tam nakts maršrutos kursēja Ikarus E91 midibusi. No 2018. gada [[3. marts|3. martā]] tika atklāts [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. autobusu maršruts,]] kas savieno [[Latvijas Universitāte]] un [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas Centru]]. No 2018. gada [[28. maijs|28. maija]] līdz [[16. jūnijs|16. jūnijam]] un no 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam kursēja [[5T. autobusu maršruts]], kas savieno [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] un [[Iļģuciems|Iļģuciemu]], uz laiku aizvietojot [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršruta tramvaju]] posmā no 13. janvāra ielas līdz Iļģuciemam, sakarā ar sliežu ceļu nomaiņu Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/|title=Izmaiņas 5. tramvaja maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|last=www.cubesystems.lv|first=Cube Systems /|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2018-08-03|language=lv}}</ref> No 2019. gada 3. aprīļa ekspluatācijā ir tikai zemās grīdas autobusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://busphoto.ru/city/624/|title=Riga|website=busphoto.ru|access-date=2019-04-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190406171653/http://busphoto.ru/city/624/|archivedate=2019-04-06}}</ref> No 2019. gada no 18 maija līdz ? 11.tramvaja maršrutu aizvietos 11T.autobuss No 2020. gada 2. janvāra 40. autobusa maršrutu “Jugla — Ziepniekkalns” aizstāja jauns [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusa maršruts]]. * [[Nakts autobusa maršruts N8|N8]] Centrs — Āgenskalns — Zolitūde (slēgts no {{dat|2018|03|03|Ģ}}<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/]</ref>) * [[Nakts autobusa maršruts N9|N9]] Centrs — Čiekurkalns — Mežaparks (slēgts no {{dat|2012|01|06|Ģ}}) Kad 2020. gada martā Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izplatības dēļ, no 21. marta tika slēgti 4z., 35., 59. autobusa un visi nakts autobusu maršruti, kā arī pieņemti citi ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-vairakus-sabiedriska-transporta-marsrutus-un-samazinas-kustibas-biezumu.a352425/|title=Rīgā slēgs vairākus sabiedriskā transporta maršrutus un samazinās kustības biežumu|website=[[Lsm.lv]]|access-date=2021-11-02|date=2020-03-19|language=lv}}</ref> == Bijušie maršruti == {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Slēgtie maršruti 1960.—1990. |- ! width="40"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="180"|Beigas ! Gadi, kuros maršruts pieminēts. |- | align="center" | 4/9 | Zolitūde | TEC | 1963. |- | align="center" | 4/16 | Zolitūde | VEF | 1963. |- | align="center" | 4ae | Autostacija | Vārnu krogs | pēc 1970. |- | align="center" | 6e | Operas teātris | Pleskodāle | pēc 1970. |- | align="center" | 12a | Autostacija | Mangaļi | 1963. |- | align="center" | 13 | Autostacija | V. Tereškovas (tag. Buļļu) iela | 1963. |- | align="center" | 20/6a | Šķirotava | Zolitūdes iela | 1964. |- | align="center" | 20/8 | Šķirotava | Apūzes iela | 1964. |- | align="center" | 26a | Autostacija | Katlakalns | 1963. |- | align="center" | 28 | Juglas tilts | Langstiņi | 1968. |- | align="center" | 30 | Vidzemes tirgus | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | 1959. |- | align="center" | 30a | Raiņa bulvāris | Rumbula | 1964. |- | align="center" | 32 | Autostacija | Autobusu parks | 1963. |- | align="center" | 37e | Stacijas laukums | Kleistu iela | pēc 1970. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1930. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Mežaparks]] | Brauca pa Miera ielu. |- | align="center" | 2 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] (līdz Baložu krogam) | Brauca pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 3 | [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]] | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | Brauca pa Dzirnavu ielu. |- | align="center" | 4 | Operas laukums | [[Pleskodāle]] | Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu. |- | align="center" | 5 | Operas laukums | Anniņmuižas iela (tag. Jūrmalas gatve) | Brauca pa Raņķa dambi un Kalnciema ielu. |- | align="center" | 6 | Operas laukums | Šulcmuižas iela (tag. Saulgožu iela) | Brauca pa Kalnciema un Slokas ielām. |- | align="center" | 7 | Eksporta osta | "Kvadrāts" | Brauca pa Kronvalda bulvāri un Maskavas ielu. |- | align="center" | 8 | Operas laukums | Buļļu iela | Brauca pa Raņķa dambi un Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 9 | Operas laukums | Jelgavas šoseja | |- | align="center" | 10 | Galvenais pasts | [[Mīlgrāvis]] | Brauca pa Elizabetes ielu un Ganību dambi. |- | align="center" | 11 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Miera ielu. |- | align="center" | 12 | [[Rātslaukums]] | Bolderājas stacija | Brauca pa Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 14 | Zvaigžņu iela | Daugavpils iela | Brauca pa Tērbatas ielu un Aspazijas bulvāri. |- | align="center" | 15 | Rumpmuižas (tag. A. Deglava) iela | [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]] | Brauca pa Aspazijas bulvāri. |- | align="center" | 16 | [[Rātslaukums]] | Tēriņu iela | Brauca pa tag. Altonavas ielu. |- | align="center" | 17 | [[Rātslaukums]] | Raudas iela | Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām. |- | align="center" | 18 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | Hanzas iela — Centrāltirgus | Brauca pa K. Barona, Matīsa, Hanzas un Ausekļa ielām. |- | | | | Informācijas avots — 1930. gada vilcienu saraksts. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0: font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1936. gadā<ref>"Rīgas pilsētas ielu dzelzceļi, autobusi, tvaikoņi 1936" Rīgas pilsētas valdes izdevums</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 21 | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Brauca pa Brīvības ielu. |- | align="center" | 21a | Autoosta | Bajāru iela | Brauca pa Brīvības, Biķernieku un Laimdotas ielām. |- | align="center" | 22 | Autoosta | [[Mežaparks]] | Brauca pa Valdemāra, Duntes ielām un Meža prospektu līdz Saules dārzam. |- | align="center" | 23 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]] | Brauca pa Dzirnavu, Pulkveža Brieža un Hanzas ielām. |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Brīvības, Miera, Ķīšezera ielām un Čiekurkalna 1. garo līniju. |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Bieriņi]] | Brauca pa Altonavas, Ģimnastikas un Tēriņu ielām. |- | align="center" | 27 | Autoosta | [[Torņakalns]] / Ebeļmuiža | Brauca pa Vienibas gatvi līdz Ābolu ielai / pa Vienības gatvi un tag. Graudu ielu. |- | align="center" | 28 | Autoosta | Raudas iela | Brauca pa Bāriņu un Liepājas ielām. |- | align="center" | 29a | Autoosta | [[Iļģuciems]] | Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Garo ielu. |- | align="center" | 29b | Autoosta | [[Nordeķi]] | Brauca pa Daugavgrīvas, Buļļu un Slokas ielām. |- | align="center" | 30 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Brauca pa Slokas un Kalnciema ielām. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Anniņmuiža / Zolitūde / Beberbeķi | Brauca pa Slokas, Kandavas ielām un tag. Jūrmalas gatvi. |- | align="center" | 32 | [[Rātslaukums]] | [[Bolderāja]] | Brauca pa Daugavgrīvas ielu. |- | align="center" | 33 | Eksportosta | Rumpmuižas (tag. A. Deglava) iela | Brauca pa Kronvalda bulv., Marijas, Avotu, Matīsa un Pērnavas ielām. |- | align="center" | 33a | Rumpmuižas iela | Kastrānes iela | Brauca pa Purvciema, Stirnu un Ūnijas ielām. |- | align="center" | 34 | Zvaigžņu iela | Daugavpils iela | Brauca pa Tērbatas ielu, Aspazijas bulvāri un Gogoļa ielu. |- | align="center" | 36 | Autoosta | Ziemeļblāzma | Brauca pa Ganību dambi, Tvaika un Emmas ielām. |- | align="center" | 37 | Autoosta | [[Bišumuiža]] | Brauca pa Mūkusalas, Buru, Jelgavas un Bauskas ielām. |- | align="center" | 38 | [[Rātslaukums]] | [[Ķīpsala]] | Brauca pa Uzvaras bulvāri un Balasta dambi. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1940. gadā<ref>"1940. gada ziemas vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. gada 1. II, oficiāls izdevums" Izdevniecība "Leta" Rīgā</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 21 | Autoosta | I. [[Biķernieku iela]] | Brauca pa Brīvības gatvi, Zemitāna laukumu un Laimdotas ielu. Uzraksts "Ķeguma iela". |- | | | II. [[Čiekurkalns]] | Brauca pa Brīvības gatvi, Džutas ielu un Čiekurkalna 1. garo līniju. Uzraksts "Čiekurkalns". |- | | | III. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | | | IV. Brīvdabas muzeja ceļš | Autobuss apzīmēts ar zīmi "B". |- | align="center" | 21a | Autoosta | Bajāru iela | Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / I. maršrutu. |- | align="center" | 22 | Autoosta | [[Mežaparks]] | |- | align="center" | 23 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | [[Viesturdārzs|Viestura dārzs]] | |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Maršruts slēgts, aizvietots ar 21. / II. maršrutu. |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Bieriņi]] | |- | align="center" | 27 | Autoosta | [[Torņakalns]] | |- | align="center" | 27E | Autoosta | Līvciema iela | |- | align="center" | 28 | Autoosta | Liepājas iela / Raudas iela | Brauca pa Liepājas ielu līdz Dikļu ielai / pa Liepājas un Raudas ielām līdz Paltmales ielai. |- | align="center" | 29a | Autoosta | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 29b | Autoosta | [[Nordeķi]] | |- | align="center" | 30 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 31 | Autoosta | [[Anniņmuiža]] | Brauca pa Bāriņu, Melnsila ielām un Jūrmalas gatvi līdz 8. līnijai. |- | | Imantas 8. līnija | Beberbeķu iela | Pievedautobuss pa Jūrmalas gatvi. |- | align="center" | 32 | Autoosta | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 33 | Eksportosta | A. Deglava iela | |- | align="center" | 33a | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | Kastrānes iela | |- | align="center" | 34 | Zvaigžņu iela | Lauvas iela | Brauca pa Tērbatas, Gogoļa un Ludzas ielām. |- | align="center" | 36 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] (Ziemeļblāzma) | |- | align="center" | 37 | Autoosta | [[Bišumuiža]] | Brauca pa Akmeņu, Jelgavas un Bauskas ielām. |- | align="center" | 38 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1954. gadā<ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 2 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | Autoosta | [[Bolderāja]] | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts caur Mežaparku līdz Saules dārzam, bet pēc tam atjaunots esošais maršruts. |- | align="center" | 5 | Autoosta | [[Bieriņi]] | |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 7 | Autoosta | Liepājas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Oškalnu (tag. Zemitānu) stacijai, bet pēc tam izveidots 7a. maršruts: Autoosta — Oškalni. |- | align="center" | 8 | Autoosta | Apūzes iela | Kursēja pa Kalnciema ielu, vēlāk pa Krūzes un Ventspils ielām. |- | align="center" | 9 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] (Tēraudlietuves iela) | Vēlāk kursēja pa 1. garo līniju. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Graudu iela | |- | align="center" | 10a | Autoosta | [[Rāmava]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 11 | Autoosta | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 12 | Autoosta | [[Vecāķi]] | |- | align="center" | 13 | Autoosta | Buļļu iela | Kursēja pa Uzvaras bulvāri. |- | align="center" | 14 | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | Maršruts tika pagarināts pa Ūnijas ielu līdz VEF. |- | align="center" | 17 | Autoosta | Biķernieki | Maršruts tika pagarināts līdz Juglas papīrfabrikai. |- | align="center" | 18 | Autoosta | [[Baltezers]] | |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1960. gadā<ref>"Rīga — īsas ziņas" 1960., 1963.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autostacija | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | Maršruts tika pagarināts līdz Berģuciemam, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 1a | Autostacija | Juglas zvēraudzētava | Maršruts tika pārdēvēts par 14. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 2 | Autostacija | [[Vecmīlgrāvis]] | Brauca pa Tvaika ielu. |- | align="center" | 3 | Autostacija | [[Bolderāja]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 3a | Autostacija | [[Buļļuciems]] | Sākotnēji kursēja pa Oktobra, vēlāk pa Pontonu tiltu, pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 4 | Autostacija | [[Zolitūde]] (Beberbeķu iela) | Tika izveidoti apvienotie 4/9 un 4/16 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 4. maršruts. |- | align="center" | 5 | Autostacija | Kūdras rūpnīca "Mārupe" | |- | align="center" | 6 | Autostacija | [[Pleskodāle]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 7 | Autostacija | Liepājas iela | Maršruts tika pagarināts līdz Tēriņiem. |- | align="center" | 7a | Autostacija | Oškalnu (tag. Zemitānu) stacija | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 8 | Autostacija | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | Tika izveidots apvienots 20/8 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 8. maršruts. |- | align="center" | 9 | Autostacija | [[Čiekurkalns]] | Tika izveidots apvienots 4/9 maršruts Zolitūde — TEC, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 9. maršruts. |- | align="center" | 10 | Autostacija | Graudu iela — Autostacija | Lokveida maršruts, vēlāk izmainīts un brauca līdz Sējas ielai. |- | align="center" | 11 | Autostacija | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sužiem, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 12 | Autostacija | [[Vecāķi]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no Vecmīlgrāvja caur Vecāķiem uz Mangaļiem. |- | align="center" | 13 | Autostacija | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 14 | Autostacija | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pārveidots par 17l. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 14a | Autostacija | [[Zaķumuiža]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 15 | Autostacija | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autostacija | Ūnijas iela | Tika izveidots apvienots 4/16 maršruts, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 16. maršruts. |- | align="center" | 17 | Autostacija | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pārdēvēts par 17b. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 18 | Autostacija | [[Baltezers]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 19 | Autostacija | [[Ropaži]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 20 | Autostacija | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Tika izveidoti apvienotie 20/6a un 20/8 maršruti, bet pēc tam atjaunots patstāvīgs 20. maršruts. |- | align="center" | 21 | Autostacija | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 22 | Autostacija | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] | Maršruts tika pagarināts līdz Rikšotāju ielai. |- | align="center" | 23 | Autostacija | Kūdras rūpnīca "Baloži" | |- | align="center" | 24 | Autostacija | Annasmuiža | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 25 | Autostacija | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autostacija | [[Ķekava]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align"center" | 27 | Autostacija | [[Olaine (stacija)|Olaines stacija]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 28 | | | Maršruts nekursēja. |- | align="center" | 29 | Autostacija | Sējas iela | |- | align="center" | 29a | Autostacija | Brūkleņu iela | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 31. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 30 | Autostacija | Lidosta "Spilve" | Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 31 | Autostacija | [[Mucenieki (Ropažu novads)|Mucenieki]] | Kļuva par piepilsētas maršrutu. |- | align="center" | 32 | Autostacija | Vestienas iela | Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Autobusu parkam, vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 33 | Tilta iela | [[Kundziņsala]] | Maršruts tika pagarināts līdz autostacijai, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1966. gadā<ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā) "Liesma", Rīga 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Berģuciems | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 2 | Autoosta | [[Vecmīlgrāvis]] | Brauca pa Viestura prospektu, vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 3 | Autoosta | [[Bolderāja]] | Maršruts tika apvienots ar 20. autobusu maršrutu un kursēja no Bolderājas uz Šķirotavu. |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts līdz Purvciemam. |- | align="center" | 5 | Autoosta | Kūdras rūpnīca "Mārupe" | |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 7 | Autoosta | Liepājas iela / Tēriņi | |- | align="center" | 8 | Autoosta | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | |- | align="center" | 9 | Autoosta | [[Čiekurkalns]] | Maršruts tika pagarināts līdz Ezermalas ielai. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 12 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Vecāķi]] — Mangaļi | |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14 | Autoosta | Zvērsaimniecība "Jugla" | Tika izveidots apvienots 21/14 lokveida maršruts. |- | align="center" | 14a | Autoosta | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Tika izveidots apvienots 14a/21 lokveida maršruts. |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | Ūnijas iela | |- | align="center" | 17b | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 17l | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 18 | Ūnijas iela | Lopkautuves iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 20 | Autoosta | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam maršruts tika pievienots 3. autobusu maršrutam. |- | align="center" | 21 | Autoosta | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Tika izveidoti apvienoti 14a/21 un 21/14 lokveida maršruti. |- | align="center" | 22 | Autoosta | Rikšotāju iela | |- | align="center" | 23 | Autoosta | Kūdras rūpnīca "Baloži" | |- | align="center" | 24 | Autoosta | Volguntes iela | |- | align="center" | 25 | Autoosta | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | Sākotnēji tas bija 26a maršruts, tad tika pārdēvēts par 26. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 27 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Vecāķi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 29 | Autoosta | Sējas iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 30 | Lidosta "Spilve" | [[Rumbula]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no "Aeroflot" aģentūras uz Rumbulu. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no autoostas. |- | align="center" | 34 | E. Smiltēna (tag. Prūšu) iela | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 32. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 35 | Autoosta | Silikātu rūpnīca | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 36 | Silikātu rūpnīca | [[Buļļuciems]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1970. gadā<ref>"Rīga — īsas ziņas" 1970.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | EZP 3. ciemats | |- | align="center" | 2e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Maršruts tika slēgts un aizvietots ar 24e.autobusu maršrutu. |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | |- | align="center" | 3e | Autoosta | Parādes iela | Maršruts tika pārdēvēts par 20e. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 4 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika saīsināts un kursēja no autoostas līdz Beberbeķu ielai. |- | align="center" | 5 | Autoosta | Kūdras fabrika "Mārupe" | Maršruts tika izmainīts un kursēja līdz Jelgavas šosejas 9. kilometram. |- | align="center" | 6 | Autoosta | [[Pleskodāle]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 6a | Autoosta | [[Zolitūdes iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | Autoosta | Tēriņi | |- | align="center" | 8 | Autoosta | [[Apuzes iela|Apūzes iela]] | |- | align="center" | 9 | Autoosta | Ezermalas iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Vecmīlgrāvis]], Rūpnīcas iela | Mangaļi | |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14a/21 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 16 | Autoosta | Rūpnīca "VEF" | Maršruts tika izmainīts un kursēja no Stacijas laukuma līdz Biķernieku ielai, bet pēc tam tika slēgts. |- | align="center" | 17b | Autoosta | Juglas papīrfabrika — Autoosta. | |- | align="center" | 17l | Autoosta | Juglas papīrfabrika — Autoosta | |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Sākotnēji kursēja no Jaunciema uz Vecmīlgrāvi. |- | align="center" | 21/14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava "Jugla" — [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 22 | Autoosta | Rikšotāju iela | Maršruts tika slēgts un aizstāts ar 4z. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 23 | Autoosta | Baložu kūdras fabrika | |- | align="center" | 24 | Autoosta | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | Autoosta | Kolhozs "Mārupe" | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 29 | Lidosta "Spilve" | Pavlova (tag. Višķu) iela | Brauca pa Pontonu tiltu,vēlāk izmainīta trase un brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu. |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 30e | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31 | Autoosta | Sējas iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | Juglas iela | Pavlova (tag. Višķu) iela | |- | align="center" | 33 | Autoosta | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 34e | Juglas iela | Grīvas iela | Vēlāk brauca līdz Spilves ielai. |- | align="center" |35 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Silikātu iela | |- | align="center" | 36 | Silikātu rūpnīca | [[Vakarbuļļi]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1975. gadā<ref>Rīgas plāns, 1975.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | EZP 3. ciemats | |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | |- | align="center" | 4 | Autoosta | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 4z | Autoosta | Rikšotāju iela | |- | align="center" | 5 | Autoosta | Jelgavas šosejas 9. km. | |- | align="center" | 7 | Autoosta | Tēriņi | Vēlāk 7. maršruts kursēja līdz Kantora ielai, bet 7a. maršruts līdz Tēriņiem. |- | align="center" | 8 | Autoosta | Apūzes iela | |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | Autoosta | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] | Vēlāk kursēja no Autoostas. |- | align="center" | 12 | Rūpnīcas iela ([[Vecmīlgrāvis]]) | [[Mangaļsala|Mangaļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13 | Autoosta | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | |- | align="center" | 14a/21 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] — Stacijas laukums | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 15 | Autoosta | [[Ķīpsala]] | |- | align="center" | 17b | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" — Autoosta | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 17l | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" — Autoosta | Maršruts tika pārveidots par 17. autobusu maršrutu Autoosta — Papīrfabrika — Ļeņina iela (VEF). |- | align="center" | 18 | Pavlova (tag. Višķu) iela | Ļeņina iela (tag. Brīvības gatve — VEF) | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | Autoosta | [[Bolderāja]], Parādes iela | Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas. |- | align="center" | 21/14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava "Jugla" — Stacijas laukums | Tika atjaunoti patstāvīgi maršruti Nr. 14. Stacijas laukums — Zvēraudzētava un Nr. 21. Autoosta — Mežciems. |- | align="center" | 22 | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | |- | align="center" | 22e | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 23 | Autoosta | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk tika pagarināts un kursēja no Merķeļa ielas uz Mangaļsalu. |- | align="center" | 25 | Autoosta | [[Mārupe|Kolhozs "Mārupe"]] | |- | align="center" | 26 | Autoosta | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela (TEC-2) | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglas tilts]] | |- | align="center" | 29 | Spilve | Pavlova (tag. Višķu) iela | |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Kursēja pa Kijevas, bet vēlāk pa Lomonosova ielu. |- | align="center" | 31e | "Aeroflot" aģentūra | Pavlova (tag. Višķu) iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | Juglas iela | Pavlova (tag. Višķu) iela | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34e | Juglas iela | Spilves iela | |- | align="center" | 34ae | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Juglas iela | Maršruts tika pārdēvēts par 40e. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 35 | Autoosta | Silikātu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai. |- | align="center" | 36 | Silikātu iela | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Lielajai ielai. |- | align="center" | 37e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 4 | Kursēja pa Slokas ielu sākumā līdz Kleistu ielai, tad līdz Zolitūdes ielai. Vēlāk kursēja pa Komarova (tag. Kurzemes) prospektu līdz Imantai 5. |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 4 | Kursēja pa Slokas ielu, vēlāk pa Komarova (tag. Kurzemes) prospektu līdz Imantai 5. |- | align="center" | 39e | Autoosta | Kooperatīva iela | Maršruts tika slēgts. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1979. gadā<ref>Rīgas transporta shēma 1979</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autostacija | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | 3. ciemats | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika sadalīts 3. un 50. autobusu maršrutos. 3. maršruts kursēja no Bolderājas līdz centram (Merķeļa ielai), bet vēlāk līdz Centrālajai stacijai (Raiņa bulv.). |- | align="center" | 3a | [[Bolderāja]] | Katlakalna iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 4 | Autostacija | Beberbeķu iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 4z | Autostacija | Rikšotāju iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 5 | Autostacija | Jelgavas šosejas 9. km. | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 6 | Autostacija | Preču 2 | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 7 | Autostacija | Kantora iela | Neilgi kurseja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 7a | Autostacija | Zvēru ferma | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 8 | Autostacija | Apūzes iela | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas uz Zolitūdi. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | Autostacija | Brūkleņu iela | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 11 | Autostacija | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Vēlāk kursēja līdz Sužiem. |- | align="center" | 12 | Autostacija | [[Rāmava]] | Brauca pa Maskavas (tag. Salu) tiltu. Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 13 | Autostacija | Putnu ferma | Brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu, tad pa Gorkija (tag. Vanšu) tiltu. Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas. |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | Autostacija | [[Ķīpsala]] | Maršruts tika slēgts un pievienots 30. autobusu maršrutam. |- | align="center" | 17 | Autostacija | Papīrfabrika "Jugla" — Ļeņina iela (tag. Brīvības gatve) | Maršruts tika saīsināts līdz papīrfabrikai "Jugla". |- | align="center" | 18 | Pavlova (tag. Višķu) iela | Ļeņina iela (tag. Brīvības gatve) | |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | [[13. janvāra iela]] | Parādes iela | |- | align="center" | 21 | Autostacija | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | Vēlāk kursēja no "Aeroflot" aģentūras, pēc tam no Planetārija (tag. Esplanāde). |- | align="center" | 22 | "Aeroflot" aģentūra | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] ([[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]]) | Vēlāk kursēja no Arhitektu ielas. |- | align="center" | 23 | Autostacija | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 25 | Autostacija | Kolhozs "Mārupe" | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 26 | Autostacija | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | Neilgi kursēja no Kolhoznieku ielas, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela (TEC-2) | |- | align="center" | 28 | Juglas tilts — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — Juglas tilts | |- | align="center" | 29 | Pavlova (tag. Višķu) iela | [[Spilve (Rīga)|Spilve]] | Vēlāk kursēja no veikala "Starts" līdz Dzirciema ielai. |- | align="center" | 30 | "Aeroflot" aģentūra | [[Rumbula]] | Maršruts tika apvienots ar 15. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Ķīpsalai. |- | align="center" | 32 | Pavlova (tag. Višķu) iela | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Spilves iela | Maršruts tika pagarināts līdz J. Petersa (tag. Kleistu) ielai. |- | align="center" | 35 | Autostacija | Lielā iela | Vēlāk kursēja no 13. janvāra ielas. |- | align="center" | 36 | Lielā iela | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Imantai 5. |- | align="center" | 37e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | Sākotnēji maršruts brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu līdz Kleistu ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5, bet vēlāk kursēja no Planetārija (tag. Katedrāle) pa Gorkija (tag. Vanšu) tiltu. |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | Sākotnēji maršruts kursēja līdz Zolitūdes ielai, tad tika pagarināts līdz Imantai 5. |- | align="center" | 40e | Planetārijs (tag. Esplanāde) | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Sākotnēji tas bija 34a ekspreša maršruts līdz Juglas ielai, tad tika pārdēvēts par 40e. maršrutu. Vēlāk maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | Brauca pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu. Vēlāk kursēja no Planetārija pa Gorkija (tag. Vanšu) tiltu. |- | align="center" | 42 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1988. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Autoosta | [[Berģi (Rīga)|Berģi]] | Tagad kursē pa maršrutu [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Berģi |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 2a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | 3. ciemats | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | Maršruts tika pagarināts un kursēja no 13. janvāra ielas līdz Birzes ielai. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūdes iela]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Tīraine | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Preču — 2 | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kantora iela | |- | align="center" | 8 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | Tagad kursē no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Saules dārzs | Vēlāk kursēja no Centrālās stacijas (Merķeļa ielas). |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Sējas iela | |- | align="center" | 11 | Autoosta | [[Suži (Rīga)|Suži]] | Tagad kursē pa maršrutu [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Jaunciema kapi / Suži |- | align="center" | 12A | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | Brauca pa Maskavas (tag. Salu) tiltu, vēlāk pa Oktobra (tag. Akmens) tiltu pēc tam apvienojās ar 12.maršrūtu |- |12 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |Katlakalna kapi |Brauca pa Maskavas (tag.Salu) tiltu, vēlāk pa Oktobra (tag.Akmens) tiltu |- | align="center" | 13 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | Kleisti | |- | align="center" | 14 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Zvēraudzētava | Tagad kursē no Abrenes ielas. |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Kinoteātris "Maskava" | Maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Merķeļa iela) | Papīrfabrika "Jugla" | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 17 | Autoosta | Papīrfabrika "Jugla" | Maršruta tika slēgts. |- | align="center" | 18 | [[VEF|Rūpnīca "VEF"]] | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 20e | 13. janvāra iela | [[Daugavgrīva|Bolderāja]], Parādes iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 21 | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Slimnīca "Gaiļezers" ([[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]) | |- | align="center" | 22 | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Arhitektu iela | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā siacija]] (Merķeļa iela) | [[Mangaļsala]] | Vēlāk 24. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Granīta iela | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 28 | Juglas tilts — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — Juglas tilts | |- | align="center" | 29 | Dzirciema iela | [[Rumbula]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 30 | [[Ķīpsala]] | Rumbula | Maršruts tika saīsināts un kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu. |- | align="center" | 31e | Autoosta | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. Vēlāk 31. autobusu maršruts kursēja no Stacijas laukuma uz Dārziņiem. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.) |- | align="center" | 32 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | No 1993. gada kursēja pa maršrutu Jugla-3 — Abrenes iela. |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Merķeļa ielas. |- | align="center" | 34e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | J. Pētersa iela (tag. Kleistu iela) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 35 | Lielā iela | [[13. janvāra iela]] | Maršruta tika slēgts. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37e | [[Imanta]] 5 | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Tagad 37. maršruta kursē pa maršrutu [[Imanta]] 5 — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | 38 | [[Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 39e | [[Imanta]] 5 | [[Bulduri]] | Maršruts tika slēgts. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.) |- | align="center" style="background: #F3DDDD;" | 40b | Arhitektu iela | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41e | [[Imanta]] 5 | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Tagad 41. maršruts kursē [[Imanta]] 5 — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" | 42 | [[Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 43 | [[Imanta]] 5 | [[Vārnukrogs]] | Maršruts tika slēgts. (Maršruts 1988. gada kartēs nebija uzrādīts.) |- | align="center" | 45 | [[Imanta]] 5 | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 47 | [[Pļavnieki]] | Planetārijs (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Sākotnēji maršruts kursēja no "Aeroflot" aģentūras, tad no Planetārija. Vēlāk galapunkts Pļavniekos tika pārcelts no Lubānas ielas uz Katlakalna ielu. |- | align="center" | 48e | Planetārijs (tag.[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Pļavnieki]] | Sākotnēji kursēja no "Aeroflot" aģentūras. Vēlāk maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 49 | [[Sarkandaugava]] | Pavlova iela (tag. Višķu iela) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 50 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika izveidots sadalot 3. autobusu maršrutu. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika pagarināts un kursēja līdz TEC 2. |- | align="center" | 50a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] (Raiņa bulv.) | Katlakalna iela | Maršruts izveidots no 3a. autobusu maršruta. Sākotnēji kursēja no Merķeļa ielas, tad no Centrālās stacijas. Vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 51 | Slimnīca "Gaiļezers" ([[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]) | Jaunceltnes (Mucenieki) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 52 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | Tagad kursē no Abrenes ielas. |- | align="center" | 53 | [[Zolitūde]] | Lāčplēša iela | Tagad kursē līdz Esplanādei. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 1995. gadā<ref>"Rīga un apkārtne" SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Berģuciems | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | Birzes iela | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Preču — 2 | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Merķeļa iela]] | Saules dārzs | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, bet tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | Brauca pa Akmens tiltu. |- | align="center" | 13 | [[Merķeļa iela]] | Eksperimentālā bāze | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Juglas papīrfabrika | Maršruts tika pagarināts līdz Muceniekiem. |- | align="center" | 19 | Juglas tilts | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts un kursēja no Juglas 3. |- | align="center" | 21 | Katedrāle | [[Gaiļezers]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas, tad tika pagarināts līdz Bērnu slimnīcai. |- | align="center" | 22 | Arhitektu iela | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Mangaļsala]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] — [[Upesciems]] | [[Langstiņi]] — [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Lokveida maršruts tika pārveidots par parastu maršrutu no Juglas 3 uz Langstiņiem. |- | align="center" | 30 | [[Abrenes iela]] | [[Ķīpsala]] | Brauca pa Raņķa dambi, vēlāk caur Āgenskalna tirgu. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dārziņi]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 31a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dārziņi]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. Pēc tam maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 33 | [[Merķeļa iela]] | [[Kundziņsala]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, tad no Abrenes ielas. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika sadalīts 36. un 36a. autobusu maršrutos. |- | align="center" | 37 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 40 | [[Abrenes iela]] |[[Ozolciema iela]] | Vēlāk kursēja no Stacijas laukuma, pēc tam no Centrāltirgus līdz Ozolciema ielai pēctām līdz Ziepniekkalnam tirgus (Tagad Ziepniekkalna D/p) |- |[[40R.autobusu maršrūts (Rīga)|40R]] |Abrenes iela |Robota Rūpnīca |Sākotnēji kursēja no Abrenes ielas., tad atjaunots un brauca no Centrāltirgus līdz Rītausmas ielai, pēc tam uz Ziepniekkalnu Maršruts tika slēgts |- | align="center" | 41 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 47 | Katedrāle | [[Pļavnieki]] | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 48 | Ulbrokas iela | Keramika | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 50 | [[Merķeļa iela]] | TEC-2 | Vēlāk kursēja no Abrenes ielas. |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | |- | align="center" | 53 | Katedrāle | [[Zolitūde]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2001. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2e | [[Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Birzes iela | Maršruts tika pagarināts līdz Pļavniekiem. |- | align="center" | 3e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Birzes iela | |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Beberbeķu iela | Maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Atjaunots kādreizējais maršruts. |- | align="center" | 6 | [[Abrenes iela]] | Preču — 2 | Maršruts tika slēgts, apvienots ar 13. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 6a | [[Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | Maršruts tika slēgts, apvienots ar 13. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 8e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | Maršruts tika saīsināts līdz Sējas ielai. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela]] | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | Vēlāk brauca uz Jaunciema kapiem, Jaunciemu un Sužiem. |- | align="center" | 11e | [[Abrenes iela]] | Jaunciema kapi | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela]] | Katlakalna kapi | |- | align="center" | 13 | [[Abrenes iela]] | Eksperimentālā bāze | Maršruts tika apvienots ar 6. autobusu maršrutu un kursēja no Kleistiem līdz Preču — 2. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 15a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Višķu iela | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela]] | Juglas papīrfabrika / [[Mucenieki]] | Maršruts tika pagarināts līdz Garkalnes Muceniekiem. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela]] | Višķu iela | Sākotnēji brauca pa Maskavas ielu, tad pa Lokomotīves ielu, pēc tam tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela]] | [[Rumbula]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | |- | align="center" | 21 | [[Abrenes iela]] | Bērnu slimnīca | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta Rīga]] | |- | align="center" | 22a | Katedrāle | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Brauca pa Basteja (tag. Z. Meierovica) bulvāri, pēc tam pa Elizabetes ielu / Kalpaka bulvāri, vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 23e | [[Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24e | [[Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Brauca līdz Pludmales ielai, bet vēlāk līdz Garciema ielai. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Langstiņi]] | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Vēlāk kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | Birzes iela | |- | align="center" | 36a | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 38 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 40 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pagarināts līdz Juglai 3. |- | align="center" | 40e | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40a | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 41 | Katedrāle | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 43 | [[Imanta]] 5 | [[Vārnukrogs]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | Sākotnēji kursēja no Imantas, tad tika pagarināts līdz Zolitūdei. |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela]] | [[Pļavnieki]] | Vēlāk kursēja no Katedrāles un tad kļuva par eksprešmaršrutu. |- | align="center" | 48 | [[Sarkandaugava]] | Ulbrokas kapi | Brauca pa Kokneses prospektu, bet vēlāk pa Ezermalas ielu. |- | align="center" | 49 | "MAN — TESS" | "Kvadrāts" | Maršruts tika pagarināts līdz Višķu ielai. |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela]] | TEC — 2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi | |- | align="center" | 53 | Katedrāle | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 101 | Brāļu kapi | Centrs | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā. |- | align="center" | 103 | Jugla-3 | Rumbula | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā. |- | align="center" | 104 | Jugla-3 | Rumbula | Komercekspresis (taksobuss). No 2002. gada marta 15.b maršruts. |- | align="center" | 105 | [[Abrenes iela]] | Slimnīca "Gaiļezers" | Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 5. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 107 | [[Abrenes iela]] | "Lido" | Komercekspresis (taksobuss). Vēlāk kļuva par 17. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 136 | [[Dzirnavu iela (Rīga)]] | [[13. janvāra iela]] | Komercekspresis (taksobuss). Tika slēgts 2002. gada martā.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/slegtajos-taksobusu-marsrutos-papildu-sabiedriskais-transports-11270347 Slēgtajos taksobusu maršrutos — papildu sabiedriskais transports]</ref> |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2004. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 2e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 3a | [[Voleri]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 54. maršrutu un pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 3e | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika slēgts. Pēc tam tika atjaunots ar 30. numuru. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Babītes stacija | Tagad kursē no Abrenes ielas līdz Piņķiem. |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Tagad kursē no Abrenes ielas. |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Slimnīca "Gaiļezers" | No 2005. gada 1. aprīļa kursē līdz trolejbusu galapunktam Mežciemā pa S.Eizenšteina ielu un Mežciema ielu abos virzienos. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Upesgrīvas iela | 2005. gada 1. jūnijā maršruts tika pagarināts līdz Stīpniekiem. |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | Tagad kursē līdz Mežaparkam. |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Brūkleņu iela | Tagad kursē līdz Jaunmārupei. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | 2005. gada 1. janvārī tika slēgts galapunkts Belte (Jaunciems). |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | Tagad kursē pa Krasta ielu un Dienvidu tiltu. |- | align="center" | 13 | Kleisti | Preču-2 | Tagad kursē līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 13a | Kleisti | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 13e | Kleisti | Preču-2 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | Tagad kursē līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Višķu iela | 2004. gada 1. decembrī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 15b | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | Maršruts tika pādēvēts par 31. un tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15d | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "Lido" | Maršruts tika slēgts / aizvietots ar 12. maršrutu Abrenes iela — Kooperatīvs "Ziedonis". |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai ar iebraukšanu Bukultos. No 1.01.2011 kursē no Mežciema. |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika pārdēvēts par 29. un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim. No 1.01.2011 kursē no Mežciema. |- | align="center" | 20 | [[Pļavnieki]] | Rūpniecības iela | Maršruts tika atklāts 2003. gada 1. septembrī, 2005. gada 14. martā tika pagarināts līdz Pētersalas ielai, bet vēlāk pagarināts līdz Pļavnieku kapiem. |- | align="center" | 21 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Bērnu slimnīca | 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 38. un sāka kursēt pa maršrutu Jugla-3 — Imanta-5. |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Tagad iebrauc pie "Latvijas pasta" un no lidostas brauc pa Lielirbes ielu. |- | align="center" | 22a | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Baloži | |- | align="center" | 23e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Baloži | 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Maršruts tika slēgts. 2010. gada vasaras sezonā kursēja no Sarkandaugavas līdz Vecāķiem. |- | align="center" | 24e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | 2005. gada 5. novembrī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Katlakalns | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 32e | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | 2004. gada 1. jūnijā maršruts tika saīsināts līdz Centrālajai stacijai, bet vēlāk tika slēgts. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | Tagad kursē līdz Vakarbuļļiem. |- | align="center" | 36a | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37 | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 37a | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Hipermarkets "Maxima" | Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37e | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 38 | [[Imanta]] 5 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | 2004. gadā 1. oktobrī maršruts tika apvienots ar 21. |- | align="center" | 38a | Lāčupes kapi | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 39. Tagad kursē līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 38b | NORDEKA (Dzirciema iela) | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | Maršruts tika pārdēvēts par 38. Tagad kursē līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 40 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40e | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 40a | Centrālais tirgus | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pārdēvēts par 42. |- | align="center" | 41 | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 41e | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | T/c "Domina shopping" | Bezmaksas ekspresis. Maršruts tika slēgts, bet no 2005. gada 1. septembra 47a. maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Šķirotavu. |- | align="center" | 47e | [[Pļavnieki]] | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 48 | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | Višķu iela | "MAN TESS" | 2004. gada 1. decembrī maršruts tika pagarināts līdz Rumbulai. |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | TEC-2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbrokas kapi (tag. Pļavnieku kapi) | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbroka | Maršruts tika pārdēvēts par 51. |- | align="center" | 52ae | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Ulbroka | Eksprešmaršruts tika slēgts. |- | align="center" | 53 | [[Zolitūde]] | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | |- | align="center" | 53e | [[Zolitūde]] | Katedrāle (tag. [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]) | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 715e | [[Ziepniekkalns]] | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 716e | [[Imanta]] (veikals "Nelda") | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. Maršruts tika slēgts. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2006. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Bolderāja]] | [[Pļavnieki]] | |- | align="center" | 3a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | |- | align="center" | 3e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Bolderāja]] | Maršruts tika slēgts, bet 2008. gada 2. janvārī atjaunots kā 30. autobusu maršruts. |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 4z | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | Maršrutu atklāja 2006. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] tvnet.lv</ref> |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Stīpnieki (Mārupe)|Stīpnieki]] | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Preču 2 | |- | align="center" | 13a | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | [[Ulbrokas kapi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | Maršruts tika pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15b | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Rumbula]] | 2007. gada 1. maijā maršruts tika pārdēvēts par 31. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Dārziņiem. |- | align="center" | 15d | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17e | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "Lido" | Maršruts tika pārdēvēts par 17. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | |- | align="center" | 18a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] | 2007. gada 12. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] | Maršruts tika pagarināts līdz Sarkandaugavai. |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Jaunciema kapi]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |- | align="center" | 20 | [[Pētersalas iela (Rīga)|Pētersalas iela]] | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika pagarināts līdz Ulbrokas kapiem. |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22a | [[Katedrāle]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22b | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Bakoži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | Ekspresis. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Langstiņi]] | |- | align="center" | 32e | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Bolderāja]] | Maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem. |- | align="center" | 36a | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 37 | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 37e | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 38a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Lāčupes kapi]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 38b | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Dzirciema iela]] | Maršruts tika pagarināts līdz Abrenes ielai, tad pārdēvēts par 38. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 40 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40a | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 40e | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 41 | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | |- | align="center" | 41e | [[Katedrāle]] | [[Imanta]] 5 | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika atklāts 2005. gada 1. septembrī. |- | align="center" | 47e | [[Katedrāle]] | [[Pļavnieki]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 48 | [[Sarkandaugava]] | [[Ulbrokas kapi]] | |- | align="center" | 49 | MAN-TESS | [[Rumbula]] | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | TEC 2 | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbrokas kapi]] | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 53 | [[Katedrāle]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 53e | [[Katedrāle]] | [[Zolitūde]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7715 | [[Ziepniekkalns]] | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |- | align="center" | 7716 | [[Imanta]] | [[Dubulti]] | Sezonas ekspresis brīvdienās. |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2008. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 3a | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 54. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | 2008. gada 2. janvārī maršruts tika pagarināts līdz [[Piņķi]]em.<ref name="autogenerated2" /> |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | Preču 2 | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Mucenieki / Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 17 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Atpūtas centrs "lido" | 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 19a | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Jaunciema kapi | Sezonas maršruts, tika pārveidots par parastu 29. autobusu maršrutu un pagarināts līdz Vecmīlgrāvim. |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 22a | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 22b | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela]] | 2009. gada 1. janvārī maršruts tika pārdēvēts par 35. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 24a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecāķi]] | 2009. gada 1. janvārī marsruts tika slēgts. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Imanta]] 5 | Beberbeķi | Maršruts tika pagarināts līdz Piņķiem. |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | 2008. gada 2. janvārī maršruts tika atklāts bijušā 3e. eksprešmaršruta trasē.<ref name="autogenerated2">[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/220237-riga_sak_kurset_autobusi_jauna_marsruta_uz_bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju], tvnet.lv</ref> |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 38a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | Maršruts tika pārdēvēts par 39. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 40a | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | Maršruts tika pārdēvēts par 42. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | Maršruts tika pārdēvēts par 47. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 52a | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | 2008. gada 1. septembrī maršruts tika pārdēvēts par 51. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2009. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunmārupe]] | 2009. gada 1. janvārī maršrutu pagarināja līdz Jaunmārupei. |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | 2009. gada 1. janvārī tika izmainīts maršruts, turpmāk 12. maršruta autobusi brauks nevis pa [[Akmens tilts|Akmens tiltu]], bet gan pa [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltu]]. |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | 2009. gada 1. janvārī maršruts pagarināts līdz Babītes stacijai. |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | No 2009. gada 1. janvāra līdz Garkalnes Muceniekiem kursē visi autobusi. |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | No 2009. gada 1. janvāra iebrauc Bukultos. |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 27 | [[Imanta]] 5 | [[Piņķi]] | Maršruts tika slēgts 2009. gada 15. jūnijā. |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Daļa reisu iebrauc līdz Jaunciema kapiem. |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvārī. |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | Maršruts atklāts 2009. gada 1. janvarī, bet 2. februārī pagarināts caur Pļavniekiem. |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela]] | Par 35. maršrutu 2009. gada 1. janvārī pārdēvēja 22b. maršrutu. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | 2009. gada 1. janvārī 863. autobusu maršrutu pārdēvēja par 43. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2009. gada 1. janvārī 3a. autobusu maršrutu pārdēvēja par 54. autobusu maršrutu. |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | 2009. gada 1. janvārī 853. autobusu maršrutu pārdēvēja par 55. autobusu maršrutu. Iepriekš tas bija reģionāls maršruts, tagad tas kļuva par parastu maršrutu. |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2010. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Saules dārzs | 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]].<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=82&id=3291, No 1. jūnija pagarina 9.autobusa maršrutu] www.rigassatiksme.lv</ref> |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 24a | [[Sarkandaugava]] | [[Vecāķi]] | Maršrutu atklāja 2010. gada [[5. jūnijs|5. jūnijā]]. Tas ir tikai sezonāls maršruts, pasažierus pārvadās tikai vasarā un tikai brīvdienās. |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Vecmīlgrāvis]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] | 2010. gada 1. jūnijā maršrutu pagarināja gar [[Zasulauka depo]] un pārdēvēja par [[Pleskodāle]]. |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" style="background: #B7E4B5;" | 45 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Carnikava]] | Maršrutu atklāja 2010. gada [[14. jūnijs|14. jūnijā]]. Tas ir tikai sezonāls maršruts, pasažierus pārvadās tikai vasarā. |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Voleri]] | 2010. gada [[1. aprīlis|1. aprīlī]] maršrutu pagarināja līdz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielai]]. |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- |} {| class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Autobusu maršruti 2011. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Sākums ! width="190"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pansionāts | |- | align="center" | 2 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Vecmīlgrāvis]] | |- | align="center" | 3 | [[Pļavnieki]] | [[Bolderāja]] | Vasaras sezonā brīvdienas pagarināts līdz Vakarbuļļiem. |- | align="center" | 4 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 4z | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 5 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | |- | align="center" | 6 | [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |2015. gada beigās pagarināts līdz Abrenes ielai. |- | align="center" | 7 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Stīpnieki | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 9 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mežaparks]] | |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- | align="center" | 11 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]] | |- | align="center" | 12 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Kooperatīvs "Ziedonis" | |- | align="center" | 13 | [[Babīte (stacija)|Babītes stacija]] | Preču 2 | |- | align="center" | 14 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Zvēraudzētava | |- | align="center" | 15 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 16 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Garkalnes Mucenieki | |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 19 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Sarkandaugava]] | 2011. gada 1. janvārī maršrutu no Juglas pagarināja līdz Mežciemam.<ref name="autogenerated3">[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3896, No 1. janvāra pagarina 19. un 29. autobusu maršrutu] www.rigassatiksme.lv</ref> |- | align="center" | 20 | Pļavnieku kapi | [[Pētersalas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Imanta]] 5 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]] | |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] | |- | align="center" | 24 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mangaļsala]] | |- | align="center" | 25 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Mārupe]] | |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] | |- | align="center" | 28 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | Langstiņi | |- | align="center" | 29 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] | [[Vecmīlgrāvis]] | 2011. gada 1. janvārī maršrutu no Juglas pagarināja līdz Mežciemam.<ref name="autogenerated3" /> |- | align="center" | 30 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | [[Daugavgrīva|Bolderāja]] | |- | align="center" | 31 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | [[Dārziņi]] 2 | |- | align="center" | 32 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Piņķi]] | |- | align="center" | 33 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Kundziņsala]] | |- | align="center" | 34 | [[Pļavnieki]] | Saulīši | |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Pleskodāle]] | |- | align="center" | 36 | [[Imanta]] 5 | [[Vakarbuļļi]] | |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 38 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Dzirciema iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Lāčupes kapi | |- | align="center" | 40 | [[Ziepniekkalns]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3 | |- | align="center" | 41 | [[Imanta]] 5 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |- | align="center" | 42 | [[Centrāltirgus]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 43 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] | No 2011. gada 1. janvāra darbdienas daži reisi iebrauc Piņķos. |- | align="center" | 44 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 46 | [[Zolitūde]] | [[Ziepniekkalns]] | |- | align="center" | 47 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] | |- | align="center" | 48 | Pļavnieku kapi | [[Sarkandaugava]] | |- | align="center" | 49 | [[Rumbula]] | MAN-TESS | |- | align="center" | 50 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Rīgas TEC-2|TEC-2]] | |- | align="center" | 51 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Ulbroka]] | |- | align="center" | 52 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Pļavnieku kapi | |- | align="center" | 53 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | [[Zolitūde]] | |- | align="center" | 54 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | [[Voleri]] | |- | align="center" | 55 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | Jaunmārupe | |- |}<table class="wikitable collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" role="presentation"><tr><th colspan="4">Autobusu maršruti 2016. gadā — 2022. gadā</th></tr><tr><th width="30" href="Sabiedriskais transports Rīgā">Nr.</th><th width="190" href="2003. gads">Sākums</th><th width="190" href="20. februāris">Beigas</th><th href="Rīgas Satiksme">Papildinformācija</th></tr><tr href="2010. gads"><td align="center" href="1. janvāris">1</td><td href="Rīga">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Dārzciems">[[Berģuciems]]</td><td> Būvdarbu dēļ Berģu ielā no 23. augusta līdz 30. oktobrī kursēja no Abrenes iela līdz Upesciema iela</td></tr><tr><td>1A</td><td>[[Upesciema iela]]</td><td>[[Berģuciems]]</td><td>Būvdarbu dēļ Berģu ielā no 23. augusta līdz 30. oktobrī</td></tr><tr><td align="center" href="1852">2</td><td href="1901.">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="1913">[[Vecmīlgrāvis]]</td><td>No 2021. gada 2.autobusu maršrūts brauc Mangaļsala — Vecmilgrāvis — Abrenes iela (tikai brauc 5:34 darba dienā) </td></tr><tr href="1922"><td align="center" href="26. aprīlī">3</td><td href="1924">[[Pļavnieki]]</td><td href="1938">[[Daugavgrīva]]</td><td>No 2020. gada Vasaras sezona brīvdeinas nebrauc līdz Vakarbuļļiem</td></tr><tr><td>3A</td><td>[[Daugavgrīva]]</td><td>[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]]</td><td>No 2021. gada 15. marta līdz 2. augustam pastāvēja, nedaudz atslogojot 3. autobusu maršrutu</td></tr><tr><td align="center" href="2. pasaules karš">4</td><td href="1944">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Piņķi]]</td><td href="Ungārija"></td></tr><tr href="Ikarus"><td align="center" href="kapeika">4z</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Imanta (autobusu parks)">[[Zolitūde]]</td><td href="Pārdaugava">Saistība ar Covid-19, maršrūts tika uz laiku slēgts</td></tr><tr href="Eiropa"><td align="center" href="Skandināvija">5</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Pasaules Banka">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td href="Mercedes-Benz"> No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam pa maršrutu kursēja tikai 5a.trolejbusa maršrūts</td></tr><tr><td>[[5T. autobusu maršruts|5T]]</td><td>[[Sarkandaugava]]</td><td>[[Mīlgrāvis|Milgrāvis]]</td><td>No 2022.gada 6.augusta būs pagaidu autobusu maršruts Nr. 5T saistībā ar Dzīvokļu ēku Pētersalas ielā</td></tr><tr><td align="center" href="1996">6</td><td href="1997">[[Biķeri]]</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>Pagarināts līdz Biķeriem. Vakarā (Darba dienas 22:17, 22:54, 23:36) (Brīvdienas 23:33) 6.Autobuss Brauc Abrenes iela — Biķeri — Dreiliņi </td></tr><td align="center">7<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Stīpnieki]]<td></tr><tr><td align="center">8<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]<td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center" href="1997">9</td><td href="1999">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mežaparks]]<td><tr><td align="center">10<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Mercedes-Benz O345G">[[Jaunmārupe]]</td><td>Brauc caur [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu ielu]]. Iekāpšana pa priekšējām durvīm.<tr><td align="center">[[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10T]] </td><td>[[Centrāltirgus]]</td><td>[[Bišumuiža]]</td><td>No 2019. gada 16. līdz 19. februārim aizstāja 10. tramvaja maršrutu.</td></tr><tr><td align="center" href="1997">11</td><td href="2000. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Jaunciema kapi]] / [[Suži (Rīga)|Suži]]<td><tr><td align="center">[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)|11T]]</td><td>[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]</td><td>[[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]</td><td>No 2019. gada 18. līdz 25. maijam aizvietoja 11. tramvaja maršrutu. No 2022. gada 18.julijā aizvieto 11.tramvaju maršrutu dēļ Brasas tilts </td></tr><tr><td align="center">12<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Kooperatīvs "Ziedonis"]]<td><tr href="2002"><td align="center">13<td>[[Babīte (stacija)|Babītes stacija]]<td>[[Rīga Preču|Preču 2]]<td></tr><tr><td align="center">14<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Zvēraudzētava]]<td href="Mercedes-Benz Citaro O530"></td><tr><td align="center">15<td href="2002">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center">16<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Papīrfabrika "Jugla"]]<td href="Mercedes-Benz Citaro O530L">Atsevišķi reisi kursē līdz Muceniekiem, Sunīšiem Atsevišķi reisi kursē caur 80.vidusskolai </td><tr><td align="center">18<td href="2002">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Dārziņi]] <td href="2002"></td><tr><td align="center">19<td>[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]<td>[[Sarkandaugava]]<td>2019. gada 1. septembrī maršruts tika slēgts. Iebrauca [[Bukulti (Rīga)|Bukultos]]. <tr><td align="center" href="2002">20</td><td href="2004">[[Pļavnieku kapi]]</td><td href="2006. gads">[[Pētersalas iela]]</td><td>Iekāpšana pa priekšējām durvīm. <tr href="2002"><td align="center">21<td>[[Imanta]] <td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="Neoplan">Atsevišķi reisi kursē līdz Esplanādei Atsevišķi reisi kursē no Autoosta, 13. janvāra iela </td></tr><tr><td align="center" href="Solaris Urbino 12">22</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2001. gads">[[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta "Rīga"]]</td><td>No 2022. gada 1.janvarī tikai 22. autobusa maršrutā var nopirkt biļeti pie vadītāja<tr href="2001. gads"><td align="center">23<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]<td href="Solaris Urbino 15"></td></tr><tr><td align="center">24<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Mangaļsala]]<td><tr><td align="center">25<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="Solaris Urbino 18">[[Mārupe]] / '''[[Tīraine]]'''</td><td>Līdz Tīrainei tikai atsevišķi reisi. <tr href="2001. gads"><td align="center">26<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]<td></tr><tr><td align="center">28<td href="Solaris Bus & Coach">[[Jugla (Rīga)|Jugla]] </td><td href="Solaris Urbino 12">[[Langstiņi]]</td><td>Iekāpšana pa priekšējām durvīm. Dažus reisus veic minibusi. Saistība ar Covid-19, visus reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi <tr><td align="center" href="2002">29</td><td href="2004">[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]</td><td>[[Vecmīlgrāvis]]<td>Vasaras sezonā pagarināts līdz [[Vecāķi]]em. No 2019. gada 1. septembra visi reisi iebrauc Bukultos. <tr><td align="center">30<td>[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]]<td href="Solaris Urbino 15">[[Daugavgrīva]]</td><td>No 2020. gada vasaras sezona brīvdeinas nebrauc līdz Vakarbuļļiem. <tr href="2002"><td align="center" href="2004">31</td><td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td href="2002">[[Dārziņi]] </td><td></tr><tr><td align="center">32<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Piņķi]]<td href="2002">Daži reisi iebrauc [[Priežciems|Priežciemā.]] </td><tr><td align="center">34<td>[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]<td>[[Saulīši]]<td href="Ikarus E91">3 no 6 reisiem apkalpo "Rīgas Mikroautobusu Satiksmes" minibusi. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana RS autobusos notiek pa priekšējām durvīm. Saistība ar Covid-19, visus reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi </td><tr><td align="center">35<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="2006. gads">[[Pleskodāle]]</td><td>Saistība ar Covid-19, maršrūts tika uz laiku slēgts<tr href="2001. gads"><td align="center">36<td>[[Imanta]] <td>[[Vakarbuļļi]]</td><td></td></tr><td align="center">37<td>[[Imanta]] <td>[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]<td></tr><tr><td align="center">38<td href="Solaris Bus & Coach">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Solaris Vacanza 12">[[Dzirciema iela]]</td><td><tr href="2003. gads"><td align="center">39<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Lāčupes kapi]]<td></tr><tr><td align="center">40<td>[[Ziepniekkalns]]<td>[[Jugla (Rīga)|Jugla]] <td>2020. gada 2. janvārī maršruts tika slēgts, aizstāts ar [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršrutu]]. <tr><td align="center" href="2004">41</td><td>[[Imanta]] <td href="2004">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td><tr href="2002"><td align="center">43<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]<td>Darba dienās daži reisi iebrauc Piņķos. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana pa priekšējām durvīm.</tr><tr href="2007. gads"><td align="center" href="2009. gads">44</td><td>[[Zolitūde]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td></tr><tr><td align="center">46<td>[[Zolitūde]]<td>[[Ziepniekkalns]]<td><tr href="Ikarus"><td align="center">47<td href="Ikarus 260">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] — [[Getliņi]]<td>2019. gada 4. martā maršruts tika pagarināts līdz Getliņiem. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana pa priekšējām durvīm. </tr><tr><td align="center">48<td>[[Pļavnieku kapi]]<td>[[Sarkandaugava]]<td href="Ikarus 280"></td><tr><td align="center">49<td>[[Rumbula]]<td href="2005">[[MAN-TESS]]</td><td><tr><td align="center">50<td href="Ikarus E91">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Rīgas TEC-2|TEC-2]]<td href="2003. gads"></td><tr><td align="center">51<td href="2001. gads">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ulbroka]]<td>No 1. septembrī līdz 31. maijam daži reisi darba dienās brauc <nowiki>''</nowiki>Abrenes iela — Ulbroka — Ulbrokas vidusskola<nowiki>''</nowiki>, <nowiki>''</nowiki>Ulbrokas vidusskola — Ulbroka — Abrenes iela<nowiki>''</nowiki><tr><td align="center">52<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td>[[Pļavnieku kapi]]<td href="1982">Darba dienā plkst. 17:15, 52.autobusa maršrūts brauc <nowiki>''</nowiki>Pļavnieku kapi — Noliktavas iela — Abrenes iela<nowiki>''</nowiki></td><tr><td align="center">53<td href="1995">[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]</td><td>[[Zolitūde]]<td><tr><td align="center">54<td href="Mercedes-Benz">[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td href="Mercedes-Benz O345">[[Voleri]]</td><td>No 2020. gada 1. februāra iekāpšana pa priekšējām durvīm. <tr href="1997"><td align="center">55<td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]<td href="2014">[[Jaunmārupe]]</td><td></tr><tr><td align="center">56</td><td>[[Daugavgrīva]]</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>Lielākā daļa reisu iebrauc [[Lāčupes kapos]].</td></tr><tr><td align="center">57</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]</td><td>[[Ķīpsala]]</td><td>Reisus veic "Rīgas Mikroautobusu Satiksmes" minibusi Saistība ar Covid-19, reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi </td></tr><tr><td align="center">58</td><td>[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] </td><td>[[Purvciems|Vecmīlgrāvis]] </td><td>Atklāts 2016. gada 1. novembrī No 2021. gada 1. septembrī, saistība ar Austrumu maģistrāles buvniecību 58.autobusa maršrūts brauc <nowiki>''</nowiki>Vecmilgrāvis — Brīvības gatve<nowiki>''</nowiki>, <nowiki>''</nowiki>Brīvības gatve — Vecmilgrāvis<nowiki>''</nowiki> Brīvdienā plkst. 22:30, 58.autobusa maršruts brauc <nowiki>''</nowiki>Vecmilgrāvis — Biķernieku iela<nowiki>''</nowiki> </td></tr><tr><td align="center">59</td><td>[[Latvijas Universitāte]]</td><td>[[Televīzijas centrs]]</td><td>Atklāts 2018. gada 5. martā, aizstājot slēgto [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu.]] Saistība ar Covid-19, reisus veic <nowiki>''</nowiki>Rīgas Satiksmes<nowiki>''</nowiki> autobusi </td></tr><tr><td align="center">60</td><td>[[Ziepniekkalns]]</td><td>[[Ķengarags]]</td><td>Atklāts 2016. gada 1. jūlijā, brauc pa Dienvidu tiltu. Iekāpšana pa priekšējām durvīm.</td></tr><tr><td>12/23/26</td><td>[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — [[Kooperatīvs ''Ziedonis'']] — [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]</td><td>[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]</td><td>Apvienotājs maršrūts brauc tikai Svētku dienās</td></tr><tr></table> '''Piezīmes:''' * e — Ekspresis * {{legend|#B7E4B5|Sezonālais}} * {{legend|#F3DDDD|Spec.}} == Interesanti fakti == === Pārdēvēti autobusu galapunkti === * Galapunkts "Zolitūdes tirgus" tika pārdēvēts par "Zolitūde". * Galapunkts "Ziepniekkalna tirgus" tika pārdēvēts par "Ziepniekkalns". * Galapunkts "Eksperimentālā bāze" Kleistos tika pārdēvēts par "Kleisti". * Galapunkts "Dārziņi-2" tika pārdēvēts par "Dārziņi". * Galapunkts "Ulbrokas kapi" tika pārdēvēts par "Pļavnieku kapi". * Galapunkts "Katedrāle" tika pārdēvēts par "Esplanāde". * Galapunkts "13. janvāra iela" tika pārdēvēts par "Centrālā Stacija", bet pēc tam — par "Stacijas laukums". * Galapunkts "Birzes iela" Bolderājā tika pārdēvēts par "Bolderāja". * Galapunkts "NORDEKA" Dzirciemā tika pārdēvēts par "Dzirciema iela", bet pēc tam — par "Dzirciems". * Galapunkts "Katlakalna kapi" tika pārdēvēts par "Kooperatīvs ZIEDONIS". * Galapunkts "Bolderāja<nowiki>'' tika pārdēvēts par ''Daugavgrīvu''</nowiki> * Galapunkts "Ziepniekkalns" tika pārdēvēts par "Ziepniekkalna D/P". * Pietura <nowiki>''94.vidusskola''</nowiki> tika pārdēvēts par "Ziepniekkalna vidusskola * === Reģionālie maršruti === No 2009. gada 1. janvāra "Rīgas satiksme" neapkalpo vietējās nozīmes reģionālos autobusu maršrutus: 826., 827., 829., 830., 831., 835., 843., 844., 852., 859. un 991. {| class="wikitable" |+ |Nr. |Reģionālie maršruti |- |826 |Rīga — Vangaži |- |827 |Rīga — Saurieši |- |829 |Rīga — Ropāži |- |830 |Rīga — Juglas iecirknis |- |831 |Rīga — Kākciems |- |835 |Rīga — Upeslejas apkalpos |- |843 |Rīga — Ķekava |- |844 |Rīga — Ķekava |} Līdz ar to no 2009. gada 1. janvāra 853. autobusu maršruts tika pārdēvēts par 55. autobusu maršrutu, 863. autobusu maršruts — par 43. autobusu maršrutu, bet 10. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Jaunmārupei. == Autobusu parki == [[File:6. autobusu parks Kleistu ielā.jpg|thumb|255px|6. autobusu parks Kleistu ielā]] [[File:7. autobusu parks Vestienas ielā.jpg|thumb|255px|7. autobusu parks Vestienas ielā]] === 6. autobusu parks — "Imanta" === * Adrese: Kleistu iela 28, [[Rīga]] ([[Imanta]]) * Apkalpo maršrutus: [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], [[35. autobusu maršruts (Rīga)|35]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56 ,]] [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57,]] [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59]] === 7. autobusu parks — "Tālava" === * Adrese: Vestienas iela 35, [[Rīga]] ([[Dārzciems]]) * Apkalpo maršrutus: [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]], [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]], [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] un [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]]. == Bijušo RPPU "Imanta" un RPPU "Tālava" apkalpotie maršruti == === RPPU "Imanta" === * Adrese: Kleistu iela 28, Rīga (Imanta) * Apkalpoja maršrutus (2002—2004): [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]], [[3E. autobusu maršruts (Rīga)|3E]], [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]], [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]], [[13A. autobusu maršruts (Rīga)|13A]], [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]], [[17. autobusu maršruts (Rīga)|17E]], [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]], [[22A. autobusa maršruts (Rīga)|22A]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]], [[36A. autobusu maršruts (Rīga)|36A]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]], 37E, [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]], 38A, 38B, [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40]], [[40A. autobusu maršruts (Rīga)|40A]], [[40E. autobusu maršruts (Rīga)|40E]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]], 47E, [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]], 53E, 7715, 7716. === RPPU "Tālava" === * Adrese: Vestienas iela 35, Rīga (Dārzciems) * Apkalpoja maršrutus (2001—2004): [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]], [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]], 5E, [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]], 6A, [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]], 15A, 15B, 15D, [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]], 18A, [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19]], 19A, [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]], [[24a. autobusu maršruts (Rīga)|24A]], 24E, [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]], 32E, [[33. autobusu maršruts (Rīga)|33]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]], 52A, 105, 826, 829, 959, 991, 863, 859, 854, 853, 852, 844, 843, 840, 837, 853, 831, 830, 829, 827, 831. == Attēli == <gallery> Dārziņi, konečná stanice.jpg|Autobusu pietura "Dārziņi" Rigas Satiksme-Abrenes iela.jpg|"[[Rīgas Satiksme]]s" autobusu galapunkts [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielā]] Dārziņi, konečná.jpg|Galapunkts [[Dārziņi|Dārziņos]] </gallery> == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|3RI3NDtOrtw|Autobusi Rīgā}} {{Sabiedriskais transports Rīga|Autobuss=[[11T. autobusa maršruts (Rīgā)]]}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā| ]] 7w52g419r0nekr5o4yr82km93b4c1xd 10 71531 3673196 2808585 2022-08-20T23:06:37Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name=Abavas pietekas |title=[[Abava]]s pietekas | state = {{{state|autocollapse}}} | bodyclass = hlist |group1=Kreisā krasta pietekas |list1= * [[Abavnieku grāvis]] * '''[[Amula]]''' * [[Auziņu grāvis]] * [[Bebrupīte (Abavas pieteka)|Bebrupīte]] * [[Biežupīte]] * [[Dumpju strauts]] * [[Dūņupīte (Abavas pieteka)|Dūņupīte]] * '''[[Imula]]''' * '''[[Īvande (upe)|Īvande]]''' * [[Kaderu valks]] * [[Mazupīte (Abavas pieteka)|Mazupīte]] * [[Olupe]] * [[Ozolupe]] * [[Roja (Abavas pieteka)|Roja]] * [[Rumbiņa]] * [[Rambulis]] * [[Teņņu strauts]] * '''[[Valgale (upe)|Valgale]]''' * [[Vēdzele (Abavas pieteka)|Vēdzele]] * '''[[Viesata]]''' * [[Viņķu grāvis]] * [[Zārvalks]] * [[Žīdu strauts]] |group2=Labā krasta pietekas |list2= * [[Aclejas upe]] * [[Bebrupe (Abavas pieteka)|Bebrupe]] * [[Cūkupīte]] * [[Dārtsmuižas strauts]] * [[Dzelzāmurupe]] * [[Dzirupe]] * [[Jāņukroga grāvis]] * [[Kalešupīte]] * [[Kapu strauts]] * [[Kroja]] * [[Kurzemnieku strauts]] * [[Lašupīte (Abavas pieteka)|Lašupīte]] * [[Līgupe (Abavas pieteka)|Līgupe]] * [[Naglu valks]] * [[Pampju grāvis]] * [[Pūre (upe)|Pūre]] * [[Purmaļu grāvis]] * [[Putnukroga strauts]] * [[Sarkanavots]] * [[Sēržu valks]] * [[Stelba]] * [[Šķērsciema upīte]] * [[Tojātu upīte]] * [[Tukte]] * [[Tūtu grāvis]] * [[Vecabava]] * [[Vecupe (Abavas pieteka)|Vecupe]] * [[Veģupīte]] * '''[[Virbupe]]''' * [[Zvārīte]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Abavas pietekas]] [[Kategorija:Ventas baseina upes]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas upju navigācijas veidnes]]</noinclude> 61byo8ac4cx9eba4mjxtlsbdc3qqtjw 0 76635 3673232 3509897 2022-08-21T00:18:29Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|upi|Rīva|Rīva}} {{Upes infokaste | nosaukums = Rīva | attēls = Rīva pie Apriķu - Gudenieku ceļa.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Rīva pie [[Apriķi|Apriķu]] - [[Gudenieki|Gudenieku]] ceļa | karte = Latvijas upe Riva karte.png | kartes_paraksts = Rīva un [[Vilgāles ezers]]. | kartes_izmērs = | izteka = [[Vilgāles ezers]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Baltijas jūra]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=52 | sāk_plat_s=27 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=21 | sāk_gar_m=47 | sāk_gar_s=53 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=58 | iet_plat_s=50 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=21 | iet_gar_m=20 | iet_gar_s=43 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 53 | iztekas_augstums = 62,2 | ietekas_augstums = | kritums = 66 | caurtece = | gada_notece = 0,07 | baseins = 229,4 | baseins_latvijā = | pietekas = [[Aga (upe)|Aga]], [[Mara (upe)|Mara]] }} '''Rīva''', saukta arī '''Rīve''',<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=69404 |title=Informācija par objektu: Rīva |accessdate={{dat|2016|08|24||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir upe [[Kurzeme]]s rietumu piekrastē. Ietek [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] dienvidos no [[Jūrkalne]]s. Veido šauru baseinu starp [[Saka (upe)|Sakas]] un [[Užava (upe)|Užavas]] baseiniem. Iztek no [[Vilgāles ezers|Vilgāles ezera]] [[Kurmāles pauguraine|Kurmāles paugurainē]]. Vidustece tek pa [[Bandavas pauguraine|Bandavas pauguraini]] un [[Apriķu līdzenums|Apriķu līdzenumu]]. Lejtece mežainajā [[Piemares līdzenums|Piemares līdzenumā]]. Lejpus [[Pievīkas|Pievīkām]] veido līdz pat 10 m dziļu ieleju ar stāvkrastiem. Pēdējā kilometrā kanjonveidīgā gravā (līdz 12 m) izlaužas cauri [[Labrags (Jūrkalnes pagasts)|Labraga]] stāvkrastam uz jūru. Pietekas: labās [[Vilgutiņa]], [[Aga (Rīvas pieteka)|Aga]] (9 km), kreisās [[Bēršupīte]], [[Mara (upe)|Mara]], [[Drabeņu valks]]. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: [[Rīva (ciems)|Rīva]], [[Labrags (Jūrkalnes pagasts)|Labrags]]. Upi šķērso autoceļš [[Autoceļš P111|P111]] un kādreizējā [[dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils]]. Upē atrodas betona dambja paliekas, plānotās papes fabrikas vietā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Jūras piekrastes upes}} [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada upes]] [[Kategorija:Kuldīgas novada upes]] [[Kategorija:Ventspils novada upes]] [[Kategorija:Aizputes novada upes]] [[Kategorija:Pāvilostas novada upes]] [[Kategorija:Rīva (upe)]] tu7q2d4d023s3fvqjst2jtn994wir6p 3673234 3673232 2022-08-21T00:19:27Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|upi|Rīva|Rīva}} {{Upes infokaste | nosaukums = Rīva | attēls = Rīva pie Apriķu - Gudenieku ceļa.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Rīva pie [[Apriķi|Apriķu]] - [[Gudenieki|Gudenieku]] ceļa | karte = Latvijas upe Riva karte.png | kartes_paraksts = Rīva un [[Vilgāles ezers]]. | kartes_izmērs = | izteka = [[Vilgāles ezers]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Baltijas jūra]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=52 | sāk_plat_s=27 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=21 | sāk_gar_m=47 | sāk_gar_s=53 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=58 | iet_plat_s=50 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=21 | iet_gar_m=20 | iet_gar_s=43 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 53 | iztekas_augstums = 62,2 | ietekas_augstums = | kritums = 66 | caurtece = | gada_notece = 0,07 | baseins = 229,4 | baseins_latvijā = | pietekas = [[Aga (Rīvas pieteka)|Aga]], [[Mara (upe)|Mara]] }} '''Rīva''', saukta arī '''Rīve''',<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=69404 |title=Informācija par objektu: Rīva |accessdate={{dat|2016|08|24||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir upe [[Kurzeme]]s rietumu piekrastē. Ietek [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] dienvidos no [[Jūrkalne]]s. Veido šauru baseinu starp [[Saka (upe)|Sakas]] un [[Užava (upe)|Užavas]] baseiniem. Iztek no [[Vilgāles ezers|Vilgāles ezera]] [[Kurmāles pauguraine|Kurmāles paugurainē]]. Vidustece tek pa [[Bandavas pauguraine|Bandavas pauguraini]] un [[Apriķu līdzenums|Apriķu līdzenumu]]. Lejtece mežainajā [[Piemares līdzenums|Piemares līdzenumā]]. Lejpus [[Pievīkas|Pievīkām]] veido līdz pat 10 m dziļu ieleju ar stāvkrastiem. Pēdējā kilometrā kanjonveidīgā gravā (līdz 12 m) izlaužas cauri [[Labrags (Jūrkalnes pagasts)|Labraga]] stāvkrastam uz jūru. Pietekas: labās [[Vilgutiņa]], [[Aga (Rīvas pieteka)|Aga]] (9 km), kreisās [[Bēršupīte]], [[Mara (upe)|Mara]], [[Drabeņu valks]]. Lielākās apdzīvotās vietas krastos: [[Rīva (ciems)|Rīva]], [[Labrags (Jūrkalnes pagasts)|Labrags]]. Upi šķērso autoceļš [[Autoceļš P111|P111]] un kādreizējā [[dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils]]. Upē atrodas betona dambja paliekas, plānotās papes fabrikas vietā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Jūras piekrastes upes}} [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada upes]] [[Kategorija:Kuldīgas novada upes]] [[Kategorija:Ventspils novada upes]] [[Kategorija:Aizputes novada upes]] [[Kategorija:Pāvilostas novada upes]] [[Kategorija:Rīva (upe)]] 1403qld5lwr8q7jf1j79hnjgwdhi74r 0 84427 3673064 3668745 2022-08-20T17:22:27Z 77.219.15.223 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS ''Latvijas Gāze'' | logo = [[Attēls:Latvijas Gaze Logo.svg|275px]] | caption = | imagestyle = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1991. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = [[Aigars Kalvītis]]<br />(valdes priekšsēdētājs) | industry = [[enerģētika]] | products = [[dabasgāze]]s sadale un realizācija | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | value = | owner = ''[[Gazprom]]''<br />''Marguerite Fund''<br />''[[Uniper]]''<br />''[[Itera Latvija]]'' | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|lg.lv}} | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Latvijas Gāze"''' ('''LG''') ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas nodarbojas ar [[dabasgāze]]s importu, sadali un tirdzniecību. Uzņēmuma galvenais birojs ir [[Rīga|Rīgā]]. Dabasgāzes vairumtirdzniecība un pārdošana rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām tiek veikta Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā. Ar dabasgāzes sadali un piegādi gala lietotājiem nodarbojas meitas uzņēmums [[Gaso|AS ''Gaso'']]. AS "Latvijas Gāze" īpašnieki ir ''[[Gazprom]]'' (34,00 %), ''Marguerite Fund'' (28,97 %), ''[[Uniper|Uniper Ruhrgas International GmbH]]'' (18,26 %), ''[[ITERA Latvija]]'' (16,00 %). Pārējie 2,77 % akciju tiek kotēti biržā ''[[Nasdaq Riga]]''.<ref name="delfi 2016.01" /> == Vēsture == 1862. gadā Rīgā sāka darboties mākslīgās gāzes fabrika, kas no [[akmeņogles|akmeņoglēm]] ražoja [[deggāze|deggāzi]] Vecrīgas ielu apgaismošanai. Vēlāk deggāzi sāka izmantot arī gāzdzinējos un mājsaimniecībās. Otro gāzes fabriku Rīgā atklāja 1875. gadā. [[Liepāja|Liepājā]] gāzes fabriku atklāja 1882. gadā.<ref name="Ieskats vēsturē" /> Pēc Otrā pasaules kara 1949. gadā Latvijā sāka izmanot sašķidrināto naftasgāzi, 1961. gadā izveidoja LPSR Ministru Padomes Galveno gazifikācijas parvaldi, kas vēlāk tika reorganizēta par LPSR Valsts gazifikācijas komiteju. 1962. gadā Rīgu sasniedza gāzesvads no [[Dašava]]s Ukrainā, un pirmoreiz sāka izmantot dabasgāzi. 1968. gadā sāka darboties Inčukalna pazemes gāzes krātuve. 1970. gados Ļeņingradas institūtā ''Giprospecgaz'' tika sagatavots Latvijas gāzes apgādes perspektīvais plāns, kas paredzēja jaunu gāzes vadu un kompresora staciju būvi. 1972. gadā atklāja gāzes vadu [[Valdajs]]—[[Pleskava]]—[[Rīga]], kas gāzi saņēma no Vuktilas atradnes Rietumsibīrijā.<ref name="Ieskats vēsturē" /> 1986. gadā pabeidza maģistrālā gāzesvada [[Saurieši]]—[[Ogre]]—[[Jēkabpils]]—[[Daugavpils]] būvniecību. Bija paredzēta arī Dobeles pazemes gāzes krātuves izbūve, bet tas netika realizēts. 1987. gadā LPSR Valsts gazifikācijas komiteju reorganizēja par ražošanas apvienību ''Latvijas Gāze''.<ref name="Ieskats vēsturē" /> 1991. gadā pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s valdība pārņēma savā jurisdikcijā visu Latvijas teritorijā esošo gāzes apgādes infrastruktūru, apvienojot tās valsts firmā ''Latvijas Gāze'' (LG), kas reģistrēta 1991. gada 25. martā. To 1994. gada 31. janvārī pārveidoja par valsts akciju sabiedrību.<ref name="Lursoft LG" /> 1996. gadā uzņēmumu iekļāva privatizējamo objektu sarakstā. No 1997. gada līdz 2002. gadam notika ''Latvijas Gāze'' [[privatizācija]], un par tā akcionāriem kļuva ''E.ON Ruhrgas International AG'', ''AAS American gas express'' un ''SIA ITERA Latvija''. 2014. gada martā ''E.ON Ruhrgas'' paziņoja, ka plāno aiziet no Latvijas tirgus.<ref name="tvnet 2014.04" /> 2016. gada 1. janvārī ''Latvijas Gāze'' akcionāra ''E.ON Ruhrgas International GmbH'' mātes uzņēmums ''[[Uniper|Uniper AG]]'' atdalījās no ''[[E.ON]]'', un ''E.ON Ruhrgas International GmbH'' tika pārdēvēts par ''Uniper Ruhrgas International GmbH''. 2016. gada 28. janvārī ''Uniper Ruhrgas International'' pārdeva 28,97 % ''Latvijas Gāze'' akciju investīciju fondam ''[[Marguerite Fund]]'', kurā piedalās finanšu institūcijas ''Caisse des Depots et Consignations'', ''Cassa Depositi e Prestiti'', [[Eiropas Investīciju banka]], ''Instituto de Credito Oficial'', ''KfW'' un ''PKO Bank Polski''.<ref name="delfi 2016.01" /> 2016. gada 11. februārī [[Saeima]] pieņēma Enerģētikas likuma grozījumus, paredzot tiesības lietotājiem izvēlēties gāzes piegādātāju, tādējādi īstenojot dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošo posmu. Vienīgajam dabasgāzes piegādātājam Latvijā ''Latvijas Gāze'' līdz 2017. gada 3. aprīlim atsevišķā uzņēmumā būtu jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības. Savukārt līdz 2017. gada 31. decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram būtu jābūt juridiski neatkarīgam no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali.<ref name="Saeima 11.02.2016" /> 2016. gada 2. septembrī ''Latvijas Gāze'' akcionāri ārkārtas sapulcē apstiprināja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu komercsabiedrību ''[[Conexus Baltic Grid]]'' un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus. 22. decembrī notika ''Conexus Baltic Grid'' dibināšanas sapulce;<ref name="DB 2016.12.22" /> tas Uzņēmumu reģistrā tika iegrāmatots 2017. gada 2. janvārī. 2017. gada 22. novembrī ''Latvijas Gāze'' dibināja meitas uzņēmumu ''[[Gaso]]'', kam nodeva sadales sistēmas operatora funkcijas.<ref name="DB 2016.11" /> 2017. gadā "Latvijas Gāze" sāka dabasgāzes tirdzniecību Lietuvā un Igaunijā. Pēc [[Somija]]s gāzes tirgus atvēršanas 2020. gada 1. janvārī "Latvijas Gāze" sāka dabasgāzes tirdzniecību Somijā. 2022. gada 8. augustā AS "Latvijas gāze" akcionāru sapulcē tika nolemts gāzes sadales sistēmas operatora ''[[Gaso]]'' kapitāldaļas nodot jaundibināmam uzņēmumam.<ref name="db 2022.08.08" /> == Pārvalde == ''Latvijas Gāze'' pārvaldes institūcijas ir akcionāru sapulce, padome un valde, no kurām augstākā ir akcionāru sapulce. Padome ir uzņēmuma pārraudzības institūcija, kas akcionāru sapulču starplaikos pārstāv akcionāru intereses un uzrauga valdes darbību. Padome sastāv no 11 locekļiem, kurus ievēl uz trīs gadiem. Padomes priekšsēdētājs ir Kirils Seļezņovs, padomes locekļi Juris Savickis, Olivers Gīze, Nikolass Merigo Kuks, Matiass Kolenbahs, Hanss Pēters Florens, Jeļena Mihailova, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Jurijs Ivanovs, Ēriks Atvars.<ref name="Padome" /> Valde pārzina un vada sabiedrības visas lietas, pārstāv sabiedrību un pārvalda sabiedrības mantu atbilstoši Likumiem. Valde izlemj visus ar sabiedrības darbību saistītos jautājumus, kas nav padomes vai akcionāru sapulces kompetencē. Sabiedrības Valdes sastāva ir 5 locekļi, kurus padome ievēl uz trīs gadiem. Valdes priekšsēdētājs ir [[Aigars Kalvītis]], viņa vietnieks Deniss Jemeļjanovs, valdes locekļi Elita Dreimane, un Inga Āboliņa (līdz 2022. gada 12. augustam).<ref name="Valde" /> 2015. gada augustā valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts bijušais [[Latvijas Ministru prezidents]] [[Aigars Kalvītis]]. AS "Latvijas Gāze" meitassabiedrības AS "Gaso" valdē 2022. gadā strādāja viens, savukārt padomē pieci Krievijas pilsoņi. 2022. gada 16. jūnijā [[Saeima]] pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ar ko aizliedza Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām un pilsoņiem būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/aizliedz-krievijas-un-baltkrievijas-juridiskam-personam-butiski-lidzdarboties-latvijas-drosibai-nozimigas-kapitalsabiedribas.a461831/ Aizliedz Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās] lsm.lv 2022. gada 16. jūnijā</ref> == Atbalsta programmas == Uzņēmums iegulda ievērojamus līdzekļus dažādās sporta, zinātnes un kultūras atbalsta programmās. 1997. gadā ''Latvijas Gāze'' kļuva par [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] atbalstītāju un [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas Nacionālās vīriešu basketbola izlases]] ģenerālsponsoru. 2003. gadā tā sāka finansēt gada balvu par mūža ieguldījumu zinātnē, par daudzsološu pieteikumu gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarē, kā arī [[kardioloģija]]s zinātnē. 2004. gadā ''Latvijas Gāze'' ieguva [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālās operas]] patrona nosaukumu, tā piedalījās arī Starptautisko Opermūzikas svētku organizēšanā un atbalstīta arī dažādus starptautiskus mūzikas festivālus un konkursus. Uzņēmums atvēlēja finansējumu arī dažādiem dabas aizsardzības projektiem, tajā skaitā [[Engures ezers|Engures ezera]] dabas parka uzturēšanai un [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] fondam. 2005. gadā LG uzdāvināja jaunu datorklasi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūtam, rīkoja konkursu skolēniem, lai veicinātu bērnu izpratni par dažādām gāzēm, to izmantošanu, drošību. 2006. gadā LG atbalstīja Gaujas Nacionālā parka fonda projektu "Meža dzīvnieku aizsardzība un apsaimniekošana". 2006. gadā LG finansēja Latvijas vīriešu hokeja izlases sagatavošanu dalībai pasaules hokeja čempionātā un olimpiskajās spēlēs, kā arī [[Latvijas Bobsleja federācija]]i sportistu izlasi 2006./2007. gada sezonā. 2006. gadā finansējums tika atvēlēts arī [[Latvijas Motosporta federācija]]s un [[Latvijas Ūdens motosporta federācija]]s mērķu īstenošanai. 2007. gadā LG atbalstīja projektu ''Innovation Circuss'' un atvēlēja līdzekļus stipendiju konkursa uzvarētājiem gāzes un vēdināšanas tehnoloģiju nozarēs un sirds ķirurģijā. Kopš 2008. gada ''Latvijas Gāze'' ir Latvijas Nacionālās sieviešu izlases atbalstītājs. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Ieskats vēsturē">[http://www.lg.lv/uploads/filedir/File/Uznemuma_darbiba/Ieskats%20gazes%20nozares%20vesture%20Latvija%202002.pdf Ieskats gāzes nozares vēsturē Latvijā (2002)]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Lursoft LG">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/latvijas-gaze Latvijas Gāze, Akciju sabiedrība]</ref> <ref name="tvnet 2014.04">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/504714-no_latvijas_gazes_aiziet_nozimigs_akcionars_vieta_gazprom No «Latvijas gāzes» aiziet nozīmīgs akcionārs; vietā «Gazprom»?] Nekā Personīga/TV3, 2014. gada 6. aprīlī</ref> <ref name="Padome">[http://www.lg.lv/?id=95&lang=lat Padome]</ref> <ref name="Valde">[http://www.lg.lv/?id=96&lang=lat Valde]</ref> <ref name="delfi 2016.01">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/vacu-investors-pardod-latvijas-gazes-akcijas.d?id=46998321 Vācu investors pārdod 'Latvijas Gāzes' akcijas] LETA, 29.01.2016</ref> <ref name="DB 2016.12.22">[http://www.db.lv/razosana/energetika/nodibinats-dabasgazes-parvades-un-uzglabasanas-sistemas-operators-conexus-baltic-grid-458033 Nodibināts dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Conexus Baltic Grid] LETA, 2016. gada 22. decembris</ref> <ref name="Saeima 11.02.2016">[http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24405-saeima-nosaka-gazes-tirgus-atversanas-principus Saeima nosaka gāzes tirgus atvēršanas principus] Saeima, 11.02.2016.</ref> <ref name="DB 2016.11">[http://www.db.lv/ekonomika/energetika/par-gaso-valdes-priekssedetaju-iecelta-petersone-godmane-469103 Par Gaso valdes priekšsēdētāju iecelta Pētersone-Godmane] Žanete Hāka, 2017. gada 22. novembris</ref> <ref name="db 2022.08.08">[https://www.db.lv/zinas/lg-uznemumu-gaso-nodos-jaundibinama-kompanijai-508740 LG uzņēmumu Gaso nodos jaundibināmai kompānijai] LETA, 08.08.2022</ref> }} == Ārējās saites == * [https://lg.lv AS "Latvijas Gāze" vietne] {{NASDAQ OMX Riga}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Latvijas Gāze}} [[Kategorija:Latvijas Gāze| ]] [[Kategorija:Nasdaq Riga biržā kotētie uzņēmumi]] 31xb4aolwgo6dy0ldo1j82h1rjo6hxb 3673065 3673064 2022-08-20T17:24:12Z Edis 27633 Atcēlu [[Special:Contributions/77.219.15.223|77.219.15.223]] ([[User talk:77.219.15.223|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3673064 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS ''Latvijas Gāze'' | logo = [[Attēls:Latvijas Gaze Logo.svg|275px]] | caption = | imagestyle = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1991. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = [[Aigars Kalvītis]]<br />(valdes priekšsēdētājs) | industry = [[enerģētika]] | products = [[dabasgāze]]s sadale un realizācija | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | value = | owner = ''[[Gazprom]]''<br />''Marguerite Fund''<br />''[[Uniper]]''<br />''[[Itera Latvija]]'' | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|lg.lv}} | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "Latvijas Gāze"''' ('''LG''') ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas nodarbojas ar [[dabasgāze]]s importu, sadali un tirdzniecību. Uzņēmuma galvenais birojs ir [[Rīga|Rīgā]]. Dabasgāzes vairumtirdzniecība un pārdošana rūpnieciskajiem un komerciālajiem klientiem, kā arī mājsaimniecībām tiek veikta Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā. Ar dabasgāzes sadali un piegādi gala lietotājiem nodarbojas meitas uzņēmums [[Gaso|AS ''Gaso'']]. AS "Latvijas Gāze" īpašnieki ir ''[[Gazprom]]'' (34,00 %), ''Marguerite Fund'' (28,97 %), ''[[Uniper|Uniper Ruhrgas International GmbH]]'' (18,26 %), ''[[ITERA Latvija]]'' (16,00 %). Pārējie 2,77 % akciju tiek kotēti biržā ''[[Nasdaq Riga]]''.<ref name="delfi 2016.01" /> == Vēsture == 1862. gadā Rīgā sāka darboties mākslīgās gāzes fabrika, kas no [[akmeņogles|akmeņoglēm]] ražoja [[deggāze|deggāzi]] Vecrīgas ielu apgaismošanai. Vēlāk deggāzi sāka izmantot arī gāzdzinējos un mājsaimniecībās. Otro gāzes fabriku Rīgā atklāja 1875. gadā. [[Liepāja|Liepājā]] gāzes fabriku atklāja 1882. gadā.<ref name="Ieskats vēsturē" /> Pēc Otrā pasaules kara 1949. gadā Latvijā sāka izmanot sašķidrināto naftasgāzi, 1961. gadā izveidoja LPSR Ministru Padomes Galveno gazifikācijas parvaldi, kas vēlāk tika reorganizēta par LPSR Valsts gazifikācijas komiteju. 1962. gadā Rīgu sasniedza gāzesvads no [[Dašava]]s Ukrainā, un pirmoreiz sāka izmantot dabasgāzi. 1968. gadā sāka darboties Inčukalna pazemes gāzes krātuve. 1970. gados Ļeņingradas institūtā ''Giprospecgaz'' tika sagatavots Latvijas gāzes apgādes perspektīvais plāns, kas paredzēja jaunu gāzes vadu un kompresora staciju būvi. 1972. gadā atklāja gāzes vadu [[Valdajs]]—[[Pleskava]]—[[Rīga]], kas gāzi saņēma no Vuktilas atradnes Rietumsibīrijā.<ref name="Ieskats vēsturē" /> 1986. gadā pabeidza maģistrālā gāzesvada [[Saurieši]]—[[Ogre]]—[[Jēkabpils]]—[[Daugavpils]] būvniecību. Bija paredzēta arī Dobeles pazemes gāzes krātuves izbūve, bet tas netika realizēts. 1987. gadā LPSR Valsts gazifikācijas komiteju reorganizēja par ražošanas apvienību ''Latvijas Gāze''.<ref name="Ieskats vēsturē" /> 1991. gadā pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s valdība pārņēma savā jurisdikcijā visu Latvijas teritorijā esošo gāzes apgādes infrastruktūru, apvienojot tās valsts firmā ''Latvijas Gāze'' (LG), kas reģistrēta 1991. gada 25. martā. To 1994. gada 31. janvārī pārveidoja par valsts akciju sabiedrību.<ref name="Lursoft LG" /> 1996. gadā uzņēmumu iekļāva privatizējamo objektu sarakstā. No 1997. gada līdz 2002. gadam notika ''Latvijas Gāze'' [[privatizācija]], un par tā akcionāriem kļuva ''E.ON Ruhrgas International AG'', ''AAS Gazprom'' un ''SIA ITERA Latvija''. 2014. gada martā ''E.ON Ruhrgas'' paziņoja, ka plāno aiziet no Latvijas tirgus.<ref name="tvnet 2014.04" /> 2016. gada 1. janvārī ''Latvijas Gāze'' akcionāra ''E.ON Ruhrgas International GmbH'' mātes uzņēmums ''[[Uniper|Uniper AG]]'' atdalījās no ''[[E.ON]]'', un ''E.ON Ruhrgas International GmbH'' tika pārdēvēts par ''Uniper Ruhrgas International GmbH''. 2016. gada 28. janvārī ''Uniper Ruhrgas International'' pārdeva 28,97 % ''Latvijas Gāze'' akciju investīciju fondam ''[[Marguerite Fund]]'', kurā piedalās finanšu institūcijas ''Caisse des Depots et Consignations'', ''Cassa Depositi e Prestiti'', [[Eiropas Investīciju banka]], ''Instituto de Credito Oficial'', ''KfW'' un ''PKO Bank Polski''.<ref name="delfi 2016.01" /> 2016. gada 11. februārī [[Saeima]] pieņēma Enerģētikas likuma grozījumus, paredzot tiesības lietotājiem izvēlēties gāzes piegādātāju, tādējādi īstenojot dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošo posmu. Vienīgajam dabasgāzes piegādātājam Latvijā ''Latvijas Gāze'' līdz 2017. gada 3. aprīlim atsevišķā uzņēmumā būtu jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības. Savukārt līdz 2017. gada 31. decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram būtu jābūt juridiski neatkarīgam no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali.<ref name="Saeima 11.02.2016" /> 2016. gada 2. septembrī ''Latvijas Gāze'' akcionāri ārkārtas sapulcē apstiprināja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu komercsabiedrību ''[[Conexus Baltic Grid]]'' un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus. 22. decembrī notika ''Conexus Baltic Grid'' dibināšanas sapulce;<ref name="DB 2016.12.22" /> tas Uzņēmumu reģistrā tika iegrāmatots 2017. gada 2. janvārī. 2017. gada 22. novembrī ''Latvijas Gāze'' dibināja meitas uzņēmumu ''[[Gaso]]'', kam nodeva sadales sistēmas operatora funkcijas.<ref name="DB 2016.11" /> 2017. gadā "Latvijas Gāze" sāka dabasgāzes tirdzniecību Lietuvā un Igaunijā. Pēc [[Somija]]s gāzes tirgus atvēršanas 2020. gada 1. janvārī "Latvijas Gāze" sāka dabasgāzes tirdzniecību Somijā. 2022. gada 8. augustā AS "Latvijas gāze" akcionāru sapulcē tika nolemts gāzes sadales sistēmas operatora ''[[Gaso]]'' kapitāldaļas nodot jaundibināmam uzņēmumam.<ref name="db 2022.08.08" /> == Pārvalde == ''Latvijas Gāze'' pārvaldes institūcijas ir akcionāru sapulce, padome un valde, no kurām augstākā ir akcionāru sapulce. Padome ir uzņēmuma pārraudzības institūcija, kas akcionāru sapulču starplaikos pārstāv akcionāru intereses un uzrauga valdes darbību. Padome sastāv no 11 locekļiem, kurus ievēl uz trīs gadiem. Padomes priekšsēdētājs ir Kirils Seļezņovs, padomes locekļi Juris Savickis, Olivers Gīze, Nikolass Merigo Kuks, Matiass Kolenbahs, Hanss Pēters Florens, Jeļena Mihailova, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Jurijs Ivanovs, Ēriks Atvars.<ref name="Padome" /> Valde pārzina un vada sabiedrības visas lietas, pārstāv sabiedrību un pārvalda sabiedrības mantu atbilstoši Likumiem. Valde izlemj visus ar sabiedrības darbību saistītos jautājumus, kas nav padomes vai akcionāru sapulces kompetencē. Sabiedrības Valdes sastāva ir 5 locekļi, kurus padome ievēl uz trīs gadiem. Valdes priekšsēdētājs ir [[Aigars Kalvītis]], viņa vietnieks Deniss Jemeļjanovs, valdes locekļi Elita Dreimane, un Inga Āboliņa (līdz 2022. gada 12. augustam).<ref name="Valde" /> 2015. gada augustā valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts bijušais [[Latvijas Ministru prezidents]] [[Aigars Kalvītis]]. AS "Latvijas Gāze" meitassabiedrības AS "Gaso" valdē 2022. gadā strādāja viens, savukārt padomē pieci Krievijas pilsoņi. 2022. gada 16. jūnijā [[Saeima]] pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ar ko aizliedza Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām un pilsoņiem būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/aizliedz-krievijas-un-baltkrievijas-juridiskam-personam-butiski-lidzdarboties-latvijas-drosibai-nozimigas-kapitalsabiedribas.a461831/ Aizliedz Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās] lsm.lv 2022. gada 16. jūnijā</ref> == Atbalsta programmas == Uzņēmums iegulda ievērojamus līdzekļus dažādās sporta, zinātnes un kultūras atbalsta programmās. 1997. gadā ''Latvijas Gāze'' kļuva par [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] atbalstītāju un [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas Nacionālās vīriešu basketbola izlases]] ģenerālsponsoru. 2003. gadā tā sāka finansēt gada balvu par mūža ieguldījumu zinātnē, par daudzsološu pieteikumu gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarē, kā arī [[kardioloģija]]s zinātnē. 2004. gadā ''Latvijas Gāze'' ieguva [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālās operas]] patrona nosaukumu, tā piedalījās arī Starptautisko Opermūzikas svētku organizēšanā un atbalstīta arī dažādus starptautiskus mūzikas festivālus un konkursus. Uzņēmums atvēlēja finansējumu arī dažādiem dabas aizsardzības projektiem, tajā skaitā [[Engures ezers|Engures ezera]] dabas parka uzturēšanai un [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] fondam. 2005. gadā LG uzdāvināja jaunu datorklasi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūtam, rīkoja konkursu skolēniem, lai veicinātu bērnu izpratni par dažādām gāzēm, to izmantošanu, drošību. 2006. gadā LG atbalstīja Gaujas Nacionālā parka fonda projektu "Meža dzīvnieku aizsardzība un apsaimniekošana". 2006. gadā LG finansēja Latvijas vīriešu hokeja izlases sagatavošanu dalībai pasaules hokeja čempionātā un olimpiskajās spēlēs, kā arī [[Latvijas Bobsleja federācija]]i sportistu izlasi 2006./2007. gada sezonā. 2006. gadā finansējums tika atvēlēts arī [[Latvijas Motosporta federācija]]s un [[Latvijas Ūdens motosporta federācija]]s mērķu īstenošanai. 2007. gadā LG atbalstīja projektu ''Innovation Circuss'' un atvēlēja līdzekļus stipendiju konkursa uzvarētājiem gāzes un vēdināšanas tehnoloģiju nozarēs un sirds ķirurģijā. Kopš 2008. gada ''Latvijas Gāze'' ir Latvijas Nacionālās sieviešu izlases atbalstītājs. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Ieskats vēsturē">[http://www.lg.lv/uploads/filedir/File/Uznemuma_darbiba/Ieskats%20gazes%20nozares%20vesture%20Latvija%202002.pdf Ieskats gāzes nozares vēsturē Latvijā (2002)]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Lursoft LG">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/latvijas-gaze Latvijas Gāze, Akciju sabiedrība]</ref> <ref name="tvnet 2014.04">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/504714-no_latvijas_gazes_aiziet_nozimigs_akcionars_vieta_gazprom No «Latvijas gāzes» aiziet nozīmīgs akcionārs; vietā «Gazprom»?] Nekā Personīga/TV3, 2014. gada 6. aprīlī</ref> <ref name="Padome">[http://www.lg.lv/?id=95&lang=lat Padome]</ref> <ref name="Valde">[http://www.lg.lv/?id=96&lang=lat Valde]</ref> <ref name="delfi 2016.01">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/vacu-investors-pardod-latvijas-gazes-akcijas.d?id=46998321 Vācu investors pārdod 'Latvijas Gāzes' akcijas] LETA, 29.01.2016</ref> <ref name="DB 2016.12.22">[http://www.db.lv/razosana/energetika/nodibinats-dabasgazes-parvades-un-uzglabasanas-sistemas-operators-conexus-baltic-grid-458033 Nodibināts dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators Conexus Baltic Grid] LETA, 2016. gada 22. decembris</ref> <ref name="Saeima 11.02.2016">[http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24405-saeima-nosaka-gazes-tirgus-atversanas-principus Saeima nosaka gāzes tirgus atvēršanas principus] Saeima, 11.02.2016.</ref> <ref name="DB 2016.11">[http://www.db.lv/ekonomika/energetika/par-gaso-valdes-priekssedetaju-iecelta-petersone-godmane-469103 Par Gaso valdes priekšsēdētāju iecelta Pētersone-Godmane] Žanete Hāka, 2017. gada 22. novembris</ref> <ref name="db 2022.08.08">[https://www.db.lv/zinas/lg-uznemumu-gaso-nodos-jaundibinama-kompanijai-508740 LG uzņēmumu Gaso nodos jaundibināmai kompānijai] LETA, 08.08.2022</ref> }} == Ārējās saites == * [https://lg.lv AS "Latvijas Gāze" vietne] {{NASDAQ OMX Riga}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Latvijas Gāze}} [[Kategorija:Latvijas Gāze| ]] [[Kategorija:Nasdaq Riga biržā kotētie uzņēmumi]] ggdyf5y71bjtf71wvzgsm73vnwm7fb1 0 85890 3673190 3472584 2022-08-20T22:57:29Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20220820)) #IABot (v2.0.9) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] wikitext text/x-wiki '''Topoloģiska telpa''' ir [[matemātiska struktūra]], kurā iespējams formāli definēt tādus jēdzienus kā [[konverģence]], [[sakarīga telpa|sakarīgums]] un [[nepārtraukta funkcija|nepārtrauktība]]. Topoloģiskas telpas jēdziens caurvij gandrīz katru mūsdienu [[matemātika]]s nozari. It īpaši tās tiek pētītas matemātikas nozarē, ko sauc par [[topoloģija|topoloģiju]]. Topoloģiska telpa ir ļoti vispārīgs un abstrakts jēdziens — to apraksta tikai trīs [[aksioma]]s. Gandrīz visas matemātikā lietotās telpas, piemēram, [[Hilberta telpa]], ir topoloģiskas telpas speciāls gadījums.<ref>{{Atsauce | first1=Teodors | last1=Cīrulis | first2=Dace | last2=Cīrule | title=Funkcionālanalīze | url=http://rex.izm.gov.lv/liis/prog/macmat.nsf/10d216d8b8f0cb4dc22565820056266e/a68f70207b9ee0c6c2256af8003e248e!OpenDocument }}{{Novecojusi saite}}, liis.lv.</ref> == Definīcija == [[Attēls:Topological space examples.svg|thumb|right|200px|Pirmās četras apakškopu saimes veido topoloģiju pār kopu {1,2,3}, bet pēdējās divas neveido. Kreisajā pusē esošā kopu saime nav topoloģa, jo tā nesatur kopu {2} un {3} apvienojumu {2,3}, bet labajā pusē esošā saime nesatur kopu {1,2} un {2,3} šķēlumu {2}.]] '''Topoloģiska telpa''' ir [[kortežs|sakārtots pāris]] (''X'',''T''), kur ''X'' ir patvaļīga [[kopa]] un ''T'' ir kopas ''X'' apakškopu saime, kurai piemīt šādas īpašības: # ''T'' satur [[tukšā kopa|tukšo kopu]] <math>\varnothing</math> un ''X''; # jebkura skaita kopas ''T'' elementu [[apvienojums (kopu teorija)|apvienojums]] arī pieder kopai ''T''; # jebkura ''galīga'' skaita kopas ''T'' elementu [[šķēlums (kopu teorija)|šķēlums]] arī pieder kopai ''T''. === Terminoloģija === Kopu ''T'' sauc par '''topoloģiju''' pār kopu ''X''. Kopas ''X'' elementus parasti sauc par ''punktiem'', lai gan tie var būt patvaļīgi matemātiski objekti, piemēram, [[funkcija]]s (atbilstošo telpu sauc par ''funkciju telpu''). Kopai ''T'' piederošās kopas sauc par '''[[vaļēja kopa|vaļējām kopām]]'''. Vaļējas kopas [[papildinājums (kopu teorija)|papildinājumu]] (kopā ''X'') sauc par '''[[slēgta kopa|slēgtu kopu]]'''. Apzīmējumi "vaļējs" un "slēgts" var būt maldinoši. Piemēram, nav taisnība, ka jebkura kopa ir vai nu vaļēja vai slēgta — pusvaļējs intervāls [0,1) nav ne slēgts ne vaļējs [[reāls skaitlis|reālo skaitļu]] kopā '''R''' ar standarta topoloģiju. Līdzīgi, kopa var vienlaicīgi būt gan slēgta, gan vaļēja. Piemēram, diskrētajā topoloģijā (skatīt piemēru zemāk) visas kopas ir gan vaļējas, gan slēgtas. Angliski šādas kopas sauc par ''[[:en:clopen set|clopen sets]]'' (no {{val-en|[[:en:closed|closed]]}} un ''[[:en:open|open]]''). === Piemēri === # (''X'', ''T''), kur ''X'' = {1, 2, 3, 4} un ''T'' = {<math>\varnothing</math>, {1, 2, 3, 4}}. Topoloģija ''T'' ir mazākā iespējamā topoloģija pār kopu ''X'', jo jebkurai topoloģijai ir jāsatur tukšā kopa <math>\varnothing</math> un ''X''. Topoloģiju ''T'' = {<math>\varnothing</math>, ''X''} sauc par ''triviālo topoloģiju'' pār ''X''. # (''X'', ''T''), kur ''X'' = {1, 2, 3, 4} un ''T'' = {<math>\varnothing</math>, {2}, {1,2}, {2,3}, {1, 2, 3}, {1, 2, 3, 4}}. # (''X'', ''T''), kur ''X'' = {1, 2, 3} un ''T'' = {<math>\varnothing</math>, {1}, {2}, {3}, {1, 2}, {1, 3}, {2, 3}, {1, 2, 3}}. Topoloģija ''T'' ir lielākā iespējamā topoloģija pār kopu ''X'', jo tā satur visas kopas ''X'' apakškopas. Šādu topoloģiju sauc par ''diskrēto topoloģiju''. # (''X'', ''T''), kur ''X'' = '''Z''' ([[vesels skaitlis|veselie skaitļi]]) un ''T'' satur kopu '''Z''' un visas tās [[galīga kopa|galīgās apakškopas]] ''nav'' topoloģija, jo, apvienojot visas galīga izmēra '''Z''' apakškopas, kas nesatur skaitli 0, iegūst bezgalīgu kopu, kas nav '''Z'''. == Skatīt arī == * [[T0 telpa]] * [[T1 telpa]] * [[Hausdorfa telpa|T2 jeb Hausdorfa telpa]] * [[T3 telpa]] == Papildu literatūra == * Armstrong, M. A.; ''Basic Topology'', Springer; 1st edition (May 1, 1997). {{ISBN|0-387-90839-0}}. * Bredon, Glen E., ''Topology and Geometry'' (Graduate Texts in Mathematics), Springer; 1st edition (October 17, 1997). {{ISBN|0-387-97926-3}}. * Bourbaki, Nicolas; ''Elements of Mathematics: General Topology'', Addison-Wesley (1966). * Čech, Eduard; ''Point Sets'', Academic Press (1969). * Fulton, William, ''Algebraic Topology'', (Graduate Texts in Mathematics), Springer; 1st edition (September 5, 1997). {{ISBN|0-387-94327-7}}. * Lipschutz, Seymour; ''Schaum's Outline of General Topology'', McGraw-Hill; 1st edition (June 1, 1968). {{ISBN|0-07-037988-2}}. * Munkres, James; ''Topology'', Prentice Hall; 2nd edition (December 28, 1999). {{ISBN|0-13-181629-2}}. * Runde, Volker; ''A Taste of Topology (Universitext)'', Springer; 1st edition (July 6, 2005). {{ISBN|0-387-25790-X}}. * Steen, Lynn A. and Seebach, J. Arthur Jr.; ''Counterexamples in Topology'', Holt, Rinehart and Winston (1970). {{ISBN|0-03-079485-4}}. * {{Grāmatas atsauce | author=Willard, Stephen | title=General Topology | url=https://archive.org/details/generaltopology0000will | publisher=Dover Publications | year=2004 | isbn=0-486-43479-6}}. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/TopologicalSpace.html Topological Space], MathWorld. * [http://planetmath.org/encyclopedia/TopologicalSpace.html Topological space] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090316115424/http://planetmath.org/encyclopedia/TopologicalSpace.html |date={{dat|2009|03|16||bez}} }}, PlanetMath. {{Matemātika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Topoloģija]] fuzhn8ho777onctxouxzspvrice0jmt 0 86079 3673251 3672953 2022-08-21T01:23:49Z Pirags 3757 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Infobox organization | name = Latvijas Zinātņu akadēmija | full_name = | native_name = <!-- organization's name in its local language --> | native_name_lang = <!-- required ISO 639-1 code of the above native language --> | logo = | logo_size = | logo_alt = | logo_caption = | image = | image_size = | alt = <!-- see [[WP:ALT]] --> | caption = | map = <!-- map image --> | map_size = <!-- defaults to 250px --> | map_alt = | map_caption = | map2 = <!-- 2nd map image, if required --> | map2_size = | map2_alt = | map2_caption = | abbreviation = | nickname = | pronounce = | pronounce ref = | pronounce comment = | pronounce 2 = | named_after = | motto = | predecessor = | merged = <!-- any other organization(s) which it was merged into --> | successor = | formation = {{dat|1946|2|14}} | founder = <!-- or |founders = --> | founding_location = | dissolved = <!-- or |defunct = --><!-- use {{end date and age|YYYY|MM|DD}} --> | merger = <!-- other organizations (if any) merged with, to constitute the new organization --> | type = <!-- e.g., [[Nonprofit organization|Nonprofit]], [[Non-governmental organization|NGO]], etc. --> | tax_id = <!-- or |vat_id = (for European organizations) --> | registration_id = <!-- for non-profits --> | status = <!-- legal status or description (company, charity, foundation, etc.) --> | purpose = <!-- or |focus = --><!-- humanitarian, activism, peacekeeping, etc. --> | professional_title = <!-- for professional associations --> | headquarters = Rīgā, Akadēmijas laukumā 1 | location_city = | location_country = | location_city2 = | location_country2 = | addnl_location_city = | addnl_location_country = | addnl_location_city2 = | addnl_location_country2 = | coordinates = {{coord|56|56|36|N|24|07|19|E|display=inline,title|region:LV-RIX_type:landmark_source:dewiki}} | origins = | region_served = <!-- or |area_served = or |region = --> | products = <!-- or |product = --> | services = | methods = <!-- or |method = --> | fields = <!-- or |field = --> | membership = <!-- number of members --> | membership_year = <!-- year to which membership numbers/data apply --> | language = <!-- or |languages = --><!-- any official language or languages used --> | owner = <!-- or |owners = --> | sec_gen = <!-- or |gen_sec for General Secretary --> | leader_title = Prezidents | leader_name = [[Ivars Kalviņš]] | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | leader_title4 = | leader_name4 = | board_of_directors = | key_people = | main_organ = <!-- or |publication = --><!-- organization's principal body (assembly, committee, board, etc.) or publication --> | parent_organization = <!-- or |parent_organisation = --> | subsidiaries = | secessions = | affiliations = | budget = | budget_year = | revenue = | revenue_year = | disbursements = | expenses = | expenses_year = | endowment = | endowment_year = | funding = <!-- source of funding e.g. for "think tanks" --> | staff = | staff_year = | volunteers = | volunteers_year = | students = | students_year = | awards = | website = {{URL|https://www.lza.lv/}} | remarks = | formerly = <!-- or |former_name = --> | footnotes = | bodystyle = }} [[Attēls:LatvianAcademySciences_1.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka]] '''Latvijas Zinātņu akadēmija''', abreviatūra '''LZA''' ({{val|la|Academia Scientiarum Latviensis}}; līdz 1990. gadam — '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmija'''), ir 1946. gada 14. februārī dibināta nacionālas nozīmes nevalstiska zinātniska institūcija, kura apvieno vairāk nekā 300 [[Latvijas Republika]]s un pasaules zinātniekus [[Dabaszinātnes|dabaszinātņu]], [[Inženierija|inženierzinātņu]], [[Sociālās zinātnes|sociālo]] un [[Humanitārās zinātnes|humanitāro zinātņu]] jomā, kuras darbību finansē un atbalsta valsts. Atrodas [[Rīga|Rīgā]], Akadēmijas laukumā 1, [[Zinātņu akadēmijas augstceltne|Zinātņu akadēmijas augstceltnē]]. Kopš 1992. gada 14. februāra Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas kā zinātnieku korporācija saskaņā ar savu jaunizstrādāto Hartu un Statūtiem. Akadēmijas Hartu 1997. gada 23. janvārī apstiprināja [[Latvijas Republikas Saeima]]. Latvijas Zinātņu akadēmija pārstāv Latviju [[Starptautiskā Zinātnes padome|Starptautiskajā Zinātnes padomē]] (''ISC'') un [[Eiropas akadēmiju asociācija|Eiropas akadēmiju asociācijā]] (''ALLEA''). Kā noteikts LZA Hartas preambulā: “Latvijas Zinātņu akadēmija veicina zinātņu attīstību, veic zinātniskus pētījumus. Tā gādā, lai apzinātu, pētītu, izkoptu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules zinātnei un kultūrai ir devusi un spēj dot Latvija un latviešu tauta: nacionālo kultūru, valodu, folkloru, literatūru, sociālo un saimniecisko pieredzi. Tā pētī un saglabā Rīgas un Latvijas novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulē”. == LZA sastāvs == {{galvenais|LZA īstenais loceklis}} [[Attēls:LatvianAcademySciences_2.JPG|thumb|200px|Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas centrālā fasāde]] LZA sastāvā ir paredzēti [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|100 īstenie locekļi]] (ievēl līdz 70 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļi|50 korespondētājlocekļi]] (ievēl līdz 65 gadu vecumam), [[Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļi|50 goda locekļi]], [[Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļi|100 ārzemju locekļi]]. LZA sastāvā darbojas Ārzemju locekļu nodaļa [[Ņujorka|Ņujorkā]], kuru vada tautsaimniecības profesors N. Balabkins. '''Pārvalde:''' * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Uzraudzības padome]] ** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valde]] *** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs]] **** [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts]] '''Nodaļas:''' * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnikas zinātņu nodaļa]] * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļa]] * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa]] * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un mežu zinātnes nodaļa]] * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes un Tehnoloģijas Pētniecības Centrs]] * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija]] * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas programmu centrs]] * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts emeritēto zinātnieku padome]] * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju locekļu nodaļa]] * Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltnes direkcija == LZA darbība == LZA darbības galvenie veidi ir ZA sēdes un pilnsapulces, akadēmiskie priekšlasījumi un darbs ZA zinātņu nodaļās, sniedzot konsultācijas un ekspertīzes, izvērtējot zinātnes virzienus un izstrādājot nacionālās zinātniskās programmas, rīkojot zinātniskās diskusijas, piešķirot LZA Lielo medaļu un vārdbalvas, augstskolu studentu prēmijas, goda doktora grādus, uzturot sakarus ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām u.tml. LZA sēžu tematika liecina, ka galveno uzmanību pievērš visaktuālākajām Latvijas zinātnes un kultūras problēmām (kultūras mantojuma pētniecība un tā saglabāšana; Latvijas iedzīvotāji un vide medicīniski bioloģiskā skatījumā; vietējo resursu izmantošana Latvijas rūpniecības attīstībā; folklora mūsdienu kultūras situācijā; Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis; jaunās informācijas tehnoloģijas un Latvijas bibliotēku attīstības perspektīvas; Rīgas attīstības plāna projekts; [[Letonika]]s programma. Zinātniski organizatoriskajā aspektā LZA aktīvi piedalās Latvijas zinātnes virzienu izvērtēšanā, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbībā, kā arī ar zinātni saistīto likumprojektu izvērtēšanā un papildināšanā. === LZA izdevumi === * Latvijas Zinātņu akadēmijas žurnāls "Zinātņu akadēmijas vēstis" (no 1961. gada līdz 1990. gadam "Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis"). * Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" (ISSN 1407-1479) === LZA balvas un stipendijas === Pie Akadēmijas tradīcijām pieder vairāki apbalvojumi. No 1993. gada augstākais apbalvojums ir [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]], ko saņēmuši izcili, tostarp ārzemju zinātnieki, kuri devuši būtisku pienesumu Latvijai. Akadēmijas piešķir arī dažādas izcilu zinātnieku vārdos nosauktas balvas: [[Gustavs Vanags|Gustava Vanaga]], [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]], [[Edgars Siliņš|Edgara Siliņa]] medaļas un citas. LZA ir kopīgas balvas ar firmām ITERA Latvija, Latvijas Gāze, Latvenergo. Nozīmīgāko balvu uzskaitījums: * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]] * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku balva]] * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas F.Candera balva inženierijā un mehānikā]] * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Ludviga un Māra Jansonu balva]] * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Grindex” gada balva]] * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS „Aldaris” zinātnieku balva]] * [[Eižena Āriņa balva]] * [[Valtera Capa balva]] == Vēsture == 1918. gadā izveidojoties [[Latvijas Republika]]i, savas Zinātņu akadēmijas dibināšana netika īstenota, kaut arī šo ideju presē aktīvi apsprieda jau pirmajos Latvijas neatkarības gados un zinātnieki veica daudz priekšdarbu ZA organizēšanai. Vēlāk ZA ideju arī [[Saeima|Saeimā]] dedzīgi aizstāvēja tautsaimnieks prof. [[Kārlis Balodis]] un filozofs prof. [[Pēteris Zālīte]]. 1927. gadā ZA izveidošanas ideju atbalstīja arī toreizējais izglītības ministrs [[sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]] [[Rainis]], taču sabiedrības un politiķu attieksme bija noraidoša, par svarīgākiem uzskatot ieguldījumus praktiskās dzīves sfērās. 1945. gada jūlijā [[Latvijas PSR|LPSR]] vadītāji [[Vilis Lācis]] un [[Jānis Kalnbērziņš]] lūdza [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Tautas komisāru padome]]i atļaut organizēt '''Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju'''. 1945. gada 4. novembrī tika pieņemts PSRS Tautas komisāru padomes lēmums № 2824, 15. novembrī Rīgā notika Latvijas zinātnieku apspriede par ZA izveidošanas un struktūras principiem. 1946. gada 7. februārī V. Lācis parakstīja Latvijas PSR TKP lēmumu par Latvijas PSR ZA dibināšanu. Akadēmijas organizēšanu vadīja toreizējais Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs (analogs amats mūsdienu ārlietu ministram) [[Pēteris Valeskalns]]. Tika daļēji apstiprinātas pirmo Latvijas PSR ZA locekļu kandidatūras (12-15 cilvēku), tos pēc tam vēl sijāja un galīgi apstiprināja [[LK(b)P]] CK birojs. Trīspadsmit pirmie ZA īstenie locekļi (akadēmiķi) bija zināmas Latvijas zinātnes autoritātes: valodnieks [[Jānis Endzelīns|J. Endzelīns]], purvu pētnieks [[Pēteris Nomals|P. Nomals]], mežzinātnieks [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|A. Kalniņš]], ārsts [[Pauls Stradiņš|P. Stradiņš]], mikrobiologs [[Augusts Kirhenšteins|A. Kirhenšteins]], arhitekti [[Artūrs Krūmiņš|A. Krūmiņš]] un [[Ernests Štālbergs|E. Štālbergs]], lauksaimniecības zinātnieks [[Paulis Lejiņš|P. Lejiņš]], rakstnieks un literatūrzinātnieks [[Andrejs Upīts|A. Upīts]], kuriem tika pievienoti vēl vairāki no PSRS iebraukušie latviešu izcelsmes zinātnieki: [[Jānis Peive|J. Peive]], [[Aleksandrs Šmits|A. Šmits]], [[Matvejs Kadeks|M. Kadeks]], [[Pēteris Valeskalns|P. Valeskalns]].<ref>No lielākās starpkaru perioda zinātnieku organizācijas — [[Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija]]s — locekļiem LPSR ZA iesaistījās tikai divi: J. Endzelīns un P. Nomals. Visi pārējie bija vai nu laikā starp 1940. un 1946. gadu miruši, deportēti 1941. gadā, vai arī emigrējuši.</ref> Komunistiskās partijas biedri no 13 pirmajiem akadēmiķiem bija pieci (M. Kadeks, A. Kirhenšteins, J. Peive, A. Upīts, P. Valeskalns; vēlāk iestājās arī A. Šmits), pārējie bija bezpartijiski, daži no viņiem pat pirmskara [[studentu korporācijas]] filistri (P. Lejiņš, A. Krūmiņš, J. Endzelīns, P. Stradiņš, E. Štālbergs, arī pirmais goda loceklis [[Fricis Blumbahs|F.Blumbahs]]). Par ZA pirmo prezidentu ievēlēja lopkopības un ganību speciālistu Pauli Lejiņu. 1946. gada 14. februārī Ministru padomes ēkā Brīvības ielā notika pirmā jaundibinātās ZA pilnsapulce, kurā piedalījās visi 13 akadēmiķi un 3 korespondētājlocekļi (14. februāri pieņem par LZA dibināšanas dienu). Jaunā Latvijas PSR ZA, kaut arī pēc saviem statūtiem gluži neatkarīga, lielā mērā veidojas pēc PSRS ZA parauga kā augstākā zinātnes administrēšanas struktūra Latvijā ar plašu pētniecisku institūtu asociāciju. Taču akadēmija savā sastāvā bez institūtiem, protams, ietvēra arī elites zinātniekus kā korporācijā. Zinātnieku atlase un ievēlēšana par akadēmijas locekļiem ritēja pēc padomju nomenklatūras veidošanas principiem — ar Kompartijas CK un Maskavas kolēģu ziņu, — tādēļ ZA locekļu vidū bija gan īsti zinātnieki, arī ar starptautisku reputāciju, gan arī no zinātnes patālu stāvoši administratori kā [[Arvīds Pelše|A. Pelše]] un [[Jānis Bumbiers|J. Bumbiers]]. 1949.-1950. gados Latvijas PSR ZA personālu skāra politisko represiju vilnis. [[LK(b)P]] CK biroja sēdē 1950. gada 23. maijā asi kritizēja Zinātņu akadēmiju par pētījumu sīkajām tēmām un, galvenais, par kadru piesārņošanu ar "buržuāziskiem speciālistiem". Publicētā 1950. gada 2. augusta LPSR ZA atskaitei pievienots «Saskaņā ar Latvijas PSR K(b)P CK komisijas un LPSR Zinātņu akadēmijas partijas aktīva lēmumu no darba LPSR Zinātņu akadēmijā atbrīvoto personu saraksts". Šajā sarakstā LPSR ZA struktūrvienībās un aspirantūrā uzskaitīti 59 štata darbinieki un 6 līgumdarbinieki — tās nebija ne pirmās, ne pēdējās politiskās tīrīšanas, bet gan plašākās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |title=Strods H. LPSR Zinātņu akadēmijas politiskā "tīrīšana" 1950. gadā. // Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 1999 Nr.2, 112.-124. lpp. |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090709021841/http://vip.latnet.lv/LPRA/tirisana_1950.htm |archivedate={{dat|2009|07|09||bez}} }}</ref> Saprotams, šādas politiskās "ģenerāltīrīšanas" ietekmēja ne tikai Latvijas zinātnes attīstību, bet arī visas kultūras un inteliģences stāvokli. Līdz pat 1991. gadam LZA ar saviem institūtiem bija tā, kas galvenokārt reprezentēja zinātnes stāvokli Latvijai. Vairumu starptautiski citēto publikāciju (2/3) 1970.-1980. gados deva LZA institūti.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |title=Stradiņš J. Zinātne Rīgā 800 gados. — Referāts Otrā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē Rīgā 2001. gada 14. augustā |access-date={{dat|2009|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071213163142/http://www.lvzs.lv/lat/plzk_materiali/stradins_ref_zinatneRiga800.htm |archivedate={{dat|2007|12|13||bez}} }}</ref> Šajos gados gūti nenoliedzami panākumi, īpaši dabas un eksakto zinātņu jomā. Pēc P. Lejiņa LZA vadīja [[Kārlis Plaude]], [[Aleksandrs Mālmeisters]] un [[Bruno Puriņš]] (kura laikā akadēmija sasniedza vislielāko darbinieku skaitu — 8090 personas 1988. gada janvārī). Šie pētījumi un arī daudzie plaša vēriena zinātniskie kongresi, simpoziji, konferences, kas Rīgā rīkoti kopš 1940. gadu beigām, cēluši pilsētas reputāciju un pazīstamību zinātnes aprindās ne tikai bijušajā PSRS, bet arī plašākā pasaulē. Rīga kļuvusi pazīstama arī kā zinātnisku saietu pilsēta. LZA institūtu darbinieku lielākā daļa (1975. gadā — 69,2%) bija [[latvieši]], tā tas bija arī vairumā Rīgas augstskolu, tādēļ arī šajā laikā Rīgā turpināja veidoties latviešu zinātniskā sabiedrība, kaut gan lietvedības valoda [[pārkrievošana]]s dēļ bija [[krievu valoda]], vairumā disciplīnu arī publikācijas un zinātniskie pasākumi galvenokārt bija krievu valodā (mazā mērā arī internacionālajā [[Angļu valoda|angļu valodā]]).<ref name="autogenerated1" /> [[Atmodas kustība]]s laikā 1989.-1990. gadā sabiedrībā pacēlās balsis par „vecās“ Latvijas PSR ZA likvidēšanu un kādas jaunas, „nacionālas“ Latvijas Zinātņu akadēmijas izveidošanu, kuras locekļus izvirzītu pēc zinātnieku vidū veiktas socioloģiskas aptaujas, ievērojot arī lojalitāti pret atjaunoto Latvijas valsti. [[Jānis Lielpēteris|Jāņa Lielpētera]] vadītajā LZA pārveidoja tās locekļu sastāvu: ievēlēja jaunus LZA īstenos un korespondētājlocekļus, bet izcilākos nacionālās kultūras darbiniekus, arī [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] zinātnes pārstāvjus ievēlēja par LZA goda locekļiem un LZA ārzemju locekļiem. Par LZA goda locekļiem kļuva [[Mārtiņš Zīverts]], [[Anšlavs Eglītis]], [[Andrejs Eglītis]], [[Edgars Dunsdorfs]], [[Ēvalds Valters]], [[Magda Štaudingera-Voita]], [[Kristaps Juris Keggi]], [[Miervaldis Birze]], [[Vizma Belševica]], [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]], [[Haralds Biezais]], [[Jānis Graudonis]] u.c. Tika iedibinātas LZA balvas un LZA Lielā medaļa. LZA kļuva par Starptautiskās Zinātņu apvienības komitejas (ICSU) locekli. === LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūti<ref>Mūsdienās LZA vairs nav pētniecisko institūtu — ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s vai arī [[Universitāte|universitāšu]] pārziņā. Taču LZA turpina sadarboties gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām.</ref> === * Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Zootehnikas un zoohigiēnas institūts (7.02.1946.-12.05.1956.<ref>Laiks, kad attiecīgais institūts ietilpa LPSR ZA sastāvā — daudzas no šīm zinātniski pētnieciskajām iestādēm turpināja pastāvēt, tikai ar izmaiņām nosaukumā un piesaistītas citām pārvaldes struktūrām.</ref>) * [[LU Latvijas Vēstures institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un materiālās kultūras institūts]] * Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts (1945—1955) * Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūts (27.10.1980.-12.06.1991.)/ [[Filozofijas un socioloģijas institūts]] (12.06.1991.-1994.) * [[LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūts]] (7.02.1946.-1950.) * Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas [[Bioloģijas institūts]] (1951.-1997.), tagad [[LU Bioloģijas institūts]] * [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts]] * Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts (07.02.1946.-15.03.1990.) * [[Latviešu valodas institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts]] (7.02.1946.-24.08.1990.) * Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Meliorācijas institūts (7.02.1946.-1956.) * Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūts (7.02.1946.-1963) * Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūts (7.02.1946.-1964.) * Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Automātikas un mehānikas institūts (1956—1963) *[[Elektronikas un datorzinātņu institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts]] * Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Fizikas un Matemātikas institūts (1946—1950) / [[Fizikas institūts]] (1950—1997)<ref name="fi">{{tīmekļa atsauce|url=http://ipul.lv/main/index_lat.html?nav=About_lv|title=Latvijas Universitātes Fizikas institūts|publisher=ipul.lv}}</ref> * Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskais institūts * [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūts]] * [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūts]] * Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūts (7.02.1946.-1955) * Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts (7.02.1946.-1952)/ Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūts (1952—1966) * Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Uztures institūts (7.02.1946.-1950.) * [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru Mehānikas Institūts]] '''Citas zinātniskās iestādes:''' * Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mikroelementu bioloģiskās ietekmes uz augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem problēmas izpētes zinātniskā padome * Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka (tagad ''[[Latvijas Akadēmiskā bibliotēka]]'') * Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Jāņa Misiņa bibliotēka * Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas botāniskais dārzs (1956. — no 1992. gada ''[[Nacionālais botāniskais dārzs|Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs]]''). * LPSR Zinātņu akadēmijas Tautas kinostudija '''LPSR ZA preses izdevumi un izdevniecības:''' * Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls "Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis" (1961—1990) * Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls "Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis. Ķīmijas sērija." (1961.-1990. — pēc tam "[[Latvijas Ķīmijas Žurnāls]]") * Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls ''Магнитная Гидродинамика'' (1965.-1999. — pēc tam ''[[Magnetohydrodynamics (žurnāls)|Magnetohydrodynamics]]'')<ref name="fi" /> * Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta biļetens * Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls “Latvijas zinātnieks” * Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorijas ilustrēts populārzinātnisks gadalaiku izdevums "[[Zvaigžņotā Debess]]" (pirmais numurs iznācis 1958. gadā) * Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība * Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība "Zinātne" === LPSR ZA balvas un stipendijas === * Latvijas PSR ZA Gustava Vanaga prēmija == Literatūra == * Stradiņš J.; Krikštopaitis J.A.; Sīlivasks K. Baltijas valstu Zinātņu akadēmijas: ģenēze, veidošanās, sadarbība (Veltījums LZA 50 gadu dibināšanas atcerei) // Latvijas ZA Vēstis. A daļa. 1996. gada, 50 (1), 25-29 1996. gada, XVIII * Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmijas 50 gadi. 1. daļa: Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības (aut. E. Zālīte). // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1999. gads, Nr2, 156.-161. lpp. * Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības. — Zinātne: Rīga, 1998. — 711 lpp. {{ISBN|5-7966-1179-8}} == Atsauces un paskaidrojumi == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200512064238/http://www.lza.lv/ Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapa] * [http://www.lv.lv/?menu=lvplus&type=doc&id=128721 Sproģis A. Pretrunīgās vēstures gaiteņos. // Latvijas Vēstnesis, Nr.30 (58) Trešdiena, 2006. gada 22. februāris]{{Novecojusi saite}} * [http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910312v.htm Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 12. marta sēdes stenogramma — dizkusija par LZA] * [https://web.archive.org/web/20081230161539/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=475&Itemid=213 “Latvijas zinātnieks” pirms 50 gadiem. // Zinātnes Vēstnesis — 2008.gada 22.decembris] * [http://www.vesture.eu/index.php/Rīgas_Latviešu_biedrības_Zinību_komisija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija — Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmija| ]] [[Kategorija:Akadēmijas Latvijā]] [[Kategorija:Nacionālās akadēmijas]] fg8fbgbazubmeowyq7zjpkwo5gxwh5x 0 86437 3673354 3646112 2022-08-21T09:04:51Z Kikos 3705 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Viktorijas sala |attēls = Muskox 09-28.06.98.jpg |attēla paraksts = Muskusvērši Viktorijas salā |attēla izmērs = |vietas karte = Victoria Island, Canada.svg |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |arhipelāgs = |latd=71|latm=0|lats=0|latNS=N |longd=110|longm=0|longs=0|longEW=W |platība = 217 291 |garums = 600 |platums = 500 |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = 655 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}}<br />{{CA-NT}} |iedzīvotāji = 2168 |iedzīvotāju gads = 2021 |blīvums = 0,01 |pamatiedzīvotāji = [[inuiti]] |valsts lielpilsēta = [[Kembridžbeja]] |piezīme = }} '''Viktorijas sala''' ({{val-en|Victoria Island}}), arī '''Kitlineka''' ({{val|ikt|Kitlineq}}) vai '''Kīlinika''' ({{val|iu|ᑮᓕᓂᖅ}}, ''Kiiliniq''),<ref>[http://ihti.ca/eng/place-names/images/Map-WhereWeLiveTravel-1636px.jpg Nunavut, Where we Live and Travel]</ref> ir liela sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā [[Kanāda|Kanādā]]. Lielākā daļa ietilpst [[Nunavuta]]s teritorijā, ziemeļrietumu daļa — [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijās]]. Sala nosaukta [[Lielbritānija]]s karalienes (1867-1901) [[Viktorija (Lielbritānija)|Viktorijas]] vārdā. Sala aizņem 217 291 km² lielu platību (nedaudz lielāka par [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]). Uz salas ir daudz ezeru. Pēc platības sala ir otrajā vietā Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (aiz [[Bafina Zeme]]s) un astotajā vietā pasaulē. Bargā [[klimats|klimata]] dēļ uz salas dzīvo tikai apmēram 2200 iedzīvotāju. Divas vienīgās pastāvīgi apdzīvotās vietas ir [[Kembridžbeja]] (Ikaluktūtiaka) un [[Ulukaktoka]] (Holmena). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] 7b9dcowzsthgf30rylcb7ebq081pljy 3673355 3673354 2022-08-21T09:06:20Z Kikos 3705 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Viktorijas sala |attēls = Muskox 09-28.06.98.jpg |attēla paraksts = Muskusvērši Viktorijas salā |attēla izmērs = |vietas karte = Victoria Island, Canada.svg |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |arhipelāgs = |latd=71|latm=0|lats=0|latNS=N |longd=110|longm=0|longs=0|longEW=W |platība = 217 291 |garums = 600 |platums = 500 |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = 655 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}}<br />{{CA-NT}} |iedzīvotāji = 2168 |iedzīvotāju gads = 2021 |blīvums = 0,01 |pamatiedzīvotāji = [[inuiti]] |valsts lielpilsēta = [[Kembridžbeja]] |piezīme = }} '''Viktorijas sala''' ({{val-en|Victoria Island}}), arī '''Kitlineka''' ({{val|ikt|Kitlineq}}) vai '''Kīlinika''' ({{val|iu|ᑮᓕᓂᖅ}}, ''Kiiliniq''),<ref>[http://ihti.ca/eng/place-names/images/Map-WhereWeLiveTravel-1636px.jpg Nunavut, Where we Live and Travel]</ref> ir liela sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā [[Kanāda|Kanādā]]. Lielākā daļa ietilpst [[Nunavuta]]s teritorijā, ziemeļrietumu daļa — [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijās]]. Sala nosaukta [[Lielbritānija]]s karalienes (1867-1901) [[Viktorija (Lielbritānija)|Viktorijas]] vārdā. Sala aizņem 217 291 km² lielu platību (nedaudz lielāka par [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]). Uz salas ir daudz ezeru. Pēc platības sala ir otrajā vietā Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (aiz [[Bafina Zeme]]s) un astotajā vietā pasaulē. Bargā [[klimats|klimata]] dēļ uz salas dzīvo tikai apmēram 2200 iedzīvotāju. Divas vienīgās pastāvīgi apdzīvotās vietas ir [[Kembridžbeja]] (Ikaluktūtiaka) un [[Ulukhaktūka]] (Holmena). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] 405y27ynf274f4k0s4yl97a2i82a5hr 0 87679 3673292 3671460 2022-08-21T06:31:07Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Pasaules čempionāts hokejā junioriem | aktuāla_sezona = | logo = | pikseļi = | sports = [[Hokejs]] | dibin = [[1974]] - neoficiāli<br />[[1977]] - oficiāli | komandas = 10 | valsts = | čempions = {{ih|CAN}} (19. tituls) | mlapa = https://www.iihf.com/ }} '''Pasaules čempionāts hokejā juioriem''' ir ikgadējs [[hokejs|hokeja]] turnīrs, kurā spēlē vienīgi hokejisti, kas jaunāki par divdesmit gadu vecumu un ko rīko [[Starptautiskā Ledus Hokeja Federācija]]. Tas parasti norisināsies [[decembris|decembra]] otrajā pusē. Atšķirībā no [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta pieaugušajiem]], junioru čempionāta augstākajā divīzijā spēlē vien desmit komandas. == Medaļas == === Neoficiālie turnīri === {| class="wikitable" border=1 cellspacing=2 cellpadding=2 width=80% |- bgcolor="#efefef" align=left !Gads !Zelts !Sudrabs !Bronza !Norises vieta |- |1974||{{ih|URS}}||{{ih|FIN}}||{{ih|CAN}}||[[Sanktpēterburga]] |- |1975||{{ih|URS}}||{{ih|CAN}}||{{ih|SWE}}||[[Vinipega]] |- |1976||{{ih|URS}}||{{ih|CAN}}||{{ih|TCH}}||[[Tampere]] |} === Oficiālie turnīri === {| class="wikitable" border=1 cellspacing=2 cellpadding=2 width=80% |- bgcolor="#efefef" align=left !Gads !Zelts !Sudrabs !Bronza !Norises vieta |- |1977||{{ih|URS}}||{{ih|CAN}}||{{ih|TCH}}||[[Banska Bistrica]]/[[Zvolena]] |- |1978||{{ih|URS}}||{{ih|SWE}}||{{ih|CAN}}||[[Monreāla]] |- |1979||{{ih|URS}}||{{ih|TCH}}||{{ih|SWE}}||[[Kārlstade]] |- |1980||{{ih|URS}}||{{ih|FIN}}||{{ih|SWE}}||[[Helsinki]] |- |1981||{{ih|CAN}}||{{ih|FIN}}||{{ih|URS}}||[[Fisene]] |- |1982||{{ih|SWE}}||{{ih|TCH}}||{{ih|FIN}}||[[Minesota]] |- |1983||{{ih|URS}}||{{ih|TCH}}||{{ih|CAN}}||[[Sanktpēterburga]] |- |1984||{{ih|URS}}||{{ih|FIN}}||{{ih|TCH}}||[[Noršēpinga]]/[[Nīšēpinga]] |- |1985||{{ih|CAN}}||{{ih|TCH}}||{{ih|URS}}||[[Helsinki]]/[[Turku]] |- |1986||{{ih|URS}}||{{ih|CAN}}||{{ih|USA}}||[[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltona]] |- |1987||{{ih|FIN}}||{{ih|TCH}}||{{ih|SWE}}||[[Pještjani]] |- |1988||{{ih|CAN}}||{{ih|URS}}||{{ih|FIN}}||[[Maskava]] |- |1989||{{ih|URS}}||{{ih|SWE}}||{{ih|TCH}}||[[Ankoridža]] |- |1990||{{ih|CAN}}||{{ih|URS}}||{{ih|TCH}}||[[Helsinki]]/[[Turku]] |- |1991||{{ih|CAN}}||{{ih|URS}}||{{ih|TCH}}||[[Saskatūna]] |- |1992||{{ih|CIS}}||{{ih|SWE}}||{{ih|USA}}||[[Fisene]]/[[Kaufbeirene]] |- |1993||{{ih|CAN}}||{{ih|SWE}}||{{ih|TCH}}||[[Jēvle]] |- |1994||{{ih|CAN}}||{{ih|SWE}}||{{ih|RUS}}||[[Ostrava]]/[[Frīdekmīsteka]] |- |1995||{{ih|CAN}}||{{ih|RUS}}||{{ih|SWE}}||[[Reddīra]] |- |1996||{{ih|CAN}}||{{ih|SWE}}||{{ih|RUS}}||[[Bostona]] |- |1997||{{ih|CAN}}||{{ih|USA}}||{{ih|RUS}}||[[Ženēva]]/[[Morža]] |- |1998||{{ih|FIN}}||{{ih|RUS}}||{{ih|SUI}}||[[Helsinki]]/[[Hemēnlinna]] |- |1999||{{ih|RUS}}||{{ih|CAN}}||{{ih|SVK}}||[[Vinipega]] |- |[[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2000]]||{{ih|CZE}}||{{ih|RUS}}||{{ih|CAN}}||[[Šellefteo]]/[[Ūmeo]] |- |[[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2001]]||{{ih|CZE}}||{{ih|FIN}}||{{ih|CAN}}||[[Maskava]]/[[Podoļska]] |- |[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2002]]||{{ih|RUS}}||{{ih|CAN}}||{{ih|FIN}}||[[Pardubice]]/[[Hradeckrālove]] |- |[[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2003]]||{{ih|RUS}}||{{ih|CAN}}||{{ih|FIN}}||[[Helifeksa]]/[[Sidneja (Kanāda)|Sidneja]] |- |[[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2004]]||{{ih|USA}}||{{ih|CAN}}||{{ih|FIN}}||[[Helsinki]]/[[Hemēnlinna]] |- |[[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2005]]||{{ih|CAN}}||{{ih|RUS}}||{{ih|CZE}}||[[Grandforksa]]/[[Tīfriverfolsa]] |- |[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2006]]||{{ih|CAN}}||{{ih|RUS}}||{{ih|FIN}}||[[Vankūvera]]/[[Kelouna]]/[[Kamlūpsa]] |- |[[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2007]]||{{ih|CAN}}||{{ih|RUS}}||{{ih|USA}}||[[Leksanda]]/[[Mūra (pilsēta)|Mūra]] |- |[[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2008]]||{{ih|CAN}}||{{ih|SWE}}||{{ih|RUS}}||[[Pardubice]]/[[Libereca]] |- |[[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2009]]||{{ih|CAN}}||{{ih|SWE}}||{{ih|RUS}}||[[Otava]] |- |[[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2010]]||{{ih|USA}}||{{ih|CAN}}||{{ih|SWE}}||[[Saskatūna]]/[[Ridžaina]] |- |[[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2011]]||{{ih|RUS}}||{{ih|CAN}}||{{ih|USA}}||[[Bufalo]] |- |[[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2012]]||{{ih|SWE}}||{{ih|RUS}}||{{ih|CAN}}||[[Edmontona]]/[[Kalgari]] |- |[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]]||{{ih|USA}}||{{ih|SWE}}||{{ih|RUS}}||[[Ufa]] |- |[[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2014]]||{{ih|FIN}}||{{ih|SWE}}||{{ih|RUS}}||[[Malme]] |- |[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2015]]||{{ih|CAN}}||{{ih|RUS}}||{{ih|SVK}}||[[Toronto]]/[[Monreāla]] |- |[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2016]]||{{ih|FIN}}||{{ih|RUS}}||{{ih|USA}}||[[Helsinki]] |- |[[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2017]]||{{ih|USA}}||{{ih|CAN}}||{{ih|FIN}}||[[Monreāla]]/[[Toronto]] |- |[[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2018]]||{{ih|CAN}}||{{ih|SWE}}||{{ih|USA}}||[[Bufalo]] |- |[[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2019]]||{{ih|FIN}}||{{ih|USA}}||{{ih|RUS}}||[[Vankūvera]] |- |[[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2020]]||{{ih|CAN}}||{{ih|RUS}}||{{ih|SWE}}||[[Ostrava]]/[[Tržineca]] |- |[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2021]]||{{ih|USA}}||{{ih|CAN}}||{{ih|FIN}}||[[Edmontona]] |- |[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022]]||||||||[[Edmontona]] |} == Skatīt arī == * [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]] * [[Pasaules čempionāts hokejā]] {{hokejs-stub}} {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem|*]] tt1ssbg5t5kwge3pfffa0o2bfj6qys0 10 88607 3673017 3672449 2022-08-20T15:05:32Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Sabiedriskais transports Rīga |title = [[Sabiedriskais transports Rīgā]] |image = [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|40px|center]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|expanded}}} | group1 = [[Autobusu satiksme Rīgā|Autobuss]] | list1 = * [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]] * [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] * [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] * [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]] * [[5T. autobusu maršruts|5T]] * [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] * [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] * [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] * [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] * [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] * [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] * [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T]] * [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] * [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] * [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] * [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] * [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] * [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] * [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] * [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] * [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] * [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] * [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] * [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] * [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] * [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] * [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] * [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] * [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] * [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] * [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] * [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] * [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] * [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] * [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] * [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] * [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] * [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] * [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] * [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] * [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] * [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] * [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] * [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] * [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] * [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] * [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] * [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59]] * [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | group2 = [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Trolejbuss]] | list2 = * [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] * [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] * [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] * [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] * [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] * [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] * [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] * [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] * [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] * [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] * [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] * [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] * [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31]] | group3 = [[Tramvaju satiksme Rīgā|Tramvajs]] | list3 = * [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] * [[2. tramvaju maršruts (Rīga)|2]] * [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] * [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] * [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | group4 = [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Mikroautobuss]] | list4 = * [[300. mikroautobusu maršruts (Rīga)|300]] * [[203. mikroautobusu maršruts (Rīga)|303]] * [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309]] * [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|314]] * [[316. mikroautobusu maršruts (Rīga)|316]] * [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|333]] * [[336. mikroautobusu maršruts (Rīga)|336]] * [[341. mikroautobusu maršruts (Rīga)|341]] * [[322. mikroautobusu maršruts (Rīga)|322]] * [[346. mikroautobusu maršruts (Rīga)|346]] * [[363. mikroautobusu maršruts (Rīga)|363]] * [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370]] * [[371. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371]] | group6 = Citi | list6 = * [[Rīgas metropolitēns|<span style="color:grey;">Metro</span>]] * [[Ūdensceļu satiksme Rīgā|<span style="color:grey;">Ūdensceļu satiksme</span>]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> ar4jwr70mesmgmyppivo15hhyzb5how 3673018 3673017 2022-08-20T15:06:07Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Sabiedriskais transports Rīga |title = [[Sabiedriskais transports Rīgā]] |image = [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|40px|center]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|expanded}}} | group1 = [[Autobusu satiksme Rīgā|Autobuss]] | list1 = * [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]] * [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] * [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] * [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]] * [[5T. autobusu maršruts|5T]] * [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] * [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] * [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] * [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] * [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] * [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] * [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T]] * [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] * [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] * [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] * [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] * [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] * [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] * [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] * [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] * [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] * [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] * [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] * [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] * [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] * [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] * [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] * [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] * [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] * [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] * [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] * [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] * [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] * [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] * [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] * [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] * [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] * [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] * [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] * [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] * [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] * [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] * [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] * [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] * [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] * [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] * [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] * [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59]] * [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | group2 = [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Trolejbuss]] | list2 = * [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] * [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] * [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] * [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] * [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] * [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] * [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] * [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] * [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] * [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] * [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] * [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | group3 = [[Tramvaju satiksme Rīgā|Tramvajs]] | list3 = * [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] * [[2. tramvaju maršruts (Rīga)|2]] * [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] * [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] * [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | group4 = [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Mikroautobuss]] | list4 = * [[300. mikroautobusu maršruts (Rīga)|300]] * [[203. mikroautobusu maršruts (Rīga)|303]] * [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309]] * [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|314]] * [[316. mikroautobusu maršruts (Rīga)|316]] * [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|333]] * [[336. mikroautobusu maršruts (Rīga)|336]] * [[341. mikroautobusu maršruts (Rīga)|341]] * [[322. mikroautobusu maršruts (Rīga)|322]] * [[346. mikroautobusu maršruts (Rīga)|346]] * [[363. mikroautobusu maršruts (Rīga)|363]] * [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370]] * [[371. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371]] | group6 = Citi | list6 = * [[Rīgas metropolitēns|<span style="color:grey;">Metro</span>]] * [[Ūdensceļu satiksme Rīgā|<span style="color:grey;">Ūdensceļu satiksme</span>]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> hlaeixlhsmd6pxmbxfdfsbhbbvsp5h1 3673021 3673018 2022-08-20T15:11:11Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Sabiedriskais transports Rīga |title = [[Sabiedriskais transports Rīgā]] |image = [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|40px|center]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|expanded}}} | group1 = [[Autobusu satiksme Rīgā|Autobuss]] | list1 = * [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]] * [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] * [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] * [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]] * [[5T. autobusu maršruts|5T]] * [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] * [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] * [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] * [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] * [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] * [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] * [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T]] * [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] * [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] * [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] * [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] * [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] * [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] * [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] * [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] * [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] * [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] * [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] * [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] * [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] * [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] * [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] * [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] * [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] * [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] * [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] * [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] * [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] * [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] * [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] * [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] * [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] * [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] * [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] * [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] * [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] * [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] * [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] * [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] * [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] * [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] * [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] * [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59]] * [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | group2 = [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Trolejbuss]] | list2 = * [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] * [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] * [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] * [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] * [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] * [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] * [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] * [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] * [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] * [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20]] * [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] * [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] * [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | group3 = [[Tramvaju satiksme Rīgā|Tramvajs]] | list3 = * [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] * [[2. tramvaju maršruts (Rīga)|2]] * [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] * [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] * [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | group4 = [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Mikroautobuss]] | list4 = * [[300. mikroautobusu maršruts (Rīga)|300]] * [[203. mikroautobusu maršruts (Rīga)|303]] * [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309]] * [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|314]] * [[316. mikroautobusu maršruts (Rīga)|316]] * [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|333]] * [[336. mikroautobusu maršruts (Rīga)|336]] * [[341. mikroautobusu maršruts (Rīga)|341]] * [[322. mikroautobusu maršruts (Rīga)|322]] * [[346. mikroautobusu maršruts (Rīga)|346]] * [[363. mikroautobusu maršruts (Rīga)|363]] * [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370]] * [[371. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371]] | group6 = Citi | list6 = * [[Rīgas metropolitēns|<span style="color:grey;">Metro</span>]] * [[Ūdensceļu satiksme Rīgā|<span style="color:grey;">Ūdensceļu satiksme</span>]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> 85claccoyo5z3ojg6p3yfmd0o7zuzvz 3673031 3673021 2022-08-20T15:34:13Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Sabiedriskais transports Rīga |title = [[Sabiedriskais transports Rīgā]] |image = [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|40px|center]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|expanded}}} | group1 = [[Autobusu satiksme Rīgā|Autobuss]] | list1 = * [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]] * [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] * [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] * [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]] * [[5T. autobusu maršruts|5T]] * [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] * [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] * [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] * [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] * [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] * [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] * [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T]] * [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] * [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] * [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] * [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] * [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] * [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] * [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] * [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] * [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] * [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] * [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] * [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] * [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] * [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] * [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] * [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] * [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] * [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] * [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] * [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] * [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] * [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] * [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] * [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] * [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] * [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] * [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] * [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] * [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] * [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] * [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] * [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] * [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] * [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] * [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] * [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59]] * [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | group2 = [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Trolejbuss]] | list2 = * [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] * [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] * [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] * [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] * [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] * [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] * [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] * [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] * [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] * [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20]] * [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] * [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] * [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] * [[31. trolejbusu maršruts (Rīgā)|31]] * [[34. trolejbusu maršruts (Rīgā)|34]] | group3 = [[Tramvaju satiksme Rīgā|Tramvajs]] | list3 = * [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] * [[2. tramvaju maršruts (Rīga)|2]] * [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] * [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] * [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | group4 = [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Mikroautobuss]] | list4 = * [[300. mikroautobusu maršruts (Rīga)|300]] * [[203. mikroautobusu maršruts (Rīga)|303]] * [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309]] * [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|314]] * [[316. mikroautobusu maršruts (Rīga)|316]] * [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|333]] * [[336. mikroautobusu maršruts (Rīga)|336]] * [[341. mikroautobusu maršruts (Rīga)|341]] * [[322. mikroautobusu maršruts (Rīga)|322]] * [[346. mikroautobusu maršruts (Rīga)|346]] * [[363. mikroautobusu maršruts (Rīga)|363]] * [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370]] * [[371. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371]] | group6 = Citi | list6 = * [[Rīgas metropolitēns|<span style="color:grey;">Metro</span>]] * [[Ūdensceļu satiksme Rīgā|<span style="color:grey;">Ūdensceļu satiksme</span>]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> jxbzmklhfjukegweaqypc141xdtytqc 3673050 3673031 2022-08-20T16:21:46Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Sabiedriskais transports Rīga |title = [[Sabiedriskais transports Rīgā]] |image = [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|40px|center]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|expanded}}} | group1 = [[Autobusu satiksme Rīgā|Autobuss]] | list1 = * [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]] * [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] * [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] * [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]] * [[5T. autobusu maršruts|5T]] * [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] * [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] * [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] * [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] * [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] * [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] * [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T]] * [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] * [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] * [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] * [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] * [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] * [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] * [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] * [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] * [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] * [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] * [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] * [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] * [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] * [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] * [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] * [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] * [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] * [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] * [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] * [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] * [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] * [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] * [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] * [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] * [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] * [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] * [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] * [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] * [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] * [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] * [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] * [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] * [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] * [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] * [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] * [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59]] * [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | group2 = [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Trolejbuss]] | list2 = * [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] * [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] * [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] * [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] * [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] * [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] * [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] * [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] * [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] * [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20]] * [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] * [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] * [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] * [[31. trolejbusu maršruts (Rīgā)|31]] * [[34. trolejbusu maršruts (Rīgā)|34]] * [[35. trolejbusu maršruts (Rīgā)|35]] | group3 = [[Tramvaju satiksme Rīgā|Tramvajs]] | list3 = * [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] * [[2. tramvaju maršruts (Rīga)|2]] * [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] * [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] * [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | group4 = [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Mikroautobuss]] | list4 = * [[300. mikroautobusu maršruts (Rīga)|300]] * [[203. mikroautobusu maršruts (Rīga)|303]] * [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309]] * [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|314]] * [[316. mikroautobusu maršruts (Rīga)|316]] * [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|333]] * [[336. mikroautobusu maršruts (Rīga)|336]] * [[341. mikroautobusu maršruts (Rīga)|341]] * [[322. mikroautobusu maršruts (Rīga)|322]] * [[346. mikroautobusu maršruts (Rīga)|346]] * [[363. mikroautobusu maršruts (Rīga)|363]] * [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370]] * [[371. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371]] | group6 = Citi | list6 = * [[Rīgas metropolitēns|<span style="color:grey;">Metro</span>]] * [[Ūdensceļu satiksme Rīgā|<span style="color:grey;">Ūdensceļu satiksme</span>]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> 1t6e7wudrp93rnc68aowvva5wnzc1ry 3673051 3673050 2022-08-20T16:22:11Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Sabiedriskais transports Rīga |title = [[Sabiedriskais transports Rīgā]] |image = [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|40px|center]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|expanded}}} | group1 = [[Autobusu satiksme Rīgā|Autobuss]] | list1 = * [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]] * [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] * [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] * [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]] * [[5T. autobusu maršruts|5T]] * [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] * [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] * [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] * [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] * [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] * [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] * [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T]] * [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] * [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] * [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] * [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] * [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] * [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] * [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] * [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] * [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] * [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] * [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] * [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] * [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] * [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] * [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] * [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] * [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] * [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] * [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] * [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] * [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] * [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] * [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] * [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] * [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] * [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] * [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] * [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] * [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] * [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] * [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] * [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] * [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] * [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] * [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] * [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59]] * [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | group2 = [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Trolejbuss]] | list2 = * [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] * [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] * [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] * [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] * [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] * [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] * [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] * [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] * [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] * [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20]] * [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] * [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] * [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] * [[31. trolejbusu maršruts (Rīgā)|31]] * [[34. trolejbusu maršruts (Rīgā)|34]] * [[35. trolejbusu maršruts (Rīga)|35]] | group3 = [[Tramvaju satiksme Rīgā|Tramvajs]] | list3 = * [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] * [[2. tramvaju maršruts (Rīga)|2]] * [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] * [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] * [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | group4 = [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Mikroautobuss]] | list4 = * [[300. mikroautobusu maršruts (Rīga)|300]] * [[203. mikroautobusu maršruts (Rīga)|303]] * [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309]] * [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|314]] * [[316. mikroautobusu maršruts (Rīga)|316]] * [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|333]] * [[336. mikroautobusu maršruts (Rīga)|336]] * [[341. mikroautobusu maršruts (Rīga)|341]] * [[322. mikroautobusu maršruts (Rīga)|322]] * [[346. mikroautobusu maršruts (Rīga)|346]] * [[363. mikroautobusu maršruts (Rīga)|363]] * [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370]] * [[371. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371]] | group6 = Citi | list6 = * [[Rīgas metropolitēns|<span style="color:grey;">Metro</span>]] * [[Ūdensceļu satiksme Rīgā|<span style="color:grey;">Ūdensceļu satiksme</span>]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> 27ejx94062xvjb89u93ktaux2dslgri 3673082 3673051 2022-08-20T17:58:19Z Titāns 34176 Es nesaprotu, no kurienes šī informācija ir rauta. wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Sabiedriskais transports Rīga |title = [[Sabiedriskais transports Rīgā]] |image = [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|40px|center]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|expanded}}} | group1 = [[Autobusu satiksme Rīgā|Autobuss]] | list1 = * [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]] * [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] * [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] * [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]] * [[5T. autobusu maršruts|5T]] * [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] * [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] * [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] * [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] * [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] * [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] * [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T]] * [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] * [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] * [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] * [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] * [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] * [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] * [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] * [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] * [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] * [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] * [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] * [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] * [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] * [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] * [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] * [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] * [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] * [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] * [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] * [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] * [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] * [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] * [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] * [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] * [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] * [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] * [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] * [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] * [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] * [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] * [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] * [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] * [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] * [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] * [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] * [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59]] * [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | group2 = [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Trolejbuss]] | list2 = * [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] * [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] * [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] * [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] * [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] * [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] * [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] * [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] * [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] * [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] * [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] * [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | group3 = [[Tramvaju satiksme Rīgā|Tramvajs]] | list3 = * [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] * [[2. tramvaju maršruts (Rīga)|2]] * [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] * [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] * [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | group4 = [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Mikroautobuss]] | list4 = * [[300. mikroautobusu maršruts (Rīga)|300]] * [[203. mikroautobusu maršruts (Rīga)|303]] * [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309]] * [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|314]] * [[316. mikroautobusu maršruts (Rīga)|316]] * [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|333]] * [[336. mikroautobusu maršruts (Rīga)|336]] * [[341. mikroautobusu maršruts (Rīga)|341]] * [[322. mikroautobusu maršruts (Rīga)|322]] * [[346. mikroautobusu maršruts (Rīga)|346]] * [[363. mikroautobusu maršruts (Rīga)|363]] * [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370]] * [[371. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371]] | group6 = Citi | list6 = * [[Rīgas metropolitēns|<span style="color:grey;">Metro</span>]] * [[Ūdensceļu satiksme Rīgā|<span style="color:grey;">Ūdensceļu satiksme</span>]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> hlaeixlhsmd6pxmbxfdfsbhbbvsp5h1 3673376 3673082 2022-08-21T10:02:34Z LFR1000 86129 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Sabiedriskais transports Rīga |title = [[Sabiedriskais transports Rīgā]] |image = [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|40px|center]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|expanded}}} | group1 = [[Autobusu satiksme Rīgā|Autobuss]] | list1 = * [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]] * [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] * [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] * [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]] * [[5T. autobusu maršruts|5T]] * [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] * [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] * [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] * [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] * [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] * [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] * [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T]] * [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] * [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] * [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] * [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] * [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] * [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] * [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] * [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] * [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] * [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] * [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] * [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] * [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] * [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] * [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] * [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] * [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] * [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] * [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] * [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] * [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] * [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] * [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] * [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] * [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] * [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] * [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] * [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] * [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] * [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] * [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] * [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] * [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] * [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] * [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] * [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59]] * [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | group2 = [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Trolejbuss]] | list2 = * [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] * [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] * [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] * [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] * [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] * [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] * [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] * [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] * [[20]] * [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] * [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] * [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] * [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] * [[31]] * [[34]] * [[35]] | group3 = [[Tramvaju satiksme Rīgā|Tramvajs]] | list3 = * [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] * [[2. tramvaju maršruts (Rīga)|2]] * [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] * [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] * [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | group4 = [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Mikroautobuss]] | list4 = * [[300. mikroautobusu maršruts (Rīga)|300]] * [[203. mikroautobusu maršruts (Rīga)|303]] * [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309]] * [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|314]] * [[316. mikroautobusu maršruts (Rīga)|316]] * [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|333]] * [[336. mikroautobusu maršruts (Rīga)|336]] * [[341. mikroautobusu maršruts (Rīga)|341]] * [[322. mikroautobusu maršruts (Rīga)|322]] * [[346. mikroautobusu maršruts (Rīga)|346]] * [[363. mikroautobusu maršruts (Rīga)|363]] * [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370]] * [[371. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371]] | group6 = Citi | list6 = * [[Rīgas metropolitēns|<span style="color:grey;">Metro</span>]] * [[Ūdensceļu satiksme Rīgā|<span style="color:grey;">Ūdensceļu satiksme</span>]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> 17gxxrgcp04jfnf5hei50jbagbbchr9 3673377 3673376 2022-08-21T10:03:48Z LFR1000 86129 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Sabiedriskais transports Rīga |title = [[Sabiedriskais transports Rīgā]] |image = [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|40px|center]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|expanded}}} | group1 = [[Autobusu satiksme Rīgā|Autobuss]] | list1 = * [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1 (drīzumā slēgs)]] * [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] * [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] * [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5 (drīzumā slēgs)]] * [[5T. autobusu maršruts|5T]] * [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] * [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] * [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] * [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] * [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] * [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] * [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T]] * [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] * [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14 (drīzumā slēgs)]] * [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] * [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] * [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] * [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] * [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] * [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] * [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] * [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] * [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] * [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] * [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] * [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] * [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] * [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] * [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] * [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] * [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] * [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] * [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] * [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] * [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] * [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] * [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] * [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] * [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] * [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] * [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] * [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] * [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] * [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] * [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] * [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] * [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] * [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] * [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59 (drīzumā slēgs)]] * [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | group2 = [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Trolejbuss]] | list2 = * [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] * [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] * [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] * [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] * [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] * [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] * [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] * [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] * [[20 (drīzumā atklās)]] * [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] * [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] * [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] * [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] * [[31 (drīzumā atklās)]] * [[34 (drīzumā atklās)]] * [[35 (drīzumā atklās)]] | group3 = [[Tramvaju satiksme Rīgā|Tramvajs]] | list3 = * [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] * [[2. tramvaju maršruts (Rīga)|2]] * [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] * [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] * [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | group4 = [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Mikroautobuss]] | list4 = * [[300. mikroautobusu maršruts (Rīga)|300]] * [[203. mikroautobusu maršruts (Rīga)|303]] * [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309]] * [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|314]] * [[316. mikroautobusu maršruts (Rīga)|316]] * [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|333]] * [[336. mikroautobusu maršruts (Rīga)|336]] * [[341. mikroautobusu maršruts (Rīga)|341]] * [[322. mikroautobusu maršruts (Rīga)|322]] * [[346. mikroautobusu maršruts (Rīga)|346]] * [[363. mikroautobusu maršruts (Rīga)|363]] * [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370]] * [[371. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371]] | group6 = Citi | list6 = * [[Rīgas metropolitēns|<span style="color:grey;">Metro</span>]] * [[Ūdensceļu satiksme Rīgā|<span style="color:grey;">Ūdensceļu satiksme</span>]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> jgt9fjvprqy3liyhoidgg61r1qpdd8i 0 89505 3673274 3628285 2022-08-21T05:27:26Z 85.192.189.63 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rubcovska | official_name = ''Рубцовск'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = | image_flag = | image_shield = Rubtsovsk coat of arms.png | shield_size = 70px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Russia#Altaja novads | pushpin_label_position = | pushpin_mapsize = | pushpin_map_caption = | subdivision_type = | subdivision_type1 = | subdivision_type2 = | subdivision_name = | subdivision_name1 = | subdivision_name2 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[1886]] | established_title2 = Izveidota | established_date2 = [[1892]] | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 83.25 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2008 | population_footnotes = | population_total = 156166 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+7]] | utc_offset = +7 | latd = 51 | latm = 31 | lats = 38| latNS = N | longd = 81 | longm = 13| longs = 07| longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_m = 215 | website = {{url|http://rubtsovsk.org/}} | footnotes = }} '''Rubcovska''' ({{val|ru|Рубцовск}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Altaja novads|Altaja novadā]]. Tajā dzīvo 156 166 iedzīvotāji. Pilsēta atrodas Altaja novada dienvidos, stepju zonā, Alejas upes krastā ([[Oba]]s pieteka), 290 km no [[Barnaula]]s. Klimats kontinentāls. Janvāra temperatūra -17,5&nbsp;°C, jūlija +20,5&nbsp;°C. Gada nokrišņu daudzums 370 mm. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Altaja novada pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} b5v18kf35ymq9eu5kweq4lxgzql1d6q 0 89512 3672999 3671261 2022-08-20T13:58:06Z Aleksandrs1234 94295 https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|autobusu maršrutu Rīgā|1. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 1. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]] |karte = [[File:1aut 2.png|1aut 2]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 33 km<br />(16 km / 17 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 61 (31 / 30) |transporta vienīb = |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/1/a-b Kustības saraksts] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} |slēgts=2022.gada 1.septembrī}} '''1. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] [[Rīga]]s centrā līdz sociālās aprūpes centram "[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]]" (galapunkta nosaukums „Berģuciems"), [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Berģi (Rīga)|Berģu]] apkaimē. 1964. gadā tika izveidots 1.autobusa maršruts ar galapunktu „Pansionāts”, bet 1985. gada un 1982. gada Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu shēmā ir minēts 1.maršruts „Autoosta—Berģuciems”. Līdz 1991. gadam, kamēr tika lietoti maršrutu nosaukumi krievu un latviešu valodās, maršruta nosaukumā bija „pos.Berģi” (krievu valodā) un „Berģuciems” (latviešu valodā). Vārds pansionāts parādījās uz izkārtnēm 1997. gadā uz pirmajiem ''Mercedes'' markas autobusiem. 2015. gada 8. augustā 1. autobusa maršrutam tika mainīts maršruta nosaukums no „Abrenes iela—Pansionāts” uz „Abrenes iela—Berģuciems”, mainot galapunkta pieturu nosaukumu „Pansionāts” uz „Berģuciems”. Maršruta kopējais garums sasniedz 33 km. Virziena '''Abrenes iela'''—Berģuciems kopējais garums ir 16 km, bet virziena Berģuciems—'''Abrenes iela''' kopējais garums ir 17 km.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> Darbdienās pa 1. autobusu maršrutu kursē 7 autobusi, kuri pavisam veic 90 reisus, bet brīvdienās — 3 autobusi, kuri pavisam veic 53 reisus (06.2014). Pasažieru pārvadājumus 1. autobusu maršrutā veic RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 7. autobusu parks. Autobuss ceļā nepietur pieturās Palmu iela, Esplanāde, Brīvības piemineklis, Centrālā stacija. No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam autobusa maršrutu aizstāja ar [[1A. trolejbusu maršruts (Rīga)|1A. trolejbusa maršrutu]], kurā kursēja 18 metrus garie trolejbusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-veiks-resursu-pardali-atsevisku-marsrutu-kustibas-intensitates-palielinasanai/|title=“Rīgas satiksme” veiks resursu pārdali atsevišķu maršrutu kustības intensitātes palielināšanai : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-03-11}}</ref> No 2021. gada 23. augusta līdz 30. oktobrim maršruts sakarā ar būvdarbiem [[Berģu iela (Rīga)|Berģu ielā]] tika saīsināts līdz Upesciema ielai. No Upesciema ielas līdz galapunktam "Berģuciems" kursēja uz pagaidu laiku izveidots 1A. autobuss ar citādāku maršrutu: pa Upesciema ielu, Madaru ielu, Lejasciema ielu, Mākoņu ielu, Berģu ielu līdz galapunktam un atpakaļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/buvdarbu-del-bergu-iela-no-23-augusta-bus-izmainas-1-autobusa-marsruta/|title=Būvdarbu dēļ Berģu ielā no 23. augusta būs izmaiņas 1. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-09-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-autobuss-no-30-oktobra-atsaks-kurset-pa-pamatmarsrutu/|title=1. maršruta autobuss no 30. oktobra atsāks kursēt pa pamatmaršrutu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-10-29}}</ref> No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> No 2022.gada 1.septembrī tiks slēgts 1.autobusu maršruts un būs jauns 31.trolejbusu maršruts <nowiki>''</nowiki>Centrāltirgus - Berģuciems<nowiki>''</nowiki> == Maršruts == * Virzienā '''Abrenes iela'''—Berģuciems autobusi kursē šādās ielās: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] un [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]]. * Virzienā Berģuciems—'''Abrenes iela''' autobusi kursē šādās ielās: [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]. [[Attēls:1. autobuss Merķeļa ielā.JPG|thumb|255px|1. maršruta autobuss Merķeļa ielā]] [[Attēls:1. Autobuss.png|thumb|257x257px|1. Autobuss pieturvietā <nowiki>''Jaunības iela''</nowiki> Berģos]] [[File:1. autobuss Brīvības gatvē.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē pieturā [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|"Alfa"]].]] [[File:1. autobuss uz Mazās Brīvības ielas.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss uz Mazās Brīvības ielas]] [[File:1. autobuss uz Brīvības gatves.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē]] [[File:1. autobuss uz Brīvības ielas.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības ielā]] == Pieturvietas == 1. autobusu maršrutā ir 61 pietura, virzienā [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]—Berģuciems ir 31 pieturas, bet virzienā Berģuciems—[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] ir 30 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 9 | [[VEF]] |- | align="center" | 10 | [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 11 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 12 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 13 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 14 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 15 | [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 17 | [[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" | 18 | [[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" | 19 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 22 | [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 23 | [[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" | 24 | [[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" | 25 | [[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" | 26 | Upesciema iela |- | align="center" | 27 | [[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" | 28 | [[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" | 29 | [[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" | 30 | [[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]] |- | align="center" | 31 |Berģuciems |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Berģuciems |- | align="center" | 2 | [[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" | 4 | [[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" | 5 | [[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" | 6 | Upesciema iela |- | align="center" | 7 | [[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 11 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" | 15 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 16 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 17 | [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 20 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 21 | [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 22 | [[VEF]] |- | align="center" | 23 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 24 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 25 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 26 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 27 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 28 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 29 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 30 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Attēlu galerija == <gallery> 1. maršruta autobuss Brīvības gatvē.jpg|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē Pieturvieta "Upesciema iela".jpg|Pieturvieta "Upesciema iela" 1. maršruta autobusā.jpg|1. maršruta autobusā </gallery> == Skatīt arī == * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas Satiksmes mājaslapa] * {{youtube|GLtHnjgyl00|1. autobusu maršruts "Abrenes iela - Berģuciems - Abrenes iela"}} * {{youtube|YDp-h0_DpHI|1. autobusu maršruts "Abrenes iela - Berģuciems"}} {{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|01]] 2uy08thmmqbptq6lzpbh7fwags7gcxs 3673090 3672999 2022-08-20T18:02:52Z Titāns 34176 Atcēlu [[Special:Contributions/Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[User talk:Aleksandrs1234|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3672999 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|autobusu maršrutu Rīgā|1. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 1. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]] |karte = [[File:1aut 2.png|1aut 2]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 33 km<br />(16 km / 17 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 61 (31 / 30) |transporta vienīb = |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/1/a-b Kustības saraksts] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} |slēgts=}} '''1. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] [[Rīga]]s centrā līdz sociālās aprūpes centram "[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]]" (galapunkta nosaukums „Berģuciems"), [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Berģi (Rīga)|Berģu]] apkaimē. 1964. gadā tika izveidots 1.autobusa maršruts ar galapunktu „Pansionāts”, bet 1985. gada un 1982. gada Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu shēmā ir minēts 1.maršruts „Autoosta—Berģuciems”. Līdz 1991. gadam, kamēr tika lietoti maršrutu nosaukumi krievu un latviešu valodās, maršruta nosaukumā bija „pos.Berģi” (krievu valodā) un „Berģuciems” (latviešu valodā). Vārds pansionāts parādījās uz izkārtnēm 1997. gadā uz pirmajiem ''Mercedes'' markas autobusiem. 2015. gada 8. augustā 1. autobusa maršrutam tika mainīts maršruta nosaukums no „Abrenes iela—Pansionāts” uz „Abrenes iela—Berģuciems”, mainot galapunkta pieturu nosaukumu „Pansionāts” uz „Berģuciems”. Maršruta kopējais garums sasniedz 33 km. Virziena '''Abrenes iela'''—Berģuciems kopējais garums ir 16 km, bet virziena Berģuciems—'''Abrenes iela''' kopējais garums ir 17 km.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> Darbdienās pa 1. autobusu maršrutu kursē 7 autobusi, kuri pavisam veic 90 reisus, bet brīvdienās — 3 autobusi, kuri pavisam veic 53 reisus (06.2014). Pasažieru pārvadājumus 1. autobusu maršrutā veic RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 7. autobusu parks. Autobuss ceļā nepietur pieturās Palmu iela, Esplanāde, Brīvības piemineklis, Centrālā stacija. No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam autobusa maršrutu aizstāja ar [[1A. trolejbusu maršruts (Rīga)|1A. trolejbusa maršrutu]], kurā kursēja 18 metrus garie trolejbusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-veiks-resursu-pardali-atsevisku-marsrutu-kustibas-intensitates-palielinasanai/|title=“Rīgas satiksme” veiks resursu pārdali atsevišķu maršrutu kustības intensitātes palielināšanai : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-03-11}}</ref> No 2021. gada 23. augusta līdz 30. oktobrim maršruts sakarā ar būvdarbiem [[Berģu iela (Rīga)|Berģu ielā]] tika saīsināts līdz Upesciema ielai. No Upesciema ielas līdz galapunktam "Berģuciems" kursēja uz pagaidu laiku izveidots 1A. autobuss ar citādāku maršrutu: pa Upesciema ielu, Madaru ielu, Lejasciema ielu, Mākoņu ielu, Berģu ielu līdz galapunktam un atpakaļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/buvdarbu-del-bergu-iela-no-23-augusta-bus-izmainas-1-autobusa-marsruta/|title=Būvdarbu dēļ Berģu ielā no 23. augusta būs izmaiņas 1. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-09-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-autobuss-no-30-oktobra-atsaks-kurset-pa-pamatmarsrutu/|title=1. maršruta autobuss no 30. oktobra atsāks kursēt pa pamatmaršrutu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-10-29}}</ref> No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> == Maršruts == * Virzienā '''Abrenes iela'''—Berģuciems autobusi kursē šādās ielās: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] un [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]]. * Virzienā Berģuciems—'''Abrenes iela''' autobusi kursē šādās ielās: [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]. [[Attēls:1. autobuss Merķeļa ielā.JPG|thumb|255px|1. maršruta autobuss Merķeļa ielā]] [[Attēls:1. Autobuss.png|thumb|257x257px|1. Autobuss pieturvietā <nowiki>''Jaunības iela''</nowiki> Berģos]] [[File:1. autobuss Brīvības gatvē.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē pieturā [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|"Alfa"]].]] [[File:1. autobuss uz Mazās Brīvības ielas.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss uz Mazās Brīvības ielas]] [[File:1. autobuss uz Brīvības gatves.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē]] [[File:1. autobuss uz Brīvības ielas.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības ielā]] == Pieturvietas == 1. autobusu maršrutā ir 61 pietura, virzienā [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]—Berģuciems ir 31 pieturas, bet virzienā Berģuciems—[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] ir 30 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 9 | [[VEF]] |- | align="center" | 10 | [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 11 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 12 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 13 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 14 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 15 | [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 17 | [[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" | 18 | [[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" | 19 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 22 | [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 23 | [[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" | 24 | [[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" | 25 | [[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" | 26 | Upesciema iela |- | align="center" | 27 | [[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" | 28 | [[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" | 29 | [[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" | 30 | [[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]] |- | align="center" | 31 |Berģuciems |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Berģuciems |- | align="center" | 2 | [[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" | 4 | [[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" | 5 | [[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" | 6 | Upesciema iela |- | align="center" | 7 | [[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 11 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" | 15 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 16 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 17 | [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 20 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 21 | [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 22 | [[VEF]] |- | align="center" | 23 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 24 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 25 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 26 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 27 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 28 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 29 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 30 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Attēlu galerija == <gallery> 1. maršruta autobuss Brīvības gatvē.jpg|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē Pieturvieta "Upesciema iela".jpg|Pieturvieta "Upesciema iela" 1. maršruta autobusā.jpg|1. maršruta autobusā </gallery> == Skatīt arī == * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas Satiksmes mājaslapa] * {{youtube|GLtHnjgyl00|1. autobusu maršruts "Abrenes iela - Berģuciems - Abrenes iela"}} * {{youtube|YDp-h0_DpHI|1. autobusu maršruts "Abrenes iela - Berģuciems"}} {{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|01]] eb1fsf53li9p40ikn04igsoprxzxun2 3673118 3673090 2022-08-20T18:54:05Z Aleksandrs1234 94295 https://www.facebook.com/photo/?fbid=10210012354783032&set=a.3578320194261 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|autobusu maršrutu Rīgā|1. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 1. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]] |karte = [[File:1aut 2.png|1aut 2]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 33 km<br />(16 km / 17 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 61 (31 / 30) |transporta vienīb = |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/1/a-b Kustības saraksts] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} |slēgts=2022.gada 1.septembrī}} '''1. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] [[Rīga]]s centrā līdz sociālās aprūpes centram "[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]]" (galapunkta nosaukums „Berģuciems"), [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Berģi (Rīga)|Berģu]] apkaimē. 1964. gadā tika izveidots 1.autobusa maršruts ar galapunktu „Pansionāts”, bet 1985. gada un 1982. gada Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu shēmā ir minēts 1.maršruts „Autoosta—Berģuciems”. Līdz 1991. gadam, kamēr tika lietoti maršrutu nosaukumi krievu un latviešu valodās, maršruta nosaukumā bija „pos.Berģi” (krievu valodā) un „Berģuciems” (latviešu valodā). Vārds pansionāts parādījās uz izkārtnēm 1997. gadā uz pirmajiem ''Mercedes'' markas autobusiem. 2015. gada 8. augustā 1. autobusa maršrutam tika mainīts maršruta nosaukums no „Abrenes iela—Pansionāts” uz „Abrenes iela—Berģuciems”, mainot galapunkta pieturu nosaukumu „Pansionāts” uz „Berģuciems”. Maršruta kopējais garums sasniedz 33 km. Virziena '''Abrenes iela'''—Berģuciems kopējais garums ir 16 km, bet virziena Berģuciems—'''Abrenes iela''' kopējais garums ir 17 km.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> Darbdienās pa 1. autobusu maršrutu kursē 7 autobusi, kuri pavisam veic 90 reisus, bet brīvdienās — 3 autobusi, kuri pavisam veic 53 reisus (06.2014). Pasažieru pārvadājumus 1. autobusu maršrutā veic RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 7. autobusu parks. Autobuss ceļā nepietur pieturās Palmu iela, Esplanāde, Brīvības piemineklis, Centrālā stacija. No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam autobusa maršrutu aizstāja ar [[1A. trolejbusu maršruts (Rīga)|1A. trolejbusa maršrutu]], kurā kursēja 18 metrus garie trolejbusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-veiks-resursu-pardali-atsevisku-marsrutu-kustibas-intensitates-palielinasanai/|title=“Rīgas satiksme” veiks resursu pārdali atsevišķu maršrutu kustības intensitātes palielināšanai : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-03-11}}</ref> No 2021. gada 23. augusta līdz 30. oktobrim maršruts sakarā ar būvdarbiem [[Berģu iela (Rīga)|Berģu ielā]] tika saīsināts līdz Upesciema ielai. No Upesciema ielas līdz galapunktam "Berģuciems" kursēja uz pagaidu laiku izveidots 1A. autobuss ar citādāku maršrutu: pa Upesciema ielu, Madaru ielu, Lejasciema ielu, Mākoņu ielu, Berģu ielu līdz galapunktam un atpakaļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/buvdarbu-del-bergu-iela-no-23-augusta-bus-izmainas-1-autobusa-marsruta/|title=Būvdarbu dēļ Berģu ielā no 23. augusta būs izmaiņas 1. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-09-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-autobuss-no-30-oktobra-atsaks-kurset-pa-pamatmarsrutu/|title=1. maršruta autobuss no 30. oktobra atsāks kursēt pa pamatmaršrutu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-10-29}}</ref> No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> No 2022.gada 1.septembrī tiks likvidēts autobusu maršruts Nr.1 un būs jauns trolejbusu maršruts Nr.31, trolejbusu maršruts brauks gandrīz ka autobusu maršruts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo/?fbid=10210012354783032&set=a.3578320194261|title=С 1 сентября в Риге появятся троллейбусы № 20, 31, 34, 35.}}</ref> == Maršruts == * Virzienā '''Abrenes iela'''—Berģuciems autobusi kursē šādās ielās: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] un [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]]. * Virzienā Berģuciems—'''Abrenes iela''' autobusi kursē šādās ielās: [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]. [[Attēls:1. autobuss Merķeļa ielā.JPG|thumb|255px|1. maršruta autobuss Merķeļa ielā]] [[Attēls:1. Autobuss.png|thumb|257x257px|1. Autobuss pieturvietā <nowiki>''Jaunības iela''</nowiki> Berģos]] [[File:1. autobuss Brīvības gatvē.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē pieturā [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|"Alfa"]].]] [[File:1. autobuss uz Mazās Brīvības ielas.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss uz Mazās Brīvības ielas]] [[File:1. autobuss uz Brīvības gatves.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē]] [[File:1. autobuss uz Brīvības ielas.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības ielā]] == Pieturvietas == 1. autobusu maršrutā ir 61 pietura, virzienā [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]—Berģuciems ir 31 pieturas, bet virzienā Berģuciems—[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] ir 30 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 9 | [[VEF]] |- | align="center" | 10 | [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 11 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 12 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 13 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 14 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 15 | [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 17 | [[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" | 18 | [[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" | 19 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 22 | [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 23 | [[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" | 24 | [[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" | 25 | [[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" | 26 | Upesciema iela |- | align="center" | 27 | [[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" | 28 | [[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" | 29 | [[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" | 30 | [[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]] |- | align="center" | 31 |Berģuciems |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Berģuciems |- | align="center" | 2 | [[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" | 4 | [[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" | 5 | [[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" | 6 | Upesciema iela |- | align="center" | 7 | [[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 11 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" | 15 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 16 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 17 | [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 20 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 21 | [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 22 | [[VEF]] |- | align="center" | 23 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 24 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 25 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 26 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 27 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 28 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 29 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 30 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Attēlu galerija == <gallery> 1. maršruta autobuss Brīvības gatvē.jpg|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē Pieturvieta "Upesciema iela".jpg|Pieturvieta "Upesciema iela" 1. maršruta autobusā.jpg|1. maršruta autobusā </gallery> == Skatīt arī == * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas Satiksmes mājaslapa] * {{youtube|GLtHnjgyl00|1. autobusu maršruts "Abrenes iela - Berģuciems - Abrenes iela"}} * {{youtube|YDp-h0_DpHI|1. autobusu maršruts "Abrenes iela - Berģuciems"}} {{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|01]] newt0kanscwstyq8clinmfdpnsao80r 3673126 3673118 2022-08-20T19:01:38Z Titāns 34176 Atcēlu [[Special:Contributions/Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[User talk:Aleksandrs1234|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3673118 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|autobusu maršrutu Rīgā|1. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 1. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Berģi (Rīga)|Berģuciems]] |karte = [[File:1aut 2.png|1aut 2]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 33 km<br />(16 km / 17 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 61 (31 / 30) |transporta vienīb = |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/1/a-b Kustības saraksts] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} |slēgts=}} '''1. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] [[Rīga]]s centrā līdz sociālās aprūpes centram "[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]]" (galapunkta nosaukums „Berģuciems"), [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Berģi (Rīga)|Berģu]] apkaimē. 1964. gadā tika izveidots 1.autobusa maršruts ar galapunktu „Pansionāts”, bet 1985. gada un 1982. gada Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu shēmā ir minēts 1.maršruts „Autoosta—Berģuciems”. Līdz 1991. gadam, kamēr tika lietoti maršrutu nosaukumi krievu un latviešu valodās, maršruta nosaukumā bija „pos.Berģi” (krievu valodā) un „Berģuciems” (latviešu valodā). Vārds pansionāts parādījās uz izkārtnēm 1997. gadā uz pirmajiem ''Mercedes'' markas autobusiem. 2015. gada 8. augustā 1. autobusa maršrutam tika mainīts maršruta nosaukums no „Abrenes iela—Pansionāts” uz „Abrenes iela—Berģuciems”, mainot galapunkta pieturu nosaukumu „Pansionāts” uz „Berģuciems”. Maršruta kopējais garums sasniedz 33 km. Virziena '''Abrenes iela'''—Berģuciems kopējais garums ir 16 km, bet virziena Berģuciems—'''Abrenes iela''' kopējais garums ir 17 km.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> Darbdienās pa 1. autobusu maršrutu kursē 7 autobusi, kuri pavisam veic 90 reisus, bet brīvdienās — 3 autobusi, kuri pavisam veic 53 reisus (06.2014). Pasažieru pārvadājumus 1. autobusu maršrutā veic RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 7. autobusu parks. Autobuss ceļā nepietur pieturās Palmu iela, Esplanāde, Brīvības piemineklis, Centrālā stacija. No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam autobusa maršrutu aizstāja ar [[1A. trolejbusu maršruts (Rīga)|1A. trolejbusa maršrutu]], kurā kursēja 18 metrus garie trolejbusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-veiks-resursu-pardali-atsevisku-marsrutu-kustibas-intensitates-palielinasanai/|title=“Rīgas satiksme” veiks resursu pārdali atsevišķu maršrutu kustības intensitātes palielināšanai : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-03-11}}</ref> No 2021. gada 23. augusta līdz 30. oktobrim maršruts sakarā ar būvdarbiem [[Berģu iela (Rīga)|Berģu ielā]] tika saīsināts līdz Upesciema ielai. No Upesciema ielas līdz galapunktam "Berģuciems" kursēja uz pagaidu laiku izveidots 1A. autobuss ar citādāku maršrutu: pa Upesciema ielu, Madaru ielu, Lejasciema ielu, Mākoņu ielu, Berģu ielu līdz galapunktam un atpakaļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/buvdarbu-del-bergu-iela-no-23-augusta-bus-izmainas-1-autobusa-marsruta/|title=Būvdarbu dēļ Berģu ielā no 23. augusta būs izmaiņas 1. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-09-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-autobuss-no-30-oktobra-atsaks-kurset-pa-pamatmarsrutu/|title=1. maršruta autobuss no 30. oktobra atsāks kursēt pa pamatmaršrutu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-10-29}}</ref> No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> == Maršruts == * Virzienā '''Abrenes iela'''—Berģuciems autobusi kursē šādās ielās: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] un [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]]. * Virzienā Berģuciems—'''Abrenes iela''' autobusi kursē šādās ielās: [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]. [[Attēls:1. autobuss Merķeļa ielā.JPG|thumb|255px|1. maršruta autobuss Merķeļa ielā]] [[Attēls:1. Autobuss.png|thumb|257x257px|1. Autobuss pieturvietā <nowiki>''Jaunības iela''</nowiki> Berģos]] [[File:1. autobuss Brīvības gatvē.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē pieturā [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|"Alfa"]].]] [[File:1. autobuss uz Mazās Brīvības ielas.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss uz Mazās Brīvības ielas]] [[File:1. autobuss uz Brīvības gatves.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē]] [[File:1. autobuss uz Brīvības ielas.jpg|thumb|255px|1. maršruta autobuss Brīvības ielā]] == Pieturvietas == 1. autobusu maršrutā ir 61 pietura, virzienā [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]—Berģuciems ir 31 pieturas, bet virzienā Berģuciems—[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] ir 30 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 9 | [[VEF]] |- | align="center" | 10 | [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 11 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 12 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 13 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 14 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 15 | [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 17 | [[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" | 18 | [[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" | 19 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 22 | [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 23 | [[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" | 24 | [[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" | 25 | [[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" | 26 | Upesciema iela |- | align="center" | 27 | [[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" | 28 | [[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" | 29 | [[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" | 30 | [[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]] |- | align="center" | 31 |Berģuciems |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Berģuciems |- | align="center" | 2 | [[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" | 4 | [[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" | 5 | [[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" | 6 | Upesciema iela |- | align="center" | 7 | [[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 11 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" | 15 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 16 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 17 | [[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 20 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 21 | [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 22 | [[VEF]] |- | align="center" | 23 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" | 24 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 25 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 26 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 27 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 28 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 29 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 30 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Attēlu galerija == <gallery> 1. maršruta autobuss Brīvības gatvē.jpg|1. maršruta autobuss Brīvības gatvē Pieturvieta "Upesciema iela".jpg|Pieturvieta "Upesciema iela" 1. maršruta autobusā.jpg|1. maršruta autobusā </gallery> == Skatīt arī == * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas Satiksmes mājaslapa] * {{youtube|GLtHnjgyl00|1. autobusu maršruts "Abrenes iela - Berģuciems - Abrenes iela"}} * {{youtube|YDp-h0_DpHI|1. autobusu maršruts "Abrenes iela - Berģuciems"}} {{Rīga-aizmetnis}}{{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|01]] eb1fsf53li9p40ikn04igsoprxzxun2 0 90707 3673038 3666315 2022-08-20T15:49:50Z Teatrālis 82063 /* Ārštata aktieri */ wikitext text/x-wiki {{Operteātra infokaste | nosaukums = Latvijas Nacionālais teātris | orig_nosaukums = | attēls = Nacionālais teātris.jpg | attēla izmērs = | paraksts = Latvijas Nacionālais teātris 2016. gadā | adrese = | vieta = {{vieta|Latvija|Rīga|Kronvalda bulvāris 2|3s=Kronvalda bulvāris}} | karte = Rīga | kartes_paraksts = | karte_alt = | kartes_izmērs = | reljefa_karte = | plat_d = 56 | plat_m = 57 | plat_s = 13.0 | plat_NS = N | gar_d = 24 | gar_m = 6 | gar_s = 17.5 | gar_EW = E | arhitekts = [[Augusts Reinbergs]] | dibināšanas gads = {{dat|1902|9|14||bez}} | slēgšanas gads = | direktors = [[Jānis Vimba]] | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = | diriģents = | lielā zāle = | mazā zāle = | kamerzāle = | zāle1 = | zāle1_vietas = | zāle2 = | zāle2_vietas = | zāle3 = | zāle3_vietas = | citas_daļas = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Teātris | numurs = 8158 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|SK|bez}} | ofic_nos2 = Rīgas 2. pilsētas teātris, tag. Nacionālais teātris | numurs2 = 6523 | grupa2 = Valsts nozīmes |tipol_grupa2 = Vēsture | reģions2 = Rīga | rīk_nr2 = 128 | rīk_dat2 = {{dat|1998|10|29|SK|bez}} | vēstnesis2 = {{dat|1998|12|18|SK|bez}} }} | mājas lapa = {{url|http://www.teatris.lv/lv/}} }} '''Latvijas Nacionālais teātris''' ir [[teātris]] [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]], kas darbojas kopš 1919. gada 30. novembra. Teātra ēka celta 1902. gadā kā [[Rīgas 2. pilsētas teātris]] par [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas valdes]] līdzekļiem. Latvijas Nacionālā teātra uzturēšanā piedalās Latvijas valsts, Latvijas Kultūras fonds un Rīgas pilsēta. Teātra ēka uzcelta [[Eklektika (arhitektūra)|eklektisma]] stilā un ir valsts nozīmes arhitektūras un mākslas piemineklis. == Vēsture == === Teātra ēkas būve === 1897. gadā Rīgas pilsētas valde nolēma, ka pilsētai nepieciešams otrs pilsētas [[teātris]] (pirmais bija t.s. [[Latvijas Nacionālā opera|Vācu teātris]]), sarīkojot atklātu skiču konkursu, kurā 1. vietas ieguvējs būs arī projekta realizētājs un būvdarbu vadītājs. Konkursā piedalījās seši projekti, kurus galvenokārt bija iesūtījuši [[Krievijas impērija]]s arhitekti. Uzvaru guva projekts ar devīzi “Dum spiro, spero” (“Kamēr elpoju, es ceru!” Ovīdijs), ko bija iesniedzis [[Augusts Reinbergs]] (Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājs un priekšsēdētājs un vēlāk - pilsētas domes loceklis). Ieceri atbalstīja [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernators]] V. Surovcevs un pilsētas dome, kas ziedoja 10 000 rubļu dekorāciju un skatuves mēbeļu iegādei. Teātra celšanai ierādīja vietu [[Kronvalda bulvāris|Puškina bulvārī]] otrpus pilsētas aizsarggrāvim. Galveno būvdarbu konkursā uzvarēja tolaik pazīstamais uzņēmējs [[Krišjānis Ķergalvis]]. Mākslinieciskās dekorēšanas darbus vadīja [[Berlīne]]s arhitekts V. Henšels, konstruktīvo daļu uzraudzīja T. Tīfs. Namdara darbus vadīja [[Mazā ģilde|Mazās ģilde]]s amata vecākais K. Šteinerts, fasādes tēlniecisko un ornamentālo darbu izpildi pasūtīja A. Folca darbnīcai. Stiklinieka darbus veica amatmeistara A. Švolkovska darbnīca, galdniecības — M. Pagasta uzņēmums. Mākslinieciskos kalumus pasūtīja K.J. Bergmaņa darbnīcai (kas savulaik darināja durvju elementus [[Rīgas Doms|Doma baznīcai]]). 1899. gada jūnijā sākās ēkas būvdarbi. Nepateicīgs bija gruntsgabala novietojums ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Nikolaja ielas]] kraso slīpumu uz leju, tikai 30 metru attālumā no Nikolaja tilta pāri pilsētas kanālam (kas bija 61&nbsp;cm augstāka par trotuāru teātra priekšpusē). Grunts izpēte liecināja, ka ēkas galvenā daļa atrodas virs vecās nocietinājuma bedres, uz smiltīm. Pāri visam kā pildījums uzbērta zeme, zāģskaidas u.c. materiāli. Zem projektējamās skatuves daļas atradās bijušā [[Rīgas citadele|Citadele]]s bastiona smaile. Rokot būvbedri, atrada bruģētu ceļu un pārpalikumus no telegrāfa vadiem, kas 1852. gadā savienoja biržu ar [[Bolderāja|Bolderāju]]. Lai neitralizētu plūstošās smiltis, ēkas pamatos tiek guldīti 1493 pāļi. Lai izvairītos no iespējamā gruntsūdeņu mitruma, ar tolaik populāro portlandcementu noklāja pagraba sienas. Sienas mūrēja no ķieģeļiem kaļķu javā, pagraba griesti bija velvēti. Jumta konstrukcija sastāvēja no sešām dzelzs stiegrām, pie kurām bija piekārti pēc angļu sistēmas veidoti koka griesti. Griestos bija trīs lieli atvērumi garuma asī un 12 mazāki — svaiga gaisa padevei. Tos nosedza ar U veida dzelzs turētājos iespiestām koka līstītēm. Apmetumu uzlika uz divkārša niedru slāņa, kam sekoja korķa pildījums, ko pārklāja ar 2,5&nbsp;cm bieziem dēļiem.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://mmp.multiprese.lv/?n=509&a=8200 |title=Liepa L. Latvijas Nacionālais teātris - ēka, kur proklamēta Latvijas Republika. |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090322233000/http://mmp.multiprese.lv/?n=509&a=8200 |archivedate={{dat|2009|03|22||bez}} }}</ref> Jumtu nosedza ar cinkotu dzelzs skārdu, kuru nokrāsoja zaļā krāsā, kas ziemā efektīgi kontrastēja ar apkārtni, bet vasarā pieskaņojās apkārtnes koku lapotnei. Būvniecības laikā arhitektu kritizēja par celtnes zemajiem apjomiem un neviendabīgām jumta formām, nespējot iztēloties, cik gleznieciski vides ainavā iederēsies ēkas barokālie apjomi, plastiskais mansarda jumta liekums un būvmasu kārtojums. Ēka bija elektrificēta: 4 kroņlukturi foajē, 428 lampas ēkas iekšpusē, bet īpaši smalki tiem laikiem bija izgaismota skatuves daļa — 2879 baltas, 180 sarkanas un tikpat zaļas lampas, kā arī divas stūra lampas efektiem.<ref name="autogenerated1" /> Teātra ēka bija uzcelta arī tehniski augstā līmenī, jo tolaik asprātīgi izveidotā vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēma darbojās vēl XX gs. otrajā pusē. Dzelzs priekškaru izgatavoja Rīgas rūpnīcā “R.H.Mantels” un tas kalpoja līdz pat teātra rekonstrukcijai XXI gs. sākumā. Visas ēkas un skatuves iekārtu kopējās izmaksas bija 344 964 [[rubļi]] un 21 kapeika. Skatuves iekārtas tika pasūtītas [[Minhene|Minhenē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.teatris.lv/?sw=8&lang=lv |title=Īsa Latvijas Nacionālā teātra vēsture skaitļos un faktos. |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090830041239/http://www.teatris.lv/?sw=8&lang=lv |archivedate={{dat|2009|08|30||bez}} }}</ref> === Rīgas pilsētas Otrais teātris (1902-1918) === [[Attēls:National Theatre Riga.jpg|260px|thumb|Rīgas 2. pilsētas (krievu) teātra ēka uz pastkartes]] Rīgas pilsētas Otrais teātris jeb Rīgas Krievu teātris tika atvērts 1902. gada 14. septembrī, bet darbu uzsāka 15. septembrī ar A.Ostrovska [[luga]]s "Sniegbaltīte" pirmizrādi. Teātra ēkā norita gan teātra, gan [[opera]]s izrādes. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] frontei tuvojoties, lielākā daļa Rīgas krievu iedzīvotāju devās bēgļu gaitās. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada vasarā Latviešu skatuves biedrība, kas notikumu laikā apvienoja 34 latviešu teātru organizācijas, ierosināja [[Rīgas dome]]i teātra namu atdot latviešu aktieru rīcībā. Iniciatīva sastapa asus Rīgas domes krievu deputātu iebildumus. "''Palkavnieks Englers aizrādīja, ka 2. teātrs celts tieši priekš krievu teātra mākslas un tāpēc izdzīt no tā krievu mākslu esot nepielaižams, kur latviešiem jau esot divi teātri Puškina bulvārī un Romanova ielā. Arī Bogačovs noteikti izsakās pret krievu teātra nodošanu latviešiem, jo ar to iznīcinot krievu kultūras darbu; latviešiem neesot šis teātrs vajadzīgs, jo viņiem esot telpas mītiņiem, kas pietiekošas arī viņu teātra izrādēm'',” no izšķirošās domes sēdes ziņoja “[[Baltijas Vēstnesis]]”. Ķīvēšanās bija arī latviešu deputātu starpā. [[Rīgas Latviešu biedrība]]i (RLB) tuvais [[Aurēlijs Zēbergs]] uzstāja, ka tukšais teātris atdodams nevis “pilnīgi svešajai” Strādnieku teātra padomei, bet gan tradīcijām bagātajam RLB teātrim. Tomēr [[Gustavs Zemgals|Gustava Zemgala]] vadītā Rīgas pilsētas dome ar 24 balsīm par un 14 pret pieņēma lēmumu nodot 2. pilsētas (krievu) teātra ēku Rīgas Strādnieku teātra padomei.<ref>[http://www.la.lv/1917-gada-18-augusta/ 1917. gada 8. augustā. Latvieši iegūst tagadējo Nacionālo teātri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170809201329/http://www.la.lv/1917-gada-18-augusta/ |date=2017. gada 9. Augustsss }} Viesturs Sprūde la.lv. 2017. gada 8. augustā</ref> Kad Vācijas karaspēks 1917. gada rudenī ieņēma Rīgu, teātri noīrēja [[Rīgas Latviešu biedrība]]s teātra komisija. 1918. gadā daļa aktieru atgriezās no bēgļu gaitām un 15. oktobrī ar Rīgas pilsētas priekšnieka [[Pauls Hopfs|Paula Hopfa]] gādību<ref>Čeže M. Klīstošās jubilejas. // Kultūras Diena. 17.10.2008.</ref> notika [[Latvju opera]]s izrāde [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] "Klīstošais holandietis" (orķestri diriģēja [[Teodors Reiters]]). 1918. gada 18. novembrī teātra ēkā [[Latvijas Republikas proklamēšana|tika proklamēta Latvijas Republika]]. === Strādnieku teātris (1919) === [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]] Valdības priekšsēdētājs [[Pēteris Stučka]] ar 1919. gada 8. februāra dekrētu par teātru nacionalizāciju šo ēku piešķīra latviešu Strādnieku teātrim (''Strādnieku teātra'' statūti pieņemti, t.i. tas dibināts 1917. gada 17. jūlijā), tā vadību uzticot Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājam rakstniekam [[Andrejs Upīts|Andrejam Upītim]] un nodrošinot regulāru finansējumu no valsts budžeta. 23. februārī ar [[Leons Paegle|Leona Paegles]] lugu "Augšāmcelšanās" (Alfreda Amtmaņa-Briedīša režijā) tas uzsāka savu darbību. Teātra trupu veidoja no padomju Krievijas atbraukušie pieredzējušie bijušā ''Jaunā Rīgas teātra'' mākslinieki - [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], [[Berta Rūmniece]], [[Aleksis Mierlauks]] u.c., - kā arī virkne aktieru, kas 1918. gada jūlijā Valkā, dzejnieka [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]] rosināti, nodibināja ''Pagaidu Nacionālo teātri''. 22. maijā LSPR valdībai un armijai nācās evakuēties no Rīgas, bet 15. augustā [[Latviešu atsevišķais bataljons|Kurzemes divīzijas]] štābs rekvizēja abus pilsētas teātrus - ''Strādnieku teātris'' savu darbu pārtrauca. === Latvijas Nacionālais teātris (1919-1940)=== 1919. gada 23. septembrī tika izdots Latvijas izglītības ministrijas rakstniecības un teātra nodaļas vadītāja [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]] rīkojums par ''Nacionālā teātra'' kā valsts teātra dibināšanu. Izglītības ministrijā tika izveidota īpaša komisija, kuras uzdevums bija reorganizēt ''Strādnieku teātri'' un tiek mainīts arī teātra nosaukums uz "Latvijas Nacionālais teātris". Notikumus aizkavēja [[Bermontiāde]], taču 1919. gada 30. novembrī ar [[Rūdolfs Blaumanis|R.Blaumaņa]] lugas “Ugunī” pirmizrādi (no Krievijas atbraukušā [[Aleksis Mierlauks|Alekša Mierlauka]] režijā) tiek atklāts ''Latvijas Nacionālais teātris''. 1921. gada rudenī par ''Nacionālā teātra'' direktoru uz četriem gadiem kļuva [[Rainis]]. Teātrī strādā tādi ievērojami režisori kā, piemēram, [[Biruta Skujeniece]], [[Ernests Feldmanis]], [[Aleksis Mierlauks]], [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] u.c. Divdesmito gadu sākumā visvairāk spēlētās izrādes, tātad skatītāju vispieprasītākās, bija [[Brāļi Kaudzītes|brāļu Kaudzīšu]] romāna dramatizējums "Mērnieku laiki Slātavā", ko 1922. gadā izrādīja vairāk nekā 30 reižu; Raiņa "Spēlēju, dancoju" un "Jāzeps un viņa brāļi" 1922. gadā — attiecīgi 25 un 17 reizes. 1923. gadā [[Anna Brigadere|A. Brigaderes]] "Maija un Paija" tika izrādīta 26 reizes, bet [[Aspazija]]s "Aspazija" — 21 reizi. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados līdzās vietējiem izrādes iestudēja [[Fjodors Komisarževskis]], [[Aleksandrs Zelverovičs]] un [[Mihails Čehovs]], kuri aktualizēja arī aktieru spēles tehnikas jautājumus. Tāpat kā Krievijā un Vācijā profesionālo izglītību un pieredzi ieguvušie latviešu režisori un aktieri: [[Ernests Feldmanis]], [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]], [[Marija Leiko]], [[Lilija Štengele]] un [[Teodors Lācis]]. Šī režisoru plejāde iedibināja nu jau tradicionālo Nacionālā teātra stilu - nacionālpatriotiskie ideāli lielos inscenējumos ar psiholoģisko reālismu spēles stilā, individualizētiem masu skatiem, augstu dialogu kultūru, aktieriem - personībām un gleznotām dekorācijām dibenplānā. Līdzās [[Jānis Kuga|Jānim Kugam]] izrāžu scenogrāfiju veidoja 1919. gadā izveidotās [[Rīgas Ekspresionistu grupa]]s mākslinieki: [[Voldemārs Tone]], [[Oto Skulme]] un [[Niklāvs Strunke]], [[Eduards Brencēns]], bet no 1920. gada līdz pat 1938. gadam par ''Nacionālā teātra'' mākslinieku kļuva kādreizējais Jāņa Kugas palīgs ''Jaunajā Rīgas teātrī'', profesionālais dekorators [[Artūrs Cimmermanis]]. === Drāmas teātris (1940-1988) === [[Attēls:Rīgas Zaldātu teātris.jpg|260px|thumb|Zaldātu teātris Rīgas vācu okupācijas laikā.]] Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupācijas]] 1940. gada 7. augustā teātris tika pārdēvēts par [[Latvijas PSR|LPSR]] Valsts Drāmas teātri, bet par tā direktoru tika iecelts aktieris [[Žanis Katlaps]] (sākumā [[Emīls Mačs]], taču tas atteicās no amata<ref>[http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/kulturzimes/?doc=40141 Treijs R. Otrais okupācijas mēnesis. // Latvijas avīze, 03.11.2008.]{{Novecojusi saite}}</ref>). [[Latvijas okupācija (1941—1945)|Nacistiskās Vācijas okupācijas]] laikā teātra trupu atlaida no darba un ēkā notika Zaldātu teātra izrādes. [[Ostlande]]s varas iestādes 1942. gadā tomēr atļāva trupai atsākt darbību esot okupācijas pārvaldes Mākslas un sabiedrisko lietu pārvaldes pakļautībā un pārraudzībā - gan aizliedza lietot teātra nosaukumu "Nacionālais teātris" un to pārdēvēja par "Rīgas Dramatisko teātri", kurā spēlēja L.Bērziņa, J.Osis, E.Zīle, A.Mitrēvics, K.Veics, Ž.Katlaps u.c. aktieri. Drāmas teātra izrādes atsākās jau nedēļu pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Rīgā 1944. gada 20. oktobrī. 1946. gadā no fasādes izkala Rīgas pilsētas ģerboni un vietā izveidoja [[Latvijas PSR ģerbonis|LPSR ģerboni]]. Teātris atradās LPSR Mākslas lietu pārvaldes pārziņā un darbojās kā patstāvīga juridiska persona uz saimnieciskā aprēķina un teātra statūtu pamata. Par galveno režisoru tika iecelts Alfreds Amtmanis-Briedītis (1944-1966). Balkonu daļā kā “lieku greznību” iznīcināja 12 dekoratīvās vāzes un virs ieejām likvidēja barokālos ornamentus. 1949. gadā 5. septembrī ar LPSR MP lēmumu Nr. 974 teātrim tika piešķirts "LPSR Valsts akadēmiskā drāmas teātra" nosaukums un ar 1953. gadu teātris bija pakļauts LPSR Kultūras ministrijai. 1950. gados uzbūvēja skatuvi ar grozāmu ripu. 1971. gadā teātrim piešķīra A.Upīša vārdu. 1970. gados pēc O. Dombrovska projekta ēkas pagrabstāvā iekārtoja mazo skatītāju zāli un kafejnīcu. Teātra galvenais režisors šajā laikā bija [[Alfreds Jaunušans]] (1966-1987). Lai celtu aktiermeistarības kvalitāti, darbojās ne tikai Mākslinieciskā padome, bet izrādes tika analizētas arī aktieru ceha ražošanas sapulcēs, kur obligāti bija jāpiedalās visai trupai un kur tika sadalītas apspriežamās tēmas - kurš par kura darbu runās un analizēs. Izrāžu kvalitāti ietekmēja arī apspriedes [[Latvijas Komunistiskā partija|partijas]] pirmorganizācijā, kas gadu no gada tapa par arvien svarīgāku teātra sastāvdaļu, kurai bija padomdevēja tiesības, kas dažkārt pārvērtās lēmējtiesībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://notikumi.delfi.lv/news/theatre/article.php?id=23277089 |title=Ieva Struka (Zole): Latvijas Nacionālais teātris. Aiz priekškara (fragmenti) |access-date={{dat|2009|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090223214003/http://notikumi.delfi.lv/news/theatre/article.php?id=23277089 |archivedate={{dat|2009|02|23||bez}} }}</ref> Vara no dramaturgiem prasīja izrādes, kurās tiktu cildināta padomju vara, bet skatītāji labprātāk apmeklēja latviešu klasiķu (Raiņa un R. Blaumaņa), kā arī cittautu ievērojamāko dramaturgu (V. Šekspīra, H. Ibsena, A. Čehova u. c.) lugu izrādes - NT izdevās panākt līdzsvaru starp abām šīm prasībām un zāle vienmēr bija pārpildīta, jo cilvēki meklēja patiesību, ko režisori un aktieri daudzkārt mēģināja "caur puķēm" pateikt ar mākslinieciskiem līdzekļiem. Kā uz svētkiem Drāmas teātrī vienmēr pulcējās simtiem ļaužu, lai noskatītos Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", kas izvērtās par ikgadēju tradīciju vasaras sākumā līdz pat mūsu dienām. Tika iestudēti arī citu valstu dramaturgu darbi. Piemēram, pirmo reizi [[Padomju Savienība|PSRS]] slavenās [[Tenesijs Viljamss|Viljamsa]] lugas "Ilgu tramvajs" (''Streetcar Named Desire'') iestudējums notika ''Latvijas PSR Drāmas teātrī'' (rež. Alfrēds Jaunušans) ar [[Antra Liedskalniņa|Antru Liedskalniņu]] galvenajā lomā.<ref>Vienlaikus luga tika mēģināta arī [[Vladimirs Majakovskis|Vladimira Majakovska]] vārdā nosauktajā [[Maskava]]s teātrī, kur to iestudēja [[Andrejs Gončarovs]] kopā ar citu, ne mazāk slavenu krievu Blānšu - [[Svetlana Ņemoļajeva|Svetlanu Ņemoļajevu]], - tomēr padomju [[cenzūra]]s apsvērumu dēļ lugas un "amorālā amerikāņu autora homoseksuālista" Viljamsa popularizētājs PSRS [[Vitālijs Vulfs]] kopā ar Majakovska teātra vadību izmantoja viltību — lai oficiālā pirmizrāde notiek Baltijā, tad arī Maskavā 1970. gada sākumā varēs atsaukties uz "padomju repertuāra pieredzi" un izlaist skandalozo izrādi, kurā pirmo reizi no komunistu cēlāju valsts augsti tikumīgās skatuves dēļiem tiek stāstīts kā Blānša pieķērusi savu jauno vīru gultā krāpjam viņu ar... citu vīrieti. - [http://www.diena.lv/lat/izklaide/filmas/filmu_zinas/tenesijs-viljamss-ilgu-tramvajs-par-lugu-un-tas-pirmo-izradi-psrs?comments=-pos_value- Normunds Naumanis. Tenesijs Viljamss Ilgu tramvajs — par lugu un tās pirmo izrādi PSRS]</ref> Kā raksta teātra literāte [[Lilija Dzene]]: "A.Jaunušana un A.Liedskalniņas traģiskais lūgums pēc savstarpējas sapratnes un līdzcietības iekļāvās tā posma latviešu teātra labāko izrāžu kontekstā."<ref>Dzene L. Teātra režija Baltijā. - Jumava: Rīga, 2006. 297. lpp.</ref> No 1967. līdz 1981. gadam režisors Alfrēds Jaunušans iestudēja H.Gulbja „Aijā žūžū, bērns kā lācis” (1968), Raiņa „Pūt, vējiņi” (1968), T.Viljamsa „Ilgu tramvajs” (1969), F.Molnāra „Lilioms” (1971), A.de Misē „Lorencačo” (1973), Dž. Fārkera „Kavalieru viltība” (1975), R.Blaumaņa „No saldenās pudeles” (1981). Režisors Mihails Kublinskis iestudēja J.Smūla „Mežonīgais kapteinis Kihnu Jens” (1967), M.Friša „Santa Krusa”(1971), l.Ģurko „Elektra, mana mīla” (1977), Dž. Goldmena „Lauva ziemā” (1980). Valdis Lūriņš iestudēja A.Upīša „Spartaks” (1977), Ē.Kestnera „Emīls un Berlīnes zēni” (1979) 1970. gadi teātrī saistās tādiem slavienu aktieru vārdiem kā [[Anta Klints]], [[Elza Radziņa]], [[Kārlis Sebris]], [[Velta Līne]], [[Lidija Freimane]], [[Astrīda Kairiša]], [[Ģirts Jakovļevs]], [[Uldis Dumpis]], [[Lāsma Kugrēna]] u.c. Scenogrāfijā dominēja [[Gunārs Zemgals]]. 1980. gados teātrī ienāca jauno aktieru kurss: [[Dace Bonāte]], [[Ilze Rudolfa]], [[Ināra Slucka]], [[Juris Lisners]] un [[Jānis Reinis]]. Kā lugu autori dominēja trīs - [[Gunārs Priede]], [[Harijs Gulbis]] un [[Pauls Putniņš]], uz šiem autoriem, kas savstarpēji konkurēja, līdz pat 90. gadu sākumam turējās nacionālās dramaturģijas līnija. === Latvijas Nacionālais teātris (no 1988)=== 1988. gada 17. novembrī atjaunoja Latvijas Nacionālā teātra nosaukumu, ko 1991. gada 8. martā apstiprināja ar Ministru Kabineta lēmumu<ref>[http://akti.delfi.lv/text.cfm?Key=0126041991030800073&doknos=Par%20dažu%20Latvijas%20Republikas%20kultūras%20iestāžu%20nosaukumiem LR MK 08.03.1991. lēmums Par dažu Latvijas Republikas kultūras iestāžu nosaukumiem.]{{Novecojusi saite}}</ref>). Teātra galvenais režisors bija [[Mihails Kublinskis]] (1987-1989). Saimnieciski tas ir autonoms valsts uzņēmums "Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālais teātris", kas darbojas uz teātra statūtu pamata un bauda juridiskas personas tiesības. Pēdējos gados teātrī izrādes iestudējuši režisori [[Indra Roga]], [[Regnārs Vaivars]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Valters Sīlis]], [[Kirils Serebreņņikovs]], [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]], [[Ināra Slucka]] un citi. Lielajā zālē ir 850 skatītāju vietas, bet aktieru zālē - 100 vietas. == Galvenie režisori un mākslinieciskie vadītāji == * [[Aleksis Mierlauks]] (1919—1921) * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1944—1966) * [[Alfrēds Jaunušans]] (1966—1987) * [[Mihails Kublinskis]] (1987—1989) * [[Oļģerts Kroders]] (1989—1995) * [[Edmunds Freibergs]] (1995—2011) * [[Elmārs Seņkovs]] (no 2022. gada) == Teātrī iestudētās izrādes == {{pamatraksts|Latvijas Nacionālā teātra izrāžu saraksts}} == Teātra trupa (2022) == Trupā ir 43 aktieri un 3 štata režisori: === Štata aktieri === {{div col}} * [[Ainārs Ančevskis]] * [[Ieva Aniņa]] * [[Kaspars Aniņš]] * [[Uldis Anže]] * [[Jānis Āmanis]] * [[Romāns Bargais]] * [[Marija Bērziņa]] * [[Dace Bonāte]] * [[Madara Botmane]] * [[Mārtiņš Brūveris]] * [[Agnese Budovska]] * [[Indra Burkovska]] * [[Raimonds Celms]] * [[Maija Doveika]] * [[Mārtiņš Egliens]] * [[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]] * [[Gundars Grasbergs]] * [[Juris Hiršs]] * [[Ģirts Jakovļevs]] * [[Daiga Kažociņa]] * [[Anna Klēvere]] * [[Ivars Kļavinskis]] * [[Evija Krūze]] * [[Arturs Krūzkops]] * [[Lāsma Kugrēna]] * [[Normunds Laizāns]] * [[Juris Lisners]] * [[Dita Lūriņa]] * [[Jana Ļisova]] * [[Mārcis Maņjakovs]] * [[Egils Melbārdis]] * [[Inga Misāne-Grasberga]] * [[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Paula]] * [[Madara Reijere]] * [[Kārlis Reijers]] * [[Liene Sebre]] * [[Laura Siliņa]] * [[Uldis Siliņš]] * [[Elizabete Skrastiņa]] * [[Igors Šelegovskis]] * [[Voldemārs Šoriņš]] * [[Līga Zeļģe]] * [[Kaspars Zvīgulis]] {{div col end}} === Ārštata aktieri === {{div col}} * [[Ilze Blauberga]] * [[Matīss Budovskis]] * [[Lolita Cauka]] * [[Artis Drozdovs]] * [[Kaspars Dumburs]] * [[Uldis Dumpis]] * [[Esmeralda Ermale]] * [[Rasma Garne]] * [[Baiba Indriksone]] * [[Zane Jančevska]] * [[Kristians Kareļins]] * [[Jānis Kronis]] * [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] * [[Ance Kukule-Sniķere]] * [[Līga Liepiņa]] * [[Ģirts Liuziniks]] * [[Zigurds Neimanis]] * [[Uldis Norenbergs]] * [[Ivars Puga]] * [[Jēkabs Reinis]] * [[Jānis Skanis]] * [[Ināra Slucka]] * [[Jurģis Spulenieks]] * [[Inta Tirole]] * [[Jānis Vimba]] * [[Māra Zemdega]] * [[Ausma Ziemele]] {{div col end}} === Štata režisori === * [[Elmārs Seņkovs]] * [[Valters Sīlis]] * [[Ināra Slucka]] === Ārštata režisori === {{div col}} * [[Edmunds Freibergs]] * [[Daiga Kažociņa]] * [[Valdis Lūriņš]] * [[Vladislavs Nastavševs]] * [[Indra Roga]] * [[Toms Treinis]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Latvijas Nacionālais teātris. / sast. Evita Sniedze - Jumava: Rīga, 2004., - 232 lpp. {{ISBN|9984-05-864-6}} * Ieva Struka. Latvijas Nacionālais teātris. Aiz priekškara — Nordik: Rīga, 2009. * Dziļleja K. Rīga - teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. - Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932. * Bērziņš A. Latviešu teātra attīstības gaitas. - Valters un Rapa: Rīga, 1932. * Dzene L. Drāmas teātris. - Zinātne: Rīga, 1979. 378 lpp. 48 lp. il. * Dzene L. Mana versija par Alfrēdu Jaunušanu. - Liesma: Rīga, 1979. - 149 lpp. * Sebris K. Mīļā meļa memuāri. - Likteņstāsti: Rīga, 1998. - 162 lpp. == Ārējās saites == * [http://www.teatris.lv/ Latvijas Nacionālā teātra mājaslapa] * [http://www.intelligent.lv/lv/nacionalais-teatris-sezonu-sak-ar-copeju-bildi/15440_20877.html Nacionālais teātris sezonu sāk ar kopēju bildi]{{Novecojusi saite}} * [http://www.diena.lv/lat/arhivs/kulturas-diena/nacionalais-teatris-eka-vai-ideja Undīne Adamaite. Nacionālais teātris. Ēka vai ideja? // Kultūras Diena. 25. augusts (2006)] {{Latvijas kultūras kanons}} {{Rīgas kultūras iestādes}} {{Bijušie teātri Rīgā}} [[Kategorija:Teātri Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālais teātris]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] 0pofoknc7s606y2z7n7n243jw844u3z 0 92485 3673167 3655101 2022-08-20T21:42:08Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Barbora Špotākova | vārds_orig = ''Barbora Špotáková'' | attēls = Barbora Špotáková.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|6|30}} | dz_viet = {{vieta|Čehija|Jabloneca pie Nisas}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{CZE}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=182}} | svars = {{mērvienība|kg=80}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[šķēpa mešana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 5 ({{oss|V=2004}}, {{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}) | pc-a = 6 ([[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2005]], [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007]], [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009]], [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011]], [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017]], [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019]]) | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[Šķēpa mešana]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Čehija}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|[[2008. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Pekina 2008]]|[[Šķēpa mešana 2008. gada Olimpiskajās spēlēs|Šķēpa mešana]]}} {{MedalGold|[[2012. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Londona 2012]]|[[Šķēpa mešana 2012. gada Olimpiskajās spēlēs|Šķēpa mešana]]}} {{MedalBronze|[[2016. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Rio 2016]]|[[Šķēpa mešana 2016. gada Olimpiskajās spēlēs|Šķēpa mešana]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Osaka 2007]]|Šķēpa mešana}} {{MedalGold|[[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tegu 2011]]|Šķēpa mešana}} {{MedalGold|[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Londona 2017]]|Šķēpa mešana}} {{MedalSilver|[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2009]]|Šķēpa mešana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Cīrihe 2014]]|Šķēpa mešana}} {{MedalSilver|[[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Gēteborga 2006]]|Šķēpa mešana}} {{MedalBronze|[[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Barselona 2010]]|Šķēpa mešana}} {{MedalBronze|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|Šķēpa mešana}} }} '''Barbora Špotākova''' ({{Val-cs|Barbora Špotáková}}; dzimusi {{dat|1981|6|30}}) ir čehu [[vieglatlētika|vieglatlēte]], startē [[šķēpa mešana]]s sacensībās. Piedalījusies piecās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=2004}}, {{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}). 2008. un 2012. gadā izcīnījusi zelta medaļu, 2016. gadā bronzas medaļu. Viņa ir trīskārtēja [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempione]] ([[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007]], [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011]], [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017]]), kā arī [[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2014. gada Eiropas čempione]] un vairākkārtēja Eiropas čempionātu medaļniece. Ar rezultātu 72,28 metri, kas sasniegts 2008. gadā, ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] šķēpa mešanā. Karjeras sākumā Špotākova piedalījās septiņcīņas sacensībās. 2000. gada Pasaules čempionātā junioriem viņa pat izcīnīja 4. vietu. == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta |- | [[Šķēpa mešana]] ||align="center"| 72,28 m ({{piezīme|WR|pasaules rekords}}) || {{dat|2008|9|13|N|bez}} || {{Vieta|Vācija|Štutgarte}} |- | [[Septiņcīņa]] ||align="center"| 5873 punkti || {{dat|2000|7|23|N|bez}} || {{vieta|Čehija|Prāga}} |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Čehija-aizmetnis}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Špotākova, Barbora}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Šķēpa metēji]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Liberecas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] 7inces634o8dcdn5641fnw5tn21zl0l 4 101847 3673036 2950950 2022-08-20T15:41:43Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Sasirgušākie pacienti */ wikitext text/x-wiki {{Humors}} '''Vikiholisms''' ir [[datoratkarība]]s paveids, kas rodas, pārmērīgi lietojot [[Vikipēdija|Vikipēdiju]] (vai citu [[wiki]]). Šajā lapā pieejamo informāciju apkopojuši vikiholisma pacienti un citi vietējie pūšļotāji, tāpēc tā nav ņemama par pilnu. Ja, lietojot Vikipēdiju (vai citu ''wiki''), tev radusies atkarība vai citi veselības traucējumi, lūdz padomu ģimenes ārstam.<!-- brīdinājuma formāts sperts no datorspēļu aprites noteikumiem --> == Simptomi un citas iespējamās blakuspazīmes == * Tu regulāri darbojies Vikipēdijā un esi izdomājis attaisnojumu, kāpēc tu to dari (t.i. darbojies "cēla mērķa vārdā"). * Tu regulāri pārbaudi, vai nav noticis kas jauns, šim nolūkam izmantojot [[Special:Recentchanges|pēdējās izmaiņas]], [[Special:Watchlist|savu uzraugāmo rakstu sarakstu]] vai pat apskatot [[Special:mycontributions|savu devumu]]. * Arī ja augstāk minētajās lapās tu neredzi nekādas izmaiņas, tu vienalga pārbaudi sevi īpaši interesējošu diskusiju vai rakstu un/vai nekavējoties ielādē lapu vēlreiz, lai pārliecinātos, ka nekas tiešām nav mainījies. * Tu esi izmantojis mobilo telefonu vai līdzīgu ierīci, lai labotu Vikipēdiju. * Ja tu izmanto pieslēgumu, ar kuru jāmaksā par pārraidīto datu daudzumu vai internetā pavadīto laiku, tevi neuztrauc, cik tev būs jāmaksā par Vikipēdijas apmeklējumu. * Kad tev nav ko darīt, tu izklaidējies, apskatot [[Special:Random|nejaušas lapas]] vai meklējot ceļu, kā nokļūt no viena raksta līdz otram, izmantojot tikai citos rakstos esošās vikisaites. * Tu izjūti nepārvaramu vēlmi izlabot šo drukas k'uļdu. <!-- ja tu redzi šo komentāru, tev tiešām ir nopietnas problēmas, lūdzu, nelabo to kļūdu --> * Tavs dalībniekvārds ir atrodams šīs lapas versiju hronoloģijā vai arī tev ir pamatotas aizdomas, ka ar laiku tas tur parādīsies. * Tev ir problēmas reālajā dzīvē, jo tu Vikipēdijai pievērs vairāk uzmanības, nekā darbam, mācībām vai tuviniekiem un draugiem. * Tu esi mēģinājis iesaistīt Vikipēdijā tuviniekus, draugus vai kolēģus. * Tu esi izjutis spēcīgas emocijas Vikipēdijā notiekošā dēļ. * Tu esi izveidojis citu kontu un izliecies, ka tas pieder citai personai. * Pirms vai pēc tu kaut ko dari, tu mēdz izlasīt ar to saistītus rakstus Vikipēdijā. * Tev Vikipēdija rādās sapņos. * Arī citās lapās un pat lasot grāmatas vai žurnālus, tu vēlies labot kļūdas vai ievietot vikisites un jūties vīlies, kad neatrodi saiti [labot šo sadaļu], lai to varētu izdarīt. * Tu esi zadzis naudu, lai ziedotu Vikipēdijai. * Tu mēdz netīšām parakstīties ar četrām tildēm arī ārpus Vikipēdijas. * Tev ir seksuālas fantāzijas, kurās iesaistīta [[:en:Wikipedia:Wikipe-tan|Vikipēdijas cilvēkveidīga personifikācija]]. * Tu esi novērojis, ka pēc tam, kad esi Vikipēdijā sabijis 24 stundas no vietas, programmatūra sāk raizēties un sviež tevi ārā. === Kritēriji === Pēc Pasaules Vikipēdijas savienības kritērijiem vikiholismu var novērot, ja var konstatēt visas četras pazīmes: * neizturamu vēlmi lietot Vikipēdiju, * tieksmi palielināt Vikipēdijas labojumu skaitu, * Vikipēdijas lietošanu, lai gūtu psiholoģisku vai fizisku labsajūtu, * Vikipēdijas negatīvu emocionālo, sociālo un ekonomisko ietekmi uz tās dalībnieka ikdienu. == Stadijas == === Agrīnā stadija === Pacients ir atklājis, ka viņam "patīk" Vikipēdija un pievienojis to sava pārlūka grāmatzīmēm, lai ātri varētu nokļūt tajā, kad nepieciešama informācija. Pacients sāk papildināt rakstus un apgūt vikikodu. Šajā stadijā pacients vēl nav uzskatāms par vikiholiķi, bet iekļaujams riska grupā, īpaši, ja pacients jau ir izveidojis savu kontu un viņam ir brīvi pieejams internets. === Vidējā stadija === Pacients ir uzstādījis Vikipēdiju kā pirmo lapu, kas atveras atverot interneta pārlūku un/vai pievienojis to grāmatzīmēm, kas parādās rīkjoslā vai atverot tukšu lapu. Pacients sāk pievērst Vikipēdijai lielāku uzmanību kā citām ierastajām darbībām internetā. Visticamākais ap šo laiku pacients ir reģistrējies un vismaz apsver savas dalībnieka lapas izveidi. Pacients aktīvi iesaistās [[Vikipēdija:Kopienas portāls|kopienas portālā]] un citur notiekošajās diskusijās un sāk pievērst uzmanību ne tikai rakstiem un to diskusijām, bet arī veidnēm, kategorijām un tamlīdzīgām lietām. Pacients ir atklājis [[Special:Recentchanges|pēdējo izmaiņu]] lapu. Šajā stadijā pacientam var būt radusies atkarība, taču tā vēl ir ātri izārstējama. === Vēlīnā stadija === Pacients savā pārlūkā iespējams ir nodrošinājis ātru piekļuvi vairākām Vikipēdijas lapām un atsevišķu folderi grāmatzīmēs, kurā meklējamas saites uz dažādām Vikipēdijas lapām un rīkiem. Pacients ir reģistrēts Vikipēdijas dalībnieks un visticamākais ir izveidojis savu dalībnieka lapu. Pacients regulāri pārbauda [[Special:Recentchanges|pēdējās izmaiņas]] un arvien lielāka daļa viņa devuma ir maznozīmīgi labojumi vai komentāri diskusijās. Iespējams, ka pacients ir kļuvis par administratoru. Pacienta atkarība var sākt izraisīt nopietnas problēmas un ir grūti ārstējama. === Hroniski gadījumi === Pacienta pārlūkā regulāri ir atvērtas vairākas cilnes ar [[Special:Recentchanges|pēdējām izmaiņām]] - ja pacients lasa šo lapu, tad, iespējams, pat sešas vai vairāk (jo tik reizes šeit ir dota saite uz [[Special:Recentchanges|pēdējām izmaiņām]]). Citiem vikiholiķiem, vērojot [[Special:Recentchanges|pēdējās izmaiņas]], var likties, ka pacients vispār neguļ. Pacientu satrauc Vikipēdijas koptēls. Pacients, visticamākais, ir kļuvis par administratoru un uzskata savu darbību Vikipēdijā par nozīmīgu. Vikiholisma ārstēšana šajā stadijā kļūst gandrīz neiespējama. === ''FRK'' stadija === Iespējams, ka pacients ir jau vairākkārt ticis nobloķēts par [[Vikipēdija:Aritmoze|aritmozi]] (pazīstams kā ''editkautīlisms''). Neskatoties uz liegto iespēju papildināt Vikipēdiju, dalībnieks kaļ plānus, ko un kā papildināt pēc bloķēšanas laika beigām, hroniskāku gadījumu pacienti bloka laikā izmanto iespēju darboties citu valodu Vikipēdijās un sagatavo materiālu Vikipēdijai kādā teksta redaktorā, lai varētu to ievietot pēc bloka beigām. Tāpat šīs stadijas slimnieki neatklāj citiem savus plānus sarkano saišu aizpildīšanā, bieži viens pēc otra dažu minūšu laikā parādās vienas sērijas raksti. == Ārstēšana == # Pamēģini ilgāku laiku atturēties no Vikipēdijas apmeklēšanas. # Apdomā šādas lietas: #* Lai cik vērtīgs būtu tavs devums Vikipēdijai, neviens tev par to nemaksā un reti kad kāds to vispār novērtē. #* Tas, ko tu dari Vikipēdijā, diez vai tev palīdzēs sasniegt savus dzīves mērķus. #* Katra stunda, ko tu pavadi Vikipēdijā, ir stunda, ko tu atņem savai reālajai dzīvei. Dzīvē ir svarīgākas lietas kā Vikipēdija — ja šī būtu pēdējā diena tavā mūžā, vai tu tiešām vēlētos to pavadīt šeit? == Sasirgušākie pacienti == * [[Lietotājs:Edgars2007|Edgars2007]] (pazīstams arī kā FRK). *[[Dalībnieks: Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] == Skatīt arī == * [[Vikipēdija:Aritmoze]] * [[:en:Wikipedia:Wikipediholism test]] [[Kategorija:Vikipēdijas esejas]] 9km3worod0gylzjk28bsz7fngudanf2 0 104952 3673020 3242466 2022-08-20T15:10:41Z Aleksandrs1234 94295 https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|bijušo trolejbusu maršrutu Rīgā|20. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 20. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Latvijas Universitāte]] |uz = [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |karte = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 20.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|1980|09|29|L}} |slēgts = {{dat|2018|03|05|L}} |kopējais garums = 6,7 km<br />(3,1 km / 3,6 km) |pieturu skaits = 10 (6 / 4) |transporta vienīb = ? (darbdienās) ? (brīvdienās) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 55 317 (2015) <ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru], rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}</ref> |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} |plānots atklāt={{dat|2022|09|1|L}}|apkalpo=[[Rīgas satiksme]]<br>1. trolejbusu parks}} '''20. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tika pārvadāti no [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru ielas]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojuma apkārtnes pilsētas centrā, blakus [[Latvijas Universitāte]]i (galapunkts saucās ''Latvijas Universitāte''), pa [[Salu tilts|Salu tiltu]] līdz [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Latvijas Televīzijas administratīvajai ēkai]] [[Zaķusala|Zaķusalā]] (galapunkts – ''Televīzijas centrs''). [[Attēls:20. maršruta trolejbuss 04.jpg|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss iegriežas galapunktā Zaķusalā. 2018. gads]] [[Attēls:20. maršruta trolejbuss 01.jpg|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss uz nobrauktuves no Salu tilta. 2018. gads]] [[Attēls:20. maršruta trolejbuss 07.jpg|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss galapunktā Inženieru ielā. 2018. gads]] 20. trolejbusu maršruta kopējais garums bija 6,7 km, tādējādi tas uzskatāms par tobrīd visīsāko trolejbusu satiksmes līniju, virziena ''Latvijas Universitāte'' — ''Televīzijas centrs'' kopējais garums sasniedza 3,1 km, bet virziena ''Televīzijas centrs'' — ''Latvijas Universitāte'' - 3,6 km.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> 20. trolejbusu maršrutā uz slēgšanas brīdi kursēja tikai 1 trolejbuss, kurš laika posmā no plkst. 7:18 līdz plkst. 23:56 veica 52 reisus dienā. Tāpat arī brīvdienās - tikai 1 trolejbuss, kurš no plkst. 15:32 līdz plkst. 23:56 veica 26 reisus. Pasažieru pārvadājumus maršrutā nodrošināja RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 1. trolejbusu parks. == Vēsture == 20. trolejbusu maršruts atklāts [[1980]]. gada [[29. septembris|29. septembrī]], sākotnēji pārvadājumi tika veikti no [[Ganību dambis|Ganību dambja]], [[Pētersalas iela|Pētersalas]] un [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielas]] krustojuma apkārtnes tagadējās [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] dienvidos gar [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālo dzelzceļa staciju]], pa [[Avotu iela (Rīga)|Avotu ielu]] līdz apgriešanās lokam pie [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara]] un [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielas]] krustojuma [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]] (līnijas nosaukums: ''Pētersalas iela'' — ''1905. gada parks'').<ref name="RS grāmata">Andris Biedriņš un Edvīns Liepiņš. ''Rīgas sabiedriskais transports no 19. gs. vidus līdz mūsdienām''. Rīga, 2015. 227. lpp. {{ISBN|978-9934-14-715-9}}</ref> Veicot izmaiņas sabiedriskā transporta tīklā, [[1985]]. gadā maršruts no Grīziņkalna tika saīsināts līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai (''Pētersalas iela'' — ''Centrālā stacija'').<ref name="RS grāmata" /> No [[1988]]. gada [[20. marts|20. marta]] darbdienās trolejbusi uzsāka kursēt no Pētersalas ielas galapunkta cauri centram pa [[Salu tilts|Salu tiltu]] līdz [[Mūkusalas rotācijas aplis|Mūkusalas rotācijas aplim]], nodrošinot biežāku kursēšanas intervālu līdz plastmasas izstrādājumu rūpnīcai "[[Ausma (uzņēmums)|Ausma]]" [[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|Kārļa Ulmaņa gatves]] sākumā (''Pētersalas iela'' — ''Rūpnīca "Ausma"''), bet brīvdienās - līdz parfimērijas un kosmētikas rūpnīcai "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" [[Mālu iela (Rīga)|Mālu ielā]], [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]] (''Pētersalas iela'' — ''Rūpnīca "Dzintars"'').<ref name="RS grāmata" /> [[1980. gadi|1980. gadu]] otrajā pusē, pabeidzot [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Latvijas Televīzijas administratīvā kompleksa]] būvniecību [[Zaķusala|Zaķusalā]], radās nepieciešamība nodrošināt tur strādājošos ar ērtu sabiedriskā transporta satiksmi līdz pilsētas centrālajai daļai, tā tika nolemts izbūvēt aptuveni 900 metru garu trolejbusu kontakttīkla atzaru no Salu tilta pa estakādēm līdz jaunās televīzijas ēkas pakājei. Līnijas atklāšanā finansiāli palīdzēja arī pati [[Latvijas Televīzija]]. Tā [[1990]]. gada [[22. decembris|22. decembrī]] tika izmainīts 20. trolejbusu maršruts, saīsinot to no galapunkta ''Pētersalas iela'' līdz [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru ielas]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojumam blakus [[Latvijas Universitāte]]i, tālāk novirzot to no Salu tilta uz jauno televīzijas kompleksu Zaķusalā, [[Zaķusalas krastmala|Zaķusalas krastmalā]]. Izmaiņas attiecās gan uz darbdienu, gan brīvdienu kustības sarakstiem.<ref name="RS grāmata" /> [[2018]]. gada [[Februāris|februāra]] vidū, pamatojoties uz veiktajiem pasažieru plūsmas mērījumiem, pieņemts lēmums no [[5. marts|5. marta]] slēgt maršrutu, tā vietā turpmāk norīkots [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. maršruta autobuss]], kurā pasažierus pārvadā „[[Rīgas satiksme|Rīgas satiksmes]]” apakšuzņēmējs „[[Rīgas mikroautobusu satiksme]]” ar mazākas ietilpības transportlīdzekļiem - minibusiem.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ 1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu], rigassatiksme.lv, {{dat|2018|2|21|SK}}</ref> Līdz slēgšanas brīdim 20. trolejbusu maršruts bija vismazāk noslogotais sabiedriskā transporta maršruts Rīgā.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/janvari-tramvajos-trolejbusos-un-autobusos-parvadati-11-816-668-pasazieri/ Janvārī tramvajos, trolejbusos un autobusos pārvadāti 11 816 668 pasažieri]{{Novecojusi saite}}, rigassatiksme.lv, {{dat|2018|2|28|SK}}</ref> Pēdējais trolejbuss no Zaķusalas TV centra reisā devās 2018. gada [[4. marts|4. martā]] plkst. 23:30. Šobrīd neatbildēts paliek jautājums, kas notiks ar kontakttīklu trolejbusu satiksmei slēgtajā posmā Zaķusalā. No 2022.gadā 1.spetembrī tiks atjaunots trolejbusu kustība 20.trolejbusu maršruts <nowiki>''</nowiki>Latvijas Universitāte - Televīzijas centrs<nowiki>''</nowiki> un tiks slēgts 59.autobusu maršruts == Maršruts == Virzienā ''[[Latvijas Universitāte]]'' — ''[[Latvijas Televīzijas augstceltne| Televīzijas centrs]]'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]] un [[Zaķusalas krastmala]]. Virzienā ''Televīzijas centrs'' — ''Latvijas Universitāte'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Zaķusalas krastmala, Salu tilts, Lāčplēša iela, Gogoļa iela, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] un Inženieru iela. === Pieturvietas === [[Attēls:20. trolejbuss Inženieru ielā.JPG|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss pagriezienā no Merķeļa ielas uz Inženieru ielu (galapunkts - ''Latvijas Universitāte''). 2010. gads]] [[Attēls:20. trolejbuss Zakusalaa.JPG|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss galapunktā Zaķusalā. 2009. gads]] 20. trolejbusu maršrutā bija 10 pieturas, virzienā ''Latvijas Universitāte'' — ''Televīzijas centrs'' - 6 pieturas, savukārt virzienā ''Televīzijas centrs'' — ''Latvijas Universitāte'' – tikai 4 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Latvijas Universitāte |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 4 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 6 | Televīzijas centrs |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Televīzijas centrs |- | align="center" | 2 | Gogoļa iela |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija |- | align="center" | 4 | Latvijas Universitāte |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā ''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])'' — ''Ganību dambis'' — ''[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Ganību dambis, [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]] un [[Zaķusalas krastmala]]. Virzienā ''Televīzijas centrs'' — ''Ganību dambis'' — ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Zaķusalas krastmala, Salu tilts, Lāčplēša iela, Gogoļa iela, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Kalpaka bulvāris, Pulkveža Brieža iela, Ganību dambis un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. === Pieturvietas === Virzienā ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)'' — ''Ganību dambis'' — ''Televīzijas centrs'' bija 13 pieturas, tikpat daudz pieturu tika apkalpotas arī atpakaļceļā ''Televīzijas centrs'' — ''Ganību dambis'' — ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Lugažu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 7 | Raiņa bulvāris |- | align="center" | 8 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 11 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 13 | Televīzijas centrs |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Televīzijas centrs |- | align="center" | 2 | Gogoļa iela |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija |- | align="center" | 4 | Merķeļa iela |- | align="center" | 5 | Inženieru iela |- | align="center" | 6 | [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 7 | Dzirnavu iela |- | align="center" | 8 | Pētersalas iela |- | align="center" | 9 | Lugažu iela |- | align="center" | 10 | Rankas iela |- | align="center" | 11 | Rāmuļu iela |- | align="center" | 12 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" | 13 | Ganību dambis |} |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ RP SIA "Rīgas satiksme" oficiālā mājaslapa] * {{youtube|LKgtLJViKWg|20. trolejbusu maršruts virzienā "Latvijas Universitāte — Televīzijas centrs" 2010. gada augustā}} * {{youtube|W6ovxM9paXY|20. trolejbusu maršruts virzienā "Televīzijas centrs — Latvijas Universitāte" 2010. gada augustā}} * {{youtube|mp2wTFiNBn8|20. trolejbusu maršruts virzienā "Latvijas Universitāte — Televīzijas centrs" ziemā (filmēts caur salona logu)}} * {{youtube|g9tzVYWE5Fw|20. trolejbusu maršruts virzienā "Latvijas Universitāte — Televīzijas centrs" 2012. gada martā (filmēts caur salona logu)}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|20]] i3ifnpwjar38ageehqjj6jgcz700522 3673087 3673020 2022-08-20T18:01:11Z Titāns 34176 Atcēlu [[Special:Contributions/Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[User talk:Aleksandrs1234|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3673020 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|bijušo trolejbusu maršrutu Rīgā|20. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 20. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Latvijas Universitāte]] |uz = [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |karte = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 20.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|1980|09|29|L}} |slēgts = {{dat|2018|03|05|L}} |kopējais garums = 6,7 km<br />(3,1 km / 3,6 km) |pieturu skaits = 10 (6 / 4) |transporta vienīb = 1 (darbdienās) 1 (brīvdienās) |apkalpoja = [[Rīgas satiksme]]<br>1. trolejbusu parks |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 55 317 (2015) <ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru], rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}</ref> |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''20. trolejbusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tika pārvadāti no [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru ielas]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojuma apkārtnes pilsētas centrā, blakus [[Latvijas Universitāte]]i (galapunkts saucās ''Latvijas Universitāte''), pa [[Salu tilts|Salu tiltu]] līdz [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Latvijas Televīzijas administratīvajai ēkai]] [[Zaķusala|Zaķusalā]] (galapunkts – ''Televīzijas centrs''). [[Attēls:20. maršruta trolejbuss 04.jpg|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss iegriežas galapunktā Zaķusalā. 2018. gads]] [[Attēls:20. maršruta trolejbuss 01.jpg|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss uz nobrauktuves no Salu tilta. 2018. gads]] [[Attēls:20. maršruta trolejbuss 07.jpg|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss galapunktā Inženieru ielā. 2018. gads]] 20. trolejbusu maršruta kopējais garums bija 6,7 km, tādējādi tas uzskatāms par tobrīd visīsāko trolejbusu satiksmes līniju, virziena ''Latvijas Universitāte'' — ''Televīzijas centrs'' kopējais garums sasniedza 3,1 km, bet virziena ''Televīzijas centrs'' — ''Latvijas Universitāte'' - 3,6 km.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> 20. trolejbusu maršrutā uz slēgšanas brīdi kursēja tikai 1 trolejbuss, kurš laika posmā no plkst. 7:18 līdz plkst. 23:56 veica 52 reisus dienā. Tāpat arī brīvdienās - tikai 1 trolejbuss, kurš no plkst. 15:32 līdz plkst. 23:56 veica 26 reisus. Pasažieru pārvadājumus maršrutā nodrošināja RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 1. trolejbusu parks. == Vēsture == 20. trolejbusu maršruts atklāts [[1980]]. gada [[29. septembris|29. septembrī]], sākotnēji pārvadājumi tika veikti no [[Ganību dambis|Ganību dambja]], [[Pētersalas iela|Pētersalas]] un [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielas]] krustojuma apkārtnes tagadējās [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] dienvidos gar [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālo dzelzceļa staciju]], pa [[Avotu iela (Rīga)|Avotu ielu]] līdz apgriešanās lokam pie [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara]] un [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielas]] krustojuma [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]] (līnijas nosaukums: ''Pētersalas iela'' — ''1905. gada parks'').<ref name="RS grāmata">Andris Biedriņš un Edvīns Liepiņš. ''Rīgas sabiedriskais transports no 19. gs. vidus līdz mūsdienām''. Rīga, 2015. 227. lpp. {{ISBN|978-9934-14-715-9}}</ref> Veicot izmaiņas sabiedriskā transporta tīklā, [[1985]]. gadā maršruts no Grīziņkalna tika saīsināts līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai (''Pētersalas iela'' — ''Centrālā stacija'').<ref name="RS grāmata" /> No [[1988]]. gada [[20. marts|20. marta]] darbdienās trolejbusi uzsāka kursēt no Pētersalas ielas galapunkta cauri centram pa [[Salu tilts|Salu tiltu]] līdz [[Mūkusalas rotācijas aplis|Mūkusalas rotācijas aplim]], nodrošinot biežāku kursēšanas intervālu līdz plastmasas izstrādājumu rūpnīcai "[[Ausma (uzņēmums)|Ausma]]" [[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|Kārļa Ulmaņa gatves]] sākumā (''Pētersalas iela'' — ''Rūpnīca "Ausma"''), bet brīvdienās - līdz parfimērijas un kosmētikas rūpnīcai "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" [[Mālu iela (Rīga)|Mālu ielā]], [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]] (''Pētersalas iela'' — ''Rūpnīca "Dzintars"'').<ref name="RS grāmata" /> [[1980. gadi|1980. gadu]] otrajā pusē, pabeidzot [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Latvijas Televīzijas administratīvā kompleksa]] būvniecību [[Zaķusala|Zaķusalā]], radās nepieciešamība nodrošināt tur strādājošos ar ērtu sabiedriskā transporta satiksmi līdz pilsētas centrālajai daļai, tā tika nolemts izbūvēt aptuveni 900 metru garu trolejbusu kontakttīkla atzaru no Salu tilta pa estakādēm līdz jaunās televīzijas ēkas pakājei. Līnijas atklāšanā finansiāli palīdzēja arī pati [[Latvijas Televīzija]]. Tā [[1990]]. gada [[22. decembris|22. decembrī]] tika izmainīts 20. trolejbusu maršruts, saīsinot to no galapunkta ''Pētersalas iela'' līdz [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru ielas]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojumam blakus [[Latvijas Universitāte]]i, tālāk novirzot to no Salu tilta uz jauno televīzijas kompleksu Zaķusalā, [[Zaķusalas krastmala|Zaķusalas krastmalā]]. Izmaiņas attiecās gan uz darbdienu, gan brīvdienu kustības sarakstiem.<ref name="RS grāmata" /> [[2018]]. gada [[Februāris|februāra]] vidū, pamatojoties uz veiktajiem pasažieru plūsmas mērījumiem, pieņemts lēmums no [[5. marts|5. marta]] slēgt maršrutu, tā vietā turpmāk norīkots [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. maršruta autobuss]], kurā pasažierus pārvadā „[[Rīgas satiksme|Rīgas satiksmes]]” apakšuzņēmējs „[[Rīgas mikroautobusu satiksme]]” ar mazākas ietilpības transportlīdzekļiem - minibusiem.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ 1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu], rigassatiksme.lv, {{dat|2018|2|21|SK}}</ref> Līdz slēgšanas brīdim 20. trolejbusu maršruts bija vismazāk noslogotais sabiedriskā transporta maršruts Rīgā.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/janvari-tramvajos-trolejbusos-un-autobusos-parvadati-11-816-668-pasazieri/ Janvārī tramvajos, trolejbusos un autobusos pārvadāti 11 816 668 pasažieri]{{Novecojusi saite}}, rigassatiksme.lv, {{dat|2018|2|28|SK}}</ref> Pēdējais trolejbuss no Zaķusalas TV centra reisā devās 2018. gada [[4. marts|4. martā]] plkst. 23:30. Šobrīd neatbildēts paliek jautājums, kas notiks ar kontakttīklu trolejbusu satiksmei slēgtajā posmā Zaķusalā. == Maršruts == Virzienā ''[[Latvijas Universitāte]]'' — ''[[Latvijas Televīzijas augstceltne| Televīzijas centrs]]'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]] un [[Zaķusalas krastmala]]. Virzienā ''Televīzijas centrs'' — ''Latvijas Universitāte'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Zaķusalas krastmala, Salu tilts, Lāčplēša iela, Gogoļa iela, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] un Inženieru iela. === Pieturvietas === [[Attēls:20. trolejbuss Inženieru ielā.JPG|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss pagriezienā no Merķeļa ielas uz Inženieru ielu (galapunkts - ''Latvijas Universitāte''). 2010. gads]] [[Attēls:20. trolejbuss Zakusalaa.JPG|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss galapunktā Zaķusalā. 2009. gads]] 20. trolejbusu maršrutā bija 10 pieturas, virzienā ''Latvijas Universitāte'' — ''Televīzijas centrs'' - 6 pieturas, savukārt virzienā ''Televīzijas centrs'' — ''Latvijas Universitāte'' – tikai 4 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Latvijas Universitāte |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 4 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 6 | Televīzijas centrs |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Televīzijas centrs |- | align="center" | 2 | Gogoļa iela |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija |- | align="center" | 4 | Latvijas Universitāte |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā ''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])'' — ''Ganību dambis'' — ''[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Ganību dambis, [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]] un [[Zaķusalas krastmala]]. Virzienā ''Televīzijas centrs'' — ''Ganību dambis'' — ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Zaķusalas krastmala, Salu tilts, Lāčplēša iela, Gogoļa iela, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Kalpaka bulvāris, Pulkveža Brieža iela, Ganību dambis un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. === Pieturvietas === Virzienā ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)'' — ''Ganību dambis'' — ''Televīzijas centrs'' bija 13 pieturas, tikpat daudz pieturu tika apkalpotas arī atpakaļceļā ''Televīzijas centrs'' — ''Ganību dambis'' — ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Lugažu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 7 | Raiņa bulvāris |- | align="center" | 8 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 11 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 13 | Televīzijas centrs |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Televīzijas centrs |- | align="center" | 2 | Gogoļa iela |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija |- | align="center" | 4 | Merķeļa iela |- | align="center" | 5 | Inženieru iela |- | align="center" | 6 | [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 7 | Dzirnavu iela |- | align="center" | 8 | Pētersalas iela |- | align="center" | 9 | Lugažu iela |- | align="center" | 10 | Rankas iela |- | align="center" | 11 | Rāmuļu iela |- | align="center" | 12 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" | 13 | Ganību dambis |} |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ RP SIA "Rīgas satiksme" oficiālā mājaslapa] * {{youtube|LKgtLJViKWg|20. trolejbusu maršruts virzienā "Latvijas Universitāte — Televīzijas centrs" 2010. gada augustā}} * {{youtube|W6ovxM9paXY|20. trolejbusu maršruts virzienā "Televīzijas centrs — Latvijas Universitāte" 2010. gada augustā}} * {{youtube|mp2wTFiNBn8|20. trolejbusu maršruts virzienā "Latvijas Universitāte — Televīzijas centrs" ziemā (filmēts caur salona logu)}} * {{youtube|g9tzVYWE5Fw|20. trolejbusu maršruts virzienā "Latvijas Universitāte — Televīzijas centrs" 2012. gada martā (filmēts caur salona logu)}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|20]] 8pr2xh98pninvcmkb84zs09le8t9t3p 3673291 3673087 2022-08-21T06:24:52Z 2A03:EC00:B178:8D9D:0:0:0:2 /* Vēsture */Upd wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|bijušo trolejbusu maršrutu Rīgā|20. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 20. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Latvijas Universitāte]] |uz = [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |karte = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 20.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|1980|09|29|L}} |slēgts = {{dat|2018|03|05|L}} |kopējais garums = 6,7 km<br />(3,1 km / 3,6 km) |pieturu skaits = 10 (6 / 4) |transporta vienīb = 1 (darbdienās) 1 (brīvdienās) |apkalpoja = [[Rīgas satiksme]]<br>1. trolejbusu parks |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 55 317 (2015) <ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru], rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}</ref> |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''20. trolejbusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tika pārvadāti no [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru ielas]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojuma apkārtnes pilsētas centrā, blakus [[Latvijas Universitāte]]i (galapunkts saucās ''Latvijas Universitāte''), pa [[Salu tilts|Salu tiltu]] līdz [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Latvijas Televīzijas administratīvajai ēkai]] [[Zaķusala|Zaķusalā]] (galapunkts – ''Televīzijas centrs''). [[Attēls:20. maršruta trolejbuss 04.jpg|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss iegriežas galapunktā Zaķusalā. 2018. gads]] [[Attēls:20. maršruta trolejbuss 01.jpg|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss uz nobrauktuves no Salu tilta. 2018. gads]] [[Attēls:20. maršruta trolejbuss 07.jpg|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss galapunktā Inženieru ielā. 2018. gads]] 20. trolejbusu maršruta kopējais garums bija 6,7 km, tādējādi tas uzskatāms par tobrīd visīsāko trolejbusu satiksmes līniju, virziena ''Latvijas Universitāte'' — ''Televīzijas centrs'' kopējais garums sasniedza 3,1 km, bet virziena ''Televīzijas centrs'' — ''Latvijas Universitāte'' - 3,6 km.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/Linien/linien_lat.htm Trolejbusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> 20. trolejbusu maršrutā uz slēgšanas brīdi kursēja tikai 1 trolejbuss, kurš laika posmā no plkst. 7:18 līdz plkst. 23:56 veica 52 reisus dienā. Tāpat arī brīvdienās - tikai 1 trolejbuss, kurš no plkst. 15:32 līdz plkst. 23:56 veica 26 reisus. Pasažieru pārvadājumus maršrutā nodrošināja RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 1. trolejbusu parks. == Vēsture == 20. trolejbusu maršruts atklāts [[1980]]. gada [[29. septembris|29. septembrī]], sākotnēji pārvadājumi tika veikti no [[Ganību dambis|Ganību dambja]], [[Pētersalas iela|Pētersalas]] un [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielas]] krustojuma apkārtnes tagadējās [[Pētersala-Andrejsala|Pētersalas-Andrejsalas]] dienvidos gar [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālo dzelzceļa staciju]], pa [[Avotu iela (Rīga)|Avotu ielu]] līdz apgriešanās lokam pie [[Jāņa Asara iela (Rīga)|Jāņa Asara]] un [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas ielas]] krustojuma [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]] (līnijas nosaukums: ''Pētersalas iela'' — ''1905. gada parks'').<ref name="RS grāmata">Andris Biedriņš un Edvīns Liepiņš. ''Rīgas sabiedriskais transports no 19. gs. vidus līdz mūsdienām''. Rīga, 2015. 227. lpp. {{ISBN|978-9934-14-715-9}}</ref> Veicot izmaiņas sabiedriskā transporta tīklā, [[1985]]. gadā maršruts no Grīziņkalna tika saīsināts līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai (''Pētersalas iela'' — ''Centrālā stacija'').<ref name="RS grāmata" /> No [[1988]]. gada [[20. marts|20. marta]] darbdienās trolejbusi uzsāka kursēt no Pētersalas ielas galapunkta cauri centram pa [[Salu tilts|Salu tiltu]] līdz [[Mūkusalas rotācijas aplis|Mūkusalas rotācijas aplim]], nodrošinot biežāku kursēšanas intervālu līdz plastmasas izstrādājumu rūpnīcai "[[Ausma (uzņēmums)|Ausma]]" [[Kārļa Ulmaņa gatve (Rīga)|Kārļa Ulmaņa gatves]] sākumā (''Pētersalas iela'' — ''Rūpnīca "Ausma"''), bet brīvdienās - līdz parfimērijas un kosmētikas rūpnīcai "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" [[Mālu iela (Rīga)|Mālu ielā]], [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnā]] (''Pētersalas iela'' — ''Rūpnīca "Dzintars"'').<ref name="RS grāmata" /> [[1980. gadi|1980. gadu]] otrajā pusē, pabeidzot [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Latvijas Televīzijas administratīvā kompleksa]] būvniecību [[Zaķusala|Zaķusalā]], radās nepieciešamība nodrošināt tur strādājošos ar ērtu sabiedriskā transporta satiksmi līdz pilsētas centrālajai daļai, tā tika nolemts izbūvēt aptuveni 900 metru garu trolejbusu kontakttīkla atzaru no Salu tilta pa estakādēm līdz jaunās televīzijas ēkas pakājei. Līnijas atklāšanā finansiāli palīdzēja arī pati [[Latvijas Televīzija]]. Tā [[1990]]. gada [[22. decembris|22. decembrī]] tika izmainīts 20. trolejbusu maršruts, saīsinot to no galapunkta ''Pētersalas iela'' līdz [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru ielas]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāra]] krustojumam blakus [[Latvijas Universitāte]]i, tālāk novirzot to no Salu tilta uz jauno televīzijas kompleksu Zaķusalā, [[Zaķusalas krastmala|Zaķusalas krastmalā]]. Izmaiņas attiecās gan uz darbdienu, gan brīvdienu kustības sarakstiem.<ref name="RS grāmata" /> [[2018]]. gada [[Februāris|februāra]] vidū, pamatojoties uz veiktajiem pasažieru plūsmas mērījumiem, pieņemts lēmums no [[5. marts|5. marta]] slēgt maršrutu, tā vietā turpmāk norīkots [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59. maršruta autobuss]], kurā pasažierus pārvadā „[[Rīgas satiksme|Rīgas satiksmes]]” apakšuzņēmējs „[[Rīgas mikroautobusu satiksme]]” ar mazākas ietilpības transportlīdzekļiem - minibusiem.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ 1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu], rigassatiksme.lv, {{dat|2018|2|21|SK}}</ref> Līdz slēgšanas brīdim 20. trolejbusu maršruts bija vismazāk noslogotais sabiedriskā transporta maršruts Rīgā.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/janvari-tramvajos-trolejbusos-un-autobusos-parvadati-11-816-668-pasazieri/ Janvārī tramvajos, trolejbusos un autobusos pārvadāti 11 816 668 pasažieri]{{Novecojusi saite}}, rigassatiksme.lv, {{dat|2018|2|28|SK}}</ref> Pēdējais trolejbuss no Zaķusalas TV centra reisā devās 2018. gada [[4. marts|4. martā]] plkst. 23:30. 2022. gada 20. augustā tika paziņots, ka maršruts tiks atjaunots sākot ar 1. septembri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Faļkovs |first1=Vadims |title=С 1 сентября в Риге появятся троллейбусы №№ 20, 31, 34, 35 |url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 |website=[[Baltijas Balss]]}}</ref> To padarīja iespējamu tas, ka 2018. gadā slēgtajā posmā Zaķusalā netika noņemts [[kontakttīkls]]. == Maršruts == Virzienā ''[[Latvijas Universitāte]]'' — ''[[Latvijas Televīzijas augstceltne| Televīzijas centrs]]'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]] un [[Zaķusalas krastmala]]. Virzienā ''Televīzijas centrs'' — ''Latvijas Universitāte'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Zaķusalas krastmala, Salu tilts, Lāčplēša iela, Gogoļa iela, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] un Inženieru iela. === Pieturvietas === [[Attēls:20. trolejbuss Inženieru ielā.JPG|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss pagriezienā no Merķeļa ielas uz Inženieru ielu (galapunkts - ''Latvijas Universitāte''). 2010. gads]] [[Attēls:20. trolejbuss Zakusalaa.JPG|thumb|200px|20. maršruta trolejbuss galapunktā Zaķusalā. 2009. gads]] 20. trolejbusu maršrutā bija 10 pieturas, virzienā ''Latvijas Universitāte'' — ''Televīzijas centrs'' - 6 pieturas, savukārt virzienā ''Televīzijas centrs'' — ''Latvijas Universitāte'' – tikai 4 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Latvijas Universitāte |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 4 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 6 | Televīzijas centrs |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Televīzijas centrs |- | align="center" | 2 | Gogoļa iela |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija |- | align="center" | 4 | Latvijas Universitāte |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā ''1. trolejbusu parks ([[Ganību dambis|Ganību dambī]])'' — ''Ganību dambis'' — ''[[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]]'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Ganību dambis, [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Salu tilts]] un [[Zaķusalas krastmala]]. Virzienā ''Televīzijas centrs'' — ''Ganību dambis'' — ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Zaķusalas krastmala, Salu tilts, Lāčplēša iela, Gogoļa iela, [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Kalpaka bulvāris, Pulkveža Brieža iela, Ganību dambis un [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]]. === Pieturvietas === Virzienā ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)'' — ''Ganību dambis'' — ''Televīzijas centrs'' bija 13 pieturas, tikpat daudz pieturu tika apkalpotas arī atpakaļceļā ''Televīzijas centrs'' — ''Ganību dambis'' — ''1. trolejbusu parks (Ganību dambī)''. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rāmuļu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Lugažu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Pētersalas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 7 | Raiņa bulvāris |- | align="center" | 8 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 10 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 11 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 13 | Televīzijas centrs |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Televīzijas centrs |- | align="center" | 2 | Gogoļa iela |- | align="center" | 3 | Centrālā stacija |- | align="center" | 4 | Merķeļa iela |- | align="center" | 5 | Inženieru iela |- | align="center" | 6 | [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs|Medicīnas muzejs]] |- | align="center" | 7 | Dzirnavu iela |- | align="center" | 8 | Pētersalas iela |- | align="center" | 9 | Lugažu iela |- | align="center" | 10 | Rankas iela |- | align="center" | 11 | Rāmuļu iela |- | align="center" | 12 | 1. trolejbusu parks |- | align="center" | 13 | Ganību dambis |} |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ RP SIA "Rīgas satiksme" oficiālā mājaslapa] * {{youtube|LKgtLJViKWg|20. trolejbusu maršruts virzienā "Latvijas Universitāte — Televīzijas centrs" 2010. gada augustā}} * {{youtube|W6ovxM9paXY|20. trolejbusu maršruts virzienā "Televīzijas centrs — Latvijas Universitāte" 2010. gada augustā}} * {{youtube|mp2wTFiNBn8|20. trolejbusu maršruts virzienā "Latvijas Universitāte — Televīzijas centrs" ziemā (filmēts caur salona logu)}} * {{youtube|g9tzVYWE5Fw|20. trolejbusu maršruts virzienā "Latvijas Universitāte — Televīzijas centrs" 2012. gada martā (filmēts caur salona logu)}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|20]] 26qlle0u76itbr6xt0gx1y2mfvq1sav 0 106039 3673375 3671849 2022-08-21T10:00:46Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|tramvaju maršrutu Rīgā|11. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 11. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |uz = [[Mežaparks]] |karte = [[File:11tramv.png|11tramv]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |slēgts =18.07.2022. (uz laiku) |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 20,262 km<br />(10,293 km / 9,969 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 46 (23 / 23) |transporta vienīb = 10 (darbdienās) 9 (brīvdienās) |depo = № 5 (apkalpo) |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/11/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''11. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. 11. tramvaju maršruta kopējais garums ir 20,262 km. Virziena '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' kopējais garums ir 10,293 km, bet virziena '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' kopējais garums ir 9,969 km. Darbdienās pa 11. tramvaju maršrutu kursē 10 tramvaji, bet brīvdienās — 9 tramvaji (06.2018). 11. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 5. tramvaju depo. Pa tramvaja maršrutu ne vienmēr kursē zemās grīdas tramvaju vagoni. Kopš 2019. gada 17. maija maršruts tika slēgts, saistībā ar [[Rīgas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rīgas domes priekšsēdētāja]] pienākumu izpildītāja [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] rīkojumu slēgt [[Brasas tilts|Brasas tiltu]] transportlīdekļiem, kuru masa pārsniedz 30 tonnas, tilta sliktā tehniskā stāvokļa un ieilgušo remontdarbu dēļ.<ref>{{Cite web|url=https://www.tvnet.lv/6686152/burovs-licis-nekavejoties-slegt-tramvaju-satiksmi-par-brasas-tiltu|title=Burovs licis nekavējoties slēgt tramvaju satiksmi pār Brasas tiltu|date=2019. gada 17. maijs|website=TVNET}}</ref> Bet no 2019. gada 25. maija tramvaju satiksme atjaunota, lai gan sākotnēji maršrutā kursēja tikai vecā tipa tramvaji. <ref>{{Cite web|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tramvaju-kustibu-par-brasas-tiltu-atjaunos-sestdien-ir-saubas-par-ta-izturibu-ari-pec-remonta.a320218/|title=Tramvaju kustību pār Brasas tiltu atjaunos sestdien; ir šaubas par tā izturību arī pēc remonta|website=www.lsm.lv}}</ref> Taču no 2020. gada 28. jūlija 11. maršrutā atkal kursē zemās grīdas tramvaji. <ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/11-tramvaja-marsruta-atsaks-kurset-zemas-gridas-tramvaji/|title=11. tramvaja maršrutā atsāks kursēt zemās grīdas tramvaji : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> No 2019. gada 18. maija līdz 25.maijam kursēja [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T autobusu maršruts]], kas daļēji aizvietoja slēgto tramvaju maršrutu. <ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-18-maija-11-tramvaja-marsrutu-aizvietos-11t-autobuss/|title=No 18.maija 11.tramvaja maršrutu aizvietos 11T.autobuss : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> No 2020. gada 9. jūnija līdz 29. jūnijam<ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-29-junija-tiks-atjaunota-11-marsruta-tramvaja-kustiba-un-mainita-9-marsruta-autobusa-kustiba/|title=No 29. jūnija tiks atjaunota 11. maršruta tramvaja kustība un mainīta 9. maršruta autobusa kustība : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> [[Brasas tilts|Brasas tilta]] bīstamības dēļ maršruts atkal tika slēgts un vēlreiz aizvietots ar [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T autobusu]] maršrutu. Autobusu maršruts gan būtiski atšķīrās no tramvaju veiktā ceļa, kā arī tikai daļēji sakrita ar [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T autobusu]] maršrutu, kāds tas bija 2019. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/brasas-parvada-slegsanas-del-11-tramvaja-marsruta-kurse-11t-marsruta-autobuss/|title=Brasas pārvada slēgšanas dēļ 11. tramvaja maršrutā kursē 11T. maršruta autobuss : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-06-09}}</ref> No 2022.gada 6. jūlija uz nenoteiktu laiku maršruts tika saīsināts posmā no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Radio iela (Rīga)|Radio ielas]] lokam sakarā ar [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]] notiekošajiem sliežu ceļa infrastruktūras būvniecības darbiem, kā dēļ samazinājās tramvaju caurlaides spējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-julija-uz-remontdarbu-laiku-11-marsruta-tramvaji-kurses-lidz-radio-ielas-lokam/|title=No 6. jūlija uz remontdarbu laiku 11. maršruta tramvaji kursēs līdz Radio ielas lokam}}</ref> Taču '''no 18. jūlija [[Brasa|Brasas]] pārvada būvdarbu dēļ 11. tramvaja maršruts atkal tika slēgts. Tā vietā norīkots [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T autobuss]] ar jaunu maršrutu "[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] - [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]".''' Tas dzelzceļu šķērso pa [[Brasa|Brasas]] dzelzceļa pārbrauktuvi, taču saglabātas 6. jūlijā noteiktās izmaiņas par maršruta posma no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Radio iela (Rīga)|Radio ielas]] lokam slēgšanu. Izmaiņas plānotas apmēram gadu līdz būvdarbu beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-18-julija-brasas-parvada-buvdarbu-del-tiks-slegta-11-tramvaja-kustiba-pasazieru-parvadajumi-tiks-organizeti-ar-11t-marsruta-autobusiem/|title=No 18. jūlija Brasas pārvada būvdarbu dēļ tiks slēgta 11. tramvaja kustība, pasažieru pārvadājumi tiks organizēti ar 11T maršruta autobusiem}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:Riga tram Tatra T3.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs griežas no [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa ielas]] uz [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona ielu]].]] [[Attēls:11. maršruta tramvajs izbrauc no 5. depo.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs izbrauc no 5. tramvaju depo, [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]].]] [[Attēls:11.tramvajs Mežaparkā.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs [[Mežaparks|Mežaparkā]].]] [[Attēls:11. tramvajs pie Mezha kapiem.JPG|thumb|200px|11. maršruta tramvajs atrodas pie [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapiem]].]] Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Brasas tilts|Brasas tilts]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]] un [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]. Virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Brasas tilts|Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] un [[Kronvalda bulvāris]]. == Pieturvietas == 11. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 46 pieturas. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' ir 23 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 23 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 2 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 5 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 10 | [[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- | align="center" | 11 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] / Rīgas dzemdību nams |- | align="center" | 12 | [[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]] |- | align="center" | 13 | [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- | align="center" | 14 | [[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- | align="center" | 15 | [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- | align="center" | 16 | [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- | align="center" | 17 | [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- | align="center" | 19 | [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- | align="center" | 20 | [[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- | align="center" | 22 | [[Mežaparks]] |- | align="center" | 23 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- | align="center" | 2 | [[Mežaparks]] |- | align="center" | 3 | [[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- | align="center" | 4 | [[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- | align="center" | 7 | [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- | align="center" | 10 | [[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] / /Rīgas dzemdību nams |- | align="center" | 14 | [[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- | align="center" | 15 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 16 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 18 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 20 | [[Aspazijas bulvāris]] |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 22 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 23 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] un [[Kronvalda bulvāris]]. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Kronvalda bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] Virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Brasas tilts|Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]]. Virzienā '''[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] un [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 12 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' ir 12 pieturas. Savukārt virzienā '''[[Mežaparks]]''' - '''[[Stacijas laukums]]''' ir 20 pieturas. Bet virzienā '''[[Stacijas laukums]]''' - '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' ir 9 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]] |- | align="center" | 2 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 4 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Aspazijas bulvāris]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 11 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 12 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- | align="center" | 2 | [[Kronvalda bulvāris]] |- | align="center" | 3 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- | align="center" | 5 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 9 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 11 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- | align="center" | 2 | [[Mežaparks]] |- | align="center" | 3 | [[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- | align="center" | 4 | [[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- | align="center" | 7 | [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- | align="center" | 10 | [[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- | align="center" | 11 | [[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- | align="center" | 15 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 16 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 18 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 20 | [[Stacijas laukums]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Stacijas laukums]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule|Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |} |} == Vēsture == Šis maršruts atklāts 1930. gadā. Sākotnēji tas brauca no Mežaparka pa tagadējo A. Sakses ielu līdz Saules dārzam, tad pa Kokneses un Meža prospektu līdz Zooparkam. 1937. gadā tas kursēja pa Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. Pēc tam tas kursēja līdz Brasas stacijai, bet kad uzcēla Brasas tiltu, 1958. gadā maršruts pagarināts līdz Drāmas teātrim, bet pēc tam saīsināja līdz Radio ielai (Stacijas laukumam). Pēdējos gados maršruts nav guvis lielas pārmaiņas. Sākot ar 2013. gada 7. februāri, 11. maršrutā kursē arī zemās grīdas tramvaji.<ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-saks-regulari-kurset-ari-11-marsruta/|title=Zemās grīdas tramvaji sāks regulāri kursēt arī 11. maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> No 2017. gada 5. jūnija 11. tramvaja maršruts ir pagarināts līdz Ausekļa ielai, bet slēgts Radio ielas galapunkts.<ref>{{Cite web|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-uz-imantu-saks-kurset-5-junija/|title=Zemās grīdas tramvaji uz Imantu sāks kursēt 5. jūnijā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv}}</ref> == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="80px" perrow="6"> Attēls:Vikipēdijas tramvajs.JPG|<small>11. maršruta tramvajs [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektā]] (XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā)</small> Attēls:Galapunkts_Ezermalas_ielaa.JPG|<small>11. maršruta tramvaju galapunkts [[Mežaparks|Mežaparkā]], [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielā]]</small> Attēls:11. tramvaji zem Gaujas ielas paarvada.JPG|<small>Tramvaji zem jaunbūvējamā [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielas]] pārvada [[2010. gads|2010]]. gadā</small> Attēls:Tramvajs 5. depo.jpg|<small>11. maršruta tramvajs atrodas 5. tramvaju depo, [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]</small> Attēls:11. maršruta tramvaju rinda.JPG|<small>11. maršruta tramvaji Meža prospektā (Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā)</small> Attēls:Škoda 15T 57103.JPG|<small>11. maršruta tramvajs galapunktā "Stacijas laukums"</small> Attēls:Škoda 15T Mežaparkā.JPG|<small>Četrsekciju tramvajs [[Škoda 15T]] Mežaparka pieturā testa brauciena laikā</small> Attēls:11. tramvajs Barona ielā.JPG|<small>11. maršruta tramvajs [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]]</small> Attēls:Riga-sl-11-skoda-nf-gtw-698113.jpg|<small>11. maršruta tramvajs uz [[Radio iela (Rīga)|Radio ielas]]</small> Attēls:11. tramvajs Mežaparkā.JPG|<small>11. maršruta tramvajs [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospektā]] (Vispārējo XXVI Dziesmu un XVI Deju svētku laikā)</small> File:11. tramvajs Kokneses prospektā.jpg|<small>11. maršruta tramvajs [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospektā]]</small> File:11. tramvajs uz Ķīšezera ielas.jpg|<small>11. maršruta tramvajs [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera ielā]]</small> </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|TD0egMYNxTg|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Mežaparks - Ausekļa iela - Mežaparks)}} * {{youtube|2eEX9aMcFVw|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Mežaparks - Stacijas laukums - Mežaparks)}} * {{youtube|_lQdILorkGU|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Ausekļa iela - Mežaparks)}} * {{youtube|yzwi9Ex4LfE|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija (Stacijas laukums - Mežaparks)}} * {{youtube|uU5jaNiFWnM|Pilnā 11. tramvaju maršruta video versija, virzienā Stacijas laukums - Mežaparks}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|11]] alrdyy9n4r9cijmpdvn3hr44s3v6xbi 0 106825 3673001 3671278 2022-08-20T14:00:44Z Aleksandrs1234 94295 https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 5. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |karte = [[File:5aut.png|5aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 24,595 km<br />(11,851 km / 12,744 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 44 (22 / 22) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} |slēgts=2022.gada 1.septembrī}} '''5. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]]. 5. autobusu maršruta kopējais garums ir 24,595 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''Mežciems''' kopējais garums ir 11,851 km, bet maršruta '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 12,744 km. Darbdienās pa 5. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, kuri pavisam veic 71 reisu, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi, kuri pavisam veic 67 reisus. 5. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam autobusa maršrutu aizstāja ar [[5A. trolejbusu maršruts (Rīga)|5A. trolejbusa maršrutu]], kurā kursēja 18 metrus garie trolejbusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-veiks-resursu-pardali-atsevisku-marsrutu-kustibas-intensitates-palielinasanai/|title=“Rīgas satiksme” veiks resursu pārdali atsevišķu maršrutu kustības intensitātes palielināšanai : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-03-11}}</ref> No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz Mežciemu tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]], [[Satekles iela|Satekles ielu]] un [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]] līdz [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> No 2022.gada 1.septembrī tiks slēgts 5.autobusu maršruts un būs jauns 35.trolejbusu maršruts <nowiki>''</nowiki>Centrāltirgus - Mežciems<nowiki>''</nowiki> == Maršruts == '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]. '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kursē pa šādām ielām: Hipokrāta iela, Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], Abrenes iela un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. == Pieturvietas == 5. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 44 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 22 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' ir 22 pieturas. [[Attēls:Galapunkts.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobusi galapunktā [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]].]] [[Attēls:5. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|thumb|250px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā, pieturā "Biķernieku iela"]] [[File:5. autobuss uz Mežciema ielas.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]] [[File:5. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg||thumb|255px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā]] [[File:5. autobuss uz Mežciema ielas (2).jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]] {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 9 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 10 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 11 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 12 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 13 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 15 | [[Latvenergo]] |- | align="center" | 16 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 17 | [[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" | 18 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" | 19 | [[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" | 21 | [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" | 22 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | 2 | [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] |- | align="center" | 3 | [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" | 4 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" | 5 | [[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" | 6 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 7 | [[Latvenergo]] |- | align="center" | 8 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 9 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 10 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 11 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 12 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 16 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 17 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 20 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|YUzj1G28vPI|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|MRw4G0DrfZg|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|05]] j727evi648feuji4i9q6bk2t30sz0tp 3673088 3673001 2022-08-20T18:01:33Z Titāns 34176 Atcēlu [[Special:Contributions/Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[User talk:Aleksandrs1234|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3673001 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 5. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |karte = [[File:5aut.png|5aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 24,595 km<br />(11,851 km / 12,744 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 44 (22 / 22) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} |slēgts=}} '''5. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]]. 5. autobusu maršruta kopējais garums ir 24,595 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''Mežciems''' kopējais garums ir 11,851 km, bet maršruta '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 12,744 km. Darbdienās pa 5. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, kuri pavisam veic 71 reisu, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi, kuri pavisam veic 67 reisus. 5. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam autobusa maršrutu aizstāja ar [[5A. trolejbusu maršruts (Rīga)|5A. trolejbusa maršrutu]], kurā kursēja 18 metrus garie trolejbusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-veiks-resursu-pardali-atsevisku-marsrutu-kustibas-intensitates-palielinasanai/|title=“Rīgas satiksme” veiks resursu pārdali atsevišķu maršrutu kustības intensitātes palielināšanai : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-03-11}}</ref> No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz Mežciemu tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]], [[Satekles iela|Satekles ielu]] un [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]] līdz [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> == Maršruts == '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]. '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kursē pa šādām ielām: Hipokrāta iela, Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], Abrenes iela un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. == Pieturvietas == 5. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 44 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 22 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' ir 22 pieturas. [[Attēls:Galapunkts.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobusi galapunktā [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]].]] [[Attēls:5. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|thumb|250px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā, pieturā "Biķernieku iela"]] [[File:5. autobuss uz Mežciema ielas.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]] [[File:5. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg||thumb|255px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā]] [[File:5. autobuss uz Mežciema ielas (2).jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]] {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 9 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 10 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 11 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 12 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 13 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 15 | [[Latvenergo]] |- | align="center" | 16 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 17 | [[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" | 18 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" | 19 | [[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" | 21 | [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" | 22 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | 2 | [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] |- | align="center" | 3 | [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" | 4 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" | 5 | [[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" | 6 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 7 | [[Latvenergo]] |- | align="center" | 8 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 9 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 10 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 11 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 12 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 16 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 17 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 20 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|YUzj1G28vPI|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|MRw4G0DrfZg|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|05]] shivvj7s1tx324w0bzlnwc3klycgb33 3673119 3673088 2022-08-20T18:56:10Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 5. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |karte = [[File:5aut.png|5aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 24,595 km<br />(11,851 km / 12,744 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 44 (22 / 22) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} |slēgts=2022.gads 1.septembrī}} '''5. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]]. 5. autobusu maršruta kopējais garums ir 24,595 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''Mežciems''' kopējais garums ir 11,851 km, bet maršruta '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 12,744 km. Darbdienās pa 5. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, kuri pavisam veic 71 reisu, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi, kuri pavisam veic 67 reisus. 5. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam autobusa maršrutu aizstāja ar [[5A. trolejbusu maršruts (Rīga)|5A. trolejbusa maršrutu]], kurā kursēja 18 metrus garie trolejbusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-veiks-resursu-pardali-atsevisku-marsrutu-kustibas-intensitates-palielinasanai/|title=“Rīgas satiksme” veiks resursu pārdali atsevišķu maršrutu kustības intensitātes palielināšanai : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-03-11}}</ref> No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz Mežciemu tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]], [[Satekles iela|Satekles ielu]] un [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]] līdz [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> No 2022.gada 1.septembrī tiks likvidēts autobusu maršruts Nr.5 un būs jauns trolejbusu maršruts Nr.35, trolejbusu maršruts brauks gandrīz ka autobusu maršruts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo/?fbid=10210012354783032&set=a.3578320194261|title=С 1 сентября в Риге появятся троллейбусы № 20, 31, 34, 35}}</ref> == Maršruts == '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]. '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kursē pa šādām ielām: Hipokrāta iela, Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], Abrenes iela un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. == Pieturvietas == 5. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 44 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 22 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' ir 22 pieturas. [[Attēls:Galapunkts.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobusi galapunktā [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]].]] [[Attēls:5. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|thumb|250px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā, pieturā "Biķernieku iela"]] [[File:5. autobuss uz Mežciema ielas.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]] [[File:5. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg||thumb|255px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā]] [[File:5. autobuss uz Mežciema ielas (2).jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]] {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 9 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 10 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 11 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 12 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 13 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 15 | [[Latvenergo]] |- | align="center" | 16 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 17 | [[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" | 18 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" | 19 | [[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" | 21 | [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" | 22 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | 2 | [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] |- | align="center" | 3 | [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" | 4 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" | 5 | [[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" | 6 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 7 | [[Latvenergo]] |- | align="center" | 8 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 9 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 10 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 11 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 12 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 16 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 17 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 20 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|YUzj1G28vPI|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|MRw4G0DrfZg|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|05]] rwei1yqc0abzr7vqa8fciq1l4c08hyn 3673127 3673119 2022-08-20T19:01:56Z Titāns 34176 Atcēlu [[Special:Contributions/Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[User talk:Aleksandrs1234|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3673119 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 5. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |karte = [[File:5aut.png|5aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 24,595 km<br />(11,851 km / 12,744 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 44 (22 / 22) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} |slēgts=}} '''5. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]]. 5. autobusu maršruta kopējais garums ir 24,595 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''Mežciems''' kopējais garums ir 11,851 km, bet maršruta '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kopējais garums ir 12,744 km. Darbdienās pa 5. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, kuri pavisam veic 71 reisu, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi, kuri pavisam veic 67 reisus. 5. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam autobusa maršrutu aizstāja ar [[5A. trolejbusu maršruts (Rīga)|5A. trolejbusa maršrutu]], kurā kursēja 18 metrus garie trolejbusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/-rigas-satiksme-veiks-resursu-pardali-atsevisku-marsrutu-kustibas-intensitates-palielinasanai/|title=“Rīgas satiksme” veiks resursu pārdali atsevišķu maršrutu kustības intensitātes palielināšanai : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-03-11}}</ref> No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz Mežciemu tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]], [[Satekles iela|Satekles ielu]] un [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]] līdz [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> == Maršruts == '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]. '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' kursē pa šādām ielām: Hipokrāta iela, Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], Abrenes iela un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. == Pieturvietas == 5. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 44 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 22 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mežciems''' — '''Abrenes iela''' ir 22 pieturas. [[Attēls:Galapunkts.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobusi galapunktā [[Mežciems (Rīga)|Mežciemā]].]] [[Attēls:5. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|thumb|250px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā, pieturā "Biķernieku iela"]] [[File:5. autobuss uz Mežciema ielas.jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]] [[File:5. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg||thumb|255px|5. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā]] [[File:5. autobuss uz Mežciema ielas (2).jpg|thumb|250px|5. maršruta autobuss Mežciema ielā]] {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 9 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 10 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 11 | [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" | 12 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 13 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 15 | [[Latvenergo]] |- | align="center" | 16 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 17 | [[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" | 18 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" | 19 | [[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" | 21 | [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" | 22 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | 2 | [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] |- | align="center" | 3 | [[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" | 4 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" | 5 | [[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" | 6 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 7 | [[Latvenergo]] |- | align="center" | 8 | [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" | 9 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 10 | Mēbeļu nams |- | align="center" | 11 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 12 | [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Ūnijas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" | 16 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" | 17 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 20 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|YUzj1G28vPI|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|MRw4G0DrfZg|Pilnā 5. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|05]] shivvj7s1tx324w0bzlnwc3klycgb33 0 106968 3673161 3659206 2022-08-20T21:18:05Z Vylks 50297 /* Sasniegumi */ wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Madara Palameika | vārds_orig = | attēls = Madara Palameika by Augustas Didzgalvis.jpg | att_izm = 250px | paraksts = Madara Palameika 2013. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|6|18}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = {{Mērvienība|cm=183}}<ref name="london2012">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.london2012.com/athlete/palameika-madara-1089459/|title=2012. gada Olimpisko spēļu profils|publisher=London2012.com|accessdate={{dat|2012|7|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120718081618/http://www.london2012.com/athlete/palameika-madara-1089459/|archivedate={{dat|2012|07|18||bez}}}}</ref> | svars = {{Mērvienība|kg=76}}<ref name="london2012" /> | iesauka = | izglītība = [[Ventspils Augstskola]]<ref name="diena1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/vienreiz-jatrapa-13958102|title=Vienreiz jātrāpa!|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|7|19||bez}}}}</ref> <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[Šķēpa mešana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = Gints Palameiks | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 3 ({{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}) | pc-a = 4 ([[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009]], [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011]], [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013]], [[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2015]]) | pc-t = | rc-a = 4 ([[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010]], [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012]], [[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2014]], [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2016]]) | rc-t = | reg1 = Eiropas | reg2 = EČ <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 66,18&nbsp;m {{icon|lr-v}} | PR1_d = [[Šķēpa mešana]] | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = {{dat|2016|9|9||bez}} | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Competition|Eiropas U-23 čempionāts}} {{Medal|Gold|Kauņa 2009|Šķēpa mešana}} {{Medal|Bronze|Debrecena 2007|Šķēpa mešana}} }} '''Madara Palameika''' (dzimusi {{dat|1987|6|18}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlētika|vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpa metēja]], [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordiste]] šķēpa mešanā (66,18 m). Viņas treneris ir tēvs Gints Palameiks.<ref name="londona-2012">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/12-madara-palameika|title=Madara Palameika|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|7|22||bez}}|archive-date={{dat|2012|07|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120719135732/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/12-madara-palameika}}</ref> Piedalījusies divās [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], vairākos Pasaules un Eiropas čempionātos (augstākā vieta [[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2014. gada Eiropas čempionātā]] ieņemtā 4. vieta). M. Palameika ir 2016. gada [[Dimanta līga]]s seriāla kopvērtējuma uzvarētāja, kas ir Latvijas vieglatlētu augstākais sasniegums šajās sacensībās. == Biogrāfija == M. Palameika ir dzimusi {{dat|1987|6|18||bez}} Talsos. Viņas tēvs [[Gints Palameiks]] ir Madaras treneris, Latvijas Šķēpmešanas kluba prezidents. Māte – sporta pedagoģe Agnese Palameika. Ir divas māsas: Baiba un Eva. Ir ieguvusi bakalaura grādu ekonomikā.<ref name="la">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/madara-palameika-skeps-raidits-nakotne/|title=Madara Palameika. Šķēps raidīts nākotnē|publisher=Latvijas Avīze|accessdate={{dat|2016|7|14||bez}}}}</ref> == Karjera == Šķēpa mešanā sākusi trenēties deviņu gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/88962/palameika-skepmesanai-pieversas-devinu-gadu-vecuma|title=Palameika šķēpmešanai pievērsās deviņu gadu vecumā|publisher=Kasjauns.lv|accessdate={{dat|2012|7|31||bez}}}}</ref> 2006. gada Pasaules čempionātā junioriem Pekinā viņa izcīnīja 16. vietu ar 46,34&nbsp;m tālu metienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iaaf.org/history/WJC/season=2006/eventCode=3486/results/bydiscipline/disctype=4/sex=W/discCode=JT/combCode=hash/roundCode=q/results.html |title=Javelin Throw — W – QUALIFICATION |access-date={{dat|2011|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080423065246/http://www.iaaf.org/history/WJC/season=2006/eventCode=3486/results/bydiscipline/disctype=4/sex=W/discCode=JT/combCode=hash/roundCode=q/results.html#det |archivedate={{dat|2008|04|23||bez}} }}</ref> 2007. gada Eiropas U-23 čempionātā M. Palameika ierindojās trešajā vietā, bet 2009. gadā ar jaunu personisko un [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] (64,51&nbsp;m) viņa kļuva par šo sacensību uzvarētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vieglatletika/19072009-madara_palameika_eiropas_u_23_cempione|title= Madaras Palameikas supermetiens Latvijai dāvā otro zeltu|accessdate= {{dat|2010|03|4}}|author= Viesturs Lācis|date= {{dat|2009|07|19}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009. gada Pasaules čempionātā Berlīnē]] M. Palameika ieņēma tikai 14. vietu savā kvalifikācijas grupā ar pieticīgu rezultātu 52,98&nbsp;m. Toties [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010. gada Eiropas čempionātā]] viņa izcīnīja augsto 8. vietu ar rezultātu 60,78&nbsp;m,<ref>[http://sportacentrs.com/vieglatletika/29072010-palameika_astota_eiropa Palameika astotā Eiropā]</ref> kas ir viņas ievērojamākais sasniegums pieaugušo sacensībās. [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011. gada Pasaules čempionātā Tegu]] viņa ieņēma 11. vietu (pēdējo no finālā startējušajām) ar rezultātu 58,08 metri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vieglatletika/02092011-palameika_11_vieta_pasaule|title= Palameikai 11. vieta pasaulē, čempione – Abakumova|accessdate= {{dat|2011|9|2||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|9|2||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012. gada Eiropas čempionātā]] viņa izcīnīja 8. vietu ar rezultātu 56,82&nbsp;m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/29062012-ozolinai_kovalai_sesta_vieta_eiropa_palam |title=Ozoliņai – Kovalai sestā vieta Eiropā, Palameika astotā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|6|30||bez}}}}</ref> Arī {{oss|V=2012|L=L}} viņa ierindojās 8. vietā, šoreiz ar 60,73&nbsp;m tālu raidītu šķēpu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/londona_2012/10082012-palameika_astota_otrais_olimpiskais_zelts|title=Palameika astotā, otrais olimpiskais zelts Špotakovai|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|10||bez}}}}</ref> [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013. gada Pasaules čempionātā]] [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], izcīnīja 27. vietu. 2014. gada jūnijā divas reizes laboja Latvijas rekordu, sākumā to uzlabojot līdz 64,86&nbsp;m,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/14062014-palameika_nujorka_labo_latvijas_rekordu_s|title=Palameika Ņujorkā labo Latvijas rekordu šķēpmešanā|date={{dat|2014|6|14||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|6|15||bez}}}}</ref> pēc tam — 66,15&nbsp;m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/26062014-palameika_velreiz_labo_latvijas_rekordu_p|title=Palameika vēlreiz labo Latvijas rekordu – pārsniegta 66 metru atzīme|date={{dat|2014|6|26||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|6|26||bez}}}}</ref> 2015. gada 25. jūlijā M. Palameika uzvarēja [[Dimanta līga]]s posmā [[Londona|Londonā]] ar rezultātu 65,01&nbsp;m, par 1&nbsp;cm apsteidzot [[Barbora Špotākova|Barboru Špotākovu]] no Čehijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/25072015-palameikai_sezonas_labakais_rezultats_un_|title=Palameikai sezonas labākais rezultāts un zelts Dimanta līgā Londonā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2015|7|28||bez}}}}</ref> 2015. gada Dimanta līgas sezonas kopvērtējumā ieņēma 3. vietu. 2016. gada Dimanta līgās sezonā M. Palameika izcīnīja trīs uzvaras. Sestajā posmā viņa guva uzvaru ar sezonas labāko rezultātu pasaulē (65,68&nbsp;m), kļūstot arī par Dimanta līgas līderi starp šķēpmetējām. [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2016. gada Eiropas čempionātā]] [[Amsterdama|Amsterdamā]] M. Palameika palika 7. vietā. [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]] M. Palameika iekļuva finālā, taču tajā meta neveiksmīgi un kopvērtējumā ieņēma 10. vietu (60,14 m). Pēc olimpiskajām spēlēm guva uzvaru vēl vienā Dimanta līgas posmā [[Lozanna|Lozannā]] ar rezultātu 65,26 m, nostiprinoties vadībā kopvērtējumā. 2016. gada Dimanta līgas pēdējā posmā Briselē M. Palameika atkal izcīnīja uzvaru, šoreiz labojot arī Latvijas rekordu (66,18 m) un tādējādi nodrošinot uzvaru sezonas kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vieglatletika/sports/palameika-labo-latvijas-rekordu-un-nodrosina-uzvaru-dimantu-liga.a200187/|title=Palameika labo Latvijas rekordu un nodrošina uzvaru Dimantu līgā|date={{dat|2016|9|9||bez}}|publisher=LSM|accessdate={{dat|2016|9|9||bez}}}}</ref> Tas ir Latvijas vieglatlētu augstākais sasniegums šajās sacensībās. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] M. Palameika neiekļuva finālā, sasniedzot 18. vietu kopvērtējumā (59,95 m). Vienu vietu aiz finālsacensībām palika arī [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], kur 58,61 m tāls metiens deva 13. vietu. == Personiskais rekords == {| class="wikitable" style="width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta !! Piezīmes |- | [[Šķēpa mešana]] || align="center" | 66,18&nbsp;m || {{dat|2016|9|9|N|bez}} || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]] |} == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes|Date=yes}} |- |2006 |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|Ķīna|Pekina}} |{{dat|2006|8|15|N|bez}} |16. vieta |46,34 m |- |2007 |Eiropas U-23 čempionāts |{{vieta|Ungārija|Debrecena}} | |{{medal-bg|bronze}}|'''3. vieta''' |57,07 m |- |rowspan="2"|2009 |[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |{{dat|2009|8|16|N|bez}} |27. vieta |52,98 m |- |Eiropas U-23 čempionāts |{{vieta|Lietuva|Kauņa}} |{{dat|2009|7|19|N|bez}} |{{medal-bg|Gold}}|'''1. vieta''' |64,51 m ({{Piezīme|ČR|Čempionāta rekords}}, {{Piezīme|LR|Latvijas rekords}}) |- |2010 |[[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Spānija|Barselona}} |{{dat|2010|7|29|N|bez}} |8. vieta |60,78 m |- |2011 |[[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Dienvidkoreja|Tegu}} |{{dat|2011|9|2|N|bez}} |11. vieta |58,08 m |- |rowspan="2"|2012 |[[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Somija|Helsinki}} |{{dat|2012|6|29|N|bez}} |8. vieta |56,82 m |- |[[2012. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |{{dat|2012|8|9|N|bez}} |8. vieta |60,73 m |- |2013 |[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Krievija|Maskava}} |{{dat|2013|8|16|N|bez}} |27. vieta |53,70 m |- |2014 |[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Šveice|Cīrihe}} |{{dat|2014|8|14|N|bez}} |4. vieta |62,04 m |- |2016 |[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Nīderlande|Amsterdama}} |{{dat|2016|7|8|N|bez}} |7. vieta |60,39 m |- |2016 |[[2016. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} |{{dat|2016|8|18|N|bez}} |10. vieta |60,14 m |- |2017 |[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |{{dat|2017|8|6|N|bez}} |21. vieta |59,54 m |- |2018 |[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |{{dat|2018|8|10|N|bez}} |9. vieta |57,98 m |- |2019 |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |{{dat|2019|9|30|N|bez}} |18. vieta |59,95 m |- |2021 |[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |{{dat|2021|8|6|N|bez}} |11. vieta |58,70 m |- |rowspan=2|2022 |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |{{dat|2022|7|20|N|bez}} |13. vieta |58,61 m |- |[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Minhene}} |{{dat|2022|8|20|N|bez}} |9. vieta |56,55 m |} == Sezonu labākie rezultāti == {{clear|right}} <div style="float:right;"> <graph>{ "version": 2, "height": 170, "width": 450, "data": [ { "name": "chart", "values": [ {"y":49.11,"series": "y","x": 2003}, {"y":51.50,"series": "y","x": 2004}, {"y":51.31,"series": "y","x": 2005}, {"y":53.87,"series": "y","x": 2006}, {"y":57.98,"series": "y","x": 2007}, {"y":51.98,"series": "y","x": 2008}, {"y":64.51,"series": "y","x": 2009}, {"y":62.02,"series": "y","x": 2010}, {"y":63.46,"series": "y","x": 2011}, {"y":62.74,"series": "y","x": 2012}, {"y":62.72,"series": "y","x": 2013}, {"y":66.15,"series": "y","x": 2014}, {"y":65.01,"series": "y","x": 2015}, {"y":66.18,"series": "y","x": 2016} ], "transform": [ {"type": "formula", "field": "date", "expr": "datetime(datum.x,0)"} ] } ], "scales": [ { "type": "time", "name": "x", "domain": {"data": "chart","field": "date"}, "zero": false, "range": "width", "nice": true }, { "type": "linear", "name": "y", "domain": {"data": "chart","field": "y"}, "zero": false, "range": "height", "nice": true }, { "domain": {"data": "chart","field": "series"}, "type": "ordinal", "name": "color", "range": "category10" } ], "axes": [ {"scale": "x","type": "x","title": "Gads"}, { "scale": "y", "type": "y", "title": "Metri", "grid": true, "format": "d" } ], "marks": [ { "type": "line", "properties": { "hover": {"stroke": {"value": "red"}}, "update": {"stroke": {"scale": "color","field": "series"}}, "enter": { "y": {"scale": "y","field": "y"}, "x": {"scale": "x","field": "date"}, "stroke": {"scale": "color","field": "series"}, "fill": {"value": "white"}, "strokeWidth": {"value": 2} } }, "from": {"data": "chart"} }, { "type": "symbol", "from": {"data": "chart"}, "properties": { "enter": { "x": {"scale": "x","field": "Gads"}, "y": {"scale": "y","field": "Metri"}, "stroke": {"value": "steelblue"}, "fill": {"value": "white"}, "size": {"value": 100} } } }, { "type": "text", "from": { "data": "chart", "transform": [ { "type": "aggregate", "summarize": {"x": ["min","max"]} } ] }, "properties": { "enter": { "x": {"signal": "width","mult": 0.5}, "y": {"value": -10}, "text": { "template": "Sezonu labākie rezultāti no \u007b{datum.min_x}\u007d. līdz \u007b{datum.max_x}\u007d. gadam" }, "fill": {"value": "black"}, "fontSize": {"value": 15}, "align": {"value": "center"}, "fontWeight": {"value": "bold"} } } } ] }</graph></div> {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" cellpadding="2" |- ! Gads !! Rezultāts !! Vieta !! Datums |- |2003 |49,11 m |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2003|6|12|N|bez}} |- |2004 |51,50 m |{{vieta|Latvija|Ventspils}} |{{dat|2004|5|1|N|bez}} |- |2005 |51,31 m |{{vieta|Krievija|Tula}} |{{dat|2005|6|26|N|bez}} |- |2006 |53,87 m |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2006|7|21|N|bez}} |- |2007 |57,98 m |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2007|5|12|N|bez}} |- |2008 |51,98 m |{{vieta|Igaunija|Tallina}} |{{dat|2008|8|31|N|bez}} |- |2009 |64,51 m |{{vieta|Lietuva|Kauņa}} |{{dat|2009|7|19|N|bez}} |- |2010 |62,02 m |{{vieta|Latvija|Jēkabpils}} |{{dat|2010|6|17|N|bez}} |- |2011 |63,46 m |{{vieta|Serbija|Novisada}} |{{dat|2011|6|18|N|bez}} |- |2012 |62,74 m |{{vieta|Šveice|Lozanna}} |{{dat|2012|8|23|N|bez}} |- |2013 |62,72 m |{{vieta|Latvija|Valmiera}} |{{dat|2013|7|19|N|bez}} |- |2014 |66,15 m |{{vieta|Latvija|Jelgava}} |{{dat|2014|6|26|N|bez}} |- |2015 |65,01 m |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |{{dat|2015|7|26|N|bez}} |- |2016 |66,18 m |{{vieta|Beļģija|Brisele}} |{{dat|2016|9|9|N|bez}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Madara Palameika}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110506040837/http://w.lat-athletics.lv/index.php?pid=0329455 LVS profils] * [https://web.archive.org/web/20140715165353/http://www.lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=109 LOV profils] * [http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=347807:madara-palameika-ps-raidts-nkotn&Itemid=436 Madara Palameika. Šķēps raidīts nākotnē] {{Latvija 2020 VOS}} {{Latvija 2016 VOS}} {{Latvija 2012 VOS}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Palameika, Madara}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Šķēpa metēji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Ventspils Augstskolas absolventi]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 1dwfox9r1amy46qxj368tfqqk4zjyfe 3673164 3673161 2022-08-20T21:22:04Z Vylks 50297 /* Karjera */ wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Madara Palameika | vārds_orig = | attēls = Madara Palameika by Augustas Didzgalvis.jpg | att_izm = 250px | paraksts = Madara Palameika 2013. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|6|18}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = {{Mērvienība|cm=183}}<ref name="london2012">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.london2012.com/athlete/palameika-madara-1089459/|title=2012. gada Olimpisko spēļu profils|publisher=London2012.com|accessdate={{dat|2012|7|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120718081618/http://www.london2012.com/athlete/palameika-madara-1089459/|archivedate={{dat|2012|07|18||bez}}}}</ref> | svars = {{Mērvienība|kg=76}}<ref name="london2012" /> | iesauka = | izglītība = [[Ventspils Augstskola]]<ref name="diena1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/vienreiz-jatrapa-13958102|title=Vienreiz jātrāpa!|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|7|19||bez}}}}</ref> <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[Šķēpa mešana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = Gints Palameiks | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 3 ({{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}) | pc-a = 4 ([[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009]], [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011]], [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013]], [[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2015]]) | pc-t = | rc-a = 4 ([[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010]], [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012]], [[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2014]], [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2016]]) | rc-t = | reg1 = Eiropas | reg2 = EČ <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 66,18&nbsp;m {{icon|lr-v}} | PR1_d = [[Šķēpa mešana]] | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = {{dat|2016|9|9||bez}} | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Competition|Eiropas U-23 čempionāts}} {{Medal|Gold|Kauņa 2009|Šķēpa mešana}} {{Medal|Bronze|Debrecena 2007|Šķēpa mešana}} }} '''Madara Palameika''' (dzimusi {{dat|1987|6|18}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlētika|vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpa metēja]], [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordiste]] šķēpa mešanā (66,18 m). Viņas treneris ir tēvs Gints Palameiks.<ref name="londona-2012">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/12-madara-palameika|title=Madara Palameika|publisher=Olimpiade.lv|accessdate={{dat|2012|7|22||bez}}|archive-date={{dat|2012|07|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120719135732/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/12-madara-palameika}}</ref> Piedalījusies divās [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], vairākos Pasaules un Eiropas čempionātos (augstākā vieta [[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2014. gada Eiropas čempionātā]] ieņemtā 4. vieta). M. Palameika ir 2016. gada [[Dimanta līga]]s seriāla kopvērtējuma uzvarētāja, kas ir Latvijas vieglatlētu augstākais sasniegums šajās sacensībās. == Biogrāfija == M. Palameika ir dzimusi {{dat|1987|6|18||bez}} Talsos. Viņas tēvs [[Gints Palameiks]] ir Madaras treneris, Latvijas Šķēpmešanas kluba prezidents. Māte – sporta pedagoģe Agnese Palameika. Ir divas māsas: Baiba un Eva. Ir ieguvusi bakalaura grādu ekonomikā.<ref name="la">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/madara-palameika-skeps-raidits-nakotne/|title=Madara Palameika. Šķēps raidīts nākotnē|publisher=Latvijas Avīze|accessdate={{dat|2016|7|14||bez}}}}</ref> == Karjera == Šķēpa mešanā sākusi trenēties deviņu gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/88962/palameika-skepmesanai-pieversas-devinu-gadu-vecuma|title=Palameika šķēpmešanai pievērsās deviņu gadu vecumā|publisher=Kasjauns.lv|accessdate={{dat|2012|7|31||bez}}}}</ref> 2006. gada Pasaules čempionātā junioriem Pekinā viņa izcīnīja 16. vietu ar 46,34&nbsp;m tālu metienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iaaf.org/history/WJC/season=2006/eventCode=3486/results/bydiscipline/disctype=4/sex=W/discCode=JT/combCode=hash/roundCode=q/results.html |title=Javelin Throw — W – QUALIFICATION |access-date={{dat|2011|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080423065246/http://www.iaaf.org/history/WJC/season=2006/eventCode=3486/results/bydiscipline/disctype=4/sex=W/discCode=JT/combCode=hash/roundCode=q/results.html#det |archivedate={{dat|2008|04|23||bez}} }}</ref> 2007. gada Eiropas U-23 čempionātā M. Palameika ierindojās trešajā vietā, bet 2009. gadā ar jaunu personisko un [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] (64,51&nbsp;m) viņa kļuva par šo sacensību uzvarētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vieglatletika/19072009-madara_palameika_eiropas_u_23_cempione|title= Madaras Palameikas supermetiens Latvijai dāvā otro zeltu|accessdate= {{dat|2010|03|4}}|author= Viesturs Lācis|date= {{dat|2009|07|19}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009. gada Pasaules čempionātā Berlīnē]] M. Palameika ieņēma tikai 14. vietu savā kvalifikācijas grupā ar pieticīgu rezultātu 52,98&nbsp;m. Toties [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010. gada Eiropas čempionātā]] viņa izcīnīja augsto 8. vietu ar rezultātu 60,78&nbsp;m,<ref>[http://sportacentrs.com/vieglatletika/29072010-palameika_astota_eiropa Palameika astotā Eiropā]</ref> kas ir viņas ievērojamākais sasniegums pieaugušo sacensībās. [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011. gada Pasaules čempionātā Tegu]] viņa ieņēma 11. vietu (pēdējo no finālā startējušajām) ar rezultātu 58,08 metri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vieglatletika/02092011-palameika_11_vieta_pasaule|title= Palameikai 11. vieta pasaulē, čempione – Abakumova|accessdate= {{dat|2011|9|2||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|9|2||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012. gada Eiropas čempionātā]] viņa izcīnīja 8. vietu ar rezultātu 56,82&nbsp;m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/29062012-ozolinai_kovalai_sesta_vieta_eiropa_palam |title=Ozoliņai – Kovalai sestā vieta Eiropā, Palameika astotā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|6|30||bez}}}}</ref> Arī {{oss|V=2012|L=L}} viņa ierindojās 8. vietā, šoreiz ar 60,73&nbsp;m tālu raidītu šķēpu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/londona_2012/10082012-palameika_astota_otrais_olimpiskais_zelts|title=Palameika astotā, otrais olimpiskais zelts Špotakovai|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|10||bez}}}}</ref> [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013. gada Pasaules čempionātā]] [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], izcīnīja 27. vietu. 2014. gada jūnijā divas reizes laboja Latvijas rekordu, sākumā to uzlabojot līdz 64,86&nbsp;m,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/14062014-palameika_nujorka_labo_latvijas_rekordu_s|title=Palameika Ņujorkā labo Latvijas rekordu šķēpmešanā|date={{dat|2014|6|14||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|6|15||bez}}}}</ref> pēc tam — 66,15&nbsp;m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/26062014-palameika_velreiz_labo_latvijas_rekordu_p|title=Palameika vēlreiz labo Latvijas rekordu – pārsniegta 66 metru atzīme|date={{dat|2014|6|26||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|6|26||bez}}}}</ref> 2015. gada 25. jūlijā M. Palameika uzvarēja [[Dimanta līga]]s posmā [[Londona|Londonā]] ar rezultātu 65,01&nbsp;m, par 1&nbsp;cm apsteidzot [[Barbora Špotākova|Barboru Špotākovu]] no Čehijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/25072015-palameikai_sezonas_labakais_rezultats_un_|title=Palameikai sezonas labākais rezultāts un zelts Dimanta līgā Londonā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2015|7|28||bez}}}}</ref> 2015. gada Dimanta līgas sezonas kopvērtējumā ieņēma 3. vietu. 2016. gada Dimanta līgās sezonā M. Palameika izcīnīja trīs uzvaras. Sestajā posmā viņa guva uzvaru ar sezonas labāko rezultātu pasaulē (65,68&nbsp;m), kļūstot arī par Dimanta līgas līderi starp šķēpmetējām. [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2016. gada Eiropas čempionātā]] [[Amsterdama|Amsterdamā]] M. Palameika palika 7. vietā. [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]] M. Palameika iekļuva finālā, taču tajā meta neveiksmīgi un kopvērtējumā ieņēma 10. vietu (60,14 m). Pēc olimpiskajām spēlēm guva uzvaru vēl vienā Dimanta līgas posmā [[Lozanna|Lozannā]] ar rezultātu 65,26 m, nostiprinoties vadībā kopvērtējumā. 2016. gada Dimanta līgas pēdējā posmā Briselē M. Palameika atkal izcīnīja uzvaru, šoreiz labojot arī Latvijas rekordu (66,18 m) un tādējādi nodrošinot uzvaru sezonas kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/vieglatletika/sports/palameika-labo-latvijas-rekordu-un-nodrosina-uzvaru-dimantu-liga.a200187/|title=Palameika labo Latvijas rekordu un nodrošina uzvaru Dimantu līgā|date={{dat|2016|9|9||bez}}|publisher=LSM|accessdate={{dat|2016|9|9||bez}}}}</ref> Tas ir Latvijas vieglatlētu augstākais sasniegums šajās sacensībās. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] M. Palameika neiekļuva finālā, sasniedzot 18. vietu kopvērtējumā (59,95 m). Vienu vietu aiz finālsacensībām palika arī [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], kur 58,61 m tāls metiens deva 13. vietu. Tajā pašā gadā [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] Minhenē kvalifikācijā sasniedza sezonas labāko rezultātu 60,56 m un iekļuva finālsacensībās, tajās ieņēma 9. vietu, labākajā mēģinājumā raidot šķēpu 56,55 metrus tālu. == Personiskais rekords == {| class="wikitable" style="width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta !! Piezīmes |- | [[Šķēpa mešana]] || align="center" | 66,18&nbsp;m || {{dat|2016|9|9|N|bez}} || {{vieta|Beļģija|Brisele}} || [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]] |} == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes|Date=yes}} |- |2006 |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|Ķīna|Pekina}} |{{dat|2006|8|15|N|bez}} |16. vieta |46,34 m |- |2007 |Eiropas U-23 čempionāts |{{vieta|Ungārija|Debrecena}} | |{{medal-bg|bronze}}|'''3. vieta''' |57,07 m |- |rowspan="2"|2009 |[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |{{dat|2009|8|16|N|bez}} |27. vieta |52,98 m |- |Eiropas U-23 čempionāts |{{vieta|Lietuva|Kauņa}} |{{dat|2009|7|19|N|bez}} |{{medal-bg|Gold}}|'''1. vieta''' |64,51 m ({{Piezīme|ČR|Čempionāta rekords}}, {{Piezīme|LR|Latvijas rekords}}) |- |2010 |[[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Spānija|Barselona}} |{{dat|2010|7|29|N|bez}} |8. vieta |60,78 m |- |2011 |[[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Dienvidkoreja|Tegu}} |{{dat|2011|9|2|N|bez}} |11. vieta |58,08 m |- |rowspan="2"|2012 |[[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Somija|Helsinki}} |{{dat|2012|6|29|N|bez}} |8. vieta |56,82 m |- |[[2012. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |{{dat|2012|8|9|N|bez}} |8. vieta |60,73 m |- |2013 |[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Krievija|Maskava}} |{{dat|2013|8|16|N|bez}} |27. vieta |53,70 m |- |2014 |[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Šveice|Cīrihe}} |{{dat|2014|8|14|N|bez}} |4. vieta |62,04 m |- |2016 |[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Nīderlande|Amsterdama}} |{{dat|2016|7|8|N|bez}} |7. vieta |60,39 m |- |2016 |[[2016. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} |{{dat|2016|8|18|N|bez}} |10. vieta |60,14 m |- |2017 |[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |{{dat|2017|8|6|N|bez}} |21. vieta |59,54 m |- |2018 |[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |{{dat|2018|8|10|N|bez}} |9. vieta |57,98 m |- |2019 |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |{{dat|2019|9|30|N|bez}} |18. vieta |59,95 m |- |2021 |[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |{{dat|2021|8|6|N|bez}} |11. vieta |58,70 m |- |rowspan=2|2022 |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |{{dat|2022|7|20|N|bez}} |13. vieta |58,61 m |- |[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Minhene}} |{{dat|2022|8|20|N|bez}} |9. vieta |56,55 m |} == Sezonu labākie rezultāti == {{clear|right}} <div style="float:right;"> <graph>{ "version": 2, "height": 170, "width": 450, "data": [ { "name": "chart", "values": [ {"y":49.11,"series": "y","x": 2003}, {"y":51.50,"series": "y","x": 2004}, {"y":51.31,"series": "y","x": 2005}, {"y":53.87,"series": "y","x": 2006}, {"y":57.98,"series": "y","x": 2007}, {"y":51.98,"series": "y","x": 2008}, {"y":64.51,"series": "y","x": 2009}, {"y":62.02,"series": "y","x": 2010}, {"y":63.46,"series": "y","x": 2011}, {"y":62.74,"series": "y","x": 2012}, {"y":62.72,"series": "y","x": 2013}, {"y":66.15,"series": "y","x": 2014}, {"y":65.01,"series": "y","x": 2015}, {"y":66.18,"series": "y","x": 2016} ], "transform": [ {"type": "formula", "field": "date", "expr": "datetime(datum.x,0)"} ] } ], "scales": [ { "type": "time", "name": "x", "domain": {"data": "chart","field": "date"}, "zero": false, "range": "width", "nice": true }, { "type": "linear", "name": "y", "domain": {"data": "chart","field": "y"}, "zero": false, "range": "height", "nice": true }, { "domain": {"data": "chart","field": "series"}, "type": "ordinal", "name": "color", "range": "category10" } ], "axes": [ {"scale": "x","type": "x","title": "Gads"}, { "scale": "y", "type": "y", "title": "Metri", "grid": true, "format": "d" } ], "marks": [ { "type": "line", "properties": { "hover": {"stroke": {"value": "red"}}, "update": {"stroke": {"scale": "color","field": "series"}}, "enter": { "y": {"scale": "y","field": "y"}, "x": {"scale": "x","field": "date"}, "stroke": {"scale": "color","field": "series"}, "fill": {"value": "white"}, "strokeWidth": {"value": 2} } }, "from": {"data": "chart"} }, { "type": "symbol", "from": {"data": "chart"}, "properties": { "enter": { "x": {"scale": "x","field": "Gads"}, "y": {"scale": "y","field": "Metri"}, "stroke": {"value": "steelblue"}, "fill": {"value": "white"}, "size": {"value": 100} } } }, { "type": "text", "from": { "data": "chart", "transform": [ { "type": "aggregate", "summarize": {"x": ["min","max"]} } ] }, "properties": { "enter": { "x": {"signal": "width","mult": 0.5}, "y": {"value": -10}, "text": { "template": "Sezonu labākie rezultāti no \u007b{datum.min_x}\u007d. līdz \u007b{datum.max_x}\u007d. gadam" }, "fill": {"value": "black"}, "fontSize": {"value": 15}, "align": {"value": "center"}, "fontWeight": {"value": "bold"} } } } ] }</graph></div> {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" cellpadding="2" |- ! Gads !! Rezultāts !! Vieta !! Datums |- |2003 |49,11 m |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2003|6|12|N|bez}} |- |2004 |51,50 m |{{vieta|Latvija|Ventspils}} |{{dat|2004|5|1|N|bez}} |- |2005 |51,31 m |{{vieta|Krievija|Tula}} |{{dat|2005|6|26|N|bez}} |- |2006 |53,87 m |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2006|7|21|N|bez}} |- |2007 |57,98 m |{{vieta|Latvija|Rīga}} |{{dat|2007|5|12|N|bez}} |- |2008 |51,98 m |{{vieta|Igaunija|Tallina}} |{{dat|2008|8|31|N|bez}} |- |2009 |64,51 m |{{vieta|Lietuva|Kauņa}} |{{dat|2009|7|19|N|bez}} |- |2010 |62,02 m |{{vieta|Latvija|Jēkabpils}} |{{dat|2010|6|17|N|bez}} |- |2011 |63,46 m |{{vieta|Serbija|Novisada}} |{{dat|2011|6|18|N|bez}} |- |2012 |62,74 m |{{vieta|Šveice|Lozanna}} |{{dat|2012|8|23|N|bez}} |- |2013 |62,72 m |{{vieta|Latvija|Valmiera}} |{{dat|2013|7|19|N|bez}} |- |2014 |66,15 m |{{vieta|Latvija|Jelgava}} |{{dat|2014|6|26|N|bez}} |- |2015 |65,01 m |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |{{dat|2015|7|26|N|bez}} |- |2016 |66,18 m |{{vieta|Beļģija|Brisele}} |{{dat|2016|9|9|N|bez}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Madara Palameika}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110506040837/http://w.lat-athletics.lv/index.php?pid=0329455 LVS profils] * [https://web.archive.org/web/20140715165353/http://www.lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=109 LOV profils] * [http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=347807:madara-palameika-ps-raidts-nkotn&Itemid=436 Madara Palameika. Šķēps raidīts nākotnē] {{Latvija 2020 VOS}} {{Latvija 2016 VOS}} {{Latvija 2012 VOS}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Palameika, Madara}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Šķēpa metēji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Ventspils Augstskolas absolventi]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 6k1fujfw88outttfu54u0nqzx4z5efb 0 107313 3673002 3671304 2022-08-20T14:03:05Z Aleksandrs1234 94295 https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 14. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |karte = [[File:14aut.png|14aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 28,215 km<br />(13,791 km / 14,424 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 49 (26 / 23) |transporta vienīb = 3 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=3009&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} |slēgts=2022.gada 1.septembrī}} '''14. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Juglas zvēraudzētava]]i [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimē. 14. autobusu maršruta kopējais garums ir 28,215 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' kopējais garums ir 13,791 km, bet maršruta '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 14,424 km. Darbdienās pa 14. autobusu maršrutu kursē tikai 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 14. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. Autobuss ceļā nepietur: Palmu iela, Katedrāle, Brīvības piemineklis, Centrālā stacija. No 2022.gada 1.septembrī tiks slēgts 14.autobusu maršruts un būs jauns 34.trolejbusu maršruts <nowiki>''</nowiki>Centrāltirgus - Zvēraudzētava<nowiki>''</nowiki> == Maršruts == [[Attēls:14. autobuss Raiņa bulvārī.JPG|thumb|255px|14. maršruta autobuss pieturā "Inženieru iela"]] [[File:14. autobuss uz Brīvības ielas.jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss uz Mazās Brīvības ielas pieturā "Sporta akadēmija"]] [[File:14. autobuss uz Mazās Brīvības ielas.jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss uz Mazās Brīvības ielas]] [[File:14. autobuss uz Brīvības gatves.jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss Brīvības gatvē]] [[File:14. autobuss uz Brīvības ielas (2).jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss Brīvības ielā]] '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] un [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]]. Autobuss nepietur šādās pieturās: Palmu iela. '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. Autobuss nepietur šādās pieturās: Palmu iela, Esplanāde, Brīvības piemineklis un Centrālā stacija. == Pieturvietas == 14. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 54 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' ir 28 pieturas, bet maršrutā '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 4 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 10 | [[VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 12 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 13 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 14 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 15 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 18 | Meža skola |- | align="center" | 19 | [[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" | 20 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 22 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] |- | align="center" | 24 | [[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" | 25 | [[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" | 26 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 27 | [[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" | 28 | [[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" | 2 | [[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 4 | [[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" | 5 | [[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" | 6 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 9 | Meža skola |- | align="center" |10 | Sporta akadēmija |- | align="center" | 11 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 12 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 15 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 16 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 17 | [[VEF]] |- | align="center" | 18 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 19 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 22 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 23 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 24 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 25 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|yX_pd5Awsd0|Pilnā 14. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|d1BxijxxTfU|Pilnā 14. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|14]] qe07jrcan2q72k33120a29oq0thclzd 3673086 3673002 2022-08-20T18:00:36Z Titāns 34176 Atcēlu [[Special:Contributions/Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[User talk:Aleksandrs1234|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3673002 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 14. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |karte = [[File:14aut.png|14aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 28,215 km<br />(13,791 km / 14,424 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 49 (26 / 23) |transporta vienīb = 3 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=3009&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''14. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Juglas zvēraudzētava]]i [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimē. 14. autobusu maršruta kopējais garums ir 28,215 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' kopējais garums ir 13,791 km, bet maršruta '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 14,424 km. Darbdienās pa 14. autobusu maršrutu kursē tikai 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 14. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. Autobuss ceļā nepietur: Palmu iela, Katedrāle, Brīvības piemineklis, Centrālā stacija. == Maršruts == [[Attēls:14. autobuss Raiņa bulvārī.JPG|thumb|255px|14. maršruta autobuss pieturā "Inženieru iela"]] [[File:14. autobuss uz Brīvības ielas.jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss uz Mazās Brīvības ielas pieturā "Sporta akadēmija"]] [[File:14. autobuss uz Mazās Brīvības ielas.jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss uz Mazās Brīvības ielas]] [[File:14. autobuss uz Brīvības gatves.jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss Brīvības gatvē]] [[File:14. autobuss uz Brīvības ielas (2).jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss Brīvības ielā]] '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] un [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]]. Autobuss nepietur šādās pieturās: Palmu iela. '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. Autobuss nepietur šādās pieturās: Palmu iela, Esplanāde, Brīvības piemineklis un Centrālā stacija. == Pieturvietas == 14. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 54 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' ir 28 pieturas, bet maršrutā '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 4 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 10 | [[VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 12 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 13 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 14 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 15 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 18 | Meža skola |- | align="center" | 19 | [[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" | 20 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 22 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] |- | align="center" | 24 | [[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" | 25 | [[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" | 26 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 27 | [[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" | 28 | [[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" | 2 | [[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 4 | [[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" | 5 | [[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" | 6 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 9 | Meža skola |- | align="center" |10 | Sporta akadēmija |- | align="center" | 11 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 12 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 15 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 16 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 17 | [[VEF]] |- | align="center" | 18 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 19 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 22 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 23 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 24 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 25 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|yX_pd5Awsd0|Pilnā 14. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|d1BxijxxTfU|Pilnā 14. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|14]] 8j40g101kv1ypk9tkfwcbizbnugd3cn 3673121 3673086 2022-08-20T18:57:40Z Aleksandrs1234 94295 https://www.facebook.com/photo/?fbid=10210012354783032&set=a.3578320194261 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 14. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |karte = [[File:14aut.png|14aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 28,215 km<br />(13,791 km / 14,424 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 49 (26 / 23) |transporta vienīb = 3 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=3009&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} |slēgts=2022.gadā 1.septembrī}} '''14. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Juglas zvēraudzētava]]i [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimē. 14. autobusu maršruta kopējais garums ir 28,215 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' kopējais garums ir 13,791 km, bet maršruta '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 14,424 km. Darbdienās pa 14. autobusu maršrutu kursē tikai 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 14. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. Autobuss ceļā nepietur: Palmu iela, Katedrāle, Brīvības piemineklis, Centrālā stacija. No 2022.gada 1.septembrī tiks likvidēts autobusu maršruts Nr.14 un būs jauns trolejbusu maršruts Nr.34, trolejbusu maršruts brauks gandrīz ka autobusu maršruts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo/?fbid=10210012354783032&set=a.3578320194261|title=С 1 сентября в Риге появятся троллейбусы № 20, 31, 34, 35}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:14. autobuss Raiņa bulvārī.JPG|thumb|255px|14. maršruta autobuss pieturā "Inženieru iela"]] [[File:14. autobuss uz Brīvības ielas.jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss uz Mazās Brīvības ielas pieturā "Sporta akadēmija"]] [[File:14. autobuss uz Mazās Brīvības ielas.jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss uz Mazās Brīvības ielas]] [[File:14. autobuss uz Brīvības gatves.jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss Brīvības gatvē]] [[File:14. autobuss uz Brīvības ielas (2).jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss Brīvības ielā]] '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] un [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]]. Autobuss nepietur šādās pieturās: Palmu iela. '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. Autobuss nepietur šādās pieturās: Palmu iela, Esplanāde, Brīvības piemineklis un Centrālā stacija. == Pieturvietas == 14. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 54 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' ir 28 pieturas, bet maršrutā '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 4 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 10 | [[VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 12 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 13 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 14 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 15 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 18 | Meža skola |- | align="center" | 19 | [[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" | 20 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 22 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] |- | align="center" | 24 | [[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" | 25 | [[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" | 26 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 27 | [[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" | 28 | [[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" | 2 | [[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 4 | [[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" | 5 | [[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" | 6 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 9 | Meža skola |- | align="center" |10 | Sporta akadēmija |- | align="center" | 11 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 12 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 15 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 16 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 17 | [[VEF]] |- | align="center" | 18 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 19 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 22 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 23 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 24 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 25 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|yX_pd5Awsd0|Pilnā 14. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|d1BxijxxTfU|Pilnā 14. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|14]] 1tqmcqt8b2np9e0pffzqipnr9709d8r 3673128 3673121 2022-08-20T19:02:15Z Titāns 34176 Atcēlu [[Special:Contributions/Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[User talk:Aleksandrs1234|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3673121 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 14. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |karte = [[File:14aut.png|14aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 28,215 km<br />(13,791 km / 14,424 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 49 (26 / 23) |transporta vienīb = 3 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=3009&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''14. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Juglas zvēraudzētava]]i [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimē. 14. autobusu maršruta kopējais garums ir 28,215 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' kopējais garums ir 13,791 km, bet maršruta '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 14,424 km. Darbdienās pa 14. autobusu maršrutu kursē tikai 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 14. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. Autobuss ceļā nepietur: Palmu iela, Katedrāle, Brīvības piemineklis, Centrālā stacija. == Maršruts == [[Attēls:14. autobuss Raiņa bulvārī.JPG|thumb|255px|14. maršruta autobuss pieturā "Inženieru iela"]] [[File:14. autobuss uz Brīvības ielas.jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss uz Mazās Brīvības ielas pieturā "Sporta akadēmija"]] [[File:14. autobuss uz Mazās Brīvības ielas.jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss uz Mazās Brīvības ielas]] [[File:14. autobuss uz Brīvības gatves.jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss Brīvības gatvē]] [[File:14. autobuss uz Brīvības ielas (2).jpg|thumb|250px|14. maršruta autobuss Brīvības ielā]] '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] un [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]]. Autobuss nepietur šādās pieturās: Palmu iela. '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. Autobuss nepietur šādās pieturās: Palmu iela, Esplanāde, Brīvības piemineklis un Centrālā stacija. == Pieturvietas == 14. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 54 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' ir 28 pieturas, bet maršrutā '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 4 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 10 | [[VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 12 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 13 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 14 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 15 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 18 | Meža skola |- | align="center" | 19 | [[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" | 20 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 22 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] |- | align="center" | 24 | [[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" | 25 | [[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" | 26 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 27 | [[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" | 28 | [[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" | 2 | [[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 4 | [[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" | 5 | [[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" | 6 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 9 | Meža skola |- | align="center" |10 | Sporta akadēmija |- | align="center" | 11 | [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 12 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Zemitāna laukums]] |- | align="center" | 15 | [[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" | 16 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 17 | [[VEF]] |- | align="center" | 18 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 19 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 22 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 23 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 24 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 25 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 26 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|yX_pd5Awsd0|Pilnā 14. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|d1BxijxxTfU|Pilnā 14. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|14]] 8j40g101kv1ypk9tkfwcbizbnugd3cn 0 110036 3673370 3654648 2022-08-21T09:43:11Z 77.219.10.106 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Hugo | attēls = Attēls:Shrek.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Shrek'' | žanrs = [[animācija]]s piedzīvojumu komēdija | režisors = [[Endrū Adamsons]], [[Vikija Džensone]] | producents = [[Džefrijs Katzenbergs]], [[Eirons Vārners]], [[Džons H. Viljamss]] | scenārija autors = [[Teds Eliots]], [[Terijs Rosio]], [[Džo Stillmens]], [[Rodžers S. H. Šulmans]], [[Viljams Steigs]] | galvenajās lomās = [[Maiks Maierss]]<br /> [[Edijs Mērfijs]]<br />[[Kemerone Diasa]]<br />[[Džons Litgovs]]<br />[[Konrāds Vernons]] | mūzika = [[Harijs Gregsons-Viljamss]], [[Džons Pouels]] | operators = | montāža = [[Sims Evans-Džounss]] | studija = ''[[Pacific Data Images]]'' | izplatītājs = ''[[DreamWorks Pictures]]'' | izdošanas laiks = | ilgums = 90 minūtes | valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|60 000 000}} | ienākumi = {{ASV dolārs|484 409 218}} | iepriekšējā = | nākošā = [[Šreks 2]] (2004) | imdb = }} '''"Šreks"''' ({{val|en|Shrek}}) ir 2001. gada filma, kas uzņemta pēc 1990. gada Viljama Steiga grāmatas "[[Šreks!]]" ({{val|en|Shrek!}}). Filmas režisori ir [[Endrū Adamsons]] un [[Vikija Džensone]]. Galveno tēlu (Šreku) ir ierunājis [[Maiks Maierss]], kas zināms ar savām lomām filmās par Ostinu Pauersu. Ēzelīti ierunājis [[Edijs Mērfijs]], bet princesi Fionu [[Kemerone Diasa]]. Filma saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā [[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā animācijas filma"]]. == Sižets == Lai neatņemtu savas mājas, purvu, Šrekam – miermīlīgam cilvēkēdājam – ir jādodas meklēt princesi Fionu, un jāatgādā tā lordam Fārkvardam, kas nodomājis viņu precēt. Viņam uzrodas pļāpīgs palīgs ēzelītis, kas viņam palīdz, taču vairāk traucē, ar savu nemitīgo pļāpāšanu. Taču izrādās, ka Fiona – Tāltālās Karaļvalsts karaļa meita – ir apburta, un katru nakti pārvēršas par tādu pašu briesmoni kā Šreks. Šreks iemīlas viņā, bet viņai jābūt pie lorda Fārkvarda. Vai Šreks palaidīs Fionu pie lorda? == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Šreks}} {{Labākā animācijas filma (Oskars)}} {{DreamWorks Animation}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2001. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:DreamWorks Animation filmas]] [[Kategorija:DreamWorks Pictures filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas animācijas filmas]] 3r298z8y879i0x26sri24ql29eah9m8 3673371 3673370 2022-08-21T09:44:43Z 77.219.10.106 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Hugo | attēls = Attēls:Shrek.jpg | att_izm = | paraksts = Hugucīt daudz laimes dzimšanasdienā🥳🎉🥳🎉🥳🎉 == Sižets == Lai neatņemtu savas mājas, purvu, Šrekam – miermīlīgam cilvēkēdājam – ir jādodas meklēt princesi Fionu, un jāatgādā tā lordam Fārkvardam, kas nodomājis viņu precēt. Viņam uzrodas pļāpīgs palīgs ēzelītis, kas viņam palīdz, taču vairāk traucē, ar savu nemitīgo pļāpāšanu. Taču izrādās, ka Fiona – Tāltālās Karaļvalsts karaļa meita – ir apburta, un katru nakti pārvēršas par tādu pašu briesmoni kā Šreks. Šreks iemīlas viņā, bet viņai jābūt pie lorda Fārkvarda. Vai Šreks palaidīs Fionu pie lorda? == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Šreks}} {{Labākā animācijas filma (Oskars)}} {{DreamWorks Animation}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2001. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:DreamWorks Animation filmas]] [[Kategorija:DreamWorks Pictures filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas animācijas filmas]] 7c1cwpatgrx996u1ju1e23dxk8kz068 3673372 3673371 2022-08-21T09:45:21Z Mtarch11 91271 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/77.219.10.106|77.219.10.106]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Šreks | attēls = Attēls:Shrek.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Shrek'' | žanrs = [[animācija]]s piedzīvojumu komēdija | režisors = [[Endrū Adamsons]], [[Vikija Džensone]] | producents = [[Džefrijs Katzenbergs]], [[Eirons Vārners]], [[Džons H. Viljamss]] | scenārija autors = [[Teds Eliots]], [[Terijs Rosio]], [[Džo Stillmens]], [[Rodžers S. H. Šulmans]], [[Viljams Steigs]] | galvenajās lomās = [[Maiks Maierss]]<br /> [[Edijs Mērfijs]]<br />[[Kemerone Diasa]]<br />[[Džons Litgovs]]<br />[[Konrāds Vernons]] | mūzika = [[Harijs Gregsons-Viljamss]], [[Džons Pouels]] | operators = | montāža = [[Sims Evans-Džounss]] | studija = ''[[Pacific Data Images]]'' | izplatītājs = ''[[DreamWorks Pictures]]'' | izdošanas laiks = | ilgums = 90 minūtes | valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|60 000 000}} | ienākumi = {{ASV dolārs|484 409 218}} | iepriekšējā = | nākošā = [[Šreks 2]] (2004) | imdb = }} '''"Šreks"''' ({{val|en|Shrek}}) ir 2001. gada filma, kas uzņemta pēc 1990. gada Viljama Steiga grāmatas "[[Šreks!]]" ({{val|en|Shrek!}}). Filmas režisori ir [[Endrū Adamsons]] un [[Vikija Džensone]]. Galveno tēlu (Šreku) ir ierunājis [[Maiks Maierss]], kas zināms ar savām lomām filmās par Ostinu Pauersu. Ēzelīti ierunājis [[Edijs Mērfijs]], bet princesi Fionu [[Kemerone Diasa]]. Filma saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā [[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā animācijas filma"]]. == Sižets == Lai neatņemtu savas mājas, purvu, Šrekam – miermīlīgam cilvēkēdājam – ir jādodas meklēt princesi Fionu, un jāatgādā tā lordam Fārkvardam, kas nodomājis viņu precēt. Viņam uzrodas pļāpīgs palīgs ēzelītis, kas viņam palīdz, taču vairāk traucē, ar savu nemitīgo pļāpāšanu. Taču izrādās, ka Fiona – Tāltālās Karaļvalsts karaļa meita – ir apburta, un katru nakti pārvēršas par tādu pašu briesmoni kā Šreks. Šreks iemīlas viņā, bet viņai jābūt pie lorda Fārkvarda. Vai Šreks palaidīs Fionu pie lorda? == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Šreks}} {{Labākā animācijas filma (Oskars)}} {{DreamWorks Animation}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2001. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:DreamWorks Animation filmas]] [[Kategorija:DreamWorks Pictures filmas]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas animācijas filmas]] 19rxyubnltbhudt6d49tj1900o30g02 0 114355 3672970 3672453 2022-08-20T12:14:32Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Višķu iela|Višķu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Višķu iela |attēls = Konečná Višķu iela.jpg |attēla paraksts = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. trolejbusu maršruta]] galapunkts Višķu ielā. |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = Riga Visku iela karte.png |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Ķengarags]]<br />[[Rumbula]] |ielas garums = 590 m |atklāta = 1968.g. |vēst nosaukumi = Pavlova iela (1968—1991) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18.]] |trolejbuss = [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15.]] |tramvajs = |mikroautobuss = [[216. mikroautobusu maršruts (Rīga)|216.]] |cits = }} '''Višķu iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Ķengarags|Ķengaraga]] apkaimē. Višķu iela sākas krustojumā ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]]. Ielas kopējais garums ir 590 metri un tā sastāv no divām braukšanas joslām. Ielā pārsvarā daudzstāvu dzīvojamo namu apbūve. == Vēsture == Tā izveidota 1968. gadā ar nosaukumu '''Pavlova iela''' ({{val|ru|Улица Павлова}}). 1991. gadā tā tika pārdēvēta par Višķu ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/kengarags/ielas/1/|title=Rīgas vēstures enciklopēdija. Ķengarags.|date=October 15, 2015}}</ref> == Ielas raksturojums == Višķu iela ir 590 metrus gara asfaltēta iela tieši uz [[Ķengarags|Ķengaraga]] un [[Rumbula|Rumbulas apkaimju]] robežas. Tā sākas krustojumā ar [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]] un virzās ziemeļaustrumu virzienā kā divu joslu iela. Višķu iela beidzas krustojumā ar [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves ielu]] iepretīm [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijai]]. Ielā pārsvarā daudzstāvu dzīvojamo namu apbūve. == Ielu savienojumi == Višķu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] ("T" veida krustojums) == Objekti == * Višķu ielā 12a atrodas [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. trolejbusu maršruta]] galapunkts "Višķu iela". * Višķu ielā 14 atrodas veikals "Maxima X". == Sabiedriskais transports == * [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18. maršruta autobusi]] kursē visas Višķu ielas garumā (no Maskavas ielas līdz Lokomotīves ielai). * [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. maršruta trolejbusi]] kursē tikai Višķu ielas beigu daļā (no Lokomotīves ielas līdz trolejbusu galapunktam). Višķu ielā atrodas arī [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15. trolejbusu maršruta]] galapunkts "Višķu iela". == Skatīt arī == * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Ķengarags]] * [[Višķu iela|Višķu iela citās Latvijas pilsētās]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Ķengaragā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] mhgvn0vd2f23ucuins8v9x5n6vg472c 0 117211 3673150 3664146 2022-08-20T19:48:27Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Krievupe (nozīmju atdalīšana)|Krievupe}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Krievupe | tips = stacija | attēls = File:Krievupes stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Krievupes stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | citi_nosaukumi = <!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --> | stacijas_tips = pasažieru, kravas | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 5 | adrese = | latd = 57| latm = 3| lats = 53.08914| latNS = N | longd = 24| longm = 30| longs = 33.66| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (5 km) <br /> [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (7 km) <br /> [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (11 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Baltezers (stacija)|Baltezers]] (12 km) <br /> [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (15 km) <br /> [[Silciems (stacija)|Silciems]] (18 km) | attālums_līdz_Rīgai = 30 }} '''Krievupe''' ir dzelzceļa [[dzelzceļa stacija|stacija]] [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]. Tā atrodas netālu no [[A2|Vidzemes šosejas]] posma [[Rīga]]—[[Sigulda]]. Krievupes stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā Rīga—Sigulda, bet nepietur vilcieni, kas kursē līnijās Rīga—Valmiera un Rīga—Valga . Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == Krievupes [[izmaiņas punkts]] uzbūvēts [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā. [[1959]]. gadā uz toreizējo Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu [[Vangaži|Vangažos (Garkalnē)]] uzbūvēts dzelzceļa atzars 3 kilometru garumā. Atzars daļēji nojaukts 2013. gadā, pilnībā demontēts 2017. gadā. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="3"> Krievupes stacija.JPG|Krievupes stacijas ēka 2009. gadā File:Sliežu ceļi Krievupē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Krievupē 2.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā File:Krievupes stacija 2021.jpg|Stacijas ēka 2021. gadā Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā.JPG|Sliežu ceļi un preču vagoni Krievupes stacijā. Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā2.JPG|Krievupes stacijas sliežu ceļu izvērsums Vangažu virzienā. Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā3.JPG|Pa kreisi - rūpnīcas dzelzceļa atzars. Attēls:DR1A Krievupes stacijā.JPG|Dīzeļvilciens DR1A Krievupes stacijā Attēls:Krievupes stacija, 2020.08.jpg|Krievupes stacija 2020. gada vasarā Attēls:2020.04.10 Krievupes stacija.jpg|Stacijas ēkas 2020. gada vasarā. </gallery> == Literatūra == * T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 77. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Ropažu novads]] [[Kategorija:Garkalnes novads]] 95vyq9mlozcr7r5za0doj4d3sr5tbod 3673151 3673150 2022-08-20T19:50:41Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Krievupe (nozīmju atdalīšana)|Krievupe}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Krievupe | tips = stacija | attēls = File:Krievupes stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Krievupes stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | citi_nosaukumi = <!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --> | stacijas_tips = pasažieru, kravas | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 5 | adrese = | latd = 57| latm = 3| lats = 53.08914| latNS = N | longd = 24| longm = 30| longs = 33.66| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (5 km) <br /> [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (7 km) <br /> [[Inčukalns (stacija)|Inčukalns]] (11 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Baltezers (stacija)|Baltezers]] (12 km) <br /> [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (15 km) <br /> [[Silciems (stacija)|Silciems]] (18 km) | attālums_līdz_Rīgai = 30 }} '''Krievupe''' ir dzelzceļa [[dzelzceļa stacija|stacija]] [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]. Tā atrodas netālu no [[A2|Vidzemes šosejas]] posma [[Rīga]]—[[Sigulda]]. Krievupes stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā Rīga—Sigulda, un viens reiss līnijā Rīga—Valmiera, bet nepietur vilcieni, kas kursē līnijā Rīga—Valga. Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Vēsture == Krievupes [[izmaiņas punkts]] uzbūvēts [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā. [[1959]]. gadā uz toreizējo Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu [[Vangaži|Vangažos (Garkalnē)]] uzbūvēts dzelzceļa atzars 3 kilometru garumā. Atzars daļēji nojaukts 2013. gadā, pilnībā demontēts 2017. gadā. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="3"> Krievupes stacija.JPG|Krievupes stacijas ēka 2009. gadā File:Sliežu ceļi Krievupē.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Krievupē 2.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā File:Krievupes stacija 2021.jpg|Stacijas ēka 2021. gadā Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā.JPG|Sliežu ceļi un preču vagoni Krievupes stacijā. Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā2.JPG|Krievupes stacijas sliežu ceļu izvērsums Vangažu virzienā. Attēls:Sliežu ceļi Krievupes stacijā3.JPG|Pa kreisi - rūpnīcas dzelzceļa atzars. Attēls:DR1A Krievupes stacijā.JPG|Dīzeļvilciens DR1A Krievupes stacijā Attēls:Krievupes stacija, 2020.08.jpg|Krievupes stacija 2020. gada vasarā Attēls:2020.04.10 Krievupes stacija.jpg|Stacijas ēkas 2020. gada vasarā. </gallery> == Literatūra == * T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 77. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Ropažu novads]] [[Kategorija:Garkalnes novads]] 64vrj167wywopd5tgywiqnvy0p9i9ba 0 121895 3673100 3659171 2022-08-20T18:20:20Z ZANDMANIS 91184 /* Uzbrucēji */ wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #FFC859 | bg_color = #E13A3E | team = Calgary Flames | logo = Calgary Flames logo.svg | logosize = 200px | city = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Kalgari}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]] | founded = 1972 | dissolved = | operated = | arena = ''[[Scotiabank Saddledome]]'' | ietilpība = 19,289 | colors = Sarkana, zelta, melna, balta<br />{{color box|#E13A3E}} {{color box|#FFC859}} {{color box|#000000}} {{color box|white}} | owner = {{flaga|Kanāda}} Calgary Flames LP | prezidents = | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Breds Trelivings]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Derils Saters]] | coach2 = | captain = Nav | media = | affiliates = [[Adirondekas "Flames"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Jūtas "Grizzlies"]] ([[ECHL]]) <!---Frančīzes vēsture---> | name1 = [[Atlantas "Flames"]] | dates1 = 1972—1980 | name2 = Kalgari "Flames" | dates2 = 1980—pašlaik <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 1 }} '''Kalgari "Flames"''' ({{val|en|Calgary Flames}}) ir profesionāls [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Kalgari]], [[Alberta|Albertā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1972. gadā kā '''[[Atlantas "Flames"]]''' un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Flames" ir 1 reizi uzvarējis NHL, 3 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 5 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Scotiabank Saddledome]]'' hallē. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 1 ** 1988–89 * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1985–86, 1988–89, 2003–04 * '''Divīzijas čempioni''': 8 ** 1987–88, 1988–89, 1989-1990, 1993–94, 1994–95, 2005–06, 2018-19, 2021-22 == Spēlētāji == 2010.—11. un 2011.—12. gada sezonās katrā pa vienai spēlei "Flames" sastāvā aizvadīja latviešu uzbrucējs [[Raitis Ivanāns]]. === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 14. oktobrī.'' ==== Vārtsargi ==== * 25 {{Flaga|Zviedrija}} [[Jākobs Markstrems]] * 80 {{flaga|Čehija}} [[Dans Vladars]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}4 {{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Andersons]] * {{0}}6 {{Flaga|Somija}} [[Jūso Vālimaki]] * {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Kristofers Tanevs]] *16 {{Flaga|Krievija}} [[Ņikita Zadorovs]] * 26 {{flaga|Kanāda}} [[Maikls Stouns]] *44 {{flaga|Kanāda}} [[Ēriks Gudbransons]] * 55 {{flaga|ASV}} [[Noa Henefins]] * 58 {{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Kilingtons]] ==== Uzbrucēji ==== * 11 {{flaga|Zviedrija}} [[Mikaels Baklunds]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> *15 {{flaga|Kanāda}} [[Breds Ričardsons]] * 17 {{flaga|Kanāda}} [[Milans Lučičs]] *18 {{Flaga|ASV}} [[Tailers Pitliks]] *20 {{flaga|ASV}} [[Bleiks Koulmens]] *22 {{flaga|ASV}} [[Trevors Luiss]] *24 {{flaga|Kanāda}} [[Brets Ričijs]] * 28 {{Flaga|Zviedrija}} [[Elīass Lindholms]] *29 {{Flaga|Kanāda}} [[Dilons Dubē]] *42 {{flaga|Kanāda}} [[Glens Goudins]] * 88 {{flaga|Kanāda}} [[Endrū Mangjapans]] == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 1219 || 525 || 570 || '''1095''' || 0.90 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 791 || 364 || 466 || '''830''' || 1.05 |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 803 || 213 || 609 || '''822''' || 1.02 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 577 || 314 || 302 || '''616''' || 1.07 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Saters]] || A || 617 || 128 || 437 || '''565''' || 0.92 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 425 || 229 || 333 || '''562''' || 1.32 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 514 || 193 || 336 || '''529''' || 1.03 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Robertss]] || KM || 585 || 257 || 248 || '''505''' || 0.86 |- align="center" | align="left" |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 893 || 134 || 349 || '''483''' || 0,54 |- align="center" | align="left" | [[Ēriks Veils]] || KM || 539 || 206 || 246 || '''452''' || 0.84 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 525 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 364 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 314 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Robertss]] || KM || 257 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 229 |- align="center" | align="left" | [[Lenijs Makdonalds]] || LM || 215 |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 213 |- align="center" | align="left" | [[Ēriks Veils]]|| KM || 206 |- align="center" |'''[[Šons Monahens]]'''|| C || 194 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 193 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 609 |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 570 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 466 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Saters]] || A || 437 |- align="center" | align="left" |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 349 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 336 |- align="center" | align="left" | [[Pols Reinharts]] || A || 336 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 333 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 302 |- align="center" | align="left" | [[Džons Gudro|'''Džonijs Gudro''']] || KM || 294 |} </td> </tr> </table> === Komandas kapteiņi === {{div col}} * {{flaga|Kanāda}} [[Breds Māršs]] (1980—1981) * {{flaga|Kanāda}} [[Fils Rasels]] (1981—1983) * {{flaga|Kanāda}} [[Dags Raisbruhs]] (1983—1987) * {{flaga|Kanāda}} [[Lenijs Makdonalds]] (1983—1989) * {{flaga|Kanāda}} [[Džims Peplinskis]] (1984—1989) * {{flaga|Kanāda}} [[Brends Makkrimons]] (1989—1990) * ''Rotējošie kapteiņi'' (1990—1991) * {{flaga|Kanāda}} [[Džo Nīvendaiks]] (1991—1995) * {{flaga|Kanāda}} [[Teorens Flerī]] (1995—1997) * {{flaga|Kanāda}} [[Tods Simpsons]] (1997—1999) * {{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Smits]] (1999—2000) * {{flaga|Kanāda}} [[Deivs Lovrijs]] (2000—2002) * {{flaga|Kanāda}} [[Bobs Būners]] (2002) * {{flaga|ASV}} [[Kreigs Konrojs]] (2002—2003) * {{flaga|Kanāda}} [[Džeroms Iginla]] (2003—2013) * {{flaga|Kanāda}} [[Marks Džordāno]] (2013—2021) {{div col end}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|Calgary Flames|Kalgari "Flames"}} * [http://flames.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/CGY/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Kalgari "Flames"| ]] 7vpkpa7ja4x2xnhy0j9k4vmthk7betm 3673101 3673100 2022-08-20T18:22:20Z ZANDMANIS 91184 /* Uzbrucēji */ wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #FFC859 | bg_color = #E13A3E | team = Calgary Flames | logo = Calgary Flames logo.svg | logosize = 200px | city = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Kalgari}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]] | founded = 1972 | dissolved = | operated = | arena = ''[[Scotiabank Saddledome]]'' | ietilpība = 19,289 | colors = Sarkana, zelta, melna, balta<br />{{color box|#E13A3E}} {{color box|#FFC859}} {{color box|#000000}} {{color box|white}} | owner = {{flaga|Kanāda}} Calgary Flames LP | prezidents = | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Breds Trelivings]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Derils Saters]] | coach2 = | captain = Nav | media = | affiliates = [[Adirondekas "Flames"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Jūtas "Grizzlies"]] ([[ECHL]]) <!---Frančīzes vēsture---> | name1 = [[Atlantas "Flames"]] | dates1 = 1972—1980 | name2 = Kalgari "Flames" | dates2 = 1980—pašlaik <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 1 }} '''Kalgari "Flames"''' ({{val|en|Calgary Flames}}) ir profesionāls [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Kalgari]], [[Alberta|Albertā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1972. gadā kā '''[[Atlantas "Flames"]]''' un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Flames" ir 1 reizi uzvarējis NHL, 3 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 5 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Scotiabank Saddledome]]'' hallē. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 1 ** 1988–89 * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1985–86, 1988–89, 2003–04 * '''Divīzijas čempioni''': 8 ** 1987–88, 1988–89, 1989-1990, 1993–94, 1994–95, 2005–06, 2018-19, 2021-22 == Spēlētāji == 2010.—11. un 2011.—12. gada sezonās katrā pa vienai spēlei "Flames" sastāvā aizvadīja latviešu uzbrucējs [[Raitis Ivanāns]]. === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 14. oktobrī.'' ==== Vārtsargi ==== * 25 {{Flaga|Zviedrija}} [[Jākobs Markstrems]] * 80 {{flaga|Čehija}} [[Dans Vladars]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}4 {{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Andersons]] * {{0}}6 {{Flaga|Somija}} [[Jūso Vālimaki]] * {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Kristofers Tanevs]] *16 {{Flaga|Krievija}} [[Ņikita Zadorovs]] * 26 {{flaga|Kanāda}} [[Maikls Stouns]] *44 {{flaga|Kanāda}} [[Ēriks Gudbransons]] * 55 {{flaga|ASV}} [[Noa Henefins]] * 58 {{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Kilingtons]] ==== Uzbrucēji ==== * 11 {{flaga|Zviedrija}} [[Mikaels Baklunds]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> *15 {{flaga|Kanāda}} [[Breds Ričardsons]] * 17 {{flaga|Kanāda}} [[Milans Lučičs]] *18 {{Flaga|ASV}} [[Tailers Pitliks]] *20 {{flaga|ASV}} [[Bleiks Koulmens]] *22 {{flaga|ASV}} [[Trevors Luiss]] *24 {{flaga|Kanāda}} [[Brets Ričijs]] * 28 {{Flaga|Zviedrija}} [[Elīass Lindholms]] *29 {{Flaga|Kanāda}} [[Dilons Dubē]] *42 {{flaga|Kanāda}} [[Glens Goudins]] * 88 {{flaga|Kanāda}} [[Endrū Mangjapans]] * 91 {{flaga|Kanāda}} [[Nazems Kadri]] == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 1219 || 525 || 570 || '''1095''' || 0.90 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 791 || 364 || 466 || '''830''' || 1.05 |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 803 || 213 || 609 || '''822''' || 1.02 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 577 || 314 || 302 || '''616''' || 1.07 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Saters]] || A || 617 || 128 || 437 || '''565''' || 0.92 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 425 || 229 || 333 || '''562''' || 1.32 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 514 || 193 || 336 || '''529''' || 1.03 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Robertss]] || KM || 585 || 257 || 248 || '''505''' || 0.86 |- align="center" | align="left" |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 893 || 134 || 349 || '''483''' || 0,54 |- align="center" | align="left" | [[Ēriks Veils]] || KM || 539 || 206 || 246 || '''452''' || 0.84 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 525 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 364 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 314 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Robertss]] || KM || 257 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 229 |- align="center" | align="left" | [[Lenijs Makdonalds]] || LM || 215 |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 213 |- align="center" | align="left" | [[Ēriks Veils]]|| KM || 206 |- align="center" |'''[[Šons Monahens]]'''|| C || 194 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 193 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 609 |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 570 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 466 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Saters]] || A || 437 |- align="center" | align="left" |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 349 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 336 |- align="center" | align="left" | [[Pols Reinharts]] || A || 336 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 333 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 302 |- align="center" | align="left" | [[Džons Gudro|'''Džonijs Gudro''']] || KM || 294 |} </td> </tr> </table> === Komandas kapteiņi === {{div col}} * {{flaga|Kanāda}} [[Breds Māršs]] (1980—1981) * {{flaga|Kanāda}} [[Fils Rasels]] (1981—1983) * {{flaga|Kanāda}} [[Dags Raisbruhs]] (1983—1987) * {{flaga|Kanāda}} [[Lenijs Makdonalds]] (1983—1989) * {{flaga|Kanāda}} [[Džims Peplinskis]] (1984—1989) * {{flaga|Kanāda}} [[Brends Makkrimons]] (1989—1990) * ''Rotējošie kapteiņi'' (1990—1991) * {{flaga|Kanāda}} [[Džo Nīvendaiks]] (1991—1995) * {{flaga|Kanāda}} [[Teorens Flerī]] (1995—1997) * {{flaga|Kanāda}} [[Tods Simpsons]] (1997—1999) * {{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Smits]] (1999—2000) * {{flaga|Kanāda}} [[Deivs Lovrijs]] (2000—2002) * {{flaga|Kanāda}} [[Bobs Būners]] (2002) * {{flaga|ASV}} [[Kreigs Konrojs]] (2002—2003) * {{flaga|Kanāda}} [[Džeroms Iginla]] (2003—2013) * {{flaga|Kanāda}} [[Marks Džordāno]] (2013—2021) {{div col end}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|Calgary Flames|Kalgari "Flames"}} * [http://flames.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/CGY/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Kalgari "Flames"| ]] ecwz7owmbxfl19lt8wcyjg0yn0bn3k8 3673102 3673101 2022-08-20T18:23:54Z ZANDMANIS 91184 /* Uzbrucēji */ wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #FFC859 | bg_color = #E13A3E | team = Calgary Flames | logo = Calgary Flames logo.svg | logosize = 200px | city = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Kalgari}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]] | founded = 1972 | dissolved = | operated = | arena = ''[[Scotiabank Saddledome]]'' | ietilpība = 19,289 | colors = Sarkana, zelta, melna, balta<br />{{color box|#E13A3E}} {{color box|#FFC859}} {{color box|#000000}} {{color box|white}} | owner = {{flaga|Kanāda}} Calgary Flames LP | prezidents = | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Breds Trelivings]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Derils Saters]] | coach2 = | captain = Nav | media = | affiliates = [[Adirondekas "Flames"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Jūtas "Grizzlies"]] ([[ECHL]]) <!---Frančīzes vēsture---> | name1 = [[Atlantas "Flames"]] | dates1 = 1972—1980 | name2 = Kalgari "Flames" | dates2 = 1980—pašlaik <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 1 }} '''Kalgari "Flames"''' ({{val|en|Calgary Flames}}) ir profesionāls [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Kalgari]], [[Alberta|Albertā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1972. gadā kā '''[[Atlantas "Flames"]]''' un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Flames" ir 1 reizi uzvarējis NHL, 3 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 5 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Scotiabank Saddledome]]'' hallē. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 1 ** 1988–89 * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1985–86, 1988–89, 2003–04 * '''Divīzijas čempioni''': 8 ** 1987–88, 1988–89, 1989-1990, 1993–94, 1994–95, 2005–06, 2018-19, 2021-22 == Spēlētāji == 2010.—11. un 2011.—12. gada sezonās katrā pa vienai spēlei "Flames" sastāvā aizvadīja latviešu uzbrucējs [[Raitis Ivanāns]]. === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 14. oktobrī.'' ==== Vārtsargi ==== * 25 {{Flaga|Zviedrija}} [[Jākobs Markstrems]] * 80 {{flaga|Čehija}} [[Dans Vladars]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}4 {{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Andersons]] * {{0}}6 {{Flaga|Somija}} [[Jūso Vālimaki]] * {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Kristofers Tanevs]] *16 {{Flaga|Krievija}} [[Ņikita Zadorovs]] * 26 {{flaga|Kanāda}} [[Maikls Stouns]] *44 {{flaga|Kanāda}} [[Ēriks Gudbransons]] * 55 {{flaga|ASV}} [[Noa Henefins]] * 58 {{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Kilingtons]] ==== Uzbrucēji ==== * 10 {{flaga|Kanāda}} [[Džonatans Iberdo]] * 11 {{flaga|Zviedrija}} [[Mikaels Baklunds]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> *15 {{flaga|Kanāda}} [[Breds Ričardsons]] * 17 {{flaga|Kanāda}} [[Milans Lučičs]] *18 {{Flaga|ASV}} [[Tailers Pitliks]] *20 {{flaga|ASV}} [[Bleiks Koulmens]] *22 {{flaga|ASV}} [[Trevors Luiss]] *24 {{flaga|Kanāda}} [[Brets Ričijs]] * 28 {{Flaga|Zviedrija}} [[Elīass Lindholms]] *29 {{Flaga|Kanāda}} [[Dilons Dubē]] *42 {{flaga|Kanāda}} [[Glens Goudins]] * 88 {{flaga|Kanāda}} [[Endrū Mangjapans]] * 91 {{flaga|Kanāda}} [[Nazems Kadri]] == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 1219 || 525 || 570 || '''1095''' || 0.90 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 791 || 364 || 466 || '''830''' || 1.05 |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 803 || 213 || 609 || '''822''' || 1.02 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 577 || 314 || 302 || '''616''' || 1.07 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Saters]] || A || 617 || 128 || 437 || '''565''' || 0.92 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 425 || 229 || 333 || '''562''' || 1.32 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 514 || 193 || 336 || '''529''' || 1.03 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Robertss]] || KM || 585 || 257 || 248 || '''505''' || 0.86 |- align="center" | align="left" |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 893 || 134 || 349 || '''483''' || 0,54 |- align="center" | align="left" | [[Ēriks Veils]] || KM || 539 || 206 || 246 || '''452''' || 0.84 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 525 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 364 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 314 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Robertss]] || KM || 257 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 229 |- align="center" | align="left" | [[Lenijs Makdonalds]] || LM || 215 |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 213 |- align="center" | align="left" | [[Ēriks Veils]]|| KM || 206 |- align="center" |'''[[Šons Monahens]]'''|| C || 194 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 193 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 609 |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 570 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 466 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Saters]] || A || 437 |- align="center" | align="left" |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 349 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 336 |- align="center" | align="left" | [[Pols Reinharts]] || A || 336 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 333 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 302 |- align="center" | align="left" | [[Džons Gudro|'''Džonijs Gudro''']] || KM || 294 |} </td> </tr> </table> === Komandas kapteiņi === {{div col}} * {{flaga|Kanāda}} [[Breds Māršs]] (1980—1981) * {{flaga|Kanāda}} [[Fils Rasels]] (1981—1983) * {{flaga|Kanāda}} [[Dags Raisbruhs]] (1983—1987) * {{flaga|Kanāda}} [[Lenijs Makdonalds]] (1983—1989) * {{flaga|Kanāda}} [[Džims Peplinskis]] (1984—1989) * {{flaga|Kanāda}} [[Brends Makkrimons]] (1989—1990) * ''Rotējošie kapteiņi'' (1990—1991) * {{flaga|Kanāda}} [[Džo Nīvendaiks]] (1991—1995) * {{flaga|Kanāda}} [[Teorens Flerī]] (1995—1997) * {{flaga|Kanāda}} [[Tods Simpsons]] (1997—1999) * {{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Smits]] (1999—2000) * {{flaga|Kanāda}} [[Deivs Lovrijs]] (2000—2002) * {{flaga|Kanāda}} [[Bobs Būners]] (2002) * {{flaga|ASV}} [[Kreigs Konrojs]] (2002—2003) * {{flaga|Kanāda}} [[Džeroms Iginla]] (2003—2013) * {{flaga|Kanāda}} [[Marks Džordāno]] (2013—2021) {{div col end}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|Calgary Flames|Kalgari "Flames"}} * [http://flames.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/CGY/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Kalgari "Flames"| ]] mp96n062yt32ve6t38s5lii41ejpz6d 3673103 3673102 2022-08-20T18:26:25Z ZANDMANIS 91184 /* Uzbrucēji */ wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #FFC859 | bg_color = #E13A3E | team = Calgary Flames | logo = Calgary Flames logo.svg | logosize = 200px | city = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Kalgari}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]] | founded = 1972 | dissolved = | operated = | arena = ''[[Scotiabank Saddledome]]'' | ietilpība = 19,289 | colors = Sarkana, zelta, melna, balta<br />{{color box|#E13A3E}} {{color box|#FFC859}} {{color box|#000000}} {{color box|white}} | owner = {{flaga|Kanāda}} Calgary Flames LP | prezidents = | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Breds Trelivings]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Derils Saters]] | coach2 = | captain = Nav | media = | affiliates = [[Adirondekas "Flames"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Jūtas "Grizzlies"]] ([[ECHL]]) <!---Frančīzes vēsture---> | name1 = [[Atlantas "Flames"]] | dates1 = 1972—1980 | name2 = Kalgari "Flames" | dates2 = 1980—pašlaik <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 1 }} '''Kalgari "Flames"''' ({{val|en|Calgary Flames}}) ir profesionāls [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Kalgari]], [[Alberta|Albertā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1972. gadā kā '''[[Atlantas "Flames"]]''' un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Flames" ir 1 reizi uzvarējis NHL, 3 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 5 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Scotiabank Saddledome]]'' hallē. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 1 ** 1988–89 * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1985–86, 1988–89, 2003–04 * '''Divīzijas čempioni''': 8 ** 1987–88, 1988–89, 1989-1990, 1993–94, 1994–95, 2005–06, 2018-19, 2021-22 == Spēlētāji == 2010.—11. un 2011.—12. gada sezonās katrā pa vienai spēlei "Flames" sastāvā aizvadīja latviešu uzbrucējs [[Raitis Ivanāns]]. === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 14. oktobrī.'' ==== Vārtsargi ==== * 25 {{Flaga|Zviedrija}} [[Jākobs Markstrems]] * 80 {{flaga|Čehija}} [[Dans Vladars]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}4 {{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Andersons]] * {{0}}6 {{Flaga|Somija}} [[Jūso Vālimaki]] * {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Kristofers Tanevs]] *16 {{Flaga|Krievija}} [[Ņikita Zadorovs]] * 26 {{flaga|Kanāda}} [[Maikls Stouns]] *44 {{flaga|Kanāda}} [[Ēriks Gudbransons]] * 55 {{flaga|ASV}} [[Noa Henefins]] * 58 {{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Kilingtons]] ==== Uzbrucēji ==== * 10 {{flaga|Kanāda}} [[Džonatans Iberdo]] * 11 {{flaga|Zviedrija}} [[Mikaels Baklunds]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> *15 {{flaga|Kanāda}} [[Breds Ričardsons]] * 17 {{flaga|Kanāda}} [[Milans Lučičs]] *18 {{Flaga|ASV}} [[Tailers Pitliks]] *20 {{flaga|ASV}} [[Bleiks Koulmens]] *22 {{flaga|ASV}} [[Trevors Luiss]] *24 {{flaga|Kanāda}} [[Brets Ričijs]] * 28 {{Flaga|Zviedrija}} [[Elīass Lindholms]] *29 {{Flaga|Kanāda}} [[Dilons Dubē]] *42 {{flaga|Kanāda}} [[Glens Goudins]] * 73 {{flaga|Kanāda}} [[Tailers Tofolli]] * 88 {{flaga|Kanāda}} [[Endrū Mangjapans]] * 91 {{flaga|Kanāda}} [[Nazems Kadri]] == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 1219 || 525 || 570 || '''1095''' || 0.90 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 791 || 364 || 466 || '''830''' || 1.05 |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 803 || 213 || 609 || '''822''' || 1.02 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 577 || 314 || 302 || '''616''' || 1.07 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Saters]] || A || 617 || 128 || 437 || '''565''' || 0.92 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 425 || 229 || 333 || '''562''' || 1.32 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 514 || 193 || 336 || '''529''' || 1.03 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Robertss]] || KM || 585 || 257 || 248 || '''505''' || 0.86 |- align="center" | align="left" |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 893 || 134 || 349 || '''483''' || 0,54 |- align="center" | align="left" | [[Ēriks Veils]] || KM || 539 || 206 || 246 || '''452''' || 0.84 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 525 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 364 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 314 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Robertss]] || KM || 257 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 229 |- align="center" | align="left" | [[Lenijs Makdonalds]] || LM || 215 |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 213 |- align="center" | align="left" | [[Ēriks Veils]]|| KM || 206 |- align="center" |'''[[Šons Monahens]]'''|| C || 194 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 193 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 609 |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 570 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 466 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Saters]] || A || 437 |- align="center" | align="left" |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 349 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 336 |- align="center" | align="left" | [[Pols Reinharts]] || A || 336 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 333 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 302 |- align="center" | align="left" | [[Džons Gudro|'''Džonijs Gudro''']] || KM || 294 |} </td> </tr> </table> === Komandas kapteiņi === {{div col}} * {{flaga|Kanāda}} [[Breds Māršs]] (1980—1981) * {{flaga|Kanāda}} [[Fils Rasels]] (1981—1983) * {{flaga|Kanāda}} [[Dags Raisbruhs]] (1983—1987) * {{flaga|Kanāda}} [[Lenijs Makdonalds]] (1983—1989) * {{flaga|Kanāda}} [[Džims Peplinskis]] (1984—1989) * {{flaga|Kanāda}} [[Brends Makkrimons]] (1989—1990) * ''Rotējošie kapteiņi'' (1990—1991) * {{flaga|Kanāda}} [[Džo Nīvendaiks]] (1991—1995) * {{flaga|Kanāda}} [[Teorens Flerī]] (1995—1997) * {{flaga|Kanāda}} [[Tods Simpsons]] (1997—1999) * {{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Smits]] (1999—2000) * {{flaga|Kanāda}} [[Deivs Lovrijs]] (2000—2002) * {{flaga|Kanāda}} [[Bobs Būners]] (2002) * {{flaga|ASV}} [[Kreigs Konrojs]] (2002—2003) * {{flaga|Kanāda}} [[Džeroms Iginla]] (2003—2013) * {{flaga|Kanāda}} [[Marks Džordāno]] (2013—2021) {{div col end}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|Calgary Flames|Kalgari "Flames"}} * [http://flames.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/CGY/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Kalgari "Flames"| ]] s7ub64qmvulogei0ri4dysdvjeylws4 3673104 3673103 2022-08-20T18:27:27Z ZANDMANIS 91184 /* Uzbrucēji */ wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #FFC859 | bg_color = #E13A3E | team = Calgary Flames | logo = Calgary Flames logo.svg | logosize = 200px | city = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Kalgari}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]] | founded = 1972 | dissolved = | operated = | arena = ''[[Scotiabank Saddledome]]'' | ietilpība = 19,289 | colors = Sarkana, zelta, melna, balta<br />{{color box|#E13A3E}} {{color box|#FFC859}} {{color box|#000000}} {{color box|white}} | owner = {{flaga|Kanāda}} Calgary Flames LP | prezidents = | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Breds Trelivings]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Derils Saters]] | coach2 = | captain = Nav | media = | affiliates = [[Adirondekas "Flames"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Jūtas "Grizzlies"]] ([[ECHL]]) <!---Frančīzes vēsture---> | name1 = [[Atlantas "Flames"]] | dates1 = 1972—1980 | name2 = Kalgari "Flames" | dates2 = 1980—pašlaik <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 1 }} '''Kalgari "Flames"''' ({{val|en|Calgary Flames}}) ir profesionāls [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Kalgari]], [[Alberta|Albertā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1972. gadā kā '''[[Atlantas "Flames"]]''' un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Flames" ir 1 reizi uzvarējis NHL, 3 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 5 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Scotiabank Saddledome]]'' hallē. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 1 ** 1988–89 * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1985–86, 1988–89, 2003–04 * '''Divīzijas čempioni''': 8 ** 1987–88, 1988–89, 1989-1990, 1993–94, 1994–95, 2005–06, 2018-19, 2021-22 == Spēlētāji == 2010.—11. un 2011.—12. gada sezonās katrā pa vienai spēlei "Flames" sastāvā aizvadīja latviešu uzbrucējs [[Raitis Ivanāns]]. === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 14. oktobrī.'' ==== Vārtsargi ==== * 25 {{Flaga|Zviedrija}} [[Jākobs Markstrems]] * 80 {{flaga|Čehija}} [[Dans Vladars]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}4 {{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Andersons]] * {{0}}6 {{Flaga|Somija}} [[Jūso Vālimaki]] * {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Kristofers Tanevs]] *16 {{Flaga|Krievija}} [[Ņikita Zadorovs]] * 26 {{flaga|Kanāda}} [[Maikls Stouns]] *44 {{flaga|Kanāda}} [[Ēriks Gudbransons]] * 55 {{flaga|ASV}} [[Noa Henefins]] * 58 {{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Kilingtons]] ==== Uzbrucēji ==== * 10 {{flaga|Kanāda}} [[Džonatans Iberdo]] * 11 {{flaga|Zviedrija}} [[Mikaels Baklunds]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> *15 {{flaga|Kanāda}} [[Breds Ričardsons]] * 17 {{flaga|Kanāda}} [[Milans Lučičs]] *18 {{Flaga|ASV}} [[Tailers Pitliks]] *20 {{flaga|ASV}} [[Bleiks Koulmens]] *22 {{flaga|ASV}} [[Trevors Luiss]] *24 {{flaga|Kanāda}} [[Brets Ričijs]] * 28 {{Flaga|Zviedrija}} [[Elīass Lindholms]] *29 {{Flaga|Kanāda}} [[Dilons Dubē]] *42 {{flaga|Kanāda}} [[Glens Goudins]] * 73 {{flaga|Kanāda}} [[Tailers Tofoli]] * 88 {{flaga|Kanāda}} [[Endrū Mangjapans]] * 91 {{flaga|Kanāda}} [[Nazems Kadri]] == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 1219 || 525 || 570 || '''1095''' || 0.90 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 791 || 364 || 466 || '''830''' || 1.05 |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 803 || 213 || 609 || '''822''' || 1.02 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 577 || 314 || 302 || '''616''' || 1.07 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Saters]] || A || 617 || 128 || 437 || '''565''' || 0.92 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 425 || 229 || 333 || '''562''' || 1.32 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 514 || 193 || 336 || '''529''' || 1.03 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Robertss]] || KM || 585 || 257 || 248 || '''505''' || 0.86 |- align="center" | align="left" |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 893 || 134 || 349 || '''483''' || 0,54 |- align="center" | align="left" | [[Ēriks Veils]] || KM || 539 || 206 || 246 || '''452''' || 0.84 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 525 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 364 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 314 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Robertss]] || KM || 257 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 229 |- align="center" | align="left" | [[Lenijs Makdonalds]] || LM || 215 |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 213 |- align="center" | align="left" | [[Ēriks Veils]]|| KM || 206 |- align="center" |'''[[Šons Monahens]]'''|| C || 194 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 193 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 609 |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 570 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 466 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Saters]] || A || 437 |- align="center" | align="left" |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 349 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 336 |- align="center" | align="left" | [[Pols Reinharts]] || A || 336 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 333 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 302 |- align="center" | align="left" | [[Džons Gudro|'''Džonijs Gudro''']] || KM || 294 |} </td> </tr> </table> === Komandas kapteiņi === {{div col}} * {{flaga|Kanāda}} [[Breds Māršs]] (1980—1981) * {{flaga|Kanāda}} [[Fils Rasels]] (1981—1983) * {{flaga|Kanāda}} [[Dags Raisbruhs]] (1983—1987) * {{flaga|Kanāda}} [[Lenijs Makdonalds]] (1983—1989) * {{flaga|Kanāda}} [[Džims Peplinskis]] (1984—1989) * {{flaga|Kanāda}} [[Brends Makkrimons]] (1989—1990) * ''Rotējošie kapteiņi'' (1990—1991) * {{flaga|Kanāda}} [[Džo Nīvendaiks]] (1991—1995) * {{flaga|Kanāda}} [[Teorens Flerī]] (1995—1997) * {{flaga|Kanāda}} [[Tods Simpsons]] (1997—1999) * {{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Smits]] (1999—2000) * {{flaga|Kanāda}} [[Deivs Lovrijs]] (2000—2002) * {{flaga|Kanāda}} [[Bobs Būners]] (2002) * {{flaga|ASV}} [[Kreigs Konrojs]] (2002—2003) * {{flaga|Kanāda}} [[Džeroms Iginla]] (2003—2013) * {{flaga|Kanāda}} [[Marks Džordāno]] (2013—2021) {{div col end}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|Calgary Flames|Kalgari "Flames"}} * [http://flames.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/CGY/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Kalgari "Flames"| ]] tu7eepxyp93botapsxh2zdhl16e5d7r 3673105 3673104 2022-08-20T18:30:05Z ZANDMANIS 91184 /* Uzbrucēji */ wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #FFC859 | bg_color = #E13A3E | team = Calgary Flames | logo = Calgary Flames logo.svg | logosize = 200px | city = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Kalgari}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]] | founded = 1972 | dissolved = | operated = | arena = ''[[Scotiabank Saddledome]]'' | ietilpība = 19,289 | colors = Sarkana, zelta, melna, balta<br />{{color box|#E13A3E}} {{color box|#FFC859}} {{color box|#000000}} {{color box|white}} | owner = {{flaga|Kanāda}} Calgary Flames LP | prezidents = | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Breds Trelivings]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Derils Saters]] | coach2 = | captain = Nav | media = | affiliates = [[Adirondekas "Flames"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Jūtas "Grizzlies"]] ([[ECHL]]) <!---Frančīzes vēsture---> | name1 = [[Atlantas "Flames"]] | dates1 = 1972—1980 | name2 = Kalgari "Flames" | dates2 = 1980—pašlaik <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 1 }} '''Kalgari "Flames"''' ({{val|en|Calgary Flames}}) ir profesionāls [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Kalgari]], [[Alberta|Albertā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1972. gadā kā '''[[Atlantas "Flames"]]''' un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Flames" ir 1 reizi uzvarējis NHL, 3 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 5 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Scotiabank Saddledome]]'' hallē. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 1 ** 1988–89 * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1985–86, 1988–89, 2003–04 * '''Divīzijas čempioni''': 8 ** 1987–88, 1988–89, 1989-1990, 1993–94, 1994–95, 2005–06, 2018-19, 2021-22 == Spēlētāji == 2010.—11. un 2011.—12. gada sezonās katrā pa vienai spēlei "Flames" sastāvā aizvadīja latviešu uzbrucējs [[Raitis Ivanāns]]. === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 14. oktobrī.'' ==== Vārtsargi ==== * 25 {{Flaga|Zviedrija}} [[Jākobs Markstrems]] * 80 {{flaga|Čehija}} [[Dans Vladars]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}4 {{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Andersons]] * {{0}}6 {{Flaga|Somija}} [[Jūso Vālimaki]] * {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Kristofers Tanevs]] *16 {{Flaga|Krievija}} [[Ņikita Zadorovs]] * 26 {{flaga|Kanāda}} [[Maikls Stouns]] *44 {{flaga|Kanāda}} [[Ēriks Gudbransons]] * 55 {{flaga|ASV}} [[Noa Henefins]] * 58 {{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Kilingtons]] ==== Uzbrucēji ==== * 10 {{flaga|Kanāda}} [[Džonatans Iberdo]] * 11 {{flaga|Zviedrija}} [[Mikaels Baklunds]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 17 {{flaga|Kanāda}} [[Milans Lučičs]] *18 {{Flaga|ASV}} [[Tailers Pitliks]] *20 {{flaga|ASV}} [[Bleiks Koulmens]] *22 {{flaga|ASV}} [[Trevors Luiss]] *24 {{flaga|Kanāda}} [[Brets Ričijs]] * 28 {{Flaga|Zviedrija}} [[Elīass Lindholms]] *29 {{Flaga|Kanāda}} [[Dilons Dubē]] *42 {{flaga|Kanāda}} [[Glens Goudins]] * 73 {{flaga|Kanāda}} [[Tailers Tofoli]] * 88 {{flaga|Kanāda}} [[Endrū Mangjapans]] * 91 {{flaga|Kanāda}} [[Nazems Kadri]] == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 1219 || 525 || 570 || '''1095''' || 0.90 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 791 || 364 || 466 || '''830''' || 1.05 |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 803 || 213 || 609 || '''822''' || 1.02 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 577 || 314 || 302 || '''616''' || 1.07 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Saters]] || A || 617 || 128 || 437 || '''565''' || 0.92 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 425 || 229 || 333 || '''562''' || 1.32 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 514 || 193 || 336 || '''529''' || 1.03 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Robertss]] || KM || 585 || 257 || 248 || '''505''' || 0.86 |- align="center" | align="left" |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 893 || 134 || 349 || '''483''' || 0,54 |- align="center" | align="left" | [[Ēriks Veils]] || KM || 539 || 206 || 246 || '''452''' || 0.84 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 525 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 364 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 314 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Robertss]] || KM || 257 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 229 |- align="center" | align="left" | [[Lenijs Makdonalds]] || LM || 215 |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 213 |- align="center" | align="left" | [[Ēriks Veils]]|| KM || 206 |- align="center" |'''[[Šons Monahens]]'''|| C || 194 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 193 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 609 |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 570 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 466 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Saters]] || A || 437 |- align="center" | align="left" |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 349 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 336 |- align="center" | align="left" | [[Pols Reinharts]] || A || 336 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 333 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 302 |- align="center" | align="left" | [[Džons Gudro|'''Džonijs Gudro''']] || KM || 294 |} </td> </tr> </table> === Komandas kapteiņi === {{div col}} * {{flaga|Kanāda}} [[Breds Māršs]] (1980—1981) * {{flaga|Kanāda}} [[Fils Rasels]] (1981—1983) * {{flaga|Kanāda}} [[Dags Raisbruhs]] (1983—1987) * {{flaga|Kanāda}} [[Lenijs Makdonalds]] (1983—1989) * {{flaga|Kanāda}} [[Džims Peplinskis]] (1984—1989) * {{flaga|Kanāda}} [[Brends Makkrimons]] (1989—1990) * ''Rotējošie kapteiņi'' (1990—1991) * {{flaga|Kanāda}} [[Džo Nīvendaiks]] (1991—1995) * {{flaga|Kanāda}} [[Teorens Flerī]] (1995—1997) * {{flaga|Kanāda}} [[Tods Simpsons]] (1997—1999) * {{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Smits]] (1999—2000) * {{flaga|Kanāda}} [[Deivs Lovrijs]] (2000—2002) * {{flaga|Kanāda}} [[Bobs Būners]] (2002) * {{flaga|ASV}} [[Kreigs Konrojs]] (2002—2003) * {{flaga|Kanāda}} [[Džeroms Iginla]] (2003—2013) * {{flaga|Kanāda}} [[Marks Džordāno]] (2013—2021) {{div col end}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|Calgary Flames|Kalgari "Flames"}} * [http://flames.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/CGY/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Kalgari "Flames"| ]] asp5dr1d3j8ndask9ggrwhefubiv23x 3673129 3673105 2022-08-20T19:02:41Z ZANDMANIS 91184 /* Aizsargi */ wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #FFC859 | bg_color = #E13A3E | team = Calgary Flames | logo = Calgary Flames logo.svg | logosize = 200px | city = {{Vieta|Kanāda|Alberta|Kalgari}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]] | founded = 1972 | dissolved = | operated = | arena = ''[[Scotiabank Saddledome]]'' | ietilpība = 19,289 | colors = Sarkana, zelta, melna, balta<br />{{color box|#E13A3E}} {{color box|#FFC859}} {{color box|#000000}} {{color box|white}} | owner = {{flaga|Kanāda}} Calgary Flames LP | prezidents = | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Breds Trelivings]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Derils Saters]] | coach2 = | captain = Nav | media = | affiliates = [[Adirondekas "Flames"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Jūtas "Grizzlies"]] ([[ECHL]]) <!---Frančīzes vēsture---> | name1 = [[Atlantas "Flames"]] | dates1 = 1972—1980 | name2 = Kalgari "Flames" | dates2 = 1980—pašlaik <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 1 }} '''Kalgari "Flames"''' ({{val|en|Calgary Flames}}) ir profesionāls [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Kalgari]], [[Alberta|Albertā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1972. gadā kā '''[[Atlantas "Flames"]]''' un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Flames" ir 1 reizi uzvarējis NHL, 3 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 5 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Scotiabank Saddledome]]'' hallē. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 1 ** 1988–89 * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1985–86, 1988–89, 2003–04 * '''Divīzijas čempioni''': 8 ** 1987–88, 1988–89, 1989-1990, 1993–94, 1994–95, 2005–06, 2018-19, 2021-22 == Spēlētāji == 2010.—11. un 2011.—12. gada sezonās katrā pa vienai spēlei "Flames" sastāvā aizvadīja latviešu uzbrucējs [[Raitis Ivanāns]]. === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 14. oktobrī.'' ==== Vārtsargi ==== * 25 {{Flaga|Zviedrija}} [[Jākobs Markstrems]] * 80 {{flaga|Čehija}} [[Dans Vladars]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}4 {{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Andersons]] * {{0}}6 {{Flaga|Somija}} [[Jūso Vālimaki]] * {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Kristofers Tanevs]] *16 {{Flaga|Krievija}} [[Ņikita Zadorovs]] * 26 {{flaga|Kanāda}} [[Maikls Stouns]] * 55 {{flaga|ASV}} [[Noa Henefins]] * 58 {{flaga|Zviedrija}} [[Olivers Kilingtons]] ==== Uzbrucēji ==== * 10 {{flaga|Kanāda}} [[Džonatans Iberdo]] * 11 {{flaga|Zviedrija}} [[Mikaels Baklunds]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 17 {{flaga|Kanāda}} [[Milans Lučičs]] *18 {{Flaga|ASV}} [[Tailers Pitliks]] *20 {{flaga|ASV}} [[Bleiks Koulmens]] *22 {{flaga|ASV}} [[Trevors Luiss]] *24 {{flaga|Kanāda}} [[Brets Ričijs]] * 28 {{Flaga|Zviedrija}} [[Elīass Lindholms]] *29 {{Flaga|Kanāda}} [[Dilons Dubē]] *42 {{flaga|Kanāda}} [[Glens Goudins]] * 73 {{flaga|Kanāda}} [[Tailers Tofoli]] * 88 {{flaga|Kanāda}} [[Endrū Mangjapans]] * 91 {{flaga|Kanāda}} [[Nazems Kadri]] == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 1219 || 525 || 570 || '''1095''' || 0.90 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 791 || 364 || 466 || '''830''' || 1.05 |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 803 || 213 || 609 || '''822''' || 1.02 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 577 || 314 || 302 || '''616''' || 1.07 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Saters]] || A || 617 || 128 || 437 || '''565''' || 0.92 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 425 || 229 || 333 || '''562''' || 1.32 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 514 || 193 || 336 || '''529''' || 1.03 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Robertss]] || KM || 585 || 257 || 248 || '''505''' || 0.86 |- align="center" | align="left" |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 893 || 134 || 349 || '''483''' || 0,54 |- align="center" | align="left" | [[Ēriks Veils]] || KM || 539 || 206 || 246 || '''452''' || 0.84 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 525 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 364 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 314 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Robertss]] || KM || 257 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 229 |- align="center" | align="left" | [[Lenijs Makdonalds]] || LM || 215 |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 213 |- align="center" | align="left" | [[Ēriks Veils]]|| KM || 206 |- align="center" |'''[[Šons Monahens]]'''|| C || 194 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 193 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- align="center" | align="left" | [[Als Makinniss]] || A || 609 |- align="center" | align="left" | [[Džeroms Iginla]] || LM || 570 |- align="center" | align="left" | [[Teorēns Flerī]] || LM || 466 |- align="center" | align="left" | [[Gerijs Saters]] || A || 437 |- align="center" | align="left" |'''[[Marks Džordāno]]'''|| A || 349 |- align="center" | align="left" | [[Guy Chouinard|Gijs Šinārs]] || C || 336 |- align="center" | align="left" | [[Pols Reinharts]] || A || 336 |- align="center" | align="left" | [[Kents Nilsons]] || C || 333 |- align="center" | align="left" | [[Džo Nīvendaiks]] || C || 302 |- align="center" | align="left" | [[Džons Gudro|'''Džonijs Gudro''']] || KM || 294 |} </td> </tr> </table> === Komandas kapteiņi === {{div col}} * {{flaga|Kanāda}} [[Breds Māršs]] (1980—1981) * {{flaga|Kanāda}} [[Fils Rasels]] (1981—1983) * {{flaga|Kanāda}} [[Dags Raisbruhs]] (1983—1987) * {{flaga|Kanāda}} [[Lenijs Makdonalds]] (1983—1989) * {{flaga|Kanāda}} [[Džims Peplinskis]] (1984—1989) * {{flaga|Kanāda}} [[Brends Makkrimons]] (1989—1990) * ''Rotējošie kapteiņi'' (1990—1991) * {{flaga|Kanāda}} [[Džo Nīvendaiks]] (1991—1995) * {{flaga|Kanāda}} [[Teorens Flerī]] (1995—1997) * {{flaga|Kanāda}} [[Tods Simpsons]] (1997—1999) * {{flaga|Kanāda}} [[Stīvs Smits]] (1999—2000) * {{flaga|Kanāda}} [[Deivs Lovrijs]] (2000—2002) * {{flaga|Kanāda}} [[Bobs Būners]] (2002) * {{flaga|ASV}} [[Kreigs Konrojs]] (2002—2003) * {{flaga|Kanāda}} [[Džeroms Iginla]] (2003—2013) * {{flaga|Kanāda}} [[Marks Džordāno]] (2013—2021) {{div col end}} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|Calgary Flames|Kalgari "Flames"}} * [http://flames.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/CGY/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Kalgari "Flames"| ]] 2ncrkdxu5dg1a34hrfsrmuyp3zo1dwt 0 125229 3673227 3555773 2022-08-21T00:15:26Z Feens 37 /* Hidrogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Gudenieku pagasts | karte = Gudenieku pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Gudenieku pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Gudenieku pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Kuldīgas novads | centrs = Gudenieki | platība = 112,3 | iedzīvotāji = 659<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 659 / 112.3 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.gudenieki.lv }} '''Gudenieku pagasts''' ir viena no [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] administratīvajām teritorijām tā rietumos, [[suiti|suitu]] novadā. Robežojas ar sava novada [[Alsungas pagasts|Alsungas]], [[Īvandes pagasts|Īvandes]], [[Kurmāles pagasts|Kurmāles]] un [[Turlavas pagasts|Turlavas]] pagastiem, kā arī [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Lažas pagasts|Lažas]] un [[Sakas pagasts|Sakas]] pagastiem. == Daba == === Hidrogrāfija === '''Upes:''' [[Aga (Rīvas pieteka)|Aga]], [[Guļas valks]], [[Krāčdanga]], [[Mālvalks (Aga pieteka)|Mālvalks]], [[Pūkas valks]], [[Saltvalks]]. '''Ezers:''' [[Ērkulis|Ērkules ezers]]. == Vēsture == Mūsdienu Gudenieku pagasta teritorijā vēsturiski atradās Biržu muiža (''Gut Birsen'', [[Basi]]), Gudenieku muiža (''Gut Guddeneeken''), Jaunā muiža (''Gut Neuhof'', [[Jaunā muiža (Gudenieku pagasts)|Jaunā muiža]]). 1935. gadā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] Gudenieku pagasta platība bija 82,5 km² un tajā dzīvoja 1662 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja [[Adzes ciems|Adzes]] un Gudenieku [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Gudenieku ciems''' ietilpis [[Alsungas rajons|Alsungas]] (1949-1956), [[Aizputes rajons|Aizputes]] (1956-1962) un [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas]] rajonos. Gudenieku ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Adzes ciemu, 1977. gadā pievienoja daļu [[Basu ciems|Basu ciema]] un [[Alsungas novads|Alsungas pilsētciemata]] teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Gudenieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Gudenieki]] (pagasta centrs), [[Ludženieki]], [[Basi]], [[Basu muiža]], [[Gudenieku muiža]], [[Jaunā muiža (Gudenieku pagasts)|Jaunā muiža]], [[Adzes]]. === Ievērojamas personības === * [[Antons Megnis]] (1907-1982) - suitu gleznotājs * [[Vincents Strelēvičs]] (1888—1983) - katoļu priesteris, prelāts, dzimis Basu pagastā == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Kuldīgas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Kuldīgas rajons}} {{Aizputes apriņķis}} }} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Kuldīgas novada pagasti]] [[Kategorija:Gudenieku pagasts| ]] nyr6suz1z9tew2lqbgl4gw7jixndq0i 0 135982 3673107 3566869 2022-08-20T18:34:00Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Ēriks Gudbransons | vārds_orig = ''Erik Gudbranson'' | attēls = Pittsburgh Penguins player Erik Gudbranson 2019-04-14.jpg | att_izm = 230 px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|7}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Orleāna}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 91 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Otavas "Senators"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 3., 1. kārtā | dr_gads = [[2010. gada NHL drafts|2010]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Floridas "Panthers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2020|10|9||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ēriks Gudbransons''' ({{Val-en|Erik Gudbranson}}; dzimis [[1992]]. gada [[7. janvāris|7. janvārī]]) ir kanādiešu [[hokejs|hokejists]], [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]]. Pašlaik (2020) Gudbransons spēlē [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubā [[Otavas "Senators"]]. == Spēlētāja karjera == Savu karjeru Gudbransons uzsāka 2008.—09. sezonā, kas bija viņa pirmā sezonas [[Kingstonas "Frontenacs"]] rindās. 2010. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U18 čempionātā]] viņš bija [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas izlases]] kapteinis. Lai gan [[2010. gada NHL drafts|2010. gada NHL draftā]] Gudbransonu ar augsto trešo numuru izvēlējās [[Floridas "Panthers"]], arī 2010.—11. sezonā Gudbransons turpināja spēlēt "Frontenacs" rindās, taču 2011.—12. sezonu Gudbransons uzsāka jau "Panthers" sastāvā. Hokejistam izdevās nostiprināties "Panthers" rindās un tās sastāvā viņš spēlēja līdz pat 2015.—16. gada sezonas noslēgumam. 2016. gada maijā Gudbransons tika aizmainīts uz [[Vankūveras "Canucks"]], savukārt [[2019]]. gada februārī nonāca [[Pitsburgas "Penguins"]] sastāvā. 2019.—20. gada sezonas ievadā nonāca jau [[Anahaimas "Ducks"]] rindās. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{hokejists-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gudbransons, Eriks}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Pitsburgas "Penguins" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Anahaimas "Ducks" spēlētāji]] [[Kategorija:Otavas "Senators" spēlētāji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] 8v7lfqf3itc0o3vhu9e12kr2ccvoliy 3673108 3673107 2022-08-20T18:36:05Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Ēriks Gudbransons | vārds_orig = ''Erik Gudbranson'' | attēls = Pittsburgh Penguins player Erik Gudbranson 2019-04-14.jpg | att_izm = 230 px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|7}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Orleāna}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 91 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 3., 1. kārtā | dr_gads = [[2010. gada NHL drafts|2010]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Floridas "Panthers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2020|10|9||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ēriks Gudbransons''' ({{Val-en|Erik Gudbranson}}; dzimis [[1992]]. gada [[7. janvāris|7. janvārī]]) ir kanādiešu [[hokejs|hokejists]], [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]]. Pašlaik (2022) Gudbransons spēlē [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubā [[Kolumbusas "Blue Jackets"]]. == Spēlētāja karjera == Savu karjeru Gudbransons uzsāka 2008.—09. sezonā, kas bija viņa pirmā sezonas [[Kingstonas "Frontenacs"]] rindās. 2010. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U18 čempionātā]] viņš bija [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas izlases]] kapteinis. Lai gan [[2010. gada NHL drafts|2010. gada NHL draftā]] Gudbransonu ar augsto trešo numuru izvēlējās [[Floridas "Panthers"]], arī 2010.—11. sezonā Gudbransons turpināja spēlēt "Frontenacs" rindās, taču 2011.—12. sezonu Gudbransons uzsāka jau "Panthers" sastāvā. Hokejistam izdevās nostiprināties "Panthers" rindās un tās sastāvā viņš spēlēja līdz pat 2015.—16. gada sezonas noslēgumam. 2016. gada maijā Gudbransons tika aizmainīts uz [[Vankūveras "Canucks"]], savukārt [[2019]]. gada februārī nonāca [[Pitsburgas "Penguins"]] sastāvā. 2019.—20. gada sezonas ievadā nonāca jau [[Anahaimas "Ducks"]] rindās. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{hokejists-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gudbransons, Eriks}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Pitsburgas "Penguins" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Anahaimas "Ducks" spēlētāji]] [[Kategorija:Otavas "Senators" spēlētāji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] jbxv8d0jaqcuixufxr9s790jsoquug5 3673109 3673108 2022-08-20T18:37:24Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Ēriks Gudbransons | vārds_orig = ''Erik Gudbranson'' | attēls = Pittsburgh Penguins player Erik Gudbranson 2019-04-14.jpg | att_izm = 230 px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|7}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Orleāna}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 91 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 3., 1. kārtā | dr_gads = [[2010. gada NHL drafts|2010]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Floridas "Panthers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2020|10|9||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ēriks Gudbransons''' ({{Val-en|Erik Gudbranson}}; dzimis [[1992]]. gada [[7. janvāris|7. janvārī]]) ir kanādiešu [[hokejs|hokejists]], [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]]. Pašlaik (2022) Gudbransons spēlē [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubā [[Kolumbusas "Blue Jackets"]]. == Spēlētāja karjera == Savu karjeru Gudbransons uzsāka 2008.—09. sezonā, kas bija viņa pirmā sezonas [[Kingstonas "Frontenacs"]] rindās. 2010. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U18 čempionātā]] viņš bija [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas izlases]] kapteinis. Lai gan [[2010. gada NHL drafts|2010. gada NHL draftā]] Gudbransonu ar augsto trešo numuru izvēlējās [[Floridas "Panthers"]], arī 2010.—11. sezonā Gudbransons turpināja spēlēt "Frontenacs" rindās, taču 2011.—12. sezonu Gudbransons uzsāka jau "Panthers" sastāvā. Hokejistam izdevās nostiprināties "Panthers" rindās un tās sastāvā viņš spēlēja līdz pat 2015.—16. gada sezonas noslēgumam. 2016. gada maijā Gudbransons tika aizmainīts uz [[Vankūveras "Canucks"]], savukārt [[2019]]. gada februārī nonāca [[Pitsburgas "Penguins"]] sastāvā. 2019.—20. gada sezonas ievadā nonāca jau [[Anahaimas "Ducks"]] rindās. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{hokejists-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gudbransons, Eriks}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Pitsburgas "Penguins" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Anahaimas "Ducks" spēlētāji]] [[Kategorija:Otavas "Senators" spēlētāji]] [[Kategorija:Kolumbusas "Blue Jackets" spēlētāji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] tag1n99vyls826vegzsvlpk9pvrm8b9 3673122 3673109 2022-08-20T18:58:05Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Ēriks Gudbransons | vārds_orig = ''Erik Gudbranson'' | attēls = Pittsburgh Penguins player Erik Gudbranson 2019-04-14.jpg | att_izm = 230 px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|7}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Orleāna}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 91 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 3., 1. kārtā | dr_gads = [[2010. gada NHL drafts|2010]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Floridas "Panthers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2022|20|8||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ēriks Gudbransons''' ({{Val-en|Erik Gudbranson}}; dzimis [[1992]]. gada [[7. janvāris|7. janvārī]]) ir kanādiešu [[hokejs|hokejists]], [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]]. Pašlaik (2022) Gudbransons spēlē [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubā [[Kolumbusas "Blue Jackets"]]. == Spēlētāja karjera == Savu karjeru Gudbransons uzsāka 2008.—09. sezonā, kas bija viņa pirmā sezonas [[Kingstonas "Frontenacs"]] rindās. 2010. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U18 čempionātā]] viņš bija [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas izlases]] kapteinis. Lai gan [[2010. gada NHL drafts|2010. gada NHL draftā]] Gudbransonu ar augsto trešo numuru izvēlējās [[Floridas "Panthers"]], arī 2010.—11. sezonā Gudbransons turpināja spēlēt "Frontenacs" rindās, taču 2011.—12. sezonu Gudbransons uzsāka jau "Panthers" sastāvā. Hokejistam izdevās nostiprināties "Panthers" rindās un tās sastāvā viņš spēlēja līdz pat 2015.—16. gada sezonas noslēgumam. 2016. gada maijā Gudbransons tika aizmainīts uz [[Vankūveras "Canucks"]], savukārt [[2019]]. gada februārī nonāca [[Pitsburgas "Penguins"]] sastāvā. 2019.—20. gada sezonas ievadā nonāca jau [[Anahaimas "Ducks"]] rindās. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{hokejists-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gudbransons, Eriks}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Pitsburgas "Penguins" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Anahaimas "Ducks" spēlētāji]] [[Kategorija:Otavas "Senators" spēlētāji]] [[Kategorija:Kolumbusas "Blue Jackets" spēlētāji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] fdqs2acp06pe5dfjn40djd7inpyhepu 3673123 3673122 2022-08-20T18:58:43Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Ēriks Gudbransons | vārds_orig = ''Erik Gudbranson'' | attēls = Pittsburgh Penguins player Erik Gudbranson 2019-04-14.jpg | att_izm = 230 px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|7}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Orleāna}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 91 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 3., 1. kārtā | dr_gads = [[2010. gada NHL drafts|2010]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Floridas "Panthers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2022|8|20 ||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ēriks Gudbransons''' ({{Val-en|Erik Gudbranson}}; dzimis [[1992]]. gada [[7. janvāris|7. janvārī]]) ir kanādiešu [[hokejs|hokejists]], [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]]. Pašlaik (2022) Gudbransons spēlē [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubā [[Kolumbusas "Blue Jackets"]]. == Spēlētāja karjera == Savu karjeru Gudbransons uzsāka 2008.—09. sezonā, kas bija viņa pirmā sezonas [[Kingstonas "Frontenacs"]] rindās. 2010. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U18 čempionātā]] viņš bija [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas izlases]] kapteinis. Lai gan [[2010. gada NHL drafts|2010. gada NHL draftā]] Gudbransonu ar augsto trešo numuru izvēlējās [[Floridas "Panthers"]], arī 2010.—11. sezonā Gudbransons turpināja spēlēt "Frontenacs" rindās, taču 2011.—12. sezonu Gudbransons uzsāka jau "Panthers" sastāvā. Hokejistam izdevās nostiprināties "Panthers" rindās un tās sastāvā viņš spēlēja līdz pat 2015.—16. gada sezonas noslēgumam. 2016. gada maijā Gudbransons tika aizmainīts uz [[Vankūveras "Canucks"]], savukārt [[2019]]. gada februārī nonāca [[Pitsburgas "Penguins"]] sastāvā. 2019.—20. gada sezonas ievadā nonāca jau [[Anahaimas "Ducks"]] rindās. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{hokejists-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gudbransons, Eriks}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Pitsburgas "Penguins" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Anahaimas "Ducks" spēlētāji]] [[Kategorija:Otavas "Senators" spēlētāji]] [[Kategorija:Kolumbusas "Blue Jackets" spēlētāji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] izyjtmwvcmavg1wv4s895syp6p0czj5 3673125 3673123 2022-08-20T19:01:10Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Ēriks Gudbransons | vārds_orig = ''Erik Gudbranson'' | attēls = Pittsburgh Penguins player Erik Gudbranson 2019-04-14.jpg | att_izm = 230 px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|7}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Orleāna}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 91 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 3., 1. kārtā | dr_gads = [[2010. gada NHL drafts|2010]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Floridas "Panthers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2022|8|20 ||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}} {{MedalSilver2|[[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|ASV 2011]]}} }} '''Ēriks Gudbransons''' ({{Val-en|Erik Gudbranson}}; dzimis [[1992]]. gada [[7. janvāris|7. janvārī]]) ir kanādiešu [[hokejs|hokejists]], [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]]. Pašlaik (2022) Gudbransons spēlē [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubā [[Kolumbusas "Blue Jackets"]]. == Spēlētāja karjera == Savu karjeru Gudbransons uzsāka 2008.—09. sezonā, kas bija viņa pirmā sezonas [[Kingstonas "Frontenacs"]] rindās. 2010. gada [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules U18 čempionātā]] viņš bija [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas izlases]] kapteinis. Lai gan [[2010. gada NHL drafts|2010. gada NHL draftā]] Gudbransonu ar augsto trešo numuru izvēlējās [[Floridas "Panthers"]], arī 2010.—11. sezonā Gudbransons turpināja spēlēt "Frontenacs" rindās, taču 2011.—12. sezonu Gudbransons uzsāka jau "Panthers" sastāvā. Hokejistam izdevās nostiprināties "Panthers" rindās un tās sastāvā viņš spēlēja līdz pat 2015.—16. gada sezonas noslēgumam. 2016. gada maijā Gudbransons tika aizmainīts uz [[Vankūveras "Canucks"]], savukārt [[2019]]. gada februārī nonāca [[Pitsburgas "Penguins"]] sastāvā. 2019.—20. gada sezonas ievadā nonāca jau [[Anahaimas "Ducks"]] rindās. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{hokejists-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gudbransons, Eriks}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Pitsburgas "Penguins" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Anahaimas "Ducks" spēlētāji]] [[Kategorija:Otavas "Senators" spēlētāji]] [[Kategorija:Kolumbusas "Blue Jackets" spēlētāji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] bwgqqrwvam5jlbcf3cyuqkzttlly18h 1 145241 3673135 3668365 2022-08-20T19:11:43Z Titāns 34176 /* Lietotājs nepatiesas ziņas raksta! */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki {{arhīvi|search=yes}} == Plašākas pārmaiņas sākumlapā == labvakar, kolēģi! :gribu rosināt plašākas pārmaiņas sākumlapā. daļēji tas ir pārrunāts ar {{ping|Papuass}}. šis varētu būt ierosmei. tālāk diskusijas, ja ir atbalsts - balsojumi, izmaiņas. :{{jā}} 1) atteikties no saitēm uz portāliem (vai kur nav portālu - tās ir saites uz kategorijām) augšējā labajā stūrī. portāli ir miruši, neviens tos neuztur, nevienam tie nav vajadzīgi. (portāls Kosmonautika, kas ir dzīvīgs, sākumlapā nemaz netiek rādīts...). arhivējam, saglabājam, aizmirstam, vienalga. bet sākumlapā rādīt tos nedrīkst. :{{jā}} 2) šo stūri var atstāt tukšu, bet varbūt (ideja jau ir izskanējusi, atzīta par interesantu, bet tehniska risinājuma pagaidām nebija) tieši tur varētu ievietot ''top-5'' aktuālajā nedēļā lasītākos rakstus vikipēdijā. kas mūsu gadījumā kkādā mērā aizstātu to, kas citās vikipēdijās ir ''In the news''. protams, ja atrodas nemanuāls tehnisks risinājums. :{{jā}} 3) dienas attēlu piedāvājam lādēt aktuālo ''Commons'' dienas attēlu bez tulkojuma. ideālā gadījumā ar iespēju tulkot - ja ir tulkojums, kāds ir iztulkojis - lādējas ar tulkojumu, ja nav - lādējas tikai bilde. kam ieinteresēs, ies uz ''Commons'' un pētīs tālāk tur, kas bildē redzams. esošā versija, kad mums griežas 30 visiem sen apnikušas bildes galīgi nav atraktīva... :4) citu valodu vikipēdiju sarakstam man prasītos pielikt zviedru vikipēdiju, kas ir otrā lielākā pēc rakstu skaita šobrīd un vieni no mūsu tuvākajiem kaimiņiem. vai vajag franču? un kādēļ ir secība tāda kā ir? võro/žemaitiu pirms igauņu/lietuviešu? kāpēc pēdējās četras ir tādā secībā, kā tās ir? ja ir krievu - varbūt vajag arī baltkrievu? :{{jā}} 5) vikipēdijas projektu blokā noteikti ir jāpievieno ''Wikidata''. droši var likt ''Wikinews'' vietā, ko ''Wikimedia Foundation'' jau ir norakstījusi kā nesekmīgu projektu. :gaidīšu viedokļus! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 4. septembris, plkst. 23.57 (EEST) ::Pa lielam visam piekrītu, daži mani komentāri. ::3) Tas tāpat nav īsti pilnībā automatizējams (ja tas bija tā domāts) — ir jāliek veidnē tie attēli, kā to Kikos darīja. Nu nevaram mēs vienkārši Sākumlapā ielikt kaut ko līdzīgu "<nowiki>[[File:Šodienas Commons bilde.jpg]]</nowiki>", lai viss notiktos :D Es gan tieši pirms dažām dienām biju domājis par gadžeta izveidi (neesmu skatījies/domājis, cik sarežģīti/piņķerīgi tas būtu), ja nu kāds uzņemtos aktivizēt šo sadaļu. ::4) Nu zviedru Vikipēdiju likt tikai tāpēc, ka tie ir otri lielākie, gan nē (tad vajag arī tos cebuāņus un varajiešus :D ); kā "kaimiņus" - ok. ::5) Ko - Vikidati vēl nav Sākumlapā? Tas nu gan steidzami jālabo! --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 06.57 (EEST) :::3) taču var pārkopēt tos attēlus, to veidni nokopēju no enwiki(?). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.21 (EEST) ::::Bet tas tāpat kādam ar roku/gadžetu jādara. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.32 (EEST) :::::[[:en:cron]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.34 (EEST) ::::::Kā jau sestdien teicu, mans skils aug pamazām ;) tas attiecas arī uz laišanu no tūļu labiem. Ja vēlies ņemt uz sevi, laipni lūdzu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.44 (EEST) :::::::Bija viena mājaslapa, kur bija plaša statistika par apmeklētākajiem rakstiem vikipēdijā, bet varbūt [https://tools.wmflabs.org/wikitrends/latvian-most-visited-this-week.html šīs] labāk derēs nolūkam? Vairāk par diskusiju, saiti un [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:Silraks/Smil%C5%A1u_kaste&oldid=2579889 šo (nevērtīgu, bet nu labi)] neuzkurbulēšu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgaru]] :) --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.24 (EEST) ::::::::Pieņemu, ka biji domājis [https://tools.wmflabs.org/topviews/?project=lv.wikipedia.org&platform=all-access&range=last-week&excludes=S%C4%81kumlapa|Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls|Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs|Vikiprojekts:Kult%C5%ABras_pieminek%C4%BCi_Vikip%C4%93dij%C4%81_2016|Vikip%C4%93dija:WLM2016|Special:Search|Special:RecentChanges|Special:Watchlist|Special:Book|Special:CreateAccount šo]. Bet ģenerēšanai Sākumlapā mēs tāpat izmantosim [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2016/08/24 šos datus]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.43 (EEST) :::::::::Patiešām biju domājis topviews, bet varu tikai novēlēt veiksmi caur tiem ''api'' :D --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.51 (EEST) ::Atbalstu visas idejas! Tik labprāt saiti uz franču Vikipēdiju sākumlapā saglabātu, jo bez tā, ka tā ir liela Eiropas valoda un daudz kur Latvijā pamatskolās tiek mācīta, tā ir ar oriģināliem rakstiem — faktiski vienīgā Vikipēdija, kur skaitās slikts stils visu pārrakstīt no angļu Vikipēdijas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 5. septembris plkst. 17.39 <small>(EEST)</small> :::Nav būtisku iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 20.30 (EEST) :par 1) un 5) {{jā}} - paldies! tas tukšais stūris pagaidām izskatās divaini, jāpierod. taču tas noteikti ir lasītājiem draudzīgāk, nekā iepriekšējā versija ar bezjēdzīgām saitēm. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 06.56 (EEST) ::Nav iebildumu pret portālu izmešanu, ber redzu, ka tas jau ir izdarīts. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 22.02 (EEST) :Edgar, super! 2) {{jā}} man patīk! cik ļoti manuāls darbs tas tev ir? sīkumiņš: es ieteiktu sākt jaunā rindiņā Rainis. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.45 (EEST) ::Pašlaik - atcerēties pirmdienā nomainīt un iekopēt no sagataves īstajā lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.50 (EEST) :::šis mums arī palīdz labāk saprast, katru dienu acu priekšā redzēt, ko cilvēki vikipēdijā meklē un kādu informāciju no vikipēdijas sagaida. piemēram, rakstu [[mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis]] man pat prātā nenāktu apskatīties, bet, acīmredzot, šai skolas sezonā tas tiek mācīts un vikipēdija ir laba vieta, kur skolēniem ieskatīties. ir vērts pievērst uzmanību tiem skatītākajiem rakstiem, lai esam droši, ka par tām tēmām, kas lasītājiem svarīgas, saturs ir adekvāts. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.01 (EEST) ::::Tieši par to esmu vienmēr teicis — ir lielāka uzmanība jāpievērš a) skatītākajiem rakstiem b) tam, ko māca skolā. Šeit sanāk abi kopā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.43 (EEST) :šī nedēļa parāda, cik mūsu īstenotā izmaiņa ir laba! pirmā rindiņa ir vienkārši perfekti atbilstoša aktualitātēm! '''Fēru Salas • Jānis Streičs • Jūlijs Krūmiņš • Gregora kalendārs'''. paldies kolēģi! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.12 (EEST) ::Nedaudz laikam būs jāparevidē. Rīga un zodiaks laikam nepazudīs. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.51 (EEST) :::nu bet tad arī lai nepazūd! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.25 (EEST) ::::Atgādināšu, ka pats sākotnējā spriešanā (neatminos gan - Vikipēdijā vai citur) atbalstīji ideju, ka "regulārie viesi" jāņem ārā. Šādi mēs arī zaudējam potenciāli foršu tematu, kas Sākumlapā netiek, jo 2-3 vietas jau ir aizņemtas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.37 (EEST) :::::tādu atbalstu neatceros. bet vienmēr atbalstu mazāk manuāla darba un skaidrākus spēles noteikumus. ja Rīga ir aktuāls temats Vikipēdijas lietotājiem - lai būtu! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.03 (EEST) ::::::Varbūt cilvēki tos rakstus skatās biežāk tāpēc, ka tie parādās sākumlapā. Es kā reize tagad Rīgu un Zodiaku apskatījos. :D --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.26 <small>(EEST)</small> :::::::Tā tas noteikti ir, bet vai tas ir slikti? Aicināšu visus arī veikt kaut nelielus uzlabojumus šajos rakstos. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.30 (EEST) ::::::::Kāpēc kolēģim Biafram liekas, ka man (vai jebkuram citam, kas manas iespējamās nebūšanas šeit gadījumā darbina skriptu) konkrētu rakstu izņemšana sagādā kaut kādu papildu manuālu darbu? Visa konfigurācija glabājas [[Dalībnieks:Edgars2007/Skatītākie raksti/configuration.json|šeit]], ko var labot jebkurš (admins). Labi, saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi kaut ko diskutēt. Ielieku atpakaļ Latviju. Kā parasti - nesakiet, ka nebrīdināju. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.43 (EEST) :::::::::Edgar, Latvija tur ir tieši laikā! tā taču IR tēma, ko cilvēki pagājušā nedēļā meklēja vikipēdijā. pie kam tā arī IR tēma, par ko jāmeklē informācija tieši šeit - latviešu valodas vikipēdijā. viss kārtībā! neviens tev neko nepārmetīs, gluži otrādi - mēs stāvam aiz tevis kā mūris! paldies ka brīdināji. :) {{neparakstījies|Biafra}} == "Izveido lapu" lauks == Nekad šo nelietoju, tāpēc rādot studentiem bija pārsteigums: kā lai tagad cilvēks izdomā, ka pāris ekrānus zemāk ir teksta ievades lauks? Šobrīd ir kaut kādas saites uz pamācībām, nedomāju ka no tām ir kāds labums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.01 (EEST) :Tu gribi no visa Sākumlapas satura atteikties? ;) Vienīgi varbūt tiešām nevajadzēja likt [[Palīdzība:Saturs]] virs labošanas lauka. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.06 (EEST) ::Es runāju par aktuālām problēmām, lauku tur vajag, bet palags par garu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.10 (EEST) :::Ā, sorrī. Nesaliku pareizi kopā teikto. Var jau uztaisīt [[Palīdzība:Saturs]] miniversiju (vienkārši dažus linkus ar pamācībām, lai arī cik s* tās nebūtu). --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.15 (EEST) :vispār es to arī gribu kritizēt. pat ļoti. ko nozīmē 'izveido lapu'? tādu, lapu, kādas nav. kā es varu zināt, vai tās jau nav? cik vispār ir tādu tēmu, kas nejaušam vikipēdijas apmeklētājam var ienākt prātā, par kurām vēl nav raksta? tātad atveras jau esošs raksts, kuru tu vari labot. nu vispirms mega palags ar instrukcijām, neaptverams, neizlasāms, pēc tam vikiteksts. to, ka tu esi jau atvēris un šobrīd labo esošu rakstu - to saprast nevar. pieļauju, ka puse no tiem, kas caur šo ieiet, gluži nejauši novandalizē kādu jau esošu rakstu. viss te ir slikti :( ne velti citās vikipēdijās šādas opcijas "vandalizē jau uzreiz no sākumlapas" nav :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.21 (EEST) ::Diez kas jau nav, bet iedomāties, ka ārpus sākumlapas jauna raksta veidošana jāsāk ar meklēšanas logu, iesācējs arī nevar. Mums ir tīri labs [[Vikipēdija:Rakstu vednis|Rakstu vednis]], varbūt to var izcelt tā nelaimīgā lauka vietā? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 17.37 (EEST) == Croatian Wikipedia == Can you please add the Croatian Wikipedia? https://hr.wikipedia.org/wiki/Glavna_stranica [[Dalībnieks:MateoKatanaCRO|MateoKatanaCRO]] ([[Dalībnieka diskusija:MateoKatanaCRO|diskusija]]) 2016. gada 15. decembris, plkst. 14.12 (EET) ==Šī diena vēsturē== To saturu kāds atsvaidzina vai papildina? 9. februāra dienas faktā nav sasaistes ar rakstu, lai arī raksts par Ukrainas Tautas Republiku pastāv jau gandrīz 3 gadus ->[[Ukrainas Tautas Republika]]. Un vai tiešām grūti ievērot pareizos vēsturiskos nosaukumus? Vācijas impērija, nevis Vācija. {{unsigned|Ingarix}} :{{ping|Ingarix}} Fakti ir paņemti no datumu rakstiem, kas veidoti krietni sen, tāpēc var būt gan kļūdas, gan nepareizas saites. Labojumi notiek, bet veidne ir aizsargāta, jo vandaļi var sacūkot sākumlapu. Ja ir kļūda, lūdzu, ziņo par to ([[Vikipēdija:Izmeklēti notikumi|piemēram, šeit]] aktuālās dienas faktu duskusijā). Es, {{u|ScAvenger}} vai {{u|Edgars2007}} reaģēsim. Var ieteikt arī jaunus faktus, daudzās dienās bija grūti atrast 5 sakarīgus. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 10.29 (EET) ::ik pa laikam es arī esmu gribējis nomainīt kādu no faktiem pret labāku, vai drusku pieslīpēt tur šo to. tomēr diezgan pasen jau mums tas tapa. taču mani ir atturējusi veidnes aizsargātība. varbūt, ka var samazināt aizsadzības līmeni? jeb pārāk augsti riski? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 11.09 (EET) :::Nē, nevar. Arī tehniski, nevis tikai "man negribas". Un aizsargāta ie vienīgi šodiena, pārējās dienas vari labot dienu_skaits_gadā-1 dienu garumā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 17.35 (EET) ::::Varētu papildināt ar jauniem faktiem, bet vecos arī kādā arhīvā atstāt. Vai arī, lai fakti mainās, lapu pārlādējot. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.08 <small>(EEST)</small> :::::Vecie fakti jau ir pieejami pie dienu rakstiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.22 (EET) Šodien tas pats, jau sen ir raksts par Baltkrievijas Tautas Republiku (https://lv.wikipedia.org/wiki/Baltkrievijas_Tautas_Republika), bet šodienas vēsturē norāde tikai uz Baltkrieviju. {{unsigned|Ingarix}} :Izlabots. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 09.34 (EEST) == Portāli == Kāpēc no sākumlapas ir pazuduši latviešu portāli? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.12 (EET) :Skatīt diskusiju [[#Plašākas pārmaiņas sākumlapā|tepat augšā]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.27 (EET) :: Un kādā veidā tagad tikt pie portāliem? Vismaz vienu saiti uz portāliem varētu atstāt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.42 (EET) :::[[wp:portāli]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.53 (EET) ::::{{ping|Jānis U.}} vai uzturi / plāno uzturēt kādu no portāliem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 21.57 (EET) ::::: Ir doma atjaunot informāciju kādos portālos. Varbūt pat uztaisīt ko jaunu. Protams, ja lasītājiem tas būs aktuāli. Bet portālu "norakšana" nekādu portālu aktualitāti nestimulēs. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 11.23 (EET) ::::::norakšana bija rezultāts totālai neaktualitātei un nepopularitātei. (izņemot kosmonautikas portālu). ja vēl kāds tiktu sakopts pieņemamā saturā - var domāt par atgriešanu atpakaļ sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 12.05 (EET) :::::::Vajag ne tikai atjaunot, bet uzturēt. Vēlams vismaz reizi nedēļā. Savādāk nav jēgas tiem, tikai dod priekšstatu nejaušam lasītājiem, ka Vikipēdijā neviens nedarbojas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 17. marts, plkst. 12.36 (EET) :::::::: Es domāju, ka ir jāskatās arī no citas puses. Ja portāls aktīvi darbojas, kā piemēram kosmonautika, tad potenciālais uzturētājs tam neķersies klāt, jo ir jau kāds cits kas to uztur. Bet ja cilvēks redz, ka pie kāda portāla ir jāpiestrādā, tad viņš redz iespēju iesaistīties portālu veidošanā un uzturēšanā. Un vēl, nevar gaidīt, ka portālu uzturēs tikai viens cilvēks. Ir vajadzīgs aktīvāk arī citus iesaistīt portālu veidošanā un uzturēšanā. Tā Turcijas portālu izveidoja un uzturēja viens cilvēks. Bet kad viņš vairs nedarbojas Vikipēdijā, tad portāls tā arī palika pamestā stāvoklī. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.26 (EET) :::::::::Jautājums, vai kādam portāli ir vajadzīgi? Varbūt tā bija tikai ideja, kurai nebija lemts realizēties par veiksmes stāstu. Mans viedoklis ir, ka to laiku labāk ieguldīt rakstu veidošanā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.52 (EET) ::::::::::piekrītu Papuasam. ::::::::::taču Vikipēdija ir brīvprātīgs projekts, kur darām to, kas mums pašiem patīk. (protams, zināmā ietvarā...) ja kādam patīk un gribas veidot, attīstīt portālus - nevar to liegt. ja būs tā, ka entuziasti izveidos un uzturēs vismaz kādus četrus dzīvotspējīgus portālus, tad noteikti atradīsim veidu, kā nodrošināt, lai saites uz šiem portāliem ir labi atrodamas potenciālajiem to lasītājiem, lietotājiem, veidotājiem. ::::::::::šobrīd rādīt sākumlapā 10 gadus neuzturētas šausmas - es esmu kategoriski pret. uzskatāmi pierādījās visos šajos gados, ka neviena roka tāpēc nepacēlās tur kko salabot, atjaunot. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 17.23 (EET) == Vikikrātuves dienas attēls == Kas noticis ar Vikikrātuves dienas attēlu? Kods mainījies? Neesam kaut ko atjaunojuši? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 09.55 (EEST) :50 vai cik tur dienas (kam ir sagatavots potd) apritējušas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) == Bloku izvietojums == manuprāt, ir pienācis laiks mainīt vietām bloku "Vērtīgs raksts" ar bloku "Vai tu zināji ka". un ne jau tāpēc, ka otro no tiem veidoju es, bet gan tāpēc, ka jebkurš, kurš ir 10 reižu atvēris Vikipēdijas sākumlapu jau būs saskāries ar situāciju, ka vērtīgie raksti atkārtojas. viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.00 (EET) :Principā nav iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.57 (EET) == Bloku izvietojums atkal == pats rosināju likt uz "pirmā bloka" vietu rakstu [[COVID-19 pandēmija]]. šobrīd lasītāju interese par to ir būtiski mazinājusies. piedāvāju mainīt atpakaļ "pirmajā" vietā "Vai tu zināji ka", zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par pandēmiju. un milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par pandēmijas rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. maijs, plkst. 10.11 (EEST) :Es jau cerēju, ka piedāvāsi atgriezties pie vērtīgo rakstu sadaļas :( --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 18.49 (EEST) ::manuprāt tam gan par ātru. tomēr [[Pau Gazols]] krietni mazāk interesē par pandēmiju. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 22.08 (EEST) == Labojuma pieprasījums (27-11-2020) == Vēlētos uzlabot lapas izkārtojumu un dizainu. {{unsigned|Pewdiepie12321}} :Vispirms to var darīt savā smilšu kastē [[User:Pewdiepie12321/Smilšu kaste]] iekopējot sākumlapas vikikodu. Ja izmaiņas paredzētas ievērojamas, tad būs vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. novembris, plkst. 15.19 (EET) == Labojuma pieprasījums (27-02-2021) == Vai Tu zināji... šodien ir kļūda: saite uz Kārsavas staciju ir [[Kārsava (stacija)]], nevis kā pašlaik uz ciemu.-- [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 07.48 (EET) :{{done}}-Izlaboju. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 09.46 (EET) == Labojuma pieprasījums 27-02-2021 == [[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) Sveiki! Kārsavas stacijas ēkas saite vēl joprojām nav izlabota.[[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) :Cerams, ka man sanāca izlabot.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.01 (EET) ::Ir OK, tu paspēji ātrāk :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.03 (EET) == Labojuma pieprasījums (24-07-2021) == Nomainīt ''Aktuāls notikums'' uz jaunu. --[[Dalībnieks:Denis tarasov|Denis tarasov]] ([[Dalībnieka diskusija:Denis tarasov|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 12.33 (EEST) == Labojuma pieprasījums (11-01-2022) == Amēlija Erharte vienatnē veica lidojumu no Honolulu Havajās līdz Oklendai Kalifornijā, bet ne pārlidojumu pāri Klusajam okeānam, kā rakstīts "Šī diena vēsturē". --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.36 (EET) :izmainīju attiecīgā datuma veidnē. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 19.13 (EET) == Bloku izvietojums atkal atkal == kā vērtētu, ja šobrīd aktuālo [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] samainītu vietām ar "Vai tu zināji ka". zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par karu, līdzīgi, kā iepriekš par pandēmiju. karš, protams, sāp mums visiem, un šausmīgas lietas tur notiek ik dienu, bet viss velk uz to, ka sastings un ievilksies. savukārt "Vai tu zināji" rakstu skatīšanas statistika diezgan nozīmīgi svārstās, atkarībā no tā, vai rubrika ir augšā, vai apakšā. par to pārliecinājos jau iepriekš, kad mainījām ar pandēmijas rakstu. milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par kara rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 11.57 (EEST) :{{ping|Papuass|Edgars2007|Pirags}} jūsu viedoklis? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 06.37 (EEST) == Lietotājs nepatiesas ziņas raksta! == Iesaku kādam no jums nobloķēt lietotāju "[[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]]". Viņš raksta pārāk daudz nepatiesas ziņas un sabojā vikipēdijas rakstus. Runa ir par autobusu maršrutiem, kuri it kā pēc viņa domām tiks pārtaisīti par trolejbusiem, bet tādas informācijas nekur nav atrodamas ne RS mājaslapā, ne jauns.lv vai kādos citos ļoti pazīstamos ziņu portālos. Man godīgi sakot nav skaidrs, no kurienes viņš šādu informāciju ir dabūjis, jo nekur tas nav parādīts. Ļoti liels lūgums viņu nobloķēt, citādāk mierā, izskatās, viņš neliksies. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.11 (EEST) syps4szcs4s89lugguzpgm4hqchvwkl 3673146 3673135 2022-08-20T19:32:42Z Egilus 27634 /* Lietotājs nepatiesas ziņas raksta! */ wikitext text/x-wiki {{arhīvi|search=yes}} == Plašākas pārmaiņas sākumlapā == labvakar, kolēģi! :gribu rosināt plašākas pārmaiņas sākumlapā. daļēji tas ir pārrunāts ar {{ping|Papuass}}. šis varētu būt ierosmei. tālāk diskusijas, ja ir atbalsts - balsojumi, izmaiņas. :{{jā}} 1) atteikties no saitēm uz portāliem (vai kur nav portālu - tās ir saites uz kategorijām) augšējā labajā stūrī. portāli ir miruši, neviens tos neuztur, nevienam tie nav vajadzīgi. (portāls Kosmonautika, kas ir dzīvīgs, sākumlapā nemaz netiek rādīts...). arhivējam, saglabājam, aizmirstam, vienalga. bet sākumlapā rādīt tos nedrīkst. :{{jā}} 2) šo stūri var atstāt tukšu, bet varbūt (ideja jau ir izskanējusi, atzīta par interesantu, bet tehniska risinājuma pagaidām nebija) tieši tur varētu ievietot ''top-5'' aktuālajā nedēļā lasītākos rakstus vikipēdijā. kas mūsu gadījumā kkādā mērā aizstātu to, kas citās vikipēdijās ir ''In the news''. protams, ja atrodas nemanuāls tehnisks risinājums. :{{jā}} 3) dienas attēlu piedāvājam lādēt aktuālo ''Commons'' dienas attēlu bez tulkojuma. ideālā gadījumā ar iespēju tulkot - ja ir tulkojums, kāds ir iztulkojis - lādējas ar tulkojumu, ja nav - lādējas tikai bilde. kam ieinteresēs, ies uz ''Commons'' un pētīs tālāk tur, kas bildē redzams. esošā versija, kad mums griežas 30 visiem sen apnikušas bildes galīgi nav atraktīva... :4) citu valodu vikipēdiju sarakstam man prasītos pielikt zviedru vikipēdiju, kas ir otrā lielākā pēc rakstu skaita šobrīd un vieni no mūsu tuvākajiem kaimiņiem. vai vajag franču? un kādēļ ir secība tāda kā ir? võro/žemaitiu pirms igauņu/lietuviešu? kāpēc pēdējās četras ir tādā secībā, kā tās ir? ja ir krievu - varbūt vajag arī baltkrievu? :{{jā}} 5) vikipēdijas projektu blokā noteikti ir jāpievieno ''Wikidata''. droši var likt ''Wikinews'' vietā, ko ''Wikimedia Foundation'' jau ir norakstījusi kā nesekmīgu projektu. :gaidīšu viedokļus! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 4. septembris, plkst. 23.57 (EEST) ::Pa lielam visam piekrītu, daži mani komentāri. ::3) Tas tāpat nav īsti pilnībā automatizējams (ja tas bija tā domāts) — ir jāliek veidnē tie attēli, kā to Kikos darīja. Nu nevaram mēs vienkārši Sākumlapā ielikt kaut ko līdzīgu "<nowiki>[[File:Šodienas Commons bilde.jpg]]</nowiki>", lai viss notiktos :D Es gan tieši pirms dažām dienām biju domājis par gadžeta izveidi (neesmu skatījies/domājis, cik sarežģīti/piņķerīgi tas būtu), ja nu kāds uzņemtos aktivizēt šo sadaļu. ::4) Nu zviedru Vikipēdiju likt tikai tāpēc, ka tie ir otri lielākie, gan nē (tad vajag arī tos cebuāņus un varajiešus :D ); kā "kaimiņus" - ok. ::5) Ko - Vikidati vēl nav Sākumlapā? Tas nu gan steidzami jālabo! --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 06.57 (EEST) :::3) taču var pārkopēt tos attēlus, to veidni nokopēju no enwiki(?). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.21 (EEST) ::::Bet tas tāpat kādam ar roku/gadžetu jādara. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.32 (EEST) :::::[[:en:cron]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.34 (EEST) ::::::Kā jau sestdien teicu, mans skils aug pamazām ;) tas attiecas arī uz laišanu no tūļu labiem. Ja vēlies ņemt uz sevi, laipni lūdzu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.44 (EEST) :::::::Bija viena mājaslapa, kur bija plaša statistika par apmeklētākajiem rakstiem vikipēdijā, bet varbūt [https://tools.wmflabs.org/wikitrends/latvian-most-visited-this-week.html šīs] labāk derēs nolūkam? Vairāk par diskusiju, saiti un [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:Silraks/Smil%C5%A1u_kaste&oldid=2579889 šo (nevērtīgu, bet nu labi)] neuzkurbulēšu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgaru]] :) --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.24 (EEST) ::::::::Pieņemu, ka biji domājis [https://tools.wmflabs.org/topviews/?project=lv.wikipedia.org&platform=all-access&range=last-week&excludes=S%C4%81kumlapa|Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls|Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs|Vikiprojekts:Kult%C5%ABras_pieminek%C4%BCi_Vikip%C4%93dij%C4%81_2016|Vikip%C4%93dija:WLM2016|Special:Search|Special:RecentChanges|Special:Watchlist|Special:Book|Special:CreateAccount šo]. Bet ģenerēšanai Sākumlapā mēs tāpat izmantosim [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2016/08/24 šos datus]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.43 (EEST) :::::::::Patiešām biju domājis topviews, bet varu tikai novēlēt veiksmi caur tiem ''api'' :D --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.51 (EEST) ::Atbalstu visas idejas! Tik labprāt saiti uz franču Vikipēdiju sākumlapā saglabātu, jo bez tā, ka tā ir liela Eiropas valoda un daudz kur Latvijā pamatskolās tiek mācīta, tā ir ar oriģināliem rakstiem — faktiski vienīgā Vikipēdija, kur skaitās slikts stils visu pārrakstīt no angļu Vikipēdijas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 5. septembris plkst. 17.39 <small>(EEST)</small> :::Nav būtisku iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 20.30 (EEST) :par 1) un 5) {{jā}} - paldies! tas tukšais stūris pagaidām izskatās divaini, jāpierod. taču tas noteikti ir lasītājiem draudzīgāk, nekā iepriekšējā versija ar bezjēdzīgām saitēm. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 06.56 (EEST) ::Nav iebildumu pret portālu izmešanu, ber redzu, ka tas jau ir izdarīts. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 22.02 (EEST) :Edgar, super! 2) {{jā}} man patīk! cik ļoti manuāls darbs tas tev ir? sīkumiņš: es ieteiktu sākt jaunā rindiņā Rainis. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.45 (EEST) ::Pašlaik - atcerēties pirmdienā nomainīt un iekopēt no sagataves īstajā lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.50 (EEST) :::šis mums arī palīdz labāk saprast, katru dienu acu priekšā redzēt, ko cilvēki vikipēdijā meklē un kādu informāciju no vikipēdijas sagaida. piemēram, rakstu [[mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis]] man pat prātā nenāktu apskatīties, bet, acīmredzot, šai skolas sezonā tas tiek mācīts un vikipēdija ir laba vieta, kur skolēniem ieskatīties. ir vērts pievērst uzmanību tiem skatītākajiem rakstiem, lai esam droši, ka par tām tēmām, kas lasītājiem svarīgas, saturs ir adekvāts. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.01 (EEST) ::::Tieši par to esmu vienmēr teicis — ir lielāka uzmanība jāpievērš a) skatītākajiem rakstiem b) tam, ko māca skolā. Šeit sanāk abi kopā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.43 (EEST) :šī nedēļa parāda, cik mūsu īstenotā izmaiņa ir laba! pirmā rindiņa ir vienkārši perfekti atbilstoša aktualitātēm! '''Fēru Salas • Jānis Streičs • Jūlijs Krūmiņš • Gregora kalendārs'''. paldies kolēģi! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.12 (EEST) ::Nedaudz laikam būs jāparevidē. Rīga un zodiaks laikam nepazudīs. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.51 (EEST) :::nu bet tad arī lai nepazūd! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.25 (EEST) ::::Atgādināšu, ka pats sākotnējā spriešanā (neatminos gan - Vikipēdijā vai citur) atbalstīji ideju, ka "regulārie viesi" jāņem ārā. Šādi mēs arī zaudējam potenciāli foršu tematu, kas Sākumlapā netiek, jo 2-3 vietas jau ir aizņemtas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.37 (EEST) :::::tādu atbalstu neatceros. bet vienmēr atbalstu mazāk manuāla darba un skaidrākus spēles noteikumus. ja Rīga ir aktuāls temats Vikipēdijas lietotājiem - lai būtu! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.03 (EEST) ::::::Varbūt cilvēki tos rakstus skatās biežāk tāpēc, ka tie parādās sākumlapā. Es kā reize tagad Rīgu un Zodiaku apskatījos. :D --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.26 <small>(EEST)</small> :::::::Tā tas noteikti ir, bet vai tas ir slikti? Aicināšu visus arī veikt kaut nelielus uzlabojumus šajos rakstos. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.30 (EEST) ::::::::Kāpēc kolēģim Biafram liekas, ka man (vai jebkuram citam, kas manas iespējamās nebūšanas šeit gadījumā darbina skriptu) konkrētu rakstu izņemšana sagādā kaut kādu papildu manuālu darbu? Visa konfigurācija glabājas [[Dalībnieks:Edgars2007/Skatītākie raksti/configuration.json|šeit]], ko var labot jebkurš (admins). Labi, saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi kaut ko diskutēt. Ielieku atpakaļ Latviju. Kā parasti - nesakiet, ka nebrīdināju. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.43 (EEST) :::::::::Edgar, Latvija tur ir tieši laikā! tā taču IR tēma, ko cilvēki pagājušā nedēļā meklēja vikipēdijā. pie kam tā arī IR tēma, par ko jāmeklē informācija tieši šeit - latviešu valodas vikipēdijā. viss kārtībā! neviens tev neko nepārmetīs, gluži otrādi - mēs stāvam aiz tevis kā mūris! paldies ka brīdināji. :) {{neparakstījies|Biafra}} == "Izveido lapu" lauks == Nekad šo nelietoju, tāpēc rādot studentiem bija pārsteigums: kā lai tagad cilvēks izdomā, ka pāris ekrānus zemāk ir teksta ievades lauks? Šobrīd ir kaut kādas saites uz pamācībām, nedomāju ka no tām ir kāds labums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.01 (EEST) :Tu gribi no visa Sākumlapas satura atteikties? ;) Vienīgi varbūt tiešām nevajadzēja likt [[Palīdzība:Saturs]] virs labošanas lauka. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.06 (EEST) ::Es runāju par aktuālām problēmām, lauku tur vajag, bet palags par garu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.10 (EEST) :::Ā, sorrī. Nesaliku pareizi kopā teikto. Var jau uztaisīt [[Palīdzība:Saturs]] miniversiju (vienkārši dažus linkus ar pamācībām, lai arī cik s* tās nebūtu). --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.15 (EEST) :vispār es to arī gribu kritizēt. pat ļoti. ko nozīmē 'izveido lapu'? tādu, lapu, kādas nav. kā es varu zināt, vai tās jau nav? cik vispār ir tādu tēmu, kas nejaušam vikipēdijas apmeklētājam var ienākt prātā, par kurām vēl nav raksta? tātad atveras jau esošs raksts, kuru tu vari labot. nu vispirms mega palags ar instrukcijām, neaptverams, neizlasāms, pēc tam vikiteksts. to, ka tu esi jau atvēris un šobrīd labo esošu rakstu - to saprast nevar. pieļauju, ka puse no tiem, kas caur šo ieiet, gluži nejauši novandalizē kādu jau esošu rakstu. viss te ir slikti :( ne velti citās vikipēdijās šādas opcijas "vandalizē jau uzreiz no sākumlapas" nav :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.21 (EEST) ::Diez kas jau nav, bet iedomāties, ka ārpus sākumlapas jauna raksta veidošana jāsāk ar meklēšanas logu, iesācējs arī nevar. Mums ir tīri labs [[Vikipēdija:Rakstu vednis|Rakstu vednis]], varbūt to var izcelt tā nelaimīgā lauka vietā? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 17.37 (EEST) == Croatian Wikipedia == Can you please add the Croatian Wikipedia? https://hr.wikipedia.org/wiki/Glavna_stranica [[Dalībnieks:MateoKatanaCRO|MateoKatanaCRO]] ([[Dalībnieka diskusija:MateoKatanaCRO|diskusija]]) 2016. gada 15. decembris, plkst. 14.12 (EET) ==Šī diena vēsturē== To saturu kāds atsvaidzina vai papildina? 9. februāra dienas faktā nav sasaistes ar rakstu, lai arī raksts par Ukrainas Tautas Republiku pastāv jau gandrīz 3 gadus ->[[Ukrainas Tautas Republika]]. Un vai tiešām grūti ievērot pareizos vēsturiskos nosaukumus? Vācijas impērija, nevis Vācija. {{unsigned|Ingarix}} :{{ping|Ingarix}} Fakti ir paņemti no datumu rakstiem, kas veidoti krietni sen, tāpēc var būt gan kļūdas, gan nepareizas saites. Labojumi notiek, bet veidne ir aizsargāta, jo vandaļi var sacūkot sākumlapu. Ja ir kļūda, lūdzu, ziņo par to ([[Vikipēdija:Izmeklēti notikumi|piemēram, šeit]] aktuālās dienas faktu duskusijā). Es, {{u|ScAvenger}} vai {{u|Edgars2007}} reaģēsim. Var ieteikt arī jaunus faktus, daudzās dienās bija grūti atrast 5 sakarīgus. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 10.29 (EET) ::ik pa laikam es arī esmu gribējis nomainīt kādu no faktiem pret labāku, vai drusku pieslīpēt tur šo to. tomēr diezgan pasen jau mums tas tapa. taču mani ir atturējusi veidnes aizsargātība. varbūt, ka var samazināt aizsadzības līmeni? jeb pārāk augsti riski? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 11.09 (EET) :::Nē, nevar. Arī tehniski, nevis tikai "man negribas". Un aizsargāta ie vienīgi šodiena, pārējās dienas vari labot dienu_skaits_gadā-1 dienu garumā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 17.35 (EET) ::::Varētu papildināt ar jauniem faktiem, bet vecos arī kādā arhīvā atstāt. Vai arī, lai fakti mainās, lapu pārlādējot. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.08 <small>(EEST)</small> :::::Vecie fakti jau ir pieejami pie dienu rakstiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.22 (EET) Šodien tas pats, jau sen ir raksts par Baltkrievijas Tautas Republiku (https://lv.wikipedia.org/wiki/Baltkrievijas_Tautas_Republika), bet šodienas vēsturē norāde tikai uz Baltkrieviju. {{unsigned|Ingarix}} :Izlabots. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 09.34 (EEST) == Portāli == Kāpēc no sākumlapas ir pazuduši latviešu portāli? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.12 (EET) :Skatīt diskusiju [[#Plašākas pārmaiņas sākumlapā|tepat augšā]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.27 (EET) :: Un kādā veidā tagad tikt pie portāliem? Vismaz vienu saiti uz portāliem varētu atstāt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.42 (EET) :::[[wp:portāli]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.53 (EET) ::::{{ping|Jānis U.}} vai uzturi / plāno uzturēt kādu no portāliem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 21.57 (EET) ::::: Ir doma atjaunot informāciju kādos portālos. Varbūt pat uztaisīt ko jaunu. Protams, ja lasītājiem tas būs aktuāli. Bet portālu "norakšana" nekādu portālu aktualitāti nestimulēs. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 11.23 (EET) ::::::norakšana bija rezultāts totālai neaktualitātei un nepopularitātei. (izņemot kosmonautikas portālu). ja vēl kāds tiktu sakopts pieņemamā saturā - var domāt par atgriešanu atpakaļ sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 12.05 (EET) :::::::Vajag ne tikai atjaunot, bet uzturēt. Vēlams vismaz reizi nedēļā. Savādāk nav jēgas tiem, tikai dod priekšstatu nejaušam lasītājiem, ka Vikipēdijā neviens nedarbojas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 17. marts, plkst. 12.36 (EET) :::::::: Es domāju, ka ir jāskatās arī no citas puses. Ja portāls aktīvi darbojas, kā piemēram kosmonautika, tad potenciālais uzturētājs tam neķersies klāt, jo ir jau kāds cits kas to uztur. Bet ja cilvēks redz, ka pie kāda portāla ir jāpiestrādā, tad viņš redz iespēju iesaistīties portālu veidošanā un uzturēšanā. Un vēl, nevar gaidīt, ka portālu uzturēs tikai viens cilvēks. Ir vajadzīgs aktīvāk arī citus iesaistīt portālu veidošanā un uzturēšanā. Tā Turcijas portālu izveidoja un uzturēja viens cilvēks. Bet kad viņš vairs nedarbojas Vikipēdijā, tad portāls tā arī palika pamestā stāvoklī. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.26 (EET) :::::::::Jautājums, vai kādam portāli ir vajadzīgi? Varbūt tā bija tikai ideja, kurai nebija lemts realizēties par veiksmes stāstu. Mans viedoklis ir, ka to laiku labāk ieguldīt rakstu veidošanā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.52 (EET) ::::::::::piekrītu Papuasam. ::::::::::taču Vikipēdija ir brīvprātīgs projekts, kur darām to, kas mums pašiem patīk. (protams, zināmā ietvarā...) ja kādam patīk un gribas veidot, attīstīt portālus - nevar to liegt. ja būs tā, ka entuziasti izveidos un uzturēs vismaz kādus četrus dzīvotspējīgus portālus, tad noteikti atradīsim veidu, kā nodrošināt, lai saites uz šiem portāliem ir labi atrodamas potenciālajiem to lasītājiem, lietotājiem, veidotājiem. ::::::::::šobrīd rādīt sākumlapā 10 gadus neuzturētas šausmas - es esmu kategoriski pret. uzskatāmi pierādījās visos šajos gados, ka neviena roka tāpēc nepacēlās tur kko salabot, atjaunot. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 17.23 (EET) == Vikikrātuves dienas attēls == Kas noticis ar Vikikrātuves dienas attēlu? Kods mainījies? Neesam kaut ko atjaunojuši? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 09.55 (EEST) :50 vai cik tur dienas (kam ir sagatavots potd) apritējušas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) == Bloku izvietojums == manuprāt, ir pienācis laiks mainīt vietām bloku "Vērtīgs raksts" ar bloku "Vai tu zināji ka". un ne jau tāpēc, ka otro no tiem veidoju es, bet gan tāpēc, ka jebkurš, kurš ir 10 reižu atvēris Vikipēdijas sākumlapu jau būs saskāries ar situāciju, ka vērtīgie raksti atkārtojas. viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.00 (EET) :Principā nav iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.57 (EET) == Bloku izvietojums atkal == pats rosināju likt uz "pirmā bloka" vietu rakstu [[COVID-19 pandēmija]]. šobrīd lasītāju interese par to ir būtiski mazinājusies. piedāvāju mainīt atpakaļ "pirmajā" vietā "Vai tu zināji ka", zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par pandēmiju. un milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par pandēmijas rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. maijs, plkst. 10.11 (EEST) :Es jau cerēju, ka piedāvāsi atgriezties pie vērtīgo rakstu sadaļas :( --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 18.49 (EEST) ::manuprāt tam gan par ātru. tomēr [[Pau Gazols]] krietni mazāk interesē par pandēmiju. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 22.08 (EEST) == Labojuma pieprasījums (27-11-2020) == Vēlētos uzlabot lapas izkārtojumu un dizainu. {{unsigned|Pewdiepie12321}} :Vispirms to var darīt savā smilšu kastē [[User:Pewdiepie12321/Smilšu kaste]] iekopējot sākumlapas vikikodu. Ja izmaiņas paredzētas ievērojamas, tad būs vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. novembris, plkst. 15.19 (EET) == Labojuma pieprasījums (27-02-2021) == Vai Tu zināji... šodien ir kļūda: saite uz Kārsavas staciju ir [[Kārsava (stacija)]], nevis kā pašlaik uz ciemu.-- [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 07.48 (EET) :{{done}}-Izlaboju. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 09.46 (EET) == Labojuma pieprasījums 27-02-2021 == [[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) Sveiki! Kārsavas stacijas ēkas saite vēl joprojām nav izlabota.[[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) :Cerams, ka man sanāca izlabot.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.01 (EET) ::Ir OK, tu paspēji ātrāk :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.03 (EET) == Labojuma pieprasījums (24-07-2021) == Nomainīt ''Aktuāls notikums'' uz jaunu. --[[Dalībnieks:Denis tarasov|Denis tarasov]] ([[Dalībnieka diskusija:Denis tarasov|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 12.33 (EEST) == Labojuma pieprasījums (11-01-2022) == Amēlija Erharte vienatnē veica lidojumu no Honolulu Havajās līdz Oklendai Kalifornijā, bet ne pārlidojumu pāri Klusajam okeānam, kā rakstīts "Šī diena vēsturē". --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.36 (EET) :izmainīju attiecīgā datuma veidnē. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 19.13 (EET) == Bloku izvietojums atkal atkal == kā vērtētu, ja šobrīd aktuālo [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] samainītu vietām ar "Vai tu zināji ka". zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par karu, līdzīgi, kā iepriekš par pandēmiju. karš, protams, sāp mums visiem, un šausmīgas lietas tur notiek ik dienu, bet viss velk uz to, ka sastings un ievilksies. savukārt "Vai tu zināji" rakstu skatīšanas statistika diezgan nozīmīgi svārstās, atkarībā no tā, vai rubrika ir augšā, vai apakšā. par to pārliecinājos jau iepriekš, kad mainījām ar pandēmijas rakstu. milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par kara rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 11.57 (EEST) :{{ping|Papuass|Edgars2007|Pirags}} jūsu viedoklis? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 06.37 (EEST) == Lietotājs nepatiesas ziņas raksta! == Iesaku kādam no jums nobloķēt lietotāju "[[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]]". Viņš raksta pārāk daudz nepatiesas ziņas un sabojā vikipēdijas rakstus. Runa ir par autobusu maršrutiem, kuri it kā pēc viņa domām tiks pārtaisīti par trolejbusiem, bet tādas informācijas nekur nav atrodamas ne RS mājaslapā, ne jauns.lv vai kādos citos ļoti pazīstamos ziņu portālos. Man godīgi sakot nav skaidrs, no kurienes viņš šādu informāciju ir dabūjis, jo nekur tas nav parādīts. Ļoti liels lūgums viņu nobloķēt, citādāk mierā, izskatās, viņš neliksies. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.11 (EEST) :Informācija nāk no Vadima Faļkova posta feisbukā. Protams, feisbuks (atšķirībā no tvitera un tamlīdzīgiem soctīkliem) mums skaitās nepilnvērtīgs avots, bet diezi vai Faļkovs augustā dzīs aprīļa jokus. Viņš atsaucas uz svaigu rakstu bb.lv, bet tas serveris šobrīd ir daunā. :Cits jautājums, ka man vispār nepatīk informācija šeit par vēl nenotikušām lietām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) 0mv0w1526s908tgtch47sx3pds1jee7 3673148 3673146 2022-08-20T19:35:51Z Edgars2007 9590 /* Bloku izvietojums atkal atkal */ Atbilde wikitext text/x-wiki {{arhīvi|search=yes}} == Plašākas pārmaiņas sākumlapā == labvakar, kolēģi! :gribu rosināt plašākas pārmaiņas sākumlapā. daļēji tas ir pārrunāts ar {{ping|Papuass}}. šis varētu būt ierosmei. tālāk diskusijas, ja ir atbalsts - balsojumi, izmaiņas. :{{jā}} 1) atteikties no saitēm uz portāliem (vai kur nav portālu - tās ir saites uz kategorijām) augšējā labajā stūrī. portāli ir miruši, neviens tos neuztur, nevienam tie nav vajadzīgi. (portāls Kosmonautika, kas ir dzīvīgs, sākumlapā nemaz netiek rādīts...). arhivējam, saglabājam, aizmirstam, vienalga. bet sākumlapā rādīt tos nedrīkst. :{{jā}} 2) šo stūri var atstāt tukšu, bet varbūt (ideja jau ir izskanējusi, atzīta par interesantu, bet tehniska risinājuma pagaidām nebija) tieši tur varētu ievietot ''top-5'' aktuālajā nedēļā lasītākos rakstus vikipēdijā. kas mūsu gadījumā kkādā mērā aizstātu to, kas citās vikipēdijās ir ''In the news''. protams, ja atrodas nemanuāls tehnisks risinājums. :{{jā}} 3) dienas attēlu piedāvājam lādēt aktuālo ''Commons'' dienas attēlu bez tulkojuma. ideālā gadījumā ar iespēju tulkot - ja ir tulkojums, kāds ir iztulkojis - lādējas ar tulkojumu, ja nav - lādējas tikai bilde. kam ieinteresēs, ies uz ''Commons'' un pētīs tālāk tur, kas bildē redzams. esošā versija, kad mums griežas 30 visiem sen apnikušas bildes galīgi nav atraktīva... :4) citu valodu vikipēdiju sarakstam man prasītos pielikt zviedru vikipēdiju, kas ir otrā lielākā pēc rakstu skaita šobrīd un vieni no mūsu tuvākajiem kaimiņiem. vai vajag franču? un kādēļ ir secība tāda kā ir? võro/žemaitiu pirms igauņu/lietuviešu? kāpēc pēdējās četras ir tādā secībā, kā tās ir? ja ir krievu - varbūt vajag arī baltkrievu? :{{jā}} 5) vikipēdijas projektu blokā noteikti ir jāpievieno ''Wikidata''. droši var likt ''Wikinews'' vietā, ko ''Wikimedia Foundation'' jau ir norakstījusi kā nesekmīgu projektu. :gaidīšu viedokļus! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 4. septembris, plkst. 23.57 (EEST) ::Pa lielam visam piekrītu, daži mani komentāri. ::3) Tas tāpat nav īsti pilnībā automatizējams (ja tas bija tā domāts) — ir jāliek veidnē tie attēli, kā to Kikos darīja. Nu nevaram mēs vienkārši Sākumlapā ielikt kaut ko līdzīgu "<nowiki>[[File:Šodienas Commons bilde.jpg]]</nowiki>", lai viss notiktos :D Es gan tieši pirms dažām dienām biju domājis par gadžeta izveidi (neesmu skatījies/domājis, cik sarežģīti/piņķerīgi tas būtu), ja nu kāds uzņemtos aktivizēt šo sadaļu. ::4) Nu zviedru Vikipēdiju likt tikai tāpēc, ka tie ir otri lielākie, gan nē (tad vajag arī tos cebuāņus un varajiešus :D ); kā "kaimiņus" - ok. ::5) Ko - Vikidati vēl nav Sākumlapā? Tas nu gan steidzami jālabo! --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 06.57 (EEST) :::3) taču var pārkopēt tos attēlus, to veidni nokopēju no enwiki(?). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.21 (EEST) ::::Bet tas tāpat kādam ar roku/gadžetu jādara. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.32 (EEST) :::::[[:en:cron]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.34 (EEST) ::::::Kā jau sestdien teicu, mans skils aug pamazām ;) tas attiecas arī uz laišanu no tūļu labiem. Ja vēlies ņemt uz sevi, laipni lūdzu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.44 (EEST) :::::::Bija viena mājaslapa, kur bija plaša statistika par apmeklētākajiem rakstiem vikipēdijā, bet varbūt [https://tools.wmflabs.org/wikitrends/latvian-most-visited-this-week.html šīs] labāk derēs nolūkam? Vairāk par diskusiju, saiti un [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:Silraks/Smil%C5%A1u_kaste&oldid=2579889 šo (nevērtīgu, bet nu labi)] neuzkurbulēšu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgaru]] :) --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.24 (EEST) ::::::::Pieņemu, ka biji domājis [https://tools.wmflabs.org/topviews/?project=lv.wikipedia.org&platform=all-access&range=last-week&excludes=S%C4%81kumlapa|Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls|Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs|Vikiprojekts:Kult%C5%ABras_pieminek%C4%BCi_Vikip%C4%93dij%C4%81_2016|Vikip%C4%93dija:WLM2016|Special:Search|Special:RecentChanges|Special:Watchlist|Special:Book|Special:CreateAccount šo]. Bet ģenerēšanai Sākumlapā mēs tāpat izmantosim [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2016/08/24 šos datus]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.43 (EEST) :::::::::Patiešām biju domājis topviews, bet varu tikai novēlēt veiksmi caur tiem ''api'' :D --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.51 (EEST) ::Atbalstu visas idejas! Tik labprāt saiti uz franču Vikipēdiju sākumlapā saglabātu, jo bez tā, ka tā ir liela Eiropas valoda un daudz kur Latvijā pamatskolās tiek mācīta, tā ir ar oriģināliem rakstiem — faktiski vienīgā Vikipēdija, kur skaitās slikts stils visu pārrakstīt no angļu Vikipēdijas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 5. septembris plkst. 17.39 <small>(EEST)</small> :::Nav būtisku iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 20.30 (EEST) :par 1) un 5) {{jā}} - paldies! tas tukšais stūris pagaidām izskatās divaini, jāpierod. taču tas noteikti ir lasītājiem draudzīgāk, nekā iepriekšējā versija ar bezjēdzīgām saitēm. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 06.56 (EEST) ::Nav iebildumu pret portālu izmešanu, ber redzu, ka tas jau ir izdarīts. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 22.02 (EEST) :Edgar, super! 2) {{jā}} man patīk! cik ļoti manuāls darbs tas tev ir? sīkumiņš: es ieteiktu sākt jaunā rindiņā Rainis. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.45 (EEST) ::Pašlaik - atcerēties pirmdienā nomainīt un iekopēt no sagataves īstajā lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.50 (EEST) :::šis mums arī palīdz labāk saprast, katru dienu acu priekšā redzēt, ko cilvēki vikipēdijā meklē un kādu informāciju no vikipēdijas sagaida. piemēram, rakstu [[mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis]] man pat prātā nenāktu apskatīties, bet, acīmredzot, šai skolas sezonā tas tiek mācīts un vikipēdija ir laba vieta, kur skolēniem ieskatīties. ir vērts pievērst uzmanību tiem skatītākajiem rakstiem, lai esam droši, ka par tām tēmām, kas lasītājiem svarīgas, saturs ir adekvāts. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.01 (EEST) ::::Tieši par to esmu vienmēr teicis — ir lielāka uzmanība jāpievērš a) skatītākajiem rakstiem b) tam, ko māca skolā. Šeit sanāk abi kopā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.43 (EEST) :šī nedēļa parāda, cik mūsu īstenotā izmaiņa ir laba! pirmā rindiņa ir vienkārši perfekti atbilstoša aktualitātēm! '''Fēru Salas • Jānis Streičs • Jūlijs Krūmiņš • Gregora kalendārs'''. paldies kolēģi! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.12 (EEST) ::Nedaudz laikam būs jāparevidē. Rīga un zodiaks laikam nepazudīs. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.51 (EEST) :::nu bet tad arī lai nepazūd! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.25 (EEST) ::::Atgādināšu, ka pats sākotnējā spriešanā (neatminos gan - Vikipēdijā vai citur) atbalstīji ideju, ka "regulārie viesi" jāņem ārā. Šādi mēs arī zaudējam potenciāli foršu tematu, kas Sākumlapā netiek, jo 2-3 vietas jau ir aizņemtas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.37 (EEST) :::::tādu atbalstu neatceros. bet vienmēr atbalstu mazāk manuāla darba un skaidrākus spēles noteikumus. ja Rīga ir aktuāls temats Vikipēdijas lietotājiem - lai būtu! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.03 (EEST) ::::::Varbūt cilvēki tos rakstus skatās biežāk tāpēc, ka tie parādās sākumlapā. Es kā reize tagad Rīgu un Zodiaku apskatījos. :D --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.26 <small>(EEST)</small> :::::::Tā tas noteikti ir, bet vai tas ir slikti? Aicināšu visus arī veikt kaut nelielus uzlabojumus šajos rakstos. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.30 (EEST) ::::::::Kāpēc kolēģim Biafram liekas, ka man (vai jebkuram citam, kas manas iespējamās nebūšanas šeit gadījumā darbina skriptu) konkrētu rakstu izņemšana sagādā kaut kādu papildu manuālu darbu? Visa konfigurācija glabājas [[Dalībnieks:Edgars2007/Skatītākie raksti/configuration.json|šeit]], ko var labot jebkurš (admins). Labi, saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi kaut ko diskutēt. Ielieku atpakaļ Latviju. Kā parasti - nesakiet, ka nebrīdināju. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.43 (EEST) :::::::::Edgar, Latvija tur ir tieši laikā! tā taču IR tēma, ko cilvēki pagājušā nedēļā meklēja vikipēdijā. pie kam tā arī IR tēma, par ko jāmeklē informācija tieši šeit - latviešu valodas vikipēdijā. viss kārtībā! neviens tev neko nepārmetīs, gluži otrādi - mēs stāvam aiz tevis kā mūris! paldies ka brīdināji. :) {{neparakstījies|Biafra}} == "Izveido lapu" lauks == Nekad šo nelietoju, tāpēc rādot studentiem bija pārsteigums: kā lai tagad cilvēks izdomā, ka pāris ekrānus zemāk ir teksta ievades lauks? Šobrīd ir kaut kādas saites uz pamācībām, nedomāju ka no tām ir kāds labums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.01 (EEST) :Tu gribi no visa Sākumlapas satura atteikties? ;) Vienīgi varbūt tiešām nevajadzēja likt [[Palīdzība:Saturs]] virs labošanas lauka. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.06 (EEST) ::Es runāju par aktuālām problēmām, lauku tur vajag, bet palags par garu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.10 (EEST) :::Ā, sorrī. Nesaliku pareizi kopā teikto. Var jau uztaisīt [[Palīdzība:Saturs]] miniversiju (vienkārši dažus linkus ar pamācībām, lai arī cik s* tās nebūtu). --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.15 (EEST) :vispār es to arī gribu kritizēt. pat ļoti. ko nozīmē 'izveido lapu'? tādu, lapu, kādas nav. kā es varu zināt, vai tās jau nav? cik vispār ir tādu tēmu, kas nejaušam vikipēdijas apmeklētājam var ienākt prātā, par kurām vēl nav raksta? tātad atveras jau esošs raksts, kuru tu vari labot. nu vispirms mega palags ar instrukcijām, neaptverams, neizlasāms, pēc tam vikiteksts. to, ka tu esi jau atvēris un šobrīd labo esošu rakstu - to saprast nevar. pieļauju, ka puse no tiem, kas caur šo ieiet, gluži nejauši novandalizē kādu jau esošu rakstu. viss te ir slikti :( ne velti citās vikipēdijās šādas opcijas "vandalizē jau uzreiz no sākumlapas" nav :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.21 (EEST) ::Diez kas jau nav, bet iedomāties, ka ārpus sākumlapas jauna raksta veidošana jāsāk ar meklēšanas logu, iesācējs arī nevar. Mums ir tīri labs [[Vikipēdija:Rakstu vednis|Rakstu vednis]], varbūt to var izcelt tā nelaimīgā lauka vietā? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 17.37 (EEST) == Croatian Wikipedia == Can you please add the Croatian Wikipedia? https://hr.wikipedia.org/wiki/Glavna_stranica [[Dalībnieks:MateoKatanaCRO|MateoKatanaCRO]] ([[Dalībnieka diskusija:MateoKatanaCRO|diskusija]]) 2016. gada 15. decembris, plkst. 14.12 (EET) ==Šī diena vēsturē== To saturu kāds atsvaidzina vai papildina? 9. februāra dienas faktā nav sasaistes ar rakstu, lai arī raksts par Ukrainas Tautas Republiku pastāv jau gandrīz 3 gadus ->[[Ukrainas Tautas Republika]]. Un vai tiešām grūti ievērot pareizos vēsturiskos nosaukumus? Vācijas impērija, nevis Vācija. {{unsigned|Ingarix}} :{{ping|Ingarix}} Fakti ir paņemti no datumu rakstiem, kas veidoti krietni sen, tāpēc var būt gan kļūdas, gan nepareizas saites. Labojumi notiek, bet veidne ir aizsargāta, jo vandaļi var sacūkot sākumlapu. Ja ir kļūda, lūdzu, ziņo par to ([[Vikipēdija:Izmeklēti notikumi|piemēram, šeit]] aktuālās dienas faktu duskusijā). Es, {{u|ScAvenger}} vai {{u|Edgars2007}} reaģēsim. Var ieteikt arī jaunus faktus, daudzās dienās bija grūti atrast 5 sakarīgus. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 10.29 (EET) ::ik pa laikam es arī esmu gribējis nomainīt kādu no faktiem pret labāku, vai drusku pieslīpēt tur šo to. tomēr diezgan pasen jau mums tas tapa. taču mani ir atturējusi veidnes aizsargātība. varbūt, ka var samazināt aizsadzības līmeni? jeb pārāk augsti riski? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 11.09 (EET) :::Nē, nevar. Arī tehniski, nevis tikai "man negribas". Un aizsargāta ie vienīgi šodiena, pārējās dienas vari labot dienu_skaits_gadā-1 dienu garumā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 17.35 (EET) ::::Varētu papildināt ar jauniem faktiem, bet vecos arī kādā arhīvā atstāt. Vai arī, lai fakti mainās, lapu pārlādējot. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.08 <small>(EEST)</small> :::::Vecie fakti jau ir pieejami pie dienu rakstiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.22 (EET) Šodien tas pats, jau sen ir raksts par Baltkrievijas Tautas Republiku (https://lv.wikipedia.org/wiki/Baltkrievijas_Tautas_Republika), bet šodienas vēsturē norāde tikai uz Baltkrieviju. {{unsigned|Ingarix}} :Izlabots. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 09.34 (EEST) == Portāli == Kāpēc no sākumlapas ir pazuduši latviešu portāli? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.12 (EET) :Skatīt diskusiju [[#Plašākas pārmaiņas sākumlapā|tepat augšā]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.27 (EET) :: Un kādā veidā tagad tikt pie portāliem? Vismaz vienu saiti uz portāliem varētu atstāt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.42 (EET) :::[[wp:portāli]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.53 (EET) ::::{{ping|Jānis U.}} vai uzturi / plāno uzturēt kādu no portāliem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 21.57 (EET) ::::: Ir doma atjaunot informāciju kādos portālos. Varbūt pat uztaisīt ko jaunu. Protams, ja lasītājiem tas būs aktuāli. Bet portālu "norakšana" nekādu portālu aktualitāti nestimulēs. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 11.23 (EET) ::::::norakšana bija rezultāts totālai neaktualitātei un nepopularitātei. (izņemot kosmonautikas portālu). ja vēl kāds tiktu sakopts pieņemamā saturā - var domāt par atgriešanu atpakaļ sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 12.05 (EET) :::::::Vajag ne tikai atjaunot, bet uzturēt. Vēlams vismaz reizi nedēļā. Savādāk nav jēgas tiem, tikai dod priekšstatu nejaušam lasītājiem, ka Vikipēdijā neviens nedarbojas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 17. marts, plkst. 12.36 (EET) :::::::: Es domāju, ka ir jāskatās arī no citas puses. Ja portāls aktīvi darbojas, kā piemēram kosmonautika, tad potenciālais uzturētājs tam neķersies klāt, jo ir jau kāds cits kas to uztur. Bet ja cilvēks redz, ka pie kāda portāla ir jāpiestrādā, tad viņš redz iespēju iesaistīties portālu veidošanā un uzturēšanā. Un vēl, nevar gaidīt, ka portālu uzturēs tikai viens cilvēks. Ir vajadzīgs aktīvāk arī citus iesaistīt portālu veidošanā un uzturēšanā. Tā Turcijas portālu izveidoja un uzturēja viens cilvēks. Bet kad viņš vairs nedarbojas Vikipēdijā, tad portāls tā arī palika pamestā stāvoklī. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.26 (EET) :::::::::Jautājums, vai kādam portāli ir vajadzīgi? Varbūt tā bija tikai ideja, kurai nebija lemts realizēties par veiksmes stāstu. Mans viedoklis ir, ka to laiku labāk ieguldīt rakstu veidošanā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.52 (EET) ::::::::::piekrītu Papuasam. ::::::::::taču Vikipēdija ir brīvprātīgs projekts, kur darām to, kas mums pašiem patīk. (protams, zināmā ietvarā...) ja kādam patīk un gribas veidot, attīstīt portālus - nevar to liegt. ja būs tā, ka entuziasti izveidos un uzturēs vismaz kādus četrus dzīvotspējīgus portālus, tad noteikti atradīsim veidu, kā nodrošināt, lai saites uz šiem portāliem ir labi atrodamas potenciālajiem to lasītājiem, lietotājiem, veidotājiem. ::::::::::šobrīd rādīt sākumlapā 10 gadus neuzturētas šausmas - es esmu kategoriski pret. uzskatāmi pierādījās visos šajos gados, ka neviena roka tāpēc nepacēlās tur kko salabot, atjaunot. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 17.23 (EET) == Vikikrātuves dienas attēls == Kas noticis ar Vikikrātuves dienas attēlu? Kods mainījies? Neesam kaut ko atjaunojuši? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 09.55 (EEST) :50 vai cik tur dienas (kam ir sagatavots potd) apritējušas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) == Bloku izvietojums == manuprāt, ir pienācis laiks mainīt vietām bloku "Vērtīgs raksts" ar bloku "Vai tu zināji ka". un ne jau tāpēc, ka otro no tiem veidoju es, bet gan tāpēc, ka jebkurš, kurš ir 10 reižu atvēris Vikipēdijas sākumlapu jau būs saskāries ar situāciju, ka vērtīgie raksti atkārtojas. viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.00 (EET) :Principā nav iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.57 (EET) == Bloku izvietojums atkal == pats rosināju likt uz "pirmā bloka" vietu rakstu [[COVID-19 pandēmija]]. šobrīd lasītāju interese par to ir būtiski mazinājusies. piedāvāju mainīt atpakaļ "pirmajā" vietā "Vai tu zināji ka", zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par pandēmiju. un milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par pandēmijas rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. maijs, plkst. 10.11 (EEST) :Es jau cerēju, ka piedāvāsi atgriezties pie vērtīgo rakstu sadaļas :( --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 18.49 (EEST) ::manuprāt tam gan par ātru. tomēr [[Pau Gazols]] krietni mazāk interesē par pandēmiju. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 22.08 (EEST) == Labojuma pieprasījums (27-11-2020) == Vēlētos uzlabot lapas izkārtojumu un dizainu. {{unsigned|Pewdiepie12321}} :Vispirms to var darīt savā smilšu kastē [[User:Pewdiepie12321/Smilšu kaste]] iekopējot sākumlapas vikikodu. Ja izmaiņas paredzētas ievērojamas, tad būs vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. novembris, plkst. 15.19 (EET) == Labojuma pieprasījums (27-02-2021) == Vai Tu zināji... šodien ir kļūda: saite uz Kārsavas staciju ir [[Kārsava (stacija)]], nevis kā pašlaik uz ciemu.-- [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 07.48 (EET) :{{done}}-Izlaboju. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 09.46 (EET) == Labojuma pieprasījums 27-02-2021 == [[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) Sveiki! Kārsavas stacijas ēkas saite vēl joprojām nav izlabota.[[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) :Cerams, ka man sanāca izlabot.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.01 (EET) ::Ir OK, tu paspēji ātrāk :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.03 (EET) == Labojuma pieprasījums (24-07-2021) == Nomainīt ''Aktuāls notikums'' uz jaunu. --[[Dalībnieks:Denis tarasov|Denis tarasov]] ([[Dalībnieka diskusija:Denis tarasov|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 12.33 (EEST) == Labojuma pieprasījums (11-01-2022) == Amēlija Erharte vienatnē veica lidojumu no Honolulu Havajās līdz Oklendai Kalifornijā, bet ne pārlidojumu pāri Klusajam okeānam, kā rakstīts "Šī diena vēsturē". --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.36 (EET) :izmainīju attiecīgā datuma veidnē. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 19.13 (EET) == Bloku izvietojums atkal atkal == kā vērtētu, ja šobrīd aktuālo [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] samainītu vietām ar "Vai tu zināji ka". zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par karu, līdzīgi, kā iepriekš par pandēmiju. karš, protams, sāp mums visiem, un šausmīgas lietas tur notiek ik dienu, bet viss velk uz to, ka sastings un ievilksies. savukārt "Vai tu zināji" rakstu skatīšanas statistika diezgan nozīmīgi svārstās, atkarībā no tā, vai rubrika ir augšā, vai apakšā. par to pārliecinājos jau iepriekš, kad mainījām ar pandēmijas rakstu. milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par kara rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 11.57 (EEST) :{{ping|Papuass|Edgars2007|Pirags}} jūsu viedoklis? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 06.37 (EEST) ::nav iebildumu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.35 (EEST) == Lietotājs nepatiesas ziņas raksta! == Iesaku kādam no jums nobloķēt lietotāju "[[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]]". Viņš raksta pārāk daudz nepatiesas ziņas un sabojā vikipēdijas rakstus. Runa ir par autobusu maršrutiem, kuri it kā pēc viņa domām tiks pārtaisīti par trolejbusiem, bet tādas informācijas nekur nav atrodamas ne RS mājaslapā, ne jauns.lv vai kādos citos ļoti pazīstamos ziņu portālos. Man godīgi sakot nav skaidrs, no kurienes viņš šādu informāciju ir dabūjis, jo nekur tas nav parādīts. Ļoti liels lūgums viņu nobloķēt, citādāk mierā, izskatās, viņš neliksies. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.11 (EEST) :Informācija nāk no Vadima Faļkova posta feisbukā. Protams, feisbuks (atšķirībā no tvitera un tamlīdzīgiem soctīkliem) mums skaitās nepilnvērtīgs avots, bet diezi vai Faļkovs augustā dzīs aprīļa jokus. Viņš atsaucas uz svaigu rakstu bb.lv, bet tas serveris šobrīd ir daunā. :Cits jautājums, ka man vispār nepatīk informācija šeit par vēl nenotikušām lietām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) 4d86x2iedh6c2yhzcoeks8inrpha9cb 3673153 3673148 2022-08-20T19:56:40Z Titāns 34176 wikitext text/x-wiki {{arhīvi|search=yes}} == Plašākas pārmaiņas sākumlapā == labvakar, kolēģi! :gribu rosināt plašākas pārmaiņas sākumlapā. daļēji tas ir pārrunāts ar {{ping|Papuass}}. šis varētu būt ierosmei. tālāk diskusijas, ja ir atbalsts - balsojumi, izmaiņas. :{{jā}} 1) atteikties no saitēm uz portāliem (vai kur nav portālu - tās ir saites uz kategorijām) augšējā labajā stūrī. portāli ir miruši, neviens tos neuztur, nevienam tie nav vajadzīgi. (portāls Kosmonautika, kas ir dzīvīgs, sākumlapā nemaz netiek rādīts...). arhivējam, saglabājam, aizmirstam, vienalga. bet sākumlapā rādīt tos nedrīkst. :{{jā}} 2) šo stūri var atstāt tukšu, bet varbūt (ideja jau ir izskanējusi, atzīta par interesantu, bet tehniska risinājuma pagaidām nebija) tieši tur varētu ievietot ''top-5'' aktuālajā nedēļā lasītākos rakstus vikipēdijā. kas mūsu gadījumā kkādā mērā aizstātu to, kas citās vikipēdijās ir ''In the news''. protams, ja atrodas nemanuāls tehnisks risinājums. :{{jā}} 3) dienas attēlu piedāvājam lādēt aktuālo ''Commons'' dienas attēlu bez tulkojuma. ideālā gadījumā ar iespēju tulkot - ja ir tulkojums, kāds ir iztulkojis - lādējas ar tulkojumu, ja nav - lādējas tikai bilde. kam ieinteresēs, ies uz ''Commons'' un pētīs tālāk tur, kas bildē redzams. esošā versija, kad mums griežas 30 visiem sen apnikušas bildes galīgi nav atraktīva... :4) citu valodu vikipēdiju sarakstam man prasītos pielikt zviedru vikipēdiju, kas ir otrā lielākā pēc rakstu skaita šobrīd un vieni no mūsu tuvākajiem kaimiņiem. vai vajag franču? un kādēļ ir secība tāda kā ir? võro/žemaitiu pirms igauņu/lietuviešu? kāpēc pēdējās četras ir tādā secībā, kā tās ir? ja ir krievu - varbūt vajag arī baltkrievu? :{{jā}} 5) vikipēdijas projektu blokā noteikti ir jāpievieno ''Wikidata''. droši var likt ''Wikinews'' vietā, ko ''Wikimedia Foundation'' jau ir norakstījusi kā nesekmīgu projektu. :gaidīšu viedokļus! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 4. septembris, plkst. 23.57 (EEST) ::Pa lielam visam piekrītu, daži mani komentāri. ::3) Tas tāpat nav īsti pilnībā automatizējams (ja tas bija tā domāts) — ir jāliek veidnē tie attēli, kā to Kikos darīja. Nu nevaram mēs vienkārši Sākumlapā ielikt kaut ko līdzīgu "<nowiki>[[File:Šodienas Commons bilde.jpg]]</nowiki>", lai viss notiktos :D Es gan tieši pirms dažām dienām biju domājis par gadžeta izveidi (neesmu skatījies/domājis, cik sarežģīti/piņķerīgi tas būtu), ja nu kāds uzņemtos aktivizēt šo sadaļu. ::4) Nu zviedru Vikipēdiju likt tikai tāpēc, ka tie ir otri lielākie, gan nē (tad vajag arī tos cebuāņus un varajiešus :D ); kā "kaimiņus" - ok. ::5) Ko - Vikidati vēl nav Sākumlapā? Tas nu gan steidzami jālabo! --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 06.57 (EEST) :::3) taču var pārkopēt tos attēlus, to veidni nokopēju no enwiki(?). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.21 (EEST) ::::Bet tas tāpat kādam ar roku/gadžetu jādara. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.32 (EEST) :::::[[:en:cron]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.34 (EEST) ::::::Kā jau sestdien teicu, mans skils aug pamazām ;) tas attiecas arī uz laišanu no tūļu labiem. Ja vēlies ņemt uz sevi, laipni lūdzu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.44 (EEST) :::::::Bija viena mājaslapa, kur bija plaša statistika par apmeklētākajiem rakstiem vikipēdijā, bet varbūt [https://tools.wmflabs.org/wikitrends/latvian-most-visited-this-week.html šīs] labāk derēs nolūkam? Vairāk par diskusiju, saiti un [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:Silraks/Smil%C5%A1u_kaste&oldid=2579889 šo (nevērtīgu, bet nu labi)] neuzkurbulēšu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgaru]] :) --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.24 (EEST) ::::::::Pieņemu, ka biji domājis [https://tools.wmflabs.org/topviews/?project=lv.wikipedia.org&platform=all-access&range=last-week&excludes=S%C4%81kumlapa|Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls|Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs|Vikiprojekts:Kult%C5%ABras_pieminek%C4%BCi_Vikip%C4%93dij%C4%81_2016|Vikip%C4%93dija:WLM2016|Special:Search|Special:RecentChanges|Special:Watchlist|Special:Book|Special:CreateAccount šo]. Bet ģenerēšanai Sākumlapā mēs tāpat izmantosim [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2016/08/24 šos datus]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.43 (EEST) :::::::::Patiešām biju domājis topviews, bet varu tikai novēlēt veiksmi caur tiem ''api'' :D --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.51 (EEST) ::Atbalstu visas idejas! Tik labprāt saiti uz franču Vikipēdiju sākumlapā saglabātu, jo bez tā, ka tā ir liela Eiropas valoda un daudz kur Latvijā pamatskolās tiek mācīta, tā ir ar oriģināliem rakstiem — faktiski vienīgā Vikipēdija, kur skaitās slikts stils visu pārrakstīt no angļu Vikipēdijas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 5. septembris plkst. 17.39 <small>(EEST)</small> :::Nav būtisku iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 20.30 (EEST) :par 1) un 5) {{jā}} - paldies! tas tukšais stūris pagaidām izskatās divaini, jāpierod. taču tas noteikti ir lasītājiem draudzīgāk, nekā iepriekšējā versija ar bezjēdzīgām saitēm. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 06.56 (EEST) ::Nav iebildumu pret portālu izmešanu, ber redzu, ka tas jau ir izdarīts. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 22.02 (EEST) :Edgar, super! 2) {{jā}} man patīk! cik ļoti manuāls darbs tas tev ir? sīkumiņš: es ieteiktu sākt jaunā rindiņā Rainis. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.45 (EEST) ::Pašlaik - atcerēties pirmdienā nomainīt un iekopēt no sagataves īstajā lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.50 (EEST) :::šis mums arī palīdz labāk saprast, katru dienu acu priekšā redzēt, ko cilvēki vikipēdijā meklē un kādu informāciju no vikipēdijas sagaida. piemēram, rakstu [[mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis]] man pat prātā nenāktu apskatīties, bet, acīmredzot, šai skolas sezonā tas tiek mācīts un vikipēdija ir laba vieta, kur skolēniem ieskatīties. ir vērts pievērst uzmanību tiem skatītākajiem rakstiem, lai esam droši, ka par tām tēmām, kas lasītājiem svarīgas, saturs ir adekvāts. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.01 (EEST) ::::Tieši par to esmu vienmēr teicis — ir lielāka uzmanība jāpievērš a) skatītākajiem rakstiem b) tam, ko māca skolā. Šeit sanāk abi kopā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.43 (EEST) :šī nedēļa parāda, cik mūsu īstenotā izmaiņa ir laba! pirmā rindiņa ir vienkārši perfekti atbilstoša aktualitātēm! '''Fēru Salas • Jānis Streičs • Jūlijs Krūmiņš • Gregora kalendārs'''. paldies kolēģi! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.12 (EEST) ::Nedaudz laikam būs jāparevidē. Rīga un zodiaks laikam nepazudīs. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.51 (EEST) :::nu bet tad arī lai nepazūd! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.25 (EEST) ::::Atgādināšu, ka pats sākotnējā spriešanā (neatminos gan - Vikipēdijā vai citur) atbalstīji ideju, ka "regulārie viesi" jāņem ārā. Šādi mēs arī zaudējam potenciāli foršu tematu, kas Sākumlapā netiek, jo 2-3 vietas jau ir aizņemtas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.37 (EEST) :::::tādu atbalstu neatceros. bet vienmēr atbalstu mazāk manuāla darba un skaidrākus spēles noteikumus. ja Rīga ir aktuāls temats Vikipēdijas lietotājiem - lai būtu! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.03 (EEST) ::::::Varbūt cilvēki tos rakstus skatās biežāk tāpēc, ka tie parādās sākumlapā. Es kā reize tagad Rīgu un Zodiaku apskatījos. :D --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.26 <small>(EEST)</small> :::::::Tā tas noteikti ir, bet vai tas ir slikti? Aicināšu visus arī veikt kaut nelielus uzlabojumus šajos rakstos. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.30 (EEST) ::::::::Kāpēc kolēģim Biafram liekas, ka man (vai jebkuram citam, kas manas iespējamās nebūšanas šeit gadījumā darbina skriptu) konkrētu rakstu izņemšana sagādā kaut kādu papildu manuālu darbu? Visa konfigurācija glabājas [[Dalībnieks:Edgars2007/Skatītākie raksti/configuration.json|šeit]], ko var labot jebkurš (admins). Labi, saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi kaut ko diskutēt. Ielieku atpakaļ Latviju. Kā parasti - nesakiet, ka nebrīdināju. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.43 (EEST) :::::::::Edgar, Latvija tur ir tieši laikā! tā taču IR tēma, ko cilvēki pagājušā nedēļā meklēja vikipēdijā. pie kam tā arī IR tēma, par ko jāmeklē informācija tieši šeit - latviešu valodas vikipēdijā. viss kārtībā! neviens tev neko nepārmetīs, gluži otrādi - mēs stāvam aiz tevis kā mūris! paldies ka brīdināji. :) {{neparakstījies|Biafra}} == "Izveido lapu" lauks == Nekad šo nelietoju, tāpēc rādot studentiem bija pārsteigums: kā lai tagad cilvēks izdomā, ka pāris ekrānus zemāk ir teksta ievades lauks? Šobrīd ir kaut kādas saites uz pamācībām, nedomāju ka no tām ir kāds labums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.01 (EEST) :Tu gribi no visa Sākumlapas satura atteikties? ;) Vienīgi varbūt tiešām nevajadzēja likt [[Palīdzība:Saturs]] virs labošanas lauka. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.06 (EEST) ::Es runāju par aktuālām problēmām, lauku tur vajag, bet palags par garu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.10 (EEST) :::Ā, sorrī. Nesaliku pareizi kopā teikto. Var jau uztaisīt [[Palīdzība:Saturs]] miniversiju (vienkārši dažus linkus ar pamācībām, lai arī cik s* tās nebūtu). --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.15 (EEST) :vispār es to arī gribu kritizēt. pat ļoti. ko nozīmē 'izveido lapu'? tādu, lapu, kādas nav. kā es varu zināt, vai tās jau nav? cik vispār ir tādu tēmu, kas nejaušam vikipēdijas apmeklētājam var ienākt prātā, par kurām vēl nav raksta? tātad atveras jau esošs raksts, kuru tu vari labot. nu vispirms mega palags ar instrukcijām, neaptverams, neizlasāms, pēc tam vikiteksts. to, ka tu esi jau atvēris un šobrīd labo esošu rakstu - to saprast nevar. pieļauju, ka puse no tiem, kas caur šo ieiet, gluži nejauši novandalizē kādu jau esošu rakstu. viss te ir slikti :( ne velti citās vikipēdijās šādas opcijas "vandalizē jau uzreiz no sākumlapas" nav :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.21 (EEST) ::Diez kas jau nav, bet iedomāties, ka ārpus sākumlapas jauna raksta veidošana jāsāk ar meklēšanas logu, iesācējs arī nevar. Mums ir tīri labs [[Vikipēdija:Rakstu vednis|Rakstu vednis]], varbūt to var izcelt tā nelaimīgā lauka vietā? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 17.37 (EEST) == Croatian Wikipedia == Can you please add the Croatian Wikipedia? https://hr.wikipedia.org/wiki/Glavna_stranica [[Dalībnieks:MateoKatanaCRO|MateoKatanaCRO]] ([[Dalībnieka diskusija:MateoKatanaCRO|diskusija]]) 2016. gada 15. decembris, plkst. 14.12 (EET) ==Šī diena vēsturē== To saturu kāds atsvaidzina vai papildina? 9. februāra dienas faktā nav sasaistes ar rakstu, lai arī raksts par Ukrainas Tautas Republiku pastāv jau gandrīz 3 gadus ->[[Ukrainas Tautas Republika]]. Un vai tiešām grūti ievērot pareizos vēsturiskos nosaukumus? Vācijas impērija, nevis Vācija. {{unsigned|Ingarix}} :{{ping|Ingarix}} Fakti ir paņemti no datumu rakstiem, kas veidoti krietni sen, tāpēc var būt gan kļūdas, gan nepareizas saites. Labojumi notiek, bet veidne ir aizsargāta, jo vandaļi var sacūkot sākumlapu. Ja ir kļūda, lūdzu, ziņo par to ([[Vikipēdija:Izmeklēti notikumi|piemēram, šeit]] aktuālās dienas faktu duskusijā). Es, {{u|ScAvenger}} vai {{u|Edgars2007}} reaģēsim. Var ieteikt arī jaunus faktus, daudzās dienās bija grūti atrast 5 sakarīgus. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 10.29 (EET) ::ik pa laikam es arī esmu gribējis nomainīt kādu no faktiem pret labāku, vai drusku pieslīpēt tur šo to. tomēr diezgan pasen jau mums tas tapa. taču mani ir atturējusi veidnes aizsargātība. varbūt, ka var samazināt aizsadzības līmeni? jeb pārāk augsti riski? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 11.09 (EET) :::Nē, nevar. Arī tehniski, nevis tikai "man negribas". Un aizsargāta ie vienīgi šodiena, pārējās dienas vari labot dienu_skaits_gadā-1 dienu garumā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 17.35 (EET) ::::Varētu papildināt ar jauniem faktiem, bet vecos arī kādā arhīvā atstāt. Vai arī, lai fakti mainās, lapu pārlādējot. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.08 <small>(EEST)</small> :::::Vecie fakti jau ir pieejami pie dienu rakstiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.22 (EET) Šodien tas pats, jau sen ir raksts par Baltkrievijas Tautas Republiku (https://lv.wikipedia.org/wiki/Baltkrievijas_Tautas_Republika), bet šodienas vēsturē norāde tikai uz Baltkrieviju. {{unsigned|Ingarix}} :Izlabots. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 09.34 (EEST) == Portāli == Kāpēc no sākumlapas ir pazuduši latviešu portāli? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.12 (EET) :Skatīt diskusiju [[#Plašākas pārmaiņas sākumlapā|tepat augšā]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.27 (EET) :: Un kādā veidā tagad tikt pie portāliem? Vismaz vienu saiti uz portāliem varētu atstāt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.42 (EET) :::[[wp:portāli]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.53 (EET) ::::{{ping|Jānis U.}} vai uzturi / plāno uzturēt kādu no portāliem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 21.57 (EET) ::::: Ir doma atjaunot informāciju kādos portālos. Varbūt pat uztaisīt ko jaunu. Protams, ja lasītājiem tas būs aktuāli. Bet portālu "norakšana" nekādu portālu aktualitāti nestimulēs. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 11.23 (EET) ::::::norakšana bija rezultāts totālai neaktualitātei un nepopularitātei. (izņemot kosmonautikas portālu). ja vēl kāds tiktu sakopts pieņemamā saturā - var domāt par atgriešanu atpakaļ sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 12.05 (EET) :::::::Vajag ne tikai atjaunot, bet uzturēt. Vēlams vismaz reizi nedēļā. Savādāk nav jēgas tiem, tikai dod priekšstatu nejaušam lasītājiem, ka Vikipēdijā neviens nedarbojas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 17. marts, plkst. 12.36 (EET) :::::::: Es domāju, ka ir jāskatās arī no citas puses. Ja portāls aktīvi darbojas, kā piemēram kosmonautika, tad potenciālais uzturētājs tam neķersies klāt, jo ir jau kāds cits kas to uztur. Bet ja cilvēks redz, ka pie kāda portāla ir jāpiestrādā, tad viņš redz iespēju iesaistīties portālu veidošanā un uzturēšanā. Un vēl, nevar gaidīt, ka portālu uzturēs tikai viens cilvēks. Ir vajadzīgs aktīvāk arī citus iesaistīt portālu veidošanā un uzturēšanā. Tā Turcijas portālu izveidoja un uzturēja viens cilvēks. Bet kad viņš vairs nedarbojas Vikipēdijā, tad portāls tā arī palika pamestā stāvoklī. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.26 (EET) :::::::::Jautājums, vai kādam portāli ir vajadzīgi? Varbūt tā bija tikai ideja, kurai nebija lemts realizēties par veiksmes stāstu. Mans viedoklis ir, ka to laiku labāk ieguldīt rakstu veidošanā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.52 (EET) ::::::::::piekrītu Papuasam. ::::::::::taču Vikipēdija ir brīvprātīgs projekts, kur darām to, kas mums pašiem patīk. (protams, zināmā ietvarā...) ja kādam patīk un gribas veidot, attīstīt portālus - nevar to liegt. ja būs tā, ka entuziasti izveidos un uzturēs vismaz kādus četrus dzīvotspējīgus portālus, tad noteikti atradīsim veidu, kā nodrošināt, lai saites uz šiem portāliem ir labi atrodamas potenciālajiem to lasītājiem, lietotājiem, veidotājiem. ::::::::::šobrīd rādīt sākumlapā 10 gadus neuzturētas šausmas - es esmu kategoriski pret. uzskatāmi pierādījās visos šajos gados, ka neviena roka tāpēc nepacēlās tur kko salabot, atjaunot. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 17.23 (EET) == Vikikrātuves dienas attēls == Kas noticis ar Vikikrātuves dienas attēlu? Kods mainījies? Neesam kaut ko atjaunojuši? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 09.55 (EEST) :50 vai cik tur dienas (kam ir sagatavots potd) apritējušas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) == Bloku izvietojums == manuprāt, ir pienācis laiks mainīt vietām bloku "Vērtīgs raksts" ar bloku "Vai tu zināji ka". un ne jau tāpēc, ka otro no tiem veidoju es, bet gan tāpēc, ka jebkurš, kurš ir 10 reižu atvēris Vikipēdijas sākumlapu jau būs saskāries ar situāciju, ka vērtīgie raksti atkārtojas. viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.00 (EET) :Principā nav iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.57 (EET) == Bloku izvietojums atkal == pats rosināju likt uz "pirmā bloka" vietu rakstu [[COVID-19 pandēmija]]. šobrīd lasītāju interese par to ir būtiski mazinājusies. piedāvāju mainīt atpakaļ "pirmajā" vietā "Vai tu zināji ka", zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par pandēmiju. un milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par pandēmijas rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. maijs, plkst. 10.11 (EEST) :Es jau cerēju, ka piedāvāsi atgriezties pie vērtīgo rakstu sadaļas :( --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 18.49 (EEST) ::manuprāt tam gan par ātru. tomēr [[Pau Gazols]] krietni mazāk interesē par pandēmiju. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 22.08 (EEST) == Labojuma pieprasījums (27-11-2020) == Vēlētos uzlabot lapas izkārtojumu un dizainu. {{unsigned|Pewdiepie12321}} :Vispirms to var darīt savā smilšu kastē [[User:Pewdiepie12321/Smilšu kaste]] iekopējot sākumlapas vikikodu. Ja izmaiņas paredzētas ievērojamas, tad būs vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. novembris, plkst. 15.19 (EET) == Labojuma pieprasījums (27-02-2021) == Vai Tu zināji... šodien ir kļūda: saite uz Kārsavas staciju ir [[Kārsava (stacija)]], nevis kā pašlaik uz ciemu.-- [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 07.48 (EET) :{{done}}-Izlaboju. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 09.46 (EET) == Labojuma pieprasījums 27-02-2021 == [[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) Sveiki! Kārsavas stacijas ēkas saite vēl joprojām nav izlabota.[[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) :Cerams, ka man sanāca izlabot.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.01 (EET) ::Ir OK, tu paspēji ātrāk :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.03 (EET) == Labojuma pieprasījums (24-07-2021) == Nomainīt ''Aktuāls notikums'' uz jaunu. --[[Dalībnieks:Denis tarasov|Denis tarasov]] ([[Dalībnieka diskusija:Denis tarasov|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 12.33 (EEST) == Labojuma pieprasījums (11-01-2022) == Amēlija Erharte vienatnē veica lidojumu no Honolulu Havajās līdz Oklendai Kalifornijā, bet ne pārlidojumu pāri Klusajam okeānam, kā rakstīts "Šī diena vēsturē". --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.36 (EET) :izmainīju attiecīgā datuma veidnē. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 19.13 (EET) == Bloku izvietojums atkal atkal == kā vērtētu, ja šobrīd aktuālo [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] samainītu vietām ar "Vai tu zināji ka". zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par karu, līdzīgi, kā iepriekš par pandēmiju. karš, protams, sāp mums visiem, un šausmīgas lietas tur notiek ik dienu, bet viss velk uz to, ka sastings un ievilksies. savukārt "Vai tu zināji" rakstu skatīšanas statistika diezgan nozīmīgi svārstās, atkarībā no tā, vai rubrika ir augšā, vai apakšā. par to pārliecinājos jau iepriekš, kad mainījām ar pandēmijas rakstu. milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par kara rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 11.57 (EEST) :{{ping|Papuass|Edgars2007|Pirags}} jūsu viedoklis? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 06.37 (EEST) ::nav iebildumu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.35 (EEST) == Lietotājs nepatiesas ziņas raksta! == Iesaku kādam no jums nobloķēt lietotāju "[[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]]". Viņš raksta pārāk daudz nepatiesas ziņas un sabojā vikipēdijas rakstus. Runa ir par autobusu maršrutiem, kuri it kā pēc viņa domām tiks pārtaisīti par trolejbusiem, bet tādas informācijas nekur nav atrodamas ne RS mājaslapā, ne jauns.lv vai kādos citos ļoti pazīstamos ziņu portālos. Man godīgi sakot nav skaidrs, no kurienes viņš šādu informāciju ir dabūjis, jo nekur tas nav parādīts. Ļoti liels lūgums viņu nobloķēt, citādāk mierā, izskatās, viņš neliksies. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.11 (EEST) :Informācija nāk no Vadima Faļkova posta feisbukā. Protams, feisbuks (atšķirībā no tvitera un tamlīdzīgiem soctīkliem) mums skaitās nepilnvērtīgs avots, bet diezi vai Faļkovs augustā dzīs aprīļa jokus. Viņš atsaucas uz svaigu rakstu bb.lv, bet tas serveris šobrīd ir daunā. :Cits jautājums, ka man vispār nepatīk informācija šeit par vēl nenotikušām lietām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) Tieši tā. Tās lietas, kas vēl nav notikušas un jau publicē. Tas man galīgi nepatīk. Ja jau tā būtu tāda lieta, kas tiešām notiktu un notiks, tad tā, bet tad lai nosūta kaut kādu saiti, kur tā ir publicēta. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.56 (EEST) jmsckwpbd5mpzo4fq7o1hbkpbffj2sg 3673207 3673153 2022-08-20T23:36:32Z Aleksandrs1234 94295 /* Lietotājs nepatiesas ziņas raksta! */ Atbilde wikitext text/x-wiki {{arhīvi|search=yes}} == Plašākas pārmaiņas sākumlapā == labvakar, kolēģi! :gribu rosināt plašākas pārmaiņas sākumlapā. daļēji tas ir pārrunāts ar {{ping|Papuass}}. šis varētu būt ierosmei. tālāk diskusijas, ja ir atbalsts - balsojumi, izmaiņas. :{{jā}} 1) atteikties no saitēm uz portāliem (vai kur nav portālu - tās ir saites uz kategorijām) augšējā labajā stūrī. portāli ir miruši, neviens tos neuztur, nevienam tie nav vajadzīgi. (portāls Kosmonautika, kas ir dzīvīgs, sākumlapā nemaz netiek rādīts...). arhivējam, saglabājam, aizmirstam, vienalga. bet sākumlapā rādīt tos nedrīkst. :{{jā}} 2) šo stūri var atstāt tukšu, bet varbūt (ideja jau ir izskanējusi, atzīta par interesantu, bet tehniska risinājuma pagaidām nebija) tieši tur varētu ievietot ''top-5'' aktuālajā nedēļā lasītākos rakstus vikipēdijā. kas mūsu gadījumā kkādā mērā aizstātu to, kas citās vikipēdijās ir ''In the news''. protams, ja atrodas nemanuāls tehnisks risinājums. :{{jā}} 3) dienas attēlu piedāvājam lādēt aktuālo ''Commons'' dienas attēlu bez tulkojuma. ideālā gadījumā ar iespēju tulkot - ja ir tulkojums, kāds ir iztulkojis - lādējas ar tulkojumu, ja nav - lādējas tikai bilde. kam ieinteresēs, ies uz ''Commons'' un pētīs tālāk tur, kas bildē redzams. esošā versija, kad mums griežas 30 visiem sen apnikušas bildes galīgi nav atraktīva... :4) citu valodu vikipēdiju sarakstam man prasītos pielikt zviedru vikipēdiju, kas ir otrā lielākā pēc rakstu skaita šobrīd un vieni no mūsu tuvākajiem kaimiņiem. vai vajag franču? un kādēļ ir secība tāda kā ir? võro/žemaitiu pirms igauņu/lietuviešu? kāpēc pēdējās četras ir tādā secībā, kā tās ir? ja ir krievu - varbūt vajag arī baltkrievu? :{{jā}} 5) vikipēdijas projektu blokā noteikti ir jāpievieno ''Wikidata''. droši var likt ''Wikinews'' vietā, ko ''Wikimedia Foundation'' jau ir norakstījusi kā nesekmīgu projektu. :gaidīšu viedokļus! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 4. septembris, plkst. 23.57 (EEST) ::Pa lielam visam piekrītu, daži mani komentāri. ::3) Tas tāpat nav īsti pilnībā automatizējams (ja tas bija tā domāts) — ir jāliek veidnē tie attēli, kā to Kikos darīja. Nu nevaram mēs vienkārši Sākumlapā ielikt kaut ko līdzīgu "<nowiki>[[File:Šodienas Commons bilde.jpg]]</nowiki>", lai viss notiktos :D Es gan tieši pirms dažām dienām biju domājis par gadžeta izveidi (neesmu skatījies/domājis, cik sarežģīti/piņķerīgi tas būtu), ja nu kāds uzņemtos aktivizēt šo sadaļu. ::4) Nu zviedru Vikipēdiju likt tikai tāpēc, ka tie ir otri lielākie, gan nē (tad vajag arī tos cebuāņus un varajiešus :D ); kā "kaimiņus" - ok. ::5) Ko - Vikidati vēl nav Sākumlapā? Tas nu gan steidzami jālabo! --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 06.57 (EEST) :::3) taču var pārkopēt tos attēlus, to veidni nokopēju no enwiki(?). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.21 (EEST) ::::Bet tas tāpat kādam ar roku/gadžetu jādara. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.32 (EEST) :::::[[:en:cron]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.34 (EEST) ::::::Kā jau sestdien teicu, mans skils aug pamazām ;) tas attiecas arī uz laišanu no tūļu labiem. Ja vēlies ņemt uz sevi, laipni lūdzu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.44 (EEST) :::::::Bija viena mājaslapa, kur bija plaša statistika par apmeklētākajiem rakstiem vikipēdijā, bet varbūt [https://tools.wmflabs.org/wikitrends/latvian-most-visited-this-week.html šīs] labāk derēs nolūkam? Vairāk par diskusiju, saiti un [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:Silraks/Smil%C5%A1u_kaste&oldid=2579889 šo (nevērtīgu, bet nu labi)] neuzkurbulēšu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgaru]] :) --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.24 (EEST) ::::::::Pieņemu, ka biji domājis [https://tools.wmflabs.org/topviews/?project=lv.wikipedia.org&platform=all-access&range=last-week&excludes=S%C4%81kumlapa|Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls|Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs|Vikiprojekts:Kult%C5%ABras_pieminek%C4%BCi_Vikip%C4%93dij%C4%81_2016|Vikip%C4%93dija:WLM2016|Special:Search|Special:RecentChanges|Special:Watchlist|Special:Book|Special:CreateAccount šo]. Bet ģenerēšanai Sākumlapā mēs tāpat izmantosim [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2016/08/24 šos datus]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.43 (EEST) :::::::::Patiešām biju domājis topviews, bet varu tikai novēlēt veiksmi caur tiem ''api'' :D --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.51 (EEST) ::Atbalstu visas idejas! Tik labprāt saiti uz franču Vikipēdiju sākumlapā saglabātu, jo bez tā, ka tā ir liela Eiropas valoda un daudz kur Latvijā pamatskolās tiek mācīta, tā ir ar oriģināliem rakstiem — faktiski vienīgā Vikipēdija, kur skaitās slikts stils visu pārrakstīt no angļu Vikipēdijas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 5. septembris plkst. 17.39 <small>(EEST)</small> :::Nav būtisku iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 20.30 (EEST) :par 1) un 5) {{jā}} - paldies! tas tukšais stūris pagaidām izskatās divaini, jāpierod. taču tas noteikti ir lasītājiem draudzīgāk, nekā iepriekšējā versija ar bezjēdzīgām saitēm. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 06.56 (EEST) ::Nav iebildumu pret portālu izmešanu, ber redzu, ka tas jau ir izdarīts. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 22.02 (EEST) :Edgar, super! 2) {{jā}} man patīk! cik ļoti manuāls darbs tas tev ir? sīkumiņš: es ieteiktu sākt jaunā rindiņā Rainis. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.45 (EEST) ::Pašlaik - atcerēties pirmdienā nomainīt un iekopēt no sagataves īstajā lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.50 (EEST) :::šis mums arī palīdz labāk saprast, katru dienu acu priekšā redzēt, ko cilvēki vikipēdijā meklē un kādu informāciju no vikipēdijas sagaida. piemēram, rakstu [[mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis]] man pat prātā nenāktu apskatīties, bet, acīmredzot, šai skolas sezonā tas tiek mācīts un vikipēdija ir laba vieta, kur skolēniem ieskatīties. ir vērts pievērst uzmanību tiem skatītākajiem rakstiem, lai esam droši, ka par tām tēmām, kas lasītājiem svarīgas, saturs ir adekvāts. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.01 (EEST) ::::Tieši par to esmu vienmēr teicis — ir lielāka uzmanība jāpievērš a) skatītākajiem rakstiem b) tam, ko māca skolā. Šeit sanāk abi kopā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.43 (EEST) :šī nedēļa parāda, cik mūsu īstenotā izmaiņa ir laba! pirmā rindiņa ir vienkārši perfekti atbilstoša aktualitātēm! '''Fēru Salas • Jānis Streičs • Jūlijs Krūmiņš • Gregora kalendārs'''. paldies kolēģi! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.12 (EEST) ::Nedaudz laikam būs jāparevidē. Rīga un zodiaks laikam nepazudīs. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.51 (EEST) :::nu bet tad arī lai nepazūd! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.25 (EEST) ::::Atgādināšu, ka pats sākotnējā spriešanā (neatminos gan - Vikipēdijā vai citur) atbalstīji ideju, ka "regulārie viesi" jāņem ārā. Šādi mēs arī zaudējam potenciāli foršu tematu, kas Sākumlapā netiek, jo 2-3 vietas jau ir aizņemtas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.37 (EEST) :::::tādu atbalstu neatceros. bet vienmēr atbalstu mazāk manuāla darba un skaidrākus spēles noteikumus. ja Rīga ir aktuāls temats Vikipēdijas lietotājiem - lai būtu! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.03 (EEST) ::::::Varbūt cilvēki tos rakstus skatās biežāk tāpēc, ka tie parādās sākumlapā. Es kā reize tagad Rīgu un Zodiaku apskatījos. :D --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.26 <small>(EEST)</small> :::::::Tā tas noteikti ir, bet vai tas ir slikti? Aicināšu visus arī veikt kaut nelielus uzlabojumus šajos rakstos. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.30 (EEST) ::::::::Kāpēc kolēģim Biafram liekas, ka man (vai jebkuram citam, kas manas iespējamās nebūšanas šeit gadījumā darbina skriptu) konkrētu rakstu izņemšana sagādā kaut kādu papildu manuālu darbu? Visa konfigurācija glabājas [[Dalībnieks:Edgars2007/Skatītākie raksti/configuration.json|šeit]], ko var labot jebkurš (admins). Labi, saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi kaut ko diskutēt. Ielieku atpakaļ Latviju. Kā parasti - nesakiet, ka nebrīdināju. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.43 (EEST) :::::::::Edgar, Latvija tur ir tieši laikā! tā taču IR tēma, ko cilvēki pagājušā nedēļā meklēja vikipēdijā. pie kam tā arī IR tēma, par ko jāmeklē informācija tieši šeit - latviešu valodas vikipēdijā. viss kārtībā! neviens tev neko nepārmetīs, gluži otrādi - mēs stāvam aiz tevis kā mūris! paldies ka brīdināji. :) {{neparakstījies|Biafra}} == "Izveido lapu" lauks == Nekad šo nelietoju, tāpēc rādot studentiem bija pārsteigums: kā lai tagad cilvēks izdomā, ka pāris ekrānus zemāk ir teksta ievades lauks? Šobrīd ir kaut kādas saites uz pamācībām, nedomāju ka no tām ir kāds labums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.01 (EEST) :Tu gribi no visa Sākumlapas satura atteikties? ;) Vienīgi varbūt tiešām nevajadzēja likt [[Palīdzība:Saturs]] virs labošanas lauka. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.06 (EEST) ::Es runāju par aktuālām problēmām, lauku tur vajag, bet palags par garu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.10 (EEST) :::Ā, sorrī. Nesaliku pareizi kopā teikto. Var jau uztaisīt [[Palīdzība:Saturs]] miniversiju (vienkārši dažus linkus ar pamācībām, lai arī cik s* tās nebūtu). --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.15 (EEST) :vispār es to arī gribu kritizēt. pat ļoti. ko nozīmē 'izveido lapu'? tādu, lapu, kādas nav. kā es varu zināt, vai tās jau nav? cik vispār ir tādu tēmu, kas nejaušam vikipēdijas apmeklētājam var ienākt prātā, par kurām vēl nav raksta? tātad atveras jau esošs raksts, kuru tu vari labot. nu vispirms mega palags ar instrukcijām, neaptverams, neizlasāms, pēc tam vikiteksts. to, ka tu esi jau atvēris un šobrīd labo esošu rakstu - to saprast nevar. pieļauju, ka puse no tiem, kas caur šo ieiet, gluži nejauši novandalizē kādu jau esošu rakstu. viss te ir slikti :( ne velti citās vikipēdijās šādas opcijas "vandalizē jau uzreiz no sākumlapas" nav :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.21 (EEST) ::Diez kas jau nav, bet iedomāties, ka ārpus sākumlapas jauna raksta veidošana jāsāk ar meklēšanas logu, iesācējs arī nevar. Mums ir tīri labs [[Vikipēdija:Rakstu vednis|Rakstu vednis]], varbūt to var izcelt tā nelaimīgā lauka vietā? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 17.37 (EEST) == Croatian Wikipedia == Can you please add the Croatian Wikipedia? https://hr.wikipedia.org/wiki/Glavna_stranica [[Dalībnieks:MateoKatanaCRO|MateoKatanaCRO]] ([[Dalībnieka diskusija:MateoKatanaCRO|diskusija]]) 2016. gada 15. decembris, plkst. 14.12 (EET) ==Šī diena vēsturē== To saturu kāds atsvaidzina vai papildina? 9. februāra dienas faktā nav sasaistes ar rakstu, lai arī raksts par Ukrainas Tautas Republiku pastāv jau gandrīz 3 gadus ->[[Ukrainas Tautas Republika]]. Un vai tiešām grūti ievērot pareizos vēsturiskos nosaukumus? Vācijas impērija, nevis Vācija. {{unsigned|Ingarix}} :{{ping|Ingarix}} Fakti ir paņemti no datumu rakstiem, kas veidoti krietni sen, tāpēc var būt gan kļūdas, gan nepareizas saites. Labojumi notiek, bet veidne ir aizsargāta, jo vandaļi var sacūkot sākumlapu. Ja ir kļūda, lūdzu, ziņo par to ([[Vikipēdija:Izmeklēti notikumi|piemēram, šeit]] aktuālās dienas faktu duskusijā). Es, {{u|ScAvenger}} vai {{u|Edgars2007}} reaģēsim. Var ieteikt arī jaunus faktus, daudzās dienās bija grūti atrast 5 sakarīgus. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 10.29 (EET) ::ik pa laikam es arī esmu gribējis nomainīt kādu no faktiem pret labāku, vai drusku pieslīpēt tur šo to. tomēr diezgan pasen jau mums tas tapa. taču mani ir atturējusi veidnes aizsargātība. varbūt, ka var samazināt aizsadzības līmeni? jeb pārāk augsti riski? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 11.09 (EET) :::Nē, nevar. Arī tehniski, nevis tikai "man negribas". Un aizsargāta ie vienīgi šodiena, pārējās dienas vari labot dienu_skaits_gadā-1 dienu garumā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 17.35 (EET) ::::Varētu papildināt ar jauniem faktiem, bet vecos arī kādā arhīvā atstāt. Vai arī, lai fakti mainās, lapu pārlādējot. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.08 <small>(EEST)</small> :::::Vecie fakti jau ir pieejami pie dienu rakstiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.22 (EET) Šodien tas pats, jau sen ir raksts par Baltkrievijas Tautas Republiku (https://lv.wikipedia.org/wiki/Baltkrievijas_Tautas_Republika), bet šodienas vēsturē norāde tikai uz Baltkrieviju. {{unsigned|Ingarix}} :Izlabots. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 09.34 (EEST) == Portāli == Kāpēc no sākumlapas ir pazuduši latviešu portāli? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.12 (EET) :Skatīt diskusiju [[#Plašākas pārmaiņas sākumlapā|tepat augšā]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.27 (EET) :: Un kādā veidā tagad tikt pie portāliem? Vismaz vienu saiti uz portāliem varētu atstāt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.42 (EET) :::[[wp:portāli]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.53 (EET) ::::{{ping|Jānis U.}} vai uzturi / plāno uzturēt kādu no portāliem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 21.57 (EET) ::::: Ir doma atjaunot informāciju kādos portālos. Varbūt pat uztaisīt ko jaunu. Protams, ja lasītājiem tas būs aktuāli. Bet portālu "norakšana" nekādu portālu aktualitāti nestimulēs. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 11.23 (EET) ::::::norakšana bija rezultāts totālai neaktualitātei un nepopularitātei. (izņemot kosmonautikas portālu). ja vēl kāds tiktu sakopts pieņemamā saturā - var domāt par atgriešanu atpakaļ sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 12.05 (EET) :::::::Vajag ne tikai atjaunot, bet uzturēt. Vēlams vismaz reizi nedēļā. Savādāk nav jēgas tiem, tikai dod priekšstatu nejaušam lasītājiem, ka Vikipēdijā neviens nedarbojas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 17. marts, plkst. 12.36 (EET) :::::::: Es domāju, ka ir jāskatās arī no citas puses. Ja portāls aktīvi darbojas, kā piemēram kosmonautika, tad potenciālais uzturētājs tam neķersies klāt, jo ir jau kāds cits kas to uztur. Bet ja cilvēks redz, ka pie kāda portāla ir jāpiestrādā, tad viņš redz iespēju iesaistīties portālu veidošanā un uzturēšanā. Un vēl, nevar gaidīt, ka portālu uzturēs tikai viens cilvēks. Ir vajadzīgs aktīvāk arī citus iesaistīt portālu veidošanā un uzturēšanā. Tā Turcijas portālu izveidoja un uzturēja viens cilvēks. Bet kad viņš vairs nedarbojas Vikipēdijā, tad portāls tā arī palika pamestā stāvoklī. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.26 (EET) :::::::::Jautājums, vai kādam portāli ir vajadzīgi? Varbūt tā bija tikai ideja, kurai nebija lemts realizēties par veiksmes stāstu. Mans viedoklis ir, ka to laiku labāk ieguldīt rakstu veidošanā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.52 (EET) ::::::::::piekrītu Papuasam. ::::::::::taču Vikipēdija ir brīvprātīgs projekts, kur darām to, kas mums pašiem patīk. (protams, zināmā ietvarā...) ja kādam patīk un gribas veidot, attīstīt portālus - nevar to liegt. ja būs tā, ka entuziasti izveidos un uzturēs vismaz kādus četrus dzīvotspējīgus portālus, tad noteikti atradīsim veidu, kā nodrošināt, lai saites uz šiem portāliem ir labi atrodamas potenciālajiem to lasītājiem, lietotājiem, veidotājiem. ::::::::::šobrīd rādīt sākumlapā 10 gadus neuzturētas šausmas - es esmu kategoriski pret. uzskatāmi pierādījās visos šajos gados, ka neviena roka tāpēc nepacēlās tur kko salabot, atjaunot. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 17.23 (EET) == Vikikrātuves dienas attēls == Kas noticis ar Vikikrātuves dienas attēlu? Kods mainījies? Neesam kaut ko atjaunojuši? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 09.55 (EEST) :50 vai cik tur dienas (kam ir sagatavots potd) apritējušas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) == Bloku izvietojums == manuprāt, ir pienācis laiks mainīt vietām bloku "Vērtīgs raksts" ar bloku "Vai tu zināji ka". un ne jau tāpēc, ka otro no tiem veidoju es, bet gan tāpēc, ka jebkurš, kurš ir 10 reižu atvēris Vikipēdijas sākumlapu jau būs saskāries ar situāciju, ka vērtīgie raksti atkārtojas. viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.00 (EET) :Principā nav iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.57 (EET) == Bloku izvietojums atkal == pats rosināju likt uz "pirmā bloka" vietu rakstu [[COVID-19 pandēmija]]. šobrīd lasītāju interese par to ir būtiski mazinājusies. piedāvāju mainīt atpakaļ "pirmajā" vietā "Vai tu zināji ka", zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par pandēmiju. un milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par pandēmijas rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. maijs, plkst. 10.11 (EEST) :Es jau cerēju, ka piedāvāsi atgriezties pie vērtīgo rakstu sadaļas :( --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 18.49 (EEST) ::manuprāt tam gan par ātru. tomēr [[Pau Gazols]] krietni mazāk interesē par pandēmiju. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 22.08 (EEST) == Labojuma pieprasījums (27-11-2020) == Vēlētos uzlabot lapas izkārtojumu un dizainu. {{unsigned|Pewdiepie12321}} :Vispirms to var darīt savā smilšu kastē [[User:Pewdiepie12321/Smilšu kaste]] iekopējot sākumlapas vikikodu. Ja izmaiņas paredzētas ievērojamas, tad būs vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. novembris, plkst. 15.19 (EET) == Labojuma pieprasījums (27-02-2021) == Vai Tu zināji... šodien ir kļūda: saite uz Kārsavas staciju ir [[Kārsava (stacija)]], nevis kā pašlaik uz ciemu.-- [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 07.48 (EET) :{{done}}-Izlaboju. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 09.46 (EET) == Labojuma pieprasījums 27-02-2021 == [[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) Sveiki! Kārsavas stacijas ēkas saite vēl joprojām nav izlabota.[[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) :Cerams, ka man sanāca izlabot.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.01 (EET) ::Ir OK, tu paspēji ātrāk :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.03 (EET) == Labojuma pieprasījums (24-07-2021) == Nomainīt ''Aktuāls notikums'' uz jaunu. --[[Dalībnieks:Denis tarasov|Denis tarasov]] ([[Dalībnieka diskusija:Denis tarasov|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 12.33 (EEST) == Labojuma pieprasījums (11-01-2022) == Amēlija Erharte vienatnē veica lidojumu no Honolulu Havajās līdz Oklendai Kalifornijā, bet ne pārlidojumu pāri Klusajam okeānam, kā rakstīts "Šī diena vēsturē". --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.36 (EET) :izmainīju attiecīgā datuma veidnē. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 19.13 (EET) == Bloku izvietojums atkal atkal == kā vērtētu, ja šobrīd aktuālo [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] samainītu vietām ar "Vai tu zināji ka". zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par karu, līdzīgi, kā iepriekš par pandēmiju. karš, protams, sāp mums visiem, un šausmīgas lietas tur notiek ik dienu, bet viss velk uz to, ka sastings un ievilksies. savukārt "Vai tu zināji" rakstu skatīšanas statistika diezgan nozīmīgi svārstās, atkarībā no tā, vai rubrika ir augšā, vai apakšā. par to pārliecinājos jau iepriekš, kad mainījām ar pandēmijas rakstu. milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par kara rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 11.57 (EEST) :{{ping|Papuass|Edgars2007|Pirags}} jūsu viedoklis? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 06.37 (EEST) ::nav iebildumu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.35 (EEST) == Lietotājs nepatiesas ziņas raksta! == Iesaku kādam no jums nobloķēt lietotāju "[[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]]". Viņš raksta pārāk daudz nepatiesas ziņas un sabojā vikipēdijas rakstus. Runa ir par autobusu maršrutiem, kuri it kā pēc viņa domām tiks pārtaisīti par trolejbusiem, bet tādas informācijas nekur nav atrodamas ne RS mājaslapā, ne jauns.lv vai kādos citos ļoti pazīstamos ziņu portālos. Man godīgi sakot nav skaidrs, no kurienes viņš šādu informāciju ir dabūjis, jo nekur tas nav parādīts. Ļoti liels lūgums viņu nobloķēt, citādāk mierā, izskatās, viņš neliksies. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.11 (EEST) :Informācija nāk no Vadima Faļkova posta feisbukā. Protams, feisbuks (atšķirībā no tvitera un tamlīdzīgiem soctīkliem) mums skaitās nepilnvērtīgs avots, bet diezi vai Faļkovs augustā dzīs aprīļa jokus. Viņš atsaucas uz svaigu rakstu bb.lv, bet tas serveris šobrīd ir daunā. :Cits jautājums, ka man vispār nepatīk informācija šeit par vēl nenotikušām lietām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) :paskatieties šeit https://www.facebook.com/photo/?fbid=10210012354783032&set=a.3578320194261 [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.36 (EEST) Tieši tā. Tās lietas, kas vēl nav notikušas un jau publicē. Tas man galīgi nepatīk. Ja jau tā būtu tāda lieta, kas tiešām notiktu un notiks, tad tā, bet tad lai nosūta kaut kādu saiti, kur tā ir publicēta. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.56 (EEST) 74n7rd546amd3butetwbo0ad2xo777d 3673208 3673207 2022-08-20T23:37:28Z Aleksandrs1234 94295 /* Lietotājs nepatiesas ziņas raksta! */ Atbilde wikitext text/x-wiki {{arhīvi|search=yes}} == Plašākas pārmaiņas sākumlapā == labvakar, kolēģi! :gribu rosināt plašākas pārmaiņas sākumlapā. daļēji tas ir pārrunāts ar {{ping|Papuass}}. šis varētu būt ierosmei. tālāk diskusijas, ja ir atbalsts - balsojumi, izmaiņas. :{{jā}} 1) atteikties no saitēm uz portāliem (vai kur nav portālu - tās ir saites uz kategorijām) augšējā labajā stūrī. portāli ir miruši, neviens tos neuztur, nevienam tie nav vajadzīgi. (portāls Kosmonautika, kas ir dzīvīgs, sākumlapā nemaz netiek rādīts...). arhivējam, saglabājam, aizmirstam, vienalga. bet sākumlapā rādīt tos nedrīkst. :{{jā}} 2) šo stūri var atstāt tukšu, bet varbūt (ideja jau ir izskanējusi, atzīta par interesantu, bet tehniska risinājuma pagaidām nebija) tieši tur varētu ievietot ''top-5'' aktuālajā nedēļā lasītākos rakstus vikipēdijā. kas mūsu gadījumā kkādā mērā aizstātu to, kas citās vikipēdijās ir ''In the news''. protams, ja atrodas nemanuāls tehnisks risinājums. :{{jā}} 3) dienas attēlu piedāvājam lādēt aktuālo ''Commons'' dienas attēlu bez tulkojuma. ideālā gadījumā ar iespēju tulkot - ja ir tulkojums, kāds ir iztulkojis - lādējas ar tulkojumu, ja nav - lādējas tikai bilde. kam ieinteresēs, ies uz ''Commons'' un pētīs tālāk tur, kas bildē redzams. esošā versija, kad mums griežas 30 visiem sen apnikušas bildes galīgi nav atraktīva... :4) citu valodu vikipēdiju sarakstam man prasītos pielikt zviedru vikipēdiju, kas ir otrā lielākā pēc rakstu skaita šobrīd un vieni no mūsu tuvākajiem kaimiņiem. vai vajag franču? un kādēļ ir secība tāda kā ir? võro/žemaitiu pirms igauņu/lietuviešu? kāpēc pēdējās četras ir tādā secībā, kā tās ir? ja ir krievu - varbūt vajag arī baltkrievu? :{{jā}} 5) vikipēdijas projektu blokā noteikti ir jāpievieno ''Wikidata''. droši var likt ''Wikinews'' vietā, ko ''Wikimedia Foundation'' jau ir norakstījusi kā nesekmīgu projektu. :gaidīšu viedokļus! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 4. septembris, plkst. 23.57 (EEST) ::Pa lielam visam piekrītu, daži mani komentāri. ::3) Tas tāpat nav īsti pilnībā automatizējams (ja tas bija tā domāts) — ir jāliek veidnē tie attēli, kā to Kikos darīja. Nu nevaram mēs vienkārši Sākumlapā ielikt kaut ko līdzīgu "<nowiki>[[File:Šodienas Commons bilde.jpg]]</nowiki>", lai viss notiktos :D Es gan tieši pirms dažām dienām biju domājis par gadžeta izveidi (neesmu skatījies/domājis, cik sarežģīti/piņķerīgi tas būtu), ja nu kāds uzņemtos aktivizēt šo sadaļu. ::4) Nu zviedru Vikipēdiju likt tikai tāpēc, ka tie ir otri lielākie, gan nē (tad vajag arī tos cebuāņus un varajiešus :D ); kā "kaimiņus" - ok. ::5) Ko - Vikidati vēl nav Sākumlapā? Tas nu gan steidzami jālabo! --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 06.57 (EEST) :::3) taču var pārkopēt tos attēlus, to veidni nokopēju no enwiki(?). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.21 (EEST) ::::Bet tas tāpat kādam ar roku/gadžetu jādara. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.32 (EEST) :::::[[:en:cron]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.34 (EEST) ::::::Kā jau sestdien teicu, mans skils aug pamazām ;) tas attiecas arī uz laišanu no tūļu labiem. Ja vēlies ņemt uz sevi, laipni lūdzu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.44 (EEST) :::::::Bija viena mājaslapa, kur bija plaša statistika par apmeklētākajiem rakstiem vikipēdijā, bet varbūt [https://tools.wmflabs.org/wikitrends/latvian-most-visited-this-week.html šīs] labāk derēs nolūkam? Vairāk par diskusiju, saiti un [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:Silraks/Smil%C5%A1u_kaste&oldid=2579889 šo (nevērtīgu, bet nu labi)] neuzkurbulēšu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgaru]] :) --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.24 (EEST) ::::::::Pieņemu, ka biji domājis [https://tools.wmflabs.org/topviews/?project=lv.wikipedia.org&platform=all-access&range=last-week&excludes=S%C4%81kumlapa|Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls|Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs|Vikiprojekts:Kult%C5%ABras_pieminek%C4%BCi_Vikip%C4%93dij%C4%81_2016|Vikip%C4%93dija:WLM2016|Special:Search|Special:RecentChanges|Special:Watchlist|Special:Book|Special:CreateAccount šo]. Bet ģenerēšanai Sākumlapā mēs tāpat izmantosim [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2016/08/24 šos datus]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.43 (EEST) :::::::::Patiešām biju domājis topviews, bet varu tikai novēlēt veiksmi caur tiem ''api'' :D --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.51 (EEST) ::Atbalstu visas idejas! Tik labprāt saiti uz franču Vikipēdiju sākumlapā saglabātu, jo bez tā, ka tā ir liela Eiropas valoda un daudz kur Latvijā pamatskolās tiek mācīta, tā ir ar oriģināliem rakstiem — faktiski vienīgā Vikipēdija, kur skaitās slikts stils visu pārrakstīt no angļu Vikipēdijas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 5. septembris plkst. 17.39 <small>(EEST)</small> :::Nav būtisku iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 20.30 (EEST) :par 1) un 5) {{jā}} - paldies! tas tukšais stūris pagaidām izskatās divaini, jāpierod. taču tas noteikti ir lasītājiem draudzīgāk, nekā iepriekšējā versija ar bezjēdzīgām saitēm. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 06.56 (EEST) ::Nav iebildumu pret portālu izmešanu, ber redzu, ka tas jau ir izdarīts. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 22.02 (EEST) :Edgar, super! 2) {{jā}} man patīk! cik ļoti manuāls darbs tas tev ir? sīkumiņš: es ieteiktu sākt jaunā rindiņā Rainis. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.45 (EEST) ::Pašlaik - atcerēties pirmdienā nomainīt un iekopēt no sagataves īstajā lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.50 (EEST) :::šis mums arī palīdz labāk saprast, katru dienu acu priekšā redzēt, ko cilvēki vikipēdijā meklē un kādu informāciju no vikipēdijas sagaida. piemēram, rakstu [[mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis]] man pat prātā nenāktu apskatīties, bet, acīmredzot, šai skolas sezonā tas tiek mācīts un vikipēdija ir laba vieta, kur skolēniem ieskatīties. ir vērts pievērst uzmanību tiem skatītākajiem rakstiem, lai esam droši, ka par tām tēmām, kas lasītājiem svarīgas, saturs ir adekvāts. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.01 (EEST) ::::Tieši par to esmu vienmēr teicis — ir lielāka uzmanība jāpievērš a) skatītākajiem rakstiem b) tam, ko māca skolā. Šeit sanāk abi kopā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.43 (EEST) :šī nedēļa parāda, cik mūsu īstenotā izmaiņa ir laba! pirmā rindiņa ir vienkārši perfekti atbilstoša aktualitātēm! '''Fēru Salas • Jānis Streičs • Jūlijs Krūmiņš • Gregora kalendārs'''. paldies kolēģi! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.12 (EEST) ::Nedaudz laikam būs jāparevidē. Rīga un zodiaks laikam nepazudīs. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.51 (EEST) :::nu bet tad arī lai nepazūd! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.25 (EEST) ::::Atgādināšu, ka pats sākotnējā spriešanā (neatminos gan - Vikipēdijā vai citur) atbalstīji ideju, ka "regulārie viesi" jāņem ārā. Šādi mēs arī zaudējam potenciāli foršu tematu, kas Sākumlapā netiek, jo 2-3 vietas jau ir aizņemtas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.37 (EEST) :::::tādu atbalstu neatceros. bet vienmēr atbalstu mazāk manuāla darba un skaidrākus spēles noteikumus. ja Rīga ir aktuāls temats Vikipēdijas lietotājiem - lai būtu! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.03 (EEST) ::::::Varbūt cilvēki tos rakstus skatās biežāk tāpēc, ka tie parādās sākumlapā. Es kā reize tagad Rīgu un Zodiaku apskatījos. :D --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.26 <small>(EEST)</small> :::::::Tā tas noteikti ir, bet vai tas ir slikti? Aicināšu visus arī veikt kaut nelielus uzlabojumus šajos rakstos. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.30 (EEST) ::::::::Kāpēc kolēģim Biafram liekas, ka man (vai jebkuram citam, kas manas iespējamās nebūšanas šeit gadījumā darbina skriptu) konkrētu rakstu izņemšana sagādā kaut kādu papildu manuālu darbu? Visa konfigurācija glabājas [[Dalībnieks:Edgars2007/Skatītākie raksti/configuration.json|šeit]], ko var labot jebkurš (admins). Labi, saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi kaut ko diskutēt. Ielieku atpakaļ Latviju. Kā parasti - nesakiet, ka nebrīdināju. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.43 (EEST) :::::::::Edgar, Latvija tur ir tieši laikā! tā taču IR tēma, ko cilvēki pagājušā nedēļā meklēja vikipēdijā. pie kam tā arī IR tēma, par ko jāmeklē informācija tieši šeit - latviešu valodas vikipēdijā. viss kārtībā! neviens tev neko nepārmetīs, gluži otrādi - mēs stāvam aiz tevis kā mūris! paldies ka brīdināji. :) {{neparakstījies|Biafra}} == "Izveido lapu" lauks == Nekad šo nelietoju, tāpēc rādot studentiem bija pārsteigums: kā lai tagad cilvēks izdomā, ka pāris ekrānus zemāk ir teksta ievades lauks? Šobrīd ir kaut kādas saites uz pamācībām, nedomāju ka no tām ir kāds labums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.01 (EEST) :Tu gribi no visa Sākumlapas satura atteikties? ;) Vienīgi varbūt tiešām nevajadzēja likt [[Palīdzība:Saturs]] virs labošanas lauka. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.06 (EEST) ::Es runāju par aktuālām problēmām, lauku tur vajag, bet palags par garu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.10 (EEST) :::Ā, sorrī. Nesaliku pareizi kopā teikto. Var jau uztaisīt [[Palīdzība:Saturs]] miniversiju (vienkārši dažus linkus ar pamācībām, lai arī cik s* tās nebūtu). --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.15 (EEST) :vispār es to arī gribu kritizēt. pat ļoti. ko nozīmē 'izveido lapu'? tādu, lapu, kādas nav. kā es varu zināt, vai tās jau nav? cik vispār ir tādu tēmu, kas nejaušam vikipēdijas apmeklētājam var ienākt prātā, par kurām vēl nav raksta? tātad atveras jau esošs raksts, kuru tu vari labot. nu vispirms mega palags ar instrukcijām, neaptverams, neizlasāms, pēc tam vikiteksts. to, ka tu esi jau atvēris un šobrīd labo esošu rakstu - to saprast nevar. pieļauju, ka puse no tiem, kas caur šo ieiet, gluži nejauši novandalizē kādu jau esošu rakstu. viss te ir slikti :( ne velti citās vikipēdijās šādas opcijas "vandalizē jau uzreiz no sākumlapas" nav :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.21 (EEST) ::Diez kas jau nav, bet iedomāties, ka ārpus sākumlapas jauna raksta veidošana jāsāk ar meklēšanas logu, iesācējs arī nevar. Mums ir tīri labs [[Vikipēdija:Rakstu vednis|Rakstu vednis]], varbūt to var izcelt tā nelaimīgā lauka vietā? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 17.37 (EEST) == Croatian Wikipedia == Can you please add the Croatian Wikipedia? https://hr.wikipedia.org/wiki/Glavna_stranica [[Dalībnieks:MateoKatanaCRO|MateoKatanaCRO]] ([[Dalībnieka diskusija:MateoKatanaCRO|diskusija]]) 2016. gada 15. decembris, plkst. 14.12 (EET) ==Šī diena vēsturē== To saturu kāds atsvaidzina vai papildina? 9. februāra dienas faktā nav sasaistes ar rakstu, lai arī raksts par Ukrainas Tautas Republiku pastāv jau gandrīz 3 gadus ->[[Ukrainas Tautas Republika]]. Un vai tiešām grūti ievērot pareizos vēsturiskos nosaukumus? Vācijas impērija, nevis Vācija. {{unsigned|Ingarix}} :{{ping|Ingarix}} Fakti ir paņemti no datumu rakstiem, kas veidoti krietni sen, tāpēc var būt gan kļūdas, gan nepareizas saites. Labojumi notiek, bet veidne ir aizsargāta, jo vandaļi var sacūkot sākumlapu. Ja ir kļūda, lūdzu, ziņo par to ([[Vikipēdija:Izmeklēti notikumi|piemēram, šeit]] aktuālās dienas faktu duskusijā). Es, {{u|ScAvenger}} vai {{u|Edgars2007}} reaģēsim. Var ieteikt arī jaunus faktus, daudzās dienās bija grūti atrast 5 sakarīgus. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 10.29 (EET) ::ik pa laikam es arī esmu gribējis nomainīt kādu no faktiem pret labāku, vai drusku pieslīpēt tur šo to. tomēr diezgan pasen jau mums tas tapa. taču mani ir atturējusi veidnes aizsargātība. varbūt, ka var samazināt aizsadzības līmeni? jeb pārāk augsti riski? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 11.09 (EET) :::Nē, nevar. Arī tehniski, nevis tikai "man negribas". Un aizsargāta ie vienīgi šodiena, pārējās dienas vari labot dienu_skaits_gadā-1 dienu garumā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 17.35 (EET) ::::Varētu papildināt ar jauniem faktiem, bet vecos arī kādā arhīvā atstāt. Vai arī, lai fakti mainās, lapu pārlādējot. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.08 <small>(EEST)</small> :::::Vecie fakti jau ir pieejami pie dienu rakstiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.22 (EET) Šodien tas pats, jau sen ir raksts par Baltkrievijas Tautas Republiku (https://lv.wikipedia.org/wiki/Baltkrievijas_Tautas_Republika), bet šodienas vēsturē norāde tikai uz Baltkrieviju. {{unsigned|Ingarix}} :Izlabots. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 09.34 (EEST) == Portāli == Kāpēc no sākumlapas ir pazuduši latviešu portāli? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.12 (EET) :Skatīt diskusiju [[#Plašākas pārmaiņas sākumlapā|tepat augšā]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.27 (EET) :: Un kādā veidā tagad tikt pie portāliem? Vismaz vienu saiti uz portāliem varētu atstāt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.42 (EET) :::[[wp:portāli]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.53 (EET) ::::{{ping|Jānis U.}} vai uzturi / plāno uzturēt kādu no portāliem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 21.57 (EET) ::::: Ir doma atjaunot informāciju kādos portālos. Varbūt pat uztaisīt ko jaunu. Protams, ja lasītājiem tas būs aktuāli. Bet portālu "norakšana" nekādu portālu aktualitāti nestimulēs. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 11.23 (EET) ::::::norakšana bija rezultāts totālai neaktualitātei un nepopularitātei. (izņemot kosmonautikas portālu). ja vēl kāds tiktu sakopts pieņemamā saturā - var domāt par atgriešanu atpakaļ sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 12.05 (EET) :::::::Vajag ne tikai atjaunot, bet uzturēt. Vēlams vismaz reizi nedēļā. Savādāk nav jēgas tiem, tikai dod priekšstatu nejaušam lasītājiem, ka Vikipēdijā neviens nedarbojas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 17. marts, plkst. 12.36 (EET) :::::::: Es domāju, ka ir jāskatās arī no citas puses. Ja portāls aktīvi darbojas, kā piemēram kosmonautika, tad potenciālais uzturētājs tam neķersies klāt, jo ir jau kāds cits kas to uztur. Bet ja cilvēks redz, ka pie kāda portāla ir jāpiestrādā, tad viņš redz iespēju iesaistīties portālu veidošanā un uzturēšanā. Un vēl, nevar gaidīt, ka portālu uzturēs tikai viens cilvēks. Ir vajadzīgs aktīvāk arī citus iesaistīt portālu veidošanā un uzturēšanā. Tā Turcijas portālu izveidoja un uzturēja viens cilvēks. Bet kad viņš vairs nedarbojas Vikipēdijā, tad portāls tā arī palika pamestā stāvoklī. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.26 (EET) :::::::::Jautājums, vai kādam portāli ir vajadzīgi? Varbūt tā bija tikai ideja, kurai nebija lemts realizēties par veiksmes stāstu. Mans viedoklis ir, ka to laiku labāk ieguldīt rakstu veidošanā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.52 (EET) ::::::::::piekrītu Papuasam. ::::::::::taču Vikipēdija ir brīvprātīgs projekts, kur darām to, kas mums pašiem patīk. (protams, zināmā ietvarā...) ja kādam patīk un gribas veidot, attīstīt portālus - nevar to liegt. ja būs tā, ka entuziasti izveidos un uzturēs vismaz kādus četrus dzīvotspējīgus portālus, tad noteikti atradīsim veidu, kā nodrošināt, lai saites uz šiem portāliem ir labi atrodamas potenciālajiem to lasītājiem, lietotājiem, veidotājiem. ::::::::::šobrīd rādīt sākumlapā 10 gadus neuzturētas šausmas - es esmu kategoriski pret. uzskatāmi pierādījās visos šajos gados, ka neviena roka tāpēc nepacēlās tur kko salabot, atjaunot. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 17.23 (EET) == Vikikrātuves dienas attēls == Kas noticis ar Vikikrātuves dienas attēlu? Kods mainījies? Neesam kaut ko atjaunojuši? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 09.55 (EEST) :50 vai cik tur dienas (kam ir sagatavots potd) apritējušas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) == Bloku izvietojums == manuprāt, ir pienācis laiks mainīt vietām bloku "Vērtīgs raksts" ar bloku "Vai tu zināji ka". un ne jau tāpēc, ka otro no tiem veidoju es, bet gan tāpēc, ka jebkurš, kurš ir 10 reižu atvēris Vikipēdijas sākumlapu jau būs saskāries ar situāciju, ka vērtīgie raksti atkārtojas. viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.00 (EET) :Principā nav iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.57 (EET) == Bloku izvietojums atkal == pats rosināju likt uz "pirmā bloka" vietu rakstu [[COVID-19 pandēmija]]. šobrīd lasītāju interese par to ir būtiski mazinājusies. piedāvāju mainīt atpakaļ "pirmajā" vietā "Vai tu zināji ka", zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par pandēmiju. un milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par pandēmijas rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. maijs, plkst. 10.11 (EEST) :Es jau cerēju, ka piedāvāsi atgriezties pie vērtīgo rakstu sadaļas :( --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 18.49 (EEST) ::manuprāt tam gan par ātru. tomēr [[Pau Gazols]] krietni mazāk interesē par pandēmiju. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 22.08 (EEST) == Labojuma pieprasījums (27-11-2020) == Vēlētos uzlabot lapas izkārtojumu un dizainu. {{unsigned|Pewdiepie12321}} :Vispirms to var darīt savā smilšu kastē [[User:Pewdiepie12321/Smilšu kaste]] iekopējot sākumlapas vikikodu. Ja izmaiņas paredzētas ievērojamas, tad būs vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. novembris, plkst. 15.19 (EET) == Labojuma pieprasījums (27-02-2021) == Vai Tu zināji... šodien ir kļūda: saite uz Kārsavas staciju ir [[Kārsava (stacija)]], nevis kā pašlaik uz ciemu.-- [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 07.48 (EET) :{{done}}-Izlaboju. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 09.46 (EET) == Labojuma pieprasījums 27-02-2021 == [[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) Sveiki! Kārsavas stacijas ēkas saite vēl joprojām nav izlabota.[[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) :Cerams, ka man sanāca izlabot.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.01 (EET) ::Ir OK, tu paspēji ātrāk :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.03 (EET) == Labojuma pieprasījums (24-07-2021) == Nomainīt ''Aktuāls notikums'' uz jaunu. --[[Dalībnieks:Denis tarasov|Denis tarasov]] ([[Dalībnieka diskusija:Denis tarasov|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 12.33 (EEST) == Labojuma pieprasījums (11-01-2022) == Amēlija Erharte vienatnē veica lidojumu no Honolulu Havajās līdz Oklendai Kalifornijā, bet ne pārlidojumu pāri Klusajam okeānam, kā rakstīts "Šī diena vēsturē". --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.36 (EET) :izmainīju attiecīgā datuma veidnē. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 19.13 (EET) == Bloku izvietojums atkal atkal == kā vērtētu, ja šobrīd aktuālo [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] samainītu vietām ar "Vai tu zināji ka". zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par karu, līdzīgi, kā iepriekš par pandēmiju. karš, protams, sāp mums visiem, un šausmīgas lietas tur notiek ik dienu, bet viss velk uz to, ka sastings un ievilksies. savukārt "Vai tu zināji" rakstu skatīšanas statistika diezgan nozīmīgi svārstās, atkarībā no tā, vai rubrika ir augšā, vai apakšā. par to pārliecinājos jau iepriekš, kad mainījām ar pandēmijas rakstu. milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par kara rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 11.57 (EEST) :{{ping|Papuass|Edgars2007|Pirags}} jūsu viedoklis? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 06.37 (EEST) ::nav iebildumu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.35 (EEST) == Lietotājs nepatiesas ziņas raksta! == Iesaku kādam no jums nobloķēt lietotāju "[[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]]". Viņš raksta pārāk daudz nepatiesas ziņas un sabojā vikipēdijas rakstus. Runa ir par autobusu maršrutiem, kuri it kā pēc viņa domām tiks pārtaisīti par trolejbusiem, bet tādas informācijas nekur nav atrodamas ne RS mājaslapā, ne jauns.lv vai kādos citos ļoti pazīstamos ziņu portālos. Man godīgi sakot nav skaidrs, no kurienes viņš šādu informāciju ir dabūjis, jo nekur tas nav parādīts. Ļoti liels lūgums viņu nobloķēt, citādāk mierā, izskatās, viņš neliksies. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.11 (EEST) :Informācija nāk no Vadima Faļkova posta feisbukā. Protams, feisbuks (atšķirībā no tvitera un tamlīdzīgiem soctīkliem) mums skaitās nepilnvērtīgs avots, bet diezi vai Faļkovs augustā dzīs aprīļa jokus. Viņš atsaucas uz svaigu rakstu bb.lv, bet tas serveris šobrīd ir daunā. :Cits jautājums, ka man vispār nepatīk informācija šeit par vēl nenotikušām lietām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) :paskatieties šeit https://www.facebook.com/photo/?fbid=10210012354783032&set=a.3578320194261 [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.36 (EEST) :un varat seit ari paskatities https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.37 (EEST) Tieši tā. Tās lietas, kas vēl nav notikušas un jau publicē. Tas man galīgi nepatīk. Ja jau tā būtu tāda lieta, kas tiešām notiktu un notiks, tad tā, bet tad lai nosūta kaut kādu saiti, kur tā ir publicēta. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.56 (EEST) ryf5sh1u5usyy2fh3bo1u2qys24ishv 3673216 3673208 2022-08-20T23:44:34Z Aleksandrs1234 94295 /* Lietotājs nepatiesas ziņas raksta! */ Atbilde wikitext text/x-wiki {{arhīvi|search=yes}} == Plašākas pārmaiņas sākumlapā == labvakar, kolēģi! :gribu rosināt plašākas pārmaiņas sākumlapā. daļēji tas ir pārrunāts ar {{ping|Papuass}}. šis varētu būt ierosmei. tālāk diskusijas, ja ir atbalsts - balsojumi, izmaiņas. :{{jā}} 1) atteikties no saitēm uz portāliem (vai kur nav portālu - tās ir saites uz kategorijām) augšējā labajā stūrī. portāli ir miruši, neviens tos neuztur, nevienam tie nav vajadzīgi. (portāls Kosmonautika, kas ir dzīvīgs, sākumlapā nemaz netiek rādīts...). arhivējam, saglabājam, aizmirstam, vienalga. bet sākumlapā rādīt tos nedrīkst. :{{jā}} 2) šo stūri var atstāt tukšu, bet varbūt (ideja jau ir izskanējusi, atzīta par interesantu, bet tehniska risinājuma pagaidām nebija) tieši tur varētu ievietot ''top-5'' aktuālajā nedēļā lasītākos rakstus vikipēdijā. kas mūsu gadījumā kkādā mērā aizstātu to, kas citās vikipēdijās ir ''In the news''. protams, ja atrodas nemanuāls tehnisks risinājums. :{{jā}} 3) dienas attēlu piedāvājam lādēt aktuālo ''Commons'' dienas attēlu bez tulkojuma. ideālā gadījumā ar iespēju tulkot - ja ir tulkojums, kāds ir iztulkojis - lādējas ar tulkojumu, ja nav - lādējas tikai bilde. kam ieinteresēs, ies uz ''Commons'' un pētīs tālāk tur, kas bildē redzams. esošā versija, kad mums griežas 30 visiem sen apnikušas bildes galīgi nav atraktīva... :4) citu valodu vikipēdiju sarakstam man prasītos pielikt zviedru vikipēdiju, kas ir otrā lielākā pēc rakstu skaita šobrīd un vieni no mūsu tuvākajiem kaimiņiem. vai vajag franču? un kādēļ ir secība tāda kā ir? võro/žemaitiu pirms igauņu/lietuviešu? kāpēc pēdējās četras ir tādā secībā, kā tās ir? ja ir krievu - varbūt vajag arī baltkrievu? :{{jā}} 5) vikipēdijas projektu blokā noteikti ir jāpievieno ''Wikidata''. droši var likt ''Wikinews'' vietā, ko ''Wikimedia Foundation'' jau ir norakstījusi kā nesekmīgu projektu. :gaidīšu viedokļus! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 4. septembris, plkst. 23.57 (EEST) ::Pa lielam visam piekrītu, daži mani komentāri. ::3) Tas tāpat nav īsti pilnībā automatizējams (ja tas bija tā domāts) — ir jāliek veidnē tie attēli, kā to Kikos darīja. Nu nevaram mēs vienkārši Sākumlapā ielikt kaut ko līdzīgu "<nowiki>[[File:Šodienas Commons bilde.jpg]]</nowiki>", lai viss notiktos :D Es gan tieši pirms dažām dienām biju domājis par gadžeta izveidi (neesmu skatījies/domājis, cik sarežģīti/piņķerīgi tas būtu), ja nu kāds uzņemtos aktivizēt šo sadaļu. ::4) Nu zviedru Vikipēdiju likt tikai tāpēc, ka tie ir otri lielākie, gan nē (tad vajag arī tos cebuāņus un varajiešus :D ); kā "kaimiņus" - ok. ::5) Ko - Vikidati vēl nav Sākumlapā? Tas nu gan steidzami jālabo! --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 06.57 (EEST) :::3) taču var pārkopēt tos attēlus, to veidni nokopēju no enwiki(?). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.21 (EEST) ::::Bet tas tāpat kādam ar roku/gadžetu jādara. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.32 (EEST) :::::[[:en:cron]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.34 (EEST) ::::::Kā jau sestdien teicu, mans skils aug pamazām ;) tas attiecas arī uz laišanu no tūļu labiem. Ja vēlies ņemt uz sevi, laipni lūdzu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.44 (EEST) :::::::Bija viena mājaslapa, kur bija plaša statistika par apmeklētākajiem rakstiem vikipēdijā, bet varbūt [https://tools.wmflabs.org/wikitrends/latvian-most-visited-this-week.html šīs] labāk derēs nolūkam? Vairāk par diskusiju, saiti un [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:Silraks/Smil%C5%A1u_kaste&oldid=2579889 šo (nevērtīgu, bet nu labi)] neuzkurbulēšu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgaru]] :) --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.24 (EEST) ::::::::Pieņemu, ka biji domājis [https://tools.wmflabs.org/topviews/?project=lv.wikipedia.org&platform=all-access&range=last-week&excludes=S%C4%81kumlapa|Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls|Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs|Vikiprojekts:Kult%C5%ABras_pieminek%C4%BCi_Vikip%C4%93dij%C4%81_2016|Vikip%C4%93dija:WLM2016|Special:Search|Special:RecentChanges|Special:Watchlist|Special:Book|Special:CreateAccount šo]. Bet ģenerēšanai Sākumlapā mēs tāpat izmantosim [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2016/08/24 šos datus]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.43 (EEST) :::::::::Patiešām biju domājis topviews, bet varu tikai novēlēt veiksmi caur tiem ''api'' :D --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.51 (EEST) ::Atbalstu visas idejas! Tik labprāt saiti uz franču Vikipēdiju sākumlapā saglabātu, jo bez tā, ka tā ir liela Eiropas valoda un daudz kur Latvijā pamatskolās tiek mācīta, tā ir ar oriģināliem rakstiem — faktiski vienīgā Vikipēdija, kur skaitās slikts stils visu pārrakstīt no angļu Vikipēdijas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 5. septembris plkst. 17.39 <small>(EEST)</small> :::Nav būtisku iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 20.30 (EEST) :par 1) un 5) {{jā}} - paldies! tas tukšais stūris pagaidām izskatās divaini, jāpierod. taču tas noteikti ir lasītājiem draudzīgāk, nekā iepriekšējā versija ar bezjēdzīgām saitēm. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 06.56 (EEST) ::Nav iebildumu pret portālu izmešanu, ber redzu, ka tas jau ir izdarīts. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 22.02 (EEST) :Edgar, super! 2) {{jā}} man patīk! cik ļoti manuāls darbs tas tev ir? sīkumiņš: es ieteiktu sākt jaunā rindiņā Rainis. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.45 (EEST) ::Pašlaik - atcerēties pirmdienā nomainīt un iekopēt no sagataves īstajā lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.50 (EEST) :::šis mums arī palīdz labāk saprast, katru dienu acu priekšā redzēt, ko cilvēki vikipēdijā meklē un kādu informāciju no vikipēdijas sagaida. piemēram, rakstu [[mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis]] man pat prātā nenāktu apskatīties, bet, acīmredzot, šai skolas sezonā tas tiek mācīts un vikipēdija ir laba vieta, kur skolēniem ieskatīties. ir vērts pievērst uzmanību tiem skatītākajiem rakstiem, lai esam droši, ka par tām tēmām, kas lasītājiem svarīgas, saturs ir adekvāts. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.01 (EEST) ::::Tieši par to esmu vienmēr teicis — ir lielāka uzmanība jāpievērš a) skatītākajiem rakstiem b) tam, ko māca skolā. Šeit sanāk abi kopā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.43 (EEST) :šī nedēļa parāda, cik mūsu īstenotā izmaiņa ir laba! pirmā rindiņa ir vienkārši perfekti atbilstoša aktualitātēm! '''Fēru Salas • Jānis Streičs • Jūlijs Krūmiņš • Gregora kalendārs'''. paldies kolēģi! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.12 (EEST) ::Nedaudz laikam būs jāparevidē. Rīga un zodiaks laikam nepazudīs. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.51 (EEST) :::nu bet tad arī lai nepazūd! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.25 (EEST) ::::Atgādināšu, ka pats sākotnējā spriešanā (neatminos gan - Vikipēdijā vai citur) atbalstīji ideju, ka "regulārie viesi" jāņem ārā. Šādi mēs arī zaudējam potenciāli foršu tematu, kas Sākumlapā netiek, jo 2-3 vietas jau ir aizņemtas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.37 (EEST) :::::tādu atbalstu neatceros. bet vienmēr atbalstu mazāk manuāla darba un skaidrākus spēles noteikumus. ja Rīga ir aktuāls temats Vikipēdijas lietotājiem - lai būtu! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.03 (EEST) ::::::Varbūt cilvēki tos rakstus skatās biežāk tāpēc, ka tie parādās sākumlapā. Es kā reize tagad Rīgu un Zodiaku apskatījos. :D --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.26 <small>(EEST)</small> :::::::Tā tas noteikti ir, bet vai tas ir slikti? Aicināšu visus arī veikt kaut nelielus uzlabojumus šajos rakstos. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.30 (EEST) ::::::::Kāpēc kolēģim Biafram liekas, ka man (vai jebkuram citam, kas manas iespējamās nebūšanas šeit gadījumā darbina skriptu) konkrētu rakstu izņemšana sagādā kaut kādu papildu manuālu darbu? Visa konfigurācija glabājas [[Dalībnieks:Edgars2007/Skatītākie raksti/configuration.json|šeit]], ko var labot jebkurš (admins). Labi, saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi kaut ko diskutēt. Ielieku atpakaļ Latviju. Kā parasti - nesakiet, ka nebrīdināju. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.43 (EEST) :::::::::Edgar, Latvija tur ir tieši laikā! tā taču IR tēma, ko cilvēki pagājušā nedēļā meklēja vikipēdijā. pie kam tā arī IR tēma, par ko jāmeklē informācija tieši šeit - latviešu valodas vikipēdijā. viss kārtībā! neviens tev neko nepārmetīs, gluži otrādi - mēs stāvam aiz tevis kā mūris! paldies ka brīdināji. :) {{neparakstījies|Biafra}} == "Izveido lapu" lauks == Nekad šo nelietoju, tāpēc rādot studentiem bija pārsteigums: kā lai tagad cilvēks izdomā, ka pāris ekrānus zemāk ir teksta ievades lauks? Šobrīd ir kaut kādas saites uz pamācībām, nedomāju ka no tām ir kāds labums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.01 (EEST) :Tu gribi no visa Sākumlapas satura atteikties? ;) Vienīgi varbūt tiešām nevajadzēja likt [[Palīdzība:Saturs]] virs labošanas lauka. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.06 (EEST) ::Es runāju par aktuālām problēmām, lauku tur vajag, bet palags par garu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.10 (EEST) :::Ā, sorrī. Nesaliku pareizi kopā teikto. Var jau uztaisīt [[Palīdzība:Saturs]] miniversiju (vienkārši dažus linkus ar pamācībām, lai arī cik s* tās nebūtu). --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.15 (EEST) :vispār es to arī gribu kritizēt. pat ļoti. ko nozīmē 'izveido lapu'? tādu, lapu, kādas nav. kā es varu zināt, vai tās jau nav? cik vispār ir tādu tēmu, kas nejaušam vikipēdijas apmeklētājam var ienākt prātā, par kurām vēl nav raksta? tātad atveras jau esošs raksts, kuru tu vari labot. nu vispirms mega palags ar instrukcijām, neaptverams, neizlasāms, pēc tam vikiteksts. to, ka tu esi jau atvēris un šobrīd labo esošu rakstu - to saprast nevar. pieļauju, ka puse no tiem, kas caur šo ieiet, gluži nejauši novandalizē kādu jau esošu rakstu. viss te ir slikti :( ne velti citās vikipēdijās šādas opcijas "vandalizē jau uzreiz no sākumlapas" nav :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.21 (EEST) ::Diez kas jau nav, bet iedomāties, ka ārpus sākumlapas jauna raksta veidošana jāsāk ar meklēšanas logu, iesācējs arī nevar. Mums ir tīri labs [[Vikipēdija:Rakstu vednis|Rakstu vednis]], varbūt to var izcelt tā nelaimīgā lauka vietā? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 17.37 (EEST) == Croatian Wikipedia == Can you please add the Croatian Wikipedia? https://hr.wikipedia.org/wiki/Glavna_stranica [[Dalībnieks:MateoKatanaCRO|MateoKatanaCRO]] ([[Dalībnieka diskusija:MateoKatanaCRO|diskusija]]) 2016. gada 15. decembris, plkst. 14.12 (EET) ==Šī diena vēsturē== To saturu kāds atsvaidzina vai papildina? 9. februāra dienas faktā nav sasaistes ar rakstu, lai arī raksts par Ukrainas Tautas Republiku pastāv jau gandrīz 3 gadus ->[[Ukrainas Tautas Republika]]. Un vai tiešām grūti ievērot pareizos vēsturiskos nosaukumus? Vācijas impērija, nevis Vācija. {{unsigned|Ingarix}} :{{ping|Ingarix}} Fakti ir paņemti no datumu rakstiem, kas veidoti krietni sen, tāpēc var būt gan kļūdas, gan nepareizas saites. Labojumi notiek, bet veidne ir aizsargāta, jo vandaļi var sacūkot sākumlapu. Ja ir kļūda, lūdzu, ziņo par to ([[Vikipēdija:Izmeklēti notikumi|piemēram, šeit]] aktuālās dienas faktu duskusijā). Es, {{u|ScAvenger}} vai {{u|Edgars2007}} reaģēsim. Var ieteikt arī jaunus faktus, daudzās dienās bija grūti atrast 5 sakarīgus. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 10.29 (EET) ::ik pa laikam es arī esmu gribējis nomainīt kādu no faktiem pret labāku, vai drusku pieslīpēt tur šo to. tomēr diezgan pasen jau mums tas tapa. taču mani ir atturējusi veidnes aizsargātība. varbūt, ka var samazināt aizsadzības līmeni? jeb pārāk augsti riski? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 11.09 (EET) :::Nē, nevar. Arī tehniski, nevis tikai "man negribas". Un aizsargāta ie vienīgi šodiena, pārējās dienas vari labot dienu_skaits_gadā-1 dienu garumā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 17.35 (EET) ::::Varētu papildināt ar jauniem faktiem, bet vecos arī kādā arhīvā atstāt. Vai arī, lai fakti mainās, lapu pārlādējot. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.08 <small>(EEST)</small> :::::Vecie fakti jau ir pieejami pie dienu rakstiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.22 (EET) Šodien tas pats, jau sen ir raksts par Baltkrievijas Tautas Republiku (https://lv.wikipedia.org/wiki/Baltkrievijas_Tautas_Republika), bet šodienas vēsturē norāde tikai uz Baltkrieviju. {{unsigned|Ingarix}} :Izlabots. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 09.34 (EEST) == Portāli == Kāpēc no sākumlapas ir pazuduši latviešu portāli? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.12 (EET) :Skatīt diskusiju [[#Plašākas pārmaiņas sākumlapā|tepat augšā]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.27 (EET) :: Un kādā veidā tagad tikt pie portāliem? Vismaz vienu saiti uz portāliem varētu atstāt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.42 (EET) :::[[wp:portāli]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.53 (EET) ::::{{ping|Jānis U.}} vai uzturi / plāno uzturēt kādu no portāliem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 21.57 (EET) ::::: Ir doma atjaunot informāciju kādos portālos. Varbūt pat uztaisīt ko jaunu. Protams, ja lasītājiem tas būs aktuāli. Bet portālu "norakšana" nekādu portālu aktualitāti nestimulēs. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 11.23 (EET) ::::::norakšana bija rezultāts totālai neaktualitātei un nepopularitātei. (izņemot kosmonautikas portālu). ja vēl kāds tiktu sakopts pieņemamā saturā - var domāt par atgriešanu atpakaļ sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 12.05 (EET) :::::::Vajag ne tikai atjaunot, bet uzturēt. Vēlams vismaz reizi nedēļā. Savādāk nav jēgas tiem, tikai dod priekšstatu nejaušam lasītājiem, ka Vikipēdijā neviens nedarbojas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 17. marts, plkst. 12.36 (EET) :::::::: Es domāju, ka ir jāskatās arī no citas puses. Ja portāls aktīvi darbojas, kā piemēram kosmonautika, tad potenciālais uzturētājs tam neķersies klāt, jo ir jau kāds cits kas to uztur. Bet ja cilvēks redz, ka pie kāda portāla ir jāpiestrādā, tad viņš redz iespēju iesaistīties portālu veidošanā un uzturēšanā. Un vēl, nevar gaidīt, ka portālu uzturēs tikai viens cilvēks. Ir vajadzīgs aktīvāk arī citus iesaistīt portālu veidošanā un uzturēšanā. Tā Turcijas portālu izveidoja un uzturēja viens cilvēks. Bet kad viņš vairs nedarbojas Vikipēdijā, tad portāls tā arī palika pamestā stāvoklī. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.26 (EET) :::::::::Jautājums, vai kādam portāli ir vajadzīgi? Varbūt tā bija tikai ideja, kurai nebija lemts realizēties par veiksmes stāstu. Mans viedoklis ir, ka to laiku labāk ieguldīt rakstu veidošanā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.52 (EET) ::::::::::piekrītu Papuasam. ::::::::::taču Vikipēdija ir brīvprātīgs projekts, kur darām to, kas mums pašiem patīk. (protams, zināmā ietvarā...) ja kādam patīk un gribas veidot, attīstīt portālus - nevar to liegt. ja būs tā, ka entuziasti izveidos un uzturēs vismaz kādus četrus dzīvotspējīgus portālus, tad noteikti atradīsim veidu, kā nodrošināt, lai saites uz šiem portāliem ir labi atrodamas potenciālajiem to lasītājiem, lietotājiem, veidotājiem. ::::::::::šobrīd rādīt sākumlapā 10 gadus neuzturētas šausmas - es esmu kategoriski pret. uzskatāmi pierādījās visos šajos gados, ka neviena roka tāpēc nepacēlās tur kko salabot, atjaunot. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 17.23 (EET) == Vikikrātuves dienas attēls == Kas noticis ar Vikikrātuves dienas attēlu? Kods mainījies? Neesam kaut ko atjaunojuši? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 09.55 (EEST) :50 vai cik tur dienas (kam ir sagatavots potd) apritējušas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) == Bloku izvietojums == manuprāt, ir pienācis laiks mainīt vietām bloku "Vērtīgs raksts" ar bloku "Vai tu zināji ka". un ne jau tāpēc, ka otro no tiem veidoju es, bet gan tāpēc, ka jebkurš, kurš ir 10 reižu atvēris Vikipēdijas sākumlapu jau būs saskāries ar situāciju, ka vērtīgie raksti atkārtojas. viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.00 (EET) :Principā nav iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.57 (EET) == Bloku izvietojums atkal == pats rosināju likt uz "pirmā bloka" vietu rakstu [[COVID-19 pandēmija]]. šobrīd lasītāju interese par to ir būtiski mazinājusies. piedāvāju mainīt atpakaļ "pirmajā" vietā "Vai tu zināji ka", zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par pandēmiju. un milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par pandēmijas rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. maijs, plkst. 10.11 (EEST) :Es jau cerēju, ka piedāvāsi atgriezties pie vērtīgo rakstu sadaļas :( --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 18.49 (EEST) ::manuprāt tam gan par ātru. tomēr [[Pau Gazols]] krietni mazāk interesē par pandēmiju. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 22.08 (EEST) == Labojuma pieprasījums (27-11-2020) == Vēlētos uzlabot lapas izkārtojumu un dizainu. {{unsigned|Pewdiepie12321}} :Vispirms to var darīt savā smilšu kastē [[User:Pewdiepie12321/Smilšu kaste]] iekopējot sākumlapas vikikodu. Ja izmaiņas paredzētas ievērojamas, tad būs vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. novembris, plkst. 15.19 (EET) == Labojuma pieprasījums (27-02-2021) == Vai Tu zināji... šodien ir kļūda: saite uz Kārsavas staciju ir [[Kārsava (stacija)]], nevis kā pašlaik uz ciemu.-- [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 07.48 (EET) :{{done}}-Izlaboju. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 09.46 (EET) == Labojuma pieprasījums 27-02-2021 == [[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) Sveiki! Kārsavas stacijas ēkas saite vēl joprojām nav izlabota.[[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) :Cerams, ka man sanāca izlabot.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.01 (EET) ::Ir OK, tu paspēji ātrāk :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.03 (EET) == Labojuma pieprasījums (24-07-2021) == Nomainīt ''Aktuāls notikums'' uz jaunu. --[[Dalībnieks:Denis tarasov|Denis tarasov]] ([[Dalībnieka diskusija:Denis tarasov|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 12.33 (EEST) == Labojuma pieprasījums (11-01-2022) == Amēlija Erharte vienatnē veica lidojumu no Honolulu Havajās līdz Oklendai Kalifornijā, bet ne pārlidojumu pāri Klusajam okeānam, kā rakstīts "Šī diena vēsturē". --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.36 (EET) :izmainīju attiecīgā datuma veidnē. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 19.13 (EET) == Bloku izvietojums atkal atkal == kā vērtētu, ja šobrīd aktuālo [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] samainītu vietām ar "Vai tu zināji ka". zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par karu, līdzīgi, kā iepriekš par pandēmiju. karš, protams, sāp mums visiem, un šausmīgas lietas tur notiek ik dienu, bet viss velk uz to, ka sastings un ievilksies. savukārt "Vai tu zināji" rakstu skatīšanas statistika diezgan nozīmīgi svārstās, atkarībā no tā, vai rubrika ir augšā, vai apakšā. par to pārliecinājos jau iepriekš, kad mainījām ar pandēmijas rakstu. milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par kara rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 11.57 (EEST) :{{ping|Papuass|Edgars2007|Pirags}} jūsu viedoklis? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 06.37 (EEST) ::nav iebildumu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.35 (EEST) == Lietotājs nepatiesas ziņas raksta! == Iesaku kādam no jums nobloķēt lietotāju "[[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]]". Viņš raksta pārāk daudz nepatiesas ziņas un sabojā vikipēdijas rakstus. Runa ir par autobusu maršrutiem, kuri it kā pēc viņa domām tiks pārtaisīti par trolejbusiem, bet tādas informācijas nekur nav atrodamas ne RS mājaslapā, ne jauns.lv vai kādos citos ļoti pazīstamos ziņu portālos. Man godīgi sakot nav skaidrs, no kurienes viņš šādu informāciju ir dabūjis, jo nekur tas nav parādīts. Ļoti liels lūgums viņu nobloķēt, citādāk mierā, izskatās, viņš neliksies. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.11 (EEST) :Informācija nāk no Vadima Faļkova posta feisbukā. Protams, feisbuks (atšķirībā no tvitera un tamlīdzīgiem soctīkliem) mums skaitās nepilnvērtīgs avots, bet diezi vai Faļkovs augustā dzīs aprīļa jokus. Viņš atsaucas uz svaigu rakstu bb.lv, bet tas serveris šobrīd ir daunā. :Cits jautājums, ka man vispār nepatīk informācija šeit par vēl nenotikušām lietām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) ::es domāju ka vār būt jau drīz būs ielikta ziņa par izmaiņam rīgas satiksme [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.44 (EEST) :paskatieties šeit https://www.facebook.com/photo/?fbid=10210012354783032&set=a.3578320194261 [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.36 (EEST) :un varat seit ari paskatities https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.37 (EEST) Tieši tā. Tās lietas, kas vēl nav notikušas un jau publicē. Tas man galīgi nepatīk. Ja jau tā būtu tāda lieta, kas tiešām notiktu un notiks, tad tā, bet tad lai nosūta kaut kādu saiti, kur tā ir publicēta. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.56 (EEST) 8sdklup4c94532i0txjscsc7py7xhbx 3673259 3673216 2022-08-21T03:44:41Z Titāns 34176 wikitext text/x-wiki {{arhīvi|search=yes}} == Plašākas pārmaiņas sākumlapā == labvakar, kolēģi! :gribu rosināt plašākas pārmaiņas sākumlapā. daļēji tas ir pārrunāts ar {{ping|Papuass}}. šis varētu būt ierosmei. tālāk diskusijas, ja ir atbalsts - balsojumi, izmaiņas. :{{jā}} 1) atteikties no saitēm uz portāliem (vai kur nav portālu - tās ir saites uz kategorijām) augšējā labajā stūrī. portāli ir miruši, neviens tos neuztur, nevienam tie nav vajadzīgi. (portāls Kosmonautika, kas ir dzīvīgs, sākumlapā nemaz netiek rādīts...). arhivējam, saglabājam, aizmirstam, vienalga. bet sākumlapā rādīt tos nedrīkst. :{{jā}} 2) šo stūri var atstāt tukšu, bet varbūt (ideja jau ir izskanējusi, atzīta par interesantu, bet tehniska risinājuma pagaidām nebija) tieši tur varētu ievietot ''top-5'' aktuālajā nedēļā lasītākos rakstus vikipēdijā. kas mūsu gadījumā kkādā mērā aizstātu to, kas citās vikipēdijās ir ''In the news''. protams, ja atrodas nemanuāls tehnisks risinājums. :{{jā}} 3) dienas attēlu piedāvājam lādēt aktuālo ''Commons'' dienas attēlu bez tulkojuma. ideālā gadījumā ar iespēju tulkot - ja ir tulkojums, kāds ir iztulkojis - lādējas ar tulkojumu, ja nav - lādējas tikai bilde. kam ieinteresēs, ies uz ''Commons'' un pētīs tālāk tur, kas bildē redzams. esošā versija, kad mums griežas 30 visiem sen apnikušas bildes galīgi nav atraktīva... :4) citu valodu vikipēdiju sarakstam man prasītos pielikt zviedru vikipēdiju, kas ir otrā lielākā pēc rakstu skaita šobrīd un vieni no mūsu tuvākajiem kaimiņiem. vai vajag franču? un kādēļ ir secība tāda kā ir? võro/žemaitiu pirms igauņu/lietuviešu? kāpēc pēdējās četras ir tādā secībā, kā tās ir? ja ir krievu - varbūt vajag arī baltkrievu? :{{jā}} 5) vikipēdijas projektu blokā noteikti ir jāpievieno ''Wikidata''. droši var likt ''Wikinews'' vietā, ko ''Wikimedia Foundation'' jau ir norakstījusi kā nesekmīgu projektu. :gaidīšu viedokļus! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 4. septembris, plkst. 23.57 (EEST) ::Pa lielam visam piekrītu, daži mani komentāri. ::3) Tas tāpat nav īsti pilnībā automatizējams (ja tas bija tā domāts) — ir jāliek veidnē tie attēli, kā to Kikos darīja. Nu nevaram mēs vienkārši Sākumlapā ielikt kaut ko līdzīgu "<nowiki>[[File:Šodienas Commons bilde.jpg]]</nowiki>", lai viss notiktos :D Es gan tieši pirms dažām dienām biju domājis par gadžeta izveidi (neesmu skatījies/domājis, cik sarežģīti/piņķerīgi tas būtu), ja nu kāds uzņemtos aktivizēt šo sadaļu. ::4) Nu zviedru Vikipēdiju likt tikai tāpēc, ka tie ir otri lielākie, gan nē (tad vajag arī tos cebuāņus un varajiešus :D ); kā "kaimiņus" - ok. ::5) Ko - Vikidati vēl nav Sākumlapā? Tas nu gan steidzami jālabo! --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 06.57 (EEST) :::3) taču var pārkopēt tos attēlus, to veidni nokopēju no enwiki(?). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.21 (EEST) ::::Bet tas tāpat kādam ar roku/gadžetu jādara. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.32 (EEST) :::::[[:en:cron]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.34 (EEST) ::::::Kā jau sestdien teicu, mans skils aug pamazām ;) tas attiecas arī uz laišanu no tūļu labiem. Ja vēlies ņemt uz sevi, laipni lūdzu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.44 (EEST) :::::::Bija viena mājaslapa, kur bija plaša statistika par apmeklētākajiem rakstiem vikipēdijā, bet varbūt [https://tools.wmflabs.org/wikitrends/latvian-most-visited-this-week.html šīs] labāk derēs nolūkam? Vairāk par diskusiju, saiti un [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:Silraks/Smil%C5%A1u_kaste&oldid=2579889 šo (nevērtīgu, bet nu labi)] neuzkurbulēšu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgaru]] :) --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.24 (EEST) ::::::::Pieņemu, ka biji domājis [https://tools.wmflabs.org/topviews/?project=lv.wikipedia.org&platform=all-access&range=last-week&excludes=S%C4%81kumlapa|Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls|Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs|Vikiprojekts:Kult%C5%ABras_pieminek%C4%BCi_Vikip%C4%93dij%C4%81_2016|Vikip%C4%93dija:WLM2016|Special:Search|Special:RecentChanges|Special:Watchlist|Special:Book|Special:CreateAccount šo]. Bet ģenerēšanai Sākumlapā mēs tāpat izmantosim [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2016/08/24 šos datus]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.43 (EEST) :::::::::Patiešām biju domājis topviews, bet varu tikai novēlēt veiksmi caur tiem ''api'' :D --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.51 (EEST) ::Atbalstu visas idejas! Tik labprāt saiti uz franču Vikipēdiju sākumlapā saglabātu, jo bez tā, ka tā ir liela Eiropas valoda un daudz kur Latvijā pamatskolās tiek mācīta, tā ir ar oriģināliem rakstiem — faktiski vienīgā Vikipēdija, kur skaitās slikts stils visu pārrakstīt no angļu Vikipēdijas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 5. septembris plkst. 17.39 <small>(EEST)</small> :::Nav būtisku iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 20.30 (EEST) :par 1) un 5) {{jā}} - paldies! tas tukšais stūris pagaidām izskatās divaini, jāpierod. taču tas noteikti ir lasītājiem draudzīgāk, nekā iepriekšējā versija ar bezjēdzīgām saitēm. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 06.56 (EEST) ::Nav iebildumu pret portālu izmešanu, ber redzu, ka tas jau ir izdarīts. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 22.02 (EEST) :Edgar, super! 2) {{jā}} man patīk! cik ļoti manuāls darbs tas tev ir? sīkumiņš: es ieteiktu sākt jaunā rindiņā Rainis. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.45 (EEST) ::Pašlaik - atcerēties pirmdienā nomainīt un iekopēt no sagataves īstajā lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.50 (EEST) :::šis mums arī palīdz labāk saprast, katru dienu acu priekšā redzēt, ko cilvēki vikipēdijā meklē un kādu informāciju no vikipēdijas sagaida. piemēram, rakstu [[mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis]] man pat prātā nenāktu apskatīties, bet, acīmredzot, šai skolas sezonā tas tiek mācīts un vikipēdija ir laba vieta, kur skolēniem ieskatīties. ir vērts pievērst uzmanību tiem skatītākajiem rakstiem, lai esam droši, ka par tām tēmām, kas lasītājiem svarīgas, saturs ir adekvāts. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.01 (EEST) ::::Tieši par to esmu vienmēr teicis — ir lielāka uzmanība jāpievērš a) skatītākajiem rakstiem b) tam, ko māca skolā. Šeit sanāk abi kopā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.43 (EEST) :šī nedēļa parāda, cik mūsu īstenotā izmaiņa ir laba! pirmā rindiņa ir vienkārši perfekti atbilstoša aktualitātēm! '''Fēru Salas • Jānis Streičs • Jūlijs Krūmiņš • Gregora kalendārs'''. paldies kolēģi! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.12 (EEST) ::Nedaudz laikam būs jāparevidē. Rīga un zodiaks laikam nepazudīs. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.51 (EEST) :::nu bet tad arī lai nepazūd! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.25 (EEST) ::::Atgādināšu, ka pats sākotnējā spriešanā (neatminos gan - Vikipēdijā vai citur) atbalstīji ideju, ka "regulārie viesi" jāņem ārā. Šādi mēs arī zaudējam potenciāli foršu tematu, kas Sākumlapā netiek, jo 2-3 vietas jau ir aizņemtas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.37 (EEST) :::::tādu atbalstu neatceros. bet vienmēr atbalstu mazāk manuāla darba un skaidrākus spēles noteikumus. ja Rīga ir aktuāls temats Vikipēdijas lietotājiem - lai būtu! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.03 (EEST) ::::::Varbūt cilvēki tos rakstus skatās biežāk tāpēc, ka tie parādās sākumlapā. Es kā reize tagad Rīgu un Zodiaku apskatījos. :D --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.26 <small>(EEST)</small> :::::::Tā tas noteikti ir, bet vai tas ir slikti? Aicināšu visus arī veikt kaut nelielus uzlabojumus šajos rakstos. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.30 (EEST) ::::::::Kāpēc kolēģim Biafram liekas, ka man (vai jebkuram citam, kas manas iespējamās nebūšanas šeit gadījumā darbina skriptu) konkrētu rakstu izņemšana sagādā kaut kādu papildu manuālu darbu? Visa konfigurācija glabājas [[Dalībnieks:Edgars2007/Skatītākie raksti/configuration.json|šeit]], ko var labot jebkurš (admins). Labi, saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi kaut ko diskutēt. Ielieku atpakaļ Latviju. Kā parasti - nesakiet, ka nebrīdināju. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.43 (EEST) :::::::::Edgar, Latvija tur ir tieši laikā! tā taču IR tēma, ko cilvēki pagājušā nedēļā meklēja vikipēdijā. pie kam tā arī IR tēma, par ko jāmeklē informācija tieši šeit - latviešu valodas vikipēdijā. viss kārtībā! neviens tev neko nepārmetīs, gluži otrādi - mēs stāvam aiz tevis kā mūris! paldies ka brīdināji. :) {{neparakstījies|Biafra}} == "Izveido lapu" lauks == Nekad šo nelietoju, tāpēc rādot studentiem bija pārsteigums: kā lai tagad cilvēks izdomā, ka pāris ekrānus zemāk ir teksta ievades lauks? Šobrīd ir kaut kādas saites uz pamācībām, nedomāju ka no tām ir kāds labums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.01 (EEST) :Tu gribi no visa Sākumlapas satura atteikties? ;) Vienīgi varbūt tiešām nevajadzēja likt [[Palīdzība:Saturs]] virs labošanas lauka. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.06 (EEST) ::Es runāju par aktuālām problēmām, lauku tur vajag, bet palags par garu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.10 (EEST) :::Ā, sorrī. Nesaliku pareizi kopā teikto. Var jau uztaisīt [[Palīdzība:Saturs]] miniversiju (vienkārši dažus linkus ar pamācībām, lai arī cik s* tās nebūtu). --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.15 (EEST) :vispār es to arī gribu kritizēt. pat ļoti. ko nozīmē 'izveido lapu'? tādu, lapu, kādas nav. kā es varu zināt, vai tās jau nav? cik vispār ir tādu tēmu, kas nejaušam vikipēdijas apmeklētājam var ienākt prātā, par kurām vēl nav raksta? tātad atveras jau esošs raksts, kuru tu vari labot. nu vispirms mega palags ar instrukcijām, neaptverams, neizlasāms, pēc tam vikiteksts. to, ka tu esi jau atvēris un šobrīd labo esošu rakstu - to saprast nevar. pieļauju, ka puse no tiem, kas caur šo ieiet, gluži nejauši novandalizē kādu jau esošu rakstu. viss te ir slikti :( ne velti citās vikipēdijās šādas opcijas "vandalizē jau uzreiz no sākumlapas" nav :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.21 (EEST) ::Diez kas jau nav, bet iedomāties, ka ārpus sākumlapas jauna raksta veidošana jāsāk ar meklēšanas logu, iesācējs arī nevar. Mums ir tīri labs [[Vikipēdija:Rakstu vednis|Rakstu vednis]], varbūt to var izcelt tā nelaimīgā lauka vietā? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 17.37 (EEST) == Croatian Wikipedia == Can you please add the Croatian Wikipedia? https://hr.wikipedia.org/wiki/Glavna_stranica [[Dalībnieks:MateoKatanaCRO|MateoKatanaCRO]] ([[Dalībnieka diskusija:MateoKatanaCRO|diskusija]]) 2016. gada 15. decembris, plkst. 14.12 (EET) ==Šī diena vēsturē== To saturu kāds atsvaidzina vai papildina? 9. februāra dienas faktā nav sasaistes ar rakstu, lai arī raksts par Ukrainas Tautas Republiku pastāv jau gandrīz 3 gadus ->[[Ukrainas Tautas Republika]]. Un vai tiešām grūti ievērot pareizos vēsturiskos nosaukumus? Vācijas impērija, nevis Vācija. {{unsigned|Ingarix}} :{{ping|Ingarix}} Fakti ir paņemti no datumu rakstiem, kas veidoti krietni sen, tāpēc var būt gan kļūdas, gan nepareizas saites. Labojumi notiek, bet veidne ir aizsargāta, jo vandaļi var sacūkot sākumlapu. Ja ir kļūda, lūdzu, ziņo par to ([[Vikipēdija:Izmeklēti notikumi|piemēram, šeit]] aktuālās dienas faktu duskusijā). Es, {{u|ScAvenger}} vai {{u|Edgars2007}} reaģēsim. Var ieteikt arī jaunus faktus, daudzās dienās bija grūti atrast 5 sakarīgus. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 10.29 (EET) ::ik pa laikam es arī esmu gribējis nomainīt kādu no faktiem pret labāku, vai drusku pieslīpēt tur šo to. tomēr diezgan pasen jau mums tas tapa. taču mani ir atturējusi veidnes aizsargātība. varbūt, ka var samazināt aizsadzības līmeni? jeb pārāk augsti riski? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 11.09 (EET) :::Nē, nevar. Arī tehniski, nevis tikai "man negribas". Un aizsargāta ie vienīgi šodiena, pārējās dienas vari labot dienu_skaits_gadā-1 dienu garumā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 17.35 (EET) ::::Varētu papildināt ar jauniem faktiem, bet vecos arī kādā arhīvā atstāt. Vai arī, lai fakti mainās, lapu pārlādējot. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.08 <small>(EEST)</small> :::::Vecie fakti jau ir pieejami pie dienu rakstiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.22 (EET) Šodien tas pats, jau sen ir raksts par Baltkrievijas Tautas Republiku (https://lv.wikipedia.org/wiki/Baltkrievijas_Tautas_Republika), bet šodienas vēsturē norāde tikai uz Baltkrieviju. {{unsigned|Ingarix}} :Izlabots. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 09.34 (EEST) == Portāli == Kāpēc no sākumlapas ir pazuduši latviešu portāli? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.12 (EET) :Skatīt diskusiju [[#Plašākas pārmaiņas sākumlapā|tepat augšā]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.27 (EET) :: Un kādā veidā tagad tikt pie portāliem? Vismaz vienu saiti uz portāliem varētu atstāt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.42 (EET) :::[[wp:portāli]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.53 (EET) ::::{{ping|Jānis U.}} vai uzturi / plāno uzturēt kādu no portāliem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 21.57 (EET) ::::: Ir doma atjaunot informāciju kādos portālos. Varbūt pat uztaisīt ko jaunu. Protams, ja lasītājiem tas būs aktuāli. Bet portālu "norakšana" nekādu portālu aktualitāti nestimulēs. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 11.23 (EET) ::::::norakšana bija rezultāts totālai neaktualitātei un nepopularitātei. (izņemot kosmonautikas portālu). ja vēl kāds tiktu sakopts pieņemamā saturā - var domāt par atgriešanu atpakaļ sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 12.05 (EET) :::::::Vajag ne tikai atjaunot, bet uzturēt. Vēlams vismaz reizi nedēļā. Savādāk nav jēgas tiem, tikai dod priekšstatu nejaušam lasītājiem, ka Vikipēdijā neviens nedarbojas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 17. marts, plkst. 12.36 (EET) :::::::: Es domāju, ka ir jāskatās arī no citas puses. Ja portāls aktīvi darbojas, kā piemēram kosmonautika, tad potenciālais uzturētājs tam neķersies klāt, jo ir jau kāds cits kas to uztur. Bet ja cilvēks redz, ka pie kāda portāla ir jāpiestrādā, tad viņš redz iespēju iesaistīties portālu veidošanā un uzturēšanā. Un vēl, nevar gaidīt, ka portālu uzturēs tikai viens cilvēks. Ir vajadzīgs aktīvāk arī citus iesaistīt portālu veidošanā un uzturēšanā. Tā Turcijas portālu izveidoja un uzturēja viens cilvēks. Bet kad viņš vairs nedarbojas Vikipēdijā, tad portāls tā arī palika pamestā stāvoklī. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.26 (EET) :::::::::Jautājums, vai kādam portāli ir vajadzīgi? Varbūt tā bija tikai ideja, kurai nebija lemts realizēties par veiksmes stāstu. Mans viedoklis ir, ka to laiku labāk ieguldīt rakstu veidošanā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.52 (EET) ::::::::::piekrītu Papuasam. ::::::::::taču Vikipēdija ir brīvprātīgs projekts, kur darām to, kas mums pašiem patīk. (protams, zināmā ietvarā...) ja kādam patīk un gribas veidot, attīstīt portālus - nevar to liegt. ja būs tā, ka entuziasti izveidos un uzturēs vismaz kādus četrus dzīvotspējīgus portālus, tad noteikti atradīsim veidu, kā nodrošināt, lai saites uz šiem portāliem ir labi atrodamas potenciālajiem to lasītājiem, lietotājiem, veidotājiem. ::::::::::šobrīd rādīt sākumlapā 10 gadus neuzturētas šausmas - es esmu kategoriski pret. uzskatāmi pierādījās visos šajos gados, ka neviena roka tāpēc nepacēlās tur kko salabot, atjaunot. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 17.23 (EET) == Vikikrātuves dienas attēls == Kas noticis ar Vikikrātuves dienas attēlu? Kods mainījies? Neesam kaut ko atjaunojuši? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 09.55 (EEST) :50 vai cik tur dienas (kam ir sagatavots potd) apritējušas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) == Bloku izvietojums == manuprāt, ir pienācis laiks mainīt vietām bloku "Vērtīgs raksts" ar bloku "Vai tu zināji ka". un ne jau tāpēc, ka otro no tiem veidoju es, bet gan tāpēc, ka jebkurš, kurš ir 10 reižu atvēris Vikipēdijas sākumlapu jau būs saskāries ar situāciju, ka vērtīgie raksti atkārtojas. viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.00 (EET) :Principā nav iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.57 (EET) == Bloku izvietojums atkal == pats rosināju likt uz "pirmā bloka" vietu rakstu [[COVID-19 pandēmija]]. šobrīd lasītāju interese par to ir būtiski mazinājusies. piedāvāju mainīt atpakaļ "pirmajā" vietā "Vai tu zināji ka", zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par pandēmiju. un milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par pandēmijas rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. maijs, plkst. 10.11 (EEST) :Es jau cerēju, ka piedāvāsi atgriezties pie vērtīgo rakstu sadaļas :( --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 18.49 (EEST) ::manuprāt tam gan par ātru. tomēr [[Pau Gazols]] krietni mazāk interesē par pandēmiju. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 22.08 (EEST) == Labojuma pieprasījums (27-11-2020) == Vēlētos uzlabot lapas izkārtojumu un dizainu. {{unsigned|Pewdiepie12321}} :Vispirms to var darīt savā smilšu kastē [[User:Pewdiepie12321/Smilšu kaste]] iekopējot sākumlapas vikikodu. Ja izmaiņas paredzētas ievērojamas, tad būs vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. novembris, plkst. 15.19 (EET) == Labojuma pieprasījums (27-02-2021) == Vai Tu zināji... šodien ir kļūda: saite uz Kārsavas staciju ir [[Kārsava (stacija)]], nevis kā pašlaik uz ciemu.-- [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 07.48 (EET) :{{done}}-Izlaboju. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 09.46 (EET) == Labojuma pieprasījums 27-02-2021 == [[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) Sveiki! Kārsavas stacijas ēkas saite vēl joprojām nav izlabota.[[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) :Cerams, ka man sanāca izlabot.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.01 (EET) ::Ir OK, tu paspēji ātrāk :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.03 (EET) == Labojuma pieprasījums (24-07-2021) == Nomainīt ''Aktuāls notikums'' uz jaunu. --[[Dalībnieks:Denis tarasov|Denis tarasov]] ([[Dalībnieka diskusija:Denis tarasov|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 12.33 (EEST) == Labojuma pieprasījums (11-01-2022) == Amēlija Erharte vienatnē veica lidojumu no Honolulu Havajās līdz Oklendai Kalifornijā, bet ne pārlidojumu pāri Klusajam okeānam, kā rakstīts "Šī diena vēsturē". --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.36 (EET) :izmainīju attiecīgā datuma veidnē. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 19.13 (EET) == Bloku izvietojums atkal atkal == kā vērtētu, ja šobrīd aktuālo [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] samainītu vietām ar "Vai tu zināji ka". zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par karu, līdzīgi, kā iepriekš par pandēmiju. karš, protams, sāp mums visiem, un šausmīgas lietas tur notiek ik dienu, bet viss velk uz to, ka sastings un ievilksies. savukārt "Vai tu zināji" rakstu skatīšanas statistika diezgan nozīmīgi svārstās, atkarībā no tā, vai rubrika ir augšā, vai apakšā. par to pārliecinājos jau iepriekš, kad mainījām ar pandēmijas rakstu. milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par kara rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 11.57 (EEST) :{{ping|Papuass|Edgars2007|Pirags}} jūsu viedoklis? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 06.37 (EEST) ::nav iebildumu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.35 (EEST) == Lietotājs nepatiesas ziņas raksta! == Iesaku kādam no jums nobloķēt lietotāju "[[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]]". Viņš raksta pārāk daudz nepatiesas ziņas un sabojā vikipēdijas rakstus. Runa ir par autobusu maršrutiem, kuri it kā pēc viņa domām tiks pārtaisīti par trolejbusiem, bet tādas informācijas nekur nav atrodamas ne RS mājaslapā, ne jauns.lv vai kādos citos ļoti pazīstamos ziņu portālos. Man godīgi sakot nav skaidrs, no kurienes viņš šādu informāciju ir dabūjis, jo nekur tas nav parādīts. Ļoti liels lūgums viņu nobloķēt, citādāk mierā, izskatās, viņš neliksies. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.11 (EEST) :Informācija nāk no Vadima Faļkova posta feisbukā. Protams, feisbuks (atšķirībā no tvitera un tamlīdzīgiem soctīkliem) mums skaitās nepilnvērtīgs avots, bet diezi vai Faļkovs augustā dzīs aprīļa jokus. Viņš atsaucas uz svaigu rakstu bb.lv, bet tas serveris šobrīd ir daunā. :Cits jautājums, ka man vispār nepatīk informācija šeit par vēl nenotikušām lietām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) ::es domāju ka vār būt jau drīz būs ielikta ziņa par izmaiņam rīgas satiksme [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.44 (EEST) :paskatieties šeit https://www.facebook.com/photo/?fbid=10210012354783032&set=a.3578320194261 [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.36 (EEST) :un varat seit ari paskatities https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.37 (EEST) ::Es neticu tādām mājaslapām. Ja būs kaut kur citur tāda informācija, tad domāsim un skatīsimies, bet šobrīd nav nekā tāda. Tā kā vēlāk redzēsim. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 06.44 (EEST) Tieši tā. Tās lietas, kas vēl nav notikušas un jau publicē. Tas man galīgi nepatīk. Ja jau tā būtu tāda lieta, kas tiešām notiktu un notiks, tad tā, bet tad lai nosūta kaut kādu saiti, kur tā ir publicēta. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.56 (EEST) n6ieatuvrqhjsamvxnaqcdazkn79tgv 3673265 3673259 2022-08-21T04:26:31Z Egilus 27634 /* Lietotājs nepatiesas ziņas raksta! */ wikitext text/x-wiki {{arhīvi|search=yes}} == Plašākas pārmaiņas sākumlapā == labvakar, kolēģi! :gribu rosināt plašākas pārmaiņas sākumlapā. daļēji tas ir pārrunāts ar {{ping|Papuass}}. šis varētu būt ierosmei. tālāk diskusijas, ja ir atbalsts - balsojumi, izmaiņas. :{{jā}} 1) atteikties no saitēm uz portāliem (vai kur nav portālu - tās ir saites uz kategorijām) augšējā labajā stūrī. portāli ir miruši, neviens tos neuztur, nevienam tie nav vajadzīgi. (portāls Kosmonautika, kas ir dzīvīgs, sākumlapā nemaz netiek rādīts...). arhivējam, saglabājam, aizmirstam, vienalga. bet sākumlapā rādīt tos nedrīkst. :{{jā}} 2) šo stūri var atstāt tukšu, bet varbūt (ideja jau ir izskanējusi, atzīta par interesantu, bet tehniska risinājuma pagaidām nebija) tieši tur varētu ievietot ''top-5'' aktuālajā nedēļā lasītākos rakstus vikipēdijā. kas mūsu gadījumā kkādā mērā aizstātu to, kas citās vikipēdijās ir ''In the news''. protams, ja atrodas nemanuāls tehnisks risinājums. :{{jā}} 3) dienas attēlu piedāvājam lādēt aktuālo ''Commons'' dienas attēlu bez tulkojuma. ideālā gadījumā ar iespēju tulkot - ja ir tulkojums, kāds ir iztulkojis - lādējas ar tulkojumu, ja nav - lādējas tikai bilde. kam ieinteresēs, ies uz ''Commons'' un pētīs tālāk tur, kas bildē redzams. esošā versija, kad mums griežas 30 visiem sen apnikušas bildes galīgi nav atraktīva... :4) citu valodu vikipēdiju sarakstam man prasītos pielikt zviedru vikipēdiju, kas ir otrā lielākā pēc rakstu skaita šobrīd un vieni no mūsu tuvākajiem kaimiņiem. vai vajag franču? un kādēļ ir secība tāda kā ir? võro/žemaitiu pirms igauņu/lietuviešu? kāpēc pēdējās četras ir tādā secībā, kā tās ir? ja ir krievu - varbūt vajag arī baltkrievu? :{{jā}} 5) vikipēdijas projektu blokā noteikti ir jāpievieno ''Wikidata''. droši var likt ''Wikinews'' vietā, ko ''Wikimedia Foundation'' jau ir norakstījusi kā nesekmīgu projektu. :gaidīšu viedokļus! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 4. septembris, plkst. 23.57 (EEST) ::Pa lielam visam piekrītu, daži mani komentāri. ::3) Tas tāpat nav īsti pilnībā automatizējams (ja tas bija tā domāts) — ir jāliek veidnē tie attēli, kā to Kikos darīja. Nu nevaram mēs vienkārši Sākumlapā ielikt kaut ko līdzīgu "<nowiki>[[File:Šodienas Commons bilde.jpg]]</nowiki>", lai viss notiktos :D Es gan tieši pirms dažām dienām biju domājis par gadžeta izveidi (neesmu skatījies/domājis, cik sarežģīti/piņķerīgi tas būtu), ja nu kāds uzņemtos aktivizēt šo sadaļu. ::4) Nu zviedru Vikipēdiju likt tikai tāpēc, ka tie ir otri lielākie, gan nē (tad vajag arī tos cebuāņus un varajiešus :D ); kā "kaimiņus" - ok. ::5) Ko - Vikidati vēl nav Sākumlapā? Tas nu gan steidzami jālabo! --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 06.57 (EEST) :::3) taču var pārkopēt tos attēlus, to veidni nokopēju no enwiki(?). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.21 (EEST) ::::Bet tas tāpat kādam ar roku/gadžetu jādara. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.32 (EEST) :::::[[:en:cron]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.34 (EEST) ::::::Kā jau sestdien teicu, mans skils aug pamazām ;) tas attiecas arī uz laišanu no tūļu labiem. Ja vēlies ņemt uz sevi, laipni lūdzu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.44 (EEST) :::::::Bija viena mājaslapa, kur bija plaša statistika par apmeklētākajiem rakstiem vikipēdijā, bet varbūt [https://tools.wmflabs.org/wikitrends/latvian-most-visited-this-week.html šīs] labāk derēs nolūkam? Vairāk par diskusiju, saiti un [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:Silraks/Smil%C5%A1u_kaste&oldid=2579889 šo (nevērtīgu, bet nu labi)] neuzkurbulēšu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgaru]] :) --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.24 (EEST) ::::::::Pieņemu, ka biji domājis [https://tools.wmflabs.org/topviews/?project=lv.wikipedia.org&platform=all-access&range=last-week&excludes=S%C4%81kumlapa|Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls|Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs|Vikiprojekts:Kult%C5%ABras_pieminek%C4%BCi_Vikip%C4%93dij%C4%81_2016|Vikip%C4%93dija:WLM2016|Special:Search|Special:RecentChanges|Special:Watchlist|Special:Book|Special:CreateAccount šo]. Bet ģenerēšanai Sākumlapā mēs tāpat izmantosim [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2016/08/24 šos datus]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.43 (EEST) :::::::::Patiešām biju domājis topviews, bet varu tikai novēlēt veiksmi caur tiem ''api'' :D --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.51 (EEST) ::Atbalstu visas idejas! Tik labprāt saiti uz franču Vikipēdiju sākumlapā saglabātu, jo bez tā, ka tā ir liela Eiropas valoda un daudz kur Latvijā pamatskolās tiek mācīta, tā ir ar oriģināliem rakstiem — faktiski vienīgā Vikipēdija, kur skaitās slikts stils visu pārrakstīt no angļu Vikipēdijas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 5. septembris plkst. 17.39 <small>(EEST)</small> :::Nav būtisku iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 20.30 (EEST) :par 1) un 5) {{jā}} - paldies! tas tukšais stūris pagaidām izskatās divaini, jāpierod. taču tas noteikti ir lasītājiem draudzīgāk, nekā iepriekšējā versija ar bezjēdzīgām saitēm. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 06.56 (EEST) ::Nav iebildumu pret portālu izmešanu, ber redzu, ka tas jau ir izdarīts. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 22.02 (EEST) :Edgar, super! 2) {{jā}} man patīk! cik ļoti manuāls darbs tas tev ir? sīkumiņš: es ieteiktu sākt jaunā rindiņā Rainis. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.45 (EEST) ::Pašlaik - atcerēties pirmdienā nomainīt un iekopēt no sagataves īstajā lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.50 (EEST) :::šis mums arī palīdz labāk saprast, katru dienu acu priekšā redzēt, ko cilvēki vikipēdijā meklē un kādu informāciju no vikipēdijas sagaida. piemēram, rakstu [[mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis]] man pat prātā nenāktu apskatīties, bet, acīmredzot, šai skolas sezonā tas tiek mācīts un vikipēdija ir laba vieta, kur skolēniem ieskatīties. ir vērts pievērst uzmanību tiem skatītākajiem rakstiem, lai esam droši, ka par tām tēmām, kas lasītājiem svarīgas, saturs ir adekvāts. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.01 (EEST) ::::Tieši par to esmu vienmēr teicis — ir lielāka uzmanība jāpievērš a) skatītākajiem rakstiem b) tam, ko māca skolā. Šeit sanāk abi kopā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.43 (EEST) :šī nedēļa parāda, cik mūsu īstenotā izmaiņa ir laba! pirmā rindiņa ir vienkārši perfekti atbilstoša aktualitātēm! '''Fēru Salas • Jānis Streičs • Jūlijs Krūmiņš • Gregora kalendārs'''. paldies kolēģi! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.12 (EEST) ::Nedaudz laikam būs jāparevidē. Rīga un zodiaks laikam nepazudīs. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.51 (EEST) :::nu bet tad arī lai nepazūd! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.25 (EEST) ::::Atgādināšu, ka pats sākotnējā spriešanā (neatminos gan - Vikipēdijā vai citur) atbalstīji ideju, ka "regulārie viesi" jāņem ārā. Šādi mēs arī zaudējam potenciāli foršu tematu, kas Sākumlapā netiek, jo 2-3 vietas jau ir aizņemtas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.37 (EEST) :::::tādu atbalstu neatceros. bet vienmēr atbalstu mazāk manuāla darba un skaidrākus spēles noteikumus. ja Rīga ir aktuāls temats Vikipēdijas lietotājiem - lai būtu! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.03 (EEST) ::::::Varbūt cilvēki tos rakstus skatās biežāk tāpēc, ka tie parādās sākumlapā. Es kā reize tagad Rīgu un Zodiaku apskatījos. :D --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.26 <small>(EEST)</small> :::::::Tā tas noteikti ir, bet vai tas ir slikti? Aicināšu visus arī veikt kaut nelielus uzlabojumus šajos rakstos. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.30 (EEST) ::::::::Kāpēc kolēģim Biafram liekas, ka man (vai jebkuram citam, kas manas iespējamās nebūšanas šeit gadījumā darbina skriptu) konkrētu rakstu izņemšana sagādā kaut kādu papildu manuālu darbu? Visa konfigurācija glabājas [[Dalībnieks:Edgars2007/Skatītākie raksti/configuration.json|šeit]], ko var labot jebkurš (admins). Labi, saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi kaut ko diskutēt. Ielieku atpakaļ Latviju. Kā parasti - nesakiet, ka nebrīdināju. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.43 (EEST) :::::::::Edgar, Latvija tur ir tieši laikā! tā taču IR tēma, ko cilvēki pagājušā nedēļā meklēja vikipēdijā. pie kam tā arī IR tēma, par ko jāmeklē informācija tieši šeit - latviešu valodas vikipēdijā. viss kārtībā! neviens tev neko nepārmetīs, gluži otrādi - mēs stāvam aiz tevis kā mūris! paldies ka brīdināji. :) {{neparakstījies|Biafra}} == "Izveido lapu" lauks == Nekad šo nelietoju, tāpēc rādot studentiem bija pārsteigums: kā lai tagad cilvēks izdomā, ka pāris ekrānus zemāk ir teksta ievades lauks? Šobrīd ir kaut kādas saites uz pamācībām, nedomāju ka no tām ir kāds labums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.01 (EEST) :Tu gribi no visa Sākumlapas satura atteikties? ;) Vienīgi varbūt tiešām nevajadzēja likt [[Palīdzība:Saturs]] virs labošanas lauka. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.06 (EEST) ::Es runāju par aktuālām problēmām, lauku tur vajag, bet palags par garu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.10 (EEST) :::Ā, sorrī. Nesaliku pareizi kopā teikto. Var jau uztaisīt [[Palīdzība:Saturs]] miniversiju (vienkārši dažus linkus ar pamācībām, lai arī cik s* tās nebūtu). --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.15 (EEST) :vispār es to arī gribu kritizēt. pat ļoti. ko nozīmē 'izveido lapu'? tādu, lapu, kādas nav. kā es varu zināt, vai tās jau nav? cik vispār ir tādu tēmu, kas nejaušam vikipēdijas apmeklētājam var ienākt prātā, par kurām vēl nav raksta? tātad atveras jau esošs raksts, kuru tu vari labot. nu vispirms mega palags ar instrukcijām, neaptverams, neizlasāms, pēc tam vikiteksts. to, ka tu esi jau atvēris un šobrīd labo esošu rakstu - to saprast nevar. pieļauju, ka puse no tiem, kas caur šo ieiet, gluži nejauši novandalizē kādu jau esošu rakstu. viss te ir slikti :( ne velti citās vikipēdijās šādas opcijas "vandalizē jau uzreiz no sākumlapas" nav :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.21 (EEST) ::Diez kas jau nav, bet iedomāties, ka ārpus sākumlapas jauna raksta veidošana jāsāk ar meklēšanas logu, iesācējs arī nevar. Mums ir tīri labs [[Vikipēdija:Rakstu vednis|Rakstu vednis]], varbūt to var izcelt tā nelaimīgā lauka vietā? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 17.37 (EEST) == Croatian Wikipedia == Can you please add the Croatian Wikipedia? https://hr.wikipedia.org/wiki/Glavna_stranica [[Dalībnieks:MateoKatanaCRO|MateoKatanaCRO]] ([[Dalībnieka diskusija:MateoKatanaCRO|diskusija]]) 2016. gada 15. decembris, plkst. 14.12 (EET) ==Šī diena vēsturē== To saturu kāds atsvaidzina vai papildina? 9. februāra dienas faktā nav sasaistes ar rakstu, lai arī raksts par Ukrainas Tautas Republiku pastāv jau gandrīz 3 gadus ->[[Ukrainas Tautas Republika]]. Un vai tiešām grūti ievērot pareizos vēsturiskos nosaukumus? Vācijas impērija, nevis Vācija. {{unsigned|Ingarix}} :{{ping|Ingarix}} Fakti ir paņemti no datumu rakstiem, kas veidoti krietni sen, tāpēc var būt gan kļūdas, gan nepareizas saites. Labojumi notiek, bet veidne ir aizsargāta, jo vandaļi var sacūkot sākumlapu. Ja ir kļūda, lūdzu, ziņo par to ([[Vikipēdija:Izmeklēti notikumi|piemēram, šeit]] aktuālās dienas faktu duskusijā). Es, {{u|ScAvenger}} vai {{u|Edgars2007}} reaģēsim. Var ieteikt arī jaunus faktus, daudzās dienās bija grūti atrast 5 sakarīgus. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 10.29 (EET) ::ik pa laikam es arī esmu gribējis nomainīt kādu no faktiem pret labāku, vai drusku pieslīpēt tur šo to. tomēr diezgan pasen jau mums tas tapa. taču mani ir atturējusi veidnes aizsargātība. varbūt, ka var samazināt aizsadzības līmeni? jeb pārāk augsti riski? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 11.09 (EET) :::Nē, nevar. Arī tehniski, nevis tikai "man negribas". Un aizsargāta ie vienīgi šodiena, pārējās dienas vari labot dienu_skaits_gadā-1 dienu garumā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 17.35 (EET) ::::Varētu papildināt ar jauniem faktiem, bet vecos arī kādā arhīvā atstāt. Vai arī, lai fakti mainās, lapu pārlādējot. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.08 <small>(EEST)</small> :::::Vecie fakti jau ir pieejami pie dienu rakstiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.22 (EET) Šodien tas pats, jau sen ir raksts par Baltkrievijas Tautas Republiku (https://lv.wikipedia.org/wiki/Baltkrievijas_Tautas_Republika), bet šodienas vēsturē norāde tikai uz Baltkrieviju. {{unsigned|Ingarix}} :Izlabots. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 09.34 (EEST) == Portāli == Kāpēc no sākumlapas ir pazuduši latviešu portāli? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.12 (EET) :Skatīt diskusiju [[#Plašākas pārmaiņas sākumlapā|tepat augšā]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.27 (EET) :: Un kādā veidā tagad tikt pie portāliem? Vismaz vienu saiti uz portāliem varētu atstāt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.42 (EET) :::[[wp:portāli]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.53 (EET) ::::{{ping|Jānis U.}} vai uzturi / plāno uzturēt kādu no portāliem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 21.57 (EET) ::::: Ir doma atjaunot informāciju kādos portālos. Varbūt pat uztaisīt ko jaunu. Protams, ja lasītājiem tas būs aktuāli. Bet portālu "norakšana" nekādu portālu aktualitāti nestimulēs. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 11.23 (EET) ::::::norakšana bija rezultāts totālai neaktualitātei un nepopularitātei. (izņemot kosmonautikas portālu). ja vēl kāds tiktu sakopts pieņemamā saturā - var domāt par atgriešanu atpakaļ sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 12.05 (EET) :::::::Vajag ne tikai atjaunot, bet uzturēt. Vēlams vismaz reizi nedēļā. Savādāk nav jēgas tiem, tikai dod priekšstatu nejaušam lasītājiem, ka Vikipēdijā neviens nedarbojas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 17. marts, plkst. 12.36 (EET) :::::::: Es domāju, ka ir jāskatās arī no citas puses. Ja portāls aktīvi darbojas, kā piemēram kosmonautika, tad potenciālais uzturētājs tam neķersies klāt, jo ir jau kāds cits kas to uztur. Bet ja cilvēks redz, ka pie kāda portāla ir jāpiestrādā, tad viņš redz iespēju iesaistīties portālu veidošanā un uzturēšanā. Un vēl, nevar gaidīt, ka portālu uzturēs tikai viens cilvēks. Ir vajadzīgs aktīvāk arī citus iesaistīt portālu veidošanā un uzturēšanā. Tā Turcijas portālu izveidoja un uzturēja viens cilvēks. Bet kad viņš vairs nedarbojas Vikipēdijā, tad portāls tā arī palika pamestā stāvoklī. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.26 (EET) :::::::::Jautājums, vai kādam portāli ir vajadzīgi? Varbūt tā bija tikai ideja, kurai nebija lemts realizēties par veiksmes stāstu. Mans viedoklis ir, ka to laiku labāk ieguldīt rakstu veidošanā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.52 (EET) ::::::::::piekrītu Papuasam. ::::::::::taču Vikipēdija ir brīvprātīgs projekts, kur darām to, kas mums pašiem patīk. (protams, zināmā ietvarā...) ja kādam patīk un gribas veidot, attīstīt portālus - nevar to liegt. ja būs tā, ka entuziasti izveidos un uzturēs vismaz kādus četrus dzīvotspējīgus portālus, tad noteikti atradīsim veidu, kā nodrošināt, lai saites uz šiem portāliem ir labi atrodamas potenciālajiem to lasītājiem, lietotājiem, veidotājiem. ::::::::::šobrīd rādīt sākumlapā 10 gadus neuzturētas šausmas - es esmu kategoriski pret. uzskatāmi pierādījās visos šajos gados, ka neviena roka tāpēc nepacēlās tur kko salabot, atjaunot. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 17.23 (EET) == Vikikrātuves dienas attēls == Kas noticis ar Vikikrātuves dienas attēlu? Kods mainījies? Neesam kaut ko atjaunojuši? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 09.55 (EEST) :50 vai cik tur dienas (kam ir sagatavots potd) apritējušas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) == Bloku izvietojums == manuprāt, ir pienācis laiks mainīt vietām bloku "Vērtīgs raksts" ar bloku "Vai tu zināji ka". un ne jau tāpēc, ka otro no tiem veidoju es, bet gan tāpēc, ka jebkurš, kurš ir 10 reižu atvēris Vikipēdijas sākumlapu jau būs saskāries ar situāciju, ka vērtīgie raksti atkārtojas. viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.00 (EET) :Principā nav iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.57 (EET) == Bloku izvietojums atkal == pats rosināju likt uz "pirmā bloka" vietu rakstu [[COVID-19 pandēmija]]. šobrīd lasītāju interese par to ir būtiski mazinājusies. piedāvāju mainīt atpakaļ "pirmajā" vietā "Vai tu zināji ka", zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par pandēmiju. un milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par pandēmijas rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. maijs, plkst. 10.11 (EEST) :Es jau cerēju, ka piedāvāsi atgriezties pie vērtīgo rakstu sadaļas :( --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 18.49 (EEST) ::manuprāt tam gan par ātru. tomēr [[Pau Gazols]] krietni mazāk interesē par pandēmiju. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 22.08 (EEST) == Labojuma pieprasījums (27-11-2020) == Vēlētos uzlabot lapas izkārtojumu un dizainu. {{unsigned|Pewdiepie12321}} :Vispirms to var darīt savā smilšu kastē [[User:Pewdiepie12321/Smilšu kaste]] iekopējot sākumlapas vikikodu. Ja izmaiņas paredzētas ievērojamas, tad būs vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. novembris, plkst. 15.19 (EET) == Labojuma pieprasījums (27-02-2021) == Vai Tu zināji... šodien ir kļūda: saite uz Kārsavas staciju ir [[Kārsava (stacija)]], nevis kā pašlaik uz ciemu.-- [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 07.48 (EET) :{{done}}-Izlaboju. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 09.46 (EET) == Labojuma pieprasījums 27-02-2021 == [[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) Sveiki! Kārsavas stacijas ēkas saite vēl joprojām nav izlabota.[[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) :Cerams, ka man sanāca izlabot.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.01 (EET) ::Ir OK, tu paspēji ātrāk :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.03 (EET) == Labojuma pieprasījums (24-07-2021) == Nomainīt ''Aktuāls notikums'' uz jaunu. --[[Dalībnieks:Denis tarasov|Denis tarasov]] ([[Dalībnieka diskusija:Denis tarasov|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 12.33 (EEST) == Labojuma pieprasījums (11-01-2022) == Amēlija Erharte vienatnē veica lidojumu no Honolulu Havajās līdz Oklendai Kalifornijā, bet ne pārlidojumu pāri Klusajam okeānam, kā rakstīts "Šī diena vēsturē". --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.36 (EET) :izmainīju attiecīgā datuma veidnē. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 19.13 (EET) == Bloku izvietojums atkal atkal == kā vērtētu, ja šobrīd aktuālo [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] samainītu vietām ar "Vai tu zināji ka". zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par karu, līdzīgi, kā iepriekš par pandēmiju. karš, protams, sāp mums visiem, un šausmīgas lietas tur notiek ik dienu, bet viss velk uz to, ka sastings un ievilksies. savukārt "Vai tu zināji" rakstu skatīšanas statistika diezgan nozīmīgi svārstās, atkarībā no tā, vai rubrika ir augšā, vai apakšā. par to pārliecinājos jau iepriekš, kad mainījām ar pandēmijas rakstu. milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par kara rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 11.57 (EEST) :{{ping|Papuass|Edgars2007|Pirags}} jūsu viedoklis? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 06.37 (EEST) ::nav iebildumu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.35 (EEST) == Lietotājs nepatiesas ziņas raksta! == Iesaku kādam no jums nobloķēt lietotāju "[[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]]". Viņš raksta pārāk daudz nepatiesas ziņas un sabojā vikipēdijas rakstus. Runa ir par autobusu maršrutiem, kuri it kā pēc viņa domām tiks pārtaisīti par trolejbusiem, bet tādas informācijas nekur nav atrodamas ne RS mājaslapā, ne jauns.lv vai kādos citos ļoti pazīstamos ziņu portālos. Man godīgi sakot nav skaidrs, no kurienes viņš šādu informāciju ir dabūjis, jo nekur tas nav parādīts. Ļoti liels lūgums viņu nobloķēt, citādāk mierā, izskatās, viņš neliksies. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.11 (EEST) :Informācija nāk no Vadima Faļkova posta feisbukā. Protams, feisbuks (atšķirībā no tvitera un tamlīdzīgiem soctīkliem) mums skaitās nepilnvērtīgs avots, bet diezi vai Faļkovs augustā dzīs aprīļa jokus. Viņš atsaucas uz svaigu rakstu bb.lv, bet tas serveris šobrīd ir daunā. :Cits jautājums, ka man vispār nepatīk informācija šeit par vēl nenotikušām lietām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) ::es domāju ka vār būt jau drīz būs ielikta ziņa par izmaiņam rīgas satiksme [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.44 (EEST) :paskatieties šeit https://www.facebook.com/photo/?fbid=10210012354783032&set=a.3578320194261 [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.36 (EEST) :un varat seit ari paskatities https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.37 (EEST) ::Es neticu tādām mājaslapām. Ja būs kaut kur citur tāda informācija, tad domāsim un skatīsimies, bet šobrīd nav nekā tāda. Tā kā vēlāk redzēsim. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 06.44 (EEST) :::Jebkurā gadījumā to sola tikai no 1. septembra, tā ka pagaidām šāda reālajam stāvoklim vēl neatbilstoša informācija Vikipēdijā rada tikai jucekli - gan pieņemot, ka vispār kāds no malas šos rakstus par trolejbusu maršrutiem skatās. Pašlaik pat labot viņus nav jēgas (tā, par 34. maršrutu vienlaikus uzrakstīts tagadnes formā, ka viņš jau ir, bet divus teikumus tālāk - ka vēl tikai būs. Pieņemu gan, ka tā ir vienkārši valodas nepietiekama zināšana.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 07.26 (EEST) Tieši tā. Tās lietas, kas vēl nav notikušas un jau publicē. Tas man galīgi nepatīk. Ja jau tā būtu tāda lieta, kas tiešām notiktu un notiks, tad tā, bet tad lai nosūta kaut kādu saiti, kur tā ir publicēta. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.56 (EEST) 6r4auvm28blue9d4tmog1u4yl021v4b 3673290 3673265 2022-08-21T06:23:08Z Biafra 13794 /* Bloku izvietojums atkal atkal */ Atbilde wikitext text/x-wiki {{arhīvi|search=yes}} == Plašākas pārmaiņas sākumlapā == labvakar, kolēģi! :gribu rosināt plašākas pārmaiņas sākumlapā. daļēji tas ir pārrunāts ar {{ping|Papuass}}. šis varētu būt ierosmei. tālāk diskusijas, ja ir atbalsts - balsojumi, izmaiņas. :{{jā}} 1) atteikties no saitēm uz portāliem (vai kur nav portālu - tās ir saites uz kategorijām) augšējā labajā stūrī. portāli ir miruši, neviens tos neuztur, nevienam tie nav vajadzīgi. (portāls Kosmonautika, kas ir dzīvīgs, sākumlapā nemaz netiek rādīts...). arhivējam, saglabājam, aizmirstam, vienalga. bet sākumlapā rādīt tos nedrīkst. :{{jā}} 2) šo stūri var atstāt tukšu, bet varbūt (ideja jau ir izskanējusi, atzīta par interesantu, bet tehniska risinājuma pagaidām nebija) tieši tur varētu ievietot ''top-5'' aktuālajā nedēļā lasītākos rakstus vikipēdijā. kas mūsu gadījumā kkādā mērā aizstātu to, kas citās vikipēdijās ir ''In the news''. protams, ja atrodas nemanuāls tehnisks risinājums. :{{jā}} 3) dienas attēlu piedāvājam lādēt aktuālo ''Commons'' dienas attēlu bez tulkojuma. ideālā gadījumā ar iespēju tulkot - ja ir tulkojums, kāds ir iztulkojis - lādējas ar tulkojumu, ja nav - lādējas tikai bilde. kam ieinteresēs, ies uz ''Commons'' un pētīs tālāk tur, kas bildē redzams. esošā versija, kad mums griežas 30 visiem sen apnikušas bildes galīgi nav atraktīva... :4) citu valodu vikipēdiju sarakstam man prasītos pielikt zviedru vikipēdiju, kas ir otrā lielākā pēc rakstu skaita šobrīd un vieni no mūsu tuvākajiem kaimiņiem. vai vajag franču? un kādēļ ir secība tāda kā ir? võro/žemaitiu pirms igauņu/lietuviešu? kāpēc pēdējās četras ir tādā secībā, kā tās ir? ja ir krievu - varbūt vajag arī baltkrievu? :{{jā}} 5) vikipēdijas projektu blokā noteikti ir jāpievieno ''Wikidata''. droši var likt ''Wikinews'' vietā, ko ''Wikimedia Foundation'' jau ir norakstījusi kā nesekmīgu projektu. :gaidīšu viedokļus! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 4. septembris, plkst. 23.57 (EEST) ::Pa lielam visam piekrītu, daži mani komentāri. ::3) Tas tāpat nav īsti pilnībā automatizējams (ja tas bija tā domāts) — ir jāliek veidnē tie attēli, kā to Kikos darīja. Nu nevaram mēs vienkārši Sākumlapā ielikt kaut ko līdzīgu "<nowiki>[[File:Šodienas Commons bilde.jpg]]</nowiki>", lai viss notiktos :D Es gan tieši pirms dažām dienām biju domājis par gadžeta izveidi (neesmu skatījies/domājis, cik sarežģīti/piņķerīgi tas būtu), ja nu kāds uzņemtos aktivizēt šo sadaļu. ::4) Nu zviedru Vikipēdiju likt tikai tāpēc, ka tie ir otri lielākie, gan nē (tad vajag arī tos cebuāņus un varajiešus :D ); kā "kaimiņus" - ok. ::5) Ko - Vikidati vēl nav Sākumlapā? Tas nu gan steidzami jālabo! --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 06.57 (EEST) :::3) taču var pārkopēt tos attēlus, to veidni nokopēju no enwiki(?). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.21 (EEST) ::::Bet tas tāpat kādam ar roku/gadžetu jādara. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.32 (EEST) :::::[[:en:cron]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.34 (EEST) ::::::Kā jau sestdien teicu, mans skils aug pamazām ;) tas attiecas arī uz laišanu no tūļu labiem. Ja vēlies ņemt uz sevi, laipni lūdzu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 11.44 (EEST) :::::::Bija viena mājaslapa, kur bija plaša statistika par apmeklētākajiem rakstiem vikipēdijā, bet varbūt [https://tools.wmflabs.org/wikitrends/latvian-most-visited-this-week.html šīs] labāk derēs nolūkam? Vairāk par diskusiju, saiti un [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:Silraks/Smil%C5%A1u_kaste&oldid=2579889 šo (nevērtīgu, bet nu labi)] neuzkurbulēšu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgaru]] :) --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.24 (EEST) ::::::::Pieņemu, ka biji domājis [https://tools.wmflabs.org/topviews/?project=lv.wikipedia.org&platform=all-access&range=last-week&excludes=S%C4%81kumlapa|Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls|Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs|Vikiprojekts:Kult%C5%ABras_pieminek%C4%BCi_Vikip%C4%93dij%C4%81_2016|Vikip%C4%93dija:WLM2016|Special:Search|Special:RecentChanges|Special:Watchlist|Special:Book|Special:CreateAccount šo]. Bet ģenerēšanai Sākumlapā mēs tāpat izmantosim [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2016/08/24 šos datus]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.43 (EEST) :::::::::Patiešām biju domājis topviews, bet varu tikai novēlēt veiksmi caur tiem ''api'' :D --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 8. septembris, plkst. 18.51 (EEST) ::Atbalstu visas idejas! Tik labprāt saiti uz franču Vikipēdiju sākumlapā saglabātu, jo bez tā, ka tā ir liela Eiropas valoda un daudz kur Latvijā pamatskolās tiek mācīta, tā ir ar oriģināliem rakstiem — faktiski vienīgā Vikipēdija, kur skaitās slikts stils visu pārrakstīt no angļu Vikipēdijas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 5. septembris plkst. 17.39 <small>(EEST)</small> :::Nav būtisku iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 5. septembris, plkst. 20.30 (EEST) :par 1) un 5) {{jā}} - paldies! tas tukšais stūris pagaidām izskatās divaini, jāpierod. taču tas noteikti ir lasītājiem draudzīgāk, nekā iepriekšējā versija ar bezjēdzīgām saitēm. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 06.56 (EEST) ::Nav iebildumu pret portālu izmešanu, ber redzu, ka tas jau ir izdarīts. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 22.02 (EEST) :Edgar, super! 2) {{jā}} man patīk! cik ļoti manuāls darbs tas tev ir? sīkumiņš: es ieteiktu sākt jaunā rindiņā Rainis. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.45 (EEST) ::Pašlaik - atcerēties pirmdienā nomainīt un iekopēt no sagataves īstajā lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 19. septembris, plkst. 14.50 (EEST) :::šis mums arī palīdz labāk saprast, katru dienu acu priekšā redzēt, ko cilvēki vikipēdijā meklē un kādu informāciju no vikipēdijas sagaida. piemēram, rakstu [[mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis]] man pat prātā nenāktu apskatīties, bet, acīmredzot, šai skolas sezonā tas tiek mācīts un vikipēdija ir laba vieta, kur skolēniem ieskatīties. ir vērts pievērst uzmanību tiem skatītākajiem rakstiem, lai esam droši, ka par tām tēmām, kas lasītājiem svarīgas, saturs ir adekvāts. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.01 (EEST) ::::Tieši par to esmu vienmēr teicis — ir lielāka uzmanība jāpievērš a) skatītākajiem rakstiem b) tam, ko māca skolā. Šeit sanāk abi kopā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 09.43 (EEST) :šī nedēļa parāda, cik mūsu īstenotā izmaiņa ir laba! pirmā rindiņa ir vienkārši perfekti atbilstoša aktualitātēm! '''Fēru Salas • Jānis Streičs • Jūlijs Krūmiņš • Gregora kalendārs'''. paldies kolēģi! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.12 (EEST) ::Nedaudz laikam būs jāparevidē. Rīga un zodiaks laikam nepazudīs. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 09.51 (EEST) :::nu bet tad arī lai nepazūd! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.25 (EEST) ::::Atgādināšu, ka pats sākotnējā spriešanā (neatminos gan - Vikipēdijā vai citur) atbalstīji ideju, ka "regulārie viesi" jāņem ārā. Šādi mēs arī zaudējam potenciāli foršu tematu, kas Sākumlapā netiek, jo 2-3 vietas jau ir aizņemtas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 10.37 (EEST) :::::tādu atbalstu neatceros. bet vienmēr atbalstu mazāk manuāla darba un skaidrākus spēles noteikumus. ja Rīga ir aktuāls temats Vikipēdijas lietotājiem - lai būtu! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.03 (EEST) ::::::Varbūt cilvēki tos rakstus skatās biežāk tāpēc, ka tie parādās sākumlapā. Es kā reize tagad Rīgu un Zodiaku apskatījos. :D --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.26 <small>(EEST)</small> :::::::Tā tas noteikti ir, bet vai tas ir slikti? Aicināšu visus arī veikt kaut nelielus uzlabojumus šajos rakstos. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.30 (EEST) ::::::::Kāpēc kolēģim Biafram liekas, ka man (vai jebkuram citam, kas manas iespējamās nebūšanas šeit gadījumā darbina skriptu) konkrētu rakstu izņemšana sagādā kaut kādu papildu manuālu darbu? Visa konfigurācija glabājas [[Dalībnieks:Edgars2007/Skatītākie raksti/configuration.json|šeit]], ko var labot jebkurš (admins). Labi, saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi kaut ko diskutēt. Ielieku atpakaļ Latviju. Kā parasti - nesakiet, ka nebrīdināju. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 10. oktobris, plkst. 11.43 (EEST) :::::::::Edgar, Latvija tur ir tieši laikā! tā taču IR tēma, ko cilvēki pagājušā nedēļā meklēja vikipēdijā. pie kam tā arī IR tēma, par ko jāmeklē informācija tieši šeit - latviešu valodas vikipēdijā. viss kārtībā! neviens tev neko nepārmetīs, gluži otrādi - mēs stāvam aiz tevis kā mūris! paldies ka brīdināji. :) {{neparakstījies|Biafra}} == "Izveido lapu" lauks == Nekad šo nelietoju, tāpēc rādot studentiem bija pārsteigums: kā lai tagad cilvēks izdomā, ka pāris ekrānus zemāk ir teksta ievades lauks? Šobrīd ir kaut kādas saites uz pamācībām, nedomāju ka no tām ir kāds labums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.01 (EEST) :Tu gribi no visa Sākumlapas satura atteikties? ;) Vienīgi varbūt tiešām nevajadzēja likt [[Palīdzība:Saturs]] virs labošanas lauka. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.06 (EEST) ::Es runāju par aktuālām problēmām, lauku tur vajag, bet palags par garu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.10 (EEST) :::Ā, sorrī. Nesaliku pareizi kopā teikto. Var jau uztaisīt [[Palīdzība:Saturs]] miniversiju (vienkārši dažus linkus ar pamācībām, lai arī cik s* tās nebūtu). --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.15 (EEST) :vispār es to arī gribu kritizēt. pat ļoti. ko nozīmē 'izveido lapu'? tādu, lapu, kādas nav. kā es varu zināt, vai tās jau nav? cik vispār ir tādu tēmu, kas nejaušam vikipēdijas apmeklētājam var ienākt prātā, par kurām vēl nav raksta? tātad atveras jau esošs raksts, kuru tu vari labot. nu vispirms mega palags ar instrukcijām, neaptverams, neizlasāms, pēc tam vikiteksts. to, ka tu esi jau atvēris un šobrīd labo esošu rakstu - to saprast nevar. pieļauju, ka puse no tiem, kas caur šo ieiet, gluži nejauši novandalizē kādu jau esošu rakstu. viss te ir slikti :( ne velti citās vikipēdijās šādas opcijas "vandalizē jau uzreiz no sākumlapas" nav :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 16.21 (EEST) ::Diez kas jau nav, bet iedomāties, ka ārpus sākumlapas jauna raksta veidošana jāsāk ar meklēšanas logu, iesācējs arī nevar. Mums ir tīri labs [[Vikipēdija:Rakstu vednis|Rakstu vednis]], varbūt to var izcelt tā nelaimīgā lauka vietā? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 17.37 (EEST) == Croatian Wikipedia == Can you please add the Croatian Wikipedia? https://hr.wikipedia.org/wiki/Glavna_stranica [[Dalībnieks:MateoKatanaCRO|MateoKatanaCRO]] ([[Dalībnieka diskusija:MateoKatanaCRO|diskusija]]) 2016. gada 15. decembris, plkst. 14.12 (EET) ==Šī diena vēsturē== To saturu kāds atsvaidzina vai papildina? 9. februāra dienas faktā nav sasaistes ar rakstu, lai arī raksts par Ukrainas Tautas Republiku pastāv jau gandrīz 3 gadus ->[[Ukrainas Tautas Republika]]. Un vai tiešām grūti ievērot pareizos vēsturiskos nosaukumus? Vācijas impērija, nevis Vācija. {{unsigned|Ingarix}} :{{ping|Ingarix}} Fakti ir paņemti no datumu rakstiem, kas veidoti krietni sen, tāpēc var būt gan kļūdas, gan nepareizas saites. Labojumi notiek, bet veidne ir aizsargāta, jo vandaļi var sacūkot sākumlapu. Ja ir kļūda, lūdzu, ziņo par to ([[Vikipēdija:Izmeklēti notikumi|piemēram, šeit]] aktuālās dienas faktu duskusijā). Es, {{u|ScAvenger}} vai {{u|Edgars2007}} reaģēsim. Var ieteikt arī jaunus faktus, daudzās dienās bija grūti atrast 5 sakarīgus. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 10.29 (EET) ::ik pa laikam es arī esmu gribējis nomainīt kādu no faktiem pret labāku, vai drusku pieslīpēt tur šo to. tomēr diezgan pasen jau mums tas tapa. taču mani ir atturējusi veidnes aizsargātība. varbūt, ka var samazināt aizsadzības līmeni? jeb pārāk augsti riski? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 11.09 (EET) :::Nē, nevar. Arī tehniski, nevis tikai "man negribas". Un aizsargāta ie vienīgi šodiena, pārējās dienas vari labot dienu_skaits_gadā-1 dienu garumā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 17.35 (EET) ::::Varētu papildināt ar jauniem faktiem, bet vecos arī kādā arhīvā atstāt. Vai arī, lai fakti mainās, lapu pārlādējot. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.08 <small>(EEST)</small> :::::Vecie fakti jau ir pieejami pie dienu rakstiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 19.22 (EET) Šodien tas pats, jau sen ir raksts par Baltkrievijas Tautas Republiku (https://lv.wikipedia.org/wiki/Baltkrievijas_Tautas_Republika), bet šodienas vēsturē norāde tikai uz Baltkrieviju. {{unsigned|Ingarix}} :Izlabots. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 09.34 (EEST) == Portāli == Kāpēc no sākumlapas ir pazuduši latviešu portāli? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.12 (EET) :Skatīt diskusiju [[#Plašākas pārmaiņas sākumlapā|tepat augšā]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 11.27 (EET) :: Un kādā veidā tagad tikt pie portāliem? Vismaz vienu saiti uz portāliem varētu atstāt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.42 (EET) :::[[wp:portāli]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 17.53 (EET) ::::{{ping|Jānis U.}} vai uzturi / plāno uzturēt kādu no portāliem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 16. marts, plkst. 21.57 (EET) ::::: Ir doma atjaunot informāciju kādos portālos. Varbūt pat uztaisīt ko jaunu. Protams, ja lasītājiem tas būs aktuāli. Bet portālu "norakšana" nekādu portālu aktualitāti nestimulēs. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 11.23 (EET) ::::::norakšana bija rezultāts totālai neaktualitātei un nepopularitātei. (izņemot kosmonautikas portālu). ja vēl kāds tiktu sakopts pieņemamā saturā - var domāt par atgriešanu atpakaļ sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 12.05 (EET) :::::::Vajag ne tikai atjaunot, bet uzturēt. Vēlams vismaz reizi nedēļā. Savādāk nav jēgas tiem, tikai dod priekšstatu nejaušam lasītājiem, ka Vikipēdijā neviens nedarbojas. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2017. gada 17. marts, plkst. 12.36 (EET) :::::::: Es domāju, ka ir jāskatās arī no citas puses. Ja portāls aktīvi darbojas, kā piemēram kosmonautika, tad potenciālais uzturētājs tam neķersies klāt, jo ir jau kāds cits kas to uztur. Bet ja cilvēks redz, ka pie kāda portāla ir jāpiestrādā, tad viņš redz iespēju iesaistīties portālu veidošanā un uzturēšanā. Un vēl, nevar gaidīt, ka portālu uzturēs tikai viens cilvēks. Ir vajadzīgs aktīvāk arī citus iesaistīt portālu veidošanā un uzturēšanā. Tā Turcijas portālu izveidoja un uzturēja viens cilvēks. Bet kad viņš vairs nedarbojas Vikipēdijā, tad portāls tā arī palika pamestā stāvoklī. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.26 (EET) :::::::::Jautājums, vai kādam portāli ir vajadzīgi? Varbūt tā bija tikai ideja, kurai nebija lemts realizēties par veiksmes stāstu. Mans viedoklis ir, ka to laiku labāk ieguldīt rakstu veidošanā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 15.52 (EET) ::::::::::piekrītu Papuasam. ::::::::::taču Vikipēdija ir brīvprātīgs projekts, kur darām to, kas mums pašiem patīk. (protams, zināmā ietvarā...) ja kādam patīk un gribas veidot, attīstīt portālus - nevar to liegt. ja būs tā, ka entuziasti izveidos un uzturēs vismaz kādus četrus dzīvotspējīgus portālus, tad noteikti atradīsim veidu, kā nodrošināt, lai saites uz šiem portāliem ir labi atrodamas potenciālajiem to lasītājiem, lietotājiem, veidotājiem. ::::::::::šobrīd rādīt sākumlapā 10 gadus neuzturētas šausmas - es esmu kategoriski pret. uzskatāmi pierādījās visos šajos gados, ka neviena roka tāpēc nepacēlās tur kko salabot, atjaunot. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2017. gada 17. marts, plkst. 17.23 (EET) == Vikikrātuves dienas attēls == Kas noticis ar Vikikrātuves dienas attēlu? Kods mainījies? Neesam kaut ko atjaunojuši? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 09.55 (EEST) :50 vai cik tur dienas (kam ir sagatavots potd) apritējušas. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) == Bloku izvietojums == manuprāt, ir pienācis laiks mainīt vietām bloku "Vērtīgs raksts" ar bloku "Vai tu zināji ka". un ne jau tāpēc, ka otro no tiem veidoju es, bet gan tāpēc, ka jebkurš, kurš ir 10 reižu atvēris Vikipēdijas sākumlapu jau būs saskāries ar situāciju, ka vērtīgie raksti atkārtojas. viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.00 (EET) :Principā nav iebildumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 16. februāris, plkst. 08.57 (EET) == Bloku izvietojums atkal == pats rosināju likt uz "pirmā bloka" vietu rakstu [[COVID-19 pandēmija]]. šobrīd lasītāju interese par to ir būtiski mazinājusies. piedāvāju mainīt atpakaļ "pirmajā" vietā "Vai tu zināji ka", zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par pandēmiju. un milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par pandēmijas rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 11. maijs, plkst. 10.11 (EEST) :Es jau cerēju, ka piedāvāsi atgriezties pie vērtīgo rakstu sadaļas :( --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 18.49 (EEST) ::manuprāt tam gan par ātru. tomēr [[Pau Gazols]] krietni mazāk interesē par pandēmiju. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 13. maijs, plkst. 22.08 (EEST) == Labojuma pieprasījums (27-11-2020) == Vēlētos uzlabot lapas izkārtojumu un dizainu. {{unsigned|Pewdiepie12321}} :Vispirms to var darīt savā smilšu kastē [[User:Pewdiepie12321/Smilšu kaste]] iekopējot sākumlapas vikikodu. Ja izmaiņas paredzētas ievērojamas, tad būs vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. novembris, plkst. 15.19 (EET) == Labojuma pieprasījums (27-02-2021) == Vai Tu zināji... šodien ir kļūda: saite uz Kārsavas staciju ir [[Kārsava (stacija)]], nevis kā pašlaik uz ciemu.-- [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 07.48 (EET) :{{done}}-Izlaboju. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 09.46 (EET) == Labojuma pieprasījums 27-02-2021 == [[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) Sveiki! Kārsavas stacijas ēkas saite vēl joprojām nav izlabota.[[Dalībnieks:Gimnazists123|Gimnazists123]] ([[Dalībnieka diskusija:Gimnazists123|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 10.12 (EET) :Cerams, ka man sanāca izlabot.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.01 (EET) ::Ir OK, tu paspēji ātrāk :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 27. februāris, plkst. 11.03 (EET) == Labojuma pieprasījums (24-07-2021) == Nomainīt ''Aktuāls notikums'' uz jaunu. --[[Dalībnieks:Denis tarasov|Denis tarasov]] ([[Dalībnieka diskusija:Denis tarasov|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 12.33 (EEST) == Labojuma pieprasījums (11-01-2022) == Amēlija Erharte vienatnē veica lidojumu no Honolulu Havajās līdz Oklendai Kalifornijā, bet ne pārlidojumu pāri Klusajam okeānam, kā rakstīts "Šī diena vēsturē". --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.36 (EET) :izmainīju attiecīgā datuma veidnē. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 19.13 (EET) == Bloku izvietojums atkal atkal == kā vērtētu, ja šobrīd aktuālo [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] samainītu vietām ar "Vai tu zināji ka". zem tā "Aktuāls notikums", atstājot tajā šobrīdējo rakstu par karu, līdzīgi, kā iepriekš par pandēmiju. karš, protams, sāp mums visiem, un šausmīgas lietas tur notiek ik dienu, bet viss velk uz to, ka sastings un ievilksies. savukārt "Vai tu zināji" rakstu skatīšanas statistika diezgan nozīmīgi svārstās, atkarībā no tā, vai rubrika ir augšā, vai apakšā. par to pārliecinājos jau iepriekš, kad mainījām ar pandēmijas rakstu. milzu cieņa {{u|Pirags}} un pārējiem, kas diendienā rūpējas par kara rakstu aktualitāti! viedokļi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 11.57 (EEST) :{{ping|Papuass|Edgars2007|Pirags}} jūsu viedoklis? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 06.37 (EEST) ::nav iebildumu [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.35 (EEST) :::tad varbūt pārliksi? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 09.23 (EEST) == Lietotājs nepatiesas ziņas raksta! == Iesaku kādam no jums nobloķēt lietotāju "[[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]]". Viņš raksta pārāk daudz nepatiesas ziņas un sabojā vikipēdijas rakstus. Runa ir par autobusu maršrutiem, kuri it kā pēc viņa domām tiks pārtaisīti par trolejbusiem, bet tādas informācijas nekur nav atrodamas ne RS mājaslapā, ne jauns.lv vai kādos citos ļoti pazīstamos ziņu portālos. Man godīgi sakot nav skaidrs, no kurienes viņš šādu informāciju ir dabūjis, jo nekur tas nav parādīts. Ļoti liels lūgums viņu nobloķēt, citādāk mierā, izskatās, viņš neliksies. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.11 (EEST) :Informācija nāk no Vadima Faļkova posta feisbukā. Protams, feisbuks (atšķirībā no tvitera un tamlīdzīgiem soctīkliem) mums skaitās nepilnvērtīgs avots, bet diezi vai Faļkovs augustā dzīs aprīļa jokus. Viņš atsaucas uz svaigu rakstu bb.lv, bet tas serveris šobrīd ir daunā. :Cits jautājums, ka man vispār nepatīk informācija šeit par vēl nenotikušām lietām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) ::es domāju ka vār būt jau drīz būs ielikta ziņa par izmaiņam rīgas satiksme [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.44 (EEST) :paskatieties šeit https://www.facebook.com/photo/?fbid=10210012354783032&set=a.3578320194261 [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.36 (EEST) :un varat seit ari paskatities https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 [[Dalībnieks:Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[Dalībnieka diskusija:Aleksandrs1234|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.37 (EEST) ::Es neticu tādām mājaslapām. Ja būs kaut kur citur tāda informācija, tad domāsim un skatīsimies, bet šobrīd nav nekā tāda. Tā kā vēlāk redzēsim. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 06.44 (EEST) :::Jebkurā gadījumā to sola tikai no 1. septembra, tā ka pagaidām šāda reālajam stāvoklim vēl neatbilstoša informācija Vikipēdijā rada tikai jucekli - gan pieņemot, ka vispār kāds no malas šos rakstus par trolejbusu maršrutiem skatās. Pašlaik pat labot viņus nav jēgas (tā, par 34. maršrutu vienlaikus uzrakstīts tagadnes formā, ka viņš jau ir, bet divus teikumus tālāk - ka vēl tikai būs. Pieņemu gan, ka tā ir vienkārši valodas nepietiekama zināšana.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 07.26 (EEST) Tieši tā. Tās lietas, kas vēl nav notikušas un jau publicē. Tas man galīgi nepatīk. Ja jau tā būtu tāda lieta, kas tiešām notiktu un notiks, tad tā, bet tad lai nosūta kaut kādu saiti, kur tā ir publicēta. [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.56 (EEST) hprdxxsy7595onb8mnjxc1elsx91scz 0 150868 3673159 3660261 2022-08-20T21:14:19Z Vylks 50297 /* Sasniegumi */ wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Līna Mūze | vārds_orig = | attēls = Lina Muze by Augustas Didzgalvis.jpg | att_izm = 250px | paraksts = Līna Mūze 2013. gadā <!------ Personas dati ------>| dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|4}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Smiltene}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=182}}<ref name="london2012">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.london2012.com/athlete/muze-lina-1089552/|title=2012. gada Olimpisko spēļu profils|publisher=London2012.com|accessdate={{dat|2012|7|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120718081606/http://www.london2012.com/athlete/muze-lina-1089552/|archivedate={{dat|2012|07|18||bez}}}}</ref> | svars = {{mērvienība|kg=75}}<ref name="london2012" /> | iesauka = | izglītība = [[Murjāņu Sporta ģimnāzija]]<ref name="diena1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/vienreiz-jatrapa-13958102|title=Vienreiz jātrāpa!|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|7|19||bez}}}}</ref> <!------ Profesionālā informācija ------>| disc = [[Šķēpa mešana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = [[Zigismunds Sirmais]] | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 3 ({{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 64,87 m ([[2019]]) | PR1_d = [[Šķēpa mešana]] | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Līna Mūze''' (dzimusi {{dat|1992|12|4}} [[Smiltene|Smiltenē]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēte]], startē [[šķēpa mešana]]s sacensībās. Viņa ir Eiropas U-23 čempione šķēpa mešanā un Latvijas rekordiste junioriem (60,31 m). == Karjera == [[Attēls:Lina Muze 2011.jpg|thumb|left|200px|Sacensībās "Rīgas kausi 2011"]] Šķēpa mešanā trenējas kopš 2005. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/245215|title=Sudraba meitene - Līna Mūze|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2012|6|8||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110808075755/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/245215|archivedate={{dat|2011|08|08||bez}}}}</ref> Pašlaik trenējas pie [[Zigismunds Sirmais|Zigismunda Sirmā]].<ref>{{Atsauce|title=Sporta studija. Aizkulises - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/263799/sporta-studija-aizkulises|date=2022-06-08|accessdate=2022-06-20|language=lv}}</ref> Iepriekš trenējusies pie Guntara Marksa, Andreja Vaivada un [[Valentīna Eiduka|Valentīnas Eidukas]]<ref name="treneris">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/londonas-olimpiade/skepmeteja-muze-pedeja-diena-ar-roku-aizkeru-aizejoso-londonas-vilcienu-13958401|title=Šķēpmetēja Mūze: Pēdējā dienā ar roku aizķēru aizejošo Londonas vilcienu|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|7|19||bez}}}}</ref> un [[Kimmo Kinnunens|Kimmo Kinnunena]] (Somija). L. Mūze ir izcīnījusi 6. vietu 2009. gada Pasaules jaunatnes čempionātā ar rezultātu 50,36 m. 2010. gada Pasaules čempionātā junioriem sportiste izcīnīja sudraba medaļu ar jaunu personisko rekordu 56,64 m.<ref>[http://www.diena.lv/lat/sports/vasarassports/vieglatletika/skepmeteja-linda-muze-pasaules-vicecempione Šķēpmetēja Līna Mūze ar jaunu rekordu kļūst par pasaules vicečempioni], diena.lv</ref><ref>[http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/atlethics/skepmeteja-muze-izcina-sudraba-medalu-pasaules-junioru-cempionata.d?id=33142305 Šķēpmetēja Mūze izcīna sudraba medaļu pasaules junioru čempionātā], delfi.lv</ref> Tāpat 2010. gadā kļuva par Latvijas junioru čempioni ar rezultātu 55,28 m. 2011. gada 20. maijā Rīgas atklātajās meistarsacīkstēs jauniešiem L. Mūze uzstādīja Latvijas rekordu šķēpa mešanā junioriem — 58,86 metri.<ref>[http://sportacentrs.com/vieglatletika/21052011-muzei_latvijas_junioru_rekords_skepmesana Mūzei Latvijas junioru rekords šķēpmešanā], sportacentrs.com</ref> 2011. gada jūlijā izcīnīja sudraba medaļu Eiropas U-20 čempionātā ar rezultātu 55,83 m.<ref>[http://sportacentrs.com/vieglatletika/24072011-muzei_eiropas_u_20_cempionata_sudrabs Mūzei Eiropas U-20 čempionāta sudrabs]</ref><ref>[http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/atlethics/skepmeteja-muze-izcina-sudraba-medalu-eiropas-junioru-cempionata.d?id=39751745 Šķēpmetēja Mūze izcīna sudraba medaļu Eiropas junioru čempionātā]</ref> [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012. gada Eiropas čempionātā]] viņa izcīnīja 10. vietu ar rezultātu 55,60 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/29062012-ozolinai_kovalai_sesta_vieta_eiropa_palam|title=Ozoliņai - Kovalai sestā vieta Eiropā, Palameika astotā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|6|30||bez}}}}</ref> 2012. gada jūlijā izpildīja {{oss|V=2012|L=Ģ}} A normatīvu, sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 61,04 metri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/08072012-muzei_a_normativs_uz_londonu_brauks_tris_|title=Mūzei A normatīvs, uz Londonu brauks trīs šķēpmetējas|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|7|8||bez}}}}</ref> {{oss|V=2012|L=L}} viņa kvalifikācijā ar 59,91 m tālu metienu ierindojās 13. vietā, tādējādi nekvalificējoties finālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/londona_2012/07082012-palameikai_un_muzei_labas_ceribas_uz_fina|title=Palameika finālā, Mūze paliek pirmā aiz robežas|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|8||bez}}}}</ref> 2013. gadā kļuva par Eiropas U-23 čempioni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/sports/vieglatletika/471341-skepmeteja_muze_kluvusi_par_eiropas_u23_cempioni|title=Šķēpmetēja Mūze kļuvusi par Eiropas U-23 čempioni|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2014|1|14||bez}}}}</ref> [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013. gada Pasaules čempionātā]] [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], izcīnīja 14. vietu. 2016. gada 10. jūnijā Valsts prezidenta balvas izcīņā [[Valmiera|Valmierā]] L. Mūze ieņēma otro vietu aiz [[Madara Palameika|Madaras Palameikas]] ar jaunu personisko rekordu 62,09 m, kas bija arī izpildīts [[Riodežaneiro Olimpiskās spēles|Riodežaneiro Olimpisko spēļu]] kvalifikācijas normatīvs.<ref>[http://prezidentabalva.lv/13062016-prezidenta_balva_palameika_labo_rekordu_m Prezidenta balvā Palameika labo rekordu, Mūze izpilda normatīvu — fakti un skaitļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160616092435/http://prezidentabalva.lv/13062016-prezidenta_balva_palameika_labo_rekordu_m |date={{dat|2016|06|16||bez}} }} prezidentabalva.lv</ref> [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] [[Amsterdama|Amsterdamā]] kvalifikācijas sacensībās viņa guva smagu traumu, kas sportistei liedza iespēju piedalīties Olimpiskajās spēlēs. 2018. gada 28. jūlijā L. Mūze ar jaunu personīgo rekordu 63,18 metri [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadionā]] Rīgā kļuva par Latvijas čempioni, vienlaikus nodrošinot Eiropas čempionāta normatīva izpildi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/muze-ar-jaunu-personigo-rekordu-klust-par-latvijas-cempioni-skepmesana.a286892/ Mūze ar jaunu personīgo rekordu kļūst par Latvijas čempioni šķēpmešanā] LSM</ref> 2019. gada 18. maijā [[IAAF Dimanta līga|Dimanta līgas]] posmā Šanhajā viņa divreiz laboja savu perosnisko rekordu (vispirms 63,89 m 4. metienā, tad vēlreiz 5. metienā 64,87 m) un izcīnīja otro vietu, tādējādi arī kvalificējoties [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajām spēlēm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/18052019-muze_ar_jaunu_personigo_rekordu_dimanta_l|title=Mūze ar jaunu personīgo rekordu Dimanta līgā izcīna otro vietu|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-05-20|date=2019-05-18|language=lv}}</ref> [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] L. Mūze neiekļuva finālā, sasniedzot 27. vietu kopvērtējumā (55,66 m). Tāpat finālsacensībās neizdevās iekļūt [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], kur ar rezultātu 57,33 m L. Mūze palika 26. vietā, atpaliekot no abām pārējām Latvijas izlases šķēpmetējām. 2022. gada jūnijā L. Mūze izcīnīja otro vietu [[Dimanta līga]]s sacensībās [[Parīze|Parīzē]], šķēpu aizmetot 62,56 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/muze-sasniedz-otro-vietu-skepa-mesana-dimanta-ligas-posma-parize.a462127/|title=Mūze sasniedz otro vietu šķēpa mešanā Dimanta līgas posmā Parīzē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-20|language=lv}}</ref> [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] ar rezultātu 61,26 m izcīnīja sesto vietu, kas bija labākais rezultāts starp Eiropas šķēpmetējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/23072022-skepmeteja_muze_ieklust_pasaules_cempiona|title=Šķēpmetēja Mūze iekļūst pasaules čempionāta labāko sešiniekā|website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2022|7|23||bez}}}}</ref> == Privātā dzīve == L. Mūze jau daudzus gadus ir pāris ar citu latviešu šķēpmetēju [[Zigismunds Sirmais|Zigismundu Sirmo]].<ref>[https://jauns.lv/raksts/sports/20500-skepmeteja-muze-smago-traumu-arstes-latvija-ar-milota-puisa-sirma-atbalstu Šķēpmetēja Mūze smago traumu ārstēs Latvijā ar mīļotā puiša Sirmā atbalstu] jauns.lv</ref> == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta |- | [[Šķēpa mešana]] ||align="center"| 64,87 m ||{{dat|2019|5|18|N|bez}}||{{vieta|Ķīna|Šanhaja}} |} == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes|Date=yes}} |- !colspan="10"|Pārstāvētā valsts: {{LAT}} |- |2009 |Pasaules jaunatnes čempionāts |{{vieta|Itālija|Bresanona}} |{{dat|2009|7|11|N|bez}} |6. vieta |50,36 m |- |2010 |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|Kanāda|Monktona}} |{{dat|2010|7|21|N|bez}} |{{medal-bg|sudrabs}}|'''2. vieta''' |56,64 m |- |rowspan="2"|2012 |[[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Somija|Helsinki}} |{{dat|2012|6|29|N|bez}} |10. vieta |55,60 m |- |[[2012. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |{{dat|2012|8|7|N|bez}} |13. vieta |59,91 m |- |rowspan="2"|2013 |Eiropas U-23 čempionāts |{{Vieta|Somija|Tampere}} |{{dat|2013|7|14|N|bez}} |{{medal-bg|gold}}|'''1. vieta''' |58,61 m |- |[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Krievija|Maskava}} |{{dat|2013|8|16|N|bez}} |14. vieta |60,29 m |- |2014 |[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Šveice|Cīrihe}} |{{dat|2014|8|12|N|bez}} |19. vieta |53,42 m |- |2015 |Universiāde |{{vieta|Dienvidkoreja|Kvandžu}} |{{dat|2015|7|12|N|bez}} |bgcolor=silver|'''2. vieta''' |60,26 m |- |2016 |[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Nīderlande|Amsterdama}} |{{dat|2016|7|7|N|bez}} | – |{{piezīme|NM|bez rezultāta}} |- |2018 |[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |{{dat|2018|8|9|N|bez}} |19. vieta |53,95 m |- |2019 |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |{{dat|2019|9|30|N|bez}} |27. vieta |55,66 m |- |2021 |[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |{{dat|2021|8|3|N|bez}} |26. vieta |57,33 m |- |rowspan=2|2022 |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |{{dat|2022|7|22|N|bez}} |6. vieta |61,26 m |- |[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Minhene}} |{{dat|2022|8|20|N|bez}} |7. vieta |58,11 m |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110506040920/http://w.lat-athletics.lv/index.php?pid=0329478 LVS profils] * [https://web.archive.org/web/20131110124454/http://lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=112 LOV profils] {{Latvija 2020 VOS}} {{Latvija 2016 VOS}} {{Latvija 2012 VOS}} {{DEFAULTSORT:Mūze, Līna}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Smiltenē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Šķēpa metēji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] aii2lg97tb6tdw19ypb4pnag8kckzj9 3673160 3673159 2022-08-20T21:16:10Z Vylks 50297 /* Karjera */ wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Līna Mūze | vārds_orig = | attēls = Lina Muze by Augustas Didzgalvis.jpg | att_izm = 250px | paraksts = Līna Mūze 2013. gadā <!------ Personas dati ------>| dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|4}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Smiltene}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=182}}<ref name="london2012">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.london2012.com/athlete/muze-lina-1089552/|title=2012. gada Olimpisko spēļu profils|publisher=London2012.com|accessdate={{dat|2012|7|19||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120718081606/http://www.london2012.com/athlete/muze-lina-1089552/|archivedate={{dat|2012|07|18||bez}}}}</ref> | svars = {{mērvienība|kg=75}}<ref name="london2012" /> | iesauka = | izglītība = [[Murjāņu Sporta ģimnāzija]]<ref name="diena1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/vienreiz-jatrapa-13958102|title=Vienreiz jātrāpa!|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|7|19||bez}}}}</ref> <!------ Profesionālā informācija ------>| disc = [[Šķēpa mešana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = [[Zigismunds Sirmais]] | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 3 ({{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 64,87 m ([[2019]]) | PR1_d = [[Šķēpa mešana]] | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Līna Mūze''' (dzimusi {{dat|1992|12|4}} [[Smiltene|Smiltenē]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēte]], startē [[šķēpa mešana]]s sacensībās. Viņa ir Eiropas U-23 čempione šķēpa mešanā un Latvijas rekordiste junioriem (60,31 m). == Karjera == [[Attēls:Lina Muze 2011.jpg|thumb|left|200px|Sacensībās "Rīgas kausi 2011"]] Šķēpa mešanā trenējas kopš 2005. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/245215|title=Sudraba meitene - Līna Mūze|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2012|6|8||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110808075755/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/245215|archivedate={{dat|2011|08|08||bez}}}}</ref> Pašlaik trenējas pie [[Zigismunds Sirmais|Zigismunda Sirmā]].<ref>{{Atsauce|title=Sporta studija. Aizkulises - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/263799/sporta-studija-aizkulises|date=2022-06-08|accessdate=2022-06-20|language=lv}}</ref> Iepriekš trenējusies pie Guntara Marksa, Andreja Vaivada un [[Valentīna Eiduka|Valentīnas Eidukas]]<ref name="treneris">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/londonas-olimpiade/skepmeteja-muze-pedeja-diena-ar-roku-aizkeru-aizejoso-londonas-vilcienu-13958401|title=Šķēpmetēja Mūze: Pēdējā dienā ar roku aizķēru aizejošo Londonas vilcienu|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|7|19||bez}}}}</ref> un [[Kimmo Kinnunens|Kimmo Kinnunena]] (Somija). L. Mūze ir izcīnījusi 6. vietu 2009. gada Pasaules jaunatnes čempionātā ar rezultātu 50,36 m. 2010. gada Pasaules čempionātā junioriem sportiste izcīnīja sudraba medaļu ar jaunu personisko rekordu 56,64 m.<ref>[http://www.diena.lv/lat/sports/vasarassports/vieglatletika/skepmeteja-linda-muze-pasaules-vicecempione Šķēpmetēja Līna Mūze ar jaunu rekordu kļūst par pasaules vicečempioni], diena.lv</ref><ref>[http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/atlethics/skepmeteja-muze-izcina-sudraba-medalu-pasaules-junioru-cempionata.d?id=33142305 Šķēpmetēja Mūze izcīna sudraba medaļu pasaules junioru čempionātā], delfi.lv</ref> Tāpat 2010. gadā kļuva par Latvijas junioru čempioni ar rezultātu 55,28 m. 2011. gada 20. maijā Rīgas atklātajās meistarsacīkstēs jauniešiem L. Mūze uzstādīja Latvijas rekordu šķēpa mešanā junioriem — 58,86 metri.<ref>[http://sportacentrs.com/vieglatletika/21052011-muzei_latvijas_junioru_rekords_skepmesana Mūzei Latvijas junioru rekords šķēpmešanā], sportacentrs.com</ref> 2011. gada jūlijā izcīnīja sudraba medaļu Eiropas U-20 čempionātā ar rezultātu 55,83 m.<ref>[http://sportacentrs.com/vieglatletika/24072011-muzei_eiropas_u_20_cempionata_sudrabs Mūzei Eiropas U-20 čempionāta sudrabs]</ref><ref>[http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/atlethics/skepmeteja-muze-izcina-sudraba-medalu-eiropas-junioru-cempionata.d?id=39751745 Šķēpmetēja Mūze izcīna sudraba medaļu Eiropas junioru čempionātā]</ref> [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012. gada Eiropas čempionātā]] viņa izcīnīja 10. vietu ar rezultātu 55,60 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/29062012-ozolinai_kovalai_sesta_vieta_eiropa_palam|title=Ozoliņai - Kovalai sestā vieta Eiropā, Palameika astotā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|6|30||bez}}}}</ref> 2012. gada jūlijā izpildīja {{oss|V=2012|L=Ģ}} A normatīvu, sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 61,04 metri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/08072012-muzei_a_normativs_uz_londonu_brauks_tris_|title=Mūzei A normatīvs, uz Londonu brauks trīs šķēpmetējas|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|7|8||bez}}}}</ref> {{oss|V=2012|L=L}} viņa kvalifikācijā ar 59,91 m tālu metienu ierindojās 13. vietā, tādējādi nekvalificējoties finālam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/londona_2012/07082012-palameikai_un_muzei_labas_ceribas_uz_fina|title=Palameika finālā, Mūze paliek pirmā aiz robežas|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|8||bez}}}}</ref> 2013. gadā kļuva par Eiropas U-23 čempioni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/sports/vieglatletika/471341-skepmeteja_muze_kluvusi_par_eiropas_u23_cempioni|title=Šķēpmetēja Mūze kļuvusi par Eiropas U-23 čempioni|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2014|1|14||bez}}}}</ref> [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2013. gada Pasaules čempionātā]] [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]], izcīnīja 14. vietu. 2016. gada 10. jūnijā Valsts prezidenta balvas izcīņā [[Valmiera|Valmierā]] L. Mūze ieņēma otro vietu aiz [[Madara Palameika|Madaras Palameikas]] ar jaunu personisko rekordu 62,09 m, kas bija arī izpildīts [[Riodežaneiro Olimpiskās spēles|Riodežaneiro Olimpisko spēļu]] kvalifikācijas normatīvs.<ref>[http://prezidentabalva.lv/13062016-prezidenta_balva_palameika_labo_rekordu_m Prezidenta balvā Palameika labo rekordu, Mūze izpilda normatīvu — fakti un skaitļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160616092435/http://prezidentabalva.lv/13062016-prezidenta_balva_palameika_labo_rekordu_m |date={{dat|2016|06|16||bez}} }} prezidentabalva.lv</ref> [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] [[Amsterdama|Amsterdamā]] kvalifikācijas sacensībās viņa guva smagu traumu, kas sportistei liedza iespēju piedalīties Olimpiskajās spēlēs. 2018. gada 28. jūlijā L. Mūze ar jaunu personīgo rekordu 63,18 metri [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadionā]] Rīgā kļuva par Latvijas čempioni, vienlaikus nodrošinot Eiropas čempionāta normatīva izpildi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/muze-ar-jaunu-personigo-rekordu-klust-par-latvijas-cempioni-skepmesana.a286892/ Mūze ar jaunu personīgo rekordu kļūst par Latvijas čempioni šķēpmešanā] LSM</ref> 2019. gada 18. maijā [[IAAF Dimanta līga|Dimanta līgas]] posmā Šanhajā viņa divreiz laboja savu perosnisko rekordu (vispirms 63,89 m 4. metienā, tad vēlreiz 5. metienā 64,87 m) un izcīnīja otro vietu, tādējādi arī kvalificējoties [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajām spēlēm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/18052019-muze_ar_jaunu_personigo_rekordu_dimanta_l|title=Mūze ar jaunu personīgo rekordu Dimanta līgā izcīna otro vietu|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-05-20|date=2019-05-18|language=lv}}</ref> [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] L. Mūze neiekļuva finālā, sasniedzot 27. vietu kopvērtējumā (55,66 m). Tāpat finālsacensībās neizdevās iekļūt [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], kur ar rezultātu 57,33 m L. Mūze palika 26. vietā, atpaliekot no abām pārējām Latvijas izlases šķēpmetējām. 2022. gada jūnijā L. Mūze izcīnīja otro vietu [[Dimanta līga]]s sacensībās [[Parīze|Parīzē]], šķēpu aizmetot 62,56 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/muze-sasniedz-otro-vietu-skepa-mesana-dimanta-ligas-posma-parize.a462127/|title=Mūze sasniedz otro vietu šķēpa mešanā Dimanta līgas posmā Parīzē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-20|language=lv}}</ref> [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] ar rezultātu 61,26 m izcīnīja sesto vietu, kas bija labākais rezultāts starp Eiropas šķēpmetējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/23072022-skepmeteja_muze_ieklust_pasaules_cempiona|title=Šķēpmetēja Mūze iekļūst pasaules čempionāta labāko sešiniekā|website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2022|7|23||bez}}}}</ref> Tajā pašā gadā [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] Minhenē ieņēma 7. vietu. == Privātā dzīve == L. Mūze jau daudzus gadus ir pāris ar citu latviešu šķēpmetēju [[Zigismunds Sirmais|Zigismundu Sirmo]].<ref>[https://jauns.lv/raksts/sports/20500-skepmeteja-muze-smago-traumu-arstes-latvija-ar-milota-puisa-sirma-atbalstu Šķēpmetēja Mūze smago traumu ārstēs Latvijā ar mīļotā puiša Sirmā atbalstu] jauns.lv</ref> == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="width: 50%; font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta |- | [[Šķēpa mešana]] ||align="center"| 64,87 m ||{{dat|2019|5|18|N|bez}}||{{vieta|Ķīna|Šanhaja}} |} == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes|Date=yes}} |- !colspan="10"|Pārstāvētā valsts: {{LAT}} |- |2009 |Pasaules jaunatnes čempionāts |{{vieta|Itālija|Bresanona}} |{{dat|2009|7|11|N|bez}} |6. vieta |50,36 m |- |2010 |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|Kanāda|Monktona}} |{{dat|2010|7|21|N|bez}} |{{medal-bg|sudrabs}}|'''2. vieta''' |56,64 m |- |rowspan="2"|2012 |[[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Somija|Helsinki}} |{{dat|2012|6|29|N|bez}} |10. vieta |55,60 m |- |[[2012. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |{{dat|2012|8|7|N|bez}} |13. vieta |59,91 m |- |rowspan="2"|2013 |Eiropas U-23 čempionāts |{{Vieta|Somija|Tampere}} |{{dat|2013|7|14|N|bez}} |{{medal-bg|gold}}|'''1. vieta''' |58,61 m |- |[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Krievija|Maskava}} |{{dat|2013|8|16|N|bez}} |14. vieta |60,29 m |- |2014 |[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Šveice|Cīrihe}} |{{dat|2014|8|12|N|bez}} |19. vieta |53,42 m |- |2015 |Universiāde |{{vieta|Dienvidkoreja|Kvandžu}} |{{dat|2015|7|12|N|bez}} |bgcolor=silver|'''2. vieta''' |60,26 m |- |2016 |[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Nīderlande|Amsterdama}} |{{dat|2016|7|7|N|bez}} | – |{{piezīme|NM|bez rezultāta}} |- |2018 |[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |{{dat|2018|8|9|N|bez}} |19. vieta |53,95 m |- |2019 |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |{{dat|2019|9|30|N|bez}} |27. vieta |55,66 m |- |2021 |[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |{{dat|2021|8|3|N|bez}} |26. vieta |57,33 m |- |rowspan=2|2022 |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |{{dat|2022|7|22|N|bez}} |6. vieta |61,26 m |- |[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Minhene}} |{{dat|2022|8|20|N|bez}} |7. vieta |58,11 m |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110506040920/http://w.lat-athletics.lv/index.php?pid=0329478 LVS profils] * [https://web.archive.org/web/20131110124454/http://lov.lv/lv/sportisti/sportists?id=112 LOV profils] {{Latvija 2020 VOS}} {{Latvija 2016 VOS}} {{Latvija 2012 VOS}} {{DEFAULTSORT:Mūze, Līna}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Smiltenē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Šķēpa metēji]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] hyrcekfp6lsv2o5kz650hvo68eajpg6 0 157913 3673178 3554348 2022-08-20T22:09:05Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20220820)) #IABot (v2.0.9) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vaišvilks | vārds_orģ = Vaišvilkas/Vaišelga/Войселк Мендогович | attēls = Laurisa evangelijs.jpeg | amats = [[Lietuvas dižkunigaitis]] | term_sākums = [[1264]]. gads | term_beigas = [[1267]]. gads | priekštecis = [[Tranaitis]] | pēctecis = [[Švarns]] | dzim_dati = ap 1223. | dzim_vieta = | mir_dati = ap [[1269]]. gads | mir_vieta = [[Volodimira (pilsēta)|Volodimira]] | tautība = | partija = | tēvs = [[Mindaugs]] | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = [[pareizticība]] | paraksts = | piezīmes = }} [[Attēls:Orda Veiselga monastery.jpg|thumb|250px|Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19.gs.).]] [[Attēls:WladimirWolynsk Uspenski Cathedral.jpeg|thumb|250px| Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volodimira, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks.]] '''Vaišvilks''' vai ''' Vaišelga''' ({{val|lt|Vaišelga/Vaišvilkas}}, [[Baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu]]: ''Вышелег'', {{val|be|Войшалк}}, {{val|pl| Wojsiełk}}, {{val|la|Woysalk, Woyslaus}}; ap 1223—1267) bija [[Mindauga dzimta|Mindauga dēls]], [[Navahrudaka|Novogrudokas]] kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks '''Laurišs''' (Лаўрыш). Pēc tēva nogalināšanas iesaistījās cīņās par varu un kļuva par [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaiti]] (1264—1267), valdīja kopā ar savu māsasvīru [[Švarns|Švarnu]]. Šajā laikā Lietuva nonāca [[Galīcijas-Volīnijas kņazi|Galīcijas-Volīnijas kņazu]] atkarībā, kas sevi uzskatīja par [[Kijevas lielkņazi|Kijevas lielkņazu]] varas mantiniekiem un visas [[Krievzemes karaļi]]em. Vaišvilka valdīšanas laikā Lietuvā dominēja [[pareizticība]] un tika pārtraukts atbalstīt 1259.—1274. gada prūšu, kuršu un [[Zemgaļu sacelšanās (1259)|zemgaļu]] sacelšanos pret [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]]. == Tituls == Vaišvilka tituls hronikās nav pieminēts. "Krakovas kapitula annālēs" viņš nodēvēts par "Vaišvilku, tā paša karaļa Mindauga dēlu" (''Woysalk filium ipsius Mendog regis'') vēl 1264. gadā, kad kopā ar kādu Teofilu nogalināja Lietuvas dižkunigaiti [[Tranaitis|Tranaiti]] (''Stroynat potens princeps Lituanorum, qui occiderat Mendog, occiditur per Theophilum et per Woysalk filium ipsius regis'').<ref>[http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000860_00639.html?sortIndex=010:050:0019:010:00:00 Annales Capituli Cracoviensis 1264, MGH SS XIX, p. 600.]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vārda cilme == Personvārda cilme ir neskaidra. Senajos manuskriptos sastopamas daudzas šī vārda formas (''Woysalk, Woyslaus'', ''Воишелкъ'', ''Воишевoлкъ'', ''Вышелк'', ''Вышелег'', ''Вошелег'', ''Войселк'', ''Волштыник'', ''Волстыник'', u.c.), pašlaik divas populārākās oriģinālā lietuviešu vārda rekonstrukcijas ir '''Vaišvilks''' un '''Vaišelga'''. Lietuviešu cilmes personvārdi ar sakni ''vaiš-'' tiek lietoti arī mūsdienās, piemēram, ''Vaišginas, Vaišmantas, Vaišnoras, Vaišvilas, Vaištautas, Vaišvilkas, Vaišviltas, Vaišvydas'', kam visiem pirmās daļas pamatā ir vārda sakne '''vaiš-''' (''vaišės'' — "viesības, cienasts"). Vārda ''Vaišvilkas'' cilmi pirmais mēģinājis skaidrot valodnieks [[Kazimirs Būga]], pēc kura domām tas ir saliktenis ar saknēm '''vaiš-''' un ''-vilkas'' ("vilks") , tāpat kā ģermāņu valodās ir radušies personvārdi [[Beovulfs]], [[Ādolfs (personvārds)|Ādolfs]] u.c. Tomēr citi autori uzskata, ka personvārdi ar sakni „vilks” nav sastopami lietuviešu valodā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vladas2.braziunas.net/kritika/Istorinis_veikejas_eilerastyje.html |title=Skirmantas Valentas. ISTORINIS VEIKĖJAS EILĖRAŠTYJE: Воишелкъ, Воишевoлкъ. Literatūra, 2002. |access-date={{dat|2011|07|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110723032736/http://vladas2.braziunas.net/kritika/Istorinis_veikejas_eilerastyje.html |archivedate={{dat|2011|07|23||bez}} }}</ref> tādēļ ierosināja interpretēt šī personvārda otro daļu kā ''-alg'' un ''-elg'' ("alga") = ''Vaišalga''/''Vaišelga''.<ref>[http://viduramziu.istorija.net/ru/names.htm Viduslaiku Lietuvas vārdi]</ref> Savukārt pēc valodnieka [[Zigms Zinkevičs|Zigma Zinkeviča]] uzskata sākotnējais lietuviešu vārds ir bijis ''Vaišvilas''.<ref>Zigmas Zinkevičius. Senosios Lietuvos valstybės vardynas. Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas, Vilnius, 2007, 48 lpp.</ref> Pēc cita uzskata slāvu valodās satopamie daudzie Lietuvas dižkunigaiša vārdi vienkārši ir pamazināmās formas no kāda izzuduša lietuviešu personvārda '''vaiš-''' + ''' -ok''' ("Vaišuks").<ref>[http://www.vardai.org/vardo-reiksme/vaisvilkas/ www.vardai.org]</ref> == Dzīvesgājums == Vaišvilks ir dzimis ap 1223. gadu [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas kunigaiša]] [[Mindaugs|Mindauga]] un viņa pirmās sievas ģimenē. Tas noticis neilgi pēc tam, kad Mindaugs pirmo reizi pieminēts 1219.gada miera līgumā ar Volīnijas kņaziem Danielu un Vasiļko Romanovičiem. Pēc netiešām liecībām apmēram 1245.gadā, kad Mindaugs paļāvis [[Navahrudaka|Novogrudoku]], viņš ticis iecelts par Melnkrievijas vietvaldi un piekritis kristīties pareizticībā. Zināms, ka 1253.gadā Novogrudokas iedzīvotāji ir bijuši neapmierināti sakarā ar Mindauga pāriešanu katoļticībā. Domājams, ka šajā laikā viņš sācis valdīt patstāvīgi, jo 1254.gadā, noslēdzot miera līgumu ar [[Galīcijas-Volīnijas kņazi|Galīcijas-Volīnijas kņazu]] un Krievzemes karali Danielu Romanoviču, Vaišvilks tika dēvēts par Novogrudokas kņazu. Pēc līguma noslēgšanas karalis Daniels apprecināja savu dēlu [[Švarns|Švarnu]] ar karaļa Mindauga meitu (Ramūni?).<ref>Artūras Dubonis. "Belated Praise for King Mindaugas of Lithuania". Mindaugo knyga: istorijos šaltiniai apie Lietuvos karalių. Transl. by Darius Baronas. Vilnius: Lithuanian Institute of History. 2005, pp. 17—22.</ref> Vaišvilks atteicās no valdīšanas un devās uz Polones pareizticīgo mūku klosteri (tagadējā [[Hmeļņickas apgabals|Hmeļņickas apgabalā]] Rietumukrainā), kur tika iesvētīts mūku kārtā ar vārdu Laurišs (Laurentijs). Viņa vietā par Novogrudokas kņazu iecēla karaļa Daniēla dēlu Romānu.<ref>[http://litopys.org.ua/ipatlet/ipat31.htm ПОЛНОЕ СОБРАНІЕ РУССКИХЪ ЛЂТОПИСЕЙ Изданное по Высочайшему повелЂнію Императорскою Археографическою Коммиссіею. Томъ второй ИПАТЬЕВСКАЯ ЛЂТОПИСЬ. Изданіе второе. С.-ПЕТЕРБУРГЪ. Типографія М. А. Александрова (Надеждинская, 43). 1908]</ref> 1256./1257.gadā Vaišvilks devās svētceļojumā uz Atona kalnu [[Austrumromas impērija|Bizantijā]], bet bija spiests atgriezties, nesasniedzot to. Pēc atgriešanās no svētceļojuma viņš kopā ar 10—12 mūkiem nodibināja jaunu klosteri netālu no Novogrudokas [[Nemuna]]s upes augštecē, kas vēlāk nodēvēts par Lauriša klosteri (''Лаўрышаўскі кляштар'').<ref>{{Grāmatas atsauce | title=Lithuania Ascending: A Pagan Empire Within East-Central Europe, 1295-1345 | url=https://archive.org/details/lithuaniaascendi0000rowe | first=S. C. | last=Rowell | year=1994 | publisher=Cambridge University Press | series=Cambridge Studies in Medieval Life and Thought: Fourth Series| isbn=9780521450119 | page=[https://archive.org/details/lithuaniaascendi0000rowe/page/149 149]}}</ref> Kad 1258./1259. gadā hani Burundajs un Nogajhans ieņēma Galīciju un Volīniju, karalis Daniels pakļāvās [[Zelta Orda]]s virsvarai un kopā ar mongoļiem iebruka Lietuvā. Vaišvilks kopā ar savu brālēna [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] [[Tautvils|Tautvila]] karavīriem atkaroja Novogrudoku un nogalināja pret lietuviešiem nostājušos kņazu Romānu Daņiloviču, pats atkal kļūdams par Novogrudokas kņazu. Pēc viņa tēva Mindauga un brālēna Tautvila nogalināšanas 1263. gadā Vaišvilks aizbēga pie sava sabiedrotā [[Turovas-Pinskas kņazi|Pinskas kņaza]], un ar karaspēku atgriezās Novogrudokā. Pēc viņa aicinājuma Lietuvā ieradās Galīcijas kņazs Švarns un Volīnijas kņazs Vasiļko, lai cīnītos pret nogalinātā karaļa Mindauga pretiniekiem. Viņi iebruka [[Deltuva (zeme)|Deltuvas]] un [[Nalsene]]s zemēs, sakāva [[Tranaitis|Tranaiša]] karaspēku, nogalināja viņu un piespieda Nalsenes kunigaiti [[Daumants|Daumantu]] bēgt uz [[Pleskava|Pleskavu]]. Pēdējais pretinieks Nalsenes kunigaitis [[Sukse]] kļuva par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] vasali un bija spiests uzturēties tagadējās [[Latgale]]s teritorijā, kur ap 1273. gadu krita [[Kauja pie Dubnas (ap 1273)|kaujā pie Dubnas]]. Pēc "Lietuvas un Žemaitijas lielkņazistes hronikas" ziņām 1264. gadā [[Kernave]]s pilī Vaišvilks kungu un bajāru klātbūtnē tika pasludināts par Lietuvas, [[Žemaitijas valdnieki|Žemaitijas]], Novogrudokas, [[Polockas kņazi|Polockas]] un [[Kurzemes valdnieku uzskaitījums|Kurzemes valdnieku]] (''Вялікага Княства Літоўскага, Жамойцкага, Наваградскага, Полацкага і Курляндскага'')<ref>[http://www.bsu.by/Cache/pdf/362553.pdf "Аповесць пра Войшалка" — 199 lpp.]{{Novecojusi saite}} (baltkrievu valoda tulkots fragments no 16. gs. rakstītās “Хронікі Вялікага Княства Літоўскага і Жамойцкага” ([http://rutracker.org/forum/viewtopic.php?t=717564 Полное Собрание Русских Летописей. М., 1975. Т. 32. С. 27 — 30] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130528140135/http://rutracker.org/forum/viewtopic.php?t=717564 |date={{dat|2013|05|28||bez}} }}).)</ref> Pēc tam, kad Vaišvilks tika iecelts par dižkunigaiti, viņš noslēdza pret baltu pagāniem (žemaišiem, prūšiem, kuršiem, zemgaļiem) vērstu miera līgumu ar [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] un tā atzaru [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]], kas beidzot ļāva apspiest [[Kuršu sacelšanās (1260)|1260. gada kuršu sacelšanos]]. Livonijas ordenis rīkoja karagājienus arī pret zemgaļiem, bet tika sakauts [[Karagājiens uz Zemgali (1265)|1265. gada kaujā pie Jelgavas]]. 1266.—1267. gadā Vaišvilks devās karagājienā pret [[Pleskavas kņazi|Pleskavas kņazu]] [[Daumants|Daumantu]]. Šajā laikā Lietuva nokļuva Galīcijas-Volīnijas atkarībā un Vaišvilks Volīnijas kņazu Vasiļko 1266. gadā nosaucis par "tēvu un kungu" (feodālo senioru). Jau 1266. gada vasarā Švarns kopā Vasiļko atgriezās Volīnijā, kur bija iebrucis [[Mazovijas kņazi|Mazovijas kņazs]] Boļeslavs.<ref>Piotr Bunar; Stanisław A. Sroka. Słownik wojen, bitew i potyczek w średniowiecznej Polsce. Cracow: Universitas, 2004.</ref> 1267. gadā Vaišvilks atteicās no valdīšanas un atgriezās pareizticīgo mūku klosterī pie Novogrudokas, atstājot savā vietā par Lietuvas valdnieku Švarnu.<ref>Paweł Jasienica. Myśli o dawnej Polsce. Warsaw: Czytelnik. 1990; pp. 187.</ref> Arī Švarna vecākais brālis Ļevs Daņilovičs pretendēja kļūt ar Lietuvas valdnieku un mēģināja piespiest klosterī dzīvojošo Vaišvilku atzīt viņu par savu pēcteci. Viņš uzaicināja Vaišvilku uz pārrunām Volodimirā. Tā kā Vaišvilks liedzās tam piekrist, tad viņš tika nogalināts.<ref>Александр Широкорад "Русь и Литва" // Галицкое Королевство. — Москва: "Вече", 2004. — С. 50, 52, 56-60, 83, 370.</ref><ref>[http://izbornyk.org.ua/psrl3235/lytov02.htm Хроника литовская и жмойтская // Полное собрание русских летописей. — М.: Наука, 1975. — Т. 32. — С. 16—127.]</ref> un apglabāts Volodimiras Debesbraukšanas katedrālē (''Успенский собор''). Par Lietuvas dižkunigaiti kļuva Galīcijas-Volīnijas kņazs [[Švarns]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{Mindauga dzimtas valdnieki}} {{s-amati}} {{amatu secība|pirms = [[Izjaslavs Bračislavičs]]|virsraksts = [[Grodņas kņazs]] (Novogrudokā)|periods = [[1239]]—[[1254]] <br />un [[1258]]—[[1267]]|pēc = [[Romāns Daņilovičs]] (no [[1254]])<br />[[Švarns]] (no [[1267]])}} {{Amatu secība | pirms = [[Tranaitis]] | virsraksts = [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaitis]] | periods = [[1264]]—[[1267]] | pēc = [[Švarns]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas dižkunigaiši]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:Nogalinātie monarhi]] 3ra0zvhyv9k0we5ootodc2ggpvwls97 0 161964 3673000 3633255 2022-08-20T13:58:28Z Pirags 3757 /* Neatkarības deklarāciju pieņemšanas hronoloģija */ pap wikitext text/x-wiki [[Attēls:RIAN archive 848095 Signing the Agreement to eliminate the USSR and establish the Commonwealth of Independent States.jpg|thumb|300px|[[Belovežas vienošanās]] parakstīšana 1991. gada 8. decembrī.]] '''PSRS sabrukums''' bija pakāpeniska [[Padomju Savienība]]s likvidēšanās, kas sākās 1990. gada 11. martā, kad [[Lietuvas PSR]] Augstākā Padome pieņēma Lietuvas valsts atjaunošanas aktu un paātrinājās pēc 1991. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] izgāšanās. 1991. gada 6. septembrī PSRS atzina [[Baltijas valstu okupācija|1940. gadā okupēto Baltijas valstu]] pilnīgu neatkarību. 1991. gada 26. decembrī [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] augstākā palāta — 1991. gada 5. septembrī izveidotā Republiku Padome pieņēma deklarāciju par PSRS pastāvēšanas pārtraukšanu (''декларация № 142-Н о прекращении существования СССР''). ==Gorbačova reformas== [[Attēls:RIAN archive 770913 The final speech of the General Secretary of the CPSU Central Committee M. Gorbachev.jpg|thumb|right|Gorbačovs, 1986]] [[Attēls:Boris Yeltsin 21 February 1989-1.jpg|thumb|right|Boriss Jeļcins, 1989]] Pēc nākšanas pie varas [[Mihails Gorbačovs]] pakāpeniski nomainīja vairākus PSRS republiku komunistisko partiju pirmos sekretārus, vecos Brežņeva ēras stagnātus nomainot ar jaunākiem vietējiem vadītājiem. [[Kazahijas PSR]], kur korumpētu kazahu aizvietoja ar etnisku krievu, tas noveda pie studentu protestiem, taču process kopumā bija veiksmīgs. Viens no kadru maiņas blakusefektiem bija tāds, ka jaunie republiku vadītāji tikai sāka veidot savu varas bāzi, un bija daudz atkarīgāki no vietējo iedzīvotāju noskaņojuma. Gorbačova mēģinājumi mainīt padomju ekonomiku noveda pie secinājuma, ka viņa reformām traucē iesīkstējušais [[PSKP]] varas aparāts. Ekonomiskajām reformām sekoja politiskās reformas. Republiku un reģionu elites un nomenklatūras pārstāvji redzēja, ka reformas dod tiem iespēju lielā mērā atbrīvoties no Maskavas centra kontroles. 1988. gada 16. novembrī [[Igaunijas PSR]] Augstākā padome pieņēma suverenitātes deklarāciju, bet 1989. gada 28. jūlijā [[Par Latvijas PSR suverenitāti|Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma suverenitātes deklarāciju]]. Varas atslābināšanās un atklātības politika ļāva uzliesmot seniem nacionālajiem konfliktiem un neatkarības kustībām. 1988. gadā sākās etniskas sadursmes armēņu un azerbaidžāņu starpā par [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahu]], kas izvērsās asiņainās starpetniskās sadursmēs. Baltijas republikās un Gruzijā pieauga prasības pēc neatkarības. 1989. gada beigās [[Aļģirds Brazausks|Aļģirda Brazauska]] vadītā [[Lietuvas PSR]] komunistiskā partija paziņoja par izstāšanos no PSKP un neatkarīgas kompartijas nodibināšanu. 1990. gada pavasara sākumā PSRS republikās notika vietējo Augstāko padomju vēlēšanas, kurās ļauj piedalīties arī opozīcijas pārstāvjiem. 1990. gada martā jaunievēlētais Lietuvas PSR parlaments pasludināja Lietuvas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Ierosinājums papildināt PSRS konstitūciju ar punktu, kurš dotu PSRS parlamentam tiesības atcelt republiku likumus, izraisīja "suverenitāšu parādi", 1990. gadā arī citas [[PSR republikas]] pasludināja suverenitāti: * Igaunijas PSR Suverenitātes deklarācija 1988. gada 16. novembrī, * Lietuvas PSR Suverenitātes deklarācija 1989. gada 26. maijā, * [[Latvijas PSR Suverenitātes deklarācija]] 1989. gada 28. jūlijā, * [[Azerbaidžānas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1989. gada 23. septembrī, * [[Gruzijas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 26. maijā, * [[Krievijas PFSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 12. jūnijā, * [[Uzbekijas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 20. jūnijā, * [[Moldāvijas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 23. jūnijā, * [[Ukrainas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 16. jūlijā, * [[Baltkrievijas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 27. jūlijā, * [[Turkmēnijas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 22. augustā, * [[Armēnijas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 23. augustā, * [[Tadžikijas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 24. augustā, * [[Kazahijas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 25. oktobrī, * [[Kirgīzijas PSR]] Suverenitātes deklarācija 1990. gada 15. decembrī. Arī Krievijas PFSR autonomo subjektu Augstākās padomes pieņēma suverenitātes deklarācijas: [[Ziemeļosetijas APSR]] 20. jūlijā, [[Karēlijas APSR]] 9. augustā, [[Komi APSR]] 29. augustā, [[Tatārijas APSR]] 30. augustā, [[Udmurtijas APSR]] 20. septembrī, [[Jakutijas APSR]] 27. septembrī, [[Burjatijas APSR]] 8. oktobrī, [[Baškīrijas APSR]] 11. oktobrī, [[Kalmikijas APSR]] 18. oktobrī, [[Mariešu APSR]] 22. oktobrī, [[Čuvašijas APSR]] 24. oktobrī, [[Kalnu Altaja autonomais apgabals]] 25. oktobrī, [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] 27. novembrī.<ref>[http://soveticus5.narod.ru/85/sborn91.htm#p279 К СОЮЗУ СУВЕРЕННЫХ НАРОДОВ] Сборник документов КПСС, законодательных актов, деклараций, обращений и президентских указов, посвященных проблеме национально-государственного суверенитета. Москва: 1991 {{ru ikona}}</ref> [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] nākšana pie varas [[Krievijas PFSR]] radīja lielākos draudus PSRS pastāvēšanai. PSRS un Krievijas jēdzieni lielā mērā bija saplūduši, tās vadīšanu lielā mērā īstenoja PSRS valdība. Krievijā nepastāvēja sava komunistiskā partija vai Zinātņu akadēmija, to vietu aizpildot vissavienības organizācijām. Krievijai pasludinot savu suverenitāti, PSRS valdība zaudētu varas bāzi, nonākot pilnīgā atkarībā no republikām. 1990. gada vasarā nodibināja Krievijas kompartiju, kas kļuva par Gorbačovam un Jeļcinam opozīcijā esošu konservatīvo spēku bastionu. 1990. gada beigās un 1991. gada sākumā Gorbačovs centās nepieļaut Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Viņa valdībā nostiprinājās spēki, kas vēlējās apspiest republiku suverenitāti, nepieciešamības gadījumā ieviešot prezidentālo pārvaldi un ārkārtas stāvokli. 1991. gada janvārī Gorbačovs deva atļauju aizsardzības ministram Jazovam, KGB priekšsēdētājam Krjučkovam un iekšlietu ministram [[Boriss Pugo|Pugo]] izmantot spēku centra varas atjaunošanai dumpīgajās republikās. Notika [[Barikāžu laiks|asiņaini uzbrukumi Viļņā un Rīgā]]. Janvāra beigās pieņēma likumu, kas ļāva iekšlietu ministrijas un aizsardzības ministrijas spēkiem kopīgi patrulēt ielās, tā legalizējot armijas izmantošanu kārtības nodrošināšanā.<ref name="books.google.lv">[https://books.google.lv/books?id=LeBECQAAQBAJ&printsec=frontcover&dq=collapse+of+soviet+society&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwil5o3asLjeAhXuo4sKHeJAA-IQ6AEIRTAF#v=onepage&q=collapse%20of%20soviet%20society&f=false The Last Empire: The Final Days of the Soviet Union]</ref> 1991. gada martā Gorbačovs izveidoja Drošības padomi, kurā dominēja spēcīgas centra varas aizstāvji. 17. martā notika [[1991. gada 17. marta referendums par PSRS saglabāšanu|referendums par PSRS saglabāšanu]], ko atbalstīja 76% nobalsojušo. Gorbačovs bija nodrošinājies pret partijas konservatīvajiem spēkiem, panākot savu ievēlēšanu par PSRS prezidentu. Taču partijai, lai arī formāli atstumtai no varas, joprojām piederēja milzīga ietekme. 1991. gada 24. aprīlī partijas Centrālkomitejā bija paredzēta tikšanās, kurā būtu pieprasīta Gorbačova atkāpšanās no ģenerālsekretāra amata. Taču Gorbačovs apsteidza notikumus, 23. aprīlī vienojoties ar Jeļcinu par jauna savienības līguma sarunām. Tādējādi Gorbačovs atteicās no mēģinājumiem atjaunot veco kārtību ar spēku, bet meklēt jaunu modeli. Savienības republiku lielākā daļa vēlējās jaunu savienību, kurā lielāka politiskā (un ekonomiskā) vara piederētu vietējām elitēm. Tā kā esošā PSRS konstitūcija neparedzēja šādu iespēju, bija nepieciešams jauns līgums. Sākās tā dēvētās Novo-Ogarjovas sarunas. 1991. gada jūnijā Jeļcins uzvarēja Krievijas prezidenta vēlēšanās, un 10. jūlijā deva zvērestu aizstāvēt Krievijas suverenitāti. Kā liecināja vēlēšanas, Krievijas iedzīvotājus aizvien vairāk interesēja Krievijas nākotne, nevis PSRS saglabāšana. Sarunās ar Jeļcinu un Kazahijas vadītāju [[Nursultans Nazarbajevs|Nazarbajevu]] Gorbačovs panāca vienošanos par jaunu savienības modeli, kurā republikas pilnībā kontrolētu savu ekonomiku, un pašas izlemtu, cik daudz iemaksāt savienības budžetā. Centrs Maskavā paturētu kontroli pār armiju un valsts drošību, taču ārpolitika būtu jāsaskaņo ar republikām. Viņi arī vienojās, ka Nazarbajevam uzticētu vadīt jauno savienības valdību. Jauno savienības līgumu bija jāparaksta 1991. gada 20. augustā. ===Ukrainas stāvoklis=== Kopš bijušā Ukrainas kompartijas vadītāja [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]] nākšanas pie varas, ukraiņi veidoja ietekmīgu varas bloku Maskavā. Hruščovs daudzos vadošos amatos iecēla no Ukrainas nākušus ierēdņus, tai skaitā [[Leonīds Brežņevs|Leonīdu Brežņevu]] un [[Mikola Pidhornijs|Mikolu Pidhorniju]]. Pēc Kosigina nāves par PSRS valdības vadītāju kļuva no Ukrainas nākušais [[Nikolajs Tihonovs]]. Brežņeva valdošo grupējumu bieži sauca par Dņepropetrovskas klanu, jo daudzus savus jaunības draugus un kolēģus no [[Dņipro|Dņepropetrovskas]] viņš iecēla augstos amatos. Par vienu no ticamākajiem Brežņeva pēctečiem uzskatīja [[Ukrainas PSR]] kompartijas pirmo sekretāru [[Volodimirs Ščerbickis|Volodimiru Ščerbicki]]. Gorbačovs, lai arī daļēji ukrainis, bija krievs un bez saistības ar Ukrainu. [[Jurijs Andropovs|Andropova]] iesāktās kadru izmaiņas, kuras turpināja Gorbačovs, lielā mērā izbeidza ukraiņu ietekmi Maskavā. Ukrainas nomenklatūra jutās nodota. Neapmierinātību ar Gorbačovu tikai pastiprināja 1986. gada [[Čornobiļas AES katastrofa]]. 1989. gada rudenī Gorbačovs atbrīvoja Ščerbicki no amata. Šajā laikā Ukrainā izveidojās [[Latvijas Tautas fronte]]i līdzīga masu organizācija Rukh, kas sākotnēji atbalstīja Gorbačova [[Perestroika|perestroiku]], taču 1990. gada oktobrī nostājās Ukrainas neatkarības pusē.<ref name="books.google.lv"/> Par spīti Gorbačova centieniem to nepieļaut, pēc Maskavas apmeklēšanas, 1991. gada 1. augustā ASV prezidents [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Bušs]] ieradās Kijevā, kur aicināja ukraiņus saglabāt savienību. Šajā laikā gan Gorbačovs, gan Jeļcins uzskatīja, ka nedrīkst pieļaut Ukrainas neatkarību. Bušu Kijevā sagaidīja Augstākās padomes priekšsēdētājs [[Leonīds Kravčuks]], kurš parlamentā līdzsvaroja padomju nomenklatūras un Ukrainas nacionālistu intereses. Kravčuks, bijušais partijas ideoloģiskais sekretārs, tagad aizstāvēja Ukrainas neatkarības ideju. Bušs savā runā aizstāvēja domu, ka Gorbačova reformas ukraiņiem jau dod politisko un ekonomisko brīvību, un neatkarība tiem nav nepieciešama. ==Pēc augusta apvērsuma izgāšanās== Jau 1990. gada sākumā [[Baltijas valstis]] bija pieņēmušas neatkarības deklarācijas, ko PSRS valdība neatzina līdz 1991. gada 6. septembrim. Līdz 1991. gada oktobra vidum arī citas PSRS republikas, izņemot Kazahiju un Krieviju, deklarēja pilnīgu neatkarību. 1991. gada novembrī uz PSRS pamatiem mēģināja izveidot bijušo padomju republiku konfederāciju ar kopīgiem bruņotajiem spēkiem un ārpolitiku, bet neatkarīgu iekšpolitiku jeb t.s. [[Suverēno valstu savienība|Suverēno valstu savienību (SVS)]]. Ar PSRS prezidenta Gorbačova piekrišanu 1991. gada novembrī tika izstrādāts jauna savienības līguma projekts, kas paredzēja uz PSRS pamatiem izveidot [[Suverēno valstu savienība|Suverēno valstu savienību (SVS)]] (''Союз Суверенных Государств'', CCГ) — suverēnu republiku konfederāciju ar kopīgiem bruņotajiem spēkiem un ārpolitiku, bet neatkarīgu iekšpolitiku.<ref>[http://soveticus5.narod.ru/gazety/pr911127.htm#u001 Проект договора о Союзе Суверенных Государств] (publicēts laikrakstā "Правда" 1991. gada 27. novembrī)</ref><ref>[http://www.gorby.ru/userfiles/prilii.doc Проект договора об ССГ-конфедерации (ноябрь 1991)]</ref> 14. novembrī tika panākta tikai septiņu valstu ([[KPFSR]], [[Baltkrievija]]s un piecu [[Padomju Vidusāzija]]s valstu — [[Kazahstāna]]s, [[Kirgizstāna]]s, [[Tadžikistāna]]s, [[Turkmenistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s) valdību vienošanās parakstīt jaunās konfederācijas līgumu 1991. gada 9. decembrī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā. == NVS izveide == Kad plānotajai konfederācijai atteicās pievienoties Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldova un Ukraina, 1991. gada 8. decembrī pēc [[Belovežas gāršas apspriede]]s Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas prezidenti paziņoja par gatavību izveidot [[Neatkarīgo Valstu Savienība|Neatkarīgo Valstu Savienību (NVS)]] iepriekš plānotās SVS konfederācijas vietā. Baltkrievijas, KPFSR un Ukrainas prezidenti sapulcējās uz apspriedi [[Belovežas gārša|Belovežas gāršā]], kur konstatēja, ka "sarunas par jauna savienības līguma sagatavošanu ir nonākušas strupceļā, republiku izstāšanās no PSRS objektīvais process un neatkarīgu valstu izveide ir kļuvusi par realitāti".<ref>[http://new.hse.ru/sites/tp/isakov/1990-1996dn/86/1/8%20декабря%201991%20-%20Заявление%20глав%20государств%20Республики%20Беларусь,%20РСФСР,%20Украины.htm Заявление глав государств Республики Беларусь, РСФСР, Украины 8 декабря 1991 года] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080511060302/http://new.hse.ru/sites/tp/isakov/1990-1996dn/86/1/8%20%D0%B4%D0%B5%D0%BA%D0%B0%D0%B1%D1%80%D1%8F%201991%20-%20%D0%97%D0%B0%D1%8F%D0%B2%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5%20%D0%B3%D0%BB%D0%B0%D0%B2%20%D0%B3%D0%BE%D1%81%D1%83%D0%B4%D0%B0%D1%80%D1%81%D1%82%D0%B2%20%D0%A0%D0%B5%D1%81%D0%BF%D1%83%D0%B1%D0%BB%D0%B8%D0%BA%D0%B8%20%D0%91%D0%B5%D0%BB%D0%B0%D1%80%D1%83%D1%81%D1%8C,%20%D0%A0%D0%A1%D0%A4%D0%A1%D0%A0,%20%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D1%8B.htm |date={{dat|2008|05|11||bez}} }} ("Ведомости СНД и ВС РСФСР" № 51. 1991., 1798. lpp.)</ref> Sarunu noslēgumā tika parakstīta [[Belovežas vienošanās]] (''Беловежское соглашение'') par jaunas starptautiskas organizācijas — [[Neatkarīgo Valstu Savienība]]s izveidi iepriekš plānotās SVS konfederācijas vietā.<ref>[[wikisource:ru:Соглашение о создании Содружества Независимых Государств (1991)#Соглашение о создании Содружества Независимых Государств (1991)|Соглашение о создании Содружества Независимых Государств (1991)]]</ref> PSRS prezidents, kas bija zaudējis reālo varu, to nosauca par konstitucionālu puču, taču nespēja panākt plānotā savienības līguma parakstīšanu. 11. decembrī PSRS Konstitucionālās uzraudzības komiteja nosodīja Belovežas vienošanos, bet šim paziņojumam nebija juridisku seku un 12. decembrī KPFSR Augstākā Padome ratificēja vienošanos par NVS izveidi un denonsēja (atsauca) līgumu par PSRS izveidi, ko 1922. gada 30. decembrī bija parakstījušas Krievijas PFSR, Ukrainas PSR, Baltkrievijas PSR un Aizkaukāza PFSR. Tā kā KPFSR Augstākā Padome atsauca savus deputātus no Savienības Padomes (bijušās PSRS Augstākās Padomes), tad 17. decembra sēdē tika konstatēts kvoruma trūkums. Savienības Padomes sēde tika pārdēvēta par deputātu sanāksmi, kas vērsās pie KPFSR Augstākās Padomes ar lūgumu atcelt savu lēmumu, lai Savienības Padome pati varētu nobalsot par savu likvidāciju, taču tas netika ņemts vērā. 1991. gada 21. decembrī [[Almati]] tikšanās laikā vēl astoņu valstu (Azerbaidžānas, Armēnijas, Moldovas un piecu Vidusāzijas republiku) prezidenti parakstīja deklarāciju par viņu valstu pievienošanos NVS līgumam (Gruzija uz laiku pievienojās NVS 1993.-2008. gadā). 1991. gada 25. decembrī PSRS prezidents Gorbačovs "principiālu apsvērumu dēļ" paziņoja par savas darbības pārtraukšanu šajā amatā, parakstīja rīkojumu par atteikšanos no PSRS Bruņoto spēku augstākā virspavēlnieka pilnvarām un nodeva Krievijas prezidentam [[Boriss Jeļcins|Jeļcinam]] vadību pār stratēģiskajiem kodolieročiem. Virs Maskavas [[Kremlis|Kremļa]] tika nolaists [[PSRS karogs]]. 1991. gada 26. decembrī PSRS Augstākās Padomes augstākā palāta — Republiku Padome, kas bija saglabājusi kvorumu, pieņēma Deklarāciju sakarā ar NVS izveidi pārtraukt PSRS pastāvēšanu.<ref>Декларация Совета Республик ВС СССР в связи с созданием Содружества Независимых Государств от 26.12.1991 № 142-Н</ref> 1991. gada 31. decembrī [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] akceptēja Krievijas prezidenta lūgumu atzīt Krievijas Federāciju par PSRS tiesību un saistību mantinieci. == Neatkarības deklarāciju pieņemšanas hronoloģija == [[Attēls:USSR Map timeline.gif|thumb|250px|PSRS sabrukuma hronoloģija.]] * [[Lietuva]] 1990. gada 11. martā (Lietuvas PSR Suverenitātes deklarācija pieņemta 1989. gada 26. maijā) * [[Latvija]] 1990. gada 4. maijā ([[Latvijas PSR Suverenitātes deklarācija]] pieņemta 1989. gada 28. jūlijā, pārejas perioda beigas 1991. gada 21. augustā) * [[Igaunija]] 1990. gada 8. maijā (Igaunijas PSR Suverenitātes deklarācija pieņemta 1988. gada 16. novembrī, pilnīga neatkarība 1991. gada 20. augustā) * [[Gruzija]] 1991. gada 9. aprīlī * [[Ukraina]] 1991. gada 24. augustā * [[Baltkrievija]] 1991. gada 25. augustā * [[Moldova]] 1991. gada 27. augustā * [[Azerbaidžāna]] 1991. gada 30. augustā * [[Kirgizstāna]] 1991. gada 31. augustā * [[Uzbekistāna]] 1991. gada 1. septembrī * [[Tadžikistāna]] 1991. gada 9. septembrī * [[Armēnija]] 1991. gada 21. septembrī * [[Turkmenistāna]] 1991. gada 16. oktobrī * [[Kazahstāna]] 1991. gada 16. decembrī * [[Krievijas Federācija]] 1991. gada 24. decembrī, kad tās prezidents Jeļcins iesniedza [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] lūgumu atzīt Krievijas Federāciju par PSRS tiesību mantinieci. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1991. gads]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Moldovas vēsture]] [[Kategorija:Gruzijas vēsture]] [[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Lielvalstu sadalīšanās]] b796frt2yj3526mhein4hsb0ua9z4ik 0 202629 3673063 3661235 2022-08-20T17:21:09Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki '''Famenas stāvs''' ('''D₃fm''') ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas [[Augšdevons|augšdevona]] vienībām. Nogulumi ir veidojušies famenas laikmetā 374,5 ± 2,6 — 359,2 ± 2,6 miljonu gadu intervālā starp augšdevona [[Frānas stāvs|frānas]] un [[karbona periods|karbona perioda]] [[Turnejas stāvs|turnejas]] [[Ģeoloģiskais laikmets|laikmetiem]]. == Dalījums == Famenas stāvu [[1855. gads|1855. gadā]] [[Ardēnu kalni|Ardēnu kalnos]] izdalījis beļģu [[ģeologs]] Andrē Dumonts (''André Hubert Dumont''). Nosaukums ņemts no Famenas apgabala [[Beļģija|Beļģijas]] dienvidu daļā, kurā pirmo reizi tika aprakstīts stāva [[ģeoloģiskais griezums]]. Šo griezumu veido smilšakmeņi, slānekļi un kaļķakmeņi ar pleckāju u.c. organismu atliekām. Reinas apgabalā (Vācijā) ir vairāk dziļūdens slānekļi un kaļķakmeņi ar galvkāju faunu. Famenas stāvs tiek dalīts divos (reizēm trijos) apakšstāvos un vairākās (līdz 5) biozonās. Rietumeiropas [[Goniatīti|goniatītu]] (galvkāju) fācijas ietver 3 zonas (no apakšas uz augšu): 1) ''Sroradoceras pompeckii'' un ''Cheiloceras curvispina''; 2) ''Platyclymenia annulata'', ''Prolobites delphinus'' un ''Pseudoclymenia sandbergeri''; 3) ''Gonioclymenia speciosa'' un ''Gonioclymenia hoevelensis''. == Famenas stāvs Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] famenas stāva nogulumi ir izplatīti dienvidrietumu daļā ([[Baltijas sineklīze|Latvijas-Lietuvas sineklīzes]] teritorijā). Biezums līdz 150-160 metriem. Latvijā famenas stāvs tiek dalīts divos apakšstāvos: # Apakšfamenas apakšstāvu raksturo ''[[Cyrtospirifer]]'' grupā esošā ''Cyrtospirifer archiaci'' pleckāju zona. Apakšstāvs iekļauj sevī [[Elejas svīta|elejas]], [[Jonišķu svīta|jonišķu]] un [[kursas svīta]]s. # Augšfamenas apakšstāvu raksturo ''[[Ptychomaletoechia]]'' ģints un ''Cyrtospirifer kurban'' pleckāju zona. Apakšstāvs iekļauj sevī [[Akmenes svīta|akmenes]], [[Mūru svīta|mūru]], [[Tērvetes svīta|tērvetes]], [[Sniķeres svīta|sniķeres]], [[Žagares svīta|žagares]] un [[ketleru svīta]]s. [[Kategorija:Devons]] qfni00lcpdt4smlsns2n44b6keod466 10 204984 3673346 3670620 2022-08-21T08:55:18Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{navbox | name = Pasaules čempionāts hokejā junioriem |title = [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |above = '''Pašreizējā čempione:''' '''{{ih|USA}}''' |group1= 2022. gada Pasaules čempionāta junioriem<br>dalībnieces |list1style = text-align:center; |list1 = * {{ih|CAN}} * {{ih|FIN}} * {{ih|CZE}} * {{ih|SVK}} * {{ih|LAT}} * {{ih|USA}} * {{ih|SWE}} * {{ih|GER}} * {{ih|SUI}} * {{ih|AUT}} |group2 = Turnīri |list2 = * [[1977. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1977]] * [[1978. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1978]] * [[1979. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1979]] * [[1980. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1980]] * [[1981. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1981]] * [[1982. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1982]] * [[1983. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1983]] * [[1984. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1984]] * [[1985. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1985]] * [[1986. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1986]] * [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1987]] * [[1988. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1988]] * [[1989. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1989]] * [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1990]] * [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1991]] * [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1992]] * [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1993]] * [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1994]] * [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1995]] * [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1996]] * [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1997]] * [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1998]] * [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1999]] * [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2000]] * [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2001]] * [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2002]] * [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2003]] * [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2004]] * [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2005]] * [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2006]] * [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2007]] * [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2008]] * [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2009]] * [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2010]] * [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2011]] * [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2012]] * [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]] * [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2014]] * [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2015]] * [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2016]] * [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2017]] * [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2018]] * [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2019]] * [[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2020]] * [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2021]] * [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022]] * ''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2023]]'' * ''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2024]]'' }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] </noinclude> 0y2dp8hsm7mvo2s0jzg0bqd2wifrnwu 0 225994 3673066 3672806 2022-08-20T17:25:17Z Algonkins 30993 /* Tamarīnu mežs */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība aizjūras zemēs== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. ;Maurīcijas rāpuļi Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju. 1970. gados [[Telfēra scinks]], [[Gintera gekons]] un [[Raundas boa]] bija sastopami vienīgi [[Raunda]]s saliņā. Atjaunošanas programmas ietvaros tiek atjaunota vietējā veģetācija. Nodrošinot sugu izdzīvošanu, jaunas populācijas ir izveidotas un rūpīgi uzraudzītas citās saliņās. ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu piekrastes gorilla]]s<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Biezi apaugusī ekspozīcija kalpo par apmācību vietu nebrīvē dzimušajiem pērtiķiem. Pētījumi sniedz svarīgu informāciju, kas palīdzēs pilnveidot reintrodukcijas metodes nākotnē. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu "flagmani" Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2030. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> Džērsijas trestam bija izšķiroša loma [[zeltgalvas lauvtamarīni|zeltgalvas lauvtamarīnu]] aizsardzībā. Darels sekmīgi iesaistījās [[Unas rezervāts|Unas rezervāta]] izveidošanā 1980. gadā, kur dzīvo vairāki simti šīs sugas pārstāvju. Lauksaimniecības un lopkopības izplatīšanās apdraud aizsargājamās teritorijas. Sadarbībā ar [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas Fondu]] un vides aizsardzības organizācijām Amerikā un Kanādā, trests finansēja divu plašu meža masīvu iegādi ārpus Unas rezervāta. Viens no tiem ir meža koridora veidā, sasaistot rezervāta divas daļas. Otrs būtiski palielina aizsargājamo areālu, kas pieejams zeltgalvas lauvtamarīniem. Tāpat apkārt rezervātam tika izveidota buferzona. Džērsijā apmācības centra absolventi no Brazīlijas darbojas vides izglītības programmās ar Unas apkārtnes komūnām un zemes īpašniekiem. 2022. gada vasarā tamarīnu mežā tika izlaists [[rudais titi|rudo titi]] pāris. Lai arī šie garspalvainie, ārkārtīgi veiklie pērtiķi var brīvi klaiņot pa zoodārza mežaino ekspozīciju, tie dod priekšroku apkārtnei ar savu apsildāmo mājokli. [[Plecturocebus|Titi]] [[ģints (bioloģija)|ģintij]] raksturīga ļoti skaista un sarežģīta vokalizācija. ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klinšainos, ar nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas dod iespēju sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Aviārijos mitinās divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels pirmo reizi apmeklēja salu 1976. gadā. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis ir vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. Skaita samazināšanos izraisa mežu izciršana koksnes vajadzībām un palmu plantāciju iekārtošana pat aizsargājamās teritorijās. Darela trests atbalsta [[Sumatras orangutanu aizsardzības programma|Sumatras orangutanu aizsardzības programmu]]. Tā iekļauj nelegāli noķerto mazuļu konfiskāciju, veselības stāvokļa pārbaudi šim mērķim izveidotā klīnikā un procesa uzsākšanu atgriešanai savvaļā. Tāpat trestā tiek apmācīts aizsardzības programmas personāls. ===Lemuri=== ;Mežu lemuri [[Vari]] lemuri ir vieni no skaļākajiem parka iemītniekiem. Kritiski apdraudētie [[apkakles vari]] un [[sarkanais vari|sarkanie vari]] sekmīgi vairojas zoodārzā. Reintrodukcijas programmas ietvaros ar Darela tresta atbalstu savvaļā atgriezti 13 dzīvnieki. Tāpat trests īsteno abu sugu uzraudzību Madagaskarā. ;Mitrāju lemurs [[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ir apdraudētākā [[bambuslemuri|bambuslemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs "statuss" – Džērsijas iedzīvotāju iesauka "crapauds" [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki. ===Lauksaimniecības zemju putni=== Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu "Birds on the Edge", Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni. ===Sikspārņi=== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 585tgt4tbghq2t9z6vebesspj7ovgd4 3673070 3673066 2022-08-20T17:45:20Z Algonkins 30993 /* Džērsijas abinieki */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība aizjūras zemēs== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. ;Maurīcijas rāpuļi Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju. 1970. gados [[Telfēra scinks]], [[Gintera gekons]] un [[Raundas boa]] bija sastopami vienīgi [[Raunda]]s saliņā. Atjaunošanas programmas ietvaros tiek atjaunota vietējā veģetācija. Nodrošinot sugu izdzīvošanu, jaunas populācijas ir izveidotas un rūpīgi uzraudzītas citās saliņās. ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu piekrastes gorilla]]s<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Biezi apaugusī ekspozīcija kalpo par apmācību vietu nebrīvē dzimušajiem pērtiķiem. Pētījumi sniedz svarīgu informāciju, kas palīdzēs pilnveidot reintrodukcijas metodes nākotnē. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu "flagmani" Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2030. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> Džērsijas trestam bija izšķiroša loma [[zeltgalvas lauvtamarīni|zeltgalvas lauvtamarīnu]] aizsardzībā. Darels sekmīgi iesaistījās [[Unas rezervāts|Unas rezervāta]] izveidošanā 1980. gadā, kur dzīvo vairāki simti šīs sugas pārstāvju. Lauksaimniecības un lopkopības izplatīšanās apdraud aizsargājamās teritorijas. Sadarbībā ar [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas Fondu]] un vides aizsardzības organizācijām Amerikā un Kanādā, trests finansēja divu plašu meža masīvu iegādi ārpus Unas rezervāta. Viens no tiem ir meža koridora veidā, sasaistot rezervāta divas daļas. Otrs būtiski palielina aizsargājamo areālu, kas pieejams zeltgalvas lauvtamarīniem. Tāpat apkārt rezervātam tika izveidota buferzona. Džērsijā apmācības centra absolventi no Brazīlijas darbojas vides izglītības programmās ar Unas apkārtnes komūnām un zemes īpašniekiem. 2022. gada vasarā tamarīnu mežā tika izlaists [[rudais titi|rudo titi]] pāris. Lai arī šie garspalvainie, ārkārtīgi veiklie pērtiķi var brīvi klaiņot pa zoodārza mežaino ekspozīciju, tie dod priekšroku apkārtnei ar savu apsildāmo mājokli. [[Plecturocebus|Titi]] [[ģints (bioloģija)|ģintij]] raksturīga ļoti skaista un sarežģīta vokalizācija. ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klinšainos, ar nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas dod iespēju sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Aviārijos mitinās divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels pirmo reizi apmeklēja salu 1976. gadā. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis ir vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. Skaita samazināšanos izraisa mežu izciršana koksnes vajadzībām un palmu plantāciju iekārtošana pat aizsargājamās teritorijās. Darela trests atbalsta [[Sumatras orangutanu aizsardzības programma|Sumatras orangutanu aizsardzības programmu]]. Tā iekļauj nelegāli noķerto mazuļu konfiskāciju, veselības stāvokļa pārbaudi šim mērķim izveidotā klīnikā un procesa uzsākšanu atgriešanai savvaļā. Tāpat trestā tiek apmācīts aizsardzības programmas personāls. ===Lemuri=== ;Mežu lemuri [[Vari]] lemuri ir vieni no skaļākajiem parka iemītniekiem. Kritiski apdraudētie [[apkakles vari]] un [[sarkanais vari|sarkanie vari]] sekmīgi vairojas zoodārzā. Reintrodukcijas programmas ietvaros ar Darela tresta atbalstu savvaļā atgriezti 13 dzīvnieki. Tāpat trests īsteno abu sugu uzraudzību Madagaskarā. ;Mitrāju lemurs [[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ir apdraudētākā [[bambuslemuri|bambuslemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet turpmākajos gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs "statuss" – Džērsijas iedzīvotāju iesauka "crapauds" [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki. ===Lauksaimniecības zemju putni=== Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu "Birds on the Edge", Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni. ===Sikspārņi=== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] i8g9ymqvsie8ajizlpz398sz94sn1e1 3673183 3673070 2022-08-20T22:26:18Z Algonkins 30993 /* Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība aizjūras zemēs== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. ;Maurīcijas rāpuļi Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju. 1970. gados [[Telfēra scinks]], [[Gintera gekons]] un [[Raundas boa]] bija sastopami vienīgi [[Raunda]]s saliņā. Atjaunošanas programmas ietvaros tiek atjaunota vietējā veģetācija. Nodrošinot sugu izdzīvošanu, jaunas populācijas ir izveidotas un rūpīgi uzraudzītas citās saliņās. ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu piekrastes gorilla]]s<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Biezi apaugusī ekspozīcija kalpo par apmācību vietu nebrīvē dzimušajiem pērtiķiem. Pētījumi sniedz svarīgu informāciju, kas palīdzēs pilnveidot reintrodukcijas metodes nākotnē. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu "flagmani" Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2030. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> Džērsijas trestam bija izšķiroša loma [[zeltgalvas lauvtamarīni|zeltgalvas lauvtamarīnu]] aizsardzībā. Darels sekmīgi iesaistījās [[Unas rezervāts|Unas rezervāta]] izveidošanā 1980. gadā, kur dzīvo vairāki simti šīs sugas pārstāvju. Lauksaimniecības un lopkopības izplatīšanās apdraud aizsargājamās teritorijas. Sadarbībā ar [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas Fondu]] un vides aizsardzības organizācijām Amerikā un Kanādā, trests finansēja divu plašu meža masīvu iegādi ārpus Unas rezervāta. Viens no tiem ir meža koridora veidā, sasaistot rezervāta divas daļas. Otrs būtiski palielina aizsargājamo areālu, kas pieejams zeltgalvas lauvtamarīniem. Tāpat apkārt rezervātam tika izveidota buferzona. Džērsijā apmācības centra absolventi no Brazīlijas darbojas vides izglītības programmās ar Unas apkārtnes komūnām un zemes īpašniekiem. 2022. gada vasarā tamarīnu mežā tika izlaists [[rudais titi|rudo titi]] pāris. Lai arī šie garspalvainie, ārkārtīgi veiklie pērtiķi var brīvi klaiņot pa zoodārza mežaino ekspozīciju, tie dod priekšroku apkārtnei ar savu apsildāmo mājokli. [[Plecturocebus|Titi]] [[ģints (bioloģija)|ģintij]] raksturīga ļoti skaista un sarežģīta vokalizācija. ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klinšainos, ar nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas dod iespēju sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Aviārijos mitinās divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels pirmo reizi apmeklēja salu 1976. gadā. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis ir vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== Kopš 1970. gadu vidus zoodārzs iesaistījās [[Borneo orangutans|Borneo orangutana]] un [[Sumatras orangutans|Sumatras orangutanu]] pavairošanā. Džērsijā piedzima vairākas paaudzes, un trests materiāli veicināja dzīvotspējīgu, pašpietiekamu nebrīvē mītošu populāciju izveidošanu. Trests norādīja, ka zoodārziem būtu jāizvairās no orangutanu pasugu hibridizācijas. 1993. gadā atlikušos Borneo orangutanus pārveda uz vienu no Francijas zoodārziem, paturot divus Sumatras pasugas pārus. Sumatras pasuga ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. Skaita samazināšanos izraisa mežu izciršana koksnes vajadzībām un palmu plantāciju iekārtošana pat aizsargājamās teritorijās. Darela trests atbalsta [[Sumatras orangutanu aizsardzības programma|Sumatras orangutanu aizsardzības programmu]]. Tā iekļauj nelegāli noķerto mazuļu konfiskāciju, veselības stāvokļa pārbaudi šim mērķim izveidotā klīnikā un procesa uzsākšanu atgriešanai savvaļā. Tāpat trestā tiek apmācīts aizsardzības programmas personāls. ===Lemuri=== ;Mežu lemuri [[Vari]] lemuri ir vieni no skaļākajiem parka iemītniekiem. Kritiski apdraudētie [[apkakles vari]] un [[sarkanais vari|sarkanie vari]] sekmīgi vairojas zoodārzā. Reintrodukcijas programmas ietvaros ar Darela tresta atbalstu savvaļā atgriezti 13 dzīvnieki. Tāpat trests īsteno abu sugu uzraudzību Madagaskarā. ;Mitrāju lemurs [[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ir apdraudētākā [[bambuslemuri|bambuslemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet turpmākajos gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs "statuss" – Džērsijas iedzīvotāju iesauka "crapauds" [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki. ===Lauksaimniecības zemju putni=== Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu "Birds on the Edge", Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni. ===Sikspārņi=== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] mfnev3cgyybc2dm1w8gmrftvk0nbjs9 3673192 3673183 2022-08-20T22:58:12Z Algonkins 30993 /* Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība aizjūras zemēs== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. ;Maurīcijas rāpuļi Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju. 1970. gados [[Telfēra scinks]], [[Gintera gekons]] un [[Raundas boa]] bija sastopami vienīgi [[Raunda]]s saliņā. Atjaunošanas programmas ietvaros tiek atjaunota vietējā veģetācija. Nodrošinot sugu izdzīvošanu, [[Ganerskveina]]s un [[Egreta]]s saliņās ir izveidotas un rūpīgi uzraudzītas jaunas populācijas. Džērsijā sekmīgi vairojas [[oranžastes scinks]], [[Sērpentas gekons]] un [[Boutona scinks]]. ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu piekrastes gorilla]]s<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Biezi apaugusī ekspozīcija kalpo par apmācību vietu nebrīvē dzimušajiem pērtiķiem. Pētījumi sniedz svarīgu informāciju, kas palīdzēs pilnveidot reintrodukcijas metodes nākotnē. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu "flagmani" Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2030. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> Džērsijas trestam bija izšķiroša loma [[zeltgalvas lauvtamarīni|zeltgalvas lauvtamarīnu]] aizsardzībā. Darels sekmīgi iesaistījās [[Unas rezervāts|Unas rezervāta]] izveidošanā 1980. gadā, kur dzīvo vairāki simti šīs sugas pārstāvju. Lauksaimniecības un lopkopības izplatīšanās apdraud aizsargājamās teritorijas. Sadarbībā ar [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas Fondu]] un vides aizsardzības organizācijām Amerikā un Kanādā, trests finansēja divu plašu meža masīvu iegādi ārpus Unas rezervāta. Viens no tiem ir meža koridora veidā, sasaistot rezervāta divas daļas. Otrs būtiski palielina aizsargājamo areālu, kas pieejams zeltgalvas lauvtamarīniem. Tāpat apkārt rezervātam tika izveidota buferzona. Džērsijā apmācības centra absolventi no Brazīlijas darbojas vides izglītības programmās ar Unas apkārtnes komūnām un zemes īpašniekiem. 2022. gada vasarā tamarīnu mežā tika izlaists [[rudais titi|rudo titi]] pāris. Lai arī šie garspalvainie, ārkārtīgi veiklie pērtiķi var brīvi klaiņot pa zoodārza mežaino ekspozīciju, tie dod priekšroku apkārtnei ar savu apsildāmo mājokli. [[Plecturocebus|Titi]] [[ģints (bioloģija)|ģintij]] raksturīga ļoti skaista un sarežģīta vokalizācija. ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klinšainos, ar nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas dod iespēju sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Aviārijos mitinās divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels pirmo reizi apmeklēja salu 1976. gadā. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis ir vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== Kopš 1970. gadu vidus zoodārzs iesaistījās [[Borneo orangutans|Borneo orangutana]] un [[Sumatras orangutans|Sumatras orangutanu]] pavairošanā. Džērsijā piedzima vairākas paaudzes, un trests materiāli veicināja dzīvotspējīgu, pašpietiekamu nebrīvē mītošu populāciju izveidošanu. Trests norādīja, ka zoodārziem būtu jāizvairās no orangutanu pasugu hibridizācijas. 1993. gadā atlikušos Borneo orangutanus pārveda uz vienu no Francijas zoodārziem, paturot divus Sumatras pasugas pārus. Sumatras pasuga ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. Skaita samazināšanos izraisa mežu izciršana koksnes vajadzībām un palmu plantāciju iekārtošana pat aizsargājamās teritorijās. Darela trests atbalsta [[Sumatras orangutanu aizsardzības programma|Sumatras orangutanu aizsardzības programmu]]. Tā iekļauj nelegāli noķerto mazuļu konfiskāciju, veselības stāvokļa pārbaudi šim mērķim izveidotā klīnikā un procesa uzsākšanu atgriešanai savvaļā. Tāpat trestā tiek apmācīts aizsardzības programmas personāls. ===Lemuri=== ;Mežu lemuri [[Vari]] lemuri ir vieni no skaļākajiem parka iemītniekiem. Kritiski apdraudētie [[apkakles vari]] un [[sarkanais vari|sarkanie vari]] sekmīgi vairojas zoodārzā. Reintrodukcijas programmas ietvaros ar Darela tresta atbalstu savvaļā atgriezti 13 dzīvnieki. Tāpat trests īsteno abu sugu uzraudzību Madagaskarā. ;Mitrāju lemurs [[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ir apdraudētākā [[bambuslemuri|bambuslemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet turpmākajos gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs "statuss" – Džērsijas iedzīvotāju iesauka "crapauds" [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki. ===Lauksaimniecības zemju putni=== Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu "Birds on the Edge", Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni. ===Sikspārņi=== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] qrgpam24eiqbcfozcvtfyuhfk0asymk 3673203 3673192 2022-08-20T23:14:39Z Algonkins 30993 /* Aviāriji */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība aizjūras zemēs== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. ;Maurīcijas rāpuļi Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju. 1970. gados [[Telfēra scinks]], [[Gintera gekons]] un [[Raundas boa]] bija sastopami vienīgi [[Raunda]]s saliņā. Atjaunošanas programmas ietvaros tiek atjaunota vietējā veģetācija. Nodrošinot sugu izdzīvošanu, [[Ganerskveina]]s un [[Egreta]]s saliņās ir izveidotas un rūpīgi uzraudzītas jaunas populācijas. Džērsijā sekmīgi vairojas [[oranžastes scinks]], [[Sērpentas gekons]] un [[Boutona scinks]]. ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu piekrastes gorilla]]s<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Biezi apaugusī ekspozīcija kalpo par apmācību vietu nebrīvē dzimušajiem pērtiķiem. Pētījumi sniedz svarīgu informāciju, kas palīdzēs pilnveidot reintrodukcijas metodes nākotnē. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu "flagmani" Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2030. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> Džērsijas trestam bija izšķiroša loma [[zeltgalvas lauvtamarīni|zeltgalvas lauvtamarīnu]] aizsardzībā. Darels sekmīgi iesaistījās [[Unas rezervāts|Unas rezervāta]] izveidošanā 1980. gadā, kur dzīvo vairāki simti šīs sugas pārstāvju. Lauksaimniecības un lopkopības izplatīšanās apdraud aizsargājamās teritorijas. Sadarbībā ar [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas Fondu]] un vides aizsardzības organizācijām Amerikā un Kanādā, trests finansēja divu plašu meža masīvu iegādi ārpus Unas rezervāta. Viens no tiem ir meža koridora veidā, sasaistot rezervāta divas daļas. Otrs būtiski palielina aizsargājamo areālu, kas pieejams zeltgalvas lauvtamarīniem. Tāpat apkārt rezervātam tika izveidota buferzona. Džērsijā apmācības centra absolventi no Brazīlijas darbojas vides izglītības programmās ar Unas apkārtnes komūnām un zemes īpašniekiem. 2022. gada vasarā tamarīnu mežā tika izlaists [[rudais titi|rudo titi]] pāris. Lai arī šie garspalvainie, ārkārtīgi veiklie pērtiķi var brīvi klaiņot pa zoodārza mežaino ekspozīciju, tie dod priekšroku apkārtnei ar savu apsildāmo mājokli. [[Plecturocebus|Titi]] [[ģints (bioloģija)|ģintij]] raksturīga ļoti skaista un sarežģīta vokalizācija. ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== [[Attēls:Northern_bald_ibis_aviary_Jersey.JPG|thumb|250px|[[Kailgalvas vientuļniekibisi|Kailgalvas vientuļniekibisu]] aviārijs]] Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klinšainos, ar nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas dod iespēju sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Aviārijos mitinās divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels pirmo reizi apmeklēja salu 1976. gadā. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis ir vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== Kopš 1970. gadu vidus zoodārzs iesaistījās [[Borneo orangutans|Borneo orangutana]] un [[Sumatras orangutans|Sumatras orangutanu]] pavairošanā. Džērsijā piedzima vairākas paaudzes, un trests materiāli veicināja dzīvotspējīgu, pašpietiekamu nebrīvē mītošu populāciju izveidošanu. Trests norādīja, ka zoodārziem būtu jāizvairās no orangutanu pasugu hibridizācijas. 1993. gadā atlikušos Borneo orangutanus pārveda uz vienu no Francijas zoodārziem, paturot divus Sumatras pasugas pārus. Sumatras pasuga ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. Skaita samazināšanos izraisa mežu izciršana koksnes vajadzībām un palmu plantāciju iekārtošana pat aizsargājamās teritorijās. Darela trests atbalsta [[Sumatras orangutanu aizsardzības programma|Sumatras orangutanu aizsardzības programmu]]. Tā iekļauj nelegāli noķerto mazuļu konfiskāciju, veselības stāvokļa pārbaudi šim mērķim izveidotā klīnikā un procesa uzsākšanu atgriešanai savvaļā. Tāpat trestā tiek apmācīts aizsardzības programmas personāls. ===Lemuri=== ;Mežu lemuri [[Vari]] lemuri ir vieni no skaļākajiem parka iemītniekiem. Kritiski apdraudētie [[apkakles vari]] un [[sarkanais vari|sarkanie vari]] sekmīgi vairojas zoodārzā. Reintrodukcijas programmas ietvaros ar Darela tresta atbalstu savvaļā atgriezti 13 dzīvnieki. Tāpat trests īsteno abu sugu uzraudzību Madagaskarā. ;Mitrāju lemurs [[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ir apdraudētākā [[bambuslemuri|bambuslemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet turpmākajos gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs "statuss" – Džērsijas iedzīvotāju iesauka "crapauds" [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki. ===Lauksaimniecības zemju putni=== Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu "Birds on the Edge", Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni. ===Sikspārņi=== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] emibi21kr63vcrxx7xabfylhr86vyob 3673388 3673203 2022-08-21T10:21:18Z Algonkins 30993 /* Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība aizjūras zemēs== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. ;Maurīcijas rāpuļi Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju. 1970. gados [[Telfēra scinks]], [[Gintera gekons]] un [[Raundas boa]] bija sastopami vienīgi [[Raunda]]s saliņā. Atjaunošanas programmas ietvaros tiek atjaunota vietējā veģetācija. Nodrošinot sugu izdzīvošanu, [[Ganerskveina]]s un [[Egreta]]s saliņās ir izveidotas un rūpīgi uzraudzītas jaunas populācijas. Džērsijā sekmīgi vairojas [[oranžastes scinks]], [[Sērpentas gekons]] un [[Boutona scinks]]. ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu piekrastes gorilla]]s<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Biezi apaugusī ekspozīcija kalpo par apmācību vietu nebrīvē dzimušajiem pērtiķiem. Pētījumi sniedz svarīgu informāciju, kas palīdzēs pilnveidot reintrodukcijas metodes nākotnē. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu "flagmani" Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2030. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> Džērsijas trestam bija izšķiroša loma [[zeltgalvas lauvtamarīni|zeltgalvas lauvtamarīnu]] aizsardzībā. Darels sekmīgi iesaistījās [[Unas rezervāts|Unas rezervāta]] izveidošanā 1980. gadā, kur dzīvo vairāki simti šīs sugas pārstāvju. Lauksaimniecības un lopkopības izplatīšanās apdraud aizsargājamās teritorijas. Sadarbībā ar [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas Fondu]] un vides aizsardzības organizācijām Amerikā un Kanādā, trests finansēja divu plašu meža masīvu iegādi ārpus Unas rezervāta. Viens no tiem ir meža koridora veidā, sasaistot rezervāta divas daļas. Otrs būtiski palielina aizsargājamo areālu, kas pieejams zeltgalvas lauvtamarīniem. Tāpat apkārt rezervātam tika izveidota buferzona. Džērsijā apmācības centra absolventi no Brazīlijas darbojas vides izglītības programmās ar Unas apkārtnes komūnām un zemes īpašniekiem. 2022. gada vasarā tamarīnu mežā tika izlaists [[rudais titi|rudo titi]] pāris. Lai arī šie garspalvainie, ārkārtīgi veiklie pērtiķi var brīvi klaiņot pa zoodārza mežaino ekspozīciju, tie dod priekšroku apkārtnei ar savu apsildāmo mājokli. [[Plecturocebus|Titi]] [[ģints (bioloģija)|ģintij]] raksturīga ļoti skaista un sarežģīta vokalizācija. ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== [[Attēls:Northern_bald_ibis_aviary_Jersey.JPG|thumb|250px|[[Kailgalvas vientuļniekibisi|Kailgalvas vientuļniekibisu]] aviārijs]] Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klinšainos, ar nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas dod iespēju sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Aviārijos mitinās divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels pirmo reizi apmeklēja salu 1976. gadā. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis ir vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== Kopš 1970. gadu vidus zoodārzs iesaistījās [[Borneo orangutans|Borneo orangutana]] un [[Sumatras orangutans|Sumatras orangutanu]] pavairošanā. Džērsijā piedzima vairākas paaudzes, un trests materiāli veicināja dzīvotspējīgu, pašpietiekamu nebrīvē mītošu populāciju izveidošanu. Trests norādīja, ka zoodārziem būtu jāizvairās no [[orangutans|orangutanu]] [[pasuga|pasugu]] hibridizācijas. 1993. gadā atlikušos Borneo orangutanus pārveda uz vienu no Francijas zoodārziem, paturot divus Sumatras pasugas pārus. Lai uzlabotu orangutanu grupas 'dzīves kvalitāti', zoodārza dienvidrietumu stūrī "Le Clos de Richard" tika izveidota jauna ekspozīcija. Tā iekļauj publiskai apskatei paredzētu pussalu, 7,6 m augstu iekštelpu ēku un divas plašas, ar grāvi nodalītas ainaviskas salas. Viena aizņem aptuveni 1500 m², otra – 850 m². Ekspozīcija piesātināta ar kāpelēšanai paredzētām struktūrām, platformām, tīklojumu un virvēm, atdarinot savvaļas orangutanu 'koku galotņu ceļus'. Tas palīdz zoodārza populācijai maksimāli uzturēt sugai raksturīgo uzvedību un iemaņas. Sumatras pasuga ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. Skaita samazināšanos izraisa mežu izciršana koksnes vajadzībām un palmu plantāciju iekārtošana pat aizsargājamās teritorijās. Darela trests atbalsta [[Sumatras orangutanu aizsardzības programma|Sumatras orangutanu aizsardzības programmu]]. Tā iekļauj nelegāli noķerto mazuļu konfiskāciju, veselības stāvokļa pārbaudi šim mērķim izveidotā klīnikā un procesa uzsākšanu atgriešanai savvaļā. Tāpat trestā tiek apmācīts aizsardzības programmas personāls. ===Lemuri=== ;Mežu lemuri [[Vari]] lemuri ir vieni no skaļākajiem parka iemītniekiem. Kritiski apdraudētie [[apkakles vari]] un [[sarkanais vari|sarkanie vari]] sekmīgi vairojas zoodārzā. Reintrodukcijas programmas ietvaros ar Darela tresta atbalstu savvaļā atgriezti 13 dzīvnieki. Tāpat trests īsteno abu sugu uzraudzību Madagaskarā. ;Mitrāju lemurs [[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] ir apdraudētākā [[bambuslemuri|bambuslemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet turpmākajos gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs "statuss" – Džērsijas iedzīvotāju iesauka "crapauds" [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki. ===Lauksaimniecības zemju putni=== Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu "Birds on the Edge", Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni. ===Sikspārņi=== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] ma1sxm5thxiydpdir5lf37cvdsbh50h 0 227255 3673189 3667507 2022-08-20T22:52:53Z Algonkins 30993 /* Agrīnie apmeklējumi */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Raunda |attēls = Raundas sala.JPG |attēla paraksts = Raunda (tuvplānā) kopā ar [[Sērpenta|Sērpentu]] veido [[dabas rezervāts|dabas rezervātu]] |attēla izmērs |izvietojums = [[Indijas okeāns]] |arhipelāgs = [[Maskarēnu salas]] |vietaskarte = Maurīcija |alt karte = Mauritius relief location map.jpg |position = left |latd=19|latm=51|lats=0.13|latNS=S |longd=57|longm=47|longs=0|longEW=E |platība =1,69 |garums |krasta līnija |augstums = 280 |valsts = Maurīcija |iedzīvotāji = 0 }} '''Raunda''' ({{val|fr|Île Ronde}} — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes [[sala]] [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]], 22,5 km uz ziemeļiem no [[Maurīcija]]s. Tās platība ir 169 [[hektārs|ha]], maksimālais augstums sasniedz 280 m [[augstums virs jūras līmeņa|virs jūras līmeņa]]. Nelielo saliņu raksturo stāvas nogāzes un klinšaini [[krasts|krasti]], kas strauji iesliecas ūdenī. No Maurīcijas cietzemes to nošķir līdz 63 m dziļš [[šelfs]]. Raunda ir viena no tā saucamām ziemeļu saliņām. Tāpat šo nelielo "[[arhipelāgs|arhipelāgu]]" veido [[Ganerskveina]], [[Flata (sala)|Flata]], [[Gabriela sala]], [[Pižona klints]] un [[Sērpenta]].<ref name=birdlife/><ref name=phelsuma>[https://islandbiodiversity.com/Phelsuma%2024-6.pdf Sticks and stones: notes on the ecology and conservation of an endemic stick insect (''Apterograeffea marshallae'') and the restoring of an island ecosystem. ''Phelsuma'' 24 (2016); 72-79]</ref> Pirmatnīgo Raundu klāja [[koks|cietkoku]] [[meži]], kā arī bagātīgas [[pandānu dzimta|pandānu]] un [[palmas|palmu]] audzes. Salas [[ekosistēma|ekosistēmu]] katastrofāli iedragāja 19. gadsimta pirmajā pusē ievestās [[kaza]]s un [[trusis|truši]]. Šīs [[invazīva suga|invazīvās sugas]] noganīja [[veģetācija|veģetāciju]], izraisot augsnes [[erozija|eroziju]]. Līdz aptuveni 1844. gadam bija izmedīti pēdējie [[Maskarēnu milzu bruņurupuči]], kuri veicināja [[sēkla|sēklu]] izplatīšanu un augsnes auglību. Kopš 1957. gada Raunda kopā ar Sērpentu ir pasludināta par [[dabas rezervāts|dabas rezervātu]]. 1979. gadā tika izskaustas kazas, bet 1986. gadā — truši. Pateicoties nosacītai nošķirtībai un stingriem aizsardzības pasākumiem , Raunda ir saglabājusies kā mājvieta vismaz desmit endēmām augu [[suga|sugām]], ieskaitot palmu mežu, kas Maurīcijas cietzemē ir pilnībā izcirsts un astoņām [[rāpuļi|rāpuļu]] sugām. Tā ir viens no svarīgākajiem sauszemes [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] centriem Maurīcijā. Neraugoties uz sasniegtajiem panākumiem un pūlēm, augsnes erozija saglabājas kā nopietns šķērslis [[biotops|biotopu]] atjaunošanai un ekosistēmas funkcionēšanai. Aprakstīto sugu skaita ziņā Raunda proporcionāli tās platībai ir [[izmirstošas sugas|visapdraudētākais]] planētas nostūris.<ref name=birdlife/><ref name=phelsuma/><ref name=controlling>[https://www.durrell.org/wildlife/global-index/controlling/ Controlling Invasive Species. ''How does Durrell control invasive predators in order to protect native animals and plants?'' [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]]</ref><ref name=Island/><ref name=degradation/><ref>Land Degradation & Development. ''A comprehensive study of erosivity and soil erosion over a small tropical islet: Round Island, Mauritius''. Volume 31, Issue 3. 15 February 2020. Pages 372–383</ref> == Nosaukums == Raundas nosaukums neatbilst tās siluetam. Apaļa ir blakus esošā Sērpenta jeb Čūsku sala, taču tur nedzīvo neviena čūska. Turpretim Raundā vēl nesenā pagātnē mitinājās divu sugu čūskas. Misēkli radīja pētnieka [[Edgara Leopolda Leiarda]] atskaite, kurš 1856. gadā apmeklēja abas salas. == Izpētes vēsture == === Agrīnie apmeklējumi === [[Attēls:Sārtais balodis Egreta.JPG|thumb|300px|[[Sārtais balodis]] bija viena no [[suga|sugām]], kuru piesaistīja pirmatnīgā mežainā Raunda]] Raundas apgūšanas un kolonizācijas vēsture ļoti atšķīrās no procesiem, kas risinājās Maurīcijas cietzemē un citās tuvējās saliņās. Sīki un detalizēti ziemeļu saliņas netika aprakstītas līdz pat 19. gadsimta vidum, un par to sākotnējo ekoloģiju iespējams izsecināt no fragmentāriem agrīniem pierakstiem. Saliņas bija mežainas un daudzveidīgu augāju, tāpēc no cietzemes plaši piesaistīja [[Maurīcijas augļēdājsikspārnis|augļēdājsikspārņus]], [[sārtais balodis|sārtos baložus]], [[Maurīcijas zilais balodis|Maurīcijas zilos baložus]], [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis|gredzenkakla papagaiļus]], [[Maskarēnu pelēkais papagailis|Maskarēnu pelēkos papagaiļus]], [[Maurīcijas bulbuls|Maurīcijas bulbulus]] un citus putnus. Pirmais atzīmētais mēģinājums izsēsties Raundā notika 1670. gados. Maurīcijas kolonistu vidū klīda baumas, ka Flatas salu apdzīvo lieli bruņurupuču bari, bet piekrastes ūdeņos uzturas [[dugongs|dugongi]]. 1674. gada maijā gubernators organizēja ziemeļu saliņu izpēti. Flatā un Gabriela salā tolaik mitinājās ap 6000 bruņurupuču, un ekspedīcija izveda 320 dzīvniekus. Raundā izsēsties jūrnieki nespēja un ziņoja, ka to klāj palmu un pandānu meži. Atšķirībā no aizvien biežāk apmeklētām blakus saliņām, Raunda 18. gadsimtā kuģiniekiem dēļ grūtās piekļuves saglabājās vienīgi kā orientieris. Vienīgā zināmā izsēšanās notika ap 1750. gadu, kad pēc kuģa ''Sumatra'' tās apkalpe tur rada glābiņu. 1753. gadā ziemeļu saliņas pētīja franču [[astronoms]] un [[ģeodēzija|ģeodēzists]] [[Nikolā-Luiss Delakails]]. Viņš atzīmēja čūsku un ķirzaku milzīgo skaitu Raundā, Flatā un Gvanerskveinā. 18. gadsimta beigās Flatas, Ganerskveinas un Gabriela saliņas palmām bagātās ekosistēmas bija pilnībā sagrautas. Izmedīti bija visi sauszemes bruņurupuču bari un seklajos līčos mitušie dugongi. Savukārt Raundā grūtās piekļuves dēļ vēl joprojām kuploja pirmatnīgie mūžzaļie cietkoku meži un palmu audzes.<ref name=dodo>Cheke A. & Hume J. ''Lost Land of the Dodo''. Chapter 9. "A Miraculous survival. The curious story of Round Island and the other islets off northern Mauritius". T & AD Poyser, London. 2008.—ISBN 978-0-7136-6544-4.</ref> === 19. gadsimta pētījumi === Pirmais detalizētais salas apraksts datējams ar 1844. gada decembri, kad [[gvano]] meklējumos Raundu un Sērpentu apmeklēja angļu inženieris un topogrāfs [[Džons Augusts Loids]]. Nelielo ekspedīciju pārsteidza negaidīts ciklons, un tās dalībnieki bija spiesti nedēļu uzturēties Raundā. Loids aprakstīja salas floru un faunu, kas kalpoja par pamatu vēlākiem pētījumiem. Tolaik tās lielākajā daļā, īpaši augsnēm bagātās gravās, kuploja biezas palmu un pandānu audzes. Augstāk nogāzēs tos bagātināja melnkoku un citu cietkoku meži, kas joslveidīgi stiepās lejup no salas virsotnes. Pētnieks aprakstīja abu [[tropu jūrasputni|tropu jūrasputnu]] sugu ligzdas, lidošanas spējas un zivju ķeršanas paņēmienus un uzsvēra sarkanastes tropu jūrasputnu pārbagātību. Tāpat Loids pieminēja milzīgo trušu skaitu, kuru bari pārņēmuši visu salu. Nav zināms, kad tieši šie kaitnieki bija izlaisti salā. Iespējams, tas notika gadus trīsdesmit pirms Loida ierašanās. Ekspedīcija uzdūrās pēdējai Maurīcijas milzu bruņurupuču populācijai, kas bija bija radusi patvērumu grūti sasniedzamajā Raundā — acīmredzot tas bija vissvarīgākais ekspedīcijas atklājums. Maurīcijas cietzemē milzu bruņurupuči nebija redzēti kopš 1730. gadiem, un Loidam radās iespēja novērot ''"dažus ļoti lielus"'' šīs izzūdošās sugas pārstāvjus. Kāds no viņa biedriem vienā no salas alām notvēra grūsnu bruņurupuču mātīti un pārveda uz Maurīciju, bet jaundzimušos bruņurupucēnus izdāļāja paziņām. 1856. gadā, veicot ceļojumu pa Indijas okeāna rietumu daļu, Raundā un Sērpentā vairāku dienu garus veica angļu [[ornitoloģija|ornitologs]] Edgars Leopolds Leiards. Viņš ievāca vairāku jūras putnu izbāžņus un olas. 1860. gada novembrī Raundu apmeklēja britu koloniālais administrators un ornitologs [[Edvards Ņūtons]]. Lai arī pētnieka publicētajā atskaitē minēti vienīgi putni, viņa dienasgrāmatā paustie novērojami liecina par ievērojamu vides degradāciju salīdzinājumā ar 1844. gadu. Ņūtons atzīmēja: ''"Salā ir ļoti nabadzīga veģetācija... [[Pandānu dzimta|Vacoa]] ir parastākais augs, parastas tāpat ir palmu sugas... Bez tam es redzēju vienu vai divas nīkulīgu meža koku sugas, [[kadiķi]], dažus zālaugus, [[ķērpji|ķērpjus]], [[paparžaugi|paparžaugus]]. Es neatradu ne mazāko augāju simts jardu attālumā no jūras... Turklāt'' [salā] ''ir platas joslas ar pilnīgi kailām klintīm bez augāja paliekām. Citviet ir plašas un plakanas tāda pat klintāja joslas, kuras klāj zemi bazalta gabali"''. Viņš īpaši izcēla milzīgas [[sarkanastes tropu jūrasputns|sarkanastes tropu jūrasputnu]] kolonijas, kuru ''"skaits būtu mērojams desmitos tūkstošu"'', kā arī sniedza pirmo atskaiti par sauszemes putnu sugu — [[svītrainā ūbele|svītrainās ūbeles]] pāri. Tāpat Ņūtons ir pirmais, kurš pieminēja kazas. Šos dzīvniekus izlaida salā vairākus gadus pirms viņa apmeklējuma. 1867. gadā Maurīcijā ieradās nenogurdināmais amerikāņu dabas pētnieks [[Nikolass Paiks]]. Viņš šajā aizjūras zemē pavadīja piecus gadus, kuru laikā pētīja Maurīcijas faunu, floru un ģeoloģiju, radīja teju piecsimt zivju zīmējumus un ievāca plašu zivju, [[koraļļi|koraļļu]], [[sūkļi|sūkļu]] un augu kolekciju. 1868. gada decembrī Paiks apmeklēja Raundu . Viņš joprojām varēja novērot pandānu un palmu audzes, bet vairs nespēja atrast cietkoku mežus: "''tie visi bija gandrīz pilnībā nopostīti''". Paiks konstatēja vien nelielas bijušo mežu stidziņas. Pētnieka vārdiem, "''grubuļaino salas virsotni atdzīvināja daži raupjas zāles pleķīši, kas kalpoja par barību daudziem trušiem un kazām''". Paiks aizrautīgi pētīja ne vien salas putnus un rāpuļus, bet arī visa veida kukaiņus. Paiks atgriezās Raundā nākamā gada novembrī kopā ar Maurīcijas gubernatoru un [[zinātne]]s [[mecenāts|mecenātu]] seru [[Henrijs Bārklijs|Henriju Bārkliju]] un [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] direktoru [[Džons Horns (botāniķis)|Džonu Hornu]]. Paiks galveno uzmanību veltīja faunai, kamēr viņa biedri pētīja augāju. Tomēr kopumā sala vairāk atgādināja atkailinātas klinšu nogāzes, kur vietām bija izmētāti vārgulīgu palmu un pandānu pudurīši. Kā trāpīgi atzīmēja Bārlijs, truši un kazas ir kļuvuši "''par galvenajiem koku kaitēkļiem, kas nogana zāli un nograuž jaunos dzinumus[...] sēklas parasti nepaspēj iesēties, bet, ja augam izdodas sekmīgi uzdīgt, tas nekavējoši tiek nograuzts''". Raundu turpināja apmeklēt arī citi pētnieki, tostarp viens no [[ekoloģija]]s zinātnes pamatlicējiem [[Karls Mēbiuss]] 1874. gadā un rāpuļu kolekcionāri no Vācijas 1880. gados. 1889. gada novembrī salu apsekoja skotu botāniķis [[Henrijs Džonstons]], kas ir pēdējais fiksētais tās apmeklējums 19. gadsimtā. Vēl salīdzinoši nesen zaļoksnējā sala bija kļuvusi "''ļoti neauglīga, un stāvo, brūno klinšu tuksnešaino izskatu atdzīvināja vienīgi mazītiņi izkaisītu palmu un pandānu pudurīši''". Tā kā erozijas rezultātā augsne bija ieskalota okeānā, lielākā daļa palmu auga uz kailām klintīm. Džonstons bija pēdējais, kurš novēroja "''mazu mežiņu dienvidu puses paugurā 450-550 [[pēda (mērvienība)|pēdu]] augstumā virs jūras līmeņa''". Tāpat botāniķis atzīmēja, ka daudzi no Maskarēnu salām endēmiem ''[[Fernelia]]'' krūmājiem iznīkst sausuma dēļ. Viņa vienīgie pieminētie dzīvnieki bija truši.<ref name=dodo/><ref>Lloyd, Lieutenant Colonel. ''Extract from a letter from Lieutenant Colonel Lloyd to the Secretary of Natural History of Mauritius''. 19.04.1845</ref><ref name=Nicolas>Nicolas Pike. ''Sub-tropical Rambles in the Land of Aphanapteryx: Personal Experience, Adventures, and Wanderings in and around the Island Mauritius.'' New York: Harper & Brothers. 1873. Pages 141-167.</ref><ref>Henry Halcro Johnston. ''Report on the Flora of Round Island, Mauritius''. Reprinted from the Transactions of the Botanical Society of Edinburgh. 1894.</ref> === 20. gadsimta pētījumi === 1906. gadā kārtējos gvano meklējumos Raundā piestāja [[Dienvidāfrika]]s ģeologi. Klinšu spraugās viņi atrada milzu bruņurupuču un augļsikspārņu kaulus. 1910. gadā salu apmeklēja britu ornitologs [[Ričards Meinerhāgens]]. Viņa fotogrāfijās redzamas triju palmu sugu audzes, [[pandānu dzimta|pandāni]] un liels skaits [[sarkanastes tropu jūrasputns|sarkanastes tropu jūrasputnu]]. Zem klinšu dzegām vai augājā viņš atrada svaigus jūrasputnu perējumus, nesen izšķīlušos mazuļus un putnēnus, kas jau bija gatavi pamest [[ligzda]]s. Pētnieks piemetināja, ka "''neraugoties uz likuma aizsardzību, šos putnus nesaudzīgi medī zvejnieki. Viņi tos bez žēlastības nogalina un pārdod ķīniešu restorāniem [[Portluī]], kur tos uzskata par izcilu delikatesi''". Meinerhāgens redzēja pieaugušus [[baltastes tropu jūrasputns|baltastes tropu jūrasputnus]], tomēr neatrada nevienu ligzdu. Tāpat viņš atzīmēja milzīgo trušu skaitu, kas visi bija "''lieli un trekni''". Pagāja vairāk nekā divdesmit gadi, pirms Raundā 1935. gadā ieradās cits zinātnieks – Maurīcijas [[botānika|botāniķis]] [[Pauls Oktavs Vjehe]]. Sala bija "''palikusi bez augāja, tomēr joprojām bija atrodamas sākotnējo palmu biežņu atliekas''", un vienīgi celmi liecināja par kādreizējiem platlapju 'mežiem'. Vjehe norādīja, ka kazas un truši nograuž asniņus, izraisot strauju augsnes eroziju. 1948. gadā salā ieradās zoologa Žana Vinsona komanda, kas veica pirmos nopietnos pētījumus kopš 1869. gada. Milzīgie sarkanastes tropu jūrasputnu bari medību rezultātā bija sarukuši līdz pusducim pāru. Lielā skaitā joprojām ligzdoja vairāk tramīgu jūras putnu sugas. Vinsons atzīmēja trušu un kazu pārpilnību un, gluži kā Bārklijs 1869. gadā, nespēja atrast "''nevienu jaunu palmiņu vai pandānu, jo tie drīz pēc uzdīgšanas tiek nograuzti''". Fotogrāfijas liecina, ka saliņas nogāzēs auga vienīgi augstas vecas palmas. Pētnieki noķēra divas boa čūskas un atzīmēja scinku un gekonu bagātību. Vinsona kolekcija veicināja Maskarēnu boa izpēti. Tika atklāts, ka augšžokļa kauls tām sadalīts divās savstarpējās kustīgās daļās — priekšējā un aizmugurējā. No visām čūskām šāda anatomiska īpatnība raksturīga vienīgi [[Maskarēnu žņaudzējčūskas|Maskarēnu žņaudzējčūskām]].<ref name=dodo/> == Ģeogrāfija == === Klimats === Raunda atrodas [[Tropu josla|tropu joslā]], nedaudz uz ziemeļiem no [[Dienvidu tropu loks|Dienvidu tropu loka]]. Visa gada garumā salā valda karsti un vējaini laika apstākļi. Sausākais periods ilgst no [[septembris|septembra]] līdz [[novembris|novembrim]]. Mitrākā gada daļa ir periods starp [[decembris|decembri]] un [[marts|martu]], un šajā laikā apgabalu piemeklē arī tropiskie [[ciklons|cikloni]] ar [[vējš|vēja]] ātrumu līdz 250 [[km/h]] un spēcīgām [[lietusgāze|lietusgāzēm]]. [[Gaisa temperatūra]] [[ziema]]s mēnešos svārstās no 22 °C līdz 30 °C, kamēr [[vasara]]s svelmē tā var sasniegt pat 50 °C.<ref name=Global2021>Markus A. Roesch. ''Understanding demographic limiting factors to species recovery: Nest-site suitability and breeding ecology of Phelsuma guentheri on Round Island, Mauritius''. Global Ecology and Conservation. Volume 30, October 2021</ref> Raundas [[rietumi|rietumu]] pusē klimats ir karstāks un sausāks, kamēr salas pārējās daļās dienvidaustrumu [[pasāti|pasātu]] ietekmē tas ir vēsāks un mitrāks.<ref>Erosion phenomena on Round Island, Mauritius. Tamsyn Anne Bean. University or Pretoria. February 2015, page 18</ref> === Hidroloģija === Lielās bangas un šaltis no atklātās jūras apšļāc [[piekraste|piekrasti]] ar ievērojamu [[sālsūdens]] daudzumu, taču porainās klintis, stāvās nogāzes un kraujās notekas pieļauj ļoti nelielu ūdens uzkrāšanos, parasti ātri gaistošu [[peļķe|lāmu]] veidā. Plūdi uzrodas vienīgi spēcīgu [[lietus|lietavu]] laikā. === Ģeoloģija === Raunda ir otra lielākā Maurīcijas [[šelfs|šelfa]] zonas sala. Pēc izcelsmes tā ir [[magmatiskie ieži|vulkāniska]] kore. Nogāzes pamatā ir stāvas un klāj vienu trešdaļu salas. Īpaši stāvo austrumu pusi veido viļņu daļēji noārdīts krāteris. Visu salu caurvij klintis, kuras veido vulkānisko pelnu formēti tufa slāņi ar vulkāniskām plēnēm jeb skoriju. Tomēr vietām sastopami arī iespaidīgi [[bazalts|bazalta]] gabali. Salas virsotnē atrodas daži [[kaļķakmens|kaļķakmeņi]], bet gar klinšu plaisām atrodams [[kvarcs]]. Visu salas piekrasti ieskauj robotas tufa [[klints|klintis]], kas strauji iesniedzas okeānā. Parasti to apskalo augsti viļņi, kas piekļuvi salai ar laivu padara ļoti apgrūtinošu. Relatīvi plakanas klintis atrodas vienīgi saliņas rietumu krastā. Grāmatā "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" [[Džeralds Darels]] rakstīja: "''Visa sala sastāvēja no tufa, un šo mīksto minerālu vējš un lietus bija gludinājis un krokojis, veidojot ieloces un robojumus, tā ka visa sala izskatījās kā milzīgs uz jūras virsmas izklāts akmens krinolīns ar dabas spēku darinātiem stīva brokāta izciļņiem, tornīšiem un augstiem stabiem. Ar nožēlu redzēju, ka vienīgā lēzenā vieta uz salas ir klinšainais krasts, kur mēs izcēlāmies malā. Viss pārējais šķita sastāvam no aizām un kraujām klintīm.''" === Augsne === 19. gadsimtā lielāko salas daļu klāja bagātīga un bieza [[augsne]]s kārta, kas bija piemērota palmu un cietkokšņu sugām. Džons Loids 1845. gadā rakstīja, ka augšējās ziemeļu nogāzēs augsne sasniedz triju pēdu (90 [[cm]]) biezumu. Kaili bija pamatā pasātiem pakļautie dienvidaustrumi. Augsnes [[erozija|eroziju]] izraisīja pārmērīgi savairojušās kazas un truši, kas noganīja augāju un nograuza jaunos asniņus. Neraugoties uz nozīmīgiem panākumiem izzūdošo sugu saglābšanā, noplicinātā augsne ir būtiskākais šķērslis vides atjaunošanai un ekosistēmas funkcionēšanai. Pašreizējo augsni lielākoties veido irdens smilšmāls ar visai vienveidīgu tekstūru un nabadzīgi veidotu struktūru, kas norāda uz iepriekšējās augsnes izzušanu un nesenu tās atjaunošanos. Raundu veido divu tipu augsne: ''Lithic leptosols'' rietumu nogāzē un ''Dystric leptosols'' ar ''Dystric regosol'' pamatā dienvidu areālā. Augsnes dziļums ievērojami atšķiras. Ēnainos nogabalos tā sniedzas no 11 līdz 30 cm, bet dziļākās ieplakās bieži sasniedz 60 cm dziļumu. Lielākajā salas daļā augsne ir ļoti sekla — vidēji 5 cm dziļa.<ref name=Island/><ref name=degradation>Land Degradation & Development. ''A comprehensive study of erosivity and soil over a small tropical islet: Round Island, Mauritius''. Vol 31, Issue 3. 15 October 2019</ref> == Flora == === Sākotnējā flora === 19. gadsimta sākumā Raunda bija vienīgā Maurīcijas saliņa, kuras ekosistēmu vēl nebija iedragājusi cilvēku postošā darbība. Neskarti kuploja mūžzaļās cietkoku audzes un skrajie [[palmu dzimta|palmu]] meži, kurus veidoja [[zilā latānija|zilās latānijas]],<ref name=IAWA>''Wood anatomy of twelwe species with potential for reintroduction on Round Island, Mauritius''. IAWA Journal, Vol. 19 (4), 1998: 393–413</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/38588/10128456 ''Latania loddigesii'']. [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''[[Pandanus vandermeeschii]]'', [[pudeļpalma]]s,<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/38580/10126445 ''Hyophorbe lagenicaulis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Ganerskveinas alveja]]s, [[orkāna palma]]s ''conjugatum'' varietāte<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/38510/10125739 ''Dictyosperma album var. conjugatum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[pandānu dzimta|pandāni]]. Salas ekosistēma līdzinājās t.s. 'palmu savannai' — sausākajam Maurīcijas apgabalam, kas šaurā joslā stiepās gar aizvēja rietumu piekrasti. Neraugoties uz [[savanna]]s nosaukumu, to pilnībā klāja koki, kas teju visur sniedzās līdz līcim. Kolonizācijas laikā šis biotops tika pilnībā izcirsts, un tā kādreizējās aprises saglabājušās Raundā un Gvanerskveinā. Precīzs cietkoku meža sastāvs nav zināms, jo liecības par laika posmu līdz 19. gadsimtam ir skopas. Maurīcijas palmu savannā nozīmīgākie cietkoki bija melnkoki, tambalakokves, ''Terminalia bentzoe'', dracēnas un fikusi. Koku, krūmu un puskrūmu saraksts iekļauj 103 šī Maurīcijas apgabala sugas no 40 [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]], kas būtu piemērotas pārstādīšanai un atgriešanai Raundā.<ref name=IAWA/> [[Attēls:Round Island Mauritius 1970s.JPG|thumb|left|250px|[[Invazīva suga|Invazīvo]] [[trusis|trušu]] un [[kaza|kazu]] dēļ 1970. gados salas [[augi|augu valsts]] bija gandrīz [[izmiršana|izzudusi]]]] [[Attēls:Round Island Mauritius 2003.JPG|thumb|left|250px|Pēc salas atbrīvošanas no trušiem un kazām tur [[introdukcija|pārstādīti]] tūkstošiem vietējo augu]] === Mūsdienu dzīvotnes === Mūsdienās Raunda ir dzīvotņu mozaīka, ko veido kailas klintis, blīvi zālaugu areāli, stādītu cietkoku audzes un ciešas palmu biežņas.<ref name=Zurich>Ecology and conservation of an endangered reptile on Round Island, Mauritius. University of Zurich. 2009</ref> Detalizēti 2003. gada Raundas salas pētījumi liecina par septiņiem atšķirīgiem [[augājs|veģetācijas]] tipiem: blīvām palmu audzēm, piekrastes biotopu, jauktām [[lakstaugs|zālaugu]] kopienām, krātera biotopu, klinšu biotopu, virsotnes biotopu, tuksnešaini.<ref name=Global2021/><ref name=Island/><ref name=Rg>''Relative density of Round Island's reptiles''. September 2018. [[ResearchGATE]]</ref> Blīvās palmu audzes (70,1 ha) aizņem klinšainās nogāzes ar izciļņiem, dziļām plaisām un ieplakām. Areālā dominē [[zilā latānija|zilās latānijas]] ar vietām augošiem pandāniem un pudeļpalmām. Zem blīvām lapotnēm un zālaugiem izveidojies dziļš lapu slānis. Piekrastes biotopu (41,9 ha) veido šauri un no veģetācijas gandrīz pilnībā brīvi pamatieži, kas stāvu klinšu veidā ieskauj salas ziemeļu piekrasti. Jaukto zālaugu biotopu (38,9 ha) raksturo ieplakas un nevienmērīgi sastopami klinšakmeņi. Dominē vīteņaugi: vietējie ''[[Ipomoea pes-caprae]]'',<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30040623-2 ''Ipomoea pes-caprae''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]</ref> ''[[Tylophora coriacae]]'' un invazīvie ''[[Passiflora suberosa]]'',<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:321973-2 ''Passiflora suberosa''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]</ref> kas kopīgi ar guļošiem augiem, atsevišķām latānijas palmām un pandāniem ieplaku malās veido blīvus noēnotus pleķīšus. Iedzīvojušās dažas cietkoku sugas, kas tika iestādītas atjaunošanas programmas ietvaros. Biotopam ir dziļš augsnes slānis (30-50 cm) un, veicot augu atjaunošanas aktivitātes, šim areālam tiek pievērsta īpaša vērība.<ref name=elsevier>Elsevier. ''Bedrock-incised gully erosion phenomena on Round Island, Mauritius''. CATENA. Vol. 151, April 2017, Pages 107-117</ref> Krātera biotops (34,5 ha) iekļauj pamatiežu stāvas, ieliektas, pusmēnesveida formas nogāzes ar daudzām vertikālām sienām, dziļām plaisām un mazām aliņām. Nelielos, mazāk stāvos laukumiņos sastopamo augāju veido pandāni un dažas latānijas ar jauktu zālaugu kopienām. Klinšu biotops (13,5 ha) iekļauj krasi stāvus un pamatā no augiem brīvus pamatiežus ar seklām vagām un dažam nelielām aliņām. Tās nodrošina ar barības vielām bagātīgo palmu un zālaugu ieplaku biotopus. Virsotnes biotopu (12,9 ha) veido pamatieži ar klinšakmeņu krāvumiem un plānu akmeņainu augsni. Nabadzīgā veģetācija iekļauj nelielu zālaugu sugas, tostarp endēmo ''[[Phyllanthus mauritianus]]''. Virsotnes rietumu nogāze robežojas ar latānijām, ziemeļu nogāze — nelielu Ganerskveinas alveju areālu. Tuksnešaini (7,2 ha) veido areāli ar plānu augsni un maziem iežiem. Sastopami nelielu guļošu augu pleķīši, vairāki ''[[Scaevola taccada]]'' krūmāji un dažas latānijas. Katra no šīm dzīvotnēm satur [[Aizsardzības statuss|kritiski apdraudētas]] sugas. Iespējams, visatpazīstamākās ir blīvās un skrajās palmu audzes, kuras veido trīs endēmas sugas. === Palmas === [[Attēls:Latania loddigesii Mauritius.JPG|thumb|250px|[[Zilā latānija]] [[Egreta|Egretā]]]] [[Attēls:Cassine orientalis Ile Aux Aigrettes.JPG|thumb|250px|[[Maskarēnu salas|Maskarēnu salām]] [[endēms|endēmais]] [[kokaugs|koks]] ''[[Cassine orientalis]]'' ir viena no sugām, kas [[introdukcija|reintroducēta]] [[Egreta|Egretā]] un Raundā]] [[Attēls:Ipomoea pes-caprae. Mauritius.JPG|thumb|250px|Tītenis ''[[Ipomoea pes-caprae]]'' ir ierasts vīteņaugs jaukto [[lakstaugi|zālaugu]] [[biotops|biotopā]]]] [[Attēls:Malvales - Hibiscus fragilis 1.jpg|thumb|250px|[[Aizsardzības statuss|Kritiski apdraudētais]] ''[[Hibiscus fragilis]]'' ir pārstādīts no bīstamām [[invazīva suga|invazīvām sugām]] brīvajā Raundā]] Pirmo reizi Raundas augu valsti aprakstīja Džons Loids 1844. gadā. Viņš pieminēja trīs palmu sugas, kuras gandrīz vienlīdz bagātīgi klāja salu. Lai arī viņa apraksts ir visai savdabīgs, tas ļauj droši atpazīt orkāna palmu, pudeļpalmu un zilo latāniju. Vairāk nekā trīsdesmit gadus vēlāk arī Nikolā Paiks ziņoja par trim palmu sugām, kuras joprojām auga kuplā skaitā. Tomēr jau gadu vēlāk Džons Horns norādīja uz postošo ietekmi, ko palmām un citiem augiem nodara truši un kazas. 1990. gadā no pēdējās, dienvidrietumu nogāzē guļošās orkāna palmas tika ievākti daži vairoties spējīgi augļi, pirms tā gāja bojā drīz pēc 1994. gada [[ciklons|ciklona]]. No pēdējā brīdī ievāktajiem augļiem izaudzēti vairāk nekā 250 augu. Mēģinājumi šo varietāti reintroducēt Raundā pagaidām nav bijuši sekmīgi, tomēr vairāki desmiti palmu sekmīgi atgriezti [[Egreta]]s salā. Pudeļpalma gan Maurīcijā, gan citviet tropos kļuvusi par vienu no dekoratīvākajiem augiem. Tās izcelsmes vieta nav zināma, bet vienīgā savvaļas [[populācija]] bija saglabājusies Raundā. 1975. gadā no kādreizējām bagātīgām pudeļpalmu audzēm bija atlikuši piecpadsmit pieauguši koki, seši jauni kociņi un sešdesmit seši stādiņi. Savukārt 1986. gadā salā bija palikuši vairs tikai astoņi pieauguši koki un astoņpadsmit stādiņi, kas brīnumainā kārtā bija paglābušies no trušiem. Tādējādi laika posmā starp 1975. un 1986. gadu kopējais populācijas skaits bija noslīdējis no 87 īpatņiem līdz 26, un bez apņēmīgiem aizsardzības pasākumiem suga drīzumā būtu pilnībā izzudusi no Raundas. Pēc trušu un kazu iznīdēšanas pudeļpalmu audzes pamazām kļūst aizvien blīvākas. 2020. gadā salā zēla un plauka jau vairāk nekā 300 sugas pārstāvju. Zilā latānija ir visizplatītākā salas palma. Tā var sasniegt iespaidīgu augstumu ar lielu lapotni. Latāniju [[izplatības areāls|areāls]] aptver rietumu un ziemeļu nogāzes, kur tās vietām jau veido palmu mežus. Raundā ir lielākā šīs sugas populācija Maurīcijā. Latānijas palmu un pudeļpalmu atjaunošanās kļuva iespējama tikai pēc invazīvo zīdītāju izskaušanas.<ref name=Island/><ref name=invasive>Veitch,C.R. and Clout,M.N. (eds.). ''Turning the tide: the eradication of invasive species''. The impact of rabbit and goat on the ecology of Round Island, Mauritius. Publisher: IUCN SSC Invasive Species Group. Pages 53-63. [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]].</ref><ref>Andy Hurwitz. ''A Virtual Tour of Mauritius.'' The International Palm Society. August 2020</ref><ref>''Building robust, practicable counterfactuals and scenarios to evaluate the impact of species conservation interventions using inferential approaches''. Biological Conservation. Elsevier. Volume 261, September 2021</ref> === Citi augi === Salā sastopama ''[[Pandanus vandermeeschii]]'' lielākā populācija, kas ir viena no sešām vietējām pandānu sugām. Tas ir vidēja garuma koks, kuras lapojums atgādina palmas. Šauri lineārās lapas pie stumbra veido spirāliskus pušķus, kuru dobie vidi sniedz patvērumu salas gekoniem. Pandāni sastopami krāterī, bagātina palmu audzes un ieskauj virsotni.<ref name=Zurich/><ref name=Barachois>Giles Atkinson. ''The Barachois Project – A Baseline Study – Native and Endemic Species – Terrestrial Plants''. Biological Sciences University of Bristol Intern for the Barachois Project from June-September 2017</ref><ref>The Native Plants and Animals of Mauritius. The Mauritian Wildlife Foundation. {{ISBN|978-999493802-5}}, page 42</ref> Cits rets augs ir kritiski apdraudētā [[Ganerskveinas alveja]] – [[sukulenti|sukulents]] ar viegli ieliektām, sulīgām, blīvās piezemes rozetēs augošām lapām un sarkanīgi dzelteniem [[zieds|ziediem]]. Raundā un netālajā [[Ganerskveina|Ganerskveinā]] saglabājušās vienīgās zināmās sugas savvaļas atradnes. Arī alveju izplatības areāls lēnām palielinās.<ref name=Zurich/> Līdz aktīvu atjaunošanas darbu sākumam bija saglabājušās tikai divas vietējās cietkokšņu sugas — ''[[Gagnebina pterocarpa]]''<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:495347-1 ''Gagnebina pterocarpa''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]</ref> un viens vienīgs ''[[Fernelia buxifolia]]''<ref>[https://wcsp.science.kew.org/namedetail.do?name_id=84422 ''Fernelia buxifolia''. World Checklist of Selected Plant Families. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]</ref> jeb bois buis īpatnis. Abas sugas vēl 1868. gadā pieminēja Paiks. Viņš rakstīja, ka koki ir zemi, bet ar iespaidīgu lapotni, kuru zari sāniski plešas no pusotra metra līdz sešiem un pat deviņiem metriem. ''G. pterocarpa'' ir neliels, līdz 4 metriem augsts koks ar pelēku stumbru, plūksnaini saliktām lapām un baltiem, mazās "birstītēs" sagrupētiem ziediem. Arī ''F. buxifolia'' ir neliels koks vai krūms ar ieapaļām spīdīgām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem. Raundā nozīmīgākie šo sugu apputeksnētāji un sēklu izplatītāji ir gekoni. Mūsdienās salā ir sekmīgi ieviestas vairākas citas cietkokšņu sugas.<ref name=Nicolas/><ref name=Zurich/><ref name=Barachois/><ref name=Restoration/> 1991. gadā salā introducēja Maurīcijai endēmo ''[[Dracaena concinna]]''<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:534149-1 ''Dracaena concinna''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]</ref> — kokam līdzīgu krūmu ar stāvu stumbru un dzelteniem ziediem, kura palmām līdzīgās lapas bagātīgi izplešas no stumbra virsotnes. Šīs [[dracēnas]] pamatā sastopamas ap virsotni un vietās, kur risinās stādījumu atjaunošana. Cits Raundā ieviests augs ir ''[[Premna serratifolia]]''<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:864424-1 ''Premna serratifolia''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]</ref> — neliels augošs vai ložņājošs koks, kas var sasniegt 5 m garumu. Pārstādītas trīs vietējās [[ebenkoki|ebenkoku]] sugas — [[Egretas melnkoks]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/30539/9561471 ''Diospyros egrettarum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[melnais ebenkoks]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/30552/9562531 ''Diospyros tessellaria''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un ''[[Diospyros melanida]]'',<ref>[https://iucnredlist.org/species/30548/9562225 ''Diospyros melanida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> kā arī divas [[fikusi|fikusu]] sugas — ''[[Ficus reflexa]]'' un ''[[Ficus rubra]]''. Iespaidīga lapotne raksturo Maskarēnu arhipelāgam endēmo ''[[Cassine orientalis]]'' jeb bois d'olive, kura augļi ārēji atgādina olīvas. Labvēlīgos apstākļos koks var sasniegt 20 m garumu.<ref name=Zurich/><ref name=Island/> Sekmīgi iejuties ''[[Scaevola taccada]]'' — blīvs krūms ar vaskainām sukulentu lapām, kas plaši sastopams tropu un subtropu piekrastē. Suga ir ļoti izturīga pret sāli un kalpo par vienu no pioniera augiem atjaunojamās platībās. Uz Raundu pārvietoti ārkārtīgi reti endēmi krūmi ar krāšņiem ziediem — ''[[Hibiscus fragilis]]''<ref>[https://iucnredlist.org/species/39431/10237940#assessment-information ''Hibiscus fragilis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[trohētijas|trohētija]] ''[[Trochetia parviflora]]''. Cietzemē tās apdraud invazīvās augu un dzīvnieku sugas.<ref name=Zurich/><ref name=Barachois/> 2020. gadā tika veiksmīgi reintroducēti vairāki simti pret noēnojumu izturīgo muskusa paparžu ''[[Microsorum scolopendria]]'' stādiņi. Lai arī suga ir parasta Maurīcijā, Raundā tā pilnībā izzuda 1980. gados. Ar papardēm paredzēts samazināt eroziju zem stādītajiem kokiem, veicināt nobirušo lapu satrūdēšanu un nodrošināt aizsardzību pret svešzemju sugu tālāku izplešanos.<ref>Success Story: Ferns growing. 22 January 2002. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]</ref> Raundā ilgāku laiku bija vienīgā zināmā ''[[Aerva congesta]]'' kolonija. Tas ir sīciņš, 08–3,2 cm augsts guļošs augs, kas sastopams uz kailām klintīm. 2013. gadā Maurīcijas piekrastē atklāja vēl vienu atradni — aptuveni desmit augus, kuri aptvēra divus 1,8 x 2 cm un 6 x 12,5 cm lielus pleķīšus. Raundā populācija no nepilniem simts [[indivīds|indivīdiem]] 1996. gadā nokritusies līdz sešpadsmit 2016. gadā. Suga sekmīgi iedzīvojusies Egretas dabas rezervātā, tomēr mēģinājumi 2013. gadā tur izveidot jaunu koloniju cieta neveiksmi.<ref>Journal of Threatened Taxa. ''Conservation Status of Mascarene Amaranth Aerva Congesta Balf.F.Ex.Baker (Eudicots:Caryophyllales:Amaanthaceae): a Critically Endangered Endemic Herb of ghe Mascarenes, Indian Ocean''. 26 July 2018, Vol. 10, No. 8</ref> Daži citi retas salas augi ir ''[[Chloris filiformis]]'', ''[[Vetivera arguta]]'', ''[[Phyllanthus revaughanii]]'', ''[[Asparagus umbellulatus]]'' un ''[[Dichrondra repens]]''. Lai arī šīs sugas sastopamas citviet Maurīcijā, Raundas populācijas varētu pārstāvēt ģenētiski atšķirīgas atradnes.<ref name=Island/> === Sugu uzskaite === Pirmo visaptverošo augu uzskaiti 1975. gadā veica [[Edinburgas Universitāte]]s organizēta ekspedīcija. Tā atzīmēja 43 sugas.<ref>Bullock, D. & North, S. ''Report of the Edinburg University expedition to Round Island, Mauritius, July and August 1975''.</ref> 1986. gadā tika saskaitītas 55, bet 1993. gadā 60 sugas. Patlaban salā zināmas 114 augu sugas, no kurām aptuveni 36 ir svešzemju pārstāves. Sugu pieaugums saistāms ar vietējo augu [[introdukcija|reintrodukciju]]. Raundas augājs saglabājis plašu sākotnējo elementu daudzveidību, lai arī piedzīvoja ļoti nopietni izmaiņas 19. gadsimtā un smagi cieta no ievestiem zālaugiem. Augsti invazīvu kokaugu sēklas līdz salai nav nokļuvušas. Tomēr ievestās nezāles iesāka izplesties pēc kazu un trušu izskaušanas. == Fauna == [[Attēls:Leiolopisma telfairii Ile aux Aigrettes.JPG|thumb|250px|[[Telfēra scinks|Telfēra scinkam]] Raunda kļuva par pēdējo patvērumu]] [[Attēls:Round Island Boa.jpeg|thumb|250px|[[Raundas boa]] ir vienīgā [[čūskas|čūsku]] apakškārtas pārstāve [[Maskarēnu salas|Maskarēnu]] salās, kas pārdzīvoja [[arhipelāgs|arhipelāga]] kolonizāciju]] [[Attēls:Cylindraspis inepta.JPG|thumb|250px|[[Izmiršana|Izmirušie]] [[Maskarēnu milzu bruņurupuči|milzu bruņurupuči]] nodrošināja pilnvērtīgu [[ekosistēma|ekosistēmu]]; (attēlā rekonstruēts [[Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis|seglmuguras bruņurupucis]] [[Egreta|Egretā]])]] === Rāpuļi === 1753. gadā Nikolā-Luiss Delakails rakstīja, ka, atšķirībā no Maurīcijas cietzemes, "''kaimiņu salās Isle Ronde'' [Raunda]'', Isle Longue'' [Flata]'' un Coin de Mire'' [Ganerskveina]'' ir čūsku un ķirzaku pārpilnība''". Pirmos rūpīgos reptiļu pētījumus vairāk nekā 100 gadus vēlāk Raundā veica Paiks. Viņš detalizēti aprakstīja čūskas un četras ķirzaku sugas. Lai arī sala jau bija smagi cietusi no ievestām kazām un trušiem, Paika spilgtais apraksts joprojām liecina par rāpuļu bagātību. Pētnieks tos novēroja "''gandrīz ikvienā salas daļā''".<ref name=Nicolas/> Lai arī Raundā tika izlaisti truši un kazas, salā netika ievazātas svešzemju [[plēsēji|plēsēju]] un rāpuļu sugas. Pateicoties tam, tur saglabājusies visneskartākā reptiļu ekosistēma [[Maskarēnu salas|Maskarēnu arhipelāgā]]. Līdz 19. gadsimtam visu Maurīcijas [[dabiskā vide|vidi]] bija pārņēmušas invazīvās sugas, un pēc 1860. gadiem Raunda kļuva par pēdējo patvērumu [[Gintera gekons|Gintera gekonam]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/16926/152274946 Round Island Day Gecko ''Phelsuma guentheri'']. [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Telfēra scinks|Telfēra scinkam]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/11409/152276731 Telfair's Skink ''Leiolopisma telfairii'']. [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Darela nakts gekons|Darela nakts gekonam]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/17424288/17424347 Durrell's Night Gecko ''Nactus durrellorum'']. [[Sarkanā grāmata]]</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust - 1994. ''The Night Geckos of the genus Nactus in the Mascarene Islands a description of the distinctive population on Round Island''. Pp. 119-131. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]].</ref> [[Raundas boa]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/3989/152276140 Keel-scaled Boa ''Casarea dussumieri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Raundas alu boa]].<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/2864/13483086 Round Island Burrowing Boa ''Bolyeria multocarinata''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Salā saglabājās arī divas citas endēmas sugas — [[Bodžera scinks]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/62251/13482733 Bojer's Skink ''Gongylomorphus bojerii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> kura areāls ietver vēl dažas citas [[kontinentālais šelfs|šelfa]] saliņas un [[Maurīcijas dienas gekons]],<ref>[https://animaldiversity.org/accounts/Phelsuma_ornata Ornate Day Gecko ''Phelsuma ornata''] Animal Diversity Web. [[Mičiganas Universitāte|University of Michigan Museum of Zoology]]</ref> kas apdzīvo Maurīcijas [[zemiene|zemieni]] un nelielās blakus saliņas. Raundā mitinās vēl viena vietējā suga — [[Boutona scinks]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/172864/1374500 Bouton's Skink ''Cryptoblepharus boutonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> kas tāpat sastopams dažās citās saliņās un Maurīcijas piekrastē.<ref name=birdlife/><ref>[https://www.worldwildlife.org/ecoregions/at0120 Islands of Reunion and Mauritius, east of Madagaskar]. [[Pasaules Dabas Fonds]]</ref> [[Zālēdāji|Zālēdāju]] ievešana izraisīja dabisko dzīvotņu bojāeju. Gandrīz pilnībā izzuda cietkoki un katastrofāli samazinājās palmām bagātie biotopi. 1970. gados niecīgie palmu un [[Pandanus vandermeeschii|pandānu]] pudurīši kļuva par pēdējām mikrodzīvotnēm izdzīvojušām rāpuļu populācijām. Tobrīd rāpuļu skaits bija kritiski zems, un šīs unikālās komūnas pastāvēšana kļuva nopietni apdraudēta. Pēc trušu un kazu izskaušanas iesākās palmu un citu dzīvotņu atjaunošanas darbi, kas veicināja strauju rāpuļu populāciju pieaugumu. Tomēr alu boa glābšanas pasākumi nāca pārāk vēlu. Zemsedzē un starp kritušām lapām dzīvojošā suga izzuda līdz ar augsnes eroziju, un tā nav redzēta kopš 1975. gada. Neraugoties uz rūpīgiem meklējumiem, alu boa tiek uzskatīta par izmirušu. Palmām bagātās dzīvotnes ir augiem blīvākie un komplicētākie biotopi, kur konstatēta visaugstākais scinku un gekonu skaits. Palmas, pandāni un biezais lapu slānis nodrošina uz zemes un kokos dzīvojošiem rāpuļiem bagātīgu vidi, kur sildīties, baroties, vairoties un rast patvērumu. Nākamie reptiļiem blīvākie biotopi ir krāteris, jauktās zālaugu kopienas un salas virsotne, jo Telfēra scinki, Gintera gekoni, dienas gekoni un Raundas boa spēj vienādi veiksmīgi izdzīvot arī no palmām brīvās audzēs. Endēmo sugu areāli kopumā aptver visu salu, taču to klātbūtne piekrastē pamatā ir īslaicīga. Telfēra scinku mātītes izdēj olas ne tikai mīkstajā zemē, bet arī jūrasputnu alās, kuras bagātīgi klāj vairākas salas vietas. Darela nakts gekons pamatā apdzīvo mitro sienu plaisas un klinšu atsegumus, tomēr visai bieži sastopams arī palmu audzēs. Sīciņais Boutona scinks ir tipisks piekrastes iemītnieks, kas nelielās lāmās vai viļņu šļakatām pakļautās vietās tvarsta [[vēžveidīgie|vēžveidīgos]] un [[zivis|zivtiņas]]. Savukārt virsotnes dzīvotnē novērojams augsts Bodžera scinku blīvums. Tas ir salīdzinoši atklāts biotops, un klinšu krāvumi ir to iecienīta dzīvesvieta.<ref name=Zurich/><ref name=Rg/><ref name=invasive/> Raundā visilgāk izdzīvoja viena vai abas pēdējās zināmās Maskarēnu milzu bruņurupuču sugas — [[Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis|Maurīcijas seglmuguras bruņurupucis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/6062/12385198 ''Cylindraspis inepta''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un/vai [[Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis|Maurīcijas kupolveida bruņurupucis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/6064/12390055 ''Cylindraspis triserrata''] [[Sarkanā grāmata]]</ref>. Acīmredzot šīs sugas aizņēma atšķirīgas ekoloģiskas nišas – izmēros mazākais kupolveida bruņurupucis ganījās zālē, kamēr seglmuguras suga pamatā pārtika no lapām. Ganoties, izkaisot sēklas un mēslojot augsni, šie [[zālēdāji]] nodrošināja veselīgu augāja komūnu. Milzu bruņurupuči šeit [[izmiršana|izmira]] pēc 1844. gada — gandrīz 100 gadus vēlāk, nekā pārējā Maskarēnu arhipelāgā. Noķerto grūsno mātīti Loida ekspedīcija pārveda uz Maurīciju, bet mazuļus vēlāk uzdāvināja paziņām. Salas gubernators un zinātnes [[mecenāts]] [[Henrijs Bārklijs]] vēlāk tikās ar šīs ekspedīcijas dalībnieku un 1870. gadā ar nožēlu rakstīja, ka tika zaudēta jaunatklāta suga, kuras "''[[karapakss|karapaksi]] un citas atliekas lielā skaitā atrodamas šīs zemes purvos''".<ref name=Rg/><ref>Osteological finds on Trois Mamelles mountain extends the know ecological range of the extinct endemic Mauritian tortoise ''Cylindraspis'' sp. F.B.V Florens. University of Mauritius. January 2002</ref> Lai aizsargājamās Maurīcijas teritorijās nodrošinātu ekoloģisko līdzsvaru, 1990. gadu sākumā Egretā no [[Seišelas|Seišelām]] tika izlaisti brīvībā pirmie [[Aldabras milzu bruņurupucis|Aldabras milzu bruņurupuči]]. Attīstot veiksmīgo eksperimentu, 2007. gadā divpadsmit nepieaugušus milzu bruņurupučus no [[Lavanila|Lavanilas Maskarēnu rezervāta]] un divpadsmit [[Madagaskara]]s [[starainie bruņurupuči|starainos bruņurupučus]] pārveda uz Raundu. Tos sākumā izlaida iežogotā platībā, bet vēlāk ļāva brīvi ganīties visā salā. Populācija tika papildināta, un 2016. gada beigās Raundā brīvi klīda 463 milzu bruņurupuču īpatņu, kuru lielāko daļu veidoja jaunuļi un 15 starainie bruņurupuči. Pēdējie patlaban no salas aizvākti. Savukārt Seišelu milzeņi [[taksonomija|taksonomiski]] un pēc dzīvesveida līdzinās Maskarēnu milzu bruņurupučiem. Dzīvnieki sekmīgi izkaisa endēmo palmu sēklas, veicinot unikālās dzīvotnes izplatīšanos. Tādējādi bruņurupuču klātbūtne labvēlīgi ietekmē arī citu rāpuļu populācijas, kurām bagātīgās audzes sniedz lielisku patvērumu.<ref name=degradation /><ref>Tortoise Project. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]</ref><ref>Saving Mauritius's rare species. By Gabby Salazar. [[BBC]], 13 September 2015</ref><ref>''Impacts of herbivory by ecological replacements on an island ecosystem''. Journal of Applied Ecology. British Ecological Society. 10 December 2021</ref><ref>Tortoise rewilding. Our Projects. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]</ref> === Putni === [[Attēls:Phaethon lepturus Ilot Gabriel Mauritius.jpg|thumb|250px|[[Baltastes tropu jūrasputns]] [[Gabriela sala|Gabriela salā]], kas atrodas blakus Raundai]] Raunda ir [[putniem nozīmīga vieta|jūrasputniem nozīmīga]] sala, kur ievērojamā skaitā ligzdo vairākas [[putni|putnu]] sugas.<ref name=birdlife/> Lielākās ligzdojošu putnu kolonijas veido [[ķīļastes vētrasputns|ķīļastes vētrasputni]],<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/wedge-tailed-shearwater-ardenna-pacifica Wedge-tailed (''Ardenna pacifica'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> [[Trindadas vētrasputns|Trindadas vētrasputni]],<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/trindade-petrel-pterodroma-arminjoniana Trindade Petrel (''Pterodroma arminjoniana'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> [[sarkanastes tropu jūrasputns|sarkanastes tropu jūrasputni]],<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/red-tailed-tropicbird-phaethon-rubricauda Red-tailed Tropicbird (''Phaethon rubricauda'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> [[baltastes tropu jūrasputns|baltastes tropu jūrasputni]].<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22696645 White-tailed Tropicbird (''Phaethon lepturus'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> Tropu jūrasputni ligzdo salas lielākajā daļā, bet īpaši ievērojama ligzdu koncentrācija novērojama stāvās, grūti aizsniedzamās nogāzēs. Baltastes sugas ligzdas atrodamas tāpat starp atklātām saknēm vai kritušām palmu lapām, kamēr sarkanastes suga ligzdo arī zem klinšainām nokarēm vai starp akmeņiem. Raunda ir vienīgā sala Indijas okeānā, kur uzturas vairoties spējīga Trindadas vētrasputnu kolonija.<ref>Frank B. Gill, Christian Jouanin. ''Notes on the Seabirds of Round Island, Mauritius.'' The Auk: Ornithological Advances 87:514-521. July 1970.</ref> Mazākā skaitā ligzdo [[Kermadeka vētrasputns|Kermadeka vētrasputni]],<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/kermadec-petrel-pterodroma-neglecta Kermadec Petrel (''Pterodroma neglecta'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> [[herolda vētrasputns|herolda vētrasputni]]<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22698012 Herald Petrel (''Pterodroma heraldica'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref>, [[Persijas vētrasputns|Persijas vētrasputni]]<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22698267 Persian Shearwater (''Puffinus persicus'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref>, [[mazais vētrasputns|mazie vētrasputni]].<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/45959011 Little Sheawater (''Puffinus assimilis'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> Salā ir vienīgā [[Bulvera vētrasputns|Bulvera vētrasputna]]<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22698132 Bulwer's Petrel (''Bulweria bulwerii'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> Indijas okeāna populācija , lai arī tā iekļauj tikai dažus pārus. Raundu apmeklē arī citi jūras putni, kā [[melnspārnu vētrasputns]]<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22697954 Black-winged Petrel (''Pterodroma nigripennis'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> un [[Baro vētrasputns]].<ref>[http://datazone.birdlife.org/factsheet/22698035 Barau's Petrel (''Pterodroma baraui'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> Tomēr šīs sugas pārstāv vienīgi daži īpatņi. Joprojām nav pilnībā skaidra Raundas vētrasputna taksonomiskā piederība, kuru varētu uzskatīt par salas vissaistošāko putnu. Acīmredzot tas ir Trindadas vētrasputna, Kermadeka vētrasputna un herolda vētrasputna hibrīds.<ref>Ruth M. Brown, Carl G. Jones. ''Range expansion and hybridization in Round Island petrels (Pterodroma spp.): Evidence from microsatellite genotypes.'' Molecular Ecology 19(15):3157-70. August 2010.</ref><ref name=Restoration>Round Island Restoration Programme. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]. 06 August 2018.</ref><ref>Distribution and gene-flow in a hybridising population of ''Pterodroma'' petrels. Katherine Alice Booth Jones. Zoological Society of London. 10 August 2016</ref> Nelielā skaitā salā ligzdo [[svītrainais gārnis]],<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22728182 Green-backed (''Butorides striata'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> bet gar piekrasti un klinšainām nogāzēm pārlidojumu laikā bieži novērojams [[akmeņtārtiņš]].<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/ruddy-turnstone-arenaria-interpres Ruddy Turnstone (''Arenaria interpres'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> Katru gadu Raundu apmeklē arī dažas citas migrējošas sugas. Tāpat manīta [[Maskarēnu salangāna]].<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22686511/154346114 Mascarene Swiftlet (''Aerodramus francicus'')]. [[Sarkanā grāmata]]</ref><ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/mascarene-swiftlet-aerodramus-francicus Mascarene Swiftlet (''Aerodramus francicus'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> Laiku pa laikam salā ieklīst [[svītrainā ūbele]]<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/zebra-dove-geopelia-striata Zebra Dove (''Geopelia striata'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> un [[sarkanvaigu bulbuls]].<ref name=Restoration/><ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/red-whiskered-bulbul-pycnonotus-jocosus Red-whiskered Bulbul (''Pycnonotus jocosus'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref>. 1980. gados dabisku koloniju izveidoja [[mājas zvirbulis|mājas zvirbuļi]]. Centieni pilnībā izskaust mājas zvirbuļus un to vietā reintroducēt [[Maurīcijas fodijs|Maurīcijas fodijus]] pagaidām nav bijuši sekmīgi.<ref name=birdlife>[http://www.datazone.birdlife.org/site/factsheet/6658 Round Island. ''[[BirdLife International]]'']</ref><ref>Tatayah, R.R.V. ''The breeding biology of the Round Island petrel (Pterodroma arminjonia) and factors determining breeding success.'' University of Mauritius, Mauritius. 2010.</ref> <ref>Bednarczuk,E., Feare,C.J., Lovinbond,S., Tatayah,V & Jones,C.G. ''Attempted eradication of house sparrows Passer domesticus from Round Island (Mauritius), Indian Ocean.'' Conservation Evidence, 7, 75-86. 2010.</ref> === Bezmugurkaulnieki === [[Attēls:Crabs Mauritius Gabriel Island.JPG|thumb|250px|[[Maurīcija]]s [[piekraste]] ir stipri degradēta, tāpēc [[krabji]] sastopami vienīgi dažu saliņu cilvēku pūļu netraucētās, nomaļās vietās]] [[Attēls:Geograpsus stormi 2.JPG|thumb|250px|''[[Geograpsus stormi]]'' Raundas piekrastē ir reti sastopama [[krabji|krabju]] suga.]] Raundā atzīmēta [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] pārpilnība, kas nodrošina ar barību tur mītošos rāpuļus.<ref>Bullock, D., North, S., & Greig, S. (1982) ''Round Island Expedition 1982 Final Report''.</ref><ref>Bullock, D.J. & North, S. (1991) ''Round Island Expedition 1989. Final Report''.</ref> Darels rakstīja, ka izdzīvojušās palmu birzītēs "''mita [[prusaki]] un [[circeņi]], [[vaboles]], [[mušas]] un dīvaini kāpuri, kuru maksts atgādināja saldējuma konusveida turziņu; tur bija [[kukaiņi]], [[zirnekļi]] un gandrīz visur miljoniem sīku, sarkanu [[ērces|smidzīšu]], kas šķietami bez jebkāda mērķa tekalēja pa tufu. Alās zem sakritušajām latāniju lapām mitinājās interesanti sauszemes [[krabji]] purpura krāsā; tiem bija palsas krēmkrāsas spīles, kuras tie nemitīgi kustināja.''" Pirmos rūpīgos agrīnos pētījumus 1868. un 1869. gadā veica Nikolass Paiks. Viņš aprakstīja vairāku sugu [[zirnekļi|zirnekļus]] un triju sugu [[skorpioni|skorpionus]]. Pirmā apmeklējuma laikā Paiks uz palmas lapām notvēra "''spoži zaļu skorpionu [ar] iespaidīgi garu asti''". Tomēr suga bija kļuvusi reta, un visi turpmākie tās meklējumi beidzās nesekmīgi. Tāpat pētnieks norādīja uz [[gliemeži|gliemežu]], [[skolopendras|skolopendru]] un [[zarkukaiņi|zarkukaiņu]] pārbagātību. Uz ''Ipomoea pes-caprae'' zieda viņš noķēra vienu vienīgu [[bites|biti]] tumši sārtā krāsā un gaiši dzeltenām joslām. Plašajā muzeja kolekcijā Paiks nespēja atrast nevienu līdzīgu eksemplāru. Tāpat viņš novēroja vienu Maurīcijā bieži sastopamu [[platspāres|platspāri]], kas acīmredzami bija atpūsta no cietzemes.<ref name=Nicolas/> 1985. gadā aprakstīta jauna sulu sūcoša [[bruņutis|bruņuts]] suga ''[[Asterolecianum dictyospermae]]'', kas mitinās uz orkāna palmas. 1993. gadā Raundas un Sērpentas salā aprakstīta skolopendra ''[[Scolopendra abnormis]]'', 1995. gadā Raundā — ''[[Rhysida jonesi]]'' un ''[[Cryptops decoratus]]'', pēdējā no kurām iepriekš atzīmēta arī [[Madagaskara|Madagaskarā]]. <ref name=birdlife/><ref>Williams, D.J. & Mamet, J.R. (1986) A new species of ''Asterolecanium'' Targioni Tozzeti (Homoptera:Asterolecaniidae) on a palm in Round Island, Mauritius: A conservation puzzle. ''Systematic Entomology'', Volume 11, Issue 1; 129-132</ref> 2002. gadā aprakstīta endēma zarkukaiņu suga ''[[Apterograeffea marshallae]]'', kas zināma no 1868. gadā ievāktās Nikolasa Paika kolekcijas. Pētnieks savulaik atzīmēja, ka tas ir parasts Raundas faunas pārstāvis. Zarkukaiņi pamatā barojas uz zilo latāniju lapām, tomēr atsevišķos gadījumos tie novēroti arī uz pudeļpalmām, kā arī ''Dracaena concinna'' un ''Cassaena orientalis'' koku lapām. Ģints otra suga, kas mitinās Reinjonā, mitinās apdraudēto orkāna palmu lapotnē. Raundā saglabājušies tikai viens šīs palmas īpatnis, kas acīmredzot rada nopietnus šķēršļus zarkukaiņu plašākai izplatībai.<ref name=Nicolas/><ref>Sticks and stones: notes on the ecology and conservation of an endemic stick insect (''Apterograeffea marshallae'') and the restoration of an island ecosystem. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]. ''Phelsuma'' 24 (2016); 72-79</ref> 2014. gadā tika atklāta agrāk nezināma [[sienāži|sienāžu]] suga ''[[Odontomelus ancestrus]]''. Tā apdzīvo atklātas palmu audzes un zālājus un nav sastopama ar veģetāciju nabadzīgās salas dzīvotnēs, tāpēc sugas kopīgais areāls nepārsniedz 1 km². Sienāži ir piemērojušies lielam rāpuļu blīvumam, un lielāko potenciālo apdraudējumu tiem rada invazīvās sugas.<ref name=Restoration/><ref>Endemic grasshoppers from the Macarene Islands: a critically endangered island fauna. Sylvain Hugel. Journal Insect Conervation (2015) 19:87-96</ref><ref>Grasshoppers of the Mascarene Islands:New species and new records (Orthoptera, Caelifera). Sylvain Hugel. [[ResearchGATE]]. December 2014</ref> Acīmredzot visas šīs dažādās bezmugurkaulnieku sugas bija sastopamas arī Maurīcijas cietzemē, kur kolonizācijas laikā sākotnējie endēmie meži gandrīz pilnībā izzuduši un klāj aptuveni 1% salas teritorijas.<ref name=Island/> Vismaz līdz 1869. gadam Raundā dzīvoja liela izmēra [[vaboles|vabole]] [[Fregates dižmelnulis]], kas patlaban saglabājies tikai vienā [[Seišelas|Seišelu]] salā — nelielajā Fregates salā. Dižmelnuļa izmiršanas iemesls bija kokaudžu un sauso koku izzušana, uz kuriem barojās vaboļu kāpuri. <ref>Lost Land of the Dodo: An Ecological History of Mauritius, Réunion & Rodrigues. Anthony S. Cheke, Julian Pender Hume. T & AD POYSER. London. 2008. Page 254</ref> Salas piekrastē zināmas trīs sauszemes [[krabji|krabju]] sugas — bieži sastopamā ''[[Geograpsus grayi]]''<ref>[https://www.sealifebase.ca/summary/Geograpsus-grayi.html# ''Geograpsus grayi''. SeaLifeBase]</ref>, reti atzīmētā ''[[Geograpsus stormi]]''<ref>[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&id=207534 ''Geograpsus stormi''. World Register of Marine Species]</ref> un kāda [[vientuļniekvēži|vientuļniekvēžu]] suga.<ref name=Island>A Management Plan for the Restoration of Round Island (2008—2012). Main Contributors Ashok Khadun, Visnuduth Bachraz, Ehsan Dulloo, Rachel Atkinson, Vikash Tatayah, Christine Griffiths, John Mauremootoo</ref> Sastopama [[Maskarēnu salas|Maskarēnu salām]] endēmās sauszemes [[gliemeži|gliemežu]] sugas ''[[Tropidophora fimbriata]]'' pasuga ''T. fimbriata haemostoma''.<ref name=Restoration/><ref>[https://molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&id=1289211 ''Tropidophora fimbriata''. MolluscaBase]</ref><ref>A Field Guide to the Non-Marine Molluscs of the Mascarene Islands (Mauritius, Rodrigues and Réunion) and the Northern Depencies of Mauritius. Owen L. Griffiths, Vincent F. B. Florens "''Variety haemastoma confined to Round Island where it is moderately common; the largest living T. fimbriata.''"</ref> Divas citas gliemežu sugas ''[[Quickia concisa]]''<ref>[https://molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&id=1421488 ''Quickia (Quickia) concisa''. MolluscaBase]</ref> un ''[[Gastrocopta microscopica]]''<ref>[https://molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&id=1519078 ''Gastrocopta (Falsopupa) microscopica''. MolluscaBase]</ref> atzīmētas arī citās Maskarēnu salās.<ref name=Island/> == Aizsardzība == === Edvarda Ņūtona darbība === 1878. gadā Edvards Ņūtons uzskaitīja sešas Maurīcijas putnu sugas, kurām nepieciešamība aizsardzība. Piecas no tām iekļāva endēmos sauszemes putnus, bet sestā bija sarkanastes tropu jūrasputns — "''Phoethon phoenicurus, Paille en Quene — Ile Ronde''". Ornitologu darīja bažīgu, ka "''bezprātīgi mednieki laiku pa laikam tos izšauj''" un uzvēra nepieciešamību pasargāt sugu no izskaušanas. Ap 1880. gadu Raundā sarkanastes tropu jūrasputni joprojām ligzdoja milzīgā skaitā, un 1886. gadā izdota proklamācija paredzēja "''droši aizsargāt jūrasputnus Flatā un Gabriela salā''". Nākamā gada proklamācija bija vērsta uz sarkanastes tropu jūrasputnu aizsardzību Raundā. Tomēr putnu medības no varasiestāžu puses netika kontrolētas.<ref name=dodo/> === Agrīnie pasākumi === Pirmās aizsardzības aktivitātes saistāmas ar Maurīcijas gubernatora Roberta Ņūtona un zoologa Žana Vinsona darbību. 1954. gada oktobrī Ņūtons pievērsa uzmanību, ka "''uzšķērsto'' [sarkanastes tropu jūrasputnu] '' kaudzes ir satraucošs skats ikvienam Raundas salas apmeklētājam''". Putnu ligzdošanas periods no oktobra līdz janvārim nelaimīgā kārtā sakrita ar laika apstākļiem, kas bija vislabvēlīgākie laivinieku nokļūšanai līdz salai. Lai gan salīdzinājumā ar 1948. gadu sugas īpatņu skaits bija nedaudz palielinājies, gubernators uzskatīja, ka zvejnieki varētu pilnībā izskaust gan tropu jūrasputnus, gan [[vētrasputnu dzimta|vētrasputnus]]. 1957. gadā Ņūtons pasludināja Raundu par dabas rezervātu. Viņš pārlieku optimistiski cerēja, ka tas spēs apturēt malumedniekus. Vēl 1976. gada ekspedīcijas laikā Džeralds Darels rakstīja, ka sarkanastes tropu jūrasputni "''ir pārlieku viegls laupījums zvejniekiem, kas atbrauc uz Raundu, nogalina putnus un pēc tam aizved tos uz Maurīciju, kur pārdod ķīniešu restorānos''". Vinsons no 1948. līdz 1975. gadam apmeklēja salu deviņas reizes, veicot floras un faunas pētījumus. Viņš jutās satriekts, kad 1960. un 1962. gada cikloni izgāza lielāko daļu palmu un pandānu, gandrīz pilnībā nopostīja latānijas un citas augu sugas. Vinsons uzskatīja, ka trušu un kazu izskaušana būtu vienīgais ceļš, lai saglabātu saliņas unikālos iemītniekus. Viņš apceļoja starptautiskas vides aizsardzības pārvaldes un iesniedza īpašu ziņojumu par stāvokli Raundā Starptautiskai dabas un dabas resursu savienībai. Sākotnēji vienīgie pasākumi iekļāva sporādisku kazu un trušu izšaušanu. Vinsons nomira 1966. gadā, tomēr viņa pirmie soļi pamazām sāka nest augļus. Vietējā aizsardzības pārvalde centās novērst tropu jūrasputnu medības, savukārt zālēdāju skaita samazināšana ļāva nedaudz atkopties nelielajām latāniju un pandānu audzītēm. Vinsona darbu turpināja viņa dēls Žans-Mišels. Viņš no 1966. līdz 1975. gadam vairāk nekā trīs simts stundas veltīja Raundas pētījumiem un aprakstīja rāpuļu sugas.<ref>A. Wahab Owadally. Herpetology in Mauritius. A History of Extinction, Future Hope for Conservation. ''Conservator of Forests, Forestry Service, [[Kjūrpaipas botāniskais dārzs|Curepipe]], Mauritius'' 1989.</ref> Starptautiskās intereses rats pamazām sāka griezties, kad, pēc valdības uzaicinājuma, 1973. gada janvārī Maurīciju apmeklēja [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas Fonda]] pirmais vadītājs [[Pīters Skots]]. Pēc viņa ieteikuma notika mēģinājumi ar strihnīnu iznīdēt trušus. Tomēr tie beidzās neveiksmīgi, jo nākamām trusēnu paaudzēm izveidojās imunitāte pret šo indi. 1975. gadu pirmos visaptverošos ekoloģiskos pētījumus veica [[Edinburgas Universitāte]]s organizēta ekspedīcija. Lai uzraudzītu augāja izmaiņas, tika izveidoti vairāki pastāvīgi sektori. Šīs ekspedīcijas laikā pēdējo reizi bija novērota alu boa. Tika aplēsts augu, rāpuļu, trušu un kazu populāciju lielums. Ekspedīcija mēģināja izskaust zālēdājus, nošaujot 883 trušus un divas kazas.<ref name=dodo/> === Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta darbība === [[Attēls:Round Island Durrell 1976.JPG|thumb|250px|[[Džeralds Darels|Džeralda Darela]] vadītā ekspedīcija Raundas apmeklējuma laikā 1976. gadā]] [[Attēls:Round Island 1976.JPG|thumb|250px|[[Džeralds Darels|Džeralda Darela]] (otrais no kreisās) vadītā ekspedīcija Raundas apmeklējuma laikā 1976. gadā]] 1976. gadā Maurīciju, [[Rodrigesa (sala)|Rodrigesu]] un Raundas salu pirmo reizi apmeklēja Džeralds Darels un [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta]] personāls. Tas ievadīja ilglaicīgu tresta aktīvu iesaistīšanos vides saglabāšanas projektā Maurīcijā. Pirmie aizsardzības pasākumi skāra Maurīcijas sārtos baložus, Maurīcijas gredzenkakla papagaiļus, [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļedājsikspārņus]] un Raundu. Lai garantētu sugu izdzīvošanu trušu pārņemtajā salā, pavairošanai nebrīvē [[Darela savvaļas parks|Džērsijas zooloģiskajā dārzā]] divās Darela vadītās ekspedīcijās tika ievākti vairāki Telfēra scinki, Bodžera scinki, Gintera gekoni un Raundas boa. Pēc otrā salas apmeklējuma Darels rakstīja: ''"Pilots apmeta līkumu zemu virs salas. Redzējām tās lielo, kailo, izkaltušo kupri un kāda krātera kraujas malu... aizkustinošā plānā palmu josliņa stiepās kā bāli zaļš pusmēness kuprim ap vienu malu, bet pašā virsotnē rēgojās lieli sairdināta tufa strēķi. Šķita bezmaz neticami, ka pat tagad, kad sala praktiski jau beigusi dzīvot, tā tomēr vēl noder par mājokli tik daudziem radījumiem un augiem; un vēl jo neticamāk šķiet tas, ka sešas no turienes sugām nav sastopamas nekur citur pasaulē. Kad cēlāmies arvien augstāk un sala tirkīza krāsas jūrā saruka pavisam maziņa, es cieši apņēmos, ka jādara viss iespējamais, lai to glābtu".'' Tresta vadībā 1979. gadā Raundu atbrīvoja no kazām, 1986. gadā triju mēnešu operācijas laikā — trušiem, ļaujot salai pamazām atkopties.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Eradication of rabbits from Round Island, Mauritius: a conservation success story. ''New Zealand Department of Conservation''. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]. 24: 19–43</ref><ref>!t's time. 50th Anniversary Commemorative Plate. "''Durrell has been working to save the rare species reptiles of Round Island since 1976, including one of the larger gecko species, the Guenther's gecko (Phelsuma guentheri), which was brought to Jersey for breeding, as well as the Telfair's skink and Round Island boa. To save species, however, Durrell has long recognised that their habitats must be saved, too. Therefore, Durrell also began the long and challenging task to restore the unque habitat of Round Island, which had been destroyed by the goats and rabbits released there in the 19th century as a food supply for passing sailors. Gerald Durrell once described the Round Island project as the most important conservation effort with which the Trust had been involved. The knowledge gained from working on Round Island has since been to restore many other islands and their ecosystems. To acknowledge the siginifance of the original work, another gecko discovered on Round Island has been named in honour of Gerald Durrell and Lee Durrell — the Durrell's night gecko Nactus serpeninsula durrelli''". [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]</ref> 1988. gada ekspedīcijas laikā tika izstrādāts pirmais Raundas aizsardzības darbības plāns. Grāmatā "Šķirsta jubileja" (angliski izdota 1990. gadā) Darels šādi apraksta salas stāvokli gadu pēc trušu izskaušanas: <blockquote>''"Nekur nebija ne miņas no trušiem... bija redzams, ka krunkainā, saplaisājusī un noplicinātā Raundas salas zeme jau pārklājusies ar trauslu, zaļu jauno dzinumu kārtu. Salai tika dota otra izdzīvošanas iespēja."''</blockquote> === Maurīcijas savvaļas fonda darbība === [[Attēls:Maurīcijas Savvaļas Fonds.JPG|thumb|250px|Mūsdienās par Raundas aizsardzību gādā [[Maurīcijas savvaļas fonds]]]] [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fondu]] izveidoja pēc Džeralda Darela iniciatīvas 1984. gadā.<ref>Your Guide. "''In pantnerhip with the Mauritian Wildlife Foundation and the Island's National Parks and Conservation Service, Durrell has made a long-term commitment to the recovery of the remaining reptile species on Mauritius, restoring habitat on offshore islets, moving animals from one islet to another to establish new populations and reintroducing captive-bred individuals. This has involved close partnerships between the team in Mauritius and our staff back in Jersey''". [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]. Page 13.</ref>. Attiecībā uz Raundu fonds izvirzīja trīs pamatmērķus: * Atjaunot salas palmu un cietkoku audzes un bruņurupuču ganību augāju. * Aizsargāt apdraudētos augus un dzīvniekus. * Izmantot salu kā patvērumu apdraudētām Maurīcijas augu un dzīvnieku sugām, kā arī par avotu rāpuļu un jūrasputnu ieguvei, lai atjaunotu citas ekosistēmas.<ref name=Project>Round Island Restoration Project. [[Maurīcijas savvaļas fonds|Mauritian Wildlife Foundation]]. 2017</ref> Fonda īstenotie pasākumi iekļauj: * Invazīvo sugu kontrole: strikti karantīnas pasākumi, kas novērstu svešzemju sugu ievazāšanu, problemātisko sugu kontrole un izskaušana un izravēšana apstādītās platībās. * Augsnes erozijas pētīšana, dzīvotnes atjaunošana un reto sugu aizsardzība. * Pētījumu stacijas atjaunošana, lai uzlabotu tās kapacitāti. * Mežu atjaunošana: mežu stādīšana un kopšana, reto vietējo sugu pārstādīšana un piemērotas dabiskās vides atjaunošana, lai reintroducētu vietējo faunu. * Ekosistēmas izveidošana, kas ļautu piesaistīt putnus, rāpuļus un bezmugurkaulniekus. * Apdraudēto rāpuļu un jūrasputnu populāciju uzraudzība. * Analogu zālēdāju (bruņurupuču) ieviešana un uzraudzība, lai kontrolētu zālaugus. * Projekta publiskas apspriedes un plašsaziņas līdzekļu iesaistīšana.<ref name=Project/> ==== Invazīvo sugu kontrole ==== Starp 1990. un 1998. gadu notika regulāri fonda organizēti izbraucieni uz salu, lai iznīdētu potenciāli invazīvos augus. Pirmkārt tie bija ''[[Desmanthus virgatus]]'' un ''[[Desmodium incanum]]''. 1998. gadā šo abu sugu izskaušanas pasākumus pārtrauca, uzskatot to par neizpildāmu pasākumu. 2000. gadā Raundā vairākās vietās atklāja ''[[Chromolaena odorata]]'' — [[Rietumu puslode]]s augu un vienu no problemātiskākajām invazīvām sugām aizsargājamos [[Āfrika]]s [[lietusmeži|lietusmežos]]. Augus izravēja, ierobežojot tā tālāku izplatīšanos. 2020. gadā tika izravēts 1781 pieaudzis šīs sugas augs un 4235 stādiņi. Pūles bija attaisnojušās, un 2021. gadā tika atklāti un iznīdēti jau tikai 109 pieauguši augi un 15 stādiņi. 2006. gadā salā tika konstatēts jau pieaudzis citas ārkārtīgi invazīvas [[nezāles|nezāļu]] sugas ''[[Mikana micrantha]]'' stāds. Sugas augšanas ātrums labvēlīgos apstākļos var sasniegt 80—90 mm diennaktī, nomācot pat krūmus un kokus. Stāds tika noslāpēts karstumā zem biezas melnas plēves, daži jaunie asniņi izravēti, un šis augs salā vairs nav bijis novērots.<ref name=Island/><ref>Annual Report. On the activities of the Mauritian Wildlife Foundation. Year 2021. [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maururian Wildlife Foundation]]</ref> Par draudu rāpuļu, putnu un augu populācijām var kļūt arī invazīvās dzīvnieku sugas. Salu sasniegt tie spētu vienīgi nepiesardzīgu vizīšu reizēs vai gadījumā, ja netālu no salas notiktu kuģa avārija. Tā, piemēram, blakus esošajā Flatas saliņā ievazātais [[Āzijas mājas cirslis]] aptuveni gada laikā pilnībā izmedīja visu saliņai endēmo [[oranžastes scinks|oranžastes scinka]] populāciju. Līdz Raundai pagaidām nokļuvis vienīgi parastā mājas gekona parstāvis, kurš tika nonāvēts. Mājas gekoni ir ļoti agresīvi pret ''[[Darela nakts gekons|Nactus]]'' ģints sugām, un tā invāzija spētu izraisīt Darela nakts gekonu izzušanu. Žurku un citu grauzēju nokļūšana salā varētu kļūt par iemeslu trauslās ekosistēmas sabrukumam, kā tas noticis Maurīcijas cietzemē un citās saliņās. Tāpat plēsēji samazinātu putnu skaitu un ietekmētu augstvērtīgā [[gvano]] mēslojuma krājumus, kas negatīvi atsauktos uz augsnes auglību un bezmugurkaulnieku faunu.<ref name=Island/><ref>The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Reptiles of Mauritius — Orange-tailed skink. "''Just one single predator, like a rat or shrew, reaching one tiny islet around Mauritius that has provided homes for several reptile species, can destroy an entire population of skinks or geckos in days''". [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]. Page 27.</ref> 1993. gadā pirmo reizi veica plašu Raundas vētrasputnu novērošanu, kopumā apgredzenojot vairāk nekā 250 putnu. Tika ievākti Raundā un citās saliņās dzīvojošo rāpuļu [[DNS]] paraugi. Rezultātā bija izdalīta atsevišķa [[Sērpentas gekons|nakts gekona]] Raundas pasuga. Tajā pat gadā tālāku attīstību ieguva visaptverošs piekrastes saliņu aizsardzības plāns. Darbības rezultātā, piemēram, Ganerskveinā tika izskaustas [[pelēkā žurka|pelēkās žurkas]] un Indijas zaķi, Gabriela salā — melnās žurkas, Flatā — peles un melnās žurkas, Rodrigesā 1995. gadā kaķi. ==== Sugu aizsardzība ==== Raundas aizsardzību nevar aplūkot izolēti no pārējām Maurīcijas piekrastes saliņām. Apdraudēto sugu pasargāšanai tās tiek uzlūkotas kā papildus dzīvotnes. Tajā pašā laikā šīs saliņas var kalpot par avotu, kur iegūt jaunus īpatņus atjaunošanas darbībai Raundā. Tā, piemēram, ''[[Psiadia arguta]]'' no [[Gabriela sala]]s tika izmantots kā viens no "pionieraugiem" veģetācijas atjaunošanai Raundā. Vienā vai vairākās saliņās gūtai pieredzei ir ārkārtīgi būtiska nozīme aizsardzības pasākumiem blakus saliņās. ==== Mežu atjaunošana ==== ==== Pētniecības stacijas darbība ==== Pētniecības stacija tika atklāta 2002. gadā salā, kas deva iespēju Maurīcijas savvaļas fondam un tās partneriem uzsākt intensīvāku darbību, lai aizsargātu un atjaunotu dabisko vidi, ierobežotu invazīvās nezāles, apstādītu lielākas platības un uzraudzītu endēmo faunu. Personāla tieša līdzdalība ļāva 2006. gadā no [[Lavanila|Lavanilas Maskarēnu rezervāta]] uz Raundu pārvietot vairākus Aldabras milzu bruņurupučus un Madagaskaras staraino bruņurupuci. 2007. gadā no Darela zoodārza uz salu pārveda vēl 12 katras sugas pārstāvjus. Rezultāti bija sekmīgi, un savvaļā tika izlaisti jau vairāk nekā 100 bruņurupuču. Dabiskās vides atjaunošana un invazīvo dzīvnieku izskaušana ļāvusi uzplaukt salas rāpuļu sugām. Dažas no šīm populācijām ir pietiekami lielas, lai vairākus to īpatņus pārvietotu uz citām Maurīcijas piekrastes saliņām. Piemēram, Raundas boa ir lieliski iejutusies Ganerskveinā, bet Raundas scinks — Ganerskveinā un [[Egreta|Egretā]]. Savukārt augu pārstādīšana un atgriezto bruņurupuču darbība ļauj Raundā lēnām atjaunoties tās izzudušajam krāšņumam. == Galerija == <gallery> Attēls:Round Island Mauritius Field Station.JPG|Raundas sākotnējās pētījumu stacijas fragments [[Darela savvaļas parks|Darela zoodārzā]] Attēls:Aldabra tortoise La Vanille Mauritius.JPG|Aldabras milzu bruņurupuči [[Lavanila|Lavanilas Maskarēnu rezervātā]], no kurienes daļu tās populācijas pārvietoja uz Raundu Attēls:Astrochelys radiata Lavanille Mauritius.JPG|Starainie bruņurupuči [[Lavanila|Lavanilas Maskarēnu rezervātā]], kas organizēja sugas [[introdukcija|introdukciju]] Raundā </gallery> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Literatūra == * Extinct and Vanishing Birds of the World. James C. Greenway, Jr. Dover Publications, New York. 1967. 0-486-21869-4 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Flora of Mauritius and Seychelles. J. G. Baker. Asian Educational Services. New Delhi. Madras. 1999. XDH5-L7W-OUKS * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. {{ISBN|9984-751-12-0}} * Dodo. The Bird Behind the Legend. Alan Grihault. Mauritius. 2005. ISBN 99903-38-15-9 * Lost Land of the Dodo. An Ecological History of Mauritius, Reunion & Rodrigues. Anthony Cheke, Julian Hume. T & AD Poyser. London. 2008. ISBN 978-0-7136-6544-4. * Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Normunds Priedītis. Apgāds Zvaigzne ABC, 2009. ISBN 978-9934-0-0829-0 * The Native Plants and Animals of Mauritius. The Mauritius Wildlife Foundation. Third edition 2014. ISBN 978-99949-38-02-5 == Ārējās atsauces == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Indijas okeāna salas]] [[Kategorija:Āfrikas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu saliņas]] [[Kategorija:Maurīcijas dabas aizsargājamās teritorijas]] 655gaa40hsdu27wmf09f2ycta4vihtl 0 228411 3673008 3494340 2022-08-20T14:26:05Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|zinātnieci|Liepiņa|Liepiņa}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Lidija Liepiņa | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1891 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 4 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Pēterburga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1985 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 4 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = | zinātne = [[Fizikālķīmija]] | pasniedzēji = | studenti = [[Bruno Puriņš]] | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Lidija Liepiņa''' (dzimusi {{dat|1891|4|4}}, mirusi {{dat|1985|9|4}})<ref name="lat">{{LAT e|4|162}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[Fizikālķīmija|fizikālķīmiķe]]. == Biogrāfija == 1917. gadā pabeigusi Maskavas Augstākos sieviešu kursu Fizikas un matemātikas fakultātē.<ref name="lat" /> Laikā no 1915. līdz 1917. gadam ķīmiķa Nikolaja Šilova vadībā strādājusi Krievijas armijas Ķīmiskās aizsardzības laboratorijā.<ref name="lat" /> Laikā no 1920. līdz 1932. gadam bijusi docētāja Maskavas Augstākajā tehniskajā skolā, pēc tam (līdz 1942. gadam) bijusi docētāja Sarkanās armijas Ķīmiskās aizsardzības kara akadēmijā, vadījusi Koloīdķīmijas katedru.<ref name="lat" /> No 1942. līdz 1946. gadam bijusi docētāja Maskavas universitātē, vadījusi Vispārīgās ķīmijas katedru.<ref name="lat" /> 1946. gadā pārcēlusies uz dzīvi Latvijā. Sākumā strādājusi [[Latvijas universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] (1946—1958), pēc tam — [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]] (1958—1972).<ref name="lat" /> Paralēli darbībai Latvijas Valsts universitātē bijusi [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūta direktora vietniece, laikā no 1946. līdz 1960. gadam arī vadījusi laboratoriju.<ref name="lat" /> Liepiņa ir publicējusi vairāk nekā 200 zinātniskos rakstus.<ref name="lat" /> Kopš 1991. gada Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts piešķir Lidijas Liepiņas medaļu.<ref name="lat" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.russkije.lv/ru/lib/read/l-liepin.html Biogrāfija] {{ru ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Zinātne-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņa, Lidija}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1985. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] 2v75ehjx9a6hgyx4kvw3vp4t5tzdqoi 3673019 3673008 2022-08-20T15:10:23Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|zinātnieci|Liepiņa|Liepiņa}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Lidija Liepiņa | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1891 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 4 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Pēterburga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1985 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 4 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = | zinātne = [[Fizikālķīmija]] | pasniedzēji = | studenti = [[Bruno Puriņš]] | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Lidija Liepiņa''' (dzimusi {{dat|1891|4|4}}, mirusi {{dat|1985|9|4}})<ref name="lat">{{LAT e|4|162}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[Fizikālķīmija|fizikālķīmiķe]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1891. gada 4. aprīlī [[Pēterburga|Pēterburgā]] mežziņa Kārļa Liepiņa (1864-1942) un viņa sievas Katrīnas, dzimušas Šelkovskas (1867-1956) ģimenē. Vēlāk viņas tēvs kļuva par kņaza Goļicina īpašumu pārvaldnieku. Mācījās L. Rževskas privātajā sieviešu ģimnāzijā, 1909. gadā ieguva krievu valodas un literatūras, matemātikas un franču valodas mājskolotājas tiesības un uzsāka studijas Maskavas Augstāko sieviešu kursu Fizikas un matemātikas nodaļā.<ref name="lat" /> Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1917. gadam strādāja [[Krievijas impērija]]s armijas Rietumu frontes Ķīmiskās aizsardzības laboratorijā,<ref name="lat" /> pētot gāzu absorbciju gāzmaskās. 1917. gada novembrī Liepiņa absolvēja Maskavas Augstākos sieviešu kursus ar pētījumu par tauku katalītisko sadalīšanu ar sulfonaftēnskābēm. No 1920. līdz 1932. gadam viņa docēja Maskavas Augstākajā tehniskajā skolā, līdztekus Berlīnes Universitātē profesora Maksa Bodenšteina laboratorijā viņa pētīja neorganisko slāpekļa savienojumu sintēzi. 1930. gadā viņa sāka strādāt [[Maskavas Valsts universitāte]]s Ķīmijas institūtā. 1934. gadā viņu ievēlēja par profesori, bet 1937. gadā piešķīra ķīmijas zinātņu doktora grādu. Otrā pasaules kara laikā Liepiņa vadīja Koloīdķīmijas katedru Sarkanās armijas Ķīmiskās aizsardzības kara akadēmijā,<ref name="lat" /> tad vadīja Vispārīgās ķīmijas katedru Maskavas Valsts Universitātē (1942-1946).<ref name="lat" /> Pēc kara beigām 1946. gadā Liepiņa pārcēlās uz dzīvi Latvijā, strādāja [[Latvijas universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] (1946—1958), pēc tam — [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]] (1958—1972).<ref name="lat" /> Līdztekus bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūta direktora vietniece, no 1946. līdz 1960. gadam vadīja laboratoriju.<ref name="lat" /> == Darbi == Liepiņa ir publicējusi vairāk nekā 200 zinātnisko rakstu.<ref name="lat" /> * Лепинь Л.К. Некоторые итоги работ за 20 лет в области химии металлов и их коррозии. Изв. АН ЛатвССР. Сер. хим. 1967. — № 8. — С. 3—11. * Лепинь Л.К. О гидридном механизме реакции металл+вода. Изв. АН ЛатвССР. Сер. хим. 1978. — № 2. — С. 152—157. == Piemiņa == Kopš 1991. gada Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts piešķir Lidijas Liepiņas medaļu.<ref name="lat" /> Pie nama Tērbatas ielā 5 atrodama L. Liepiņas piemiņas plāksne. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.russkije.lv/ru/lib/read/l-liepin.html Biogrāfija] {{ru ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Zinātne-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņa, Lidija}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1985. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] ouefj6a2xv0te2sxiw048jhvuh8ebgp 3673022 3673019 2022-08-20T15:11:28Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|zinātnieci|Liepiņa|Liepiņa}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Lidija Liepiņa | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1891 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 4 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Pēterburga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1985 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 4 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = | zinātne = [[Fizikālķīmija]] | pasniedzēji = | studenti = [[Bruno Puriņš]] | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Lidija Liepiņa''' (dzimusi {{dat|1891|4|4}}, mirusi {{dat|1985|9|4}})<ref name="lat">{{LAT e|4|162}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[Fizikālķīmija|fizikālķīmiķe]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1891. gada 4. aprīlī [[Pēterburga|Pēterburgā]] mežziņa Kārļa Liepiņa (1864-1942) un viņa sievas Katrīnas, dzimušas Šelkovskas (1867-1956) ģimenē. Vēlāk viņas tēvs kļuva par kņaza Goļicina īpašumu pārvaldnieku. Mācījās L. Rževskas privātajā sieviešu ģimnāzijā, 1909. gadā ieguva krievu valodas un literatūras, matemātikas un franču valodas mājskolotājas tiesības un uzsāka studijas Maskavas Augstāko sieviešu kursu Fizikas un matemātikas nodaļā.<ref name="lat" /> Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1917. gadam strādāja [[Krievijas impērija]]s armijas Rietumu frontes Ķīmiskās aizsardzības laboratorijā,<ref name="lat" /> pētot gāzu absorbciju gāzmaskās. 1917. gada novembrī Liepiņa absolvēja Maskavas Augstākos sieviešu kursus ar pētījumu par tauku katalītisko sadalīšanu ar sulfonaftēnskābēm. No 1920. līdz 1932. gadam viņa docēja Maskavas Augstākajā tehniskajā skolā, līdztekus [[Berlīnes Universitāte]]s profesora Maksa Bodenšteina laboratorijā pētīja neorganisko slāpekļa savienojumu sintēzi. 1930. gadā viņa sāka strādāt [[Maskavas Valsts universitāte]]s Ķīmijas institūtā. 1934. gadā viņu ievēlēja par profesori, bet 1937. gadā piešķīra ķīmijas zinātņu doktora grādu. Otrā pasaules kara laikā Liepiņa vadīja Koloīdķīmijas katedru Sarkanās armijas Ķīmiskās aizsardzības kara akadēmijā,<ref name="lat" /> tad vadīja Vispārīgās ķīmijas katedru Maskavas Valsts Universitātē (1942-1946).<ref name="lat" /> Pēc kara beigām 1946. gadā Liepiņa pārcēlās uz dzīvi Latvijā, strādāja [[Latvijas universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] (1946—1958), pēc tam — [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]] (1958—1972).<ref name="lat" /> Līdztekus bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūta direktora vietniece, no 1946. līdz 1960. gadam vadīja laboratoriju.<ref name="lat" /> == Darbi == Liepiņa ir publicējusi vairāk nekā 200 zinātnisko rakstu.<ref name="lat" /> * Лепинь Л.К. Некоторые итоги работ за 20 лет в области химии металлов и их коррозии. Изв. АН ЛатвССР. Сер. хим. 1967. — № 8. — С. 3—11. * Лепинь Л.К. О гидридном механизме реакции металл+вода. Изв. АН ЛатвССР. Сер. хим. 1978. — № 2. — С. 152—157. == Piemiņa == Kopš 1991. gada Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts piešķir Lidijas Liepiņas medaļu.<ref name="lat" /> Pie nama Tērbatas ielā 5 atrodama L. Liepiņas piemiņas plāksne. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.russkije.lv/ru/lib/read/l-liepin.html Biogrāfija] {{ru ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Zinātne-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņa, Lidija}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1985. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] tuw6pl0dmyaywes8qzycpbt7fy9ribu 3673023 3673022 2022-08-20T15:20:35Z Pirags 3757 +bilde wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|zinātnieci|Liepiņa|Liepiņa}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Lidija Liepiņa | vārds_orig = | attēls = Lidija Liepiņa pirms 1932.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1891 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 4 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Pēterburga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1985 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 4 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = | zinātne = [[Fizikālķīmija]] | pasniedzēji = | studenti = [[Bruno Puriņš]] | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Lidija Liepiņa''' (dzimusi {{dat|1891|4|4}}, mirusi {{dat|1985|9|4}})<ref name="lat">{{LAT e|4|162}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[Fizikālķīmija|fizikālķīmiķe]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1891. gada 4. aprīlī [[Pēterburga|Pēterburgā]] mežziņa Kārļa Liepiņa (1864-1942) un viņa sievas Katrīnas, dzimušas Šelkovskas (1867-1956) ģimenē. Vēlāk viņas tēvs kļuva par kņaza Goļicina īpašumu pārvaldnieku. Mācījās L. Rževskas privātajā sieviešu ģimnāzijā, 1909. gadā ieguva krievu valodas un literatūras, matemātikas un franču valodas mājskolotājas tiesības un uzsāka studijas Maskavas Augstāko sieviešu kursu Fizikas un matemātikas nodaļā.<ref name="lat" /> Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1917. gadam strādāja [[Krievijas impērija]]s armijas Rietumu frontes Ķīmiskās aizsardzības laboratorijā,<ref name="lat" /> pētot gāzu absorbciju gāzmaskās. 1917. gada novembrī Liepiņa absolvēja Maskavas Augstākos sieviešu kursus ar pētījumu par tauku katalītisko sadalīšanu ar sulfonaftēnskābēm. No 1920. līdz 1932. gadam viņa docēja Maskavas Augstākajā tehniskajā skolā, līdztekus [[Berlīnes Universitāte]]s profesora Maksa Bodenšteina laboratorijā pētīja neorganisko slāpekļa savienojumu sintēzi. 1930. gadā viņa sāka strādāt [[Maskavas Valsts universitāte]]s Ķīmijas institūtā. 1934. gadā viņu ievēlēja par profesori, bet 1937. gadā piešķīra ķīmijas zinātņu doktora grādu. Otrā pasaules kara laikā Liepiņa vadīja Koloīdķīmijas katedru Sarkanās armijas Ķīmiskās aizsardzības kara akadēmijā,<ref name="lat" /> tad vadīja Vispārīgās ķīmijas katedru Maskavas Valsts Universitātē (1942-1946).<ref name="lat" /> Pēc kara beigām 1946. gadā Liepiņa pārcēlās uz dzīvi Latvijā, strādāja [[Latvijas universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] (1946—1958), pēc tam — [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]] (1958—1972).<ref name="lat" /> Līdztekus bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūta direktora vietniece, no 1946. līdz 1960. gadam vadīja laboratoriju.<ref name="lat" /> == Darbi == Liepiņa ir publicējusi vairāk nekā 200 zinātnisko rakstu.<ref name="lat" /> * Лепинь Л.К. Некоторые итоги работ за 20 лет в области химии металлов и их коррозии. Изв. АН ЛатвССР. Сер. хим. 1967. — № 8. — С. 3—11. * Лепинь Л.К. О гидридном механизме реакции металл+вода. Изв. АН ЛатвССР. Сер. хим. 1978. — № 2. — С. 152—157. == Piemiņa == Kopš 1991. gada Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts piešķir Lidijas Liepiņas medaļu.<ref name="lat" /> Pie nama Tērbatas ielā 5 atrodama L. Liepiņas piemiņas plāksne. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.russkije.lv/ru/lib/read/l-liepin.html Biogrāfija] {{ru ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Zinātne-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņa, Lidija}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1985. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] 56x4agc6skpszmo055hj8rwgv56tkh1 3673040 3673023 2022-08-20T15:58:46Z Pirags 3757 /* Darbi */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|zinātnieci|Liepiņa|Liepiņa}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Lidija Liepiņa | vārds_orig = | attēls = Lidija Liepiņa pirms 1932.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1891 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 4 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Pēterburga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1985 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 4 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = | zinātne = [[Fizikālķīmija]] | pasniedzēji = | studenti = [[Bruno Puriņš]] | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Lidija Liepiņa''' (dzimusi {{dat|1891|4|4}}, mirusi {{dat|1985|9|4}})<ref name="lat">{{LAT e|4|162}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[Fizikālķīmija|fizikālķīmiķe]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1891. gada 4. aprīlī [[Pēterburga|Pēterburgā]] mežziņa Kārļa Liepiņa (1864-1942) un viņa sievas Katrīnas, dzimušas Šelkovskas (1867-1956) ģimenē. Vēlāk viņas tēvs kļuva par kņaza Goļicina īpašumu pārvaldnieku. Mācījās L. Rževskas privātajā sieviešu ģimnāzijā, 1909. gadā ieguva krievu valodas un literatūras, matemātikas un franču valodas mājskolotājas tiesības un uzsāka studijas Maskavas Augstāko sieviešu kursu Fizikas un matemātikas nodaļā.<ref name="lat" /> Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1917. gadam strādāja [[Krievijas impērija]]s armijas Rietumu frontes Ķīmiskās aizsardzības laboratorijā,<ref name="lat" /> pētot gāzu absorbciju gāzmaskās. 1917. gada novembrī Liepiņa absolvēja Maskavas Augstākos sieviešu kursus ar pētījumu par tauku katalītisko sadalīšanu ar sulfonaftēnskābēm. No 1920. līdz 1932. gadam viņa docēja Maskavas Augstākajā tehniskajā skolā, līdztekus [[Berlīnes Universitāte]]s profesora Maksa Bodenšteina laboratorijā pētīja neorganisko slāpekļa savienojumu sintēzi. 1930. gadā viņa sāka strādāt [[Maskavas Valsts universitāte]]s Ķīmijas institūtā. 1934. gadā viņu ievēlēja par profesori, bet 1937. gadā piešķīra ķīmijas zinātņu doktora grādu. Otrā pasaules kara laikā Liepiņa vadīja Koloīdķīmijas katedru Sarkanās armijas Ķīmiskās aizsardzības kara akadēmijā,<ref name="lat" /> tad vadīja Vispārīgās ķīmijas katedru Maskavas Valsts Universitātē (1942-1946).<ref name="lat" /> Pēc kara beigām 1946. gadā Liepiņa pārcēlās uz dzīvi Latvijā, strādāja [[Latvijas universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] (1946—1958), pēc tam — [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]] (1958—1972).<ref name="lat" /> Līdztekus bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūta direktora vietniece, no 1946. līdz 1960. gadam vadīja laboratoriju.<ref name="lat" /> == Darbi == Liepiņa ir publicējusi vairāk nekā 200 zinātnisko rakstu.<ref name="lat" /> * Лепинь, Л.К. Неорганический синтез: Введение в препаративную неорганическую химию. М. ; Л. : Химтехиздат, 1932. - 200 с. * Лепинь Л. К. О кинетике взаимодействия алюминия с водой. Докл. АН СССР, 1954. - 99. - № 1. - С. 117-120. * Лепинь Л.К., Тетере А.П. О взаимодействии цинка (высокодисперсного) с водными растворами соляной кислоты. Докл. АН СССР 1956. - Т. 111, №3. -С.601-604. * Лепинь Л.К. Некоторые итоги работ за 20 лет в области химии металлов и их коррозии. Изв. АН ЛатвССР. Сер. хим. 1967. — № 8. — С. 3—11. * Лепинь Л.К. Кинетика окисления металлов в воде и водных солевых растворах. 3. Механизм реакции металл +вода. Изв. АН ЛатвССР, 1975, № 2., с. 155-168. * Лепинь Л.К. О гидридном механизме реакции металл+вода. Изв. АН ЛатвССР. Сер. хим. 1978. — № 2. — С. 152—157. * Джилинский В.В., Локхенбах А.К., Лепинь Л.К. Взаимодействие ультрадисперсного алюминия с водой и водными растворами. Известия АН Латв. ССР. Серия химия. 1986. – № 2. – C. 151–161. == Piemiņa == Kopš 1991. gada Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts piešķir Lidijas Liepiņas medaļu.<ref name="lat" /> Pie nama Tērbatas ielā 5 atrodama L. Liepiņas piemiņas plāksne. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.russkije.lv/ru/lib/read/l-liepin.html Biogrāfija] {{ru ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Zinātne-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņa, Lidija}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1985. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] a1w5zg3c8k842h8vuj57pdl6s2rhwqw 3673043 3673040 2022-08-20T16:03:23Z Pirags 3757 /* Darbi */ pap wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|zinātnieci|Liepiņa|Liepiņa}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Lidija Liepiņa | vārds_orig = | attēls = Lidija Liepiņa pirms 1932.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1891 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 4 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Pēterburga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1985 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 4 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = | zinātne = [[Fizikālķīmija]] | pasniedzēji = | studenti = [[Bruno Puriņš]] | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Lidija Liepiņa''' (dzimusi {{dat|1891|4|4}}, mirusi {{dat|1985|9|4}})<ref name="lat">{{LAT e|4|162}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[Fizikālķīmija|fizikālķīmiķe]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1891. gada 4. aprīlī [[Pēterburga|Pēterburgā]] mežziņa Kārļa Liepiņa (1864-1942) un viņa sievas Katrīnas, dzimušas Šelkovskas (1867-1956) ģimenē. Vēlāk viņas tēvs kļuva par kņaza Goļicina īpašumu pārvaldnieku. Mācījās L. Rževskas privātajā sieviešu ģimnāzijā, 1909. gadā ieguva krievu valodas un literatūras, matemātikas un franču valodas mājskolotājas tiesības un uzsāka studijas Maskavas Augstāko sieviešu kursu Fizikas un matemātikas nodaļā.<ref name="lat" /> Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1917. gadam strādāja [[Krievijas impērija]]s armijas Rietumu frontes Ķīmiskās aizsardzības laboratorijā,<ref name="lat" /> pētot gāzu absorbciju gāzmaskās. 1917. gada novembrī Liepiņa absolvēja Maskavas Augstākos sieviešu kursus ar pētījumu par tauku katalītisko sadalīšanu ar sulfonaftēnskābēm. No 1920. līdz 1932. gadam viņa docēja Maskavas Augstākajā tehniskajā skolā, līdztekus [[Berlīnes Universitāte]]s profesora Maksa Bodenšteina laboratorijā pētīja neorganisko slāpekļa savienojumu sintēzi. 1930. gadā viņa sāka strādāt [[Maskavas Valsts universitāte]]s Ķīmijas institūtā. 1934. gadā viņu ievēlēja par profesori, bet 1937. gadā piešķīra ķīmijas zinātņu doktora grādu. Otrā pasaules kara laikā Liepiņa vadīja Koloīdķīmijas katedru Sarkanās armijas Ķīmiskās aizsardzības kara akadēmijā,<ref name="lat" /> tad vadīja Vispārīgās ķīmijas katedru Maskavas Valsts Universitātē (1942-1946).<ref name="lat" /> Pēc kara beigām 1946. gadā Liepiņa pārcēlās uz dzīvi Latvijā, strādāja [[Latvijas universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] (1946—1958), pēc tam — [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]] (1958—1972).<ref name="lat" /> Līdztekus bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūta direktora vietniece, no 1946. līdz 1960. gadam vadīja laboratoriju.<ref name="lat" /> == Darbi == Liepiņa ir publicējusi vairāk nekā 200 zinātnisko rakstu.<ref name="lat" /> * Лепинь, Л.К. Неорганический синтез: Введение в препаративную неорганическую химию. М. ; Л. : Химтехиздат, 1932. - 200 с. * Лепинь Л.К. Поверхностные соединения и поверхностные химические реакции. Успехи химии, 1940, т. 9, вып. 5, с. 635-642. * Лепинь Л. К. О кинетике взаимодействия алюминия с водой. Докл. АН СССР, 1954. - 99. - № 1. - С. 117-120. * Лепинь Л.К., Тетере А.П. О взаимодействии цинка (высокодисперсного) с водными растворами соляной кислоты. Докл. АН СССР 1956. - Т. 111, №3. -С.601-604. * Лепинь Л.К. Некоторые итоги работ за 20 лет в области химии металлов и их коррозии. Изв. АН ЛатвССР. Сер. хим. 1967. — № 8. — С. 3—11. * Лепинь Л.К. Кинетика окисления металлов в воде и водных солевых растворах. 3. Механизм реакции металл +вода. Изв. АН ЛатвССР, 1975, № 2., с. 155-168. * Лепинь Л.К. О гидридном механизме реакции металл+вода. Изв. АН ЛатвССР. Сер. хим. 1978. — № 2. — С. 152—157. * Джилинский В.В., Локхенбах А.К., Лепинь Л.К. Взаимодействие ультрадисперсного алюминия с водой и водными растворами. Известия АН Латв. ССР. Серия химия. 1986. – № 2. – C. 151–161. == Piemiņa == Kopš 1991. gada Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts piešķir Lidijas Liepiņas medaļu.<ref name="lat" /> Pie nama Tērbatas ielā 5 atrodama L. Liepiņas piemiņas plāksne. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.russkije.lv/ru/lib/read/l-liepin.html Biogrāfija] {{ru ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Zinātne-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņa, Lidija}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1985. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] 7rb5ac06ypa3jrfs6nl81uln6p4v13f 3673049 3673043 2022-08-20T16:19:34Z Pirags 3757 /* Darbi */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|zinātnieci|Liepiņa|Liepiņa}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Lidija Liepiņa | vārds_orig = | attēls = Lidija Liepiņa pirms 1932.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1891 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 4 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Pēterburga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1985 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 4 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = | zinātne = [[Fizikālķīmija]] | pasniedzēji = | studenti = [[Bruno Puriņš]] | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Lidija Liepiņa''' (dzimusi {{dat|1891|4|4}}, mirusi {{dat|1985|9|4}})<ref name="lat">{{LAT e|4|162}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[Fizikālķīmija|fizikālķīmiķe]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1891. gada 4. aprīlī [[Pēterburga|Pēterburgā]] mežziņa Kārļa Liepiņa (1864-1942) un viņa sievas Katrīnas, dzimušas Šelkovskas (1867-1956) ģimenē. Vēlāk viņas tēvs kļuva par kņaza Goļicina īpašumu pārvaldnieku. Mācījās L. Rževskas privātajā sieviešu ģimnāzijā, 1909. gadā ieguva krievu valodas un literatūras, matemātikas un franču valodas mājskolotājas tiesības un uzsāka studijas Maskavas Augstāko sieviešu kursu Fizikas un matemātikas nodaļā.<ref name="lat" /> Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1917. gadam strādāja [[Krievijas impērija]]s armijas Rietumu frontes Ķīmiskās aizsardzības laboratorijā,<ref name="lat" /> pētot gāzu absorbciju gāzmaskās. 1917. gada novembrī Liepiņa absolvēja Maskavas Augstākos sieviešu kursus ar pētījumu par tauku katalītisko sadalīšanu ar sulfonaftēnskābēm. No 1920. līdz 1932. gadam viņa docēja Maskavas Augstākajā tehniskajā skolā, līdztekus [[Berlīnes Universitāte]]s profesora Maksa Bodenšteina laboratorijā pētīja neorganisko slāpekļa savienojumu sintēzi. 1930. gadā viņa sāka strādāt [[Maskavas Valsts universitāte]]s Ķīmijas institūtā. 1934. gadā viņu ievēlēja par profesori, bet 1937. gadā piešķīra ķīmijas zinātņu doktora grādu. Otrā pasaules kara laikā Liepiņa vadīja Koloīdķīmijas katedru Sarkanās armijas Ķīmiskās aizsardzības kara akadēmijā,<ref name="lat" /> tad vadīja Vispārīgās ķīmijas katedru Maskavas Valsts Universitātē (1942-1946).<ref name="lat" /> Pēc kara beigām 1946. gadā Liepiņa pārcēlās uz dzīvi Latvijā, strādāja [[Latvijas universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] (1946—1958), pēc tam — [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]] (1958—1972).<ref name="lat" /> Līdztekus bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūta direktora vietniece, no 1946. līdz 1960. gadam vadīja laboratoriju.<ref name="lat" /> == Darbi == Liepiņa ir publicējusi vairāk nekā 200 zinātnisko rakstu.<ref name="lat" /> * Heuser, Emil; Лиепиня, Лидия; Шилов, Николай Александрович. Химия целлюлозы. Москва: Издание технико-эконом. совета бумажной промышленности. (1923) * Лепинь, Лидия Карловна; Шилов, Николай Александрович; Вознесенским, Лидия Карловна. К вопросу об адсорбции постороннего газа из тока воздуха. Журнал Русского физ.-хим. Часть химическая. 61 (7) (1929) * Лепинь, Л.К. Неорганический синтез: Введение в препаративную неорганическую химию. М. ; Л. : Химтехиздат, 1932. - 200 с. * Лепинь Л.К. Поверхностные окислы угля и адсорбция растворенных веществ. Журнал физ.химии, 1934, вып.2-3, с. 276-280. * Лепинь Л.К. Поверхностные соединения и поверхностные химические реакции. Успехи химии, 1940, т. 9, вып. 5, с. 635-642. * Лепинь, Л.К. Коллоидно-химические явления на поверхности металлов и торможении коррозии в солевых растворах. Известия АН Латвийской ССР, 1949, 11 : 1–16. * Лепинь Л. К. О кинетике взаимодействия алюминия с водой. Докл. АН СССР, 1954. - 99. - № 1. - С. 117-120. * Лепинь Л.К., Тетере А.П. О взаимодействии цинка (высокодисперсного) с водными растворами соляной кислоты. Докл. АН СССР 1956. - Т. 111, №3. -С.601-604. * Лепинь Л.К. Некоторые итоги работ за 20 лет в области химии металлов и их коррозии. Изв. АН ЛатвССР. Сер. хим. 1967. — № 8. — С. 3—11. * Лепинь Л.К. Кинетика окисления металлов в воде и водных солевых растворах. 3. Механизм реакции металл +вода. Изв. АН ЛатвССР, 1975, № 2., с. 155-168. * Лепинь Л.К. О гидридном механизме реакции металл+вода. Изв. АН ЛатвССР. Сер. хим. 1978. — № 2. — С. 152—157. * Джилинский В.В., Локхенбах А.К., Лепинь Л.К. Взаимодействие ультрадисперсного алюминия с водой и водными растворами. Известия АН Латв. ССР. Серия химия. 1986. – № 2. – C. 151–161. == Piemiņa == Kopš 1991. gada Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts piešķir Lidijas Liepiņas medaļu.<ref name="lat" /> Pie nama Tērbatas ielā 5 atrodama L. Liepiņas piemiņas plāksne. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.russkije.lv/ru/lib/read/l-liepin.html Biogrāfija] {{ru ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Zinātne-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņa, Lidija}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1985. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] 8qyu5iqmdkrjx0p4hge15pw5ijcm0jx 3673053 3673049 2022-08-20T16:30:37Z Pirags 3757 /* Darbi */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|zinātnieci|Liepiņa|Liepiņa}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Lidija Liepiņa | vārds_orig = | attēls = Lidija Liepiņa pirms 1932.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1891 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 4 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Pēterburga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1985 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 4 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = | zinātne = [[Fizikālķīmija]] | pasniedzēji = | studenti = [[Bruno Puriņš]] | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Lidija Liepiņa''' (dzimusi {{dat|1891|4|4}}, mirusi {{dat|1985|9|4}})<ref name="lat">{{LAT e|4|162}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[Fizikālķīmija|fizikālķīmiķe]]. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1891. gada 4. aprīlī [[Pēterburga|Pēterburgā]] mežziņa Kārļa Liepiņa (1864-1942) un viņa sievas Katrīnas, dzimušas Šelkovskas (1867-1956) ģimenē. Vēlāk viņas tēvs kļuva par kņaza Goļicina īpašumu pārvaldnieku. Mācījās L. Rževskas privātajā sieviešu ģimnāzijā, 1909. gadā ieguva krievu valodas un literatūras, matemātikas un franču valodas mājskolotājas tiesības un uzsāka studijas Maskavas Augstāko sieviešu kursu Fizikas un matemātikas nodaļā.<ref name="lat" /> Pirmā pasaules kara laikā no 1915. līdz 1917. gadam strādāja [[Krievijas impērija]]s armijas Rietumu frontes Ķīmiskās aizsardzības laboratorijā,<ref name="lat" /> pētot gāzu absorbciju gāzmaskās. 1917. gada novembrī Liepiņa absolvēja Maskavas Augstākos sieviešu kursus ar pētījumu par tauku katalītisko sadalīšanu ar sulfonaftēnskābēm. No 1920. līdz 1932. gadam viņa docēja Maskavas Augstākajā tehniskajā skolā, līdztekus [[Berlīnes Universitāte]]s profesora Maksa Bodenšteina laboratorijā pētīja neorganisko slāpekļa savienojumu sintēzi. 1930. gadā viņa sāka strādāt [[Maskavas Valsts universitāte]]s Ķīmijas institūtā. 1934. gadā viņu ievēlēja par profesori, bet 1937. gadā piešķīra ķīmijas zinātņu doktora grādu. Otrā pasaules kara laikā Liepiņa vadīja Koloīdķīmijas katedru Sarkanās armijas Ķīmiskās aizsardzības kara akadēmijā,<ref name="lat" /> tad vadīja Vispārīgās ķīmijas katedru Maskavas Valsts Universitātē (1942-1946).<ref name="lat" /> Pēc kara beigām 1946. gadā Liepiņa pārcēlās uz dzīvi Latvijā, strādāja [[Latvijas universitāte|Latvijas Valsts universitātē]] (1946—1958), pēc tam — [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]] (1958—1972).<ref name="lat" /> Līdztekus bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūta direktora vietniece, no 1946. līdz 1960. gadam vadīja laboratoriju.<ref name="lat" /> == Darbi == Liepiņa ir publicējusi vairāk nekā 200 zinātnisko rakstu.<ref name="lat" /> * Heuser, Emil; Лиепиня, Лидия; Шилов, Николай Александрович. Химия целлюлозы. Москва: Издание технико-эконом. совета бумажной промышленности. (1923) * Лепинь, Лидия Карловна; Шилов, Николай Александрович; Вознесенским, Лидия Карловна. К вопросу об адсорбции постороннего газа из тока воздуха. Журнал Русского физ.-хим. Часть химическая. 61 (7) (1929) * Лепинь, Л.К. Неорганический синтез: Введение в препаративную неорганическую химию. М. ; Л. : Химтехиздат, 1932. - 200 с. * Лепинь Л.К. Поверхностные окислы угля и адсорбция растворенных веществ. Журнал физ.химии, 1934, вып.2-3, с. 276-280. * Лепинь Л.К. Поверхностные соединения и поверхностные химические реакции. Успехи химии, 1940, т. 9, вып. 5, с. 635-642. * Лепинь, Л.К. Коллоидно-химические явления на поверхности металлов и торможении коррозии в солевых растворах. Известия АН Латвийской ССР, 1949, 11 : 1–16. * Лепинь Л. К. О кинетике взаимодействия алюминия с водой. Докл. АН СССР, 1954. - 99. - № 1. - С. 117-120. * Лепинь Л.К., Тетере А.П. О взаимодействии цинка (высокодисперсного) с водными растворами соляной кислоты. Докл. АН СССР 1956. - Т. 111, №3. -С.601-604. * Лепинь Л.К. Некоторые итоги работ за 20 лет в области химии металлов и их коррозии. Изв. АН ЛатвССР. Сер. хим. 1967. — № 8. — С. 3—11. * Лепинь Л.К. Кинетика окисления металлов в воде и водных солевых растворах. 3. Механизм реакции металл +вода. Изв. АН ЛатвССР, 1975, № 2., с. 155-168. * Лепинь Л.К. О гидридном механизме реакции металл+вода. Изв. АН ЛатвССР. Сер. хим. 1978. — № 2. — С. 152—157. * Джилинский В.В., Локхенбах А.К., Лепинь Л.К. Взаимодействие ультрадисперсного алюминия с водой и водными растворами. Известия АН Латв. ССР. Серия химия. 1986. – № 2., с. 151–161. == Piemiņa == Kopš 1991. gada Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts piešķir Lidijas Liepiņas medaļu.<ref name="lat" /> Pie nama Tērbatas ielā 5 atrodama L. Liepiņas piemiņas plāksne. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.russkije.lv/ru/lib/read/l-liepin.html Biogrāfija] {{ru ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Zinātne-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Liepiņa, Lidija}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1985. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] 276h7febwpv8jwtqvc2d80okz13wr3i 0 240867 3673374 3671837 2022-08-21T09:57:54Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|tramvaju maršrutu Rīgā|1. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 1. tramvaju maršruts |fona krāsa = #C80404 |no = [[Imanta]] |uz = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |karte = [[File:1tram 2.png|1tram 2]] Pamatmaršruts [[File:1tramv no 11-07-2022.png|1tramv no 11-07-2022]] Mainīts maršruts Rail Baltic izbūves darbu dēļ no 2022. gada 11. jūlija |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2005|09|01}} * ''{{dat|2017|06|05}}'' |atjaunots = {{dat|2017|06|05}} |slēgts = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 36,587 km <br /> (18,286 km / 18,291 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 74 (37 / 37) |transporta vienīb = 21(darbdienās) 16 (brīvdienās) |depo = № 5 (apkalpo) |parks = <!-- autobusiem --> |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 7 195 969 (06.2017-12.2017) |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/1/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''1. tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Imanta]]s apkaimes [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] līdz [[Jugla (Rīga)|Juglai]]. 1. tramvaju maršruta kopējais garums ir 36,587 km. Maršruta '''[[Imanta]]—[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 18,286 km, bet maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]—[[Imanta]]''' kopējais garums ir 18,291 km. Darbdienās pa maršrutu kursē 21 tramvaji, bet brīvdienās - 16 tramvaji. Šobrīd 1. tramvajs ir visgarākais un visbiežāk kursējošais tramvaja maršruts Rīgā. 1. tramvajs ir arī Rīgā visvairāk izmantotais ne tikai tramvaja, bet arī visa sabiedriskā transporta maršruts. 1. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA "[[Rīgas satiksme]]" 5. tramvaju depo. Maršruts atklāts 2005. gada 1. septembrī, slēgts 2009. gada 1. septembrī, atjaunots 2017. gada 5. jūnijā. Sākumā atjaunotais maršruts pa Radio ielu (pietura "Stacijas laukums") kursēja tikai virzienā uz Imantu un no 2017. gada 5. jūnija līdz 2018. gada 2. martam kursēja arī pa 13. janvāra ielu, taču tagad kursē pa vēsturisko maršrutu — pa Prāgas, Centrāltirgus un Maskavas ielām, abos virzienos. Atsevišķām pieturvietām mainīti arī to nosaukumi. Kopš 2018. gada 3. marta virzienā uz Juglu bija ieviesta papildpietura „Aspazijas bulvāris” K. Barona ielā. No 2018. gada 9. jūnija papildpietura likvidēta, ieviesta pietura "Stacijas laukums" Radio ielā.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-un-3-tramvaja-marsruta-mainisies-pieturvietas-stacijas-laukums-izvietojums/ 1. un 3. tramvaja maršrutā mainīsies pieturvietas “Stacijas laukums” izvietojums]</ref> [[Attēls:Tramvaj v Rize.jpg|thumb|200px|1. maršruta tramvajs pie [[Rīgas Centrāltirgus]]]] [[Attēls:Tatra T3A.jpg|thumb|200px|1. maršruta tramvajs [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvārī]]]] [[Attēls:1. tramvajs Ropažu ielā.JPG|thumb|200px|1. maršruta tramvajs [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā]]]] [[Attēls:1. tramvajs Ropažu ielā 2.JPG|thumb|200px|1. maršruta tramvajs [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā]]]] [[Attēls:Tramvajs Juglas galapunktā.jpg|thumb|200px|1. maršruta tramvajs Juglas galapunktā]] [[File:Škoda 15T2 Ropažu ielā.jpg|thumb|200px|1. maršruta tramvajs [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā]]]] [[File:1. tramvajs uz Brīvības gatves.jpg|thumb|200px|1. maršruta tramvajs [[Brīvības gatve|Brīvības gatvē]]]] == Maršruts == * Virzienā '''[[Imanta]]—[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Dammes iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], [[Kurzemes prospekts]], [[Jūrmalas gatve]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] un [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]. * Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]—[[Imanta]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Jūrmalas gatve]], [[Kurzemes prospekts]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]] un [[Dammes iela]]. == Pieturvietas == 1. tramvaju maršrutā pavisam ir 74 pieturas. Virzienā '''[[Imanta]]—[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 37 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]—[[Imanta]]''' ir 37 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Imanta]] |- | align="center" | 2 | [[Anniņmuižas bulvāris]] |- | align="center" | 3 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Kurzemes prospekts]] |- | align="center" | 6 | [[Jūrmalas gatve]] |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] |- | align="center" | 8 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 9 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 10 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 11 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 13 | [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 15 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 16 | [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 18 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 22 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 24 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 26 | [[VEF]] |- | align="center" | 27 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 28 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 29 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 30 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 31 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 32 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 33 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 34 | [[Meža skola (Rīga)|Meža skola]] |- | align="center" | 35 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 36 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 37 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 2 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Meža skola (Rīga)|Meža skola]] |- | align="center" | 5 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 6 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 7 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 10 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 12 | [[VEF]] |- | align="center" | 13 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 14 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 16 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 18 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 21 | [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 22 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 23 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 25 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 26 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 27 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 28 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 29 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 30 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 31 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] |- | align="center" | 32 | [[Kurzemes prospekts]] |- | align="center" | 33 | [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]] |- | align="center" | 34 | [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] |- | align="center" | 35 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 36 | [[Dammes iela]] |- | align="center" | 37 | [[Imanta]] |- |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Imanta]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Jūrmalas gatve]], [[Kurzemes prospekts]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]] un [[Dammes iela]]. Virzienā '''[[Imanta]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Dammes iela]], [[Anniņmuižas bulvāris]], [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]], [[Kurzemes prospekts]], [[Jūrmalas gatve]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]] un [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]]. Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]'''—'''[[Stacijas laukums]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] un [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]]. Virzienā '''[[Stacijas laukums]]'''—'''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] un [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]. Virzienā '''[[Stacijas laukums]]'''—'''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]] un [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]]. Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])'''—'''[[Stacijas laukums]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] un [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' — '''[[Imanta]]''' ir 25 pieturas. Tāpat arī virzienā '''[[Imanta]]''' — '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' ir 25 pieturas. Savukārt virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' - '''[[Stacijas laukums]]''' ir 21 pietura. Bet virzienā '''[[Stacijas laukums]]''' - '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' ir 9 pieturas. Savukārt virzienā '''5. tramvaju depo ([[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]])''' - '''[[Stacijas laukums]]''' ir 9 pieturas. Bet virzienā '''[[Stacijas laukums]]''' - '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 21 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Imanta]] |- | align="center" | 2 | [[Anniņmuižas bulvāris]] |- | align="center" | 3 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Kurzemes prospekts]] |- | align="center" | 6 | [[Jūrmalas gatve]] |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] |- | align="center" | 8 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 9 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 10 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 11 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 13 | [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 15 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 16 | [[Prāgas iela (Rīga)|Prāgas iela]] |- | align="center" | 17 |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 18 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 22 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 24 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 2 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 4 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Stacijas laukums]] |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 11 | [[Grēcinieku iela]] |- | align="center" | 12 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 13 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]] |- | align="center" | 15 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 16 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 17 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 18 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 19 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] / [[Rīgas Stradiņa universitāte]] |- | align="center" | 20 | [[Kurzemes prospekts]] |- | align="center" | 21 | [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]] |- | align="center" | 22 | [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Dammes iela]] |- | align="center" | 25 | [[Imanta]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 2 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 3 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Meža skola (Rīga)|Meža skola]] |- | align="center" | 5 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 6 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 7 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 10 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 12 | [[VEF]] |- | align="center" | 13 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 14 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 16 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 18 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 21 | [[Stacijas laukums]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Stacijas laukums]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 2 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 4 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 9 | [[Stacijas laukums]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Stacijas laukums]] |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Bērnu pasaule]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Sporta nams "Daugava"]] |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 10 | [[VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 12 | [[Lēdmanes iela (Rīga)|Lēdmanes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Rīgas 45. vidusskola|45. vidusskola]] |- | align="center" | 14 | [[Džutas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Tirdzniecības parks "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" | 17 | [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" | 18 | [[Meža skola (Rīga)|Meža skola]] |- | align="center" | 19 | [[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- |} |} == Vēsture == Maršruts sākotnēji tika izveidots 2005. gada 1. septembrī. Tas bija kā 4. un 6. tramvaju maršruta apvienojums.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/no-imantas-lidz-juglai-ar-1-tramvaju-12522395 No Imantas līdz Juglai ar tramvaju]</ref> Oficiāli uz laiku tas tika slēgts 2009. gada 1. septembrī,<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/323683-rigas_satiksme_slegusi_1_un_8_tramvaja_marsrutu "Rīgas satiksme" slēgusi 1. un 8. tramvaja maršrutu]</ref> kaut gan remontdarbu dēļ [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] tramvaju kustība 1. maršrutā tika pārtraukta jau {{dat|2009|06|10}}.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/195387-riga_bus_ieverojamas_izmainas_tramvaju_kustiba Rīgā būs ievērojamas izmaiņas tramvaju kustībā]</ref> Maršrutu atjaunoja 2017. gada 5. jūnijā, kaut gan sākotnēji tas bija paredzēts jau 17. maijā, taču ar biežākiem kursēšanas intervāliem. Maršruts palicis tāds pats kā pirms tam, vienīgi abos virzienos kursē caur Radio ielu un tramvajs neilgu brīdi neiebrauca Centrāltirgū, kā tas bija agrāk, bet kopš 2018. gada 3. marta atkal brauc gar Centrāltirgu (arī abos virzienos).<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/zemas-gridas-tramvaji-uz-imantu-saks-kurset-5-junija/ Zemās grīdas tramvaji uz Imantu sāks kursēt 5. jūnijā]</ref><ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ 1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu]</ref> No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela|Prāgas ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija uz nenoteiktu laiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-30-julija-tiks-atjaunota-2-7-un-10-marsruta-tramvaju-kustiba-gar-centraltirgu-1-marsruta-tramvajs-turpinas-kurset-pa-13-janvara-ielu/|title=No 30. jūlija tiks atjaunota 2., 7. un 10. maršruta tramvaju kustība gar Centrāltirgu, 1. maršruta tramvajs turpinās kursēt pa 13. janvāra ielu}}</ref> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|n7Fu9nvnay0|Pilnā 1. tramvaju maršruta video versija (Imanta - Jugla) (no priekšas)}} * {{youtube|AyGr-rdX9PY|Pilnā 1. tramvaju maršruta video versija (Jugla - Imanta) (no priekšas)}} * {{youtube|nBsuxaS3Pr4|Pilnā 1. tramvaju maršruta video versija (Imanta - Jugla) (no aizmugures)}} * {{youtube|8C90slGJ3bo|Pilnā 1. tramvaju maršruta video versija (Jugla - Imanta) (no aizmugures)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|1]] lpvetzs856ocizlvjb8itt7jg4lc4tf 0 252363 3673400 3643176 2022-08-21T11:32:05Z 78.84.133.61 /* 12. Saeimas vēlēšanas */ wikitext text/x-wiki {{Infobox political party |country = Latvia |name = Konservatīvie |logo = Konservativie.svg |leader = [[Jānis Bordāns]] |colorcode = #192956 |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2014|5|17}} |ideology =[[liberālais konservatīvisms]] |slogan = Godīgi. Drosmīgi. Gudri. |position = [[Centriski labēja politika|centriski labēja]] |international = |merged = |european = |europarl = |colours = {{krāsa|#002e5d}} tumši zila |seats1_title = [[13. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|16|100|hex=#192956}} <small>(ieskaitot vienu ārpusfrakciju deputātu)</small> |website = {{URL|http://konservativie.lv}} |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |seats2={{Infobox political party/seats|0|8|hex=#002e5d}} |seats2_title=[[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] |seats3={{Infobox political party/seats|4|14|hex=#002e5d}} |seats3_title=[[Kariņa Ministru kabinets|Valdība]] |seats4={{Infobox political party/seats|4|60|hex=#002e5d}} |seats4_title=[[Rīgas dome]] |membership_year = 2022 |membership = 1256<ref>[https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/16.05.2022-aizliegtais-panemiens-operacija-valsts-miljoni-partijam.id261574 Raidījums Aizliegtais paņēmiens. Operācija: Valsts miljoni partijām] lsm.lv; 16. maijs, 2022</ref> }} '''Konservatīvie''' (agrāk '''Jaunā konservatīvā partija''') ir 2014. gadā dibināta [[liberālais konservatīvisms|liberāli konservatīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kura pārstāvēta [[13. Saeima|13. Saeimā]] un vairākās Latvijas pašvaldībās. == Vēsture == Partiju {{dat|2014|05|17||bez}} [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā nodibināja 221 Latvijas pilsonis. Par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Jānis Bordāns]]. Valdē tika ievēlēti arī J. Bordāna bijušais padomnieks un [[Engures novads|Engures novada]] domes deputāts [[Jānis Tomels]], atvaļinātais brigādes ģenerālis, bijušais Aizsardzības ministrijas izpildsekretārs militāro spēju attīstības jautājumos [[Gundars Ābols]], Ķeguma novada domes deputāts [[Kristaps Rūde]] un Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs [[Raitis Sijāts]], kurš savulaik darbojās partijā "[[Pilsoniskā savienība]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Nodibina Bordāna Jauno konservatīvo partiju | publisher = NRA | date = 2014.05.17. | accessdate = 2014.05.18 | url = http://nra.lv/politika/117470-nodibina-bordana-jauno-konservativo-partiju.htm}}</ref> Par partijas dibinātājiem kļuva arī [[11. Saeima]]s deputāts [[Dāvis Stalts]], folkloriste [[Helmī Stalte]], Latvijas Universitātes asociētais profesors, ''Dr. chem.'' Guntars Vaivars, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists [[Krišjānis Feldmans]], Ropažu Kultūras un izglītības centra vadītāja Sanita Megere-Klevinska, bijusī Valsts kontroles valsts revidente Zemlita Šīre. 2022. gada februārī partijas nosaukums tika mainīts uz Konservatīvie (bez pēdiņām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-konservativa-partija-mainis-partijas-nosaukumu-uz-konservativie.a445458/|title=Jaunā konservatīvā partija mainīs partijas nosaukumu uz «Konservatīvie»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-31|language=lv}}</ref> == Vēlēšanas == === 12. Saeimas vēlēšanas === {{dat|2014|08|04||bez}} JKP iesniedza kandidātu sarakstu [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanām]]. Kā piecu Latvijas vēlēšanu apgabalu līderi tika nosaukti: partijas valdes priekšsēdētājs [[Jānis Bordāns]]&nbsp;— [[Rīga|Rīgā]], [[Jānis Tomels]]&nbsp;— [[Zemgale|Zemgalē]], [[Gundars Ābols]]&nbsp;— [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Krišjānis Feldmans]]&nbsp;— [[Kurzeme|Kurzemē]] un rakstniece [[Eva Mārtuža]]&nbsp;— [[Latgale|Latgalē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Jaunās konservatīvās partijas premjera kandidāts – Bordāns; sarakstā arī atvaļinātais ģenerālis Lieljuksis | publisher = Delfi.Lv | date = 2014.08.04 | accessdate = 2014.08.05 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jaunas-konservativas-partijas-premjera-kandidats-bordans-saraksta-ari-atvalinatais-generalis-lieljuksis.d?id=44803700}}</ref> 2015. gada 28. martā Tukumā notika JKP 2. kopsapulce, kurā, citstarp, tika pārvēlēta partijas valde. Par partijas valdes priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts Jānis Bordāns, par valdes locekļiem&nbsp;— Jolanta Eihentāle, kas pirms tam pildīja partijas kanclera pienākumus, jurists Jānis Ozols, Tukuma novada domes deputāts un JKP Tukuma nodaļas vadītājs Agris Zvaigzneskalns un uzņēmēja, JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Jaunā konservatīvā partija - Valde | accessdate = 2015.06.03 | url = http://konservativie.lv/par-mums/valde/}}</ref> 2016. gada 19. martā Rīgā notika JKP Padomes sēde, kurā, citstarp, notika valdes, Uzraudzības un Ētikas komisiju vēlēšanas. Par partijas valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts J. Bordāns, kas šo amatu ieņem jau kopš partijas dibināšanas. Par valdes locekļiem tika ievēlēti&nbsp;— JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda un jurists Jānis Ozols, kas valdes locekļa pienākumus pildīja arī līdz šim, kā arī rakstniece [[Eva Mārtuža]] un Kocēnu novada domes deputāte [[Lāsma Žagota]]. 2017. gada 28. februārī partijā tika uzņemta bijusī Korupcijas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece [[Juta Strīķe]], tādējādi pievienojoties jau 2017. gada 9. janvārī uzņemtajam Korupcijas un apkarošanas biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšniekam [[Juris Jurašs|Jurim Jurašam]]. 2017. gada 18. martā Rīgā notiekošās JKP Padomes sēdes laikā, tika ievēlēta partijas valde, Uzraudzības un Ētikas komisiju dalībnieki. Par partijas valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts [[Jānis Bordāns]], kas šo amatu ieņem jau kopš partijas dibināšanas. Par valdes locekļiem tika ievēlēti&nbsp;— Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs, ekonomists un korporatīvās drošības speciālists&nbsp;— [[Krišjānis Feldmans]], Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda, jurists Jānis Ozols kā arī bijušais [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks [[Juris Jurašs]]. === 13. Saeimas vēlēšanas === 2018. gada 24. jūlijā partija kā pirmā iesniedza kandidātu sarakstus [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]], kopumā piesakot 115 biedru. Partijas līderi vēlēšanu apgabalos bija [[Juta Strīķe]] (Rīga), [[Jānis Bordāns]] (Vidzeme), [[Krišjānis Feldmans]] (Zemgale), [[Juris Jurašs]] (Kurzeme) un [[Ilga Šuplinska]] (Latgale).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-konservativa-partija-pirma-iesniedz-deputatu-kandidatu-sarakstus.a286447/|title=Jaunā konservatīvā partija pirmā iesniedz deputātu kandidātu sarakstus|access-date=2018-10-09|language=lv}}</ref> Vēlēšanās partija ieguva 16 deputātu vietas Saeimā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13saeima-saskanai-23-mandati-otraja-vieta-jkp-un-kpv-lv-ar-vienadu-rezultatu.a295106/|title=13.Saeimā «Saskaņai» 23 mandāti; otrajā vietā JKP un «KPV LV» ar vienādu rezultātu|access-date=2018-10-09|language=lv}}</ref> kuras ieņēma [[Jānis Bordāns]], [[Krišjānis Feldmans]], [[Juris Jurašs]], [[Juta Strīķe]], [[Gatis Eglītis]], [[Sandis Riekstiņš]], [[Linda Ozola]], [[Evita Zālīte-Grosa]], [[Reinis Znotiņš]], [[Anita Muižniece]], [[Tālis Linkaits]], [[Ilga Šuplinska]], [[Juris Rancāns]], [[Uldis Budriķis]], [[Normunds Žunna]], [[Dagmāra Beitnere-Le Galla]]. Partija kopā ar četrām citām 13. Saeimā ievēlētajām partijām izveidoja valdības koalīciju, veidojot [[Krišjāņa Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdību]]. == Dalība Saeimas vēlēšanās == {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti (no 100) ! Piezīmes |- | 2014. | [[12. Saeimas vēlēšanas]] | 0,7 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#002e5d}} | |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 13,59 | {{Infobox political party/seats|16|100|hex=#002e5d}} | |} == Politiskā programma == === 13. Saeimas vēlēšanām === JKP “Rīcības plāns&nbsp;— 500!” 13.Saeimas vēlēšanām paredzēja<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://konservativie.lv/2018/05/27/ko-paredz-jkp-plans-3x500-cik-tas-izmaksas-un-kas-par-to-maksas/|title=Ko paredz JKP plāns 3x500, cik tas izmaksās un kas par to maksās?|last=partija|first=Jaunā konservatīvā|website=Jaunā konservatīvā partija|access-date=2020-09-02|date=2018-05-27|language=lv}}</ref> Latvijā ieviest minimālo algu 500 eiro mēnesī (430 eiro vietā), diferencēto neapliekamo minimumu algai 500 eiro mēnesī (200 eiro vietā), neapliekamo minimumu pensijai 500 eiro mēnesī (250 eiro vietā). JKP arī piedāvāja ieviest minimālo pensiju vismaz 200 eiro apmērā, palielinot to minimumu, kas bija zem 100 eiro. Šīs piedāvājums bija paredzēts 55 000 pensionāriem, kas saņem mazākas pensijas par 200 eiro mēnesī. Lai risinātu demogrāfisko situāciju, JKP ierosināja palielināt ģimenes valsts pabalstus: 50 eiro par vienu bērnu (11 eiro vietā), 50+100 eiro par diviem bērniem (33 eiro vietā) un līdz 300 eiro trīs bērnu ģimenei (67 eiro vietā). "Esošā valdība vairākkārt apgalvojusi, ka plānu nebūs iespējams īstenot, ņemot vērā tā ietekmi uz valsts budžetu. Šķiet, tā ir zaudējusi jebkādas ambīcijas un ticību Latvijai un tam, ka mēs jebkad atkal sasniegsim Igaunijas un Lietuvas attīstības līmeni. Tomēr skaidrs, ka straujai ekonomikas attīstībai nepieciešamas pienācīgas reformas,"- uzsvēra partijas programma.<ref name=":0" /> 2021. gada 16. novembrī Saeima, pieņemot 2022. gada valsts budžetu, nobalsoja gan par "Rīcības plāna&nbsp;— 500!" ieviešanas pabeigšanu 2022. gada 1. jūlijā, nodrošinot neapliekamo minimumu gan algām, gan pensijām&nbsp;— 500 eiro mēnesī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://konservativie.lv/2021/11/17/plana-3x500-izpilde-tiks-pabeigta-jau-1-julija/|title=Plāna 3×500 izpilde tiks pabeigta jau 1.jūlijā|website=konservativie.lv|access-date=2022-04-12|language=lv}}</ref>, gan par ģimenes valsts pabalstu pieaugumu&nbsp;— 25 eiro par vienu bērnu, 100 eiro par diviem bērniem (50 eiro par katru bērnu), 225 eiro par trīs bērniem (75 eiro par katru bērnu) un 400 eiro par četriem un vairāk bērniem&nbsp;— 100 eiro par katru bērnu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vsaa.gov.lv/lv/jaunums/izmainas-gimenes-valsts-pabalsta-pieskirsana-no-2022gada|title=Izmaiņas ģimenes valsts pabalsta piešķiršanā no 2022.gada|website=www.vsaa.gov.lv|access-date=2022-04-12|language=lv}}</ref>. Minimālā alga 500 eiro un minimālā pensija 200 eiro (pie noteikta minimālā darba stāža) tika ieviesta jau no 2021. gada 1. janvāra. == Partijas politika == === Sociālā politika === 2022. gada martā, vairākos Saeimas balsojumos par Civilās savienības likumu (1380/Lp13), Konservatīvo deputāti to atbalstīja, tādējādi atbalstot arī vairāku Satversmes tiesas spriedumu izpildi, kas norādījuši uz nelaulātu pāru mantisko tiesību regulējuma trūkumu Latvijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS2_DK.nsf/Voting?ReadForm&parentID=aaffdf73-bd14-483e-ba68-f5c82cc4b3ab|title=Balsošanas rezultāti - Civilās savienības likums (1380/Lp13), nodošana komisijām|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-03-31}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-konceptuali-atbalsta-civilas-savienibas-likumu-viendzimuma-paru-gimenu-aizsardzibai.a450474/|title=Saeimā konceptuāli atbalsta Civilās savienības likumu viendzimuma pāru ģimeņu aizsardzībai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-31|language=lv}}</ref>. Likumprojekts, kura izstrādei dažādām darba grupām bija nepieciešams apmēram gads, paredz izpildīt Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2019‑33‑01 un Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019‑01-01, vienlaikus neskarot Satversmē definēto laulības institūtu un Civillikumā definēto ģimenes jēdzienu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/94894F3C9166D3DEC225880000302475?OpenDocument|title=Civilās savienības likuma (1380/Lp13) teksts un anotācija|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-04-12}}</ref>. == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=1|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:Jaunā konservatīvā partija logo.svg|JKP logotips (2014—2022) }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://konservativie.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{13. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]] ajltp1l4tjl57ad57fezaz3sk3mfp44 0 258339 3673338 2200355 2022-08-21T08:36:57Z Vylks 50297 Noņēma pāradresāciju uz [[Lūsīla Bola]] wikitext text/x-wiki '''Bola''' var būt: * [[Femke Bola]] (''Femke Bol''; 2000) — nīderlandiešu vieglatlēte; * [[Lūsīla Bola]] (''Lucille Ball''; 1911—1989) — amerikāņu aktrise un modele. {{nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Uzvārdi]] mchykybyj7b9fe8ttjc5xhdy8i2mz07 0 273086 3673037 3669339 2022-08-20T15:45:19Z Teatrālis 82063 /* Biogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Elmārs Seņkovs | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1984|10|1}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors]] | darbības gadi = kopš 2009 | dzīvesbiedrs = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Elmārs Seņkovs''' (dzimis {{dat|1984|10|1}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] teātra režisors. == Biogrāfija == Mācījies [[Friča Brīvzemnieka pamatskola|Friča Brīvzemnieka pamatskolā]] un [[Āgenskalna Valsts ģimnāzija|Āgenskalna Valsts ģimnāzijā]]. [[Latvijas Universitāte]]s Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē ieguvis bakalaura grādu pedagoģijā (2007). Studējis režiju [[Krakova|Krakovā]], PWST skolā (2009). [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvis bakalaura grādu dramatiskā teātra režijā (2005) un maģistra grādu teātra mākslā (2011).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://teatris.lv/lv/makslinieki/rezisori/elmars-senkovs|title=Latvijas Nacionālais teātris|website=teatris.lv|access-date=2019-10-03|archive-date=2019-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20191003074152/https://teatris.lv/lv/makslinieki/rezisori/elmars-senkovs}}</ref> Iestudējis izrādes teātrī "Dirty Deal Teatro", M. Čehova Rīgas krievu teātrī, Nacionālajā teātrī un Valmieras drāmas teātrī. Vairākkārt sadarbojies ar scenogrāfu [[Reinis Dzudzilo|Reini Dzudzilo]], kostīmu mākslinieci [[Krista Dzudzilo|Kristu Dzudzilo]], dramaturģi [[Rasa Bugavičute-Pēce|Rasu Bugavičuti]] un komponistu [[Goran Gora|''Goran Gora'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vdt.lv/lv/makslinieki/rezisori/senkovs-elmars|title=Valmieras drāmas teātris {{!}} Elmārs Seņkovs|website=vdt.lv|access-date=2019-10-03}}</ref> Saņēmis [[Spēlmaņu nakts]] balvas nominācijā [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|"Gada režisors"]] 2014. gadā par izrādēm "Ezeriņš" un "Vasarnieki" un 2019. gadā par izrādi "Pūt, vējiņi!". 2015. gadā viņa iestudētā izrāde "Antigone" saņēma balvu [[Gada mazās formas izrāde (Spēlmaņu nakts)|"Gada mazās formas izrāde"]]. 2020. gadā Seņkova tīmekļa izrāde "Irānas konference" ieguva balvu "Gada notikums digitālajā vidē". 2021. gadā saņēmis [[Eduarda Smiļģa balva|Eduarda Smiļģa balvu]]. Kopš 2022. gada augusta ir [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] mākslinieciskais vadītājs. == Iestudējumi == * [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Klusā daba" ''[[Dirty Deal Teatro]]'' (2009); * [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]], Klāvs Knuts Sukurs, [[Toms Auniņš]] "Bikts" ''Dirty Deal Teatro'' (2010.05.05.); * [[Dītrihs Bukstehūde]] "Mūsu miesa" ("Membra Jesu Nostri") LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā (2010.09.17.); * "Graņonka" [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]] (2011.04.07.); * [[Henriks Ibsens]] "Heda" Andrejostā (2011.06.02.) (kopā ar [[Jurijs Djakonovs|Juriju Djakonovu]]); * "Kucēni" (pēc Bilanas Srbļanovičas lugas "Ģimenes stāsti" motīviem) ''Dirty Deal Teatro'' (2011.09.02.); * [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]], [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Edgars Niklasons]] "Izrāde "Gals"" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (2011.11.10.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (2012.06.25.); * [[Viljams Šekspīrs]] "Makbets. Mono" Andrejostā (2012.08.31.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Purva bridējs" Latvijas Nacionālajā teātrī (2012.09.15.); * [[Rasa Bugavičute-Pēce]], Elmārs Seņkovs, [[Rēzija Kalniņa]] "Es par Rēziju" [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] (2012.11.16.); * Rūdolfs Blaumanis "Raudupiete" [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] (2013.02.07.); * [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Meitenes" Latvijas Nacionālajā teātrī (2013.05.14.); * [[Brāļi Grimmi]], [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Sarkangalvīte un vilks" Latvijas Nacionālajā teātrī (2013.10.18.); * [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (2014.02.15.); * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] "Ezeriņš" Latvijas Nacionālajā teātrī (2014.04.30.); * [[Agnese Rutkēviča]] "Mans nabaga tēvs" Latvijas Nacionālajā teātrī (2014.09.11.); * [[Augusts Strindbergs]] "Nāves deja" Valmieras Drāmas teātrī (2015.01.23.); * Žans Anuijs "Antigone" Latvijas Nacionālajā teātrī (2015.04.23.); * "Mii Mii paaudze" festivālā "Homo Novus" (2015.09.05.); * Huans Majorga "Zēns" Latvijas Nacionālajā teātrī (2016.01.14.); * [[Henriks Ibsens]] "Mežapīle" Latvijas Nacionālajā teātrī (2016.04.21.); * [[Antons Čehovs]] "Kaija" Latvijas Nacionālajā teātrī (2017.01.05.); * [[Bertolts Brehts]] "Krietnais cilvēks no Sečuānas" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī (2017.02.25.); * [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīne" Latvijas Nacionālajā teātrī (2017.05.11.); * Larss Nurēns "Dēmoni" Maskavas Gogoļa centrā (2017.09.30.); * [[Artūrs Dīcis]] "Arī vaļiem ir bail" Latvijas Nacionālajā teātrī (2018.03.08.); * [[Bertolts Brehts]] "Māte Drosme" ("Kuražas māte un viņas bērni") Klaipēdas Drāmas teātrī (2018.05.30.); * [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!" Latvijas Nacionālajā teātrī (2018.09.13.); * [[Moljērs]] "Mizantrops" Maskavas Gogoļa centrā (2018.12.04.); * "Par tēviem" Latvijas Nacionālajā teātrī (2019.02.03.); * [[Viljams Šekspīrs]] / [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Šekspīrs" [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] (2019.11.16.); * "Pēdējās stundas" teātra apvienībā "esARTE" (2020.01.02.); * Ivans Viripajevs "Irānas konference" (virtuāla izrāde) (2020.05.08.); * "α Sapiensi" Valmieras vasaras teātra festivālā (2020.08.07.); * "Divas garāžas" Tallinā (teātra apvienības "Esarte" un Igaunijas teātra "Vaba lava" kopražojums) (2021.02.20.); * "Dzinēji" (pēc [[Tomass Vinterbergs|Tomasa Vintenberga]] filmas "Medības") Klaipēdas Drāmas teātrī (2021.09.25.); * [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]" Latvijas Nacionālajā teātrī (2021.09.30.); * "Otello" (pēc Viljama Šekspīra lugas) Lielajā Ģildē (teātra apvienības "Esarte" un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kopražojums) (2022.01.16.); * [[Brāļi Grimmi]] "Grimmi" Liepājas teātrī (2022.04.23.) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Seņkovs, Elmārs}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] aay2wzm4r5eujee11vsvfnu9cef0hmp 0 285090 3673237 2909559 2022-08-21T00:32:25Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki '''Akmentiņš''' (sieviešu dzimtē [[Akmentiņa]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]], kas radies no vārda „[[akmens]]” [[pamazināmā forma|pamazināmās formas]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Alfrēds Akmentiņš]] (1919—1996), šahists; * [[Andris Akmentiņš]] (īstajā vārdā Andris Grīnbergs; dzimis 1969), dzejnieks; * [[Arnis Akmentiņš]] (1923—1988), rakstnieks un gleznotājs; * [[Ivars Akmentiņš]] (dzimis 1990), peldētājs; * [[Roberts Akmentiņš]] (1910—1994), luterāņu mācītājs; * [[Zigurds Akmentiņš]] (1930—2015), aktieris. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] tp0ayec8sd7mousvei9jehdgqqfy1qm 3673248 3673237 2022-08-21T01:21:48Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki '''Akmentiņš''' (sieviešu dzimtē [[Akmentiņa]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]], kas radies no vārda „[[akmens]]” [[pamazināmā forma|pamazināmās formas]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Alfrēds Akmentiņš]] (1919—1996), šahists; * [[Andris Akmentiņš]] (īstajā vārdā Andris Grīnbergs; dzimis 1969), dzejnieks; * [[Arnis Akmentiņš]] (1923—1988), rakstnieks un gleznotājs; * [[Ivars Akmentiņš]] (dzimis 1990), peldētājs; * [[Roberts Akmentiņš (jurists)]] (1880—1956), jurists * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)]] (1910—1994), luterāņu mācītājs; * [[Zigurds Akmentiņš]] (1930—2015), aktieris. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 0py6u4h5t42b4j9961quk2j2pdzpfka 10 286204 3673253 3672830 2022-08-21T03:05:05Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} <!--16. datums -->|16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--17. datums -->|17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--18. datums -->|18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT; tur 20. aprīlī tika smagi ievainots un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--19. datums -->|19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Māris Možvillo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--20. datums -->|20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[gupija|gupiju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--21. datums -->|21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--22. datums -->|22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 88m3xkcrblfj32bd5e0po1kn6orlenq 1 287455 3672990 2357443 2022-08-20T13:23:03Z Apekribo 48114 wikitext text/x-wiki Sveizi vai Sveizijs? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 07:34, 6 jūlijā, 2015 (EEST) :Manuprāt, Kikos vienreiz teica, ka šīs galotnes ''-ijs'' neveido "mākslīgi". --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:18, 7 jūlijā, 2015 (EEST) ::Pēc A. Ahero angļu atveides personvārdi, kas angļu izrunā beidzas ar īsu i, atveidē ir -ijs, -ija (21. paragrāfs, 35. lpp.). [ˈsweɪzi] – '''Sveizijs'''. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 16.22 (EEST) nbvdxst0yx3ho2yrlzcg002t38ojdyz 0 295577 3673131 3650814 2022-08-20T19:06:02Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #D60017 | nos = ''OGC Nice'' | logo_links = OGC Nice logo.png | logo_izm = 150px | pilns = ''Olympique Gymnaste Club<br/>de Nice Côte d'Azur'' | iesauka = ''Les Aiglons'' (ērglēni)<br/>''Le Gym'' | pilsēta = {{Vieta|Francija|Nica}} | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021.—2022.]] | poz = 5. vieta | dib = 1904 | dib_mēn = 7 | dib_dat = 9 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Allianz Riviera]]'' | ietilp = 35 624 | krāsas = | īpašn = [[Ineos]] | prez = {{flaga|Francija}} Žans Pjērs Rivērs | tren = {{flaga|Šveice}} [[Lisjēns Favrs]] | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | pattern_la1 = _nice2021h | pattern_b1 = _nice2021h | pattern_ra1 = _nice2021h | pattern_sh1 = _nice2021h | pattern_so1 = | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _nice2021a | pattern_b2 = _nice2021a | pattern_ra2 = _nice2021a | pattern_sh2 = _nice2021a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _nice2021t | pattern_b3 = _nice2021t | pattern_ra3 = _nice2021t | pattern_sh3 = _nice2021h | pattern_so3 = | leftarm3 = 0000FF | body3 = 0000FF | rightarm3 = 0000FF | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Olympique Gymnaste Club Nice Côte d'Azur''''', biežāk zināms kā '''''OGC Nice''''' vai vienkārši '''''Nice''''', ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Nica]]s [[Piejūras Alpi|Piejūras Alpu]] departamentā. Klubs ir dibināts [[1904]]. gadā, pašlaik spēlē Francijas futbola augstākajā līmenī - [[Francijas futbola 1. līga|1. līgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Allianz Riviera]]'' stadionā, kur ir 35 624 skatītāju vietas. Līdz 2013. gadam klubs izmantoja ''Le Stade du Ray'' stadionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/stade-du-ray|accessdate={{dat|2015|10|4}}|title=Le Stade du Ray|publisher=OGC Nice|archive-date={{dat|2015|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151013004611/http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/stade-du-ray}}</ref> ''OGC Nice'' ir četras reizes kļuvuši par Francijas čempioniem un trīs reizes izcīnījuši [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/palmares|title=Palmarès de l'OGC Nice|accessdate={{dat|2015|10|4}}|publisher=OGC Nice|archive-date={{dat|2015|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151013004547/http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/palmares}}</ref> == Sastāvs == ''Sastāvs atjaunināts {{Dat|2022|3|30|5=bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|name=[[Marcins Bulka]]|pos=GK|no=1|nat=POL|other=īrē no [[Paris Saint-Germain]]}} {{Fs player|name=[[Danti (futbolists)|Danti]]|pos=DF|no=4|nat=BRA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|name=[[Flaviuss Daniliuks]]|pos=DF|no=5|nat=AUT}} {{Fs player|name=[[Morgans Šneiderlins]]|pos=MF|no=6|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Andī Delors]]|pos=FW|no=7|nat=ALG}} {{Fs player|name=[[Pablo Rosario]]|pos=MF|no=8|nat=NED}} {{Fs player|name=[[Kaspers Dolbergs]]|pos=FW|no=9|nat=DEN}} {{Fs player|name=[[Aleksiss Klods Moriss]]|pos=FW|no=10|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Amīns Žuirī]]|pos=FW|no=11|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Žordans Amavī]]|pos=DF|no=12|nat=FRA|other=īrē no [[Olympique de Marseille|Marseille]]}} {{Fs player|name=[[Bilāls Brahimī]]|pos=MF|no=14|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Danilu Barboza]]|pos=MF|no=15|nat=BRA}} {{Fs player|name=[[Tedijs Bulendī]]|pos=GK|no=16|nat=ALG}} {{Fs mid}} {{Fs player|name=[[Mario Lemina]]|pos=MF|no=18|nat=GAB}} {{Fs player|name=[[Kefrēns Tirāms]]|pos=MF|no=19|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Jusefs Atals]]|pos=DF|no=20|nat=ALG}} {{Fs player|name=[[Džastins Kleiverts]]|pos=FW|no=21|nat=NED|other=īrē no [[AS Roma|Roma]]}} {{Fs player|name=[[Kalvins Stengss]]|pos=FW|no=22|nat=NED}} {{Fs player|name=[[Džordans Lotomba]]|pos=DF|no=23|nat=SUI}} {{Fs player|name=[[Evans Gisāns]]|pos=FW|no=24|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Žans Klērs Todibo]]|pos=DF|no=25|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Melvins Bārs]]|pos=DF|no=26|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Hišams Budaui]]|pos=MF|no=28|nat=ALG}} {{Fs player|name=[[Valters Benitess]]|pos=GK|no=40|nat=ARG}} {{Fs player|name=[[Kuadio Ausū]]|pos=DF|no=—|nat=CIV}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāts (''Ligue 1'')]]''' ** Čempioni (4): 1950–51, 1951–52, 1955–56, 1958–59 ** Vicečempioni (3): 1967–68, 1972–73, 1975–76 * '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1951–52, 1953–54, 1996–97 ** Finālisti (2): 1977–78, 2021–22 * '''Francijas līgas kauss''' ** Finālisti (1): 2005–06 * '''Francijas superkauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1970 ** Finālisti (3): 1956, 1959, 1997 * '''Šarla Drago kauss''' ** Finālisti (1): 1958 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' ** Čempioni (4): 1947–48, 1964–65, 1969–70, 1993–94 ** Vicečempioni (1): 1984–85 * '''Francijas 3. divīzija''' ** Uzvarētāji (2): 1984–85, 1988–89 * '''Latīņu kauss''' ** Finālisti (1): 1952 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.ogcnice.com/ Oficiālā kluba vietne] {{fr ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nice}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:OGC Nice]] 00otvuqs574eva6uxh4hfv80j1f4sn3 3673132 3673131 2022-08-20T19:08:44Z ZANDMANIS 91184 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #D60017 | nos = ''OGC Nice'' | logo_links = OGC Nice logo.png | logo_izm = 150px | pilns = ''Olympique Gymnaste Club<br/>de Nice Côte d'Azur'' | iesauka = ''Les Aiglons'' (ērglēni)<br/>''Le Gym'' | pilsēta = {{Vieta|Francija|Nica}} | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021.—2022.]] | poz = 5. vieta | dib = 1904 | dib_mēn = 7 | dib_dat = 9 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Allianz Riviera]]'' | ietilp = 35 624 | krāsas = | īpašn = [[Ineos]] | prez = {{flaga|Francija}} Žans Pjērs Rivērs | tren = {{flaga|Šveice}} [[Lisjēns Favrs]] | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | pattern_la1 = _nice2021h | pattern_b1 = _nice2021h | pattern_ra1 = _nice2021h | pattern_sh1 = _nice2021h | pattern_so1 = | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _nice2021a | pattern_b2 = _nice2021a | pattern_ra2 = _nice2021a | pattern_sh2 = _nice2021a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _nice2021t | pattern_b3 = _nice2021t | pattern_ra3 = _nice2021t | pattern_sh3 = _nice2021h | pattern_so3 = | leftarm3 = 0000FF | body3 = 0000FF | rightarm3 = 0000FF | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Olympique Gymnaste Club Nice Côte d'Azur''''', biežāk zināms kā '''''OGC Nice''''' vai vienkārši '''''Nice''''', ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Nica]]s [[Piejūras Alpi|Piejūras Alpu]] departamentā. Klubs ir dibināts [[1904]]. gadā, pašlaik spēlē Francijas futbola augstākajā līmenī - [[Francijas futbola 1. līga|1. līgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Allianz Riviera]]'' stadionā, kur ir 35 624 skatītāju vietas. Līdz 2013. gadam klubs izmantoja ''Le Stade du Ray'' stadionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/stade-du-ray|accessdate={{dat|2015|10|4}}|title=Le Stade du Ray|publisher=OGC Nice|archive-date={{dat|2015|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151013004611/http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/stade-du-ray}}</ref> ''OGC Nice'' ir četras reizes kļuvuši par Francijas čempioniem un trīs reizes izcīnījuši [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/palmares|title=Palmarès de l'OGC Nice|accessdate={{dat|2015|10|4}}|publisher=OGC Nice|archive-date={{dat|2015|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151013004547/http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/palmares}}</ref> == Sastāvs == ''Sastāvs atjaunināts {{Dat|2022|3|30|5=bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|name=[[Kaspers Šmeihels]]|pos=GK|no=1|nat=POL|other=}} {{Fs player|name=[[Danti (futbolists)|Danti]]|pos=DF|no=4|nat=BRA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|name=[[Flaviuss Daniliuks]]|pos=DF|no=5|nat=AUT}} {{Fs player|name=[[Morgans Šneiderlins]]|pos=MF|no=6|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Andī Delors]]|pos=FW|no=7|nat=ALG}} {{Fs player|name=[[Pablo Rosario]]|pos=MF|no=8|nat=NED}} {{Fs player|name=[[Kaspers Dolbergs]]|pos=FW|no=9|nat=DEN}} {{Fs player|name=[[Aleksiss Klods Moriss]]|pos=FW|no=10|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Amīns Žuirī]]|pos=FW|no=11|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Žordans Amavī]]|pos=DF|no=12|nat=FRA|other=īrē no [[Olympique de Marseille|Marseille]]}} {{Fs player|name=[[Bilāls Brahimī]]|pos=MF|no=14|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Danilu Barboza]]|pos=MF|no=15|nat=BRA}} {{Fs player|name=[[Tedijs Bulendī]]|pos=GK|no=16|nat=ALG}} {{Fs mid}} {{Fs player|name=[[Mario Lemina]]|pos=MF|no=18|nat=GAB}} {{Fs player|name=[[Kefrēns Tirāms]]|pos=MF|no=19|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Jusefs Atals]]|pos=DF|no=20|nat=ALG}} {{Fs player|name=[[Džastins Kleiverts]]|pos=FW|no=21|nat=NED|other=īrē no [[AS Roma|Roma]]}} {{Fs player|name=[[Kalvins Stengss]]|pos=FW|no=22|nat=NED}} {{Fs player|name=[[Džordans Lotomba]]|pos=DF|no=23|nat=SUI}} {{Fs player|name=[[Evans Gisāns]]|pos=FW|no=24|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Žans Klērs Todibo]]|pos=DF|no=25|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Melvins Bārs]]|pos=DF|no=26|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Hišams Budaui]]|pos=MF|no=28|nat=ALG}} {{Fs player|name=[[Valters Benitess]]|pos=GK|no=40|nat=ARG}} {{Fs player|name=[[Marcins Bulka]]|pos=GK|no=90|nat=POL|other=}} {{Fs player|name=[[Kuadio Ausū]]|pos=DF|no=—|nat=CIV}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāts (''Ligue 1'')]]''' ** Čempioni (4): 1950–51, 1951–52, 1955–56, 1958–59 ** Vicečempioni (3): 1967–68, 1972–73, 1975–76 * '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1951–52, 1953–54, 1996–97 ** Finālisti (2): 1977–78, 2021–22 * '''Francijas līgas kauss''' ** Finālisti (1): 2005–06 * '''Francijas superkauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1970 ** Finālisti (3): 1956, 1959, 1997 * '''Šarla Drago kauss''' ** Finālisti (1): 1958 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' ** Čempioni (4): 1947–48, 1964–65, 1969–70, 1993–94 ** Vicečempioni (1): 1984–85 * '''Francijas 3. divīzija''' ** Uzvarētāji (2): 1984–85, 1988–89 * '''Latīņu kauss''' ** Finālisti (1): 1952 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.ogcnice.com/ Oficiālā kluba vietne] {{fr ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nice}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:OGC Nice]] 72n1l17897xu9wqzzmj9uxaykybtton 3673133 3673132 2022-08-20T19:09:26Z ZANDMANIS 91184 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #D60017 | nos = ''OGC Nice'' | logo_links = OGC Nice logo.png | logo_izm = 150px | pilns = ''Olympique Gymnaste Club<br/>de Nice Côte d'Azur'' | iesauka = ''Les Aiglons'' (ērglēni)<br/>''Le Gym'' | pilsēta = {{Vieta|Francija|Nica}} | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021.—2022.]] | poz = 5. vieta | dib = 1904 | dib_mēn = 7 | dib_dat = 9 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Allianz Riviera]]'' | ietilp = 35 624 | krāsas = | īpašn = [[Ineos]] | prez = {{flaga|Francija}} Žans Pjērs Rivērs | tren = {{flaga|Šveice}} [[Lisjēns Favrs]] | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | pattern_la1 = _nice2021h | pattern_b1 = _nice2021h | pattern_ra1 = _nice2021h | pattern_sh1 = _nice2021h | pattern_so1 = | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _nice2021a | pattern_b2 = _nice2021a | pattern_ra2 = _nice2021a | pattern_sh2 = _nice2021a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _nice2021t | pattern_b3 = _nice2021t | pattern_ra3 = _nice2021t | pattern_sh3 = _nice2021h | pattern_so3 = | leftarm3 = 0000FF | body3 = 0000FF | rightarm3 = 0000FF | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Olympique Gymnaste Club Nice Côte d'Azur''''', biežāk zināms kā '''''OGC Nice''''' vai vienkārši '''''Nice''''', ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Nica]]s [[Piejūras Alpi|Piejūras Alpu]] departamentā. Klubs ir dibināts [[1904]]. gadā, pašlaik spēlē Francijas futbola augstākajā līmenī - [[Francijas futbola 1. līga|1. līgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Allianz Riviera]]'' stadionā, kur ir 35 624 skatītāju vietas. Līdz 2013. gadam klubs izmantoja ''Le Stade du Ray'' stadionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/stade-du-ray|accessdate={{dat|2015|10|4}}|title=Le Stade du Ray|publisher=OGC Nice|archive-date={{dat|2015|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151013004611/http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/stade-du-ray}}</ref> ''OGC Nice'' ir četras reizes kļuvuši par Francijas čempioniem un trīs reizes izcīnījuši [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/palmares|title=Palmarès de l'OGC Nice|accessdate={{dat|2015|10|4}}|publisher=OGC Nice|archive-date={{dat|2015|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151013004547/http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/palmares}}</ref> == Sastāvs == ''Sastāvs atjaunināts {{Dat|2022|3|30|5=bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|name=[[Kaspers Šmeihels]]|pos=GK|no=1|nat=POL|other=}} {{Fs player|name=[[Danti (futbolists)|Danti]]|pos=DF|no=4|nat=BRA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|name=[[Flaviuss Daniliuks]]|pos=DF|no=5|nat=AUT}} {{Fs player|name=[[Morgans Šneiderlins]]|pos=MF|no=6|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Andī Delors]]|pos=FW|no=7|nat=ALG}} {{Fs player|name=[[Pablo Rosario]]|pos=MF|no=8|nat=NED}} {{Fs player|name=[[Kaspers Dolbergs]]|pos=FW|no=9|nat=DEN}} {{Fs player|name=[[Aleksiss Klods Moriss]]|pos=FW|no=10|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Amīns Žuirī]]|pos=FW|no=11|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Žordans Amavī]]|pos=DF|no=12|nat=FRA|other=īrē no [[Olympique de Marseille|Marseille]]}} {{Fs player|name=[[Bilāls Brahimī]]|pos=MF|no=14|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Danilu Barboza]]|pos=MF|no=15|nat=BRA}} {{Fs player|name=[[Tedijs Bulendī]]|pos=GK|no=16|nat=ALG}} {{Fs mid}} {{Fs player|name=[[Mario Lemina]]|pos=MF|no=18|nat=GAB}} {{Fs player|name=[[Kefrēns Tirāms]]|pos=MF|no=19|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Jusefs Atals]]|pos=DF|no=20|nat=ALG}} {{Fs player|name=[[Džastins Kleiverts]]|pos=FW|no=21|nat=NED|other=īrē no [[AS Roma|Roma]]}} {{Fs player|name=[[Kalvins Stengss]]|pos=FW|no=22|nat=NED}} {{Fs player|name=[[Džordans Lotomba]]|pos=DF|no=23|nat=SUI}} {{Fs player|name=[[Evans Gisāns]]|pos=FW|no=24|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Žans Klērs Todibo]]|pos=DF|no=25|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Melvins Bārs]]|pos=DF|no=26|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Hišams Budaui]]|pos=MF|no=28|nat=ALG}} {{Fs player|name=[[Marcins Bulka]]|pos=GK|no=90|nat=POL|other=}} {{Fs player|name=[[Kuadio Ausū]]|pos=DF|no=—|nat=CIV}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāts (''Ligue 1'')]]''' ** Čempioni (4): 1950–51, 1951–52, 1955–56, 1958–59 ** Vicečempioni (3): 1967–68, 1972–73, 1975–76 * '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1951–52, 1953–54, 1996–97 ** Finālisti (2): 1977–78, 2021–22 * '''Francijas līgas kauss''' ** Finālisti (1): 2005–06 * '''Francijas superkauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1970 ** Finālisti (3): 1956, 1959, 1997 * '''Šarla Drago kauss''' ** Finālisti (1): 1958 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' ** Čempioni (4): 1947–48, 1964–65, 1969–70, 1993–94 ** Vicečempioni (1): 1984–85 * '''Francijas 3. divīzija''' ** Uzvarētāji (2): 1984–85, 1988–89 * '''Latīņu kauss''' ** Finālisti (1): 1952 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.ogcnice.com/ Oficiālā kluba vietne] {{fr ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nice}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:OGC Nice]] 37ggh2e4k6rs5bw7fjougb4uoliumm6 3673134 3673133 2022-08-20T19:10:33Z ZANDMANIS 91184 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #D60017 | nos = ''OGC Nice'' | logo_links = OGC Nice logo.png | logo_izm = 150px | pilns = ''Olympique Gymnaste Club<br/>de Nice Côte d'Azur'' | iesauka = ''Les Aiglons'' (ērglēni)<br/>''Le Gym'' | pilsēta = {{Vieta|Francija|Nica}} | līga = [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]] | sez = [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2021.—2022.]] | poz = 5. vieta | dib = 1904 | dib_mēn = 7 | dib_dat = 9 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Allianz Riviera]]'' | ietilp = 35 624 | krāsas = | īpašn = [[Ineos]] | prez = {{flaga|Francija}} Žans Pjērs Rivērs | tren = {{flaga|Šveice}} [[Lisjēns Favrs]] | kapteinis = | mediji = | sadarbojas = | pattern_la1 = _nice2021h | pattern_b1 = _nice2021h | pattern_ra1 = _nice2021h | pattern_sh1 = _nice2021h | pattern_so1 = | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _nice2021a | pattern_b2 = _nice2021a | pattern_ra2 = _nice2021a | pattern_sh2 = _nice2021a | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _nice2021t | pattern_b3 = _nice2021t | pattern_ra3 = _nice2021t | pattern_sh3 = _nice2021h | pattern_so3 = | leftarm3 = 0000FF | body3 = 0000FF | rightarm3 = 0000FF | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Olympique Gymnaste Club Nice Côte d'Azur''''', biežāk zināms kā '''''OGC Nice''''' vai vienkārši '''''Nice''''', ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Nica]]s [[Piejūras Alpi|Piejūras Alpu]] departamentā. Klubs ir dibināts [[1904]]. gadā, pašlaik spēlē Francijas futbola augstākajā līmenī - [[Francijas futbola 1. līga|1. līgā]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Allianz Riviera]]'' stadionā, kur ir 35 624 skatītāju vietas. Līdz 2013. gadam klubs izmantoja ''Le Stade du Ray'' stadionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/stade-du-ray|accessdate={{dat|2015|10|4}}|title=Le Stade du Ray|publisher=OGC Nice|archive-date={{dat|2015|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151013004611/http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/stade-du-ray}}</ref> ''OGC Nice'' ir četras reizes kļuvuši par Francijas čempioniem un trīs reizes izcīnījuši [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/palmares|title=Palmarès de l'OGC Nice|accessdate={{dat|2015|10|4}}|publisher=OGC Nice|archive-date={{dat|2015|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151013004547/http://www.ogcnice.com/fr/club/histoire/palmares}}</ref> == Sastāvs == ''Sastāvs atjaunināts {{Dat|2022|3|30|5=bez}}.'' {{Fs start}} {{Fs player|name=[[Kaspers Šmeihels]]|pos=GK|no=1|nat=DEN|other=}} {{Fs player|name=[[Danti (futbolists)|Danti]]|pos=DF|no=4|nat=BRA|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|name=[[Flaviuss Daniliuks]]|pos=DF|no=5|nat=AUT}} {{Fs player|name=[[Morgans Šneiderlins]]|pos=MF|no=6|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Andī Delors]]|pos=FW|no=7|nat=ALG}} {{Fs player|name=[[Pablo Rosario]]|pos=MF|no=8|nat=NED}} {{Fs player|name=[[Kaspers Dolbergs]]|pos=FW|no=9|nat=DEN}} {{Fs player|name=[[Aleksiss Klods Moriss]]|pos=FW|no=10|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Amīns Žuirī]]|pos=FW|no=11|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Žordans Amavī]]|pos=DF|no=12|nat=FRA|other=īrē no [[Olympique de Marseille|Marseille]]}} {{Fs player|name=[[Bilāls Brahimī]]|pos=MF|no=14|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Danilu Barboza]]|pos=MF|no=15|nat=BRA}} {{Fs player|name=[[Tedijs Bulendī]]|pos=GK|no=16|nat=ALG}} {{Fs mid}} {{Fs player|name=[[Mario Lemina]]|pos=MF|no=18|nat=GAB}} {{Fs player|name=[[Kefrēns Tirāms]]|pos=MF|no=19|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Jusefs Atals]]|pos=DF|no=20|nat=ALG}} {{Fs player|name=[[Džastins Kleiverts]]|pos=FW|no=21|nat=NED|other=īrē no [[AS Roma|Roma]]}} {{Fs player|name=[[Kalvins Stengss]]|pos=FW|no=22|nat=NED}} {{Fs player|name=[[Džordans Lotomba]]|pos=DF|no=23|nat=SUI}} {{Fs player|name=[[Evans Gisāns]]|pos=FW|no=24|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Žans Klērs Todibo]]|pos=DF|no=25|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Melvins Bārs]]|pos=DF|no=26|nat=FRA}} {{Fs player|name=[[Hišams Budaui]]|pos=MF|no=28|nat=ALG}} {{Fs player|name=[[Marcins Bulka]]|pos=GK|no=90|nat=POL|other=}} {{Fs player|name=[[Kuadio Ausū]]|pos=DF|no=—|nat=CIV}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Francijas futbola 1. līga|Francijas čempionāts (''Ligue 1'')]]''' ** Čempioni (4): 1950–51, 1951–52, 1955–56, 1958–59 ** Vicečempioni (3): 1967–68, 1972–73, 1975–76 * '''[[Francijas kauss futbolā|Francijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1951–52, 1953–54, 1996–97 ** Finālisti (2): 1977–78, 2021–22 * '''Francijas līgas kauss''' ** Finālisti (1): 2005–06 * '''Francijas superkauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1970 ** Finālisti (3): 1956, 1959, 1997 * '''Šarla Drago kauss''' ** Finālisti (1): 1958 * '''[[Francijas futbola 2. līga|Francijas 2. līga]]''' ** Čempioni (4): 1947–48, 1964–65, 1969–70, 1993–94 ** Vicečempioni (1): 1984–85 * '''Francijas 3. divīzija''' ** Uzvarētāji (2): 1984–85, 1988–89 * '''Latīņu kauss''' ** Finālisti (1): 1952 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.ogcnice.com/ Oficiālā kluba vietne] {{fr ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Ligue 1}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nice}} [[Kategorija:Francijas futbola klubi]] [[Kategorija:OGC Nice]] n7gn4jm1xe610l4cjb8q1vxhq6apspp 0 295692 3673184 3124735 2022-08-20T22:26:41Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20220820)) #IABot (v2.0.9) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Skomants''' arī '''Komants''' (dzimis ap 1225. gadu — miris pēc 1285. gada) bija [[rietumbalti|rietumbaltu]] cilts [[jātvingi|jātvingu]] (sudāvu) vadonis [[Lielā prūšu sacelšanās|Lielās prūšu sacelšanās]] laikā (1260—1274). No avotiem noprotams, ka Skomants ir bijis arī priesteris ([[krīvs]]). Pirmā ziņas par Skomantu atrodamas [[Duisburgas Pēteris|Duisburgas Pētera]] hronikā, kurā viņš minēts kā vadonis prūšu 1263. gada karagājienā uz [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] cietoksni [[Helmno|Helmnē]]. Tomēr Skomants nespēja pilnvērtīgi iesaistīties sacelšanā, jo paralēli vadīja iebrukumus [[Pinska|Pinskā]] un citās [[Slāvi|slāvu]] apdzīvotajās teritorijās. Pēc sacelšanās apspiešanas Skomants vadīja apvienoto prūšu/lietuviešu karaspēku (ap 4000 vīru) pret vācu ordeni, bet nesekmīgi. Prūšu un jātvingu apdzīvotā teritorija tika pamatīgi postīta un 1280/81 gada ziemā tika izpostīti arī Skomanta īpašumi. Skomants ar saviem trim dēliem Rukalu, Ģedetu un Galmu bija spiests bēgt uz [[Melnā Krievzeme|Melnkrieviju]], tobrīd [[Lietuvas dižkunigaitija]]s kontrolēto teritoriju mūsdienu [[Baltkrievija]]s rietumos. Drīz vien gan Skomants atgriezās [[Prūsija|Prūsijā]] un piekrita pieņemt [[Kristietība|kristīgo]] ticību. Pēc kristīšanas Skomantam tika piešķirtas zemes Prūsijā un viņš kļuva par vienu no ordeņa [[Vasalis|vasaļiem]]. == Atsauces == * {{Grāmatas atsauce |title=Lithuania Ascending: A Pagan Empire Within East-Central Europe, 1295–1345 |url=https://archive.org/details/lithuaniaascendi0000rowe |first=S. C. |last=Rowell |pages=[https://archive.org/details/lithuaniaascendi0000rowe/page/52 52]—55 |year=1994 |publisher=Cambridge University Press |series=Cambridge Studies in Medieval Life and Thought: Fourth Series |isbn=978-0-521-45011-9}} * {{Grāmatas atsauce |first=William L. |last=Urban |title=The Prussian Crusade |year=2000 |edition=2nd |publisher=Lithuanian Research and Studies Center |location=Chicago, Illinois |pages=315, 342, 366 |isbn=0-929700-28-7}} [[Kategorija:Prūsijas vēsture]] [[Kategorija:Senprūšu vadoņi]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] jzs5ya8i98det5danpgvev9ba7cz4yg 0 302660 3673165 2531573 2022-08-20T21:30:01Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20220820)) #IABot (v2.0.9) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Emb_logo.png|thumb|[[Teozofijas biedrība]]s emblēma]] '''Teozofija''' ({{val-gr|θεοσοφία}}; ''theos'' — dievs, ''sophia'' — gudrība) ir [[okultisms|okultiska]] un filozofiska mācība, kas pievēršas būtības un dabas, it īpaši dievišķā dabas, meklējumiem. Teozofijas mērķis ir izpētīt dievišķā, cilvēcības un pasaules izcelšanos, lai saprastu visuma izcelšanos un mērķi. Teozofija ietver zināšanas, kas ņemtas gan no [[gnosticisms|gnosticisma]] un [[neoplatonisms|neoplatonisma]], gan selektīvi no dažādām pasaules reliģijām, piemēram, [[budisms|budisma]]. Teozofijas pirmsākumus var datēt ap 15. gadsimtu, bet kā atsevišķa kustība tā parādījās vien 19. gadsimta beigās pēc tam, kad 1875. gadā [[Jeļena Blavatska]] ar vairākiem līdzdalībniekiem izveidoja [[Teozofijas biedrība|Teozofijas biedrību]]. Blavatskas grāmatu "[[Slepenā doktrīna]]" uzskata par būtiskāko tekstu, kas cenšas aptvert agrīnos teozofijas principus.<ref>{{cite book|ref=harv|last= Blavatsky|first=Helena|title=The Secret Doctrine: The Synthesis of Science, Religion, and Philosophy|url=https://archive.org/details/secretdoctrine0002hpbl|year=1888|publisher=The Theosophical Publishing Company|location=London}} {{en ikona}}</ref> Pasaulē mūsdienās pastāv vairāk kā 52 teozofijas organizācijas. == Skatīt arī == * [[Antropozofija]] == Atsauces == {{atsauces}} {{reliģija-aizmetnis}} {{filozofija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Teozofija| ]] [[Kategorija:Reliģijas filozofija]] m8mctvua7vpnr1yvw35n4pakaxuflo5 0 308124 3673244 3513642 2022-08-21T00:39:29Z Feens 37 pievienoju [[Kategorija:Pasienes pagasts]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste |nosaukums=Aglonka |attēls= |paraksts= |garums=5 |baseins= |kritums= |gada_notece= |izteka= |augštece= |iztekas_augstums= |ieteka=[[Zilupe (upe)|Zilupe]] |tek_caur={{LAT}} |pietekas= | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=15 | iet_plat_s=08 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=28 | iet_gar_m=10 | iet_gar_s=30 | iet_gar_EW=E | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Aglonka'''<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=95025 |title=Informācija par objektu: Aglonka |accessdate={{dat|2016|02|27||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Zilupe (upe)|Zilupes]] kreisā krasta pieteka [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Sākas Ludzas novada [[Istras pagasts|Istras pagastā]], netālu no [[Garanu Šķaune|Garanu Šķaunes]] ciema. Plūst dienvidaustrumu virzienā. Caurtece caur [[Aglonkas ezers|Aglonkas ezeru]], pēc kura upes tecējums pagriežas austrumu virzienā. Netālu no ietekas Zilupē šķērso autoceļu [[P52]] ([[Zilupe]]—[[Šķaune]]—[[Ezernieki]]). Ietek Zilupē netālu no [[Katalova]]s. Apdzīvotās vietas upes krastos: Istras pagasta [[Pricimova (Istras pagasts)|Pricimova]], Pasienes pagasta [[Pricimova (Pasienes pagasts)|Pricimova]]. Lejpus Aglonkas ezera upe tiek saukta arī par Podupi. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Zilupes pietekas}} [[Kategorija:Ludzas novada upes]] [[Kategorija:Narvas baseina upes]] [[Kategorija:Zilupes novada upes]] [[Kategorija:Pasienes pagasts]] d0il7jnoibs5fwudrsne1vyfv243n1o 3673245 3673244 2022-08-21T00:39:44Z Feens 37 pievienoju [[Kategorija:Istras pagasts]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste |nosaukums=Aglonka |attēls= |paraksts= |garums=5 |baseins= |kritums= |gada_notece= |izteka= |augštece= |iztekas_augstums= |ieteka=[[Zilupe (upe)|Zilupe]] |tek_caur={{LAT}} |pietekas= | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=15 | iet_plat_s=08 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=28 | iet_gar_m=10 | iet_gar_s=30 | iet_gar_EW=E | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Aglonka'''<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=95025 |title=Informācija par objektu: Aglonka |accessdate={{dat|2016|02|27||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Zilupe (upe)|Zilupes]] kreisā krasta pieteka [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Sākas Ludzas novada [[Istras pagasts|Istras pagastā]], netālu no [[Garanu Šķaune|Garanu Šķaunes]] ciema. Plūst dienvidaustrumu virzienā. Caurtece caur [[Aglonkas ezers|Aglonkas ezeru]], pēc kura upes tecējums pagriežas austrumu virzienā. Netālu no ietekas Zilupē šķērso autoceļu [[P52]] ([[Zilupe]]—[[Šķaune]]—[[Ezernieki]]). Ietek Zilupē netālu no [[Katalova]]s. Apdzīvotās vietas upes krastos: Istras pagasta [[Pricimova (Istras pagasts)|Pricimova]], Pasienes pagasta [[Pricimova (Pasienes pagasts)|Pricimova]]. Lejpus Aglonkas ezera upe tiek saukta arī par Podupi. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Zilupes pietekas}} [[Kategorija:Ludzas novada upes]] [[Kategorija:Narvas baseina upes]] [[Kategorija:Zilupes novada upes]] [[Kategorija:Pasienes pagasts]] [[Kategorija:Istras pagasts]] eu4lu9oxdxzg574873k674gi2ggxg4r 0 313104 3673239 2676860 2022-08-21T00:35:37Z Feens 37 wikitext text/x-wiki '''Mālvalks''' var būt: *[[Mālvalks (Agas pieteka)|Mālvalks]] - [[Aga (Rīvas pieteka)|Agas]] pieteka *[[Mālvalks (Grābstes pieteka)|Mālvalks]] - [[Grāpste]]s pieteka *[[Mālvalks (Grīvas pieteka)|Mālvalks]] - [[Grīva (upe)|Grīva]]s pieteka *[[Mālvalks (Lonastes pieteka)|Mālvalks]] - [[Lonaste (upe)|Lonastes]] pieteka {{disambig}} ithb8tk72f6teydeqhqqaebs6tkfnhe 0 313657 3673223 2506386 2022-08-21T00:12:03Z Feens 37 Feens pārvietoja lapu [[Aga (upe Latvijā)]] uz [[Aga (Klāņu-Būšnieku kanāla pieteka)]] wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste |nosaukums=Aga |attēls= |paraksts= |garums=4,0 |baseins= |kritums= |gada_notece= |izteka=uz ziemeļiem no [[Pope]]s |augštece= |iztekas_augstums= |ieteka=[[Klāņu-Būšnieku kanāls]] |tek_caur={{LAT}} |pietekas= | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=26 | iet_plat_s=55 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=21 | iet_gar_m=45 | iet_gar_s=19 | iet_gar_EW=E | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Aga'''<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=97074 |title=Informācija par objektu: Aga |accessdate={{dat|2016|04|22||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Klāņu-Būšnieku kanāls|Klāņu-Būšnieku kanāla]] kreisā krasta pieteka [[Ventspils novads|Ventspils novadā]]. Iztece - uz ziemeļiem no [[Pope]]s. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek [[Klāņu-Būšnieku kanāls|Klāņu-Būšnieku kanālā]] uz ziemeļiem no [[Ogsils|Ogsila]]. Upi nešķērso valsts autoceļi. Upes krastos atrodas [[Ogsils]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Ventspils novada upes]] i0cffy0t3xkzq4lcg8h8azt02b4rh67 3673235 3673223 2022-08-21T00:21:37Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste |nosaukums=Aga |attēls= |paraksts= |garums=4,0 |baseins= |kritums= |gada_notece= |izteka=uz ziemeļiem no [[Pope]]s |augštece= |iztekas_augstums= |ieteka=[[Klāņu-Būšnieku kanāls]] |tek_caur={{LAT}} |pietekas= | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=26 | iet_plat_s=55 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=21 | iet_gar_m=45 | iet_gar_s=19 | iet_gar_EW=E | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Aga'''<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=97074 |title=Informācija par objektu: Aga |accessdate={{dat|2016|04|22||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Klāņu-Būšnieku kanāls|Klāņu-Būšnieku kanāla]] kreisā krasta pieteka [[Ventspils novads|Ventspils novadā]]. Iztece - uz ziemeļiem no [[Pope]]s. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek [[Klāņu-Būšnieku kanāls|Klāņu-Būšnieku kanālā]] uz ziemeļiem no [[Ogsils|Ogsila]]. Upi nešķērso valsts autoceļi. Upes krastos atrodas [[Ogsils]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Ventspils novada upes]] [[Kategorija:Tārgales pagasts]] [[Kategorija:Popes pagasts]] 609uu54643bxsa1a4g49hec2dpuv3ua 3673236 3673235 2022-08-21T00:22:27Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|Klāņu-Būšnieku kanāla pieteku|Aga|Aga}} {{Upes infokaste |nosaukums=Aga |attēls= |paraksts= |garums=4,0 |baseins= |kritums= |gada_notece= |izteka=uz ziemeļiem no [[Pope]]s |augštece= |iztekas_augstums= |ieteka=[[Klāņu-Būšnieku kanāls]] |tek_caur={{LAT}} |pietekas= | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=26 | iet_plat_s=55 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=21 | iet_gar_m=45 | iet_gar_s=19 | iet_gar_EW=E | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Aga'''<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=97074 |title=Informācija par objektu: Aga |accessdate={{dat|2016|04|22||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Klāņu-Būšnieku kanāls|Klāņu-Būšnieku kanāla]] kreisā krasta pieteka [[Ventspils novads|Ventspils novadā]]. Iztece - uz ziemeļiem no [[Pope]]s. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek [[Klāņu-Būšnieku kanāls|Klāņu-Būšnieku kanālā]] uz ziemeļiem no [[Ogsils|Ogsila]]. Upi nešķērso valsts autoceļi. Upes krastos atrodas [[Ogsils]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Ventspils novada upes]] [[Kategorija:Tārgales pagasts]] [[Kategorija:Popes pagasts]] gj4oy4nnmzjhgfuti0oxlxtlb0uvnyl 0 313739 3673229 3210043 2022-08-21T00:16:56Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste |nosaukums=Klāņu-Būšnieku kanāls |attēls=Klāņu-Būšnieku kanāls.jpg |paraksts=Klāņu-Būšnieku kanāls |garums=7,0 |baseins= |kritums= |gada_notece= |izteka=[[Klāņezers]] |augštece= |iztekas_augstums= |ieteka=[[Būšnieku ezers]] |tek_caur={{LAT}} |pietekas= | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=26 | iet_plat_s=09 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=21 | iet_gar_m=39 | iet_gar_s=07 | iet_gar_EW=E | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Klāņu-Būšnieku kanāls''' (arī '''Klaņu-Būšnieku kanāls''')<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=97094 |title=Informācija par objektu: Klāņu-Būšnieku kanāls |accessdate={{dat|2016|04|23||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Venta]]s labā krasta pieteka [[Ventspils novads|Ventspils novadā]] un [[Ventspils|Ventspilī]]. Kanāls izrakts no 1929. līdz 1931. gadam. Iztece — no [[Klāņezers|Klāņezera]]. Tek rietumu virzienā. Ietek [[Būšnieku ezers|Būšnieku ezerā]] pie [[Būšnieki]]em. Kanāla lielākā pieteka — [[Aga (Klāņu-Būšnieku kanāla pieteka)|Aga]]. Savienots ar [[Platenes kanāls|Platenes kanālu]]. Kanālu šķērso valsts autoceļi [[P124]] ([[Ventspils]]—[[Kolka]]) un [[P77]] ([[Ventspils]]—[[Dundaga]]). Kanāla krastos atrodas [[Būšnieki]]. == Attēlu galerija == <gallery> Sakkanals25042020.jpg|Kanāla sākums no Klāņezera Bebri kl1.jpg|Bebra mājoklis Klāņu-Būšnieku kanālā Bebri kl2.jpg|Bebra mājoklis Klāņu-Būšnieku kanālā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Ventspils novada upes]] [[Kategorija:Ventspils upes]] nml1njyaeilx7j71nw3vskqcmgq6dx4 0 314125 3673230 2548905 2022-08-21T00:17:20Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ogsils | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ventspils novads]] | subdivision_name2 = [[Tārgales pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2015|06|03||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=98708 |title=Informācija par objektu: Ogsils |accessdate={{dat|2016|04|27||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 28 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 23 | lats = 50 | latNS = N | longd = 21 | longm = 45 | longs = 36 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3601 | var_id = 100205376 | lgia_id = 98708 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ogsils''' ir ciems [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Tārgales pagasts|Tārgales pagastā]]. Izvietojies pagasta rietumu daļā 18,9 km no pagasta centra [[Tārgale]]s, 21,7 km no novada centra [[Ventspils]] un 179,2 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Aga (Klāņu-Būšnieku kanāla pieteka)|Agas]] upes krastos. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Tārgales pagasta ciemi}} oam30wep4rc1lkirytjftmwmki50tfg 10 326752 3673255 3672832 2022-08-21T03:05:22Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Oleksandrs Usiks]]''| ''[[Ukraina]]''| ''[[Staburags]]''| ''[[Krima]]''| ''[[Krievija]]''| ''[[Sergejs Bubka]]''| ''[[Raimonds Pauls]]''| ''[[Donava]]''}}<noinclude>{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/08/20 šiem datiem] (kategoriju "Krievija" un "Ukraina" raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti: * [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] }} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 2wqpb7f59se6eti7a7r4f0gqgd558h6 0 334163 3673324 3569520 2022-08-21T07:44:16Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Jese Puljujervi | vārds_orig = ''Jesse Puljujärvi'' | attēls = Jesse-Puljujärvi.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|7}} | dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Evlkarlebija}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = 92 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2014 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Edmontonas "Oilers"]] | numurs = | amats = | līga = [[SM līga]] <!------ Drafts ------> | drafts = 4., 1. kārtā | dr_gads = [[2016. gada NHL drafts|2016]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Edmontonas "Oilers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2017—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|FIN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U-20 PČ]] vērtīgākais spēlētājs — [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2016]] * [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U-20 PČ]] rezultatīvākais spēlētājs — [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2016]] * [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U-20 PČ]] simboliskā izlase — [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2016]] * [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|U-18 PČ]] simboliskā izlase — 2016 | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2022|21|8||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Jese Puljujervi''' ({{Val-fi|Jesse Puljujärvi}}; dzimis {{dat|1998|5|7}}) ir [[somi|somu]] [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucējs]]. Pašlaik (2022) Puljujervi spēlē [[NHL]] klubā [[Edmontonas "Oilers"]]. Jese Puljujervi ir dzimis [[Zviedrija|Zviedrijā]] dzīvojošu somu ģimenē. Trenējies arī [[bendijs|bendijā]]. == Spēlētāja karjera == Karjeru Puljujervi sāka [[Somija]]s komandas [[Oulu "Kärpät"]] sistēmā. Profesionāļa karjeru uzbrucējs sāka 2014.—15. gada sezonā, kuras gaitā "Kärpät" rindās debitēja [[SM līga|SM līgā]]. 21 spēlē Puljujervi atzīmējas ar 11 rezultativitātes punktiem un 2015.—16 gada sezonu jau pilnībā aizvadīja "Kärpät" rindās. [[2016. gada NHL drafts|2016. gada NHL draftā]] somu uzbrucēju ar kopējo 4. numuru izvēlējās [[Edmontonas "Oilers"]], kuras sastāvā spēlēja jau nākamajā sezonā. [[NHL]] debitēja [[12. oktobris|12. oktobrī]], savā pirmajā spēlē gūstot arī vārtus. Nākamajā sezonā, pēc 28 "Oilers" aizvadītām spēlēm, Puljujervi tika nosūtīts uz [[AHL]]. 2017.—18. gada sezonā uzbrucējs "Oilers" rindās aizvadīja jau 65 spēles, taču sezonas gaitā atkārtoti tika nosūtīts uz [[AHL]]. [[2019]]. gada vasarā uzbrucējs pieprasīja "Oilers", lai tā viņu aizmaina uz citu [[NHL]] vienību. Maiņas darījumam nenotiekot, [[2019]]. gada augustā hokejists pievienojās [[SM līga]]s vienībai [[Oulu "Karpat"]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Somija-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Puljujervi, Jese}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas hokejisti]] [[Kategorija:Oulu "Karpat" spēlētāji]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Upsālas lēnē dzimušie]] hn3fjgs4e0k9aae8y89lp3d65x9zv39 3673325 3673324 2022-08-21T07:44:58Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Jese Puljujervi | vārds_orig = ''Jesse Puljujärvi'' | attēls = Jesse-Puljujärvi.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|7}} | dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Evlkarlebija}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = 92 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2014 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Edmontonas "Oilers"]] | numurs = | amats = | līga = [[SM līga]] <!------ Drafts ------> | drafts = 4., 1. kārtā | dr_gads = [[2016. gada NHL drafts|2016]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Edmontonas "Oilers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2017—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|FIN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U-20 PČ]] vērtīgākais spēlētājs — [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2016]] * [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U-20 PČ]] rezultatīvākais spēlētājs — [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2016]] * [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U-20 PČ]] simboliskā izlase — [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2016]] * [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|U-18 PČ]] simboliskā izlase — 2016 | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2022|8|21||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Jese Puljujervi''' ({{Val-fi|Jesse Puljujärvi}}; dzimis {{dat|1998|5|7}}) ir [[somi|somu]] [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucējs]]. Pašlaik (2022) Puljujervi spēlē [[NHL]] klubā [[Edmontonas "Oilers"]]. Jese Puljujervi ir dzimis [[Zviedrija|Zviedrijā]] dzīvojošu somu ģimenē. Trenējies arī [[bendijs|bendijā]]. == Spēlētāja karjera == Karjeru Puljujervi sāka [[Somija]]s komandas [[Oulu "Kärpät"]] sistēmā. Profesionāļa karjeru uzbrucējs sāka 2014.—15. gada sezonā, kuras gaitā "Kärpät" rindās debitēja [[SM līga|SM līgā]]. 21 spēlē Puljujervi atzīmējas ar 11 rezultativitātes punktiem un 2015.—16 gada sezonu jau pilnībā aizvadīja "Kärpät" rindās. [[2016. gada NHL drafts|2016. gada NHL draftā]] somu uzbrucēju ar kopējo 4. numuru izvēlējās [[Edmontonas "Oilers"]], kuras sastāvā spēlēja jau nākamajā sezonā. [[NHL]] debitēja [[12. oktobris|12. oktobrī]], savā pirmajā spēlē gūstot arī vārtus. Nākamajā sezonā, pēc 28 "Oilers" aizvadītām spēlēm, Puljujervi tika nosūtīts uz [[AHL]]. 2017.—18. gada sezonā uzbrucējs "Oilers" rindās aizvadīja jau 65 spēles, taču sezonas gaitā atkārtoti tika nosūtīts uz [[AHL]]. [[2019]]. gada vasarā uzbrucējs pieprasīja "Oilers", lai tā viņu aizmaina uz citu [[NHL]] vienību. Maiņas darījumam nenotiekot, [[2019]]. gada augustā hokejists pievienojās [[SM līga]]s vienībai [[Oulu "Karpat"]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Somija-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Puljujervi, Jese}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas hokejisti]] [[Kategorija:Oulu "Karpat" spēlētāji]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Upsālas lēnē dzimušie]] ed31mi39js4ah2ccoo6ynr2eknp6lni 3673327 3673325 2022-08-21T07:49:36Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Jese Puljujervi | vārds_orig = ''Jesse Puljujärvi'' | attēls = Jesse-Puljujärvi.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|7}} | dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Evlkarlebija}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = 92 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2014 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Edmontonas "Oilers"]] | numurs = | amats = | līga = [[SM līga]] <!------ Drafts ------> | drafts = 4., 1. kārtā | dr_gads = [[2016. gada NHL drafts|2016]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Edmontonas "Oilers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2017—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|FIN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U-20 PČ]] vērtīgākais spēlētājs — [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2016]] * [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U-20 PČ]] rezultatīvākais spēlētājs — [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2016]] * [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U-20 PČ]] simboliskā izlase — [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2016]] * [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|U-18 PČ]] simboliskā izlase — 2016 | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2022|8|21||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Somija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Somija 2016]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionāts jauniešiem]]}} {{MedalGild2|[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|ASV 2016]]}} }} '''Jese Puljujervi''' ({{Val-fi|Jesse Puljujärvi}}; dzimis {{dat|1998|5|7}}) ir [[somi|somu]] [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucējs]]. Pašlaik (2022) Puljujervi spēlē [[NHL]] klubā [[Edmontonas "Oilers"]]. Jese Puljujervi ir dzimis [[Zviedrija|Zviedrijā]] dzīvojošu somu ģimenē. Trenējies arī [[bendijs|bendijā]]. == Spēlētāja karjera == Karjeru Puljujervi sāka [[Somija]]s komandas [[Oulu "Kärpät"]] sistēmā. Profesionāļa karjeru uzbrucējs sāka 2014.—15. gada sezonā, kuras gaitā "Kärpät" rindās debitēja [[SM līga|SM līgā]]. 21 spēlē Puljujervi atzīmējas ar 11 rezultativitātes punktiem un 2015.—16 gada sezonu jau pilnībā aizvadīja "Kärpät" rindās. [[2016. gada NHL drafts|2016. gada NHL draftā]] somu uzbrucēju ar kopējo 4. numuru izvēlējās [[Edmontonas "Oilers"]], kuras sastāvā spēlēja jau nākamajā sezonā. [[NHL]] debitēja [[12. oktobris|12. oktobrī]], savā pirmajā spēlē gūstot arī vārtus. Nākamajā sezonā, pēc 28 "Oilers" aizvadītām spēlēm, Puljujervi tika nosūtīts uz [[AHL]]. 2017.—18. gada sezonā uzbrucējs "Oilers" rindās aizvadīja jau 65 spēles, taču sezonas gaitā atkārtoti tika nosūtīts uz [[AHL]]. [[2019]]. gada vasarā uzbrucējs pieprasīja "Oilers", lai tā viņu aizmaina uz citu [[NHL]] vienību. Maiņas darījumam nenotiekot, [[2019]]. gada augustā hokejists pievienojās [[SM līga]]s vienībai [[Oulu "Karpat"]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Somija-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Puljujervi, Jese}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas hokejisti]] [[Kategorija:Oulu "Karpat" spēlētāji]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Upsālas lēnē dzimušie]] 3hbqa7juizp24ga699213obzhfib4lg 3673328 3673327 2022-08-21T07:51:24Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Jese Puljujervi | vārds_orig = ''Jesse Puljujärvi'' | attēls = Jesse-Puljujärvi.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|5|7}} | dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Evlkarlebija}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = 92 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2014 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Edmontonas "Oilers"]] | numurs = | amats = | līga = [[SM līga]] <!------ Drafts ------> | drafts = 4., 1. kārtā | dr_gads = [[2016. gada NHL drafts|2016]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Edmontonas "Oilers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2017—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|FIN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U-20 PČ]] vērtīgākais spēlētājs — [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2016]] * [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U-20 PČ]] rezultatīvākais spēlētājs — [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2016]] * [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|U-20 PČ]] simboliskā izlase — [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2016]] * [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|U-18 PČ]] simboliskā izlase — 2016 | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2022|8|21||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Somija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Somija 2016]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionāts jauniešiem]]}} {{MedalGold2|[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|ASV 2016]]}} {{MedalSilver2|[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Šveice 2015]]}} }} '''Jese Puljujervi''' ({{Val-fi|Jesse Puljujärvi}}; dzimis {{dat|1998|5|7}}) ir [[somi|somu]] [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucējs]]. Pašlaik (2022) Puljujervi spēlē [[NHL]] klubā [[Edmontonas "Oilers"]]. Jese Puljujervi ir dzimis [[Zviedrija|Zviedrijā]] dzīvojošu somu ģimenē. Trenējies arī [[bendijs|bendijā]]. == Spēlētāja karjera == Karjeru Puljujervi sāka [[Somija]]s komandas [[Oulu "Kärpät"]] sistēmā. Profesionāļa karjeru uzbrucējs sāka 2014.—15. gada sezonā, kuras gaitā "Kärpät" rindās debitēja [[SM līga|SM līgā]]. 21 spēlē Puljujervi atzīmējas ar 11 rezultativitātes punktiem un 2015.—16 gada sezonu jau pilnībā aizvadīja "Kärpät" rindās. [[2016. gada NHL drafts|2016. gada NHL draftā]] somu uzbrucēju ar kopējo 4. numuru izvēlējās [[Edmontonas "Oilers"]], kuras sastāvā spēlēja jau nākamajā sezonā. [[NHL]] debitēja [[12. oktobris|12. oktobrī]], savā pirmajā spēlē gūstot arī vārtus. Nākamajā sezonā, pēc 28 "Oilers" aizvadītām spēlēm, Puljujervi tika nosūtīts uz [[AHL]]. 2017.—18. gada sezonā uzbrucējs "Oilers" rindās aizvadīja jau 65 spēles, taču sezonas gaitā atkārtoti tika nosūtīts uz [[AHL]]. [[2019]]. gada vasarā uzbrucējs pieprasīja "Oilers", lai tā viņu aizmaina uz citu [[NHL]] vienību. Maiņas darījumam nenotiekot, [[2019]]. gada augustā hokejists pievienojās [[SM līga]]s vienībai [[Oulu "Karpat"]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Somija-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Puljujervi, Jese}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas hokejisti]] [[Kategorija:Oulu "Karpat" spēlētāji]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Upsālas lēnē dzimušie]] q13qkr7r6aa7zjm72yfuf1n1ee1sbxl 0 338159 3672967 2628800 2022-08-20T12:07:12Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Zvaigznāja gatve |attēls = Zvaigznāja gatve.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 409 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1978. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Zvaigznāja gatve''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Varavīksnes gatve|Varavīksnes gatvi]] un beidzas krustojumā ar [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes ielu]]. Kopējais ielas garums ir 409 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta 1978. gadā ar savu tagadējo nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}</ref> == Ielu savienojumi == Zvaigznāja gatve krustojas ar šādām ielām: * [[Varavīksnes gatve]] * [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]] == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu Z}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] l969gdent6dos31w8w60bl3q5vayuu8 0 338216 3673034 3672910 2022-08-20T15:38:58Z Egilus 27634 Kopēt tekstu no citiem saitiem ir autortiesību pārkāpums. Kopēt ar visām pareizrakstības kļūdām - kļūda, kas ļaunāka par noziegumu. wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Madonas iela |attēls = Madonas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 459 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1935. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Madonas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Braslas iela (Rīga)|Braslas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 459 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Iela tika izveidota 1935. gadā ar savu tagadējo nosaukumu [[Vidzeme]]s [[Madona]]s pilsētas vārdā, kas laika gaitā nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}</ref> == Ielu savienojumi == Madonas iela krustojas ar šādām ielām: * [[Braslas iela (Rīga)|Braslas iela]] * [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas iela]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Madonas iela (2).jpg Attēls:Madonas iela (3).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 7nlvsw5szzs69nfj1sff6j76t4u5mzi 0 338297 3672964 3670084 2022-08-20T12:01:12Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Rīgā|Vēsmas iela|Vēsmas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Vēsmas iela |attēls = Vēsmas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 99 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1957. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vēsmas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Saktas iela (Rīga)|Saktas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas ielu]]. Ielas garums ir 99 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta 1957. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}</ref> == Ielu savienojumi == Vēsmas iela krustojas ar: * [[Saktas iela (Rīga)|Saktas ielu]] * [[Vējavas iela (Rīga)|Vējavas ielu]] == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 25nga2ak1i6gyoxhaht2h61riyyr323 0 338383 3672966 3670086 2022-08-20T12:05:37Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Zileņu iela |attēls = Zileņu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |ielas garums = 255 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1954. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Zileņu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]. Tā sākas pie krustojuma ar [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales ielu]]. Ielas garums ir 255 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos tā minēta 1954. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas savu nosaukumu nav mainījusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/purvciems/ielas/2/|title=Purvciema ielu katalogs (M – Ž)|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}</ref> == Ielu savienojumi == Zileņu iela krustojas ar: * [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema ielu]] * [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales ielu]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="120px" perrow="4"> Attēls:Zileņu iela (2).jpg Attēls:Zileņu iela (3).jpg </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu Z}} [[Kategorija:Ielas Purvciemā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] qovwm84mdnhsj62xvaq95p9gxzd3lt1 0 341276 3672971 3666340 2022-08-20T12:18:20Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Duntes iela |attēls = Duntes iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Brasa]], [[Skanste]], [[Sarkandaugava]] |ielas garums = 2204 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11.]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]] |trolejbuss = [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]] |tramvajs = |mikroautobuss = [[200. mikroautobusu maršruts (Rīga)|200.]], [[224. mikroautobusu maršruts (Rīga)|224.]] |cits = }} '''Duntes iela''' ir iela [[Sarkandaugava]]s apkaimē [[Rīga|Rīgā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra]], [[Skanstes iela|Skanstes]] un [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Ganību dambis (Rīga)|Ganību dambi]] un [[Tilta iela (Rīga)|Tilta ielu]]. Ielas posms no tās sākuma līdz dzelzceļa līnijai [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]] veido robežu starp [[Skanste|Skansti]] un [[Brasa|Brasu]], bet tālāk ielas abas puses pieder Sarkandaugavai. Visā garumā iela klāta ar asfalta segumu, tās kopējais garums ir 2204 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == 1885. gadā iela ieguva savu nosaukumu - '''Duntes muižas iela'''. Nosaukums cēlies no [[Duntes muiža]]s, kas 17. gs. atradās Sarkandaugavā. Kā atsevišķa iela tā izveidota 1923. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/skanste/ielas/|title=Skanstes ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}</ref> == Ielu savienojumi == Duntes iela ir savienots ar šādām ielām: * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Skanstes iela]] * [[Upes iela (Rīga)|Upes iela]] * [[Laktas iela]] * [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]] * [[Mazā Ozolu iela (Rīga)|Mazā Ozolu iela]] * [[Dambja iela (Rīga)|Dambja iela]] * [[Vītolu iela (Rīga)|Vītolu iela]] * [[Sīmaņa iela (Rīga)|Sīmaņa iela]] * [[Ganību dambis]] * [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] == Skatīt arī == * [[Ziemeļu rajons]] * [[Sarkandaugava]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} [[Kategorija:Ielas Sarkandaugavā]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] odyg06e1hk7n8bk7j3jmz8d7em9gwd2 0 348900 3672973 3582579 2022-08-20T12:20:18Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Grostonas iela | attēls = Grostonas iela.JPG | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] | apkaime = [[Skanste]] | ielas garums = 1093 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> | atklāta = 1932. g. | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 2—3 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = [[Arēna Rīga]] | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Grostonas iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Skanste|Skanstes]] apkaimē. Grostonas iela sākas krustojumā ar [[Sporta iela (Rīga)|Sporta ielu]] un beidzas strupceļā aiz [[Jāņa Daliņa iela (Rīga)|Jāņa Daliņa ielas]]. Ielas kopējais garums ir 1093 metri, tā visā garumā klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu.<ref name="opendata-riga"/> Ielā atrodas vairākas sabiedriskas celtnes: [[Rīgas Hanzas vidusskola]], [[Arēna Rīga]], [[Olimpiskais sporta centrs|''Rimi'' Olimpiskais centrs]] un vairāki bērnudārzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticmaps.eu/lv/c___56.967998-24.126083-16/bl___vektoru_karte|title=BalticMaps|website=balticmaps.eu|access-date=2022-03-15}}</ref> == Vēsture == Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Grostonas iela minēta 1932. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/skanste/ielas/|title=Skanstes ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}</ref> == Ielu savienojumi == Grostonas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Sporta iela (Rīga)|Sporta iela]] (T-veida krustojums); * [[Mālpils iela (Rīga)|Mālpils iela]]; * [[Jāņa Dikmaņa iela]]; * [[Jāņa Daliņa iela (Rīga)|Jāņa Daliņa iela]] (T-veida krustojums). == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Skanstē]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] cbc7fbab9vcrjhmw7zrvqemfbg1va4s 0 348903 3672978 3146300 2022-08-20T12:26:05Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Skanstes iela |attēls = Skanstes iela (3).jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Skanste]] |ielas garums = 2155 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1883. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Skanstes iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Skanste|Skanstes]] apkaimē. Skanstes iela sākas pie [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojuma un beidzas krustojumā ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra]], [[Duntes iela (Rīga)|Duntes]] un [[Upes iela (Rīga)|Upes ielu]]. Ielas kopējais garums ir 2155 metri, tā visā garumā klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Skanstes jeb Skansts iela pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos sastopama 1883. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/skanste/ielas/|title=Skanstes ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}</ref> == Ielu savienojumi == Skanstes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]; * [[Sporta iela (Rīga)|Sporta iela]]; * [[Mālpils iela (Rīga)|Mālpils iela]]; * [[Jāņa Dikmaņa iela]]; * [[Jāņa Daliņa iela (Rīga)|Jāņa Daliņa iela]]; * [[Zirņu iela (Rīga)|Zirņu iela]]; * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]]; * [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]; * [[Upes iela (Rīga)|Upes iela]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Skanstē]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] 0htw8liygexuu5bzg3ul31xtvh04j2l 0 348909 3672981 3266216 2022-08-20T12:29:07Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Zirņu iela |attēls = Zirņu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Skanste]], [[Brasa]] |ielas garums = 787 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Zirņu iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Skanste]]s un [[Brasa]]s apkaimēs. Zirņu iela sākas pie [[Skanstes iela]]s krustojuma un beidzas krustojumā ar [[Miera iela (Rīga)|Miera ielu]]; tās pagarinājums ir [[Senču iela (Rīga)|Senču iela]]. Ielas kopējais garums ir 787 metri, tā visā garumā klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu.<ref name="opendata-riga"/> Ielas malā izbūvēts [[veloceliņš Centrs—Berģi]]. == Ielu savienojumi == Zirņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Skanstes iela]]; * [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas iela]]; * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]]; * [[Hospitāļu iela (Rīga)|Hospitāļu iela]]; * [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]]; * [[Senču iela (Rīga)|Senču iela]]. == Vēsture == {{atsauces+}} Iela iekļauta Rīgas ielu sarakstā kopš 19. gadsimta 60. gadiem ar nosaukumu Zirņu iela (''Erbsen Strasse''). Sākotnēji tā bija īsa šķērsiela no Miera ielas līdz Hospitāļu ielai, 20. gadsimta sākumā pagarināta līdz toreizējai Šarlotes ielai (mūsdienās Krišjāņa Valdemāra ielas posms) . Vācu okupācijas laikā 2. pasaules kara gados nosaukums ''Erbsenstrasse'' (Zirņu iela). 60. gadu beigās un 70. gados iela paplašināta, to iekļaujot t. s. Loka maģistrālē, un izbūvēts ielas turpinājums līdz Skanstes ielai. No ielas pirmskara apbūves ir saglabājies nams nr. 7, kurā valsts neatkarības laikā bija apmetušies vairāki augsti valsts ierēdņi, to vidū Nodokļu departamenta direktors Francis Ķempelis, Mežu departamenta vicedirektors Aleksandrs Pētersons, Finanšu ministrijas nodaļas vadītājs, rakstnieks Voldemārs Ambainis u. c. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu Z}} [[Kategorija:Ielas Skanstē]] [[Kategorija:Ielas Brasā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] dt23d9ovo7b2kcd4fcfedaec5c438u1 0 348913 3672980 3146299 2022-08-20T12:28:30Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Vesetas iela|Vesetas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Vesetas iela |attēls = Vesetas iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] |apkaime = [[Skanste]] |ielas garums = 1700 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = 1932. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = [[Olimpiskais sporta centrs]] |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vesetas iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Skanste]]s apkaimē. Vesetas iela sākas pie [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas ielas]] krustojuma un beidzas strupceļā. Ielas kopējais garums ir 1700 metri, tā visā garumā klāta ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Vesetas iela Rīgas pilsētas ielu sarakstos sastopama no 1932. gada ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/skanste/ielas/|title=Skanstes ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}</ref> == Ielu savienojumi == Vesetas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Hanzas iela (Rīga)|Hanzas iela]]; * [[Sporta iela (Rīga)|Sporta iela]]; * [[Zaubes iela (Rīga)|Zaubes iela]]; * [[Mālpils iela (Rīga)|Mālpils iela]]; * [[Jāņa Dikmaņa iela]]; * [[Jāņa Daliņa iela (Rīga)|Jāņa Daliņa iela]]; * [[Zirņu iela (Rīga)|Zirņu iela]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Skanstē]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] ly50ibvb3atj8tf4ylgiy8zph4c5ftf 2 350844 3673110 3672897 2022-08-20T18:44:57Z Tttoooxxx 65596 /* Kreisera pakaļgals */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]] 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.<ref>[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām. Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur "interpretācijām" (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai. Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)). Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.<ref>[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref><ref>[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> === Tipi === Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.<ref>Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.</ref> Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas. ==== Vēsturiskais pakaļgals ==== [[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]] Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu, aiz aizmugurējām durvīm, no kura komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā, uz augšējā pakāpiena, pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē, pirms tradicionālās "laivinieka kajītes", var būt izvietota mašīntelpa.<ref>[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā</ref> Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu. ==== Kreisera pakaļgals ==== Šī pakaļgala stila nosaukums cēlies no lielajiem, atklātajiem aizmugurējiem klājiem, kuri līdzinās [[Stiklšķiedra|stiklšķiedras]] upju kreiseru lielajām, aizmugurējām kabīnēm, kuras, savukārt, attīstījušās no 20. gadsimta kreiseru un citu lielāku karakuģu eliptiskajiem pakaļgaliem. Kreisera šaurlaivas pakaļgals izskatās ļoti atšķirīgs no vēsturiskajām laivām: lūka un aizmugurējās durvis ir novietotas ievērojami tālāk uz priekšgalu salīdzinot ar vēsturiskajiem paraugiem izveidojot lielu, atklātu klāju starp laivas pakaļgalu un aizmugurējām durvīm. Klāju no sāniem un aizmugures aizsargā reliņi (dažkārt ar iebūvētiem sēdekļiem). Lielais aizmugurējais klājs nodrošina piemērotu laukumu [[Maltītes ieturēšana ārā|maltītes ieturēšanai ārā]] vai vietu kopā būšanai, ļaujot cilvēkiem labos laikapstākļos un vasaras atvaļinājumu sezonā pulcēties uz klāja. Ziemā (vai ne pārāk labos vasaras laikapstākļos) stūrētājs var nebūt pasargāts no nelabvēlīgās apkārtējās vides iedarbības. Noslēgtas mašīntelpas neesamība nozīmē, ka == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] 4t8mlxe3eh534kxnrqbadan4l9dss34 3673120 3673110 2022-08-20T18:56:24Z Tttoooxxx 65596 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]] 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.<ref>[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām. Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur "interpretācijām" (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai. Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)). Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.<ref>[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref><ref>[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> === Tipi === Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.<ref>Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.</ref> Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas. ==== Vēsturiskais pakaļgals ==== [[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]] Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu, aiz aizmugurējām durvīm, no kura komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā, uz augšējā pakāpiena, pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē, pirms tradicionālās "laivinieka kajītes", var būt izvietota mašīntelpa.<ref>[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā</ref> Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu. ==== Kreisera pakaļgals ==== Šī pakaļgala stila nosaukums cēlies no lielajiem, atklātajiem aizmugurējiem klājiem, kuri līdzinās [[Stiklšķiedra|stiklšķiedras]] upju kreiseru lielajām, aizmugurējām kabīnēm, kuras, savukārt, attīstījušās no 20. gadsimta kreiseru un citu lielāku karakuģu eliptiskajiem pakaļgaliem. Kreisera šaurlaivas pakaļgals izskatās ļoti atšķirīgs no vēsturiskajām laivām: lūka un aizmugurējās durvis ir novietotas ievērojami tālāk uz priekšgalu salīdzinot ar vēsturiskajiem paraugiem izveidojot lielu, atklātu klāju starp laivas pakaļgalu un aizmugurējām durvīm. Klāju no sāniem un aizmugures aizsargā reliņi (dažkārt ar iebūvētiem sēdekļiem). Lielais aizmugurējais klājs nodrošina piemērotu laukumu [[Maltītes ieturēšana ārā|maltītes ieturēšanai ārā]] vai vietu kopā būšanai, ļaujot cilvēkiem labos laikapstākļos un vasaras atvaļinājumu sezonā pulcēties uz klāja. Ziemā (vai ne pārāk labos vasaras laikapstākļos) stūrētājs var nebūt pasargāts no nelabvēlīgās apkārtējās vides iedarbības. Noslēgtas mašīntelpas neesamība nozīmē, ka ''Juris'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] qr72z7f8ohqffunbxrgq6g52m97kius 3673142 3673120 2022-08-20T19:18:03Z Tttoooxxx 65596 /* Kreisera pakaļgals */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]] 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.<ref>[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām. Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur "interpretācijām" (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai. Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)). Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.<ref>[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref><ref>[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> === Tipi === Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.<ref>Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.</ref> Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas. ==== Vēsturiskais pakaļgals ==== [[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]] Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu, aiz aizmugurējām durvīm, no kura komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā, uz augšējā pakāpiena, pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē, pirms tradicionālās "laivinieka kajītes", var būt izvietota mašīntelpa.<ref>[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā</ref> Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu. ==== Kreisera pakaļgals ==== Šī pakaļgala stila nosaukums cēlies no lielajiem, atklātajiem aizmugurējiem klājiem, kuri līdzinās [[Stiklšķiedra|stiklšķiedras]] upju kreiseru lielajām, aizmugurējām kabīnēm, kuras, savukārt, attīstījušās no 20. gadsimta kreiseru un citu lielāku karakuģu eliptiskajiem pakaļgaliem. Kreisera šaurlaivas pakaļgals izskatās ļoti atšķirīgs no vēsturiskajām laivām: lūka un aizmugurējās durvis ir novietotas ievērojami tālāk uz priekšgalu salīdzinot ar vēsturiskajiem paraugiem izveidojot lielu, atklātu klāju starp laivas pakaļgalu un aizmugurējām durvīm. Klāju no sāniem un aizmugures aizsargā reliņi (dažkārt ar iebūvētiem sēdekļiem). Lielais aizmugurējais klājs nodrošina piemērotu laukumu [[Maltītes ieturēšana ārā|maltītes ieturēšanai ārā]] vai vietu kopā būšanai, ļaujot cilvēkiem labos laikapstākļos un vasaras atvaļinājumu sezonā pulcēties uz klāja. Ziemā (vai ne pārāk labos vasaras laikapstākļos) stūrētājs var nebūt pasargāts no nelabvēlīgās apkārtējās vides iedarbības. Noslēgtas mašīntelpas neesamība nozīmē, ka dzinēja izdalīto siltumu nevar izmantot, lai palīdzētu uzturēt == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] 6fv98gjklyykygc7wohj8j6glsu272i 3673162 3673142 2022-08-20T21:19:45Z Tttoooxxx 65596 /* Kreisera pakaļgals */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]] 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.<ref>[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām. Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur "interpretācijām" (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai. Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)). Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.<ref>[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref><ref>[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> === Tipi === Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.<ref>Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.</ref> Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas. ==== Vēsturiskais pakaļgals ==== [[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]] Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu, aiz aizmugurējām durvīm, no kura komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā, uz augšējā pakāpiena, pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē, pirms tradicionālās "laivinieka kajītes", var būt izvietota mašīntelpa.<ref>[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā</ref> Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu. ==== Kreisera pakaļgals ==== Šī pakaļgala stila nosaukums cēlies no lielajiem, atklātajiem aizmugurējiem klājiem, kuri līdzinās [[Stiklšķiedra|stiklšķiedras]] upju kreiseru lielajām, aizmugurējām kabīnēm, kuras, savukārt, attīstījušās no 20. gadsimta kreiseru un citu lielāku karakuģu eliptiskajiem pakaļgaliem. Kreisera šaurlaivas pakaļgals izskatās ļoti atšķirīgs no vēsturiskajām laivām: lūka un aizmugurējās durvis ir novietotas ievērojami tālāk uz priekšgalu salīdzinot ar vēsturiskajiem paraugiem izveidojot lielu, atklātu klāju starp laivas pakaļgalu un aizmugurējām durvīm. Klāju no sāniem un aizmugures aizsargā reliņi (dažkārt ar iebūvētiem sēdekļiem). Lielais aizmugurējais klājs nodrošina piemērotu laukumu [[Maltītes ieturēšana ārā|maltītes ieturēšanai ārā]] vai vietu kopā būšanai, ļaujot cilvēkiem labos laikapstākļos un vasaras atvaļinājumu sezonā pulcēties uz klāja. Ziemā (vai ne pārāk labos vasaras laikapstākļos) stūrētājs var nebūt pasargāts no nelabvēlīgās apkārtējās vides iedarbības. Noslēgtas mašīntelpas neesamība nozīmē, ka dzinēja izdalīto siltumu nevar izmantot, lai palīdzētu uzturēt laivu siltu, un virs klāja virsmas var veidoties citiem nolūkiem neizmantojama telpa. Kreisera pakaļgals ļauj dzinēju izvietot zem klāja nevis virsbūves. Lai arī tas == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] od5sic3mdk3wdlzf68ruyeqvru3qvdx 3673169 3673162 2022-08-20T21:48:46Z Tttoooxxx 65596 /* Kreisera pakaļgals */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]] 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.<ref>[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām. Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur "interpretācijām" (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai. Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)). Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.<ref>[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref><ref>[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> === Tipi === Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.<ref>Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.</ref> Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas. ==== Vēsturiskais pakaļgals ==== [[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]] Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu, aiz aizmugurējām durvīm, no kura komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā, uz augšējā pakāpiena, pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē, pirms tradicionālās "laivinieka kajītes", var būt izvietota mašīntelpa.<ref>[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā</ref> Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu. ==== Kreisera pakaļgals ==== Šī pakaļgala stila nosaukums cēlies no lielajiem, atklātajiem aizmugurējiem klājiem, kuri līdzinās [[Stiklšķiedra|stiklšķiedras]] upju kreiseru lielajām, aizmugurējām kabīnēm, kuras, savukārt, attīstījušās no 20. gadsimta kreiseru un citu lielāku karakuģu eliptiskajiem pakaļgaliem. Kreisera šaurlaivas pakaļgals izskatās ļoti atšķirīgs no vēsturiskajām laivām: lūka un aizmugurējās durvis ir novietotas ievērojami tālāk uz priekšgalu salīdzinot ar vēsturiskajiem paraugiem izveidojot lielu, atklātu klāju starp laivas pakaļgalu un aizmugurējām durvīm. Klāju no sāniem un aizmugures aizsargā reliņi (dažkārt ar iebūvētiem sēdekļiem). Lielais aizmugurējais klājs nodrošina piemērotu laukumu [[Maltītes ieturēšana ārā|maltītes ieturēšanai ārā]] vai vietu kopā būšanai, ļaujot cilvēkiem labos laikapstākļos un vasaras atvaļinājumu sezonā pulcēties uz klāja. Ziemā (vai ne pārāk labos vasaras laikapstākļos) stūrētājs var nebūt pasargāts no nelabvēlīgās apkārtējās vides iedarbības. Noslēgtas mašīntelpas neesamība nozīmē, ka dzinēja izdalīto siltumu nevar izmantot, lai palīdzētu uzturēt laivu siltu, un virs klāja virsmas var veidoties citiem nolūkiem neizmantojama telpa. Kreisera pakaļgals ļauj dzinēju izvietot zem klāja nevis virsbūves. Lai arī tas var apgrūtināt piekļuvi dzinējam (īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos), visu klāju parasti ir iespējams nocelt kopā vai pa atsevišķām sekcijām == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] clxwylqwkfv9qyxr6zmnsqcvmzy4rlj 3673177 3673169 2022-08-20T22:08:15Z Tttoooxxx 65596 /* Kreisera pakaļgals */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]] 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.<ref>[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām. Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur "interpretācijām" (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai. Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)). Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.<ref>[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref><ref>[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> === Tipi === Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.<ref>Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.</ref> Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas. ==== Vēsturiskais pakaļgals ==== [[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]] Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu, aiz aizmugurējām durvīm, no kura komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā, uz augšējā pakāpiena, pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē, pirms tradicionālās "laivinieka kajītes", var būt izvietota mašīntelpa.<ref>[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā</ref> Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu. ==== Kreisera pakaļgals ==== Šī pakaļgala stila nosaukums cēlies no lielajiem, atklātajiem aizmugurējiem klājiem, kuri līdzinās [[Stiklšķiedra|stiklšķiedras]] upju kreiseru lielajām, aizmugurējām kabīnēm, kuras, savukārt, attīstījušās no 20. gadsimta kreiseru un citu lielāku karakuģu eliptiskajiem pakaļgaliem. Kreisera šaurlaivas pakaļgals izskatās ļoti atšķirīgs no vēsturiskajām laivām: lūka un aizmugurējās durvis ir novietotas ievērojami tālāk uz priekšgalu salīdzinot ar vēsturiskajiem paraugiem izveidojot lielu, atklātu klāju starp laivas pakaļgalu un aizmugurējām durvīm. Klāju no sāniem un aizmugures aizsargā reliņi (dažkārt ar iebūvētiem sēdekļiem). Lielais aizmugurējais klājs nodrošina piemērotu laukumu [[Maltītes ieturēšana ārā|maltītes ieturēšanai ārā]] vai vietu kopā būšanai, ļaujot cilvēkiem labos laikapstākļos un vasaras atvaļinājumu sezonā pulcēties uz klāja. Ziemā (vai ne pārāk labos vasaras laikapstākļos) stūrētājs var nebūt pasargāts no nelabvēlīgās apkārtējās vides iedarbības. Noslēgtas mašīntelpas neesamība nozīmē, ka dzinēja izdalīto siltumu nevar izmantot, lai palīdzētu uzturēt laivu siltu, un virs klāja virsmas var veidoties citiem nolūkiem neizmantojama telpa. Kreisera pakaļgals ļauj dzinēju izvietot zem klāja nevis virsbūves. Lai arī tas var apgrūtināt piekļuvi dzinējam (īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos), visu klāju parasti ir iespējams nocelt kopā vai pa atsevišķām sekcijām ļaujot darbiniekam stāvēt == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] bej4bz52le9qbiymdr0og75gtjjxlpq 3673179 3673177 2022-08-20T22:10:35Z Tttoooxxx 65596 /* Kreisera pakaļgals */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]] 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.<ref>[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām. Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur "interpretācijām" (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai. Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)). Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.<ref>[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref><ref>[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> === Tipi === Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.<ref>Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.</ref> Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas. ==== Vēsturiskais pakaļgals ==== [[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]] Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu, aiz aizmugurējām durvīm, no kura komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā, uz augšējā pakāpiena, pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē, pirms tradicionālās "laivinieka kajītes", var būt izvietota mašīntelpa.<ref>[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā</ref> Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu. ==== Kreisera pakaļgals ==== Šī pakaļgala stila nosaukums cēlies no lielajiem, atklātajiem aizmugurējiem klājiem, kuri līdzinās [[Stiklšķiedra|stiklšķiedras]] upju kreiseru lielajām, aizmugurējām kabīnēm, kuras, savukārt, attīstījušās no 20. gadsimta kreiseru un citu lielāku karakuģu eliptiskajiem pakaļgaliem. Kreisera šaurlaivas pakaļgals izskatās ļoti atšķirīgs no vēsturiskajām laivām: lūka un aizmugurējās durvis ir novietotas ievērojami tālāk uz priekšgalu salīdzinot ar vēsturiskajiem paraugiem izveidojot lielu, atklātu klāju starp laivas pakaļgalu un aizmugurējām durvīm. Klāju no sāniem un aizmugures aizsargā reliņi (dažkārt ar iebūvētiem sēdekļiem). Lielais aizmugurējais klājs nodrošina piemērotu laukumu [[Maltītes ieturēšana ārā|maltītes ieturēšanai ārā]] vai vietu kopā būšanai, ļaujot cilvēkiem labos laikapstākļos un vasaras atvaļinājumu sezonā pulcēties uz klāja. Ziemā (vai ne pārāk labos vasaras laikapstākļos) stūrētājs var nebūt pasargāts no nelabvēlīgās apkārtējās vides iedarbības. Noslēgtas mašīntelpas neesamība nozīmē, ka dzinēja izdalīto siltumu nevar izmantot, lai palīdzētu uzturēt laivu siltu, un virs klāja virsmas var veidoties citiem nolūkiem neizmantojama telpa. Kreisera pakaļgals ļauj dzinēju izvietot zem klāja nevis virsbūves. Lai arī tas var apgrūtināt piekļuvi dzinējam (īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos), visu klāju parasti ir iespējams nocelt kopā vai pa atsevišķām sekcijām, ļaujot darbiniekam stāvēt dzinēja nišā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] nrjzq3fil3wvedh98au92emiwh0nhtv 3673185 3673179 2022-08-20T22:32:35Z Tttoooxxx 65596 /* Kreisera pakaļgals */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]] 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.<ref>[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām. Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur "interpretācijām" (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai. Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)). Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.<ref>[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref><ref>[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> === Tipi === Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.<ref>Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.</ref> Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas. ==== Vēsturiskais pakaļgals ==== [[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]] Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu, aiz aizmugurējām durvīm, no kura komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā, uz augšējā pakāpiena, pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē, pirms tradicionālās "laivinieka kajītes", var būt izvietota mašīntelpa.<ref>[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā</ref> Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu. ==== Kreisera pakaļgals ==== Šī pakaļgala stila nosaukums cēlies no lielajiem, atklātajiem aizmugurējiem klājiem, kuri līdzinās [[Stiklšķiedra|stiklšķiedras]] upju kreiseru lielajām, aizmugurējām kabīnēm, kuras, savukārt, attīstījušās no 20. gadsimta kreiseru un citu lielāku karakuģu eliptiskajiem pakaļgaliem. Kreisera šaurlaivas pakaļgals izskatās ļoti atšķirīgs no vēsturiskajām laivām: lūka un aizmugurējās durvis ir novietotas ievērojami tālāk uz priekšgalu salīdzinot ar vēsturiskajiem paraugiem izveidojot lielu, atklātu klāju starp laivas pakaļgalu un aizmugurējām durvīm. Klāju no sāniem un aizmugures aizsargā reliņi (dažkārt ar iebūvētiem sēdekļiem). Lielais aizmugurējais klājs nodrošina piemērotu laukumu [[Maltītes ieturēšana ārā|maltītes ieturēšanai ārā]] vai vietu kopā būšanai, ļaujot cilvēkiem labos laikapstākļos un vasaras atvaļinājumu sezonā pulcēties uz klāja. Ziemā (vai ne pārāk labos vasaras laikapstākļos) stūrētājs var nebūt pasargāts no nelabvēlīgās apkārtējās vides iedarbības. Noslēgtas mašīntelpas neesamība nozīmē, ka dzinēja izdalīto siltumu nevar izmantot, lai palīdzētu uzturēt laivu siltu, un virs klāja virsmas var veidoties citiem nolūkiem neizmantojama telpa. Kreisera pakaļgals ļauj dzinēju izvietot zem klāja nevis virsbūves. Lai arī tas var apgrūtināt piekļuvi dzinējam (īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos), visu klāju parasti ir iespējams nocelt kopā vai pa atsevišķām sekcijām, ļaujot darbiniekam stāvēt dzinēja nišā. Kreisera pakaļgala galvenā priekšrocība ir tā, ka dzinējs ir pilnībā izvietots ārpus dzīvojamajām telpām. Pie šāda izvietojuma bieži dzinēja nišā izvieto akumulatoru baterijas == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] oez3eonbupearcv98cxy42exm7fi104 3673191 3673185 2022-08-20T22:57:52Z Tttoooxxx 65596 /* Kreisera pakaļgals */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]] 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.<ref>[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām. Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur "interpretācijām" (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai. Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)). Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.<ref>[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref><ref>[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> === Tipi === Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.<ref>Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.</ref> Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas. ==== Vēsturiskais pakaļgals ==== [[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]] Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu, aiz aizmugurējām durvīm, no kura komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā, uz augšējā pakāpiena, pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē, pirms tradicionālās "laivinieka kajītes", var būt izvietota mašīntelpa.<ref>[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā</ref> Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu. ==== Kreisera pakaļgals ==== [[Attēls:Narrowboats-at-tardebigge.jpg|thumb|right|Kreisera pakaļgala šaurlaiva [[Tārdibiga|Tārdibigā]] (Tardebigge - angļu val.).]] Šī pakaļgala stila nosaukums cēlies no lielajiem, atklātajiem aizmugurējiem klājiem, kuri līdzinās [[Stiklšķiedra|stiklšķiedras]] upju kreiseru lielajām, aizmugurējām kabīnēm, kuras, savukārt, attīstījušās no 20. gadsimta kreiseru un citu lielāku karakuģu eliptiskajiem pakaļgaliem. Kreisera šaurlaivas pakaļgals izskatās ļoti atšķirīgs no vēsturiskajām laivām: lūka un aizmugurējās durvis ir novietotas ievērojami tālāk uz priekšgalu salīdzinot ar vēsturiskajiem paraugiem izveidojot lielu, atklātu klāju starp laivas pakaļgalu un aizmugurējām durvīm. Klāju no sāniem un aizmugures aizsargā reliņi (dažkārt ar iebūvētiem sēdekļiem). Lielais aizmugurējais klājs nodrošina piemērotu laukumu [[Maltītes ieturēšana ārā|maltītes ieturēšanai ārā]] vai vietu kopā būšanai, ļaujot cilvēkiem labos laikapstākļos un vasaras atvaļinājumu sezonā pulcēties uz klāja. Ziemā (vai ne pārāk labos vasaras laikapstākļos) stūrētājs var nebūt pasargāts no nelabvēlīgās apkārtējās vides iedarbības. Noslēgtas mašīntelpas neesamība nozīmē, ka dzinēja izdalīto siltumu nevar izmantot, lai palīdzētu uzturēt laivu siltu, un virs klāja virsmas var veidoties citiem nolūkiem neizmantojama telpa. Kreisera pakaļgals ļauj dzinēju izvietot zem klāja nevis virsbūves. Lai arī tas var apgrūtināt piekļuvi dzinējam (īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos), visu klāju parasti ir iespējams nocelt kopā vai pa atsevišķām sekcijām, ļaujot darbiniekam stāvēt dzinēja nišā. Kreisera pakaļgala galvenā priekšrocība ir tā, ka dzinējs ir pilnībā izvietots ārpus dzīvojamajām telpām. Pie šāda izvietojuma bieži dzinēja nišā izvieto arī akumulatoru baterijas, paketslēdžus, degvielas tankus, kā arī reti izmantotu instrumentu komplektus, rezerves daļas un aprīkojumu. ==== Daļēji vēsturiskais pakaļgals ==== == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] qybclh841ilnkl1kw58ufoomcpd99ki 3673193 3673191 2022-08-20T22:58:21Z Tttoooxxx 65596 /* Kreisera pakaļgals */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]] 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.<ref>[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām. Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur "interpretācijām" (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai. Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)). Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.<ref>[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref><ref>[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> === Tipi === Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.<ref>Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.</ref> Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas. ==== Vēsturiskais pakaļgals ==== [[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]] Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu, aiz aizmugurējām durvīm, no kura komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā, uz augšējā pakāpiena, pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē, pirms tradicionālās "laivinieka kajītes", var būt izvietota mašīntelpa.<ref>[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā</ref> Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu. ==== Kreisera pakaļgals ==== [[Attēls:Narrowboats-at-tardebigge.jpg|thumb|right|Kreisera pakaļgala šaurlaiva [[Tārdibiga|Tārdibigā]] (''Tardebigge'' - angļu val.).]] Šī pakaļgala stila nosaukums cēlies no lielajiem, atklātajiem aizmugurējiem klājiem, kuri līdzinās [[Stiklšķiedra|stiklšķiedras]] upju kreiseru lielajām, aizmugurējām kabīnēm, kuras, savukārt, attīstījušās no 20. gadsimta kreiseru un citu lielāku karakuģu eliptiskajiem pakaļgaliem. Kreisera šaurlaivas pakaļgals izskatās ļoti atšķirīgs no vēsturiskajām laivām: lūka un aizmugurējās durvis ir novietotas ievērojami tālāk uz priekšgalu salīdzinot ar vēsturiskajiem paraugiem izveidojot lielu, atklātu klāju starp laivas pakaļgalu un aizmugurējām durvīm. Klāju no sāniem un aizmugures aizsargā reliņi (dažkārt ar iebūvētiem sēdekļiem). Lielais aizmugurējais klājs nodrošina piemērotu laukumu [[Maltītes ieturēšana ārā|maltītes ieturēšanai ārā]] vai vietu kopā būšanai, ļaujot cilvēkiem labos laikapstākļos un vasaras atvaļinājumu sezonā pulcēties uz klāja. Ziemā (vai ne pārāk labos vasaras laikapstākļos) stūrētājs var nebūt pasargāts no nelabvēlīgās apkārtējās vides iedarbības. Noslēgtas mašīntelpas neesamība nozīmē, ka dzinēja izdalīto siltumu nevar izmantot, lai palīdzētu uzturēt laivu siltu, un virs klāja virsmas var veidoties citiem nolūkiem neizmantojama telpa. Kreisera pakaļgals ļauj dzinēju izvietot zem klāja nevis virsbūves. Lai arī tas var apgrūtināt piekļuvi dzinējam (īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos), visu klāju parasti ir iespējams nocelt kopā vai pa atsevišķām sekcijām, ļaujot darbiniekam stāvēt dzinēja nišā. Kreisera pakaļgala galvenā priekšrocība ir tā, ka dzinējs ir pilnībā izvietots ārpus dzīvojamajām telpām. Pie šāda izvietojuma bieži dzinēja nišā izvieto arī akumulatoru baterijas, paketslēdžus, degvielas tankus, kā arī reti izmantotu instrumentu komplektus, rezerves daļas un aprīkojumu. ==== Daļēji vēsturiskais pakaļgals ==== == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] azbjm5iouflbshdpn2tvokr7stdoh2l 3673194 3673193 2022-08-20T23:01:15Z Tttoooxxx 65596 /* Kreisera pakaļgals */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]] 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.<ref>[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām. Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur "interpretācijām" (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai. Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)). Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.<ref>[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref><ref>[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> === Tipi === Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.<ref>Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.</ref> Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas. ==== Vēsturiskais pakaļgals ==== [[Attēls:Narrow boat sterns.jpg|thumb|right|Vēsturiskā pakaļgala šaurlaivas Saulas (''Saul'' - angļu val.) ciematā [[Glosteršīra|Glosteršīrā]].]] Daudzas modernās kanālu laivas saglabā vēsturiskajos paraugos balstīto mazo, atklāto un neaizsargāto klāja daļu, aiz aizmugurējām durvīm, no kura komanda var nokāpt krastā. No šīs klāja daļas ir iespējams stūrēt, lai gan tas nav droši, jo tikai viena neveikla soļa attālumā atrodas ūdeni kuļoša dzenskrūve. Pakaļgala stūres grozīkļa pagarinājums ļauj stūrētājam stāvēt drošībā, uz augšējā pakāpiena, pirms aizmugurējām durvīm (Uz darba laivas šis pakāpiens būtu virs ogļu tilpnes). Aukstās dienās stūrētājs pat varēja aizvērt aizmugurējās durvis aiz sevis un izbaudīt salīdzinoši komfortablus apstākļus. Ķermeņa apakšējā daļa atradās kajītes siltumā un tikai augšējā daļa bija virs lūkas un pakļauta laikapstākļiem. Labos laikapstākļos daudzi vēsturiskā pakaļgala laivu stūrētāji sēž uz lūkas malas, augstā novērošanas punktā, no kura ir nodrošināts neierobežots skats visapkārt laivai. Vēsturiskajām laivām priekšgala galvenā klāja posms veido galveno skatu laukumu pasažieriem, jo vēsturiskais pakaļgals ir tik mazs, ka tur droši stāvēt var tikai pats stūrētājs. Vēsturisko laivu iekšpusē, pirms tradicionālās "laivinieka kajītes", var būt izvietota mašīntelpa.<ref>[https://www.haraldjoergens.com/panoramas/bclm-swallow/files/ M. B. Swallow] Black County Living Museum. Skatīts: 2022. gada 18. augustā</ref> Dzinējs var būt arī apšūts un paslēpts tādējādi palielinot dzīvojamo telpu. ==== Kreisera pakaļgals ==== [[Attēls:Narrowboats-at-tardebigge.jpg|thumb|right|Kreisera pakaļgala šaurlaiva [[Tārdibiga|Tārdibigā]] (''Tardebigge'' - angļu val.).]] Šī pakaļgala stila nosaukums cēlies no lielajiem, atklātajiem aizmugurējiem klājiem, kuri līdzinās [[Stiklšķiedra|stiklšķiedras]] upju kreiseru lielajām, aizmugurējām kabīnēm, kuras, savukārt, attīstījušās no 20. gadsimta kreiseru un citu lielāku karakuģu eliptiskajiem pakaļgaliem. Kreisera šaurlaivas pakaļgals izskatās ļoti atšķirīgs no vēsturiskajām laivām: lūka un aizmugurējās durvis ir novietotas ievērojami tālāk uz priekšgalu salīdzinot ar vēsturiskajiem paraugiem izveidojot lielu, atklātu klāju starp laivas pakaļgalu un aizmugurējām durvīm. Klāju no sāniem un aizmugures aizsargā reliņi (dažkārt ar iebūvētiem sēdekļiem). Lielais aizmugurējais klājs nodrošina piemērotu laukumu [[Maltītes ieturēšana ārā|maltītes ieturēšanai ārā]] vai vietu kopā būšanai, ļaujot cilvēkiem labos laikapstākļos un vasaras atvaļinājumu sezonā pulcēties uz klāja. Ziemā (vai ne pārāk labos vasaras laikapstākļos) stūrētājs var nebūt pasargāts no nelabvēlīgās apkārtējās vides iedarbības. Noslēgtas mašīntelpas neesamība nozīmē, ka dzinēja izdalīto siltumu nevar izmantot, lai palīdzētu uzturēt laivu siltu, un virs klāja virsmas var veidoties citiem nolūkiem neizmantojama telpa. Kreisera pakaļgals ļauj dzinēju izvietot zem klāja nevis virsbūves. Lai arī tas var apgrūtināt piekļuvi dzinējam (īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos), visu klāju parasti ir iespējams nocelt kopā vai pa atsevišķām sekcijām, ļaujot darbiniekam stāvēt dzinēja nišā. Kreisera pakaļgala galvenā priekšrocība ir tā, ka dzinējs ir pilnībā izvietots ārpus dzīvojamajām telpām. Pie šādas konfigurācijas bieži dzinēja nišā izvieto arī akumulatoru baterijas, paketslēdžus, degvielas tankus, kā arī reti izmantotu instrumentu komplektus, rezerves daļas un aprīkojumu. ==== Daļēji vēsturiskais pakaļgals ==== == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] qhfudsq4fco9cbrvvc1q9m4ol4m56uv 0 370433 3673079 3577446 2022-08-20T17:57:34Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Kazemiru | image = [[Attēls:20180610 FIFA Friendly Match Austria vs. Brazil Casemiro 850 1575.jpg|220px]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|23}} | cityofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sanžuze dus Kampusa}} | height = 184 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | clubnumber = 14 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2002–2010 | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube]] | years1 = 2010–2013 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube]] | caps1 = 62 | goals1 = 6 | years2 = 2013 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | caps2 = 15 | goals2 = 1 | years3 = 2013 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps3 = 1 | goals3 = 0 | years4 = 2013– | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps4 = 221 | goals4 = 24 | years5 = 2014–2015 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto]] | caps5 = 28 | goals5 = 3 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U17 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2011 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2011– | nationalteam3 = {{fb|BRA}} | nationalcaps3 = 63 | nationalgoals3 = 5 | pcupdate = 20.08.2022. | ntupdate = 20.08.2022. | name = | caption = Kazemiru 2018. gadā | birth_date = | birth_place = }} '''Karlušs Enrike Kazimiru''' ({{val|pt|Carlos Henrique Casimiro}}; dzimis {{dat|1992|2|23}}), plašāk pazīstams kā '''Kazemiru''' (''Casemiro''), ir [[Brazīlija]]s futbolists, [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2013. gada spēlē Spānijas kluba [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[La Liga|Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016–17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] * [[Copa del Rey]]: 2013–14 * [[Supercopa de España]]: 2017, 2019–20 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013–14]], [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015–16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016–17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017–18]] * [[UEFA Superkauss]]: 2016, 2017 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2016, 2017, 2018 '''Brazīlija''' * [[Copa América]]: [[2019. gada Copa América|2019]] * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2011 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] d9k2q6sxu44t3x7vntiq7rjod6lfgwo 3673081 3673079 2022-08-20T17:58:11Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Kazemiru | image = [[Attēls:20180610 FIFA Friendly Match Austria vs. Brazil Casemiro 850 1575.jpg|220px]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|23}} | cityofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sanžuze dus Kampusa}} | height = 184 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | clubnumber = 14 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2002–2010 | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube]] | years1 = 2010–2013 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube]] | caps1 = 62 | goals1 = 6 | years2 = 2013 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | caps2 = 15 | goals2 = 1 | years3 = 2013 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps3 = 1 | goals3 = 0 | years4 = 2013– | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps4 = 221 | goals4 = 24 | years5 = 2014–2015 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto]] | caps5 = 28 | goals5 = 3 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U17 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2011 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2011– | nationalteam3 = {{fb|BRA}} | nationalcaps3 = 63 | nationalgoals3 = 5 | pcupdate = 20.08.2022. | ntupdate = 20.08.2022. | name = | caption = Kazemiru 2018. gadā | birth_date = | birth_place = }} '''Karlušs Enrike Kazimiru''' ({{val|pt|Carlos Henrique Casimiro}}; dzimis {{dat|1992|2|23}}), plašāk pazīstams kā '''Kazemiru''' (''Casemiro''), ir [[Brazīlija]]s futbolists, [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2013. gada spēlē Spānijas kluba [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[La Liga|Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016–17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] * [[Copa del Rey]]: 2013–14 * [[Supercopa de España]]: 2017, 2019–20 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013–14]], [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015–16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016–17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017–18]] * [[UEFA Superkauss]]: 2016, 2017 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2016, 2017, 2018 '''Brazīlija''' * [[Copa América]]: [[2019. gada Copa América|2019]] * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2011 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] ig5fa175pvajhf254c9goqol6yr92td 3673085 3673081 2022-08-20T18:00:23Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Kazemiru | image = [[Attēls:20180610 FIFA Friendly Match Austria vs. Brazil Casemiro 850 1575.jpg|220px]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|23}} | cityofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sanžuze dus Kampusa}} | height = 184 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | clubnumber = 14 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2002–2010 | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube]] | years1 = 2010–2013 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube]] | caps1 = 62 | goals1 = 6 | years2 = 2013 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | caps2 = 15 | goals2 = 1 | years3 = 2013 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps3 = 1 | goals3 = 0 | years4 = 2013– | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps4 = 221 | goals4 = 24 | years5 = 2014–2015 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto]] | caps5 = 28 | goals5 = 3 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U17 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2011 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2011– | nationalteam3 = {{fb|BRA}} | nationalcaps3 = 63 | nationalgoals3 = 5 | pcupdate = 20.08.2022. | ntupdate = 20.08.2022. | name = | caption = Kazemiru 2018. gadā | birth_date = | birth_place = }} '''Karlušs Enrike Kazimiru''' ({{val|pt|Carlos Henrique Casimiro}}; dzimis {{dat|1992|2|23}}), plašāk pazīstams kā '''Kazemiru''' (''Casemiro''), ir [[Brazīlija]]s futbolists, [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2013. gada spēlē Spānijas kluba [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[La Liga|Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016–17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] , [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021–22]]<ref>https://www.goal.com/en-us/news/real-madrid-35th-la-liga-title/bltb8dfbd27f32f5feb</ref> * [[Copa del Rey]]: 2013–14 * [[Supercopa de España]]: 2017, 2019–20 * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013–14]], [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015–16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016–17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017–18]] * [[UEFA Superkauss]]: 2016, 2017 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2016, 2017, 2018 '''Brazīlija''' * [[Copa América]]: [[2019. gada Copa América|2019]] * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2011 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] dp0yxinwz7ltju927bcqlv0azgrehkj 3673091 3673085 2022-08-20T18:05:01Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Kazemiru | image = [[Attēls:20180610 FIFA Friendly Match Austria vs. Brazil Casemiro 850 1575.jpg|220px]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|23}} | cityofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sanžuze dus Kampusa}} | height = 184 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | clubnumber = 14 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2002–2010 | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube]] | years1 = 2010–2013 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube]] | caps1 = 62 | goals1 = 6 | years2 = 2013 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | caps2 = 15 | goals2 = 1 | years3 = 2013 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps3 = 1 | goals3 = 0 | years4 = 2013– | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps4 = 221 | goals4 = 24 | years5 = 2014–2015 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto]] | caps5 = 28 | goals5 = 3 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U17 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2011 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2011– | nationalteam3 = {{fb|BRA}} | nationalcaps3 = 63 | nationalgoals3 = 5 | pcupdate = 20.08.2022. | ntupdate = 20.08.2022. | name = | caption = Kazemiru 2018. gadā | birth_date = | birth_place = }} '''Karlušs Enrike Kazimiru''' ({{val|pt|Carlos Henrique Casimiro}}; dzimis {{dat|1992|2|23}}), plašāk pazīstams kā '''Kazemiru''' (''Casemiro''), ir [[Brazīlija]]s futbolists, [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2013. gada spēlē Spānijas kluba [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[La Liga|Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016–17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] , [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021–22]]<ref>https://www.goal.com/en-us/news/real-madrid-35th-la-liga-title/bltb8dfbd27f32f5feb</ref> * [[Copa del Rey]]: 2013–14 * [[Supercopa de España]]: 2017, 2019–20, 2021—22<ref>https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2022/01/16/61e481b0ca4741226d8b458c.html</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013–14]], [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015–16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016–17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017–18]] * [[UEFA Superkauss]]: 2016, 2017 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2016, 2017, 2018 '''Brazīlija''' * [[Copa América]]: [[2019. gada Copa América|2019]] * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2011 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] gkk6hbgdgf7lsz2oc3ewy4ugdluvozy 3673092 3673091 2022-08-20T18:07:23Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Kazemiru | image = [[Attēls:20180610 FIFA Friendly Match Austria vs. Brazil Casemiro 850 1575.jpg|220px]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|23}} | cityofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sanžuze dus Kampusa}} | height = 184 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | clubnumber = 14 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2002–2010 | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube]] | years1 = 2010–2013 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube]] | caps1 = 62 | goals1 = 6 | years2 = 2013 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | caps2 = 15 | goals2 = 1 | years3 = 2013 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps3 = 1 | goals3 = 0 | years4 = 2013– | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps4 = 221 | goals4 = 24 | years5 = 2014–2015 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto]] | caps5 = 28 | goals5 = 3 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U17 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2011 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2011– | nationalteam3 = {{fb|BRA}} | nationalcaps3 = 63 | nationalgoals3 = 5 | pcupdate = 20.08.2022. | ntupdate = 20.08.2022. | name = | caption = Kazemiru 2018. gadā | birth_date = | birth_place = }} '''Karlušs Enrike Kazimiru''' ({{val|pt|Carlos Henrique Casimiro}}; dzimis {{dat|1992|2|23}}), plašāk pazīstams kā '''Kazemiru''' (''Casemiro''), ir [[Brazīlija]]s futbolists, [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2013. gada spēlē Spānijas kluba [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[La Liga|Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016–17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] , [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021–22]]<ref>https://www.goal.com/en-us/news/real-madrid-35th-la-liga-title/bltb8dfbd27f32f5feb</ref> * [[Copa del Rey]]: 2013–14 * [[Supercopa de España]]: 2017, 2019–20, 2021—22<ref>https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2022/01/16/61e481b0ca4741226d8b458c.html</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013–14]], [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015–16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016–17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017–18]], [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021–22]]<ref>https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0275-15415a62aaf0-36d3e17d7404-1000/</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2016, 2017 * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2016, 2017, 2018 '''Brazīlija''' * [[Copa América]]: [[2019. gada Copa América|2019]] * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2011 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] 3jxhdoutvh2ucv1zetl8dtbqqyj2f76 3673093 3673092 2022-08-20T18:08:31Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Kazemiru | image = [[Attēls:20180610 FIFA Friendly Match Austria vs. Brazil Casemiro 850 1575.jpg|220px]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|23}} | cityofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sanžuze dus Kampusa}} | height = 184 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | clubnumber = 14 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = 2002–2010 | youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube]] | years1 = 2010–2013 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo Futebol Clube]] | caps1 = 62 | goals1 = 6 | years2 = 2013 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | caps2 = 15 | goals2 = 1 | years3 = 2013 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps3 = 1 | goals3 = 0 | years4 = 2013– | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps4 = 221 | goals4 = 24 | years5 = 2014–2015 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto]] | caps5 = 28 | goals5 = 3 | nationalyears1 = 2009 | nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U17 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2011 | nationalteam2 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija U20 | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2011– | nationalteam3 = {{fb|BRA}} | nationalcaps3 = 63 | nationalgoals3 = 5 | pcupdate = 20.08.2022. | ntupdate = 20.08.2022. | name = | caption = Kazemiru 2018. gadā | birth_date = | birth_place = }} '''Karlušs Enrike Kazimiru''' ({{val|pt|Carlos Henrique Casimiro}}; dzimis {{dat|1992|2|23}}), plašāk pazīstams kā '''Kazemiru''' (''Casemiro''), ir [[Brazīlija]]s futbolists, [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2013. gada spēlē Spānijas kluba [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[La Liga|Spānijas La Liga]]: [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016–17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]] , [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021–22]]<ref>https://www.goal.com/en-us/news/real-madrid-35th-la-liga-title/bltb8dfbd27f32f5feb</ref> * [[Copa del Rey]]: 2013–14 * [[Supercopa de España]]: 2017, 2019–20, 2021—22<ref>https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2022/01/16/61e481b0ca4741226d8b458c.html</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013–14]], [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015–16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016–17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017–18]], [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021–22]]<ref>https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0275-15415a62aaf0-36d3e17d7404-1000/</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2016, 2017, 2022<ref>https://www.uefa.com/uefasupercup/news/0278-15d6268709ab-38bef8ec34df-1000--report-real-madrid-win-the-super-cup/</ref> * [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2016, 2017, 2018 '''Brazīlija''' * [[Copa América]]: [[2019. gada Copa América|2019]] * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2011 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] poir3so7ykmq2qr0b0598wnkdnlzsbt 0 377681 3673003 3671579 2022-08-20T14:05:16Z Aleksandrs1234 94295 https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 59. autobusu maršruts |fona krāsa = #7f237e |no = [[Latvijas Universitāte]] |uz = [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |karte = [[File:59aut 3.png|59aut 3]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2018|03|05|L}} |slēgts ={{dat|2022|09|01|L}} |kopējais garums = 6,7 km<br />(3,1 km / 3,6 km) |pieturu skaits = 10 (4 / 6) |transporta vienīb = 1 (darbdienās) 1 (brīvdienās) |apkalpo = * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Rīgas mikroautobusu satiksme]] (2018–2020) * 7. autobusu parks (2020) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = }} '''59. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Minibusu satiksme Rīgā|minibusu]], kas kursē no [[Latvijas Universitāte]]s uz [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centru]].<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ 1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu]</ref>. Šobrīd 59. minibusu maršruts ir visīsākais un vismazāk noslogotais autobusu maršruts [[Rīga|Rīgā]]. == Vēsture == Maršruts tika atklāts {{dat|2018|03|05}}, aizstājot [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu]], kuru slēdza mazās pasažieru plūsmas dēļ. 2020. gada martā, sakarā ar [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā#Ārkārtējās situācijas izsludināšana (MK rīkojums Nr. 103.)|Latvijā izsludināto ārkārtas situāciju]], tika pieņemts lēmums uz laiku slēgt 59. autobusu maršrutu pasažieru skaita krituma dēļ. 2020. gada 1. septembrī 59. autobusu maršruts atsāka kustību, mikroautobusu vietā to sāka nodrošināt "[[Rīgas Satiksme]]s" [[Ikarus E91]] modeļa autobusi, iekāpšana tajos tika organizēta pa priekšējām durvīm. No 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam maršruts uz laiku atkal bija slēgts, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-satiksme-uz-laiku-sledz-vairakus-transporta-marsrutus.d?id=52837817</ref> . No 2022.gada 1.septembrī tiks slēgts 59.autobusu maršruts un būs atjaunots 20.trolejbusu maršruts <nowiki>''</nowiki>Latvijas Universitāte - Televīzijas centrs<nowiki>''</nowiki> [[File:59. autobuss uz Gogoļa ielas.jpg||thumb|255px|59. maršruta autobuss Gogoļa ielā]] == Pieturvietas == {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Universitāte]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 4 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |- | align="center" | 2 | [[Gogoļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Universitāte]] |} |} == Skatīt arī == * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] *[[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Minibusu satiksme rīgā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga|Jaunie maršrūti=5T}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|59]] sxbeahrjzoi1t8urvtq0ynp37vdvkq6 3673084 3673003 2022-08-20T18:00:14Z Titāns 34176 Atcēlu [[Special:Contributions/Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[User talk:Aleksandrs1234|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3673003 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 59. autobusu maršruts |fona krāsa = #7f237e |no = [[Latvijas Universitāte]] |uz = [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |karte = [[File:59aut 3.png|59aut 3]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2018|03|05|L}} |slēgts = |kopējais garums = 6,7 km<br />(3,1 km / 3,6 km) |pieturu skaits = 10 (4 / 6) |transporta vienīb = 1 (darbdienās) 1 (brīvdienās) |apkalpo = * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Rīgas mikroautobusu satiksme]] (2018–2020) * 7. autobusu parks (2020) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = }} '''59. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Minibusu satiksme Rīgā|minibusu]], kas kursē no [[Latvijas Universitāte]]s uz [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centru]].<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ 1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu]</ref>. Šobrīd 59. minibusu maršruts ir visīsākais un vismazāk noslogotais autobusu maršruts [[Rīga|Rīgā]]. == Vēsture == Maršruts tika atklāts {{dat|2018|03|05}}, aizstājot [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu]], kuru slēdza mazās pasažieru plūsmas dēļ. 2020. gada martā, sakarā ar [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā#Ārkārtējās situācijas izsludināšana (MK rīkojums Nr. 103.)|Latvijā izsludināto ārkārtas situāciju]], tika pieņemts lēmums uz laiku slēgt 59. autobusu maršrutu pasažieru skaita krituma dēļ. 2020. gada 1. septembrī 59. autobusu maršruts atsāka kustību, mikroautobusu vietā to sāka nodrošināt "[[Rīgas Satiksme]]s" [[Ikarus E91]] modeļa autobusi, iekāpšana tajos tika organizēta pa priekšējām durvīm. No 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam maršruts uz laiku atkal bija slēgts, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-satiksme-uz-laiku-sledz-vairakus-transporta-marsrutus.d?id=52837817</ref> . [[File:59. autobuss uz Gogoļa ielas.jpg||thumb|255px|59. maršruta autobuss Gogoļa ielā]] == Pieturvietas == {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Universitāte]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 4 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |- | align="center" | 2 | [[Gogoļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Universitāte]] |} |} == Skatīt arī == * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] *[[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Minibusu satiksme rīgā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga|Jaunie maršrūti=5T}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|59]] 1yreo8jkn296f7hccuyow3gk3fla32o 3673124 3673084 2022-08-20T18:59:05Z Aleksandrs1234 94295 https://www.facebook.com/photo/?fbid=10210012354783032&set=a.3578320194261 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 59. autobusu maršruts |fona krāsa = #7f237e |no = [[Latvijas Universitāte]] |uz = [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |karte = [[File:59aut 3.png|59aut 3]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2018|03|05|L}} |slēgts =2022.gada 1.septembrī |kopējais garums = 6,7 km<br />(3,1 km / 3,6 km) |pieturu skaits = 10 (4 / 6) |transporta vienīb = 1 (darbdienās) 1 (brīvdienās) |apkalpo = * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Rīgas mikroautobusu satiksme]] (2018–2020) * 7. autobusu parks (2020) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = }} '''59. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Minibusu satiksme Rīgā|minibusu]], kas kursē no [[Latvijas Universitāte]]s uz [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centru]].<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ 1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu]</ref>. Šobrīd 59. minibusu maršruts ir visīsākais un vismazāk noslogotais autobusu maršruts [[Rīga|Rīgā]]. == Vēsture == Maršruts tika atklāts {{dat|2018|03|05}}, aizstājot [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu]], kuru slēdza mazās pasažieru plūsmas dēļ. 2020. gada martā, sakarā ar [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā#Ārkārtējās situācijas izsludināšana (MK rīkojums Nr. 103.)|Latvijā izsludināto ārkārtas situāciju]], tika pieņemts lēmums uz laiku slēgt 59. autobusu maršrutu pasažieru skaita krituma dēļ. 2020. gada 1. septembrī 59. autobusu maršruts atsāka kustību, mikroautobusu vietā to sāka nodrošināt "[[Rīgas Satiksme]]s" [[Ikarus E91]] modeļa autobusi, iekāpšana tajos tika organizēta pa priekšējām durvīm. No 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam maršruts uz laiku atkal bija slēgts, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-satiksme-uz-laiku-sledz-vairakus-transporta-marsrutus.d?id=52837817</ref> . No 2022.gada 1.septembrī tiks likvidēts autobusu maršruts Nr.59 un būs atjaunots trolejbusu maršruts Nr.20, trolejbusu maršruts brauks ka bija agrāk<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo/?fbid=10210012354783032&set=a.3578320194261|title=С 1 сентября в Риге появятся троллейбусы № 20, 31, 34, 35}}</ref> [[File:59. autobuss uz Gogoļa ielas.jpg||thumb|255px|59. maršruta autobuss Gogoļa ielā]] == Pieturvietas == {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Universitāte]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 4 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |- | align="center" | 2 | [[Gogoļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Universitāte]] |} |} == Skatīt arī == * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] *[[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Minibusu satiksme rīgā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga|Jaunie maršrūti=5T}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|59]] 8mhsyy7hc2qkp59tht2wa4xx8ppy5jy 3673130 3673124 2022-08-20T19:02:44Z Titāns 34176 Atcēlu [[Special:Contributions/Aleksandrs1234|Aleksandrs1234]] ([[User talk:Aleksandrs1234|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3673124 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 59. autobusu maršruts |fona krāsa = #7f237e |no = [[Latvijas Universitāte]] |uz = [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |karte = [[File:59aut 3.png|59aut 3]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2018|03|05|L}} |slēgts = |kopējais garums = 6,7 km<br />(3,1 km / 3,6 km) |pieturu skaits = 10 (4 / 6) |transporta vienīb = 1 (darbdienās) 1 (brīvdienās) |apkalpo = * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Rīgas mikroautobusu satiksme]] (2018–2020) * 7. autobusu parks (2020) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = }} '''59. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Minibusu satiksme Rīgā|minibusu]], kas kursē no [[Latvijas Universitāte]]s uz [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centru]].<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ 1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu]</ref>. Šobrīd 59. minibusu maršruts ir visīsākais un vismazāk noslogotais autobusu maršruts [[Rīga|Rīgā]]. == Vēsture == Maršruts tika atklāts {{dat|2018|03|05}}, aizstājot [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu]], kuru slēdza mazās pasažieru plūsmas dēļ. 2020. gada martā, sakarā ar [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā#Ārkārtējās situācijas izsludināšana (MK rīkojums Nr. 103.)|Latvijā izsludināto ārkārtas situāciju]], tika pieņemts lēmums uz laiku slēgt 59. autobusu maršrutu pasažieru skaita krituma dēļ. 2020. gada 1. septembrī 59. autobusu maršruts atsāka kustību, mikroautobusu vietā to sāka nodrošināt "[[Rīgas Satiksme]]s" [[Ikarus E91]] modeļa autobusi, iekāpšana tajos tika organizēta pa priekšējām durvīm. No 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam maršruts uz laiku atkal bija slēgts, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-satiksme-uz-laiku-sledz-vairakus-transporta-marsrutus.d?id=52837817</ref> . [[File:59. autobuss uz Gogoļa ielas.jpg||thumb|255px|59. maršruta autobuss Gogoļa ielā]] == Pieturvietas == {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Universitāte]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 4 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |- | align="center" | 2 | [[Gogoļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Universitāte]] |} |} == Skatīt arī == * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] *[[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Minibusu satiksme rīgā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga|Jaunie maršrūti=5T}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|59]] 1yreo8jkn296f7hccuyow3gk3fla32o 0 382592 3672968 3634732 2022-08-20T12:12:14Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Krustpils iela | attēls = Krustpils iela.JPG | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]], [[Rumbula]] | ielas garums = | atklāta = 1932. g. | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 2 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47.]], [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50.]] | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Krustpils iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotavas]] un [[Rumbula]]s apkaimē. Krustpils iela krustojas ar [[Piedrujas iela (Rīga)|Piedrujas]], [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna]], [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)|Mazo Rencēnu]], [[Jāņavārtu iela (Rīga)|Jāņavārtu]], [[Granīta iela (Rīga)|Granīta]], [[Sila iela (Rīga)|Sila]], [[Šķirotavas iela (Rīga)|Šķirotavas]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]]. Krustpils ielas apbūvi pamatā veido mazstāvu privātās un dzīvokļu mājas, kā arī vairāki rūpnieciski objekti un noliktavas. == Vēsture == Krustpils ielu izveidoja 1932. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/rumbula/ielas/|title=Rumbulas ielu katalogs|website=www.citariga.lv|access-date=2022-08-20}}</ref> Ielu izveidoja no [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielas]] cauri [[Dreiliņu muiža|Dreiliņu muižas]] teritorijai paralēli Rīgas-Daugavpils dzelzceļam līdz [[Šķirotavas stacija|Šķirotavas stacijai]], kas tolaik atradās pie [[Rīgas robežas]]. Ielu pagarināja 1968. gadā, paplašinot Rīgas pilsētas teritoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apkaimes.lv/sakums/skirotava/history|title=Apkaimes vēsturiskais apraksts. Šķirotava.|access-date={{dat|2018|04|08||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170612112315/http://www.apkaimes.lv/sakums/skirotava/history|archivedate={{dat|2017|06|12||bez}}}}</ref> Pēc [[Gulags|Gulaga]] nometņu pārveides 1963. gadā Krustpils ielā 63 izveidoja labošanas darbu koloniju, ko vēlāk pārveidoja par [[Cietumi Latvijā|Šķirotavas cietumu]]. 2014. gada 1. novembrī cietumu slēdza un tā ēkas pārdeva izsolē 2018. gadā.<ref>[https://jauns.lv/raksts/bizness/289480-par-nepilnu-miljonu-pardots-skirotavas-cietums Par nepilnu miljonu pārdots Šķirotavas cietums] [[LETA]] 2018. gada 18. jūlijā</ref> Cietuma teritoriju ar ēkām iegādājās uzņēmums "[[Grindeks]]", kura galvenā ēka atrodas Krustpils ielā 53. 1961. gadā Krustpils ielā 119 elektromateriālu un iekārtu rūpnīcu, kuru pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s pārdēvēja par energofirmu "JAUDA". == Skatīt arī == * [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] * [[Rumbula]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Šķirotavā]] [[Kategorija:Ielas Rumbulā]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 49osk8qfp6iywha9forrkcs7u0qi38t 0 384235 3673061 3427803 2022-08-20T17:19:03Z Pepelsins 55509 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Silvija Brice''' (dzimusi 1958. gada 16. aprīlī [[Varakļāni|Varakļānos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[tulkotāja]], kas tulko galvenokārt no [[angļu valoda|angļu]] un [[vācu valoda]]s. S. Brice pievērsusies tulkošanai jau agrā jaunībā, viņas pirmais publicētais tulkojums ir vācu rakstnieces R. Verneres stāsts žurnālā "Liesma", 1975. gada 3. numurā. Beigusi [[Latvijas Valsts universitāte]]s Svešvalodu fakultātes Ģermānistikas nodaļu (1981). Mācījusies KPFSR Izglītības ministrijas augstākajos svešvalodu kursos, Angļu valodas nodaļā Maskavā (1983—1985). Bijusi redaktore apgādos "Avots", "Liesma", "Vaga", "Latvijas Grāmata", "Jāņa sēta". 1996—2006 redaktore apgādā "Atēna". Kopš 2007. gada strādā par tulkotāju apgādā "[[Zvaigzne ABC]]".<ref>[http://literatura.lv/autors/Silvija-Brice/28288 Literatura.lv — Silvija Brice]{{Novecojusi saite}}</ref> Tulkojumi no vācu valodas: [[Ērihs Marija Remarks|Ē. M. Remarka]] "Mīli savu tuvāko"(1989), R. Mūzila "Trīs sievietes" (1994), Z. Freida "Totēms un tabu" (1995), H. Heses "Sidharta" (1998), "Demians" (2000), "Pasakas" (2001), "Zem rata" (2002), F. Kafkas "Stāsti" (2001), "[[Pārvērtība]]" (2001), G. Grasa "Skārda bungas" (2001), "Kaķis un pele" (2004), "Lobot sīpolu" (2008), "Brīnumkaste" (2010), H. Milleres “Elpas šūpoles” (2011), "Par beidzamību" (2017), [[Alfrēds Deblins|A. Dēblīna]] “[[Berlīne, Aleksandra laukums (romāns)|Berlīne, Aleksandra laukums]]” (2012) un daudzi citi. 2000. gadā apbalvota kā 1999. gada labākā daiļliteratūras tulkotāja. 2002. gadā saņēmusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas balvu par pasaules daiļliteratūras tulkošanu latviešu valodā. [[Literatūras gada balva]] par gada labāko tulkojumu (2004).<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/68/ LRSP — Silvija Brice]</ref> Apbalvota ar Atzinības krustu (2012).<ref>[http://jauns.lv/raksts/zinas/63755-tulkotaja-silvija-brice-darbs-ir-lieliska-nobegtuve Tulkotāja Silvija Brice: "Darbs ir lieliska nobēgtuve"]</ref> 2018. gadā par [[Ginters Grass|Gintera Grasa]] grāmatas "Par beidzamību" tulkojumu saņēmusi [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma]] balvu. 2021. gadā Dzintara Soduma balvu ieguvusi par pašas sarakstītu grāmatu "Baigās piezīmes".<ref>[https://satori.lv/article/soduma-balva-literatura-sogad-pieskirta-aizpurietei-bricei-un-vigulam Soduma balva literatūrā]. Satori.lv.</ref> = Tulkojumu bibliogrāfija = ==== Tulkojumi no angļu valodas ==== * Džordžs Orvels - Dzīvnieku ferma, Rīga: Liesma, 1990; * Ogs Mandino - Pasaules dižākais tirgonis, Rīga: Zvaigzne ABC, 1997; * Dalailama un Hauards K.Katlers - Laimes māksla: dzīves rokasgrāmata, Rīga: Atēna, 2001; * Anne Tailere - Elpošanas vingrinājumi, Rīga: Zvaigzne ABC, 2002; * Mārgareta Atvuda - Kaķacs, Rīga: Atēna, 2002; * Viljams Taubmans - Hruščovs un viņa laikmets, Rīga: Atēna, 2003; * Antonijs Bīvors - Berlīnes krišana, 1945, Rīga: Atēna, 2003; * Mārgareta Atvuda - Realitātes šovs, Rīga: Atēna, 2003; * Roberts Sērviss - Ļeņins: patiesā biogrāfija, Rīga: Atēna, 2004; * Saimons Sebags Montefjore - Staļins: sarkanā cara galms, Rīga: Atēna, 2004; * Monika Alī - Brikleina, Rīga: Atēna, 2004; * Džons Tolands - Ādolfs Hitlers: biogrāfija, Rīga: Atēna, 2005; * Antonijs Bīvors - Staļingrada, Rīga: Atēna, 2005; * Deivids E.Mērfijs - Ko zināja Staļins: operācijas Barbarossa mīkla, Rīga: Atēna, 2006. * Ričards Dž.Evanss - Trešā Reiha tapšana, Rīga: Atēna, 2006; * Entonijs Bērdžess - Mehāniskais apelsīns, Rīga: Dienas bibliotēka, 2006; * Antonijs Bīvors - Olgas Čehovas noslēpums, Rīga: Atēna, 2006; * Ians Makjuans - Svešinieku mierinājums, Rīga: Dienas bibliotēka, 2007; * Džeks Kerauks - Ceļā, Rīga: Dienas bibliotēka, 2007; * Airisa Mērdoka - Labais māceklis, Rīga: Zvaigzne ABC, 2008; ==== Tulkojumi no vācu valodas ==== * Zīgmunds Freids - Totems un tabu, Rīga: Minerva, 1995; * Hermanis Hese - Sidharta, Rīga: Atēna, 1998; * Pauls Šīmanis - Eiropas problēma, Rīga: Vaga, 1999; * Kornēlija Franca - Nejaušību rotaļa, Rīga: Jumava, 1999; * Hermanis Hese - Deminas: stāsts par Emīla Sinklera jaunību, Rīga: Atēna, 2000 * Ginters Grass - Skārda bungas, Rīga: Atēna, 2001; * Hermanis Hese - Zem rata, Rīga: Atēna, 2002; * Ginters Grass - Krabja gaitā, Rīga: Atēna, 2002; * Ginters Grass - Kaķis un pele, Rīga: Atēna, 2004. * Anna Marija Zigmnuda - Diktators, dēmons, demagogs: jautājumi un atbildes par Ādolfu Hitleru, Rīga: Atēna, 2006; * Ginters Grass - Lobot sīpolu, Rīga: Atēna, 2008; * Daniels Glautauers - Sargies ziemeļvēja, Rīga: Zvaigzne ABC, 2008; * Rihards Dībelis - Sātana Bībele, Rīga: Zvaigzne ABC, 2008; * Hitlera dosjē, Rīga: Zvaigzne ABC, 2009. ==== Tulkojumi no poļu valodas ==== * Anna Lada-Grodzicka - Sešgadnieka ABC: zīmēšanas un rakstīšanas vingrinājumi, Rīga: "Zvaigzen ABC", 1996; == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Brice, Silvija}} [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]] 4cz52l2gsg5qgu9afslbdsw9ui1uxji 3673298 3673061 2022-08-21T06:43:48Z Pepelsins 55509 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Silvija Brice''' (dzimusi 1958. gada 16. aprīlī [[Varakļāni|Varakļānos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[tulkotāja]], kas tulko galvenokārt no [[angļu valoda|angļu]] un [[vācu valoda]]s. S. Brice pievērsusies tulkošanai jau agrā jaunībā, viņas pirmais publicētais tulkojums ir vācu rakstnieces R. Verneres stāsts žurnālā "Liesma", 1975. gada 3. numurā. Beigusi [[Latvijas Valsts universitāte]]s Svešvalodu fakultātes Ģermānistikas nodaļu (1981). Mācījusies KPFSR Izglītības ministrijas augstākajos svešvalodu kursos, Angļu valodas nodaļā Maskavā (1983—1985). Bijusi redaktore apgādos "Avots", "Liesma", "Vaga", "Latvijas Grāmata", "Jāņa sēta". 1996—2006 redaktore apgādā "Atēna". Kopš 2007. gada strādā par tulkotāju apgādā "[[Zvaigzne ABC]]".<ref>[http://literatura.lv/autors/Silvija-Brice/28288 Literatura.lv — Silvija Brice]{{Novecojusi saite}}</ref> Tulkojumi no vācu valodas: [[Ērihs Marija Remarks|Ē. M. Remarka]] "Mīli savu tuvāko"(1989), R. Mūzila "Trīs sievietes" (1994), Z. Freida "Totēms un tabu" (1995), H. Heses "Sidharta" (1998), "Demians" (2000), "Pasakas" (2001), "Zem rata" (2002), F. Kafkas "Stāsti" (2001), "[[Pārvērtība]]" (2001), G. Grasa "Skārda bungas" (2001), "Kaķis un pele" (2004), "Lobot sīpolu" (2008), "Brīnumkaste" (2010), H. Milleres “Elpas šūpoles” (2011), "Par beidzamību" (2017), [[Alfrēds Deblins|A. Dēblīna]] “[[Berlīne, Aleksandra laukums (romāns)|Berlīne, Aleksandra laukums]]” (2012) un daudzi citi. 2000. gadā apbalvota kā 1999. gada labākā daiļliteratūras tulkotāja. 2002. gadā saņēmusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas balvu par pasaules daiļliteratūras tulkošanu latviešu valodā. [[Literatūras gada balva]] par gada labāko tulkojumu (2004).<ref>[http://www.makslinieki.lv/profile/68/ LRSP — Silvija Brice]</ref> Apbalvota ar Atzinības krustu (2012).<ref>[http://jauns.lv/raksts/zinas/63755-tulkotaja-silvija-brice-darbs-ir-lieliska-nobegtuve Tulkotāja Silvija Brice: "Darbs ir lieliska nobēgtuve"]</ref> 2018. gadā par [[Ginters Grass|Gintera Grasa]] grāmatas "Par beidzamību" tulkojumu saņēmusi [[Dzintars Sodums|Dzintara Soduma]] balvu. 2021. gadā Dzintara Soduma balvu ieguvusi par pašas sarakstītu grāmatu "Baigās piezīmes".<ref>[https://satori.lv/article/soduma-balva-literatura-sogad-pieskirta-aizpurietei-bricei-un-vigulam Soduma balva literatūrā]. Satori.lv.</ref> = Tulkojumu bibliogrāfija = ==== Tulkojumi no angļu valodas ==== * Džordžs Orvels - Dzīvnieku ferma, Rīga: Liesma, 1990; * Ogs Mandino - Pasaules dižākais tirgonis, Rīga: Zvaigzne ABC, 1997; * Dalailama un Hauards K.Katlers - Laimes māksla: dzīves rokasgrāmata, Rīga: Atēna, 2001; * Anne Tailere - Elpošanas vingrinājumi, Rīga: Zvaigzne ABC, 2002; * Mārgareta Atvuda - Kaķacs, Rīga: Atēna, 2002; * Viljams Taubmans - Hruščovs un viņa laikmets, Rīga: Atēna, 2003; * Antonijs Bīvors - Berlīnes krišana, 1945, Rīga: Atēna, 2003; * Mārgareta Atvuda - Realitātes šovs, Rīga: Atēna, 2003; * Roberts Sērviss - Ļeņins: patiesā biogrāfija, Rīga: Atēna, 2004; * Saimons Sebags Montefjore - Staļins: sarkanā cara galms, Rīga: Atēna, 2004; * Monika Alī - Brikleina, Rīga: Atēna, 2004; * Džons Tolands - Ādolfs Hitlers: biogrāfija, Rīga: Atēna, 2005; * Antonijs Bīvors - Staļingrada, Rīga: Atēna, 2005; * Deivids E.Mērfijs - Ko zināja Staļins: operācijas Barbarossa mīkla, Rīga: Atēna, 2006. * Ričards Dž.Evanss - Trešā Reiha tapšana, Rīga: Atēna, 2006; * Entonijs Bērdžess - Mehāniskais apelsīns, Rīga: Dienas bibliotēka, 2006; * Antonijs Bīvors - Olgas Čehovas noslēpums, Rīga: Atēna, 2006; * Ians Makjuans - Svešinieku mierinājums, Rīga: Dienas bibliotēka, 2007; * Džeks Kerauks - Ceļā, Rīga: Dienas bibliotēka, 2007; * Airisa Mērdoka - Labais māceklis, Rīga: Zvaigzne ABC, 2008; * Salmans Rušdi - Florences burve, Rīga: Atēna, 2010; * Rūta Šepetis - Starp pelēkiem torņiem, Rīga: Zvaigzne ABC, 2011; * Salmans Rušdi - Maura pēdējā nopūta, Rīga: Zvaigzne ABC, 2011; * Deivids Nikolss - Viena diena, Rīga: Zvaigzne ABC, 2011; * Sāra Grūena - Ūdens ziloņiem, Rīga: Zvaigzne ABC, 2011; * Kami Garsija & Mārgareta Stola - Daiļās būtnes, Rīga: Zvaigzne ABC, 2011; * Orlando Faidžīss - Čukstētāji: privātā dzīve Staļina Krievijā, Rīga: Zvaigzne ABC, 2011; * Vanesa Difenbau - Ziedu valoda, Rīga: Zvaigzne ABC, 2011; * Sāra Vinmane - Kad Dievs bija trusis, Rīga: Zvaigzne ABC, 2012; * Mērija Anna Šafere & Annija Barouza - Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība, Rīga: Zvaigzne ABC, 2012; * Kristofers Išervuds - Atvadas no Berlīnes, Rīga: Zvaigzne ABC, 2012; * Greiems Simsions - Projekts "Rozija", Rīga: Zvaigzne ABC, 2014; * Keita Mosa - Citadele, Rīga: Zvaigzne ABC, 2014; * Reičela Džoisa - Harolda Fraja neticamais svētceļojums, Rīga: Zvaigzne ABC, 2014; * Hāleds Hoseinī - Un kalni atbalsoja, Rīga: Zvaigzne ABC, 2014; * Alise Manro - Dārgā dzīve, Rīga: Zvaigzne ABC, 2015; * Keita Atkinsone - Dzīve pēc dzīves, Rīga: Zvaigzne ABC, 2015; * Džons Viljamss - Stouners, Rīga: Zvaigzne ABC, 2016; * Deivis Nikolss - Mēs, Rīga: Zvaigzne ABC, 2016; * Mārgareta Atvuda - Sirds mirst pēdējā, Rīga: Zvaigzne ABC, 2016; * Rūta Šepetis - Jūras sāļums, Rīga: Zvaigzne ABC, 2017; * Roberts Galbraits - Dzeguzes sauciens, Rīga: Zvaigzne ABC, 2017; * Dženifera Klementa - Lūgšanas par nolaupītajām, Rīga: Zvaigzne ABC, 2017; * Eudžens O.Kirovičs - Spoguļu grāmata, Rīga: Zvaigzne ABC, 2017; * Roberts Galbraits - Zīdtārpiņš, Rīga: Zvaigzne ABC, 2018; * Roberts Galbraits - Ļaunuma raža, Rīga: Zvaigzne ABC, 2018; * Annija Varda - Skaistais ļaunums, Rīga: Zvaigzne ABC, 2019; * Jū Nesbē - Makbets, Rīga: Zvaigzne ABC, 2019; * Roberts Galbraits - Baltā nāve, Rīga: Zvaigzne ABC, 2019; * Tara Vestovera - Izglītotā, Rīga: Zvaigzne ABC, 2020; * Sallija Rūnija - Normāli cilvēki, Rīga: Zvaigzne ABC, 2020; * Kara Hantere - Tumsā, Rīga: Zvaigzne ABC, 2020; * Melisa Harisone - Zeltains miežu lauks, Rīga: Zvaigzne ABC, 2020; * Mārgareta Atvuda - Liecinieces, Rīga: Zvaigzne ABC, 2020; * Dž.K.Roulinga - Ziemassvētku Cūks, Rīga: Zvaigzne ABC, 2021; * Čārlijs Makesijs - Puika, kurmis, lapsa un zirgs, Rīga: Zvaigzne ABC, 2021; * Paula Hokinsa - Gausā uguns, Rīga: Zvaigzne ABC, 2021; * Roberts Galbraits - Nemierīgās asinis, Rīga: Zvaigzne ABC, 2021; * Keita Atkinsone - Kad reiz būs labas ziņas?, Rīga: Zvaigzne ABC, 2021; * Aleksandrs Makkols Smits - Pareizā attieksme pret lietainu laiku, Rīga: Zvaigzne ABC, 2022. ==== Tulkojumi no vācu valodas ==== * Zīgmunds Freids - Totems un tabu, Rīga: Minerva, 1995; * Hermanis Hese - Sidharta, Rīga: Atēna, 1998; * Pauls Šīmanis - Eiropas problēma, Rīga: Vaga, 1999; * Kornēlija Franca - Nejaušību rotaļa, Rīga: Jumava, 1999; * Hermanis Hese - Deminas: stāsts par Emīla Sinklera jaunību, Rīga: Atēna, 2000 * Ginters Grass - Skārda bungas, Rīga: Atēna, 2001; * Hermanis Hese - Zem rata, Rīga: Atēna, 2002; * Ginters Grass - Krabja gaitā, Rīga: Atēna, 2002; * Ginters Grass - Kaķis un pele, Rīga: Atēna, 2004. * Anna Marija Zigmnuda - Diktators, dēmons, demagogs: jautājumi un atbildes par Ādolfu Hitleru, Rīga: Atēna, 2006; * Ginters Grass - Lobot sīpolu, Rīga: Atēna, 2008; * Daniels Glautauers - Sargies ziemeļvēja, Rīga: Zvaigzne ABC, 2008; * Rihards Dībelis - Sātana Bībele, Rīga: Zvaigzne ABC, 2008; * Hitlera dosjē, Rīga: Zvaigzne ABC, 2009; * Ginters Grass - Brīnumkaste: tumšās istabas stāsti, Rīga: Atēna, 2010; * Herta Millere - Elpas šūpole, Rīga: Zvaigzne ABC, 2011; * Jakobs Aržuni - Idioti: piecas pasakas, Rīga: Zvaigzne ABC, 2011; * Anna Elizabete Maiere - Putna svars, Rīga: Zvaigzne ABC, 2012; * Alfrēds Deblīns - Berlīne, Aleksandra laukums: stāsts par Francu Bīberkopfu, Rīga: Zvaigzne ABC, 2012; * Eva Bronska - Mocarta kungs pamostas, Rīga: Zvaigzne ABC, 2012; * Ērihs Marija Remarks - Stacija pie apvāršņa, Rīga: J.L.V., 2013; * Paskāls Mersjē - Nakts vilciens uz Lisabonu, Rīga: Zvaigzne ABC, 2013; * Nataša Dragniča - Ik dienu, ik stundu, Rīga: Zvaigzne ABC, 2013; * Timurs Vermešs - Viņš ir atkal klāt, Rīga: Zvaigzne ABC, 2014; * Paskāls Mersjē - Lea, Rīga: Zvaigzne ABC, 2015; * Liliana Fašingere - Nešķiramie, Rīga: Zvaigzne ABC, 2015; * Burkhards Špinnens - Caharijs Kacs, Rīga: Zvaigzne ABC, 2016; * Francs Kafka - Stāsti, Rīga: Jumava, 2016; * Tomass Glaviničs - Lielākais brīnums, Rīga: Zvaigzne ABC, 2016; * Alekss Kapī - Leons un Luīze, Rīga: Zvaigzne ABC, 2016; * Roberts Zētālers - Viss mūžs, Rīga: Zvaigzne ABC, 2017; * Ginters Grass - Par beidzamību, Rīga: Zvaigzne ABC, 2017; * Daniels Glauters - Mūžam tavs, Rīga: Zvaigzne ABC, 2017; * Brunhilde Pomsela - Es biju tikai sekretāre, Rīga: Zvaigzne ABC, 2018; * Rodika Dēnerte - Zahera viesnīca, Rīga: Zvaigzne ABC, 2018. ==== Tulkojumi no poļu valodas ==== * Anna Lada-Grodzicka - Sešgadnieka ABC: zīmēšanas un rakstīšanas vingrinājumi, Rīga: Zvaigzne ABC, 1996; == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Brice, Silvija}} [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]] krv9wql2vz9dkzy0pu05xzkw1k4aaf5 0 400074 3673136 3482204 2022-08-20T19:11:56Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Morgans Šneiderlins | image = Cskamu 50.jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|11|8}} | birth_place = {{vieta|Francija|Strasbūra}} | height = 185 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | currentclub = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Strasbūras "Racing"]] B | pcupdate = 02.03.2021. | years1 = 2005-2008 | caps1 = 37 | goals1 = 5 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Strasbūras "Racing"]] | years2 = 2006-2008 | caps2 = 5 | goals2 = 0 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton FC]] | years3 = 2008-2015 | caps3 = 231 | goals3 = 14 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC]] | years4 = 2015-2017 | caps4 = 32 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.]] | years5 = 2017–2020 | caps5 = 73 | goals5 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | ntupdate = 02.03.2021. | nationalyears1 = 2004-2006 | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalyears2 = 2006-2008 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalyears3 = 2009-2010 | nationalcaps3 = 12 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam4 = {{fb|FRA}} | nationalyears4 = 2014–2015 | nationalcaps4 = 15 | nationalgoals4 = 0 | caps6 = 48 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | goals6 = 0 | years6 = 2020– }} '''Morgans Šneiderlins''' (dzimis {{dat|1989|11|8}}) ir [[Francija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2020. gada spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] kluba ''[[OGC Nice]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[FA kauss]]: 2015–16 * [[FA Community Shield]]: 2016 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Southampton FC|''Southampton'']] sezonas labākais spēlētājs: 2012–13 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Šneiderlins, Morgans}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Strasbūras "Racing" spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] lsbbb7lq5sinw81cccwfu1smjlcnu9k 3673139 3673136 2022-08-20T19:14:53Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Morgans Šneiderlins | image = Cskamu 50.jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|11|8}} | birth_place = {{vieta|Francija|Strasbūra}} | height = 185 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | currentclub = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Strasbūras "Racing"]] B | pcupdate = 02.03.2021. | years1 = 2005-2008 | caps1 = 37 | goals1 = 5 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Strasbūras "Racing"]] | years2 = 2006-2008 | caps2 = 5 | goals2 = 0 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton FC]] | years3 = 2008-2015 | caps3 = 231 | goals3 = 14 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC]] | years4 = 2015-2017 | caps4 = 32 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.]] | years5 = 2017–2020 | caps5 = 73 | goals5 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | ntupdate = 02.03.2021. | nationalyears1 = 2004-2006 | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalyears2 = 2006-2008 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalyears3 = 2009-2010 | nationalcaps3 = 12 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam4 = {{fb|FRA}} | nationalyears4 = 2014–2015 | nationalcaps4 = 15 | nationalgoals4 = 0 | caps6 = 48 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | goals6 = 0 | years6 = 2020– }} '''Morgans Šneiderlins''' (dzimis {{dat|1989|11|8}}) ir [[Francija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2020. gada spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] kluba ''[[OGC Nice]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[FA kauss]]: 2015–16 * [[FA Community Shield]]: 2016 '''Nice''' * [[Francijas kauss futbolā]] finālists:2016 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Southampton FC|''Southampton'']] sezonas labākais spēlētājs: 2012–13 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Šneiderlins, Morgans}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Strasbūras "Racing" spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] imt1zqzypz4at5k1u8iulyrdf8r5p8b 3673140 3673139 2022-08-20T19:16:18Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Morgans Šneiderlins | image = Cskamu 50.jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|11|8}} | birth_place = {{vieta|Francija|Strasbūra}} | height = 185 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | currentclub = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Strasbūras "Racing"]] B | pcupdate = 02.03.2021. | years1 = 2005-2008 | caps1 = 37 | goals1 = 5 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Strasbūras "Racing"]] | years2 = 2006-2008 | caps2 = 5 | goals2 = 0 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton FC]] | years3 = 2008-2015 | caps3 = 231 | goals3 = 14 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC]] | years4 = 2015-2017 | caps4 = 32 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.]] | years5 = 2017–2020 | caps5 = 73 | goals5 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | ntupdate = 02.03.2021. | nationalyears1 = 2004-2006 | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalyears2 = 2006-2008 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalyears3 = 2009-2010 | nationalcaps3 = 12 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam4 = {{fb|FRA}} | nationalyears4 = 2014–2015 | nationalcaps4 = 15 | nationalgoals4 = 0 | caps6 = 48 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | goals6 = 0 | years6 = 2020– }} '''Morgans Šneiderlins''' (dzimis {{dat|1989|11|8}}) ir [[Francija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2020. gada spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] kluba ''[[OGC Nice]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[FA kauss]]: 2015–16 * [[FA Community Shield]]: 2016 '''Nice''' * [[Francijas kauss futbolā]] finālists:2016<ref>https://www.bbc.com/sport/football/61366648</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Southampton FC|''Southampton'']] sezonas labākais spēlētājs: 2012–13 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} == Atsauces == {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Šneiderlins, Morgans}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Strasbūras "Racing" spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] dnobmo7973kvr6f4pf8vafd80bgpsun 3673141 3673140 2022-08-20T19:17:11Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Morgans Šneiderlins | image = Cskamu 50.jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|11|8}} | birth_place = {{vieta|Francija|Strasbūra}} | height = 185 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | currentclub = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Strasbūras "Racing"]] B | pcupdate = 02.03.2021. | years1 = 2005-2008 | caps1 = 37 | goals1 = 5 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Strasbūras "Racing"]] | years2 = 2006-2008 | caps2 = 5 | goals2 = 0 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton FC]] | years3 = 2008-2015 | caps3 = 231 | goals3 = 14 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC]] | years4 = 2015-2017 | caps4 = 32 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.]] | years5 = 2017–2020 | caps5 = 73 | goals5 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | ntupdate = 02.03.2021. | nationalyears1 = 2004-2006 | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalyears2 = 2006-2008 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalyears3 = 2009-2010 | nationalcaps3 = 12 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam4 = {{fb|FRA}} | nationalyears4 = 2014–2015 | nationalcaps4 = 15 | nationalgoals4 = 0 | caps6 = 48 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | goals6 = 0 | years6 = 2020– }} '''Morgans Šneiderlins''' (dzimis {{dat|1989|11|8}}) ir [[Francija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2020. gada spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] kluba ''[[OGC Nice]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[FA kauss]]: 2015–16 * [[FA Community Shield]]: 2016 '''Nice''' * [[Francijas kauss futbolā]] finālists:2016<ref>https://www.bbc.com/sport/football/61366648</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Southampton FC|''Southampton'']] sezonas labākais spēlētājs: 2012–13 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Šneiderlins, Morgans}} == Atsauces == [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Strasbūras "Racing" spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] rafxp61zuakqjirzx7u1zjcay3plon0 3673144 3673141 2022-08-20T19:20:56Z ZANDMANIS 91184 /* Sasniegumi */ wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Morgans Šneiderlins | image = Cskamu 50.jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|11|8}} | birth_place = {{vieta|Francija|Strasbūra}} | height = 185 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | currentclub = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Strasbūras "Racing"]] B | pcupdate = 02.03.2021. | years1 = 2005-2008 | caps1 = 37 | goals1 = 5 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Strasbūras "Racing"]] | years2 = 2006-2008 | caps2 = 5 | goals2 = 0 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton FC]] | years3 = 2008-2015 | caps3 = 231 | goals3 = 14 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC]] | years4 = 2015-2017 | caps4 = 32 | goals4 = 1 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.]] | years5 = 2017–2020 | caps5 = 73 | goals5 = 1 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U17 | ntupdate = 02.03.2021. | nationalyears1 = 2004-2006 | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 0 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francija U19 | nationalyears2 = 2006-2008 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francija U21 | nationalyears3 = 2009-2010 | nationalcaps3 = 12 | nationalgoals3 = 2 | nationalteam4 = {{fb|FRA}} | nationalyears4 = 2014–2015 | nationalcaps4 = 15 | nationalgoals4 = 0 | caps6 = 48 | clubs6 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | goals6 = 0 | years6 = 2020– }} '''Morgans Šneiderlins''' (dzimis {{dat|1989|11|8}}) ir [[Francija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2020. gada spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] kluba ''[[OGC Nice]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Manchester United''' * [[FA kauss]]: 2015–16 * [[FA Community Shield]]: 2016 '''Nice''' * [[Francijas kauss futbolā]] finālists:2021—22<ref>https://www.bbc.com/sport/football/61366648</ref> '''Francija''' * [[UEFA Eiropas čempionāts]] finālists: 2016<ref>https://www.uefa.com/uefaeuro/match/2017907--portugal-vs-france/</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Southampton FC|''Southampton'']] sezonas labākais spēlētājs: 2012–13 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{DEFAULTSORT:Šneiderlins, Morgans}} == Atsauces == [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Strasbūras "Racing" spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] 94z5p41p55wxhleums9618gyus8im54 0 404269 3673174 3668143 2022-08-20T22:04:41Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Tīna Laura Graudiņa | piktogramma_1 = Volleyball (beach) pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Pludmales volejbols | vārds_orig = | attēls = Tīna Graudiņa in 2019.jpg | att_izm = 175px | paraksts = Tīna Graudiņa 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|3|9}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = latviete | garums = 184 [[centimetrs|cm]] | svars = 71 [[kilograms|kg]] | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija]] | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Dienvidkalifornijas Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[pludmales volejbols]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = 2014 | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Genādijs Samoilovs]] | bij_treneri = [[Andris Krūmiņš (sportists)|Andris Krūmiņš]]<br>[[Aigars Birzulis]] | trenē = | partneris_nos = Partnere | partneris = [[Anastasija Kravčenoka]] | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ({{oss|V=2020}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = <!-- 2014. — PČ U17 3. vieta<br />2015. — EČ U18 1. vieta<br />2016. — EČ U22 1. vieta<br />2017. — EČ 5.vieta<br />2018. — EČ U22 2.vieta<br />2018. - FIVB Pasaules tūres labākā debitante<br />2019. — PČ 9. vieta<br />2019. — EČ 1.vieta --> | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts pludmales volejbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Gold|Maskava 2019|Pludmales volejbols}} {{Medal|Gold|Minhene 2022|Pludmales volejbols}} }} '''Tīna Laura Graudiņa''' (dzimusi {{dat|1998|3|9}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[Volejbols|volejboliste]], kas pārsvarā nodarbojas ar [[Pludmales volejbols|pludmales volejbolu]]. Spēlē pārī ar [[Anastasija Kravčenoka|Anastasiju Kravčenoku]] no [[Daugavpils]], divas reizes izcīnītas Eiropas čempionāta zelta medaļas — 2019. gadā [[Maskava|Maskavā]] un 2022. gadā [[Minhene|Minhenē]]. Piedalījusies {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kur ieņēma 4. vietu. ASV vadošā pludmales volejbola portāla "VolleyballMag" vērtējumā Graudiņa atzīta par vienu no labākajām bloķētājām pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://volleyballmag.com/college-beach-preview-west-022321/|title=NCAA beach West: USC primed to return to dominant form {{!}}|last=Mewhirter|first=Travis|website=Volleyballmag.com|access-date=2021-02-26|date=2021-02-23|language=en-US}}</ref> == Dzīvesgājums == 1998. gadā [[Rīga|Rīgā]] sabiedriskā darbinieka [[Māris Graudiņš|Māra Graudiņa]] ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/12012017-tina_graudina_starp_latviju_un_ameriku|title=Tīna Graudiņa. Starp Latviju un Ameriku|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-08-13|date=2017-01-13|language=lv}}</ref> Pludmales volejbolistes karjeru trenera [[Andris Krūmiņš (sportists)|Andra Krūmiņa]] vadībā T. Graudiņa aizsāka pārī ar 2009. gada Eiropas čempioni [[Inese Jursone|Inesi Jursoni]]. Biežā prakse pieredzējušam spēlētājam ar karjeras reitinga punktiem piedalīties sacensībās kopā ar daudzsološu jauno spēlētāju attaisnojās — T. Graudiņa pakāpeniski pilnveidoja meistarību un krāja starptautisko sacensību spēļu pieredzi. 2014. gadā kopā ar Lindu Grambergu tika izcīnīta 3. vieta U-17 Pasaules Čempionātā trenera Aigara Birzuļa vadībā, kas bija T. Graudiņas pirmā augsta mēroga starptautiskā medaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/pludmales-volejbolistes-graudinagramberga-iegust-u-17-pasaules-cempionata-bronzu.a92011/|title=Pludmales volejbolistes Graudiņa/Gramberga iegūst U-17 pasaules čempionāta bronzu|website=www.lsm.lv|access-date=2019-11-03|language=lv}}</ref> Tajā pašā vasarā pārī ar Anastasiju Kravčenoku T. Graudiņa startē Pasaules Jaunatnes Olimpiskajās spēlēs Naņdzjinā, kur izcīna 9. vietu. 2015. gadā kopā ar [[Paula Nečiporuka|Paulu Nikolu Ņečiporuku]] T. Graudiņa izcīna zelta medaļu Rīgā notikušajā Eiropas jaunatnes pludmales volejbola čempionātā, startējot U18 grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/starp_divam_saulem_izveleties|title=Starp divām saulēm izvēlēties...|website=Sporto.lv|access-date=2018-08-18|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150828070752/http://www.sporto.lv/raksts/starp_divam_saulem_izveleties|archivedate=2015-08-28}}</ref> Panākumu izdevās atkārtot 2016. gada Eiropas čempionātā U22 grupā pārī ar Anastasiju Kravčenoku, pēc kā sākās T. Graudiņas un A. Kravčenokas ilgstošā sadarbība.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/latvijas-pludmales-volejbolistes-klust-par-eiropas-u-22-cempionem.a198247/|title=Latvijas pludmales volejbolistes kļūst par Eiropas U-22 čempionēm|access-date=2018-08-18|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170807225538/http://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/latvijas-pludmales-volejbolistes-klust-par-eiropas-u-22-cempionem.a198247/|archivedate=2017-08-07}}</ref> Abas zelta medaļas tika izcīnītas trenera [[Aigars Birzulis]] vadībā. 2017.—2018. gada sezonā T. Graudiņa uzsāka studijas [[Dienvidkalifornijas Universitāte|Dienvidkalifornijas Universitātē]] (''USC'') [[ASV]], tādējādi ziemas sezonā aizvadot atsevišķus treniņus no A. Kravčenokas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/21122017-graudina_amerika_esmu_uzlabojusi_bloku_uz|title=Tīna Graudiņa: "Amerikā esmu uzlabojusi bloku, uzbrukumu un servēšanu"|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-08-18|date=2017-12-21|language=lv}}</ref> Lielākie kopējie sasniegumi ir 2018. gada vasarā Eiropas čempionātā U22 grupā izcīnītā sudraba medaļa, 2017. gada [[Eiropas Volejbola konfederācija]]s (CEV) pieaugušo čempionātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] iegūtā 5. vieta un virkne citu Eiropas un nacionālā līmeņa sacensību panākumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://skaties.lv/sports/citi/sveicam-ar-medalam-graudina-un-kravcenoka-majoros-izcina-eiropas-u22-cempionata-sudraba-godalgas/|title=Sveicam ar medaļām! Graudiņa un Kravčenoka Majoros izcīna Eiropas U22 čempionāta sudraba godalgas|work=skaties.lv|access-date=2018-08-18|language=lv}}</ref> 2018. gada septembrī pēc pludmales volejbola pēcsezonas spēlētāju, treneru, tiesnešu un Starptautiskās volejbola federācijas (FIVB) funkcionāru balsojuma T. Graudiņa tika atzīta par aizvadītās pludmales volejbola sezonas labāko debitanti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/04092018-graudina_fivb_sezonas_labaka_debitante?utm_source=dlvr.it&utm_medium=twitter|title=Graudiņa - FIVB sezonas labākā debitante|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-09-07|date=2018-09-04|language=lv-LV}}</ref> 2019. gada Eiropas čempionātā [[Maskava|Maskavā]] pāris izcīnīja zelta medaļas, kas ir sportistes karjeras augstākais sasniegums.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/foto-un-video-pludmales-volejbolistes-graudina-un-kravcenoka-triumfe-eiropas-cempionata.a328248/ Pludmales volejbolistes Graudiņa un Kravčenoka triumfē Eiropas čempionātā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190812075941/https://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/foto-un-video-pludmales-volejbolistes-graudina-un-kravcenoka-triumfe-eiropas-cempionata.a328248/ |date={{dat|2019|08|12||bez}} }} LSM</ref> 2019. gada septembrī olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā [[Ķīna]]s pilsētā [[Haijana|Haijanā]] Graudiņa/Kravčenoka izcīnīja Latvijai ceļazīmi uz [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/21092019-kravcenoka_graudina_cina_par_olimpisko_kv |title=Kravčenoka/Graudiņa finišē vareni un Latvijai sarūpē olimpisko kvotu |date={{dat|2019|9|22||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2019|9|22||bez}}}}</ref> 2020. gada olimpiskajās spēlēs pāris parādīja lielisku spēli, sasniedzot pusfinālu, tomēr, zaudējot cīņā par bronzas godalgu, noslēgumā ierindojās 4. vietā. Graudiņa nopelnīja rezultatīvākās punktu guvējas titulu, kā arī tika atzīta par olimpiādes labāko servētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/tokyo-2020|title=Tokyo 2020 Summer Olympics - Athletes, Medals & Results|last=IOC|website=Olympics.com|access-date=2021-10-25|date=2018-04-23|language=en}}</ref> 2022. gada augustā Latvijas izlases sastāvā (kopā ar A.&nbsp;Kravčenoku un otru duetu [[Anete Namiķe|Aneti Namiķi]] ar [[Varvara Brailko|Varvaru Brailko]]) izcīnīja bronzas medaļas pirmajā CEV Nāciju kausā jeb Eiropas čempionātā pludmales volejbola izlasēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/06082022-naciju_kausa_bronzas_finala_latvija_pret_|title=Graudiņa un Kravčenoka Latvijai sarūpē trešās spēcīgākās nācijas titulu Eiropā|last=Druvietis|first=Gatis|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-08-08|date=2022-08-06|language=lv}}</ref> 2022. gada Eiropas čempionātā Minhenē pārī ar A.&nbsp;Kravčenoku otro reizi karjerā kļuva par Eiropas čempionēm, finālā pieveicot Šveices pludmales volejbolistes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/20082022-graudina_kravcenoka_ec_finala_pret_sveici |title=Graudiņa/Kravčenoka pieveic šveicietes un otro reizi izcīna Eiropas čempioņu titulu |website=Sportacentrs.com|access-date={{dat|2022|8|21||bez}} |date={{dat|2022|8|20|N|bez}}}}</ref> == Apbalvojumi == [[Attēls:Tina Laura Graudina.jpg|thumb|200px|left|Tīna Graudiņa 2017. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā Jūrmalā]] Bez FIVB gada labākās debitantes titula T. Graudiņa ir atzīta par Jūrmalas gada sportisti 2017. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jurmala.lv/lv/sabiedriba/jaunumi_aktuali/sports/55390-gada-sportisti-jurmala-tina-laura-graudina-un-aleksandrs-samoilovs|title=Gada sportisti Jūrmalā – Tīna Laura Graudiņa un Aleksandrs Samoilovs|website=www.jurmala.lv|access-date=2019-11-03|archive-date=2019-11-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20191103024606/https://www.jurmala.lv/lv/sabiedriba/jaunumi_aktuali/sports/55390-gada-sportisti-jurmala-tina-laura-graudina-un-aleksandrs-samoilovs}}</ref> Savukārt, 2018. gadā tika nominēta Latvijas gada labākās sportistes apbalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/balvas/nosaukti-latvijas-gada-balvas-sporta-2018-nominanti.a301768/|title=Nosaukti «Latvijas Gada balvas sportā 2018» nominanti|website=www.lsm.lv|access-date=2019-11-03|language=lv}}</ref> Amerikas studentu līgā [[NCAA]] T. Graudiņa pārī ar Abrilu Bustamanti tika atzīta par 2018. gada sezonas labāko pirmgadnieci (ang.v. ''freshman of the year'') [[Pac-12 Conference]] līgā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pac-12.com/videos/uscs-tina-graudina-named-pac-12-beach-volleyball-freshman-year|title=USC's Tina Graudina named Pac-12 Beach Volleyball Freshman of the Year|website=Pac-12|access-date=2019-11-03|language=en}}</ref>, un 2019. gadā par gada labāko spēlētāju<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pac-12.com/videos/uscs-tina-graudina-wins-pac-12-beach-volleyball-player-year-honor|title=USC's Tina Graudina wins Pac-12 Beach Volleyball Player of the Year honor|website=Pac-12|access-date=2019-11-03|language=en}}</ref> un gada labāko komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://usctrojans.com/news/2019/5/8/womens-beach-volleyball-bustamante-cannon-graudina-and-slater-earn-avca-all-america-notice.aspx|title=Bustamante, Cannon, Graudina, and Slater Earn AVCA All-America Notice|website=USC Athletics|access-date=2019-11-03|language=en}}</ref> 2019. gadā Treneru aptaujā Tīna Graudiņa izraudzīta par ASV universitāšu (NCAA) labāko pludmales volejbolisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://usctrojans.com/sports/womens-beach-volleyball/roster/tina-graudina/11842|title=Tina Graudina - Women's Beach Volleyball|website=USC Athletics|access-date=2021-02-04|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://www.facebook.com/T%C4%ABna-Graudi%C5%86aAnastasija-Krav%C4%8Denoka-beachvolleyball-team-Latvia-193344721141955/ Dueta Graudiņa/Kravčenoka profils Facebook] * {{instagram|graudinatina}} * [https://web.archive.org/web/20170917215741/http://www.lov.lv/summer_sportists/tina-laura-graudina/ Latvijas olimpiskās vienības vasaras sastāvs — Tīna Graudiņa] {{Latvija 2020 VOS}} {{DEFAULTSORT:Graudiņa, Tīna Laura}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas volejbolistes]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] oybrxawrixnrvwc1faz2igmhqqonue4 3673176 3673174 2022-08-20T22:07:45Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Tīna Laura Graudiņa | piktogramma_1 = Volleyball (beach) pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Pludmales volejbols | vārds_orig = | attēls = Tīna Graudiņa in 2019.jpg | att_izm = 175px | paraksts = Tīna Graudiņa 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|3|9}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = latviete | garums = 184 [[centimetrs|cm]] | svars = 71 [[kilograms|kg]] | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija]] | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Dienvidkalifornijas Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[pludmales volejbols]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = 2014 | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = [[Andris Krūmiņš (sportists)|Andris Krūmiņš]]<br>[[Aigars Birzulis]]<br />[[Genādijs Samoilovs]] | trenē = | partneris_nos = Partnere | partneris = [[Anastasija Kravčenoka]] | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ({{oss|V=2020}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = <!-- 2014. — PČ U17 3. vieta<br />2015. — EČ U18 1. vieta<br />2016. — EČ U22 1. vieta<br />2017. — EČ 5.vieta<br />2018. — EČ U22 2.vieta<br />2018. - FIVB Pasaules tūres labākā debitante<br />2019. — PČ 9. vieta<br />2019. — EČ 1.vieta --> | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts pludmales volejbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Gold|Maskava 2019|Pludmales volejbols}} {{Medal|Gold|Minhene 2022|Pludmales volejbols}} }} '''Tīna Laura Graudiņa''' (dzimusi {{dat|1998|3|9}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[Volejbols|volejboliste]], kas pārsvarā nodarbojas ar [[Pludmales volejbols|pludmales volejbolu]]. Spēlē pārī ar [[Anastasija Kravčenoka|Anastasiju Kravčenoku]] no [[Daugavpils]], divas reizes izcīnītas Eiropas čempionāta zelta medaļas — 2019. gadā [[Maskava|Maskavā]] un 2022. gadā [[Minhene|Minhenē]]. Piedalījusies {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kur ieņēma 4. vietu. ASV vadošā pludmales volejbola portāla "VolleyballMag" vērtējumā Graudiņa atzīta par vienu no labākajām bloķētājām pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://volleyballmag.com/college-beach-preview-west-022321/|title=NCAA beach West: USC primed to return to dominant form {{!}}|last=Mewhirter|first=Travis|website=Volleyballmag.com|access-date=2021-02-26|date=2021-02-23|language=en-US}}</ref> == Dzīvesgājums == 1998. gadā [[Rīga|Rīgā]] sabiedriskā darbinieka [[Māris Graudiņš|Māra Graudiņa]] ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/12012017-tina_graudina_starp_latviju_un_ameriku|title=Tīna Graudiņa. Starp Latviju un Ameriku|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-08-13|date=2017-01-13|language=lv}}</ref> Pludmales volejbolistes karjeru trenera [[Andris Krūmiņš (sportists)|Andra Krūmiņa]] vadībā T. Graudiņa aizsāka pārī ar 2009. gada Eiropas čempioni [[Inese Jursone|Inesi Jursoni]]. Biežā prakse pieredzējušam spēlētājam ar karjeras reitinga punktiem piedalīties sacensībās kopā ar daudzsološu jauno spēlētāju attaisnojās — T. Graudiņa pakāpeniski pilnveidoja meistarību un krāja starptautisko sacensību spēļu pieredzi. 2014. gadā kopā ar Lindu Grambergu tika izcīnīta 3. vieta U-17 Pasaules Čempionātā trenera Aigara Birzuļa vadībā, kas bija T. Graudiņas pirmā augsta mēroga starptautiskā medaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/pludmales-volejbolistes-graudinagramberga-iegust-u-17-pasaules-cempionata-bronzu.a92011/|title=Pludmales volejbolistes Graudiņa/Gramberga iegūst U-17 pasaules čempionāta bronzu|website=www.lsm.lv|access-date=2019-11-03|language=lv}}</ref> Tajā pašā vasarā pārī ar Anastasiju Kravčenoku T. Graudiņa startē Pasaules Jaunatnes Olimpiskajās spēlēs Naņdzjinā, kur izcīna 9. vietu. 2015. gadā kopā ar [[Paula Nečiporuka|Paulu Nikolu Ņečiporuku]] T. Graudiņa izcīna zelta medaļu Rīgā notikušajā Eiropas jaunatnes pludmales volejbola čempionātā, startējot U18 grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/starp_divam_saulem_izveleties|title=Starp divām saulēm izvēlēties...|website=Sporto.lv|access-date=2018-08-18|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150828070752/http://www.sporto.lv/raksts/starp_divam_saulem_izveleties|archivedate=2015-08-28}}</ref> Panākumu izdevās atkārtot 2016. gada Eiropas čempionātā U22 grupā pārī ar Anastasiju Kravčenoku, pēc kā sākās T. Graudiņas un A. Kravčenokas ilgstošā sadarbība.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/latvijas-pludmales-volejbolistes-klust-par-eiropas-u-22-cempionem.a198247/|title=Latvijas pludmales volejbolistes kļūst par Eiropas U-22 čempionēm|access-date=2018-08-18|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170807225538/http://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/latvijas-pludmales-volejbolistes-klust-par-eiropas-u-22-cempionem.a198247/|archivedate=2017-08-07}}</ref> Abas zelta medaļas tika izcīnītas trenera [[Aigars Birzulis]] vadībā. 2017.—2018. gada sezonā T. Graudiņa uzsāka studijas [[Dienvidkalifornijas Universitāte|Dienvidkalifornijas Universitātē]] (''USC'') [[ASV]], tādējādi ziemas sezonā aizvadot atsevišķus treniņus no A. Kravčenokas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/21122017-graudina_amerika_esmu_uzlabojusi_bloku_uz|title=Tīna Graudiņa: "Amerikā esmu uzlabojusi bloku, uzbrukumu un servēšanu"|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-08-18|date=2017-12-21|language=lv}}</ref> Lielākie kopējie sasniegumi ir 2018. gada vasarā Eiropas čempionātā U22 grupā izcīnītā sudraba medaļa, 2017. gada [[Eiropas Volejbola konfederācija]]s (CEV) pieaugušo čempionātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] iegūtā 5. vieta un virkne citu Eiropas un nacionālā līmeņa sacensību panākumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://skaties.lv/sports/citi/sveicam-ar-medalam-graudina-un-kravcenoka-majoros-izcina-eiropas-u22-cempionata-sudraba-godalgas/|title=Sveicam ar medaļām! Graudiņa un Kravčenoka Majoros izcīna Eiropas U22 čempionāta sudraba godalgas|work=skaties.lv|access-date=2018-08-18|language=lv}}</ref> 2018. gada septembrī pēc pludmales volejbola pēcsezonas spēlētāju, treneru, tiesnešu un Starptautiskās volejbola federācijas (FIVB) funkcionāru balsojuma T. Graudiņa tika atzīta par aizvadītās pludmales volejbola sezonas labāko debitanti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/04092018-graudina_fivb_sezonas_labaka_debitante?utm_source=dlvr.it&utm_medium=twitter|title=Graudiņa - FIVB sezonas labākā debitante|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-09-07|date=2018-09-04|language=lv-LV}}</ref> 2019. gada Eiropas čempionātā [[Maskava|Maskavā]] pāris izcīnīja zelta medaļas, kas ir sportistes karjeras augstākais sasniegums.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/foto-un-video-pludmales-volejbolistes-graudina-un-kravcenoka-triumfe-eiropas-cempionata.a328248/ Pludmales volejbolistes Graudiņa un Kravčenoka triumfē Eiropas čempionātā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190812075941/https://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/foto-un-video-pludmales-volejbolistes-graudina-un-kravcenoka-triumfe-eiropas-cempionata.a328248/ |date={{dat|2019|08|12||bez}} }} LSM</ref> 2019. gada septembrī olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā [[Ķīna]]s pilsētā [[Haijana|Haijanā]] Graudiņa/Kravčenoka izcīnīja Latvijai ceļazīmi uz [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/21092019-kravcenoka_graudina_cina_par_olimpisko_kv |title=Kravčenoka/Graudiņa finišē vareni un Latvijai sarūpē olimpisko kvotu |date={{dat|2019|9|22||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2019|9|22||bez}}}}</ref> 2020. gada olimpiskajās spēlēs pāris parādīja lielisku spēli, sasniedzot pusfinālu, tomēr, zaudējot cīņā par bronzas godalgu, noslēgumā ierindojās 4. vietā. Graudiņa nopelnīja rezultatīvākās punktu guvējas titulu, kā arī tika atzīta par olimpiādes labāko servētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/tokyo-2020|title=Tokyo 2020 Summer Olympics - Athletes, Medals & Results|last=IOC|website=Olympics.com|access-date=2021-10-25|date=2018-04-23|language=en}}</ref> 2022. gada augustā Latvijas izlases sastāvā (kopā ar A.&nbsp;Kravčenoku un otru duetu [[Anete Namiķe|Aneti Namiķi]] ar [[Varvara Brailko|Varvaru Brailko]]) izcīnīja bronzas medaļas pirmajā CEV Nāciju kausā jeb Eiropas čempionātā pludmales volejbola izlasēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/06082022-naciju_kausa_bronzas_finala_latvija_pret_|title=Graudiņa un Kravčenoka Latvijai sarūpē trešās spēcīgākās nācijas titulu Eiropā|last=Druvietis|first=Gatis|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-08-08|date=2022-08-06|language=lv}}</ref> 2022. gada Eiropas čempionātā Minhenē pārī ar A.&nbsp;Kravčenoku otro reizi karjerā kļuva par Eiropas čempionēm, finālā pieveicot Šveices pludmales volejbolistes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/20082022-graudina_kravcenoka_ec_finala_pret_sveici |title=Graudiņa/Kravčenoka pieveic šveicietes un otro reizi izcīna Eiropas čempioņu titulu |website=Sportacentrs.com|access-date={{dat|2022|8|21||bez}} |date={{dat|2022|8|20|N|bez}}}}</ref> == Apbalvojumi == [[Attēls:Tina Laura Graudina.jpg|thumb|200px|left|Tīna Graudiņa 2017. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā Jūrmalā]] Bez FIVB gada labākās debitantes titula T. Graudiņa ir atzīta par Jūrmalas gada sportisti 2017. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jurmala.lv/lv/sabiedriba/jaunumi_aktuali/sports/55390-gada-sportisti-jurmala-tina-laura-graudina-un-aleksandrs-samoilovs|title=Gada sportisti Jūrmalā – Tīna Laura Graudiņa un Aleksandrs Samoilovs|website=www.jurmala.lv|access-date=2019-11-03|archive-date=2019-11-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20191103024606/https://www.jurmala.lv/lv/sabiedriba/jaunumi_aktuali/sports/55390-gada-sportisti-jurmala-tina-laura-graudina-un-aleksandrs-samoilovs}}</ref> Savukārt, 2018. gadā tika nominēta Latvijas gada labākās sportistes apbalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/balvas/nosaukti-latvijas-gada-balvas-sporta-2018-nominanti.a301768/|title=Nosaukti «Latvijas Gada balvas sportā 2018» nominanti|website=www.lsm.lv|access-date=2019-11-03|language=lv}}</ref> Amerikas studentu līgā [[NCAA]] T. Graudiņa pārī ar Abrilu Bustamanti tika atzīta par 2018. gada sezonas labāko pirmgadnieci (ang.v. ''freshman of the year'') [[Pac-12 Conference]] līgā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pac-12.com/videos/uscs-tina-graudina-named-pac-12-beach-volleyball-freshman-year|title=USC's Tina Graudina named Pac-12 Beach Volleyball Freshman of the Year|website=Pac-12|access-date=2019-11-03|language=en}}</ref>, un 2019. gadā par gada labāko spēlētāju<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pac-12.com/videos/uscs-tina-graudina-wins-pac-12-beach-volleyball-player-year-honor|title=USC's Tina Graudina wins Pac-12 Beach Volleyball Player of the Year honor|website=Pac-12|access-date=2019-11-03|language=en}}</ref> un gada labāko komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://usctrojans.com/news/2019/5/8/womens-beach-volleyball-bustamante-cannon-graudina-and-slater-earn-avca-all-america-notice.aspx|title=Bustamante, Cannon, Graudina, and Slater Earn AVCA All-America Notice|website=USC Athletics|access-date=2019-11-03|language=en}}</ref> 2019. gadā Treneru aptaujā Tīna Graudiņa izraudzīta par ASV universitāšu (NCAA) labāko pludmales volejbolisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://usctrojans.com/sports/womens-beach-volleyball/roster/tina-graudina/11842|title=Tina Graudina - Women's Beach Volleyball|website=USC Athletics|access-date=2021-02-04|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://www.facebook.com/T%C4%ABna-Graudi%C5%86aAnastasija-Krav%C4%8Denoka-beachvolleyball-team-Latvia-193344721141955/ Dueta Graudiņa/Kravčenoka profils Facebook] * {{instagram|graudinatina}} * [https://web.archive.org/web/20170917215741/http://www.lov.lv/summer_sportists/tina-laura-graudina/ Latvijas olimpiskās vienības vasaras sastāvs — Tīna Graudiņa] {{Latvija 2020 VOS}} {{DEFAULTSORT:Graudiņa, Tīna Laura}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas volejbolistes]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] bt1mt6i3mquo5h8mo28sm83wqqgrqja 0 406068 3673311 3010882 2022-08-21T07:21:17Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta būves infokaste | name = ''Rogers Place'' | logo_image = Rogers Place logo.svg | logo_caption = | image = Rogers Place Arena.jpg | map_type = Alberta | latNS = N | latd = 53 | latm = 32 | lats = 49 | longEW = W | longd = 113 | longm = 29 | longs = 52 | location = {{vieta|Kanāda|Alberta|Edmontona}} | broke_ground = {{dat|2014|03|03|N|bez}} | built = Līdz {{dat|2016|||d|bez}} | opened = {{dat|2016|09|08|N|bez}} | cost = 480 milijoni [[Kanādas dolārs|Kanādas dolāri]] | dimensions = | cap_concert = 20 734 | cap_basketball = 19 500 | cap_hockey = 18 347 | tenants = [[Edmontonas "Oilers"]] ([[NHL]]) (2016-)<br/>[[Edmontonas "Oil Kings"]] ([[WHL]]) (2016-) }}'''Rogers Place''' ir daudzfunkcionāla halle [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tā tika atklāta {{Dat|2016|9|8}}. Arēnā savas mājas spēles aizvada [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālā hokeja līgas]] komanda [[Edmontonas "Oilers"]] un [[Rietumu hokeja līga|Rietumu hokeja līgas]] klubs [[Edmontonas "Oil Kings"]]. == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|https://www.rogersplace.com/}} {{Sports-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Kanādā]] [[Kategorija:Ledus halles Kanādā]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers"]] b094rpretraj01xw8zq8ozhd0l8cps0 3673312 3673311 2022-08-21T07:22:38Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta būves infokaste | name = ''Rogers Place'' | logo_image = | logo_caption = | image = Rogers Place Arena.jpg | map_type = Alberta | latNS = N | latd = 53 | latm = 32 | lats = 49 | longEW = W | longd = 113 | longm = 29 | longs = 52 | location = {{vieta|Kanāda|Alberta|Edmontona}} | broke_ground = {{dat|2014|03|03|N|bez}} | built = Līdz {{dat|2016|||d|bez}} | opened = {{dat|2016|09|08|N|bez}} | cost = 480 milijoni [[Kanādas dolārs|Kanādas dolāri]] | dimensions = | cap_concert = 20 734 | cap_basketball = 19 500 | cap_hockey = 18 347 | tenants = [[Edmontonas "Oilers"]] ([[NHL]]) (2016-)<br/>[[Edmontonas "Oil Kings"]] ([[WHL]]) (2016-) }}'''Rogers Place''' ir daudzfunkcionāla halle [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tā tika atklāta {{Dat|2016|9|8}}. Arēnā savas mājas spēles aizvada [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālā hokeja līgas]] komanda [[Edmontonas "Oilers"]] un [[Rietumu hokeja līga|Rietumu hokeja līgas]] klubs [[Edmontonas "Oil Kings"]]. == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|https://www.rogersplace.com/}} {{Sports-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Kanādā]] [[Kategorija:Ledus halles Kanādā]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers"]] 32nm6ndlmt1qmornb1tet7kfb5jqmak 3673314 3673312 2022-08-21T07:24:06Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta būves infokaste | name = ''Rogers Place'' | logo_image = | logo_caption = | image = Rogers Place Arena.jpg | map_type = Alberta | latNS = N | latd = 53 | latm = 32 | lats = 49 | longEW = W | longd = 113 | longm = 29 | longs = 52 | location = {{vieta|Kanāda|Alberta|Edmontona}} | broke_ground = {{dat|2014|03|03|N|bez}} | built = Līdz {{dat|2016|||d|bez}} | opened = {{dat|2016|09|08|N|bez}} | cost = 480 milijoni [[Kanādas dolārs|Kanādas dolāri]] | dimensions = | cap_concert = 20 734 | cap_basketball = 19 500 | cap_hockey = 18 347 | tenants = [[Edmontonas "Oilers"]] ([[NHL]]) (2016-)<br/>[[Edmontonas "Oil Kings"]] ([[WHL]]) (2016-) }}'''Rogers Place''' ir daudzfunkcionāla halle [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tā tika atklāta {{Dat|2016|9|8}}<ref>https://edmontonjournal.com/news/local-news/photos-the-official-opening-of-rogers-place-on-thursday-sept-8</ref>. Arēnā savas mājas spēles aizvada [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālā hokeja līgas]] komanda [[Edmontonas "Oilers"]] un [[Rietumu hokeja līga|Rietumu hokeja līgas]] klubs [[Edmontonas "Oil Kings"]]. == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|https://www.rogersplace.com/}} {{Sports-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Kanādā]] [[Kategorija:Ledus halles Kanādā]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers"]] a8uvdlnygrdg489t9nafxe0k2l6sy8v 3673315 3673314 2022-08-21T07:27:11Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta būves infokaste | name = ''Rogers Place'' | logo_image = | logo_caption = | image = Rogers Place Arena.jpg | map_type = Alberta | latNS = N | latd = 53 | latm = 32 | lats = 49 | longEW = W | longd = 113 | longm = 29 | longs = 52 | location = {{vieta|Kanāda|Alberta|Edmontona}} | broke_ground = {{dat|2014|03|03|N|bez}} | built = Līdz {{dat|2016|||d|bez}} | opened = {{dat|2016|09|08|N|bez}} | cost = 480 milijoni [[Kanādas dolārs|Kanādas dolāri]] | dimensions = | cap_concert = 20 734 | cap_basketball = 19 500 | cap_hockey = 18 347 | tenants = [[Edmontonas "Oilers"]] ([[NHL]]) (2016-)<br/>[[Edmontonas "Oil Kings"]] ([[WHL]]) (2016-) }}'''Rogers Place''' ir daudzfunkcionāla halle [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tā tika atklāta {{Dat|2016|9|8}}<ref>https://edmontonjournal.com/news/local-news/photos-the-official-opening-of-rogers-place-on-thursday-sept-8</ref>. Arēnā savas mājas spēles aizvada [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālā hokeja līgas]] komanda [[Edmontonas "Oilers"]] un [[Rietumu hokeja līga|Rietumu hokeja līgas]] klubs [[Edmontonas "Oil Kings"]]. Arēna tika izvēlēta kā viens no diviem [[2020. gada Stenlija kausa izslēgšanas spēles|2020. gada Stenlija kausa izslēgšanas spēļu]]centriem COVID-19 pandēmijas laikā, kur notika [[Rietumu konference|Rietumu konferences]] izslēgšanas spēles, 2020. gada NHL Austrumu konferences fināls, 2020. gada NHL Rietumu konferences fināls un 2020. gada Stenlija kausa fināls. == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|https://www.rogersplace.com/}} {{Sports-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Kanādā]] [[Kategorija:Ledus halles Kanādā]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers"]] h062sydy59mmahbop4lubfz29z2lt7v 3673316 3673315 2022-08-21T07:28:21Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta būves infokaste | name = ''Rogers Place'' | logo_image = | logo_caption = | image = Rogers Place Arena.jpg | map_type = Alberta | latNS = N | latd = 53 | latm = 32 | lats = 49 | longEW = W | longd = 113 | longm = 29 | longs = 52 | location = {{vieta|Kanāda|Alberta|Edmontona}} | broke_ground = {{dat|2014|03|03|N|bez}} | built = Līdz {{dat|2016|||d|bez}} | opened = {{dat|2016|09|08|N|bez}} | cost = 480 milijoni [[Kanādas dolārs|Kanādas dolāri]] | dimensions = | cap_concert = 20 734 | cap_basketball = 19 500 | cap_hockey = 18 347 | tenants = [[Edmontonas "Oilers"]] ([[NHL]]) (2016-)<br/>[[Edmontonas "Oil Kings"]] ([[WHL]]) (2016-) }}'''Rogers Place''' ir daudzfunkcionāla halle [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tā tika atklāta {{Dat|2016|9|8}}<ref>https://edmontonjournal.com/news/local-news/photos-the-official-opening-of-rogers-place-on-thursday-sept-8</ref>. Arēnā savas mājas spēles aizvada [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālā hokeja līgas]] komanda [[Edmontonas "Oilers"]] un [[Rietumu hokeja līga|Rietumu hokeja līgas]] klubs [[Edmontonas "Oil Kings"]]. Arēna tika izvēlēta kā viens no diviem [[2020. gada Stenlija kausa izslēgšanas spēles|2020. gada Stenlija kausa izslēgšanas spēļu]] centriem COVID-19 pandēmijas laikā, kur notika [[Rietumu konference|Rietumu konferences]] izslēgšanas spēles, 2020. gada NHL Austrumu konferences fināls, 2020. gada NHL Rietumu konferences fināls un 2020. gada Stenlija kausa fināls.<ref>https://www.cbssports.com/nhl/news/nhl-hub-cities-edmonton-toronto-will-host-all-stanley-cup-playoff-games/</ref> == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|https://www.rogersplace.com/}} {{Sports-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Kanādā]] [[Kategorija:Ledus halles Kanādā]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers"]] 58upb9kczknhcmc53bs9w4937y6pf8h 3673318 3673316 2022-08-21T07:35:04Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta būves infokaste | name = ''Rogers Place'' | logo_image = | logo_caption = | image = Rogers Place Arena.jpg | map_type = Alberta | latNS = N | latd = 53 | latm = 32 | lats = 49 | longEW = W | longd = 113 | longm = 29 | longs = 52 | location = {{vieta|Kanāda|Alberta|Edmontona}} | broke_ground = {{dat|2014|03|03|N|bez}} | built = Līdz {{dat|2016|||d|bez}} | opened = {{dat|2016|09|08|N|bez}} | cost = 480 milijoni [[Kanādas dolārs|Kanādas dolāri]] | dimensions = | cap_concert = 20 734 | cap_basketball = 19 500 | cap_hockey = 18 347 | tenants = [[Edmontonas "Oilers"]] ([[NHL]]) (2016-)<br/>[[Edmontonas "Oil Kings"]] ([[WHL]]) (2016-) }}'''Rogers Place''' ir daudzfunkcionāla halle [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tā tika atklāta {{Dat|2016|9|8}}<ref>https://edmontonjournal.com/news/local-news/photos-the-official-opening-of-rogers-place-on-thursday-sept-8</ref>. Arēnā savas mājas spēles aizvada [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālā hokeja līgas]] komanda [[Edmontonas "Oilers"]] un [[Rietumu hokeja līga|Rietumu hokeja līgas]] klubs [[Edmontonas "Oil Kings"]]. Arēna tika izvēlēta kā viens no diviem [[2020. gada Stenlija kausa izslēgšanas spēles|2020. gada Stenlija kausa izslēgšanas spēļu]] centriem COVID-19 pandēmijas laikā, kur notika [[Rietumu konference|Rietumu konferences]] izslēgšanas spēles, 2020. gada NHL Austrumu konferences fināls, 2020. gada NHL Rietumu konferences fināls un [2020. gada Stenlija kausa fināls]].<ref>https://www.cbssports.com/nhl/news/nhl-hub-cities-edmonton-toronto-will-host-all-stanley-cup-playoff-games/</ref> == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|https://www.rogersplace.com/}} {{Sports-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Kanādā]] [[Kategorija:Ledus halles Kanādā]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers"]] dzifbt2wzb3fadw0ou9k7g0wru9ozgn 3673319 3673318 2022-08-21T07:35:19Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta būves infokaste | name = ''Rogers Place'' | logo_image = | logo_caption = | image = Rogers Place Arena.jpg | map_type = Alberta | latNS = N | latd = 53 | latm = 32 | lats = 49 | longEW = W | longd = 113 | longm = 29 | longs = 52 | location = {{vieta|Kanāda|Alberta|Edmontona}} | broke_ground = {{dat|2014|03|03|N|bez}} | built = Līdz {{dat|2016|||d|bez}} | opened = {{dat|2016|09|08|N|bez}} | cost = 480 milijoni [[Kanādas dolārs|Kanādas dolāri]] | dimensions = | cap_concert = 20 734 | cap_basketball = 19 500 | cap_hockey = 18 347 | tenants = [[Edmontonas "Oilers"]] ([[NHL]]) (2016-)<br/>[[Edmontonas "Oil Kings"]] ([[WHL]]) (2016-) }}'''Rogers Place''' ir daudzfunkcionāla halle [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tā tika atklāta {{Dat|2016|9|8}}<ref>https://edmontonjournal.com/news/local-news/photos-the-official-opening-of-rogers-place-on-thursday-sept-8</ref>. Arēnā savas mājas spēles aizvada [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālā hokeja līgas]] komanda [[Edmontonas "Oilers"]] un [[Rietumu hokeja līga|Rietumu hokeja līgas]] klubs [[Edmontonas "Oil Kings"]]. Arēna tika izvēlēta kā viens no diviem [[2020. gada Stenlija kausa izslēgšanas spēles|2020. gada Stenlija kausa izslēgšanas spēļu]] centriem COVID-19 pandēmijas laikā, kur notika [[Rietumu konference|Rietumu konferences]] izslēgšanas spēles, 2020. gada NHL Austrumu konferences fināls, 2020. gada NHL Rietumu konferences fināls un [[2020. gada Stenlija kausa fināls]].<ref>https://www.cbssports.com/nhl/news/nhl-hub-cities-edmonton-toronto-will-host-all-stanley-cup-playoff-games/</ref> == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|https://www.rogersplace.com/}} {{Sports-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Kanādā]] [[Kategorija:Ledus halles Kanādā]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers"]] eikhokt52flcdva5867kyurxdkll5us 3673320 3673319 2022-08-21T07:36:11Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta būves infokaste | name = ''Rogers Place'' | logo_image = | logo_caption = | image = Rogers Place Arena.jpg | map_type = Alberta | latNS = N | latd = 53 | latm = 32 | lats = 49 | longEW = W | longd = 113 | longm = 29 | longs = 52 | location = {{vieta|Kanāda|Alberta|Edmontona}} | broke_ground = {{dat|2014|03|03|N|bez}} | built = Līdz {{dat|2016|||d|bez}} | opened = {{dat|2016|09|08|N|bez}} | cost = 480 milijoni [[Kanādas dolārs|Kanādas dolāri]] | dimensions = | cap_concert = 20 734 | cap_basketball = 19 500 | cap_hockey = 18 347 | tenants = [[Edmontonas "Oilers"]] ([[NHL]]) (2016-)<br/>[[Edmontonas "Oil Kings"]] ([[WHL]]) (2016-) }}'''Rogers Place''' ir daudzfunkcionāla halle [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tā tika atklāta {{Dat|2016|9|8}}<ref>https://edmontonjournal.com/news/local-news/photos-the-official-opening-of-rogers-place-on-thursday-sept-8</ref>. Arēnā savas mājas spēles aizvada [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālā hokeja līgas]] komanda [[Edmontonas "Oilers"]] un [[Rietumu hokeja līga|Rietumu hokeja līgas]] klubs [[Edmontonas "Oil Kings"]]. Arēna tika izvēlēta kā viens no diviem [[2020. gada Stenlija kausa izslēgšanas spēles|2020. gada Stenlija kausa izslēgšanas spēļu]] centriem COVID-19 pandēmijas laikā, kur notika [[NHL Rietumu konference|NHL Rietumu konferences]] izslēgšanas spēles, 2020. gada NHL Austrumu konferences fināls, 2020. gada NHL Rietumu konferences fināls un [[2020. gada Stenlija kausa fināls]].<ref>https://www.cbssports.com/nhl/news/nhl-hub-cities-edmonton-toronto-will-host-all-stanley-cup-playoff-games/</ref> == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|https://www.rogersplace.com/}} {{Sports-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Kanādā]] [[Kategorija:Ledus halles Kanādā]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers"]] fpxfj3mbrf67u6gs74denpk5pjy83jz 3673321 3673320 2022-08-21T07:36:38Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta būves infokaste | name = ''Rogers Place'' | logo_image = | logo_caption = | image = Rogers Place Arena.jpg | map_type = Alberta | latNS = N | latd = 53 | latm = 32 | lats = 49 | longEW = W | longd = 113 | longm = 29 | longs = 52 | location = {{vieta|Kanāda|Alberta|Edmontona}} | broke_ground = {{dat|2014|03|03|N|bez}} | built = Līdz {{dat|2016|||d|bez}} | opened = {{dat|2016|09|08|N|bez}} | cost = 480 milijoni [[Kanādas dolārs|Kanādas dolāri]] | dimensions = | cap_concert = 20 734 | cap_basketball = 19 500 | cap_hockey = 18 347 | tenants = [[Edmontonas "Oilers"]] ([[NHL]]) (2016-)<br/>[[Edmontonas "Oil Kings"]] ([[WHL]]) (2016-) }}'''Rogers Place''' ir daudzfunkcionāla halle [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tā tika atklāta {{Dat|2016|9|8}}<ref>https://edmontonjournal.com/news/local-news/photos-the-official-opening-of-rogers-place-on-thursday-sept-8</ref>. Arēnā savas mājas spēles aizvada [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālā hokeja līgas]] komanda [[Edmontonas "Oilers"]] un [[Rietumu hokeja līga|Rietumu hokeja līgas]] klubs [[Edmontonas "Oil Kings"]]. Arēna tika izvēlēta kā viens no diviem [[2020. gada Stenlija kausa izslēgšanas spēles|2020. gada Stenlija kausa izslēgšanas spēļu]] centriem COVID-19 pandēmijas laikā, kur notika [[Rietumu konference| Rietumu konferences]] izslēgšanas spēles, 2020. gada NHL Austrumu konferences fināls, 2020. gada NHL Rietumu konferences fināls un [[2020. gada Stenlija kausa fināls]].<ref>https://www.cbssports.com/nhl/news/nhl-hub-cities-edmonton-toronto-will-host-all-stanley-cup-playoff-games/</ref> == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|https://www.rogersplace.com/}} {{Sports-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:Daudzfunkcionālās halles Kanādā]] [[Kategorija:Ledus halles Kanādā]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers"]] mu0msvjqb4sndbjcshvcasb9d7jlgf5 0 408144 3673095 3566771 2022-08-20T18:12:25Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2|vārds=Šons Monahens|vārds_orig=''Sean Monahan''|attēls=Sean Monahan 20130914.png|att_izm=|paraksts=<!------ Personas dati ------>|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1994|10|12}}|dz_viet={{Vieta|Kanāda|Ontario|Bremptona}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=191 [[centimetrs|cm]]|svars=93 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2013|kar_beig=|izglītība=<!------ Kluba informācija ------>|kom={{flaga|Kanāda}} [[Monreālas "Canadiens"]]|numurs=|amats=|līga=[[NHL]] <!------ Drafts ------>|drafts=6., 1. kārtā|dr_gads=[[2013. gada NHL drafts|2013]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Kalgari "Flames"]] <!------ Nacionālā izlase ------>|taut_sez 1=2014—''pašlaik''|taut 1={{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------>|balv=|slavz=|aģenti=|dzimums=v|atjaunots={{dat|2022|20|8||bez}} <!------ Medaļas ------>|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates=}} '''Šons Monahens''' ({{Val|en|Sean Monahan}}, dzimis {{Dat|1994|10|12}}) ir [[Kanāda|Kanādas]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2022) Monahens pārstāv [[NHL]] komandu [[Monreālas "Canadiens"]]. [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} == Atsauces == {{DEFAULTSORT:Monahens, Šons}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Kalgari "Flames" spēlētāji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] 4amv97y8oyr12w1mzyumoymqnhctxk5 3673097 3673095 2022-08-20T18:13:45Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2|vārds=Šons Monahens|vārds_orig=''Sean Monahan''|attēls=Sean Monahan 20130914.png|att_izm=|paraksts=<!------ Personas dati ------>|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1994|10|12}}|dz_viet={{Vieta|Kanāda|Ontario|Bremptona}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=191 [[centimetrs|cm]]|svars=93 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2013|kar_beig=|izglītība=<!------ Kluba informācija ------>|kom={{flaga|Kanāda}} [[Monreālas "Canadiens"]]|numurs=|amats=|līga=[[NHL]] <!------ Drafts ------>|drafts=6., 1. kārtā|dr_gads=[[2013. gada NHL drafts|2013]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Kalgari "Flames"]] <!------ Nacionālā izlase ------>|taut_sez 1=2014—''pašlaik''|taut 1={{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------>|balv=|slavz=|aģenti=|dzimums=v|atjaunots={{dat|2022|20|8||bez}} <!------ Medaļas ------>|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates=}} '''Šons Monahens''' ({{Val|en|Sean Monahan}}, dzimis {{Dat|1994|10|12}}) ir [[Kanāda|Kanādas]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2022) Monahens pārstāv [[NHL]] komandu [[Monreālas "Canadiens"]]. [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} == Atsauces == {{DEFAULTSORT:Monahens, Šons}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Kalgari "Flames" spēlētāji]] [[Kategorija:Monreālas "Canadiens" spēlētāji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] 8c0xdtf00kohxqixms2jhcpsvgp9hqk 3673098 3673097 2022-08-20T18:18:18Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2|vārds=Šons Monahens|vārds_orig=''Sean Monahan''|attēls=Sean Monahan 20130914.png|att_izm=|paraksts=<!------ Personas dati ------>|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1994|10|12}}|dz_viet={{Vieta|Kanāda|Ontario|Bremptona}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=191 [[centimetrs|cm]]|svars=93 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2013|kar_beig=|izglītība=<!------ Kluba informācija ------>|kom={{flaga|Kanāda}} [[Monreālas "Canadiens"]]|numurs=|amats=|līga=[[NHL]] <!------ Drafts ------>|drafts=6., 1. kārtā|dr_gads=[[2013. gada NHL drafts|2013]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Kalgari "Flames"]] <!------ Nacionālā izlase ------>|taut_sez 1=2014—''pašlaik''|taut 1={{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------>|balv=|slavz=|aģenti=|dzimums=v|atjaunots={{dat|2022|20|8||bez}} <!------ Medaļas ------>|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates=}} '''Šons Monahens''' ({{Val|en|Sean Monahan}}, dzimis {{Dat|1994|10|12}}) ir [[Kanāda|Kanādas]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2022) Monahens pārstāv [[NHL]] komandu [[Monreālas "Canadiens"]]. 2022. gada 18. augustā Monahans tika aizmainīts kopā ar nosacītu pirmās kārtas izvēli 2025. gadā, uz [[Monreālas "Canadiens"]] apmaiņā pret nākotnes drafta izvēlēm.<ref>https://www.tsn.ca/calgary-flames-trade-sean-monahan-montreal-canadiens-1.1838109</ref> [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} == Atsauces == {{DEFAULTSORT:Monahens, Šons}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Kalgari "Flames" spēlētāji]] [[Kategorija:Monreālas "Canadiens" spēlētāji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] 83t7nhiq2ufprxqrgybtoqi3nsu9hn4 3673099 3673098 2022-08-20T18:18:43Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2|vārds=Šons Monahens|vārds_orig=''Sean Monahan''|attēls=Sean Monahan 20130914.png|att_izm=|paraksts=<!------ Personas dati ------>|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1994|10|12}}|dz_viet={{Vieta|Kanāda|Ontario|Bremptona}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=191 [[centimetrs|cm]]|svars=93 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2013|kar_beig=|izglītība=<!------ Kluba informācija ------>|kom={{flaga|Kanāda}} [[Monreālas "Canadiens"]]|numurs=|amats=|līga=[[NHL]] <!------ Drafts ------>|drafts=6., 1. kārtā|dr_gads=[[2013. gada NHL drafts|2013]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Kalgari "Flames"]] <!------ Nacionālā izlase ------>|taut_sez 1=2014—''pašlaik''|taut 1={{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------>|balv=|slavz=|aģenti=|dzimums=v|atjaunots={{dat|2022|20|8||bez}} <!------ Medaļas ------>|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates=}} '''Šons Monahens''' ({{Val|en|Sean Monahan}}, dzimis {{Dat|1994|10|12}}) ir [[Kanāda|Kanādas]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2022) Monahens pārstāv [[NHL]] komandu [[Monreālas "Canadiens"]]. 2022. gada 18. augustā Monahans tika aizmainīts kopā ar nosacītu pirmās kārtas izvēli 2025. gadā, uz [[Monreālas "Canadiens"]] apmaiņā pret nākotnes drafta izvēlēm.<ref>https://www.tsn.ca/calgary-flames-trade-sean-monahan-montreal-canadiens-1.1838109</ref> [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} == Atsauces == {{DEFAULTSORT:Monahens, Šons}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Kalgari "Flames" spēlētāji]] [[Kategorija:Monreālas "Canadiens" spēlētāji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] 1pwm5l09cdhi5wd95kzzt8wo88tpw84 10 413574 3673089 3672770 2022-08-20T18:01:44Z EdgarsBot 50781 upd wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2022-08-20 18:01:44{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 33 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ģirts Eldmanis|t|h|d}} || 2022-08-01 08:19:41 || 19 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || Nav pamatota nozīmība || |- | {{page-multi|page=Žuzē I|t|h|d}} || 2022-08-03 15:02:12 || 17 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|mašīntulkojums, bet pie vēlēšanās glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}}</nowiki> || mašīntulkojums, bet glābjams || 30 (03.09.2022) |- | {{page-multi|page=No Cav|t|h|d}} || 2022-08-08 12:24:31 || 12 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst, ja kāds "zaļais" neuzlabos: krosswiki savas sabiedriskās organizācijas reklāma ar nelabotu mašīntulkojumu.</nowiki> || nelabots mašīntulkojums || 15 (23.08.2022) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> mlvlbqh7u55v2biyk13224ar0lzbbj5 0 440630 3673173 3668145 2022-08-20T22:01:40Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Anastasija Kravčenoka | piktogramma_1 = Volleyball (beach) pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Pludmales volejbols | vārds_orig = | attēls = Anastasija Kravčenoka in 2019.jpg | att_izm = 175px | paraksts = Anastasija Kravčenoka 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|19}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Daugavpils}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=179}} | svars = {{mērvienība|kg=68}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Daugavpils 3. vidusskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Daugavpils Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[pludmales volejbols]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = 2013 | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = [[Genādijs Samoilovs]] | bij_treneri = Nataļja Novikova<br />Žanna Zaņegina | trenē = | partneris_nos = Partnere | partneris = [[Tīna Graudiņa]] | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ({{oss|V=2020}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts pludmales volejbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Gold|Maskava 2019|Pludmales volejbols}} {{Medal|Gold|Minhene 2022|Pludmales volejbols}} {{Medal|Competition|Eiropas U-22 čempionāts}} {{Medal|Gold|Saloniki 2016|Pludmales volejbols}} {{Medal|Silver|Jūrmala 2018|Pludmales volejbols}} }} '''Anastasija Kravčenoka''' (dzimusi {{dat|1997|1|19}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[Latvija]]s [[Pludmales volejbols|pludmales volejboliste]]. Spēlē pārī ar [[Tīna Laura Graudiņa|Tīnu Graudiņu]], divas reizes izcīnītas Eiropas čempionāta zelta medaļas — 2019. gadā [[Maskava|Maskavā]] un 2022. gadā [[Minhene|Minhenē]]. Piedalījusies {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kur ieņēma 4. vietu. == Karjera == 2013. gada Eiropas U-18 čempionātā [[Maladzječna|Maladzječnā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], pārī ar Tīnu Graudiņu ieguva 9. vietu. 2014. gadā pāris piedalījās [[2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles|jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Naņdzjina|Naņdzjinā]], kur sasniedza astotdaļfinālu, izcīnot 9. vietu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/24082014-graudina_un_kravcenoka_play_off_olimpiade|title=Graudiņa/Kravčenoka olimpiādē finišē 1/8 finālā un ieņem 9.vietu|date={{dat|2014|8|24||bez}}|accessdate={{dat|2019|08|31||bez}}|website=sportacentrs.com}}</ref> 2015. gada sezonā spēlēja kopā ar Terēzi Hrapāni. Eiropas U-20 čempionātā pāris ierindojās 25. vietā. 2016. gada Eiropas U-22 čempionātā [[Grieķija|Grieķijā]], atkal spēlējot kopā ar Tīnu Graudiņu, izcīnīja zelta medaļas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/latvijas-pludmales-volejbolistes-klust-par-eiropas-u-22-cempionem.a198247/|title=Latvijas pludmales volejbolistes kļūst par Eiropas U-22 čempionēm|date={{dat|2016|8|28||bez}}|accessdate={{dat|2019|08|31||bez}}|website=lsm.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170807225538/http://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/latvijas-pludmales-volejbolistes-klust-par-eiropas-u-22-cempionem.a198247/|archivedate={{dat|2017|08|07||bez}}}}</ref> 2017. gada [[Eiropas čempionāts pludmales volejbolā|Eiropas čempionātā]] pieaugušajiem [[Jūrmala|Jūrmalā]] Graudiņa/Kravčenoka ieguva 5. vietu. Ceturtdaļfināls (5. vieta) tika sasniegts arī tā paša gada Eiropas U-22 čempionātā un Pasaules U-21 čempionātā. Pirmo reizi Pasaules tūres posma pamatturīram kvalificējās 2017. gada novembrī divu zvaigžņu turnīrā [[Sidneja|Sidnejā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/23112017-graudina_kravcenoka_pirmo_reizi_pamatturn|title=Graudiņa/Kravčenoka pirmo reizi pamatturnīrā, Finsteram/Solovejam 3. vieta grupā|date={{dat|2017|11|23||bez}} |accessdate={{dat|2019|08|31||bez}}|website=sportacentrs.com}}</ref> 2018. gada vasarā Eiropas čempionātā U-22 grupā Jūrmalā izcīnīta sudraba medaļa.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/29072018-kravcenoka_graudina_u22_ec_zelta_maca_maj|title=Kravčenoka/Graudiņa izcīna U22 EČ sudrabu Majoros|date={{dat|2018|7|29||bez}}|accessdate={{dat|2019|08|31||bez}}|website=sportacentrs.com}}</ref> Pirmo reizi [[Pasaules čempionāts pludmales volejbolā|Pasaules čempionātā]] piedalījās 2019. gadā [[Hamburga|Hamburgā]], iekļūstot astotdaļfinālā (9. vieta). 2019. gada Eiropas čempionātā [[Maskava|Maskavā]] pāris Graudiņa/Kravčenoka izcīnīja zelta medaļas, kas ir sportistes karjeras augstākais sasniegums.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/foto-un-video-pludmales-volejbolistes-graudina-un-kravcenoka-triumfe-eiropas-cempionata.a328248/|title=Pludmales volejbolistes Graudiņa un Kravčenoka triumfē Eiropas čempionātā|date={{dat|2019|8|10||bez}}|accessdate={{dat|2019|08|31||bez}}|website=lsm.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190812075941/https://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/foto-un-video-pludmales-volejbolistes-graudina-un-kravcenoka-triumfe-eiropas-cempionata.a328248/|archivedate={{dat|2019|08|12||bez}}}}</ref> 2019. gada septembrī olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā [[Ķīna]]s pilsētā [[Haijana|Haijanā]] Graudiņa/Kravčenoka izcīnīja Latvijai ceļazīmi uz [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/21092019-kravcenoka_graudina_cina_par_olimpisko_kv |title=Kravčenoka/Graudiņa finišē vareni un Latvijai sarūpē olimpisko kvotu |date={{dat|2019|9|22||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2019|9|22||bez}}}}</ref> 2020. gada olimpiskajās spēlēs pāris parādīja lielisku spēli, sasniedzot pusfinālu, tomēr nedaudz pietrūka, lai izcīnītu olimpisko medaļu, noslēgumā paliekot 4. vietā. 2022. gada augustā Latvijas izlases sastāvā (kopā ar T.&nbsp;Graudiņu un otru duetu [[Anete Namiķe|Aneti Namiķi]] ar [[Varvara Brailko|Varvaru Brailko]]) izcīnīja bronzas medaļas pirmajā CEV Nāciju kausā jeb Eiropas čempionātā pludmales volejbola izlasēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/06082022-naciju_kausa_bronzas_finala_latvija_pret_|title=Graudiņa un Kravčenoka Latvijai sarūpē trešās spēcīgākās nācijas titulu Eiropā|last=Druvietis|first=Gatis|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-08-08|date=2022-08-06|language=lv}}</ref> 2022. gada Eiropas čempionātā Minhenē pārī ar T. Graudiņu otro reizi karjerā kļuva par Eiropas čempionēm, finālā pieveicot Šveices pludmales volejbolistes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/20082022-graudina_kravcenoka_ec_finala_pret_sveici |title=Graudiņa/Kravčenoka pieveic šveicietes un otro reizi izcīna Eiropas čempioņu titulu |website=Sportacentrs.com|access-date={{dat|2022|8|21||bez}} |date={{dat|2022|8|20|N|bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://www.facebook.com/T%C4%ABna-Graudi%C5%86aAnastasija-Krav%C4%8Denoka-beachvolleyball-team-Latvia-193344721141955/ Dueta Graudiņa/Kravčenoka profils Facebook] * {{instagram|anastasija.kravcenoka}} {{Latvija 2020 VOS}} {{DEFAULTSORT:Kravčenoka, Anastasija}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas volejbolistes]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] a4brkb0fpimyosec98qx89lcqgnm8h7 3673175 3673173 2022-08-20T22:06:01Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Anastasija Kravčenoka | piktogramma_1 = Volleyball (beach) pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Pludmales volejbols | vārds_orig = | attēls = Anastasija Kravčenoka in 2019.jpg | att_izm = 175px | paraksts = Anastasija Kravčenoka 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|19}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Daugavpils}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=179}} | svars = {{mērvienība|kg=68}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Daugavpils 3. vidusskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Daugavpils Universitāte]] | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[pludmales volejbols]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = 2013 | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = Nataļja Novikova<br />Žanna Zaņegina<br />[[Genādijs Samoilovs]] | trenē = | partneris_nos = Partnere | partneris = [[Tīna Graudiņa]] | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ({{oss|V=2020}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts pludmales volejbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Gold|Maskava 2019|Pludmales volejbols}} {{Medal|Gold|Minhene 2022|Pludmales volejbols}} {{Medal|Competition|Eiropas U-22 čempionāts}} {{Medal|Gold|Saloniki 2016|Pludmales volejbols}} {{Medal|Silver|Jūrmala 2018|Pludmales volejbols}} }} '''Anastasija Kravčenoka''' (dzimusi {{dat|1997|1|19}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[Latvija]]s [[Pludmales volejbols|pludmales volejboliste]]. Spēlē pārī ar [[Tīna Laura Graudiņa|Tīnu Graudiņu]], divas reizes izcīnītas Eiropas čempionāta zelta medaļas — 2019. gadā [[Maskava|Maskavā]] un 2022. gadā [[Minhene|Minhenē]]. Piedalījusies {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kur ieņēma 4. vietu. == Karjera == 2013. gada Eiropas U-18 čempionātā [[Maladzječna|Maladzječnā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], pārī ar Tīnu Graudiņu ieguva 9. vietu. 2014. gadā pāris piedalījās [[2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles|jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] [[Naņdzjina|Naņdzjinā]], kur sasniedza astotdaļfinālu, izcīnot 9. vietu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/24082014-graudina_un_kravcenoka_play_off_olimpiade|title=Graudiņa/Kravčenoka olimpiādē finišē 1/8 finālā un ieņem 9.vietu|date={{dat|2014|8|24||bez}}|accessdate={{dat|2019|08|31||bez}}|website=sportacentrs.com}}</ref> 2015. gada sezonā spēlēja kopā ar Terēzi Hrapāni. Eiropas U-20 čempionātā pāris ierindojās 25. vietā. 2016. gada Eiropas U-22 čempionātā [[Grieķija|Grieķijā]], atkal spēlējot kopā ar Tīnu Graudiņu, izcīnīja zelta medaļas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/latvijas-pludmales-volejbolistes-klust-par-eiropas-u-22-cempionem.a198247/|title=Latvijas pludmales volejbolistes kļūst par Eiropas U-22 čempionēm|date={{dat|2016|8|28||bez}}|accessdate={{dat|2019|08|31||bez}}|website=lsm.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170807225538/http://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/latvijas-pludmales-volejbolistes-klust-par-eiropas-u-22-cempionem.a198247/|archivedate={{dat|2017|08|07||bez}}}}</ref> 2017. gada [[Eiropas čempionāts pludmales volejbolā|Eiropas čempionātā]] pieaugušajiem [[Jūrmala|Jūrmalā]] Graudiņa/Kravčenoka ieguva 5. vietu. Ceturtdaļfināls (5. vieta) tika sasniegts arī tā paša gada Eiropas U-22 čempionātā un Pasaules U-21 čempionātā. Pirmo reizi Pasaules tūres posma pamatturīram kvalificējās 2017. gada novembrī divu zvaigžņu turnīrā [[Sidneja|Sidnejā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/23112017-graudina_kravcenoka_pirmo_reizi_pamatturn|title=Graudiņa/Kravčenoka pirmo reizi pamatturnīrā, Finsteram/Solovejam 3. vieta grupā|date={{dat|2017|11|23||bez}} |accessdate={{dat|2019|08|31||bez}}|website=sportacentrs.com}}</ref> 2018. gada vasarā Eiropas čempionātā U-22 grupā Jūrmalā izcīnīta sudraba medaļa.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/29072018-kravcenoka_graudina_u22_ec_zelta_maca_maj|title=Kravčenoka/Graudiņa izcīna U22 EČ sudrabu Majoros|date={{dat|2018|7|29||bez}}|accessdate={{dat|2019|08|31||bez}}|website=sportacentrs.com}}</ref> Pirmo reizi [[Pasaules čempionāts pludmales volejbolā|Pasaules čempionātā]] piedalījās 2019. gadā [[Hamburga|Hamburgā]], iekļūstot astotdaļfinālā (9. vieta). 2019. gada Eiropas čempionātā [[Maskava|Maskavā]] pāris Graudiņa/Kravčenoka izcīnīja zelta medaļas, kas ir sportistes karjeras augstākais sasniegums.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/foto-un-video-pludmales-volejbolistes-graudina-un-kravcenoka-triumfe-eiropas-cempionata.a328248/|title=Pludmales volejbolistes Graudiņa un Kravčenoka triumfē Eiropas čempionātā|date={{dat|2019|8|10||bez}}|accessdate={{dat|2019|08|31||bez}}|website=lsm.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190812075941/https://www.lsm.lv/raksts/sports/volejbols/foto-un-video-pludmales-volejbolistes-graudina-un-kravcenoka-triumfe-eiropas-cempionata.a328248/|archivedate={{dat|2019|08|12||bez}}}}</ref> 2019. gada septembrī olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā [[Ķīna]]s pilsētā [[Haijana|Haijanā]] Graudiņa/Kravčenoka izcīnīja Latvijai ceļazīmi uz [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/21092019-kravcenoka_graudina_cina_par_olimpisko_kv |title=Kravčenoka/Graudiņa finišē vareni un Latvijai sarūpē olimpisko kvotu |date={{dat|2019|9|22||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2019|9|22||bez}}}}</ref> 2020. gada olimpiskajās spēlēs pāris parādīja lielisku spēli, sasniedzot pusfinālu, tomēr nedaudz pietrūka, lai izcīnītu olimpisko medaļu, noslēgumā paliekot 4. vietā. 2022. gada augustā Latvijas izlases sastāvā (kopā ar T.&nbsp;Graudiņu un otru duetu [[Anete Namiķe|Aneti Namiķi]] ar [[Varvara Brailko|Varvaru Brailko]]) izcīnīja bronzas medaļas pirmajā CEV Nāciju kausā jeb Eiropas čempionātā pludmales volejbola izlasēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/06082022-naciju_kausa_bronzas_finala_latvija_pret_|title=Graudiņa un Kravčenoka Latvijai sarūpē trešās spēcīgākās nācijas titulu Eiropā|last=Druvietis|first=Gatis|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-08-08|date=2022-08-06|language=lv}}</ref> 2022. gada Eiropas čempionātā Minhenē pārī ar T. Graudiņu otro reizi karjerā kļuva par Eiropas čempionēm, finālā pieveicot Šveices pludmales volejbolistes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/20082022-graudina_kravcenoka_ec_finala_pret_sveici |title=Graudiņa/Kravčenoka pieveic šveicietes un otro reizi izcīna Eiropas čempioņu titulu |website=Sportacentrs.com|access-date={{dat|2022|8|21||bez}} |date={{dat|2022|8|20|N|bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://www.facebook.com/T%C4%ABna-Graudi%C5%86aAnastasija-Krav%C4%8Denoka-beachvolleyball-team-Latvia-193344721141955/ Dueta Graudiņa/Kravčenoka profils Facebook] * {{instagram|anastasija.kravcenoka}} {{Latvija 2020 VOS}} {{DEFAULTSORT:Kravčenoka, Anastasija}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas volejbolistes]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 3zbf7pegv0dsi9cgk6rp41n1hnuacx5 0 446489 3672977 3666342 2022-08-20T12:24:55Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Mālpils iela|Mālpils iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Mālpils iela | attēls = Mālpils iela.JPG | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = | pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] | apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]] | ielas garums = | atklāta = 1932. g. | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 2 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Mālpils iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], [[Centrs (Rīga)|Centrā]]. Iela sākas krustojumā ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Skanstes iela|Skanstes ielu]]. Tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. == Vēsture == Iela ir nosaukta pilsētas [[Vidzeme|vidzemē]] – [[Mālpils]] vārdā. Mālpils iela Rīgas pilsētas ielu sarakstos sastopama kopš 1932. gadā ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā vairāk nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/2/ |title=citariga.lv |access-date={{dat|2019|11|28||bez}} |archive-date={{dat|2019|01|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190103114649/http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/2 }}</ref> == Ielu savienojumi == Mālpils iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Tomsona iela]] * [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas iela]]; * [[Grostonas iela (Rīga)|Grostonas iela]]; * [[Skanstes iela]]. == Skatīt arī == * [[Centrs (Rīga)|Centrs]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]] [[Kategorija:Vidzemes priekšpilsēta]] 8y7x633dj1fp2k76jgazbmpy7955sp4 2 450362 3673252 3672828 2022-08-21T03:00:47Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki Datums: {{dat|2022|08|20|n|bez}} == en == {{div col|3}} * [[:en:Manti Te'o|Manti Te'o]] (7 iw) — 483635 skatījumu * [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (18 iw) — 247398 skatījumu * [[:en:Laal Singh Chaddha|Laal Singh Chaddha]] (13 iw) — 143156 skatījumu * [[:en:The Sandman (TV series)|The Sandman (TV series)]] (23 iw) — 140224 skatījumu * [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 118880 skatījumu * [[:en:Karthikeya 2|Karthikeya 2]] (3 iw) — 104075 skatījumu * [[:en:Orphan: First Kill|Orphan: First Kill]] (15 iw) — 95517 skatījumu * [[:en:UFC 278|UFC 278]] (3 iw) — 88664 skatījumu * [[:en:She-Hulk: Attorney at Law|She-Hulk: Attorney at Law]] (31 iw) — 84436 skatījumu * [[:en:Woodstock '99|Woodstock '99]] (9 iw) — 77465 skatījumu * [[:en:The Next 365 Days|The Next 365 Days]] (2 iw) — 72737 skatījumu * [[:en:House of the Dragon|House of the Dragon]] (28 iw) — 70850 skatījumu * [[:en:365 Days (2020 film)|365 Days (2020 film)]] (26 iw) — 62688 skatījumu * [[:en:Aleksandr Dugin|Aleksandr Dugin]] (45 iw) — 62188 skatījumu * [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (42 iw) — 60503 skatījumu * [[:en:Zhang Zhilei|Zhang Zhilei]] (17 iw) — 60141 skatījumu * [[:en:Filip Hrgović|Filip Hrgović]] (18 iw) — 59214 skatījumu * [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (9 iw) — 59040 skatījumu * [[:en:Tatiana Maslany|Tatiana Maslany]] (37 iw) — 58419 skatījumu * [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (22 iw) — 55519 skatījumu * [[:en:Prey (2022 film)|Prey (2022 film)]] (19 iw) — 53588 skatījumu * [[:en:Isabelle Fuhrman|Isabelle Fuhrman]] (38 iw) — 52209 skatījumu * [[:en:Shamshera|Shamshera]] (8 iw) — 51572 skatījumu * [[:en:Tham Luang cave rescue|Tham Luang cave rescue]] (40 iw) — 51212 skatījumu * [[:en:Echoes (miniseries)|Echoes (miniseries)]] (4 iw) — 50227 skatījumu * [[:en:Josephine Tewson|Josephine Tewson]] (11 iw) — 49753 skatījumu * [[:en:Callum Smith|Callum Smith]] (11 iw) — 49031 skatījumu * [[:en:Raksha Bandhan (film)|Raksha Bandhan (film)]] (4 iw) — 48594 skatījumu * [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 48408 skatījumu * [[:en:Volvo YCC|Volvo YCC]] (12 iw) — 47793 skatījumu * [[:en:365 Days: This Day|365 Days: This Day]] (16 iw) — 47653 skatījumu * [[:en:Look Both Ways (2022 film)|Look Both Ways (2022 film)]] (3 iw) — 46333 skatījumu * [[:en:XNXX|XNXX]] (11 iw) — 45541 skatījumu * [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (16 iw) — 44670 skatījumu * [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 43747 skatījumu * [[:en:Mithali Raj|Mithali Raj]] (21 iw) — 43699 skatījumu * [[:en:Never Have I Ever (TV series)|Never Have I Ever (TV series)]] (23 iw) — 43429 skatījumu * [[:en:Bill Paxton|Bill Paxton]] (60 iw) — 42923 skatījumu * [[:en:WWE Clash at the Castle|WWE Clash at the Castle]] (8 iw) — 42453 skatījumu * [[:en:Tyson Fury|Tyson Fury]] (32 iw) — 42364 skatījumu * [[:en:Dragon Ball Super: Super Hero|Dragon Ball Super: Super Hero]] (13 iw) — 42294 skatījumu * [[:en:Sita Ramam|Sita Ramam]] (2 iw) — 42287 skatījumu * [[:en:Gary Busey|Gary Busey]] (35 iw) — 42042 skatījumu * [[:en:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 41712 skatījumu * [[:en:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 41280 skatījumu * [[:en:The Sandman (comic book)|The Sandman (comic book)]] (27 iw) — 40939 skatījumu * [[:en:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (24 iw) — 40293 skatījumu * [[:en:Day Shift (film)|Day Shift (film)]] (11 iw) — 39107 skatījumu * [[:en:Kamaru Usman|Kamaru Usman]] (21 iw) — 39095 skatījumu * [[:en:Emory Tate|Emory Tate]] (6 iw) — 39090 skatījumu * [[:en:She-Hulk|She-Hulk]] (25 iw) — 38257 skatījumu * [[:en:Beast (2022 American film)|Beast (2022 American film)]] (13 iw) — 37302 skatījumu * [[:en:Colonel Tom Parker|Colonel Tom Parker]] (22 iw) — 37114 skatījumu * [[:en:Dr. No (novel)|Dr. No (novel)]] (24 iw) — 36740 skatījumu * [[:en:Big Mouth (South Korean TV series)|Big Mouth (South Korean TV series)]] (10 iw) — 35938 skatījumu * [[:en:Liz Cheney|Liz Cheney]] (29 iw) — 35734 skatījumu * [[:en:B. J. Novak|B. J. Novak]] (29 iw) — 35554 skatījumu * [[:en:The Rehearsal (TV series)|The Rehearsal (TV series)]] (1 iw) — 35425 skatījumu * [[:en:Keely Hodgkinson|Keely Hodgkinson]] (19 iw) — 35073 skatījumu * [[:en:Leon Edwards|Leon Edwards]] (9 iw) — 34826 skatījumu * [[:en:Raju Srivastav|Raju Srivastav]] (5 iw) — 34707 skatījumu * [[:en:Luke Rockhold|Luke Rockhold]] (14 iw) — 33268 skatījumu * [[:en:Liger (film)|Liger (film)]] (3 iw) — 33194 skatījumu * [[:en:Lili Reinhart|Lili Reinhart]] (38 iw) — 32457 skatījumu * [[:en:Big Brother 24 (American season)|Big Brother 24 (American season)]] (1 iw) — 32354 skatījumu * [[:en:Quando Rondo|Quando Rondo]] (3 iw) — 32342 skatījumu * [[:en:Omegle|Omegle]] (30 iw) — 31465 skatījumu * [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 30671 skatījumu * [[:en:Wednesday (TV series)|Wednesday (TV series)]] (11 iw) — 30149 skatījumu * [[:en:Disappearance of Heather Elvis|Disappearance of Heather Elvis]] (1 iw) — 30087 skatījumu * [[:en:Kimora Lee Simmons|Kimora Lee Simmons]] (18 iw) — 30043 skatījumu * [[:en:Austin Butler|Austin Butler]] (35 iw) — 29989 skatījumu * [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 29575 skatījumu * [[:en:Maitreyi Ramakrishnan|Maitreyi Ramakrishnan]] (24 iw) — 29481 skatījumu * [[:en:Thirteen Lives|Thirteen Lives]] (16 iw) — 29165 skatījumu * [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (9 iw) — 29144 skatījumu * [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 29017 skatījumu * [[:en:Ratsasan|Ratsasan]] (5 iw) — 28847 skatījumu * [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 28815 skatījumu * [[:en:Only Murders in the Building|Only Murders in the Building]] (21 iw) — 28477 skatījumu * [[:en:Michele Morrone|Michele Morrone]] (18 iw) — 28229 skatījumu * [[:en:The Satanic Verses|The Satanic Verses]] (53 iw) — 27693 skatījumu * [[:en:Reena Roy|Reena Roy]] (15 iw) — 27530 skatījumu * [[:en:XXX|XXX]] (32 iw) — 27419 skatījumu * [[:en:RRR (film)|RRR (film)]] (23 iw) — 27329 skatījumu * [[:en:Nambi Narayanan|Nambi Narayanan]] (13 iw) — 27239 skatījumu * [[:en:Badou Jack|Badou Jack]] (14 iw) — 27224 skatījumu * [[:en:Annaleigh Ashford|Annaleigh Ashford]] (14 iw) — 26443 skatījumu * [[:en:Anthony Joshua vs Oleksandr Usyk|Anthony Joshua vs Oleksandr Usyk]] (2 iw) — 26366 skatījumu * [[:en:Ratan Tata|Ratan Tata]] (34 iw) — 25909 skatījumu * [[:en:Jenna Ortega|Jenna Ortega]] (25 iw) — 25558 skatījumu * [[:en:Darren Barnet|Darren Barnet]] (11 iw) — 24857 skatījumu * [[:en:2022 European Championships|2022 European Championships]] (9 iw) — 24709 skatījumu * [[:en:Nathan Fielder|Nathan Fielder]] (9 iw) — 24589 skatījumu * [[:en:Jennette McCurdy|Jennette McCurdy]] (46 iw) — 24406 skatījumu * [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 24287 skatījumu * [[:en:Patricia Routledge|Patricia Routledge]] (17 iw) — 24071 skatījumu * [[:en:BBC World Service|BBC World Service]] (40 iw) — 24035 skatījumu * [[:en:Darius Campbell Danesh|Darius Campbell Danesh]] (10 iw) — 23994 skatījumu * [[:en:Mirage (2018 film)|Mirage (2018 film)]] (17 iw) — 23755 skatījumu {{div col end}} == de == {{div col|3}} * [[:de:Bläck Fööss|Bläck Fööss]] (6 iw) — 44652 skatījumu * [[:de:Lea Meyer|Lea Meyer]] (3 iw) — 40383 skatījumu * [[:de:Bo Kanda Lita Baehre|Bo Kanda Lita Baehre]] (6 iw) — 37242 skatījumu * [[:de:Eva-Maria Hagen|Eva-Maria Hagen]] (13 iw) — 35683 skatījumu * [[:de:Starlink|Starlink]] (49 iw) — 25969 skatījumu * [[:de:Jan Hempel|Jan Hempel]] (10 iw) — 24665 skatījumu * [[:de:Felix Huby|Felix Huby]] (2 iw) — 22877 skatījumu * [[:de:Dang Qiu|Dang Qiu]] (4 iw) — 18618 skatījumu * [[:de:European Championships 2022|European Championships 2022]] (9 iw) — 16709 skatījumu * [[:de:Frank Busemann|Frank Busemann]] (13 iw) — 16545 skatījumu * [[:de:Tommy Engel|Tommy Engel]] (5 iw) — 14914 skatījumu * [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 14041 skatījumu * [[:de:Nina Mittelham|Nina Mittelham]] (4 iw) — 14019 skatījumu * [[:de:Cosma Shiva Hagen|Cosma Shiva Hagen]] (18 iw) — 12714 skatījumu * [[:de:Konstanze Klosterhalfen|Konstanze Klosterhalfen]] (16 iw) — 12557 skatījumu * [[:de:Mike Krüger|Mike Krüger]] (9 iw) — 12398 skatījumu * [[:de:Tim Lobinger|Tim Lobinger]] (16 iw) — 12383 skatījumu * [[:de:Thomas Gottschalk|Thomas Gottschalk]] (22 iw) — 11141 skatījumu * [[:de:Luiza Gega|Luiza Gega]] (23 iw) — 10684 skatījumu * [[:de:Mujinga Kambundji|Mujinga Kambundji]] (22 iw) — 10128 skatījumu * [[:de:Tatort: Reifezeugnis|Tatort: Reifezeugnis]] (3 iw) — 10110 skatījumu * [[:de:365 Tage|365 Tage]] (26 iw) — 10096 skatījumu * [[:de:Simon Terodde|Simon Terodde]] (22 iw) — 9264 skatījumu * [[:de:Woodstock III|Woodstock III]] (9 iw) — 9251 skatījumu * [[:de:Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle|Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle]] (40 iw) — 8733 skatījumu * [[:de:Sabine Heinrich|Sabine Heinrich]] (3 iw) — 8663 skatījumu * [[:de:Jella Haase|Jella Haase]] (9 iw) — 8523 skatījumu * [[:de:Frank Schöbel|Frank Schöbel]] (9 iw) — 8517 skatījumu * [[:de:Das Boot (Film)|Das Boot (Film)]] (40 iw) — 8261 skatījumu * [[:de:Sandman (Fernsehserie)|Sandman (Fernsehserie)]] (23 iw) — 7922 skatījumu * [[:de:James Garner|James Garner]] (51 iw) — 7766 skatījumu * [[:de:Nastassja Kinski|Nastassja Kinski]] (50 iw) — 7590 skatījumu * [[:de:Die Supernasen|Die Supernasen]] (1 iw) — 7203 skatījumu * [[:de:Shan Xiaona|Shan Xiaona]] (15 iw) — 7098 skatījumu * [[:de:Offenes Geheimnis|Offenes Geheimnis]] (21 iw) — 6987 skatījumu * [[:de:Roy Orbison|Roy Orbison]] (53 iw) — 6886 skatījumu * [[:de:Bill Kaulitz|Bill Kaulitz]] (31 iw) — 6878 skatījumu * [[:de:Gesa Felicitas Krause|Gesa Felicitas Krause]] (19 iw) — 6776 skatījumu * [[:de:Wolf Biermann|Wolf Biermann]] (31 iw) — 6750 skatījumu * [[:de:Jürgen Drews|Jürgen Drews]] (4 iw) — 6716 skatījumu * [[:de:Oleg Zernikel|Oleg Zernikel]] (6 iw) — 6645 skatījumu * [[:de:Leuchtfeuer Geestemündung|Leuchtfeuer Geestemündung]] (2 iw) — 6545 skatījumu * [[:de:Auch ein Sheriff braucht mal Hilfe|Auch ein Sheriff braucht mal Hilfe]] (12 iw) — 6376 skatījumu * [[:de:Joan Hackett|Joan Hackett]] (23 iw) — 6343 skatījumu * [[:de:Marco Pogo|Marco Pogo]] (1 iw) — 6175 skatījumu * [[:de:Ella Endlich|Ella Endlich]] (5 iw) — 5905 skatījumu * [[:de:Annika-Marie Fuchs|Annika-Marie Fuchs]] (4 iw) — 5829 skatījumu * [[:de:Zoropsis spinimana|Zoropsis spinimana]] (15 iw) — 5808 skatījumu * [[:de:Julia Simic|Julia Simic]] (6 iw) — 5777 skatījumu * [[:de:Dimitrij Ovtcharov|Dimitrij Ovtcharov]] (26 iw) — 5697 skatījumu * [[:de:Dreizehn Leben|Dreizehn Leben]] (16 iw) — 5500 skatījumu * [[:de:Kitty Blair|Kitty Blair]] (1 iw) — 5423 skatījumu * [[:de:Dritan Abazović|Dritan Abazović]] (34 iw) — 5306 skatījumu * [[:de:Rio Lobo|Rio Lobo]] (22 iw) — 5258 skatījumu * [[:de:Franz Schmidt (Scharfrichter)|Franz Schmidt (Scharfrichter)]] (5 iw) — 5250 skatījumu * [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 5235 skatījumu * [[:de:Die brillante Mademoiselle Neïla|Die brillante Mademoiselle Neïla]] (9 iw) — 5215 skatījumu * [[:de:Alexander Geljewitsch Dugin|Alexander Geljewitsch Dugin]] (45 iw) — 5204 skatījumu * [[:de:James Bond|James Bond]] (31 iw) — 5178 skatījumu * [[:de:CumEx-Files|CumEx-Files]] (7 iw) — 5163 skatījumu * [[:de:Ferdinand Karmelk|Ferdinand Karmelk]] (3 iw) — 5156 skatījumu * [[:de:ARD|ARD]] (49 iw) — 5098 skatījumu * [[:de:Rio Reiser|Rio Reiser]] (10 iw) — 5084 skatījumu * [[:de:Eloy de Jong|Eloy de Jong]] (3 iw) — 5019 skatījumu * [[:de:Muriel Baumeister|Muriel Baumeister]] (14 iw) — 4995 skatījumu * [[:de:Der Gesang der Flusskrebse|Der Gesang der Flusskrebse]] (6 iw) — 4953 skatījumu * [[:de:Giovanni Zarrella|Giovanni Zarrella]] (4 iw) — 4914 skatījumu * [[:de:Manti Teʻo|Manti Teʻo]] (7 iw) — 4892 skatījumu * [[:de:Luke Evans|Luke Evans]] (46 iw) — 4877 skatījumu * [[:de:G. G. Anderson|G. G. Anderson]] (5 iw) — 4820 skatījumu * [[:de:Sofia Polcanova|Sofia Polcanova]] (7 iw) — 4720 skatījumu * [[:de:Tom Buhrow|Tom Buhrow]] (2 iw) — 4624 skatījumu * [[:de:Johann-Tönjes Cassens|Johann-Tönjes Cassens]] (1 iw) — 4611 skatījumu * [[:de:Dan Stevens|Dan Stevens]] (40 iw) — 4500 skatījumu * [[:de:Káťa Kabanová|Káťa Kabanová]] (12 iw) — 4475 skatījumu * [[:de:JuVaughn Harrison|JuVaughn Harrison]] (6 iw) — 4369 skatījumu * [[:de:Latigo|Latigo]] (8 iw) — 4361 skatījumu * [[:de:Fu Hao|Fu Hao]] (19 iw) — 4278 skatījumu * [[:de:Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022|Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022]] (3 iw) — 4265 skatījumu * [[:de:Vulcano (Munition)|Vulcano (Munition)]] (2 iw) — 4210 skatījumu * [[:de:Bushido (Rapper)|Bushido (Rapper)]] (24 iw) — 4177 skatījumu * [[:de:Elisabeth von Matt|Elisabeth von Matt]] (4 iw) — 4140 skatījumu * [[:de:Bettina Zimmermann|Bettina Zimmermann]] (16 iw) — 4104 skatījumu * [[:de:Tom Schilling|Tom Schilling]] (21 iw) — 4094 skatījumu * [[:de:Wim Thoelke|Wim Thoelke]] (3 iw) — 4093 skatījumu * [[:de:Massenentführung in Iguala 2014|Massenentführung in Iguala 2014]] (22 iw) — 4088 skatījumu * [[:de:Christian Quadflieg|Christian Quadflieg]] (2 iw) — 4085 skatījumu * [[:de:European Championships|European Championships]] (14 iw) — 4017 skatījumu * [[:de:Deichkind|Deichkind]] (5 iw) — 3961 skatījumu * [[:de:Saskia Feige|Saskia Feige]] (4 iw) — 3957 skatījumu * [[:de:Jack Elam|Jack Elam]] (26 iw) — 3953 skatījumu * [[:de:Carolin Kebekus|Carolin Kebekus]] (7 iw) — 3908 skatījumu * [[:de:Marie-Agnes Strack-Zimmermann|Marie-Agnes Strack-Zimmermann]] (3 iw) — 3854 skatījumu * [[:de:Robert Palfrader|Robert Palfrader]] (3 iw) — 3846 skatījumu * [[:de:Alica Schmidt|Alica Schmidt]] (14 iw) — 3836 skatījumu * [[:de:Wasserschloss Klaffenbach|Wasserschloss Klaffenbach]] (2 iw) — 3828 skatījumu * [[:de:Freddy Quinn|Freddy Quinn]] (29 iw) — 3815 skatījumu * [[:de:Sandman|Sandman]] (27 iw) — 3807 skatījumu * [[:de:Ruth Fuchs|Ruth Fuchs]] (25 iw) — 3791 skatījumu * [[:de:Tief wie der Ozean|Tief wie der Ozean]] (16 iw) — 3774 skatījumu {{div col end}} == fr == {{div col|3}} * [[:fr:Jean-Luc Delarue|Jean-Luc Delarue]] (2 iw) — 26892 skatījumu * [[:fr:Madame de Pompadour|Madame de Pompadour]] (55 iw) — 22461 skatījumu * [[:fr:Louane|Louane]] (29 iw) — 20782 skatījumu * [[:fr:Record du monde du saut à la perche|Record du monde du saut à la perche]] (10 iw) — 15764 skatījumu * [[:fr:Stone (chanteuse)|Stone (chanteuse)]] (4 iw) — 15061 skatījumu * [[:fr:Championnats sportifs européens 2022|Championnats sportifs européens 2022]] (9 iw) — 14533 skatījumu * [[:fr:Rénelle Lamote|Rénelle Lamote]] (10 iw) — 13316 skatījumu * [[:fr:Loana Lecomte|Loana Lecomte]] (8 iw) — 12912 skatījumu * [[:fr:Pauline Ferrand-Prévot|Pauline Ferrand-Prévot]] (15 iw) — 12723 skatījumu * [[:fr:Philippe Collet|Philippe Collet]] (8 iw) — 11850 skatījumu * [[:fr:Julien Doré|Julien Doré]] (14 iw) — 11674 skatījumu * [[:fr:Homme au masque de fer|Homme au masque de fer]] (34 iw) — 10991 skatījumu * [[:fr:Stéphane Diagana|Stéphane Diagana]] (16 iw) — 9880 skatījumu * [[:fr:Kendji Girac|Kendji Girac]] (26 iw) — 9568 skatījumu * [[:fr:Thibaut Collet|Thibaut Collet]] (4 iw) — 9076 skatījumu * [[:fr:Sandman (série télévisée)|Sandman (série télévisée)]] (23 iw) — 8803 skatījumu * [[:fr:Cathy Guetta|Cathy Guetta]] (2 iw) — 8571 skatījumu * [[:fr:Décès en août 2022|Décès en août 2022]] (10 iw) — 7571 skatījumu * [[:fr:Baïne|Baïne]] (2 iw) — 7452 skatījumu * [[:fr:Bertrand Renard|Bertrand Renard]] (2 iw) — 7146 skatījumu * [[:fr:Samuel Gigot|Samuel Gigot]] (11 iw) — 7137 skatījumu * [[:fr:Éric Charden|Éric Charden]] (7 iw) — 6814 skatījumu * [[:fr:Gary Hunt|Gary Hunt]] (8 iw) — 6571 skatījumu * [[:fr:Louis de France (1729-1765)|Louis de France (1729-1765)]] (36 iw) — 6569 skatījumu * [[:fr:365 Jours|365 Jours]] (26 iw) — 6335 skatījumu * [[:fr:Starlink|Starlink]] (49 iw) — 6276 skatījumu * [[:fr:Stone et Charden|Stone et Charden]] (2 iw) — 6197 skatījumu * [[:fr:Virginie Despentes|Virginie Despentes]] (28 iw) — 5709 skatījumu * [[:fr:Stillwater (film)|Stillwater (film)]] (18 iw) — 5573 skatījumu * [[:fr:Bernard Campan|Bernard Campan]] (10 iw) — 5446 skatījumu * [[:fr:Alexandre Douguine|Alexandre Douguine]] (45 iw) — 5395 skatījumu * [[:fr:Chancel Mbemba|Chancel Mbemba]] (21 iw) — 5233 skatījumu * [[:fr:Les Frères Morvan|Les Frères Morvan]] (2 iw) — 5024 skatījumu * [[:fr:The Voice Kids (France)|The Voice Kids (France)]] (2 iw) — 4707 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 4611 skatījumu * [[:fr:Nelson Monfort|Nelson Monfort]] (2 iw) — 4547 skatījumu * [[:fr:Christine and the Queens|Christine and the Queens]] (18 iw) — 4466 skatījumu * [[:fr:Fort Boyard (jeu télévisé)|Fort Boyard (jeu télévisé)]] (19 iw) — 4453 skatījumu * [[:fr:Guillaume Depardieu|Guillaume Depardieu]] (36 iw) — 4395 skatījumu * [[:fr:Luiza Gega|Luiza Gega]] (23 iw) — 4389 skatījumu * [[:fr:Patrick Fiori|Patrick Fiori]] (22 iw) — 4367 skatījumu * [[:fr:Michele Morrone|Michele Morrone]] (18 iw) — 4364 skatījumu * [[:fr:Cadiens|Cadiens]] (37 iw) — 4339 skatījumu * [[:fr:Jenifer|Jenifer]] (21 iw) — 4266 skatījumu * [[:fr:Rose Laurens|Rose Laurens]] (10 iw) — 4191 skatījumu * [[:fr:Julien Absalon|Julien Absalon]] (23 iw) — 4039 skatījumu * [[:fr:Andrew Tate|Andrew Tate]] (18 iw) — 4037 skatījumu * [[:fr:Isabelle Fuhrman|Isabelle Fuhrman]] (38 iw) — 4019 skatījumu * [[:fr:Le Corsaire (ballet)|Le Corsaire (ballet)]] (13 iw) — 4000 skatījumu * [[:fr:Jean Galfione|Jean Galfione]] (23 iw) — 3998 skatījumu * [[:fr:Festival de Woodstock 1999|Festival de Woodstock 1999]] (9 iw) — 3965 skatījumu * [[:fr:Sandman (Gaiman)|Sandman (Gaiman)]] (27 iw) — 3905 skatījumu * [[:fr:Fort Boyard (monument)|Fort Boyard (monument)]] (29 iw) — 3883 skatījumu * [[:fr:Fisher Stevens|Fisher Stevens]] (27 iw) — 3873 skatījumu * [[:fr:Roy Orbison|Roy Orbison]] (53 iw) — 3826 skatījumu * [[:fr:She-Hulk : Avocate|She-Hulk : Avocate]] (31 iw) — 3645 skatījumu * [[:fr:Absolu (philosophie)|Absolu (philosophie)]] (40 iw) — 3643 skatījumu * [[:fr:Championnats d'Europe de natation 2022|Championnats d'Europe de natation 2022]] (15 iw) — 3594 skatījumu * [[:fr:Edgar-Yves|Edgar-Yves]] (3 iw) — 3503 skatījumu * [[:fr:Anna-Maria Sieklucka|Anna-Maria Sieklucka]] (20 iw) — 3462 skatījumu * [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3434 skatījumu * [[:fr:François Vérove|François Vérove]] (3 iw) — 3424 skatījumu * [[:fr:Les Versets sataniques|Les Versets sataniques]] (53 iw) — 3410 skatījumu * [[:fr:House of the Dragon|House of the Dragon]] (28 iw) — 3358 skatījumu * [[:fr:Jordan Veretout|Jordan Veretout]] (26 iw) — 3353 skatījumu * [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 3302 skatījumu * [[:fr:The Voice : La Plus Belle Voix|The Voice : La Plus Belle Voix]] (2 iw) — 3267 skatījumu * [[:fr:Manti Te'o|Manti Te'o]] (7 iw) — 3241 skatījumu * [[:fr:Patrick Nordmann|Patrick Nordmann]] (1 iw) — 3221 skatījumu * [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 3188 skatījumu * [[:fr:Camille Cottin|Camille Cottin]] (17 iw) — 3164 skatījumu * [[:fr:Saison 8 de Columbo|Saison 8 de Columbo]] (4 iw) — 3133 skatījumu * [[:fr:Éric Prat|Éric Prat]] (2 iw) — 3132 skatījumu * [[:fr:Surströmming|Surströmming]] (35 iw) — 3129 skatījumu * [[:fr:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (24 iw) — 3124 skatījumu * [[:fr:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 3048 skatījumu * [[:fr:Liberace|Liberace]] (35 iw) — 3041 skatījumu * [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 2963 skatījumu * [[:fr:Vaimalama Chaves|Vaimalama Chaves]] (2 iw) — 2947 skatījumu * [[:fr:Tetê|Tetê]] (17 iw) — 2908 skatījumu * [[:fr:Linda Evangelista|Linda Evangelista]] (38 iw) — 2844 skatījumu * [[:fr:Tekla Juniewicz|Tekla Juniewicz]] (12 iw) — 2843 skatījumu * [[:fr:Des chiffres et des lettres|Des chiffres et des lettres]] (12 iw) — 2838 skatījumu * [[:fr:Vesper Chronicles|Vesper Chronicles]] (1 iw) — 2836 skatījumu * [[:fr:Hélène de Fougerolles|Hélène de Fougerolles]] (13 iw) — 2835 skatījumu * [[:fr:Tour d'Espagne 2022|Tour d'Espagne 2022]] (17 iw) — 2830 skatījumu * [[:fr:Fu Hao|Fu Hao]] (19 iw) — 2801 skatījumu * [[:fr:Expédition Filchner|Expédition Filchner]] (10 iw) — 2770 skatījumu * [[:fr:Nastassja Kinski|Nastassja Kinski]] (50 iw) — 2766 skatījumu * [[:fr:Arnaud Ducret|Arnaud Ducret]] (6 iw) — 2747 skatījumu * [[:fr:Borna Ćorić|Borna Ćorić]] (34 iw) — 2741 skatījumu * [[:fr:Mujinga Kambundji|Mujinga Kambundji]] (22 iw) — 2707 skatījumu * [[:fr:François Letexier|François Letexier]] (6 iw) — 2688 skatījumu * [[:fr:Brice Samba (football, 1994)|Brice Samba (football, 1994)]] (13 iw) — 2681 skatījumu * [[:fr:PNL (groupe)|PNL (groupe)]] (8 iw) — 2650 skatījumu * [[:fr:Jean-Jacques Sempé|Jean-Jacques Sempé]] (26 iw) — 2641 skatījumu * [[:fr:Nicolas Pallois|Nicolas Pallois]] (14 iw) — 2626 skatījumu * [[:fr:Jonathan Clauss|Jonathan Clauss]] (14 iw) — 2622 skatījumu * [[:fr:Gérard Blanc|Gérard Blanc]] (4 iw) — 2608 skatījumu * [[:fr:Laurent Romejko|Laurent Romejko]] (3 iw) — 2562 skatījumu {{div col end}} == ru == {{div col|3}} * [[:ru:Дугин, Александр Гельевич|Дугин, Александр Гельевич]] (45 iw) — 166140 skatījumu * [[:ru:Ботулотоксин|Ботулотоксин]] (49 iw) — 57281 skatījumu * [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 35221 skatījumu * [[:ru:Высоцкая, Юлия Александровна|Высоцкая, Юлия Александровна]] (12 iw) — 27693 skatījumu * [[:ru:Фьюри, Тайсон|Фьюри, Тайсон]] (32 iw) — 27256 skatījumu * [[:ru:Синявская, Тамара Ильинична|Синявская, Тамара Ильинична]] (7 iw) — 27046 skatījumu * [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (51 iw) — 16623 skatījumu * [[:ru:Судец, Татьяна Александровна|Судец, Татьяна Александровна]] (2 iw) — 15693 skatījumu * [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 14726 skatījumu * [[:ru:Романс о влюблённых (фильм, 1974)|Романс о влюблённых (фильм, 1974)]] (11 iw) — 14493 skatījumu * [[:ru:Зоопарк (РЛС)|Зоопарк (РЛС)]] (5 iw) — 13285 skatījumu * [[:ru:Понаровская, Ирина Витальевна|Понаровская, Ирина Витальевна]] (5 iw) — 13198 skatījumu * [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 12584 skatījumu * [[:ru:Михалков, Сергей Владимирович|Михалков, Сергей Владимирович]] (49 iw) — 11800 skatījumu * [[:ru:Циркон (ракета)|Циркон (ракета)]] (25 iw) — 11772 skatījumu * [[:ru:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 11584 skatījumu * [[:ru:Энтони Джошуа — Александр Усик|Энтони Джошуа — Александр Усик]] (2 iw) — 10865 skatījumu * [[:ru:AGM-88 HARM|AGM-88 HARM]] (29 iw) — 10725 skatījumu * [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 10707 skatījumu * [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 10195 skatījumu * [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 9942 skatījumu * [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (31 iw) — 9357 skatījumu * [[:ru:Панцирь-С1|Панцирь-С1]] (34 iw) — 8338 skatījumu * [[:ru:С-300|С-300]] (39 iw) — 8266 skatījumu * [[:ru:Дом Дракона|Дом Дракона]] (28 iw) — 8075 skatījumu * [[:ru:Новочеркасский расстрел|Новочеркасский расстрел]] (23 iw) — 8032 skatījumu * [[:ru:Дебрянская, Евгения Евгеньевна|Дебрянская, Евгения Евгеньевна]] (3 iw) — 7835 skatījumu * [[:ru:Meraxes|Meraxes]] (9 iw) — 7319 skatījumu * [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (19 iw) — 6680 skatījumu * [[:ru:Megogo|Megogo]] (4 iw) — 6445 skatījumu * [[:ru:Песочный человек (сериал)|Песочный человек (сериал)]] (23 iw) — 6440 skatījumu * [[:ru:ScanEagle|ScanEagle]] (17 iw) — 6404 skatījumu * [[:ru:Спокойной ночи, малыши!|Спокойной ночи, малыши!]] (8 iw) — 6318 skatījumu * [[:ru:BGM-71 TOW|BGM-71 TOW]] (28 iw) — 6250 skatījumu * [[:ru:Грех (фильм, 2019)|Грех (фильм, 2019)]] (6 iw) — 6013 skatījumu * [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (42 iw) — 5903 skatījumu * [[:ru:Сапсан (ракетный комплекс)|Сапсан (ракетный комплекс)]] (4 iw) — 5898 skatījumu * [[:ru:Адана Демирспор|Адана Демирспор]] (25 iw) — 5656 skatījumu * [[:ru:Чжан Чжилэй|Чжан Чжилэй]] (17 iw) — 5635 skatījumu * [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (34 iw) — 5487 skatījumu * [[:ru:Ломаченко, Василий Анатольевич|Ломаченко, Василий Анатольевич]] (31 iw) — 5387 skatījumu * [[:ru:Бесконечность (фильм, 2021)|Бесконечность (фильм, 2021)]] (16 iw) — 5373 skatījumu * [[:ru:Преображение Господне|Преображение Господне]] (59 iw) — 5189 skatījumu * [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (54 iw) — 5155 skatījumu * [[:ru:Глянец (фильм)|Глянец (фильм)]] (9 iw) — 5076 skatījumu * [[:ru:Су-57|Су-57]] (49 iw) — 5039 skatījumu * [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 4891 skatījumu * [[:ru:Хргович, Филип|Хргович, Филип]] (18 iw) — 4842 skatījumu * [[:ru:Аксёнов, Василий Павлович|Аксёнов, Василий Павлович]] (34 iw) — 4815 skatījumu * [[:ru:Яблочный Спас|Яблочный Спас]] (4 iw) — 4639 skatījumu * [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 4504 skatījumu * [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (12 iw) — 4454 skatījumu * [[:ru:Машина времени (фильм, 2002)|Машина времени (фильм, 2002)]] (36 iw) — 4454 skatījumu * [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 4448 skatījumu * [[:ru:Добыча (фильм, 2022)|Добыча (фильм, 2022)]] (19 iw) — 4440 skatījumu * [[:ru:Абаскаль, Гильермо|Абаскаль, Гильермо]] (8 iw) — 4425 skatījumu * [[:ru:Ботулизм|Ботулизм]] (68 iw) — 4422 skatījumu * [[:ru:Бумбараш|Бумбараш]] (4 iw) — 4412 skatījumu * [[:ru:Знакомьтесь, Джо Блэк|Знакомьтесь, Джо Блэк]] (37 iw) — 4351 skatījumu * [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 4348 skatījumu * [[:ru:Дорогие товарищи!|Дорогие товарищи!]] (18 iw) — 4329 skatījumu * [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 4326 skatījumu * [[:ru:Аринбасарова, Наталия Утевлевна|Аринбасарова, Наталия Утевлевна]] (17 iw) — 4185 skatījumu * [[:ru:Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон|Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон]] (40 iw) — 4183 skatījumu * [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 4156 skatījumu * [[:ru:Fairchild Republic A-10 Thunderbolt II|Fairchild Republic A-10 Thunderbolt II]] (50 iw) — 4081 skatījumu * [[:ru:Махди|Махди]] (53 iw) — 3979 skatījumu * [[:ru:Судный день|Судный день]] (1 iw) — 3976 skatījumu * [[:ru:Прилучный, Павел Валерьевич|Прилучный, Павел Валерьевич]] (9 iw) — 3968 skatījumu * [[:ru:Евразийство|Евразийство]] (30 iw) — 3740 skatījumu * [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3651 skatījumu * [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 3601 skatījumu * [[:ru:NASAMS|NASAMS]] (18 iw) — 3590 skatījumu * [[:ru:Чёрная птица (мини-сериал)|Чёрная птица (мини-сериал)]] (6 iw) — 3536 skatījumu * [[:ru:Ройзман, Евгений Вадимович|Ройзман, Евгений Вадимович]] (13 iw) — 3532 skatījumu * [[:ru:Моррисон, Томми|Моррисон, Томми]] (25 iw) — 3509 skatījumu * [[:ru:Экспедиция на «Жаннетте»|Экспедиция на «Жаннетте»]] (7 iw) — 3500 skatījumu * [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 3474 skatījumu * [[:ru:Поездка в Америку|Поездка в Америку]] (32 iw) — 3453 skatījumu * [[:ru:Женщина-Халк: Адвокат|Женщина-Халк: Адвокат]] (31 iw) — 3444 skatījumu * [[:ru:Тринадцать жизней|Тринадцать жизней]] (16 iw) — 3393 skatījumu * [[:ru:M982 Excalibur|M982 Excalibur]] (10 iw) — 3385 skatījumu * [[:ru:Магомаева, Айшет Ахмедовна|Магомаева, Айшет Ахмедовна]] (2 iw) — 3385 skatījumu * [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 3351 skatījumu * [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 3346 skatījumu * [[:ru:Тяжёлая огнемётная система|Тяжёлая огнемётная система]] (28 iw) — 3343 skatījumu * [[:ru:Баффер, Майкл|Баффер, Майкл]] (20 iw) — 3334 skatījumu * [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3319 skatījumu * [[:ru:Зимняя вишня|Зимняя вишня]] (8 iw) — 3301 skatījumu * [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 3274 skatījumu * [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 3252 skatījumu * [[:ru:Фейгин, Марк Захарович|Фейгин, Марк Захарович]] (6 iw) — 3239 skatījumu * [[:ru:Список лучших боксёров мира вне зависимости от весовой категории|Список лучших боксёров мира вне зависимости от весовой категории]] (4 iw) — 3236 skatījumu * [[:ru:С-400|С-400]] (44 iw) — 3226 skatījumu * [[:ru:Голицын, Николас|Голицын, Николас]] (16 iw) — 3200 skatījumu * [[:ru:Ольха (РСЗО)|Ольха (РСЗО)]] (8 iw) — 3162 skatījumu * [[:ru:Билык, Роман Витальевич|Билык, Роман Витальевич]] (4 iw) — 3152 skatījumu * [[:ru:Дядя Ваня (фильм, 1970)|Дядя Ваня (фильм, 1970)]] (13 iw) — 3152 skatījumu * [[:ru:Смит, Каллум|Смит, Каллум]] (11 iw) — 3140 skatījumu * [[:ru:Мой младший брат|Мой младший брат]] (9 iw) — 3014 skatījumu {{div col end}} == be == {{div col|3}} * [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 47 skatījumu * [[:be:Less|Less]] (20 iw) — 24 skatījumu * [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 24 skatījumu * [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 23 skatījumu * [[:be:У краіне райскай птушкі|У краіне райскай птушкі]] (1 iw) — 23 skatījumu * [[:be:Загляне сонца і ў наша аконца|Загляне сонца і ў наша аконца]] (3 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Вайна за кастыльскую спадчыну|Вайна за кастыльскую спадчыну]] (22 iw) — 19 skatījumu * [[:be:ISO 3166|ISO 3166]] (70 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Яўгенія Янішчыц|Яўгенія Янішчыц]] (4 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Спатканне|Спатканне]] (13 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Новая зямля (паэма)|Новая зямля (паэма)]] (1 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Разбуры турмы муры|Разбуры турмы муры]] (9 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года|Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года]] (4 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Аляксандр Гельевіч Дугін|Аляксандр Гельевіч Дугін]] (45 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Зуеў|Зуеў]] (6 iw) — 14 skatījumu * [[:be:ICEYE|ICEYE]] (6 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Спіс карцін Пітэра Брэйгеля Старэйшага|Спіс карцін Пітэра Брэйгеля Старэйшага]] (12 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Беларуская хрысціянская дэмакратыя (1917)|Беларуская хрысціянская дэмакратыя (1917)]] (5 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Андрэй Мікалаевіч Мукавозчык|Андрэй Мікалаевіч Мукавозчык]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Звычай цалаваць руку|Звычай цалаваць руку]] (28 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Лявонавічы (Нясвіжскі раён)|Лявонавічы (Нясвіжскі раён)]] (3 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Путч у Іспаніі (1936)|Путч у Іспаніі (1936)]] (13 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Міліцыя Рэспублікі Беларусь|Міліцыя Рэспублікі Беларусь]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Людзі на балоце (раман)|Людзі на балоце (раман)]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Лук’яніўка (Браварскі раён)|Лук’яніўка (Браварскі раён)]] (10 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Бяроза-Картузскі канцэнтрацыйны лагер|Бяроза-Картузскі канцэнтрацыйны лагер]] (11 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Мінскае аддзяленне Беларускай чыгункі|Мінскае аддзяленне Беларускай чыгункі]] (2 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Разбітае сэрца пацана|Разбітае сэрца пацана]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Эрагенныя зоны|Эрагенныя зоны]] (44 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Аркадзь Сцяпанавіч Казлоў|Аркадзь Сцяпанавіч Казлоў]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Лідзія Андрэеўна Навумава|Лідзія Андрэеўна Навумава]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Яблычны Спас|Яблычны Спас]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Дзікае паляванне караля Стаха|Дзікае паляванне караля Стаха]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Дэкодэр сігналаў каляровасці|Дэкодэр сігналаў каляровасці]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Батлейка|Батлейка]] (6 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Міжгаліновы баланс|Міжгаліновы баланс]] (23 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Мышко|Мышко]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Інтэрніраванне японцаў у ЗША|Інтэрніраванне японцаў у ЗША]] (24 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Дабраволя|Дабраволя]] (5 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Рыгор Паўлавіч Сушчэня|Рыгор Паўлавіч Сушчэня]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Жанчына-Халк: Адвакат|Жанчына-Халк: Адвакат]] (31 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Эліза Ажэшка|Эліза Ажэшка]] (31 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Рэгуларэс|Рэгуларэс]] (10 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Беларускі арабскі алфавіт|Беларускі арабскі алфавіт]] (18 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Вялікія князі літоўскія|Вялікія князі літоўскія]] (8 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Дзень беларускага пісьменства|Дзень беларускага пісьменства]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Валянціна Іванаўна Казяба|Валянціна Іванаўна Казяба]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Поразава|Поразава]] (12 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Аляксандр Андрэевіч Філімонаў|Аляксандр Андрэевіч Філімонаў]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Нурава|Нурава]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Рыгор Барадулін|Рыгор Барадулін]] (22 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Юрый Аляксандравіч Сенажацкі|Юрый Аляксандравіч Сенажацкі]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Андрусь Горват|Андрусь Горват]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Пятрусь Броўка|Пятрусь Броўка]] (12 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Іван Луцкевіч|Іван Луцкевіч]] (9 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Жыве Беларусь!|Жыве Беларусь!]] (8 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Чорны замак Альшанскі|Чорны замак Альшанскі]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Андрусь Такінданг|Андрусь Такінданг]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Гальшанскі замак|Гальшанскі замак]] (6 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Беларускі кангрэс дэмакратычных прафсаюзаў|Беларускі кангрэс дэмакратычных прафсаюзаў]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Сяргей Пясецкі|Сяргей Пясецкі]] (12 iw) — 9 skatījumu * [[:be:CEO|CEO]] (65 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Я ёсць Грут|Я ёсць Грут]] (24 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Шашалі|Шашалі]] (9 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Беларускі алфавіт|Беларускі алфавіт]] (17 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Брагін|Брагін]] (19 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Інструкцыя па транслітарацыі|Інструкцыя па транслітарацыі]] (6 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Народнае антыкрызіснае ўпраўленне|Народнае антыкрызіснае ўпраўленне]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:UNIX-падобная аперацыйная сістэма|UNIX-падобная аперацыйная сістэма]] (45 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Ян Баршчэўскі|Ян Баршчэўскі]] (9 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Вінцэнт Дунін-Марцінкевіч|Вінцэнт Дунін-Марцінкевіч]] (11 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Кантрольны нумар Бібліятэкі Кангрэса|Кантрольны нумар Бібліятэкі Кангрэса]] (63 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Маджахед|Маджахед]] (52 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Барысаглебская царква (Гродна)|Барысаглебская царква (Гродна)]] (13 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Ева Вежнавец|Ева Вежнавец]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Рэжым Лукашэнкі|Рэжым Лукашэнкі]] (2 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Вяркудскі сельсавет|Вяркудскі сельсавет]] (2 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Язэп Нарцызавіч Драздовіч|Язэп Нарцызавіч Драздовіч]] (5 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Аляксей Мікалаевіч Сокал|Аляксей Мікалаевіч Сокал]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Беларуская краёвая абарона|Беларуская краёвая абарона]] (10 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Адам Адамавіч Клюбко|Адам Адамавіч Клюбко]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Кузьма Чорны|Кузьма Чорны]] (11 iw) — 8 skatījumu * [[:be:W3m|W3m]] (20 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Беларуская кухня|Беларуская кухня]] (26 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Усходнефрызская мова|Усходнефрызская мова]] (60 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Станіслаў Нарбут|Станіслаў Нарбут]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Фёдар Фёдаравіч Кулікоў|Фёдар Фёдаравіч Кулікоў]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Financial Times|Financial Times]] (57 iw) — 8 skatījumu * [[:be:1xbet|1xbet]] (7 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Жудзецы Румыніі|Жудзецы Румыніі]] (47 iw) — 8 skatījumu {{div col end}} == pl == {{div col|3}} * [[:pl:Katarzyna Zdziebło|Katarzyna Zdziebło]] (10 iw) — 10762 skatījumu * [[:pl:Sofia Ennaoui|Sofia Ennaoui]] (13 iw) — 8096 skatījumu * [[:pl:Robert Karaś|Robert Karaś]] (1 iw) — 7256 skatījumu * [[:pl:Arkadiusz Wrzosek|Arkadiusz Wrzosek]] (2 iw) — 6441 skatījumu * [[:pl:Anna Wielgosz|Anna Wielgosz]] (4 iw) — 6352 skatījumu * [[:pl:Alicja Konieczek|Alicja Konieczek]] (4 iw) — 5737 skatījumu * [[:pl:Tekla Juniewicz|Tekla Juniewicz]] (12 iw) — 5145 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 4731 skatījumu * [[:pl:Aleksandr Dugin|Aleksandr Dugin]] (45 iw) — 4642 skatījumu * [[:pl:Zmarli w sierpniu 2022|Zmarli w sierpniu 2022]] (10 iw) — 4242 skatījumu * [[:pl:Artur Balazs|Artur Balazs]] (1 iw) — 4168 skatījumu * [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 4051 skatījumu * [[:pl:Paweł Deląg|Paweł Deląg]] (10 iw) — 3918 skatījumu * [[:pl:Martina Ratej|Martina Ratej]] (13 iw) — 3744 skatījumu * [[:pl:Krzysztof Zalewski (piosenkarz)|Krzysztof Zalewski (piosenkarz)]] (3 iw) — 3428 skatījumu * [[:pl:Anna Moskwa|Anna Moskwa]] (2 iw) — 3402 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Europejskie 2022|Mistrzostwa Europejskie 2022]] (9 iw) — 3380 skatījumu * [[:pl:Anna Przybylska|Anna Przybylska]] (13 iw) — 3337 skatījumu * [[:pl:Hubert Wagner|Hubert Wagner]] (7 iw) — 3273 skatījumu * [[:pl:Prymnesium parvum|Prymnesium parvum]] (4 iw) — 3110 skatījumu * [[:pl:Natalia Kaczmarek|Natalia Kaczmarek]] (18 iw) — 3069 skatījumu * [[:pl:Agnieszka Włodarczyk|Agnieszka Włodarczyk]] (14 iw) — 3047 skatījumu * [[:pl:Luiza Gega|Luiza Gega]] (23 iw) — 2834 skatījumu * [[:pl:Wojciech Roszkowski|Wojciech Roszkowski]] (5 iw) — 2814 skatījumu * [[:pl:Katastrofa ekologiczna na Odrze|Katastrofa ekologiczna na Odrze]] (12 iw) — 2795 skatījumu * [[:pl:Michał Wiśniewski|Michał Wiśniewski]] (7 iw) — 2665 skatījumu * [[:pl:Maria Andrejczyk|Maria Andrejczyk]] (19 iw) — 2618 skatījumu * [[:pl:Memoriał Huberta Jerzego Wagnera|Memoriał Huberta Jerzego Wagnera]] (5 iw) — 2378 skatījumu * [[:pl:Memoriał Huberta Jerzego Wagnera 2022|Memoriał Huberta Jerzego Wagnera 2022]] (2 iw) — 2327 skatījumu * [[:pl:365 dni (film)|365 dni (film)]] (26 iw) — 2323 skatījumu * [[:pl:Leszek Włodzimierz Biały|Leszek Włodzimierz Biały]] (3 iw) — 2286 skatījumu * [[:pl:Justyna Święty-Ersetic|Justyna Święty-Ersetic]] (20 iw) — 2212 skatījumu * [[:pl:Tyson Fury|Tyson Fury]] (32 iw) — 2208 skatījumu * [[:pl:Lista najstarszych ludzi w Polsce|Lista najstarszych ludzi w Polsce]] (1 iw) — 2186 skatījumu * [[:pl:Najstarsi ludzie|Najstarsi ludzie]] (28 iw) — 2176 skatījumu * [[:pl:Angelika Cichocka|Angelika Cichocka]] (16 iw) — 2104 skatījumu * [[:pl:Josephine Tewson|Josephine Tewson]] (11 iw) — 2062 skatījumu * [[:pl:Femke Bol|Femke Bol]] (21 iw) — 1978 skatījumu * [[:pl:Anna-Maria Sieklucka|Anna-Maria Sieklucka]] (20 iw) — 1920 skatījumu * [[:pl:Reprezentacja Polski w piłce siatkowej mężczyzn|Reprezentacja Polski w piłce siatkowej mężczyzn]] (28 iw) — 1887 skatījumu * [[:pl:Piotr Przyborek|Piotr Przyborek]] (1 iw) — 1848 skatījumu * [[:pl:Tarantula ukraińska|Tarantula ukraińska]] (18 iw) — 1790 skatījumu * [[:pl:Blanka Lipińska|Blanka Lipińska]] (12 iw) — 1781 skatījumu * [[:pl:Jarosław Jakimowicz|Jarosław Jakimowicz]] (2 iw) — 1772 skatījumu * [[:pl:Karolina Naja|Karolina Naja]] (18 iw) — 1751 skatījumu * [[:pl:Woodstock 1999|Woodstock 1999]] (9 iw) — 1703 skatījumu * [[:pl:Sebastian Karpiel-Bułecka|Sebastian Karpiel-Bułecka]] (2 iw) — 1695 skatījumu * [[:pl:Joanna Pacuła|Joanna Pacuła]] (18 iw) — 1693 skatījumu * [[:pl:Aneta Konieczek|Aneta Konieczek]] (3 iw) — 1690 skatījumu * [[:pl:Sharleen Spiteri|Sharleen Spiteri]] (19 iw) — 1668 skatījumu * [[:pl:Paulina Paszek|Paulina Paszek]] (4 iw) — 1666 skatījumu * [[:pl:Patricia Routledge|Patricia Routledge]] (17 iw) — 1603 skatījumu * [[:pl:Andrzej Brycht|Andrzej Brycht]] (1 iw) — 1587 skatījumu * [[:pl:Michele Morrone|Michele Morrone]] (18 iw) — 1565 skatījumu * [[:pl:Edward Stachura|Edward Stachura]] (10 iw) — 1537 skatījumu * [[:pl:Bayer Full|Bayer Full]] (1 iw) — 1524 skatījumu * [[:pl:Marta Walczykiewicz|Marta Walczykiewicz]] (14 iw) — 1517 skatījumu * [[:pl:Anna Kiełbasińska|Anna Kiełbasińska]] (14 iw) — 1489 skatījumu * [[:pl:Igor Tuleya|Igor Tuleya]] (4 iw) — 1465 skatījumu * [[:pl:Morfeusz|Morfeusz]] (47 iw) — 1422 skatījumu * [[:pl:Janusz Gajos|Janusz Gajos]] (17 iw) — 1404 skatījumu * [[:pl:Nikola Grbić|Nikola Grbić]] (22 iw) — 1386 skatījumu * [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1359 skatījumu * [[:pl:Lucile Randon|Lucile Randon]] (27 iw) — 1358 skatījumu * [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1355 skatījumu * [[:pl:Moralność pani Dulskiej|Moralność pani Dulskiej]] (3 iw) — 1330 skatījumu * [[:pl:Andrzej Adamczyk|Andrzej Adamczyk]] (7 iw) — 1330 skatījumu * [[:pl:Sprawa Tamam Shud|Sprawa Tamam Shud]] (24 iw) — 1328 skatījumu * [[:pl:Fairchild A-10 Thunderbolt II|Fairchild A-10 Thunderbolt II]] (50 iw) — 1311 skatījumu * [[:pl:Marcin Janusz|Marcin Janusz]] (5 iw) — 1304 skatījumu * [[:pl:Don Vasyl|Don Vasyl]] (1 iw) — 1303 skatījumu * [[:pl:Szerszeń europejski|Szerszeń europejski]] (55 iw) — 1294 skatījumu * [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1293 skatījumu * [[:pl:Ryszard Bosek|Ryszard Bosek]] (9 iw) — 1287 skatījumu * [[:pl:Andrzej Seweryn|Andrzej Seweryn]] (19 iw) — 1283 skatījumu * [[:pl:Kane Tanaka|Kane Tanaka]] (35 iw) — 1276 skatījumu * [[:pl:Iga Baumgart-Witan|Iga Baumgart-Witan]] (17 iw) — 1265 skatījumu * [[:pl:Most Wan’an|Most Wan’an]] (5 iw) — 1231 skatījumu * [[:pl:Sandman|Sandman]] (27 iw) — 1229 skatījumu * [[:pl:Laïs|Laïs]] (7 iw) — 1229 skatījumu * [[:pl:Young Leosia|Young Leosia]] (2 iw) — 1227 skatījumu * [[:pl:Opéra Garnier|Opéra Garnier]] (56 iw) — 1214 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa świata w piłce siatkowej mężczyzn|Mistrzostwa świata w piłce siatkowej mężczyzn]] (36 iw) — 1208 skatījumu * [[:pl:Ród Smoka|Ród Smoka]] (28 iw) — 1201 skatījumu * [[:pl:Pia Skrzyszowska|Pia Skrzyszowska]] (5 iw) — 1199 skatījumu * [[:pl:Sandman (serial telewizyjny)|Sandman (serial telewizyjny)]] (23 iw) — 1188 skatījumu * [[:pl:Piotr Lisek|Piotr Lisek]] (19 iw) — 1171 skatījumu * [[:pl:Tysiąc (gra)|Tysiąc (gra)]] (5 iw) — 1164 skatījumu * [[:pl:Stanisław Ignacy Witkiewicz|Stanisław Ignacy Witkiewicz]] (31 iw) — 1160 skatījumu * [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 1145 skatījumu * [[:pl:Jeremi Wiśniowiecki|Jeremi Wiśniowiecki]] (19 iw) — 1120 skatījumu * [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (31 iw) — 1120 skatījumu * [[:pl:AGM-88 HARM|AGM-88 HARM]] (29 iw) — 1110 skatījumu * [[:pl:Kalliope (mitologia)|Kalliope (mitologia)]] (52 iw) — 1109 skatījumu * [[:pl:Tadeusz Reytan|Tadeusz Reytan]] (10 iw) — 1079 skatījumu * [[:pl:Enej|Enej]] (6 iw) — 1073 skatījumu * [[:pl:Konfrontacja Sztuk Walki|Konfrontacja Sztuk Walki]] (7 iw) — 1057 skatījumu * [[:pl:Order Odrodzenia Polski|Order Odrodzenia Polski]] (28 iw) — 1054 skatījumu * [[:pl:Badr Hari|Badr Hari]] (24 iw) — 1043 skatījumu * [[:pl:Mateusz Gessler|Mateusz Gessler]] (1 iw) — 1043 skatījumu {{div col end}} == lt == {{div col|3}} * [[:lt:Saulius Mykolaitis|Saulius Mykolaitis]] (1 iw) — 323 skatījumu * [[:lt:Mūza Rubackytė|Mūza Rubackytė]] (11 iw) — 303 skatījumu * [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 299 skatījumu * [[:lt:Liveta Jasiūnaitė|Liveta Jasiūnaitė]] (9 iw) — 283 skatījumu * [[:lt:Butkų Juzė|Butkų Juzė]] (3 iw) — 274 skatījumu * [[:lt:Ignas Brazdeikis|Ignas Brazdeikis]] (11 iw) — 229 skatījumu * [[:lt:Helga Marija Kauzonė|Helga Marija Kauzonė]] (1 iw) — 226 skatījumu * [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 199 skatījumu * [[:lt:Kalnaberžės dvaras|Kalnaberžės dvaras]] (1 iw) — 122 skatījumu * [[:lt:Lietuvos elektrinė|Lietuvos elektrinė]] (10 iw) — 111 skatījumu * [[:lt:Justė Jocytė|Justė Jocytė]] (3 iw) — 106 skatījumu * [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 101 skatījumu * [[:lt:Hiperbolė (roko grupė)|Hiperbolė (roko grupė)]] (1 iw) — 100 skatījumu * [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 97 skatījumu * [[:lt:Kražių skerdynės|Kražių skerdynės]] (1 iw) — 92 skatījumu * [[:lt:Mindaugas Kuzminskas|Mindaugas Kuzminskas]] (22 iw) — 84 skatījumu * [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 83 skatījumu * [[:lt:Jürgen Schult|Jürgen Schult]] (31 iw) — 82 skatījumu * [[:lt:Henrikas Žustautas|Henrikas Žustautas]] (6 iw) — 79 skatījumu * [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 79 skatījumu * [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 79 skatījumu * [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 75 skatījumu * [[:lt:Referendumas dėl naujos atominės elektrinės statybos Lietuvos Respublikoje|Referendumas dėl naujos atominės elektrinės statybos Lietuvos Respublikoje]] (7 iw) — 74 skatījumu * [[:lt:Justė Arlauskaitė|Justė Arlauskaitė]] (4 iw) — 74 skatījumu * [[:lt:Aleksandras Duginas|Aleksandras Duginas]] (45 iw) — 72 skatījumu * [[:lt:Julius Janonis|Julius Janonis]] (6 iw) — 70 skatījumu * [[:lt:Petras Cvirka|Petras Cvirka]] (14 iw) — 68 skatījumu * [[:lt:Algimantas Kriščiūnas|Algimantas Kriščiūnas]] (1 iw) — 68 skatījumu * [[:lt:Dainius Kreivys|Dainius Kreivys]] (7 iw) — 63 skatījumu * [[:lt:Žaliasis žiogas|Žaliasis žiogas]] (29 iw) — 62 skatījumu * [[:lt:Užutrakio dvaras|Užutrakio dvaras]] (4 iw) — 61 skatījumu * [[:lt:Ribinis asmenybės sutrikimas|Ribinis asmenybės sutrikimas]] (53 iw) — 61 skatījumu * [[:lt:Lina Brazdeikytė|Lina Brazdeikytė]] (4 iw) — 60 skatījumu * [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 60 skatījumu * [[:lt:Vilniaus brigada|Vilniaus brigada]] (1 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Vincentas Sladkevičius|Vincentas Sladkevičius]] (15 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Šilauogė|Šilauogė]] (63 iw) — 54 skatījumu * [[:lt:Žalieji ežerai|Žalieji ežerai]] (3 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Pievinis sfinksas|Pievinis sfinksas]] (30 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Ovuliacija|Ovuliacija]] (55 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Ilgakojai uodai|Ilgakojai uodai]] (51 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Justinas Jarutis|Justinas Jarutis]] (1 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Naumiesčio apskritis|Naumiesčio apskritis]] (2 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (25 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Paprastoji medūza|Paprastoji medūza]] (52 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Raudonės pilis|Raudonės pilis]] (10 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Alfredas Bumblauskas|Alfredas Bumblauskas]] (7 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Nord Pool|Nord Pool]] (8 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Svencelė|Svencelė]] (2 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Rokas Jokubaitis|Rokas Jokubaitis]] (8 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Moniqué|Moniqué]] (4 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Teresė Nekrošaitė|Teresė Nekrošaitė]] (1 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Oud-Heverlee Leuven (moterys)|Oud-Heverlee Leuven (moterys)]] (4 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Margarita Drobiazko|Margarita Drobiazko]] (16 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Juozas Petkevičius (1948)|Juozas Petkevičius (1948)]] (1 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Lemon Joy|Lemon Joy]] (2 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Barstyčių akmuo|Barstyčių akmuo]] (5 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Monika Liu|Monika Liu]] (25 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:GusGus|GusGus]] (14 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Palangos tiltas|Palangos tiltas]] (1 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Šventojo Baltramiejaus diena|Šventojo Baltramiejaus diena]] (4 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Amerikiečių Stafordšyro terjeras|Amerikiečių Stafordšyro terjeras]] (36 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Kristjan Čeh|Kristjan Čeh]] (14 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Burata|Burata]] (27 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Kazys Maksvytis|Kazys Maksvytis]] (5 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Stančikų tiltai|Stančikų tiltai]] (3 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Smegenys|Smegenys]] (24 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Birutė Kalėdienė|Birutė Kalėdienė]] (15 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:2022 m. Europos čempionatai|2022 m. Europos čempionatai]] (9 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Someljė|Someljė]] (37 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Pašariniai augalai|Pašariniai augalai]] (67 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Paulavos respublika|Paulavos respublika]] (9 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Dreverna|Dreverna]] (5 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Baltasis fosforas|Baltasis fosforas]] (25 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Lyduvėnų tiltas|Lyduvėnų tiltas]] (5 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Jurijus Šatunovas|Jurijus Šatunovas]] (24 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Nimitz klasės lėktuvnešis|Nimitz klasės lėktuvnešis]] (37 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Drąsius Kedys|Drąsius Kedys]] (7 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Džordana Butkutė|Džordana Butkutė]] (2 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Trumas|Trumas]] (42 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Kryžiuočiai (vorai)|Kryžiuočiai (vorai)]] (40 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Inga Jankauskaitė|Inga Jankauskaitė]] (10 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Vilhelmo kanalas|Vilhelmo kanalas]] (6 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Plačiažnyplis vėžys|Plačiažnyplis vėžys]] (43 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Rezus faktorius|Rezus faktorius]] (41 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Panevėžio termofikacinė elektrinė|Panevėžio termofikacinė elektrinė]] (1 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Brugmansija|Brugmansija]] (36 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:LRT Opus|LRT Opus]] (2 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Krymo istorija|Krymo istorija]] (22 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Vytautas V. Landsbergis|Vytautas V. Landsbergis]] (4 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Estijos nepriklausomybės atkūrimas|Estijos nepriklausomybės atkūrimas]] (7 iw) — 36 skatījumu {{div col end}} == et == {{div col|3}} * [[:et:Taasiseseisvumispäev|Taasiseseisvumispäev]] (3 iw) — 2685 skatījumu * [[:et:Eesti taasiseseisvumine|Eesti taasiseseisvumine]] (7 iw) — 1394 skatījumu * [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 492 skatījumu * [[:et:Eesti Vabariigi aastapäev|Eesti Vabariigi aastapäev]] (12 iw) — 393 skatījumu * [[:et:Leelo Tungal|Leelo Tungal]] (12 iw) — 374 skatījumu * [[:et:Meririst|Meririst]] (52 iw) — 339 skatījumu * [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 287 skatījumu * [[:et:Õunasortide loend|Õunasortide loend]] (15 iw) — 286 skatījumu * [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 249 skatījumu * [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 196 skatījumu * [[:et:Sirje Karis|Sirje Karis]] (2 iw) — 196 skatījumu * [[:et:Viimne reliikvia|Viimne reliikvia]] (14 iw) — 176 skatījumu * [[:et:Krista Aru|Krista Aru]] (2 iw) — 164 skatījumu * [[:et:Siin me oleme!|Siin me oleme!]] (1 iw) — 164 skatījumu * [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 159 skatījumu * [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 155 skatījumu * [[:et:Kaire Vilgats|Kaire Vilgats]] (4 iw) — 145 skatījumu * [[:et:August 1991 (film)|August 1991 (film)]] (1 iw) — 137 skatījumu * [[:et:Liia Hänni|Liia Hänni]] (6 iw) — 135 skatījumu * [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 132 skatījumu * [[:et:Eesti iseseisvumine|Eesti iseseisvumine]] (1 iw) — 126 skatījumu * [[:et:Agaavilised|Agaavilised]] (20 iw) — 121 skatījumu * [[:et:Janek Õiglane|Janek Õiglane]] (8 iw) — 116 skatījumu * [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 113 skatījumu * [[:et:Andrus Öövel|Andrus Öövel]] (6 iw) — 112 skatījumu * [[:et:Ervin Abel|Ervin Abel]] (1 iw) — 107 skatījumu * [[:et:Ilmar Raag|Ilmar Raag]] (12 iw) — 105 skatījumu * [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 103 skatījumu * [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 102 skatījumu * [[:et:Alo Kõrve|Alo Kõrve]] (2 iw) — 101 skatījumu * [[:et:Ott Tänak|Ott Tänak]] (28 iw) — 98 skatījumu * [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 98 skatījumu * [[:et:Baccara|Baccara]] (26 iw) — 97 skatījumu * [[:et:Madis Milling|Madis Milling]] (3 iw) — 91 skatījumu * [[:et:Melchior Wakenstede|Melchior Wakenstede]] (1 iw) — 85 skatījumu * [[:et:Urmas Vadi|Urmas Vadi]] (4 iw) — 84 skatījumu * [[:et:Hele Kõrve|Hele Kõrve]] (5 iw) — 83 skatījumu * [[:et:Jalmar Vabarna|Jalmar Vabarna]] (1 iw) — 80 skatījumu * [[:et:Ülo Nugis|Ülo Nugis]] (8 iw) — 80 skatījumu * [[:et:Indrek Hargla|Indrek Hargla]] (7 iw) — 79 skatījumu * [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 79 skatījumu * [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 77 skatījumu * [[:et:Nublu (räppar)|Nublu (räppar)]] (4 iw) — 76 skatījumu * [[:et:Marju Lauristin|Marju Lauristin]] (12 iw) — 76 skatījumu * [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 74 skatījumu * [[:et:Mart Juur|Mart Juur]] (2 iw) — 74 skatījumu * [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 74 skatījumu * [[:et:Jüri Pootsmann|Jüri Pootsmann]] (27 iw) — 74 skatījumu * [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 73 skatījumu * [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 73 skatījumu * [[:et:Sulamite loend|Sulamite loend]] (15 iw) — 72 skatījumu * [[:et:Liisi Koikson|Liisi Koikson]] (3 iw) — 71 skatījumu * [[:et:Shanon|Shanon]] (1 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Nurmsi lennuväli|Nurmsi lennuväli]] (5 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Eesti riigipühad|Eesti riigipühad]] (9 iw) — 69 skatījumu * [[:et:O2 (film)|O2 (film)]] (3 iw) — 68 skatījumu * [[:et:Lia Laats|Lia Laats]] (4 iw) — 64 skatījumu * [[:et:Piret Laurimaa|Piret Laurimaa]] (3 iw) — 63 skatījumu * [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (54 iw) — 63 skatījumu * [[:et:Kadri Jäätma|Kadri Jäätma]] (2 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Maarja Kangro|Maarja Kangro]] (15 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Hannah|Hannah]] (4 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Soorebane|Soorebane]] (1 iw) — 59 skatījumu * [[:et:Taavi Veskimägi|Taavi Veskimägi]] (4 iw) — 59 skatījumu * [[:et:Küüditamine|Küüditamine]] (52 iw) — 59 skatījumu * [[:et:Raimo Kangro|Raimo Kangro]] (8 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Eesti lauljate loend|Eesti lauljate loend]] (1 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Eesti ansamblite loend|Eesti ansamblite loend]] (1 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Urve Uusberg|Urve Uusberg]] (1 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Lauri Nebel|Lauri Nebel]] (1 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Kvaasiosake|Kvaasiosake]] (34 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Dmitri Jazov|Dmitri Jazov]] (37 iw) — 56 skatījumu * [[:et:2 Quick Start|2 Quick Start]] (2 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Tomi Rahula|Tomi Rahula]] (1 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Vapsik|Vapsik]] (55 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Richard Roht|Richard Roht]] (1 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Priit Võigemast|Priit Võigemast]] (3 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Tantsude loend|Tantsude loend]] (12 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Prantsuse kirjanike loend|Prantsuse kirjanike loend]] (23 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Rummu karjäär|Rummu karjäär]] (2 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Mirtel Pohla|Mirtel Pohla]] (5 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Vaino Väljas|Vaino Väljas]] (12 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Kuremaa|Kuremaa]] (10 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Rasmus Kaljujärv|Rasmus Kaljujärv]] (2 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Sulev Nõmmik|Sulev Nõmmik]] (7 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Tambet Tuisk|Tambet Tuisk]] (4 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Trad.Attack!|Trad.Attack!]] (3 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Kaimo Kuusk|Kaimo Kuusk]] (2 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Marko Matvere|Marko Matvere]] (9 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Raivo Trass|Raivo Trass]] (2 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Eesti otsib superstaari|Eesti otsib superstaari]] (7 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Estonia katastroof|Estonia katastroof]] (6 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Loomade loendid|Loomade loendid]] (5 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Katri Raik|Katri Raik]] (10 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Ants Veetõusme|Ants Veetõusme]] (1 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Liisa Pakosta|Liisa Pakosta]] (2 iw) — 47 skatījumu {{div col end}} afuuqw8bycrv0dfg224cbyx5ze2e6tj 0 459468 3673157 3660891 2022-08-20T21:08:39Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Armands Duplantiss | vārds_orig = ''Armand Duplantis'' | attēls = Armand Duplantis after his 6.0 m jump-1.jpg | att_izm = | paraksts = Armands Duplantiss 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{ddv|1999|11|10}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Luiziāna|Lafejeta}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{SWE}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=181}} | svars = {{mērvienība|kg=79}} | iesauka = ''Mondo'' | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[kārtslēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = ''Upsala IF'' | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 6,20 m (2022; [[Belgrada]]) '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' | PR1_d = Kārtslēkšana telpās | PR2 = 6,21 m (2022; [[Jūdžīna]]) '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' | PR2_d = Kārtslēkšana stadionā | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{SWE}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{Medal|Gold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Vieglatlētika|2020|vasaras|title=Kārtslēkšana}}}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|Kārtslēkšana}} {{MedalSilver|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|Kārtslēkšana}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Belgrada 2022]]|Kārtslēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|Kārtslēkšana}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|Kārtslēkšana}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{Medal|Gold|Toruņa 2021|Kārtslēkšana}} }} '''Armands Duplantiss''' (''Armand Duplantis''; dzimis {{dat|1999|11|10}}) ir [[Zviedrija]]s [[vieglatlēts]], startē [[kārtslēkšana]]s sacensībās. Viņš ir pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] kārtslēkšanā ar rezultātu 6,21 metri, kas sasniegts [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]], kā arī pasaules labākā rezultāta īpašnieks telpās. A. Duplantiss ir olimpiskais čempions, izcīnīja uzvaru [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada pasaules čempions]] un [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta]] sudraba medaļas ieguvējs, kā arī divkātējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] (2018, 2022). == Ģimene == Dzimis [[Luiziāna]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], sportiskā ģimenē. Viņa tēvs ir amerikānis Gregs Duplantiss, arī bijušais kārtslēcējs, kura personiskais rekords ir 5,80 m, viņa māte Helēna ir zviedriete, nodarbojusies ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]] un spēlējusi [[volejbols|volejbolu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theadvocate.com/acadiana/sports/high_schools/article_96588e5e-a358-5573-b046-415e9512c502.html |title=Pole vaulter Armand Duplantis clearing new heights |language=en |date={{dat|2015|3|3||bez}} |website=theadvocate.com|accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}</ref> Viņa brālis Andrēass arī nodarbojās ar kārtslēkšanu, pārstāvēja Zviedriju 2009. gada Pasaules čempionātā jauniešiem un 2012. gada Pasaules čempionātā junioriem. Otrs brālis Antuāns nodarbojas ar [[beisbols|beisbolu]], bet jaunākā māsa Johanna arī ir pievērsusies kārtslēkšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Helena Duplantis, mother of the highest flyer in athletics |url=https://www.worldathletics.org/news/feature/helena-duplantis-mondo-pole-vault-mother |language=en |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |website=worldathletics.org|date=15 February 2020}}</ref> Armandam ir gan Zviedrijas, gan ASV pilsonība. 2015. gadā 15 gadu vecumā izvēlējās pārstāvēt Zviedriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dalademokraten.se/artikel/stavhoppartalang-valde-sverige-och-avesta |title=Stavhoppartalang valde Sverige och Avesta |language=sv |date={{dat|2015|6|3||bez}}|website=dalademokraten.se|accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}</ref> == Karjera == Starptautiskās sacensībās debitēja 2015. gadā, piedaloties Pasaules U18 čempionātā [[Kali (pilsēta)|Kali]], [[Kolumbija|Kolumbijā]], kur izcīnīja zelta medaļu. 2016. gadā nomainīja klubu no ''IK Stål'' uz ''Upsala IF''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.avestatidning.com/artikel/varldsstjarnan-armand-duplantis-lamnar-dalarna-klar-for-upsala-if |title=Världsstjärnan Armand Duplantis lämnar Dalarna – klar för Upsala IF |language=sv |date={{dat|2016|3|14||bez}} |website=dalademokraten.se |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201020090738/https://www.avestatidning.com/artikel/varldsstjarnan-armand-duplantis-lamnar-dalarna-klar-for-upsala-if }}</ref> 2016. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Bidgošča|Bidgoščā]], [[Polija|Polijā]], ieguva bronzas medaļu. 2017. gada februārī ''Millrose Games'' sacensībās uzstādīja pasaules junioru rekordu telpās (5,75 m).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Wilson, Hassan and Okolo shine on night of world leads and records at Millrose Games |url=https://www.worldathletics.org/news/report/millrose-games-2017-wilson-hassan-jenkins-tru |language=en |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |website=worldathletics.org|date=12 February 2017}}</ref> [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā]] [[Londona|Londonā]] ieguva 9. vietu ar rezultātu 5,50 m. 2018. gada janvārī sacensībās [[Rīno]], ASV, uzlaboja savu pasaules junioru rekordu telpās, sasniedzot 5,83 metrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/15012018-zviedru_kartslecejs_labo_pasaules_u20_rek |title=Zviedru kārtslēcējs labo pasaules U20 rekordu |date={{dat|2018|1|15||bez}}|website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}</ref> 2018. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Tampere|Tamperē]] ieguva zelta medaļu. [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada Eiropas čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]], pārvarot latiņu 6,05 metru augstumā, kļuva par Eiropas čempionu. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] ar rezultātu 5,97 m izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties amerikānim [[Sems Kendrikss|Semam Kendriksam]]. {{dat|2020|2|8||bez}} iekštelpu sacensībās [[Toruņa|Toruņā]], [[Polija|Polijā]], laboja [[Reno Lavilenī]] piederošo pasaules rekordu, pārvarot latiņu 6,17 metru augstumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/zviedrijas-kartslecejs-duplantiss-sasniedz-jaunu-pasaules-rekordu.a347715/ |title=Zviedrijas kārtslēcējs Duplantiss sasniedz jaunu pasaules rekordu |date={{dat|2020|2|8||bez}} |website=lsm.lv |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}</ref> Nedēļu vēlāk [[Glāzgova|Glāzgovā]] uzlaboja rezultātu līdz 6,18 metriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Armand Duplantis: Pole vaulter sets new world record at Glasgow Indoor Grand Prix |url=https://www.bbc.co.uk/sport/athletics/51514981 |language=en |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |website=bbc.co.uk|date=15 February 2020}}</ref> {{dat|2020|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sacensībās [[Roma|Romā]] laboja līdz tam [[Sergejs Bubka|Sergejam Bubkam]] piederošo pasaules labāko sasniegumu āra stadionā, sasniedzot 6,15 metrus. ''[[World Athletics]]'' nenodala kārtslēkšanas rezultātus telpās un stadionā, līdz ar to oficiālais pasaules rekords ir Duplantisa uzstādītais rezultāts telpās 6,18 metri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Duplantis scales 6.15m in Rome, world's highest ever outdoor vault |url=https://www.worldathletics.org/news/report/duplantis-kiplimo-warholm-rome-2020 |language=en |website=worldathletics.org |date=15 February 2020|accessdate={{dat|2020|9|19||bez}}}}</ref> {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu, sasniedzot rezultātu 6,02 metri. Viņš mēģināja arī labot sev piederošo pasaules rekordu, bet nesekmīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pole vault star Duplantis soars to Olympic gold in Tokyo |url=https://worldathletics.org/news/report/tokyo-olympic-games-men-pole-vault-report?type=report&urlslug=tokyo-olympic-games-men-pole-vault-report&urlslug=tokyo-olympic-games-men-pole-vault-report&type=report |language=en |website=worldathletics.org |date={{dat|2021|8|3|N|bez}}|accessdate={{dat|2021|8|9||bez}}}}</ref> Jaunu pasaules rekordu A. Duplantiss uzrādīja 2022. gada martā ''World Indoor Tour Silver'' sacensībās [[Belgrada|Belgradā]], pārlecot 6,19 m augstumu. Drīz pēc tam 2022. gada 20. martā turpat [[Belgrada|Belgradā]] [[2022. gada pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]] viņš pasaules rekordu uzlaboja līdz 6,20 m augstumam. Tā paša gada 30. jūnijā ''BAUHAUS-galan'' sacensībās Stokholmā, kas ir arī [[Dimanta līga]]s posms, uzlaboja pasaules labāko sasniegumu stadionā līdz 6,16 metriem. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] viņš izcīnīja zelta medaļu, vēlreiz labojot arī sev piederošo pasaules rekordu un pārvarot latiņu 6,21 m augstumā. Tajā pašā gadā [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] Minhenē otro reizi kļuva par Eiropas čempionu, labojot čempionātu rekordu (6,06 m). == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}} |- |2015 |Pasaules čempionāts jauniešiem (U18) |{{vieta|Kolumbija|Kali|2s=Kali (pilsēta)}} | style="background:gold;"|1. |5,30 m |- |2016 |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|Polija|Bidgošča}} | style="background:#cc9966;"|3. |5,45 m |- |rowspan=2|2017 |Eiropas čempionāts junioriem |{{vieta|Itālija|Groseto}} | style="background:gold;"|1. |5,65 m |- |[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |9. |5,50 m |- |rowspan=3|2018 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} |8. |5,70 m |- |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|Somija|Tampere}} | style="background:gold;"|1. |5,82 m |- |[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |bgcolor=gold|1. |6,05 m |- |2019 |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |bgcolor=silver|2. |5,97 m |- |rowspan=3|2020 |''World Athletics Indoor Tour'' |{{vieta|Polija|Toruņa}} |bgcolor=gold|1. |6,17 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' |- |''World Athletics Indoor Tour'' |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=gold|1. |6,18 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' |- |[[Dimanta līga]] |{{vieta|Itālija|Roma}} |bgcolor=gold|1. |6,15 m '''{{piezīme|WB|Pasaules labākais sasniegums stadionā}}''' |- |rowspan=2|2021 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Polija|Toruņa}} |style="background:gold;"|1. |6,05 m '''{{piezīme|CR|Čempionātu rekords}}''' |- |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |style="background:gold;"|1. |6,02 m |- |rowspan=3|2022 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Serbija|Belgrada}} |style="background:gold;"|1. |6,20 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' |- |[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |style="background:gold;"|1. |6,21 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}''' |- |[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Minhene}} |bgcolor=gold|1. |6,06 m '''{{piezīme|CR|Čempionātu rekords}}''' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | pirms = {{flaga|Francija}} [[Reno Lavilenī]] | virsraksts = [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordists]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] | periods = {{dat|2020|2|8|N}}—pašlaik | pēc = nepārspēts }} {{kastes beigas}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kārtslēkšana vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Duplantiss, Armands}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Luiziānā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Kārtslēcēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] mzzboblesdxz41pp4w8zv9aedikkml9 0 467141 3673268 3571964 2022-08-21T04:53:42Z Future-Trunks 104095 wikitext text/x-wiki {{Infobox cyclist | name = Sems Benets | vārds_orig = ''Sam Bennett'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Rund um Köln 2018 013.jpg | caption = Benets 2018. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|10|16}} | birth_place = {{vieta|Beļģija|Menene}} | height = 178 cm<ref name="BORA - hansgrohe">{{cite web|title=BORA - hansgrohe|url=https://www.bora-hansgrohe.com/de/rider/sam-bennett/797401|accessdate=15 July 2019}}</ref> | weight = 73 kg<ref name="BORA - hansgrohe"/> | currentteam = {{ct|QST}} | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = [[riteņbraukšanas sprinteris|sprinteris]] | amateuryear 1 = 2007–2010 | amateurteam 1 = {{ct|LPM|2007}} | amateuryear 2 = 2009 | amateurteam 2 = Carrick Wheelers Dan Morrissey | amateuryear 3 = 2010 | amateurteam 3 = {{ct|FDJ|2010}} ''(stažieris)'' | proyear 1 = 2011–2013 | proteam 1 = {{ct|SKT|2011}} | proyear 2 = 2014–2019 | proteam 2 = {{ct|BOH|2014}} | proyear 3 = 2020–2021 | proteam 3 = {{ct|QST|2020}} | proyear 4 = 2022– | proteam 4 = {{ct|BOH|2022}} | majorwins = '''[[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielās tūres]]''' :''[[Tour de France]]'' ::[[Punktu klasifikācija Tour de France|Punktu klasifikācija]] ([[2020. gada Tour de France|2020]]) ::2 posmi ([[2020. gada Tour de France|2020]]) :'''[[Giro d'Italia]]''' ::3 posmi ([[2018. gada Giro d'Italia|2018]]) :'''[[Vuelta a España]]''' ::4 posmi ([[2019. gada Vuelta a España|2019]], [[2020. gada Vuelta a España|2020]], [[2022. gada Vuelta a España|2022]]) '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :{{nowrap|Īrijas čempions grupas braucienā (2019)}} :''[[Münsterland Giro]]'' (2017) :''[[Clásica de Almería]]'' (2014) | nickname = | death_date = | death_place = | medaltemplates = | show-medals = }} '''Sems Benets''' ({{val|en|Sam Bennett}}; dzimis {{dat|1990|10|16}}) ir [[Īrija|Īrijas]] [[šosejas riteņbraucējs]], pārstāv [[UCI WorldTeam]] komandu ''{{ct|QST}}''.<ref>{{cite news|url=https://www.cyclingnews.com/features/2020-team-preview-deceuninck-quickstep/|title=2020 Team Preview: Deceuninck-QuickStep|publisher=[[Future plc]]|work=[[Cyclingnews.com]]|accessdate=2 January 2020|date=31 December 2019|last=Ryan|first=Barry}}</ref> == Karjera == Benets par profesionāli kļuva 2011. gadā. Uzvarējis septiņos [[Lielās tūres|Lielo tūru]] posmos: trijos ''[[Giro d'Italia]]'', divos ''[[Vuelta a España]]'' un divos ''[[Tour de France]]''. [[2020. gada Tour de France|2020. gada ''Tour de France'']] uzvarēja [[Punktu klasifikācija Tour de France|punktu klasifikācijā]]. Benets izlaida [[2021. gada Tour de France]] ceļgala savainojuma dēļ.<ref>{{cite web|url=https://www.rte.ie/sport/cycling/2021/0621/1229496-sam-bennett-ruled-out-of-tour-de-france-with-injury/|title=Sam Bennett ruled out of Tour de France with knee injury|date=21 June 2021|work=RTE Sport|accessdate= 22 June 2021}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.irishtimes.com/sport/other-sports/sam-bennett-s-exit-from-tour-de-france-sparks-tension-in-his-team-1.4599716|title=Sam Bennett’s exit from Tour de France sparks tension in his team|date=21 June 2021|work=Irish Times|accessdate= 22 June 2021}}</ref> 2021. gada augustā tika paziņots, ka pēc diviem gadiem ''{{ct|QST|2021}}'' viņš atgriezīsies ''{{ct|BOH|2021}}'' komandā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2021/08/sam-bennett-returns-to-bora-hansgrohe/|title=Sam Bennett returns to Bora-Hansgrohe|website=CyclingTips|access-date=2021-08-03|date=2021-08-03|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Benets, Sems}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rietumflandrijā dzimušie]] [[Kategorija:Īrijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]] 9z93fg6ur8gtb1rrz9w58adru7kox1l 0 476429 3673323 3524045 2022-08-21T07:39:35Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Kailers Jamamoto | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 22., 1. kārtā | dr_gads = [[2017. gada NHL drafts|2017]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Edmontonas "Oilers"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = | balv = | numurs = | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2021|1|27||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | amats = | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Edmontonas "Oilers"]] | vārds_orig = ''Kailer Yamamoto'' | mir_dat = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|9|29}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Vašingtona|Spokena|2s=Vašingtona (štats)}} | mir_viet = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | garums = 173 [[centimetrs|cm]] | svars = 70 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2017 | kar_beig = | medaltemplates = }} '''Kailers Jamamoto''' ({{Val|en|Kailer Yamamoto}}, dzimis {{Dat|1998|9|29}}) ir [[ASV]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2021) Jamamoto pārstāv [[NHL]] klubu [[Edmontonas "Oilers"]]. == Karjera == [[2017. gada NHL drafts|2017. gada NHL draftā]] Jamamoto ar kopējo 22. numuru izvēlējās [[Edmontonas "Oilers"]]. Spēlējis arī [[AHL]] komanda [[Beikersfīldas "Condors"]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Vašingtonas štatā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Jamamoto, Kailers}} 4bgh8mauhfmdfmr4qegeu5hkey3zuxs 10 502447 3673401 3665770 2022-08-21T11:49:17Z Túrelio 9670 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:Duplicate|Duplicate]]: [[File:Castelo de Guimarães Castelo da Fundação 2.jpg]] → [[File:Castelo de Guimarães Castelo da Fundação edited.JPG]] Exact or scaled-down duplicate: [[c::File:Castelo de Guimarães Castelo da Fundação edited.JPG]] wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} [[Attēls:Noszak.jpg|border|right|50px]] * ... [[Afganistāna]]s augstākā virsotne '''[[Nošaks]]''' <small>(attēlā)</small> ir vistālāk uz rietumiem novietotais [[kalns]], kas augstāks par 7000 metriem virs jūras līmeņa? * ... '''[[Daniels Pasarella]]''' bija [[Argentīnas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]], kad tā izcīnīja [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausu]]? * ... [[2. gadsimts|2. gadsimta]] sākumā celto [[romieši|romiešu]] '''[[Trajāna tilts|Trajāna tiltu]]''' pār [[Donava|Donavu]] uz austrumiem no [[Dzelzs vārti]]em pēc apmēram 50 gadiem nojauca [[Adriāns|imperators Adriāns]], lai apgrūtinātu [[barbari|barbaru]] iebrukumus impērijā? [[Attēls:Lasiodora parahybana 2009 G05.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[putnēdājzirnekļi]]''' <small>(attēlā [[lašsārtais putnuzirneklis]])</small> ir lielāki par [[augstākie zirnekļi|augstākajiem zirnekļiem]], kas tieši ir saistīts ar atšķirībām heliceru uzbūvē? * ... '''[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viena no divām disciplīnām, kurā startēja tikai sievietes; olimpiskā zelta medaļa ieguvēja '''[[Margareta Ebota]]''' nekad neuzzināja, ka piedalījusies olimpiskajās spēlēs, domājot, ka tas ir parasts [[golfs|golfa]] turnīrs? * ... '''[[Jaunie Čači]]''' [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Griškānu pagasts|Griškānu pagastā]] tika izveidoti [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]], apvienojot lielāko daļu [[Čači (Griškānu pagasts)|Čaču]], [[Pocelujevka]]s un [[Vipinga (ciems)|Vipingas]] apdzīvoto vietu teritorijas? [[Attēls:Match legends 2017 CC (5).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Džejdžejs Okoča]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpiskajās spēlēs]] un piecos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]]? * ... pašlaik vecākā [[ASV senators|ASV senatore]] '''[[Daiena Fainstaina]]''' [[1992. gads|1992. gadā]] tika ievēlēta par pirmo senatori sievieti no [[Kalifornijas štats|Kalifornijas štata]]? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Hatanga]]s''' upes barošanās ir galvenokārt no [[sniegs|sniega]] kušanas, [[pali|palos]] no maija līdz augustam upes līmenis var celties pat par 8,5 m? [[Attēls:Причал Утреннего ГКМ, Обская губа..jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Obas līcis (Krievija)|Obas līcis]]''' <small>(attēlā)</small> ir 800 km garš un ir pasaulē garākais upes estuārs? * ... [[Britu muzejs|Britu muzeja]] Eiropas [[herbārijs|herbārija]] vadītājs, latviešu [[botāniķis]] '''[[Aleksandrs Melderis]]''', ir aprakstījis divas zinātnei jaunas [[graudzāļu dzimta]]s (''Poaceae'') [[Ģints (bioloģija)|ģintis]] un 50 citus taksonu? * ... '''''[[ICA AB]]''''' ir otrs lielākais [[mazumtirdzniecība]]s uzņēmums [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstīs]]; ''ICA'' pilnībā peder arī ''[[Rimi Baltic]]'', kas pārvalda veikalus, lielveikalus un hipermārketus [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Zalenieku baznica.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Zaļenieku luterāņu baznīca|Zaļenieku luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika ierīkots [[hospitālis]], bet padomju laikā — zirgu [[stallis]]? * ... par vienu no visu laiku labākajiem [[Āfrika]]s [[futbolisti]]em uzskatītais '''[[Abedi Pele]]''' vārdu "Pele" ieguvis vidusskolas laikā, pateicoties savai futbola prasmei tiekot salīdzināts ar izcilo [[Brazīlija]]s futbolistu [[Pele (futbolists)|Pelē]]? * ... viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem '''[[Aivars Prošenkovs]]''' gāja bojā [[2003. gads Latvijā|2003. gada]] 9. decembrī alpīnistu ekspedīcijas laikā programmas "7 virsotnes Latvijai" ietvaros [[Jaunzēlande]]s augstākajā virsotnē — [[Aoraki|Kuka kalnā]] kopā ar pārējiem trīs ekspedīcijas dalībniekiem (Ilmārs Bernāns, Evija Ķirse, [[Teodors Ķirsis]])? [[Attēls:Kim Ki-duk at the 69th Venice International Film Festival (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s [[kinorežisors]] '''[[Kims Kidoks]]''' <small>(attēlā)</small> nomira naktī uz [[2020. gads|2020. gada]] 11. decembri slimnīcā [[Rīga|Rīgā]] no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? * ... visas olimpiskās medaļas '''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' (sacensības notika tikai vienā disciplīnā — individuālajā daudzcīņā, kuru veidoja 16 dažādu vingrinājumu veidi) izcīnīja [[Francija]]s sportisti? * ... pirmās '''[[Pasaules prāta sporta spēles]]''' notika [[Pekina|Pekinā]] no 2008. gada 3. līdz 18. oktobrim, apmēram divus mēnešus pēc [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajām spēlēm]] un mēnesi pēc paralimpiskajām spēlēm? [[Attēls:Hugo Sánchez 1988 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ugo Sančess]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Meksikas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]], [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] un [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausā]], kā arī [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976. gada olimpiādē]], tiek dēvēts par vienu visu laiku labākajiem [[Meksika]]s [[futbolisti]]em? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[NASA]] [[kosmonauts|astronauts]] '''[[Džons Svaigerts]]''' veica vienu lidojumu kosmosā ar kosmosa kuģi ''[[Apollo 13]]'', kas piedzīvoja kritisku avāriju ceļā uz [[Mēness|Mēnesi]], bet veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s; vēlāk pievērsās politikai un tika ievēlēts [[ASV Kongress|Kongresā]], taču nostrādāja pavisam neilgi, nomirstot ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]? * ... '''[[zudumradošā saspiešana]]''' ļauj attēlā samazināt katra [[pikselis|pikseļa]] veidošanai izmantojamo [[bits|bitu]] skaitu, bet tās izmantošana ir saistīta ar informācijas zudumiem? [[Attēls:Compiegne from the UTC.jpg|border|right|50px]] * ... ar daudziem nozīmīgiem vēstures notikumiem saistītā '''[[Kompjeņa]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saukta arī par "Imperatora pilsētu", jo ir cieši saistīta ar [[Francijas Otrā impērija|Francijas Otro impēriju]]? * ... '''[[golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize, kad [[golfs]] bija iekļauts olimpisko spēļu programmā? * ... '''[[Burtnieka smilšakmens atsegumi]]''' ir [[Latvija|Latvijā]] vienīgie [[smilšakmens]] atsegumi, kas veidojušies ezera viļņu [[erozija]]s rezultātā? [[Attēls:Samanos1.JPG|border|right|50px]] * ... [[botānika]]s nozare, kas pēta [[Pirmsvasas augi|sūnas]] (noskaidro sūnu anatomiju, morfoloģiju, sistemātiku, ģeogrāfisko izplatību, fizioloģiju, [[Ekoloģija|ekoloģiju]]) ir '''[[brioloģija]]''' <small>(attēlā sūnu zemsedze mežā)</small>? * ... četrgadīgā '''[[Rīgas Katrīnas skola]]''' tika dibināta [[1789. gads|1789. gada]] 7. februāri [[Maskavas forštate|Maskavas priekšpilsētā]] blakus [[Rīgas Centrāltirgus|Krievu tirgum]] un šādi nosaukta par godu [[Krievijas impērija]]s ķeizarienei [[Katrīna II|Katrīnai II]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā 88 spēles aizvadījušais un 47 vārtus guvušais '''[[Pauleta (futbolists)|Pauleta]]''' savā 18 gadu garajā karjerā nekad nespēlēja [[Portugāle]]s augstākajā līgā — ''[[Portugāles futbola Premjerlīga|Primeira Liga]]''? [[Attēls:Daina Schweiz and Maya Kaufmane 1964.jpg|border|right|50px]] * ... trīs reizes Eiropas [[airēšana]]s čempiones titulu pārairu divniekā kopā ar [[Daina Šveica|Dainu Šveicu]] izcīnījusī '''[[Maija Kaufmane]]''' <small>(attēlā priekšplānā)</small> pēc profesijas ir [[zobārste]]? * ... 2011. gada ģimenes filmai '''"[[Smurfi (filma)|Smurfi]]"''' ir iznākuši trīs turpinājumi: 2013. gada filma '''"[[Smurfi 2]]"''' un 2017. gada filma '''"[[Smurfi: Zudušais ciemats]]"'''? * ... '''[[Krāslava (stacija)|Krāslavas dzelzceļa stacijā]]''' pasažieru vilcieni nepieturēja no [[2017. gads Latvijā|2017. gada]] 10. decembra līdz [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 13. decembrim, kad maršrutu Rīga—Daugavpils pagarināja līdz Krāslavai? [[Attēls:Laurent blanc 11 11 2013 reves de Clara.jpg|border|right|50px]] * ... kā [[Parīzes "Saint-Germain"]] galvenais treneris '''[[Lorāns Blāns]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja trīs [[Francijas futbola 1. līga]]s čempionu titulus trīs sezonās, taču 2016. gada vasarā tika atbrīvots no amata? * ... '''[[Bērzaunes luterāņu baznīca]]''' tika sagrauta [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā un stāvēja drupās vairāk nekā pusi gadsimta, līdz atjaunotā draudze [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] atjaunoja baznīcu? * ... īpaši intensīvi '''[[narkotiku zemūdene]]s''' izmanto [[Kolumbija]]s narkotiku karteļu locekļi, lai eksportētu [[kokaīns|kokaīnu]] no Kolumbijas uz [[Meksika|Meksiku]] un tālāk pa sauszemes ceļu uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? [[Attēls:Gvido Linga 1969 - 2020.JPG|border|right|50px]] * ... pēc albuma "Zig Zag" izdošanas [[1988. gads Latvijā|1988. gadā]] '''[[Gvido Linga]]''' <small>(attēlā)</small> pameta grupu "[[Zig Zag]]", nomainīja uzvārdu uz Linga un dibināja grupu "[[Linga (grupa)|Linga]]"? * ... [[volejboliste]] '''[[Skaidrīte Plismane]]''' [[Padomju Savienība|PSRS]] izlases sastāvā ir kļuvusi par 1960. gada pasaules čempioni un 1962. gada vicečempioni? * ... ēšanas laikā cilvēka mīkstās '''[[aukslējas]]''' paceļas uz augšu, noslēdzot [[deguna dobums|deguna dobumu]] un ļaujot barībai droši nonākt [[rīkle|rīklē]]? [[Attēls:Web Summit 2018 - Centre Stage, Day 1 -November 6 SD5 6825 (43933130420) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Andrē Villašs-Boašs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no tiem augstas klases [[treneri]]em, kas nekad nav spēlējis futbolu profesionāli, kā arī jauniešu līmenī? * ... dziedātāja '''[[Indra Lintiņa-Lučka]]''' popularitāti ieguvusi [[Trešā atmoda|Atmodas laikā]] no 1988. gada 1992. gadam koncertējot kopā ar mūziķi [[Eduards Rozenštrauhs|Eduardu Rozenštrauhu]]? * ... 92 % no [[Vācija]]s konglomerāta '''''[[Robert Bosch|Robert Bosch GmbH]]''''' (jeb vienkārši ''Bosch'') pieder labdarības fondam ''Robert Bosch Stiftung'', tomēr fondam nav balsstiesību uzņēmuma pārvaldē, bet otrs lielākais uzņēmuma akcionārs ir tā dibinātaja Roberta Boša pēcteči Bošu ģimene? [[Attēls:Тундра Ямала.jpg|border|right|50px]] * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos esošajā '''[[Jamala|Jamalas pussalā]]''' <small>(attēlā [[tundra]]s ainava)</small> ir koncentrēti apmēram 20% no [[Krievija]]s [[dabasgāze]]s krājumiem? * ... [[UNESCO]], kas aktīvi strādā, lai attīstītu '''[[zināšanu sabiedrība|zināšanu sabiedrību]]''', to definē kā sabiedrību, kuras virzītājspēks ir [[kultūra]] un [[izglītība]] un kas ir aicināta, izzinot sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās vides daudzveidību, radīt jaunas zināšanas un tās izmantot kopīgās labklājības veicināšanai? * ... '''[[Ulla Ģērmane|Ullas Ģērmanes]]''', kura tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[latvieši|latviešu]] [[kalnu slēpotāja|kalnu slēpotāju]], brālis [[Rodžers Lodziņš]] bija [[bobslejists]], pārstāvēja [[Latvija 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Latviju 1998. gada Nagano olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:Martin Ponsiluoma 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s [[biatlonists|biatlonista]], [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada pasaules čempiona]] sprintā, '''[[Martins Ponsiluoma|Martina Ponsiluomas]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir Jirki Ponsiluoma, [[Somija|Somijā]] dzimis [[distanču slēpotājs]], kurš pārstāvēja Zviedriju [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] iespaidīgā '''[[Blīdenes luterāņu baznīca|Blīdenes baznīcas]]''' celtne ar 56 metrus augsto torni tika daļēji sagrauta, un [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] atlikušo būves daļu saspridzināja? * ... [[televīzija]]s un radio sarunu šovu vadītāja, veidotāja, redaktore un producente '''[[Daina Jāņkalne]]''' ir arī [[UNA (žurnāls)|žurnāla "UNA"]] valdes locekle, dibinātāja un pirmā galvenā redaktore? [[Attēls:Behnen manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Bēnes muiža]]s''' pils tika nodedzināta; pēc tam atjaunota vienkāršāka un nedaudz mazāka <small>(attēlā mūsdienās)</small>? * ... [[skeletoniste]]s '''[[Endija Tērauda|Endijas Tēraudas]]''' līdz šim augstākais karjeras sasniegums ir 2020.—2021. gada pasaules kausa sezonas pirmajā posmā [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] izcīnītā trešā vieta? * ... [[Igaunija]]s ziemeļu piekrastē '''[[ediakars|ediakara perioda]]''' [[nogulumieži]] redzami zemes virspusē kā daļa no [[Baltijas klints]]? [[Attēls:Aronas pilskalns 2006-04-14.jpg|border|right|50px]] * ... kāds nostāsts stāsta, ka '''[[Aronas pilskalns|Aronas pilskalnu]]''' <small>(attēlā)</small> ar savām cepurēm ir sanesuši zviedru karavīri? * ... Vishorezmas padomju kongress [[1923. gads|1923. gada]] 30. oktobrī nolēma pārveidot '''[[Horezmas Tautas Padomju Republika|Horezmas Tautas Padomju Republiku]]''' par [[Horezmas PSR]], kura [[Vidusāzija]]s padomju republiku jauno etnisko robežu demarkācijas rezultātā savukārt tika likvidēta [[1924. gads|1924. gada]] 27. oktobrī, lai gan robežu sadalījums vēl nebija izšķirts? * ... bijušais [[Armēnijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Mišels Der Zakarjans]]''' kopš 1998. gada ir treneris dažādos [[Francija]]s klubos? [[Attēls:Annamite range pu mat 2007 05.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] gados '''[[Čionsona grēda|Čionsona kalnu grēda]]''' <small>(attēlā)</small> bija ievērojams militārs mērķis, jo pa to gāja "[[Ho Ši Mina ceļš|Hošimina taka]]" — apgādes ceļš no [[Vjetnama]]s ziemeļiem uz dienvidiem? * ... karjeras veiksmīgāko posmu [[Spānija]]s [[futbolists]] '''[[Emilio Butragenjo]]''' aizvadīja [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] komandā, kur izcīnīja sešus ''[[La Liga]]'' titulus? * ... [[alpīnists]] '''[[Ilgvars Pauls]]''' ir pirmais [[latvieši|latvietis]], kurš uzkāpis visu [[kontinents|kontinentu]] augstākajās vietās (7 virsotņu programmā)? [[Attēls:CISM2017 260217 132420.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[orientēšanās ar slēpēm]]''' tiek izmantots standarta [[distanču slēpošana]]s ekipējums, kā arī kartes turētājs, kas īpašā veidā piestiprināts pie krūtīm <small>(attēlā dalībnieks distancē)</small>? * ... '''[[Pamira trakts|Pamira traktam]]''', kas ved pa [[Pamira kalni]]em [[Tadžikistāna]]s un [[Kirgizstāna]]s teritorijā, lielākoties ir sliktas kvalitātes cietais segums, un ziemā tā daļa var izrādīties uz dažām dienām slēgta [[lavīna|lavīnu]] dēļ, bet pavasarī — nogruvumu dēļ? * ... '''[[Daviņu Lielais akmens]]''', kuram virspusē izveidoti 35 noapaļoti dobumiņi līdz 15 centimetriem diametrā un līdz 7 centimetriem dziļumā, ir pirmais šāda veida [[laukakmens|akmens]], kas atklāts [[Latvija]]s teritorijā? [[Attēls:LimoniteUSGOV.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limonīts]]''' <small>(attēlā)</small> jeb purva rūda, tāpat kā [[kūdra]] un saldūdens kaļķieži, turpina veidoties arī mūsdienās? * ... '''[[Buhāras Tautas Padomju Republika]]''', ko pēc [[Buhāras emirāts|Buhāras emirāta]] likvidēšanas [[1920. gads|1920. gadā]] tā teritorijā radīja [[Sarkanā armija]], bija valstisks veidojums, taču faktiski tās iestādēm bija diezgan ierobežotas pilnvaras, jo daudzus tās lēmumus diktēja [[Krievijas PFSR]] pārstāvji? * ... 2004. gadā '''[[Mišela Eikersa]]''' un [[Mija Hemma]] bija vienīgās [[futboliste]]s sievietes, kas tika iekļautas [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Blumbergs.jpg|border|right|50px]] * ... [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] '''[[Guntis Blumbergs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[Ventspils]] domē no partijas "[[Latvijai un Ventspilij]]" saraksta, pēc tam atkārtojot līdzīgu panākumu septiņās sekojošajās Ventspils pašvaldības vēlēšanās? * ... [[Ķīna]]s [[kosmiskais aparāts|kosmiskā aparāta]] '''''[[Chang'e 5]]''''' [[2020. gads kosmonautikā|2020. gadā]] veiktā [[Mēness]] grunts paraugu nogādāšana uz [[Zeme|Zemi]] bija pirmā Mēness iežu paraugu atgādāšana kopš ''Luna-24'' misijas [[1976. gads|1976. gadā]], un Ķīna kļuva par trešo valsti pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|PSRS]], kas ieguvusi paraugus no Mēness? * ... no '''[[Kaņinnoss|Kaņinnosa]]''' zemesraga '''[[Kaņina|Kaņina pussalas]]''' ziemeļrietumu galā tiek vilkta [[Baltā jūra|Baltās jūras]] un [[Barenca jūra]]s robeža? [[Attēls:Vespa Mandarinia Magnifica - Filippo Turetta.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē lielākais [[sirsenis]] '''[[Āzijas milzu sirsenis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ap 45 mm garš, [[spārnu plētums]] — aptuveni 75 mm, un tā dzelonis injicē lielu daudzumu spēcīgas [[inde]]s, kura ir visstiprākā starp visiem [[kukaiņi]]em? * ... divkārtējais [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpiskais čempions]] un deviņkārtējais [[Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempions]] hokejā '''[[Vjačeslavs Staršinovs]]''' karjeras laikā aizvadījis 17 sezonas [[PSRS hokeja līga|PSRS čempionāta]] komandā [[Maskavas "Spartak" (hokejs)|Maskavas "Spartak"]], bet vēlāk bijis arī tās prezidents? * ... '''[[Vērde]]''' ir [[Aiviekste]]s vecā gultne līdz [[Vērdes kanāls|Vērdes kanāla]] (tagad daļa no Aiviekstes) izbūvei, kas iztaisnoja Aiviekstes tecējumu? [[Attēls:Bananarama (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Angļi|angļu]] popgrupa '''''[[Bananarama]]''''' <small>(attēlā 2018. gadā)</small> tika izveidota 1979. gadā kā [[trio]], bet kopš 1991. gada darbību turpina kā [[duets]]? * ... līdzās '''[[Ostrovdomašņija]]s''' vissezonas hidrometeoroloģiskajai [[polārstacija]]i (tās bijušajai vietai) [[Arktika|Arktikā]], [[Severnaja Zemļa]]i pieskaitītā '''[[Sedova arhipelāgs|Sedova arhipelāga]]''' '''[[Domašņija]]s''' salā, saskaņā ar viņu [[testaments|testamentiem]] apglabāti polārpētnieks [[Georgijs Ušakovs]] un bijušais stacijas priekšnieks Boriss Kremers? * ... [[Saturna pavadoņi|Saturna pavadonis]] '''[[Pandora (pavadonis)|Pandora]]''' kā pavadonis — "gredzenu gans" ar savu [[Gravitācija|gravitāciju]] iespaido [[Saturna gredzeni|Saturna F gredzenu]]? [[Attēls:Gilbert Stuart Williamstown Portrait of George Washington.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1788.—1789. gada ASV prezidenta vēlēšanas|pirmās ASV prezidenta]]''' vēlēšanas notika no [[1788. gads|1788. gada]] 15. oktobra līdz [[1789. gads|1789. gada]] 10. janvārim, par pirmo prezidentu ievēlot neatkarīgo kandidātu [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]] <small>(attēlā)</small>? * ... amerikānis '''[[Čārlzs Sendss]]''' [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|golfa]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] sacensībās, kļūstot par pirmo olimpisko čempionu [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfā]]? * ... var teikt, ka '''[[empātija]]''' ietver delikātu klātbūtni cita cilvēka izjūtām, bez vērtējuma, kritikas vai nosodījuma, un ar gatavību sniegt emocionālu atbalstu? [[Attēls:ParkPatriot2015part4-15.jpg|border|right|50px]] * ... 1977. gadā [[Krievija]]s kravas auto rūpnīca '''[[URAL (autoražotājs)|URAL]]''' sāka ražot modeli ''Ural-4320'' ar [[dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un kravnesību 7 tonnas, kas kļuva par tās pazīstamāko modeli <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Šmita sala]]''' ir nosaukta par godu zinātniekam un polārpētniekam [[Oto Šmits|Oto Šmitam]], kurš [[1930. gads|1930. gadā]] 1. septembrī atklāja to ekspedīcijā, ko vadīja kopā [[Vladimirs Vīze|Vladimiru Vīzi]]? * ... savā debijas [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gadā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] '''[[Sturla Holms Legreids]]''' ieguva četras zelta medaļas? [[Attēls:Robert J. Dole.jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads|2021. gada]] 5. decembrī mirušais bijušais [[ASV senators]] '''[[Bobs Douls]]''' <small>(attēlā)</small> [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] vēlēšanās ir kandidējis gan uz prezidenta, gan [[ASV viceprezidents|viceprezidenta]] amatu, bet abās reizēs piedzīvojis zaudējumu? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Kāns Ajhans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Gelzenkirhene|Gelzenkirhenē]], karjeras sākumā pārstāvējis vietējo [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|"Schalke 04"]] un spēlējis gan Turcijas, gan Vācijas jauniešu izlasēs? * ... '''[[Garākalna smilšu krupja atradne]]s''' [[dabas liegums]] [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Bēnes pagasts|Bēnes pagastā]] ir izveidots, lai pasargātu [[smilšu krupis|smilšu krupja]] dzīves vidi izmantotā smilts-grants karjerā? [[Attēls:Sedow georgy.jpg|border|right|50px]] * ... vairāku [[Krievijas Impērija|Krievija]]s arktisko ekspedīciju dalībnieks un vadītājs '''[[Georgijs Sedovs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā neveiksmīgā mēģinājumā sasniegt [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]] [[1914. gads|1914. gada]] februārī? * ... šobrīd '''[[Latvijas Orientēšanās federācija|Latvijas Orientēšanās federāciju]]''' vada Dagnis Dubrovskis, bet pirms viņa prezidenti bija Viesturs Tamužs un [[Pēteris Apinis]]? * ... [[latvieši|latviešu]] ilustratore, pārsvarā bērnu grāmatu māksliniece, '''[[Agija Staka]]''' ir veidojusi ilustrācijas vairāk nekā 200 grāmatām? [[Attēls:Baltijas ģeoloģijas karte.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas ģeoloģija]]''' neiekļauj trīs [[Ģeoloģiskā laika skala|ģeoloģiskās laika skalas]] [[Periods (ģeoloģija)|periodus]], jo [[krīts|krīta]], [[paleogēns|paleogēna]] un [[neogēns|neogēna]] nogulumi [[Latvija|Latvijā]] nav atklāti <small>(attēlā [[Baltija]]s reģiona pamatiežu virsmas ģeoloģiskā karte)</small>? * ... '''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|virves vilkšanā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja divas komandas — [[Francija]] (kļuva par čempioniem) un Jauktā komandā, ko veidoja [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s sportisti, kā arī [[dāņi|dāņu]] žurnālists '''[[Edgars Obje]]''', kurš tika pieaicināts komandai pēdējā brīdī? * ... '''[[Latvijas Botāniķu biedrība]]''' ar šādu nosaukumu pastāv no [[1994. gads Latvijā|1994. gada]], kad tā tika reģistrēta kā [[nevalstiska organizācija]], kas pārņēma Vissavienības Botāniķu biedrības Latvijas nodaļas pienākumus un tiesības? [[Attēls:John Tewksbury.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu sportists '''[[Volters Tjūksberijs]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] izcīnīja piecas olimpiskās medaļas, tajā skaitā divas zelta medaļas? * ... [[Krievija]]i piederošajā neapdzīvotajā [[Komsomoļeca|Komsomoļecas salā]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] [[Severnaja Zemļa]]s arhipelāgā atrodas [[Āzija]]s galējais salu ziemeļu punkts — '''[[Arktiskais rags]]'''? * ... '''[[Aškelona]]''' [[Izraēla]]s dienvidos, [[Vidusjūra]]s piekrastē, bijusi cilvēku apmetne jau [[neolīts|neolītā]] un pieminēta [[Bībele]]s [[Jozuas grāmata|Jozuas grāmatā]], kas apraksta notikumus 13. gadsimtā pirms mūsu ēras? [[Attēls:Ali Daei, Saipa vs. Al-Rayyan pre-match conference.jpg|border|right|50px]] * ... bijušajam [[Irāna]]s [[futbolists|futbolistam]] '''[[Alī Dājī]]''' <small>(attēlā)</small> pieder rekords par visvairāk gūtajiem vārtiem izlašu spēlēs: viņš 149 spēlēs [[Irānas futbola izlase]]s sastāvā guva 109 vārtus? * ... '''[[RNS vakcīna|RNS vakcīnu]]''' priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajām [[Vakcīna|olbaltumvielu vakcīnām]] ir lielāks ražošanas ātrums un zemākas izmaksas, kā arī šūnu [[imunitāte]]s indukcijas un humorālās imunitātes nodrošināšana? * ... '''[[Starptautiskā orientēšanās federācija|Starptautiskās orientēšanās federācijas]]''' galvenais birojs atrodas [[Kārlstade|Kārlstadē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]]? [[Attēls:Hellebarden - Schlossmuseum.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[āva]]s''' <small>(attēlā)</small> tiek izmantotas tikai [[Vatikāna gvarde]]s parādes bruņojumā? * ... '''[[Žohova sala|Žohova salu]]''' [[Krievija]]s galējos ziemeļos, [[Delonga salas|Delonga salu]] grupā, atklāja [[1914. gads|1914. gadā]] un nosauca par Novopašennija salu par godu viena no ekspedīcijas kuģiem komandierim; pēc tam, kad Novopašennijs pievienojās [[Nikolajs Judeņičs|Judeņiča]] armijai, salu pārdēvēja par godu virsniekam Žohovam, kurš pirmais ieraudzīja salu, bet ekspedīcijas laikā mira? * ... [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] divas zelta medaļas [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] ieguvušajam '''[[Alfrēds Tisē|Alfrēdam Tisē]]''' šī izrādījās pēdējā sezona skriešanas sacensībās, jo 1901. gadā viņš smagi saslima ar pleirītu un nomira savās mājās [[Blekpūla|Blekpūlā]], būdams 27 gadus vecs? [[Attēls:Bill_Clinton.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1992. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' <small>(attēlā uzvarētājs [[Bills Klintons]])</small> bija pēdējās līdz [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gadam]], kad vēlēšanu zaudētājs uzvarēja vēlēšanās [[Florida]]s štatā ([[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža H. V. Buša]] paveikto atkārtoja [[Donalds Tramps]])? * ... [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[psihoanalītiķe]] '''[[Aleksandra Alise fon Volfa]]''' [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] apprecējās ar [[itāļi|itāļu]] rakstnieku [[Džuzepe Tomazi di Lampedūza|Džuzepi Tomazi di Lampedūzu]]? * ... [[Francijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Eduardo Kamavinga]]''' ir dzimis bēgļu nometnē [[Angola|Angolā]], [[Bēgļi|bēgļu]] no [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] ģimenē? [[Attēls:Jeju Island.jpg|border|right|50px]] * ... [[vulkānisms|vulkāniskās]] izcelsmes '''[[Čedžudo sala|Čedžudo salā]]''' <small>(attēlā satelītattēls)</small> atrodas [[Dienvidkoreja]]s augstākais kalns — Halasans (1950 m [[vjl]].)? * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 22. maijā, pēc [[Rīga]]s zaudēšanas, [[Latvijas SPR]] kara flotile pilnā sastāvā '''[[Reinholds Bernhards|Reinholda Bernharda]]''' vadībā pārgāja [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] pusē? * ... dziļākais [[ezers]] [[Ukraina|Ukrainā]] '''[[Svitjazs]]''', kas atrodas tās ziemeļrietumu stūrī, ir arī pēc platības otrais lielākais valstī? [[Attēls:Vecbebri manor.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Latvijas agrārreforma]]s '''[[Vecbebru muiža|Vecbebru muižā]]''' <small>(attēlā)</small> nodibināja [[biškopība]]s un [[dārzkopība]]s skolu, pēc tam tur bijušas dažādas skolas, bet [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pēdējā no tām tika slēgta? * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s uzbrucējs '''[[Karolis Laukžemis]]''' 2016. gadā pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s klubu [[FK Jelgava]]? * ... '''[[posttraumatiskā stresa sindroms]]''' var izveidoties ne vien tiem cilvēkiem, kuri paši ir personīgi cietuši no šādiem likteņa triecieniem, bet gan arī šādu notikumu lieciniekiem? [[Attēls:Ebstorfas karte.jpg|border|right|50px]] * ... viena no [[Viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām pasaules kartēm '''[[Ebstorfas karte]]''' <small>(attēlā)</small> sadega [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1943. gads|1943. gadā]], bet tika atjaunota [[1953. gads|1953. gadā]]? * ... [[1859. gads|1859. gadā]] '''[[Sesavas luterāņu baznīca|Sesavas luterāņu baznīcā]]''' tika [[kristības|kristīts]] nākamais [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Jānis Čakste]]? * ... sākotnēji [[Luksemburga]]s skrējēja '''[[Mišels Teato|Mišela Teato]]''' uzvaru [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona]] distancē apstrīdēja, jo vairāki konkurenti apgalvoja, ka viņš krāpies, veicot vairākus īsinājumus, kam palīdzēja zināšanas par [[Parīze]]s ielām; apgalvojumi tika noraidīti, taču zelta medaļu Teato saņēma tikai 1912. gadā? [[Attēls:George-W-Bush.jpeg|border|right|50px]] * ... [[Džordžs V. Bušs|Džordžs Bušs]] <small>(attēlā)</small> '''[[2000. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2000. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' bija pirmais [[ASV prezidents|prezidents]], kopš [[Bendžamins Herisons|Bendžamina Herisona]] 1888. gadā, kurš uzvarēja vēlēšanās, saņemot mazāk balsu nekā viņa pretinieks [[Els Gors]]? * ... '''[[Māris Gulbis (basketbolists)|Māris Gulbis]]''' ilgstoši netika pārstāvējis [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo basketbola izlasi]], līdz 2020. gadā viņam izdevās piedzīvot debiju izlases sastāvā, pirmo spēli Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē aizvadot 34 gadu vecumā? * ... '''[[Sarkanās Armijas šaurums]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], [[Severnaja Zemļa|Severnaja Zemļas arhipelāgā]] pārsvarā cauru gadu ir klāts ar [[ledus|ledu]] un tikai retumis no tā atbrīvojas? [[Attēls:De Slag bij Waterloo Rijksmuseum SK-A-1115.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas karš]]''' jeb Simts dienas ilga no [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] atgriešanās no nometinājuma [[Elbas sala|Elbas salā]] [[1815. gads|1815. gada]] 1. martā līdz sakāvei [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]] 22. jūnijā <small>(attēlā [[Velingtons]] Vaterlo kaujas laukā)</small>? * ... [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] izveidotājs un pirmais kalifs '''[[Muāvija I]]''' [[661. gads|661. gadā]] pēc [[Muhameds|Muhameda]] znota [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] nāves apvienoja [[musulmaņi|musulmaņu]] zemes? * ... līdztekus [[Ķīna]]i un apgabaliem, kuros ir ievērojamas etniskās [[ķīnieši|ķīniešu]] kopienas, '''[[ķīniešu šahs]]''' ir populāra izklaide arī [[Vjetnama|Vjetnamā]]? [[Attēls:Keith in 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pašnāvība|pašnāvībā]] dzīvi beigušā britu [[Elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] grupas ''[[The Prodigy]]'' dalībnieka '''[[Kīts Flints|Kīta Flinta]]''' <small>(attēlā)</small> bērēs {{dat|2019|3|29||bez}} bija pusotru jūdzi garš bēru gājiens, kurā piedalījās fani no visas pasaules? * ... [[Britu Indija|Britu Indijā]] dzimušais '''[[Normens Pričards]]''' bija pirmais [[Āzija|Āzijā]] dzimušais sportists, kurš izcīnīja olimpiskās medaļas, finišējot otrais divās [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|viegltlētikas]] disciplīnās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... '''[[nobiruma leņķis|nobiruma leņķi]]''' iespaido [[berze]]s koeficients, un tas ir atkarīgs no graudu raupjuma, mitruma, lieluma sadalījuma un formas, kā arī no materiāla īpatnējā [[svars|svara]]? [[Attēls:Shri K.P. Sharma Oli, in New Delhi on February 22, 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nepāla]]s premjerministrs laika posmā no 2015. līdz 2016. gadam un no 2018. līdz 2021. gadam '''[[Khadga Prasads Šarma Oli]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāv Nepālas komunistisko partijo (apvienoto marksistu ļeņinistu) un ir šīs partijas priekšsēdētājs? * ... '''[[Šmakovkas muzejs]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir lielākais un modernākais [[kandža]]s vēsturei un ražošanai veltītais [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] '''[[Džordžs Ortons]]''' kļuva par pirmo [[Kanāda olimpiskajās spēlēs|Kanādas sportistu]], kurš olimpiskajās spēlēs izcīnīja medaļu, lai arī sākotnēji viņš tika uzskatīts par [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV pārstāvi]], un šī kļūda netika pamanīta 70 gadus, pirms [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] oficiāli pieskaitīja šo medaļu [[Kanādas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Kanādai]]? [[Attēls:Tsogchen-dugan. The main cathedral church of the Ivolginsky datsan.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Ivolgas dacans]]''' <small>(attēlā)</small> ir vēstures un kultūras piemineklis, kā arī nozīmīgākā [[budisti|budistu]] [[svētceļojums|svētceļojumu]] vieta [[Burjatija|Burjatijā]]? * ... [[Latvija]]s [[hokejists]] '''[[Sergejs Čubars]]''' karjeras lielāko daļu ir aizvadījis dažādās [[Dānijas hokeja līga]]s komandās; spēlējis 15 sezonas, 482 spēlēs atzīmējoties ar 254 rezultativitātes punktiem? * ... mūsdienu [[kazahi|kazahu]] literatūras pamatlicējs, dzejnieks, rakstnieks un valsts darbinieks '''[[Sakens Seifulins]]''' tika nogalināts kā "tautas ienaidnieks" represijās 1938. gadā? [[Attēls:Saeimas 24.janvāra kārtējās sēdes turpinājums (46936583591).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gadā '''[[Jānis Butāns]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu [[Tālis Linkaits|Tāļa Linkaita]] vietā, kurš sāka darbu kā [[Latvijas Satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]], un vienlaikus viņš ieņēma arī T. Linkaita vadītās [[Latvijas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāra]] amatu? * ... '''[[Sestās koalīcijas karš]]''' pret [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impēriju]] noslēdzās [[1814. gads|1814. gada]] aprīlī, kad [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] atteicās no troņa un tika nometināts [[Elba (sala)|Elbas salā]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]? * ... pēc apgrozījuma '''''[[Pfizer|Pfizer Inc.]]''''' 2019. gadā bija otrais lielākais [[farmācija]]s koncerns pasaulē aiz [[Šveice]]s '''''[[Hoffmann-La Roche]]'''''? [[Attēls:Sakurajima -城山展望台より.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kagosima]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saukta arī par "Japānas Neapoli", jo, līdzīgi kā [[Neapole]] [[Itālija|Itālijā]], atrodas [[vulkāns|vulkāna]] pakājē dziļi līča piekrastē; Sakuradžimas vulkāns atrodas 9 km uz austrumiem no pilsētas centra, tā pēdējais izvirdums bija [[1960. gads|1960. gadā]]? * ... '''[[Grudinovka]]s''' [[latvieši|latviešu]] nacionālo [[ciema padome|ciema padomi]] likvidēja [[1939. gads|1939. gadā]] kā pēdējo no [[Baltkrievijas latvieši|Baltkrievijas latviešu]] pašvaldībām? * ... [[1808. gads|1808.]] un [[1809. gads|1809. gadā]] '''[[Krievu-zviedru karš (1808—1809)|Krievu-zviedru karā]]''' krievu karaspēks okupēja visu [[Somija]]s teritoriju, kā arī [[Ālandu salas]] un [[Lapzeme]]s daļu; šīs teritorijas palika [[Krievijas impērija]]s pakļautībā? [[Attēls:Djamolidine ABDOUJAPAROV.jpg|border|right|50px]] * ... leģendārais [[Uzbekistāna]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džamolidins Abdužaparovs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija izcils sprinteris ar iesauku "Taškentas terors", ir dzimis [[Taškenta|Taškentā]] [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] ģimenē, kura Padomju režīma laikā bija [[Krimas tatāru deportācija|izsūtīta]]? * ... '''[[Viļkicka šaurums]]''' ir Ziemeļu jūras ceļa vistālāk ziemeļos esošais posms, bet tā dienvidos atrodas [[Eirāzija]]s galējais ziemeļu punkts [[Čeļuskina rags]]? * ... [[Meksika]]s mediju kompānija '''''[[Televisa]]''''' ir lielākā no [[spāņu valoda|spāņu valodā]] strādājošajām pasaules mediju kompānijām? [[Attēls:Montagem Boa Vista, Roraima.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Boavista (pilsēta)|Boavista]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[Brazīlijas štati|štata]] galvaspilsēta [[Brazīlija|Brazīlijā]], kas atrodas [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]]? * ... [[2020. gads|2020. gada]] 11. martā [[Pasaules Veselības organizācija]]s ģenerāldirektors [[Tedross Adhanoms Gebreiesuss]] paziņoja, ka '''[[COVID-19 pandēmija|SARS-CoV-2 infekcijas uzliesmojums]]''' ir sasniedzis globālas [[pandēmija]]s līmeni? * ... bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts '''[[Vilis Seleckis]]''', kurš balsojis arī [[par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]], beidzoties deputāta pilnvarām nodevās rakstniecībai un 90. gadu beigās izdeva divas grāmatas par ietekmīgajiem [[oligarhs|oligarhiem]] [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]] un [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]]? [[Attēls:Nõmmeveski asimuut.jpg|border|right|50px]] * ... būtiska '''[[orientēšanās karte|orientēšanās karšu]]''' <small>(attēlā)</small> iezīme ir, ka [[mežs|meža]] klātās teritorijas tiek attēlotas ar [[baltā krāsa|baltu]] fonu, savukārt atklātas — ar [[dzeltenā krāsa|dzeltenu]]; dažādi [[zaļā krāsa|zaļās krāsas]] toņi tiek izmantoti meža ar apgrūtinātu caurskriešanu vai redzamību attēlošanai? * ... kopš [[2004. gads|2004. gada]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē esošā '''[[Puentnuāra]]''' ir autonoms departaments [[Kongo Republika]]s sastāvā? * ... [[1893. gads|1893. gadā]] '''[[Heiberga salas]]''' — mūsdienās [[Krievija]]i piederošo neapdzīvotu salu grupu [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] — atklāja [[Fritjofs Nansens|Fritjofa Nansena]] ekspedīcija ar kuģi ''Fram'', nosaucot tās par godu ekspedīcijas atbalsta komitejas loceklim Akselim Heibergam? [[Attēls:Collage de Iquitos 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] Loreto departamenta lielākā pilsēta un administratīvais centrs '''[[Ikitosa]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amazone]]s krastos? * ... [[Kijeva|Kijevā]] 1990. gadu sākumā dzimušais [[Rīgas "Daugava" (1944—2003)|Rīgas "Daugavas"]] [[futbolists]] un vēlākais futbola treneris '''[[Jurijs Popkovs]]''' spēlēja arī [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]], kopumā piedaloties 18 spēlēs? * ... '''[[lihenoloģija]]''', kas pēta [[ķērpji|ķērpjus]], agrāk bija [[botānika]]s, bet tagad ir [[mikoloģija]]s nozare? [[Attēls:NW Rebel Shoes.jpg|border|right|50px]] * ... vairumā gadījumu '''[[riteņbraukšanas apavi]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[velosipēda pedālis|pedāļiem]] tiek sasaistīti ar mehānismu, kurā var iestiprināt pie apavu zoles piestiprinātu stiprinājumu? * ... '''[[kalnu slimība|kalnu slimību]]''' izraisa mazāka [[skābeklis|skābekļa]] koncentrācija [[gaiss|gaisā]], nekā tā, kam cilvēks bija iepriekš pielāgojies, neatrodoties augstkalnē? * ... [[Krievija]]i piederošajā neapdzīvotajā '''[[Pravdas sala|Pravdas salā]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[1939. gads|1939. gadā]] tika izveidota sezonālā polārstacija [[Pravda (polārstacija)|Pravda]] navigācijas nodrošināšanai Ziemeļu kuģu ceļā, un sala tika pārdēvēta, tāpat kā stacija, laikraksta "[[Pravda]]" vārdā? [[Attēls:Bauskas vecais kino 3.JPG|border|right|50px]] * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] celtais '''[[Bauskas kinoteātris|Bauskas kinoteātris "Uzvara"]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[staļinisma arhitektūra]]s paraugs un vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]? * ... lielākā [[pilsēta]] '''[[Paragvaja (upe)|Paragvajas upes]]''' krastos ir [[Paragvaja]]s galvaspilsēta [[Asunsjona]]? * ... pirmās '''[[Āzijas ziemas spēles]]''' notika [[1986. gads|1986. gadā]] [[Saporo]], [[Japāna|Japānā]], kur bijušas trīs no kopā notikušajām 8 spēlēm? [[Attēls:Canindé de São Francisco-002.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sanfransišku]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]], kas plūst tikai [[Brazīlija]]s teritorijā? * ... [[Latvija|Latvijā]] lietotā [[tilpums|tilpuma]] vai [[svars|svara]] [[mērvienība]] beramam produktam '''[[sieks]]''' ir līdzvērtīga 9 [[Stops (mērvienība)|stopiem]]? * ... [[šķēpmetējs|šķēpmetēja]] '''[[Gatis Čakšs|Gata Čakša]]''' [[2021. gads sportā|2021. gada]] jūnijā uzstādītais personiskais rekords (87,57 m) ir otrais visu laiku labākais [[Latvija]]s [[vieglatlētika]]s vēsturē, atpaliekot tikai no [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordista]] [[Vadims Vasiļevskis|Vadima Vasiļevska]]? [[Attēls:Relitto di Sant'Andrea B (Elba).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[amfora]]s''' <small>(attēlā)</small> [[senie laiki|senajos laikos]] tika plaši izmantotas gan preču pārvietošanai, gan — uzglabāšanai, bieži tajās tika pildīti dažādi pārtikas produkti — [[graudaugi]], [[rieksti]], [[ogas]], [[olīvas]], kaltētas vai iesālītas [[zivs|zivis]], kā arī šķidrumi ([[olīveļļa]], [[vīns]], [[piens]], zivju mērce, [[medus]] un [[ūdens]])? * ... vairākus gadus pagājušā gadsimta 80. gados [[Rīga]]s [[futbola klubs|futbola klubā]] '''"[[FK Jūrnieks|Jūrnieks]]"''' spēlēja arī [[Vjačeslavs Fanduls]], kurš lielākoties pazīstams kā [[hokejists]], kurš spēlēja [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|Rīgas "Dinamo"]] un [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas hokeja izlasē]]? * ... [[Latvija]]s vadošā [[ķērpji|ķērpju]] pētnieka '''[[Alfons Piterāns|Alfona Piterāna]]''' pēcteči arī ir [[biologi]]: dēls Andris Piterāns un mazdēls Uģis Piterāns abi ir [[entomologi]]? [[Attēls:La bataille d'Austerlitz. 2 decembre 1805 (François Gérard).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)|Trešās koalīcijas karš]]''' pret [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impēriju]] noslēdzās pēc tam, kad [[Francija]]s armija [[Austerlicas kauja|Austerlicas kaujā]] sakāva apvienotās [[Austrija]]s un [[Krievija]]s armijas, un Austrija parakstīja Presburgas miera līgumu ar [[Francija|Franciju]] <small>(attēlā [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] pēc Austerlicas kaujas)</small>? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] otrā lielākā pilsēta [[Hondurasa|Hondurasā]] '''[[Sanpedro Sula]]''' ir valsts galvenais industriālais centrs? * ... [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]] '''[[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021. gada Pasaules kausa sezonā]]''' kļuva par [[Pasaules kauss biatlonā|pasaules kausa]] ieguvēju, titulu izcīnot jau trešo reizi, bet sievietēm pirmo reizi kopvērtējumā uzvarēja viņa tautiete [[Tīrila Ekhofa]]? [[Attēls:Skats uz Lisiņas pilskalnu. 03.jpg|border|right|50px]] * ... ziņas par '''[[Lisiņas pilskalns|Lisiņas pilskalnu]]''' <small>(attēlā)</small> sniedzis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; to aprakstījis [[Ernests Brastiņš]]? * ... pie '''[[Lubāna izvadkanāls|Lubāna izvadkanāla]]''' ietekas [[Meirānu kanāls|Meirānu kanālā]] izbūvēts [[Kalnagals|Kalnagala]] hidromezgls, caur kuru Meirānu kanālā ietek arī [[Īdeņas kanāls|Īdeņas kanāla]] un '''[[Zvidzienas kanāls|Zvidzes kanāla]]''' ūdeņi? * ... [[2004.—2005. gada NHL lokauts|Nacionālās hokeja līgas lokauta]] dēļ [[HK Rīga 2000]] sastāvā '''[[2004.—2005. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2004.—2005. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionātā]]''' vairākas spēles aizvadīja arī [[Kārlis Skrastiņš]]? [[Attēls:Claudio Ranieri Inter.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā [[itāļi|itāļu]] [[futbols|futbola]] [[treneris]] '''[[Klaudio Ranjēri]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par ''[[Leicester City]]'' galveno treneri, un [[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2015.—2016. gada sezonā]] komanda izcīnīja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s čempiontitulu, bet Ranjēri tika atzīts par sezonas labāko treneri? * ... '''[[ANO Attīstības programma]]''' (UNDP) sniedz ekspertu konsultācijas, apmācību un piešķir atbalstu [[jaunattīstības valstis|jaunattīstības valstīm]], lielāku uzsvaru liekot uz palīdzību vismazāk attīstītajām valstīm? * ... otra lielākā pilsēta [[Malāvija|Malāvijā]] '''[[Blantaira]]''' ir nosaukta par godu [[Deivids Livingstons|Deivida Livingstona]] dzimšanas vietai Blantairai, [[Skotija|Skotijā]]? [[Attēls:Tim Cook (2017, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tims Kuks]]''' <small>(attēlā)</small> ''[[Apple]]'' galvenā izpilddirektora amatā stājās [[2011. gads|2011. gada]] 24. augustā, ieņemot smagi slimā [[Stīvs Džobss|Stīva Džobsa]] vietu? * ... [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] [[vieglatlētika]]s skrējienos startējušais [[norvēģi]]s '''[[Ingvars Brins]]''' pēc 20 gadiem atgriezās [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Antverpene|Antverpenē]], kur kopā ar dzīvesbiedri Aleksiju Brinu startēja [[daiļslidošana]]s pāru slidojumos, izcīnot sudraba medaļu? * ... '''[[Beļģija Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 62 reizes, uzvarot vienu reizi — [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986. gada konkursā]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964386760).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evita Zālīte-Grosa]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālās operas]] soliste? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Bils Renfords]]''' [[Edmontonas "Oilers"]] sastāvā ieguvis divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]: 1988. gadā viņš sezonas izskaņā aizvadīja vien sešas spēles komandā, savukārt 1989.—1990. gada [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] sezonā kļuva par komandas pamatvārtsargu un ieguva [[Kona Smita balva|Kona Smita balvu]] kā kausa izcīņas vērtīgākais spēlētājs? * ... [[Latvijas Radio]] erudīcijas spēli '''"[[Lieliskais piecinieks]]"''' [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] izveidoja [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātes]] absolventi [[Ainars Latkovskis]] un '''[[Ivo Krumholcs]]''', kurš šobrīd to vada vienatnē? [[Attēls:Coronavirus. SARS-CoV-2.png|border|right|50px]] * ... '''[[SARS-CoV-2|smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīrusam 2]]''' jeb SARS-CoV-2 <small>(attēlā vīrusa atomu modelis)</small> radniecīgie [[SARS]] un [[MERS]] [[koronavīrusi]] arī izraisīja nopietnas [[epidēmija]]s, kas tomēr nepārauga [[Pandēmija|pandēmijā]]? * ... [[Kanāda]]s [[futbola klubs]] '''''[[Toronto FC]]''''' kopš 2007. gada spēlē [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] jeb MLS Austrumu konferencē? * ... kopš [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] [[Latvija]]s tirgū pazīstamā [[grāmatvedība]]s un uzņēmuma vadības sistēma '''"[[Tildes Jumis]]"''' līdz [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 23. oktobrim piederēja SIA "[[Tilde (uzņēmums)|Tilde]]", kad tika noslēgts līgums par SIA "Jumis Pro" pārdošanu uzņēmumam SIA "[[Visma Latvia Holding]]"? [[Attēls:Aleksandr Medved 1972b.jpg|border|right|50px]] * ... leģendārais [[Padomju Savienība|padomju]] [[cīkstonis]], trīskārtējais olimpisko spēļu čempions, septiņkārtējais Pasaules un trīskārtējais Eiropas čempions '''[[Aleksandrs Medveds]]''' <small>(attēlā kā PSRS delegācijas karognesējs [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada olimpiādē]])</small> ar cīņas sportu iepazinās tikai dienesta laikā [[Padomju armija|Padomju armijā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] dibinātais IT produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs '''[[ELKO Grupa]]''' ir pārstāvēta 31 valstī, tai skaitā ar filiālēm 16 valstīs? * ... [[Brazīlija]]s [[Amapas štats|Amapas štata]] lielākā pilsēta '''[[Makapa]]''' atrodas [[Amazone]]s krastos, netālu no tās ietekas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]], un šo pilsētu šķērso [[ekvators]]? [[Attēls:Mazā Nometņu iela no Āgenskalna tirgus uz R (3).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]]''' <small>(attēlā)</small> [[Rīga]]s adrešu grāmatās atrodama no 1861. gada kā Lēģeru iela; tā kā Rīgā pastāvēja vairākas Lēģera ielas, tad [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]] ielas nosaukums mainīts uz Mazā Nometņu iela? * ... viens no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbola klubs|futbola kluba]] '''[[Filadelfijas "Union"]]''' īpašniekiem ir [[basketbolists]] [[Kevins Durants]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] vienīgā regulētā '''[[fondu birža]]''' ir ''[[Nasdaq Riga]]''? [[Attēls:Ville de Constantine مدينة قسنطينة 2.jpg|border|right|50px]] * ... trešā lielākā pilsēta [[Alžīrija|Alžīrijā]] '''[[Konstantina]]''' <small>(attēlā)</small> ir nosaukta par godu [[Romas imperators|Romas imperatoram]] [[Konstantīns I|Konstantīnam Lielajam]]? * ... uzņēmējs, kinoproducents un [[režisors]] '''[[Andrejs Ēķis]]''' savu pirmo filmu — melno komēdiju "Ceļojums uz Tukumu" — uzņēma 1993. gadā? * ... laika posmā no 1976. līdz 1991. gadam piecas reizes notikušajā '''[[Kanādas kausa izcīņa hokejā|Kanādas kausa izcīņā hokejā]]''' četras reizes par uzvarētāju kļuva [[Kanādas hokeja izlase|Kanāda]], bet vienu reizi titulu izcīnīja [[PSRS hokeja izlase|PSRS]]? [[Attēls:USMC sniper support (7189510011).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] '''[[Ādažu poligons]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> ir izveidots [[1927. gads Latvijā|1927. gadā]], kad Centrālā zemes ierīcības komisija, kas [[Latvija|Latvijā]] realizēja [[Agrārā reforma Latvijā|agrāro reformu]], kara resoram [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] piešķīra teritoriju [[Gauja]]s labajā krastā? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbola klubs|futbola kluba]] '''[[Maiami "Inter"]]''' prezidents un viens no īpašniekiem ir [[Deivids Bekhems]]? * ... daļu no kādreiz tieši Lubānā ietekošo upju ūdeņiem, no kurām lielākās ir [[Rēzekne (upe)|Rēzekne]] un [[Malta (upe)|Malta]], [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]] hidrotehniskajā sistēmā ietilpstošais '''[[Īdeņas kanāls]]''' mūsdienās novada uz [[Meirānu kanāls|Meirānu kanālu]] (un tālāk uz [[Aiviekste|Aivieksti]])? [[Attēls:Numernes valnis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Numernes valnis (dabas parks)|Numernes vaļņa dabas parks]]''' ietver 15 kilometrus garo [[oss|osu]] Numernes valni, kuram ziemeļu pusē atrodas Numernes purvs, bet dienvidos — ezeru virkne <small>(attēlā skats no skatu torņa)</small>? * ... '''[[Baltijas jūras spēles]]''' bija reģionālas vairāku [[sporta veidi|sporta veidu]] sacensības, kas notika 1993. gadā [[Igaunija|Igaunijā]] un 1997. gadā [[Lietuva|Lietuvā]], un kurās piedalījās sportisti no valstīm, kas teritoriāli atrodas pie [[Baltijas jūra]]s? * ... '''[[1685. gads Latvijā|1685. gadā]]''' [[Ernsts Gliks]] pabeidza [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] tulkošanu [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Kaścioł - Rosica - 03.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gads Latvijā|1920. gadā]] pēc [[Latgales atbrīvošana]]s '''[[Rosica (Baltkrievija)|Rosica]]''' mūsdienu [[Baltkrievija]]s pašos ziemeļos <small>(attēlā Rosicas katoļu baznīca)</small> atradās [[Latvija]]s pakļautībā, taču vēlāk sarunās ar [[Padomju Krievija|Padomju Krieviju]] Latvija atteicās no šīs teritorijas apmaiņā pret papildu teritoriju [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] ziemeļos? * ... otrajā spēcīgākajā vīriešu [[basketbols|basketbola]] turnīrā [[Latvija|Latvijā]] '''[[Nacionālā basketbola līga|''Ramirent'' Nacionālajā basketbola līgā]]''' piedalās 22 komandas, kas pēc reģionālā principa sadalītas Austrumu un Rietumu grupās? * ... '''[[Rāves cukurfabrika]]''' bija vecākā [[Sarkandaugava]]s fabrika, ko [[1784. gads|1784. gadā]] uzcēla [[Rīga]]s namnieks Kristiāns Konrāds Rāve? [[Attēls:Rovaniemi Kemijoki.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somija]]s garākā [[upe]] '''[[Kemijoki]]''' <small>(attēlā pie [[Rovaniemi]])</small> sākas netālu no [[Krievija]]s robežas? * ... trīskārtējais olimpiskais čempions [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] lēkšanas disciplīnās '''[[Maiers Prinšteins]]''' no [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija dzimis mūsdienu [[Polija|Polijā]], [[ebreji|ebreju]] ģimenē? * ... '''[[attīstītās valstis|attīstītajām valstīm]]''' — [[pasaules valstis|pasaules valstu]] grupai ar augstu ekonomiskās attīstības un dzīves līmeni — tiek pieskaitīta arī [[Latvija]]? [[Attēls:Le Stade Olympique 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Monreālas Olimpiskais stadions|Monreālas Olimpiskajā stadionā]]''' <small>(attēlā)</small> mājas spēles aizvada [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] [[futbols|futbola]] komanda '''''[[CF Montréal]]'''''? * ... [[Rīgas nocietinājumi|Rīgas nocietinājumu]] '''[[Triangula bastions|Triangula bastiona]]''' pamatus atraka [[2000. gads Latvijā|2000. gadā]] un mūsdienās tā paliekas apskatāmas zem biroju ēkas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]]? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]] guļbūves tehnikā uzceltā '''[[Balvu pareizticīgo baznīca]]''' ir [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] dāvinājums Balvu pareizticīgo draudzei? [[Attēls:John Flanagan.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējs olimpiskais čempions [[vesera mešana|vesera mešanā]] '''[[Džons Flenegens]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves sākumu un beigas pavadīja [[Īrija|Īrijā]], tomēr sporta sacensībās pārstāvēja tā laika dzīves vietu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... bijušais [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts '''[[Ziedonis Ziediņš]]''' [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] tika notiesāts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu laikā, kad bija Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, piespriežot viņam brīvības atņemšanu uz trim gadiem un citus sodus? * ... šobrīd visi '''[[Koordinācijas padome (Baltkrievija)|Koordinācijas padomes varas nodošanai]]''' (to [[2020. gads|2020. gadā]] izveidoja [[Baltkrievija]]s prezidenta amata kandidāte [[Svjatlana Cihanouska]], lai veicinātu demokrātisku varas nodošanu) prezidija locekļi atrodas apcietinājumā vai ārpus Baltkrievijas? [[Attēls:Swiatek RG19 (1) (48199020336).jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gads sportā|2020. gada]] [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātā čempionāta tenisā]] uzvarētāja '''[[Iga Švjonteka]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā ''[[Grand Slam]]'' titula ieguvēja no [[Polija]]s? * ... '''[[Mercendarbes muiža|Mercendarbes muižā]]''', kur atrodas [[Baldone]]s muzejs un tūrisma informācijas centrs, no 1939. gada līdz 2012. gadam bija iekārtots [[bērnu nams]]? * ... pirmo '''[[vilcienu prāmis|vilcienu prāmi]]''' [[1833. gads|1833. gadā]] ieviesa pāri kanālam [[Skotija|Skotijā]], lai pagarinātu [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līniju]]? [[Attēls:Mariánské lázně (Czech town) - houses in center.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marienbāde]]s''' kūrortā <small>(attēlā mūsdienu Marianske Lāzne)</small> ārstējušies daudzi slaveni cilvēki un Eiropas valstu valdnieki, piemēram, [[Johans Volfgangs fon Gēte|Gēte]], [[Frederiks Šopēns|Šopēns]], [[Tomass Edisons|Edisons]], [[Rihards Vāgners]], [[Eduards VII]], [[Nikolajs II]], [[Francis Jozefs I]] un daudzi citi? * ... četru olimpisko zelta medaļu ieguvējs [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] '''[[Alvins Krencleins]]''' tiek uzskatīts par "mūsdienu barjerskrējienu tehnikas tēvu", pazīstams ar to, ka izstrādājis novatorisku barjeru pārvarēšanas tehniku? * ... [[1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana]] liecina, ka tolaik mūsdienu [[Baltkrievija]]s teritorijā dzīvoja gandrīz 17 tūkstoši [[latvieši|latviešu]], taču mūsdienās '''[[Baltkrievijas latvieši|Baltkrievijas latviešu]]''' skaits nepārsniedz 2000? [[Attēls:Lakelandscape800.jpg|border|right|50px]] * ... [[Norvēģija]]s garākās upes '''[[Glomma]]s''' <small>(attēlā)</small> [[sateces baseins|baseins]] aizņem 13% no valsts teritorijas? * ... '''[[sporta biedrības "Marss" velotreks]]''' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatvē]], kura vietā, neraugoties uz iedzīvotāju protestiem, tiek būvēta biroju ēka [[Valsts drošības dienests|Valsts drošības dienesta]] vajadzībām, tika nojaukts jau [[1985. gads Latvijā|1985. gadā]]? * ... kad [[Baltkrievija]] atgriezās pie idejas būvēt [[atomelektrostacija|atomelektrostaciju]], tika izvēlētas divas vietas [[Mogiļevas apgabals|Mogiļevas apgabalā]] un rezerves vietas [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas]] un [[Astravjecas rajons|Astravjecas rajonā]]; tieši pēdējā tika uzbūvēta '''[[Baltkrievijas atomelektrostacija]]''', pret ko asi iebildusi [[Lietuva]], kuras pierobežā tā atrodas? [[Attēls:Erik Lemming cropped.jpg|border|right|50px]] * ... no '''[[vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētiem 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visvairāk — 6 disciplīnās — startēja [[Zviedrija]]s sportists, vairāku olimpisko spēļu dalībnieks un trīskārtējs olimpiskais čempions, '''[[Ēriks Lemmings]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Meksika]]s pilsēta ar vairāk nekā miljonu iedzīvotāju '''[[Nesavalkojotla]]''' atrodas netālu no galvaspilsētas [[Mehiko]] un kopā ar apkārtnes pilsētām veido vienu no pasaulē lielākajiem graustu rajoniem, kur liela daļa iedzīvotāju dzīvo [[nabadzība|nabadzībā]], ir ļoti augsts [[noziedzība]]s līmenis? * ... [[1795. gads|1795. gadā]], pateicoties vietējo muižu īpašniekam Frīdriham Georgam fon Līvenam, tika sakopta teritorija ap [[Baldones sēravots "Ķirzaciņa"|Baldones sēravotu "Ķirzaciņa"]] un izbūvēts paviljons, aizsākot [[Baldone]]s kūrorta attīstību? [[Attēls:Feldzera tvaika suknis.JPG|border|right|50px]] * ... [[1904. gads Latvijā|1904. gadā]], kad Baltezera sūkņu stacija sāka darbu, tā bija Eiropā otrā lielākā ūdens padeves stacija; mūsdienās sūkņu stacijā ierīkots '''[[Rīgas ūdensapgādes muzejs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... vienīgais '''[[2020. gada NHL drafts|2020. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' izvēlētais [[Latvija]]s [[hokejists]] bija '''[[Raivis Ansons]]''', ko draftēja ar kopējo 149. numuru? * ... [[Pensilvānijas štats|Pensilvānijas štata]] pilsētā '''[[Skrentona|Skrentonā]]''' ir dzimis 46. [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]]? [[Attēls:Roman Golovchenko (2020-09-03)(portrait).jpg|border|right|50px]] * ... [[Baltkrievijas premjerministrs]] '''[[Ramans Halovčenka]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekšējā [[Sjarhejs Rumass|Sjarheja Rumasa]] vadītajā valdībā bija Valsts militārās rūpniecības komitejas priekšsēdētājs? * ... [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] amerikāņu vieglatlēts '''[[Ērvings Baksters]]''' startēja piecās disciplīnās, kurās visās ieguva olimpiskās medaļas, tostarp divas zelta: [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanā]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanā]]? * ... '''[[Dinamo (elektrotehnika)|dinamo]]''' bija pirmie elektriskie [[ģenerators|ģeneratori]], kurus izmantoja [[rūpniecība|rūpniecībā]], vēlāk tos pamatā nomainīja [[maiņstrāvas ģenerators|maiņstrāvas ģeneratori]], jo [[maiņstrāva]] ir piemērota [[Transformators|transformācijai]]? [[Attēls:Georg Hackenschmidt ca. 1905.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Georgs Hakenšmits]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[igauņi|igaunis]], kas [[1898. gada pasaules čempionāts svarcelšanā|1898. gada pasaules čempionātā]] [[Vīne|Vīnē]], ar kreiso roku paceļot 85,5 kg, uzstādīja pasaules rekordu [[svarcelšana|svarcelšanā]]? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] netālu no pilsētas notika Rozvelas incidents, kas ir saistīts ar iespējamu [[Neidentificēts lidojošs objekts|NLO]] avāriju, tādēļ '''[[Rozvela|Rozvelā]]''' atrodas NLO [[muzejs]]? * ... populārajā kultūrā '''[[Rīgas aplenkums (1621)|1621. gada Rīgas aplenkuma]]''' notikumi ir pazīstami no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] romāna "Trīs vella kalpi" un filmām "[[Vella kalpi]]" un "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]"? [[Attēls:Carpinus fruit.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Eiropas skābardis]]''' <small>(attēlā lapas un sēklas)</small> ir sastopams [[Lejaskurzeme]]s mežos? * ... '''[[Riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 kilometri vīriešiem|100 kilometru riteņbraukšanas sacensībās 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' dalībniekim bija jāveic 300 trases apļi [[Neo Falirona velodroms|Neo Falirona velodromā]], bet, lai gan sacensībās startēja 9 sportisti, visus 300 apļus veica tikai divi no tiem? * ... senākās '''[[eļļas lampa]]s''' tika izmantotas jau aizvēsturē, kad [[akmens laikmets|akmens laikmetā]] par apgaismojuma līdzekļiem tika pielietoti dažādi gliemežvāki vai akmeņi ar dabīgi izveidotiem iedobumiem, kuros bija iespējams ieliet dažādu dzīvnieku taukus, kas tādējādi kalpoja par degmaisījuma avotu? [[Attēls:Miriam makeba 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidāfrika]]s dziedātāja '''[[Miriama Makeba]]''', zināma kā ''Mama Africa'' <small>(attēlā)</small>, bija arī [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste un [[ANO]] Labās gribas vēstniece? * ... [[Kanāda]]s pilsētai '''[[Vindzora (Ontārio)|Vindzorai]]''' pretējā Detroitas upes krastā atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsēta [[Detroita]]? * ... [[2020. gada F1 sezona]]s [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] [[Francija]]s [[autosportists]] '''[[Pjērs Gaslī]]''' no ''AlphaTauri'' komandas negaidīti izcīnīja savu pirmo uzvaru ''[[Formula 1]]'' karjerā? [[Attēls:Shoyu Ramen.jpg|border|right|50px]] * ... [[japāņi|japāņu]] buljona [[zupa]]s '''[[rāmens|rāmena]]''' <small>(attēlā)</small> pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad to uz [[Japāna|Japānu]] atveda [[ķīnieši|ķīniešu]] iebraucēji? * ... par pirmo olimpisko čempionu '''[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējienā 1896. gada olimpiskajās spēlēs]]''' kļuva [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Tomass Kērtiss]], sudraba medaļu ieguva [[Lielbritānija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportists [[Grentlijs Guldings]], bet bronzas medaļa netika pasniegta, jo finālā piedalījās tikai divi dalībnieki? * ... partijas [[Progresīvie (partija)|"Progresīvie"]] un "[[Kustība Par!]]" [[Rīgas dome]]s frakcijas vadītājs '''[[Mārtiņš Kossovičs]]''' kopā ar brāli vada optikas uzņēmumu grupu "Optic Guru", kurā ietilpst tādi zīmoli kā "Manaslēcas.lv", "Metropole" un "Outlet Optika"? [[Attēls:ChloriteUSGOV.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[hlorīti]]em''' <small>(attēlā)</small> raksturīga [[vizla|vizlveida]] [[skaldnība]] un zema [[cietība]]? * ... pasaulslavenie [[igauņi|igauņu]] [[cīkstoņi]] '''[[Aleksandrs Abergs]]''' un '''[[Georgs Lūrihs]]''' mira 1920. gadā [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza]] pilsētā [[Armavira|Armavirā]] ar mēneša starpību, pēc saslimšanas ar [[tīfs|tīfu]]? * ... '''[[Oukridža|Oukridžu]]''' [[Tenesī|Tenesī štatā]] mēdz dēvēt arī par "Atompilsētu", jo tā tika izveidota [[1942. gads|1942. gadā]], kur izstrādāja materiālus [[Manhetenas projekts|Manhetenas projektam]] — izveidoja pirmo [[Atombumba|atombumbu]]? [[Attēls:Freshly baked gingerbread - Christmas 2004.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[piparkūkas]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāli [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] cepumi ne tiki [[Latvija|Latvijā]], bet arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[Latvijas Universitāte]]s vīru [[koris|kora]] '''"[[Dziedonis]]"''' pirmsākumi meklējami {{Dat|1924|1|23||bez}}, kad tika dibināta pirmā latvju vīru kora biedrība "Dziedonis"? * ... 2019. gadā amerikāņu [[hokejists]] '''[[Patriks Marūns]]''' izcīnīja savu otro [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] titulu, kļūstot tikai par trešo spēlētāju pēc Korija Stilmana un [[Klods Lemjē|Kloda Lemjē]], kam kopš 1967. gada izdevies divas sezonas pēc kārtas dažādu komandu sastāvā izcīnīt [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] galveno balvu? [[Attēls:Dursupes pils 2002-04-20.jpg|border|right|50px]] * ... leģenda vēsta, ka [[Dursupes muiža|Dursupes muižas pilī]] <small>(attēlā)</small> esot apaļa istaba, kurā pakārusies grāfiene, un tagad tur [[spoks|spokojoties]]? * ... [[čehi|čehu]] [[vieglatlēts]] '''[[Františeks Janda-Suks]]''' bija pirmais mūsdienu sportists, kurš [[Diska mešana|meta disku]], vienlaikus griežot visu ķermeni; viņš izgudroja šo tehniku, pētot slavenās statujas "[[Diskobols]]" stāvokli? * ... '''[[1679. gads Latvijā|1679. gada]]''' pavasara [[pali|palos]] [[Lielupe]] pārrāva kāpu joslu [[Buļļu sala|Daugavgrīvas (Buļļu) salas]] vidū, izveidojot jaunu gultni, pa kuru tā ieplūda [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] (ar laiku jaunā [[grīva]] aizsērēja, kļūstot par mūsdienās esošo līci [[Ziemeļupe|Ziemeļupi]])? [[Attēls:Marathon 1900.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona sacensības 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' <small>(attēlā)</small> sākās pulksten 14:30 dienā, kad gaisa temperatūra [[Parīze|Parīzē]] sasniedza gandrīz 40 °C; no startējušajiem 13 sportistiem tikai 7 izdevās veikt pilnu distanci? * ... [[Ziemeļkurzeme|Ziemeļkurzemē]] vēsturiski zināmi astoņi [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmeta]] apbedījumi, tā sauktās [[Velna laivas]], no kuriem mūsdienās saglabājušies divi — '''[[Birznieku Velna laiva]]''' un Bīlavu Velna laiva? * ... [[1920. gads Latvijā|1920. gadā]] pēc [[Latgales atbrīvošana]]s '''[[Bihosava]]s''' pilsēta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] atradās [[Latvija]]s pakļautībā, bet vēlāk Latvija sarunās ar [[Padomju Krievija|Padomju Krieviju]] atteicās no Bihosavas un apkārtējām zemēm apmaiņā pret papildu teritoriju [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] ziemeļos? [[Attēls:Lielais Baltezers ar Priežu salu 2002-07-13.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas dabas liegumi|dabas liegums]] '''[[Lielā Baltezera salas]]''' iekļauj piecas no sešām [[Lielais Baltezers|Lielā Baltezera]] salām: Auzu salu, Liepu salu, Mazo salu, Priežu salu <small>(attēlā)</small> un Ropažu salu? * ... [[Minhenes "Bayern"]] futbolisti '''[[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonā]]''' par čempioniem kļuva jau 30. reizi [[Bundeslīga (futbols)|Bundeslīgas]] vēsturē? * ... '''[[Latvijas Televīzijas Ziņu dienests|Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta]]''' vēsture aizsākās [[1958. gads Latvijā|1958. gada]] 19. martā, kad pirmo reizi ēterā nonāca "Televīzijas sabiedriski politisko raidījumu pēdējās ziņas" jeb "Pēdējās ziņas"? [[Attēls:Manchester, New Hampshire Montage.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mančestra (Ņūhempšīra)|Mančestra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ņūhempšīras štats|Ņūhempšīras štata]] lielākā pilsēta? * ... [[Čehija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda '''[[Jihlavas "Dukla"]]''' savulaik ir izcīnījusi 12 [[Čehoslovākijas hokeja līga]]s čempiones titulus? * ... '''[[Rīgas aplenkums (1700)|Rīgas aplenkums]]''' [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākumā ilga septiņus mēnešus no 1700. gada 21. februāra līdz 19. septembrim, tomēr [[Saksijas kūrfirstiste]]s karaspēks [[Polijas karalis|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] vadībā nespēja ieņemt [[Rīgas nocietinājumi|Rīgas cietoksni]]? [[Attēls:Baldone church.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikos '''[[Baldones luterāņu baznīca]]s''' <small>(attēlā)</small> ēkā iekārtoja [[plastmasa]]s un [[gumija]]s izstrādājumu ražošanas apvienības "Ausma" filiāli? * ... '''[[2020. gada Eiropas čempionāts pludmales volejbolā|2020. gada Eiropas čempionātā pludmales volejbolā]]''', kas notika [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Majori|Majoros]], grupu turnīru mači tika par dienu pārcelti dēļ [[vētra]]s, savukārt dienu vēlāk sacensības tika aizvadītas [[pludmales volejbols|pludmales volejbola]] centrā bez skatītājiem? * ... [[Latvija]]s [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas uzņēmums]] '''"[[Karavela (uzņēmums)|Karavela]]"''' ir viens no lielākajiem zivju konservu un preservu ražotājiem Eiropā? [[Attēls:Alexander Koreshkov 2009-01-17 KHL game Dynamo-Barys.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Aleksandrs Koreškovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēles aizvadījušais un rezultatīvākais [[Kazahstānas hokeja izlase]]s spēlētājs; bijis [[Kazahstānas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Kazahstānas karognesējs]] [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada Turīnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... kopš [[Amerikas Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] '''[[Savana]]''' [[Džordžijas štats|Džordžijas štatā]] ir nozīmīga [[osta]]s pilsēta? * ... '''[[caurteka]]s''', ko izmanto [[dzelzceļš|dzelzceļa]], [[autoceļš|autoceļu]] būvē un citur, atļauj nebūvēt mazus [[tilts|tiltus]], kas ir ievērojams ekonomiskais aspekts? [[Attēls:Pont-Mindin.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s pilsētā '''[[Sennazēra|Sennazērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> ir uzbūvēti vieni no lielākajiem [[kruīza kuģi]]em pasaulē — ''[[Harmony of the Seas]]'' un ''Symphony of the Seas''? * ... '''[[2020.—2021. gada Optibet hokeja līgas sezona|2020.—2021. gada Optibet hokeja līgas sezonā]]''' [[Latvijas čempionu hokejā uzskaitījums|Latvijas čempiones]] titulu pirmo reizi izcīnīja [[Rīgas "Olimp"]], bet [[Miķelis Rēdlihs]] tika atzīts par izslēgšanas kārtas vērtīgāko spēlētāju? * ... 2020. gadā lielākais '''[[celtņa kuģis]]''' pasaulē bija ''Sleipnir'', kuram ir divi celtņi ar celtspēju 10 000 [[tonna]]s katram? [[Attēls:Augstkalnes muižas pils 2000-06-23.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalnē]] esošajā '''[[Mežmuiža (muiža)|Mežmuižas pilī]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> atradās vācu armijas atpūtas nams, 1945. gadā pilī ierīkoja [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieku mācību centru un atpūtas namu, bet vēlāk tur atradās izpildkomiteja un tautas nams? * ... '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika laboti gandrīz visi [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|iepriekšējās olimpiskajās spēlēs]] uzstādītie olimpiskie rekordi, bet veiksmīgākais sportists, kurš laboja četrus olimpiskos rekordus, bija amerikānis [[Alvins Krencleins]]? * ... '''[[Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta]]''' veltīta [[Audriņu traģēdija]]i: [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] 4. janvārī vācu varas iestādes par sarkanarmiešu slēpšanu un partizānu grupas izveides atbalstu nodedzināja ciematu, 30 ciema vīriešus publiski nošāva [[Rēzekne]]s tirgus laukumā, bet vēl ap 170 ciemata iedzīvotāju nogalināja [[Ančupānu kalni|Ančupānu mežā]]? [[Attēls:Grāvendāles muiža 1912.jpg|border|right|50px]] * ... [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā '''[[Grāvendāles muiža|Grāvendāles muižā]]''' <small>(attēlā 1912. gadā)</small> izvietojās [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka maršala [[Žaks Makdonalds|Makdonalda]] štābs? * ... '''[[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā un vienīgā reize, kad šis sporta veids bija iekļauts oficiālajā olimpisko spēļu programmā, savukārt '''[[Hosē de Amesola]]''' un '''[[Fransisko Viljota]]''' šajā sporta veidā izcīnīja pirmās zelta medaļas [[Spānija]]i olimpiskajās spēlēs? * ... [[Kanāda]]s pilsēta '''[[Kičenera]]''' tika saukta par Berlīni līdz [[1916. gads|1916. gadam]], kad [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā nosaukumu mainīja? [[Attēls:2015 UEFA Super Cup 66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Spānijas futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luiss Enrike]]''' <small>(attēlā)</small> pats ilgus gadus spēlējis nacionālajā izlasē, 62 spēlēs gūstot 12 vārtus, uzvarējis arī [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada olimpisko spēļu]] futbola turnīrā [[Barselona|Barselonā]]? * ... vistālāk uz dienvidiem esošā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsēta '''[[Kīvesta]]''' atrodas [[Floridas šaurums|Floridas šaurumā]] uz četrām dažādām salām? * ... [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] teritorijā iekļautajā [[Latvijas dabas liegumi|dabas liegumā]] '''[[Lieluikas un Mazuikas ezers]]''' esošais Mazuikas ezers nav pieejams atpūtai un saskaņā ar teritorijas dabas aizsardzības plānu ir iežogots, bet atrašanās pie Lieluikas ezera atļauta tikai saskaņojot? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056631644).jpg|border|right|50px]] * ... no partijas "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV) [[13. Saeima|13. Saeimā]] ievēlētais '''[[Kaspars Ģirģens]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā bija partijas "Republika" dibinātāju skaitā, taču politikā ienāca [[2005. gada pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]], kandidējot uz vietu [[Jēkabpils]] domē no partijas "[[Jaunais laiks]]"? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgā]]''', spēlējot vienā grupā ar [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]], [[Maltas futbola izlase|Maltu]] un [[Andoras futbola izlase|Andoru]], izcīnīja vienu uzvaru, četras reizes spēlēja neizšķirti un vienu spēli zaudēja? * ... [[holandieši|holandiešu]] izcelsmes [[berberi|berberu]] [[pirāts]] '''[[Jans Jansons van Hārlems]]''' kopā ar citiem berberu pirātiem Salē ostu mūsdienu [[Maroka|Marokā]] [[1624. gads|1624. gadā]] pasludināja par neatkarīgu valsti, Jansonam kļūstot par pirmo tās prezidentu? [[Attēls:Zircon-t09zirc-06a.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[cirkons]]''' <small>(attēlā cirkona paveids hiacints [[kvarcs|kvarcā]])</small> parasti ir nedaudz [[Radioaktivitāte|radioaktīvs]], jo satur radioaktīvu elementu ([[Urāns (elements)|urāna]], [[Torijs|torija]]) piemaisījumus? * ... daudzdienu velobraucienā ''[[Tour de France]]'' braucējs, kurš kopvērtējumā finišē pēdējais, neizstājoties kādā no posmiem, saņem '''''[[lanterne rouge]]''''' titulu, kas sniedz zināmu popularitāti, tāpēc braucēji mēdz cīnīties par šo pozīciju, nevis samierinās ar vienu no pēdējām vietām, kas tādu publicitāti nesniedz? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] ārsts '''[[Bertrams Zariņš]]''', kurš bijis vairāku profesionālo sporta līgu komandu [[ārsts]], ir strādājis arī par [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV olimpiskās izlases]] galveno ārstu? [[Attēls:IMG 5125vestienaqq.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus]]''' <small>(attēlā)</small> ietver [[Vidzemes augstiene]]s centrālo daļu ar [[Latvija]]s augstāko virsotni — [[Gaiziņkalns|Gaiziņkalnu]]? * ... '''[[Gastons Omuats]]''' [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] startēja divās [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|kroketa]] disciplīnās, kurās abās izcīnīja zelta medaļas? * ... '''''[[TikTok]]''''' priekštecis ir ''Douyin'', kas ir tāda pati programma, bet [[Ķīna]]s politikas dēļ ar [[cenzūra|cenzūru]], tādēļ ''TikTok'' ir radies kā produkts citām valstīm, ārpus Ķīnas? [[Attēls:Abiy Ahmed during state visit of Reuven Rivlin to Ethiopia, May 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gads|2019. gadā]] [[Etiopija]]s premjerministrs '''[[Abijs Ahmeds]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] par "centieniem panākt mieru un starptautisko sadarbību un jo īpaši par viņa izlēmīgo iniciatīvu atrisināt robežkonfliktu ar kaimiņvalsti [[Eritreja|Eritreju]]"? * ... '''[[2020. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2020. gada Pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā]]''' sacensības notika tikai elites kategorijās vīriešiem un sievietēm, bet [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto ceļošanas ierobežojumu radīto nevienlīdzīgo iespēju dēļ junioru un U23 kategorijā čempionāts nenotika? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federāciju]] veido 85 '''[[Krievijas Federācijas subjekti|subjekti]]''': 22 [[Krievijas republikas|republikas]], 9 [[Krievijas novadi|novadi]], 46 [[Krievijas apgabali|apgabali]], 3 federālas nozīmes pilsētas, 4 autonomie apvidi un [[Ebreju autonomais apgabals]]? [[Attēls:Усть-Нера. Вид с горы..jpg|border|right|50px]] * ... viena no lielākajām [[Austrumsibīrija]]s upēm '''[[Indigirka]]''' <small>(attēlā pie Ustjņeras)</small> izveidojas, satekot Tuorajurjahas un Tarinjurjahas upēm [[Sahas republika]]s dienvidaustrumos? * ... britu [[tenisists]], četrkārtējais [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionāta]] vienspēļu uzvarētājs un triju olimpisko zelta medaļu ieguvējs '''[[Redžinalds Dohertijs]]''' vienā no saviem Vimbldonas fināliem, 1898. gadā, pārspēja brāli [[Lorenss Dohertijs|Lorensu Dohertiju]]? * ... [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] vasarā '''[[Latvijas sūtnis Francijā]]''' [[Oļģerds Grosvalds]] pēc [[Francijas kampaņa|Parīzes okupācijas]] pārcēlās uz [[Višī]], bet Latvijas sūtniecības ēku Pronī ielā 8 Parīzē [[Vācija]]s okupācijas vara nodeva savai tālaika sabiedrotajai [[Padomju Savienība]]i? [[Attēls:Surveyor 3-Apollo 12.jpg|border|right|50px]] * ... četrus mēnešus pēc ''[[Apollo 11]]'' uz [[Mēness]] virsmas nolaidās '''''[[Apollo 12]]''''' komanda, kuras komandieris [[Čārlzs Konrāds]] un pilots [[Elans Bīns]] uz Mēness virsmas pavadīja vienu dienu un septiņas stundas <small>(attēlā Čārlzs Konrāds pie agrāk nolaidušās automātiskās zondes ''[[Surveyor 3]]'')</small>? * ... [[Kosovas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Ārbers Zeneli]]''' ir dzimis [[Zviedrija|Zviedrijā]] un pārstāvējis dažāda vecuma Zviedrijas jaunatnes izlases? * ... lai gan '''[[Latīņu drukas aizliegums Latgalē|latīņu drukas aizliegums]]''' [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] tika galvenokārt vērsts pret [[poļi]]em, tas ilgāk pastāvēja [[Latgale]]s un [[Lietuva]]s teritorijā? [[Attēls:Joshua Kiprui Cheptegei Eugene 2014.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Uganda]]s [[vieglatlēts]] '''[[Džošua Čeptegei]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Kenenisa Bekele|Kenenisam Bekelem]] no [[Etiopija]]s piederējušos [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordus]] garākajās skriešanas distancēs stadionā: 16 gadus veco rekordu [[5000 m]] distancē un 15 gadus veco rekordu [[10 000 m]] distancē, kas tika pārspēts par vairāk nekā 6 sekundēm? * ... '''[[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]]''' notika [[2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālajā reformā]] izveidotajās 40 pašvaldībās — 6 [[valstspilsēta|valstspilsētās]] un 34 novados? * ... [[latvieši|latviešu]] [[sociāldemokrāts]] un [[komunists]] '''[[Vilis Dermanis]]''', kuru [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] politieslodzīto apmaiņas kārtībā [[Latvija]] apmainīja un izsūtīja uz [[Padomju Krievija|Padomju Krieviju]], [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā [[NKVD]] [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijas"]] ietvaros tika nošauts [[Butovas poligons|Butovas poligonā]]? [[Attēls:Charlotte Cooper.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[tenisiste]] '''[[Šarlote Kūpere]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionātā]] ieguva piecus vienspēļu titulus un [[1900. gada olimpiskās spēles|1900. gadā Parīzes olimpiādē]] kļuva par pirmo sievieti, kas izcīnīja olimpisko čempiones titulu? * ... [[Austrumroma]]s imperators '''[[Arkādijs]]''' bija [[Rietumroma]]s imperatora [[Honorijs|Honorija]] brālis? * ... '''[[Latvijas vēstnieks Krievijā|Latvijas vēstniecība Krievijā]]''' atjaunoja savu darbību [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] maijā kā [[Latvijas Republikas Ministru padome]]s pārstāvniecība [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomē, vēl pirms [[PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu|PSRS Valsts domes lēmuma par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu]] 1991. gada 6. septembrī? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841682067).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] augustā Saeimas deputāts '''[[Ēriks Pucens]]''' <small>(attēlā)</small> pameta partiju "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV), lai pievienotos brāļu [[Sandis Ģirģens|Sanda]] un [[Kaspars Ģirģens|Kaspara]] Ģirģenu vaidotajai jaunajai partijai (dalību KPV LV Saeimas frakcijā politiķis gan nepārtrauca)? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Karls Toko Ekambi]]''' ir dzimis un audzis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]]? * ... '''[[Rīgas pusvadītāju rūpnīca "Alfa"|Rīgas pusvadītāju rūpnīcā "Alfa"]]''' ražotās [[mikroshēma]]s izmantoja galvenokārt [[Padomju Savienība|PSRS]] militārā kompleksa un kosmosa nozares vajadzībām? [[Attēls:Max Decugis 001.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[tenisists]] '''[[Makss Dekužī]]''' <small>(attēlā)</small>, kuram līdz [[Rafaels Nadals|Rafaela Nadala]] panākumiem piederēja rekords — 8 uzvaras [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]], izcīnījis arī trīs olimpiskās medaļas tenisa dubultspēlēs? * ... '''"[[Reiz Holivudā]]"''' ir pirmā [[Kventins Tarantīno|Kventīna Tarantīno]] filma, kas nav veidota sadarbībā ar Bobu un [[Hārvijs Vainstīns|Hārviju Vainstīnu]], jo Tarantīno pārtrauca sadarbību ar producentiem pēc Hārvija apsūdzībām seksuālā izmantošanā? * ... [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] agrākais [[Rīgas Radiorūpnīca]]s dibinātājs un vadītājs '''[[Ābrams Leibovics]]''' gāja bojā [[Rīgas geto]]? [[Attēls:Chadwick Boseman by Gage Skidmore July 2017 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] aktieris '''[[Čedviks Bouzmens]]''' <small>(attēlā)</small> pēc nāves tika nominēts un saņēma [[78. Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[27. Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] par Levī Grīna lomu filmā "[[Mā Reinija: Blūza māte]]"? * ... [[Islande]]s [[futbols|futbola]] komanda '''''[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur]]''''' ir 27 reizes izcīnījusi Islandes čempiontitulu, tai skaitā kļuva par pirmajiem čempioniem 1912. gadā? * ... [[ASV valsts sekretārs|ASV valsts sekretāra]] [[Samnera Velsa deklarācija]] 1940. gada 23. jūlijā noteica [[Baltijas valstu okupācija]]s neatzīšanas politiku no ASV puses un nodrošināja '''[[Latvijas vēstnieks ASV|Latvijas pārstāvniecības]]''' pastāvēšanu [[Vašingtona|Vašingtonā]]? [[Attēls:Croquet1900.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā un arī vienīgā reize, kad šis [[sporta veids]] bija iekļauts [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... otrā lielākā pilsēta [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]] '''[[Deri]]''' jeb Londonderi ir arī ceturtā lielākā visā [[Īrijas sala|Īrijas salā]]? * ... [[Dānija]]s ceturtās lielākās salas '''[[Lollāna]]s''' augstākais punkts atrodas tikai 25 metrus virs jūras līmeņa? [[Attēls:AmanitaVaginata2.jpg|border|right|50px]] * ... ēdamo '''[[pelēkā makstsēne|pelēko makstsēni]]''' <small>(attēlā)</small> var sajaukt ar bieži sastopamajām radnieciskajām sugām — citām [[mušmires|mušmirēm]]? * ... [[Malta]]s kluba '''''[[Floriana F.C.]]''''' [[futbolisti]] ir 26 reizes izcīnījuši [[Maltas futbola Premjerlīga|Maltas čempionu titulu]] un 20 reizes uzvarējuši Maltas kausa izcīņā? * ... '''[[Latvijas vēstnieks Itālijā|Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Itālijā]]''', Albānijā, Sanmarīno un Maltā kopš [[2018. gads Latvijā|2018. gada]] ir bijusī [[Saeimas priekšsēdētāja]] [[Solvita Āboltiņa]]? [[Attēls:Sheep Ship 2.jpg|border|right|50px]] * ... parasta vidēja izmēra '''[[lopu pārvadātājs|lopu pārvadātāja kuģa]]''' <small>(attēlā)</small> tilpība svārstās no 30 000 līdz 40 000 [[aita|aitu]] (vai 3000 līdz 4000 [[liellops|liellopu]] galvu)? * ... '''[[Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|volejbola sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] divi [[Latvija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijas]] [[pludmales volejbols|pludmales volejbola]] pāri sasniedza pusfinālu, tomēr abi palika bez medaļām? * ... 2020. gada 13. februārī [[Saeima]] atbalstīja '''[[Rīgas dome (2017—2020)|Rīgas domes sasukuma]]''' atlaišanu, ko 24. februārī izsludināja Valsts prezidents [[Egils Levits]], un 25. februārī likums stājās spēkā, padarot 24. februāri, par domes pēdējo oficiālo darba dienu? [[Attēls:Protest actions in Minsk (Belarus) near Stella, August 16.jpg|border|right|50px]] * ... starptautiski neatzīto 2020. gada [[Baltkrievijas prezidents|Baltkrievijas prezidenta]] vēlēšanu izraisītie '''[[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti 2020. un 2021. gadā]]''' <small>(attēlā mītiņš [[Minska|Minskā]] 2020. gada 16. augustā)</small> prasījuši vismaz četru cilvēku dzīvības, vairākus tūkstošus cilvēku aizturēja un vairākus simtus ievainoja? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 27. augustā [[Latvija]]s sūtņa [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārļa Zariņa]] meita '''[[Marija Anna Zariņa]]''' kļuva par '''[[Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē|Latvijas sūtniecības Londonā]]''' vadītāju ar pilnvarotās lietvedes tiesībām? * ... [[Valmiera FC]] [[Nigērija]]s [[futbolists]] '''[[Tolu Arokodare]]''' 2020. gadā uz īres tiesībām pievienojās ''[[1. FC Köln]]'', bet kopš 2021. gada tiek īrēts [[Francija]]s klubam ''[[Amiens SC]]''; ticis lēsts, ka spēlētāja izpirkuma maksa pēc īres beigām varētu sasniegt 3 miljonus eiro? [[Attēls:Selenga2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Selenga]]''' <small>(attēlā netālu no [[Ulanude]]s)</small> ir lielākā [[Baikāls|Baikāla]] pieteka? * ... [[Baltkrievija]]s [[volejbols|volejbola]] izlases spēlētājs '''[[Artūrs Ūdris]]''' ir dzimis 1990. gadā [[Rīga|Rīgā]], bet pēc vecāku šķiršanās kopā ar māti pārcēlies uz Baltkrieviju? * ... [[katoļi|katoļu]] priesteris '''[[Andrejs Mediņš]]''', kurš izveidojis un vada "Kalna svētību kopienu" [[Bruknas muiža|Bruknas muižā]], savulaik ir dienējis [[Afganistāna|Afganistānā]] obligātajā dienestā [[padomju armija|padomju armijā]]? [[Attēls:Svjatlana Cichanouská, Praha, 7.6.2021.jpg|border|right|50px]] * ... starptautiski neatzītajās 2020. gada [[Baltkrievijas prezidents|Baltkrievijas prezidenta]] vēlēšanās apvienotās opozīcijas kandidāte '''[[Svjatlana Cihanouska]]''' <small>(attēlā)</small> pieteicās sava aizturētā vīra blogera Sjarheja Cihanouska vietā? * ... [[1900. gada olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] divkārtējais čempions [[teniss|tenisā]] '''[[Lorenss Dohertijs]]''' 1903. gadā kļuva arī par pirmo ne-amerikāni, kurš uzvarējis [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā tenisā]]? * ... '''[[Transvālas Republika]]''', kas [[Āfrika]]s dienvidos pastāvēja no [[1852. gads|1852.]] līdz [[1902. gads|1902. gadam]], oficiāli saucās Dienvidāfrikāņu Republika (''Zuid-Afrikaansche Republiek'')? [[Attēls:Alba Iulia National Museum of the Union 2011 - Possible Statue of Roman Emperor Pertinax Close Up, Apulum.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Pertinakss]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Romas imperators]] vienpadsmit nedēļas 193. gadā, tā sauktajā Piecu imperatoru gadā, līdz viņu nogalināja pretoriāņi? * ... par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]] balsojušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts '''[[Pēteris Simsons]]''' ir bijis arī [[8. Saeima]]s dputāts, uz laiku saņemot mandātu gan [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]], gan [[Inese Šlesere|Ineses Šleseres]] vietā? * ... [[Senegālas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Jūsefs Sabalī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]]? [[Attēls:Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[latvieši|latviešu]] [[bēgļi|bēgļu]] pārstāvniecības institūcija [[Petrograda|Petrogradā]], kas darbojās no 1915. gada augusta līdz 1918. gada janvārim un apvienoja aptuveni 260 organizāciju un aģentūru dažādās [[Krievijas impērija]]s pilsētās? * ... '''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu vienspēļu tenisa turnīrs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] disciplīna, kurā varēja sacensties tikai [[sievietes]]? * ... '''[[2020. gada Lielā Kristapa balva]]s''' atlases komisija atsevišķi neizdalīja labākos sieviešu un vīriešu aktierdarbus, jo filmās nebija daudz galveno lomu sievietēm, tādēļ tika pasniegtas balvas vienotās nominācijās "Labākais aktierdarbs galvenajā lomā" un "Labākais aktierdarbs otrā plāna lomā"? [[Attēls:Rulon Gardner vs Mindaugas Mizgaitis, Athens 2004.jpg|border|right|50px]] * ... [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gadā vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Lietuva]]s [[cīkstonis]] '''[[Mindaugs Mizgaitis]]''' <small>(attēlā augšā)</small> izcīnīja bronzas medaļu svara kategorijā līdz 120 kg, taču, kad 2016. gadā Hasans Barojevs no [[Krievija]]s, kurš bija otrais, tika diskvalificēts par [[Dopings|dopinga]] lietošanu, sudrabs tika Mizgaitim? * ... [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāte '''[[Berta Vesmane]]''' [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada 14. jūnija deportācijās]] kopā ar vīru [[Frīdrihs Vesmanis|Frīdrihu Vesmani]] tika arestēti; Berta Vesmane apcietināšanas brīdī bija smagi slima un nomira jau vilcienā, tam atrodoties [[Krustpils (stacija)|Krustpils stacijā]]? * ... '''[[Oksitānija]]s''' reģions [[Francija|Francijā]] tika izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — [[Langdoka-Rusijona|Langdoku-Rusijonu]] un [[Dienvidi-Pireneji|Dienvidus-Pirenejus]]? [[Attēls:Almandine-139300.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[granāti|granātu]]''' <small>(attēlā [[almandīns]])</small> tumši sarkanie [[kristāli]] atgādina [[granātāboli|granātābolu]] augļu graudus, kas, domājams, arī deva [[minerāli|minerālu]] nosaukumu? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausa]] ieguvējs '''[[Aīsa Māndī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]]? * ... 2005. gadā '''[[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunajā pasaulē]]''' dzīvoja tikai 56 cilvēki, uz tā bija pati mazākā [[Liepāja]]s apkaime pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:DSC 0136 ΑΚΡΟΚΟΡΙΝΘΟΣ.jpg|border|right|50px]] * ... kā militārs [[cietoksnis]] '''[[Akrokorinta]]''' <small>(attēlā nocietinājumu mūri mūsdienās)</small> pastāvēja no senajiem laikiem līdz pat 19. gadsimta sākumam? * ... '''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu vīriešu vienspēļu tenisa turnīrā]]''' visas 4 medaļas ieguva [[Lielbritānija]]s tenisisti? * ... [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] tās '''[[Rīgas dome (1994—1997)|sasaukumā no 1994. līdz 1997. gadam]]''' bija [[Māris Purgailis]]? [[Attēls:Giulio Andreotti.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālijas premjerministrs]] 1972. un 1973. gadā, laika posmā no 1976. līdz 1979. gadam un no 1989. līdz 1992. gadam '''[[Džūlio Andreoti]]''' <small>(attēlā)</small> ir vainots sakaros ar [[mafija|mafiju]], viņu apsūdzēja arī žurnālista slepkavības pasūtīšanā? * ... '''[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]]''' ir titulētākais [[Izraēla]]s [[futbola klubs]]: 23 reizes izcīnījis [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas čempiontitulu]] un arī 23 reizes uzvarējis Izraēlas kausa izcīņā? * ... kopš 2019. gada '''[[Latvijas vēstnieks Lietuvā]]''' ir bijušais [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministrs]] [[Indulis Bērziņš]]? [[Attēls:Big-eared-townsend-fledermaus.jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no dižsikspārņiem, '''[[sīksikspārņi]]''' <small>(attēlā lielausu sikspārnis)</small> izmanto eholokāciju, kā arī sīksikspārņiem otrajam [[pirksts|pirkstam]] trūkst [[nags|naga]], savukārt dižsikspārņiem nav [[aste]]s? * ... [[loka šāvējs]] '''[[Hūberts Van Inniss]]''' ir visu laiku veiksmīgākais loka šāvējs olimpisko spēļu vēsturē un pirmais [[Beļģijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Beļģijas sportists]], kurš izcīnīja zelta medaļas olimpiskajās spēlēs (uzvarēja [[1900. gada olimpiskās spēles|1900. gada olimpiādē]] un [[1920. gada olimpiskās spēles|1920. gada olimpiādē]])? * ... pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s rakstniece '''[[Anna Žīgure]]''' bija '''[[Latvijas vēstnieks Igaunijā|Latvijas vēstniece Igaunijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Somijas Republikā|Latvijas vēstniece Somijā]]'''? [[Attēls:Rabaul.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[1919. gads|1919. gadam]], kad '''[[Jaunbritānija|Jaunbritānijas sala]]''' <small>(attēlā)</small> atradās [[vācieši|vāciešu]] kontrolē, tās nosaukums bija Jaunpomerānija? * ... '''[[2005. gada Rēzeknes domes atkārtotas vēlēšanas]]''' notika pēc tam, kad [[tiesa]] apmierināja vairāk nekā 40 deputātu kandidātu prasību atcelt iepriekšējo vēlēšanu rezultātus pēc vēlētāju ietekmēšanas un viņu balsu uzpirkšanas atzīšanas? * ... '''[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s klubs ''[[Villarreal CF]]'', kas finālā 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Anglija]]s klubu ''[[Manchester United FC]]''? [[Attēls:Nikolay Przhevalsky photoportrait and signature.jpg|border|right|50px]] * ... ievērojamais [[Centrālā Āzija|Centrālās Āzijas]] pētnieks '''[[Nikolajs Prževaļskis]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā savā piektajā un pēdējā ekspedīcijā, kad pie [[Karakola]]s mūsdienu [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]], iedzerdams Ču upes ūdeni, saslima ar [[vēdertīfs|vēdertīfu]] un pēc desmit dienām nomira? * ... [[Austrija]]s [[hokejists]] '''[[Konstantīns Komareks]]''', kurš 2020. gadā spēlēja [[Rīgas "Dinamo"]], kopā ar [[Austrijas hokeja izlase|Austrijas hokeja izlasi]] ir piedalījies trijos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]]? * ... [[mūziķis]] '''[[Horens Stalbe]]''' no 2009. līdz 2013. gadam vadīja niršanas klubu "Baltika" [[Ēģipte]]s kūrortā Dahabā? [[Attēls:Podgorny1963.jpg|border|right|50px]] * ... Ukrainas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs '''[[Nikolajs Podgornijs]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma [[Padomju Savienība|PSRS]] Augstākās Padomes priekšsēdētāja amatu laika posmā no 1965. līdz 1977. gadam pēc [[Anastass Mikojans|Anastasa Mikojana]] un pirms [[Leonīds Brežņevs|Leonīda Brežņeva]]? * ... [[Krievija]]s [[futbola klubs]] no [[Volgograda]]s '''[[Volgogradas "Rotor"|"Rotor"]]''' lielākos panākumus guva 1990. gados, kad divas reizes izcīnīja otro vietu [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas čempionātā]]? * ... [[Latvija]]s teritorijā '''[[konduktors|konduktori]]''' joprojām ir sastopami "[[Pasažieru Vilciens|Pasažieru Vilciena]]" transportlīdzekļos un [[Sabiedriskais transports Daugavpilī|Daugavpils sabiedriskajā transportā]]? [[Attēls:Supermoon Nov-14-2016-minneapolis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[pilnmēness]]''' <small>(attēlā)</small> ir novērojams aptuveni reizi [[mēnesis|mēnesī]], precīzāk — ik pēc 29,53 [[diena|dienām]]? * ... par '''[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kas finālā ar rezultātu 1:0 pieveica ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' un Eiropas spēcīgākā futbola kluba trofeju izcīnīja otro reizi? * ... '''[[Kolčestera]]''' ir pirmā [[romieši|romiešu]] dibinātā pilsēta [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] un to uzskata par vecāko Lielbritānijas pilsētu? [[Attēls:Kamala Harris Vice Presidential Portrait.jpg|border|right|50px]] * ... 49. [[ASV viceprezidente]] '''[[Kamala Herisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete un pirmā [[afroamerikāņi|afroamerikāniete]] [[ASV viceprezidente]]s amatā? * ... [[Baltkrievijas Tautas Republika]]s kara ministrs [[1918. gads|1918. gadā]], [[Daugavpils|Daugavpilī]] dzimušais '''[[Konstantīns Jezovitovs]]''' 1920. gados [[Latvija|Latvijā]] tika apsūdzēts nelegālā darbībā ar mērķi atdalīt [[Latgale|Latgali]] no Latvijas, bet dzīvi noslēdza pēc [[NKVD]] pratināšanām [[1946. gads|1946. gadā]] cietuma slimnīcā [[Minska|Minskā]]? * ... centriski-labējo partiju apvienību '''"[[Jaunā Vienotība]]"''' veido partija "[[Vienotība]]" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "Kuldīgas novadam", "[[Tukuma pilsētai un novadam]]", "Valmierai un Vidzemei", "Jēkabpils reģionālo partiju" un "[[Latgales partija|Latgales partiju]]"? [[Attēls:Faworki (plate).jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''[[žagariņi|žagariņus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavoja tikai [[Aukštaitija|Aukštaitijā]], bet vēlāk tie izplatījās visā [[Lietuva|Lietuvā]] un arī [[Latgale|Latgalē]]? * ... Latvijas izlases [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Aigars Šķēle|Aigara Šķēles]]''' vecākais brālis [[Armands Šķēle]] arī ir bijis profesionāls basketbolists, [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs? * ... [[poēma|poēmu]] '''"[[Straumēni (poēma)|Straumēni]]"''' [[Edvarts Virza]] sāka rakstīt [[1928. gads Latvijā|1928. gada]] vasarā "Billītēs" un pabeidza [[1933. gads Latvijā|1933. gada]] vasaras nogalē? [[Attēls:Saeimas 24.janvāra kārtējās sēdes turpinājums (31998001777).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada janvārī [[13. Saeima]] atbalstīja '''[[Juris Jurašs|Jura Juraša]]''' <small>(attēlā)</small> izdošanu kriminālvajāšanai par valsts noslēpuma izpaušanu, ko bija lūgusi Ģenerālprokuratūra, un gandrīz gadu viņš nevarēja piedalīties Saeimas darbā, līdz saskaņā ar [[Satversmes tiesa]]s spriedumu varēja atgriezties darbā parlamentā? * ... '''[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize, kad [[loka šaušana]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā, taču no 153 loka šāvējiem, kas piedalījās sacensībās, tikai 17 sportistiem ir zināma precīza identitāte? * ... '''[[Svētā Patrika diena]]''' ir oficiāla brīvdiena [[Īrija|Īrijā]], [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Kanāda]]s provincē [[Ņūfaundlenda un Labradora|Ņūfaundlendā un Labradorā]], kā arī Britu aizjūras teritorijā [[Montserrata|Montserratā]]? [[Attēls:Bois de Boulogne.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Buloņas mežs|Buloņas mežu]]''' <small>(attēlā)</small> kā parku izveidoja [[1852. gads|1852. gadā]], kad [[Francijas monarhi|Francijas imperators]] [[Napoleons III]] zemi atdeva [[Parīze]]s pilsētai, lai tā to pārvērstu par publisku [[parks|parku]]? * ... '''[[Artūrs Kurucs]]''' ir kļuvis par pirmo [[Latvija]]s [[basketbolists|basketbolistu]], kurš kļuvis par [[Spānijas basketbola līga|Spānijas līgas]] čempionu, turklāt pirmo, kurš vienā sezonā izcīnījis čempiona titulu divās valstīs (otra — Latvija)? * ... par [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[dzejnieks|dzejnieku]] '''[[Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs|Kazimiru Ulrihu Bēlendorfu]]''' [[nekrologs|nekrologā]] teikts: "viņš bij labu vecāku bērns [..] jaunumā viņš labi mācījās, [..] bet viņš tapa slinks pie sava prāta, un [..] viņš vairāk kā 20 gadus apkārt staigāja, daudzreizēm visu Kurzemi un pāris reizes arī Vidzemi kājām izstaigājis"? [[Attēls:Rõuge Suurjärv 2011 10.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reuges Lielezers|Reuges Lielezera]]''' <small>(attēlā)</small> maksimālais dziļums ir 38 metri, un tas ir dziļākais [[ezers]] [[Igaunija|Igaunijā]]? * ... kopš 1943. gada '''[[Rubē velodroms|Rubē velodromā]]''' notiek viendienas [[Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības|klasiskā velobrauciena]] [[Parīze—Rubē]] finišs? * ... no [[1921. gads Latvijā|1921. gada]] '''[[Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā|Latvijas vēstniecība Krievijā]]''' par savām telpām izmanto Čapligina ielu 3, [[Maskava|Maskavā]]? [[Attēls:Egan Bernal KOERS 2019 01 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2021. gada Giro d'Italia|2021. gada ''Giro d'Italia'']]''' uzvarēja [[Kolumbija]]s riteņbraucējs [[Egans Bernals]] <small>(attēlā)</small> no ''[[Ineos Grenadiers]]'', kurš kļuva par otro kolumbieti, kas uzvarējis ''[[Giro d'Italia]]'' pēc [[Nairo Kintana]]s [[2014. gada Giro d'Italia|2014. gadā]]? * ... '''[[Parīzes 7. apgabals]]''' un [[Neijī pie Sēnas]] ir pārtikušākie un prestižākie dzīvojamie rajoni [[Francija|Francijā]]? * ... [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā izveidotā '''[[Balvu novads|Balvu]]''', '''[[Dobeles novads|Dobeles]]''', '''[[Jēkabpils novads|Jēkabpils]]''', '''[[Jelgavas novads|Jelgavas]]''', '''[[Krāslavas novads|Krāslavas]]''', '''[[Kuldīgas novads|Kuldīgas]]''', '''[[Ludzas novads|Ludzas]]''', '''[[Ogres novads|Ogres]]''', '''[[Rēzeknes novads|Rēzeknes]]''', '''[[Saldus novads|Saldus]]''', '''[[Talsu novads|Talsu]]''' un '''[[Tukuma novads|Tukuma]]''' novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušo atbilstošo [[latvijas rajoni|rajonu]] teritoriju? [[Attēls:Sir Tom Jones at The Queen's Birthday Party (cropped-2).jpg|border|right|50px]] * ... [[2005. gads|2005. gadā]] par ieguldījumu mūzikā [[Anglijas karaliene]] [[Elizabete II]] iecēla [[Velsa]]s mūziķi '''[[Toms Džonss|Tomu Džonsu]]''' <small>(attēlā)</small> bruņinieku kārtā? * ... '''[[Skotu nacionālā partija|Skotu nacionālās partijas]]''' ideoloģija ir [[sociāldemokrātija]] un [[Skotija]]s neatkarība? * ... atsevišķās valstīs pastāv arī izbraukšanas '''[[vīza]]s''', kas dod atļauju izbraukt no konkrētās [[valsts]]? [[Attēls:Damages after 2020 Beirut explosions 1.jpg|border|right|50px]] * ... postošos '''[[2020. gada sprādzieni Beirūtā|2020. gada sprādzienus Libānas galvaspilsētā Beirūtā]]''' <small>(attēlā Beirūtas osta pēc postījumiem)</small> izraisīja ostas noliktavā esošās aptuveni 2700 tonnas [[amonija nitrāts|amonija nitrāta]], kas šeit atradās sešus gadus, kad krava tika konfiscēta no kuģa ''Rhosus''? * ... par bāku pārveidotais '''[[ugunskuģis "Laima"]]''' [[Baltijas jūra]]s [[Irbes šaurums|Irbes šauruma]] rietumu daļā uz ziemeļiem no [[Ovišu bāka]]s atradās no [[1928. gads Latvijā|1928. gada]] līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumam? * ... '''[[Latviešu skola Maskavā]]''' darbojas kopš [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 12. februāra; tā tapa pateicoties pirmā pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā|Latvijas Republikas vēstnieka Krievijas Federācijā]] dzejnieka [[Jānis Peters|Jāņa Petera]] centieniem? [[Attēls:Laura Vonda1.jpg|border|right|50px]] * ... [[žurnāliste]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītāja '''[[Laura Vonda]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]] (Sanktpēterburgā), kur tolaik studēja tēvs? * ... [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] '''[[Vensēnas velodroms]]''' kļuva par galveno stadionu; tajā tika aizvadītas sacensības [[futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|futbolā]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|kriketā]], [[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbijā]], [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]? * ... [[Krievija]]s [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabala]] pilsēta '''[[Dolgoprudnija]]''' ir dibināta kā [[Dirižablis|dirižabļu]] būves strādnieku ciemats, tādēļ līdz 1937. gadam to sauca par Dirižabļestroju? [[Attēls:Touwtrekken.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[virves vilkšana]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[olimpiskais sporta veids]] no [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada]] līdz [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada]] vasaras olimpiskajām spēlēm? * ... [[kristietība|kristietībā]] pazīstamie '''[[Trīs Austrumu gudrie]]''', kas bija sekojuši zvaigznei, lai atrastu vietu, kur dzimis [[Jēzus Kristus]], ir aprakstīti [[Mateja evaņģēlijs|Mateja evaņģēlijā]], kur gudro skaits un vārdi gan netiek minēti? * ... '''[[Odefransa]]s''' reģions [[Francija]]s ziemeļos tika izveidots [[2016. gads|2016. gada]] 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — [[Nora-Padekalē|Noru-Padekalē]] un [[Pikardija|Pikardiju]]? [[Attēls:Gouda, Haven - panoramio (9).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s pilsēta '''[[Gauda]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama ar to, ka tur ir radies [[Goudas siers]]? * ... [[2021. gads sportā|2021. gada]] jūnijā garo distanču skrējējs '''[[Dmitrijs Serjogins]]''' laboja savu personisko rekordu, sacensībās [[Spānija|Spānijā]] [[pusmaratons|pusmaratonu]] noskrienot 1.04:57, kas bija tikai par 14 sekundēm lēnāk nekā [[Valērijs Žolnerovičs|Valērijam Žolnerovičam]] piederošais [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]] šajā distancē? * ... [[Tarimas ieplaka]]s [[oāze|oāzēs]] ir atrasti dažādi rakstītie avoti '''[[Tohāru valodas|tohāru valodās]]''', kas tapuši laika posmā no 5. līdz 8. gadsimtam, bet par [[valodu saime]]s izmiršanas laiku tiek uzskatīts 9. gadsimts? [[Attēls:F12019 Schloss Gabelhofen (25).jpg|border|right|50px]] * ... savu pirmo sezonu ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' komandā ''[[Formula 1]]'' pilots no [[Monako]] '''[[Šarls Leklērs]]''' <small>(attēlā)</small> beidza ar 4. vietu kopvērtējumā, tās gaitā izcīnot 10 vietas uz pjedestāla, 2 uzvaras, kā arī 7 ''pole-position'' (visvairāk no visiem pilotiem)? * ... '''[[atskurbtuve]]s''' tika radītas [[Krievija|Krievijā]] (pirmā "patversme iereibušajiem" atvērta [[1902. gads|1902. gadā]] [[Tula|Tulā]]), taču mūsdienās pastāv arī dažās citās valstīs? * ... sākot ar [[2021. gads sportā|2021. gadu]] '''[[UEFA Eiropas konferenču līga]]''' būs trešais [[Eiropa]]s klubu [[futbols|futbola]] līmenis pēc [[Čempionu līga]]s un [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgas]]? [[Attēls:Parliament_Building,_Budapest,_outside.jpg|border|right|50px]] * ... kopš celtniecības pabeigšanas [[1902. gads|1902. gadā]] '''[[Ungārijas parlamenta ēka]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā ēka valstī? * ... [[vieglatlētika|vieglatlēte]] '''[[Karīna Helmane-Soročenkova]]''', kas nopietni garo distanču skriešanai pievērsās tikai 2013. gadā, strādājot par [[angļu valoda]]s skolotāju [[Tukuma Raiņa ģimnāzija|Tukuma Raiņa ģimnāzijā]], 2019. gadā kļuva par visu laiku otrā augstākā rezultāta īpašnieci starp [[Latvija]]s [[maratons|maratonskrējējām]]? * ... [[Izraēla]]s [[Bioķīmija|bioķīmiķe]] un [[Kristalogrāfija|kristalogrāfe]] '''[[Ada Jonata]]''' [[2009. gads|2009. gadā]] kļuva par pirmo sievieti no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], kura ieguvusi [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] kādā no zinātnes jomām? [[Attēls:Jacinda Ardern November 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džasinda Ārdērna]]''' <small>(attēlā)</small> ir jaunākā [[Jaunzēlande]]s premjerministre pēdējos 150 gados (amata stāšanās brīdī bija 37 gadu veca)? * ... vulkanizējot '''[[kaučuks|kaučuku]]''', iegūst [[gumija|gumiju]]? * ... '''[[2014. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|2014. gada pasaules čempionātā cīņas sportā]]''' Latvijas sportistes ieguva divas bronzas medaļas: [[Anastasija Grigorjeva]] svara kategorijā līdz 63 kg un [[Laura Skujiņa]] — 69 kg? [[Attēls:Trollhattefallen.jpg|border|right|50px]] * ... 95 kilometrus garā [[Zviedrija]]s upe '''[[Jeta]]''' <small>(attēlā Trolhetanas ūdenskritumi)</small> novada valsts lielākā ezera [[Vēnerns|Vēnerna]] ūdeņus [[Kategats|Kategatā]]? * ... dabas liegumā '''[[Korneti–Peļļi]]''' esošajā Kornetu—Peļļu subglaciālajā iegultnē atrodas 11 austrumu — rietumu virzienā orientētu [[ezers|ezeru]] virkne? * ... tikpat kā visas pasaules [[valstis]] ir iesaistītas globālā '''[[cilvēku tirdzniecība]]s''' ķēdē vai nu kā nosūtītājvalstis, vai nu kā saņēmējvalstis? [[Attēls:StrandDüne.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ūzedoma]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[iedzīvotāji]]em bagātākā sala [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]? * ... '''[[monokristāls|monokristāliem]]''' ir raksturīga pareiza ģeometriska forma un fizisko īpašību anizotropija, piemēram, [[vārāmā sāls]] graudiņi ir monokristāli ar pareiza [[kubs|kuba]] formu? * ... '''[[Lovate]]s''' upe [[Krievija]]s rietumos ir vēsturiskā [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|ceļa no varjagiem uz grieķiem]] svarīga sastāvdaļa [[Attēls:Eso1021d.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar [[Piena Ceļš|Piena Ceļu]], [[Andromedas galaktika|Andromedas galaktiku]] un citām mazākām galaktikām '''[[Lielais Magelāna mākonis]]''' <small>(attēlā)</small> veido daļu no [[Lokālā galaktiku grupa|Lokālās galaktiku grupas]]? * ... viena no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem, amerikāņu investora [[Vorens Bafets|Vorena Bafeta]] otrā sieva ir [[ASV latvieši|ASV latviete]] '''[[Astrīda Menksa]]'''? * ... [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pedagogs, literāts, grāmatu tulkotājs un izdevējs [[latviešu valoda|latviešu valodā]] '''[[Matīss Štobe]]''' tiek saukts par "latviešu preses tēvu"? [[Attēls:Wassermelone.jpg|border|right|50px]] * ... pēc morfoloģiskās [[augļi|augļu]] klasificēšanas sistemātikas '''[[arbūzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[oga]]s? * ... [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā izveidotais '''[[Dienvidkurzemes novads]]''' pilnībā atbilst pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Liepājas rajons|Liepājas rajona]] teritorijai? * ... lielākā lidosta [[Albānija|Albānijā]] — '''[[Tirānas starptautiskā lidosta]]''' — ir nosaukta [[Māte Terēze|Mātes Terēzes]] vārdā? [[Attēls:Igor Kokoškov 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] treneris '''[[Igors Kokoškovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgais treneris no [[Eiropa]]s, kurš ir bijis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandas galvenais treneris (vadīja [[Fīniksas "Suns"]] 2018. un 2019. gadā)? * ... tiek apgalvots, ka '''[[Luiss Suberkasiuks]]''' ir pirmais [[Čīle olimpiskajās spēlēs|Čīles]] un [[Latīņamerika]]s sportists, kurš piedalījies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], taču precīzi iegūtie viņa rezultāti un ieņemtās vietas [[1896. gada olimpiskās spēles|1896. gada olimpiādē]] nav zināmas? * ... [[franči|franču]] uzņēmējs, miljardieris '''[[Fransuā Anrī Pino]]''' ir precējies ar meksikāņu izcelsmes [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] aktrisi [[Salma Hajeka|Salmu Hajeku]]? [[Attēls:Malioboro Street, Yogyakarta.JPG|border|right|50px]] * ... no [[1946. gads|1946. gada]] 4. janvāra līdz [[1948. gads|1948. gada]] 22. decembrim, Indonēzijas Nacionālās revolūcijas laikā, '''[[Jogjakarta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Indonēzija]]s [[galvaspilsēta]]? * ... [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā izveidotais '''[[Augšdaugavas novads]]''' pilnībā atbilst pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] teritorijai? * ... vairāk nekā 20 [[romāns|romānu]] autore '''[[Inguna Bauere]]''' savu pirmo romānu iesniedza laikraksta "[[Lauku Avīze]]" konkursam, un tas tika izdots [[2004. gads Latvijā|2004. gadā]]; kopš [[2011. gads Latvijā|2011. gada]] viņa nodarbojas tikai ar [[rakstniecība|rakstniecību]]? [[Attēls:BASA-3K-7-422-22-Robert Garrett throwing the discus at 1896 Summer Olympics.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlēts]], investīciju baņķieris un [[filantrops]] '''[[Roberts Garets]]''' <small>(attēlā)</small> [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajās olimpiskajās spēlēs 1896. gadā]] startēja četrās vieglatlētikas disciplīnās, kurās visās izcīnīja olimpiskās medaļas, tostap divas zelta? * ... [[2015. gads|2015. gadā]] viens no [[Barikāžu laiks|Barikāžu laika]] [[Latvijas Republika]]s milicijas priekšnieka vietniekiem Juris Jasinkevičs iesniedza [[Rīgas dome]]i priekšlikumu vienai no [[Rīga]]s ielām piešķirt nosaukumu, kas būtu veltījums 1991. gada barikāžu piemiņai, kā rezultātā [[Vecrīga|Vecrīgā]] radās '''[[1991. gada barikāžu laukums]]'''? * ... '''[[Latviešu opera]]''' savu darbību sāka [[1913. gads Latvijā|1913. gada]] 9. janvārī (1912. gada 27. decembrī pēc vecā stila) ar [[Pēteris Čaikovskis|Pētera Čaikovska]] operas "[[Jevgeņijs Oņegins]]" iestudējumu? [[Attēls:SaoVicente.JPG|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē esošais '''[[Sanvisenti rags]]''', kas ir [[Eiropa]]s kontinenta dienvidrietumu gals, beidzas ar stāvām, līdz 70 metriem augstām [[klintis|klintīm]] <small>(attēlā)</small>? * ... pirmo [[Japāna]]s ātrvilcienu '''''[[Shinkansen]]''''' līniju [[1964. gads|1964. gada]] 1. oktobrī atklāja starp [[Tokija|Tokiju]] un [[Osaka|Osaku]], gatavojoties [[Tokijas olimpiskās spēles (1964)|Tokijas olimpiskajām spēlēm]], kas bija arī pirmā ātrvilcienu līnija pasaulē? * ... '''[[Rīgas Bulvāru loks]]''' ir izveidots 19. gadsimta otrajā pusē, apbūvējot [[Rīgas nocietinājumi|pilsētas nocietinājumu]] zonu? [[Attēls:OltIonestiVL.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Olta (upe)|Olta]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]], kas tek tikai [[Rumānija]]s teritorijā? * ... [[vidusdevons|vidusdevona]] '''[[Eifela stāvs|Eifela stāvu]]''' [[1848. gads|1848. gadā]] izdalīja [[ģeologs]] Andrē Dimons, nosaukumu dodot no [[Eifela kalni]]em, kur atrodas tā stratigrāfiskais griezums? * ... [[vieglatlēts]] un [[tenisists]] '''[[Edvīns Fleks]]''', kurš izcīnījaa divas zelta medaļas [[1896. gada olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajās spēlēs]], bija pirmais [[Austrālija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālijas pārstāvis olimpiādē]]? * ... [[Angola]]s suverenitāti pār tās [[eksklāvs|eksklāvā]] esošo '''[[Kabinda|Kabindu]]''' <small>(attēlā)</small> apstrīd [[separātisms|separātiskā]] Kabindas Republika? * ... [[Latvija]]s teritorijā '''[[guberņa]]s''' — [[Administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienība [[Krievijas Impērija|Krievijā]] no 1708. līdz 1929. gadam — tika likvidētas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā? * ... [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā izveidotais '''[[Aizkraukles novads]]''' apvieno lielāko daļu agrākā [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajona]] teritoriālo vienību, izņemot [[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagastu]] un [[Valles pagasts|Valles pagastu]]? [[Attēls:Ogooué.JPG|border|right|50px]] * ... pēc caurplūdes apjoma '''[[Ogove]]''' <small>(attēlā)</small> ir ceturtā lielākā [[upe]] [[Āfrika|Āfrikā]], atpaliekot tikai no [[Kongo (upe)|Kongo]], [[Nigēra (upe)|Nigēras]] un [[Zambezi]]? * ... tiek lēsts, ka [[nauda]]s apmērs, kas tiek apgrozīts '''[[naudas atmazgāšana|naudas atmazgāšanā]]''' katru gadu, sastāda 2—5 % no pasaules [[iekšzemes kopprodukts|kopprodukta]]? * ... '''[[pirmpiens]]''' ir biezāks un uzturvielām bagātāks par [[piens|pienu]], kā arī tam piemīt īpašība sagatavot tikko dzimušās atvases barības uzņemšanas sistēmu, lai tā spētu [[Gremošanas orgānu sistēma|barības traktā]] nonākušās vielas sagatavot [[gremošana]]i un pārstrādei? [[Attēls:Shishapangma.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Šišabanma]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgais astoņtūkstošnieks (virsotne, kas augstāka par 8000 [[m vjl]]), kas pilnībā atrodas [[Ķīna]]s teritorijā? * ... '''[[Sebežas nacionālais parks]]''' aizņem [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Sebežas rajons|Sebežas rajona]] dienvidrietumu stūri un robežojas ar [[Latvija|Latviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]? * ... [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] mācītāja un valodnieka [[Augusts Bīlenšteins|Augusta Bīlenšteina]] dēls '''[[Bernhards Bīlenšteins]]''' bija [[arhitekts]], kas strādāja [[Rīga|Rīgā]], projektējot [[jūgendstils|jūgendstila]] ēkas? [[Attēls:Zemītes muižas pils pirms 1914.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] bijušajā '''[[Zemītes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā pirms 1914. gada)</small> izvietoja Mašīnu un zirgu iznomāšanas punktu, bet Aizsargu nama telpās — Zemītes pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteju; pils ēkā atradās arī ēdnīca un dzīvokļi, bet vēlāk tajā iekārtoja "Tukuma lauktehnikas" filiāli? * ... '''[[Volta (upe)|Voltas]]''' upes sistēmas galvenās daļas ir Melnā Volta (Muhuna), Baltā Volta (Nakambe) un Sarkanā Volta (Nazinona)? * ... [[viesnīca|viesnīcu]] zīmolu '''''[[Radisson Blu]]''''' izmanto aptuveni 400 [[Eiropa]]s, [[Āfrika]]s, [[Āzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s viesnīcas? [[Attēls:Iran vs. Montenegro 2014-05-26 (210).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Liepāja]] pārstāvošais '''[[Marko Simičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizvadījis 43 spēles [[Melnkalnes futbola izlase]]s sastāvā? * ... senāk ar jēdzienu "Indijas" apzīmēja kopā '''[[Ostindija|Ostindiju]]''' un [[Vestindija|Vestindiju]]? * ... [[Rīga]]s [[Centrs (Rīga)|centrā]] pie [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] izvietotās skulptūras '''"[[Mediķi pasaulei]]"''' autors ir [[13. Saeima]]s deputāts [[tēlnieks]] [[Aigars Bikše]]? [[Attēls:Rakvere, Lääne-Viru County, Estonia - panoramio (2).jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad [[1346. gads|1346. gadā]] [[Dānijas karalis]] [[Valdemārs IV]] pārdeva [[Harija]]s un [[Virija]]s provinces [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]] par 10 000 [[Marka (naudas vienība)|markām]], '''[[Vezenbergas pils]]''' mūsdienu [[Rakvere|Rakverē]] <small>(attēlā pils drupas mūsdienās)</small> kļuva par Rakveres fogtejas pārvaldes centru? * ... [[Sjerraleone]]s galvaspilsētas '''[[Frītaunas vēsture]]''' aizsākas [[1787. gads|1787. gadā]], kad [[Lielbritānija]] no [[Londona]]s nosūtīja brīvlaistus bijušos [[vergi|vergus]] apmesties līdz tam neapdzīvotajā Sjerraleones pussalas klinšainajā zemesragā [[Sjerraleones upe]]s grīvā? * ... '''[[Rejšarda Brūksa nāve]]''' [[Atlanta|Atlantā]] [[2020. gads|2020. gada]] 12. jūnija vakarā, tāpat kā nesenā [[Džordža Floida nāve]], izraisīja protesta vilni [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? [[Attēls:20150331 Mali vs Ghana 023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ganas futbola izlase]]s un [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]'' [[futbolists]] '''[[Džordans Ajū]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Marseļa|Marseļā]], viņa tēvs ir pazīstamais futbolists [[Abedi Pele]]? * ... galvenie [[Rīga]]s namnieku opozīcijas vadītāji [[Kalendāra nemieri Rīgā|Kalendāra nemieru]] laikā jurists '''[[Mārtiņš Gīze]]''' un vīndaris Hanss Brinkens [[1589. gads|1589. gada]] 2. augustā tika sodīti ar nāvi? * ... '''[[stromatolīti]]''' ir karbonātiski izaugumi ūdenstilpju dibenā, kas, domājams, veidojas zemāko [[aļģes|aļģu]] ([[zilaļģes|zilaļģu]] u.c.) darbības dēļ un plaši tiek izmantoti [[proterozojs|proterozoja]] [[stratigrāfija|stratigrāfijā]]? [[Attēls:GCT in Blizzard of 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ņujorkas Centrālā stacija|Ņujorkas Centrālajā stacijā]]''' <small>(attēlā galvenā zāle)</small> ir 44 [[dzelzceļa platforma]]s (lielākais skaits pasaulē) un 67 sliežu ceļi? * ... pazīstamā [[ASV latvieši|ASV latviešu]] ķirurga [[Kristaps Keggi|Kristapa Keggi]] meita '''[[Māra Kegi]]''' piedalījās [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Seula|Seulā]] [[akadēmiskā airēšana|airēšanas]] sacensībās? * ... '''[[Sjerraleone (upe)|Sjerraleones upe]]''' ir plašākā dabiskā [[osta]] [[Āfrika]]s kontinentā? [[Attēls:Weingartner.jpg|border|right|50px]] * ... [[vācieši|vācu]] [[sporta vingrotājs]] '''[[Hermanis Veingertners]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpisko spēļu]] veiksmīgākais sportists, iegūstot sešas olimpiskās medaļas, no tām trīs zelta? * ... vien 18 hektārus lielais '''[[Černes ezers]]''' ir lielākais un dziļākais dabīgas izcelsmes [[ezers]] [[Čehija|Čehijā]]? * ... kā divu lielu upju sateces vieta [[Ļena]]s upes kreisajā krastā, [[1635. gads|1635. gadā]] dibinātais '''[[Oļokminska]]s''' forts kļuva par izejas punktu [[Krievija]]s ekspedīcijām tālāk uz austrumiem un par tirdzniecības vietu ceļā uz [[Jakutska|Jakutsku]]? [[Attēls:Velky Korab 2011.jpg|border|right|50px]] * ... 2764 metrus augstais '''[[Korabs]]''' <small>(attēlā)</small> uz [[Albānija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s robežas ir augstākā virsotne abās valstīs? * ... '''[[tarāns|tarānus]]''' senajos laikos un viduslaikos izmantoja, lai ieņemtu nocietinātas pilsētas un [[cietoksnis|cietokšņus]]? * ... pirmais olimpiskais čempions [[Teniss olimpiskajās spēlēs|tenisā]] gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs '''[[Džons Bolands]]''' bija arī ievērojams [[īri|īru]] politiķis? [[Attēls:Bothriolepis canadensis, armoured division.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija]]s nogulumos plaši sastopamie '''[[botriolepji]]''' <small>(attēlā)</small> [[devona periods|devona periodā]] bija plaši izplatīti visā pasaulē ar lielāko sugu skaitu [[antiarhi|antiarhu]] [[bruņuzivis|bruņuzivju]] starpā? * ... '''[[baletdejotāji]]''' parasti sāk trenēties no 5 līdz 8 gadu vecumā, ja viņi vēlas uzstāties profesionāli? * ... [[Vācija]]s [[ebreji|ebreju]] [[vingrotājs]] '''[[Alfrēds Flatovs]]''', kurš [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja četras olimpiskās medaļas, tāpat kā viņa brālēns '''[[Gustavs Flatovs]]''', kurš izcīnīja divas zelta medaļas, gāja bojā [[holokausts|holokaustā]]? [[Attēls:George Floyd Memorial at Chicago Avenue & 38th Street (49952803788).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džordža Floida nāve]]''' 2020. gada 25. maijā [[Mineapolisa|Mineapolisā]] <small>(attēlā notikuma vieta 30. maijā)</small> izraisīja [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] kopienas protestus vairākās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētās, kas vietām pārvērtās masu nekārtībās un grautiņos; protestu laikā tika aizturēti vairāk nekā 4000 cilvēku? * ... [[skoti|skotu]] [[svarcēlājs]] '''[[Lonsestons Eliots]]''', kurš [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja četros dažādos sporta veidos, kļuva par pirmo [[Lielbritānija]]s olimpisko čempionu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[veļu laiks|veļu laikā]]''' daudzviet veļu mielasti tika rīkoti vēl 19. gadsimtā? [[Attēls:Halite 5.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[halīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vārāmās sāls galvenais avots, kas savukārt tiek izmantota [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas]] un ķīmiskajā rūpniecībā? * ... '''[[Grenlandes nacionālais parks]]''' ir pēc teritorijas lielākais [[nacionālais parks]] pasaulē? * ... nulles '''[[sedimentācija]]s''' gadījumā nogulumi ūdensbaseinu dibenā neveidojas, bet negatīvās sedimentācijas gadījumā ūdens kustība ir tik liela, ka izskalo nogulsnējušos [[Nogulumieži|nogulumiežus]]? [[Attēls:- Coprinus comatus -.jpg|border|right|50px]] * ... starp [[sēnes|sēnēm]] tikai daļa ir tīri '''[[saprotrofi]]''', jo ievērojama daļa sēņu veido [[mikoriza|mikorizu]] <small>(attēlā tipisks saprotrofs [[porcelāna tintene]])</small>? * ... [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] ieguvēja [[Lilians Tirāms|Liliana Tirāma]] dēls '''[[Markuss Tirāms]]''' arī ir [[Francijas futbola izlase]]s spēlētājs? * ... [[GPS]] izsekošanas un autoparka pārvaldības uzņēmums '''''[[Mapon]]''''' ir otrs lielākais ''[[Draugiem Group]]'' grupas uzņēmums? [[Attēls:Phylloceras NT.jpg|border|right|50px]] * ... [[mezozojs|mezozojā]] '''[[amonīti]]''' <small>(attēlā rekonstrukcija)</small> bija viena no skaitliski visbagātākajām jūras organismu grupām? * ... [[Itālija]]s [[sporta šāvējs]] '''[[Džuzepe Rivabella]]''', kurš bija [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībnieks, bija vienīgais Itālijas pārstāvis pirmajās mūsdienu olimpiskajās spēlēs? * ... brīvprātīgo ''[[Covid-19]]'' izplatības kontaktu fiksēšanas [[lietotne|lietotni]] '''[[Apturi Covid|Apturi ''Covid'']]''' pirmajā nedēļā lejupielādēja 40 000 lietotāju? [[Attēls:Greater Ritsa Lake.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s līderim [[Josifs Staļins|Josifam Staļinam]] pie [[Abhāzija|Abhāzijā]] esošā '''[[Ricas ezers|Ricas ezera]]''' <small>(attēlā)</small> bija viena no vasarnīcām, kurai blakus atradās [[Ņikita Hruščovs|Ņikitas Hruščova]] vasarnīca? * ... [[2018. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2018. gada Eiropas čempione cīņas sportā]] '''[[Elifa Žale Ješilirmaka]]''' no [[Turcija]]s savu pirmo Eiropas čempionāta medaļu '''[[2009. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2009. gada čempionātā]]''' [[Viļņa|Viļņā]] izcīnīja kā Jūlija Rekvava, pārstāvot [[Krievija|Krieviju]]? * ... augstākā virsotne [[Serbija|Serbijā]] '''[[Midžors]]''' (2169 [[m vjl]]) atrodas uz tās robežas ar [[Bulgārija|Bulgāriju]]? [[Attēls:VentosDubysoskanalas1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ventas—Dubīsas kanāls]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> tika projektēts un būvēts 19. gadsimta sākumā kā daļa no kanālu sistēmas, kas savienoja [[Visla|Vislu]] [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] centrā ar [[Baltijas jūra]]s ostu [[Ventspils|Ventspili]] (Vindavu)? * ... '''[[Nikosijas "Omonia"]]''' [[futbolisti]] ir 20 reizes izcīnījuši [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras čempionu]] titulu? * ... lielākās '''[[somugri|somugru]]''' tautas ir [[ungāri]] (13—14 miljoni), [[somi]] (6—7 miljoni), [[igauņi]] (1,1 miljons) un [[mordvieši]] (0,7 miljoni)? [[Attēls:Kungu iela 24 (Liepāja).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kungu iela (Liepāja)|Kungu iela]]''' [[Liepāja|Liepājā]], kurā atrodas [[Pēteris I|Pētera I]] namiņš <small>(attēlā)</small>, tikusi saukta [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]], [[Pēteris I|Pētera I]] un [[Imants Sudmalis|Imanta Sudmaļa]] vārdā? * ... [[Vācijas Bundeslīga]]s kluba [[Minhenes "Bayern"]] un [[Kanādas futbola izlase|Kanādas izlases]] [[futbolists]] '''[[Alfonso Deiviss]]''' ir dzimis Buduburamas [[bēgļi|bēgļu]] nometnē [[Gana|Ganā]], [[Libērija]]s bēgļu ģimenē, un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies uz [[Kanāda|Kanādu]]? * ... līdz [[1974. gads|1974. gada]] [[Turcija]]s iebrukumam [[Kipra|Kiprā]] '''[[Varoša]]''' bija viens no populārākajiem reģiona kurortiem ar lielu daudzumu viesnīcu un izklaides vietu, taču pēc iebrukuma iedzīvotāji tika padzīti, bet šis Famagustas rajons ir pamests, ēkas un infrastruktūra pamazām sabrūk? [[Attēls:Nicholas Roerich, Guests from Overseas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[varjagi]]''' <small>(attēlā [[Nikolajs Rērihs|Nikolaja Rēriha]] gleznā)</small> bija [[vikingi|vikingu]] algotņi un tirgotāji [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemē]] (no 9. līdz 12. gadsimtam) un [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]] (no 11. līdz 13. gadsimtam)? * ... '''[[Statiskā elektrība|statisko elektrību]]''' atklāja [[Taless|Taless no Milētas]] aptuveni ap 600. gadu p.m.ē, konstatējot, ka [[dzintars|dzintara]] berzēšana ļāva tam pacelt lapas un putekļus? * ... neraugoties uz nosaukumu, '''[[Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika (1920—1925)|Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika]]''', kas pastāvēja no [[1920. gads|1920.]] līdz [[1925. gads|1925. gadam]], neiekļāva ne vēlākās [[Kirgīzijas PSR]], ne mūsdienu [[Kirgizstāna]]s daļas, bet aptvēra tagadejās [[Kazahstāna]]s teritoriju? [[Attēls:Ajaruli Khachapuri.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionālais [[gruzīni|gruzīnu]] virtuves ēdiens '''[[hačapuri]]''' <small>(attēlā)</small> tulkojumā no [[gruzīnu valoda]]s nozīmē 'biezpienmaize'? * ... četras māsas Karamčakovas no [[Krievija]]s [[Hakasijas autonomais apgabals|Hakasijas autonomā apgabala]]: '''[[Lidija Karamčakova|Lidija]]''', '''[[Tatjana Karamčakova|Tatjana]]''', '''[[Nataļja Karamčakova|Nataļja]]''' un '''[[Inga Karamčakova|Inga]]''' — visas ir bijušas [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempiones cīņas sportā]]? * ... [[datortīkls]] to attīstības pirmsākumos '''''[[ALOHAnet]]''''' tika radīts Havaju Universitātē un darboties sāka [[1971. gads|1971. gadā]], demonstrējot plašākai sabiedrībai bezvadu datu pārraides tīklu? [[Attēls:Mežotnes baznīca pēc 1930.png|border|right|50px]] * ... '''[[Mežotnes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā 1930. gadā)</small> tika nopostīta gan [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā]], gan [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]? * ... [[Nemunas delta]]s centrā atrodas [[Lietuva]]s lielākā [[sala]] — Rusnes sala? * ... vieni no jaudīgākajiem [[Latvija|Latvijā]] — '''[[Kaļļu avoti]]''' izveidojušies 20. gadsimta piecdesmitajos gados, [[meliorācija]]s darbu dēļ? [[Attēls:Jute Field Bangladesh (7749587518).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[džuta]]''' <small>(attēlā džutas lauks [[Bangladeša|Bangladešā]])</small> apmēram 3 vai 4 mēnešos izaug līdz 3,5 m augstumā? * ... {{dat|2019|10|9||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] '''[[Seržs Gnabrī]]''' guva savus desmitos vārtus [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasē]], sasniedzot 10 gūto vārtu robežu vismazāk (11) spēlēs un labojot [[Miroslavs Kloze|Miroslava Klozes]] rekordu? * ... pilsētas galvas Kārļa Gotlība Uliha vārdā nosaukto [[Liepāja]]s ielu [[1940. gads Latvijā|1940. gadā]] pārdēvēja par Viestura ielu, tad atpakaļ par Uliha ielu, [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] iela ieguva Uzvaras ielas nosaukumu, bet mūsdienās to atkal sauc par '''[[Uliha iela|Uliha ielu]]'''? [[Attēls:Stockholm-lilac.jpg|border|right|50px]] * ... uzskata, ka '''[[ceriņi|ceriņus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Eiropa|Eiropā]] ieveda no [[Persija]]s, to nosaukums cēlies no [[persiešu valoda]]s vārda "zilgans"? * ... kopš [[2013. gads|2013. gada]] '''[[Krimas tatāru tautas medžliss|Krimas tatāru tautas medžlisa]]''' priekšsēdētājs ir [[Latvija|Latvijā]] dzīvojušais [[Refats Čubarovs]]; [[2016. gads|2016. gadā]] [[Krievija]]s varas iestādes aizliedza tā darbību? * ... '''[[Vasjuganas purvi]]''' [[Rietumsibīrija|Rietumsibīrijā]], starp [[Oba]]s un [[Irtiša]]s upēm ir viena no lielākajām [[purvi|purvu]] sistēmām pasaulē un lielākā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]], sastādot 2% no pasaules [[kūdra]]s purvu platības? [[Attēls:Proposed Flag of the Alash Autonomy.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Alašas autonomija]]''' jeb Alašorda bija pašpasludināta valsts mūsdienu [[Kazahstāna]]s teritorijā no [[1917. gads|1917.]] līdz [[1919. gads|1919. gadam]] ar galvaspilsētu [[Semipalatinska|Semipalatinsku]], tai laikā sauktu par Alaškalu <small>(attēlā Alašas karogs)</small>? * ... '''[[luminiscence]]s''' emitētais starojums novērojams [[Elektromagnētiskie viļņi|elektromagnētisko viļņu]] skalas optiskajā diapazonā, ietverot daļu [[Ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] un tuvo [[Infrasarkanais starojums|infrasarkano starojumu]]? * ... [[sporta šāvējs|sporta šāvēji]] '''[[Aleksandrs Teofilakis]]''' un '''[[Joannis Teofilakis]]''' ir vieni no [[Grieķija olimpiskajās spēlēs|Grieķijas sportistiem]], kas piedalījušies visvairāk — piecās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] no [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896.]] līdz [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gadam]]? [[Attēls:Jerry Sloan 1969 publicity photo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Džerijs Slouns|Džerija Slouna]]''' <small>(attēlā kā [[Čikāgas "Bulls"]] spēlētājs)</small> vadībā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komanda [[Jūtas "Jazz"]] 15 sezonas pēc kārtas sasniedza [[NBA izslēgšanas spēles|izslēgšanas spēles]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] nebija pieņemts ziņot par neveiksmīgiem kosmiskajiem startiem, tāpēc [[1970. gads kosmonautikā|1970. gadā]] uz [[Venera (planēta)|Veneru]] sūtītā, bet [[Zeme]]s orbītā palikusī starpplanētu stacija tika nosaukta par '''''[[Kosmos-359]]'''''? * ... [[augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|Frānas stāva]] '''[[Daugavas svīta]]s''' [[stratotips|stratotipiskais atsegums]] ir [[Oliņkalns]], kura lielākā daļa pašlaik atrodas zem [[Pļaviņu ūdenskrātuve]]s ūdens? [[Attēls:Coat of arms of Malta.svg|border|right|50px]] * ... ap [[Vairogs (heraldika)|vairogu]] '''[[Maltas ģerbonis|Maltas ģerbonī]]''' ir divu zaru vainags: [[olīvkoks|olīvkoka]] un [[palmas]], kas ir [[miers|miera]] simboli un tradicionāli tiek asociēti ar [[Malta|Maltu]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[2003. gads|2003. gadā]] [[Baltkrievijas Futbola federācija]] izvēlējās '''[[Sergejs Aļeiņikovs|Sergeju Aļeiņikovu]]''' kā savu [[UEFA jubilejas apbalvojumi|labāko spēlētāju]] pēdējos 50 gados? * ... '''[[vadības grāmatvedība]]s''' sistēmu un lēmumu pieņemšanas tehnoloģiju izvēlas [[uzņēmums|uzņēmuma]] vadītājs, un izmantojamās metodes piemēro atbilstoši katra uzņēmuma konkrētajām vajadzībām? [[Attēls:Staļģene manor house.jpg|border|right|50px]] * ... [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā oktobrī un novembrī '''[[Staļģenes muiža|Staļģenes muižā]]''' <small>(attēlā)</small> atradās [[Francija]]s maršala [[Žaks Makdonalds|Žaka Makdonalda]] štābs, līdz 29. novembrī Makdonalds saņēma ziņu par [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] galveno spēku atkāpšanos un pavēlēja prūšu karaspēkam atkāpties no [[Zemgale]]s? * ... [[Austrija]]s olimpiskais medaļnieks, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs [[peldēšana|peldēšanā]] un [[paukošana|paukošanā]], [[ebrejs]] '''[[Oto Heršmanis]]''' gāja bojā [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... '''[[Edesa (Grieķija)|Edesas]]''' pilsētai [[Grieķija|Grieķijā]], kas pazīstama jau gandrīz 3000 gadus, mūsdienu centrs ir būvēts senās [[akropole]]s vietā? [[Attēls:Allar Levandi ja Anna Levandi.jpg|border|right|50px]] * ... [[daiļslidotāja]] no [[Maskava]]s '''[[Anna Levandi]]''' (tolaik Kondrašova) apprecējās ar [[igauņi|igauņu]] [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņnieku]] Allaru Levandi, ar kuru iepazinās [[Kalgari olimpiāde]]s laikā <small>(attēlā pāris 2012. gadā)</small>? * ... '''[[Austrumeiropas platforma]]''' ir sena [[Laurāzija]]s tipa platforma, kuras pamatni lielākajā daļā sastāda krokots [[kristāliskais pamatklintājs]], kas konsolidējies [[arhajs|arhaja]] beigās un rifeja sākumā? * ... visizplatītākais '''[[fluorescence]]s''' ikdienas pielietojums ir energoefektīvajās fluorescences un LED spuldzēs, kur fluorescējošie pārklājumi tiek izmantoti, lai pārvērstu īso viļņu garumu [[gaisma|gaismu]] garākā viļņu garuma dzeltenā gaismā, tādējādi imitējot energoneefektīvo [[kvēlspuldze|kvēlspuldžu]] silto gaismu? [[Attēls:001 Siegfried und Roy 100 Jahre magischer Zirkel im Gasteig.JPG|border|right|50px]] * ... [[vācieši|vācu]] izcelsmes [[iluzionists|iluzionistu]] un izklaidētāju duetam '''[[Zīgfrīds un Rojs]]''' <small>(attēlā)</small> ir piešķirta zvaigzne [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... [[dāņi|dāņu]] [[paukotājs]], [[sporta šāvējs]] un [[vieglatlēts]] '''[[Holgers Nīlsens]]''', kurš izcīnīja trīs medaļas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]], ir pazīstams arī ar pirmo modernās [[rokasbumba]]s spēles noteikumu izveidošanu? * ... '''[[Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena|Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu]]''' [[1. maijs|1. maijā]] par svinamu dienu pasludināja jau [[1920. gads Latvijā|1920. gada]] 29. aprīlī, lai svinētu [[Latvijas Satversmes sapulce]]s pirmās sanākšanas dienu tā paša gada 1. maijā? [[Attēls:Margaret of Denmark, Norway & Sweden (1389) effigy 2010 (2).jpg|border|right|50px]] * ... kaut arī [[Dānija]]s, [[Norvēģija]]s no [[Zviedrija]]s karalienes '''[[Margrēte I|Margrētes I]]''' <small>(attēlā)</small> māsas mazdēls [[Pomerānijas Ēriks]] [[1397. gads|1397. gada]] 17. jūnijā [[Kalmara|Kalmarā]] tika kronēts par Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas karali, tomēr ūnijas faktiskā valdniece līdz pat savai nāvei [[1412. gads|1412. gadā]] bija Margrēte? * ... '''[[2003. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]]''' notika arī [[Latvija|Latvijā]]: vīrieši un sievietes [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] sacentās no 2. līdz 4. maijam [[Rīga|Rīgā]]? * ... '''[[zibmaksājums|zibmaksājumā]]''' nauda no konta [[komercbanka|komercbankā]] tiek pārskaitīta uz kontu citā komercbankā dažās sekundēs jebkurā nedēļas dienā un jebkurā diennakts laikā? [[Attēls:Acervularia-ananas gotland.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rugozas]]''' <small>(attēlā)</small>, kas dzīvoja no [[ordoviks|ordovika]] līdz [[triass|triasa]] sākumam, bija pirmie [[koraļļu rifs|rifus]] veidojošie [[koraļļpolipi]]? * ... [[slovāki|slovāku]] [[Hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Vladimīrs Dzurilla]]''' [[Čehoslovākijas hokeja izlase]]s sastāvā kļuva par trīskārtēju pasaules čempionu, kā arī izcīnīja trīs olimpiskās medaļas? * ... uzskata, ka '''[[austrumslāvu valodas]]''' ir cēlušās no [[senkrievu valoda]]s? [[Attēls:Dolma Azerbaijani.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[dolma]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīts ēdiens [[Turcija|Turcijā]], [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] un [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... '''[[Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem|pieminekli Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem]]''' [[Balvi|Balvos]] [[Latvijas PSR]] laikā divas reizes iznīcināja, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s to no jauna izkala autora [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārļa Jansona]] dēls [[Andrejs Jansons]]? * ... [[Trešā atmoda|Atmodas laika]] [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] Rīgas pilsētas partijas komitejas pirmais sekretārs '''[[Arnolds Klaucēns]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s pārcēlās uz dzīvi [[Krievija|Krievijā]]? [[Attēls:Promissum NT small.jpg|border|right|50px]] * ... daudzus gadu desmitus '''[[konodonti]]''' bija zināmi tikai pēc mikroskopisku zobveida [[Fosilijas|fosiliju]] atradumiem dažāda [[Ģeoloģiskā laika skala|ģeoloģiskā vecuma]] jūras nogulumos — tās tika sauktas par konodontiem, bet mūsdienās par konodontu elementiem, kamēr pašus dzīvniekus pašlaik sauc arī par konodontnesējiem <small>(attēlā rekonstrukcija)</small>? * ... '''[[Eiropas diena]]''' tiek atzīmēta [[9. maijs|9. maijā]] — [[Robērs Šūmanis|Robēra Šūmana]] dzimšanas dienā, lai godinātu viņa ieguldījumu [[Eiropa]]s apvienošanā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Venera-7]]''''', kas kosmosā tika palaists [[1970. gads kosmonautikā|1970. gada]] 17. augustā, nosēdās uz [[Venera (planēta)|Venera]]s virsmas, un tā bija pirmā reize, kad no Veneras virsmas tika noraidīti dati? [[Attēls:Tuqay portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gabdulla Tukajs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par mūsdienu [[tatāri|tatāru]] literatūras un literārās [[Tatāru valoda|valodas]] pamatlicēju? * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Spiridons Beloks]]''' [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[maratons|maratona]] distancē ar rezultātu 3 stundas 6 minūtes un 30 sekundes finišēja kā trešais, tomēr vēlāk tika noskaidrots, ka viņš daļu distances ir veicis nevis skriešus, bet ar [[velosipēds|velosipēdu]], līdz ar to viņš tika diskvalificēts? * ... '''[[lejassorbu valoda|lejassorbu valodā]]''' 2007. gadā runāja ap 7 tūkstošiem cilvēku, galvenokārt [[Vācija]]s austrumos: [[Brandenburga|Brandenburgas federālajā zemē]] — tā ir ļoti apdraudēta [[valoda]]? [[Attēls:Fomitopsis pinicola 109142.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā apmalpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> izraisa [[koksne]]s brūno trupi, tā nodarot kaitējumu koka celtnēm un dzīviem kokiem? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] dzimušā [[armēņi|armēņu]] izcelsmes [[Krievija]]s kodolfiziķa '''[[Jurijs Oganesjans|Jurija Oganesjana]]''' vārdā ir nosaukts 118. ķīmiskais elements [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula|periodiskajā tabulā]] — [[oganesons]]? * ... '''[[Ungārijas Olimpiskā komiteja]]''' ir viena no senākajām nacionālajām olimpiskajām komitejām pasaulē, kas izveidota [[1895. gads|1895. gada]] 18. decembrī? [[Attēls:ViggoJensen.png|border|right|50px]] * ... pirmais [[Dānija olimpiskajās spēlēs|Dānijas]] olimpiskais čempions '''[[Vigo Jensens]]''' <small>(attēlā)</small> [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]] ieguva medaļas gan [[Svarcelšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanā]], gan [[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1950. gads|1950. gadā]] pēc padomju okupācijas varas iestāžu rīkojuma "baltgvardiem celto" '''[[Jelgavas atbrīvošanas piemineklis|Jelgavas atbrīvošanas pieminekli]]''' iznīcināja, tā vietā uzstādot [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s to no jauna izkala autora [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārļa Jansona]] dēls [[Andrejs Jansons]]? * ... [[Kazaņa|Kazaņā]] notikušās '''[[2013. gada Vasaras Universiāde]]s''' atklāšanas un noslēguma ceremonijā piedalījās [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] un [[Krievijas premjerministri|premjerministrs]] [[Dmitrijs Medvedevs]]? [[Attēls:Комбайн СК-5 Сокол гора1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija]]s lauksaimniecības tehhnikas ražotāja '''''[[Rostselmaš]]''''' masveidīgākais [[labība]]s kombaina modelis bija kopš [[1973. gads|1973. gada]] ražotais ''SK-5 Niva'' <small>(attēlā)</small>? * ... Vācijas pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]''' joprojām atrodas brāļu Dasleru pēc ģimenes konflikta dibināto uzņēmumu ''[[Adidas]]'' un [[Puma (uzņēmums)|''Puma'']] galvenā mītne, turklāt katrs uzņēmums atbalsta citu pilsētas futbola klubu? * ... [[Pasaules okeāns|Pasaules okeāna]] '''[[sāļūdens]]''' sāļums variē 34-36 promiļu robežās (vidēji 35 ‰), bet vienā no sāļākajām jūrām pasaulē — [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā]] sasniedz 41 promili? [[Attēls:Portrait of Patriarx Nikon.jpg|border|right|50px]] * ... septītais [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu pareizticīgās baznīcas]] Maskavas un visas Krievijas '''[[Nikons (patriarhs)|patriarhs Nikons]]''' <small>(attēlā)</small> 17. gadsimtā ieviesa daudzas reformas, kas noveda pie ilgstošas baznīcas šķelšanās? * ... [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[peldētājs]] '''[[Pauls Neimanis]]''' bija pirmais [[Austrija]]s sportists, kurš olimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļu — viņš uzvarēja '''[[Peldēšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 500 metri brīvajā stilā vīriešiem|500 metru brīvā stila sacensībās 1896. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Atēnas|Atēnās]]? * ... '''[[aleirīti]]''' granulometriski ierindojas starp [[māli]]em un [[smilts|smiltīm]]? [[Attēls:Armand Duplantis after his 6.0 m jump-1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordistam]] [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] '''[[Armands Duplantiss|Armandam Duplantisam]]''' <small>(attēlā)</small> ir divu valstu [[pilsonība]], tomēr sacensībās viņš pārstāv mātes dzimteni [[Zviedrija|Zviedriju]], ne paša dzimtās [[Amerikas Savienotās Valstis]]? * ... [[valūta]]s '''[[devalvācija]]''' var būt izdevīga lielām valstīm, kuras spēj sevi nodrošināt ar iekšzemē saražotajiem produktiem un pakalpojumiem un [[eksports|eksportēt]] tos uz ārvalstīm? * ... '''[[Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena]]''' [[Latvija|Latvijā]] tiek atzīmēta datumā, kad [[1949. gads Latvijā|1949. gada]] [[25. marts|25. martā]] notika visplašākā [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] iedzīvotāju [[1949. gada 25. marta deportācija|izsūtīšana]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]]? [[Attēls:Nymphaea alba.jpg|border|right|50px]] * ... parasti pie '''[[ūdensaugi]]em''' pieskaita ūdenī pilnīgi vai daļēji augošos [[augi|augus]] (makrofītus) <small>(attēlā baltā ūdensroze)</small> un [[aļģes]] (mikrofītus), tiem var tikt pieskaitītas arī ūdens [[sēnes]]? * ... vēlākais [[Grieķija]]s iekšlietu [[ministrs]] un militāro lietu ministrs '''[[Perikls Pjeraks-Mavromihalis]]''' piedalījās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]], izcīnot trešo vietu '''[[Paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|paukošanā ar floreti]]'''? * ... '''[[Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība]]s''' priekšsēdētāja ir bijusī [[Saeima]]s deputāte '''[[Inga Vanaga]]'''? [[Attēls:Greenland-scoresby bay hg.jpg|border|right|50px]] * ... viens no [[Grenlande]]s austrumos esošā '''[[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]''' <small>(attēlā)</small> fjordiem stiepjas iekšzemē 350 kilometru garumā un ir garākais [[fjords]] pasaulē? * ... '''[[Kosova 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Kosova 2018. gada olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiādē]]; to pārstāvēja viens sportists — [[Albins Tahiri]] [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanā]]? * ... 19. gadsimta nogalē '''[[Jaunalūksnes pils]]''' ēku cēlis [[Alūksnes muiža]]s īpašnieks Arnolds fon [[Fītinghofs]] vedeklai Helēnai kā vasaras muižu? [[Attēls:Luna 16.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] ''Luna'' programmas [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-16]]''''' <small>(attēlā)</small> [[1970. gads kosmonautikā|1970. gada]] 24. septembrī uz [[Zeme|Zemi]] atgādāja 35 cm garu [[Mēness]] grunts paraugu — [[regolīts|regolītu]]? * ... [[Grieķija]]s sportists '''[[Sotirijs Versis]]''' [[1896. gada olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajās spēlēs]] ieņēma trešo vietu gan svarcelšanā ([[Svarcelšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — abrocīga grūšana vīriešiem|abrocīgajā grūšanā]]), gan vieglatlētikā ([[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]])? * ... '''[[Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība]]''' ir lielākā [[Latvija]]s [[arodbiedrība|arodbiedrību]] apvienība, kurā ietilpst 20 arodbiedrību? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-H04560, Österreich, Reichsautobahn, Adolf Hitler, Spatenstich.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrija]]s '''[[Rietumu automaģistrāle]]s''' celtniecība netālu no [[Zalcburga]]s sākās jau dažas nedēļas pēc [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusa]] [[1938. gads|1938. gadā]], jo [[Trešais reihs|Vācija]] jau sen bija sagatavojusi plānus automaģistrāles turpinājumam uz austrumiem no [[Minhene]]s virzienā uz [[Vīne|Vīni]] <small>(attēlā [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]] uzsāk būvdarbus)</small>? * ... līdz [[1988. gads|1988. gadam]], kad tika atklāta '''[[Visuma paātrināta izplešanās]]''', tika uzskatīts, ka [[Visums]] izplešas, bet tā izplešanās ātrums samazinās? * ... [[2017. gads sportā|2017. gada]] 5. decembrī [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] apturēja '''[[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]]''' dalību tajā saistībā ar valsts atbalstītu [[dopings|dopinga]] programmu? [[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedalās 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienas pasākumos pie Brīvības pieminekļa (6730891717).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena]]''' tiek atzīmēta [[20. janvāris|20. janvārī]], kad [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] [[Rīgas OMON]] [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkas aizstāvēšana|ieņēma Latvijas Iekšlietu ministriju]], izraisot apšaudi, kurā gāja bojā cilvēki <small>(attēlā ziedu nolikšana pie piemiņas akmens 2012. gadā)</small>? * ... [[Grieķija]]s armijas virsnieks '''[[Joannis Frangudis]]''', trīs olimpisko medaļu īpašnieks [[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas sacensībās 1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]], ir arī pazīstams ar to, ka viņš piedalījās Grieķijas karaļa [[Georgs I (Grieķija)|Georga I]] slepkavībā un karaļa slepkavas aizturēšanā? * ... no [[1963. gads Latvijā|1963.]] līdz [[1993. gads Latvijā|1993. gadam]] '''[[Dace Skadiņa]]''' bija [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] [[aktrise]], savukārt [[Latvijas Televīzija|Latvijas televīzijā]] vadīja populāro raidījumu bērniem "Kling, klang esam klāt" un [[Latvijas radio]] raidījumu "Atbildam jums, kāpēcīši"? [[Attēls:Krimmler Wasserfälle - panoramio (32).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Krimlas ūdenskritumi]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais [[ūdenskritums]] [[Austrija|Austrijā]]? * ... lai gan ir centieni rast pierādījumus tam, ka ar '''[[iztēle|iztēli]]''' saistītas spējas varētu piemist [[primāti]]em un citiem [[zīdītāji]]em, tomēr pārliecinošu pierādījumu tam pagaidām nav, tāpēc pagaidām iztēli var uzskatīt par unikālu, [[cilvēks|cilvēku]] raksturojošu īpašību? * ... visvairāk — 6 reizes — '''[[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa distanču slēpošanā]]''' kopvērtējumā ir uzvarējis [[Norvēģija]]s slēpotājs [[Bjērns Dēli]], savukārt sievietēm piecas reizes Pasaules kausu ir ieguvusi Jeļena Velbe, kas pārstāvēja [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija|Krieviju]]? [[Attēls:Baložu kūdras muzejdzelzceļš 30.jpg|border|right|50px]] * ... 750 mm platuma šaursliežu '''[[Baložu kūdras muzejdzelzceļš]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[kūdra]]s muzejdzelzceļš [[Latvija|Latvijā]], ko uztur biedrība '''"[[Bānīša Draugu klubs]]"'''? * ... '''[[Leonids Pirgs]]''', kurš [[1896. gads|1896. gada]] 7. aprīlī '''[[Paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem meistariem|paukošanā ar floreti meistariem]]''' izcīnīja zelta medaļu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajās olimpiskajās spēlēs]], ir pirmais [[Grieķijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Grieķijas olimpisko spēļu medaļnieks]] vēsturē? * ... '''[[Kazahstānas himna]]s''' vārdu autors ir Žumekens Nažimedenovs, bet izmaiņas dziesmas vārdos ir veicis [[Kazahstāna]]s prezidents [[Nursultans Nazarbajevs]]? [[Attēls:Allan Simonsen (1976).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Alans Simonsens]]''' <small>(attēlā)</small> ir 1977. gada [[Zelta bumba]]s ieguvējs — vienīgais [[dānis]], kas saņēmis šo balvu? * ... pirmo Transatlantisko [[telegrāfs|telegrāfa]] kabeli [[kuģis|kuģi]] — '''[[Kabeļu licējs|kabeļu licēji]]''' ieguldīja no [[1857. gads|1857.]] līdz [[1858. gads|1858. gadam]]? * ... kā kompromisu [[1990. gads|1990. gada]] 29. martā '''[[Defises karš|Defises kara]]''' laikā [[Čehoslovākija]]s parlaments nolēma, ka valsts pilnais nosaukumam būs Čehoslovākijas Federatīvā Republika, ar to apliecinot, ka valsts ir [[Federācija (valsts)|federācija]], bet nosaukums jāraksta bez [[defise]]s [[čehu valoda|čehu valodā]], taču ar defisi [[slovāku valoda|slovāku valodā]]? [[Attēls:Przewalski 26-9-2004-2.jpg|border|right|50px]] * ... visi '''[[zirgu dzimta]]s''' pārstāvji <small>(attēlā [[Prževaļska zirgs|Prževaļska zirgi]])</small> ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, dzīvo ģimenēs un apvienojas baros? * ... no 241 '''[[Sportistu uzskaitījums 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sportista, kas piedalījās 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' precīza identitāte ir zināma 179 sportistiem? * ... no [[1993. gads Latvijā|1993.]] līdz [[1995. gads Latvijā|1995. gadam]] "[[Banka Baltija|Bankas Baltija]]" viceprezidenti bija agrākie [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] deputāti [[Velta Čebotarenoka]] un '''[[Andris Puzo]]'''? [[Attēls:UilleannPipes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[elkoņdūdas]]''' <small>(attēlā)</small> bija izplatītas ceļojošo dūdinieku vidū, kas muzicēja pilsētu laukumos, gadatirgos un dažādos citos svētkos? * ... '''[[Baltkrievijas Olimpiskā komiteja|Baltkrievijas Olimpiskās komitejas]]''' prezidents ir valsts prezidents [[Aļaksandrs Lukašenka]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Tehnoloģiju māja]]''' būs ceturtā ēka 4,5 hektārus plašajā teritorijā, kur līdz [[2023. gads|2023. gadam]] paredzēts izveidot [[Latvijas Universitāte]]s studentu pilsētiņu, kurā ietilps arī '''[[Latvijas Universitātes Čempionu māja|Čempionu māja]]''' un '''[[Latvijas Universitātes Viesu māja|Viesu māja]]'''? [[Attēls:Pingdinshan.jpg|border|right|50px]] * ... [[1942. gads|1942. gadā]] [[Ķīna]]s ziemeļaustrumu pilsētas Beņsjihu (mūsdienu '''[[Beņsji]]''' <small>(attēlā)</small>) [[akmeņogles|akmeņogļu]] šahtā notika pasaule lielākā katastrofa [[kalnrūpniecība]]s vēsturē, kurā gāja bojā 1549 kalnrači? * ... lai gan tā bija bija [[Austroungārija]]s sastāvdaļa, '''[[Ungārija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja kā atsevišķa valsts? * ... '''[[Krakovas Jāņa Pāvila II starptautiskā lidosta]]''' ir otrā lielākā starptautiskā [[lidosta]] [[Polija|Polijā]]? [[Attēls:Lunokhod1 l 17 with map.jpg|border|right|50px]] * ... [[2010. gads kosmonautikā|2010. gadā]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Lunar Reconnaissance Orbiter]]'' nofotografēja [[Padomju Savienība|PSRS]] [[1970. gads kosmonautikā|1970. gada]] kosmiskā aparāta '''''[[Luna-17]]''''' nolaišanās vietu uz [[Mēness]]: attēlos bija redzams nolaižamais aparāts un mēness mobiļa ''[[Lunohod-1]]'' sliedes <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Azerbaidžānas Olimpiskā komiteja|Azerbaidžānas Olimpiskās komitejas]]''' prezidents ir valsts prezidents [[Ilhams Alijevs]]? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] stratēģiskais uzbrukums [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''"[[Baltijas operācija]]"''' sagrāva [[Trešais reihs|Vācijas]] [[Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)|karaspēka grupu "Ziemeļi"]] un pilnībā iznīcināja 3 divīzijas, palikušās divīzijas [[Kurzemes katls|nobloķējot Kurzemē]]? [[Attēls:Skuleberget2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Augstais krasts]]''' [[Zviedrija]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] piekrastē <small>(attēlā Skules kalns)</small> ir pazīstams kā vieta, kurā atklāta pēcapledojuma izostāzija — zemes garozas kustība, atgriežoties normālā stāvoklī pēc [[ledus vairogs|ledus vairoga]] pazušanas? * ... '''[[Itālija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pārstāvēta ar tikai vienu sportistu — '''[[Džuzepe Rivabella|Džuzepi Rivabellu]]''' —, kurš startēja '''[[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanā]]'''? * ... daļa no [[Azerbaidžāna]]s '''[[Agdamas rajons|Agdamas rajona]]''' ilgstoši atradās ar [[Armēnija|Armēniju]] saistītās [[Arcahas Republika]]s pakļautībā līdz [[2020. gads|2020. gada]] novembrim, kad kontroli atguva Azerbaidžāna? [[Attēls:Sarkandaugavas rūpnīca Provodņiks.jpg|border|right|50px]] * ... pēc ražošanas apjomiem [[1914. gads Latvijā|1914. gadā]] [[Sarkandaugava]]s rūpnīca '''"[[Provodņiks]]"''' <small>(attēlā 1908. gadā)</small> [[gumija]]s izstrādājumu ražošanā ieņēma ceturto vietu pasaulē, bet [[riepas|riepu]] ražošanā — otro vietu? * ... [[Polija]]s [[bioķīmiķis]] '''[[Kazimežs Funks]]''' plašāk zināms kā pirmais, kurš [[1912. gads|1912. gadā]] nodefinēja jēdzienu [[vitamīni]]? * ... '''[[Pasaules čempionāts rokasbumbā sievietēm]]''' notiek kopš [[1957. gads|1957. gada]]? [[Attēls:TetragraptusfruticosusBendigonian.jpg|border|right|50px]] * ... agrīnajā [[karbons|karbonā]] izzudušie '''[[graptolīti]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija]]s teritorijā ir plaši izplatīti [[ordoviks|ordovika]] un [[silūrs|silūra]] nogulumos? * ... '''[[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Atēnas|Atēnās]] bija pārstāvēta ar 14 sportistiem, kas ieguva 20 olimpiskās medaļas, no tām 11 zelta? * ... mūsdienās [[Krievija]]s [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]] esošo '''[[Azovas cietoksnis|Azovas cietoksni]]''' [[1475. gads|1475. gadā]] dibināja [[Osmaņu impērija]], lai apsargātu ziemeļu pieejas impērijai un piekļuvi [[Azovas jūra]]i? [[Attēls:Meisje met de parel.jpg|border|right|50px]] * ... [[1822. gads|1822. gadā]] dibinātajā mākslas muzejā '''[[Mauricheisa]]''' [[Nīderlande]]s pilsētā [[Hāga|Hāgā]] ir izstādītas arī dažas no pasaulē vispazīstamākajām [[glezna|gleznām]] <small>(attēlā "[[Meitene ar pērļu auskaru]]")</small>? * ... [[Liepāja]]s [[Tekstilrūpniecība|tekstilizstrādājumu]] ražošanas, aušanas un audumu ražošanas [[uzņēmums]] '''"[[Lauma Fabrics]]"''' eksportē vairāk nekā 80% savas produkcijas uz vairāk nekā 20 dažādām pasaules valstīm? * ... '''[[Kosovas Olimpiskā komiteja]]''' tika dibināta [[1992. gads|1992. gadā]], bet [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] to oficiāli atzina tikai [[2014. gads|2014. gadā]]? [[Attēls:Cēsis, brīvības cīņu piemineklis 1999-07-27 - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gadā]] '''[[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras pieminekli Cēsīs]]''' uzspridzināja, lai vēlāk aptuveni 25 metrus uz ziemeļiem uzceltu [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekli; pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atgūšanas]] [[1998. gads Latvijā|1998. gadā]] pieminekli atjaunoja <small>(attēlā 1999. gadā)</small>? * ... '''[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona skrējiens 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' sākās [[Maratona]]s pilsētā, bet finiša līnija bija [[Panatinaiko stadions]] [[Atēnas|Atēnās]]? * ... tradicionāli [[Austrija]]s pilsētā '''[[Bišofshofene|Bišofshofenē]]''' notiek pēdējais [[Četru tramplīnu turneja]]s posms? [[Attēls:Viatcheslav Ekimov in 2006.jpg|border|right|50px]] * ... [[2004. gada olimpiskās spēles|2004. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Krievija]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Vjačeslavs Jekimovs]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties amerikānim [[Tailers Hamiltons|Taileram Hamiltonam]], kuram vēlāk medaļa tika atņemta par [[dopings|dopinga]] pārkāpumiem, bet Jekimovs šādi kļuva par trīskārtēju olimpisko čempionu? * ... [[kvants|kvantu]] [[elektrodinamika]] (viena no kvantu '''[[Lauks (fizika)|lauka]]''' teorijām) ir zinātnes precīzākā teorija, kuras prognoze par '''[[sīkstruktūras konstante]]s''' vērtību ar mērījumiem sakrīt vismaz ar precizitāti līdz vienai miljardajai daļai? * ... pēc tam, kad [[1925. gads Latvijā|1925. gada]] 22. augustā [[Latvija]]s pirmais [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministrs]] [[Zigfrīds Anna Meierovics]] gāja bojā autoavārijā, viņa sieva '''[[Kristīne Bakmane]]''' ieslīga dziļā [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresijā]] un 1925. gada naktī no 2. uz 3. decembri izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties? [[Attēls:Panorama Tara.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnējā [[Rietumsibīrija]]s apgūšanā nozīmīgās '''[[Tara (Krievija)|Taras]]''' <small>(attēlā)</small> saimnieciskā un administratīvā vērtība ievērojami samazinājās pēc tam, kad 19. gadsimta sākumā ceļi tika virzīti caur dienvidiem, cauri [[Išima]]i un [[Omska]]i, bet it īpaši pēc 19. gadsimta beigās uzsāktās [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] izbūves? * ... '''[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|trīssoļlēkšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmās sacensības mūsdienu [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlē]]s, kurās tika sadalītas olimpiskās medaļas; par pirmo čempionu kļuva [[Džeimss Konolijs]]? * ... '''[[1921. gada Krievijas bada krīze]]''' izraisīja vismaz 5 miljonu cilvēku nāvi? [[Attēls:SevernFromCastleCB.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Severna]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]] [[Lielbritānija]]s teritorijā? * ... '''[[Albins Kurti|Albina Kurti]]''' vadītā valdība [[Kosova|Kosovā]] kļuva par pirmo pasaulē, kas zaudējusi uzticību [[COVID-19 pandēmija]]s pretpasākumu organizēšanas nesaskaņu dēļ? * ... 1997. gadā [[hokejs|hokeja]] komanda '''[[Rīgas "Juniors"]]''' kļuva par [[Austrumeiropas hokeja līga]]s čempioni? [[Attēls:KhyberPassPakistan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Haiberas pāreja]]''' <small>(attēlā)</small> kopš senatnes ir viena no svarīgākajiem ceļiem, kas savieno [[Vidusāzija|Vidusāziju]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāziju]]; pa to virzījušies [[Kīrs Lielais|Kīra]], [[Maķedonijas Aleksandrs|Maķedonijas Aleksandra]] un [[Čingishans|Čingishana]] karaspēki? * ... no [[1282. gads|1282.]] līdz [[1287. gads|1287. gadam]] [[Ķīna]]s rietumu pilsētā '''[[Jandžou]]''' par [[Juaņu dinastija]]s ierēdni strādāja [[Marko Polo]]? * ... zeltu '''[[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 25 metri, militārā pistole|1896. gada olimpiskajās spēlēs 25 metru šaušanā ar militāro pistoli]]''' izcīnīja '''[[Džons Peins]]''' no [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]], bet viņa brālis '''[[Samners Peins]]''' bija otrais; amerikāņi izmantoja par konkurentu ieročiem ātrākos ''Kolt'' [[revolveris|revolverus]]? [[Attēls:Lunokhod 1 moon rover (MMA 2011) (1).JPG|border|right|50px]] * ... lai arī automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-1]]''''' <small>(attēlā)</small> bija paredzēts tikai trīs [[Mēness]] dienu (apmēram trīs [[Zeme]]s mēneši) mūžam, tas darbojās uz Mēness virsmas vienpadsmit Mēness [[diena]]s (321 Zemes dienas) un kopumā nobrauca 10,54 [[kilometrs|km]]? * ... desmitkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubā [[Monreālas "Canadiens"]] sastāvā '''[[Ivans Kurnuajē]]''' ir otrais Stenlija kausa tituliem bagātākais hokejists aiz [[Anrī Rišārs|Anrī Rišāra]]? * ... '''[[Jauno ģeogrāfu skola|Jauno ģeogrāfu skolu]]''' [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] dibināja [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ģeogrāfijas fakultāte|Ģeogrāfijas fakultātes]] studentu grupa [[Egils Birznieks|Egila Birznieka]] vadībā, tādējādi tā ir viena no vecākajām ārpusklases izglītības organizācijām [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Castelo de Guimarães Castelo da Fundação edited.JPG|border|right|50px]] * ... 10. gadsimtā celtā '''[[Gimarainšas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir atzīta par "[[Portugāle]]s šūpuli"? * ... '''[[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, dubultspēles|tenisa dubultspēles 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā disciplīna, kur komanda varēja sastāvēt no dažādu valstu pārstāvjiem? * ... pēc iedzīvotāju skaita '''[[Birkirkara]]''' ir lielākā [[Malta]]s pilsēta, lielāka arī par līdzās esošo valsts galvaspilsētu [[Valleta|Valletu]]? [[Attēls:Greater short-toed lark (Calandrella brachydactyla) Photograph by Shantanu Kuveskar.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[īspirkstu cīrulis]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir novērots vienu reizi — 2020. gadā, bet tuvākās zināmās tā ligzdošanas vietas atrodas aptuveni 1000 km uz dienvidaustrumiem, [[Ukraina]]s ziemeļu daļā? * ... no 17 [[Latvija]]s sportistiem '''[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]''' augstāko vietu izcīnīja [[Madara Palameika]], kas [[šķēpa mešana]]s sacensībās ierindojās 9. vietā? * ... 1950. gadā divas atsevišķas [[Ķīna]]s pilsētas ar bagātīgu vēsturi — Faņčena kreisajā un Sjanjana labajā Haņdzjanas krastā tika apvienotas vienā Sjanfaņas pilsētā, ko 2010. gadā pārdēvēja, atgriežot vēsturisko '''[[Sjanjana]]s''' nosaukumu? [[Attēls:JPDV.jpg|border|right|50px]] * ... [[1565. gads|1565. gadā]], vadot pretošanos pret osmaņu uzbrukumu [[Malta]]s Lielajā aplenkumā, ko dažkārt uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem aplenkumiem, '''[[Žans Parizo de Valeta]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Hospitāliešu ordenis|Hospitāliešu (Maltas) ordeņa]] varoni un visizcilāko vadoni? * ... lai gan '''[[Riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 12 stundas vīriešiem|12 stundu riteņbraukšanas sacensībās 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja 7 sportisti, visas 12 stundas sacensībās pavadīja tikai divi sportisti, sadalot medaļas, savukārt pārējie izstājās? * ... '''[[hidrovizlas]]''' no [[vizla]]s atšķiras ar lielāku saistīta [[ūdens]] daudzumu, kas viegli zūd uzsildot? [[Attēls:Maia Sandu (2019).jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gada [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidenta]] vēlēšanās ar 57,7 % balsu uzvarēja opozīcijas kandidāte '''[[Maija Sandu]]''' <small>(attēlā)</small>, apsteidzot iepriekšējo prezidentu [[Igors Dodons|Igoru Dodonu]]? * ... [[Krievija]]s starptautiskā [[korporācija]] '''''[[Yandex]]''''' ir reģistrēta [[Nīderlande|Nīderlandē]], bet galvenā mītne atrodas [[Maskava|Maskavā]]? * ... senākais [[Rīga]]s '''[[licejs]]''' bija [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karaļa]] [[Kārlis XII|Kārļa XII]] dibinātais [[Kārļa licejs]]? [[Attēls:Anopheles stephensi.jpeg|border|right|50px]] * ... lai '''[[malārijas odi]]''' <small>(attēlā ''Anopheles stephensi'')</small> pārnēsātu [[malārija]]s izraisītājus plazmodijus, ir nepieciešami daži apstākļi, kas nav visā pasaulē vienlīdzīgi, tādēļ augsts risks saslimt ar šo slimību ir [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] reģionos, kur notiek strauja odu vairošanās un ir pielāgota vide malārijas izraisītāju izplatībai? * ... [[Luksemburga|Luksemburgā]] bāzētajam [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļu]] uzņēmumam '''''[[RTL Group]]''''' pieder vairāk nekā 60 TV kanāli, 30 radiostacijas un 8 straumēšanas platformas 8 Eiropas valstīs? * ... '''[[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vīriešu vienspēļu tenisa sacensībās 1896. gada olimpiskajās spēlēs]]''' nestartēja neviens no tā laika vadošajiem [[teniss|tenisa]] spēlētājiem? [[Attēls:Russia - Trucks on the road.jpg|border|right|50px]] * ... 1988. gadā '''''[[KamAZ]]''''' veidoja trešo daļu [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kravas mašīna|kravas mašīnu]] parka, un tie pārvadāja gandrīz divas trešdaļas valsts autopārvadājumu kravu <small>(attēlā ''KamAZ-5320'')</small>? * ... '''[[Peldēšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri brīvajā stilā vīriešiem jūrniekiem|100 m brīvā stila peldēšanas sacensības jūrniekiem 1896. gada olimpiskajās spēlēs]]''' bija disciplīna, par ko raksta: "tās iekļaušana olimpisko spēļu programmā ir apšaubāma", tomēr trīs [[Grieķija]]s jūrnieku savā starpā sadalītās medaļas atzīst [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]]? * ... [[režisors]], [[scenārists]] un producents '''[[Matīss Kaža]]''' ir žurnālista [[Juris Kaža|Jura Kažas]] un režisores Unas Celmas dēls? [[Attēls:Coat of arms of the Czech Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehijas ģerbonis|Čehijas ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēloti trīs [[Čehija]]s vēsturiskie reģioni — [[čehi|čehu]] zemes [[Bohēmija]], [[Morāvija]] un [[Silēzija]]? * ... '''[[COVID-19 pandēmija Igaunijā]]''' sākās [[2020. gads|2020. gada]] 27. februārī, kad diagnosticēja pirmo [[COVID-19]] gadījumu kādam [[Irāna]]s pilsonim, kas pēc lidojuma caur [[Stambula]]s un [[Rīgas starptautiskā lidosta|Rīgas lidostām]] no [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Rīgas autoostas]] ar autobusu bija ieradies [[Tallina|Tallinā]]? * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Mirels Redoi]]''' pats izlases rindās aizvadījis 67 spēles un guvis divus vārtus? [[Attēls:Helvella crispa 031130w.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Krokainais rumpucis|krokaino rumpuci]]''' <small>(attēlā)</small> par savu [[logotips|logotipu]] izvēlējusies '''[[Latvijas Mikologu biedrība]]'''? * ... 17 gadu vecumā uzvarot pasaules čempionātā, [[ukrainiete]] '''[[Darja Bilodida]]''' kļuva par [[džudo]] vēsturē jaunāko pasaules čempioni gan vīriešu, gan sieviešu vidū? * ... '''[[Tbilisi starptautiskā lidosta]]''' ir nosaukta par godu [[12. gadsimts|12. gadsimta]] [[gruzīns|gruzīnu]] dzejniekam [[Šota Rustaveli|Šotam Rustaveli]]? [[Attēls:Novogrudok ruin.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Navahrudakas pils]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] bija viens no galvenajiem [[Lietuvas lielkņaziste]]s cietokšņiem, minēta kā iespējamā [[Mindaugs|Mindauga]] kronēšanas vieta par [[Lietuvas karalis|Lietuvas karali]]? * ... '''[[Armēnija 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]; to pārstāvēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[armēņi|armēņu]] kopienā dzimušu [[bobslejists|bobslejistu]] divnieks? * ... [[2020. gads|2020. gada]] 1. septembrī '''[[COVID-19 pandēmija Krievijā]]''' bija izraisījusi inficēšanos 1 000 048 cilvēkiem, kas bija ceturtais lielākais saslimušo skaits aiz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Brazīlija]]s un [[Indija]]s? [[Attēls:Azure Window 20110426 und von Sturm 20170308 zerstört.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Azūra logs]]''' [[Audeša]]s salas ([[Malta]]) rietumos bija tūristu iecienīts galamērķis, taču [[2017. gads|2017. gadā]] vētras laikā tas sabruka <small>(attēlā pirms un pēc 2017. gada)</small>? * ... panākumiem bagātākie sportisti '''[[Pasaules kauss tramplīnlēkšanā|Pasaules kausa tramplīnlēkšanā]]''' kopvērtējumā ir [[soms]] [[Mati Nikenens]] un [[poļi|polis]] [[Adams Mališs]], kas kausu ieguvuši pa četrām reizēm? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dienvidslāvu valodas]]''' ir radušās no [[baznīcslāvu valoda]]s? [[Attēls:StadtmuseumBerlin GeologischeSammlung SM-2013-0210.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[merģelis|merģeļu]]''' praktiskā nozīme ir neliela, jo biezi merģeļu slāņi atrodas tikai lielā dziļumā [[ordoviks|ordovika]] un [[silūrs|silūra]] nogulumos <small>(attēlā [[graptolīti]] [[Silūrs|silūra]] merģelī)</small>? * ... [[Krievija]]s [[soļotājs]] no [[Mordvija]]s '''[[Sergejs Kirdjapkins]]''' ieguva zelta medaļu [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]] [[50 km soļošana|50 km soļojumā]], bet vēlāk tika diskvalificēts par [[dopings|dopinga]] lietošanu? * ... [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] alfabētā burta '''[[И|И (и)]]''' nav, tur šī skaņa tiek apzīmēta ar burtu І? [[Attēls:Castel del Monte - front view.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasteldelmontes pils]]''' <small>(attēlā)</small> attēlota uz [[Itālijas eiro monētas|Itālijas 1 centa eiro monētas]] reversa? * ... '''[[Zviedrija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pārstāvēta ar vienu sportistu [[Henriks Šēbergs|Henriku Šēbergu]], kurš startēja gan [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] (3 disciplīnās), gan [[Vingrošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]? * ... senākā rakstiskā liecība par [[balti|baltu]] '''[[svētmežs|svētmežiem]]''' ir [[Brēmenes Ādams|Brēmenes Ādama]] [[1075. gads|1075. gadā]] sarakstītajā "Hamburgas baznīcas priesteru darbībā", kurā viņš raksta par [[senprūši|senprūšu]] svētbirzīm, kuras tie aizliedzot apmeklēt [[kristieši]]em? [[Attēls:Max Von Sydow (Premio Donosti - conferencia de prensa)2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gads|2020. gadā]] mirušais [[zviedri|zviedru]] aktieris '''[[Makss fon Sīdovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir piedalījies 11 [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] režisētās filmās? * ... [[Horvātija]]s [[tekvondiste]]s dvīņu māsas '''[[Ana Zaninoviča|Ana]]''' un '''[[Lūcija Zaninoviča]]s''' kopā izcīnījušas vairāk nekā 10 medaļas olimpiskajās spēlēs, Pasaules čempionātos un Eiropas čempionātos? * ... [[1970. gads kosmonautikā|1970. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] pilotējamā [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] '''''[[Sojuz-9]]''''' apkalpe [[Andrijans Nikolajevs]] un [[Vitālijs Sevastjanovs]] kosmosā pavadīja gandrīz 18 diennaktis, pārspējot piecu gadu seno ''[[Gemini 7]]'' lidojuma ilguma rekordu; šis kosmosa kuģa autonoma lidojuma (bez saslēgšanās ar [[Orbitālā stacija|orbitālo staciju]]) ilgums nav pārspēts joprojām? [[Attēls:Monticola solitarius, Spain 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[zilais akmeņstrazds]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Malta]]s [[nacionālais putns]], bija attēlots uz Maltas liras monētas, kuras nominālvērtība bija 1 lira? * ... [[1896. gada olimpiskās spēles|1896. gada olimpisko spēļu]] ziņojumā '''[[Čīle 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Čīles dalība]]''' nav pieminēta, bet pati valsts apgalvo, ka tā olimpiskajās spēlēs ir bijusi pārstāvēta ar vienu sportistu — '''[[Luiss Suberkasiuks|Luisu Suberkasiuku]]''', kurš startēja [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]]? * ... '''''[[OneCoin]]''''' ir [[Krāpšana|krāpnieciska]] [[tīkla mārketings|tīkla mārketinga]] shēma, ko kā [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] reklamē [[Bulgārija|Bulgārijā]] bāzēti ārzonas uzņēmumi; daudzas finanšu institūcijas un žurnālisti to ir klasificējuši kā [[Ponci shēma|Ponci shēmu]]? [[Attēls:Lithuania-1991-Bill-100-Reverse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lietuvas talons]]''' <small>(attēlā)</small> bija oficiāla valūta [[Lietuva|Lietuvā]] no [[1991. gads|1991.]] līdz [[1993. gads|1993. gadam]] starp [[PSRS rublis|PSRS rubli]] un [[lits|litu]]? * ... [[Ukraina]]s [[futbolists]] '''[[Olehs Protasovs]]''' trīs sezonās bija spēlētājs, kurš guvis visvairāk vārtus [[PSRS augstākā līga|Padomju Savienības augstākajā līgā]]? * ... [[Krievija]]s miljardieris '''[[Vjačeslavs Moše Kantors]]''' ir '''[[Eiropas Ebreju kongress|Eiropas Ebreju kongresa]]''' prezidents? [[Attēls:Lačupītes taka I.Medņa dendrologijas parkā - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lāčupītes dendrārijs]]''' <small>(attēlā dabas taka)</small> ir izveidots, lai nodrošinātu '''[[Igors Mednis|Igora Medņa]]''' svešzemju koku stādījumu saglabāšanu un pavairošanu? * ... '''[[Dānija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dāniju 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja trīs sportisti, kas kopā izcīnīja 6 [[olimpiskās medaļas]] (1 zelta, 2 sudraba un 3 bronzas)? * ... [[2020. gads|2020. gada]] 31. martā [[Vitebska|Vitebskā]] tika reģistrēta pirmā '''[[COVID-19 pandēmija Baltkrievijā|COVID-19 pandēmijas Baltkrievijā]]''' izraisītā nāve, kad nomira aktieris '''[[Viktors Daškevičs]]'''? [[Attēls:Toragay Mud Volcano. The highest Azerbaijani and world stand alone mud volcano. a view from Grosser Kanizdagh Mud Volcano. Photo by Uzeyir Mikayilov.jpg|border|right|50px]] * ... [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] esošā '''[[Toragajs|Toragaja]]''' <small>(attēlā)</small> augstums virs jūras līmeņa ir ap 400 m un virs apkārtējās ainavas — ap 300 m, kas padara to par augstāko dubļu vulkānu pasaulē? * ... '''[[Albānija 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja [[kalnu slēpotāja]] '''[[Suela Mehilli]]''', kas kļuva par pirmo [[Albānija]]s sportisti — sievieti, kas startēja [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Džudzjana]]s''' jeb Pērļu upes delta [[Ķīna]]s dienvidaustrumos ir viena no planētas visblīvāk apdzīvotajām teritorijām, kurā dzīvo ap 67 miljoni cilvēku? [[Attēls:Pripyat ferris wheel side.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pripjatas atrakciju parks]]''' — un jo īpaši tā panorāmas ritenis <small>(attēlā)</small> — ir kļuvis par [[Čornobiļas katastrofa]]s simbolu? * ... '''[[Bulgārija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pārstāvēta ar vienu sportistu — '''[[Šarls Šampo|Šarlu Šampo]]''', kurš startēja '''[[Vingrošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]''' un bija no [[Šveice]]s, taču dzīvoja un strādāja [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] par [[vingrošana]]s skolotāju? * ... daudzas '''[[tungusu valodas]]''' ir apdraudētas un ir uz izmiršanas sliekšņa? [[Attēls:View of Koper from Zusterna.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Kopera]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[Slovēnija]]s [[osta]]s pilsēta? * ... '''[[Albānija 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' debitēja kā [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībvalsts; tās vienīgais pārstāvis bija [[kalnu slēpotājs]] [[Erjons Tola]]? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Somija]] bija spiesta '''[[Karēlijas zemesšaurums|Karēlijas zemesšaurumu]]''' atdot [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Cyprus - Cave of 318 Fathers view.JPG|border|right|50px]] * ... [[Kipra]]s augstākās virsotnes '''[[Olimpa kalns (Kipra)|Olimpa kalna]]''' <small>(attēlā)</small> pati virsotne nav publiski pieejama, jo šeit atrodas [[Lielbritānija]]s kara bāze? * ... '''[[Austrālija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja kā atsevišķa [[valsts]] (kaut gan tajā laikā tā vēl bija [[Lielbritānija]]s [[domīnija]]) ar vienu sportistu — [[Londona|Londonā]] dzimušo [[Edvīns Fleks|Edvīnu Fleku]], kurš izcīnīja divas [[zelta medaļa]]s? * ... '''[[Albānijas robežu noteikšana]]''' saskaņā ar 1912.—1913. gada Londonas konferences lēmumu ar tā laika lielvalstu ([[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Francija]]s, [[Vācijas impērija|Vācijas]], [[Austroungārija]]s, [[Krievijas Impērija|Krievijas]] un [[Itālija]]s) piedalīšanos abpus robežai atstāja gan [[Albāņi|albāņu]], gan ne-albāņu iedzīvotājus? [[Attēls:Antonov An-225 Beltyukov-1.jpg|border|right|50px]] * ... pazīstamākie [[Ukraina]]s uzņēmuma '''''[[Antonov]]''''' konstruētie un ražotie [[lidmašīna|lidmašīnu]] modeļi ir [[An-2]] ("kukuruzņiks"), pasažieru lidmašīna An-24, smagā transportlidmašīna Аn-124 (Ruslans), kā arī pasaulē lielākā lidmašīna vienā eksemplārā [[An-225]] (Mrija) <small>(attēlā)</small>? * ... [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiādē]] [[Svarcelšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanā]] 75 kg svara kategorijā [[Krievija]]s sportiste '''[[Natālija Zabolotnaja]]''' uzrādīja vienādu rezultātu ar '''[[Svetlana Podobedova|Svetlanu Podobedovu]]''' no [[Kazahstāna]]s, kura bija vieglāka, tādēļ uzvarēja; vēlāk abas diskvalificēja par [[dopings|dopinga]] lietošanu? * ... [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos esošā '''[[Mazais Hingans|Mazā Hingana]]''' rietumu piekalnēs atrodas Udaliaņči vulkāniskais lauks, kur nesenākie izvirdumi notikuši [[1721. gads|1721. gadā]]? [[Attēls:Cattle Egret (Bubulcus ibis) -walking in grass3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lopu gārņi]]''' ir sastopami visos [[kontinenti|kontinentos]] un neskaitāmās salās, un kā maldu viesis tas ieklejojis pat [[Antarktīda|Antarktīdā]] <small>(attēlā [[lopu gārnis]])</small>? * ... mājiniece '''[[Grieķija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva par 26 olimpiskajām medaļām vairāk nekā otrā veiksmīgākā šo spēļu valsts [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]? * ... '''[[basendži]]''', kuru izcelsmes reģions ir centrālā [[Āfrika]], ir viena no senākajām [[suns|suņu]] [[šķirne|šķirnēm]] — to vēsturei ir apmēram 5000 gadu? [[Attēls:三永湖灯塔2017夏.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dacjina]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par "[[Ķīna]]s naftas galvaspilsētu"? * ... [[Krievija]]s vidējo distanču skrējējas '''[[Guļnara Galkina-Samitova|Guļnaras Galkinas-Samitovas]]''' lielākais panākums ir uzvara [[2008. gada Pekinas olimpiskās spēles|2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs]], kur pirmoreiz sieviešu programmā iekļautajā [[3000 m šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]] viņa uzstādīja arī [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]? * ... [[Andris Rāviņš]] ir '''[[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas pašvaldības vadītājs]]''' kopš [[2001. gads Latvijā|2001. gada]]? [[Attēls:Gyromitra infula.jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no pazīstamākajām [[bisītes|bisītēm]], '''[[rudens bisīte]]s''' <small>(attēlā)</small> parastais augšanas laiks ([[rudens]]) un izskats ievērojami atšķiras? * ... 20. gadsimta 80. gados [[Ukrainas PSR]] klubs '''''[[FK Dnipro]]''''' kļuva par vienu no spēcīgākajiem [[Padomju Savienība|PSRS]], divas reizes kļūstot par [[PSRS čempionāts futbolā|PSRS čempionu]], divreiz izcīnot sudraba medaļas, kā arī iegūstot PSRS kausu? * ... '''[[Vikipēdija ungāru valodā]]''' ir otra lielākā [[Vikipēdija]] kādā no [[somugru valodas|somugru valodām]] (lielāka ir [[Vikipēdija somu valodā]])? [[Attēls:Jasmuiža - Raiņa muzejs Aizkalnē 2001-04-08.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jasmuiža (Aizkalne)|Jasmuižā]], kur no 1883. līdz 1889. gadam pie sava tēva Krišjāņa, kurš nomāja muižu, vasaras pavadīja Jānis Pliekšāns ([[Rainis]]), [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] izveidots '''[[Raiņa muzejs "Jasmuiža"]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Donavas tilts]]''', kas savieno [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], ir izbūvēts divos līmeņos&nbsp;— viens [[autotransports|autotransportam]], otrs&nbsp;— [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] satiksmei? * ... '''[[ligūriešu valoda|ligūriešu valodu]]''' lieto ap 350 000 cilvēku, taču tai nav oficiāla statusa [[Itālija|Itālijā]], un tikai 9% valodas pratēju to lieto arī sadzīvē, pārsvarā vecākās paaudzes pārstāvji?<!--dyk diena --> [[Attēls:Kuhreiher and frog(cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[austrumu lopu gārnis]]''' <small>(attēlā)</small> ilgstoši tika sistematizēts kā [[lopu gārnis|lopu gārņa]] [[pasuga]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 5. jūnijā [[Rīga|Rīgā]] notika '''''[[Black Lives Matter]]''''' atbalsta demonstrācija, kuru organizēja [[jaunatnes organizācija "Protests"]]? * ... '''[[vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmās sacensības, kur mūsdienu pasaulē starptautiskā sporta pasākumā sportisti sacentās [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] un [[maratona skrējiens|maratona skrējienā]]? [[Attēls:Basílica de Nuestra Señora de Licheń, Stary Licheń, Polonia, 2016-12-21, DD 33-35 HDR.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s vidienē esošā '''[[Liheņas Dievmātes bazilika]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] pasaulē? * ... '''[[Erevānas "Ararat"]]''' ir vienīgais [[Armēnija]]s [[futbola klubs]], kas spēlējis [[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS Augstākajā līgā]], kopumā tur aizvadot 33 sezonas un 1973. gadā kļūstot par PSRS čempionu? * ... [[Austrija]]s [[etologs]], [[entomologs]] un [[biškopis]] '''[[Karls fon Frišs]]''' [[1973. gads|1973. gadā]] kopā ar [[Konrāds Lorencs|Konrādu Lorencu]] un [[Nikolass Tinbergens|Nikolasu Tinbergenu]] ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par "viņu atklājumiem, kas saistīti ar individuālās un sociālās uzvedības modeļu organizēšanu un izcelšanu"? [[Attēls:Kaspars Stupelis in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[motokross|motokrosa]] sportists blakusvāģu klasē '''[[Kaspars Stupelis]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtējs pasaules čempions, kļuvis par čempionu startējot kopā ar Danielu Vilemsenu, [[Kristers Serģis|Kristeru Serģi]] un Etjēnu Baksu? * ... '''[[Trāveminde]]&nbsp;'''— [[Lībeka]]s pilsētas daļa Trāves upes krastos pie tās ietekas [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]&nbsp;— ir viena no lielākajām [[Vācija]]s [[prāmis|prāmju]] ostām, no kuras ir savienojums arī ar [[Latvija|Latviju]] ([[Ventspils|Ventspili]])? * ... '''[[Zapions]]'''&nbsp;— [[Paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanas sacensību]] norises vieta [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]&nbsp;— bija pirmā ēka, kas tika uzcelta speciāli [[olimpiskās spēles|olimpiskajām spēlēm]]? [[Attēls:Battle of Leipzig 11.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Leipcigas kauja]]s''' <small>(attēlā gleznā)</small>, kurā [[Sestā koalīcija]] ([[Krievijas Impērija]], [[Austrijas impērija]], [[Prūsijas karaliste]] un [[Zviedrija]]) pieveica [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] spēkus, [[Francija]] zaudēja kontroli pār teritorijām uz austrumiem no [[Reina]]s? * ... par '''[[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS futbola Augstākās līgas]]''' čempioniem ir kļuvuši 11 klubi no piecām [[padomju republikas|padomju republikām]], taču par sekmīgāko var uzskatīt [[Kijevas "Dinamo"]], kas 13 reizes kļuvis par PSRS čempionu? * ... no [[Afganistāna]]s iedzīvotāju kopskaita '''[[hazareji]]''' ir trešā lielākā tauta pēc [[puštuni]]em un [[tadžiki]]em? [[Attēls:China Luoyang.png|border|right|50px]] * ... '''[[Luojana]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no [[Ķīna]]s civilizācijas šūpuļiem un viena no četrām klasiskajām [[Senā Ķīna|senās Ķīnas]] galvaspilsētām? * ... [[Austrija]]s sportists '''[[Ādolfs Šmals]]''', kurš [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja trīs medaļas '''[[riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]]''' (tai skaitā divas vienā dienā), šajās olimpiskajās spēlēs startēja arī [[paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanas]] sacensībās ar zobenu? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] bērnu literatūras [[rakstnieks]], "Nezinīša" grāmatu sērijas autors '''[[Nikolajs Nosovs]]''' rakstīja arī [[luga]]s, īsos [[stāsti|stāstus]] un filmu scenārijus? [[Attēls:Tedros Adhanom Ghebreyesus - AI for Good Global Summit 2018 (40316994230) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Pasaules Veselības organizācija]]s ģenerāldirektors '''[[Tedross Adhanoms Gebreiesuss]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis [[Etiopija]]s veselības un ārlietu ministrs? * ... ar 194 hektāru lielajā teritorijā izvietotām 140 ēkām un 91 420 eksponātiem '''[[Lietuvas Tautas sadzīves muzejs]]''' ir viens no lielākajiem [[etnogrāfija|etnogrāfiskajiem]] [[muzeji]]em [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[peldēšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgais [[sporta veids]], kuram [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]] netika veidota speciāla infrastruktūra: sportisti tika ievesti '''[[Zijas līcis|Zijas līcī]]''' un viņiem bija jāpeld krasta virzienā? [[Attēls:Victoria Malta View-from-Citadella-01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Malta]]s arhipelāga otrā lielākā sala '''[[Audeša]]''' jeb Gozo <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem niršanas galamērķiem [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]? * ... [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]] bija plānojusi rīkot [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]], tomēr vēlāk [[COVID-19 pandēmija]]s izplatīšanās dēļ konkurss pirmo reizi tā vēsturē tika atcelts, taču plānots, ka šeit notiks '''[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]'''? * ... 2008.—2009. gada [[biatlons|biatlona]] sezonā [[Polija]]s sportists '''[[Tomašs Sikora]]''' izcīnīja otro vietu [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā, piekāpjoties tikai [[norvēģi|norvēģu]] biatlonistam [[Ūle Einars Bjērndalens|Ūlem Einaram Bjērndalenam]]? [[Attēls:Coat of arms of Armenia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Armēnijas ģerbonis|Armēnijas ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> esošie ērglis un lauva ir seni [[armēņi|armēņu]] simboli no pirmajām Armēņu karalistēm, kas pastāvēja jau [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Ķīna]]s [[Iekšējās Mongolijas autonomais reģions|Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona]] lielākajā pilsētā un ekonomiskajā centrā '''[[Baotou]]''' vairums iedzīvotāju ir [[haņi]], kamēr [[mongoļi]] ir tikai ap 3%? * ... [[serbs]] '''[[Borislavs Stankovičs]]''' bija [[Starptautiskā Basketbola federācija|Starptautiskās basketbola federācijas]] ģenerālsekretārs no 1976. līdz pat 2003. gadam? [[Attēls:AljazevStolp3039.jpg|border|right|50px]] * ... atrazdamies 2864 metrus augstā [[Triglavs|Triglava]], kurš ir augstākais kalns [[Slovēnija|Slovēnijā]], virsotnē, '''[[Aļaža tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir visaugstāk [[virs jūras līmeņa]] esošā būve valstī? * ... '''"[[Jelgava 94 (romāns)|Jelgava 94]]"''' ir [[Jānis Joņevs|Jāņa Joņeva]] debijas [[romāns]]? * ... [[Austrija]]s brīvā stila [[cīkstone]] '''[[Nikola Hartmane]]''' ir pieckārtēja [[Pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules]] un [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempione]], kā arī sešpadsmitkārtēja Austrijas čempione? [[Attēls:Urbain Le Verrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[astronoms]] un [[matemātiķis]] '''[[Urbēns Levernjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk pazīstams ar [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] pastāvēšanas un atrašanās vietas prognozēšanu, izmantojot tikai [[matemātika|matemātiku]]? * ... četras no '''[[1896. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas|1896. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietām]]''' tika atkārtoti izmantotas kā [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada olimpisko spēļu]] norises vietas? * ... [[1976. gads|1976. gadā]] [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos esošo '''[[Tanšaņa|Tanšaņu]]''' satricināja 7,6 balles stipra zemestrīce, kurā gāja bojā vismaz 255 000 iedzīvotāju, un tā bija trešā (pēc citiem datiem&nbsp;— otrā) nāvējošākā [[zemestrīce]] fiksētajā pasaules vēsturē? [[Attēls:Coat of arms of Albania.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas ģerbonis|Albānijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Skanderbegs|Skanderbega]] karogs un ģerbonis, un emblēma virs divgalvainā ērgļa galvas ir Skanderbega ķivere? * ... raidījuma '''"[[Adreses]]"''' pēdējās divas sērijas tika veidotas kā atvadu epizodes no raidījuma veidotāja [[Mārtiņš Ķibilds|Mārtiņa Ķibilda]], kurās tika parādīts tas materiāls, kas bija nofilmēts, kad viņš vēl bija dzīvs? * ... '''[[Lielais Ķīnas līdzenums]]''' tiek uzskatīts par [[Ķīna]]s civilizācijas šūpuli; auglīgā zeme un labvēlīgais klimats nodrošināja ar pārtiku lielu iedzīvotāju skaitu, bet [[Huanhe]]s biežie plūdi un ar to saistītā nepieciešamība pēc [[irigācija]]s sistēmām un [[labība]]s krātuvēm veicināja centralizētas [[valsts]] izveidošanos? [[Attēls:Pangolin borneo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[zvīņnešu dzimta]]s''' dzīvnieki ir vienīgie [[zīdītāji]] pasaulē, kuru ķermeni aizsargā lielas keratīna zvīņas, pateicoties kurām, dzīvnieki ir ieguvuši savu nosaukumu <small>(attēlā Javas zvīņnesis)</small>? * ... veiksmīgākie sportisti starp '''[[1896. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums|1896. gada vasaras olimpisko spēļu medaļniekiem]]''' bija [[vācieši]] [[Kārlis Šūmanis]], kurš kopā izcīnīja 4 zelta medaļas, un [[Hermanis Veingertners]], kurš izcīnīja kopā 6 medaļas, no tām 3 zelta? * ... '''[[Aņšaņa]]''' ir viens no [[Ķīna]]s galvenajiem melnās [[metalurģija]]s centriem, kļuvusi slavena kā viena no piesārņotākajām pasaules pilsētām? [[Attēls:201806 Bengbu and Huai River.jpg|border|right|50px]] * ... vēstures gaitā palu dēļ '''[[Huaihe]]''' upe <small>(attēlā)</small> lejtecē vairākkārt mainījusi gultni, pārmaiņus ieplūstot gan [[Huanhe|Huanhē]] ziemeļos, gan [[Jandzi]] dienvidos, gan arī tieši [[Dzeltenā jūra|Dzeltenajā jūrā]]? * ... pats vieglākais '''[[vieglie metāli|vieglais metāls]]''' ir [[litijs]], kura [[blīvums]] ir 0,535 g/cm³? * ... [[Nora Ikstena|Noras Ikstenas]] romāns '''"[[Mātes piens (romāns)|Mātes piens]]"''' ir viens no visvairāk tulkotajiem mūsdienu latviešu [[romāni]]em? [[Attēls:Bern Untertorbrücke 05.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āre]]''' <small>(attēlā [[Berne|Bernē]])</small> ir garākā [[Šveice]]s [[upe]], kas plūst tikai valsts teritorijā? * ... 11.—12. gadsimtā '''[[Cjuaņdžou]]''' [[Ķīna]]s dienvidaustrumos bijusi viena no pasaules lielākajām un kosmopolītiskajām [[osta|ostām]], bet 13. gadsimta beigās no Cjuaņdžou [[Marko Polo]] devās atpakaļceļā uz [[Eiropa|Eiropu]]? * ... vārds '''[[karantīna]]''' ir radies no [[venēciešu valoda]]s ''quarantena''&nbsp;— 'četrdesmit [diennaktis]'? [[Attēls:Nõmmeveski waterfall in winter.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s ziemeļu upei '''[[Valgejegi]]''' šķērsojot [[Baltijas klints|Baltijas klinti]], izveidojies Nemmeveski ūdenskritums <small>(attēlā)</small>, savukārt '''[[Lobu]]''' upei&nbsp;— Joaveski ūdenskritums? * ... '''[[svarcelšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika divās disciplīnās&nbsp;— grūšanā ar abām rokām un [[hantele|hanteļu]] daudzcīņā, taču svarcēlāji nebija sadalīti svara kategorijās? * ... parasti Nasvas upe [[Sāremā sala|Sāremā salā]] tek no '''[[Mullutu—Sūrlahts|Mullutu—Sūrlahta ezera]]''' uz jūru, bet hidroloģiskajiem apstākļiem mainoties, tā tek pretējā virzienā, tāpēc ezera ūdens ir iesāļš? [[Attēls:Gyromitra gigas (26643243970).jpg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzas sēnes, '''[[Dižā bisīte|dižās bisītes]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienlaikus [[Indīgās sēnes|indīgas]] un lietojamas pārtikā pēc atbilstošas sagatavošanas, turklāt par to, kāda sagatavošana ir atbilstoša, pastāv savstarpēji pretrunīgi viedokļi; tomēr [[Latvija]]s [[mikologs|mikologi]] tās neieteic lietot pārtikā ne pēc kādas sagatavošanas? * ... [[latvieši|latviešu]] [[Šautriņu mešana|šautriņu metējs]] '''[[Madars Razma]]''' ir uzvarējis 7 starptautiskus Pasaules darta federācijas un Britu darta organizācijas organizētos turnīrus? * ... sporta [[apģērbs|apģērbu]], apavu un aksesuāru uzņēmums '''''[[Fila]]''''' ir dbināts [[1911. gads|1911. gadā]] Bjellas pilsētā [[Pjemonta]]s ziemeļos [[Itālija|Itālijā]], bet mūsdienās bāzēts [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]? [[Attēls:Ningbo montage.jpg|border|right|50px]] * ... [[Minu dinastija]]s laikā '''[[Ninbo]]''' <small>(attēlā)</small> bija vienīgā [[Ķīna]]s osta, kurā bija atļauta tirdzniecība ar [[japāna|Japānu]], savukārt [[Cjinu dinastija]]s laikā Ninbo bija viena no līguma ostām, kas tika atvērtas eiropiešiem? * ... [[Somija]]s informācijas tehnoloģiju uzņēmums, kas piedāvā ēdienu piegādes platformu, '''''[[Wolt]]''''' ir dibināts [[2014. gads|2014. gadā]]? * ... parasti katra [[Senā Roma|Senās Romas]] leģionāra bruņojumā ietilpa divi '''[[pilums|pilumi]]''' (''pilum''), kas kopā ar [[zobens|zobenu]] (''gladius'') un [[vairogs|vairogu]] (''scutum'') bija romiešu karavīru pamataprīkojums? [[Attēls:Manidae.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[zvīņnešu kārta|zvīņnešu]]''' <small>(attēlā)</small> tuvākie radinieki ir [[plēsēji]]? * ... [[svarcēlājs]], [[cīkstonis]], sporta tiesnesis, fotogrāfs un sporta kolekcionārs '''[[Voldemārs Šmidbergs]]''' savu nelielo māju bija pārvērtis par privātu muzeju, kur bija savācis ap 10 000 dažādu ar [[Latvija]]s sportu saistītu eksponātu; daudzas kolekcijas tagad nodotas [[Latvijas Sporta muzejs|Latvijas Sporta muzejam]] un sastāda tā pamatfondu? * ... '''[[Rīgas aplenkums (1812)|Rīgas aplenkumu]]''', kuru [[1812. gads|1812. gada]] jūlijā veica [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] ''Grande Armée'' [[1812. gada karš|Francijas iebrukuma laikā Krievijā]], vadīja maršals [[Žaks Makdonalds]], kuram pakļāvās 30 000 vīru liels karaspēks? [[Attēls:Zibo montage.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dzibo]]''' <small>(attēlā)</small> piepilsēta Liņdzi, tolaik&nbsp;— Incju bijusi [[Senā Ķīna|senās Ķīnas]] Cji valsts (1046.—221. p.m.ē.) galvaspilsēta un savā ziedu laikā bijusi [[Ķīna]]s lielākā pilsēta? * ... '''[[autofotoorientēšanās]]''' sacensības [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi notika [[2008. gads Latvijā|2008. gada]] nogalē [[Iecava|Iecavā]]? * ... '''[[svarcelšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanā 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' sportisti varēja sacensties divās disciplīnās&nbsp;— grūšanā ar vienu roku un grūšanā ar abām rokām, taču disciplīnas nebija sadalītas svara kategorijās? [[Attēls:Coat of arms of Bulgaria.svg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Bulgārijas ģerbonis]]''' <small>(attēlā)</small> ir pieņemts [[1997. gads|1997. gadā]], taču šis ģerbonis ir nedaudz pārveidota Bulgārijas ģerboņa versija, kas bija valsts ģerbonis no 1927. līdz 1946. gadam? * ... 2017. gada Pasaules čempionāts '''[[zemledus makšķerēšana|zemledus makšķerēšanā]]''' notika [[Latvija|Latvijā]] [[Mazais Baltezers|Mazajā Baltezerā]] (Latvijas komanda bija otrā aiz [[Ukraina]]s)? * ... '''[[paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgais sporta veids [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]], kur varēja startēt arī profesionāļi? [[Attēls:Pseudorhizina sphaerospora 338724 wb.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināma tikai viena '''[[apaļsporu bisīte]]s''' <small>(attēlā)</small> atradne pie [[Ieriķi]]em? * ... elektroniskās autentifikācijas rīku '''''[[Smart-ID]]''''' izstrādājis [[Igaunija]]s uzņēmums ''SK ID Solutions''? * ... strauji pieaugot [[Liepāja]]s iedzīvotāju skaitam, [[1977. gads Latvijā|1977. gadā]] uzsāka būvēt '''[[Liepājas Reģionālā slimnīca|Liepājas Reģionālās slimnīcas]]''' jauno ēku pilsētas ziemeļaustrumu nomales mežā jeb [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļajā birzē]], un ar trīs gadu novēlošanos [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] atklāja 12 stāvu slimnīcas galveno ēku? [[Attēls:Lielauces pils.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[1920. gada agrārreforma|1920. gada Latvijas agrārajai reformai]] '''[[Lielauces muiža]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja [[Pālenu dzimta]]i? * ... [[Ķīna]]s dienvidu pilsēta '''[[Džunšaņa (pilsēta)|Džunšaņa]]''' ir mūsdienu Ķīnas valsts "tēva" [[Suņs Džunšaņs|Suņa Džunšaņa]] dzimtais apvidus un nosaukta viņa vārdā? * ... ''Bite'' mobilo sakaru tīkls [[Latvija|Latvijā]] darbu sāka [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]], kad [[Lietuva]]s mobilo sakaru operators ''[[Bitė Lietuva]]'' Latvijā dibināja meitas uzņēmumu ''Bite Mobile'', no kā radies uzņēmums '''''[[Bite Latvija]]'''''? [[Attēls:Latte 022.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[rūgušpiens|rūgušpiena]]''' <small>(attēlā)</small> [[rūgšana|sarūgšanu]] no [[piens|piena]] rosina [[pienskābes baktērijas]]? * ... [[biologs]], augstskolas pasniedzējs, viens no nozīmīgākajiem pētniekiem [[Latvija]]s [[mikoloģija|mikoloģijā]] '''[[Edgars Vimba]]''' joprojām ir '''[[Latvijas Mikologu biedrība]]s''' goda priekšsēdētājs? * ... stafetes sacensības [[treka riteņbraukšana|treka riteņbraukšanā]] '''[[Medisons (riteņbraukšana)|medisons]]''' ir nosauktas par godu pirmajai ''[[Madison Square Garden]]'' sporta arēnai [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? [[Attēls:Wuxi picture collection.png|border|right|50px]] * ... [[Ķīna]]s austrumu pilsēta '''[[Usji]]''' <small>(attēlā)</small> smagi cieta [[Taipinu sacelšanās]] laikā&nbsp;— tika nogalinātas divas trešdaļas iedzīvotāju? * ... pirmie '''[[Beibleidi|Beibleidu]]''' zīmola '''[[Vilciņš (rotaļlieta)|vilciņi]]''' iznāca [[1999. gads|1999. gadā]]? * ... '''[[2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle|2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēlē]]''', kur uzvarēja [[Japāna]]s galvaspilsēta [[Tokija]], balsošanai tika izvirzītas 5 pilsētas: [[Stambula]], Tokija, [[Baku]], [[Doha]] un [[Madride]]? [[Attēls:New national stadium tokyo 1.jpg|border|right|50px]] * ... plānots, ka '''[[Jaunais nacionālais stadions (Tokija)|Jaunais nacionālais stadions]]''' [[Tokija|Tokijā]] <small>(attēlā)</small> būs [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko]] un paraolimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremoniju norises vieta? * ... kopš [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]] izraisītā ārkārtas stāvokļa izsludināšanas [[epidemiologs]] '''[[Jurijs Perevoščikovs]]''' ir galvenais [[Slimību profilakses un kontroles centrs|Slimību profilakses un kontroles centra]] pārstāvis epidēmijas kontekstā un Krīzes vadības padomes dalībnieks? * ... [[1477. gads|1477. gadā]] ar [[pāvests|pāvesta]] [[Siksts IV|Siksta IV]] bullu dibinātā '''[[Upsālas Universitāte]]''' ir vecākā universitāte [[Skandināvija|Skandināvijā]], kas turpina savu darbību? [[Attēls:Agenskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āgenskalna televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir pielāgots [[nafta]]s urbšanas tornis, kuru atgādāja no [[Kaspijas jūra]]s naftas atradņu platformām? * ... '''[[2019. gada koronavīrusa slimība]]s''' (COVID-19) inkubācijas periods ir no 2 līdz 14 dienām, bet visbiežāk 5 dienas? * ... savu labāko rezultātu '''[[Latvijas Federācijas kausa komanda]]''' sasniedza [[1993. gads|1993. gadā]], kad iekļuva [[Federācijas kauss|Federācijas kausa]] Pasaules grupas astotdaļfinālā? [[Attēls:Rīgas retrotramvajs 2019 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīga]]s '''[[Retro tramvaju maršruts (Rīga)|Retro tramvajs]]''' <small>(attēlā)</small> kursē tikai vasaras sezonā no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]? * ... 19. gadsimtā [[Ķīna]]s dienvidu pilsēta '''[[Fošaņa]]''' attīstītās [[metalurģija]]s dēļ dēvēta par "Ķīnas [[Birmingema|Birmingemu]]"? * ... [[2020. gads kosmonautikā|2020. gada]] februārī palaistā [[Saule]]s izpētes [[kosmiskais aparāts|kosmiskā aparāta]] '''''[[Solar Orbiter]]''''' misija ir plānota 7 gadiem, bet to varēs pagarināt vēl par 3 gadiem? [[Attēls:Chex Henri Richard.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gads sportā|2020. gadā]] mirušais '''[[Anrī Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Monreālas "Canadiens"]] sastāvā ir 11 reizes izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], kas ir [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] rekords? * ... [[Pauls Einhorns|Paula Einhorna]] [[1636. gads|1636. gada]] "Latviešu tautas reformācijā" rakstīts, ka [[Kurzeme|Kurzemē]] '''[[Saberi]]''' rīkoti [[1602. gads|1602.]] un [[1625. gads Latvijā|1625. gadā]], kad novadā plosījās [[mēris]]? * ... sudraba '''[[Olimpiskais ordenis|Olimpisko ordeni]]''' [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]] saņēma [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] pirmais prezidents [[Vilnis Baltiņš]]? [[Attēls:Corona-6Pack.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Corona (alus)|Corona]]''''' zīmola alus <small>(attēlā)</small> ir viens no vispārdotākajiem [[alus]] veidiem pasaulē, kā arī visvairāk pārdotais importētais dzēriens [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... [[Latvija]]s '''[[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests]]''' ir dibināts [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]], pārņemot līdz tam pašvaldību pārziņā bijušās neatliekamās medicīniskās palīdzības funkcijas? * ... [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Teniss 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa paraugsacensību]] turnīra jauktajās dubultspēlēs uzvarēja [[Padomju Savienība]]s pāris: 17 gadus vecā '''[[Zaiga Jansone]]''' no [[Latvija]]s kopā ar Vladimiru Korotkovu? [[Attēls:Dongguan montage.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ķīna]]s dienvidos, [[Pērļu upes delta]]s aglomerācijā esošā '''[[Dunguaņa]]''' <small>(attēlā)</small> izaugusi no 92 tūkstošiem iedzīvotāju 1950. gadā līdz vairāk nekā 8 miljoniem 2010. gadā; trīs ceturtdaļas ir iebraucēji no citām Ķīnas daļām? * ... '''[[kumacejvēži|kumacejvēžu kārta]]''' ir zināma no [[1780. gads|1780. gada]], līdz tam daudzi zinātnieki uzskatīja, ka kumacejvēži ir viena no [[sānpeldes|sānpelžu]] kāpuru stadijām? * ... '''[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par čempioniem trešo reizi pēc kārtas kļuva ''[[Riga FC]]'' futbolisti? [[Attēls:Selvagem Pequena - 1ago04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]i piederošajā '''[[Selvažemas|Selvažemu]]''' arhipelāgā [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] <small>(attēlā Mazā Selvažema)</small> nav pastāvīgo iedzīvotāju, vien dabas lieguma personāls un pētnieki? * ... '''[[Līvānu stikla fabrika]]''' pastāvēja no [[1887. gads Latvijā|1887.]] līdz [[2008. gads Latvijā|2008. gadam]], kad bankrotēja? * ... [[Zviedrija]]s pilsētu '''[[Nīneshamna|Nīneshamnu]]''' un [[Ventspils|Ventspili]] savieno [[prāmis|prāmju]] līnija? [[Attēls:091201 south georgia 3609 (4172627801).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dienvidu ziloņronis]]''' <small>(attēlā tēviņš [[Dienviddžordžija|Dienviddžordžijā]])</small> ir lielākais no visiem [[roņi]]em un [[plēsēji]]em, un lielākais no mūsdienās dzīvojošiem jūras [[zīdītāji]]em, kas nav [[vaļi]]? * ... pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Padomju armijas un Jūras kara flotes diena ikgadēji tiek svinēta [[Krievija|Krievijā]] un vairākās citās bijušās [[PSRS republikas|PSRS republikās]] kā '''[[Tēvijas aizstāvja diena]]'''? * ... mūsdienās slēgtā '''[[Vecumi (stacija)|Vecumu dzelzceļa stacija]]''' izveidota līdz ar [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Pitalovas—Sitas dzelzceļa]] būvi [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] kā Marienhauzenas stacija 6 km attālumā no [[Viļaka]]s (pārdēvēta 1921. gadā)? [[Attēls:Alūksnes luterāņu baznīca 2000-09-14.jpg|border|right|50px]] * ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] pie '''[[Alūksnes luterāņu baznīca]]s''' <small>(attēlā)</small> atklāta piemiņas plāksne [[Ernsts Gliks|Ernstam Glikam]], kurš darbojās šajā draudzē 17. gadsimta beigās un iztulkoja [[Bībele|Bībeli]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? * ... 1297 kilometrus garo '''[[Transpolārā dzelzceļa līnija|Transpolāro dzelzceļa līniju]]''' [[Padomju Savienība|PSRS]] galējos ziemeļos necilvēcīgos apstākļos 1947.—1953. gadā būvēja [[Gulags|Gulaga]] soda nometnēs ieslodzītie; maksimālais būvē strādājošo skaits sasniedza 80 000? * ... pie [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] kapulauka '''[[Kābeļu senkapi]]em''' ir atrasts viens no pasaulē lielākajiem neapstrādāto [[dzintars|dzintaru]] gabalu depozītiem&nbsp;— 25,68 kg? [[Attēls:Elephant seals at Ano Nuevo (91577).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ziemeļu ziloņronis|ziemeļu ziloņroņiem]]''' <small>(attēlā tēviņš un divi mazuļi)</small> raksturīga [[poliginija]]; veiksmīgs tēviņš vienā sezonā sapārojas ar 30—100 mātītēm, bet sapārojas tikai daži tēviņi, un ir ļoti daudzi tēviņi, kas savā mūžā nesapārojas nevienu reizi? * ... [[1986. gads|1986. gadā]] [[Zviedrija]]s pilsētā '''[[Huskvarna|Huskvarnā]]''' ir dibināta [[Starptautiskā Florbola federācija]]? * ... [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] uzvestais [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] mūzikls ar [[Jānis Peters|Jāņa Petera]] dziesmu tekstiem '''"[[Šerloks Holmss (mūzikls)|Šerloks Holmss]]"''' kļuva ļoti populārs un tika spēlēts apmēram desmit gadus? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (44868562475).jpg|border|right|50px]] * ... dažas nedēļas pēc ministra [[Juris Pūce|Jura Pūces]] demisijas {{dat|2020|12|17||bez}} '''[[Artūrs Toms Plešs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstirpināts par [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru]], kļūstot par pirmo ministru vēsturē, kurš dzimis pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s? * ... 18. gadsimtā [[Krievijas impērija]] iekaroja '''[[karēļi|karēļu]]''' apdzīvotās zemes un [[1812. gads|1812. gadā]] tās iekļāva [[Somijas lielhercogiste]]s sastāvā? * ... '''[[Vladimīrs Rūžička]]''' vairākkārt vadījis [[Čehijas hokeja izlase]]s, tās galvenā trenera amatā strādājot piecos [[Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātos]] un [[Hokejs 2010. gada olimpiskajās spēlēs|2010. gada olimpisko spēļu turnīrā]] (divas reizes aizvedis izlasi līdz pasaules čempionāta zelta medaļām)? [[Attēls:An elephant seal from NOAA.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ziloņroņi]]''' ir lielākie no visiem [[airkāji]]em, un tiem raksturīgs ekstrēms [[dzimumdimorfisms]]&nbsp;— [[tēviņš|tēviņi]] ir vairākkārt smagāki nekā [[mātīte]]s, un tiem ir izteiksmīgs snuķis <small>(attēlā [[Ziemeļu ziloņronis|ziemeļu ziloņroņa]] tēviņš)</small>? * ... [[2010. gads Latvijā|2010. gada]] [[16. aprīlis|16. aprīlī]] [[Daugavpils|Daugavpilī]] tika nošauts partijas "Latgales tauta" valdes loceklis un Daugavpils vicemērs '''[[Grigorijs Ņemcovs]]'''? * ... [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] estrādes dziesmu albums '''"[[Trīs runči (albums)|Trīs runči]]"''', kuru iedziedājis [[Edgars Liepiņš]], ierakstīts [[1979. gads Latvijā|1979. gadā]], taču tika oficiāli izdots tikai [[1994. gads Latvijā|1994. gadā]]? [[Attēls:Sanita Osipova in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Satversmes tiesa]]s priekšsēdētāja '''[[Sanita Osipova]]''' <small>(attēlā)</small> atzīta par [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]]? * ... kopš 2007. gada '''[[Krievijas Nopelniem bagātais treneris|Krievijas Nopelniem bagātā trenera]]''' tituls tiek piešķirts arī ārzemniekiem; starp apbalvotajiem ir arī [[Latvija]]s [[hokejs|hokeja]] [[treneri]] [[Oļegs Znaroks]] un [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]? * ... '''[[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu municipālais rajons]]''' [[Krievija]]s [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] ziemeļu daļā ([[Taimiras pussala|Taimiras pussalā]]) ir pēc platības lielākais Krievijas municipālais rajons? [[Attēls:Burg Hohenzollern.JPG|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s dienvidrietumos esošā '''[[Hoencollerna pils]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas vietā, kur vismaz no [[11. gadsimts|11. gadsimta]] atradās [[Hoencollernu dzimta]]s rezidence? * ... valda uzskats, ka '''[[Vidusjūras mūku ronis]]''' ir visapdraudētākā [[airkāji|airkāju]] suga mūsdienās, tā kā populācija ir sadrumstalota un tajā ir mazāk nekā 700 īpatņu? * ... [[2017. gads|2017. gadā]] mirusī [[čehi|čehu]] [[tenisiste]] '''[[Jana Novotna]]''' karjeras laikā ieguva 12 ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' sieviešu dubultspēļu titulus un 67 nedēļas pēc kārtas noturēja [[WTA rangs|pasaules ranga]] pirmo vietu dubultspēlēs? [[Attēls:Khanty in front of Chum near Lake Numto.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionālais [[Eiropa]]s un [[Krievija]]s ziemeļu un [[Sibīrija]]s [[nomadi|nomadu]] tautu pārvietojams mājoklis '''[[čums]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās reti tiek izmantots kā mājoklis, lielākoties&nbsp;— kā vasaras vai ceļojumu miteklis? * ... pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s '''[[Sevurallags|Sevurallagā]]''' bez tiesas lēmuma ieslodzīja daļu no deportētajiem Baltijas valstu iedzīvotājiem, ieslodzīto skaitam palielinoties līdz 33 757 [[1942. gads|1942. gadā]]; liela daļa no viņiem gāja bojā necilvēcīgo dzīves un darba apstākļu dēļ? * ... izcīnot sudraba medaļu distancē ar kopēju startu [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Hohfilcene|Hohfilcenē]] '''[[Sūzana Danklī]]''' kļuva par pirmo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sportisti, kas izcīnījusi [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāta]] individuālo medaļu sieviešu [[biatlons|biatlonā]]? [[Attēls:Monachus schauinslandi.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Havaju mūku ronis|Havaju mūku roņa]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienu populācijā ir vien apmēram 1400 pieaugušie īpatņi; zinātnieki uzskata, ka sugai, lai atgūtu līdzsvaru, būs vajadzīgi vēl apmēram 12 gadi? * ... '''[[2020. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2020. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Latvija]]s pārstāvji izcīnīja piecas medaļas? * ... '''[[Slokas papīrfabrika]]s''' darbību apturēja [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]], bet ekoloģisku un ekonomisku apsvērumu dēļ pilnībā to slēdza [[1994. gads Latvijā|1994. gadā]]; pēc slēgšanas papīrfabrikas drupas kalpoja par urbānā tūrisma objektu? [[Attēls:Blieķu muižiņa pēc 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads Latvijā|1924. gadā]] uz agrākās [[Rīga]]s [[Ķengarags|Ķengaraga]] '''[[Blieķu muiža]]s''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> un '''[[Krusta muiža]]s''' zemes uzcēla rūpnīcu "[[Kvadrāts (uzņēmums)|Kvadrāts]]"? * ... [[Dienvidkoreja]]s melnās komēdijas trilleris '''"[[Parazīts (filma)|Parazīts]]"''' ir pirmā filma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas vēsturē, kas oriģinālā tapusi ne [[angļu valoda|angļu valodā]] un tikusi atzīta par [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko filmu]]? * ... padomju televīzijas filmu cikla '''"[[Šerloka Holmsa un Doktora Vatsona piedzīvojumi]]"''' [[Londona]]s Beikerstrītas ainas filmētas [[Rīga|Rīgā]], [[Jauniela|Jaunielā]] 22? [[Attēls:Plover Bay winter house.jpg|border|right|50px]] * ... padomju laikā tradicionālā [[čukči|čukču]], juitu un korjaku mītne '''[[jaranga]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīta par "pagātnes palieku", un tās izmantojošās ziemeļu tautas mākslīgi centās pārcelt uz cita veida mākokļiem, tomēr ar laiku pierādījās, ka nomadu [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] audzētājiem jaranga ir klimatiskajiem un reģionālajiem apstākļiem vispiemērotākais mājoklis? * ... [[Valmiera]]s un [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] futbolista, tagad trenera, '''[[Gatis Ērglis|Gata Ērgļa]]''' dēls '''[[Mārcis Ērglis]]''' arī ir profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[tumšā enerģija]]''' ir termins [[astronomija|astronomijā]], kas apraksta nezināmu [[enerģija]]s formu, kas ietekmē [[Visums|Visumu]] lielos apmēros? [[Attēls:Ozolciema iela 18.jpg|border|right|50px]] * ... 396 dzīvokļu '''[[dzīvojamā ēka Ozolciema ielā 18|dzīvojamā ēka Rīgā Ozolciema ielā 18]]''', ko sauc arī par [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] Ķīnas mūri <small>(attēlā)</small>, ir visgarākā dzīvojamā ēka [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... intensīvās '''[[Karību mūku ronis|Karību mūku roņu]]''' [[medības]] kļuva par iemeslu sugas izmiršanai 20. gadsimta vidū; pēdējais īpatnis savvaļā tika novērots [[1952. gads|1952. gadā]] starp [[Jamaika|Jamaiku]] un [[Nikaragva|Nikaragvu]]? * ... 2015. gadā '''[[Francijas komūnas|Francijas komūnu]]''' kopējais skaits bija 36 681, no kurām 129 bija aizjūras komūnas, bet pārējās 36 552&nbsp;— [[Francija]]s [[Eiropa]]s daļā? [[Attēls:Žīguru stacijas ēka pēc 1928.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējais vilciens ar kokmateriālu kravu no '''[[Žīguru stacija]]s''' <small>(attēlā pēc 1928. gada)</small> uz [[Gulbenes stacija|Gulbeni]] izbrauca 2001. gada 29. augustā, bet sliedes dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]] demontētas 2009. gadā? * ... 2020. gadā [[Tallina|Tallinā]] bija 74 '''[[Autobusu satiksme Tallinā|autobusu satiksmes]]''' līnijas? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[Still Breathing]]''''' pārstāvētu [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču konkurss tika atcelts sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 pandēmiju]], un noteikumi prasa [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada konkurā]] piedalīties ar citu [[dziesma|dziesmu]]? [[Attēls:Tønsberg domkirke 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tensberga]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vecāko [[pilsēta|pilsētu]] [[Norvēģija|Norvēģijā]]; to dibināja [[vikingi]] [[9. gadsimts|9. gadsimtā]]? * ... [[ģenētika|ģenētiskie]] pētījumi liecina, ka abas '''[[Amerikas mūku roņi|Amerikas mūku roņu]]''' sugas viena no otras nodalījušās pirms apmēram 3—4 miljoniem gadu, tajā pašā laikā, kad izveidojās [[Panamas zemesšaurums]] un atdalīja [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] no [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]], tādējādi abas populācijas tika dabiskā veidā atdalītas viena no otras? * ... [[2019. gads|2019. gada]] [[30. decembris|30. decembrī]] ārsts, [[oftalmologs]] '''[[Li Veņlians]]''' ziņojumapmaiņas vietnē ''WeChat'' ievietoja brīdinājumu par [[SARS]] līdzīgas slimības uzliesmojumu [[Uhaņa|Uhaņā]], aicinot citus ārstus būt gataviem; 10. janvārī Li parādījās pirmie [[2019-nCoV]] koronavīrusa inficēšanas simptomi; pēc nedēļas viņš nomira? [[Attēls:Manilaiu tulepaak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Manilaida|Manilaidas sala]]''' <small>(attēlā Manijas bāka)</small> [[Igaunija]]s dienvidrietumu piekrastā bija neapdzīvota līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad šeit pārcēlās iedzīvotāji no [[Kihnu sala]]s (mūsdienās salā ir ap 50 [[iedzīvotāji]])? * ... [[1974. gads Latvijā|1974. gadā]] [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] daļēji uzņemtā [[Rolands Kalniņš|Rolanda Kalniņa]] mākslas filma '''"[[Piejūras klimats (filma)|Piejūras klimats]]"''' [[cenzūra]]s dēļ palika nepabeigta? * ... '''[[2018.—2019. gada NHL sezona]]s''' [[MVP]] un rezultatīvākais spēlētājs bija [[Krievija]]s [[hokejists]] '''[[Ņikita Kučerovs]]''' no [[Tampabejas "Lightning"]]? [[Attēls:Hawaiian monk seal at French Frigate Shoals 07.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mūku roņi]]''' ir vienīgās [[roņi|roņu]] sugas, kas uzturas [[Tropiskā josla|tropiskā klimata]] jūrās <small>(attēlā [[Havaju mūku ronis]])</small>? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] gaisa spēku augstākās militārās izglītības iestāde '''[[Jāņa Fabriciusa Daugavpils augstākā kara aviācijas inženieru skola]]''' atradās [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā? * ... '''[[Latvijas sieviešu hokeja izlase]]s''' labākais sasniegums Pasaules čempionātā ir 2007. un 2011. gadā izcīnītā 11. vieta? [[Attēls:Black-headed Gull - St James's Park, London - Nov 2006.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] dzīvo vai vismaz vienu reizi ir novērotas 17 '''[[kaiju apakšdzimta]]s''' sugas, taču visbiežāk sastopamās kaijas ir [[lielais ķīris]] <small>(attēlā)</small>, [[sudrabkaija]] un [[kajaks]]? * ... '''[[plakanā pēda]]''' var novest pie [[pēda]]s amortizācijas funkcijas traucējumiem, sāpīgām izmaiņām [[mugurkauls|mugurkaulā]] un skeletā kopumā? * ... '''[[bētakoronavīrusi]]''' ir [[RNS vīrusi]], kas parasti izraisa [[dzīvnieki|dzīvnieku]] [[infekcija]]s, bet atsevišķi bētakoronavīrusi spēj inficēt arī [[cilvēki|cilvēkus]], izraisot [[SARS]], [[MERS]] un [[COVID-19 pandēmija|COVID-19]] [[epidēmija]]s? [[Attēls:Kenin RG19 (7) (48199245357).jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2020. gada Austrālijas atklātā čempionāta]] uzvarētājas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[tenisiste]]s '''[[Sofija Kenina|Sofijas Keninas]]''' <small>(attēlā)</small> vecāki 1987. gadā pārcēlušies dzīvot no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz ASV, taču atgriezās [[Maskava|Maskavā]] uz laiku, kad piedzima Sofija, tādēļ viņa ir dzimusi [[Krievija|Krievijā]]? * ... mūsdienu [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Brunavas pagasts|Brunavas pagastā]] esošā '''[[Zluktenes muiža]]''' ietilpa teritorijā, ko jaunizveidotā [[Latvija]]s valsts [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]] saņēma no [[Lietuva]]s (bijušās [[Kauņas guberņa]]s teritorijas)? * ... '''[[Diksona]]''' [[Taimiras pussala]]s ziemeļrietumos [[Karas jūra]]s krastā ir [[Krievija|Krievijā]] vistālāk ziemeļos izvietotā [[apdzīvotā vieta]] ar pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? [[Attēls:StellerSealionFamily.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ziemeļu lauvronis]]''' ir lielākais no visiem [[ausroņi]]em; sugai raksturīgs [[dzimumu dimorfisms]], un tēviņa ķermeņa garums sasniedz 2,82—3,35 m, svars&nbsp;— 450—1134 kg <small>(attēlā tēviņš kopā ar mātīti un mazuli)</small>? * ... '''[[MERS]]''' jeb Tuvo Austrumu respiratorā sindroma [[epidēmija]]s divos viļņos nomira vairāk nekā 800 saslimušo, visvairāk [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]]? * ... '''[[Latvijas Gada balva sportā 2019|Latvijas Gada balvas sportā 2019]]''' ceremonijā par gada labāko sportistu sesto reizi tika atzīts [[skeletonists]] [[Martins Dukurs]]? [[Attēls:Vis2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[koronavīrusu dzimta]]s''' nosaukums cēlies šiem [[vīrusi]]em raksturīgās formas dēļ: to izaugumi [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]] atgādina vainagu <small>(attēlā koronavīrusa uzbūve)</small>? * ... '''[[Žumberaki|Žumberaku]]''' gēdas augstākā virsotne Sveta Gera jeb Trdinas kalns ir robežstrīdus objekts starp [[Horvātija|Horvātiju]] un [[Slovēnija|Slovēniju]]? * ... '''[[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' visvairāk medaļu ieguva [[Norvēģija]]s [[biatlonists|biatlonisti]], tai skaitā [[Marte Olsbu-Reiselanne]] 7 medaļas un [[Juhanness Tīngnēss Bē]] 6 medaļas? [[Attēls:Lobo marino (Zalophus californianus wollebaeki), Punta Pitt, isla de San Cristóbal, islas Galápagos, Ecuador, 2015-07-24, DD 12.JPG|border|right|50px]] * ... periodā no 1984. gada līdz 2014. gadam '''[[Galapagu lauvronis|Galapagu lauvroņu]]''' <small>(attēlā)</small> populācija samazinājusies par 50%, kam iemesls bija un turpina būt ''[[El Ninjo]]'' izraisītās klimata izmaiņas un infekcijas slimības? * ... [[Krievija]]i piederošo neapdzīvoto '''[[Sverdrupa sala|Sverdrupa salu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[1893. gads|1893. gadā]] atklāja [[norvēģi|norvēģu]] ekspedīcija ar kuģi ''Fram'', un kuģa kapteiņa Oto Sverdrupa vārdā to nosauca ekspedīcijas vadītājs [[Fritjofs Nansens]]? * ... '''[[Rīgas Radioizotopu aparatūras būves zinātniskās pētniecības institūts|Rīgas Radioizotopu aparatūras būves zinātniskās pētniecības institūtā]]''' ražotās augstas precizitātes iekārtas darbojās visās [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kodolelektrostacija|kodolelektrostacijās]], ieskaitot arī [[Ignalinas AES|Ignalinas]] un Ļeņingradas atomelelektrostacijas? [[Attēls:Challenger explosion.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Challenger katastrofa|''Challenger'' katastrofā]]''' <small>(attēlā)</small>, kas notika {{dat|1986|1|28}}, [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] ''[[Space Shuttle]]'' programmas kosmosa kuģim ''Challenger'' uzsprāgstot 73 sekundes pēc pacelšanās, gāja bojā visi septiņi apkalpes locekļi? * ... [[vēlēšanas|vēlēšanu]] rezultātus vairākās valstīs, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kurās ir proporcionālā vēlēšanu sistēma, vēlēšanās balsojot par [[politiskā partija|partiju]] sarakstiem, aprēķina, izmantojot '''[[Vebstera—Senlagē metode|Vebstera—Senlagē metodi]]'''? * ... '''[[inkubācijas periods|inkubācijas perioda]]''' ilgums [[slimība|slimībām]] var būt dažāds — saindēšanās laikā tas var ilgt no dažām minūtēm līdz vairākām stundām, savukārt [[AIDS|iegūtā imūndeficīta sindroma]] vai Kreicfelda-Jakoba slimības inkubācijas periods var ilgt vairāk nekā 15 gadus? [[Attēls:Fondation Neva Women's Grand Prix Geneva 11-05-2013 - Ju Wenjun during the press conference.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2020. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm]]''' iezīmēja jaunu [[Pasaules šaha čempione]]s titula mača formātu, kurā piedalījās pašreizējā čempione un pretendenšu turnīra uzvarētāja <small>(attēlā čempione [[Dzjui Veņdzjuņa]] no [[Ķīna]]s)</small>? * ... daļai no [[Vācija|Vācijā]] un [[Beļģija|Beļģijā]] esošajiem '''[[Eifels (kalni)|Eifela kalniem]]''' ir [[vulkānisms|vulkānisks]] raksturs, un vulkāniskas parādības šeit vēl nav rimušas? * ... tagad kādreizējās '''[[S. Birjuzova Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]]''' ēkās [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielā]] 8 atrodas [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija]]? [[Attēls:False Morel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bisītes]]''' ir pārsvarā pavasara mēnešos sastopamas [[sēnes]], kuras viegli atpazīstamas pēc to cepurīšu nelīdzenā, smadzeņveidīgā izskata; vairums [[Latvija]]s bisīšu ir [[Indīgās sēnes|indīgas]] <small>(attēlā [[parastā bisīte]])</small>? * ... 1900. gados '''[[Japānas lauvronis]]''' kļuva par komerciālo [[medības|medību]] objektu, novedot pie sugas izmiršanas; pēdējie pierādītie tā novērojumi bijuši [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... pirmās ziņas par '''[[alus piens|alus piena]]''' gatavošanu [[Latvija|Latvijā]] ir no [[vēlīnie viduslaiki|vēlīnajiem viduslaikiem]], bet vēlāk tas aprakstīts kā "diezgan patīkams dzēriens, ko bez kaites sniedz arī slimiem drudža slāpēs un karstumā"? [[Attēls:2018 06 Dobele (36).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dobeles luterāņu baznīca]]s''' ēka <small>(attēlā)</small> celta [[1495. gads|1495. gadā]] pēc [[Livonijas ordeņa mestrs|Livonijas ordeņa mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] pavēles, taču vēlāk vairākkārt pārbūvēta? * ... 2020. gada janvārī '''[[Vikipēdija sebuāņu valodā]]''' ietvēra 5,377 miljonus rakstu pie 157 aktīviem lietotājiem, tādējādi tā bija otrā lielākā [[Vikipēdija]] pēc rakstu skaita, bet neliela pēc dalībnieku skaita, jo lielāko daļu rakstu ir izveidojusi [[datorprogramma]] ([[robots|bots]]) ''[[Lsjbot]]'', kuras autors ir [[zviedri|zviedru]] vikipēdists Sverkers Jūhansons? * ... SIA '''''[[All Media Latvia]]''''', kas pārvalda televīzijas kanālus [[TV3]], [[TV6 Latvija|TV6]], 3+, TV3 Life (agrāk [[LNT]]), TV3 Mini (agrāk Kanāls 2), TV3 Sport, TV3 Sport 2, TV3 Film, radio staciju ''[[Star FM]]'' un citus mediju uzņēmumus, pieder [[Lietuva]]s sakaru uzņēmumam ''UAB Bite Lietuva''? [[Attēls:Greim, Robert Ritter von - Generalfeldmarschall.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] ieceltais pēdējais vācu gaisa spēku ''[[Luftwaffe]]'' virspavēlnieks '''[[Roberts fon Greims]]''' <small>(attēlā)</small> kara noslēgumā nonāca [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] gūstā, kur izdarīja pašnāvību? * ... pēc [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] deputāta termiņa beigām '''[[Jānis Blaževičs|Jāni Blaževiču]]''' iecēla par valsts uzņēmuma "[[Ventspils nafta]]" direktoru, bet vēlāk viņš bija AS "Ventspils nafta" prezidents un padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī viens no [[Ventspils]] lielo uzņēmumu patiesajiem īpašniekiem? * ... '''[[laika mašīna]]''' ir viena no populārākajām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]] aprakstītajām ierīcēm? [[Attēls:Paul Fürst, Der Doctor Schnabel von Rom (coloured version).png|border|right|50px]] * ... sākot ar 17. gadsimtu, kad [[ārsti]] izvirzīja teoriju, ka [[mēris]] izplatās pa gaisu, par '''[[mēra ārsts|mēra ārstu]]''' īpatnību kļuva specifisks tērps ar [[maska|masku]], kas atgādināja [[knābis|knābi]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] tika ievēlēts 751 '''[[Eiropas Parlamenta deputāts]]''', bet pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības]] eiroparlamentāriešu skaits samazinājās līdz 705? * ... [[1983. gads|1983. gadā]] '''[[Dzintris Kolāts]]''' absolvēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[LU Ģeogrāfijas fakultāte|Ģeogrāfijas fakultāti]] un šajā pašā gadā sāka darbu [[Latvijas Radio]] kā diktors praktikants? [[Attēls:Robert Dudley Leicester.jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] valstsvīrs, augstmanis un militārais komandieris '''[[Roberts Dadlijs, Pirmais Lesteras grāfs|Roberts Dadlijs]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās zināms arī kā karalienes [[Elizabete I|Elizabetes I]] favorīts? * ... [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] uz [[Rīga|Rīgu]] pārvietoja 1. Ļeņingradas augstāko gaisa spēku aviācijas inženieru skolu, tādējādi izveidotais '''[[Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts]]''' bija vecākā un pirmā [[aviācija]]s tehniskā mācību izglītības iestāde [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] (pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s — [[Rīgas Aviācijas universitāte]])? * ... '''[[Isačenko sala|Isačenko salu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja [[Oto Šmits|Oto Šmita]] un [[Vladimirs Vīze|Vladimira Vīzes]] ekspedīcija ar [[ledlauzis|ledlauzi]] ''Georgij Sedov'' un nodēvēja par godu ekspedīcijas dalībniekam, mikrobiologam un botāniķim, akadēmiķim Borisam Isačenko? [[Attēls:Hemimysis anomala GLERL 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mizīdu dzimta]]''' ir pati lielākā [[šķeltkājvēži|šķeltkājvēžu]] dzimta ar vairāk nekā 1000 sugām un ap 170 ģintīm <small>(attēlā ''Hemimysis anomala'')</small>? * ... [[1987. gads Latvijā|1987. gadā]] '''[[Rīgas Stikla un spoguļu rūpnīca]]''' saražoja 1,2 miljonus gabalu sadzīves un mēbeļu [[spogulis|spoguļu]], 2 miljonus gabalu mēbeļu [[stikls|stiklu]] un 5 miljonus stikla eglīšu rotājumu? * ... '''[[Ulanbatoras starptautiskā lidosta]]''' ir nosaukta [[Čingishans|Čingishana]] vārdā? [[Attēls:Andrejs Jessens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Andrejs Jessens]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935. gada Pasaules čempionātā]] spēlē pret [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes izlasi]] guva trīs vārtus (pirmais Latvijas sportistu ''hat trick'' [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]]), bija arī labs [[bendijs|bendija]] un [[futbols|futbola]] spēlētājs? * ... [[1934. gads|1934. gadā]] pirms dažiem gadiem atklāto [[Arktika]]s salu grupu apmeklēja padomju ekspedīcija ar [[ledlauzis|ledlauzi]] "Jermak" un nodēvēja par godu nesen nogalinātajam [[Sergejs Kirovs|Sergejam Kirovam]] par '''[[Sergeja Kirova salas|Sergeja Kirova salām]]'''? * ... [[indonēziešu valoda]] ir veidota no [[malajiešu valoda]]s literārās formas un ļoti līdzinās tai, tomēr malajiešu valodas un '''[[Vikipēdija indonēziešu valodā|indonēziešu valodas Vikipēdijas]]''' veidojušās atsevišķi? [[Attēls:Чудная речка, Югорский полуостров.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošā '''[[Jugras pussala]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas ziemeļu turpinājums? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Dainis Kazakevičs]]''' profesionālā līmenī [[futbols|futbolu]] nav spēlējis, toties jau 20 gadu vecumā kļuva par futbola kluba "[[FK Viola|Viola]]" galveno treneri [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]]? * ... [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] '''[[Jēkaba Alkšņa Rīgas kara aviācijas augstākā inženieru skola]]''' tika izformēta, un skolas teritorija uz vairākiem gadiem tika atstāta neapsaimniekota, bet vēlāk uz bijušās karaskolas telpām tika pārcelta [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Transporta un Mašīnzinību fakultāte? [[Attēls:Gripsholms slott view2.jpg|border|right|50px]] * ... no karaļa [[Gustavs I|Gustava I]] laikiem 16. gadsimtā līdz 18. gadsimtam '''[[Gripsholmas pils]]''' <small>(attēlā)</small> kalpoja kā viena no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļu]] rezidencēm? * ... lielākā daļa no '''[[Latvijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Latvijas olimpisko medaļu ieguvējiem]]''' ir vīrieši (24 sportisti); tikai divas sievietes ir izcīnījušas olimpiskās medaļas, pārstāvot Latviju ([[Modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportiste [[Jeļena Rubļevska]] un [[kamaniņu braucēja]] [[Elīza Cauce]])? * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustā par [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] deputātu no [[Aizkraukle]]s 180. vēlēšanu apgabala, deputāta mandātu nolikušā [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] vietā, tika ievēlēts '''[[Aivars Berķis]]'''? [[Attēls:Peziza ammophila Durieu & Lév 321026.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[smiltāju kaussēne|smiltāju kaussēni]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]], vēloties saņemt vairāk ziņu par tās augtenēm Latvijā? * ... sezonālo dreifējošo starptautisko ekspedīciju bāzi [[Arktika|Arktikā]] '''[[Barneo]]''' gada laikā apmeklē ap 250 tūristu; tā bieži tiek izmantota kā bāze pārgājieniem uz [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]]? * ... '''[[Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimta]]''' apvieno divas mūsdienās izmirušas [[jūras zīdītāji|jūras zīdītāju]] [[Ģints (bioloģija)|ģintis]]? [[Attēls:Mishustin Portrait govru.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[2020. gads|2020. gada]] janvāra [[Krievijas premjerministrs|Krievijas premjerministra]] amatā esošais '''[[Mihails Mišustins]]''' <small>(attēlā)</small> [[1989. gads|1989. gadā]] ir absolvējis Maskavas Darbgalda instrumentu institūtu, pēc tam turpat — arī aspirantūru? * ... [[pārtika]] ar daudz [[šķiedrvielas|šķiedrvielām]] veicina '''[[aizcietējums|aizcietējumu]]''' novēršanu? * ... '''[[Pasaules Ekonomikas forums|Pasaules Ekonomikas forumu]]''' [[Davosa|Davosā]] [[1971. gads|1971. gadā]] dibināja vācu ekonomists Klauss Švābs, kurš vēl arvien vada tā organizēšanu? [[Attēls:Hydrodamalis gigas skeleton - Finnish Museum of Natural History - DSC04529.JPG|border|right|50px]] * ... lielāko [[sirēnu kārta]]s dzīvnieku — '''[[Stellera jūrasgovs|Stellera jūrasgovi]]''' [[Beringa jūra]]s [[Komandora salas|Komandora salu]] piekrastē atklāja [[1741. gads|1741. gadā]], bet jau [[1768. gads|1768. gadā]] pārmērīgu [[medības|medību]] ietekmē suga bija izmirusi <small>(attēlā skelets)</small>? * ... 1924. gadā [[polārpētnieks]] un [[okeanogrāfs]] '''[[Vladimirs Vīze]]''', pētot Georgija Brusilova ekspedīcijas kuģa dreifa maršrutu, izteica [[hipotēze|hipotēzi]], ka to ietekmēja kāda nezināma [[sala]], kuru 1930. gadā viņš atklāja kopā ar [[Oto Šmits|Oto Šmita]] ekspedīciju; sala tika nosaukta par '''[[Vīzes sala|Vīzes salu]]'''? * ... '''[[galvkrūtis]]''' ir dažu [[posmkāji|posmkāju]] ķermeņa daļa, kas izveidojusies saaugot galvas un krūšu segmentiem? [[Attēls:Lotnisko Chopina w Warszawie 2018b.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas Šopēna lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un noslogotākā [[Polija]]s [[lidosta]], kā arī noslogotākā jaunajās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīs? * ... [[1989. gada Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes vēlēšanas|1989. gada Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes vēlēšanās]] no 120 ievēlētajiem deputātiem sākotnēji 77 bija [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedri, bet 52 [[Latvijas Tautas fronte]]s kandidāti, bet vēlāk izveidojās Tautas frontes frakcija ar vairākumu — 61 deputātu un LKP frakcija ar 59 deputātiem? * ... '''[[Aizmugure (sports)|aizmugures]]''' noteikums, kurš tiek pielietots vairākos [[sporta veidi|sporta veidos]], sākotnēji tika izstrādāts [[futbols|futbolā]], lai izvairītos no [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēju]] pastāvīgas dežurēšanas pie pretinieku vārtiem? [[Attēls:Бугрино - panoramio (7).jpg|border|right|50px]] * ... no [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] esošās '''[[Kolgujeva]]s''' salas lielākās apdzīvotās vietas '''[[Bugrina]]s''' <small>(attēlā)</small> 479 iedzīvotājiem (2016. gadā) 452 bija [[ņenci]]? * ... [[1899. gads|1899. gadā]] [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] '''[[aršīna]]''' tika oficiāli pasludināta par galveno garuma mēru un saglabāja šo statusu līdz [[Metriskā sistēma|metriskās sistēmas]] ieviešanai? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] izdotajā Normunda Priedīša [[enciklopēdija|encikolopēdijā]] "Latvijas augi" iekļautas 1800 sugas, no kurām ap 1300 autors uzskata par vietējām '''[[Latvijas flora]]s''' sugām? [[Attēls:Shimla Southern Side of Ridge.JPG|border|right|50px]] * ... no 1865. līdz 1939. gadam [[Himalaji|Himalaju]] kalnu pakājē, aptuveni 2200 metrus virs jūras līmeņa esošā '''[[Šimla]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Britu Indija]]s vasaras [[galvaspilsēta]]? * ... pēc '''[[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|1994. gada Rīgas domes vēlēšanām]]''' par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]] kļuva [[Māris Purgailis]]? * ... veikalu tīkls '''''[[CITRO]]''''' ir izveidots [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]], trim uzņēmumiem atdaloties no ''[[Top!]]'' veikalu tīkla? [[Attēls:Улица Центральная, Амдерма.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 80. gadu beigās [[Krievija]]s ziemeļu [[Karas jūra]]s piekrastes ciematā '''[[Amderma|Amdermā]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk nekā 5 tūkstoši iedzīvotāju, liela daļa no tiem — militārpersonas, taču mūsdienās to skaits ir gandrīz desmitkārt mazāks? * ... '''[[Stokholmas Universitāte]]''' tiek uzskatīta par vienu no 100 labākajām pasaules [[universitāte|universitātēm]] pēc ''Academic Ranking of World Universities ieskata''? * ... neapdzīvotā, ar ledu klātā '''[[Ušakova sala]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] ir pēdējā no atklātajām [[Krievija]]s [[Arktika]]s lielajām salām (atklāta [[1935. gads|1935. gadā]])? [[Attēls:Joe Biden 2013.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' bija augstākā vēlētāju aktivitāte kopš [[1900. gads|1900. gada]] <small>(attēlā vēlēšanu uzvarētājs [[Džo Baidens]])</small>? * ... '''[[Kosovas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Kosovas olimpisko medaļnieku sarakstā]]''' ir tikai viena sportiste — [[džudiste]] [[Majlinda Kelmendi]], kas izcīnīja zelta medaļu [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]]''' bija [[Latvijas Republika]]s pirmās pašvaldību vēlēšanas pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]]? [[Attēls:Вайгач.jpg|border|right|50px]] * ... no 1930. gada [[Krievija]]s [[Arktika]]s salā '''[[Vaigača|Vaigačā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzsākti [[OGPU]] ekspedīcijas ģeoloģiskie pētījumi latviešu čekista [[Teodors Eihmanis|Teodora Eihmaņa]] vadībā, kuras sastāvā bija ieslodzītie no [[Solovku salas|Solovku]] nometnes? * ... vienā '''[[Pūrs (mērvienība)|pūrā]]''' ietilpa 6 [[sieks|sieki]] jeb 54 [[Stops (mērvienība)|stopi]] jeb 68,9 [[litri]]? * ... [[Somijas futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Lukāšs Hrādeckis]]''' ir dzimis [[Slovākija]]s galvaspilsētā [[Bratislava|Bratislavā]]? [[Attēls:UR-PSR (B738) at Ben Gurion Airport.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ukraine International Airlines reiss 752|''Ukraine International Airlines'' reiss 752]]''' <small>(attēlā ''Boeing 737-8KV'')</small> neilgi pēc pacelšanās no [[Teherāna]]s [[2020. gads|2020. gada]] 8. janvārī tika notriekts ar zeme—gaiss tipa raķeti, ko vēlāk atzina arī [[Irāna]]s oficiālie pārstāvji, nosaucot to par cilvēcisku kļūdu saasinātā militārā situācijā? * ... '''[[Alberts Šimens]]''' bija [[Lietuvas premjerministrs]] trīs dienas [[1991. gads|1991. gada]] janvārī, līdz pazuda janvāra notikumu laikā (pēkšņi atgriezās 14. janvārī, kad jau bija cits valdības vadītājs)? * ... '''[[Dienvidslāvijas hokeja izlase]]s''' pastāvēšanas laikā 91% tās spēlētāju bija [[slovēņi]]? [[Attēls:Troodos Mountains (Cyprus).jpg|border|right|50px]] * ... antīkajos laikos [[Kipra]]s '''[[Trodosu kalni]]''' <small>(attēlā)</small> bija vieni no pazīstamākajiem [[Vidusjūra]]s reģiona [[varš|vara]] ieguves rajoniem? * ... viena no '''[[līgavas pūrs|līgavas pūra]]''' pamatnozīmēm ir jaunās [[sieva]]s aizsardzība pret [[vīrs|vīru]] un viņa radiniekiem gadījumos, kad tie slikti izturas; [[šķiršanās]] gadījumā par pūra īpašnieci atkal kļūst sieva? * ... [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' spēlējošais [[Brazīlija|brazīliešu]] [[futbolists]] '''[[Emersons Palmjēri]]''' kopš 2018. gada pārstāv [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]]? [[Attēls:Dermacentor reticulatus M 070825.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ornamentētā pļavērce]]''' <small>(attēlā)</small> pārnēsā tos pašu slimību ierosinātājus ko [[ganību ērces]] — [[Ērču encefalīts|encefalīta]] vīrusu, [[Laimas slimība|borēlijas]], kā arī suņiem, vilkiem un lapsām potenciāli nāvējošo slimību babeziozi? * ... 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā latviešu [[karikatūrists|karikatūrista]] '''[[Māris Bišofs|Māra Bišofa]]''' ilustrācijas trīs reizes bija uz žurnāla ''[[Time]]'' vāka? * ... '''[[altimetrs]]''' pēc būtības ir kalibrēts [[barometrs]] [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] mērīšanai pēc barometriskās formulas atbilstošā augstuma (altitūdas) atrašanai? [[Attēls:Kalanchoe daigremontiana - close-up.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kalanhojas|kalanhoju]]''' lapas pārsvarā ir biezas un sulīgas <small>(attēlā ''Kalanchoe daigremontiana'')</small>, lai uzkrātu ūdens rezerves, un [[sakne]]s ir īsas, zarotas, tādēļ lielāko daļu kalanhoju sugu uzskata par [[sukulenti]]em? * ... kokteilis ir '''''[[Cuba Libre]]''''' radies [[Kuba|Kubā]], [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā, pēc Kubas uzvaras [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV karā]]; tā tradicionālais nosaukums ''Cuba Libre'' tulkojumā no [[spāņu valoda]]s nozīmē "Brīva Kuba" — Kubas neatkarības kustības sauklis? * ... par saviem sasniegumiem [[zviedri|zviedru]] [[cīkstonis]], trīskārtējais olimpiskais čempions '''[[Karls Vestergrēns]]''' kā viens no pirmajiem 2003. gada septembrī tika iekļauts starptautiskajā cīņas sporta slavas zālē? [[Attēls:Полуостров Русанова (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Novaja Zemļa]]s arhipelāga plānveida kolonizēšana sākās [[1877. gads|1877. gadā]], kad '''[[Dienvidu sala|Dienvidu salā]]''' <small>(attēlā)</small> tika izveidota '''[[Malije Karmakuli|Malije Karmakulu]]''' apmetne (mūsdienās [[polārstacija]]), uz kurieni pārcēlās sešas [[ņenci|ņencu]] ģimenes, kopskaitā 24 cilvēki? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Oguzhans Ezjakups]]''' ir dzimis [[Nīderlande|Nīderlandē]]? * ... pēc '''[[Sipaju sacelšanās]]''' apspiešanas [[1858. gads|1858. gadā]] tika izveidota [[Britu Indija]]? [[Attēls:Sycomoros old.jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[fikusi|fikusu]]''' sugu <small>(attēlā sikomore)</small> ražo ēdamas [[vīģes]], kas ir ļoti svarīgs ēdiena avots lokālai faunai? * ... '''[[finieris|finieri]]''' parasti iedala pēc tā iegūšanas veida: drāztais finieris un lobītais finieris? * ... '''[[izslēgšanas sistēma]]''' nodrošina [[sports|sporta]] sacensību uzvarētāja noteikšanu ar minimālo spēļu skaitu un veicina saspringtu cīņu turnīra gaitā? [[Attēls:M67b.jpg|border|right|50px]] * ... lai palielinātu '''[[rokas granāta]]s''' <small>(attēlā)</small> šķembu izkliedi pēc [[sprādziens|sprādziena]], tā jau iepriekš ir apstrādāta tā, lai pēc sprādziena sadalītos vairākos mazākos fragmentos? * ... [[Zviedrija]]s [[datorspēle|datorspēļu]] izstrādātājs '''''[[Mojang AB]]''''' pieder ''[[Microsoft]]'' datorspēļu nodaļai ''Xbox Game Studios''? * ... 2006. gadā aizvadot savu 1252. spēli [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], somu hokejists '''[[Tepo Numminens]]''' apsteidza tautieti [[Jari Kurri]] kā tobrīd spēlēm bagātākais Eiropā uzaugušais NHL [[hokejists]] (vēlāk rekordu pārspēja [[Niklass Lidstrēms]])? [[Attēls:Sunflower sky backdrop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[saulgriezes|saulgriežu]]''' <small>(attēlā [[vasaras saulgrieze]])</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]], izņemot trīs [[suga]]s, kas sastopamas arī [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... [[Vaigačas sala]]s vienīgā pastāvīgi apdzīvotā vieta '''[[Varneka]]''' izveidojusies [[1930. gads|1930. gadā]] kā [[OGPU]] ģeoloģisko pētījumu ekspedīcijas bāze? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s [[pussargs]] '''[[Junuss Malli]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Kasele|Kaselē]] un spēlējis Vācijas jaunatnes izlasēs? [[Attēls:QP8A9524.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Flisingas rags]]''' [[Novaja Zemļa]]s '''[[Ziemeļu sala]]s''' ziemeļaustrumos <small>(attēlā [[valzirgi]] salas piekrastē)</small> tiek uzskatīts par [[Eiropa]]s galējo austrumu punktu? * ... [[Čehoslovākija]]s [[hokejists]] '''[[Františeks Pospīšils]]''' divas reizes atzīts par [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta]] labāko [[Aizsargs (hokejs)|aizsargu]]? * ... [[Igaunija]]s [[Hījumā sala|Hījumā salā]] esošā '''[[Kerdlas lidosta]]''' ierīkota [[1963. gads|1963. gadā]], un savulaik no tās notika regulāri pasažieru pārvadājumi uz vairākām pilsētām, tostarp [[Rīga|Rīgu]] ? [[Attēls:MacGuillycuddy's Reeks.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Makgillikadisrīksi]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā [[kalnu grēda]] [[Īrija|Īrijā]] un vienīgā, kuras virsotnes pārsniedz 1000 metrus virs jūras līmeņa? * ... '''[[Kipras olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Kipras olimpisko medaļnieku sarakstā]]''' ir tikai viens sportists — [[burātājs]] Pavloss Kontidis, kas izcīnīja sudraba medaļu [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekinas olimpiskajās spēlēs]]? * ... apmēram 12 500 lauksaimniekiem piederošais kooperatīvs '''''[[Arla Foods]]''''' ir lielākais [[piens|piena]] pārstrādes uzņēmums [[Skandināvija|Skandināvijā]], bet pēc pārdotā piena daudzuma — ceturtais lielākais pasaulē? [[Attēls:Мыс Тегетхофф на остров Галля.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hola sala]]''' <small>(attēlā Tegethofa rags salas dienvidos)</small> bija pirmā cietzeme, ko atklāja [[Franča Jozefa Zeme]]s arhipelāga pirmatklājēji — [[Austroungārija]]s ekspedīcija [[Jūliuss fon Pajers|Jūliusa fon Pajera]] un Karla Veiprehta vadībā? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[PSRS armija]] izmantoja '''[[Mazais Jūgezers|Mazo Jūgezeru]]''' kā mācību mērķi bumbvedējiem, kas padarīja tā dibenu nelīdzenāku? * ... [[Bavārija]]s pilsēta '''[[Dahava]]''' ir ievērojama ar to, ka tur atradās [[Dahavas koncentrācijas nometne]], kas bija pirmā nacistu [[koncentrācijas nometne]] (izveidota [[1933. gads|1933. gadā]])? [[Attēls:Al Unser Marzo de 1971 (2) El Gráfico 2682 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[autosportists]] '''[[Els Ansers]]''' <small>(attēlā 1971. gadā)</small> ir viens no trim braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' četras reizes, bet viņš ir arī trīskārtējs ASV ''Champ Car'' čempions? * ... '''[[Karakuma kanāls]]''' novada aptuveni 45% [[Amudarja]]s ūdeņu, un tādēļ tas ir galvenais iemesls [[Arāla jūra]]s izsīkšanai? * ... 19. gadsimtā mūsdienu [[Indonēzija]]s [[Bali province]]s administratīvais centrs '''[[Denpasara]]''' bija Badungas sultanāta galvaspilsēta? [[Attēls:Mt_Shkhara_as_seen_from_Khalde_(Photo_A._Muhranoff,_2011).jpg|border|right|50px]] * ... augstākā [[Gruzija]]s virsotne ir uz [[Krievija]]s robežas [[Kaukāzs|Kaukāzā]] esošā '''[[Šhara]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir daļa no 12 kilometrus garās Bezengijas sienas kalnu masīva? * ... tā sauktajā '''[[Grinberga lieta|Grinberga lietā]]''' (par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ierobežojot valdības ieceltajam pārstāvim Ojāram Grinbergam darboties [[Ventspils Brīvosta]]s valdē) [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]] attaisnoja visu instanču tiesas? * ... [[Rīga]]s '''[[Lielgabalu iela (Rīga)|Lielgabalu iela]]''' ierīkota teritorijā, kur 19. gadsimtā atradušies Artilērijas brigādes šķūņi un laboratorijas? [[Attēls:Vilnius Three Crosses.jpg|border|right|50px]] * ... piemineklis '''[[Trīs krusti]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Viļņa]]s centrā, ir izveidots par godu leģendāriem septiņiem [[franciskāņi|franciskāņu]] brāļiem, kuriem kalna galā pilsētas pagānu iedzīvotāji esot nocirtuši galvas? * ... biškopis un sabiedriskais darbinieks '''[[Pēteris Rizga]]''' pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas notikumiem]] pavadīja laiku cietumā un pēc tam emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], taču, ieguvis tur izglītību, 1922. gadā atgriezās [[Latvija|Latvijā]], kur nodarbojās ar pētniecību [[biškopība|biškopībā]]? * ... "4. maija deklarācijas kluba", kurš apvieno [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] deputātus, kuri [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā balsoja par [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācija]]s pieņemšanu, vadītāja ir bijusī deputāte '''[[Velta Čebotarenoka]]'''? [[Attēls:Milano, Duomo with Milan Cathedral and Galleria Vittorio Emanuele II, 2016.jpg|border|right|50px]] * ... 17 000 m² plašais '''[[Milānas Doma laukums]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts 14. gadsimtā un pamazām apbūvēts (piemēram, [[Milānas Doms]] celts sešus gadsimtus), līdz ar to mūsdienu izskatu ieguvis [[19. gadsimts|19. gadsimta]] otrajā pusē? * ... [[gaisma]]s staru izzušanu '''[[tumšais miglājs|tumšajos miglājos]]''' izraisa starpzvaigžņu putekļi, kas atrodas vēsākajās un blīvākajās [[miglājs|miglāju]] daļās? * ... '''[[2020. gada Latvijas čempionāts šahā|2020. gada Latvijas čempionātā šahā]]''' starp vīriešiem uzvarēja lielmeistars [[Zigurds Lanka]], kurš turnīrā spēlēja pēc ilgāka pārtraukuma — iepriekš bija piedalījies tikai [[2009. gada Latvijas čempionāts šahā|2009. gada čempionātā]]? [[Attēls:Kārsavas stacijas ēka.jpg|border|right|50px]] * ... iespējams, ka '''[[Kārsava (stacija)|Kārsavas stacijas]]''' ēka ir visvecākā [[dzelzceļa stacija]]s ēka [[Latvija|Latvijā]], taču neskaitāmo remontu dēļ zaudējusi lielāko daļu dekoru un visai maz atgādina 19. gadsimtā būvētu celtni <small>(attēlā)</small>? * ... [[1943. gads|1943. gada]] 27. septembrī [[Padomju Savienība]]s [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Zaļivblagopolučija]]''' [[Novaja Zemļa]]s [[Ziemeļu sala|Ziemeļu salā]] sabombardēja vācu [[zemūdene]] U-711; personālu evakuēja, bet stacija netika atjaunota? * ... [[somi|somu]] sportists '''[[Arvo Lindēns]]''' bija kvalificēts [[peldētājs]], [[daiļlēcējs]], [[vingrotājs]] un [[riteņbraucējs]], bet savu lielāko panākumu viņš sasniedza [[cīņas sports|cīņas sportā]], kļūdams par [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēju? [[Attēls:Øresund Bridge from the air in September 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ēresunda tilts]]''' stiepjas pāri [[Ēresunds|Ēresundam]] gandrīz 8 kilometru garumā no [[Zviedrija]]s krasta līdz mākslīgi izveidotajai [[Peberholmas sala]]i <small>(attēlā)</small>, kur tas pārvēršas par vairāk nekā 4 kilometrus garo zemūdens Drogdenas tuneli? * ... sporta ārsts, pedagogs un politiķis, bijušais [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] un [[5. Saeima]]s deputāts '''[[Māris Budovskis]]''' kopš 1967. gada ir precējies ar [[basketboliste|basketbolisti]] [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska|Skaidrīti Smildziņu]]? * ... '''[[koronāro artēriju šuntēšana]]s''' operācija, kas ļauj atjaunot [[asins]] plūsmu [[sirds]] [[artērijas|artērijās]], ilgst vidēji 3—4 stundas; to galvenokārt veic, izmantojot mākslīgās asinsrites aparātu? [[Attēls:Tirich_Mir_Hotel.jpg|border|right|50px]] * ... [[Hindukušs|Hindukuša]] augstākā virsotne '''[[Tiričmirs]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns ārpus [[Himalaji|Himalaju]]—[[Karakorums|Karakoruma]] grēdas? * ... [[Laila Pakalniņa|Lailas Pakalniņas]] un Māra Maskalāna 2005. gada Latvijas dokumentālās [[īsfilma]]s '''"[[Leiputrija]]"''' uzņemšanas vieta ir [[Getliņu izgāztuve|Getliņu izgāztuvē]] [[Rumbula (Stopiņu novads)|Rumbulā]]? * ... pirmās "[[Mikrofona aptauja]]s" '''[[Mikrofona aptauja 1968|1968. gadā]]''' populārākais skaņdarbs bija [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesma "[[Mežrozīte (dziesma)|Mežrozīte]]" ar [[Alfreds Krūklis|Alfreda Krūkļa]] vārdiem [[Ojārs Grinbergs|Ojāra Grinberga]] izpildījumā? [[Attēls:Cesky Raj.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Čehijas Paradīze|Čehijas Paradīzē]]''', kas pazīstama ar unikālām [[smilšakmens]] klintīm <small>(attēlā)</small>, 1955. gadā izveidots ainavu parks? * ... bijušais [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] deputāts, par [[Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija|Latvijas neatkarības atjaunošanu]] balsojušais '''[[Andris Apinītis]]''' bija [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] domes priekšsēdētājs no 2015. līdz 2017. gadam? * ... '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|Lietuvas futbola čempionāta 2019. gada sezonā]]''' iepriekšējie čempioni [[Marijampoles "Sūduva"]] aizstāvēja savu titulu, kļūstot par [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas čempioniem]] trešo reizi? [[Attēls:Черемоський іхтіологічний заказник.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pruta]]s labā krasta pieteka [[Ukraina]]s [[Karpati|Karpatos]] '''[[Čeremoša]]''' <small>(attēlā)</small> vēsturiski bijusi [[Galīcija]]s un [[Bukovina]]s, [[Polija]]s un [[Moldāvija]]s, Polijas un [[Rumānija]]s robeža? * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā '''[[Rogačova]]s''' ciems [[Novaja Zemļa|Novaja Zemļā]] bija slepena apdzīvotā vieta ar kodēto nosaukumu "Arhangeļska-56", bet tās lidlauks — "Amderma-2"? * ... '''[[Bermudas futbola izlase]]s''' augstākais sasniegums ir kvalificēšanās [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019. gada CONCACAF Zelta kausam]], kur trijās spēlēs tā izcīnīja vienu uzvaru un divus zaudējumus? [[Attēls:Medical X-Ray imaging TIN07 nevit.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[radioloģija]]''' izmanto attēlveidošanas tehnoloģijas [[slimību diagnostika|slimību diagnostikā]] (diagnostiskā radioloģija) un [[ārstēšana|ārstēšanā]] (radioterapija); rentgendiagnostika ir viena no radioloģijas nozarēm <small>(attēlā rentgenogramma)</small>? * ... [[Irāna]]s Revolucionārās gvardes [[ģenerālmajors]] '''[[Kāsems Soleimānī]]''' tika nogalināts [[2020. gads|2020. gada]] 3. janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] raķešu triecienā [[Bagdāde|Bagdādē]], [[Irāka|Irākā]]? * ... ar medaļām bagātākā '''[[Īrijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Īrijas medaļniece olimpiskajās spēlēs]]''' ir [[peldētāja]] Mišele Smita, kura izcīnījusi 4 medaļas (no tām 3 zelta)? [[Attēls:Vasco da Gama Bridge 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vasko da Gamas tilts]]''' <small>(attēlā)</small> pār [[Težu]] upes estuāru [[Portugāle|Portugālē]] ir garākais [[tilts]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un otrs garākais [[Eiropa|Eiropā]] (pēc [[Krimas tilts|Krimas tilta]])? * ... [[somi|somu]] cīkstoņa '''[[Alfreds Asikainens|Alfreda Asikainena]]''' cīņa [[1912. gada Stokholmas olimpiskās spēles|1912. gada Stokholmas olimpiskajās spēlēs]] ar [[Krievijas Impērija|Krieviju]] pārstāvošo [[igauņi|igauni]] [[Martins Kleins|Martinu Kleinu]] ir garākā cīkstoņu cīņa olimpiskajās spēlēs: tā ilga 11 stundas 40 minūtes un izšķīra sudraba medaļas likteni? * ... '''"[[Mikrofona aptauja 1969|Mikrofona aptaujas 1969]]"''' populārākā dziesma bija [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesma ar [[Alfreds Krūklis|Alfreda Krūkļa]] vārdiem "Dziesma nenosalst", ko izpildīja [[Ojārs Grinbergs]]? [[Attēls:Oasis of the Seas.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē lielākais '''[[kruīza kuģis]]''' ir ''Royal Caribbean'' kuģis ''International Symphony of the Seas''; kopā ar trijiem tā dvīņu kuģiem ''[[Harmony of the Seas]]'', ''Allure of the Seas'' un ''Oasis of the Seas'' <small>(attēlā)</small> tie ir četri pasaulē lielākie kruīza kuģi? * ... bijušais [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] deputāts, par [[Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija|Latvijas neatkarības atjaunošanu]] balsojušais '''[[Stefans Rāzna]]''' ir ilggadējs [[Ilūkstes novads|Ilūkstes novada]] domes priekšsēdētājs? * ... '''[[Karas Vārti]]''', kas šķir [[Novaja Zemļa]]s [[Dienvidu sala|Dienvidu salu]] un [[Vaigača|Vaigaču]], ir Ziemeļu jūras ceļa dienvidu maršruta rietumu ieeja? [[Attēls:Domen i Mosta.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Malta]]s pilsētā [[Mosta|Mostā]] esošajā '''[[Mostas rotonda|Mostas rotondā]]''' <small>(attēlā)</small> trāpīja vācu aviācijas bumba, [[mise]]s laikā caur kupolu iekrītot baznīcā, bet neeksplodējot, ko ticīgie [[maltieši]] uzskatīja par brīnumu? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] Sauszemes karaspēka štāba pēdējais priekšnieks '''[[Hanss Krebss]]''' bija starp tiem [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkura]] pēdējiem iemītniekiem, kuri [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā izdarīja pašnāvību? * ... [[Rīga]]s '''[[Sporta iela (Rīga)|Sporta ielas]]''' nosaukums saistīts ar sportiskajām un sabiedriskajām aktivitātēm agrākajos Rīgas pilsētas ganību laukos 20. gadsimta sākumā? [[Attēls:Psetta maxima Luc Viatour.jpg|border|right|50px]] * ... [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] sastopamā '''[[akmeņplekste]]''' <small>(attēlā)</small> garumā var sasniegt līdz vienam metram un svērt līdz 25 kg? * ... 107 km garais un 0,6 līdz 9 km platais '''[[Matočkinšars|Matočkinšara šaurums]]''', kas atdala [[Novaja Zemļa]]s arhipelāga lielākās salas [[Ziemeļu sala|Ziemeļu salu]] un [[Dienvidu sala|Dienvidu salu]], ir kuģojams, bet no janvāra līdz maijam klāts ar līdz pat 1,5 m biezu ledus slāni? * ... '''[[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]]''' rezultātā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ieguva tiesības ne tikai uz [[Teksasa|Teksasu]], bet arī uz plašām teritorijām rietumos, kas līdz tam piederēja [[Meksika]]i un stiepās līdz pat [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]]? [[Attēls:Várhegy.jpg|border|right|50px]] * ... 118 metrus garā, 49 metrus platā un 100 metrus augstā '''[[Estergomas bazilika]]''' <small>(attēlā)</small> ir visaugstākā celtne un vislielākā baznīca [[Ungārija|Ungārijā]]? * ... [[ostgoti|ostgotu]] valdnieks [[Teodoriks Lielais]] bija ieslodzījis [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] [[Jānis I|Jāni I]], kurš neilgi pēc sekojošā pāvesta '''[[Fēlikss IV|Fēliksa IV]]''' konsekrācijas nomira [[moceklis|mocekļa]] nāvē? * ... '''[[teniss 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Atlanta|Atlantā]] bija pirmais [[Teniss olimpiskajās spēlēs|olimpiskais tenisa turnīrs]] kopš [[1924. gada Parīzes olimpiskās spēles|1924. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm]]? [[Attēls:Sanna Marin M-7403 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gads|2019. gada]] 10. decembrī, kad '''[[Sanna Marina]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Somijas premjerministri]], viņa kļuva arī par pasaulē jaunāko valsts [[premjerministrs|premjerministri]]? * ... [[1907. gads|1907. gadā]] vācu [[ķīmiķis]] '''[[Eduards Buhners]]''' ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju]] "par bioķīmiskajiem pētījumiem, atklājot fermentāciju ārpus šūnas"? * ... [[pilsētciemats]] '''[[Belušja Guba]]''' ar vairāk nekā 2000 iedzīvotājiem (lielākā daļa ir militārpersonas un to ģimenes locekļi) ir lielākā no divām pastāvīgi apdzīvotajām vietām [[Novaja Zemļa]]s arhipelāgā? [[Attēls:Iskar near Karlukovo Iz3.jpg|border|right|50px]] * ... [[Donava]]s labā krasta pieteka '''[[Iskara]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[Bulgārija]]s upe, kas tek tikai pa Bulgārijas teritoriju? * ... radio raidījuma [[Mikrofons (aptauja)|"Mikrofons" aptauja]] par gada populārāko estrādes dziesmu '''[[Mikrofona aptauja 1976|1976. gadā]]''' tika atjaunota pēc četru gadu ilga pārtraukuma? * ... saskaņā ar valsts [[konstitūcija|konstitūciju]], '''[[Japānas imperators]]''' ir "valsts un tautas vienotības simbols", bet kopš [[1947. gads|1947. gada]] viņam nav politiskas varas? [[Attēls:Kebnekaise viewed from Tarfala valley - narrower crop.jpg|border|right|50px]] * ... savulaik ar [[ledājs|ledāju]] pārklātā [[Zviedrija]]s augstākā kalna '''[[Kebnekaise]]s''' dienvidu virsotne bija 2120 metrus augsta, tomēr, ledājam kūstot, dienvidu virsotnes augstums pēdējos 50 gados samazinājās par 24 metriem, un tagad augstākā ir 2097 metrus lielā ziemeļu virsotne <small>(attēlā)</small>? * ... no 14. līdz 16. gadsimtam lielie zemes īpašnieki [[Japāna|Japānā]] — [[Samurajs|samuraju]] klanu vadoņi '''[[daimjo]]''' — bija absolūti neatkarīgi no centrālās varas? * ... '''[[Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes mājdzemdību krimināllieta]]''' izpelnījās mediju un sabiedrības uzmanību tās neikdienišķības un jutīgās tematikas dēļ pēc tam, kad kristiešu draudzē [[Jelgava|Jelgavā]] [[mājdzemdības|mājdzemdībās]] nomira māte un bērns? [[Attēls:Formentera - panoramio (17).jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta sešdesmitajos gados viena no [[Baleāru salas|Baleāru salām]] '''[[Formentera]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[hipiji|hipiju]] kustības iecienītu vietu? * ... '''[[endokrinoloģija]]''' pēta [[endokrīnā sistēma|endokrīno sistēmu]], endokrīnās [[slimība]]s, kā arī pastiprināti pievēršas [[hormoni]]em un to ietekmei uz cilvēka organismu? * ... '''"[[Mikrofona aptauja 1977|Mikrofona aptaujas 1977]]"''' populārākā dziesma bija [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesma ar [[Jānis Peters|Jāņa Petera]] vārdiem "Par pēdējo lapu", ko izpildīja [[Nora Bumbiere]]? [[Attēls:13.Saeima sanāk uz pirmo sēdi (30811926717) cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] '''[[Mārtiņš Staķis]]''' <small>(attēlā)</small> ir kādreizējās ministres un [[Saeima]]s deputātes [[Dagnija Staķe|Dagnijas Staķes]] dēls? * ... [[Viļakas novads|Viļakas novada]] [[Vecumu pagasts|Vecumu pagasta]] '''[[Vientuļi|Vientuļu]]''' ciemā, kura vārdā nosaukts robežkontroles punkts "Vientuļi" uz robežas ar [[Krievija|Krieviju]], mūsdienās vairs nav iedzīvotāju? * ... 2018. gadā tagadējais [[Dalasas "Mavericks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeilens Bransons]]''' tika atzīts par ASV koledžu basketbola Gada spēlētāju un pieteicās [[NBA drafts|NBA draftam]], taču tajā viņu izvēlējās vien ar kopējo 33. numuru — kā tikai ceturto starp draftētajiem [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionvienības Villanova Universitātes komandas biedriem? [[Attēls:Agora of Amathus, Cyprus 02.jpg|border|right|50px]] * ... senā pilsēta '''[[Amatusa]]''' tika gandrīz pamesta pēc tam, kad [[Ričards I Lauvassirds]] [[1191. gads|1191. gadā]], dodoties [[Trešais Krusta karš|Trešajā Krusta karā]], iekaroja [[Kipra|Kipru]] <small>(attēlā Amatusas drupas mūsdienās)</small>? * ... pēc radionavigācijas ieviešanas '''[[aeronavigācija|aeronavigācijā]]''' izveidoja gaisa kuģa vietas noteikšanas metodiku, izmantojot vismaz divus radio raidītājus uz zemes? * ... [[Āfrika]]s vietvaldis un turīgs [[Senā Roma|Romas]] senators '''[[Didijs Jūliāns]]''' bija [[Romas imperators]] deviņas nedēļas 193. gadā, tā sauktajā Piecu imperatoru gadā? [[Attēls:Kekesteto1.JPG|border|right|50px]] * ... [[Ungārija]]s augstākajā virsotnē '''[[Kēkešs|Kēkešā]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzbūvēts televīzijas [[tornis]]? * ... bijušajā '''[[Engures jūrskola]]s''' ēkā Jūras ielā 114 pašlaik atrodas [[Engure]]s Saieta nams? * ... nacionālais parks '''"[[Ruskaja Arktika]]"''' atrodas [[Krievija]]s Eiropas daļas galējos ziemeļos un aptver divus [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] arhipelāgus — [[Novaja Zemļa|Novaja Zemļu]] un [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemi]]? [[Attēls:Argulus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[karputis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopamas kā saldūdeņos, tā sāļūdeņos, kur tās ir īslaicīgi [[zivis|zivju]] ārējie [[parazīti]] (ektoparazīti)? * ... '''[[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds]]''' tika izveidots vides un transporta attīstības projektu atbalstam tajās [[Eiropas Savienība]]s valstīs, kuru [[iekšzemes kopprodukts]] ir zemāks par 90% no Eiropas Savienības vidējā? * ... skolotājs, kordiriģents un dzejnieks '''[[Ziedonis Purvs]]''' ir ap 700 dziesmu tekstu autors? [[Attēls:Бухта Кислая.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s pareizticīgo klosteris [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Solovku salas|Solovku salās]]''' <small>(attēlā)</small> tika slēgts, tā vietā tika ierīkota darba nometne, ko uzskata par [[gulags|gulaga]] priekšteci? * ... atšķirībā no [[Kārsava (stacija)|Kārsavas stacijas]], kas atrodas [[Malnavas pagasts|Malnavas pagastā]], dzelzceļa pieturas punkts '''[[Malnava (stacija)|Malnava]]''' ir izvietots [[Kārsava]]s pilsētā? * ... sākotnēji jēdzienu '''[[kabotāža]]''' piemēroja kuģošanai pa [[piekraste]]s maršrutiem, no [[osta]]s uz ostu, bet tagad to attiecina arī uz [[aviācija|aviāciju]], [[dzelzceļš|dzelzceļu]] un [[autotransports|autotransportu]]? [[Attēls:Częstochowa klasztor Jasna Góra-2162.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s pilsētā [[Čenstohova|Čenstohovā]] esošais '''[[Jasnaguras klosteris]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no ievērojamākajiem Polijas [[katoļi|katoļu]] [[svētceļojums|svētceļojumu]] mērķiem; katru gadu to apmeklē miljoniem cilvēku? * ... pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma [[1914. gads|1914. gadā]] '''[[Ventspils jūrskola|Ventspils trīsklašu jūrskolu]]''' apvienoja ar [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]] un pārcēla uz Taurijas guberņu [[Krievija]]s dienvidos, kur tā [[1918. gads|1918. gadā]] pārtrauca darbību? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aizsardzības sekretārs '''[[Roberts Maknamara]]''' bija viens no galvenajiem [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] arhitektiem un komandieriem, tādēļ prese sāka Vjetnamas karu saukt par "Maknamaras karu"? [[Attēls:Ilia Efimovich Repin (1844-1930) - Volga Boatmen (1870-1873).jpg|border|right|50px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] gleznas '''"[[Volgas strūdzinieki]]"''' <small>(attēlā)</small> pirmajā uzmetumā līdzās [[strūga|strūdziniekiem]] kontrastam tika attēloti arī vasarnieki upes krastā? * ... [[Nīderlande]]s augstākā virsotne, 322,4 metrus augstais '''[[Vālserbergs]]''', vienlaicīgi ir vieta, kur satiekas trīs valstu ([[Beļģija]]s, Nīderlandes un [[Vācija]]s) robeža? * ... no 2014. līdz 2016. gadam [[labdarība]]s akcijas '''"[[Dod pieci]]"''' studija atradās [[Rīga]]s [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumā]], bet kopš 2017. gada — [[Doma laukums|Doma laukumā]]? [[Attēls:Wien Riesenrad.jpg|border|right|50px]] * ... [[1897. gads|1897. gadā]] uzbūvētais '''[[Vīnes Milzu panorāmas rats]]''' <small>(attēlā)</small> no 1920. līdz 1985. gadam bija augstākais panorāmas rats pasaulē? * ... mūsdienās slēgto '''[[Amatas stacija|Amatas dzelzceļa staciju]]''' izveidoja [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] vācu okupācijas laikā [[1918. gads Latvijā|1918. gadā]], un tās sākotnējais nosaukums bija "Putra"? * ... '''[[Starptautiskā civilās aviācijas konvencija|Starptautisko civilās aviācijas konvenciju]]''' pirmo reizi parakstīja 52 valstis [[1944. gads|1944. gada]] 7. decembrī [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? [[Attēls:Ta'Hagrat2.jpg|border|right|50px]] * ... aizvēsturisko [[templis|tempļu]] kompleksi [[Malta|Maltā]] '''[[Tahadžrats]]''' <small>(attēlā)</small> un '''[[Hadžarkims]]''' ir vienas no senākajām atrastajām reliģiskajām celtnēm uz [[Zeme]]s — 1000 gadus vecākas par [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... [[Teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada olimpiskajā tenisa turnīrā]] startēja '''[[Tenisistu uzskaitījums 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|196 tenisisti]]''', kas ir lielākais [[tenisisti|tenisistu]] skaits, kas piedalījušies vienās [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[1999. gads|1999. gada]] 24. marta rītā '''[[Monblāna tunelis|Monblāna tunelī]]''' aizdegās kravas mašīna ar [[milti|miltu]] un margarīna kravu; ugunsgrēkā gāja bojā 39 cilvēki, bet tunelis tika slēgts satiksmei līdz [[2002. gads|2002. gada]] martam? [[Attēls:GoraBeluha.jpg|border|right|50px]] * ... cauri augstākajai [[Altajs|Altaja]] virsotnei '''[[Beluha]]i''' <small>(attēlā)</small> iet [[Kazahstāna]]s un [[Krievija]]s robeža? * ... ģeomagnētiskā un meteoroloģiskā '''[[Krenkeļa observatorija]]''' [[Franča Jozefa Zeme]]s '''[[Heisa sala|Heisa salā]]''' ilgus gadus bija visapdzīvotākā [[polārstacija]] [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Arktika|Arktikā]]; tajā dzīvoja un strādāja līdz pat 200 cilvēkiem, darbojās [[bērnudārzs]]? * ... [[1920. gada Antverpenes olimpiskās spēles|1920. gada Antverpenes olimpisko spēļu]] čempions [[cīņas sports|cīņas sportā]] '''[[Ādolfs Lindforss]]''' bija arī [[Somija]]s čempions [[svarcelšana|svarcelšanā]]? [[Attēls:Tunnelaquarium 14-05-2009 15-54-09.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Barselonas akvārijs]]''' <small>(attēlā zemūdens stikla tunelis)</small> ir [[Eiropa]]s lielākais [[akvārijs]], ko pastāvēšanas laikā ir apmeklējuši vairāk nekā 14 miljoni cilvēku? * ... '''[[Belizas futbola izlase]]s''' labākais sasniegums ir iekļūšana [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausa finālturnīrā]] 2013. gadā? * ... [[Johans Štrauss II|Johana Štrausa]] triju cēlienu opereti '''"[[Sikspārnis (operete)|Sikspārnis]]"''' uzskata par pasaulē populārāko [[operete|opereti]]? [[Attēls:Sanc0448 - Flickr - NOAA Photo Library.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ofiūras]]''' jeb čūskastes nosaukumu guvušas no īpatnējā pārvietošanās veida, kad, rāpojot pa jūras grunti, to stari izlokās līdzīgi [[čūskas|čūskām]] <small>(attēlā ''Ophioderma rubicundum'')</small>? * ... '''[[Greiema Bella sala]]''' ir visnesenāk atklātā un izpētītā no lielajām [[Franča Jozefa Zeme]]s salām? * ... [[1999. gads Latvijā|1999. gadā]] slēgtā '''[[Drustu stacija]]s''' koka ēka ir saglabājusies kā dzīvojamā māja, saglabājušās arī [[perons|perona]] nomales un pārmijnieka būdiņas atliekas? [[Attēls:Hafez al Assad portrait.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji par ilggadējā [[Sīrija]]s prezidenta '''[[Hāfizs al Asads|Hāfiza al Asada]]''' <small>(attēlā)</small> pēcteci tika izvēlēts vecākais dēls Bāsils al Asads, bet [[1994. gads|1994. gadā]] viņš gāja bojā autoavārijā, un par valsts vadītāju pēc tēva nāves [[2000. gads|2000. gadā]] kļuva jaunākais dēls [[Bašārs al Asads]]? * ... tiek uzskatīts, ka pāvests '''[[Sergejs III]]''' ir vēlākā [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] Jāņa XI tēvs? * ... '''[[Īrija olimpiskajās spēlēs]]''' visvairāk medaļu (16) ir izcīnījusi [[bokss|boksā]]? [[Attēls:Gada pārskats "Latvijas valstij piederošie aktīvi 2009" (4971284722).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mārtiņš Kazāks]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvijas Banka]]s prezidenta amatā tika ievēlēts ar 76 [[13. Saeima|Saeimas]] deputātu balsīm par (neviens nebija pret vai atturējies)? * ... otra lielākā [[Grieķija]]s sala pēc [[Krēta]]s ir '''[[Eiboja]]'''? * ... '''[[Vukovaras kauja]]s''' laikā [[serbi|serbu]] spēki uz pilsētu raidīja līdz pat 12 000 šāviņu dienā; pilsētas nopostīšana ar kaujas ieročiem [[Eiropa|Eiropā]] tika piedzīvota pirmoreiz kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laika? [[Attēls:Cabbage Whitefly - Aleyrodes proletella 8618.jpg|border|right|50px]] * ... savvaļas '''[[baltblusiņas|baltblusiņām]]''' [[Latvija|Latvijā]] gadā ir viena paaudze, bet siltumnīcu baltblusiņām 6 paaudzes vai vairāk <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Aleyrodes proletella'')</small>? * ... [[Latvija|Latvijā]] reģistrētā kontinentālā [[riteņbraukšanas komanda]] '''''[[Amore & Vita–Prodir]]''''' apgalvo, ka ir "vecākā profesionālā riteņbraukšanas komanda pasaulē"? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] armijas gaisa spēku virsnieks '''[[Roberts Lūiss]]''' kopā ar Polu Tibetsu nometa atombumbu "[[Mazais zēns]]" virs [[Japāna]]s pilsētas [[Hirosima]]s [[1945. gads|1945. gada]] 6. augustā [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana]]s laikā? [[Attēls:Janis Mencis.JPG|border|right|50px]] * ... latviešu [[matemātiķis]] un mācību grāmatu autors '''[[Jānis Mencis jaunākais]]''' <small>(attēlā)</small> dažas no mācību grāmatām sarakstījis kopā ar tēvu [[Jānis Mencis vecākais|Jāni Menci vecāko]]? * ... '''[[Bahamu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1987. gadā, kad tā ar 0:13 piekāpās [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlasei]], bet lielākā uzvara gūta pret [[Tērksas un Kaikosas|Tērksu un Kaikosu]] izlasi 2011. gadā — 6:0? * ... [[Krievija]]s robežapsardzes dienesta bāze '''[[Nagurska]]''' [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]] ir vistālāk ziemeļos izvietotais Krievijas [[lidlauks]]? [[Attēls:Decticus verrucivorus 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[sienāžu dzimta|sienāžu dzimtā]]''' ir aptuveni 6400 [[suga]]s <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamais pļavu dižsienāzis)</small>? * ... vārds '''"[[mecenāts]]"''' ir cēlies no ievērojamā [[Senā Roma|romieša]], imperatora [[Oktaviāns|Augusta]] laika [[māksla]]s un mākslinieku atbalstītāja Gaja Cilnija Mecenāta vārda? * ... '''[[elektrostatika]]s''' pamatā ir [[Kulona likums]], kas apraksta šo lādiņu mijiedarbību? [[Attēls:2008-09 Nijmegen waal.JPG|border|right|50px]] * ... [[Reina]]s [[grīva]]s galvenā atteka '''[[Vāla]]''' <small>(attēlā)</small>, caur kuru uz [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] noplūst vairums Reinas ūdeņu ir arī galvenais ūdensceļš, kas savieno [[Roterdama]]s ostu ar [[Vācija]]s iekšzemi? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] spēlējošo brāļu [[Viljams Nīlanders|Viljama]] un '''[[Aleksandrs Nīlanders|Aleksandra]]''' Nīlanderu tēvs Mīkaels arī bija profesionāls [[hokejists]], kas NHL aizvadījis 920 spēles? * ... '''[[Pašendeiles kauja]]''' [[1917. gads|1917. gadā]] kļuva par [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] karavīru ciešanu simbolu; tajā bojā gāja vairāki simti tūkstoši karavīru? [[Attēls:Ikla, Estonia 3.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvija]] un [[Igaunija]] kļuva par [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm, [[Igaunija]]s galējo dienvidrietumu ciemā '''[[Ikla|Iklā]]''' darbojās muitas kontroles punkts Ainaži—Ikla <small>(attēlā valstu robeža uz vecās šosejas Iklā)</small>? * ... '''[[ASV Virdžīnu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 2001. gadā, kad tā ar 1:14 piekāpās [[Sentlūsija]]s izlasei? * ... '''"[[Latvijas Finieris|Latvijas Finiera]]"''' pirmsākumi meklējami [[1873. gads|1873. gadā]] dibinātajā rūpnīcā "Latvijas Bērzs", kur līdz ar hidrauliskās preses uzstādīšanu [[1909. gads Latvijā|1909. gadā]] pirmo reizi [[Latvija|Latvijā]] sākta [[saplāksnis|saplākšņa]] ražošana? [[Attēls:Canalul_Dunare_Marea_Neagra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Donavas—Melnās jūras kanāls]]''' <small>(attēlā)</small> saīsina kravu ceļu uz [[Melnā jūra|Melno jūru]] par aptuveni 400 kilometriem? * ... [[burātājs]] Gals Fridmans ir vienīgais '''[[Izraēlas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Izraēlas olimpiskais medaļnieks]]''', kurš ir izcīnījis divas olimpiskās medaļas? * ... [[latgalieši|latgaliešu]] dzejnieks, fabulists, grafiķis, komponists un diriģents '''[[Joņs Karūdznīks]]''', īstajā vārdā Eugenijs Ruško, ir komponējis populāro dziesmu ar [[Anna Rancāne|Annas Rancānes]] vārdiem "Skaidra volūda"? [[Attēls:Didzis Šmits in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... no partijas [[KPV LV]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] ievēlētais, bet partiju pametušais, '''[[Didzis Šmits]]''' <small>(attēlā)</small> politikā parādījās kā divu [[Tautas partija]]s [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministru]] biroja vadītājs, bet vēlāk darbojies partijās "[[Jaunais laiks]]", "Jaunlatvija" un apvienībā "[[Par labu Latviju]]"? * ... [[2019. gads kino|2019. gada]] animācijas filmas '''"[[Ledus sirds 2]]"''' pasaules ienākumi ir vairāk kā viens miljards [[ASV dolārs|ASV dolāru]] un tā ir pirmajā vietā starp ienesīgākajām [[animācijas filma|animācijas filmu]] pirmizrādēm? * ... '''[[Vilčeka Zeme|Vilčeka Zemi]]''' [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]] [[1873. gads|1873. gadā]] atklāja [[Austroungārija]]s polārā ekspedīcija '''[[Jūliuss fon Pajers|Jūliusa fon Pajera]]''' un Karla Veiprehta vadībā un nosauca to par godu ekspedīcijas galvenajam sponsoram grāfam Johanam Nepomukam Vilčekam? [[Attēls:Seth Curry Mavericks (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempiona [[Stefens Karijs|Stefena Karija]] jaunākais brālis '''[[Sets Karijs]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo profesionālo līgumu noslēdza ar brāļa pārstāvēto [[Goldensteitas "Warriors"]], taču nospēlēja tika pirmssezonas spēles, pēc tam pārceļoties uz [[NBA Attīstības līga|NBA Attīstības līgu]]? * ... lielākā [[Franča Jozefa Zeme]]s arhipelāga sala '''[[Georga Zeme]]''' ir nosaukta par godu [[Džordžs V Vindzors|Džordžam V]], nākamajam [[Lielbritānija]]s karalim? * ... [[1994. gads Latvijā|1994. gadā]] pēc [[Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija]]s direktora [[Jānis Endele|Jāņa Endeles]] iniciatīvas nodibināja '''"[[Draudzīgā aicinājuma fonds|Draudzīgā aicinājuma fondu]]"''', sekojot [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] [[1935. gads Latvijā|1935. gada]] 28. janvārī ieibinātajai tradīcijai? [[Attēls:Ilze Juhansone 2015.jpg|border|right|50px]] * ... no [[2020. gads|2020. gada]] 14. janvāra [[Eiropas Komisija]]s ģenerālsekretāres amatu ieņem latviete '''[[Ilze Juhansone]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Galibjē pāreja]]''' [[Francija]]s [[Alpi|Alpos]] pie [[Grenoble]]s bieži ir ''[[Tour de France]]'' velobrauciena augstākais punkts? * ... 12. un 13. gadsimtā '''[[Merva]]''' [[Vidusāzija|Vidusāzijā]] bija viena no lielākajām pilsētām pasaulē, tajā dzīvoja ap 500 000 tūkstoši iedzīvotāju, taču pēc tam, kad [[Mongoļu impērija|mongoļi]] nopostīja pilsētu, nogalinot tās iedzīvotājus, tā nekad vairs neatguva iepriekšējo ietekmi un līdz 19. gadsimta sākumam tika pilnībā pamesta? [[Attēls:Puy de dôme depuis le puy de côme.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pijdedoms]]''' <small>(attēlā)</small> [[Francija]]s vidienē, Centrālajā masīvā, ir aprimis [[vulkāns]], kura izvirdums noticis pirms apmēram 10 700 gadiem? * ... '''[[šķaudīšana]]s''' galvenais uzdevums ir izvadīt no [[deguna dobums|deguna dobuma]] un [[mute]]s nevēlamos svešķermeņus, tāpēc nav vēlams šķaudīt citu cilvēku virzienā, kuri līdz ar to varētu inficēties? * ... '''[[Amerikāņu Samoa futbola izlase]]i''' pieder rekords par lielāko zaudējumu starptautiskajos mačos, kad 2001. gadā tā ar 0—31 zaudēja [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? [[Attēls:Ivory netsuke with sitting boy, Honolulu Academy of Arts.JPG|border|right|50px]] * ... [[japāņi|japāņu]] dekoratīvās un lietišķās mākslas darbi, miniatūrās skulptūras '''[[necke]]s''' <small>(attēlā)</small> pildīja arī praktiskas funkcijas — tika izmantotas kā atslēgu piekariņi tradicionālajiem japāņu apģērbiem [[kimono]] un ''kosode''? * ... '''[[Knospe]]''' bija pirmā no deviņām [[Vērmahts|Vērmahta]] [[meteostacija|meteostacijām]], kas tika ierīkotas [[Svalbāra|Svalbārā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Andris Vējāns|Andrim Vējānam]]''' iznākušas aptuveni trīsdesmit [[dzeja]]s grāmatas un četras dzejas izlases; pārsvarā visa dzeja rakstīta [[Latviešu literārā valoda|latviešu literārajā valodā]], taču divas grāmatas pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s — [[latgaliski]]? [[Attēls:Bra-Cos (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[futbola tiesnesis]]''' <small>(attēlā Bjorns Keiperss)</small> ir vienīgā persona [[futbola laukums|futbola laukumā]], kuram ir tiesības lemt, bet lēmumi jāpieņem saskaņā ar spēles noteikumiem; tiesneša lēmumi par spēles faktiem ir galīgi? * ... 2004. gadā dzelzceļa līnija [[Igaunija|Igaunijā]] posmā no [[Rīzipere (stacija)|Rīziperes]] līdz [[Hāpsalu]] tika slēgta, sliežu ceļus demontēja un to vietā uzbūvēja velosipēdistu celiņu, taču 2017. gadā sākās posma atjaunošanas darbi un 2019. gadā atklāja atjaunotu '''[[Dzelzceļa līnija Keila—Turba|posmu Rīzipere—Turba]]'''? * ... katra gada janvārī [[Losandželosa|Losandželosā]] notiekošo [[Zelta globusa balva]]s pasniegšanas ceremoniju rīko '''[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]]'''? [[Attēls:Staldzene, Baltic sea - panoramio (5).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[supralitorāle]]''' jūras bangu un spēcīgu [[vētra|vētru]] rezultātā uz laiku var tikt appludināta un kopumā raksturojas ar lielu mitruma pakāpi <small>(attēlā [[Baltijas jūra]]s supralitorālā zona pie Staldzenes)</small>? * ... 104 kilometrus garā [[Donavas delta]]s galvenā atteka '''[[Kilijas atteka]]''' ir [[Rumānija]]s—[[Ukraina]]s robežupe? * ... pēc darbības rakstura izdala vienlaidus '''[[herbicīdi|herbicīdus]]''', kas iznīcina visus [[augi|augus]], un selektīvos herbicīdus, kas darbojas tikai uz noteiktu nevēlamo augu sugu? [[Attēls:Flag of the Philippines.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Filipīnu karogs|Filipīnu karogā]]''' <small>(attēlā)</small> trijstūra vidū esošajai zeltaini dzeltenajai [[Saule]]i ir astoņi galvenie stari, kas reprezentē katru [[Filipīnas|Filipīnu]] provinci? * ... [[karsts|karsta]] procesu dēļ periodiski izzūdošais '''[[Cerknicas ezers]]''' [[Slovēnija]]s dienvidos, kad ir piepildījies ar ūdeni, ir pēc platības lielākais [[ezers]] valstī? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] janvārī, kad [[Rīga|Rīgā]] ieviesa '''[[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršrutu]]''', [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] iedzīvotāji aktīvi protestēja pret [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusa]] aizvietošanu ar [[trolejbuss|trolejbusu]], jo tādējādi tika pagarināts ceļā pavadītais laiks? [[Attēls:Mochi 002.jpg|border|right|50px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[rīsi|rīsu]] kūka '''[[Moči (ēdiens)|moči]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls ēdiens [[Japāna]]s Jaunajam gadam? * ... '''[[Bratislavas lidosta]]''' ir nosaukta viena no [[Čehoslovākija]]s pamatlicējiem [[Milans Rastislavs Štefāniks|Milana Rastislava Štefānika]] vārdā, kurš 1919. gadā pie [[Bratislava]]s gāja bojā aviokatastrofā? * ... '''[[Baku—Tbilisi—Džeihanas naftas vads]]''' kopš 2006. gada caur [[Gruzija|Gruziju]] piegādā [[Azerbaidžāna]]s [[nafta|naftu]] [[Turcija]]s [[Vidusjūra]]s ostas pilsētai Džeihanai? [[Attēls:TaroTokyo20110213-TokyoTower-01.jpg|border|right|50px]] * ... [[1958. gads|1958. gadā]] uzceltais 332,9 metrus augstais '''[[Tokijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā celtne [[Japāna|Japānā]] aiz [[Tokijas Debesu koks|Tokijas Debesu koka]]? * ... [[Svalbāra]]s [[Ziemeļaustrumu Zeme|Ziemeļaustrumu Zemē]] bijušās [[Vācija]]s [[meteostacija]]s '''[[Haudegene]]s''' personāls bija pēdējā [[Vērmahts|Vērmahta]] apakšvienība, kas padevās [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām — 1945. gada 4. septembrī? * ... '''[[ādamābols]]''' ir sekundārā [[seksualitāte]]s pazīme, kas parādās [[pubertāte]]s vecumā, kad hormonālās iedarbības rezultātā tas izliecas, kā rezultātā arī [[balss]] kļūst zemāka? [[Attēls:Potato pancakes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kartupeļu pankūkas]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir kļuvušas par vienu no [[baltkrievi|baltkrievu]] virtuves simboliem, taču tādā vai citādā veidā tās ir pazīstamas jebkurā virtuvē, kur plaši izmanto [[kartupeļi|kartupeļus]]? * ... pasaulē garākais '''[[gaisa trošu ceļš]]''', pa kuru no [[Lapzeme (reģions)|Lapzemes]] līdz [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] piekrastei piegādāja dzelzs rūdu, atradās [[Zviedrija|Zviedrijā]], tā garums bija 96 kilometri? * ... [[13. Saeima|13. Saeimā]] no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]] saraksta ievēlētais '''[[Uldis Budriķis]]''' ir strādājis [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā]], no darba birojā atbrīvots prettiesiski? [[Attēls:Lake Baikal-Listwjanka.jpg|border|right|50px]] * ... kad 1950. gados uzbūvēja Irkutskas HES uz [[Angāra]]s daļa '''[[Ļistvjanka]]s''' pilsētciemata <small>(attēlā)</small> nonāca zem ūdens līmeņa? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija]]s vissezonas [[polārstacija]] '''[[Ostrovrudoļfa]]''' [[Franča Jozefa Zeme]]i piederošajā [[Rūdolfa sala|Rūdolfa salā]] darbības laikā no 1932. gada līdz 1995. gadam (darbojās ar pārtraukumiem) bija vistālāk ziemeļos esošā pastāvīgi cilvēku apdzīvotā apmetne? * ... animācijas filmu '''"[[Kirikū un burve]]"''' kopīgi veidoja uzņēmumi no [[Francija]]s, [[Beļģija]]s un [[Luksemburga]]s, un tā tika animēta filmu [[studija "Rija"|studijā "Rija"]] [[Latvija|Latvijā]] un ''Studio Exist'' [[Ungārija|Ungārijā]]? [[Attēls:Rysy, wierzcholek slowacki.jpg|border|right|50px]] * ... [[Augstie Tatri|Augstajos Tatros]] uz [[Polija]]s un [[Slovākija]]s robežas esošais '''[[Risijs]]''' <small>(attēlā)</small> ir Polijas augstākais punkts? * ... '''[[1999. gada NBA izslēgšanas spēles|1999. gada NBA izslēgšanas spēlēs]]''' [[Sanantonio "Spurs"]] uzvarēja turnīru ar 15 uzvarām un 2 zaudētām spēlēm; iepriekš līdzīgu izslēgšanas spēļu rekordu bija uzstādījusi [[Čikāgas "Bulls"]] 1991. gadā, taču 2017. gadā jaunu izslēgšanas spēļu rekordu uzstādīja [[Goldensteitas "Warriors"]], pabeidzot turnīru ar 16 uzvarētām un 1 zaudētu spēl? * ... atvērtās kartēšanas platformas ''[[OpenStreetMap]]'' radītājs un dibinātājs '''[[Stīvs Kousts]]''' šobrīd darbojas autonavigācijas uzņēmumā ''TomTom''? [[Attēls:Malta - Mdina - Pjazza San Pawl + St. Paul's Cathedral ex 01 ies.jpg|border|right|50px]] * ... tradīcija vēsta, ka vieta, kur atrodas '''[[Mdinas Svētā Pāvila katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small>, [[Kristus]] laikos piederēja [[Malta]]s pārvaldniekam Svētajam Publijam, kurš šeit satika [[Apustulis Pāvils|apustuli Pāvilu]], kad tas ceļā uz [[Roma|Romu]] bija cietis kuģa avārijā? * ... [[Latvija]]s [[animācija]]s studija '''"[[Rija (studija)|Rija]]"''' sadarbojas ar tādiem pazīstamiem zīmoliem kā ''Les Armateurs, [[Paramount Pictures]], [[Sony Pictures]], Dreamworks, A Film''? * ... [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 9. decembrī [[Aivars Lembergs]] un ar viņu saistītas organizācijas, tostarp arī '''[[Ventspils brīvostas pārvalde]]''', tika iekļautas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja sankciju sarakstā, pamatojoties uz tā dēvēto Magņitska likumu? [[Attēls:Wooden and plastic chopsticks.jpeg|border|right|50px]] * ... tikai [[Ķīna|Ķīnā]] vien gadā tiek izmantoti un izmesti aptuveni 45 miljardi vienreizlietojamu '''[[irbulīši|irbulīšu]]''' pāru <small>(attēlā)</small>, savukārt [[Japāna|Japānā]] — 24 miljardi; tas rada nozīmīgu ietekmi uz vidi? * ... līdz 1 mm garos '''[[mistakokarīdi|mistakokarīdu]]''' [[kārta]]s [[vēžveidīgie|vēžveidīgos]] atklāja tikai [[1943. gads|1943. gadā]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] [[Amerika]]s piekrastē, taču vēlāk tie sastapti arī citviet? * ... '''[[Šacgrēbere]]''' bija [[Vācija]]s Kara flotes slepena [[meteostacija]] [[Arktika|Arktikā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Franča Jozefa Zeme]]i piederošajā '''[[Aleksandras Zeme|Aleksandras Zemē]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? [[Attēls:Norrydisassembled01.JPG|border|right|50px]] * ... [[Kambodža|Kambodžā]] lietotā '''[[norijs|norija]]''' vai "bambusa vilciena" vienkāršā konstrukcija un mazais svars ļauj to viegli noņemt no sliežu ceļa <small>(attēlā)</small> — ja divi noriji satiekas uz vienas līnijas, to, kura krava ir vieglāka, noņem no sliedēm un ļauj pabraukt garām otram? * ... '''[[abisālais līdzenums|abisālie līdzenumi]]''' aizņem apmēram 40% no [[okeāni|okeānu]] gultnes un atrodas 2500—5500 metru dziļumā? * ... '''[[konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību]]''' tika parakstīta [[1974. gads|1974. gadā]] [[Helsinki|Helsinkos]]? [[Attēls:271 Corniche des Cévennes Panorama entre Saint-Jean-du-Gard et Florac.JPG|border|right|50px]] * ... pavasarī no '''[[Sevēnu kalni]]em''' <small>(attēlā)</small> pūš [[mistrāls]] — auksts [[vējš]], kas ietekmē [[Francija]]s dienvidu lauksaimniecību? * ... [[Igaunija]]s dienvidu upe '''[[Mazā Emajegi]]''' ietek [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera dienvidu galā, savukārt no ezera ziemeļu gala iztek [[Emajegi]]? * ... '''[[Īdeņa]]''' [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Nagļu pagasts|Nagļu pagastā]] ir sens zvejnieku ciems pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]], arī mājas ciemā izvietojušās gar stāvo ezera krastu, jo satiksmei un zvejai galvenokārt tikušas izmantotas [[laiva]]s? [[Attēls:72nd Shinbu 1945 Kamikaze.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā gāja bojā aptuveni 3800 [[Japāna]]s militārās aviācijas speciālā uzbrukuma vienību pilotu '''[[kamikadzes|kamikadzu]]''' <small>(attēlā)</small>, taču vairāk nekā 7000 pretinieka jūras spēku karotāju tika nogalināti kamikadzu veiktajos uzbrukumos? * ... 80% [[zinātne|zinātniskās]] informācijas ir kartējama, tāpēc praktiski nav iespējama joma, kur nenoderētu '''[[tematiskās kartes]]'''? * ... grupu "[[Cosmos]]" un "[[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]]" dalībnieka mūziķa '''[[Reinis Sējāns|Reiņa Sējāna]]''' tēvs ir grupas "[[Menuets]]" mūziķis Leons Sējāns? [[Attēls:Bradley Beal (24439342339).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] līderis '''[[Bredlijs Bīls]]''' <small>(attēlā)</small> [[ASV basketbola izlase]]s sastāvā kļuvis par pasaules čempionu U17 vecuma grupā 2010. gadā, gūstot vidēji 18 punktus spēlē un kļūstot par čempionāta labāko spēlētāju? * ... 2018. gadā [[Drošības policija]] pret '''[[Vislatvijas vecāku sapulce]]s''' organizatoriem ierosināja kriminālprocesu apsūdzībā "noziegumā pret valsti", kā arī sakarā ar citu noziedzīgu nodarījumu pazīmēm, tomēr 2020. gadā kriminālprocesu pret viņiem izbeidza noziedzīga nodarījuma neesamības dēļ? * ... bez [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]] '''[[žokļkājas]]''' var būt arī dažām [[daudzkāji|daudzkāju]] grupām? [[Attēls:Estrela Março 2010-16b.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serra de Eštrela]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā [[kalnu sistēma]] kontinentālajā [[Portugāle|Portugālē]] (augstāks ir [[Azoru salas|Azoru salās]] esošais [[Piku|Piku kalns]])? * ... '''[[gājputni|gājputnu]]''' [[tēviņš|tēviņi]] no migrācijas vietām parasti atlido ātrāk par [[mātīte|mātītēm]], lai uzmeklētu piemērotas ligzdošanas vietas? * ... [[Pasaules okeāns|Pasaules okeāna]] '''[[Batiālā zona|batiālajā zonā]]''' seklūdens faunu nomaina dziļūdens fauna; [[Fotosintēze|fotosintezējošo]] augu šajā zonā nav, bet ir tikai [[baktērijas]] un [[sēnes]]? [[Attēls:Oberländischer Kanal2.jpg|border|right|50px]] * ... tā kā [[Polija]]s ziemeļos esošā '''[[Elblongas kanāls|Elblongas kanāla]]''' augstuma starpība ir par lielu, lai izmantotu slūžas, atsevišķās vietās [[kuģi]] ar speciāliem ratiem tiek pa slīpo plakni pārvietoti pa sauszemi <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[argals|argalu]]''' jeb kalnu aitu tēviņiem līdz 190 cm garie [[ragi]] var sasniegt 13% no kopējā ķermeņa svara? * ... 2012. gadā [[Ķīna]]s tehnoloģiju uzņēmums '''''[[Huawei]]''''' pārspēja uzņēmumu ''[[Ericsson]]'', kļūstot par lielāko [[telesakari|telesakaru]] iekārtu ražotāju, bet 2018. gadā pārspēja ''[[Apple]]'', kļūstot par otru lielāko [[viedtālruņi|viedtālruņu]] ražotāju aiz ''[[Samsung]]''? [[Attēls:Triglav.jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovēnija]]s un Jūlija [[Alpi|Alpu]] augstākā virsotne '''[[Triglavs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no Slovēnijas simboliem, attēlots [[Slovēnijas karogs|Slovēnijas karogā]] un [[Slovēnijas ģerbonis|ģerbonī]], kā arī uz Sovēnijas 50 [[eiro cents|centu monētas]]? * ... [[Pasaules okeāns|Pasaules okeāna]] '''[[abisāle]]''' aizņem 305 miljonus km², kas sastāda 85% no kopējās okeāna platības un gandrīz 60% no visas [[Zemeslode]]s platības? * ... eksistē plāni par [[tilts|tilta]] būvniecību pār '''[[Kvarkena šaurums|Kvarkena šaurumu]]''' starp [[Zviedrija|Zviedriju]] un [[Somija|Somiju]]? [[Attēls:Piestas.jpg|border|right|50px]] * ... resnu nūjiņu ar apaļāku vai plakanāku galu, ko izmanto sasmalcināmā materiāla saberšanai '''[[piesta|piestā]]''' <small>(attēlā dažāda izmēra [[porcelāns|porcelāna]] piestas)</small> sauc par piestalu vai stampu? * ... '''[[nadīrs|nadīram]]''' pretējo virzienu sauc par [[zenīts|zenītu]]? * ... '''[[Vāhānas koridors]]''' [[Afganistāna]]s ziemeļaustrumos tika izveidots [[1893. gads|1893. gadā]], noslēdzot līgumu starp [[Lielbritānija|Lielbritāniju]] un Afganistānu; tas kalpoja kā buferzona starp [[Britu impērija|Britu]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas]] impērijām? [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|50px]] * ... rakstības maiņa uz '''[[Vienkāršotās ķīniešu rakstzīmes|vienkāršotajām ķīniešu rakstzīmēm]]''' <small>(attēlā pa labi)</small> tika veikta, jo uzskatīja, ka tas palielinās [[rakstpratība]]s līmeni [[Ķīna|Ķīnā]]? * ... sākotnēji bija paredzēts, ka pirmie trīs '''[[2020. gada Vuelta a España|2020. gada velobrauciena ''Vuelta a España'']]''' posmi notiks [[Nīderlande|Nīderlandē]], ar startu [[Utrehta|Utrehtā]], kas būtu kļuvusi par pirmo pilsētu, kurā notikuši visu triju [[lielās tūres|lielo tūru]] posmi, tomēr aprīlī [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ tika atcelti plāni par startu vasarā un ārpus Spānijas? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Anna Vladova]]''' ir arī [[Rīgas 80. vidusskola]]s direktore, bet, strādājot par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] vietnieci, atradās bezalgas atvaļinājumā no skolas direktores amata? [[Attēls:AramcoCoreArea.jpg|border|right|50px]] * ... [[Saūda Arābija]]s [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s uzņēmums '''''[[Saudi Aramco]]''''' <small>(attēlā galvenais birojs Ẓahrānā)</small> ir visvērtīgākais publiskais uzņēmums pasaulē? * ... 2020. gada [[NBA drafts|NBA drafta]] pirmajā kārtā ar kopējo trešo numuru [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubs [[Šarlotas "Hornets"]] izvēlējās '''[[Lamelo Bols|Lamelo Bolu]]''', kura vecākais brālis [[Lonzo Bols]] pārstāv [[Ņūorleānas "Pelicans"]] un tika draftēts ar otro numuru? * ... Alfelda jeb Lielā Ungārijas līdzenuma [[stepe]] lielākajā [[Ungārija]]s daļā ir [[Meliorācija|meliorēta]] un pārveidota [[lauksaimniecība]]s vajadzībām, bet '''[[Hortobāģas nacionālais parks|Hortobāģas nacionālā parka]]''' teritorijā saglabājusies relatīvi neskarta? [[Attēls:Girls in kimonos.jpg|border|right|50px]] * ... [[japāņi]] sāka nomainīt '''[[kimono]]''' <small>(attēlā japāņu meitenes kimono)</small> par labu Rietumu apģērbam 19. gadsimta 70. gados? * ... pēc [[ģeoloģija|ģeoloģiskās]] uzbūves un reljefa '''[[kontinentālā nogāze]]''' ir [[kontinents|kontinenta]] turpinājums? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] [[polārstacija]] '''[[Buhta Tihaja]]''' [[Hukera sala|Hukera salā]] [[Barenca jūra]]s ziemeļos, ko [[Oto Šmits|Oto Šmita]] vadībā izveidoja [[1929. gads|1929. gadā]], bija pirmā pastāvīgā polārstacija [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]] un līdz 1932. gadam bija vistālāk ziemeļos esošā pastāvīgi cilvēku apdzīvotā apmetne? [[Attēls:Four herous01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Komi pirmatnējie meži]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievija]]s ziemeļos, [[Komi republika|Komi republikā]], [[Urāli|Ziemeļurālu]] kalnu rietumu nogāzēs, ir lielākais pirmatnējā [[mežs|meža]] masīvs [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Vācieši|vācu]] [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] dziesmu '''"[[Ak, eglīte]]"''' [[latviešu valoda|latviešu valodā]] atdzejojis skolotājs, dzejnieks un publicists [[Ernests Dinsbergs]]? * ... [[Kamaldiņa (ciems)|Kamaldiņas]] ciems atrodas pie [[Kamalda]]s upes, bet [[Kamalda (stacija)|Kamaldas stacija]] — netālu no '''[[Kamaldiņa (upe)|Kamaldiņas]]''' upes? [[Attēls:Brennerpass nordrampe.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Brennera pāreja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no svarīgākajām transporta artērijām pāri [[Alpi]]em kopš aizvēsturiskiem laikiem? * ... lai gan vēsturiski [[Uzbekistāna]]s austrumu pilsētas '''[[Fergāna]]s''' iedzīvotāji bijuši pārsvarā [[krieviski]] runājoši, mūsdienās pilsēta ir gandrīz monoetniska, ap 90% iedzīvotāju ir [[uzbeki]]? * ... '''''[[Yamaha Motor Company]]''''' [[motocikli|motociklu]] pārdošanas apjomi ir otrie lielākie pasaulē, kā arī kompānija ir pasaules līderis ūdens transporta līdzekļu pārdošanā? [[Attēls:Sierra Nevada (Spain).jpg|border|right|50px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos, [[Andalūzija|Andalūzijā]], esošā '''[[Sjerranevada]]s''' kalnu grēda <small>(attēlā)</small> ir trešā augstākā kalnu sistēma [[Eiropa|Eiropā]], aiz [[Kaukāzs|Kaukāza]] un [[Alpi]]em, augstāka nekā [[Pireneji]] Spānijas ziemeļos? * ... [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Terminoloģijas komiteja uzskata, [[angļu valoda]]s termins ''household'' tulkojams kā '''[[mājsaimniecība]]''' tikai tad, kad runa ir par saimniecību, kas kopīga mājokļa iedzīvotājiem, bet pati cilvēku grupa kā sociāla vienība [[latviešu valoda|latviešu valodā]] ir saucama par [[saime|saimi]]? * ... ''GeoCities'' bija viena no agrākajām '''[[sociālie mediji|sociālo mediju]]''' vietnēm, kas parādījās 1994. gada novembrī, kam sekoja ''Classmates'' 1995. gada decembrī un ''Six Degrees'' 1997. gada maijā? [[Attēls:Bojnice (Bojnitz) Castle (by Pudelek).jpg|border|right|50px]] * ... [[1950. gads|1950. gadā]] lielu daļu no [[Slovākija]]s vidienē esošās '''[[Bojnices pils]]''' <small>(attēlā)</small> iznīcināja [[ugunsgrēks]], tomēr tā tika atjaunota un mūsdienās ir populārs tūrisma objekts? * ... '''[[Ilūkstes Raiņa vidusskola|Ilūkstes Raiņa vidusskolu]]''' nodibināja [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]], apvienojot [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaines]] pamatskolu, [[Subate]]s pamatskolu, [[Ilūkste]]s Sadraudzības vidusskolu un Ilūkstes 1. vidusskolu? * ... '''[[Hukera sala]]''' [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]] ir nosaukta par godu angļu [[botāniķis|botāniķim]] un ceļotājam Džozefam Daltonam Hukeram, kurš piedalījās [[Džeimss Ross|Džeimsa Rosa]] 1841. gada [[Antarktika|Antarktiskajā]] ekspedīcijā? [[Attēls:Aaron Gordon (15614234597) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2016. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]s nedēļas nogalē [[Orlando "Magic"]] amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Ārons Gordons]]''' <small>(attēlā)</small> piedalījās vienā no vēsturē izcilākajiem ''slum-dunk'' konkursu fināliem, kurā līdzvērtīgā cīņā piekāpās Zakam Lavīnam? * ... [[Pasaules augstākās ēkas|pasaules augstāko ēku saraksta]] pirmajā desmitā tikai viena ēka nav no [[Āzija]]s — '''''[[One World Trade Center]]''''' [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... [[2007. gads Latvijā|2007. gadā]] [[Rīga]]s '''[[21. trolejbusu maršruts (Rīga)|21. trolejbusu maršruts]]''' tika pārnumurēts par [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25. trolejbusu maršrutu]], jo cilvēki bieži jauca trolejbusus ar [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21. autobusu maršrutā]] kursējošajiem autobusiem? [[Attēls:Puente romano mérida.jpg|border|right|50px]] * ... uz '''[[Gvadjana]]s''' upes ierīkotais Alkevas aizprosts [[Portugāle|Portugālē]] veido pēc platības lielāko mākslīgo [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] <small>(attēlā romiešu tilts pār Gvadjanu [[Merida (Spānija)|Meridā]])</small>? * ... no [[1866. gads|1866. gada]] '''[[Sumba]]''' bija iekļauta Nīderlandes Austrumindijā, kaut arī sala līdz pat 20. gadsimtam faktiski nebija [[Nīderlande]]s pārvaldībā? * ... pirms [[franči|franču]] [[matemātiķe]]s, [[fiziķe]]s un [[filozofe]]s '''[[Marija Sofija Žermēna|Marijas Sofijas Žermēnas]]''' nāves [[Kārlis Frīdrihs Gauss]] bija ieteicis viņai piešķirt goda grādu, taču aizspriedumi pret dzimumu liedza tam notikt? [[Attēls:Aerial view of Manoel Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Manoela|Manoelas salā]]''' [[Malta|Maltā]] savulaik [[karantīna]]i izmantotais ēku komplekss, saukts par Lazareti, kā arī cietoksnis, ir saglabājušies līdz mūsdienām, kaut arī pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] ēkas ir pamestas <small>(attēlā sala no putna lidojuma)</small>? * ... līdz [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] maijam tā laika [[Rīgas dome]]s priekšsēdētāja vietnieks '''[[Vadims Baraņņiks]]''' pārstāvēja partiju "[[Saskaņa]]", taču tika no partijas izslēgts? * ... 20. gadsimta sākumā ieviestais jēdziens '''"[[Auglīgais pusmēness]]"''' tiek attiecināts uz reģionu, ko dēvē arī par "[[civilizācija]]s šūpuli"? [[Attēls:Yakuts Sakhas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[jakuti]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> sākotnēji apdzīvoja [[Baikāla ezers|Baikāla ezera]] reģionu, bet, sākot ar 13. gadsimtu, viņi [[mongoļi|mongoļu]] spiediena ietekmē migrēja uz ziemeļiem? * ... '''[[Tibetas kalniene]]''' ir pasaulē augstākā [[plakankalne]] [[virs jūras līmeņa]] (vidēji no 4000 līdz 5000 m vjl.), tādēļ tā tiek dēvēta par "Pasaules jumtu"? * ... '''[[nerītiskā zona]]''' ir visproduktīvākā starp [[Pasaules okeāns|Pasaules okeāna]] ekoloģiskajām zonām un ietver sevī ap 80% no kopējās okeāna produktivitātes? [[Attēls:AJ Foyt dirt car 1961.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[autosportists]] '''[[E. Dž. Foits]]''' <small>(attēlā 1961. gadā)</small> ir vienīgais braucējs, kurš ir uzvarējis ''[[Indianapolis 500]]'', ''Daytona 500'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un Deitonas 24 stundu sacīkstēs? * ... [[Ķīna|Ķīnā]] jau [[9. gadsimts|9. gadsimtā]] vai pat agrāk izgudroto '''[[dūmu pulveris|dūmu pulveri]]''' 19. gadsimta beigās no militārās jomas gandrīz pilnībā izkonkurēja [[bezdūmu pulveris]]? * ... [[1998. gads Latvijā|1998. gadā]] dibinātā '''[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība]]''' bija pirmā šāda veida [[nevalstiskā organizācija]] [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Leptometra celtica 7080.jpg|border|right|50px]] * ... [[adatādaiņi]] '''[[jūras lilijas]]''' <small>(attēlā ''Leptometra celtica'')</small> dzīvo tikai sāļos ūdeņos, tāpēc [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] ar zemu sāļumu tās nav sastopamas? * ... [[Indija]]s parlaments [[2019. gads|2019. gada]] 6. augustā apstiprināja valdības plānu, kas anulēja Džammu un Kašmīras štata autonomiju un izveidoja divas jaunas savienības teritorijas — vienu '''[[Džammu un Kašmīra]]s''', bet otru [[Ladākha]]s teritorijā? * ... nelielo, nomaļo [[Krievija]]i piederošo '''[[Viktorijas sala (Krievija)|Viktorijas salu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] līdz 20. gadsimta 90. gadu vidum lielākoties klāja līdz 150 m augsts [[ledus]] kupols, taču mūsdienās ledus sega ir samazinājusies un turpina samazināties? [[Attēls:Otrās Krievijas olimpiādes Rīgā plakāts 1914.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otrā Krievijas olimpiāde]]''' notika [[Rīga|Rīgā]] 1914. gada jūlijā <small>(attēlā plakāts)</small>; tās laikā sākās [[Pirmais pasaules karš]]? * ... [[Taivāna (Ķīnas Republika)|Taivāna]]s datoru un tālruņu aparatūras korporācijas '''''[[Asus]]''''' nosaukums tiek skaidrots kā radies no [[sengrieķi|sengrieķu]] mitoloģiskā spārnotā zirga [[Pegazs|Pegaza]] (''Πήγασος, Pḗgasos''), taču, lai tam piešķirtu augstu vietu alfabētiskajos sarakstos, tiek izmantoti tikai pēdējie četri vārda burti? * ... [[jūras bioloģija|jūras bioloģijā]] '''[[sublitorāle|sublitorālā zona]]''' attiecas uz apgabaliem, kur [[Saules gaisma]] sasniedz okeāna dibenu, tāpēc šajā zonā ir augsta bioloģiskā produktivitāte un šeit dzīvo jūras organismu sugu lielākā daļa? [[Attēls:Schneekranich Grus leucogeranus 090501 We 147.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[baltā dzērve]]''' <small>(attēlā)</small> ir endēma [[Krievija]]s ziemeļu teritoriju putnu suga, kurai draud izmiršana, un tā ir iekļauta Starptautiskās dabas aizsardzības savienības [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]]? * ... '''[[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija]]''' [[1795. gads|1795. gadā]] bija daļa no [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas]], kā rezultātā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] zaudēja starptautisko tiesību subjekta statusu un tika inkorporēta [[Krievijas impērija]]s sastāvā? * ... kopš [[1633. gads|1633. gada]], kad [[Vīne|Vīnē]] tika ierīkotas '''[[Ķeizaru kapenes]]''', tajās ir apglabāti 145 dzimtas piederīgie, to skaitā 12 [[Svētās Romas imperatori|imperatori]] un 18 imperatores? [[Attēls:Saeimas 24.janvāra kārtējās sēdes turpinājums (46936583371).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Andris Kazinovskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ievēlēts no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]], no kuras izstājies, bet iepriekš pārstāvējis virkni citu politisko spēku, vēlēšanās kandidējot no no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s, [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]] un Latgales Demokrātiskās partijas saraksta, no partijas "[[Jaunais laiks]]" un no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s? * ... '''[[Almati metropolitēns|Almati metropolitēnu]]''' sāka būvēt [[1988. gads|1988. gadā]], taču pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] būvdarbi tika apturēti; pēc pārtraukuma celtniecībā [[Almati]] [[metropolitēns]] tika atklāts [[2011. gads|2011. gada]] 1. decembrī? * ... '''"[[LustīgsRadio]]"''' [[Saldus|Saldū]] ir pirmais un vienīgais [[kantrimūzika]]s [[radio]] [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Bridges across the Arno (15175310104).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Arno]]''' upei <small>(attēlā Florencē)</small> raksturīga strauja caurteces maiņa, kas vēsturiski dažkārt novedusi pie [[plūdi]]em, piemēram, [[1996. gads|1996. gada]] plūdos [[Florence|Florencē]] gāja bojā 101 cilvēks? * ... [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānas futbola izlasi]] pārstāvējušais '''[[Vugars Askerovs]]''' kopš bērnības dzīvo [[Liepāja|Liepājā]] un savas karjeras laikā pārsvarā spēlējis [[Latvija]]s klubos? * ... tradicionālais [[hinduisms|hinduistu]] sveiciens '''''[[namaste]]''''' parasti tiek izrunāts, nedaudz paklanoties, ar sakļautām rokām, uz augšu vērstiem [[pirksti]]em, tuvu krūtīm esošiem [[īkšķi]]em? [[Attēls:Jiang Zemin St. Petersburg2002.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dzjans Dzemiņs]]''' <small>(attēlā)</small> pārņēma varu [[Ķīna|Ķīnā]], gāžot no krēsla Džao Dzijanu un pašam kļūstot par [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretāru, [[1989. gads|1989. gadā]] pēc [[protesti Tiaņaņmeņa laukumā|protestiem Tiaņaņmeņa laukumā]]? * ... '''[[Raba]]s''' salai [[Horvātija]]s piekrastē ir īpaša vieta nūdisma kustības vēsturē, jo [[1936. gads|1936. gadā]] šeit tika oficiāli atklāta pasaulē pirmā nūdistu [[pludmale]]? * ... [[1966. gads Latvijā|1966. gadā]] '''[[Zaubes iela (Rīga)|Zaubes ielu]]''' [[Rīga|Rīgā]] pārdēvēja par [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfrēda Amtmaņa-Briedīša]] ielu, jo režisors un aktieris bija mitinājies tās 8. namā, taču 1990. gadā iela atguva vēsturisko nosaukumu? [[Attēls:20100412 egine73.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķija]]s salā '''[[Ejina|Ejinā]]''' <small>(attēlā)</small> tikušas kaltas savas [[monētas]] — stateri, kas ir senākās konstatētās monētas [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām populārā '''[[lezginka]]''' var tikt dejota kā solo [[deja]] (dejo tikai vīrietis) vai pāru (dejo vīrietis un sieviete) deja? * ... [[Tartu]] bāzētais [[alus]], [[sidrs|sidra]], bezalkoholisko dzērienu un [[sula|sulu]] uzņēmums '''''[[A. Le Coq]]''''' nosaukumu mantojis no uzņēmuma, kas dibināts [[Londona|Londonā]] [[1807. gads|1807. gadā]]? [[Attēls:Edward A. Wilson.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[dabaszinātnieks]] un [[polārpētnieks]] '''[[Edvards Vilsons]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no pēdējiem trīs [[Roberts Skots|Roberta Skota]] [[Dienvidpols|Dienvidpola]] ekspedīcijas dalībniekiem, kuri gāja bojā, nesasniedzot aptuveni 20 km attālumā esošo piekrastes bāzi ar pārtikas rezervēm? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] Hanzas laukumu [[Rīga|Rīgā]] par godu [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Vašingtons|Džordža Vašingtona]] 200. dzimšanas dienai pārdēvēja par '''[[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukumu]]''', jo laukuma malā tolaik atradās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecība? * ... '''[[Šipkas pāreja]]''' [[Stara Planina]]s kalnos, kas ir galvenā saikne starp ziemeļu un dienvidu [[Bulgārija|Bulgāriju]], bija pazīstama jau antīkajos laikos: to šķērsojis [[Maķedonijas Aleksandrs]], bet [[senie romieši|romieši]] te izbūvēja divus ceļus? [[Attēls:Olavinlinna 2016 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somija]]s austrumos esošā '''[[Olavinlinnas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir vistālāk uz ziemeļiem esošā [[viduslaiku pils|viduslaiku mūra pils]], kas saglabājusies? * ... pirms [[1917. gada Krievijas revolūcija]]s '''[[lezgīni]]em''', kas dzīvo [[Krievija]]s [[Dagestāna]]s dienvidos un [[Azerbaidžāna]]s ziemeļos, nebija etniskās grupas pašnosaukuma; viņi atsaucās uz sevi pēc ciemata, reģiona, reliģijas vai klana? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[mūzikas instrumenti|mūzikas instrumentu]] ražošanas uzņēmums '''''[[Avedis Zildjian Company]]''''', kas galvenokārt nodarbojas ar šķīvju un bungu vālīšu ražošanu, kopš dibināšanas [[Osmaņu impērija]]s galvaspilsētā [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] 17. gadsimtā, pieder [[armēņi|armēņu]] izcelsmes Zildžjanu ģimenei? [[Attēls:HansIsland.png|border|right|50px]] * ... nelielā, neapdzīvotā '''[[Hansa sala]]''' <small>(attēlā)</small> starp [[Grenlande|Grenlandi]] un [[Elsmīra|Elsmīru]] ir strīdus objekts starp [[Kanāda|Kanādu]] un [[Dānija|Dāniju]]; kopš [[1984. gads|1984. gada]] starp valstīm notiek tā sauktais "inteliģentais karš"? * ... bijušie [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlases]] [[futbolisti]] brāļi Indzagi abi ir [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s klubu ir treneri: '''[[Simone Indzagi]]''' vada ''[[Romas "Lazio"|Lazio]]'', bet savulaik rezultatīvais uzbrucējs [[Filipo Indzagi]] — ''[[Benevento Calcio|Benevento]]''? * ... [[Andris Freibergs]] ir septiņas reizes saņēmis "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu kā '''[[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|Gada scenogrāfs]]''', savukārt [[Mārtiņš Vilkārsis]] — piecas reizes? [[Attēls:Seiko hashimoto.png|border|right|50px]] * ... [[Japāna]]s parlamenta deputāte '''[[Seiko Hasimoto]]''' <small>(attēlā)</small> kā sportiste visvairāk reižu pārstāvējusi savu valsti olimpiskajās spēlēs — pēc kārtas četrās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiādēs]] [[ātrslidošana|ātrslidošanā]] un trijās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[treka riteņbraukšana|treka riteņbraukšanā]]? * ... mūsdienu [[Moldova]]s valstij nosaukumu devusī '''[[Moldova (upe)|Moldovas upe]]''' tek tikai [[Rumānija]]s teritorijā? * ... '''[[Meizas cietums|Meizas cietumā]]''', kurā no 1971. līdz 2000. gadam tika ieslodzīti [[Ziemeļīrijas konflikts|Ziemeļīrijas konfliktā]] iesaistītie kaujinieki, 1981. gadā [[Bobijs Sendss|Bobija Sendsa]] vadīto [[īri|īru]] kaujinieku badastreikā sevi nonāvēja 10 cilvēki? [[Attēls:16-07-06-Rathaus Graz Turmblick-RR2 0275.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Grāca]]s centrā esošajā '''[[Šlosbergs|Šlosberga kalnā]]''' <small>(attēlā)</small> tika izrakti [[tunelis|tuneļi]], kuros iedzīvotāji slēpās no [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] bombardēšanas? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Malkolms Brogdons]]''' debijas sezonas noslēgumā tika atzīts par [[NBA Rookie of the Year Award|Nacionālās basketbola asociācijas sezonas labāko debitantu]], kļūdams par pirmo otrajā kārtā [[NBA drafts|draftēto]] spēlētāju kopš 1965. gada, kam tas izdevies? * ... 2015. gadā [[Ķīna]]s [[farmakoloģija|farmakoloģe]], [[farmaceite]] un izgudrotāja '''[[Tu Joujou]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju]] "par atklājumiem saistībā ar jaunu terapiju pret [[malārija|malāriju]]"? [[Attēls:Teague2-20190120.jpg|border|right|50px]] * ... [[Atlantas "Hawks"]] [[basketbols|basketbola]] komanda ar '''[[Džefs Tīgs|Džefu Tīgu]]''' <small>(attēlā)</small> sastāvā visās septiņas sezonās kvalificējās [[NBA playoff spēles|''play-off'' spēlēm]], pie tam [[2014.-2015. gada NBA sezona|2015. gadā]] uzvarēja regulāro čempionātu [[NBA Austrumu konference|NBA Austrumu konferencē]]? * ... galvenokārt [[Godāvari|Godāvari upes]] svēto ūdeņu dēļ '''[[Nāšika]]''' [[Indija]]s rietumos ir nozīmīga pilsēta ne tikai [[budisms|budismā]], bet arī [[hinduisms|hinduismā]] un [[džainisms|džainismā]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Oklahomasitijas "Thunder"]] mājvietā '''''[[Chesapeake Energy Arena]]''''' no 2005. līdz 2007. gadam mājas spēles aizvadīja [[Ņūorleānas "Hornets"]], jo [[viesuļvētra "Katrīna"]] bija nodarījusi lielus postījumus ''New Orleans Arena''? [[Attēls:Riv. Tergi (G.N. 2010).jpg|border|right|50px]] * ... lielākā upe [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]] '''[[Tereka]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> iztek [[Gruzija|Gruzijā]], [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] grēdā no Zilgahoha kalna ledāja 2713 m augstumā [[virs jūras līmeņa]]? * ... [[Japāna]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]] '''''[[Ōsumi (pavadonis)|Ōsumi]]''''' darbojās aptuveni 14 stundas, padarot Japānu par ceturto valsti pēc [[Padomju Savienība]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Francija]]s, kas saviem spēkiem palaidusi Zemes mākslīgo pavadoni? * ...[[dzimšanas diena|dzimšanas dienā]] bieži dziedāto dziesmu '''"[[Laimes vēlējums]]"''' jeb "Daudz baltu dieniņu" ir sacerējis [[Jēkabs Graubiņš]] [[1935. gads|1935. gadā]]? [[Attēls:12.Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (16002351761).jpg|border|right|50px]] * ... [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Aldis Adamovičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms kļūšanas par pašvaldības vadītāju, pēc tam Saeimas deputātu, bija [[ģeogrāfija]]s skolotājs un [[Preiļu 1. pamatskola]]s direktors? * ... '''[[portugāļu ģeogrāfiskie atklājumi]]''' bija eiropiešu aizjūras ekspedīciju avangardā, atklājot un kartografējot [[Āfrika]]s, [[Āzija]]s un [[Amerika]]s piekrastes, kas iesāka [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmetu? * ... nāvessodu 11 '''[[Valmieras komunāri]]em''' izpildīja [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 22. decembra naktī pie [[Rātsupīte]]s un līķus apraka Valmieras mācītāja muižas tīrumā pie Karātavu kalniņa, bet [[1920. gads Latvijā|1920. gada]] jūlijā nošautos atļāva pārapbedīt; apglabāšana notika 25. jūlijā, vairāku simtu cilvēku klātbūtnē? [[Attēls:Chiba City montage.jpg|border|right|50px]] * ... tiek plānots, ka [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Cīņas sports 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sporta]], [[Paukošana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanas]] un [[Tekvondo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tekvondo]] sacensības norisināsies [[Tokija]]s [[aglomerācija|aglomerācijā]] ietilpstošajā '''[[Čiba|Čibā]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... pēc [[gaisa piesārņojums|gaisa piesārņojuma]] '''[[Gvālijara]]''' [[Indija]]s vidienē ir viena no pasaulē piesārņotākajām pilsētām? * ... '''[[Spēlmaņu nakts 2018/2019]]''' balvu pasniegšanas ceremoniju vadīja [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieris [[Ivars Kļavinskis]]? [[Attēls:Rytro BS2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Poprada (upe)|Poprada]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā lielā [[Slovākija]]s upe, kas ietilpst [[Baltijas jūra]]s baseinā? * ... atšķirībā no [[dūmu pulveris|dūmu šaujampulvera]], '''[[bezdūmu pulveris|bezdūmu pulverim]]''' sadegot nerodas cietas daļiņas ([[dūmi]]), jo veidojas tikai [[oglekļa dioksīds]], [[slāpeklis]] un [[ūdens]] tvaiki? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[pusvadītājs|pusvadītāju]] [[elektronika]]s komponenšu uzņēmums '''''[[SK Hynix]]''''' ir pasaulē otrais lielākais [[Brīvpiekļuves atmiņa|atmiņas]] [[integrālā shēma|mikroshēmu]] ražotājs (pēc ''[[Samsung Electronics]]'') un pasaulē trešais lielākais pusvadītāju komponenšu uzņēmums (pēc ''Samsung'' un ''[[Intel]]'')? [[Attēls:The Blue Lagoon.jpg|border|right|50px]] * ... [[Malta]]s arhipelāga trešajā lielākajā salā '''[[Komino]]''' <small>(attēlā Zilā lagūna)</small>, kas atrodas starp Maltas salu un [[Goco]], ir tikai 3 pastāvīgie [[iedzīvotāji]]? * ... 1400 km garās '''[[Krišna]]s''' izteka atrodas [[Rietumgati|Rietumgatos]], taču tā plūst uz austrumiem un, šķērsojot gandrīz visu [[Indostānas pussala|Indostānas pussalu]], ietek [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcī]]? * ... [[2019. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|2019. gada pasaules čempionātā cīņas sportā]], kas notika [[Nursultana|Nursultanā]], '''[[Aisulū Tinibekova]]''' kļuva par pirmo [[Kirgizstāna]]s cīkstoni, kas uzvarējusi [[Pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules čempionātā]]? [[Attēls:Lithuania Ladakalnis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Aukštaitijas nacionālais parks]]''' <small>(attēlā)</small> ir vecākais [[nacionālais parks]] [[Lietuva|Lietuvā]], un līdz [[1991. gads|1991. gadam]], kad tika nodibināti vēl trīs nacionālie parki, tā nosaukums bija [[Lietuvas PSR]] nacionālais parks? * ... mankurtu jēdziens kļuva pazīstams no [[Čingizs Aitmatovs|Čingiza Aitmatova]] romāna '''"[[Un garāka par mūžu diena ilgst]]"'''? * ... 20. gadsimta otrajā pusē ''Agfa'' bija viens no pazīstamākajiem masveida [[fotogrāfija|foto]] preču zīmoliem, tomēr 2004. gadā gala patērētājiem paredzēto produktu ražošanu atdalīja no '''''[[Agfa-Gevaert]]''''', izveidojot ''AgfaPhoto'', kas pēc gada bankrotēja? [[Attēls:Kloster Reichenau (Foto Hilarmont).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reihenava|Reihenavas salā]]''' mūsdienu [[Vācija]]s galējos dienvidos, [[Konstances ezers|Konstances ezerā]] daļēji saglabājies viens no viduslaiku slavenākajiem klosteriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[futbola klubs]] '''[[Liepājas "Zvejnieks"]]''', kas no 1962. līdz 1989. gadam spēlēja PSRS futbola čempionātā, savā pēdējā sezonā nostartēja pat sliktāk par otro Latvijas komandu PSRS otrajā līgā — pirms pāris gadiem izveidoto [[Jelgavas RAF]]? * ... dokumentālās spēlfilmas "[[Segvārds Vientulis]]" autors '''[[Normunds Pucis]]''' ir arī [[Latvijas Televīzija]]s simtgades seriāla "[[Sarkanais mežs]]" idejas un scenārija autors? [[Attēls:Flag of Jordan.svg|border|right|50px]] * ... septiņstaru zvaigzne ir vienīgā atšķirība starp '''[[Jordānijas karogs|Jordānijas karogu]]''' <small>(attēlā)</small> un to, kas tika izmantots 1917. gada [[Arābu sacelšanās]] laikā, kā arī mūsdienu [[Palestīna]]s karogu? * ... sākotnēji bija plānots, ka '''[[2020. gada Giro d'Italia|2020. gada velobrauciens ''Giro d'Italia'']]''' notiks no 9. līdz 31. maijam ar startu pirmo reizi [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]], taču saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] sacensības tiks pārceltas uz oktobri ar startu [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... '''[[Kovadongas kauja]]''' bija pirmā ievērojamā [[kristieši|kristiešu]] uzvarētā kauja pēc tam, kad [[arābi]] iekaroja [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]], tāpēc to mēdz uzskatīt par [[rekonkista]]s sākumu? [[Attēls:Riekstins Alberts.jpg|border|right|50px]] * ... {{OSS|Z=1936|L=L}} [[Garmiša-Partenkirhene|Garmišā-Partenkirhenē]] [[distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] startējušais '''[[Alberts Riekstiņš]]''' <small>(attēlā)</small>, esot izmēģinājis spēkus 30 [[sporta veids|sporta veidos]], tai skaitā 78 gadu vecumā kļuvis par sporta meistarkandidātu [[makšķerēšana|makšķerēšanā]]? * ... [[Juris Poškus|Jura Poškus]] filma '''"[[Bet stunda nāk]]"''' par Ēriku un Danielu, kuri [[Rīga]]s ielās sludina savu izpratni par mūsdienu [[kristieši|kristiešu]] dzīvesveidu, saņēma 2003. gada [[Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma (Lielais Kristaps)|Lielā Kristapa balvu kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma]]? * ... ar augumu 224 cm [[serbs]] '''[[Bobans Marjanovičs]]''' ir otrais garākais [[basketbolists]] [[NBA]] šobrīd, atpaliekot vienīgi no Tako Falla, bet apsteidzot kluba biedru [[Kristaps Porziņģis|Kristapu Porziņģi]]? [[Attēls:Himeji Castle Keep Tower after restoration 2015.jpg|border|right|50px]] * ... šobrīd [[Japāna|Japānā]] ir vairāk nekā simt '''[[Japāņu pilis|pilis]]''' <small>(attēlā [[Himedži pils]] [[Hjogo prefektūra|Hjogo prefektūrā]])</small>, kas ir saglabājušās vai daļēji ir saglabājušās, taču tiek lēsts, ka reiz to bija pieci tūkstoši? * ... [[Grenlande]]s tālākais dienvidu punkts '''[[Farvelas rags]]''' atrodas vairāk uz dienvidiem nekā [[Helsinki]] vai [[Sanktpēterburga]]? * ... [[Vācija]]s [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[NSU Motorenwerke]]''''' [[1969. gads|1969. gadā]] tika apvienots ar uzņēmumu ''[[Auto Union]]'', nodibinot mūsdienu ''[[Audi]]''? [[Attēls:Ficus elastica leaves 02.JPG|border|right|50px]] * ... līdzīgi kā citiem [[fikusu ģints]] augiem, arī '''[[kaučuka gumijkoks|kaučuka gumijkoku]]''' <small>(attēlā)</small> ziedu [[apputeksnēšana|apputeksnēšanu]] veic konkrēta [[lapsenes|lapseņu]] suga, ar kurām tiem ir attīstījies mutuālisms? * ... '''[[Baltijas Olimpiskā komiteja|Baltijas Olimpisko komiteju]]''' [[1911. gads Latvijā|1911. gada]] 18. decembrī [[Rīga]]s viesnīcā "Imperial" nodibināja 13 sporta biedrību pārstāvji pēc 1907. gadā dibinātās [[Somija]]s Olimpiskās komitejas piemēra? * ... '''[[amonija nitrīts|amonija nitrītam]]''' sadaloties izdalās [[slāpeklis]], tādēļ amonija nitrītu nedrīkst uzglabāt hermētiski noslēgtos traukos, jo pēc kāda laika var notikt [[eksplozija]]? [[Attēls:Berliner Siegessäule 2012-04.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes Uzvaras kolonna]]''' <small>(attēlā)</small> tika projektēta pēc [[1864. gads|1864. gada]] uzvaras karā ar [[Dānija|Dāniju]], taču līdz pieminekļa atklāšanai [[1873. gads|1873. gadā]] Prūsija bija uzvarējusi arī [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas karā]] un [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]], piešķirot statujai papildus nozīmi? * ... [[Detroita]]s '''''[[Little Caesars Arena]]''''' mājas spēles aizvada gan [[NBA]] komanda [[Detroitas "Pistons"|"Pistons"]], gan [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komanda [[Detroitas "Red Wings"|"Red Wings"]]? * ... angļu rokgrupa '''''[[James (grupa)|James]]''''' ir trīs reizes ir uzstājusies [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Chinesische Zedrat Zitrone.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[cedrāts|cedrātam]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīga loma [[jūdaisms|jūdaismā]], tas tiek izmantots [[Sukots|Sukota]] svētkos, tāpēc tā [[auglis]] tiek saukts arī par ebreju ābolu? * ... '''[[Harderveikas Universitāte]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]] savulaik bija pazīstama ar visai liberālajām [[medicīna|medicīnisko]] grādu iegūšanas prasībām, piemēram, slavenākais no universitātes absolventiem — [[Kārlis Linnejs]], šeit pavadīja apmēram [[nedēļa|nedēļu]], iegūdams doktora grādu medicīnā? * ... viens no partijas "[[Progresīvie (partija)|Progresīvie]]" vadītājiem, [[Rīgas dome]]s deputāts '''[[Edmunds Cepurītis]]''' 29 gadu vecumā ir jaunākais partijas (līdz)priekšsēdētājs [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Mochovce - chladice veže.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mohovces atomelektrostacija]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina apmēram 20% no [[Slovākija]]i nepieciešamās elektroenerģijas? * ... '''[[Simtgades tilts]]''' pār [[Nemuna]]s upi [[Jurbarka|Jurbarkā]] ir pats garākais autotransporta [[tilts]] [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... ''Discovery, Inc.'' [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par Eiropas [[televīzija]]s sporta kanālu tīkla '''''[[Eurosport]]''''' vairākuma akcionāru? [[Attēls:Polski Fiat 126p rocznik 1973.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[FSM]]''''' jeb Mazlitrāžas automobiļu fabrika [[Polija|Polijā]] 20. gadsimta 70. un 80. gados sadarbībā ar [[Itālija]]s autobūvētāju ''[[FIAT]]'' saražoja vairāk nekā 3 miljonus automašīnu ''Polski Fiat'' <small>(attēlā 1973. gada ''Polski Fiat 126p'')</small>? * ... 173 kg smagais [[Ķīnas Tautas Republika]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]] '''''[[Dong Fang Hong I]]''''' bija smagāks par citu valstu pirmajiem pavadoņiem? * ... saskaņā ar ar pašreizējo [[Ģeohronoloģiskā skala|ģeohronoloģisko skalu]] laika intervāls, kas bija pazīstams kā '''[[terciārs]]''', ietver sevī [[Paleogēns|paleogēnu]], [[Neogēns|neogēnu]] un [[antropogēns|antropogēna]] daļu? [[Attēls:Coimbra University.jpg|border|right|50px]] * ... senākā [[universitāte]] [[Portugāle|Portugālē]] — '''[[Koimbras Universitāte]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta [[1290. gads|1290. gadā]] ar karaļa [[Dinišs I|Diniša I]] dekrētu, un gadsimtiem tā bija vienīgā universitāte valstī? * ... [[PSRS hokeja izlase]]s [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]] '''[[Aleksejs Kasatonovs]]''' piecas reizes ir bijis iekļauts [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čampionāta]] simboliskajā izlasē? * ... amerikāņu [[kinorežisors]], scenārists, producents un [[aktieris]] '''[[Vess Kreivens]]''' ir pazīstams kā [[šausmu filma|šausmu filmu]] žanra pionieris? [[Attēls:ErAZ-762 van В395МО36 (23146592653).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Erevānas automobiļu rūpnīca]]''' tika izveidota 1966. gadā kravas [[mikroautobuss|mikroautobusu]] ražošanai <small>(attēlā ''ErAZ-762V'')</small>, jo [[Rīgas autobusu fabrika]] jau bija noslogota ar pasažieru mikroautobusu ražošanu visai [[Padomju Savienība]]i? * ... [[futbols|futbola]] komanda no [[Liepāja]]s '''"[[Sarkanais Metalurgs (futbola klubs)|Sarkanais Metalurgs]]"''', kas pastāvēja no 1949. gada līdz 1961. gadam, 11 gadus bija neapstrīdama [[Latvijas čempionāts futbolā|Latvijas čempionāta]] līdervienība? * ... vispazīstamākās '''[[Garās sienas]]''' tika izbūvētas starp [[Atēnas|Atēnām]] un tās ostu [[Pireja|Pireju]] — tās stiepās 26 kilometru garumā? [[Attēls:Norodom Sihamoni (2007) (crop).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kambodža]]s karalis '''[[Norodoms Seihamonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis klasisko [[dejas|deju]] un [[balets|baleta]] pasniedzējs un horeogrāfs? * ... 1989. gadā, [[Sadams Huseins|Sadama Huseina]] valdīšanas laikā, [[Irāka]] apgalvoja, ka ir palaidusi [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]], tomēr attēli liecināja, ka [[nesējraķete]] eksplodējusi pacelšanās sākumposmā, tādējādi [[2014. gads kosmonautikā|2014. gadā]] palaistais '''''[[TigriSat]]''''' oficiāli tiek uzskatīts par Irākas pirmo pavadoni? * ... no '''[[Pērnavas lidosta]]s''' tiek veikti regulāri pasažieru lidojumi uz [[Roņu sala|Roņu salu]]? [[Attēls:Limerick - Shannon River.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Šenona]]''' <small>(attēlā [[Limerika|Limerikā]])</small> ir [[Īrija]]s garākā [[upe]], taču tās garums dažādos avotos atšķiras, jo, lejtecē upe pārvēršas par estuāru? * ... visu laiku rezultatīvākā [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētāja [[Māris Verpakovskis|Māra Verpakovska]] tēvs '''[[Ilmārs Verpakovskis]]''' arī aizvadījis 3 spēles Latvijas izlasē 1991. un 1992. gadā? * ... viens no biežāk sastopamiem '''[[sinestēzija]]s''' veidiem ir saistīts ar [[vārdi|vārdu]], [[cipari|ciparu]] un [[burti|burtu]] attēlošanos dažādās [[krāsas|krāsās]], kas piemīt 4% cilvēku visā pasaulē? [[Attēls:Demiters.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija]]s [[hokejs|hokeja]] kluba "[[HK Mogo|Mogo]]" kapteinis '''[[Renārs Demiters]]''' <small>(attēlā)</small> četras sezonas ir spēlējis [[Kazahstāna]]s hokeja komandās? * ... [[Ungārija]]s nacionālā [[lidsabiedrība]] '''''[[Malév]]''''' [[2012. gads|2012. gada]] februārī pārtrauca lidojumus un drīz vien tika pasludināta tās maksātnespēja? * ... [[1014. gads|1014. gada]] '''[[Klontarfas kauja]]s''' rezultātā krita [[vikingi|vikingu]] vara [[Īrija|Īrijā]]? [[Attēls:Kostnice Sedlec.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Sedlecas osuārijs|Sedlecas osuārija]]''' interjerā <small>(attēlā)</small> izmantoti no 40 000 līdz 70 000 cilvēku kauli, no kuriem izveidotas [[kapela]]s dekorācijas un interjera priekšmeti? * ... [[FK Liepāja|futbola kluba Liepāja]] uzbrucējs '''[[Danu Spataru]]''' ir piedalījies 8 spēlēs [[Moldovas futbola izlase]]s sastāvā? * ... [[Malta]]s augstākā virsotne ir 253 metrus augstais '''[[Tadmejreks]]'''? [[Attēls:Feldberg-Seebuck.JPG|border|right|50px]] * ... 1493 metrus augstais '''[[Feldbergs (kalns)|Feldbergs]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais [[Vācija]]s kalns ārpus [[Alpi]]em? * ... '''[[Rūdolfs Baumanis]]''' {{oss|V=1936|L=L}} [[Berlīne|Berlīnē]] [[šaušana|šaušanā]] ar mazkalibra šauteni 50 m distancē izcīnīja 32. vietu? * ... '''[[Kaprunas katastrofa|Kaprunas funikulera katastrofā]]''' [[Austrija|Austrijā]] 2000. gada 11. novembrī [[ugunsgrēks|ugunsgrēka]] rezultātā gāja bojā 155 cilvēki, lielākoties [[kalnu slēpotāji]], kas devās augšup uz slēpju trasēm? [[Attēls:Wiltener Saengerknaben Rochuskirche Wien 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[zēnu koris|zēnu koru]]''' dalībnieki ir zēni, kam vēl nav noticis [[balss]] lūzums, tāpēc zēnu koriem raksturīga dziedāšana augstajos reģistros <small>(attēlā viens no vecākajiem zēnu koriem Eiropā Viltenas zēnu koris)</small>? * ... 2002. gada Holivudas psiholoģisks trilleris '''"[[Sarkanais pūķis (filma)|Sarkanais pūķis]]"''' ir veidots kā prīkvels 1991. gada filmai "[[Jēru klusēšana]]" un 2001. gada filmai "Hanibāls"? * ... [[arhitektūra]]i veltītā raidījuma "[[Adreses]]" un [[vēsture]]s tēmām veltītā raidījuma "[[Atslēgas (raidījums)|Atslēgas]]" veidotājs un vadītājs '''[[Mārtiņš Ķibilds]]''' bērnībā bija vēlējies kļūt par arhitektu un vēlāk strādājis par [[Latvijas Arhitektu savienība]]s valdes priekšsēdētāju? [[Attēls:KAZ 4540 (Kolhida) (15347091889).jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[Gruzija]]s '''[[Kutaisi automehāniskā rūpnīca|Kutaisi automehāniskās rūpnīcas]]''' ražošanas apjomi ievērojami samazinājās, līdz 2010. gadā tā tika slēgta pavisam <small>(attēlā PSRS izplatītā [[kravas automašīna]] ''KAZ-4540 Kolhida'')</small>? * ... [[1982. gads Latvijā|1982. gadā]] izdotā pirmā '''[[Antoņina Masiļūne|Antoņinas Masiļūnes]]''' sastādītā pavārgrāmata "Ikdienai un svētku galdam" tika izdota 200 000 eksemplāru lielā tirāžā? * ... '''[[Londonas Karaliskā koledža|Londonas Karalisko koledžu]]''' ir absolvējuši vai bijuši tajā mācībspēki divpadsmit [[Nobela prēmija]]s laureāti? [[Attēls:Vita Tērauda in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte "[[Attīstībai/Par!]]" frakcijā '''[[Vita Anda Tērauda]]''' <small>(attēlā)</small> politikā darbojās arī neilgi pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s, būdama [[Latvijas Republikas valsts reformu ministru uzskaitījums|valsts reformu ministre]] [[Māra Gaiļa valdība|Māra Gaiļa valdībā]]? * ... '''[[eshatoloģija]]''' ir [[teoloģija|teoloģiska]] mācība par [[cilvēce]]s galu, kā arī par pasaules galu un [[laika beigas|laika beigām]]? * ... [[Latvijas Universitāte]]s profesors, [[paleontologs]] un [[ģeologs]] '''[[Ervīns Lukševičs]]''' ir atklājis vairākas zinātnei jaunas seno [[zivis|zivju]] un četrkājaino sugas? [[Attēls:Møns Klint 5.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mēna|Mēnas sala]]''' [[Dānija]]s austrumos <small>(attēlā)</small> ir slavena ar [[krīts|krīta]] [[klints|klintīm]], kas stiepjas jūras krastā 6 kilometru garumā, sasniedzot 128 metru augstumu? * ... [[2013. gads Latvijā|2013. gada]] novembrī [[ASV latvieši|ASV latviešu]] aktieris un režisors '''[[Laimonis Siliņš]]''' [[Rīga|Rīgā]] saņēma [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu|Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu]]? * ... tiek plānots, ka [[2021. gads|2021. gadā]] [[Elzasa]] atdalīsies no pārējās '''[[Grandesta]]s''', izveidojot atsevišķu [[Francijas reģioni|Francijas reģionu]]? [[Attēls:Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daugavpils]] '''[[Dzelzceļa tilts (Daugavpils)|Dzelzceļa tilts]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzbūvēts laika posmā no 1858. līdz 1862. gadam, kad atklāja vilcienu kustību [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava]] posmā [[Daugavpils|Dinaburga]]—[[Kauņa]]? * ... '''[[radioloģiskie ieroči|radioloģiskos ieročus]]''' parasti uzskata par masu iznīcināšanas [[ieroči]]em, taču tos var izmantot arī specifiska mērķa nonāvēšanai, kā piemēram, [[Aleksandrs Ļitviņenko|Aleksandra Ļitviņenko]] noindēšana ar radioaktīvo [[Polonijs|poloniju]]-210? * ... 2018. un 2019. gadā [[Rīgas "Dinamo"]] vārtus sargājušais krievu [[hokejists]] '''[[Maksims Tretjaks]]''' ir leģendārā [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsarga]] [[Vladislavs Tretjaks|Vladislava Tretjaka]] mazdēls? [[Attēls:Pēteris Birkerts.jpg|border|right|50px]] * ... [[literatūrzinātnieks]] un [[folklorists]] '''[[Pēteris Birkerts]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais savācis un sakopojis [[latvieši|latviešu]] tautas [[anekdote]]s? * ... netālu no [[dzelzceļa stacija]]s '''[[Brisele-Dienvidi]]''' atrodas Dienvidu tornis, kas ir augstākā celtne [[Beļģija|Beļģijā]]? * ... [[1914. gads|1914. gadā]] [[Eiropa]]s valstis kontrolēja gandrīz 90% no [[Āfrika]]s, tikai [[Libērija]], [[Etiopija]] un Derviša (daļa no [[Somālija]]s) nebija pakļautas '''[[Āfrikas sadalīšana]]s''' rezultātā? [[Attēls:Dutch F16 Siauliai.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Šauļu starptautiskā lidosta|Šauļu lidlauks]]''' tika izbūvēts 1931. gadā [[Lietuva]]s gaisa spēku vajadzībām, bet [[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas gados bija svarīga PSRS Gaisa spēku bāze <small>(attēlā mūsdienās)</small>? * ... Latvijas [[orientēšanās sports|orientēšanās sporta]] izlases līdere '''[[Sandra Grosberga]]''' startē arī [[vieglatlētika]]s sacensībās un 2019. gadā bija Latvijas čempione vieglatlētikas krosā? * ... '''[[Triestes līcis]]''' [[Adrijas jūra]]s galējos ziemeļos atrodas triju valstu — [[Itālija]]s, [[Slovēnija]]s un [[Horvātija]]s — teritorijā? [[Attēls:2008 Smart ForTwo Passion convertible -- 04-22-2011 2.jpg|border|right|50px]] * ... mikroauto, subkompaktklases auto un elektrisko [[auto]] ražošanā specializētā auto marka '''''[[Smart (automašīna)|Smart]]''''' <small>(attēlā 2. paaudzes ''Smart Fortwo'')</small> ir [[Vācija]]s [[autobūve]]s uzņēmumu grupas ''[[Daimler AG]]'' struktūrvienība? * ... '''[[Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija|Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas]]''' galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? * ... [[1922. gads Latvijā|1922. gada]] pavasarī [[Daugavpils]] pilsētas vadība pieņēma lēmumu aizdedzināt '''[[Gajoka tilts|Gajoka tiltu]]''', jo [[pali|palu]] laikā pie tā sablīvējās lielas [[ledus]] masas, kas draudēja pārraut pilsētas aizsargdambi? [[Attēls:Kolossi Castle 01.JPG|border|right|50px]] * ... viduslaikos '''[[Kolosi pils]]''' [[Kipra|Kiprā]] <small>(attēlā)</small> bija [[Maltas ordenis|Maltas ordeņa]] galvenā mītne? * ... konkursa '''"[[Supernova 2020]]"''' uzvarētājai [[Samanta Tīna|Samantai Tīnai]] ar dziesmu ''[[Still Breathing]]'' bija paredzēta iespēja pārstāvēt [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], kas tika atcelts sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]s izplatīšanos? * ... uzvara pret pieckārtīgu [[Padomju armija]]s pārspēku [[Ziemas karš|Ziemas kara]] '''[[Suomusalmi kauja|Suomusalmi kaujā]]''' ievērojami pacēla [[Somija]]s armijas morāli? [[Attēls:Andrey Makarov.jpg|border|right|50px]] * ... [[hokejs|hokeja]] kluba [[Rīgas "Dinamo"]] pagājušās sezonas [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Andrejs Makarovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizvadijis arī vienu spēli [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], bet [[Krievijas hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis sudraba medaļu 2011. gada Pasaules čempionātā U20 vecuma grupā? * ... [[Filips Sīmors Hofmans]] par savu darbu filmā '''"[[Kapote (filma)|Kapote]]"''' ieguva vairākas balvas, tajā skaitā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kā labākais aktieris galvenajā lomā? * ... '''[[Spiša]]s''' reģiona ([[Slovākija|Slovākijā]] un [[Polija|Polijā]]) īpatnības nosaka [[Slovāki|slovāku]], [[Vācieši|vācu]] (kuri šeit dēvēti par [[sakši]]em), [[Ungāri|ungāru]] un [[Rusīni|rusīnu]] iedzīvotāju mijiedarbība? [[Attēls:Bulgaria-Sunny Beach-05.jpg|border|right|50px]] * ... no apmēram 378 kilometru garās '''[[Bulgārijas Melnās jūras piekraste]]s''' aptuveni 130 kilometrus klāj [[smiltis]]; vasaras sezonā [[pludmale]]s apmeklē miljoniem atpūtnieku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]]''' sākotnēji bija paredzēti [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] vasarā, no 6. līdz 12. jūlijam, bet tos pārcēla uz 2021. gadu saistībā ar [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|COVID-19 izplatīšanos Latvijā]]? * ... ar mazāk nekā 2000 [[iedzīvotāji]]em '''[[Lesje|Lesjes sala]]''' ir iedzīvotāju skaita ziņā vismazākā [[Dānija]]s komūna? [[Attēls:Zuiderzeewerken-NL.png|border|right|50px]] * ... '''[[Zeiderzē projekts|Zeiderzē projekta]]''' <small>(attēlā karte)</small> nosusināšanas darbu rezultātā tika izveidota [[Nīderlande]]s [[Flevolande]]s province, kurā mūsdienās dzīvo vairāk nekā 400 000 iedzīvotāji? * ... [[1871. gads|1871. gadā]] '''[[Skotijas regbija izlase]]''' aizvadīja pirmo spēli pret [[Anglijas regbija izlase|Angliju]], kas ir arī pirmā [[regbijs|regbija]] izlašu spēle vēsturē? * ... [[Vācija]]s armijas un flotes '''[[operācija "Albiona"]]''' par mūsdienu [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgu]] bija pēdējā lielā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kauja ar [[Krievija]]s piedalīšanos? [[Attēls:Grand-Place, Brussels - panorama, June 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brisele]]s '''[[Lielais laukums]]''' <small>(attēlā)</small> sāka veidoties 12. gadsimtā? * ... [[Itālija]]i piederošajai '''[[Lampedūza|Lampedūzas salai]]''' [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] tuvākā cietzeme ir [[Tunisija]] 113 kilometru attālumā, un ģeoloģiski tā atrodas [[Āfrika]]s kontinentā? * ... lai dotu [[Lietuvas Republika]]i pieeju [[Baltijas jūra]]i, 1921. gadā [[Latvija]] atteicās no pretenzijām, un ar Latvijas—Lietuvas robežlīgumu '''[[Palangas pagasts|Palangas pagastu]]''' pievienoja Lietuvai? [[Attēls:A coruna torre de hercules sunset edit.jpg|border|right|50px]] * ... 2. gadsimtā būvētais '''[[Herkulesa tornis]]''' [[Akoruņa|Akoruņā]] <small>(attēlā)</small> ir pasaulē vecākā [[bāka]], kas joprojām darbojas? * ... '''[[2017. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|2017. gada Pasaules čempionātā cīņas sportā]]''' bronzas medaļu izcīnīja arī [[Latvija]]s [[cīkstone]] [[Anastasija Grigorjeva]]? * ... Holivudas filma '''"[[Džeks un Džila]]"''', kurā abas galvenās lomas atveido [[Ādams Sendlers]], tiek saukta par "vissliktāko filmu, kāda jebkad ir radīta"; tā uzstādīja rekordu, iegūstot 10 [[Zelta avenes balva]]s visās iespējamās kategorijās? [[Attēls:Ναός του Ολυμπίου Διός, Αθήνα.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas impērija]]s laikā '''[[Olimpiskā Zeva templis|Olimpiskā Zeva templim]]''' bija 104 milzīga izmēra [[kolonna]]s, un tas bija lielākais templis [[Senā Grieķija|Grieķijā]] <small>(attēlā mūsdienās)</small>? * ... '''[[2019. gada IBSF pasaules čempionāts|2019. gada IBSF pasaules čempionātā]]''' [[bobslejs|bobslejā]] un [[skeletons|skeletonā]], kas norisinājās [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistleras trasē]] [[Kanāda|Kanādā]], ar vienu zelta un vienu sudraba medaļu [[Latvija]] bija starp veiksmīgākajām dalībvalstīm? * ... 2000. gadu pirmajā desmitgadē [[Igaunija]]s '''''[[MicroLink]]''''' kļuva par vadošo [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] uzņēmumu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], nodarbinot gandrīz 1000 darbinieku? [[Attēls:2018 European Athletics Championships Day 7 (40).jpg|border|right|50px]] * ... [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] jūdzes skrējienā un divkārtējā [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempione]] '''[[Sifana Hasana]]''' <small>(attēlā)</small> pameta [[Etiopija|Etiopiju]] kā bēgle un 2008. gadā 15 gadu vecumā ieradās [[Nīderlande|Nīderlandē]]? * ... smagas kaujas par '''[[Gustava līnija|Gustava līniju]]''' [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā notika no 1943. gada decembra līdz 1944. gada jūnijam, tajās krita 98 000 [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīru? * ... ap 750. gadu dibinātā '''[[Birka]]''' tiek uzskatīta par [[Zviedrija]]s senāko pilsētu; tā tika pamesta ap 975. gadu? [[Attēls:Bełchatów Elektrownia.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Belhatovas elektrostacija]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaulē lielākā [[brūnogles|brūnogļu]] [[termoelektrostacija]], kas nodrošina 20% no [[Polija]]s eletroenerģijas vajadzībām? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] augustā '''[[Velsas regbija izlase]]''' pirmo reizi kļuva par pasaules ranga līderi, bet drīz pēc tam, arī pirmo reizi, par līderi kļuva '''[[Īrijas regbija izlase]]'''? * ... agrāk '''[[ģimnāzija|ģimnāzijās]]''' lielāku uzmanību pievērsa [[sengrieķu valoda|grieķu]] un [[latīņu valoda]]s, kā arī veco kultūrtautu [[literatūra]]s mācīšanai; to pamatuzdevums bija sagatavot studijām augstskolā? [[Attēls:Mariya Lasitskene 2017 FBK-Games (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s [[vieglatlēte]], [[augstlēcēja]] '''[[Marija Lasickene]]''' <small>(attēlā)</small> {{oss|V=2016|L=L}}, nevarēja startēt, jo Sporta arbitrācijas tiesa [[Krievija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|aizliedza Krievijas sportistu dalību]] sistemātisku [[dopings|dopinga]] pārkāpumu dēļ; nākamajā gadā sportiste sāka startēt kā "neitrālā sportiste"? * ... [[Somija]]s ziemeļos, [[Lapzeme]]s administratīvajā centrā [[Rovaniemi]] esošā '''[[Lapzemes Universitāte]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem esošā universitāte [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... '''[[Ziemeļīrijas konflikts]]''' turpinājās no 20. gadsimta sešdesmito gadu beigām līdz Lielās Piektdienas vienošanās noslēgšanai [[1998. gads|1998. gada]] 10. aprīlī, un dažkārt tas tika atzīmēts kā vājas intensitātes [[karš]]? [[Attēls:Stadler Flirt Keila jaamas1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s valsts pasažieru [[dzelzceļš|dzelzceļa]] pārvadājumu operators '''''[[Elron]]''''' 1998. gadā tika atdalīts no uzņēmuma ''[[Eesti Raudtee]]'' <small>(attēlā vilciens [[Keila (stacija)|Keilas]] stacijā)</small>? * ... visvairāk '''[[2019. gada Lielā Kristapa balva|2019. gada Lielā Kristapa balvām]]''' bija izvirzīta filma "[[1906 (filma)|1906]]" (15), taču visvairāk balvas saņēma filma "[[Jelgava 94 (filma)|Jelgava 94]]" — četras pamatkategorijās un trīs speciālās balvas? * ... '''[[Japānas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet līdz [[2019. gads sportā|2019. gadam]], kad pati rīkoja [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|finālturnīru]] un sasniedza tajā ceturtdaļfinālu, nebija izkļuvusi no grupas? [[Attēls:Prevlaka tvrdjava.JPG|border|right|50px]] * ... kopš 2002. gada '''[[Prevlakas pussala]]i''' <small>(attēlā)</small> ir pagaidu juridisks statuss, jo tā ir strīdus teritorija starp [[Horvātija|Horvātiju]] un [[Melnkalne|Melnkalni]]? * ... {{oss|V=2016|L=L}} '''[[Eleina Tompsone]]''' no [[Jamaika]]s kļuva par olimpisko čempioni [[100 m]] un [[200 m]] distancē, kļūstot par pirmo sprinteri, kas uzvar abās īsākajās sprinta distancēs olimpiskajās spēlēs pēc [[Florensa Grifita-Džoinere|Florensas Grifitas-Džoineres]], kas to paveica {{oss|V=1988|L=L}}? * ... '''[[Latvijas zelts|Latvijas zelta rezerve]]''' sāka veidoties pēc tam, kad [[Padomju Krievija]] samaksāja 4 miljonus zelta rubļu jeb 3096,9 kg tīra [[zelts|zelta]] no [[Krievijas impērija]]s zelta rezerves saskaņā ar [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līgumu]]; šis zelts aizvien sastāda pusi no Latvijas zelta rezerves? [[Attēls:Triglav.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triglava nacionālais parks]]''' ap [[Slovēnija]]s augstāko kalnu [[Triglavs|Triglavu]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[nacionālais parks]] valstī? * ... [[2019. gads|2019. gada]] martā [[Krievija]]s ārlietu ministrs [[Sergejs Lavrovs]] apgalvoja, ka [[Baltijas valstis]] esot kļuvušas par "'''[[rusofobija]]s''' līderiem [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]]"? * ... [[1968. gads|1968. gadā]] definētā '''[[Brežņeva doktrīna]]''' deklarēja, ka atkāpšanās no [[sociālisms|sociālisma]] jebkurā [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstī ir apdraudējums visām citām valstīm, un tādā gadījumā ir pieļaujama iejaukšanās attiecīgās valsts iekšējās lietās, ja nepieciešams, ar militāriem līdzekļiem? [[Attēls:Pałac Branickich - panoramio - 7alaskan (1).jpg|border|right|50px]] * ... vienlaicīgi ar '''[[Braņicku pils]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecību [[Polija]]s ziemeļaustrumu pilsēta [[Bjalistoka]] ieguva pilsētas tiesības? * ... '''[[paleocēns|paleocēna]]''' epohu norobežo divi ģeoloģiski notikumi: [[krīta-terciāra masveida izmiršana]]s, kad izmira [[dinozauri]] un daudzas citas mezozoja organismu grupas, un [[paleocēna-eocēna termālais maksimums]], kad īsā laika posmā būtiski palielinājās [[Zeme]]s vidējā temperatūra, novedot pie daudzu organisma grupu izmiršanas? * ... [[1985. gads|1985. gadā]] Eiropas kausa finālspēles laikā starp [[Turīnas "Juventus"]] un ''[[Liverpool FC]]'' [[futbols|futbola]] komandām līdzjutēju sadursmju rezultātā, sabrūkot Heizela stadiona sienai (mūsdienās '''[[Karaļa Boduēna stadions]]'''), gāja bojā 39 cilvēki un apmēram 600 tika ievainoti? [[Attēls:Kiev Pioneers Hammond Slides.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā '''[[pionieru kustība|pionieru organizācija]]''' tika izveidota [[Padomju Savienība|PSRS]] [[1922. gads|1922. gada]] 19. maijā un darbojās visās [[padomju republikas|padomju republikās]] <small>(attēlā pionieri [[Kijeva|Kijevā]])</small>? * ... izdevniecības '''"[[Avots (izdevniecība)|Avots]]"''' pirmais izdevums 1980. gadā bija publicistisks darbs "Plānotā rītdiena" par [[Preiļu rajons|Preiļu rajona]] [[kolhozs|kolhoza]] "Krasnij Oktjabrj" darbību? * ... [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraukšanā]] pazīstamais [[termins]] '''[[pelotons]]''' ir radies no [[franču valoda]]s vārda ''peloton'', ar ko apzīmē militāro vienību — [[Vads (armija)|vadu]]? [[Attēls:Juan José Cobo - Critérium du Dauphiné 2012 - Prologue.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gads sportā|2019. gadā]] [[Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība]] atņēma [[Spānija]]s riteņbraucēja '''[[Huans Hosē Kovo|Huana Hosē Kovo]]''' <small>(attēlā)</small> karjeras lielāko zuvaru — 2011. gada ''[[Vuelta a España]]'', pamatojot to ar [[dopings|dopinga]] pārkāpumiem? * ... '''[[Ziemeļvācija]]s''' valstis spēlēja vadošo lomu [[Vācijas impērija]]s izveidē 19. gadsimtā? * ... '''[[Brestas cietokšņa aizstāvēšana]]''' (viena no pirmajām kaujām, kas notika [[Austrumu fronte (Otrais pasaules karš)|Austrumu frontē]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā) ilga 9 dienas, un cietokšņa pēdējā pretestība tika salauzta, bombardējot ar aviāciju? [[Attēls:Koenigin Luise bruecke Tilsit 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Karalienes Luīzes tilts]]''' <small>(attēlā)</small> pār [[Nemuna]]s upi, kas savieno [[Lietuva]]s pilsētu [[Panemune (Paģēģi)|Panemuni]] un [[Krievija]]s pilsētu [[Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)|Sovetsku]], ir nosaukts [[Prūsijas karaliste|Prūsijas]] karaļa [[Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma III]] sievas [[Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze]]s vārdā? * ... '''[[Krievijas Amerika]]''' ([[Komandora salas|Komandora salās]], [[Aleutu salas|Aleutu salās]] un [[Aļaska|Aļaskā]]) bija tirdzniecības [[kolonija]], krievu kolonistus uz šejieni neaicināja, tāpēc [[krievi|krievu]] skaits šeit nepārsniedza 1000? * ... '''[[eocēns|eocēnā]]''' bija [[kainozoja ēra]]s siltuma maksimums, kad tropiskais un subtropu klimats izpletās līdz mūsdienu polārajiem apgabaliem ([[Grenlande]]i, [[Špicbergena]]i)? [[Attēls:2017 UEC Track Elite European Championships 120.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s trīskārtējā [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāta šosejas riteņbraukšanā]] uzvarētāja '''[[Annemīka van Vlētena]]''' <small>(attēlā)</small> startē arī [[treka riteņbraukšana]]s sacensībās? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] aktīvistam '''[[Aleksandrs Gapoņenko|Aleksandram Gapoņenko]]''' ir aizliegta iebraukšana [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Moldova|Moldovā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]? * ... '''[[Brestas ūnija]]''' noteica [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhāta]] Kijevas mitropolijas bīskapu atdalīšanos no [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu pareizticība]]s un pakļašanos [[Romas pāvests|Romas pāvestam]], tomēr saglabājot pareizticības reliģiskos rituālus? [[Attēls:Lisboa May 2013-1.jpg|border|right|50px]] * ... [[1147. gads|1147. gadā]] pēc [[musulmaņi|musulmaņu]] padzīšanas celtā '''[[Lisabonas katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir vecākā baznīca pilsētā, daļēji sagrauta [[1755. gada Lisabonas zemestrīce]]s laikā? * ... '''[[Krimas okupācija]]''' bija pirmais notikums, kad [[Krievija]] pirmo reizi pēckara [[Eiropa]]s vēsturē [[okupācija|okupēja]] citas suverēnas valsts teritorijas daļu, tādējādi destabilizējot Eiropas un globālo drošības sistēmu? * ... galvenais '''[[mangāna dioksīds|mangāna dioksīda]]''' pielietojums ir [[metalurģija|metalurģijā]] — to izmanto [[tērauds|tērauda]] ražošanā? [[Attēls:Hazza Al Mansouri (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] pirmais [[kosmonauts]] '''[[Haza El Mansūrī]]''' <small>(attēlā)</small> kosmosā devās 2019. gada 25. septembrī kā '''[[SKS 19. Krievijas viesekspedīcija]]s''' lidojuma dalībnieks kosmosa kuģī ''[[Sojuz MS-15]]''? * ... '''[[Konfūcija institūts]]''' ir kritizēts par pārmērīgu [[Ķīna]]s ārpolitikas "maigās varas" ietekmi valstīs, kurās tā darbojas? * ... '''[[normandiešu valoda]]''' ir sastopama [[Normandija|Normandijā]], [[Džērsija|Džērsijā]] un [[Gērnsija|Gērnsijā]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781402131).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Gatis Eglītis]]''' <small>(attēlā)</small> no 2005. gada līdz 2015. gadam strādāja [[Brisele]]s institūcijās, 8 gadus nostrādājot [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisijā]] ar [[Latvija]]s ekonomikas, finanšu un budžeta uzraudzības jautājumiem? * ... filmas '''"[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]"''' un '''"[[Favorīte (filma)|Favorīte]]"''' tika nominētas desmit [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tādējādi kļūstot par visvairāk nominētajām filmām balvas 91. ceremonijā? * ... mūsdienās '''[[metriskā sistēma|metrisko sistēmu]]''' izmanto visās pasaules valstīs, izņemot [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Libērija|Libēriju]] un [[Mjanma|Mjanmu]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-121-0011A-23, Polen, Siegesparade, Guderian, Kriwoschein.jpg|border|right|50px]] * ... [[1939. gads|1939. gada]] 22. septembra '''[[Vācu-padomju militārā parāde Brestā]]''' <small>(attēlā)</small> notika, kad [[Vērmahts|Vērmahta]] spēki [[Bresta (Baltkrievija)|Brestas]] pilsētu un [[Brestas cietoksnis|cietoksni]] nodeva [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] kontrolē, kā to paredzēja [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] slepenie pielikumi? * ... pie '''[[saliktās daļiņas|saliktajām daļiņām]]''' pieder gan [[hadroni]], kas sastāv no [[kvarki]]em, gan arī [[Atoma kodols|atomu kodoli]]? * ... '''[[2019. gada Pasaules kauss regbijā]]''', kas notika [[Japāna|Japānā]] no [[2019. gads sportā|2019. gada]] 20. septembra līdz 2. novembrim, bija pirmā reize, kad turnīrs tika rīkots [[Āzija|Āzijā]]? [[Attēls:VanaToomas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vecais Tomass|vējrādis karavīra izskatā]]''' uz [[Tallinas rātsnams|Tallinas rātsnama]] smailes tika izveidots [[1530. gads|1530. gadā]], taču leģenda par Veco Tomasu pazīstama tikai kopš 19. gadsimta beigām <small>(attēlā Vecais Tomass rātsnama torņa smailē mūsdienās)</small>? * ... '''[[1932.—1933. gada Latvijas čempionāts hokejā]]''' bija otrais oficiālais [[Latvijas čempionāts hokejā]], kurā otro gadu pēc kārtas par valsts čempioniem kļuva [[Rīgas "Unions"]]? * ... apzīmējums '''[[šovinisms]]''' ir cēlies no leģendāra atvaļināta [[franči|franču]] kareivja Nikolā Šovīna uzvārda, kurš esot saglabājis fanātisku uzticību [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam]] pēc ta gāšanas no troņa, kad bonapartisms sabiedrībā kļuva arvien nepopulārāks? [[Attēls:Pokot Woman.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s etnisko grupu '''[[kalendžini|kalendžinus]]''' <small>(attēlā)</small> mēdz dēvēt par "skrejošo cilti", jo kopš 20. gadsimta 60. gadiem lielākā daļa Kenijas sportistu, kas guvuši godalgas par [[800 m]] garākās [[vieglatlētika]]s distancēs, ir bijuši kalendžini? * ... [[1995. gads Latvijā|1995. gada]] oktobrī '''[[Valdis Krisbergs]]''' tika [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[6. Saeima|6. Saeimā]], jau īsi pirms ievēlēšanas aizejot no paša izveidotā uzņēmuma "Auseklītis; drīz pēc tam parādījās ziņas par uzņēmuma finanšu grūtībām, bet vēlāk uzņēmējs un politiķis tika notiesāts par [[krāpšana|krāpšanu]] lielos apmēros un finanšu datu sagrozīšanu? * ... [[situāciju komēdija|situāciju komēdijseriāls]] '''"[[Smalkais stils]]"''' ir kļuvis par viseksportētāko ''[[BBC]]'' televīzijas programmu? [[Attēls:Tallinn Blick vom Rathausturm auf den Rathausplatz 1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Rātsnama aptieka]]''' [[Tallina]]s vecpilsētā <small>(attēlā)</small> nepārtraukti darbojas vismaz no [[1422. gads|1422. gada]], tādējādi tā ir viena no senākajām [[aptieka|aptiekām]] Eiropā? * ... karstā klimata dēļ '''[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''', kas notika [[Katara]]s galvaspilsētā [[Doha|Dohā]], nebija rīta sesijas, un visas disciplīnas notika vēlā pēcpusdienā un vakarā līdz pat naktij? * ... filma '''"[[Nasha Russia. Likteņa olas]]"''' par viesstrādniekiem Rafšanu un Džamšutu un to piedzīvojumiem [[Maskava|Maskavā]] ir aizliegta [[Tadžikistāna]]s teritorijā? [[Attēls:Khris Middleton (39684853532).jpg|border|right|50px]] * ... tajā pašā sezonā, kad tika iemainīts '''[[Kriss Midltons]]''' <small>(attēlā)</small>, [[NBA]] komandai [[Milvoki "Bucks"]] pievienojās arī [[Grieķija]]s [[basketbolists]] [[Janis Adetokunbo]] un "Bucks" pamazām kļuva par vienu no līgas līdervienībām? * ... sākotnēji bija paredzēts, ka '''[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas]]''' notiks 25. aprīlī, bet saskaņā ar tiesas lēmumu vēlēšanas tika pārceltas uz 2. maiju, savukārt pēc tam vēl divreiz tika pārceltas saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] līdz 29. augustam? * ... '''[[galaktiku superkopa]]''' ietver vairākus tūkstošus [[galaktika|galaktiku]], bet uzskata, ka redzamajā [[Visums|Visumā]] ir apmēram 10 miljardi galaktiku superkopu? [[Attēls:Ležeći policajac 016.jpg|border|right|50px]] * ... pirmoreiz '''[[ātruma slāpētājs|ātruma slāpētājus]]''' jeb "guļošos policistus" <small>(attēlā)</small> sāka izmantot [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta sākumā? * ... romantiskās komēdijas '''"[[Garais gads]]"''' galvenā varone, kuru atveido [[Eimija Adamsa]], dodas uz [[Dublina|Dublinu]], lai bildinātu savu draugu [[29. februāris|29. februārī]], jo, saskaņā ar [[Īrija]]s tradīcijām, vīrietim esot jāpiekrīt bildinājumam šajā datumā? * ... '''[[teniss 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija iekļauts oficiālajā olimpisko spēļu programmā pēc 64 gadu pārtraukuma? [[Attēls:Soljanka with olives.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušās [[Padomju Savienība]]s republikās populārās [[zupa]]s '''[[soļanka]]s''' <small>(attēlā)</small> obligāta sastāvdaļa ir skābēti [[gurķi]]? * ... ap 2000. gadu p.m.ē. '''[[šumeru valoda]]''' izmira, bet to turpināja lietot kā reliģisko, administrācijas un mācību valodu līdz [[mūsu ēra]]s sākumam? * ... '''[[ielu vingrošana]]s''' pasākums '''[[Vislatvijas Spēka diena]]''' ir radies [[Latvija|Latvijā]], bet ar nosaukumu Pasaules pievilkšanās diena notiek jau vairāk nekā valstīs? [[Attēls:Andreescu WM17 (12) (36183654685).jpg|border|right|50px]] * ... [[rumāņi|rumāņu]] izcelsmes kanādiešu [[tenisiste]] '''[[Bjanka Andrejesku]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' titula ieguvēja no [[Kanāda]]s? * ... viens no filmas '''"[[Ostins Pauerss: Spiegs, kurš mani iz...]]"''' scenāristiem un producentiem [[Maiks Maierss]] ir arī filmas triju galveno lomu atveidotājs? * ... '''[[Bjalistokas—Minskas kauja|Bjalistokas—Minskas kaujā]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Vācijas uzbrukuma PSRS]] sākumpomā, kurā aplenktas un iznīcinātas tika četras PSRS armijas, [[Sarkanā armija]] zaudēja vairāk nekā 400 000 karavīru iepretim vācu karaspēka mazliet vairāk nekā 12 000? [[Attēls:Lurid borscht.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[aukstā zupa]]''' <small>(attēlā)</small> [[lietuvieši|lietuviešu]] stilā tiek pasniegta ar vārītu [[kartupelis|kartupeli]] atsevišķi? * ... '''[[2013. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2013. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Gruzija]]s galvaspilsētā [[Tbilisi]] par čempioni [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 63 kg kļuva [[Latvija]]s cīkstone [[Anastasija Grigorjeva]]? * ... '''[[pretsāpju līdzekļi]]''' darbojas uz [[smadzenes|smadzeņu]] centriem, kas atbild par [[sāpes|sāpju]] sajūtu veidošanos? [[Attēls:FL fig04.jpg|border|right|50px]] * ... neskatoties uz ievērojamām anatomiskām atšķirībām, '''[[jūras zīdītāji|jūras zīdītāju]]''' galvenais virzītājspēks to [[evolūcija|evolūcijā]] ir bijis to piemērošanās arvien efektīvākām barošanās iespējām ūdenī <small>(attēlā [[Vestindijas lamantīns]])</small>? * ... pēc '''[[Latviešu landesvēra dumpis (1918)|Latviešu landesvēra dumpja]]''' apspiešanas [[1918. gads Latvijā|1918. gada]] 30. decembrī [[Rīga|Rīgā]] no arestētajiem 193 kareivjiem 10 tika nošauti pēc karatiesas lēmuma? * ... 2017. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[animācijas filma]] '''"[[Emodži filma]]"''' ieguva 4 [[Zelta avenes balva]]s kategorijās "Sliktākā filma", "Sliktākais režisors", "Sliktākais ekrāna pāris" un "Sliktākais scenārijs"? [[Attēls:British American Tobacco Headquarters.jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gadā '''''[[British American Tobacco]]''''' bija lielākā cigarešu ražotāja pasaulē pēc pārdotā apjoma <small>(attēlā kompānijas galvenā mītne [[Londona|Londonā]])</small>? * ... '''[[2019.—2020. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019.—2020. gada Optibet Latvijas hokeja līgas sezonas]]''' izslēgšanas kārta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika atcelta un valsts čempioni netika noskaidroti, taču par regulārās sezonas uzvarētāju kļuva debitanti [[Rīgas "Olimp"]]? * ... [[čehi|čehu]] [[alus]] '''''[[Velkopopovický Kozel]]''''' tiek ražots kopš [[1874. gads|1874. gada]]? [[Attēls:Aleksoto funikulierius.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nemuna]]s krastā [[Kauņa|Kauņā]] izveidotais '''[[Aleksotas funikulers]]''' <small>(attēlā)</small> ir 142 metrus garš ar 29,5 grādu gradientu? * ... 2019. gadā [[Tallina|Tallinā]] '''[[Jānis Višķers]]''' uzstādīja otro augstāko rezultātu [[pusmaratons|pusmaratonā]] Latvijas [[vieglatlētika]]s vēsturē? * ... '''[[Kongseja]]''' un '''[[Svenskeja]]''', tāpat kā visa [[Karaļa Kārļa Zeme]] ir nozīmīgākā [[polārlāči|polārlāču]] ziemošanas vieta [[Svalbāra|Svalbārā]]? [[Attēls:BroadStreetCharleston.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Dienvidkarolīnas štats|Dienvidkarolīnas štata]] lielākā un vecākā pilsēta '''[[Čārlstona (Dienvidkarolīna)|Čārlstona]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta [[1670. gads|1670. gadā]], godinot [[Anglijas karaļu uzskaitījums|Anglijas karali]] [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlzu II]]? * ... '''[[teniss 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Losandželosa|Losandželosā]] bija demonstrācijas sporta veids, startējot tikai spēlētājiem, kas jaunāki par 21 gadu; uzvarēja vēlākās tenisa leģendas [[Stēfans Ēdbergs]] un [[Štefija Grāfa]]? * ... [[1916. gads Latvijā|1916. gadā]] '''[[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja]]''' saņēma atļauju dibināt [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] muzeju, kas vēlāk kļuva par pamatu [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzejam]]? [[Attēls:Slow-cooked stuffed peppers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[pildīta paprika]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek pasniegta pildīta ar malto [[gaļa|gaļu]] un [[rīsi]]em, taču kā pildījumu var izmantot arī [[siers|sieru]], [[Sēnes kulinārijā|sēnes]], [[biezpiens|biezpienu]], [[skābais krējums|skābo krējumu]] un daudz ko citu? * ... krosa [[skriešana]]s sacensību sērijas '''"[[Stirnu buks]]"''' garākā distance ir "Lūsis": 27—35 [[kilometrs|km]]? * ... [[Itālija]]s vissezonas [[polārstacija]] [[Svalbāra|Svalbārā]] '''''[[Diridžibile Italia]]''''' ir nosaukta par godu aviatora un polārpētnieka [[Umberto Nobile]]s 1928. gada polārajam lidojumam ar [[dirižablis|dirižabli]] ''Italia''? [[Attēls:Chicken kiev.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''[[kotlete]]s''' tika pasniegtas ar kauliņu [[gaļa]]s gabalā, lai kotleti būtu ērtāk paņemt rokā, taču kad izgudroja [[nazis|nazi]] un [[dakšiņa|dakšiņu]], kotletes ieguva mūsdienu izskatu <small>(attēlā Kijevas kotletes)</small>? * ... '''[[1921. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1921. gada]]''' un '''[[1924. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1924. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' piedalījās tikai vienas valsts — [[Vācija]]s — pārstāvji? * ... '''[[Šauruma apmetnes]]''' bija [[Britu impērija]]s kroņa kolonija, kas pastāvēja no 1867. līdz 1946. gadam [[Malakas pussala|Malakas pussalā]] pie [[Malakas šaurums|Malakas šauruma]], kā arī mūsdienu [[Austrālija]]s teritorijā ([[Kokosu (Kīlinga) salas]] un [[Ziemsvētku sala]])? [[Attēls:Bialowieza National Park in Poland0029.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Belovežas gāršas nacionālais parks]]''' [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un '''[[Bjalovežas nacionālais parks]]''' [[Polija|Polijā]] <small>(attēlā)</small> ir dibināts starp pasaules kariem [[1932. gads|1932. gadā]], kad viss meža masīvs bija Polijas teritorijā? * ... '''[[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' ieguva [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]] un [[Doroteja Vīrere]] no [[Itālija]]s, kas abi bija uzvarējuši arī iepriekšējā sezonā? * ... [[Somija]]s [[programmatūra]]s izstrādes un IT pakalpojumu uzņēmums '''''[[TietoEVRY]]''''' aizsākās 1968. gadā kā bankas ''[[Suomen Yhdyspankki]]'' (tagad ''Nordea'') bankas sistēmu attīstītājs un uzturētājs? [[Attēls:Kyösti Kallio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kiesti Kallio]]''' <small>(attēlā)</small> četras reizes bija [[Somijas premjerministrs]] un sešas reizes [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs? * ... titulētākais no '''[[Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Itālijas olimpiskajiem medaļniekiem]]''' ir [[paukotājs]] [[Edoardo Mandžaroti]], kurš ir izcīnījis 13 olimpiskās medaļas? * ... ar '''[[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]''' saistītos jautājumus regulē "Pilsonības likums", kas stājies spēkā [[1994. gads Latvijā|1994. gadā]]? [[Attēls:Russian-census-1897-p1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmajā un vienīgajā [[Krievijas impērija]]s [[tautskaite|tautskaitē]] — '''[[1897. gada Krievijas impērijas tautas skaitīšana|1897. gada Krievijas impērijas tautas skaitīšanā]]''' <small>(attēlā aptaujas lapa)</small> — tika iegūti dati par vairāk nekā 125 miljoniem cilvēku? * ... [[Latvija]]s cīkstoņi līdzekļu trūkuma dēļ nepiedalījās '''[[1927. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1927. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Budapešta|Budapeštā]]? * ... '''[[Grobiņas novada vidusskola]]''' ir nosaukta bērnību [[Grobiņa|Grobiņā]] pavadījušās [[Zenta Mauriņa|Zentas Mauriņas]] vārdā? [[Attēls:Sigmund Jahn cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Zigmunds Jēns]]''' <small>(attēlā)</small> savu pirmo un vienīgo [[kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] sāka [[1978. gads|1978. gada]] 26. augustā, kosmosa kuģī ''Sojuz-31'' kopā ar [[Valērijs Bikovskis|Valēriju Bikovski]], kļūdams par pirmo [[vācieši|vācu]] kosmonautu? * ... '''[[Itālija olimpiskajās spēlēs]]''' ir piedalījusies, kā viena no nedaudzajām valstīm, esot pārstāvēta pilnīgi visās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras]] un [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[bezpajumtnieks|bezpajumtniekus]]''' apzīmējošais žargonvārds "bomži" ir [[akronīms]] no [[krievu valoda]]s ''Без определённого места жительства'' — 'bez noteiktas dzīves vietas'? [[Attēls:Detroitdarkredbeets.png||border|right|50px]] * ... uzturā galvenokārt izmanto '''[[galda bietes|galda biešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[sakne|sakni]], bet var lietot arī svaigas biešu [[lapas]]? * ... '''[[1934. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1934. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Latvija]] bija starp medaļām bagātākajām valstīm, [[Edvīns Bietags|Edvīnam Bietagam]] izcīnot zelta medaļu, bet [[Alberts Zvejnieks|Albertam Zvejniekam]] — bronzas (to pašu atkārtoja arī '''[[1934. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1935. gada Eiropas čempionātā]]''')? * ... vēsturiski '''[[ķīselis]]''' ir sarecināts un ieskābēts [[auzas|auzu]] [[milti|miltu]] novārījums, bet vēlāk tā nosaukums pārnests uz [[augļi|augļu]] un [[ogas|ogu]] [[saldais ēdiens|saldo ēdienu]]? [[Attēls:Marigot 2.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties austrumos esošajiem kalniem, nokrišņu daudzums [[Senmartēna]]s lielākajā pilsētā '''[[Marigo]]''' <small>(attēlā)</small> nav tik liels kā citās līdzīga klimata [[Karību jūra]]s reģiona pilsētās? * ... līdz šim '''[[Islande olimpiskajās spēlēs]]''' ir piedalījusies 21 reizi vasaras spēlēs un 18 ziemas olimpiskajās spēlēs, šajā laikā izcīnot tikai 4 [[olimpiskās medaļas]] (neviena no tām nav zelta)? * ... [[Dienvidkoreja]]s filma "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" ieguva visvairāk Kinoakadēmijas balvas (četras) '''[[92. Kinoakadēmijas balva|92. Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijā]]''', tostarp kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", tādējādi kļūstot par pirmo filmu, kas nav [[angļu valoda|angļu valodā]], un ir saņēmusi šo balvu? [[Attēls:Inonotus obliquus.jpg|border|right|50px]] * ... pārsvarā uz [[bērzi]]em augošā '''[[melnā spulgpiepe]]''' jeb čaga <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] pazīstamākā ārstniecības sēne? * ... '''[[1931. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1931. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' bronzas medaļu ieguva [[Latvija]]s sportists [[Jānis Kavals]]: [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]], vidējā svarā? * ... pirmā '''"[[Pakistānas kebabs|Pakistānas kebaba]]"''' kebabnīca [[Rīga|Rīgā]] tika atklāta [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]? [[Attēls:Seafaring museum in Tallinn, Estonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas Jūras muzejs|Igaunijas Jūras muzeja]] struktūrvienībā [[Tallina]]s '''[[Hidroplānu osta|Hidroplānu ostā]]''' ir eksponēti arī vairāki kuģi, tostarp 1934. gadā ražotā [[zemūdene]] ''Lembit'' <small>(attēlā)</small>? * ... [[distanču slēpotājs|distanču slēpotāji]] [[Andruss Vērpalu]] un [[Kristina Šmiguna-Vehi]] ir vienīgie '''[[Igaunijas olimpiskie medaļnieki]]''', kas olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši trīs medaļas? * ... pirmās '''[[rokopera]]s''' parādījās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 1960. gadu beigās? [[Attēls:Oudenaarde - Ronde van Vlaanderen Beloften, 9 april 2016 (B167).JPG|border|right|50px]] * ... [[riteņbraucējs|riteņbraucēju]] Alekseja Sivakova un Aleksandras Koļasevas dēls profesionālais šosejas riteņbraucējs '''[[Pavels Sivakovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Itālija|Itālijā]], pārstāv [[Krievija|Krieviju]], taču ir arī [[Francija]]s pilsonis, kur uzaudzis? * ... vēsturiski par kečupu dēvēja arī no citām izejvielām gatavotu [[mērce|mērci]], piemēram, no [[sēnes|sēnēm]], no [[soja]]s, bet mūsdienās to galvenokārt lieto '''[[tomātu mērce]]s''' apzīmēšanai? * ... '''[[Gilgita-Baltistāna|Gilgitu-Baltistānu]]''' apdzīvo ļoti daudz [[Etniskā grupa|etnisko grupu]], tostarp balti? [[Attēls:Gurbanguly Berdimuhamedow (2017-10-02) 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[autoritārisms|autoritārais]] [[Turkmenistāna]]s prezidents '''[[Gurbanguli Berdimuhamedovs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms darbošanās valsts pārvaldē strādāja [[stomatoloģija]]s nozarē? * ... '''[[Harijs Vilsons]]''' [[Velsas futbola izlase]]s sastāvā debitēja 16 gadu vecumā, tādējādi kļūstot par visu laiku jaunāko Velsas [[futbolists|futbolistu]], kas spēlējis izlasē? * ... '''[[Jānis II]]''', īstajā vārdā Merkūrijs, bija pirmais [[Romas pāvests]], kas mainīja vārdu, kļūstot par [[katoļu baznīca]]s galvu? [[Attēls:Cordyceps Sinensis.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ķīna]]s un [[Tibeta]]s tautas medicīnā izmantotā '''[[Ķīnas miltene]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no pasaulē dārgākajām [[sēnes|sēņu]] sugām (mazumtirdzniecības cena bieži pārsniedz 1000 eiro kilogramā)? * ... [[kalnu slēpotāja]] '''[[Janica Kosteliča]]''' ir titulētākā no '''[[Horvātijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Horvātijas olimpiskajiem medaļniekiem]]''' ar izcīnītām 6 medaļām, no tām 4 zelta? * ... piecu apmeklētāko [[Latvija]]s interneta mediju vidū esošais [[interneta portāls|portāls]] '''''[[jauns.lv]]''''' līdz 2018. gadam bija ''kasjauns.lv''? [[Attēls:Andree's station on Spitsbergen, Norway, 1897.jpg|border|right|50px]] * ... no '''[[Danskeja]]s salas''' [[Svalbāra|Svalbārā]] 1897. gadā startēja neveiksmīgā [[Salomons Andrē|Salomona Andrē]] ekspedīcija ar [[gaisa balons|gaisa balonu]] uz [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]] <small>(attēlā balona stacija Virgohamnā)</small>? * ... '''[[2019. gada Tour de Pologne|2019. gada ''Tour de Pologne'']]''' velobraucienu aizēnoja ''[[Lotto-Soudal]]'' braucēja Bjorga Lambrehta nāve pēc kritiena trešajā posmā, kad viņš ietriecās betona caurtekā un mira slimnīcā, operācijas laikā? * ... zinātni par '''[[smiekli]]em''' sauc gelotoloģija? [[Attēls:Borage starflower Rohtopurasruoho 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ārstniecības gurķene]]s''' jeb gurķumētras <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūra]]s reģions, bet mūsdienās tā ir izplatījusies visā [[Eirāzija|Eirāzijā]]; [[Latvija|Latvijā]] šis augs ir dārzbēglis? * ... '''[[teniss 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija sestā reize, kad [[teniss]] bija iekļauts olimpisko spēļu programmā, taču šajā turnīrā pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē notika sieviešu dubultspēļu sacensības? * ... izplatītākie '''[[mājputni]]''' ir [[vistas]]? [[Attēls:Dalilah Muhammad, dos Estados Unidos, vence os 400m com barreiras nos Jogos Rio 2016.jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada jūlijā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Delaila Muhameda]]''' <small>(attēlā)</small> laboja 16 gadus veco pasaules rekordu [[400 m barjerskrējiens|400 m barjerskrējienā]], kas piederēja Jūlijai Pečonkinai no [[Krievija]]s? * ... vidēji 185 dienas gadā [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Oņegas līcis]]''' ir klāts ar [[ledus|ledu]]? * ... '''[[Livonijas klints]]''' pie [[Karaļa Džordža sala]]s [[Antarktika|Antarktikā]] ir nosaukta par piemiņu angļu [[burinieks|buriniekam]] ''Livonia'', kas pētīja salas roņu medību vietas? [[Attēls:Валериа́н Ива́нович Абако́вский.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[krievi|krievu]] izgudrotājs '''[[Valerians Abakovskis]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā 25 gadu vecumā paša izgudrotā aerovagona izmēģinājuma braucienā? * ... par '''[[2019.—2020. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' labāko vārtu guvēju ar 36 vārtiem kļuva [[Romas "Lazio"]] uzbrucējs [[Čīro Immobile]], atkārtojot [[Gonsalo Igvains|Gonsalo Igvaina]] rekordu [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015.—2016. gada sezonā]]? * ... '''[[testaments|testamenta]]''' rakstītāju sauc par testatoru? [[Attēls:Helsinki Olympic Stadium Tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Helsinku olimpiskais stadions]]''' ir pazīstams ar 72,71 [[metrs|metru]] augsto torni <small>(attēlā)</small>; torņa augstums tika noteikts par godu [[šķēpmetējs|šķēpmetēja]] [[Mati Jervinens|Mati Jervinena]] rezultātam [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada olimpiskajās spēlēs]], kur viņš izcīnīja zelta medaļu un laboja olimpisko rekordu? * ... '''[[Teniss 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīra]]''' ārpus telpu sacensībās nebija neviena [[Lielbritānija]]s pārstāvja, jo norises laiks sakrita ar [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionātu]]? * ... [[Krievija]]s [[kalnrūpniecība]]s uzņēmumam '''''[[Arktikugoļ]]''''' pieder trīs kalnraču ciemati ar raktuvēm [[Svalbāra|Svalbārā]] — joprojām funkcionējošā [[Barencburga]], iekonservētā [[Piramidene]] un pamestā Grumanta? [[Attēls:Krusu peldspura (Etheostoma osburni).png|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[krūšu spura]]s''' <small>(attēlā)</small> ir homologas [[četrkājaiņi|četrkājaiņu]] priekšējām [[ekstremitātes|ekstremitātēm]], kas evolucionējušas no krūšu spurām? * ... atšķirībā no citām lielākajām Eiropas [[futbols|futbola]] līgām '''[[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona]]''' netika atsākta [[COVID-19 pandēmija]]s laikā, atsaucoties uz [[Francija]]s valdības aizliegumu rīkot sporta pasākumus; par čempionvienību tika atzīta [[Parīzes "Saint-Germain"]]? * ... '''[[ksenofobija]]''' ir [[fobija]] pret visu, kas ir svešs, nepazīstams? [[Attēls:Ļubova Švecova.jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Saskaņa]]" '''[[Ļubova Švecova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš kandidējusi [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no [[LSDSP]] saraksta? * ... jaunatnes [[basketbols|basketbola]] trenere '''[[Ināra Jākobsone]]''' laika posmā no 1995. līdz 2002. gadam [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu basketbola izlasē]] ir nospēlējusi 43 spēles? * ... 2014. gada novembrī [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]] '''"[[Debesu simts|Debesu simtam]]"''' — visiem kritušajiem protestētājiem, kuri gāja bojā [[snaiperis|snaiperu]] apšaudēs [[Eiromaidans|Eiromaidana]] laikā [[2014. gads|2014. gada]] [[20. februāris|20. februārī]], piešķīra [[Ukraina]]s varoņa goda nosaukumu? [[Attēls:Зустріч Зеленського з МВФ, 2019, 4 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. un 2020. gadā [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministra]] amatā bijušais '''[[Oleksijs Hončaruks]]''' <small>(attēlā)</small> bija pats jaunākais premjerministrs Ukrainas vēsturē? * ... '''[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonā]]''' uzvarēja [[Minhenes "Bayern"]], kas klubam bija astotais tituls pēc kārtas? * ... viens no [[Latvijas Tautas fronte]]s dibinātājiem zinātnieks '''[[Jānis Freimanis]]''' bija [[LR Augstākā Padome|Augstākās padomes]] deputāts, taču [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], kandidējot četras reizes, ne reizi netika ievēlēts? [[Attēls:Rezanov np.jpg|border|right|50px]] * ... [[1804. gads|1804. gadā]] pirmais [[Krievija]]s sūtnis [[Japāna|Japānā]] '''[[Nikolajs Rezanovs]]''' <small>(attēlā)</small> mēģināja ierasties vizītē pie [[Japānas imperators|Japānas imperatora]], tomēr diplomātiskā misija nebija veiksmīga, jo izolētās valsts valdnieks viņu nepieņēma? * ... no 36 dalībniekiem, kas piedalījās '''[[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa sacensībās 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', 35 tenisisti pārstāvēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet 1 tenisists — [[Vācija|Vāciju]]? * ... [[1646. gads|1646. gadā]] izveidoto '''[[Cjinu dinastijas likumu kodekss|Cjinu likumu kodeksu]]''' civilprasībās Britu [[Honkonga|Honkongā]] daļēji turpināja izmantot līdz [[1971. gads|1971. gadam]]? [[Attēls:ER2-1342-09, Zasulauks.JPG|border|right|50px]] * ... 2019. gadā '''AS "[[Pasažieru vilciens]]"''' rīcībā bija 26 [[elektrovilciens|elektrovilcienu]] sastāvi ar kopējo sēdvietu skaitu ap 10 000 <small>(attēlā elektrovilciens [[Zasulauka stacija|Zasulauka stacijā]])</small>? * ... par '''[[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva ''[[Leicester City]]'' uzbrucējs [[Džeimijs Vārdijs]], gūstot 23 vārtus un 33 gadu vecumā kļūstot par vecāko spēlētāju, kas to paveicis? * ... '''[[Svalbāras Longjēres lidosta]]''' ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[lidosta]] ar regulāru pasažieru satiksmi? [[Attēls:Gaujas-Baltezera kanāls no tilta rietumu virzienā, 2019-11-09 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[1903. gads Latvijā|1903. gadā]] izbūvētais '''[[Gaujas—Baltezera kanāls]]''' līdz 20. gadsimta 60. gadiem tika izmantots koku pludināšanai, pēc tam pamests; 2019. gadā sākta tā atjaunošana <small>(attēlā atjaunošanas darbi)</small>? * ... izcīnot bronzas medaļu [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], '''[[Marva Amri]]''' kļuva par pirmo [[Āfrika]]s sievieti — olimpisko medaļnieci [[cīņas sports|cīņas sportā]]? * ... '''[[Koncertzāle "Latvija"|koncertzālē "Latvija"]]''', kas atrodas [[Ventspils]] mūzikas skolas telpās, ir 578 skatītāju vietas? [[Attēls:2018 02 22-12-28-24 oskarsludvigscom.jpg|border|right|50px]] * ... ilggadējais Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents '''[[Henriks Danusēvičs]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Trešā atmoda|Atmodas]] laika aktīvists: piedalījies [[Latvijas Tautas fronte]]s izveidē, ievēlēts tās pirmajā domē? * ... neviens no tā laika vadošajiem [[teniss|tenisa]] spēlētājiem nepiedalījās '''[[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīrā]]'''? * ... ar aptuveno filmas budžetu 260 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā [[datoranimācija]]s [[mūzikls]] '''"[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]"''' ir viena no dārgākajām jebkad uzņemtajām filmām? [[Attēls:'Twenty Thousand Leagues Under the Sea' by Neuville and Riou 027.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kapteinis Nemo]]''' <small>(attēlā)</small> parādās divos [[Žils Verns|Žila Verna]] romānos — "[[20 000 ljē pa jūras dzelmi]]" un "Noslēpumu sala"? * ... '''[[2010. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2010. gada ārkārtas Latvijas pašvaldību vēlēšanas]]''' tika rīkotas divās pašvaldībās — [[Mērsraga novads|Mērsraga]] un [[Rojas novads|Rojas]] novados — pēc Rojas novada sadalīšanas divās daļās? * ... '''"[[Aladins]]"''' ir viena no atpazīstamākajām krājuma "[[Tūkstoš un vienas nakts pasakas]]" pasakām, kaut arī nav iekļauta sākotnējā krājumā [[arābu valoda|arābu valodā]], bet to 18. gadsimtā krājumam pievienoja francūzis Antuāns Gallāns? [[Attēls:Greta Thunberg urges MEPs to show climate leadership (49618310531) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... vides aktīviste '''[[Grēta Tūnberja]]''' <small>(attēlā)</small> protestēt pie [[Zviedrija]]s parlamenta, pieprasot tūlītējas darbības [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] apkarošanai, sāka 15 gadu vecumā? * ... [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] [[Rīga]]s pilsētas militārā komandanta posteni ieņēmušais '''[[Zigfrīds Rufs]]''' kopā ar citiemm augsta ranga [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsniekiem tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] pakarot, kas tika izpildīts [[1946. gads Latvijā|1946. gada]] [[3. februāris|3. februārī]] [[Rīga|Rīgā]], [[Uzvaras laukums|Uzvaras laukumā]], aptuveni 4000 skatītāju klātbūtnē? * ... '''[[franšīze]]''' nav vienlīdzīga partnerība, jo franšīzes ņēmējs atrodas franšīzes devēja daļējā pakļautībā, taču parasti franšīze ir izdevīga gan franšīzes devējam, gan ņēmējam? [[Attēls:Frankincense 2005-12-31.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīraka sveķi|vīraka sveķus]]''' <small>(attēlā)</small> iegūst no bosvēliju krūmiem, kas aug [[Vidusjūra]]s reģionā? * ... [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 27. aprīlī "reketa karalis" '''[[Ivans Haritonovs]]''' tika apcietināts tieši savā 40. dzimšanas dienā; vēlāk notiesāts par par izspiešanu? * ... visvairāk čempionu titulu '''[[Irānas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Irānas futbola čempionāta Pirmajā divīzijā]]''' ir izcīnījusi '''''[[FK Perspolis]]''''' komanda — 12? [[Attēls:Giuseppe Conte 2.jpg|border|right|50px]] * ... pēc daudzu žurnālistu un politisko komentētāju domām, '''[[Džuzepe Konte|Džuzepes Kontes]]''' <small>(attēlā)</small> vadītā [[Itālija]]s valdība ir pirmā populistiskā valdība [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? * ... [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] [[Mongolija]]s [[cīkstone]] '''[[Soronzonboldina Batcecega]]''' ieguva bronzas medaļu, ceturtdaļfinālā pārspējot [[Latvija]]s pārstāvi [[Anastasija Grigorjeva|Anastasiju Grigorjevu]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Drošības policija]] atzina [[Krievija]]s ziņu aģentūru '''''[[Sputnik]]''''' par Krievijas [[propaganda]]s izplatītāju? [[Attēls:Charlottetown-Stratford (aerial) 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s [[Prinča Edvarda Sala (Kanāda)|Prinča Edvarda Salas provinces]] administratīvais centrs '''[[Šarlotauna]]''' <small>(attēlā)</small> ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i, Lielbritānijas un Īrijas karaļa [[Džordžs III|Džordža III]] sievai? * ... 1890. gadā dibinātais [[Šveice]]s [[futbola klubs]] no [[Ženēva]]s '''''[[Servette FC]]''''' ir 17 reizes kļuvis par [[Šveices Superlīga|Šveices čempionvienību]]? * ... [[1314. gads|1314. gada]] [[24. jūnijs|24. jūnijā]] notika Bennokbernes kauja, kurā [[Roberts Brūss|Roberta Brūsa]] vadītie [[skoti]] smagi sakāva [[angļi|angļus]] [[Edvards II Plantagenets|Edvarda II]] vadībā un nodrošināja '''[[Skotijas karaliste]]s''' eksistenci? [[Attēls:Graffiti in Tartu 03.JPG|border|right|50px]] * ... [[igauņi|igauņu]] [[stensils|stensila]] mākslinieks '''[[Edvards fon Lenguss]]''' bieži tiek salīdzināts ar ''Banksy'', jo arī viņa darbos ir iekļauti politiski un sociāli komentāri, arī viņš izmanto stensila tehniku un nav zināma viņa identitāte <small>(attēlā [[grafiti]] "Kaņepjbārdis un Raganu mednieks" pie Igaunijas Augstākās tiesas ēkas)</small>? * ... leģendārā autobraucēja '''[[Mārtiņš Sesks (1936)|Mārtiņa Seska]]''' dēls [[Uldis Sesks]] (arī bijušais [[Liepājas dome]]s priekšsēdētājs) un mazdēls Mārtiņš Sesks ir [[autosports|autosportisti]], [[autorallijs|autorallija]] braucēji? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] '''[[ģermānismi]]''' veido divus slāņus: 12.—16. gadsimta un 16.—19. gadsimta slāni? [[Attēls:African Great Lakes.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas Lielie ezeri|Āfrikas Lielajos ezeros]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas 25% no planētas nesasalušā [[saldūdens]]? * ... '''[[Latvijas Sporta federāciju padome]]''' apvieno [[Latvija|Latvijā]] esošās valsts atzīto [[sporta veidi|sporta veidu]] federācijas — 2019. gada vasarā to bija 93? * ... '''''[[Liberum veto]]''''' bija [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s parlamentārās uzbūves princips, kas paredzēja, ka jebkuram Seima (kārtu pārstāvības institūcijas) deputātam bija tiesības pārtraukt jebkura jautājuma apspriešanu vai Seima darbību (un tā jau pieņemtos lēmumus)? [[Attēls:Latvijas Karogs AB Dambis.jpg|border|right|50px]] * ... '''AB dambis''' <small>(attēlā)</small> [[Rīga|Rīgā]] pie [[Klīversala]]s ir būvēts 19. gadsimta 60. gadu beigās, lai nodrošinātu stabilu [[Daugava]]s kreisā krasta līniju? * ... 1997. gadā '''[[Ivars Caune (autosportists)|Ivars Caune]]''' un Andris Šimkus [[Velsa]]s [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (''WRC'') posma pirmajā ātrumposmā, startējot ar ''[[Subaru]] Impreza'' automašīnu, izcīnīja otro vietu, piekāpjoties tikai [[Kolins Makrejs|Kolinam Makrejam]], bet apdzenot [[Tomijs Mekinens|Tomiju Mekinenu]] un [[Karloss Sainss|Karlosu Sainsu]]? * ... 68 gadu laikā, kamēr [[Gruzija]] atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, [[25. februāris]] oficiāli tika svinēts kā "Padomju varas proklamēšanas diena Gruzijā", taču tagad tā ir '''"[[Padomju okupācijas diena (Gruzija)|Padomju okupācijas diena]]"'''? [[Attēls:Крестьянская-семья Беломорье.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s ziemeļrietumos dzīvojošie '''[[pomori]]''' <small>(attēlā ģimene 20. gadsimta sākumā)</small> ir cēlušies no 12. gadsimta [[krievi|krievu]] ieceļotājiem no [[Novgoroda]]s zemēm, kas sajaukušies ar vietējiem [[somugri|somugru]] iedzīvotājiem? * ... lielākā daļa mūsdienās pastāvošā aptuveni 1800 km garā '''[[Lielais Ķīnas kanāls|Lielā Ķīnas kanāla]]''' tika izveidota [[Juaņu dinastija]]s laikā, kad kanāls sasniedza [[Pekina|Pekinu]]? * ... [[Malta]]s [[futbola klubs]] '''''[[Valletta F.C.]]''''' 25 reizes ir kļuvis par Maltas čempionvienību? [[Attēls:Carthamus tinctorius 050709a.JPG|border|right|50px]] * ... [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] ar '''[[krāsu saflors|krāsu safloru]]''' <small>(attēlā)</small> krāsoja pārsējus, kurus pēc tam sēja ap [[mūmija|mumificētajiem ķermeņiem]]? * ... [[latvieši|latviešu]] futbolists '''[[Daniels Ontužāns]]''', kurš ir dzimis [[Vangaži|Vangažos]], bet astoņu gadu vecumā ar vecākiem pārcēlās dzīvot uz [[Augsburga|Augsburgu]] [[Vācija|Vācijā]], 2018. gada maijā parakstīja trīs gadu līgumu ar [[futbols|futbola]] klubu [[Minhenes "Bayern"]]? * ... šobrīd '''[[Valkas stacija]]''' oficiāli ir ceļa postenis [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|līnijā Rīga—Lugaži—Valsts robeža]], un tajā nav pasažieru satiksmes ([[Valka]]s iedzīvotāji braucieniem uz [[Rīga|Rīgu]] var izmantot tuvējās [[Valga (stacija)|Valgas]] vai [[Lugaži (stacija)|Lugažu]] stacijas)? [[Attēls:Ecolines 1.jpg|border|right|50px]] * ... ar '''''[[Ecolines]]''''' starptautisko [[autobuss|autobusu]] pārvadājumu zīmolu darbojas vairāku valstu pārvadātāji: [[Latvija|Latvijā]] tas ir ''Norma-A'' <small>(attēlā ''Ecolines'' autobuss [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Rīgas Starptautiskajā autoostā]])</small>? * ... [[paukotājs]] Filips Katjū ir titulētākais starp '''[[Francijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Francijas olimpiskajiem medaļniekiem]]''' — viņš no [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920.]] līdz [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gadam]] ir izcīnījis 9 olimpiskās medaļas, savukārt [[biatlonists]] [[Martēns Furkads]] ir titulētākais ziemas olimpiskajās spēlēs ar 8 medaļām? * ... [[krievi|krievu]] aktieriem '''[[Jevgeņijs Morgunovs|Jevgeņijam Morgunovam]]''' Rūdītā tēlā, [[Jurijs Ņikuļins|Jurijam Ņikuļinam]] — Stulbeņa un '''[[Georgijs Vicins|Georgijam Vicinam]]''' Gļēvuļa tēlā, kuri spēlējuši virknē [[Leonīds Gaidajs|Leonīda Gaidaja]] komēdiju, ir uzstādīti pieminekļi vairākās [[Krievija]]s pilsētās? [[Attēls:Hanzas perons.JPG|border|right|50px]] * ... kultūras un izklaides centrs '''"[[Hanzas perons]]"''' <small>(attēlā atklāšanas dienā)</small> ir viena no pirmajām un lielākajām neatkarīgās [[Latvija]]s kultūras celtnēm, kas uzbūvēta tikai par privātiem līdzekļiem? * ... '''[[Somālijas futbola izlase]]''' savā pirmajā spēlē 1963. gadā ar 0—14 zaudēja [[Ziemeļkorejas futbola izlase|Ziemeļkorejai]], kas joprojām ir lielākais zaudējums tās vēsturē? * ... lielākā daļa rūpnieciski izmantojamo [[Latvija]]s [[māls|mālu]] satur ievērojamu '''[[illīts|illīta]]''' daudzumu? [[Attēls:Hotdog - Evan Swigart.jpg|border|right|50px]] * ... 19. gadsimtā [[vācieši|vācu]] imigranti [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] maizītes ar desiņu pārdeva ar nosaukumu ''dachshund sausages'' (takšu desiņas, jo desiņas bija tievas un garas kā šī suņu šķirne), bet tā kā šo vārdu amerikāņiem bija grūti izrunāt, tad nosaukums mainījās uz ''dog'' (suns), no kā radies '''[[hotdogs|hotdoga]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums? * ... '''[[Rīgas kauss (galda hokejs)|Rīgas kauss]]''' ir pasaulē visplašākais regulārais [[galda hokejs|galda hokeja]] turnīrs, kurā ik gadus piedalās vairāk nekā 200 spēlētāju? * ... filmas '''"[[Jelgava 94 (filma)|Jelgava 94]]"''' pirmizrāde notika [[2019. gads kino|2019. gada]] 17. septembrī [[Jelgava]]s Kultūras namā, bet pārējā Latvijā dažas dienas vēlāk? [[Attēls:Charcoal.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kokogles]]''' <small>(attēlā)</small> rodas, karsējot [[koksne|koksni]] bez [[gaiss|gaisa]] piekļuves, pirolīzes procesā? * ... '''[[Kanādas latvieši|Kanādas latviešu]]''' kopskaits ir ap 20 000 — 25 000, skaitot [[Latvijas pilsonība|Latvijas valstspiederīgos]] un [[kanādieši|kanādiešus]] ar latvisku izcelsmi, kas vēl apzinās savu saikni ar izcelsmes zemi? * ... '''[[Francija olimpiskajās spēlēs]]''' ir piedalījusies kopš to atjaunošanas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gadā]], esot viena no tām valstīm, kas ir bijusi pārstāvēta pilnīgi visās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras]] un [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas]] olimpiskajās spēlēs? [[Attēls:Solanum nigrum fruits.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[melnā naktene|melnās naktenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa]] un [[Centrāleiropa]], bet mūsdienās tās aug daudzviet arī citur, īpaši cilvēka saimnieciskās darbības teritorijās; [[Latvija|Latvijā]] diezgan bieži izplatītā visā teritorijā? * ... [[latvieši|latviešu]] [[galda hokejs|galda hokejists]] '''[[Atis Sīlis]]''' ir 2013. gada pasaules čempions? * ... '''[[ASV Neatkarības diena]]''' tiek svinēta [[4. jūlijs|4. jūlijā]] — dienā, kad tika parakstīta [[ASV Neatkarības deklarācija]]? [[Attēls:Fulp-Allen v Tjapko Tournoi GPSO 2014 t131223.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija]]s [[cīkstone]] '''[[Karolīna Tjapko]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtēja Eiropas kadetu čempionāta sudraba medaļas ieguvēja? * ... '''[[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības]]''' notiek kopš [[2016. gads|2016. gada]] 23. jūnija [[referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referenduma par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]], kurā iedzīvotāju vairākums nobalsoja par [[Eiropas Savienība]]s pamešanu? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] [[10. augusts|10. augustā]] mirušo rakstnieku, publicistu un scenāristu '''[[Artūrs Snips|Artūru Snipu]]''' kopā ar [[Dainis Īvāns|Daini Īvānu]] uzskata par cīņas pret [[Daugavpils HES]] celtniecību aizsācēju? [[Attēls:Astrakhan trams, 1041 stowaway.jpg|border|right|50px]] * ... viena no populārākajām metodēm cīņā ar '''[[bezbiļetnieks|bezbiļetniekiem]]''' <small>(attēlā bezbiļetnieks [[Astrahaņa|Astrahaņā]], [[Krievija|Krievijā]])</small> ir naudassoda uzlikšana? * ... ideja par '''[[Vidusjūras spēles|Vidusjūras spēlēm]]''' radās 1948. gadā, bet pirmās spēles notika 1951. gadā [[Ēģipte]]s pilsētā [[Aleksandrija|Aleksandrijā]]; kopš tā laika spēles ir notikušas bez pārtraukuma ar četru gadu intervālu? * ... '''[[rūsa]]''' galvenokārt sastāv no hidratēta dzelzs(III) oksīda un dzelzs(III) oksohidroksīda? [[Attēls:Sonia Gandhi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[1998. gads|1998. gadā]], septiņus gadus pēc vīra [[Rādžīvs Gandijs|Rādživa Gandija]] slepkavības, viņa atraitne [[itāliete]] '''[[Sonija Gandija]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Indijas Nacionālais kongress|Indijas Nacionālā kongresa]] prezidenti? * ... '''[[Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]''' tika izveidota [[2020. gads sportā|2020. gadā]], likvidējot [[Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas]] kvalifikācijas turnīru; tomēr sakarā ar [[COVID-19]] pandēmiju [[Biškeka|Biškekā]] plānotais '''[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2020. gada čempionāts]]''' tika atcelts? * ... [[ugunsdzēsējs|ugunsdzēsēja]], [[Čornobiļas AES katastrofa]]s pirmās glābēju komandas dalībnieka '''[[Vasīlijs Ignatenko|Vasīlija Ignatenko]]''' traģiskais stāsts aprakstīts [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieces [[Svetlana Aļeksijeviča|Svetlanas Aļeksijevičas]] grāmatā "Černobiļa. Lūgšana" un uzņemts [[HBO]] miniseriālā "[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]"? [[Attēls:Courge encore verte.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[pudeļķirbis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai pārtikas augs, bet arī [[ārstniecības augs]]? * ... māsas Strautmanes — '''[[Paula Strautmane|Paula]]''' un [[Digna Strautmane|Digna]] — ir kopā spēlējušas visa vecuma jaunatnes izlasēs, bet tagad pārstāv [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu basketbola izlasi]]? * ... '''[[impērijas brīvpilsēta]]''' [[Svētās Romas impērija|Svētās Romas impērijā]] bija pilsēta, kas pakļaujas tieši [[Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums|imperatoram]] nevis vietējiem augstmaņiem, iespējams arī, ka pilsēta bija dibināta uz imperatoram piederošās zemes? [[Attēls:Robin Lehner 2013-05-17.JPG|border|right|50px]] * ... viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vadošajiem [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargiem]], [[Viljama Dženingsa balva|Viljama Dženingsa]] un [[Bila Mastertona balva]]s ieguvējs, '''[[Robins Lēners]]''' <small>(attēlā)</small> 2010. gadā debitēja NHL, kļūdams par visu laiku jaunāko [[Zviedrija]]s vārtsargu, kas spēlējis līgā? * ... 1999. gadā slēgtās '''[[Rankas dzelzceļa stacija]]s''' pirmais nosaukums kādā 1916. gada vilcienu sarakstā bija Pavāriņi, vēlāk tā dēvēta par Ramkavu un Ramku, bet 1930. gadā pārdēvēta par Ranku? * ... vismaz 6 mēnešus garā [[ziemas miegs|ziemas miega]] laikā '''[[meža sicista]]''' zaudē apmēram pusi no savas [[masa]]s? [[Attēls:The Stalin White Sea – Baltic Sea Canal (Belomorsk).jpg|border|right|50px]] * ... [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktais '''[[Baltās—Baltijas jūras kanāls]]''' <small>(attēlā slūžas [[Belomorska|Belomorskā]])</small> bija pirmā [[Padomju Savienība]]s lielā būve, kas celta ar [[gulags|gulaga]] ieslodzīto spēkiem? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas izlasei]] '''[[2019. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]''' bija astotais [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīrs pēc kārtas? * ... viens no [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s pretinieku [[Interfronte]]s līderiem '''[[Sergejs Dīmanis]]''' 2001. gadā pēc konflikta ar [[Tatjana Ždanoka|Tatjanu Ždanoku]] aizgāja no partijas "[[Līdztiesība]]" vadības, bet 2005. gadā pameta Latviju un pārcēlās uz dzīvi [[Maskava|Maskavā]]? [[Attēls:Fiorino 1347.jpg|border|right|50px]] * ... pirmos '''[[florīns|florīnus]]''' no [[1252. gads|1252.]] līdz [[1533. gads|1533. gadam]] kala [[Florence|Florencē]]; to nosaukums cēlies no Florences [[heraldika|heraldiskā]] simbola [[lilijas]] zieda, kas bija izkalts uz monētas <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2019. gada NHL drafts|2019. gada NHL draftā]]''' tika izvēlēts viens [[hokejists]] no [[Latvija]]s: '''[[Artūrs Šilovs]]''', ko [[Vankūveras "Canucks"]] izraudzījās 6. kārtā? * ... [[meteoroloģija|meteoroloģijā]] '''[[gaisa temperatūra]]''' tiek mērīta aptuveni 2 [[metrs|metru]] augstumā virs zemes, lai to neietekmē [[augsne]]s temperatūra, kā arī [[ēna|ēnā]], lai tieši [[Saule]]s stari nesildītu [[termometrs|termometru]]? [[Attēls:Yawning Infant, August 2018.jpg|border|right|50px]] * ... viens no iemesliem, ar ko tiek skaidrota '''[[žāvāšanās]]''' <small>(attēlā)</small>, ir [[skābeklis|skābekļa]] trūkums apkārtējā [[gaiss|gaisā]]? * ... '''[[Longailendas "Nets"]]''' sastāvā ir spēlējis [[Rodions Kurucs]], kļūstot par otro [[Latvija]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc [[Dāvis Bertāns|Dāvja Bertāna]], kas spēlējis [[G līga|G līgā]]? * ... '''[[Etnas iela (Rīga)|Etnas iela]]''' [[Rīga]]s [[Brasa|Brasas apkaimē]] ir nosaukta pateicoties metālfabrikai "Etna", kas atradās blakus uz [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielas]]? [[Attēls:Mahavir.jpg|border|right|50px]] * ... [[džainisms|džainisma]] pamatlicējs '''[[Mahāvīra]]''' <small>(attēlā)</small> esot praktizējis stingru dzīvesveidu un aicinājis to darīt arī viņa sekotājiem; viņš esot sevi nomērdējis [[bads|badā]]? * ... 2019. gada 30. maijā '''[[Ērlings Breuts Holanns]]''' [[futbols|futbola]] U-20 Pasaules kausa spēlē pret [[Hondurasas futbola izlase|Hondurasu]] guva deviņus vārtus, tādējādi palīdzot [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasei]] uzvarēt ar 12—0 un uzstādot rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem vienā spēlē? * ... '''[[Reinas konfederācija]]i''', kas izveidojās [[Napoleona kari|Napoleona karu]] rezultātā [[1806. gads|1806. gadā]], pakāpeniski pievienojās visas [[Vācieši|vācu]] valstis, izņemot [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalisti]] un [[Austrijas impērija|Austrijas impēriju]]? [[Attēls:Svalbard seed vault.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svalbāras Globālā sēklu glabātuve|Svalbāras Globālajā sēklu glabātuvē]]''' <small>(attēlā ieeja)</small> atrodas vairāk nekā miljons [[sēkla|sēklu]] paraugu no 76 pasaules valstīm, izmantojot tikai vienu no trijām zālēm, no kurām katrā var izvietot 1,5 miljonus paraugu? * ... '''[[Dānija olimpiskajās spēlēs|Dānijai olimpiskajās spēlēs]]''' visveiksmīgākās līdz šim ir bijušas [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948. gada Londonas spēles]], kad tā izcīnīja 20 olimpiskās medaļas? * ... '''[[Bulgārija (ciems)|Bulgārija]]''' ir apdzīvota vieta [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Valgundes pagasts|Valgundes pagastā]]? [[Attēls:HK 佐敦 Jordan 裕華國貨 Yue Hwa Chinese Products Emporium 琵琶 Music 二胡 String instruments.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stīgu instrumenti|stīgu instrumentu]]''' <small>(attēlā)</small> radītās [[skaņa]]s [[frekvence]] ir atkarīga no [[stīga]]s garuma un tās nospriegojuma? * ... '''[[Mārtiņš Zībarts]]''' bija [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais treneris no 2015. gada līdz 2019. gada 1. jūlijam, kad atkāpās pēc zaudējuma [[2019. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] astotdaļfinālā, Latvijas izlasei neizpildot izvirzītos mērķus? * ... [[6. gadsimts|6. gadsimta]] sākumā '''[[Vestgotu karaliste]]s''' [[Gallija]]s teritoriju iekaroja [[franki]], un [[vestgoti|vestgotu]] pārvaldībā palika tikai [[Pireneju pussala]] ar centru [[Toledo]]? [[Attēls:2018-07-04 President João Lourenço-0555.jpg|border|right|50px]] * ... [[2017. gads|2017. gada]] [[23. augusts|23. augustā]] par [[Angolas prezidents|Angolas prezidentu]] ievēlētais '''[[Žuans Lorensu]]''' <small>(attēlā)</small> bijis viens no Angolas atbrīvošanas tautas kustības vadītājiem un aktīvi piedalījies Angolas pilsoņu karā? * ... pēc uzvaras [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Japāna]]s [[cīkstone]], astoņkārtējā [[Pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules čempione]], '''[[Hitomi Obara]]''' paziņoja par sporta karjeras beigšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimusī [[joga]]s skolotāja '''[[Indra Devi]]''' (Eiženija Pētersone) darbojās [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], kur viņas jogas studiju apmeklēja [[Grēta Garbo]], [[Glorija Svansone]], [[Dženifere Džonsa]] un citi amerikāņu aktieri? [[Attēls:Latvian personal license plate.JPG|border|right|50px]] * ... atšķirībā no daudzām citām valstīm, '''[[Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes]]''' var pasūtīt arī individuālu valsts reģistrācijas numuru ar noteikumiem atbilstošu simbolu kombināciju <small>(attēlā)</small>? * ... par pirmo mūsdienu '''[[Grieķijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|olimpisko spēļu Grieķijas medaļnieku]]''' ir uzskatāms [[paukotājs]] [[Leonids Pirgs]], kurš [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļu [[Paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, florete, meistari|paukošanā ar floreti meistariem]]? * ... [[Indonēzija]]s '''[[Bali sala]]''' ir ļoti populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis, it īpaši [[Austrālija]]s un [[Japāna]]s tūristiem? * ... pirmais '''[[vertikālais vēja tunelis]]''' '''''[[Aerodium Sigulda]]''''' tika atklāts [[2005. gads Latvijā|2005. gada]] vasarā? * ... [[Japāna]]s [[futboliste]] '''[[Homare Sava]]''' ir aizvadījusi 205 spēles [[Japānas sieviešu futbola izlase|Japānas izlasē]], gūstot 83 vārtus? * ... '''[[Jaunzēlandes dolārs]]''' neformāli tiek saukts par ''kivi'', jo [[kivi (putns)|šī putna]] attēls ir uz viena dolāra [[monēta]]s? [[Attēls:2004.03.04 08 Vanua Levu ferry Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... otrā lielākā [[Fidži]] sala '''[[Vanua Levu]]''' <small>(attēlā)</small> agrāk bija pazīstama kā Sandalkoka sala? * ... pēc 1948.—1949. gada sezonas '''[[Nacionālā basketbola līga]]''' apvienojās ar [[Amerikas Basketbola asociācija (1946—1949)|Amerikas Basketbola asociāciju]], lai izveidotu [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]]? * ... '''[[indulgence]]s''' — [[viduslaiki|viduslaiku]] pastrādāto un vēl nepastrādāto [[grēks|grēku]] atlaišanas iespējas — saņēma par īpašiem nopelniem [[ticība]]s aizstāvēšanā, taču vēlāk arī varēja nopirkt par [[nauda|naudu]]? [[Attēls:HIGUEROTE DESDE EL AIRE.png|border|right|50px]] * ... pirmās '''[[izpletņlēkšana]]s''' sacensības tika organizētas 1930. gados, savukārt [[1952. gads|1952. gadā]] tā kļuva par starptautisku [[sporta veids|sporta veidu]] <small>(attēlā izpletņlēcējs virs [[Venecuēla]]s)</small>? * ... '''[[Zviedrijas sieviešu futbola izlase]]''' ir uzvarējusi pirmajā [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionātā]] 1984. gadā, bet vēl trīs reizes izcīnījusi otro vietu? * ... 2001. gada Holivudas filmas '''"[[Lara Krofta: Kapeņu izlaupītāja]]"''' galvenajās lomās spēlē [[Andželīna Džolija]] un viņas tēvs [[Džons Voits]]? [[Attēls:Zuzana Čaputová (20.6.2019)VII.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Zuzana Čaputova]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete, kas ieņēmusi [[Slovākijas prezidents|Slovākijas prezidenta]] amatu, kā arī jaunākā valsts vadītāja [[Slovākija]]s vēsturē? * ... trīskārtējā olimpiskā čempione [[cīņas sports|cīņas sportā]] '''[[Saori Jošida]]''' [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]] bija [[Japāna]]s karognesēja gan olimpisko spēļu atklāšanas, gan noslēguma ceremonijā? * ... no 1945. gada '''[[Bādene]]s''' zemes atradās pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] izveidotajā franču un amerikāņu okupācijas spēku pārvaldē, līdz 1952. gadā [[Rietumvācija|VFR]] sastāvā izveidoja [[Bādene-Virtemberga|Bādenes-Virtembergas]] federālo zemi? [[Attēls:Brunuts 2 (Coccus hesperidum).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bruņutis|bruņutīm]]''' <small>(attēlā mīkstā augumāju bruņuts)</small> ir spilgti izteikts [[dzimuma dimorfisms]]: to mātītes tiktāl piemērojušās [[parazītisms|parazītiskam]] dzīvesveidam, ka vairs neatgādina [[kukaiņi|kukaiņus]], bet izaugumus uz [[augi]]em? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Jasīns Brāhīmī]]''' ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] un spēlējis Francijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[augu endofīti]]''' ir mikroskopiski organismi, kas vismaz kādu savas dzīves cikla daļu pavada auga audos; endofīti ir konstatēti praktiski visos [[augi|augos]]? [[Attēls:Kaori Icho.jpg|border|right|50px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[cīkstone]] '''[[Kaori Ičo]]''' <small>(attēlā)</small> bija nepārspēta 13 gadus, šajā laikā kļūstot par pirmo sievieti jebkurā sporta veidā, kas uzvarējusi individuālā disciplīnā četrās secīgās olimpiskajās spēlēs, kā arī uzvarot 10 [[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionātos]]? * ... '''"[[Lielā padomju enciklopēdija|Lielās padomju enciklopēdijas]]"''' pirmo izdevumu veidoja 66 sējumi, otro izdevumu — 50 sējumi, bet trešo izdevumu — 31 sējums? * ... '''[[Austrumāfrikas slaidkājis|Austrumāfrikas slaidkājim]]''' ir priekš [[grauzēji|grauzēja]] ļoti lēns populācijas atražošanās ātrums, jo parasti tam piedzimst viens mazulis? [[Attēls:Журавлина.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dzērveņu apakšģints]]''' augi veido zemus ložņājošus [[krūmājs|krūmājus]] — dzērvenājus; [[Latvija]]s savvaļas sugām augstums nepārsniedz 8 cm <small>(attēlā parastā dzērvene)</small>? * ... [[Nīderlande]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Matjē van der Pūls]]''', kurš nāk no no velosportistu ģimenes (riteņbraucējs ir arī viņa tēvs [[Adri van der Pūls]]), startē gan [[velokross|velokrosa]] un [[kalnu riteņbraukšana]]s, gan [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensībās? * ... [[2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2015. gadā]] un [[2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2019. gadā]] no Latvijas Nacionālās skolotāju savienības '''[[Edgars Kramiņš]]''' tika virzīts [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] amatam? [[Attēls:Lesser coat of arms of Georgia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Gruzijas ģerbonis|Gruzijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā mazais ģerbonis)</small> [[Vairogs (heraldika)|vairogā]] attēlots [[Svētais Juris]], kas ar šķēpu uzveic pūķi? * ... [[cīkstonis]] un treneris, '''[[Imants Lagodskis]]''', kurš [[Gvatemala|Gvatemalā]] 2006. gadā kļuva par pasaules junioru čempionu, ir precējies ar pazīstamo cīkstoni [[Anastasija Grigorjeva|Anastasiju Grigorjevu]]? * ... oriģinālais '''[[Lietuvas statūti|Lietuvas statūtu]]''' teksts ir rakstīts [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]] oficiālajā [[rutēņu valoda|rutēņu valodā]], kas vēlāk tulkota [[latīņu]] un [[poļu valoda|poļu valodās]]? [[Attēls:Austria vs. USA 2013-11-19 (063).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Andreass Hercogs]]''' <small>(attēlā)</small> ar 103 spēlēm ir visvairāk spēles [[Austrijas futbola izlase|Austrijas izlasē]] aizvadījušais [[futbolists]]? * ... [[Hilzeni|Hilzenu]] dzimtas [[Latgale]]s (Inflantijas) garīdznieks, reliģisko rakstu autors, apkopotājs un izdevējs '''[[Juris Nikolajs Hilzens]]''' bija [[Smoļenska]]s [[bīskaps]] no 1745. līdz 1763. gadam, šajā laikā apmeklējot Smoļensku vien divreiz — 1755. gadā saistībā ar epidēmiju un 1761. gadā [[dominikāņi|dominikāņu]] misijas ietvaros? * ... '''[[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' labāko rezultātu sasniedza [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gadā]]: 19. vieta? [[Attēls:2011-04-30 Morchella esculenta.jpg|border|right|50px]] * ... augstvērtīgā un populārā [[ēdamā sēne]] '''[[parastais lāčpurns]]''' <small>(attēlā)</small> reti ir tārpains, taču tā lielā dobuma dēļ [[kukaiņi]] nereti izgrauž tajā caurumus, lai iegūtu paslēptuvi? * ... latviešu [[Brīvā cīņa|brīvā stila cīkstone]] '''[[Kristīne Odriņa]]''' 2006. gada [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionātā]] izcīnīja sudraba medaļu, kas ir sportistes augstākais panākums? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[Strevas kauja|Strevas kaujā]]''', kurā [[Vācu ordenis]] izcīnīja lielu uzvaru pār [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]], krita valdnieka '''[[Ģedimins|Ģedimina]]''' dēli Narimants un Manvīds? [[Attēls:Sicista betulina 03.JPG|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] sastopama viena '''[[lēcējpeļu dzimta]]s''' suga — [[meža sicista]] <small>(attēlā)</small>? * ... ar 91 aizvadītu spēli [[Moldovas futbola izlase|Moldovas futbola izlasē]] '''[[Aleksandru Epurjanu]]''' ir visvairāk spēļu nospēlējušais futbolists tās vēsturē? * ... par pirmo moderno '''[[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centru]]''' [[Latvija|Latvijā]] uzskata [[Dole (tirdzniecības centrs)|tirdzniecības centru "Dole"]] [[Rīga|Rīgā]], kas pēc rekonstrukcijas tika atvērts [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Elena Lashmanova London 2012.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s soļotāja '''[[Jeļena Lašmanova]]''' <small>(attēlā)</small> [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] uzvarēja [[20 km soļošana|20 km soļošanā]], uzstādot arī jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]? * ... '''[[Lietuvas—Maskavijas kari]]''' pēc vairākām [[Maskava]]s valdnieku [[Ivans III|Ivana III]] un [[Vasīlijs III|Vasīlija III]] uzvarām noveda pie tā, ka [[Lietuvas lielkņaziste]] zaudēja lielu daļu no tās iepriekš kontrolētajām [[Kijevas Krievzeme]]s teritorijām? * ... '''[[Raubiči|Raubiču]]''' sporta komplekss bija attēlots uz [[Baltkrievijas rublis|Baltkrievijas 5000 rubļu]] banknotes? [[Attēls:Vecpilsētas iela, Jelgava - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vecpilsētas iela (Jelgava)|Vecpilsētas iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir senās [[Jelgava]]s [[Lielā iela (Jelgava)|Lielās ielas]] daļa, kas vienīgā saglabājusies pēc [[kauja par Jelgavu (1944)|pilsētas sagraušanas 1944. gadā]]? * ... [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[bobslejs|bobsleja]] divnieks divnieks '''[[Jons Pancuru]]''' un Nikolae Njagoe izcīnīja bronzas medaļu, kas joprojām ir vienīgā medaļa [[Rumānija olimpiskajās spēlēs|Rumānijai ziemas olimpiskajās spēlēs]]? * ... apdzīvota vieta [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Svētes pagasts|Svētes pagastā]] '''[[Muzikanti]]''' agrāk saukta Cūcēnciems vai Cūcēnu sādža? [[Attēls:OOCL HONG KONG 1674.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[OOCL Hong Kong]]''''' <small>(attēlā)</small> tā uzbūvēšanas brīdī bija pasaulē lielākais [[konteineru kuģis]], pirmais, kurā varēja iekraut vairāk nekā 21 000 TEU? * ... [[Spānija|Spānijā]] dzimušais [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānas izlases]] [[futbolists]] '''[[Edijs Silvestre]]''' viegli kļuva par šīs valstsvienības spēlētāju, jo viņa māte ir [[azerbaidžāniete]], kamēr tēvs dzimis [[Angola|Angolā]]? * ... '''''[[Apollo 10]]''''' bija pēdējais izmēģinājuma lidojums pirms ''[[Apollo 11]]'' nolaišanās uz [[Mēness]] virsmas; tas sasniedza Mēness orbītu un veica nolaišanās mēģinājumu līdz 15,6 km no Mēness virsmas? [[Attēls:Pillar of Vasco da Gama.jpg|border|right|50px]] * ... [[1498. gads|1498. gadā]] tagadējās [[Kenija]]s pilsētu '''[[Malindi]]''' apmeklēja [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Vasko da Gama]]; par godu šim notikumam celtais '''[[padrans]]''' ir saglabājies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Slovēnija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi ieguva visa kaluma [[olimpiskās medaļas|medaļas]]? * ... lai arī '''[[Kamerūnas zvīņastvāvere]]''' pirmo reizi tika aprakstīta 1898. gadā, tomēr tā nekad nav novērota dabīgos apstākļos; visi apraksti par sugu tapuši, izpētot muzeju krātuvēs pieejamos 14 izbāzeņus? [[Attēls:20170105 VST Bischofshofen 2941.jpg|border|right|50px]] * ... 2018. gada 18. novembrī [[Krievija]]s [[tramplīnlēcējs]] '''[[Jevgeņijs Kļimovs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Pasaules kauss tramplīnlēkšanā|pasaules kausa]] posmu [[Visla (pilsēta)|Vislā]], kļūstot par pirmo krievu tramplīnlēcēju, kas uzvarējis pasaules kausa posmā? * ... '''[[Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde]]''' ir vienīgā [[Latvija|Latvijā]] bāzētā [[Eiropas Savienība]]s aģentūra? * ... 2007. gada 13. decembrī '''[[Hieronīma klosteris|Hieronīma klosterī]]''' [[Portugāle|Portugālē]] [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu līderu samita laikā tika parakstīts [[Lisabonas līgums]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056774714).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Anita Muižniece]]''' <small>(attēlā)</small> pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēšanas Saeimā]] strādāja par skolotāju [[Daugmale]]s pamatskolā? * ... '''[[Moldova 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Moldova savās pirmajās vasaras olimpiskajās spēlēs 1996. gadā]]''' bija pārstāvēta ar 40 sportistiem, kas ir lielākā [[Moldova olimpiskajās spēlēs|Moldovas sportistu delegācija]], kāda ir piedalījusies olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[1972. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1972. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' uz otro termiņu tika ievēlēts [[Ričards Niksons]], kurš vēlāk atkāpās no amata [[Votergeitas skandāls|Votergeitas skandāla]] dēļ? [[Attēls:Jacob Berglund.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s [[hokejists]] '''[[Jākobs Berglunds]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 2019. gadā noslēdza līgumu ar [[KHL]] komandu [[Rīgas "Dinamo"]] (taču nospēlēja vien 9 spēles), iepriekšējā sezonā bija [[Vācijas hokeja līga]]s labākais vārtu guvējs? * ... daudzās valstīs vairums [[pārtika|pārtikā]] patērēto [[sēnes|sēņu]] ir mākslīgi audzētas, kamēr [[Latvija|Latvijā]] aktuālāka ir sezonālā [[sēņošana|savvaļas sēņu savākšana]] un savvaļas '''[[sēņu kulinārija]]'''? * ... daži pētnieki aizstāv viedokli, ka '''[[aseksualitāte]]''' arī ir [[seksuālā orientācija]], tomēr citi pētnieki tam nepiekrīt? [[Attēls:IAEA 02790039 (5612537521).jpg|border|right|50px]] * ... [[Čornobiļas AES katastrofa]]s otrajā gadadienā, 1988. gada 26. aprīlī, valdības izmeklēšanas komisijas dalībnieks, katastrofas seku likvidācijas plānotājs '''[[Valērijs Ļegasovs]]''' <small>(attēlā)</small> izdarīja pašnāvību? * ... '''[[Slovēnija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Slovēniju 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja arī [[Jamaika|Jamaikā]] dzimusī leģendārā sprintere [[Merlīna Otija]], kurai šīs bija septītās [[vasaras olimpiskās spēles]], tādējādi viņa kļuva par pirmo sievieti, kas piedalījusies tik daudzās olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[datorredze]]''' tiecas automatizēt to, kā redz cilvēka [[acs]]: ļauj interpretēt un saprast attēlā redzamo? [[Attēls:Solomatin photo.jpg|border|right|50px]] * ... pazīstamais [[Latvija]]s acu [[ārsts]] '''[[Igors Solomatins]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas arī politikā, ir [[Rīgas dome]]s deputāts, ievēlēts no partijas "[[Gods kalpot Rīgai]]"? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Hakans Čalhanoglu]]''' ir dzims [[Vācija]]s pilsētā [[Manheima|Manheimā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] padomju darbinieks un vēsturnieks '''[[Jānis Dzintars]]''', kurš [[Atmodas kustība]]s laikā aktīvi cīnījās pret [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanu]], pēc [[Augusta pučs|Augusta puča]] izgāšanās 1991. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Maskava|Maskavā]]? [[Attēls:Cortinarius rubellus 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanbrūnā tīmeklene]]''' <small>(attēlā)</small> līdz ar [[zaļā mušmire|zaļo mušmiri]] pieder pie [[indīgās sēnes|indīgākajām sēnēm]]? * ... '''[[Melnkalne 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' izcīnīja sudraba medaļu, ko paveica sieviešu [[rokasbumba]]s komanda; šī bija arī pirmā olimpiskā medaļa [[Melnkalne olimpiskajās spēlēs|Melnkalnei olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas pēc [[Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai]]? [[Attēls:Sergey Akhromeyev (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1991|8|24||bez}} pēc [[Augusta pučs|neveiksmīgā apvērsuma]], kas tika rīkots, lai saglabātu [[Padomju Savienība]]s pastāvēšanu, [[PSRS maršals]] '''[[Sergejs Ahromejevs]]''' <small>(attēlā)</small> veica [[pašnāvība|pašnāvību]] pakaroties? * ... '''[[2019. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2019. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' tikās divi [[Anglija]]s klubi — ''[[Tottenham Hotspur]]'' un ''[[Liverpool FC]]''? * ... pārejas laika valsts '''[[Zakopanes Republika]]''' mūsdienu [[Polija]]s dienvidos pastāvēja 19 dienas no [[1918. gads|1918. gada]] 13. oktobra līdz 16. novembrim? [[Attēls:Žagarės piliakalnis.JPG|border|right|50px]] * ... arheoloģiskie izrakumi '''[[Žagares pilskalns|Žagares pilskalnā]]''' [[Lietuva]]s ziemeļos <small>(attēlā)</small> apliecināja, ka tajā bijušo [[pils|pili]] visdrīzāk bija cēluši [[vācieši]]? * ... '''[[Moldova 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' sākotnēji izcīnīja divas bronzas medaļas [[Svarcelšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanā]], tomēr abiem sportistiem vēlāk medaļas tika atņemtas saistībā ar pozitīvajām [[dopings|dopinga]] analīzēm? * ... pret [[Hābsburgi]]em vērsto aliansi izveidojušais '''[[Višegrādas kongress (1335)|Višegrādas pirmais kongress]]''' [[1335. gads|1335. gadā]] bija vēsturiski pirmā [[Centrāleiropa]]s valstu savienība? [[Attēls:Stone bridge in Skopje.jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimtā celtais '''[[Akmens tilts (Skopje)|Akmens tilts Skopjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pilsētas simboliem, attēlots pilsētas ģerbonī un karogā? * ... ar aizvadītām 132 spēlēm '''[[Sarkiss Hovsepjans]]''' ir visvairāk spēles [[Armēnijas futbola izlase|Armēnijas izlasē]] aizvadījušais [[futbolists]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[franči|franču]] rakstnieka un [[komunists|komunista]] '''[[Anrī Barbiss|Anrī Barbisa]]''' vārdā bija nosaukta tagadējā [[Aristida Briāna iela]] [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Haapsalu Castle.jpg|border|right|50px]] * ... pēc populāras senas [[leģenda]]s augusta mēneša pilnmēness naktī uz [[Igaunija]]s rietumos esošās '''[[Hāpsalu pils]]''' <small>(attēlā)</small> [[kapela]]s iekšējās sienas parādās Baltās Dāmas tēls? * ... '''[[Gruzija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gruzijas dalībai 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija dramatisks sākums, jo dienu pirms olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas [[Krievija]] iebruka [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]], aizsākot [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas karu]]? * ... '''[[Lietuvas vēsture (1219—1295)|Lietuva laikā no 1219. līdz 1295. gadam]]''' no nestabilas leišu augstmaņu savienības izveidojās par starptautiski atzītu [[Lietuvas karaliste|Lietuvas karalisti]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]]? [[Attēls:A tatabányai Turul-emlékmű.jpg|border|right|50px]] * ... kā [[ungāri|ungāru]] valstiskuma simbols '''[[turuls|turula]]''' skulptūras <small>(attēlā)</small> ir plaši sastopamas visā [[Ungārija|Ungārijā]], kā arī teritorijās, kas vēsturiski bijuši Ungārijas sastāvā; Ungārijā ir vismaz 195 turula skulptūras? * ... [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[tāllēkšana|tāllēkšanā]] '''[[Gaļina Čistjakova]]''' karjeras noslēgumā pameta [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija|Krieviju]], pārstāvot [[Slovākija|Slovākiju]]? * ... [[armēņi|armēņu]] [[eposs]] '''"[[Sasunas Dāvids]]"''' nekad pirms 20. gadsimta nav bijis vienots, un arī tagad tā teksts nav kanonizēts, pastāv vairāki desmiti variantu? [[Attēls:Mariinsky Palace, Kiev.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marijas pils]]''' [[Kijeva|Kijevā]] <small>(attēlā)</small>, kas ir [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidenta]] ceremoniālā rezidence, ir celta pēc pēc [[Bartolomeo Rastrelli]] projekta? * ... '''[[Melnkalne 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' debitēja [[vasaras olimpiāde|vasaras olimpiādēs]]? * ... '''[[esperanto gramatika]]''' tās mākslīgās izveides dēļ ir vienkāršāka nekā lielākajai daļai [[valoda|valodu]]? [[Attēls:Сорокская крепость Cetatea Soroca Soroca Fortress (44020418134).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sorokas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija celts kā aizsardzības nocietinājums pret [[Mongoļu iebrukums Eiropā|tatāru ordām]], kas pāri [[Dņestra]]s pārceltuvēm regulāri iebruka [[Moldova|Moldovā]]? * ... konflikts par nesūtīšanu uz [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] kļuva par pamatu tam, ka [[Ukraina]]s trīskārtējā [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempione]] [[cīņas sports|cīņas sportā]] '''[[Natālija Siņišina]]''' mainīja pilsonību un pārstāv [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]]? * ... '''[[Krēvas pils]]''' mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] bija [[Lietuvas lielkņaziste]]s pirmā celtā [[pils]], kas bija pilnībā mūrēta? [[Attēls:Basilica Cistern Istanbul.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Bazilikas cisterna]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vislielākajām senās [[Konstantinopole]]s pazemes ūdens tvertnēm, kas glabāja ūdeni, ko pa [[akvedukti]]em no apkārtnes piegādāja pilsētai? * ... '''[[Gruzija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiādē]], izcīnot divas bronzas medaļas? * ... vēsturiskais televīzijas miniseriāls '''"[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]"''' tika filmēts 2018. gadā [[Lietuva|Lietuvā]] un nedaudz [[Ukraina|Ukrainā]]? [[Attēls:Čachtice, hrad, Slovensko.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Čahtices pils|Čahtices pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienu [[Slovākija]]s rietumos grāfiene [[Eržēbeta Bātori]] veica savus noziegumus, bet vēlāk tika ieslodzīta un mirusi? * ... '''[[Ričards Beraņķis]]''' ir pirmais un vienīgais [[Lietuva]]s [[tenisists]], kurš iekļuvis [[ATP]] ''top 100''? * ... pēc tam, kad [[Ukraina]] pasludināja savu neatkarību 1991. gadā, tās valdība uzsāka '''[[ukrainizācija]]s''' politiku, lai palielinātu [[ukraiņu valoda]]s izmantošanu, vienlaikus vājinot tolaik noteicošās [[krievu valoda]]s pozīcijas? [[Attēls:Лидия Андреевна Русланова.jpg|border|right|50px]] * ... [[krievi|krievu]] dziedātāja, viena no pazīstamākajām tautas mūzikas un padomju dziesmu izpildītājām, '''[[Lidija Ruslanova]]''' <small>(attēlā 1930. gadā)</small> aktīvi koncertēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] padomju karavīriem un uzstājās arī pēdējā kara laika koncertā 1945. gada maijā pie [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāga]] [[Berlīne|Berlīnē]]? * ... '''[[Austrija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' neizcīnīja medaļas, un šī bija tikai otrā reize, kad [[Austrija olimpiskajās spēlēs|Austrijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs]] nespēja izcīnīt nevienu medaļu? * ... centrālais [[tatāri|tatāru]] un [[baškīri|baškīru]] svētku '''[[sabantujs|sabantuja]]''' notikums ir sacensības tautas cīņas sportā kurešā, kurā pretinieki laužās ar speciāļu dvieļu palīdzību? [[Attēls:Katerina Stefanidi..png|border|right|50px]] * ... [[kārtslēcēja]], [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpisko spēļu]] čempione, '''[[Katerina Stefanidi]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par izcilāko sievieti [[Grieķija]]s sporta vēsturē? * ... '''[[Galvaskausu tornis]]''' [[Serbija]]s pilsētā [[Niša (pilsēta)|Nišā]] tiek uzskatīts par vienu no [[serbi|serbu]] neatkarības simboliem? * ... [[Hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] valdīšanas laikā [[Jelgava|Jelgavā]] izrakto '''[[Jēkaba kanāls|Jēkaba kanālu]]''' aizbēra [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], jo tas bija aizsērējis? [[Attēls:Szechenyifurdo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Budapešta|Budapeštā]] esošie '''[[Sečeņi termālie baseini]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais medicīnisko baseinu komplekss [[Eiropa|Eiropā]]? * ... visvairāk reižu '''[[Horvātijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Horvātijas karognesēja olimpiskajās spēlēs]]''' ir bijusi [[kalnu slēpotāja]] [[Janica Kosteliča]]? * ... neraugoties uz [[Breksits|Breksita]] procedūras iesākšanu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], '''[[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]''' piedalījās arī tās vēlētāji? [[Attēls:GelatinaDiMaiale.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[galerts]]''' <small>(attēlā)</small> veidojas, jo [[skrimšļi]] un [[kauli]] satur dabisko [[želatīns|želatīnu]], kas liek buljonam sarecēt? * ... '''[[2030. gada FIFA Pasaules kauss]]''' notiks 100 gadus pēc [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|pirmā Pasaules kausa]], kas notika [[Urugvaja|Urugvajā]]? * ... no citiem [[kuģi]]em '''[[velkonis|velkoņus]]''' atšķir liela īpatnējā jauda, laba manevrētspēja, paaugstināta korpusa stiprība un noturība, kā arī īpašu vilkšanas un stumšanas ierīču esamība? [[Attēls:Krakow- Kosciol Mariacki.jpg|border|right|50px]] * ... katru stundu no '''[[Krakovas Marijas bazilika]]s''' <small>(attēlā)</small> augstākā torņa [[trompetists]] izpilda Marijas hejnalu, kas apraujas brīdī, kad pēc leģendas 13. gadsimtā to pārtrauca [[Mongoļu iebrukums Eiropā|mongoļu iebrucēju]] [[bulta]]? * ... tradicionāli [[Grieķija olimpiskajās spēlēs|Grieķijas komanda]] un '''[[Grieķijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|karognesējs]]''' [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijas gājienā iet pirmie no visām delegācijām? * ... mūsdienu '''[[Hercoga Jēkaba laukums]]''' pilnībā nesakrīt ar seno [[Jelgava]]s Tirgus laukumu, kas atradies tuvāk [[Driksa]]s upei? [[Attēls:Sukatnieks Teodors.jpeg|border|right|50px]] * ... vieglatlēts '''[[Teodors Sukatnieks]]''' <small>(attēlā)</small> septiņas reizes tika uzstādījis Krievijas rekordus [[diska mešana|diska mešanā]], bet [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordus]] diska mešanā, smaguma mešanā, [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] un [[4x100 m stafete|4x100 m stafetē]] labojis kopā 15 reižu? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] pilsētā '''[[Hierapole|Hierapolē]]''' [[mocekļi|mocekļa]] nāvē mira [[apustulis Filips]], kurš šeit ir arī apbedīts? * ... '''[[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir uzvarējusi 5 reizes, tostarp pēdējā reizē, kad tas noticis? [[Attēls:Ausros vartai.jpg|border|right|50px]] * ... [[Viļņa]]s vecpilsētas '''[[Aušras vārti]]''' <small>(attēlā)</small> tika izbūvēti starp 1503. un 1522. gadu kā Viļņas aizsardzības mūru sastāvdaļa? * ... '''[[Neatkarīgie olimpiskie dalībnieki 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Neatkarīgo olimpisko dalībnieku komandu]]''' veidoja sportisti no [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas]] un [[Maķedonijas Republika]]s? * ... [[Igaunija]]s uzņēmums '''''[[Graanul Invest]]''''' ir viens no lielākajiem kokskaidu granulu ražotājiem [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Evgueni BERZIN.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Jevgeņijs Berzins]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja 1994. gada ''[[Giro d'Italia]]'', pārspējot [[Migels Indurains|Migelu Indurainu]], kurš bija uzvarējis iepriekšējos divos gados un bija tā laika dominējošais [[Lielā tūre|lielo tūru]] braucējs, tomēr nākamajās sezonās Berzins vairs šādu līmeni nespēja sasniegt? * ... '''[[Matīsa kapi]]''' [[Rīga]]s [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] tika atklāti [[1871. gads|1871. gadā]]; agrāk šajā teritorijā bija arī Pāvila kapi, bet laika gaitā vēsturiskā robeža starp divām [[kapsēta|kapsētām]] izzuda? * ... [[1990. gads|1990. gada]] [[Lietuvas PSR]] Augstākās Padomes vēlēšanās '''"[[Sajūdis]]"''' pārstāvji ieguva absolūtu balsu vairākumu (101 vieta no 141), kas noveda pie [[Lietuva]]s neatkarības pasludināšanas [[11. marts|11. martā]]? [[Attēls:Sikh man, Agra 10.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļāfrika]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Dienvidāzija]]s valstīs izplatītā [[galvassega]] '''[[turbāns]]''' <small>(attēlā [[sikhi|sikhu]] vīrietis ar turbānu)</small> pēc [[Krusta kari]]em izplatījās arī [[Eiropa|Eiropā]], piemēram, turbāns bija modes lieta Burgundijas karalistē? * ... pirmais '''[[Ukrainas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Ukrainas karognesējs vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija leģendārais [[kārtslēcējs]] [[Sergejs Bubka]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielu skaitļu nosaukumi]]em''' izmanto īso sistēmu, kur bilijons aizvietots ar [[miljards|miljardu]]? [[Attēls:Latviešu puzurs.JPG|border|right|50px]] * ... kaut arī mūsdienās '''[[puzuri|puzurus]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pazīst kā [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] rotājumus, senāk tos gatavoja no [[pavasaris|pavasara]] līdz [[rudens|rudenim]] un izmantoja arī daudzos citos svētkos? * ... '''[[Gruzijas regbija izlase]]''' ir piedalījusies četros [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa finālturnīros]]? * ... 1870. gadā [[Tartu]] dibinātais '''[[Vanemuine]]''' ir vecākais [[igauņi|igauņu]] profesionālais [[teātris]]? [[Attēls:Canakkalesehitleriabidesi.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Čanakales upuru memoriāls|Čanakales upuru memoriālā]]''' <small>(attēlā)</small> ir pieminēti aptuveni 253 000 turku karavīru, kuri cīnījās [[Galipoli kauja|Galipoli kaujā]] no 1915. gada aprīļa līdz 1915. gada decembrim [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Gābors Kirājs]]''' ir spēlētājs ar visvairāk spēlēm [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas izlasē]] (108), kā arī vecākais spēlētājs [[Eiropas futbola čempionāts|Eiropas čempionātu]] vēsturē? * ... '''[[Kosovas meži]]''' cieš no sezonāliem [[ugunsgrēki]]em un nelikumīgas izciršanas? [[Attēls:Polu.jpg|border|right|50px]] * ... izšķir divus '''[[plovs|plova]]''' <small>(attēlā)</small> pamatveidus — tā saucamais [[uzbeki|uzbeku]] plovs, kur [[rīsi]] tiek gatavoti kopā ar [[gaļa|gaļu]], un [[azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] plovs, kad tie tiek gatavoti atsevišķi un pēc tam sajaukti kopā? * ... '''[[Serbija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' izcīnīja 8 olimpiskās medaļas, kas ir labākais panākums [[Serbija olimpiskajās spēlēs|Serbijai olimpiskajās spēlēs]] kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukuma? * ... '''[[Tanaisa]]''' [[Dona]]s upes grīvā bija pats tālākais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[civilizācija]]s izplatības punkts ziemeļos? [[Attēls:(Podio) Almeida entrega el primer premio de La Vuelta Ciclista a España 2019 03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2019. gada Vuelta a España|2019. gada ''Vuelta a España'']]''' uzvarēja [[Primožs Rogličs]] no ''[[Jumbo–Visma]]'' <small>(attēlā)</small>, kļūstot par pirmo [[Slovēnija]]s sportistu, kas uzvarējis kādā [[Lielā tūre|lielajā tūrē]]? * ... '''[[Dienvidslāvijas bombardēšana|Dienvidslāvijas bombardēšanā]]''', kuras mērķis bija pārtraukt [[serbi|serbu]] militāristu veikto [[Kosova]]s [[albāņi|albāņu]] vajāšanu un uzsākto etnisko tīrīšanu, tika veikti aptuveni 2300 uzlidojumu, kuru rezultātā upuru skaits sasniedza 2500 (aptuveni 500 civiliedzīvotāji)? * ... Žana-Žaka Anno 2001. gada kara filma '''"[[Divkauja]]"''' ir balstīta uz Viljama Kreiga grāmatu ''Enemy at the Gates: The Battle for Stalingrad''? [[Attēls:Saiga antelope at the Stepnoi Sanctuary.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] '''[[saiga|saigu]]''' <small>(attēlā)</small> skaits krasi samazinājās (par 95% 15 gadu laikā), jo [[ķīnieši|ķīniešu]] medicīnā bija liels pieprasījums pēc to ragiem? * ... '''[[Maķedonija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' izcīnīja savu pirmo olimpisko medaļu: bronzas medaļu ieguva [[cīņas sports|cīņas sporta]] pārstāvis Magomeds Ibragimovs? * ... ziedu laikos [[sengrieķi|sengrieķu]] kolonija tagadējās [[Ukraina]]s teritorijā '''[[Pontijas Olbija]]s''' pilsēta aizņēma 50 [[hektāri|hektārus]] lielu platību un bija svarīgs [[tirdzniecība]]s un [[zvejniecība]]s centrs, kurai bija ciešas ekonomiskas saites ar [[skiti]]em? [[Attēls:GIRO0536 carapaz (48002197537).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2019. gada Giro d'Italia|2019. gada velobraucienā ''Giro d'Italia'']]''' uzvarēja '''[[Ričards Karapass]]''' <small>(attēlā)</small> no ''{{ct|MOV}}'', kurš kļuva par pirmo [[Ekvadora]]s sportistu, kas uzvarējis ''[[Giro d'Italia|Giro]]''? * ... [[Latvijas nacionālie partizāni|Latvijas nacionālo partizānu]] grupas '''"[[Lāča mednieki]]"''' galvenais mērķis bija veikt [[atentāts|atentātu]] pret [[kolaboracionisms|kolaboracionistu]] un [[Latvijas PSR Tautas komisāru padome]]s priekšsēdētāju rakstnieku [[Vilis Lācis|Vili Lāci]]? * ... '''[[Vikipēdija esperanto]]''' ir lielākā [[Vikipēdija]] kādā no [[mākslīgās valodas|mākslīgajām valodām]]? [[Attēls:Flickr - The U.S. Army - www.Army.mil (218).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ašūra]]''' <small>(attēlā drupas)</small> bija pirmā [[Asīrija]]s galvaspilsēta? * ... no septiņiem '''[[Slovākijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Slovākijas karognesējiem ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' četri ir bijuši [[hokejisti]]: [[Peters Štjastnijs]], [[Roberts Petrovickis]], [[Žigmunds Pālfijs]] un [[Zdeno Hāra]]? * ... '''[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]]''' atcelšana saistībā ar ar [[COVID-19 pandēmija]]s izplatīšanos [[Eiropa|Eiropā]] ir pirmais konkursa atcelšanas gadījums [[Eirovīzija]]s vēsturē? [[Attēls:Kazan 2015 - Hosszú Katinka 200m backstroke.JPG|border|right|50px]] * ... sekmīgākā sportiste '''[[Ungārija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijai 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija [[peldētāja]] '''[[Katinka Hošsū]]''' <small>(attēlā)</small>, kura izcīnīja 4 medaļas un [[Ungārijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa valsts karogu]] olimpiādes noslēguma ceremonijā? * ... [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]] ir apskatāms [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[autobūve]]s pioniera un [[izgudrotājs|izgudrotāja]] '''[[Augusts Krastiņš|Augusta Krastiņa]]''' kompānijā izgatavotais automobilis, ko 2012. gadā iegādājās kāds kolekcionārs no [[Latvija]]s? * ... [[Armēnija]]s valsts [[himna]] '''''[[Mer Hajrenik]]''''' bija arī [[Armēnijas Pirmā republika|Armēnijas Pirmās republikas]] himna valsts pastāvēšanas laikā, no 1918. līdz 1920. gadam? [[Attēls:Tower of the Winds.jpg|border|right|50px]] * ... [[Atēnas|Atēnu]] '''[[Vēju tornis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par pirmo [[meteoroloģiskā stacija|meteoroloģisko staciju]] pasaulē? * ... '''[[Vladimirs Zografskis|Vladimira Zografska]]''' iegūtā 14. vieta [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada olimpiskajās spēlēs]] ir visu laiku labākais [[Bulgārija]]s [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcēju]] sasniegums olimpiskajās spēlēs? * ... 2019. gada 13. janvārī labdarības pasākuma laikā [[Gdaņska]]s pilsētas vadītājs '''[[Pavels Adamovičs]]''' tika smagi sadurts un nākamajā dienā no ievainojumiem nomira? [[Attēls:Ingrida Simonyte 2019.jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidenta]] vēlēšanās '''[[Ingrīda Šimonīte]]''' <small>(attēlā)</small> ar labāko rezultātu (31,31%) iekļuva otrajā vēlēšanu kārtā, tomēr tajā zaudēja [[Gitans Nausēda|Gitanam Nausēdam]]? * ... [[Nebraskas štats|Nebraskas štatā]] dzimušais '''[[Alekss Stivriņš]]''' bija pirmais [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[basketbolists]], kas spēlējis [[NBA]] līgā? * ... [[grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]] '''[[Lerna]]''' ir pazīstama ar [[Lernas hidra|hidru]], kas sargāja ieeju mirušo valstībā, un kuru nosita [[Hērakls]], veicot savu kārtējo varoņdarbu? [[Attēls:Battle of Lepanto 1571.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lepanto kauja]]''' <small>(attēlā Veronēzes gleznā)</small> starp Svētās līgas un [[Osmaņu impērija]]s flotēm ir iegājusi vēsturē kā viena no pēdējām jūras kaujām, kurās izmantoja airu kuģus, galvenokārt galeras? * ... ar medaļām bagātākā sportiste '''[[Slovākija olimpiskajās spēlēs|Slovākijai olimpiskajās spēlēs]]''' ir [[Krievija|Krievijā]] dzimusī [[biatloniste]] [[Anastasija Kuzmina]]? * ... [[matemātiķis]] '''[[Indulis Strazdiņš]]''' 1991. gadā tika ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu pāragri mirušās dzīvesbiedres [[Ita Kozakeviča|Itas Kozakevičas]] vietā? [[Attēls:Troitsky sobor.jpg|border|right|50px]] * ... [[arheoloģiskie izrakumi]] liecina, ka jau pirms 9. gadsimta [[Krievija]]s senās '''[[Muroma]]s''' pilsētas <small>(attēlā)</small> vietā atradies apdzīvots [[pilskalns]]? * ... [[krievi|krievu]]-[[Padomju Savienība|padomju]] [[vieglatlēte]] '''[[Tamāra Bikova]]''' divreiz laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[augstlēkšana|augstlēkšanā]], tomēr kopumā pasaules rekordistes lomā bija mazāk nekā gadu? * ... atšķirībā no [[The Walt Disney Company|Disneja]] tēlu vairākuma, '''[[Pluto (Disnejs)|Pluto]]''' nav antropomorfs, tam piemīt tikai atsevišķas cilvēku īpašības, piemēram, sejas mīmika? [[Attēls:Pedetes capensis (South African Springhare).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[slaidkāji]]''' <small>(attēlā [[Kāpzemes slaidkājis]])</small> pārvietojas, lecot uz pakaļkājām un līdzsvaru turot ar [[aste|asti]], līdzīgi kā [[ķenguri]]? * ... [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] '''[[Austrija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrijas olimpisko komandu]]''' veidoja vēsturē lielākais sportistu skaits: 85 sportisti? * ... 2009. gada biogrāfiskā filma '''"[[Amēlija (2009. gada filma)|Amēlija]]"''' stāsta par leģendārās amerikāņu pilotes [[Amēlija Erharte|Amēlijas Erhartes]] dzīvi, kura, cenšoties veikt lidojumu apkārt pasaulei, 1937. gadā pazuda bez vēsts virs [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]]? [[Attēls:JuliaSebestyen-2008-2.jpg|border|right|50px]] * ... 2004. gadā '''[[Jūlija Šebešķēna]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja Eiropas čempionātā, kļūstot par pirmo [[Ungārija]]s pārstāvi, kas ieguvusi Eiropas čempiona zelta medaļu [[daiļslidošana|daiļslidošanā]]? * ... '''[[Svalbāras līgums]]''' tika noslēgts [[Parīze|Parīzē]], 1920. gada 9. februārī, [[Versaļa]]s sarunu laikā, un tā būtība bija radīt likumisku regulējumu teritorijā, kas līdz tam bija nevienai valstij nepiederoša? * ... '''[[Deizija Daka]]''' pirmo reizi parādījās īsfilmā ''Mr. Duck Steps Out'' 1940. gadā un dažus mēnešus vēlāk arī pievienojās [[Donalds Daks|Donaldam Dakam]] [[komiksi|komiksos]]? [[Attēls:Yermak Timofeyevich.jpg|border|right|50px]] * ... par [[kazaki|kazaku]] atamana '''[[Jermaks|Jermaka]]''' vadītajām [[Sibīrija]]s iekarošanas cīņām saglabājušās vēsturiskās liecības nav viennozīmīgas; nav saglabājies arī neviens portrets, kas būtu gleznots viņam dzīvam esot — mākslinieki viņu attēlojuši tikai ilgus gadus pēc nāves <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Armēnija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' izcīnīja 5 olimpiskās medaļas, kas pēc medaļu kopskaita ir labākais [[Armēnija olimpiskajās spēlēs|Armēnijas sasniegums olimpiskajās spēlēs]]? * ... 2006. gadā '''[[Belgradas lidosta]]''' tika pārdēvēta par godu [[Nikola Tesla]]m, [[serbi|serbu]] izcelsmes [[izgudrotājs|izgudrotājam]]? [[Attēls:Sarajevo Bobbahn Olympia 84.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Sarajevas bobsleja un kamaniņu trase|Sarajevas bobsleja un kamaniņu trasi]]''', kas ilgstoši bija pamesta <small>(attēlā 2012. gadā)</small> 2014. gadā sāka izmantot vasaras treniņiem? * ... saskaņā ar '''[[Maskavas miera līgums|Maskavas miera līgumu]]''', kas izbeidza [[Ziemas karš|Ziemas karu]], [[Somija]]i izdevās saglabāt savu neatkarību, taču [[Padomju Savienība]]i tika pievienota [[Karēlijas zemesšaurums|Karēlijas zemesšauruma]] daļa ar [[Vīpuri]] un [[Sortavala]]s pilsētām, kā arī dažas citas pierobežas teritorijas? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] kreisi noskaņoto [[čehi|čehu]], [[slovāki|slovāku]] un [[ungāri|ungāru]] [[esperanto]] un [[ido]] valodu kustības entuziastu kooperatīvs '''''[[Interhelpo]]''''' 1078 cilvēku sastāvā pārcālās uz [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Turkestānas APSR]], un jau pēc gada tika atzīts par labāko kooperatīvu PSRS? [[Attēls:Kangaroo-rat.jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[ķengurpeļu dzimta]]s''' sugu <small>(attēlā Orda ķenguržurka)</small> piemērojušās dzīvei [[tuksneši|tuksnešos]] un citās sausās, atklātās vietās; spēj dzīvot bez dzeršanas, nepieciešamo šķidrumu uzņemot ar barību, galvenokārt sēklām? * ... '''[[Dienvidslāvija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], savukārt jau piedaloties nākamajās '''[[Dienvidslāvija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Dienvidslāvija]]''' izcīnīja pirmās [[zelta medaļa]]s, ko paveica [[vingrotājs]] Leons Štukeļs? * ... '''[[Varšavas Universitāte]]''' ir lielākā [[Polija]]s [[universitāte]] pēc studentu skaita? [[Attēls:Second place, Petra Vlhova.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2019. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2019. gada Pasaules čempionātā kalnu slēpošanā]]''' '''[[Petra Vlhova]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva trīs medaļas, bet zelta medaļa milzu slalomā kļuva par vēsturiski pirmo Pasaules čempionātu zelta medaļu [[Slovākija]]s kalnu slēpotājiem? * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Bosnija]]s teritorijā pastāvējušo '''[[Bosnijas baznīca|Bosnijas baznīcu]]''' gan [[katoļi|katoļu]], gan [[Pareizticība|pareizticīgo baznīca]] uzskatīja par [[ķeceri]]em? * ... dārzkopja un [[selekcionārs|selekcionāra]], [[Trešā atmoda|Atmodas]] aktīvista un rakstnieces un politiķes [[Dace Rukšāne-Ščipčinska|Daces Rukšānes-Ščipčinskas]] tēva '''[[Jānis Rukšāns|Jāņa Rukšāna]]''' sīpolpuķu audzētavā aug pasaulē lielākā krokusu kolekcija? [[Attēls:Salavat memorial.JPG|border|right|50px]] * ... [[Ufa|Ufā]], [[Belaja]]s krastā esošais '''[[Salavata Julajeva piemineklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvis par vienu no [[Baškortostāna]]s simboliem, attēlots [[Baškortostānas ģerbonis|tās ģerbonī]]? * ... '''[[Moldova 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' sākotnēji izcīnīja medaļu, kad [[kanoe airētājs]] Sergejs Tarnovšči ieguva bronzu, taču vēlāk medaļa viņam tika atņemta saistībā ar atklātajiem [[dopings|dopinga]] pārkāpumiem, un [[Moldova]]s delegācija palika bez medaļām? * ... 2008. gada muzikālā romantiskā kinokomēdija '''''[[Mamma Mia! (filma)|Mamma Mia!]]''''' ir balstīta uz 1999. gada tāda paša nosaukuma [[mūzikls|mūziklu]]? [[Attēls:Anders Södergren, Oct 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[distanču slēpotājs]] '''[[Andešs Sēdergrēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Soči|Sočos]] bija [[Zviedrija]]s delegācijas karognesējs olimpiādes atklāšanas ceremonijā? * ... par '''[[Ilhanāts|Ilhanāta]]''' pirmo valdnieku kļuva [[Hulegu]], [[Čingishans|Čingishana]] mazdēls, kurš vadīja [[mongoļi|mongoļu]] iebrukumus Dienvidrietumāzijā? * ... '''[[Minnija Mausa|Minniju Mausu]]''' pilnā vārdā sauc Minerva Mausa? [[Attēls:Narcissus-Caravaggio (1594-96) edited.jpg|border|right|50px]] * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Narciss]]''' <small>(attēlā [[Karavadžo]] gleznā)</small> no [[mīlestība]]s pret sevi, nespēdams remdināt jūtas, nomira? * ... '''[[Lietuva 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lietuvas dalība 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija otrā reize pēc kārtas, kad [[Lietuvas basketbola izlase]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja medaļas? * ... '''[[Albēra I Zeme]]''' [[Svalbāra|Svalbārā]] ir nosaukta par godu [[Monako firsti|Monako firstam]] Albēram I, kurš 1898.—1907. gadā organizēja vairākas izpētes ekspedīcijas [[Špicbergena]]s ziemeļrietumos? [[Attēls:2014 Bruschetta The Larder Chiang Mai.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[brusketa|brusketu]]''' <small>(attēlā)</small> lieto kā ''antipasto'' pirms pamatēdiena vai kā atsevišķu uzkodu? * ... trīs olimpisko medaļu ieguvēja [[šorttreks|šorttrekā]] '''[[Jevgeņija Radanova]]''' ir pirmā [[Bulgārija]]s sportiste, kas piedalījusies gan vasaras, gan ziemas [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], bet 2014. gadā viņa kļuva par Bulgārijas jaunatnes un sporta ministri? * ... [[komunisms|komunistiskā]] režīma gāšana [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] [[1989. gads|1989. gadā]] notika bez asins izliešanas, tādēļ tā tiek dēvēta par '''[[Samta revolūcija|Samta revolūciju]]'''? [[Attēls:Iranian Astrolabe 14.jpg|border|right|50px]] * ... līdz 18. gadsimta sākumam '''[[astrolabs|astrolabu]]''' <small>(attēlā)</small> izmantoja debess ķermeņu stāvokļa noteikšanai, bet vēlāk — [[ģeodēzija|ģeodēziskajos]] mērījumos? * ... '''[[Dienvidslāvija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidslāviju 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, Veļko Narančičs, kurš startēja [[vieglatlētika]]s sacensībās — šī ir visu laiku mazākā [[Dienvidslāvija olimpiskajās spēlēs|Dienvidslāvijas komanda vasaras olimpiskajās spēlēs]]? * ... daudzās [[Eiropa]]s valstīs '''[[Valpurģu nakts|Valpurģu nakti]]''' atzīmē kā [[pavasaris|pavasara]] svētkus ar senām pirms [[kristietība]]s [[pagāni|pagānu]] tradīcijām? [[Attēls:Gerlach south face B.jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s augstākā virsotne '''[[Gerlaha smaile]]''' <small>(attēlā)</small> dažādos laikos ir saukts arī par Keselbergu, Kotolu, Gerlsdorfas smaili un Staļina smaili? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[biatlonists]] '''[[Vadims Sašurins]]''' 2002. gadā tika pieķerts [[dopings|dopinga]] lietošanā, uzrādot [[nandrolons|nandrolona]] klātbūtni organismā? * ... '''[[Dancigas brīvpilsēta]]''' beidza pastāvēt [[1939. gads|1939. gada]] 2. septembrī, kado to anektēja [[Trešais reihs]]? [[Attēls:Strusta - Majak - Brasłauski rajon - 6.jpg|border|right|50px]] * ... ezeri aizņem 17% no [[Baltkrievija]]s ziemeļos esošā '''[[Braslavas ezeru nacionālais parks|Braslavas ezeru nacionālā parka]]''' teritorijas <small>(attēlā [[Strustas ezers]])</small>? * ... '''[[Lietuva 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' atgriezās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] kā dalībvalsts pirmo reizi kopš '''[[Lietuva 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928. gada vasaras olimpiādes]]''', kā arī izcīnīja savas pirmās [[olimpiskās medaļas]]? * ... lielākā daļa '''[[sorbi|sorbu]]''' dzīvo '''[[Lauzica]]s''' reģionā [[Vācija|Vācijā]] un [[Polija|Polijā]]? [[Attēls:Pl molo sopot.jpg|border|right|50px]] * ... 511,5 m garais '''[[Sopotas mols]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākais koka [[mols]] Eiropā? * ... '''[[Antonio Ristevskis|Antonio Ristevska]]''' izcīnītā 29. vieta slalomā bija augstākais sasniegums Maķedonijai [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] un vispār [[Ziemeļmaķedonija]]s ziemas olimpisko spēļu dalības vēsturē? * ... vēsturiski '''[[Višegrādas grupa]]''' pretendē būt pēctece [[Ungārija]]s, [[Čehija]]s ([[Bohēmija]]s) un [[Polija]]s aliansei, kas tika izveidota [[Višegrādas kongress (1335)|Višegrādas kongresā]] 1335. gadā? [[Attēls:Coat of arms of North Macedonia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļmaķedonijas ģerbonis|Ziemeļmaķedonijas ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> līdzās divām [[kvieši|kviešu]] vārpām redzamas arī [[tabaka]]s lapas un [[magones|magoņu]] pogaļas? * ... '''[[Lietuva 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... laikā no 1949. līdz 1989. gadam '''[[Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons|Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligonā]]''', mūsdienu [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tika veikti 456 kodolizmēģinājumi — 340 pazemes un 116 virszemes sprādzieni? [[Attēls:WernerGoldberg.jpg|border|right|50px]] * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] "ideālais vācu kareivis" '''[[Verners Goldbergs]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes? * ... '''''[[KF Tirana]]''''' ir titulētākais [[Albānija]]s [[futbola klubs]], 24 reizes uzvarējis [[Albānijas futbola Superlīga|Albānijas Superlīgā]], 16 reizes ieguvis Albānijas kausu? * ... '''[[Lielbritānijas dzelzceļi|Liebritānijas dzelzceļu tīkls]]''' ir viens no aktīvākajiem [[dzelzceļš|dzelzceļa]] tīkliem [[Eiropa|Eiropā]]: 2018. gadā Liebritānijas dzelzceļos tika veikti 1,74 miljardi pasažieru braucienu? [[Attēls:Gruevski.jpg|border|right|50px]] * ... 2018. gada novembrī par korupciju notiesātais [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] premjerministrs '''[[Nikola Gruevskis]]''' <small>(attēlā)</small> aizbēga uz [[Ungārija|Ungāriju]], kas piešķīra viņam politisko patvērumu? * ... '''[[Armēnija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' debitēja [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiādēs]], bet [[cīkstonis]] Armens Nazarjans šajās olimpiskajās spēlēs [[Armēnija]]i izcīnīja pirmo zelta medaļu? * ... '''[[Janardags|Janardaga]]''' pakalnā [[Abšeronas pussala|Abšeronas pussalā]] [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] izveidojusies līdz 3 metrus augsta dabīgas izcelsmes mūžīgā [[uguns]]? [[Attēls:Bielanska jeskyne vnitrek.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Beļjanskas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā un vienīgā tūristiem publiski pieejamā [[ala]] [[Augstie Tatri|Augstajos Tatros]]? * ... '''[[burāšana 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika [[Igaunijas PSR]], [[Tallina|Tallinā]], [[Pirita]]s ostas rajonā? * ... [[Merila Strīpa]] par [[Džūlija Čailda|Džūlijas Čaildas]] lomu filmā '''"[[Džulī un Džūlija]]"''' tika izvirzīta [[82. Kinoakadēmijas balva]]i nominācijā [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise galvenajā lomā"]]? [[Attēls:Ded Moroz 72.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s pastāvēšanas sākumā '''[[Salavecis]]''' <small>(attēlā)</small> bija aizliegts, bet vēlāk tas kļuva par nozīmīgu Padomju Savienības kultūras un [[propaganda]]s simbolu? * ... trīskārtējais olimpiskais čempions '''[[Naims Silejmanoglu]]''' no [[Turcija]]s ir vienīgais [[svarcēlājs]], kas raušanas disciplīnā uzcēlis 2,5 reizes vairāk nekā ir paša svars? * ... [[1946. gads|1946. gadā]] '''[[Kerzona līnija]]''' tika izmantota robežas novilkšanai starp [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republiku]] un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]]? [[Attēls:Valery Karpin Rostov.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s [[futbolists]] un treneris '''[[Valērijs Karpins]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš aizvadījis 72 spēles [[Krievijas futbola izlase|Krievijas izlasē]], ir dzimis [[Igaunija]]s austrumu pilsētā [[Narva|Narvā]]? * ... [[1966. gads|1966. gada]] 11. janvārī atklātais '''[[Tbilisi metropolitēns]]''' kļuva par ceturto [[metro]] sistēmu [[Padomju Savienība|PSRS]] (pēc [[Maskavas metropolitēns|Maskavas]], [[Ļeņingradas metropolitēns|Ļeņingradas]], [[Kijeva]]s)? * ... 101 gadu vecais [[Boriss Patons]] kopš [[1962. gads|1962. gada]] ir [[Ukraina]]s Nacionālās zinātņu akadēmijas prezidents, tādējādi — vecākais kādas valsts Zinātņu akadēmijas prezidents pasaulē? [[Attēls:Academia Petrina.Jelgava.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs]]''' atrodas kādreizējās [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas]] jeb ''Academia Petrina'' ēkā <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Kosova 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' debitēja [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiādēs]], bet [[džudiste]] [[Majlinda Kelmendi]] šajās olimpiskajās spēlēs [[Kosova]]i izcīnīja pirmo zelta medaļu? * ... '''[[Operācija "Papīra Saspraude"|operācijas "Papīra Saspraude"]]''' ietvaros laika posmā no 1945. līdz 1959. gadam vairāk nekā 1600 [[vācieši|vācu]] zinātnieku, inženieru un tehniķu, piemēram, [[Verners fon Brauns]] un viņa [[V-2 raķete|V-2 raķešu]] komanda, tika pārvietoti no [[Vācija]]s uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], valdības nodarbinātībai? [[Attēls:Meteorcrater.jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no [[vulkānisms|vulkāniskajiem]] krāteriem, kas rodas sprādziena rezultātā, '''[[triecienkrāteris|triecienkrāteriem]]''' <small>(attēlā [[Arizona|Arizonā]])</small> parasti ir uzrautas malas un krāteru dibeni ir būtiski zemāki par apkārtējo virsmu? * ... lai arī [[tenisiste]]i [[Aļona Ostapenko|Aļonai Ostapenko]] ir bijuši vairāki treneri ar starptautisku pieredzi, māte '''[[Jeļena Jakovļeva]]''' vienmēr palikusi viņas galvenā trenere? * ... '''[[sarkanā zvaigzne]]''' ir izmantota arī ne kā [[komunisms|komunisma]] simbols, piemēram, [[Alžīrijas karogs|Alžīrijas karogā]] kopā ar [[pusmēness|pusmēnesi]] vai [[Kalifornija]]s karogā? [[Attēls:Feliks Zemdegs at Swisscubing Cup Final 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Austrālija]]s [[Rubika kubs|Rubika kuba]] licējs '''[[Fēlikss Zemdegs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis pasaules rekordists šajā jomā, bet pasaules čempionātos izcīnījis 14 zelta, 7 sudraba un 4 bronzas medaļas dažādās disciplīnās? * ... '''[[Horvātija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' debitēja [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiādēs]], izcīnot arī savas pirmās trīs olimpiskās medaļas? * ... '''[[Krimas tatāru deportācija|Krimas tatāru deportācijā]]''' 1944. gada 18.—20. maijā vismaz 191 044 [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]], faktiski visa [[etniskā grupa]], tika izsūtīti uz [[Uzbekistānas PSR]]? [[Attēls:Kulich pies.JPG|border|right|50px]] * ... [[pareizticība|pareizticīgo]] [[slāvi|slāvu]] tradicionālajai [[Lieldienas|Lieldienu]] cilindra formas saldajai [[maize]]i '''[[kuličs|kuličam]]''' <small>(attēlā)</small> vēsturiski pievienots viss pēc [[ziema]]s palikušais — [[sviests]], [[olas]], [[rozīnes]], sukādes, [[rieksti]], un tā virspuse rotāta ar [[cukurs|cukuru]]? * ... dažreiz '''[[Čehoslovākijas sadalīšanās|Čehoslovākijas sadalīšanos]]''' sauc par "Samtaino šķiršanos", atsaucoties uz 1989. gada mierīgo "[[Samtainā revolūcija|Samtaino revolūciju]]", kas noveda pie [[Čehoslovākija]]s komunistiskās partijas varas beigām un demokrātiskas valsts atjaunošanas? * ... 1997. gadā par īpašiem nopelniem [[Latvija]]s labā [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] [[basketbolisti]]em '''[[Igors Meļņiks|Igoram Meļņikam]]''' un '''[[Andrejs Bondarenko|Andrejam Bondarenko]]''' tika piešķirta [[Latvijas pilsonība]]? [[Attēls:Catedral de Santiago de Compostela agosto 2018 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Santjago de Kompostelas katedrāle|Santjago de Kompostelas katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> ir apglabāts [[Jēzus Kristus]] [[apustulis]] [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Svētais Jēkabs]], tādēļ jau kopš agrajiem [[viduslaiki]]em tā ir bijusi [[Svētā Jēkaba ceļš|Svētā Jēkaba ceļa]] [[svētceļojums|svētceļojuma]] galamērķis? * ... '''[[Horvātija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' izcīnīja 10 olimpiskās medaļas, kas bija līdz šim augstākais [[Horvātija olimpiskajās spēlēs|Horvātijas olimpiskās komandas]] sasniegums [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... 2017. gada janvārī [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]] paziņoja, ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izstāsies no '''[[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīguma]]'''? [[Attēls:Helsinki-tallinna.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[tunelis Tallina–Helsinki]]''' <small>(attēlā iespējamā tuneļa gaita)</small> varētu tikt atklāts ne agrāk kā [[2030. gads|2030. gadā]]? * ... [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņā [[kanādieši|kanādiešu]] hokejists '''[[Džordans Biningtons]]''' uzstādīja jaunu rekordu, kļūstot par pirmo [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargu]], kas savā debijas sezonā uzvarējis 16 spēlēs? * ... '''[[Usma (stacija)|Usmas stacija]]''' ir uzskatāma par pirmo [[dzelzceļa stacija|dzelzceļa staciju]], kas [[Latvija|Latvijā]] uzbūvēta pēc neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Billie Eilish 2019 by Glenn Francis (cropped) 2.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā piecas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] saņēmusī mūziķe '''[[Billija Ailiša]]''' <small>(attēlā)</small> sirgst ar [[Tureta sindroms|Tureta sindromu]]? * ... 1911. gadā dibinātā [[Baltijas Olimpiskā komiteja]] ietilpa Krievijas Olimpiskās komitejas sastāvā kā apakškomiteja, tādēļ [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada vasaras olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijā 33 [[Baltija]]s sportisti devās '''[[Krievijas Impērija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Krievijas Impērijas delegācijas sastāvaā]]'''? * ... [[animācijas filma|animācijas filmā]] '''"[[Par bitēm]]"''' galvenos tēlus ierunājuši [[Renē Zelvēgere]] un Džerijs Steinfīlds, kurš ir arī viens no filmas producentiem un [[scenārists|scenārija autoriem]]? [[Attēls:Anna Wöhrmann.jpg|border|right|50px]] * ... [[1817. gads|1817. gadā]] '''[[Anna Ģertrūde Vērmane]]''' <small>(attēlā)</small> lika ierīkot eksotisku koku [[parks|parku]] ar rozāriju savā zemes gabalā ārpus [[Rīgas nocietinājumi]]em; testamentā viņa dārzu novēlēja pilsētai ar noteikumu, ka tas nekad netiks pārdots privātpersonām vai sadalīts — mūsdienās tas pazīstams kā [[Vērmanes dārzs]]? * ... [[Latvija]]s [[baltvāci|baltvācu]] [[daiļslidotājs]] '''[[Verners Auls]]''' piedalījās [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], gan iegūstot pēdējo, 25. vietu? * ... [[komponiste]] un mūzikas pedagoģe '''[[Selga Mence]]''' ir dzimusi leģendārā [[matemātika]]s pedagoga [[Jānis Mencis vecākais|Jāņa Menča vecākā]] ģimenē? [[Attēls:Greenland Ilulissat-25.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s '''[[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjorda]]''' sākumā atrodas Jakobshavnas šļūdonis, kas ir aktīvākais [[šļūdonis]] [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]], nepārtraukti radot [[aisbergs|aisbergus]], kas virzās uz [[fjords|fjorda]] izeju <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Krievijas Impērija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Krievijas Impēriju 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja arī [[Latvija|Latvijā]] dzimušais, bet [[Londona|Londonā]] dzīvojošais [[vieglatlēts]], [[maratons|maratonists]] Georgs Linds? * ... '''[[Livonija (pilsēta)|Livonijas pilsēta]]''' [[Mičiganas štats|Mičiganas štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir nosaukta par godu [[Livonija]]i, vēsturiskam reģionam [[Baltijas jūra]]s austrumos? [[Attēls:Fk Red Star stadium.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Rajko Mitiča stadions|Rajko Mitiča stadiona]]''' [[Belgrada|Belgradā]] <small>(attēlā)</small> sākotnējā ietilpība sasniedza pat 110 000 skatītāju, bet vēlāk tika samazināta, lai atbilstu [[UEFA]] drošības prasībām? * ... līdz 20. gadsimta sākumam '''[[Rāi akmeņi]]''' kalpoja par Japas arhipelāga [[nauda]]s sistēmu? * ... '''[[Sarajevas aplenkums]]''' [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā ilga gandrīz četrus gadus (1425 dienas)? [[Attēls:Dryomys nitedula.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža susuris|meža susura]]''' <small>(attēlā)</small> populācija ir izolēta, skaitliski un teritoriāli maza: tas sastopams Ilgu dabas liegumā [[Baltkrievija]]s pierobežā [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagastā]]? * ... '''[[Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' debitēja olimpiskajā kustībā? * ... '''[[Igaunijas krievi]]''' veido ap 25% no valsts [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju kopskaita]]? [[Attēls:Darya Domracheva WCup Oberhof 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[biatloniste]] '''[[Darja Domračeva]]''' <small>(attēlā)</small>, izcīnot trīs zelta medaļas '''[[Baltkrievija 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Baltkrievijai 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''', kļuva par medaļām bagātāko [[Baltkrievija olimpiskajās spēlēs|Baltkrievijas olimpieti]]? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] jurista, filozofa un rakstnieka '''[[Maksis Šacs-Aņins|Makša Šaca-Aņina]]''' meita [[Ruta Marjaša]] bija starp [[LR Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputātiem, kas 1990. gada 4. maijā nobalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija]]s pieņemšanu? * ... '''[[Baltkrievijas politika|Baltkrievija ārpolitikā]]''' cenšas izvairīties no pilnīgas saplūšanas ar [[Krievija|Krieviju]] un nereti demonstratīvi strīdas ar to par ekonomiskiem jautājumiem vai demonstrē labas attiecības ar Krievijai mazāk draudzīgām zemēm? [[Attēls:Regi castle after fire.jpg|border|right|50px]] * ... [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] 22. februārī '''[[Reģu muiža|Reģu muižā]]''' ierīkotajā sociālās aprūpes centrā "Reģi" notika postošs [[ugunsgrēks]], kurā dzīvību zaudēja 23 aprūpes centra iemītnieki; tas kļuva par postošāko ugunsgrēku [[Latvija]]s vēsturē <small>(attēlā Reģu muiža pēc ugunsgrēka)</small>? * ... [[Austrija]]s Brīvības partijas un partijas Savienība Austrijas nākotnei līderis '''[[Jergs Haiders]]''' 2008. gadā gāja bojā autoavārijā? * ... ziemā pāri '''[[Hāpsalu līcis|Hāpsalu līcim]]''' [[Igaunija]]s rietumos tiek ierīkots [[ledus ceļš]] no [[Hāpsalu]] uz Noarotsi pussalu? [[Attēls:Talmont lerot2.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[dārza susuris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas [[Latvija|Latvijā]] mūsdienās, iespējams, ir izzudis, ir [[Eiropa]]i [[endēms|endēma]] [[Vāverveidīgie|vāverveidīgo]] grauzēju suga? * ... [[Austrijas Tautas partija]]s līderis '''[[Sebastiāns Kurcs]]''' 2020. gada 7. janvārī atgriezās [[Austrijas kanclers|Austrijas kanclera]] amatā? * ... '''[[Gruzija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gruziju 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja arī [[sporta šāvēja]] Nino Salukvadze, kurai šīs bija astotās [[olimpiskās spēles]], līdz ar to viņa kļuva par tikai otro sievieti — sportisti, kura ir piedalījusies tik daudz olimpiskajās spēlēs? [[Attēls:Magonis.jpg|border|right|50px]] * ... bijušā "[[Latvijas Dzelzceļš|Latvijas Dzelzceļa]]" valdes priekšsēdētāja '''[[Uģis Magonis|Uģa Magoņa]]''' <small>(attēlā)</small> lieta tika nosūtīta izskatīšanai [[Limbaži|Limbažu]] rajona tiesā, jo inkriminētais noziegums tika pārtraukts [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]]? * ... 200 000 vārdu garo romānu '''"[[Parīzes Dievmātes katedrāle (romāns)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]"''' [[Viktors Igo]] sarakstīja sešu mēnešu laikā? * ... 1964. gada Holivudas filmai '''"[[Mērija Popinsa (filma)|Mērija Popinsa]]"''' 2018. gadā iznāca turpinājums "[[Mērija Popinsa atgriežas]]" — 54 gadu intervāls starp abām filmām ir viens no lielākajiem intervāliem starp diviem filmu turpinājumiem [[kino]] vēsturē? [[Attēls:Robert Kocharyan's Interveiw, 2003.jpg|border|right|50px]] * ... [[Armēnijas prezidentu uzskaitījums|Armēnijas prezidenta]] '''[[Roberts Kočarjans|Roberta Kočarjana]]''' <small>(attēlā)</small> prezidentūras laikā, 1999. gadā, bruņoti cilvēki iebruka [[Armēnija]]s parlamentā un nogalināja tā brīža premjerministru Vazgenu Sargsjanu un parlamenta vadītāju Karenu Demirčjanu? * ... atšķirībā no [[šķīdums|šķīduma]], kurā izšķīdusī viela un [[šķīdinātājs]] veido tikai vienu fāzi, '''[[koloīds|koloīdam]]''' ir dispersā fāze (suspendētās daļiņas) un dispersijas vide (suspensijas vide)? * ... [[Austroungārija]]s kroņprincis '''[[Oto fon Hābsburgs]]''' vēlāk bijis arī Starptautiskās Paneiropas Savienības prezidents un [[Eiropas Parlamenta deputāts]] no 1979. gada līdz 1999. gadam? [[Attēls:Dormouse2.jpg|border|right|50px]] * ... [[ziemas miegs|ziemas miega]] laikā '''[[mazais susuris|mazā susura]]''' <small>(attēlā)</small> ķermeņa temperatūra pazeminās līdz 0,25—0,50 °C (kamēr normāla ķermeņa temperatūra ir 34—36 °C)? * ... '''[[Deitonas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Bosnijas karš|Bosnijas karu]] tika parakstīts nevis [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārajā bāzē netālu no [[Deitona]]s, kur uzsāka sarunas starp karojošajām pusēm, bet gan [[Parīze|Parīzē]]? * ... '''[[Menas salas TT]]''' tiek sauktas par pasaulē bīstamākajām [[motosports|motosacīkstēm]] — kopš 1907. gada trasē bojā gājuši 258 cilvēki? [[Attēls:Mountains (js) 10.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nordenšelda Zeme]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvotākais [[Svalbāra]]s apgabals — šeit atrodas trīs lielākās no piecām pastāvīgi apdzīvotajām vietām: [[Longjērbīene]], [[Barencburga]] un [[Sveagruva]]? * ... '''[[Bosnija un Hercegovina 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bosnijas un Hercegovinas delegācijai 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' atklāšanas ceremonijā karogu nesa [[vieglatlēts]] [[Amels Tuka]], kļūstot par jaunāko olimpisko spēļu dalībnieku, kas ir nesis valsts karogu spēļu atklāšanas ceremonijā? * ... [[Vācija]]s nocietinājumu sistēmu '''[[Atlantijas valnis]]''' no [[Norvēģija]]s ziemeļiem līdz [[Francija]]s-[[Spānija]]s robežai dienvidos laikā no 1942. līdz 1944. gadam izbūvēja [[Tota organizācija]], izmantojot milzīgus rūpniecības un cilvēku resursus, tostarp ieslodzīto darbu? [[Attēls:Many types of baclava.jpg|border|right|50px]] * ... lai arī katrai [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautai '''[[baklava]]s''' <small>(attēlā)</small> pagatavošanas tradīcijas atšķiras, tomēr tās visas ir kārtainās [[Mīkla (pārtika)|mīklas]] saldums? * ... no 1908. līdz 1950. gadam '''''[[Hampden Park]]''''' [[futbols|futbola]] stadions [[Glāzgova|Glāzgovā]], [[Skotija|Skotijā]] bija lielākais [[stadions]] pasaulē; apmeklētības rekords — 149 415 cilvēki — tika uzstādīts [[1937. gads|1937. gada]] spēlē starp [[Skotijas futbola izlase|Skotijas]] un [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasēm]]? * ... pēc jaunās '''[[Stambulas starptautiskā lidosta|Stambulas starptautiskās lidosta]]s''' atvēršanas 2019. gadā tika slēgta [[Ataturka starptautiskā lidosta]]? [[Attēls:Storfjorden (Svalbard) 15(js).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stūrfjords]]''', kas atdala [[Špicbergena|Špicbergenu]] rietumos no [[Barenca sala]]s un [[Edža sala]]s austrumos, ir grūti kuģojams, jo pat vasarās tajā daudz dreifējošā [[ledus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Igaunija]]s [[biatlonists]] '''[[Rolands Lesings]]''' ir piedalījies piecās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pēc [[Vācija]]s propagandas ministrijas rīkojuma no enciklopēdijām tika izņemtas norādes par [[ebreji|ebreju]] izcelsmes izgudrotāju '''[[Zigfrīds Markuss|Zigfrīdu Markusu]]''' kā [[automobilis|automobiļa]] izgudrotāju, viņa vietā par tiem tika pasludināti [[Gotlībs Daimlers]] un [[Kārlis Bencs]]? [[Attēls:Dryomys-nitedula-(zag1-iljenko).jpg|border|right|50px]] * ... visas četras [[Latvija|Latvijā]] sastopamās '''[[susuri|susuru]]''' sugas <small>(attēlā [[meža susuris]])</small> ir aizsargājamas un iekļautas [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]]? * ... divkārtējā olimpiskā čempiona [[Austrija]]s [[kalnu slēpotājs|kalnu slēpotāja]] '''[[Matiass Maiers|Matiasa Maiera]]''' tēvs Helmuts Maiers arī ir bijis kalnu slēpotājs, [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988. gada Kalgari olimpisko spēļu]] sudraba medaļas ieguvējs? * ... [[mode]]s vēsturnieka '''[[Aleksandrs Vasiļjevs (modes vēsturnieks)|Aleksandra Vasiļjeva]]''' vēsturisko tērpu un aksesuāru kolekcija tiek uzskatīta par vienu no lielākajām privātajām modes kolekcijām pasaulē: tajā ietilpst apmēram 55 tūkstoši eksponātu? [[Attēls:Konstantinovka.Gashamna.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svalbāra]]s '''[[Hūrnsunns|Hūrnsunna]]''' [[fjords|fjorda]] <small>(attēlā)</small> akvatoriju 17. gadsimta pirmajā pusē intensīvi izmantojuši britu, dāņu un holandiešu [[vaļu mednieki]], vēlākos laikos — norvēģu un krievu [[leduslāči|leduslāču]] mednieki? * ... '''[[Azerbaidžāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pārstāvēta ar līdz šim lielāko [[Azerbaidžāna]]s sportistu delegāciju, taču vairāk nekā 60% no sportistiem bija dzimuši ārpus valsts teritorijas? * ... vairumā '''[[putas|putu]]''' [[šķidrums|šķidrumā]] vai cietā vielā ieslēgtās [[gāze]]s tilpums ir liels un atsevišķos gāzes ieslēgumus atdala tikai plānas apkārtējās vielas kārtiņas? [[Attēls:Логвиненко М.В. 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[šāvēja]] '''[[Marina Logviņenko]]''' <small>(attēlā)</small> olimpiskās medaļas [[ložu šaušana|ložu šaušanā]] ar [[pistole|pistoli]] ieguvusi pārstāvot trīs dažādas valstis: [[PSRS olimpiskajās spēlēs|PSRS]] (bronza), [[Apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs|Apvienoto komandu]] (divreiz zelts) un [[Krievija olimpiskajās spēlēs|Krieviju]] (sudrabs un bronza)? * ... [[Prospērs Merimē|Prospēra Merimē]] novele '''"[[Karmena (novele)|Karmena]]"''' guva popularitāti pateicoties 1875. gada [[Žoržs Bizē|Žorža Bizē]] [[opera]]i "[[Karmena (opera)|Karmena]]"? * ... '''[[Eduarda Šmita iela]]''' [[Rīga|Rīgā]], [[Imanta (Rīga)|Imantā]], ir nosaukta Jaunās muižas īpašnieka, vēlāk fabrikanta Eduarda Šmita vārdā (1845. gadā viņš nodibināja dzelzs mašīnskrūvju fabriku, vēlāk mašīnu fabriku)? [[Attēls:Conwaybreen 9.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Kongsfjords|Kongsfjorda]]''' krasti ir viena no visagrāk cilvēku apgūtajām [[Svalbāra]]s daļām; tā dienvidu krastā atrodas bijusī ogļraču pilsētiņa [[Nīolesunna]] <small>(attēlā)</small>, kurā tagad izvietojušās 11 valstu [[polārstacija]]s? * ... [[9. aprīlis|9. aprīlī]], kas [[Gruzija|Gruzijā]] tiek atzīmēts kā Nacionālās vienotības diena, 1989. gada '''[[Tbilisi traģēdija|Tbilisi traģēdijā]]''' [[PSRS armija]] apspieda pretpadomju demonstrāciju, nogalinot 21 un ievainojot simtiem civiliedzīvotāju? * ... '''[[2019. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2019. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja bronzas medaļu, kamēr pārējie seši Latvijas cīkstoņi zaudēja jau pirmajā cīņā? [[Attēls:Tamias sibiricus (eating a3).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Sibīrijas burunduks]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[Eirāzija]]s [[burunduki|burunduku]] suga, kamēr visas pārējās [[burunduki|burunduku]] sugas mājo [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]; toties tas ir introducēts un izplatījies arī [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? * ... [[Kaukāzs|Kaukāza]] ziemeļaustrumos izplatītajām '''[[Nahu-dagestāniešu valodas|nahu-dagestāniešu valodām]]''' nav kopīgu iezīmju ar citām [[valodu saime|valodu saimēm]], tāpēc tās ir izdalītas atsevišķi? * ... [[Grenlande|Grenlandē]] 1524 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]] esošā '''[[Tules aviobāze]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karabāze? [[Attēls:Buranovskiye Babushki 2011 6.jpg|border|right|50px]] * ... par nopelnīto naudu, ko [[udmurti|udmurtu]] mūzikas grupa '''"[[Buranovas vecmāmiņas]]"''' <small>(attēlā)</small> saņēma par iegūto otro vietu [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], Buranovā tika uzbūvēta baznīca? * ... [[Ņujorkas "Rangers"]] un [[Krievijas hokeja izlase]]s [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Aleksandrs Georgijevs]]''' ir dzimis [[Bulgārija]]s pilsētā [[Ruse|Rusē]]? * ... [[vēsturnieks]] '''[[Bonifācijs Daukšts]]''' ilgus gadus ir darbojies [[Latvija]]s [[Diplomātija|diplomātiskajā]] dienestā? [[Attēls:Ramil Guliyev London 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā]] '''[[Ramils Gulijevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš līdz 2013. gadam vēl pārstāvēja [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], uzvarot [[200 m]] distancē, kļuva par pirmo [[Turcija]]s sportistu, kas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] izcīnījis zelta medaļu? * ... mūsdienu [[Irāna]]s teritorijā valdījusī '''[[Kādžāru dinastija]]''' divos lielos karos ar [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] zaudēja teritorijas [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... 2010. gadā [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] bagātākais cilvēks [[Nerijus Numavičs]] palielināja savu dalību uzņēmumā '''''[[Vilniaus prekyba]]''''' no 36,9% līdz 73%? [[Attēls:Torre de la Doncella, Baku, Azerbaiyán, 2016-09-26, DD 08.jpg|border|right|50px]] * ... [[Baku]] '''[[Jaunavas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no [[Azerbaidžāna]]s populārākajiem objektiem; kopā ar [[Širvanšahu pils|Širvanšahu pili]] iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Vestienas muiža]]s''' parks veidots 19. gadsimta vidū kā romantisks ainavu [[parks]] ar lapeni un suņa kapakmeni ezera krastā? * ... '''[[Austrija 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' piedalījās tikai vienā sporta veidā — [[daiļslidošana|daiļslidošanā]], toties visi tās sportisti izcīnīja medaļas? [[Attēls:Tamia striatus eating.jpg|border|right|50px]] * ... visiem '''[[burunduki]]em''' <small>(attēlā [[austrumu burunduks]])</small> ir [[vaigs|vaigu]] maisi, kuros burunduks var noglabāt un pārnest uz slēptuvi lielu daudzumu ar [[sēklas|sēklām]], [[rieksti]]em vai citu barību; maisos tas var sabāzt 3 reizes lielāku apjomu, salīdzinot ar savu galvu? * ... '''[[Albānija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Minhene|Minhenē]] piedalījās pirmo reizi, un nākamās olimpiskās spēles, kurās tā bija pārstāvēta, bija tikai [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles]] [[Barselona|Barselonā]]? * ... '''[[Fahds Saūds]]''' bija [[Saūda Arābijas karalis]] no 1982. gada līdz savai nāvei 2005. gadā, tomēr pēc [[insults|insulta]] 1995. gadā faktiski jau sāka valdīt viņa pēctecis un pusbrālis [[Abdulla Saūds]]? [[Attēls:Princely Palace of Monaco.JPG|border|right|50px]] * ... [[1297. gads|1297. gadā]] '''[[Monako pils|Monako pili]]''' <small>(attēlā)</small> sagrāba Grimaldi dzimta, un tie ir pils ir īpašnieki līdz pat mūsdienām, bet pils — valdnieku oficiālā rezidence? * ... [[Ukraina|Ukrainā]], [[Slovākija|Slovākijā]], [[Polija|Polijā]] un [[Serbija|Serbijā]] dzīvojošie '''[[rusīni]]''' dažreiz tiek uzskatīti par daļu no [[ukraiņi]]em, dažreiz par atsevišķu tautu? * ... 2015. gadā treniņa laikā [[Austrija]]s [[kārtslēcēja]] '''[[Kira Grīnberga]]''' neveiksmīgi piezemējās blakus paklājam, kā rezultātā sportistes ķermeņa lejasdaļa kļuva paralizēta; viņa pievērsās [[politika]]i un 2017. gadā tika ievēlēta par parlamenta deputāti no [[Austrijas tautas partija]]s? [[Attēls:Piramida Svalbard IMG 6283.JPG|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s kalnraču ciemats [[Svalbāra|Svalbārā]] '''[[Piramidene]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 1998. gada ir pamests, bet iekonservēts; pēdējos gados tā ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Grieķija]]s vēsturiskā apgabala '''[[Lakonija]]s''' iedzīvotāju mazrunīgs runas veids senatnē radīja jēdzienu — lakonisms? * ... '''[[2019. gada FIA Pasaules rallijkrosa čempionāts|2019. gada FIA Pasaules rallijkrosa čempionāta]]''' kopvērtējumā 5. vietu ieņēma [[latvieši|latviešu]] pilots [[Jānis Baumanis]]? [[Attēls:Էջմիածնի Մայր Տաճար.jpg|border|right|50px]] * ... [[Armēņu apustuliskā baznīca|Armēņu apustuliskās baznīcas]] galvenā baznīca '''[[Ečmiadzinas katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[katedrāle]] Senajā [[Armēnija|Armēnijā]] un tiek uzskatīta par vienu no pasaulē senākajām katedrālēm? * ... [[itāļi|itāļu]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Gaja Basani Antivari]]''' starptautiskās sacensībās ir pārstāvējusi [[Grenāda|Grenādu]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]]? * ... vārdu '''[[gels]]''' pirmoreiz lietoja [[skoti|skotu]] [[ķīmiķis]] Tomas Grahams, atvasinot to no [[želatīns|želatīna]]? [[Attēls:Ismail Qemali (portrait).jpg|border|right|50px]] * ... [[Albānija]]s neatkarības deklarācijas galvenais autors '''[[Ismails Ķemali]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par modernās [[Albānija]]s "dibinātāju tēvu"? * ... [[cīkstonis]] '''[[Rustems Kazakovs]]''' ir pirmais [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] sportists, kas kļuvis par olimpisko čempionu; viņš to paveica [[1972. gada Minhenes Olimpiskās spēles|1972. gadā Minhenē]]? * ... '''[[Oļegs Burovs]]''', kurš bija [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] no 2019. gada augusta līdz 2020. gada februārim, iepriekš ilgstoši darbojies dažādos amatos [[Rīga]]s pašvaldībā, lai arī sākotnēji ieguvis vidējo medicīnisko izglītību [[RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža|Rīgas 4. medicīnas skolā]]? [[Attēls:Shvedova RG16 (7) (27402979885).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna|Kazahstānu]] pārstāvošā [[tenisiste]] '''[[Jaroslava Švedova]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Maskava|Maskavā]], viņas tēvs ir [[krievs]], bet māte — [[baškīri]]ete, garo distanču skrējēja Nurzija Bahmanova? * ... 2007. gada Holividas filmā ar [[Vills Smits|Villu Smitu]] galvenajā lomā '''"[[Es esmu leģenda]]"''' [[gēnu inženierija]]s rezultātā izveidots [[vīruss]] nogalina lielāko daļu [[cilvēce]]s, bet otru daļu pārvērš briesmoņos? * ... '''[[Lakoniks]]''' ir visvairāk uz dienvidiem esošais [[Peloponēsas pussala]]s, kā arī kontinentālās [[Grieķija]]s un [[Eiropa]]s [[līcis]]? [[Attēls:Pteromys volans.jpg|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta sākumā '''[[lidvāvere]]''' <small>(attēlā)</small> apdzīvoja gandrīz visu mūsdienu [[Latvija]]s teritoriju, bet 20. gadsimtā bija sastopama vairs tikai [[Vidzeme|Vidzemē]]; kopš 2005. gada vairs netika konstatēta arī pēdējā atradnē Gruzdovas mežos [[Balvi|Balvu]] pusē? * ... Pasaules čempions [[diska mešana|diska mešanā]] '''[[Andrjus Gudžus]]''' 2017. un 2018. gadā tika atzīts par [[Lietuva]]s gada labāko sportistu? * ... viens '''[[Izraēlas šekelis]]''' sīkāk dalās 100 agorās? [[Attēls:Svetlana Khorkina 2017.jpg|border|right|50px]] * ... septiņu olimpisko un divdesmit pasaules čempionātu medaļu īpašniece [[sporta vingrošana|sporta vingrošanā]] '''[[Svetlana Horkina]]''' <small>(attēlā)</small> pēc sportistes karjeras beigām bija [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte no valdošās partijas "[[Vienotā Krievija]]"? * ... [[Sintmārtena]]s galvenās [[lidosta]]s '''[[Princeses Julianas starptautiskā lidosta|Princeses Julianas starptautiskās lidostas]]''' skrejceļš atrodas ekstremāli tuvu Maho [[pludmale]]i, kas pulcē lidmašīnu vērotājus, bet vietējos bāros uzstādīti lidojumu saraksti? * ... '''[[Luhanskas tautas republika]]''' līdzās [[Doneckas tautas republika]]i tika izveidota 2014. gada pavasarī, un Doneckas tautas republika ir viena no divām [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|starptautiski neatzītajām valstīm]], kas atzinusi tās neatkarību (otra ir [[Dienvidosetija]])? [[Attēls:The Moorish Castle.jpg|border|right|50px]] * ... populārais [[Gibraltārs|Gibraltāra]] tūrisma objekts '''[[Mauru pils]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 2010. gadam (daļa no pils) kalpoja kā [[cietums]]? * ... no 1828. līdz 1833. gadam [[Grieķija]]s oficiālā [[galvaspilsēta]] bija '''[[Nauplija]]'''? * ... [[Norvēģija]]s [[futbola klubs]] no [[Trumse]]s '''''[[Tromsø IL]]''''' ir vistālāk ziemeļos esošais augstākās līgas futbola klubs pasaulē? [[Attēls:083 800m series tuka (32505894374) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[vieglatlēts]], vidējo distanču skrējējs '''[[Amels Tuka]]''' <small>(attēlā)</small> ir divu [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātu]] medaļnieks [[800 m]] skrējienā — vienīgais Bosnijas sportists, kas ieguvis medaļas lielākajās starptautiskajās [[vieglatlētika]]s sacensībās? * ... '''[[Ļvovas starptautiskā lidosta]]''' ir nosaukta 13. gadsimta valdnieka [[Galīcijas Daņilo]] vārdā? * ... '''[[Rokas tunelis|Rokas tunelim]]''', kas vairāk nekā 2000 metru augstumā šķērso [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] grēdu, ir liela stratēģiskā nozīme? [[Attēls:Klaus Iohannis at EPP Summit, March 2015, Brussels (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Klauss Johaniss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Rumānijas prezidents]], kurš nav [[rumāņi|rumānis]] — viņš ir [[vācieši|vācu]] (Transilvānijas sakšu) izcelsmes? * ... lai arī '''[[kalnu bebrs]]''' dēļ lielā auguma nedaudz atgādina [[bebrs|parasto bebru]] un abām sugām ir raksturīgs spēcīgs aromāts, kā arī abas apmetas dzīvot ūdens tuvumā, tomēr tās nav tuvu radniecīgas [[suga]]s? * ... '''[[Argosa]]''' [[Grieķija|Grieķijā]], [[Peloponēsas pussala]]s ziemeļaustrumu daļā, tiek uzsaktīta par senāko pastāvīgi apdzīvoto [[pilsēta|pilsētu]] [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Antarcticfurseal kinggeorgeisland.jpg|border|right|50px]] * ... visas '''[[dienvidu kotiki|dienvidu kotiku]]''' sugas <small>(attēlā Antarktīdas kotika tēviņš)</small> 18. un 19. gadsimtā tika pārmērīgi [[medības|medītas]], un to populācijas dramatiski samazinājās, kā dēļ daļa sugu tika uzskatītas jau par izmirušām, tomēr tās spēja paglābties nomaļās salās un izdzīvot līdz mūsdienām? * ... '''[[Zaļā Ukraina|Zaļās Ukrainas]]''' jēdziens parādījās 19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā, pateicoties [[ukraiņi|ukraiņu]] masveida migrācijai uz [[Krievija]]s [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] reģiona dienvidiem? * ... pēc diskvalifikācijas par [[dopings|dopinga]] lietošanu [[cīkstone]]i '''[[Marija Stadņika|Marijai Stadņikai]]''' tika liegtas iespējas iekļūt [[Ukraina]]s olimpiskajā komandā, tādēļ viņa pieņēma [[Azerbaidžāna]]s piedāvājumu un, pārstāvot šo valsti, kļuva par septiņkārtēju [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempioni]], kā arī izcīnīja trīs [[olimpiskās medaļas]]? [[Attēls:Appian Way.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Apija ceļš]]''' <small>(attēlā)</small> bija nozīmīgākais [[Senā Roma|Senās Romas]] publiskais [[ceļš]]? * ... '''[[Horvātijas rokasbumbas izlase|Horvātijas vīriešu rokasbumbas izlase]]''' ir piedalījusies piecās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], divās no tām kļūstot par čempioniem? * ... tā kā '''[[Gibraltāra lidosta]]s''' skrejceļu šķērso viena no galvenajām [[Gibraltārs|Gibraltāra]] ielām — Vinstona Čērčila avēnija, to slēdz autotransporta satiksmei brīžos, kad paceļas vai nolaižas [[lidmašīna]]s? [[Attēls:Patty Mills Spurs.jpg|border|right|50px]] * ... [[2016. gada olimpiskās spēles|2016. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas izlases]] basketbolists '''[[Petijs Millss]]''' <small>(attēlā)</small> bija visa [[Basketbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola turnīra]] rezultatīvākais spēlētājs, apsteidzot [[Kevins Durants|Kevinu Durantu]] no [[ASV basketbola izlase|ASV izlases]]? * ... '''[[Zemnieku karš Jemeļjana Pugačova vadībā|Zemnieku karš Pugačova vadībā]]''' [[Krievija]]s [[Urāli|Urālu]] un [[Pievolga]]s guberņās noslēdzās, kad [[Jemeļjans Pugačovs|Jemeļjanu Pugačovu]] sagūstīja viņa paša vienības [[kazaki]] un nodeva varas iestādēm, kas vadoni [[Maskava|Maskavā]] sodīja ar nāvi? * ... [[Zinātniskā fantastika|zinātniski fantastiskais]] romāns '''"[[Marakota bezdibenis]]"''' bija [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] pēdējais lielapjoma darbs? [[Attēls:Volodymyr Zelensky Official portrait (cropped).jpg|bor|right|50px]] * ... [[Ukrainas prezidents]] '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> pirms ievēlēšanas amatā bija [[aktieris]] un [[komiķis]]? * ... triju [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks [[kamaniņu braukšana|kamaniņu braukšanā]] '''[[Bogdans Makovejs]]''' ir dzimis [[Rumānija|Rumānijā]], bet pārstāv [[Moldova|Moldovu]]? * ... [[Itālija]]s dienvidu pilsētas '''[[Benevento]]''' aizbildnis skaitās [[Svētais Bartolomejs]], kura pīšļi atrodas Benevento Sv. Bartolomeja [[bazilika|bazilikā]]? [[Attēls:Domantas Sabonis (32768447291).jpg|border|right|50px]] * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]] '''[[Domants Sabonis]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kamēr tēvs spēlēja [[NBA]] klubā [[Portlendas "Trail Blazers"|"Trail Blazers"]]? * ... [[Baškortostāna]]s rietumu pilsētā '''[[Tuimazi]]''' [[baškīri]] ir tikai trešā lielākā etniskā grupa aiz [[tatāri]]em un [[krievi]]em? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Trajāna ceļš]]''' tika uzbūvēts no imperatora [[Trajāns|Trajāna]] personīgajiem līdzekļiem un saīsināja ceļojumu no [[Roma]]s līdz [[Brindizi]] par 2—3 dienām? [[Attēls:Mutiny HMS Bounty.jpg|border|right|50px]] * ... Flečera Kristiana vadīto '''[[Dumpis uz kuģa Bounty|dumpja uz kuģa ''Bounty'']]''' <small>(attēlā izsēdinot kapteini Viljamu Blaju laivā)</small> dalībnieku pēcteči ir mūsdienu [[Pitkērna]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Alba Julija]]''' ir viena no vecākajām apdzīvotajām vietām [[Rumānija|Rumānijā]] — [[Romas impērija]]s laikos šeit bija apmetne Apula? * ... [[Francijas karogs|Francijas]], [[Itālijas karogs|Itālijas]], [[Īrijas karogs|Īrijas]], [[Rumānijas karogs|Rumānijas]] un [[Meksikas karogs|Meksikas]] karogi — '''[[trikolors|trikolori]]''' — pirmoreiz tika pieņemti, izveidojot neatkarīgas [[republika]]s laika posmā no [[Franču revolūcija]]s līdz 1848. gada revolūcijām? [[Attēls:Flag of Transnistria (state).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Piedņestras karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir tieši tāds pats kā bijušās [[Padomju Savienība]]s republikas [[Moldāvijas PSR]] karogs? * ... '''[[Sanmarīno stadions|Sanmarīno stadionā]]''' 2014. gadā [[Sanmarīno futbola izlase]] guva pirmos kvalifikācijas punktus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], nospēlējot neizšķirti ar [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]? * ... par '''[[Viesītes vidusskola]]s''' dibināšanas dienu uzskata 1923. gada 20. februāri, kad [[Eķengrāve]]s "Ratniekos" nodibināja divgadīgu Eķengrāves pamatskolu? [[Attēls:20170613 Handball AUT-ROU Cristina Neagu 8446 .jpg|border|right|50px]] * ... [[rumāņi|rumāņu]] [[handboliste]] '''[[Kristina Njagu]]''' <small>(attēlā)</small> četras reizes ir nosaukta par IHF Gada spēlētāju, bet 2015. gadā bija arī Pasaules čempionāta vērtīgākā spēlētāja? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Kauja par Jelgavu (1944)|kaujā par Jelgavu]]''' 1944. gada 31. jūlija bombardēšanā tika sagrauts vairāk nekā 95% pilsētas apbūves, bet kauja noslēdzās ar divu dienu cīņām, kur abas puses izmantoja [[artilērija|artilēriju]] un [[mīnmetējs|mīnmetējus]], pilsētu pilnībā nopostot? * ... ja [[Stokholma]] būtu ieguvusi tiesības rīkot [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles]], stadionā '''''[[Friends Arena]]''''' tiktu rīkota spēļu atklāšanas ceremonija? [[Attēls:Coat of arms of Croatia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Horvātijas ģerbonis|Horvātijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vairogs (heraldika)|vairoga]] kronī attēloti [[Zagreba]]s, [[Dubrovnika]]s, [[Dalmācija]]s, [[Istrija]]s un Slavonijas ģerboņi? * ... [[svarcēlājs]] '''[[Tudors Kasapu]]''' ir vienīgais olimpiskais čempions [[Moldova olimpiskajās spēlēs|Moldovai olimpiskajās spēlēs]] individuālajos [[sporta veids|sporta veidos]]? * ... '''[[Bosnija un Hercegovina Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' nepiedalās kopš [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursa]] finansiālu grūtību dēļ? [[Attēls:Jelgavas Lielā iela - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jelgava]]s galvenā [[iela]] — '''[[Lielā iela (Jelgava)|Lielā iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi nosaukta par godu [[Kārlis Ulmanis|Ulmanim]], [[Staļins|Staļinam]], [[Hermanis Gērings|Gēringam]] un [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... ar medaļām bagātākais starp '''[[Krievijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Krievijas olimpiskajiem medaļniekiem]]''' ir [[vingrotājs]] [[Aleksejs Ņemovs]], kurš olimpiskajās spēlēs ir izcīnījis 12 medaļas? * ... okeāna '''[[Ķīmiskais tankkuģis|ķīmisko tankkuģu]]''' izmērs ir mazāks nekā citu [[tankkuģi|tankkuģu]] tipu vidējais izmērs, jo ķīmisko tankkuģu [[krava]] ir specializēta, un [[ostas|ostu]] termināļos, kur tajos iekrauj un izkrauj kravu, ir kuģu izmēru ierobežojumi? [[Attēls:Dalmatien.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dalmācietis|dalmāciešu]]''' <small>(attēlā)</small> kucēni ir [[Baltā krāsa|balti]], tiem plankumi parādās vēlāk? * ... '''[[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' piedalījās no 1993. līdz [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gadam]]? * ... [[1969. gads kosmonautikā|1969. gadā]] padomju [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-4]]''''' saslēdzās ar '''''[[Sojuz-5]]''''', un pirmo reizi vēsturē apkalpe (pa ārpusi) pārvietojās no viena kosmiskā aparāta uz otru? [[Attēls:Khinkali, Restaurant Aragvi.jpg|border|right|50px]] * ... ēdot [[gruzīni|gruzīnu]] virtuvei raksturīgos '''[[hinkali]]''' <small>(attēlā)</small>, ar pirmo kodienu parasti izsūc gaļas šķidrumu, savukārt "mīklas sainīša" augšējo daļu nav paredzēts ēst; to atstāj uz šķīvja, lai zinātu apēsto hinkali skaitu? * ... [[distanču slēpotājs]] Aleksejs Prokurorovs ir vienīgais '''[[Krievijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Krievijas karognesējs olimpiskajās spēlēs]]''', kas šo godu ieguvis divas reizes? * ... 2000. gadā tika ieviesti jauna izskata '''[[Piedņestras rubļi]]''', kuru vērtība pret iepriekšējiem bija miljons reizes lielāka, tomēr 2007. gadā atkal bija nepieciešama [[denominācija]], kad viens jaunais rublis tika mainīts pret 100 iepriekšējiem rubļiem? [[Attēls:Zapovednik Stolby Krasnojarskij Kraj 03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dabas rezervāts "Stolbi"]]''' [[Sibīrija]]s vidienē pie [[Krasnojarska]]s ir dibināts 1925. gadā, lai aizsargātu unikālos ģeoloģiskos objektus <small>(attēlā)</small> un pieguļošo teritoriju no mežizstrādes un [[kalnrūpniecība]]s? * ... sešu olimpisko spēļu dalībniece [[biatloniste]] '''[[Eva Tofalvi]]''' trīs reizes ir bijusi [[Rumānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Rumānijas delegācijas karognesēja]] [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas parādē? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[protobulgāri]]''', kas piedalījušies daudzu mūsdienu [[Austrumeiropa]]s tautu [[etnoģenēze|etnoģenēzē]], ir nākuši no [[Centrālāzija]]s? [[Attēls:Salome Zurabishvili in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Parīze|Parīzē]], [[gruzīni|gruzīnu]] imigrantu ģimenē dzimusī '''[[Salome Zurabišvili]]''' <small>(attēlā)</small> 2018. gadā kļuva par pirmo sievieti Gruzijas prezidenta amatā? * ... [[Svalbāra]]s [[Norvēģija]]s [[akmeņogles|akmeņogļu]] raktuvju darbinieki pastāvīgi dzīvo [[Longjērbīene|Longjērbīenē]] un uz divu nedēļu maiņu arhipelāga trešajā lielākajā apdzīvotajā vietā '''[[Sveagruva|Sveagruvā]]''' ierodas ar avioreisu vai kuģi? * ... '''[[moldāvi]]''' runā [[moldāvu valoda|moldāvu valodā]], kas būtībā ir [[rumāņu valoda]]? [[Attēls:Plitvice lakes.JPG|border|right|50px]] * ... [[Horvātija|Horvātijā]] esošo '''[[Plitvices ezeru nacionālais parks|Plitvices ezeru nacionālo parku]]''' <small>(attēlā)</small> katru gadu apmeklē ap 1 miljons cilvēku? * ... '''[[Sultāna taka]]s''' galvenais ceļš seko maršrutam, kādu [[Osmaņu impērija]]s armija sultāna [[Suleimans I|Suleimana I]] vadībā veica, iekarojot [[Belgrada|Belgradu]] un lielāko daļu [[Ungārija]]s, vēlāk ciešot sakāvi [[Vīne]]s aplenkumā? * ... '''[[Krievija olimpiskajās spēlēs|Krievijai olimpiskajās spēlēs]]''' ir atņemtas 44 medaļas, ko tā ir izcīnījusi, galvenokārt saistībā ar atklātajām pozitīvajām [[dopings|dopinga]] analīzēm; atņemto medaļu skaita ziņā [[Krievija]] ir pirmajā vietā? [[Attēls:Ilf Petrov.jpg|border|right|50px]] * ... padomju [[rakstnieki]], "[[Divpadsmit krēsli]]" un "Zelta teļš" autori, '''[[Ilfs un Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> īstajos vārdos bija Iļja Fainzilbergs un Jevgēņijs Katajevs? * ... kalnraču ciemats [[Svalbāra|Svalbārā]], '''[[Barencburga]]''', 1920. gadā tika dibināts [[Nīderlande]]s kompānijai ''Nederlandsche Spitsbergen Companie'' piederošo [[akmeņogles|akmeņogļu]] raktuvju ekspluatēšanai, bet 1932. gadā ogļu ieguves koncesiju pārpirka [[Padomju Savienība|PSRS]] trests ''[[Arktikugol]]''? * ... vairākas politiskās partijas izveidojušajam '''[[Juris Žuravļovs|Jurim Žuravļovam]]''', kurš bijis arī [[Rīgas dome]]s deputāts, 2000. gadā pēc [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]s ierosinājuma [[Augstākā tiesa (Latvija)|Augstākās tiesas]] Civillietu palāta atņēma [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] sakarā ar nepatiesu ziņu sniegšanu? 1qqtu16jnp9qtt5kajxykwkf27d3wkq 0 504205 3673106 3566894 2022-08-20T18:31:06Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Tailers Tofoli | taut_sez 1 = 2015—''pašlaik'' | drafts = 47., 2. kārtā | dr_gads = [[2010. gada NHL drafts|2010]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = [[Losandželosas "Kings"]] <!------ Profesionālie klubi ------>| kl_sez 1 = | klubs 1 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------>| amats = | balv = * [[Stenlija kauss]] — 2014 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2022|2|18||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------>| numurs = 73 | vārds_orig = ''Tyler Toffoli'' | mir_viet = | attēls = Tyler Toffoli (26324815090).jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|24}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Skārboro}} | mir_dat = | garums = 183 [[centimetrs|cm]] | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Kalgari "Flames"]] | svars = 90 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2011 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalGold2|[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|Prāga/Ostrava 2015]]}} }} '''Tailers Tofoli''' ({{Val|en|Tyler Toffoli}}, dzimis {{Dat|1992|4|24}}) ir [[Kanāda]]s [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2022. gada Tofoli pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandu [[Kalgari "Flames"]]. [[2010. gada NHL drafts|2010. gada NHL draftā]] Tofoli ar kopējo 47. numuru otrajā kārtā izvēlējas [[Losandželosas "Kings"]]. [[Losandželosas "Kings"]] rindās debitējis 2012–13. gada sezonā. 2014. gadā ar "Kings" komandu ieguvis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. 2020. gada februārī, pēc astoņām sezonām "Kings" komandā, Tofoli tika aizmainīts uz [[Vankūveras "Canucks"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/tyler-toffoli-traded-to-canucks-by-kings/c-315199392|title=Toffoli traded to Canucks by Kings|website=NHL.com|access-date=2022-02-18|language=en-US}}</ref> 2020. gada oktobrī, kā brīvais aģents, pievienojies [[Monreālas "Canadiens"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/canadiens/news/canadiens-agree-to-terms-on-a-four-year-contract-with-forward-tyler-toffoli/c-319434866|title=Canadiens agree to terms on a four-year contract with Tyler Toffoli|website=NHL.com|access-date=2022-02-18|language=en-US}}</ref> Spēlējis 2021. gada Stenlija kausa finālā, kurā komanda zaudēja [[Tampabejas "Lightning"]]. 2022. gada februārī Tofoli tika aizmainīts uz [[Kalgari "Flames"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/calgary-falmes-acquire-forward-tyler-toffoli-from-montreal-canadiens/c-330795002|title=Toffoli traded to Flames by Canadiens|website=NHL.com|access-date=2022-02-18|language=en-US}}</ref> [[Kanādas hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis zelta medaļu [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015. gada Pasaules čempionātā]] Čehijā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tofoli, Tailers}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Monreālas "Canadiens" spēlētāji]] [[Kategorija:Kalgari "Flames" spēlētāji]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] glpw36ygbvl0hf8nvuqj8srfjvcniio 0 505001 3673233 3568830 2022-08-21T00:18:59Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Aginska | official_name = ''Агинское''<br/>''Ага'' | settlement_type = pilsētciemats | nickname = | motto = | image_skyline = Aginskoye Collage 01.png | image_flag = Flag of Aginskoe (Zabaykalsky Krai).png | flag_size = | image_shield = | shield_size = 70px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Krievija#Aizbaikāla novads | pushpin_label_position = | pushpin_mapsize = | pushpin_map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Apvidus | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = [[Aizbaikāla novads]] | subdivision_name2 = [[Agas Burjatu apvidus]] | established_title = Dibināta | established_date = [[1811]] | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 27 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 18335 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+9]] | utc_offset = +9 | latd = 51 | latm = 06| lats = 43| latNS = N | longd = 114 | longm = 32| longs = 09| longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_m = 675 | website = {{url|http://go-aginskoe.ru/}} | footnotes = }} '''Aginska''' ({{val-ru|Агинское}}) vai '''Aga''' ({{val|bua|Ага}}) ir pilsētciemats [[Krievija|Krievijā]], [[Aizbaikāla novads|Aizbaikāla novadā]]. [[Agas Burjatu apvidus]] un [[Aginskas rajons|Aginskas rajona]] administratīvais centrs. Izvietojies [[Aga (upe Krievijā)|Agas]] upes kreisajā krastā 153 km no novada centra [[Čita]]s. Līdz 2008. gadam bija [[Agas Burjatu autonomais apvidus|Agas Burjatu autonomā apvidus]] centrs. Rakstu avotos pirmoreiz minēta 1811. gadā, kad uz [[Agas stepe|Agas stepēm]] pārcēlās astoņas [[burjati|burjatu]] dzimtas. Ciemats attīstījās 19. gadsimta beigās līdz ar [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] izbūvi netālu no tā. 1937. gadā līdz ar Agas burjatu autonomijas izveidošanu kļuva par tā centru.<ref>{{PZT|20}}</ref> Aginskā miris ievērojamais orientālists [[Gombodžabs Cibikovs]], viņa vārdā nosaukts muzejs un uzstādīts piemineklis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas pilsētas]] [[Kategorija:Aizbaikāla novads]] p8jvl841affaq0rtvn8rizyvjqmclh7 0 506680 3673393 3585937 2022-08-21T10:39:56Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|rinda=Caryophyllales|sinonīmi=Persicaria amphibia (L.) Gray|binomial=Polygonum amphibium|suga_lv=Abinieku sūrene|suga=Polygonum amphibium|ģints_lv=Sūrenes|ģints=Polygonum|dzimta_lv=Sūreņu dzimta|dzimta=Polygonaceae|rinda_lv=Neļķu rinda|klase_lv=Divdīgļlapji|nosaukums=|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|attēls=Polygonum amphibium 1-sdickens (5097347159).jpg|autors=L.|attēls2=Polygonum amphibium (4971895039).jpg}}'''Abinieku sūrene''' ({{val|la|Polygonum amphibium}}) ir mainīga izskata augu suga [[Sūreņu dzimta|sūreņu dzimtā]], kurai nodala vairākas pasugas vai zemākus [[Taksons|taksonus]]. Bieži tiek nodalīta ūdens forma no [[sauszeme]]s formas. Savvaļā tā ir plaši sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]], tostarp bieži visā [[Latvija]]s teritorijā, un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Atsevišķi eksemplāri vai nelielas grupas sauszemes formas abinieku sūrenes ir sastopamas dažādās mitrās vietās un ūdenstilpju krastos. Ūdens forma veido dažāda lieluma grupas lēni tekošos un stāvošos ūdeņos - nelielās ūdenstilpēs bieži veido monodominējošo audzi visā ūdens virsmas platībā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/polygonum-amphibium-l/|title=abinieku sūrene - Polygonum amphibium L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-03-19}}</ref> == Apraksts == Abinieku sūrene ir daudzgadīgs, 25-80 cm garš [[lakstaugs]]. Ūdens formai [[Stublājs|stublāja]] garums variē atkarībā no augšanas vietas dziļuma un var sasniegt 2-3 metrus. Stublājs ir masīvs, pacils vai gulošs, ūdens formai - peldošs. Nereti stublājs visā garumā [[Sakne|sakņojas]]. [[Lapas]] uz stublāja ir izvietotas pamīšus, iegarenas vai lancetiskas, 5-20 cm garas un 1-4 cm platas. Lapas plātnes mala ir gluda, pamats ieapaļš vai sekli sirdsveidīgs, gals smails. Lapas kāts sauszemes formai ir īss, piestiprinājuma vietā nolaidens, bet bez spārna; ūdens formai - garš, nereti pārsniedz lapas plātnes garumu. Turzīte gandrīz kaila. [[Zieds|Ziedi]] ir izvietoti blīvā, 2-5 cm garā neīstā vārpā stublāja galotnē vai, ūdens formai, garā ziednesī paceļas virs ūdens. Apziednis vienkāršs, aptuveni 0,5 cm garš, vainagveida, tumši vai gaiši sārts. [[Auglis]] ir brūns, lēcveidīgs riekstiņš. Zied no jūnija līdz oktobrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Sūrenes]] [[Kategorija:Sūreņu dzimta]] [[Kategorija:Neļķu rinda]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 1kj1g394n0rjfr2jm1p5neln06ao1ju 0 508541 3673246 3639270 2022-08-21T01:08:06Z 176.80.91.82 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada aprīlis}} {{Notiek}} {{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste |title=Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai |attēls=Окупанти вдарили «Точкою-У» по залізничному вокзалу Краматорська 01.jpg |attēla_apraksts=Raķetes atlūzas ar uzrakstu uz tās “par bērniem”<ref>{{ziņu atsauce |title=Dozens dead after Ukraine railway station hit by rockets |url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-61032786 |access-date=8 April 2022 |publisher=BBC}}</ref> |map= |datums=2022. gada 8. aprīlis |laiks=~10:24<ref name="meduza.io">{{tīmekļa atsauce |title=По вокзалу Краматорска ударили ракетой с надписью «За детей». Погибли 50 человек (в том числе пять детей) Больницы не справляются с количеством раненых, заявил мэр Краматорска |url=https://meduza.io/feature/2022/04/08/po-vokzalu-kramatorska-udarili-raketoy-s-nadpisyu-za-detey-pogibli-39-chelovek-v-tom-chisle-chetyre-rebenka |access-date=2022-04-08 |website=Meduza |language=ru}}</ref> |ieroči=[[OTR-21 Tochka|Tochka-U]] [[Ballistiskā raķete|ballistiskās raķetes]], kasešu munīcija (pēc Ukrainas) |bojā_gājušie=52+ |ievainotie=87-400<ref name="usatoday.com">{{tīmekļa atsauce |last1=Tebor |first1=Celina |last2=Lee |first2=Ella |title='An evil without limits': Dozens killed, injured in rocket strike on train station in eastern Ukraine: Live updates |url=https://www.usatoday.com/story/news/politics/2022/04/08/kraine-russia-invasion-live-updates/9507961002/ |website=USA Today News |publisher=Gannett |access-date=8 April 2022 |language=English |date=8 April 2022}}</ref> |izraisītājs=[[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotie spēki]] }} 2022. gada 8. aprīlī notika Ukrainas<ref>[https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-april-8 ]</ref> raķešu uzbrukums [[Kramatorskas dzelzceļa stacija]]i Ukrainas pilsētā [[Kramatorska|Kramatorskā]], [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabalā]]. Saskaņā ar ziņojumiem, nogalināti vismaz 52<ref name=":1">{{ziņu atsauce |last1=Laizans |first1=Janis |last2=Piper |first2=Elizabeth |date=2022-04-08 |title=Ukraine and allies blame Russia for strike on station that killed over 50 |language=en |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-laments-tragedy-troop-deaths-ukraine-braces-major-offensive-2022-04-07/ |access-date=2022-04-08}}</ref> cilvēki un ievainoti no 87 līdz 300 cilvēkiem.<ref name="usatoday.com">{{tīmekļa atsauce |last1=Tebor |first1=Celina |last2=Lee |first2=Ella |title='An evil without limits': Dozens killed, injured in rocket strike on train station in eastern Ukraine: Live updates |url=https://www.usatoday.com/story/news/politics/2022/04/08/kraine-russia-invasion-live-updates/9507961002/ |website=USA Today News |publisher=Gannett |access-date=8 April 2022 |language=English |date=8 April 2022}}</ref> Daži sākotnējie ziņojumi Krievijas valsts medijos vēstīja, ka raķete trāpījusi militāram mērķim. Vēlāk Krievijas valdība noliedza atbildību par uzbrukumu.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Harding |first1=Luke |last2=Walker |first2=Shaun |title=Russia accused of ‘monstrous’ war crime in Kramatorsk station attack |url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/08/kramatorsk-train-station-ukraine-russia-rockets |access-date=8 April 2022 |work=The Guardian |date=8 April 2022 |language=en}}</ref> == Uzbrukums == [[File:Kramatorsk_railway_bombing_2022_April_8_(6).jpg|link=https://en.wikipedia.org/wiki/File:Kramatorsk_railway_bombing_2022_April_8_(6).jpg|left|thumb|Skats pēc uzbrukuma, upuru mantas un asinis redzamas uz zemes.]] [[File:Окупанти_вдарили_«Точкою-У»_по_залізничному_вокзалу_Краматорська_02.jpg|link=https://en.wikipedia.org/wiki/File:%D0%9E%D0%BA%D1%83%D0%BF%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B8_%D0%B2%D0%B4%D0%B0%D1%80%D0%B8%D0%BB%D0%B8_%C2%AB%D0%A2%D0%BE%D1%87%D0%BA%D0%BE%D1%8E-%D0%A3%C2%BB_%D0%BF%D0%BE_%D0%B7%D0%B0%D0%BB%D1%96%D0%B7%D0%BD%D0%B8%D1%87%D0%BD%D0%BE%D0%BC%D1%83_%D0%B2%D0%BE%D0%BA%D0%B7%D0%B0%D0%BB%D1%83_%D0%9A%D1%80%D0%B0%D0%BC%D0%B0%D1%82%D0%BE%D1%80%D1%81%D1%8C%D0%BA%D0%B0_02.jpg|thumb|Uzbrukuma sekas]] Kā lēš [[BBC]] un [[CBS News]], tika ziņots, ka stacijā atradās 1000 līdz 4000 cilvēku,<ref name=":0">{{tīmekļa atsauce |title=Ukraine says at least 39 people killed in Russian rocket attack on Kramatorsk train station |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-kramatorsk-train-station-donetsk-strike/ |access-date=2022-04-08 |website=CBS News |language=en-US}}</ref><ref name=":2" /> kas gaidīja evakuāciju sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]. Abas raķetes trāpīja netālu no stacijas ēkas<ref name=":4">{{tīmekļa atsauce |date=2022-04-08 |title='Evil that has no limits': Zelenskiy condemns Kramatorsk station attack |url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/08/kramatorsk-train-station-ukraine-russia-rockets |access-date=2022-04-08 |website=the Guardian |language=en}}</ref> ap pulksten 10:24 (UTC+3), kad ''[[Telegram]]'' izplatījās pirmie video par raķetes palaišanu, ko pamanīja Ukrainas mediji<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Политика Страны |url=https://t.me/stranaua/35500 |access-date=2022-04-08 |website=Telegram |quote=В телеграм-канале «Типичный Донецк» в 10:25 появилась запись запуска двух ракет. Как сообщает сообщество, они запущены из Шахтерска (территория подконтрольная «ДНР»). Первое сообщение об ударе по Краматорскому вокзалу появилось в 10.45 (его опубликовал глава Укрзализныци).}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Україна 24 |url=https://t.me/ukraina24tv/25341 |access-date=2022-04-08 |website=Telegram |quote=Місцеві Telegram-канали Донеччини близько 10:30 ранку опублікували момент запуску двох ракет — ймовірно, саме вони були націлені на вокзал у Краматорську. Як повідомляється, ці ракети були випущені із непідконтрольного Україні Шахтарська.}}</ref> aptuveni 20 minūtes pirms pirmajiem ziņojumiem par uzbrukumu.<ref name="meduza.io">{{tīmekļa atsauce |title=По вокзалу Краматорска ударили ракетой с надписью «За детей». Погибли 50 человек (в том числе пять детей) Больницы не справляются с количеством раненых, заявил мэр Краматорска |url=https://meduza.io/feature/2022/04/08/po-vokzalu-kramatorska-udarili-raketoy-s-nadpisyu-za-detey-pogibli-39-chelovek-v-tom-chisle-chetyre-rebenka |access-date=2022-04-08 |website=Meduza |language=ru}}</ref> Aculiecinieks un [[World Central Kitchen|''World Central Kitchen'']] palīdzības darbinieks sacīja, ka raķetes trieciena laikā dzirdējis "no pieciem līdz desmit sprādzieniem".<ref name=":2">{{ziņu atsauce |date=2022-04-08 |title=Kramatorsk: At least 1,000 at railway station when rockets hit - witness |language=en-GB |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-61036740 |access-date=2022-04-08}}</ref> Ziņojumos notikums aprakstīts kā ārkārtīgi asiņains. Varas iestādes ziņo, ka sprādzienā daudzi cilvēki zaudēja ekstremitātes. Gan [[The Guardian]], gan [[Radio Brīvā Eiropa]] atzīmēja aculiecinieku ziņojumus, ka visā stacijā gulēja līķi un tā bijusi klāta asinīm.<ref name=":4"/><ref name=":3" /> Bombardēšanas laikā tika iznīcinātas arī četras automašīnas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title='Sow panic and fear': Rocket strike kills dozens in east Ukraine |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/4/8/kramatorsk-train-station-attack-dozens-killed-ukraine-says |access-date=2022-04-08 |website=Aljazeera|language=en}}</ref> [[File:Kramatorsk_railway_bombing_2022_April_8_(5).jpg|thumb|Uzbrukuma upuri]] Saskaņā ar pirmajiem ziņojumiem notikuma vietā tika atrasti miruši vismaz 39 cilvēki, bet vēlāk upuru skaits pieauga līdz 52, jo vairāki izdzīvojušie no gūtajām traumām slimnīcā mira. Vismaz pieci no mirušajiem bija bērni.<ref name=":1" /> Sākotnēji gubernators [[Pavlo Kirilenko]] paziņoja ka tika izmantotas [[Ballistiskā raķete|ballistiskās raķetes]] [[9K720 Iskander]],<ref>{{ziņu atsauce |last= |first= |date=2022-04-08 |title=About 30 people killed in Russian strike on a packed train station in eastern Ukraine |language=en |work=NPR |url=https://www.npr.org/2022/04/08/1091578830/ukraine-russia-rocket-attack-train-station |access-date=2022-04-08}}</ref> taču vēlāk izlaboja, ka uzbrukums tika veikts ar raķetēm "[[Točka-U]]", bruņotām ar kasešu munīciju.<ref name=":2" /> Uz vienas no raķetēm krievu valodā bija uzraksts "par bērniem" ([[Krievu valoda|krievu]]: ЗА ДЕТЕЙ).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Убили ради мира. В СМИ показали фото русской ракеты, ударившей по Краматорску |url=https://donpress.com/news/08-04-2022-ubili-radi-mira-v-smi-pokazali-foto-russkoy-rakety-udarivshey-po-kramatorsku |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220408091831/https://donpress.com/news/08-04-2022-ubili-radi-mira-v-smi-pokazali-foto-russkoy-rakety-udarivshey-po-kramatorsku |archive-date=2022-04-08 |access-date=2022-04-08}}</ref> ''CBS News'' interpretēja tulkojumu kā tādu, kas, visticamāk, nozīmē "bērnu vārdā", nevis liek domāt par tīšu motīvu vērsties pret bērniem.<ref name=":0" /> Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība to tulkoja kā "mūsu bērniem".<ref name=":3">{{tīmekļa atsauce |title=At Least 39 Dead In Russian Rocket Attack On Ukrainian Rail Station |url=https://www.rferl.org/a/russia-rockets-kramatorsk-train-station/31792658.html |access-date=2022-04-08 |website=RadioFreeEurope/RadioLiberty |language=en}}</ref> BBC norāda, ka vēstījums nozīmē "bērnu labā vai vārdā".<ref name="BBC-2022-04-08">{{tīmekļa atsauce |website=BBC News |title=Kramatorsk station attack: What we know so far |date=8 April 2022 |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-61036740 |dead-url=no |access-date=8 April 2022}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Gaisa triecieni Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] [[Kategorija:Kara noziegumi Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] dh56psrlo93hqvlzxkxpge9hzw9fge3 3673266 3673246 2022-08-21T04:27:03Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/176.80.91.82|176.80.91.82]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Svens Hudjajevs wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada aprīlis}} {{Notiek}} {{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste |title=Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai |attēls=Окупанти вдарили «Точкою-У» по залізничному вокзалу Краматорська 01.jpg |attēla_apraksts=Raķetes atlūzas ar uzrakstu uz tās “par bērniem”<ref>{{ziņu atsauce |title=Dozens dead after Ukraine railway station hit by rockets |url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-61032786 |access-date=8 April 2022 |publisher=BBC}}</ref> |map= |datums=2022. gada 8. aprīlis |laiks=~10:24<ref name="meduza.io">{{tīmekļa atsauce |title=По вокзалу Краматорска ударили ракетой с надписью «За детей». Погибли 50 человек (в том числе пять детей) Больницы не справляются с количеством раненых, заявил мэр Краматорска |url=https://meduza.io/feature/2022/04/08/po-vokzalu-kramatorska-udarili-raketoy-s-nadpisyu-za-detey-pogibli-39-chelovek-v-tom-chisle-chetyre-rebenka |access-date=2022-04-08 |website=Meduza |language=ru}}</ref> |ieroči=[[OTR-21 Tochka|Tochka-U]] [[Ballistiskā raķete|ballistiskās raķetes]], kasešu munīcija (pēc Ukrainas) |bojā_gājušie=52+ |ievainotie=87-400<ref name="usatoday.com">{{tīmekļa atsauce |last1=Tebor |first1=Celina |last2=Lee |first2=Ella |title='An evil without limits': Dozens killed, injured in rocket strike on train station in eastern Ukraine: Live updates |url=https://www.usatoday.com/story/news/politics/2022/04/08/kraine-russia-invasion-live-updates/9507961002/ |website=USA Today News |publisher=Gannett |access-date=8 April 2022 |language=English |date=8 April 2022}}</ref> |izraisītājs=[[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotie spēki]] }} 2022. gada 8. aprīlī notika Krievijas<ref>[https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-april-8 ]</ref> raķešu uzbrukums [[Kramatorskas dzelzceļa stacija]]i Ukrainas pilsētā [[Kramatorska|Kramatorskā]], [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabalā]]. Saskaņā ar ziņojumiem, nogalināti vismaz 52<ref name=":1">{{ziņu atsauce |last1=Laizans |first1=Janis |last2=Piper |first2=Elizabeth |date=2022-04-08 |title=Ukraine and allies blame Russia for strike on station that killed over 50 |language=en |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-laments-tragedy-troop-deaths-ukraine-braces-major-offensive-2022-04-07/ |access-date=2022-04-08}}</ref> cilvēki un ievainoti no 87 līdz 300 cilvēkiem.<ref name="usatoday.com">{{tīmekļa atsauce |last1=Tebor |first1=Celina |last2=Lee |first2=Ella |title='An evil without limits': Dozens killed, injured in rocket strike on train station in eastern Ukraine: Live updates |url=https://www.usatoday.com/story/news/politics/2022/04/08/kraine-russia-invasion-live-updates/9507961002/ |website=USA Today News |publisher=Gannett |access-date=8 April 2022 |language=English |date=8 April 2022}}</ref> Daži sākotnējie ziņojumi Krievijas valsts medijos vēstīja, ka raķete trāpījusi militāram mērķim. Vēlāk Krievijas valdība noliedza atbildību par uzbrukumu.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Harding |first1=Luke |last2=Walker |first2=Shaun |title=Russia accused of ‘monstrous’ war crime in Kramatorsk station attack |url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/08/kramatorsk-train-station-ukraine-russia-rockets |access-date=8 April 2022 |work=The Guardian |date=8 April 2022 |language=en}}</ref> == Uzbrukums == [[File:Kramatorsk_railway_bombing_2022_April_8_(6).jpg|link=https://en.wikipedia.org/wiki/File:Kramatorsk_railway_bombing_2022_April_8_(6).jpg|left|thumb|Skats pēc uzbrukuma, upuru mantas un asinis redzamas uz zemes.]] [[File:Окупанти_вдарили_«Точкою-У»_по_залізничному_вокзалу_Краматорська_02.jpg|link=https://en.wikipedia.org/wiki/File:%D0%9E%D0%BA%D1%83%D0%BF%D0%B0%D0%BD%D1%82%D0%B8_%D0%B2%D0%B4%D0%B0%D1%80%D0%B8%D0%BB%D0%B8_%C2%AB%D0%A2%D0%BE%D1%87%D0%BA%D0%BE%D1%8E-%D0%A3%C2%BB_%D0%BF%D0%BE_%D0%B7%D0%B0%D0%BB%D1%96%D0%B7%D0%BD%D0%B8%D1%87%D0%BD%D0%BE%D0%BC%D1%83_%D0%B2%D0%BE%D0%BA%D0%B7%D0%B0%D0%BB%D1%83_%D0%9A%D1%80%D0%B0%D0%BC%D0%B0%D1%82%D0%BE%D1%80%D1%81%D1%8C%D0%BA%D0%B0_02.jpg|thumb|Uzbrukuma sekas]] Kā lēš [[BBC]] un [[CBS News]], tika ziņots, ka stacijā atradās 1000 līdz 4000 cilvēku,<ref name=":0">{{tīmekļa atsauce |title=Ukraine says at least 39 people killed in Russian rocket attack on Kramatorsk train station |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-kramatorsk-train-station-donetsk-strike/ |access-date=2022-04-08 |website=CBS News |language=en-US}}</ref><ref name=":2" /> kas gaidīja evakuāciju sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]. Abas raķetes trāpīja netālu no stacijas ēkas<ref name=":4">{{tīmekļa atsauce |date=2022-04-08 |title='Evil that has no limits': Zelenskiy condemns Kramatorsk station attack |url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/08/kramatorsk-train-station-ukraine-russia-rockets |access-date=2022-04-08 |website=the Guardian |language=en}}</ref> ap pulksten 10:24 (UTC+3), kad ''[[Telegram]]'' izplatījās pirmie video par raķetes palaišanu, ko pamanīja Ukrainas mediji<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Политика Страны |url=https://t.me/stranaua/35500 |access-date=2022-04-08 |website=Telegram |quote=В телеграм-канале «Типичный Донецк» в 10:25 появилась запись запуска двух ракет. Как сообщает сообщество, они запущены из Шахтерска (территория подконтрольная «ДНР»). Первое сообщение об ударе по Краматорскому вокзалу появилось в 10.45 (его опубликовал глава Укрзализныци).}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Україна 24 |url=https://t.me/ukraina24tv/25341 |access-date=2022-04-08 |website=Telegram |quote=Місцеві Telegram-канали Донеччини близько 10:30 ранку опублікували момент запуску двох ракет — ймовірно, саме вони були націлені на вокзал у Краматорську. Як повідомляється, ці ракети були випущені із непідконтрольного Україні Шахтарська.}}</ref> aptuveni 20 minūtes pirms pirmajiem ziņojumiem par uzbrukumu.<ref name="meduza.io">{{tīmekļa atsauce |title=По вокзалу Краматорска ударили ракетой с надписью «За детей». Погибли 50 человек (в том числе пять детей) Больницы не справляются с количеством раненых, заявил мэр Краматорска |url=https://meduza.io/feature/2022/04/08/po-vokzalu-kramatorska-udarili-raketoy-s-nadpisyu-za-detey-pogibli-39-chelovek-v-tom-chisle-chetyre-rebenka |access-date=2022-04-08 |website=Meduza |language=ru}}</ref> Aculiecinieks un [[World Central Kitchen|''World Central Kitchen'']] palīdzības darbinieks sacīja, ka raķetes trieciena laikā dzirdējis "no pieciem līdz desmit sprādzieniem".<ref name=":2">{{ziņu atsauce |date=2022-04-08 |title=Kramatorsk: At least 1,000 at railway station when rockets hit - witness |language=en-GB |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-61036740 |access-date=2022-04-08}}</ref> Ziņojumos notikums aprakstīts kā ārkārtīgi asiņains. Varas iestādes ziņo, ka sprādzienā daudzi cilvēki zaudēja ekstremitātes. Gan [[The Guardian]], gan [[Radio Brīvā Eiropa]] atzīmēja aculiecinieku ziņojumus, ka visā stacijā gulēja līķi un tā bijusi klāta asinīm.<ref name=":4"/><ref name=":3" /> Bombardēšanas laikā tika iznīcinātas arī četras automašīnas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title='Sow panic and fear': Rocket strike kills dozens in east Ukraine |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/4/8/kramatorsk-train-station-attack-dozens-killed-ukraine-says |access-date=2022-04-08 |website=Aljazeera|language=en}}</ref> [[File:Kramatorsk_railway_bombing_2022_April_8_(5).jpg|thumb|Uzbrukuma upuri]] Saskaņā ar pirmajiem ziņojumiem notikuma vietā tika atrasti miruši vismaz 39 cilvēki, bet vēlāk upuru skaits pieauga līdz 52, jo vairāki izdzīvojušie no gūtajām traumām slimnīcā mira. Vismaz pieci no mirušajiem bija bērni.<ref name=":1" /> Sākotnēji gubernators [[Pavlo Kirilenko]] paziņoja ka tika izmantotas [[Ballistiskā raķete|ballistiskās raķetes]] [[9K720 Iskander]],<ref>{{ziņu atsauce |last= |first= |date=2022-04-08 |title=About 30 people killed in Russian strike on a packed train station in eastern Ukraine |language=en |work=NPR |url=https://www.npr.org/2022/04/08/1091578830/ukraine-russia-rocket-attack-train-station |access-date=2022-04-08}}</ref> taču vēlāk izlaboja, ka uzbrukums tika veikts ar raķetēm "[[Točka-U]]", bruņotām ar kasešu munīciju.<ref name=":2" /> Uz vienas no raķetēm krievu valodā bija uzraksts "par bērniem" ([[Krievu valoda|krievu]]: ЗА ДЕТЕЙ).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Убили ради мира. В СМИ показали фото русской ракеты, ударившей по Краматорску |url=https://donpress.com/news/08-04-2022-ubili-radi-mira-v-smi-pokazali-foto-russkoy-rakety-udarivshey-po-kramatorsku |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220408091831/https://donpress.com/news/08-04-2022-ubili-radi-mira-v-smi-pokazali-foto-russkoy-rakety-udarivshey-po-kramatorsku |archive-date=2022-04-08 |access-date=2022-04-08}}</ref> ''CBS News'' interpretēja tulkojumu kā tādu, kas, visticamāk, nozīmē "bērnu vārdā", nevis liek domāt par tīšu motīvu vērsties pret bērniem.<ref name=":0" /> Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība to tulkoja kā "mūsu bērniem".<ref name=":3">{{tīmekļa atsauce |title=At Least 39 Dead In Russian Rocket Attack On Ukrainian Rail Station |url=https://www.rferl.org/a/russia-rockets-kramatorsk-train-station/31792658.html |access-date=2022-04-08 |website=RadioFreeEurope/RadioLiberty |language=en}}</ref> BBC norāda, ka vēstījums nozīmē "bērnu labā vai vārdā".<ref name="BBC-2022-04-08">{{tīmekļa atsauce |website=BBC News |title=Kramatorsk station attack: What we know so far |date=8 April 2022 |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-61036740 |dead-url=no |access-date=8 April 2022}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Gaisa triecieni Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] [[Kategorija:Kara noziegumi Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] qwfsuoyf291b0dlp6vuv6s5btyluee6 0 508675 3673392 3622630 2022-08-21T10:38:48Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|nosaukums=|klase_lv=Viendīgļlapji|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|attēls=Carex echinata.jpg|rinda_lv=Graudzāļu rinda|rinda=Poales|dzimta=Cyperaceae|dzimta_lv=Grīšļu dzimta|ģints=Carex|ģints_lv=Grīšļi|suga=Carex echinata|suga_lv=Aslapu grīslis|autors=Murray|binomial=Carex echinata|sinonīmi=Carex stellulata <i>Gooden.</i>}}'''Aslapu grīslis''' ({{val-la|Carex echinata}}) ir [[Grīšļu dzimta|grīšļu dzimtas]] suga. Savvaļā tā ir sastopama [[Eiropa|Eiropā]], kā arī dažviet [[Āzija|Āzijā]], [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. [[Latvija|Latvijā]] aslapu grīslis ir sastopams visā valsts teritorijā purvainās pļavās, purvainos skujkoku mežos un pārpurvotos ūdenstilpju krastos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/carex-echinata-murray/|title=aslapu grīslis - Carex echinata Murray - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-04-10}}</ref> == Apraksts == Aslapu grīslis ir daudzgadīgs, 10-40 cm garš [[lakstaugs]], kurš pieder vienādvārpu grīšļu grupai, jo tā vīrišķie ziedi atrodas vārpiņu apakšdaļā. Augs veido ceru. [[Stublājs]] ir trīsšķautņains un raupjš. [[Lapas]] ir izvietotas pie stublāja pamata, tās ir īsākas nekā stublājs, pelēkzaļas un aptuveni 0,2 cm šauras. [[Ziedkopa|Ziedkopu]] veido diezgan skraji novietotas 3-6 ieapaļas vārpiņas. Ziedu novietojums vārpiņā starveidīgs. Segplēksne ir iegareni olveidīga, gaiši brūna, ar šauru, plēvjainu apmali. [[Auglis|Augļa]] pūslītis ir zaļš, atliecies, zaļgans, ar labi izšķiramu dzīslojumu. Pūslītis gandrīz divreiz garāks nekā segplēksne. Zied jūnijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Grīšļi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] gz4aqfb4qqo8y6klaf2zjcsm2zzbsne 0 511899 3673394 3646854 2022-08-21T10:40:53Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|nosaukums=|valsts_lv=Augi|ģints_lv=Pameldri|suga=Eleocharis acicularis|suga_lv=Adatu pameldrs|autors=(L.) Roem. et Schult.|binomial=Eleocharis acicularis|att_nosaukums=|valsts=Plantae|nodalījums=Magnoliophyta|rinda=Poales|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|attēls=Eleocharis acicularis inflorescence (01).jpg|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Cyperaceae|dzimta_lv=Grīšļu dzimta|ģints=Eleocharis|sinonīmi=}}'''Adatu pameldrs''' ({{val-la|Eleocharis acicularis}}) ir mainīga izskata [[Grīšļu dzimta|grīšļu dzimtas]] suga, kuras ietvaros nodala zemākus taksonus. Savvaļā tā ir sastopama [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], arī [[Dienvidamerika|Dienvidamerikas]] ziemeļos. [[Latvija|Latvijā]] diezgan bieži sastopama visā teritorijā. Veido ļoti blīvas dažāda lieluma velēnveida audzes ūdenstilpju seklūdens joslā, uz sērēm un applūstošās krastmalās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/eleocharis-acicularis-l-roem-et-schult/|title=adatu pameldrs - Eleocharis acicularis (L.) Roem. et Schult. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-05-16}}</ref> == Apraksts == Adatu pameldrs ir daudzgadīgs, 3-15 cm garš [[lakstaugs]]. Tas veido blīvu ceru. [[Stublājs]] ir stāvs, sīkrievains, sarveidīgs, bezlapains, pie pamata četršķautņains un ar rūsganām makstīm. Stublāja galotnē ir viena līdz 0,5 cm gara [[Zieds|ziedu]] vārpiņa. Vārpiņas gals ir nosmailots. Ziedu skaits ir 3-7. Apziedni veido 3 vai 4 zobaini matiņi un drīksnas 3. [[Auglis]] ir sīks (garumā aptuveni 0,1 cm garš) riekstiņš ar ieapaļu irbuļa palieku. Zied jūlijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Pameldri]] [[Kategorija:Latvijas flora]] r3x10qfqribwug34aufa9anks25n1gs 0 514892 3672991 3672850 2022-08-20T13:23:13Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Batērsta sala |attēls = Peary caribou - looking west towards Evan's Bay.jpg |attēla paraksts = Ziemeļbrieži Kausuitukas nacionālajā parkā |attēla izmērs = |vietas karte = Wfm bathurst island.jpg | map_type = Kanāda#Nunavuta#Ziemeļamerika | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=46|latNS=N |longd=99|longm=47|longEW=W |platība = 16042 |garums = 188 |platums = 101-151 |krasta līnija = 2069 |augstākais kalns = Stoksa kalns |augstums = 412 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}} |iedzīvotāji = ''neapdzīvota'' |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Batērsta sala''' ({{val|en|Bathurst Island}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā.<ref>{{PZT|98|Batersta sala}}</ref> 13. lielākā Kanādas sala, 54. lielākā sala pasaulē. == Ģeogrāfija == Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Perija salas|Perija salu]] grupā. [[Penija šaurums]] ziemeļaustrumos salu atdala no [[Devona (sala)|Devonas]] salas, Makdugala šaurums dienvidaustrumos — no [[Kornvolisa (sala)|Kornvolisas]], dienvidos [[Vikonta Melvila šaurums]] atdala no [[Velsas Prinča sala]]s, bet rietumos [[Baiama Mārtina šaurums]] — no [[Baiama Mārtina sala]]s. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā 188 km garumā. Krasti stipri izroboti, daudz līču un fjordu. Piekrastē daudz salu, lielākās no tām ir [[Aleksandera sala|Aleksandera]], [[Mesija sala|Mesija]], [[Vanjē sala|Vanjē]], [[Kemerona sala|Kemerona]] un [[Helinas sala|Helinas]] salas ziemeļu un ziemeļrietumu piekrastē. Reljefs paugurains, bet zems, salas augstākais punkts ir Stoksa kalns (412 m vjl). Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]]. Salas ziemeļrietumos kopš 2015. gada izveidots Kausuitukas nacionālais parks,<ref>[https://www.canada.ca/en/parks-canada/news/2017/08/qausuittuq_nationalparkbathurstislandnunavut.html Qausuittuq National Park (Bathurst Island, Nunavut)]</ref> vidusdaļā kopš 1982. gada — Nanuititilingas nacionālais dabas rezervāts.<ref>[https://nunavutacmc.com/polar-bear-pas-nwa/ NANUIT ITILLINGA (Polar Bear Pass National Wildlife Area)]</ref> == Vēsture == Sala periodiski bijusi apdzīvota vismaz jau pirms 4000 gadiem. Pēdējā zināmā pastāvīga apdzīvotā vieta atradusies salas austrumu krastā un bijusi apdzīvota ap 1000. gadu. Vēlākā laikā [[inuiti]] salu apmeklējuši sezonāli medību laikā. Pirmais no eiropiešiem salu 1819. gadā atklāja [[Viljams Perijs]], nokartējot tās dienvidu krastu un nodēvējot salu britu kara un koloniju sekretāra Henrija Batērsta (''Henry Bathurst'') vārdā. Salas rietumu un ziemeļu krasti tika nokartēti tikai 19. gadsimta vidū. 1960. un 1970. gados salu šķērsoja Zemes ziemeļu [[magnētiskais pols]]. 1968. gadā salas vidienē Kanādas Nacionālais dabaszinātņu muzejs ierīkoja [[Polarbērpasa|Augstās Arktikas pētniecības staciju]], kas regulāri darbojās līdz 1980. gadiem, bet mūsdienās atjaunota un tiek izmantota kā Nanuititilingas rezervāta lauka pētījumu bāze. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] [[Kategorija:Perija salas]] i9clox6t7qpjasfc0sbgdwnyhxzipyn 2 516133 3672969 3672456 2022-08-20T12:12:46Z Eremu1 102242 /* Labojumi */ wikitext text/x-wiki {{userboxtop|Pamatinformācija}} {{Lietotājs vīrietis‎}} {{VikiLaiks3|day=13|month=11|year=2021}} {{Latvijas vikiprojekta dalībnieks}} {{userboxbreak|toptext=Valodas}} {{User ru}} {{User lv-4}} {{User en-2}} {{User es-1}} {{userboxbreak|toptext=Par mani}} {{Rīgas iedzīvotājs}} {{Latvijas patriots}} {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:Skyforger-kurbads.jpeg|42px]]|Šis lietotājs ir neiecietīgs pret tiem, kas neciena valsts valodu.}} {{userbox|#000099|white|[[Attēls:Flag of Courland (civil).svg|42px]]|Šis dalībnieks ir par [[Kurzemes kolonijas|Kursas Transkontinentālās Impērijas]] atjaunošanu.}} {{Neviens nav perfekts}} {{userboxbottom}} Esmu jauns Vikipēdijas dalībnieks, rakstu par [[Latvija|Latviju]], [[Vēsture|vēsturi]], [[Politika|politiku]] un citām tēmām. == Labojumi == * 2021. gada 17. novembris, esmu veicis savu '''1''' labojumu. * 2021. gada 19. novembris, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''10''' labojumus. * 2022. gada 19. jūnijs, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''100''' labojumus. * 2022. gada 7. jūlijs, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''200''' labojumus. * 2022. gada 24. jūlijs, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''300''' labojumus. * 2022. gada 4. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''400''' labojumus. * 2022. gada 8. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''500''' labojumus. * 2022. gada 11. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''600''' labojumus. * 2022. gada 17. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''700''' labojumus. * 2022. gada 18. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''800''' labojumus. * 2022. gada 20. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''900''' labojumus. == Attēli == :[https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Eremu1/Att%C4%93li Mani pašuzņemtie attēli] == Noderīgi == :[https://www.researchgate.net/publication/339493004_Policijas_uzdevumi_un_to_istenosana_pirmajos_Latvijas_valsts_pastavesanas_gados Policijas uzdevumi un to īstenošana pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados] :[https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/3038 Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922.-1934.)] :[https://www.mk.gov.lv/lv/media/21/download Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918-1940] 6urlqvjuef560pqhas5xb833wb87z4x 3672979 3672969 2022-08-20T12:26:59Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{userboxtop|Pamatinformācija}} {{Lietotājs vīrietis‎}} {{VikiLaiks3|day=13|month=11|year=2021}} {{Latvijas vikiprojekta dalībnieks}} {{userboxbreak|toptext=Valodas}} {{User ru}} {{User lv-4}} {{User en-2}} {{User es-1}} {{userboxbreak|toptext=Par mani}} {{Rīgas iedzīvotājs}} {{Latvijas patriots}} {{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:Skyforger-kurbads.jpeg|42px]]|Šis lietotājs ir neiecietīgs pret tiem, kas neciena valsts valodu.}} {{userbox|#000099|white|[[Attēls:Flag of Courland (civil).svg|42px]]|Šis dalībnieks ir par [[Kurzemes kolonijas|Kursas Transkontinentālās Impērijas]] atjaunošanu.}} {{Neviens nav perfekts}} {{userboxbottom}} Esmu jauns Vikipēdijas dalībnieks, rakstu par [[Latvija|Latviju]], [[Vēsture|vēsturi]], [[Politika|politiku]] un citām tēmām. == Attēli == :[https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Eremu1/Att%C4%93li Mani pašuzņemtie attēli] == Noderīgi == :[https://www.researchgate.net/publication/339493004_Policijas_uzdevumi_un_to_istenosana_pirmajos_Latvijas_valsts_pastavesanas_gados Policijas uzdevumi un to īstenošana pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados] :[https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/3038 Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922.-1934.)] :[https://www.mk.gov.lv/lv/media/21/download Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918-1940] == Labojumi == * 2021. gada 17. novembris, esmu veicis savu '''1''' labojumu. * 2021. gada 19. novembris, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''10''' labojumus. * 2022. gada 19. jūnijs, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''100''' labojumus. * 2022. gada 7. jūlijs, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''200''' labojumus. * 2022. gada 24. jūlijs, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''300''' labojumus. * 2022. gada 4. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''400''' labojumus. * 2022. gada 8. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''500''' labojumus. * 2022. gada 11. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''600''' labojumus. * 2022. gada 17. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''700''' labojumus. * 2022. gada 18. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''800''' labojumus. * 2022. gada 20. augusts, mans labojumu skaits ir sasniedzis '''900''' labojumus. toilszcozq2u4p1r07kact0z12n1mrq 0 517621 3673186 3665389 2022-08-20T22:37:52Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20220820)) #IABot (v2.0.9) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Morēna Konolija | vārds_orig = ''Maureen Connolly'' | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{dat|1934|9|17}} | placebirth = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sandjego}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|1969|6|21|1934|9|17}} | placedeath = {{vieta|ASV|Teksasa|Dalasa}} | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = | turnedpro = amatiere | retired = 1955. gada februārī | coach = | plays = ar labo roku; vienrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = | highestsinglesranking = 1. <small>(1952)</small> | AustralianOpenresult = '''W''' ('''1953''') | FrenchOpenresult = '''W''' ('''1953''', 1954) | Wimbledonresult = '''W''' (1952, '''1953''', 1954) | USOpenresult = '''W''' (1951, 1952, '''1953''') <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = | highestdoublesranking = | AustralianOpenDoublesresult = '''W''' (1953) | FrenchOpenDoublesresult = '''W''' (1954) | WimbledonDoublesresult = F (1952, 1953) | USOpenDoublesresult = F (1952) <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = F (1953) | FrenchOpenMixedresult = '''W''' (1954) | WimbledonMixedresult = SF (1954) | USOpenMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|7|21|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Morēna Konolija''' ({{val|en|Maureen Connolly}}; dzimusi {{dat|1934|9|17}}, mirusi {{dat|1969|6|21}}) bija [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[tenisiste]], kalendārā gada [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]] ieguvēja sieviešu vienspēlēs 1953. gadā, divpadsmitkārtēja Grand Slam uzvarētāja vienspēlēs, sieviešu un jauktajās dubultspēlēs. [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] locekle kopš 1969. gada. == Biogrāfija == Morēnu Konoliju audzināja viņas māte Džesamīna un patēvs Augusts Berte. Tēvs pameta ģimeni, kad Morēna vēl bija zīdainis, un ar viņu tikās tikai tad, kad viņa kļuva slavena. Māte un patēvs bija mūziķi un cerēja, ka Morēna veidos muzikālu karjeru. Morēnai patika zirgi un jāšana, un uz šī pamata viņa satika savu nākamo vīru Normanu Brinkeru, ASV olimpiskās konkūra komandas dalībnieku. Viņi paziņoja par saderināšanos 1955. gada 22. februārī, vienlaikus ar paziņojumu par Morēnas sportista karjeras beigām. Pēc korta atstāšanas Morēna daudz laika veltīja tenisa popularizēšanai un trenera darbam. Viņa arī rakstīja sporta sleju Sandjego savienībai un nosūtīja ziņas par tenisa turnīriem citiem Amerikas un Lielbritānijas laikrakstiem. Dalasā, kur apmetās Brinkers, viņa nodibināja Morēnas Konollijas-Brinkeres fondu, kas atbalstīja jaunās tenisistes. Laulībā ar Brinkeru viņa dzemdēja divus bērnus. Viņai 1966. gadā tika diagnosticēts vēzis,<ref>{{grāmatas atsauce|last=G. Brinker|first=Nancy|title=Promise Me : How a Sister's Love Launched the Global Movement to End Breast Cancer|date=2010|publisher=Three Rivers Pr.|location=New York|isbn=978-0307718136|page=169|edition=1st pbk.}}</ref> un viņa nomira 34 gadu vecumā 1969. gada 21. jūnijā.<ref name=thaga>{{ziņu atsauce|url=https://news.google.com/newspapers?id=IBdVAAAAIBAJ&pg=3725,4478140 |newspaper=The Age |location=Melbourne [[Australia]] |title=Cancer beats 'Little Mo' |date=June 22, 1969 |page=34 }}</ref> Morēna Konolija pirms nāves tika uzņemta Starptautiskajā tenisa slavas zālē. Viņai par godu nosaukts Morēnas Konolijas-Brinkeres Kontinentālais kauss, ko izspēlē starp junioru tenisistēm. == Karjeras statistika == === Sasniegtā kārta Grand Slam turnīros === {{Tenisa apzīmējumi}} ==== Vienspēles ==== {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|1949|1950|1951|1952|1953|1954}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=1953|A|A|A|A|W|A}} {{Tenisa stats|Francija|pg=1953|A|A|A|A|W|W}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1952|A|A|A|W|W|W}} {{Tenisa stats|ASV|pg=1949|2R|2R|W|W|W|A}} |} === Grand Slam fināli === ==== Vienspēles: 9 (9—0) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:150px"|Čempionāts !style="width:200px"|Pretiniece !style="width:110px" class="unsortable"|Punkti |- style="background:#ccccff;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1951 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} [[Šērlija Frī Ērvina|Šērlija Frī]] ||6–3, 1–6, 6–4 ||<ref name="Collins471">{{Grāmatas atsauce|last=Collins|first=Bud|title=The Bud Collins History of Tennis|url=https://archive.org/details/budcollinshistor0000coll|year=2010|publisher=New Chapter Press|location=[New York City]|isbn=978-0942257700|edition=2nd|page=[https://archive.org/details/budcollinshistor0000coll/page/471 471]}}</ref> |- style="background:#ccffcc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1952 ||Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA}} [[Luīze Brafa]] ||6–4, 6–3 ||<ref name="Barrett2014">{{Grāmatas atsauce|last=Barrett|first=John|title=Wimbledon: The Official History|date=2014|publisher=Vision Sports Publishing|isbn=9-781909-534230|edition=4th}}</ref> |- style="background:#ccccff;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1952|| ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|USA}} [[Dorisa Hārta]] ||6–3, 7–5 ||<ref name="Collins471"/> |- style="background:#ffffcc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1953 || Austrālijas čempionāts || {{flaga|USA}} [[Jūlija Sempsone]] || 6–3, 6–2 ||<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ausopen.com/history/honour-roll/womens-singles |title=Honour Roll – Women's Singles |website=Australian Open |language=en-AU |access-date=June 20, 2018 }}</ref> |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1953 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta || 6–2, 6–4 ||<ref name="Collins394">Collins (2010), p. 394</ref> |- style="background:#ccffcc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1953 ||Vimbldonas čempionāts <small>(2)</small>|| {{flaga|USA}} Dorisa Hārta ||8–6, 7–5 ||<ref name="Barrett2014"/> |- style="background:#ccccff;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1953 || ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta ||6–2, 6–4 ||<ref name="Collins471"/> |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1954 ||Francijas čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|FRA}} [[Ginette Bucaille]]|| 6–4, 6–1 ||<ref name="Collins394"/> |- style="background:#ccffcc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1954 || Vimbldonas čempionāts <small>(3)</small> || {{flaga|USA}} Luīze Brafa ||6–2, 7–5 ||<ref name="Barrett2014"/> |} ==== Sieviešu dubultspēles: 6 (2—4) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partnere !style="width:180px"|Pretinieces !style="width:90px"|Punkti |- style="background:#ccffcc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1952 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA}} [[Luīze Brafa]] || {{flaga|USA}} [[Dorisa Hārta]]<br />{{flaga|USA}} [[Šērlija Frī Ērvina|Šērlija Frī]] || 6–8, 3–6 ||<ref name="Barrett2014"/> |- style="background:#ccccff;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1952 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Luīze Brafa || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA}} Šērlija Frī || 8–10, 4–6 ||<ref>Collins (2010), p. 480</ref> |- style="background:#ffffcc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1953 || Austrālijas čempionāts || {{flaga|USA}} [[Jūlija Sempsone]] || {{flaga|AUS}} [[Berila Penrouza]]<br /> {{flaga|AUS}} [[Mērija Hotona]] || 6–4, 6–2 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ausopen.com/history/honour-roll/womens-doubles |title=Honour Roll – Women's Doubles |website=Australian Open |language=en |access-date=June 20, 2018 }}</ref> |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1953 || Francijas čempionāts ||{{flaga|USA}} [[Jūlija Sempsone]] || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA}} Šērlija Frī || 4–6, 3–6 || |- style="background:#ccffcc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1953 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA}} [[Jūlija Sempsone]] || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA}} Šērlija Frī || 0–6, 0–6 ||<ref name="Barrett2014"/> |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1954 || Francijas čempionāts ||{{flaga|AUS}} [[Nella Halla-Hopmena]] || {{flaga|FRA}} [[Moda Galtjē]]<br />{{flaga|FRA}} [[:fr:Suzanne Schmitt|Suzanne Šmite]] || 7–5, 4–6, 6–0 || |} ==== Jauktās dubultspēles: 3 (1—2) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partneris !style="width:180px"|Pretinieki !style="width:90px"|Punkti |- style="background:#ffffcc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1953 || Austrālijas čempionāts || {{flaga|United States}} [[Hamiltons Ričardsons]] || {{flaga|USA}} [[Jūlija Sempsone]]<br /> {{flaga|AUS}} [[Rekss Hērtvigs]] || 4–6, 3–6 ||<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ausopen.com/history/honour-roll/mixed-doubles |title=Honour Roll – Mixed Doubles |website=Australian Open |language=en |access-date=June 20, 2018 }}</ref> |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1953 || Francijas čempionāts || {{flaga|AUS}} [[Mērvins Rouzs]] || {{flaga|USA}} [[Dorisa Hārta]]<br />{{flaga|USA}} [[Viks Seišass]] || 6–4, 4–6, 0–6 || |- style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1954 || Francijas čempionāts || {{flaga|AUS}} [[Levs Houds]] || {{flaga|AUS}} [[Žaklīna Patornī]]<br />{{flaga|AUS}} [[Rekss Hērtvigs]] || 6–4, 6–3 || |} == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Ievēlēta par [[Associated Press Gada sportists|Associated Press Gada sportisti]] (1951, 1952, 1953). * Uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]] (1969). * Uzņemta Starptautiskajā sieviešu sporta slavas zālē (1987). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{ASV sportists-aizmetnis}} {{Kalendārā gada Grand Slam ieguvēji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Konolija, Morēna}} [[Kategorija:1934. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1969. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] mhpx66npxjdbvam1jg8h3eflz5qrch1 0 517891 3673156 3672915 2022-08-20T21:01:50Z Vylks 50297 /* Rezultāti */ wikitext text/x-wiki {{notiek sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = 2022 European Athletics Championships logo.svg | Izmērs = 200px | Stadions = [[Minhenes olimpiskais stadions]] | Norises vieta = {{vieta|Vācija|Minhene}} | Laiks = 15.—21. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 48+2 | Iepriekšējais = [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018]] | Nākamais = ''2024'' }} '''2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir 25. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiek [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]], no 2022. gada 15. līdz 21. augustam. Sacensības pamatā notiek [[Minhenes olimpiskais stadions|Minhenes olimpiskajā stadionā]]. Vieglatlētikas sacensības ir daļa no apvienotā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos. Čempionāta rīkošanas tiesības Minhenei tika piešķirtas 2019. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/munich-host-multi-sport-european-championships-2022 |title=Munich to host multi-sport European Championships in 2022 |language=en |date={{dat|2019|11|12|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Marsels Džeikobss]]|ITA}} || 9,95 =CR | {{Flagathlete|[[Zarnels Hjūzs]]|GBR}} || 9,99 | {{Flagathlete|[[Džeremaija Azū]]|GBR}} || 10,13 PB |- |200 metri | {{Flagathlete|[[Zarnels Hjūzs]]|GBR}} || 20,07 SB | {{Flagathlete|[[Netanīls Mičels-Bleiks]]|GBR}} || 20,17 | {{Flagathlete|[[Filipo Tortu]]|ITA}} || 20,27 |- |400 metri | {{Flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,53 | {{Flagathlete|[[Rikijs Petručani]]|SUI}} || 45,03 SB | {{Flagathlete|[[Alekss Heidoks-Vilsons]]|GBR}} || 45,17 |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:32,76 CR | {{Flagathlete|[[Džeiks Heivords]]|GBR}} || 3:34,44 | {{Flagathlete|[[Mario Garsija]]|ESP}} || 3:34,88 |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:21,13 | {{Flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 13:22,98 SB | {{Flagathlete|[[Jemaneberhans Kripa]]|ITA}} || 13:24,83 |- |10 000 metri | || | || | || |- |rowspan=2|Maratons | {{Flagathlete|[[Rihards Ringers]]|GER}} || 2:10:21 SB | {{Flagathlete|[[Maru Teferi]]|ISR}} || 2:10:23 | {{Flagathlete|[[Gašau Ajale]]|ISR}} || 2:10:29 SB |- | {{ISR}} || 6:31:48 | {{GER}} || 6:35:52 | {{ESP}} || 6:38:44 |- |110 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Asjers Martiness]]|ESP}} || 13,14 =EL | {{Flagathlete|[[Paskāls Martino-Lagards]]|FRA}} || 13,14 =EL | {{Flagathlete|[[Žists Kvau-Matē]]|FRA}} || 13,33 |- |400 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Karstens Varholms]]|NOR}} || 47,12 CR | {{Flagathlete|[[Vilfrīds Apio]]|FRA}} || 48,56 | {{Flagathlete|[[Jasmani Kopello]]|TUR}} || 48,78 |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | {{Flagathlete|[[Topi Raitanens]]|FIN}} || 8:21,80 | {{Flagathlete|[[Ahmeds Abdelvaheds]]|ITA}} || 8:22,35 | {{Flagathlete|[[Osama Zoglami]]|ITA}} || 8:23,44 |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | {{GBR}} || 2:59,35 SB | {{BEL}} || 2:59,49 | {{FRA}} || 2:59,64 SB |- |20 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Alvaro Martins]]|ESP}} || 1:19:11 PB | {{Flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:23 | {{Flagathlete|[[Djego Garsija Karrera]]|ESP}} || 1:19:45 SB |- |35 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Migels Anhels Lopess (vieglatlēts)|Migels Anhels Lopess]]|ESP}} || 2:26:49 | {{Flagathlete|[[Kristofers Linke]]|GER}} || 2:29:30 PB | {{Flagathlete|[[Mateo Džuponi]]|ITA}} || 2:30:34 PB |- |Augstlēkšana | {{Flagathlete|[[Džanmarko Tamberi]]|ITA}} || 2,30 | {{Flagathlete|[[Tobiass Potje]]|GER}} || 2,27 | {{Flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2,27 |- |Kārtslēkšana | {{Flagathlete|[[Armands Duplantiss]]|SWE}} || 6,06 CR | {{Flagathlete|[[Bo Kanda Lita Bēre]]|GER}} || 5,85 | {{Flagathlete|[[Pols Lillefose]]|NOR}} || 5,75 |- |Tāllēkšana | {{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,52 CR | {{Flagathlete|[[Tobiass Montlers]]|SWE}} || 8,06 | {{Flagathlete|[[Žils Pomerī]]|FRA}} || 8,06 |- |Trīssoļlēkšana | {{Flagathlete|[[Pedro Pičardo]]|POR}} || 17,50 | {{Flagathlete|[[Andrea Dallavalle]]|ITA}} || 17,04 | {{Flagathlete|[[Žans Marks Pontvians]]|FRA}} || 16,94 |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Filips Mihaļevičs]]|CRO}} || 21,88 SB | {{Flagathlete|[[Armins Sinančevičs]]|SRB}} || 21,39 | {{Flagathlete|[[Tomāšs Staņeks]]|CZE}} || 21,26 |- |Diska mešana | {{Flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,78 CR | {{Flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 68,28 | {{Flagathlete|[[Lorenss Okoje]]|GBR}} || 67,14 SB |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Vojcehs Novickis]]|POL}} || 82,00 WL | {{Flagathlete|[[Bence Halāss]]|HUN}} || 80,92 PB | {{Flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}} || 79,45 |- |Desmitcīņa | {{Flagathlete|[[Niklass Kauls]]|GER}} || 8545 SB | {{Flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8468 NR | {{Flagathlete|[[Janeks Eiglane]]|EST}} || 8346 |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Džīna Likenkempere]]|GER}} || 10,99 =SB | {{Flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 10,99 | {{Flagathlete|[[Derila Neita]]|GBR}} || 11,00 |- |200 metri | {{Flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 22,32 | {{Flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,43 | {{Flagathlete|[[Ida Karstofta]]|DEN}} || 22,72 |- |400 metri | {{Flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 49,44 EL, NR | {{Flagathlete|[[Natalja Kačmareka]]|POL}} || 49,94 | {{Flagathlete|[[Anna Kelbasiņska]]|POL}} || 50,29 |- |800 metri | {{Flagathlete|[[Kīlija Hodžkinsone]]|GBR}} || 1:59,04 | {{Flagathlete|[[Renela Lamota]]|FRA}} || 1:59,49 | {{Flagathlete|[[Anna Velgoša]]|POL}} || 1:59,87 |- |1500 metri | {{Flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 4:01,08 | {{Flagathlete|[[Kiara Magīana]]|IRL}} || 4:02,56 | {{Flagathlete|[[Sofija Ennaui]]|POL}} || 4:03,59 |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Konstance Klosterhalfene]]|GER}} || 14:50.47 | {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 14:56.91 | {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 14:59.34 |- |10 000 metri | {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 30:32,57 | {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 30:41,05 | {{Flagathlete|[[Lona Čemtai Salpetere]]|ISR}} || 30:46,37 |- |rowspan=2|Maratons | {{Flagathlete|[[Aleksandra Lisovska]]|POL}} || 2:28:36 SB | {{Flagathlete|[[Matea Parlova Koštro]]|CRO}} || 2:28:42 | {{Flagathlete|[[Nīnke Brinkmane]]|NED}} || 2:28:52 |- | {{GER}} || 7:28:48 | {{ESP}} || 7:39:25 | {{POL}} || 7:40:54 |- |100 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |400 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 52,67 CR | {{Flagathlete|[[Viktorija Tkačuka]]|UKR}} || 54,30 | {{Flagathlete|[[Anna Rižikova]]|UKR}} || 54,86 |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | {{Flagathlete|[[Luiza Gega]]|ALB}} || 9:11,31 CR | {{Flagathlete|[[Lea Meiere]]|GER}} || 9:15,35 PB | {{Flagathlete|[[Elizabete Bērda]]|GBR}} || 9:23,18 |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | {{NED}} || 3:20,87 EL | {{POL}} || 3:21,68 SB | {{GBR}} || 3:21,74 SB |- |20 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Antigoni Drisbioti]]|GRE}} || 1:29:03 PB | {{Flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 1:29:20 | {{Flagathlete|[[Saskija Feige]]|GER}} || 1:29:25 PB |- |35 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Antigoni Drisbioti]]|GRE}} || 2:47:00 | {{Flagathlete|[[Rakela Gonsalesa]]|ESP}} || 2:49:10 | {{Flagathlete|[[Viktorija Madarāsa]]|HUN}} || 2:49:58 PB |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | {{Flagathlete|[[Vilma Murto]]|FIN}} || 4,85 =CR | {{Flagathlete|[[Katerina Stefanidi]]|GRE}} || 4,75 SB | {{Flagathlete|[[Tina Šuteja]]|SLO}} || 4,75 |- |Tāllēkšana | {{Flagathlete|[[Ivana Vuleta]]|SRB}} || 7,06 =SB | {{Flagathlete|[[Malaika Mihambo]]|GER}} || 7,03 | {{Flagathlete|[[Džezmina Sojersa]]|GBR}} || 6,80 |- |Trīssoļlēkšana | {{Flagathlete|[[Marina Beha-Romančuka]]|UKR}} || 15,02 EL | {{Flagathlete|[[Kristīna Mekele]]|FIN}} || 14,64 NR | {{Flagathlete|[[Hanna Minenko]]|ISR}} || 14,45 |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,24 | {{Flagathlete|[[Oriola Dongmo]]|POR}} || 19,82 NR | {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 18,94 |- |Diska mešana | {{Flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 67,95 | {{Flagathlete|[[Kristina Pudenca]]|GER}} || 67,87 PB | {{Flagathlete|[[Klaudīne Vita]]|GER}} || 65,20 SB |- |Šķēpa mešana | {{Flagathlete|[[Elina Dzengko]]|GRE}} || 65,81 PB | {{Flagathlete|[[Adriana Vilagoša]]|SRB}} || 62,01 | {{Flagathlete|[[Barbora Špotākova]]|CZE}} || 60,68 |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Bjanka Gelbere]]|ROU}} || 72,72 | {{Flagathlete|[[Eva Ružaņska]]|POL}} || 72,12 PB | {{Flagathlete|[[Sara Fantīni]]|ITA}} || 71,58 |- |Septiņcīņa | {{Flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6628 | {{Flagathlete|[[Adrianna Suleka]]|POL}} || 6532 | {{Flagathlete|[[Annika Kēlina]]|SUI}} || 6515 NR |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} <!--- == Medaļu kopvērtējums == ---> == Latvijas sportisti == {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||10.||51,25 '''PB''' |- |align=left|[[Rūta Kate Lasmane]]||Trīssoļlēkšana||17.|| 13,49 m |- |align=left|[[Gatis Čakšs]]||Šķēpa mešana||17.||74,63 m |- |align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||20 km soļošana||23.||1:29:24 |- |align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|||| |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.munich2022.com/en/athletics Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2022. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Vācijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] tra2iv0y6furp8s35cnfze2bfl97cso 3673158 3673156 2022-08-20T21:12:18Z Vylks 50297 /* Latvijas sportisti */ wikitext text/x-wiki {{notiek sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = 2022 European Athletics Championships logo.svg | Izmērs = 200px | Stadions = [[Minhenes olimpiskais stadions]] | Norises vieta = {{vieta|Vācija|Minhene}} | Laiks = 15.—21. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 48+2 | Iepriekšējais = [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018]] | Nākamais = ''2024'' }} '''2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir 25. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiek [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]], no 2022. gada 15. līdz 21. augustam. Sacensības pamatā notiek [[Minhenes olimpiskais stadions|Minhenes olimpiskajā stadionā]]. Vieglatlētikas sacensības ir daļa no apvienotā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos. Čempionāta rīkošanas tiesības Minhenei tika piešķirtas 2019. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/munich-host-multi-sport-european-championships-2022 |title=Munich to host multi-sport European Championships in 2022 |language=en |date={{dat|2019|11|12|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Marsels Džeikobss]]|ITA}} || 9,95 =CR | {{Flagathlete|[[Zarnels Hjūzs]]|GBR}} || 9,99 | {{Flagathlete|[[Džeremaija Azū]]|GBR}} || 10,13 PB |- |200 metri | {{Flagathlete|[[Zarnels Hjūzs]]|GBR}} || 20,07 SB | {{Flagathlete|[[Netanīls Mičels-Bleiks]]|GBR}} || 20,17 | {{Flagathlete|[[Filipo Tortu]]|ITA}} || 20,27 |- |400 metri | {{Flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,53 | {{Flagathlete|[[Rikijs Petručani]]|SUI}} || 45,03 SB | {{Flagathlete|[[Alekss Heidoks-Vilsons]]|GBR}} || 45,17 |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:32,76 CR | {{Flagathlete|[[Džeiks Heivords]]|GBR}} || 3:34,44 | {{Flagathlete|[[Mario Garsija]]|ESP}} || 3:34,88 |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:21,13 | {{Flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 13:22,98 SB | {{Flagathlete|[[Jemaneberhans Kripa]]|ITA}} || 13:24,83 |- |10 000 metri | || | || | || |- |rowspan=2|Maratons | {{Flagathlete|[[Rihards Ringers]]|GER}} || 2:10:21 SB | {{Flagathlete|[[Maru Teferi]]|ISR}} || 2:10:23 | {{Flagathlete|[[Gašau Ajale]]|ISR}} || 2:10:29 SB |- | {{ISR}} || 6:31:48 | {{GER}} || 6:35:52 | {{ESP}} || 6:38:44 |- |110 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Asjers Martiness]]|ESP}} || 13,14 =EL | {{Flagathlete|[[Paskāls Martino-Lagards]]|FRA}} || 13,14 =EL | {{Flagathlete|[[Žists Kvau-Matē]]|FRA}} || 13,33 |- |400 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Karstens Varholms]]|NOR}} || 47,12 CR | {{Flagathlete|[[Vilfrīds Apio]]|FRA}} || 48,56 | {{Flagathlete|[[Jasmani Kopello]]|TUR}} || 48,78 |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | {{Flagathlete|[[Topi Raitanens]]|FIN}} || 8:21,80 | {{Flagathlete|[[Ahmeds Abdelvaheds]]|ITA}} || 8:22,35 | {{Flagathlete|[[Osama Zoglami]]|ITA}} || 8:23,44 |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | {{GBR}} || 2:59,35 SB | {{BEL}} || 2:59,49 | {{FRA}} || 2:59,64 SB |- |20 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Alvaro Martins]]|ESP}} || 1:19:11 PB | {{Flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:23 | {{Flagathlete|[[Djego Garsija Karrera]]|ESP}} || 1:19:45 SB |- |35 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Migels Anhels Lopess (vieglatlēts)|Migels Anhels Lopess]]|ESP}} || 2:26:49 | {{Flagathlete|[[Kristofers Linke]]|GER}} || 2:29:30 PB | {{Flagathlete|[[Mateo Džuponi]]|ITA}} || 2:30:34 PB |- |Augstlēkšana | {{Flagathlete|[[Džanmarko Tamberi]]|ITA}} || 2,30 | {{Flagathlete|[[Tobiass Potje]]|GER}} || 2,27 | {{Flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2,27 |- |Kārtslēkšana | {{Flagathlete|[[Armands Duplantiss]]|SWE}} || 6,06 CR | {{Flagathlete|[[Bo Kanda Lita Bēre]]|GER}} || 5,85 | {{Flagathlete|[[Pols Lillefose]]|NOR}} || 5,75 |- |Tāllēkšana | {{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,52 CR | {{Flagathlete|[[Tobiass Montlers]]|SWE}} || 8,06 | {{Flagathlete|[[Žils Pomerī]]|FRA}} || 8,06 |- |Trīssoļlēkšana | {{Flagathlete|[[Pedro Pičardo]]|POR}} || 17,50 | {{Flagathlete|[[Andrea Dallavalle]]|ITA}} || 17,04 | {{Flagathlete|[[Žans Marks Pontvians]]|FRA}} || 16,94 |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Filips Mihaļevičs]]|CRO}} || 21,88 SB | {{Flagathlete|[[Armins Sinančevičs]]|SRB}} || 21,39 | {{Flagathlete|[[Tomāšs Staņeks]]|CZE}} || 21,26 |- |Diska mešana | {{Flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,78 CR | {{Flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 68,28 | {{Flagathlete|[[Lorenss Okoje]]|GBR}} || 67,14 SB |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Vojcehs Novickis]]|POL}} || 82,00 WL | {{Flagathlete|[[Bence Halāss]]|HUN}} || 80,92 PB | {{Flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}} || 79,45 |- |Desmitcīņa | {{Flagathlete|[[Niklass Kauls]]|GER}} || 8545 SB | {{Flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8468 NR | {{Flagathlete|[[Janeks Eiglane]]|EST}} || 8346 |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Džīna Likenkempere]]|GER}} || 10,99 =SB | {{Flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 10,99 | {{Flagathlete|[[Derila Neita]]|GBR}} || 11,00 |- |200 metri | {{Flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 22,32 | {{Flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,43 | {{Flagathlete|[[Ida Karstofta]]|DEN}} || 22,72 |- |400 metri | {{Flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 49,44 EL, NR | {{Flagathlete|[[Natalja Kačmareka]]|POL}} || 49,94 | {{Flagathlete|[[Anna Kelbasiņska]]|POL}} || 50,29 |- |800 metri | {{Flagathlete|[[Kīlija Hodžkinsone]]|GBR}} || 1:59,04 | {{Flagathlete|[[Renela Lamota]]|FRA}} || 1:59,49 | {{Flagathlete|[[Anna Velgoša]]|POL}} || 1:59,87 |- |1500 metri | {{Flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 4:01,08 | {{Flagathlete|[[Kiara Magīana]]|IRL}} || 4:02,56 | {{Flagathlete|[[Sofija Ennaui]]|POL}} || 4:03,59 |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Konstance Klosterhalfene]]|GER}} || 14:50.47 | {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 14:56.91 | {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 14:59.34 |- |10 000 metri | {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 30:32,57 | {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 30:41,05 | {{Flagathlete|[[Lona Čemtai Salpetere]]|ISR}} || 30:46,37 |- |rowspan=2|Maratons | {{Flagathlete|[[Aleksandra Lisovska]]|POL}} || 2:28:36 SB | {{Flagathlete|[[Matea Parlova Koštro]]|CRO}} || 2:28:42 | {{Flagathlete|[[Nīnke Brinkmane]]|NED}} || 2:28:52 |- | {{GER}} || 7:28:48 | {{ESP}} || 7:39:25 | {{POL}} || 7:40:54 |- |100 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |400 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 52,67 CR | {{Flagathlete|[[Viktorija Tkačuka]]|UKR}} || 54,30 | {{Flagathlete|[[Anna Rižikova]]|UKR}} || 54,86 |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | {{Flagathlete|[[Luiza Gega]]|ALB}} || 9:11,31 CR | {{Flagathlete|[[Lea Meiere]]|GER}} || 9:15,35 PB | {{Flagathlete|[[Elizabete Bērda]]|GBR}} || 9:23,18 |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | {{NED}} || 3:20,87 EL | {{POL}} || 3:21,68 SB | {{GBR}} || 3:21,74 SB |- |20 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Antigoni Drisbioti]]|GRE}} || 1:29:03 PB | {{Flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 1:29:20 | {{Flagathlete|[[Saskija Feige]]|GER}} || 1:29:25 PB |- |35 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Antigoni Drisbioti]]|GRE}} || 2:47:00 | {{Flagathlete|[[Rakela Gonsalesa]]|ESP}} || 2:49:10 | {{Flagathlete|[[Viktorija Madarāsa]]|HUN}} || 2:49:58 PB |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | {{Flagathlete|[[Vilma Murto]]|FIN}} || 4,85 =CR | {{Flagathlete|[[Katerina Stefanidi]]|GRE}} || 4,75 SB | {{Flagathlete|[[Tina Šuteja]]|SLO}} || 4,75 |- |Tāllēkšana | {{Flagathlete|[[Ivana Vuleta]]|SRB}} || 7,06 =SB | {{Flagathlete|[[Malaika Mihambo]]|GER}} || 7,03 | {{Flagathlete|[[Džezmina Sojersa]]|GBR}} || 6,80 |- |Trīssoļlēkšana | {{Flagathlete|[[Marina Beha-Romančuka]]|UKR}} || 15,02 EL | {{Flagathlete|[[Kristīna Mekele]]|FIN}} || 14,64 NR | {{Flagathlete|[[Hanna Minenko]]|ISR}} || 14,45 |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,24 | {{Flagathlete|[[Oriola Dongmo]]|POR}} || 19,82 NR | {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 18,94 |- |Diska mešana | {{Flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 67,95 | {{Flagathlete|[[Kristina Pudenca]]|GER}} || 67,87 PB | {{Flagathlete|[[Klaudīne Vita]]|GER}} || 65,20 SB |- |Šķēpa mešana | {{Flagathlete|[[Elina Dzengko]]|GRE}} || 65,81 PB | {{Flagathlete|[[Adriana Vilagoša]]|SRB}} || 62,01 | {{Flagathlete|[[Barbora Špotākova]]|CZE}} || 60,68 |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Bjanka Gelbere]]|ROU}} || 72,72 | {{Flagathlete|[[Eva Ružaņska]]|POL}} || 72,12 PB | {{Flagathlete|[[Sara Fantīni]]|ITA}} || 71,58 |- |Septiņcīņa | {{Flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6628 | {{Flagathlete|[[Adrianna Suleka]]|POL}} || 6532 | {{Flagathlete|[[Annika Kēlina]]|SUI}} || 6515 NR |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} <!--- == Medaļu kopvērtējums == ---> == Latvijas sportisti == {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||7.||58,11 |- |align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||9.||56,55 |- |align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||10.||51,25 '''PB''' |- |align=left|[[Rūta Kate Lasmane]]||Trīssoļlēkšana||17.|| 13,49 m |- |align=left|[[Gatis Čakšs]]||Šķēpa mešana||17.||74,63 m |- |align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||20 km soļošana||23.||1:29:24 |- |align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|||| |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.munich2022.com/en/athletics Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2022. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Vācijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] tgdcbsteyx9bujijy6um2b6v6mp0l1e 3673356 3673158 2022-08-21T09:06:56Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = 2022 European Athletics Championships logo.svg | Izmērs = 200px | Stadions = [[Minhenes olimpiskais stadions]] | Norises vieta = {{vieta|Vācija|Minhene}} | Laiks = 15.—21. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 48+2 | Iepriekšējais = [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018]] | Nākamais = ''2024'' }} '''2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir 25. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiek [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]], no 2022. gada 15. līdz 21. augustam. Sacensības pamatā notiek [[Minhenes olimpiskais stadions|Minhenes olimpiskajā stadionā]]. Vieglatlētikas sacensības ir daļa no apvienotā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos. Čempionāta rīkošanas tiesības Minhenei tika piešķirtas 2019. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/munich-host-multi-sport-european-championships-2022 |title=Munich to host multi-sport European Championships in 2022 |language=en |date={{dat|2019|11|12|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Marsels Džeikobss]]|ITA}} || 9,95 =CR | {{Flagathlete|[[Zarnels Hjūzs]]|GBR}} || 9,99 | {{Flagathlete|[[Džeremaija Azū]]|GBR}} || 10,13 PB |- |200 metri | {{Flagathlete|[[Zarnels Hjūzs]]|GBR}} || 20,07 SB | {{Flagathlete|[[Netanīls Mičels-Bleiks]]|GBR}} || 20,17 | {{Flagathlete|[[Filipo Tortu]]|ITA}} || 20,27 |- |400 metri | {{Flagathlete|[[Metjū Hadsons-Smits]]|GBR}} || 44,53 | {{Flagathlete|[[Rikijs Petručani]]|SUI}} || 45,03 SB | {{Flagathlete|[[Alekss Heidoks-Vilsons]]|GBR}} || 45,17 |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:32,76 CR | {{Flagathlete|[[Džeiks Heivords]]|GBR}} || 3:34,44 | {{Flagathlete|[[Mario Garsija]]|ESP}} || 3:34,88 |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 13:21,13 | {{Flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 13:22,98 SB | {{Flagathlete|[[Jemaneberhans Kripa]]|ITA}} || 13:24,83 |- |10 000 metri | || | || | || |- |rowspan=2|Maratons | {{Flagathlete|[[Rihards Ringers]]|GER}} || 2:10:21 SB | {{Flagathlete|[[Maru Teferi]]|ISR}} || 2:10:23 | {{Flagathlete|[[Gašau Ajale]]|ISR}} || 2:10:29 SB |- | {{ISR}} || 6:31:48 | {{GER}} || 6:35:52 | {{ESP}} || 6:38:44 |- |110 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Asjers Martiness]]|ESP}} || 13,14 =EL | {{Flagathlete|[[Paskāls Martino-Lagards]]|FRA}} || 13,14 =EL | {{Flagathlete|[[Žists Kvau-Matē]]|FRA}} || 13,33 |- |400 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Karstens Varholms]]|NOR}} || 47,12 CR | {{Flagathlete|[[Vilfrīds Apio]]|FRA}} || 48,56 | {{Flagathlete|[[Jasmani Kopello]]|TUR}} || 48,78 |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | {{Flagathlete|[[Topi Raitanens]]|FIN}} || 8:21,80 | {{Flagathlete|[[Ahmeds Abdelvaheds]]|ITA}} || 8:22,35 | {{Flagathlete|[[Osama Zoglami]]|ITA}} || 8:23,44 |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | {{flag|Lielbritānija}} || 2:59,35 SB | {{flag|Beļģija}} || 2:59,49 | {{flag|Francija}} || 2:59,64 SB |- |20 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Alvaro Martins]]|ESP}} || 1:19:11 PB | {{Flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:23 | {{Flagathlete|[[Djego Garsija Karrera]]|ESP}} || 1:19:45 SB |- |35 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Migels Anhels Lopess (vieglatlēts)|Migels Anhels Lopess]]|ESP}} || 2:26:49 | {{Flagathlete|[[Kristofers Linke]]|GER}} || 2:29:30 PB | {{Flagathlete|[[Mateo Džuponi]]|ITA}} || 2:30:34 PB |- |Augstlēkšana | {{Flagathlete|[[Džanmarko Tamberi]]|ITA}} || 2,30 | {{Flagathlete|[[Tobiass Potje]]|GER}} || 2,27 | {{Flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2,27 |- |Kārtslēkšana | {{Flagathlete|[[Armands Duplantiss]]|SWE}} || 6,06 CR | {{Flagathlete|[[Bo Kanda Lita Bēre]]|GER}} || 5,85 | {{Flagathlete|[[Pols Lillefose]]|NOR}} || 5,75 |- |Tāllēkšana | {{Flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,52 CR | {{Flagathlete|[[Tobiass Montlers]]|SWE}} || 8,06 | {{Flagathlete|[[Žils Pomerī]]|FRA}} || 8,06 |- |Trīssoļlēkšana | {{Flagathlete|[[Pedro Pičardo]]|POR}} || 17,50 | {{Flagathlete|[[Andrea Dallavalle]]|ITA}} || 17,04 | {{Flagathlete|[[Žans Marks Pontvians]]|FRA}} || 16,94 |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Filips Mihaļevičs]]|CRO}} || 21,88 SB | {{Flagathlete|[[Armins Sinančevičs]]|SRB}} || 21,39 | {{Flagathlete|[[Tomāšs Staņeks]]|CZE}} || 21,26 |- |Diska mešana | {{Flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,78 CR | {{Flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 68,28 | {{Flagathlete|[[Lorenss Okoje]]|GBR}} || 67,14 SB |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Vojcehs Novickis]]|POL}} || 82,00 WL | {{Flagathlete|[[Bence Halāss]]|HUN}} || 80,92 PB | {{Flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}} || 79,45 |- |Desmitcīņa | {{Flagathlete|[[Niklass Kauls]]|GER}} || 8545 SB | {{Flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8468 NR | {{Flagathlete|[[Janeks Eiglane]]|EST}} || 8346 |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | {{Flagathlete|[[Džīna Likenkempere]]|GER}} || 10,99 =SB | {{Flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 10,99 | {{Flagathlete|[[Derila Neita]]|GBR}} || 11,00 |- |200 metri | {{Flagathlete|[[Mudžinga Kambundži]]|SUI}} || 22,32 | {{Flagathlete|[[Dina Ešere-Smita]]|GBR}} || 22,43 | {{Flagathlete|[[Ida Karstofta]]|DEN}} || 22,72 |- |400 metri | {{Flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 49,44 EL, NR | {{Flagathlete|[[Natalja Kačmareka]]|POL}} || 49,94 | {{Flagathlete|[[Anna Kelbasiņska]]|POL}} || 50,29 |- |800 metri | {{Flagathlete|[[Kīlija Hodžkinsone]]|GBR}} || 1:59,04 | {{Flagathlete|[[Renela Lamota]]|FRA}} || 1:59,49 | {{Flagathlete|[[Anna Velgoša]]|POL}} || 1:59,87 |- |1500 metri | {{Flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 4:01,08 | {{Flagathlete|[[Kiara Magīana]]|IRL}} || 4:02,56 | {{Flagathlete|[[Sofija Ennaui]]|POL}} || 4:03,59 |- |5000 metri | {{Flagathlete|[[Konstance Klosterhalfene]]|GER}} || 14:50.47 | {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 14:56.91 | {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 14:59.34 |- |10 000 metri | {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 30:32,57 | {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 30:41,05 | {{Flagathlete|[[Lona Čemtai Salpetere]]|ISR}} || 30:46,37 |- |rowspan=2|Maratons | {{Flagathlete|[[Aleksandra Lisovska]]|POL}} || 2:28:36 SB | {{Flagathlete|[[Matea Parlova Koštro]]|CRO}} || 2:28:42 | {{Flagathlete|[[Nīnke Brinkmane]]|NED}} || 2:28:52 |- | {{GER}} || 7:28:48 | {{ESP}} || 7:39:25 | {{POL}} || 7:40:54 |- |100 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |400 metru barjerskrējiens | {{Flagathlete|[[Femke Bola]]|NED}} || 52,67 CR | {{Flagathlete|[[Viktorija Tkačuka]]|UKR}} || 54,30 | {{Flagathlete|[[Anna Rižikova]]|UKR}} || 54,86 |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | {{Flagathlete|[[Luiza Gega]]|ALB}} || 9:11,31 CR | {{Flagathlete|[[Lea Meiere]]|GER}} || 9:15,35 PB | {{Flagathlete|[[Elizabete Bērda]]|GBR}} || 9:23,18 |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | {{flag|Nīderlande}} || 3:20,87 EL | {{flag|Polija}} || 3:21,68 SB | {{flag|Lielbritānija}} || 3:21,74 SB |- |20 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Antigoni Drisbioti]]|GRE}} || 1:29:03 PB | {{Flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 1:29:20 | {{Flagathlete|[[Saskija Feige]]|GER}} || 1:29:25 PB |- |35 kilometru soļošana | {{Flagathlete|[[Antigoni Drisbioti]]|GRE}} || 2:47:00 | {{Flagathlete|[[Rakela Gonsalesa]]|ESP}} || 2:49:10 | {{Flagathlete|[[Viktorija Madarāsa]]|HUN}} || 2:49:58 PB |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | {{Flagathlete|[[Vilma Murto]]|FIN}} || 4,85 =CR | {{Flagathlete|[[Katerina Stefanidi]]|GRE}} || 4,75 SB | {{Flagathlete|[[Tina Šuteja]]|SLO}} || 4,75 |- |Tāllēkšana | {{Flagathlete|[[Ivana Vuleta]]|SRB}} || 7,06 =SB | {{Flagathlete|[[Malaika Mihambo]]|GER}} || 7,03 | {{Flagathlete|[[Džezmina Sojersa]]|GBR}} || 6,80 |- |Trīssoļlēkšana | {{Flagathlete|[[Marina Beha-Romančuka]]|UKR}} || 15,02 EL | {{Flagathlete|[[Kristīna Mekele]]|FIN}} || 14,64 NR | {{Flagathlete|[[Hanna Minenko]]|ISR}} || 14,45 |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,24 | {{Flagathlete|[[Oriola Dongmo]]|POR}} || 19,82 NR | {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 18,94 |- |Diska mešana | {{Flagathlete|[[Sandra Perkoviča]]|CRO}} || 67,95 | {{Flagathlete|[[Kristina Pudenca]]|GER}} || 67,87 PB | {{Flagathlete|[[Klaudīne Vita]]|GER}} || 65,20 SB |- |Šķēpa mešana | {{Flagathlete|[[Elina Dzengko]]|GRE}} || 65,81 PB | {{Flagathlete|[[Adriana Vilagoša]]|SRB}} || 62,01 | {{Flagathlete|[[Barbora Špotākova]]|CZE}} || 60,68 |- |Vesera mešana | {{Flagathlete|[[Bjanka Gelbere]]|ROU}} || 72,72 | {{Flagathlete|[[Eva Ružaņska]]|POL}} || 72,12 PB | {{Flagathlete|[[Sara Fantīni]]|ITA}} || 71,58 |- |Septiņcīņa | {{Flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6628 | {{Flagathlete|[[Adrianna Suleka]]|POL}} || 6532 | {{Flagathlete|[[Annika Kēlina]]|SUI}} || 6515 NR |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} <!--- == Medaļu kopvērtējums == ---> == Latvijas sportisti == {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana||7.||58,11 |- |align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana||9.||56,55 |- |align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||10.||51,25 '''PB''' |- |align=left|[[Rūta Kate Lasmane]]||Trīssoļlēkšana||17.|| 13,49 m |- |align=left|[[Gatis Čakšs]]||Šķēpa mešana||17.||74,63 m |- |align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||20 km soļošana||23.||1:29:24 |- |align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|||| |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.munich2022.com/en/athletics Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2022. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Vācijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] izrk1pw3vfoerjgjv8vx42xeo64g2aa 0 518263 3673391 3666169 2022-08-21T10:36:35Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|nosaukums=|nodalījums=Magnoliophyta|binomial=Cyperaceae|att_nosaukums=[[Attālvārpu grīslis]] (''Carex remota'')|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums_lv=Segsēkļi|rinda=Poales|klase=Liliopsida|attēls=Carex remota inflorescens (04).jpg|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Cyperaceae|dzimta_lv=Grīšļu dzimta|kategorijas=nē}} '''Grīšļu dzimta''' ({{val-la|Cyperaceae}}) ir daudzgadīgu (retāk viengadīgu) lakstaugu dzimta [[Graudzāļu rinda|graudzāļu rindā]]. Pasaulē zināmas vairāk nekā 5300-5500 sugas, kuras ir iedalītas aptuveni 90 ģintīs. Lielākā ģrīšļu dzimtas ģints ir [[Grīšļi|grīšļu ģints]],<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Living Plants of the World|url=https://books.google.lv/books?id=IKXuAAAAMAAJ&redir_esc=y|publisher=Random House|date=1975|first=Lorus Johnson|last=Milne}}</ref> kurā ietilpst vairāk nekā 2000 augu sugu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Hipp|first=Andrew L.|date=2007-09|title=NONUNIFORM PROCESSES OF CHROMOSOME EVOLUTION IN SEDGES (CAREX: CYPERACEAE)|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1558-5646.2007.00183.x|journal=Evolution|language=en|volume=61|issue=9|pages=2175–2194|doi=10.1111/j.1558-5646.2007.00183.x|issn=0014-3820}}</ref> Dzimtas pārstāvji ir plaši sastopamu daudzviet pasaulē, galvenokārt [[Mērenā josla|mērenā]] un [[Subarktiskā josla|subarktiskā]] klimata apvidos mitrās vietās. Lai gan grīšļi aug gandrīz visās vidēs, daudzi ir saistīti ar mitrājiem vai nabadzīgām augsnēm. [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 grīšļu dzimtai piederošas sugas, vairākums ir diezgan biežas mitrās, atklātās vietās un ūdenstilpju piekrastē. Gandrīz visas konstatētās sugas ir vietējās (ne adventīvās) floras pārstāves.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/cyperaceae/|title=Grīšļu dzimta - Cyperaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> == Morfoloģija == Nereti tie ir [[vienmājas augi]] ar nodalītiem vīrišķajiem un sievišķajiem [[Zieds|ziediem]]. Augi veido ceru un ložņājošus pazemes dzinumus. [[Stublājs]] parasti ir trīsšķautņains vai apaļš. Ziedi vārpiņās. Apziednis reducēts vai sarveidīgs (plēkšņveidīgs). [[Auglis]] ir riekstiņš.<ref name=":0" /> == Ģintis == Kopš 2020. gada grīšļu dzimtā tiek atzītas šādas ģintis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30000197-2|title=Cyperaceae Juss. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2022-07-31|language=en}}</ref>: * ''Actinoschoenus'' <small>Benth.</small> * ''Actinoscirpus'' <small>(Ohwi) R.W.Haines & Lye</small> * ''Afroscirpoides'' <small>García-Madr. & Muasya</small> * ''Afrotrilepis'' <small>(Gilly) J.Raynal</small> * ''Amphiscirpus'' <small>Oteng-Yeb.</small> * ''Androtrichum'' <small>(Brongn.) Brongn.</small> * ''Arthrostylis'' <small>R.Br.</small> * ''Becquerelia'' <small>Brongn.</small> * ''Bisboeckelera'' <small>Kuntze</small> * ''Blysmus'' <small>Panz. ex Schult.</small> – [[blizmes]] * ''Bolboschoenus'' <small>(Asch.) Palla</small> – [[gumumeldri]] * ''Bulbostylis'' <small>Kunth</small> * ''Calliscirpus'' <small>C.N.Gilmour, J.R.Starr & Naczi</small> * ''Calyptrocarya'' <small>Nees</small> * ''Capeobolus'' <small>Browning</small> * ''Capitularina'' <small>J.Kern</small> * ''Carex'' <small>L.</small> – [[grīšļi]] * ''Carpha'' <small>Banks & Sol. ex R.Br.</small> * ''Caustis'' <small>R.Br.</small> * ''Cephalocarpus'' <small>Nees</small> * ''Chorizandra'' <small>R.Br.</small> * ''Chrysitrix'' <small>L.</small> * ''Cladium'' <small>P.Browne</small> – [[aslapes]] * ''Coleochloa'' <small>Gilly</small> * ''Costularia'' <small>C.B.Clarke</small> * ''Cyathochaeta'' <small>Nees</small> * ''Cyathocoma'' <small>Nees</small> * ''Cyperus'' <small>L.</small> – [[dižmeldri]] * ''Cypringlea'' <small>M.T.Strong</small> * ''Diplacrum'' <small>R.Br.</small> * ''Diplasia'' <small>Pers.</small> * ''Dracoscirpoides'' <small>Muasya</small> * ''Dulichium'' <small>Pers.</small> * ''Eleocharis'' <small>R.Br</small>. – [[pameldri]] * ''Eriophorum'' <small>L.</small> – [[spilves]] * ''Erioscirpus'' <small>Palla</small> * ''Evandra'' <small>R.Br.</small> * ''Everardia'' <small>Ridl.</small> * ''Exocarya'' <small>Benth.</small> * ''Ficinia'' <small>Schrad.</small> * ''Fimbristylis'' <small>Vahl</small> * ''Fuirena'' <small>Rottb.</small> * ''Gahnia'' <small>J.R.Forst. & G.Forst.</small> * ''Gymnoschoenus'' <small>Nees</small> * ''Hellmuthia'' <small>Steud.</small> * ''Hypolytrum'' <small>Pers.</small> * ''Isolepis'' <small>R.Br.</small> * ''Khaosokia'' <small>D.A.Simpson, Chayam. & J.Parn.</small> * ''Koyamaea'' <small>W.W.Thomas & G.Davidse</small> * ''Lagenocarpus'' <small>Nees</small> * ''Lepidosperma'' <small>Labill.</small> * ''Lepironia'' <small>Pers.</small> * ''Machaerina'' <small>Vahl</small> * ''Mapania'' <small>Aubl.</small> * ''Mesomelaena'' <small>Nees</small> * ''Microdracoides'' <small>Hua</small> * ''Morelotia'' <small>Gaudich.</small> * ''Neesenbeckia'' <small>Levyns</small> * ''Nelmesia'' <small>Van der Veken</small> * ''Nemum'' <small>Desv.</small> * ''Oreobolopsis'' <small>T.Koyama & Guagl.</small> * ''Oreobolus'' <small>R.Br.</small> * ''Paramapania'' <small>Uittien</small> * ''Phylloscirpus'' <small>C.B.Clarke</small> * ''Pleurostachys'' <small>Brongn.</small> * ''Principina'' <small>Uittien</small> * ''Pseudoschoenus'' <small>(C.B.Clarke) Oteng-Yeb.</small> * ''Ptilothrix'' <small>K.L.Wilson</small> * ''Reedia'' <small>F.Muell.</small> * ''Rhodoscirpus'' <small>Léveillé-Bourret, Donadío & J.R.Starr</small> * ''Rhynchocladium'' <small>T.Koyama</small> * ''Rhynchospora'' <small>Vahl</small> – [[baltmeldri]] * ''Schoenoplectiella'' <small>Lye</small> * ''Schoenoplectus'' <small>(Rchb.) Palla</small> * ''Schoenus'' <small>L.</small> – [[melnceres]] * ''Scirpodendron'' <small>Zipp. ex Kurz</small> * ''Scirpoides'' <small>Ség.</small> * ''Scirpus'' <small>Tourn. ex L.</small> – [[meldri]] * ''Scleria'' <small>P.J.Bergius</small> * ''Sumatroscirpus'' <small>Oteng-Yeb.</small> * ''Tetraria'' <small>P.Beauv.</small> * ''Trachystylis'' <small>S.T.Blake</small> * ''Trianoptiles'' <small>Fenzl ex Endl.</small> * ''Trichophorum'' <small>Pers.</small> – [[mazmeldri]] * ''Trichoschoenus'' <small>J.Raynal</small> * ''Tricostularia'' <small>Nees</small> * ''Trilepis'' <small>Nees</small> * ''Zameioscirpus'' <small>Dhooge & Goetgh.</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="160"> Attēls:Cyperus Fuscus crop.jpg|alt=|[[Brūnais dižmeldrs]] (''Cyperus fuscus'') Attēls:Club Sedge Carex buxbaumii (6524774119).jpg|alt=|[[Buksbauma grīslis]] (''Carex buxbaumii'') Attēls:Cyperus rotundus spikelet DC1.jpg|alt=|''Cyperus rotundus'' Attēls:Schoenoplectus lacustris 260605a.jpg|alt=|[[Ezera meldrs]] (''Scirpus lacustris'') Attēls:Bolboschoenus maritimus (5187367067).jpg|alt=|[[Jūrmalas gumumeldrs]] (''Bolboschoenus maritimus'') Attēls:Eriophorum Cotton Grass.JPG|alt=|[[Makstainā spilve]] (Eriophorum vaginatum) </gallery> == Atsauces == <references group=""></references> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Graudzāļu rinda]] m4mfe5k0ollu9souvt881y29p7rm23p 0 518823 3673168 3668782 2022-08-20T21:48:16Z InternetArchiveBot 77366 Adding 1 book to verify (20220820)) #IABot (v2.0.9) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]] wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = Hondas sporta balva | current_awards = | image = | imagesize = | alt = | caption = | description = | sponsor = | presenter = ''Collegiate Women Sports Awards'' (sākot ar 2001. gadu) | host = | date = | location = | country = [[Amerikas Savienotās Valstis]] | reward = | winner = | year = 1976 | year2 = | holder = | website = [https://www.collegiatewomensportsawards.com/landing/index Oficiālā mājaslapa ] | network = | runtime = | ratings = | producer = | director = | image2 = | image2size = | alt2 = | caption2 = | previous = | main = | next = }} '''Hondas sporta balva''' ({{val|en|Honda Sports Award}}) ir ikgadēja balva [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], ko piešķir labākajai [[koledža]]s sportistei katrā no divpadsmit sporta veidiem. Katrā sporta veidā uz balvu tiek izvirzītas četras nominantes. Savukārt, uzvarētājas — divpadsmit Honda sporta balvas ieguvējas automātiski pretendē uz Hondas-Broderika kausu, kas tiek pasniegts koledžu labākai gada sportistei. Trīs citas katra veida sportistes tiek godinātas kā Gada otrā sportiste, Gada trešā sportiste un Iedvesmas balvas ieguvēja. == Balvas vēsture == Balvas tika izveidotas 1976. gadā,<ref>{{grāmatas atsauce|last=Miller|first=Ernestine G.|title=Making her mark : firsts and milestones in women's sports|url=https://archive.org/details/makinghermarkfir0000mill|date=2002|publisher=Contemporary Books|isbn=0-07-139053-7|location=Chicago|pages=[https://archive.org/details/makinghermarkfir0000mill/page/395 395]|oclc=49225770}}</ref> kad [[Ontārio]] štata pilsētas Fērgusas apģērbu veikala īpašnieks Toms Broderiks, nolēma sadarboties ar [[Kalifornijas Universitāte (Losandželosa)|UCLA]] vecāko sieviešu administratori Džūdiju Holandu<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ncaa.org/about/resources/media-center/news/aiaw-greats-be-honored-halftime-championship-game-0|title=AIAW greats to be honored at halftime of championship game|last=aassimon|date=2013-04-05|website=NCAA.org |access-date=March 25, 2020}}</ref> un sporta žurnālistu, mārketinga speciālistu un mediju konsultantu Irvu Grosmanu,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nydailynews.com/sports/more-sports/bitten-bouncer-sues-pacman-article-1.225291|title='Bitten' bouncer sues Pacman|website=nydailynews.com|access-date=2020-03-25}}</ref> lai izveidotu balvas, ar ko apbalvot ASV koledžu labākās sportistes.<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.collegiatewomensportsawards.com/information/history|title=The History of the Collegiate Women Sports Awards (CWSA)|website=CWSA|access-date=March 25, 2020}}</ref> Pirmās balvas tika pasniegtas 1977. gadā labākajām sportistēm, sākotnēji desmit sporta veidos, bet vēlāk paplašināja līdz 12 sporta veidiem: * [[Basketbols|Basketbolā]] * [[Distanču slēpošana|Distanču slēpošanā]] * [[Lauka hokejs|Lauka hokejā]] * [[Golfs|Golfā]] * [[Vingrošana|Vingrošanā]] * [[Softbols|Softbolā]] * [[Peldēšana|Peldēšanā]] un [[Daiļlēkšana|daiļlēkšanā]] * [[Teniss|Tenisā]] * [[Vieglatlētika|Vieglatlētikā]] * [[Volejbols|Volejbolā]] * [[Futbols|Futbolā]] (pievienots 1990. gadā) * [[Lakross|Lakrosā]] (pievienots 2001. gadā) == Skatīt arī == * [[Hondas-Broderika kauss]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.collegiatewomensportsawards.com/landing/index Honda Award] oficiālā mājaslapa. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apbalvojumi sportā]] 8sp23r20bzmulx9tlv9dm2t29te2cnz 0 518934 3673067 3670439 2022-08-20T17:28:28Z Nanașu47 108085 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = EconomyBookings | logo = Economybookings.png | industry = [[Auto īre]] | foundation = {{Start date and age|2008|05|09}} in [[Riga]], Latvia | founder = Alens Baibekovs, Igors Demčakovs |location = {{vieta|Latvija|Rīga}} |area_served = Pasaule | products = {{URL|EconomyBookings.com/}} | website = {{URL|bookinggroup.com/}} }} '''EconomyBookings''' ir tīmekļa vietne, kas sniedz starptautiskus automašīnu nomas rezervēšanas pakalpojumus. Tā ir daļa no privāta e-komercijas uzņēmuma Booking Group Corporation, kura galvenā mītne atrodas [[Rīga]], [[Latvija]]. == Pakalpojumi == ''EconomyBookings.com'' ir tiešsaistes automašīnu nomas brokeris, kura pakalpojumi pieejami 17 valodās. Klienti meklē, rezervē un apmaksā automašīnu nomas pakalpojumus vietnē EconomyBookings, un rezervācijas izpilda automašīnu nomas uzņēmumi. Vietnē tiek salīdzināti 800 automašīnu nomas uzņēmumu piedāvājumi, ieskaitot tādus uzņēmumus kā [[:en:Sixt|''Sixt'']], [[:en:Hertz|''Hertz'']], Avis, Dollar, Budget, Enterprise un vidēja līmeņa automašīnu nomas zīmoli vairāk nekā 20 000 atrašanās vietās 150 valstīs. ''EconomyBookings.com'' sadarbojas arī ar tādām [[Metameklētājs|metameklēšanas]] programmām kā Autorentals, [[:en:Skyscanner|''Skyscanner'']] un [[:en:Kayak.com|''Kayak'']].<ref>{{Citation | url=https://iauto.lv/tehnologijas/internets-aplikacijas/28336-latvijas-kompanija-booking-group-desmit-gadu-laika-kluvusi-par-vienu-no-vadosajam-auto-nomas-rezervesanas-platformam-pasaule| title=Latvijas kompānija „Booking Group” desmit gadu laikā kļuvusi par vienu no vadošajām auto nomas rezervēšanas platformām pasaulē | accessdate=2022-08-10}}</ref><ref>{{Citation | url=https://www.thetimes.co.uk/article/1-200-for-a-weeks-car-hire-just-borrow-one-instead-btmgxdm56| title=£1,200 for a week’s car hire? Just borrow one instead| newspaper=Thetimes.co.uk| date= | accessdate=2022-08-10}}</ref> == Vēsture == Vietni ''EconomyBookings.com'' 2008. gadā dibināja divi bijušie Dollar Thrifty automašīnu nomas [[Franšīze|franšīzes]] īpašnieki [[Baltijas valstis]] Alens Baibekovs un Igors Demčakovs. 2012. gada janvārī dibinātājiem pievienojās programmatūras izstrādes uzņēmums Binitex. 2021. gada janvārī ''EconomyBookings.com'' sāka sadarboties ar Krievijas [[Lidsabiedrība|aviokompāniju]] Nordwind Airlines.<ref>{{Citation | url=https://www.traveldailynews.com/post/economybookings-partners-up-with-nordwind-airlines| title=EconomyBookings partners up with Nordwind Airlines| newspaper=TravelDailyNews International| date= | accessdate=2022-08-10}}</ref> 2021. gada martā uzņēmums paziņoja, ka sāk izmantot IBM Cloud, lai izvietotu savu darba apjomu, tostarp rezervācijas un finanšu pārskatus.<ref>{{Citation | url=https://newsroom.ibm.com/2021-03-10-Online-car-rental-provider-Booking-Group-chooses-IBM-Cloud-to-meet-customer-demand| title=Online car rental provider Booking Group chooses IBM Cloud to meet customer demand| newspaper=IBM Newsroom| date= | accessdate=2022-08-10}}</ref> 2021. gadā ''EconomyBookings.com'' atklāja automašīnu koplietošanas tirgu, nodrošinot privāto automašīnu īpašniekiem piekļuvi savai platformai, kurā viņi var pievienot savas personīgās automašīnas, noteikt cenu un laika periodu, cik ilgi automašīna ir pieejama nomai. [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] laikā atcelto rezervāciju skaits vietnē ''EconomyBookings.com'' palielinājās par 670% un uzņēmuma apgrozījums tajā pašā laikā samazinājās par 80%. 2020. gada maijā atcelšanas gadījumu skaits stabilizējās, un apgrozījums pieauga par 9,2%.<ref>{{Citation | url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/automasinu-nomas-starpnieka-booking-group-apgrozijums-pern-pieaudzis-par-9-2.d?id=52640239| title=Automašīnu nomas starpnieka 'Booking Group' apgrozījums pērn pieaudzis par 9,2%| newspaper=delfi.lv| date= 2020-11-08| accessdate=2022-08-10}}</ref> 2022. gada sākumā vietne ''EconomyBookings.com'' kopā ar OnePoll veica aptauju, kurā piedalījās 2000 amerikāņu, lai izpētītu ideāla ceļojuma elementus. Lielākā daļa cilvēku teica, ka ir izvēlējušies ceļot ar automašīnu paša ceļojuma, nevis galamērķa dēļ.<ref>{{Citation | url=https://people.com/travel/americans-love-road-trips-survey/| title=Americans Prefer Road Trips to the Destination — Especially Spontaneous Ones, Survey Finds | accessdate=2022-08-10 }}</ref><ref>{{Citation | url=https://www.yahoo.com/lifestyle/most-americans-only-road-trip-183159611.html| title=Most Americans would only go on a road trip if they didn't have to drive| accessdate=2022-08-10 }}</ref> 2022. gada jūnijā Booking Group Corporation pēc Latvijas Bankas pasūtījuma iekļuva portāla "Delfi" Latvijas eksporta pakalpojumu uzņēmumu "Top 10".<ref>{{Citation | url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/top-50-celu-lauz-digitalie-eksportetaji.d?id=54441384| title=Top 50: ceļu lauž digitālie eksportētāji| newspaper=delfi.lv| date= 2022-06-20| accessdate=2022-08-10}}</ref> == Tehnoloģiskais bloks == ''EconomyBookings.com'' priekšgalsistēmas infrastruktūra ir balstīta uz [[React]] un Next.js tehnoloģiju. Mobilās lietojumprogrammas ir sagatavotas, izmantojot React Native. Aizmugursistēma pārstāv sistēmu, kas izmanto .NET Core un [[Amazon Web Services|AWS]] pakalpojumus, ELK Stack, Kubernetes un Superset. Uzņēmums piedāvā [[Lietojumprogrammas saskarne|API]] kā automašīnu nomas tehnoloģiju risinājumu Tinkoff Bank, Nordwind Airlines, S7 Airlines un OneTwoTrip. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] sdazo4v1lg32g9k9y1e80lcfutweprl 0 519005 3673270 3670437 2022-08-21T05:12:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} {{Sportista infokaste | vārds = Dakota Keja | dzimtais vārds = Čerī Džordžīna Krouleja (Cheree Georgina Crowley) | dz_dat = 1988. gada 6. maijs | dz_viet = Oklenda, Jaunzēlande | pārstāvētā valsts = Jaunzēlande | kar_sāk = 2007. gada 15. decembris | dzimums = Sieviete | iesauka = Dakota Keja (Dakota Kai), Īvija (Evie), Karalis Kota (King Kota). | tautība = Jaunzēlandiete | dzīvesvieta = Florida, ASV | garums = 1,68m | svars = 55kg }}  '''Čherī "Čārlija" Džordžīna Kroulija''' (dzimusi 1988. gada 6. maijā) ir [[Jaunzēlande]]s profesionāla cīkstone. 2022. gada aprīlī beigusi sadarbību ar [[WWE]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theancestory.com/dakota-kai/|title=Why Is Dakota Kai Released From WWE, What Happened To Her? Health Problems Explained|last=Bhogle|first=Ankita|website=theancestory.com|access-date=2022-08-11|date=2022-04-29|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fightful.com/wrestling/dakota-kai-released-wwe|title=Dakota Kai Released By WWE, Issues Statement Saying She's Far From Being Done {{!}} Fightful News|website=www.fightful.com|access-date=2022-08-11|language=en}}</ref> kur viņa uzstājas ar ringa vārdu Dakota Keja (Dakota Kai), bet tā paša gada 30. jūlijā viņa atsāka savu karjeru piedaloties WWE pasākumā [[SummerSlam 2022]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whatculture.com/wwe/dakota-kais-wwe-return-was-a-last-minute-deal|title=Dakota Kai's WWE Return Was A Last-Minute Deal|last=Murray|first=Andy H.|website=WhatCulture.com|access-date=2022-08-11|date=2022-08-04|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnet.com/news-live/wwe-summerslam-2022-results-biggest-winners-and-match-ratings/|title=WWE SummerSlam 2022 Results: Biggest Winners and Match Ratings|website=CNET|access-date=2022-08-11|language=en}}</ref> Viņa ir pazīstama arī pateicoties tam, ka cīnījusies [[NXT (WWE zīmols)|NXT]], kur viņa uzveica [[Sieviešu ''Dusty Rhodes Tag Team Classic''|Sieviešu Dusty Rhodes Tag Team Classic atklāšanas cīņās]] 2021. gada 14. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.fandom.com/wiki/Dusty_Rhodes_Women%27s_Tag_Team_Classic_Tournament_(2021)|title=Dusty Rhodes Women's Tag Team Classic Tournament (2021)|website=Pro Wrestling|access-date=2022-08-11|language=en}}</ref> un ir bijusī divkārtējā NXT sieviešu komandu cīņu čempione. Pirms līguma noslēgšanas ar WWE 2016. gada decembrī Kroulija cīnījās ar ringa vārdu <nowiki>''Evie''</nowiki>, piedalījās [[Impact Pro cīkstēšanās|<nowiki>''Impact Pro Wrestling''</nowiki>]] (IPW) Jaunzēlandē, [[''Pro Wrestling Women's Alliance'']] (PWA) [[Austrālija|Austrālijā]], [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] reklāmsacensībās <nowiki>''</nowiki>[[Shimmer Women Athletes]]<nowiki>'' un ''Shine Wrestling''</nowiki>, kā kā arī [[Japāņi|japāņu]] akcijās [[Pro Wrestling Zero1|<nowiki>''Pro Wrestling Zero1''</nowiki>]] un [[Pasaules brīnumu gredzena zvaigzne|<nowiki>''World Wonder Ring Stardom''</nowiki>]] .<ref name="Dakota Kai">{{Ziņu atsauce|url=https://www.wwe.com/superstars/dakota-kai|title=Dakota Kai|work=WWE|access-date=13 June 2018|language=en}}</ref> == Profesionālā karjera brīvajā cīņā sievietēm. == === Neatkarīgās reklāmas Jaunzēlandē un Austrālijā.(2007–2016) === Kroulija debitēja profesionālajā [[Brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] 2007. gada 15. decembrī Impact Pro Wrestling ar Ringa vārdu <nowiki>''</nowiki>Evie'''<nowiki>''</nowiki>''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.impactprowrestling.co.nz/roster/evie/|title=Evie –|publisher=[[Impact Pro Wrestling]]|access-date=13 June 2014}}</ref> kas ir atsauce uz viņas iecienītāko [[Pokemonu uzskaitījums|Pokémonu]] [[Īvijs|Īviju]] (<nowiki>''Eevee''</nowiki>). 2011. gada septembrī viņa debitēja [[Sidneja|Sidnejā]], Austrālijā bāzētajā "Pro Wrestling Alliance Australia<nowiki>''</nowiki> (PWA Australia) ikgadējajā šovā, kurā uzveica [[Kellija Skeitere|Kelliju Skeiteri]] (Kellie Skater). 2012. gada augustā Īvija kļuva par pirmo <nowiki>''Impact Pro Wrestling NZ'' sieviešu čempioni, trīskāršā apdraudējuma spēlē uzveicot Britenaju un Meganu Foksu. Nedēļu vēlāk viņa uzveica ''PWWA Interim''</nowiki> čempionātā, finālā uzveicot [[Džesija Makkeja|Džesiju Makkeju]] (Jessie McKay). Viņa saglabāja savu titulu pirmajā aizsardzībā pret Kelliju Skeiteri 6. oktobrī, gūstot neizšķirtu laika limita dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cagematch.net/?id=5&nr=2590&page=5|title=PWWA Interim Championship|access-date=11.08.2022|date=11.08.2022}}</ref> 2013. gada decembrī uzveica IPW sieviešu čempionātā un pievienojās jaunai frakcijai ar nosaukumu "The Investment". (tulk. ieguldījums)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.impactprowrestling.co.nz/2013/12/2013-live-event-recap-the-investment-take-control/|title=2013 Live Event Recap: The Investment take control! –|last=Taylor|first=Brendon|publisher=Impactprowrestling.co.nz|access-date=13 June 2014|date=12 December 2013|archive-date={{dat|2019|02|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190212161048/http://www.impactprowrestling.co.nz/2013/12/2013-live-event-recap-the-investment-take-control/}}</ref> 2014. gadā [[Japāna|Japānā]] viņa noslēdza trīs mēnešu ilgu līgumu pēc piedalīšanās Japānas <nowiki>''Pro Wrestling Zero1''</nowiki> sacensībās un kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi šādu līgumu. Esot Japānā, īvija sadarbojās ar [[Madisona Īgla|Madisonu Īglu]] (Madison Eagles) cīņā pret <nowiki>''</nowiki>Global Green Gangsters<nowiki>''</nowiki> duo - Kelliju Skeiteri un [[Tomoka Nakagava|Tomoku Nakagavu]](Tomoka Nakagawa) [[Shimmer Tag komandu čempionāts|"Shimmer Tag Team<nowiki>''</nowiki> čempionātā]] [[Joshi4Hope]] šova ietvaros. === Neatkarīgās reklāmas Amerikā. (2013–2016) === [[Attēls:Evie_at_SHIMMER_Women_Athletes_April_2013.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/2e/Evie_at_SHIMMER_Women_Athletes_April_2013.jpg/220px-Evie_at_SHIMMER_Women_Athletes_April_2013.jpg|right|thumb| Īvija 2013. gada aprīlī]] 2013. gada 6. aprīlī Īvija debitēja amerikāņu ''53.'' "Shimmer Women Athletes<nowiki>''</nowiki> reklāmsacensībās piedaloties pieccīņā, kurā viņa zaudēja [[Kristīna fon Īrija|Kristīnai Fon Īrijai]] (Christina Von Eerie). ''54.'' sacensībās Īvija uzveica [[Kimbera Lī|Kimberu Lī]] (Kimber Lee), bet nākamajā dienā ''56. sacensībās'' viņu uzveica Mija Jima(Mia Yim). 2014. gada aprīlī viņa sacentās "''Shimmer<nowiki>''</nowiki> 62. sacensībās'' ar [[Hikaru Šida|Hikaru Shidu]] (Hikaru Shida) un cieta sakāvi. Īvija guva uzvaru 63. sacensībās pret [[Rija Oreiluna|Riju Oreilunu]] (Rhia O'Reillyun) un 64. pret [[Nikola Matjevsa|Nikolu Matjevsu]] (Nicole Metthews). 2013. gada 19. aprīlī Īvija debitēja ''Shine Wrestling'' ''Shine 9'' turnīrā , zaudējot cīņā pret [[Mersedesa Martineza|Mersedesu Martinezu]] (Mercedes Martinez).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wrestleview.com/roh-indy-wrestling-news/41057-4-19-shine-9-ippv-results-ybor-city-florida|title=4/19 Shine #9 iPPV Results: Ybor City, Florida|last=Namako|first=Jason|publisher=Wrestleview.com|access-date=13 June 2014|date=20 April 2013}}</ref> <nowiki>''</nowiki>Shine 18 iPPV<nowiki>''</nowiki> turnīra <nowiki>''</nowiki>Shine Tag Team<nowiki>''</nowiki> čempionātā 2014. gada 20. aprīlī Īvija un Skeitere zaudēja čempionēm "Lucha Sisters<nowiki>''</nowiki> - [[Leva Beite|Levai Beitei]] (Leva Bates) un Miai Jimai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wrestleview.com/roh-indy-wrestling-news/48063-4-18-shine-18-ippv-results-ybor-city-florida-ivelisse-vs-saraya-knight|title=4/18 SHINE 18 iPPV Results: Ybor City, FL (Ivelisse vs. Knight)|last=Namako|first=Jason|publisher=Wrestleview.com|access-date=13 June 2014|date=20 April 2014}}</ref> === "World Wonder Ring Stardom" (2015–2016) === 2015. gada 6. decembrī Īvija debitēja Japānas "World Wonder Ring Stardom" reklāmsacensībās. Savā pirmajā mačā viņa kopā ar [[Hirojo Matsumoto]] (Hiroyo Matsumoto) un Kelliju Skeiteri uzveica <nowiki>''Artist of Stardom''</nowiki> čempionātā.<ref name="Stardom120615">{{Tīmekļa atsauce|url=http://wwr-stardom.com/?new01=2015%E5%B9%B412%E6%9C%886%E6%97%A5%E3%80%80goddesses-of-stars2015|website=[[World Wonder Ring Stardom]]|access-date=6 December 2015|date=6 December 2015|language=ja}}</ref> Viņas zaudēja titulu [[Jo Šira]]i (Io Shirai), [[Kairija Hodžo|Kairijai Hodžo]] (Kairi Hojo) un [[Maju Ivatani]] (Mayu Iwatani) savā trešajā aizsardzībā 2016. gada 28. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://wwr-stardom.com/?new01=2016%E5%B9%B42%E6%9C%8828%E6%97%A5%E3%80%80%E5%A4%A7%E9%98%AA%E5%A4%A7%E4%BC%9A|website=[[World Wonder Ring Stardom]]|access-date=28 February 2016|date=28 February 2016|language=ja}}</ref> === WWE === ==== Agrīnās parādīšanās (2015–2017) ==== Kroulija parādījās 2015. gada 14. oktobra ''NXT'' sērijā ar ringa vārdu Īvija un zaudēja debitējošajai [[Nia Džaksa|Niai Džaksai]] (Nia Jax).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pwinsider.com/article/97212/wwe-nxt-report-number-one-contenders-for-all-titles-established-nia-jax-debuts-and-bayley-talks-about-the-iron-man-match.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: NUMBER ONE CONTENDERS FOR ALL TITLES ESTABLISHED, NIA JAX DEBUTS, AND BAYLEY TALKS ABOUT THE IRON MAN MATCH|last=Trionfo, Richard|website=PWInsider|access-date=14 October 2015|date=14 October 2015}}</ref> 2016. gada 15. decembrī Kroulija parakstīja līgumu ar WWE,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://411mania.com/wrestling/wwe-signs-kimber-lee-heidi-lovelace-evie-more/|title=411MANIA – WWE Signs Kimber Lee, Heidi Lovelace, Evie & More|access-date=13 April 2017}}</ref> un dažus mēnešus vēlāk viņa tika pasludināta par dalībnieci [[Mae Young Classic (2017)|<nowiki>''Mae Young Classic''</nowiki>]] ar ringa vārdu <nowiki>''Dakota Kai''</nowiki>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.f4wonline.com/wwe-news/evie-gets-new-ring-name-confirmed-wwe-mae-young-classic-238316|title=Evie gets new in-ring name, confirmed for WWE Mae Young Classic|website=[[Wrestling Observer Newsletter]]|access-date=30 June 2017}}</ref> Saskaņā ar Kroulijas teikto, viņa vēlējās, lai viņas jaunais ringa vārds izklausītos nedaudz puiciski un atspoguļotu viņas [[Samoieši|samoiešu]] izcelsmi. Vārds <nowiki>''Kai'' nozīmē ''</nowiki>[[jūra]]<nowiki>''</nowiki> [[Polinēzija|polinēziešu]] [[Valoda|valodā]] un pretēji plaši izplatītam uzskatam nav atsauce uz [[Leilani Keja|Leilaniju Keju]] (Leilani Kai). Keja turnīrā piedalījās 13. jūlijā, pirmajā kārtā uzveicot [[Kavita Devi (cīkstone)|Kavitu Deviju]] (Kavita Devi)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.f4wonline.com/wwe-news/wwe-mae-young-classic-taping-spoilers-tournament-begins-239201|title=WWE Mae Young Classic taping spoilers: The tournament begins|last=Williams|first=JJ|website=[[Wrestling Observer Newsletter]]|access-date=14 July 2017|date=13 July 2017}}</ref> un otrajā kārtā [[Reja Riplija|Reju Ripliju]] (Rhea Ripley), bet ceturtdaļfinālā viņu no cīņām izslēdza sakāve pret [[Kairi Sane|Kairiju Sani]] (Kairi Sane).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.f4wonline.com/wwe-news/wwe-mae-young-classic-taping-spoilers-finals-are-set-239266|title=WWE Mae Young Classic taping spoilers: The finals are set|last=Williams|first=JJ|website=[[Wrestling Observer Newsletter]]|access-date=15 July 2017|date=14 July 2017|archive-date={{dat|2017|08|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170801124301/http://www.f4wonline.com/wwe-news/wwe-mae-young-classic-taping-spoilers-finals-are-set-239266}}</ref> ==== Karjeras sākums NXT (2017–2020) ==== [[Attēls:Dakota_Kai_Axxess_Kick.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/db/Dakota_Kai_Axxess_Kick.jpg/170px-Dakota_Kai_Axxess_Kick.jpg|right|thumb| Keja (pa kreisi) spēles laikā ar [[Nikija ASH|Nikiju Krosu]] (Nikki Cross) [[''WrestleMania Axxess'']] turnīrā.]] 2017. gada 25. oktobrī Keja atgriezās televīzijā, sacenšoties sieviešu <nowiki>''battle royal''</nowiki> turnīrā, kurā viņu izslēdza [[Seidža Beketa]] (Sage Beckett).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/113151/wwe-nxt-report-battle-royal-is-the-velveteen-dream-a-nightmare-for-aleister-black-almas-versus-strong-lorcan-and-burch-team-up-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: BATTLE ROYAL, IS THE VELVETEEN DREAM A NIGHTMARE FOR ALEISTER BLACK?, ALMAS VERSUS STRONG, LORCAN AND BURCH TEAM UP, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=25 October 2017}}</ref> 10. janvārī Keja zaudēja debitējošajai [[Šaina Bašlere|Šainai Bašlerei]] (Shayna Baszler).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/114708/wwe-nxt-report-tag-title-match-comments-from-gargano-and-almas-baszler-makes-a-statement-and-dont-mess-with-nikkis-friends.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: TAG TITLE MATCH, COMMENTS FROM GARGANO & ALMAS, BASZLER MAKES A STATEMENT, DON'T MESS WITH NIKKI'S FRIENDS|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=10 January 2018}}</ref> 2018. gada 14. martā Keja guva savu pirmo TV uzvaru, uzveicot [[Leisija Evansa|Leisiju Evansu]] (Lacey Evans).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/116102/evans-versus-kai-ongoing-wwe-nxt-report.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: THE TOURNAMENT CONTINUES, A CONTRACT SIGNING, AND CIAMPA SPEAKS?|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=14 March 2018}}</ref> Mēnesi vēlāk Keja debitēja [[WrestleMania|<nowiki>''WrestleMania''</nowiki>]] [[WrestleMania 34|turnīrā <nowiki>''WrestleMania 34''</nowiki>]], kopā ar vairākām citām NXT dalībniecēm startējot [[''WrestleMania Women's Battle Royal'']] turnīrā, kļūstot par pirmo jaunzēlandieti, kas sacentās <nowiki>''WrestleMania''</nowiki>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=116716&p=2|title=COMPLETE WRESTLEMANIA 34 KICKOFF SHOW COVERAGE|last=Carapola|first=Stuart|website=PWInsider|date=8 April 2018}}</ref> Keja piedalījās arī [[WrestleMania Axxess|<nowiki>''WrestleMania Axxess''</nowiki>]] turnīrā, kurā viņa uzveica , iegūstot sev maču NXT sieviešu čempionātā, tajā viņu uzveica tikko kronētā čempione Šaina Bašlere.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.wwe.com/shows/wrestlemania/article/axxess-invitational-tournaments|title=Results for all championship matches at WrestleMania Axxess Day 4|publisher=[[WWE]]|access-date=13 April 2018|language=en}}</ref> Maijā Keja guva vēl vienu iespēju piedalīties čempionātā un atkal tika uzveikta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/2018-05-09/article/dakota-kai-def-vanessa-borne|title=Dakota Kai def. Vanessa Borne|last=Clapp|first=John|publisher=WWE|access-date=30 June 2018|date=9 May 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/2018-05-30/article/shayna-baszler-def-dakota-kai|title=Shayna Baszler def. Dakota Kai|last=Clapp|first=John|publisher=WWE|access-date=30 June 2018|date=30 May 2018}}</ref> Visu atlikušo gadu Keja turpināja startēt individuālajās sacensībās, cīnoties pret tādām konkurentēm, kā [[Santana Gareta]] (Santana Garett),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/118606/wwe-nxt-report-gargano-versus-ec3-the-women-make-their-statements-in-and-out-of-the-ring-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: GARGANO VERSUS EC3, THE WOMEN MAKE THEIR STATEMENTS IN AND OUT OF THE RING, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=4 July 2018}}</ref> [[Bjanka Belēra]] (Bianca Belair),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/118274/wwe-nxt-report-looking-back-at-takeover-belair-versus-kai-war-raiders-versus-the-mighty.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: LOOKING BACK AT TAKEOVER, BELAIR VERSUS KAI, WAR RAIDERS VERSUS THE MIGHTY|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=20 June 2018}}</ref> Leisija Evansa <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/118954/wwe-nxt-report-focusing-on-the-women-number-one-contender-video-feature-on-war-raiders-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: FOCUSING ON THE WOMEN, NUMBER ONE CONTENDER, VIDEO FEATURE ON WAR RAIDERS, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=18 July 2018}}</ref> un [[''Alija'' Nhooph Al-Areebi|<nowiki>''Alija''</nowiki>]] (<nowiki>''</nowiki>Aliyah<nowiki>''</nowiki> (Nhooph Al-Areebi)).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/119980/wwe-nxt-report-undisputed-era-versus-ricochet-and-dunne-lars-is-back-nikki-is-unusual-but-is-she-a-suspect-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: UNDISPUTED ERA VERSUS RICOCHET AND DUNNE, LARS IS BACK, NIKKI IS UNUSUAL BUT IS SHE A SUSPECT?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=29 August 2018}}</ref> Paralēli savām aktivitātēm NXT, Keja parādījās arī jaunizveidotajā ''[[NXT UK (WWE zīmols)|<nowiki>''NXT UK''</nowiki>]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/121259/wwe-nxt-uk-report-bate-versus-wolfgang-ligero-dakota-kai-and-more.html?p=1|title=WWE NXT UK REPORT: BATE VERSUS WOLFGANG, LIGERO, DAKOTA KAI, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=24 October 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/121611/wwe-nxt-uk-report-storm-versus-kai.html?p=1|title=WWE NXT UK REPORT: STORM VERSUS KAI|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=7 November 2018}}</ref> Oktobrī Keja piedalījās pirmajā sieviešu maksas pārraidē [[WWE Evolution|<nowiki>''Evolution''</nowiki>]], kurā viņa neveiksmīgi izaicināja Reju Ripliju (televīzijā nepārraidītā cīņā) dalībai NXT Apvienotās Karalistes sieviešu čempionātā .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/121350/nxt-uk-title-defended-at-wwe-uk-evolution.html?p=1|title=NXT UK TITLE DEFENDED AT WWE UK EVOLUTION|last=Johnson|first=Mike|website=PWInsider|date=28 October 2018}}</ref> Pirms titula spēles Keja piedalījās turnīrā, kas tika ierakstīts vasarā, bet tika pārraidīts novembrī, par vietu čempionātā, kur viņa pirmajā kārtā uzveica [[Nina Samuelsa|Ninu Samuelsu]] (Nina Samuels),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=121765&p=2|title=WWE NXT UK REPORTS: NXT UK WOMEN'S TITLE TOURNAMENT ANNOUNCED, BATE VERSUS DRAKE, SEVEN VERSUS GIBSON, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=14 November 2018}}</ref> bet pusfinālā viņu izslēdza Riplija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=121955&p=2|title=WWE NXT UK REPORTS: THE WOMEN'S TOURNAMENT CONTINUES, MARK ANDREWS, JORDAN DEVLIN, LIGERO, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=21 November 2018}}</ref> Pēc dažu mēnešu prombūtnes, 17. novembrī, Keja atgriezās [[NXT pārņemšana: WarGames (2018)|<nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: WarGames<nowiki>''</nowiki>]], kur viņa kopā ar Jo Širu palīdzēja Kairijai Sanei viņas mačā ar Šainu Bašleri, uzbrūkot Bašleras sabiedrotajām [[Džesamīna Djūka|Džesamīnai Djūkai]] un [[Marina Šafira|Marinai Šafirai]], kuri jau agrāk traucēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/121848/black-versus-gargano-live-ongoing-wwe-nxt-takeover-war-games-ii-coverage.html?p=1|title=BLACK VERSUS GARGANO: LIVE ONGOING WWE NXT TAKEOVER WAR GAMES II COVERAGE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=17 November 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/122107/wwe-nxt-report-mighty-versus-lorcan-and-burch-lee-versus-sullivan-ec3-mia-yim-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: MIGHTY VERSUS LORCAN AND BURCH, LEE VERSUS SULLIVAN, EC3, MIA YIM, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=28 November 2018}}</ref> 2019. gada 17. janvārī Keja savā [[Twitter]] lapā paziņoja, ka NXT tiešraides pasākumā decembrī viņa sastiepa muskuli, kas viņai turpmākos dažus mēnešus neļaus piedalīties sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/123298/dakota-kai-suffers-torn-acl-surgery-today.html?p=1|title=DAKOTA KAI SUFFERS TORN ACL, SURGERY TODAY|last=Johnson|first=Mike|website=PWInsider|date=17 January 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/article/dakota-kai-undergoes-acl-surgery|title=Dakota Kai undergoes ACL surgery|last=Staff|first=WWE.com|website=WWE.com|date=17 January 2019}}</ref> Pēc vairāk nekā deviņu mēnešu neaktivitātes un pāris vinjetēm<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/129493/wwe-nxt-report-see-you-live-next-week-baszler-versus-ripley-johnny-garganos-future-damian-priest-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: SEE YOU LIVE NEXT WEEK, BASZLER VERSUS RIPLEY, JOHNNY GARGANO'S FUTURE, DAMIAN PRIEST, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=11 September 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=129678&p=2|title=WWE NXT REPORT: NORTH AMERICAN CHAMPIONSHIP MATCH, IMPERIUM INVADES, A STREET FIGHT, NUMBER ONE CONTENDERS, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=18 September 2019}}</ref> Keja 25. septembrī savā atgriešanās mačā uzveica [[Teilāra Konti|Teināru Konti]] (Taynara Conti).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/129866/wwe-nxt-report-riddle-versus-dain-lee-versus-dijakovic-kushida-versus-imperium-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: RIDDLE VERSUS DAIN, LEE VERSUS DIJAKOVIC, KUSHIDA VERSUS IMPERIUM, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=25 September 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/130289/dakota-versus-bianca-live-ongoing-wwe-nxt-report.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: CRUISERWEIGHT TITLE MATCH, PEOPLE LINING UP FOR SHAYNA, WALTER VERSUS KUSHIDA, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=9 October 2019}}</ref> Neilgi pēc tam Kejas ilggadējā komandas partnere [[Tegana Noksa]] arī atgriezās NXT, un abas ātri apvienojās komandā ar nosaukumu "Team Kick".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/ViewArticle.php?id=130487&p=2|title=WWE NXT REPORT: WHO FACES RODDY NEXT WEEK?, WHO ISN'T CHALLENGING SHAYNA?, PRIEST VERSUS DUNNE, DIJAKOVIC VERSUS LEE, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=16 October 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=130692&p=2|title=WWE NXT REPORT: NORTH AMERICAN TITLE MATCH, WHO FACES THE KABUKI WARRIORS NEXT WEEK?, RIPLEY VERSUS BELAIR, FINN BALOR IS BACK|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=23 October 2019}}</ref> 30. oktobrī ''NXT'' <nowiki>''Team Kick'' neveiksmīgi izaicināja ''The Kabuki Warriors''</nowiki> ( [[Uraija Kanako ''Asuka''|<nowiki>''Asuku''</nowiki>]] un Kairiju Sani) par dalību WWE sieviešu komandu čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/130916/bate-versus-grimes-live-ongoing-wwe-nxt-report.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: WOMEN'S TAG TITLE MATCH, THE WOMEN GO INTO WAR GAMES, LEE AND RIDDLE VERSUS FISH AND O'REILLY, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=30 October 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131108&p=2|title=WWE NXT REPORT: THE WAR GAMES MATCHES ARE SET, THE OC MAKE THEIR NXT DEBUTS, DID BALOR CHOOSE A SIDE?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=6 November 2019}}</ref> [[Attēls:Dakota_Kai_2018.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/1e/Dakota_Kai_2018.jpg/170px-Dakota_Kai_2018.jpg|thumb| Keja pirms spēles 2018. gadā]] Novembrī Keja debitēja galvenajā sarakstā kā daļa no NXT talantiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=130970&p=2|title=WWE SMACKDOWN REPORT: WHEN LIFE GIVES YOU MECHANICAL ISSUES . . . WWE GIVES YOU NXT|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=2 November 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131415&p=2|title=WWE SMACKDOWN REPORT: NXT IS HERE, WE HAVE A TITLE MATCH, IS WWE A MONARCHY?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=15 November 2019}}</ref> 23. novembra mačā <nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: WarGames<nowiki>''</nowiki>, tieši pirms mača, Keja aizstāja Miju Jimu Reas Riplijas komandā cīņā pret Šainas Bašleres komandu, jo Džimai uzbruka aizkulisēs. Tomēr, pirms viņa ienāca ringā, Keja uzbruka savai regulārajai komandas partnerei Tīganai Noksai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131638&p=2|title=WWE NXT TAKEOVER WAR GAMES REPORT: SURPRISES, BETRAYALS, A NEW NUMBER ONE CONTENDER, BRO OR BALOR?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=23 November 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/131746/wwe-nxt-report-its-a-celebration-tag-title-match-cruiserweight-title-match-ciampa-versus-balor-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: IT'S A CELEBRATION, TAG TITLE MATCH, CRUISERWEIGHT TITLE MATCH, CIAMPA VERSUS BALOR, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=30 November 2019}}</ref> Pēc atgriešanās decembrī, Mija Jimaatklāja, ka Keja bijā tā, kas aizkulisēs uzbruka Džimai, tas izraisīja maču starp abām, kurā Keja uzvarēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131932&p=2|title=WWE NXT REPORT: BIG SIX MAN TAG MATCH, NUMBER ONE CONTENDER MATCH NEXT WEEK, KUSHIDA HAS RETURNED, WOMEN'S TITLE MATCH IN TWO WEEKS, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=4 December 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/132132/wwe-nxt-report-who-faces-cole-next-week-cruiserweight-title-match-previewing-baszlerripley-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: WHO FACES COLE NEXT WEEK?, CRUISERWEIGHT TITLE MATCH, PREVIEWING BASZLER/RIPLEY, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=11 December 2019}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=132336&p=2|title=WWE NXT REPORT: TWO TITLE MATCHES, KUSHIDA, DAMIAN PRIEST, PETE DUNNE, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=18 December 2019}}</ref> 2020. gada 26. janvārī <nowiki>''Royal Rumble'' turnīrā Keja piedalījās savā pirmajā ''Royal Rumble''</nowiki> mačā ar 15. numuru, bet neveiksmīgi, jo viņu izslēdza cīņā pret [[Čelsija Grīna|Čelsiju Grīnu]] (Chelsea Green).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/royalrumble/2020/2020-womens-royal-rumble-match-results|title=Charlotte Flair won the 30-Woman Royal Rumble Match|last=Garretson|first=Jordan|website=WWE|date=26 January 2020}}</ref> 29. janvārī Keja zaudēja Noksai pēc tam, kad viņa bija izmantojusi ceļa stiprinātāju [[Kendisa Lerea|Kendisas Lereas]] (Candice LeRae) uzmanības novēršanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/01/29/1-29-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-dusty-classic-finals-tegan-nox-vs-dakota-kai-adam-coles-takeover-opponent-named/|title=1/29 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Dusty Classic Finals, Tegan Nox vs. Dakota Kai, Adam Cole's TakeOver opponent named|last=Wells|first=Kelly|website=Pro Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=29 January 2020}}</ref> ==== Dakota un Reičela Gonzalesa (2020–2022) ==== 2020. gada 16. februārī [[NXT pārņemšana: Portlenda|<nowiki>''</nowiki>NXT Takeover: Portland<nowiki>''</nowiki>]] [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]] Keja uzvarēja Noksu ielu cīņā pēc debitējošās [[Reičela Gonzalesa|Reičelas Gonzalesas]] iejaukšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/nxt-takeover-portland-live-results-adam-cole-vs-tommaso-ciampa-304321|title=WWE NXT GREAT AMERICAN BASH NIGHT ONE LIVE RESULTS: SHIRAI-BANKS|last=Aiken|first=Chris|last2=Currier|first2=Joseph|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=16 February 2020}}</ref> 4. martā Keja uzveica Noksu tērauda būra mačā pēc Gonzalesa iejaukšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/03/04/3-4-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-dream-vs-roddy-cage-match-nox-vs-kai-cage-match-next-steps-for-gargano-ciampa-and-finn-imperium/|title=3/4 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Dream vs. Roddy cage match, Nox vs. Kai cage match, next steps for Gargano-Ciampa and Finn-Imperium|last=Wells|first=Kelly|website=Pro Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=29 January 2020}}</ref> 7. jūnijā, [[NXT pārņemšana: tavā mājā (2020)|<nowiki>''</nowiki>TakeOver: In Your House<nowiki>''</nowiki>]] mačā Keja apvienojās ar Gonzalesu un Kandisu Līreju, zaudējot Noksai, Mijai Jimai un [[Šoci Blakhārta|Šocijai Blakhārtai]] sešu sieviešu komandas spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/nxt-takeover-your-house-live-results-three-title-matches-312736|title=NXT TAKEOVER IN YOUR HOUSE LIVE RESULTS: THREE TITLE MATCHES|last=Knipper|first=Justin|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=7 June 2020}}</ref> 1. jūlijā Keja, Lerea un Jima zaudēja Noksai NXT sieviešu čempionāta izslēgšanas mačā ar pirmo numuru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/wwe-nxt-great-american-bash-night-one-live-results-shirai-banks-314531|title=WWE NXT GREAT AMERICAN BASH NIGHT ONE LIVE RESULTS: SHIRAI-BANKS|last=Aiken|first=Chris|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=1 July 2020}}</ref> Divas nedēļas vēlāk, 15. jūlijā, Keja uzbruka Jo Širai pēc tam, kad Šira bija veiksmīgi nosargājusi savu titulu pret Noksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/07/15/7-15-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-io-shirai-vs-tegan-nox-damian-priest-vs-cameron-grimes-keith-lees-first-show-as-nxt-champion/|title=7/15 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Io Shirai vs. Tegan Nox, Damian Priest vs. Cameron Grimes, Keith Lee's first show as NXT Champion|last=Wells|first=Kelly|website=Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=15 July 2020}}</ref> 5. augustā Keja uzveica Ripliju, gūstot iespēju tikt pie [[NXT pārņemšana XXX|<nowiki>''</nowiki>''NXT TakeOver XXX'<nowiki/>''<nowiki/>']] titula.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/08/05/8-5-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-rhea-ripley-vs-dakota-kai-1-contenders-match-imperium-vs-undisputed-era-keith-lee-vs-cameron-grimes/|title=8/5 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Rhea Ripley vs. Dakota Kai #1 Contender's Match, Imperium vs. Undisputed Era, Keith Lee vs. Cameron Grimes|last=Wells|first=Kelly|website=Pro Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=5 August 2020}}</ref> 22. augustā iepriekš minētajā pasākumā Keja sakāva Širu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/wwe-nxt-takeover-xxx-live-results-title-matches-cole-mcafee-318121|title=WWE NXT TAKEOVER XXX LIVE RESULTS: TITLE MATCHES, COLE-MCAFEE|last=Knipper|first=Justin|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=22 August 2020}}</ref> Novembrī Keja sāka strīdēties ar [[Embera Moona '''Atēna'|Emberu Mūnu]](Ember Moon), pazīstamu arī, kā "Atēna", kā rezultātā 4. novembrī norisinājās mačs pret Mūnu, kurā Keja uzvarēja pēc Gonzalesas iejaukšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/2020-11-04/article/wwe-nxt-results-nov-4-2020|title=WWE NXT results, Nov. 4, 2020|last=Garretson|first=Jordan|publisher=WWE|website=wwe.com|access-date=9 December 2020}}</ref> Pēc tam Keja un Gonzalesa apvienojās komandā ar Lerau un [[Tonija Storma|Toniju Stormu]] (Toni Storm), un piedalījās mačā pret Blakhārtu, Mūnu, Širu un Ripliju [[NXT pārņemšana: WarGames (2020)|<nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: Wargames<nowiki>''</nowiki>]] 6. decembrī, kur Kejas komanda guva uzvaru. Keja un Gonzalesa nesen tika pasludinātas par konkurentēm pirmajās <nowiki>''Women's Dusty Rhodes Tag Team Classic''</nowiki> cīņās. NXT TakeOver: Vengeance Day finālā un sieviešu <nowiki>''</nowiki>Dusty Rhodes Tag Team Classic<nowiki>''</nowiki> finālā kopā uzveica Šotziju Blakhārtu un Emberu Mūnu. Ar uzvaru <nowiki>''</nowiki>Dusty Rhodes Tag Team Classic<nowiki>''</nowiki> finālā Keja un Gonzalesa nopelnīja iespēju cīnīties ar WWE sieviešu komandas maču čempionēm [[Nia Džeksa|Niju Džeksu]] un Šainu Bašleri. Cīņa, 2021. gada 3. martā, beidzās ar skandālu, jo Bašlere nebija likumīga čempionāta dalībniece. Nākamajā nedēļā, Keja un Gonzalesa saņēma apbalvojumu par piedalīšanos čempionātā, ko viņām piešķīra NXT ģenerālmenedžeris [[Vilijams Regāls]], atzīmējot Kejas pirmo čempionātu WWE. Tomēr abas tovakar zaudēja savus titulus Blakhārtai un Mūnai.<ref name="NXT03102021">{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2021/03/10/3-10-nxt-tv-results-moores-review-of-finn-balor-vs-adam-cole-for-the-nxt-championship-io-shirai-vs-toni-storm-for-the-nxt-womens-championship-william-regals-big-announcements-xia-li-vs-ka/|title=3/10 NXT TV results: Moore's review of Finn Balor vs. Adam Cole for the NXT Championship, Io Shirai vs. Toni Storm for the NXT Women's Championship, William Regal's big announcements, Xia Li vs. Kayden Carter|last=Moore|first=John|website=Pro Wrestling Dot Net|access-date=11 March 2021|date=10 March 2021}}</ref> Pēc Gonzalesas uzvaras NXT sieviešu čempionātā [[NXT pārņemšana: stāvēt un piegādāt|<nowiki>''</nowiki>NXT TakeOver: Stand & Deliver<nowiki>''</nowiki>]], starp abām sāka parādīties spriedze. 27. jūlijā Keja cīnījās pret Gonzalesu, pēc tam Keja izbeidza abu aliansi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wrestlinginc.com/news/2021/07/wwe-nxt-live-results-your-feedback-and-viewing-party-25/|title=WWE NXT Results – Adam Cole Vs. Bronson Reed, Samoa Joe Resigns, Dakota Kai Turns, More|last=Middleton|first=Marc|website=Wrestling.Inc|access-date=27 July 2021}}</ref> [[NXT: Halovīni Havoc (2021)|NXT: Halloween Havoc<nowiki>''</nowiki>]] cīņās Keja atgriezās kā noslēpumainā persona, kas cīnījās pret Gonzalesu un uzvarot ieguva vietu NXT sieviešu čempionātā pret [[Mendija Rouza|Mendiju Rouzu]] (Mandy Rose) <nowiki>''Trick or Street Fight''</nowiki> mačā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pprowrestling.net/site/2021/10/26/10-26-nxt-2-0-results-moores-review-of-halloween-havoc-with-tommaso-ciampa-vs-bron-breakker-for-the-nxt-title-plus-spin-the-wheel-make-the-deal-stipulations-for-raquel-gonzalez-vs-mandy-rose-fo/|title=10/26 NXT 2.0 results: Moore's review of Halloween Havoc with Tommaso Ciampa vs. Bron Breakker for the NXT Title, plus Spin the Wheel, Make the Deal stipulations for Raquel Gonzalez vs. Mandy Rose for the NXT Women's Title, and MSK vs. Fabian Aichner and Marcel Barthel for the NXT Tag Titles|last=Moore|first=John|publisher=Pro Wrestling Dot Net|access-date=October 26, 2021|date=October 26, 2021}}</ref> [[NXT Roadblock]] izlaidumā Keja un [[Vendija Čū]] uzveica Reičelu Gonzalesu un [[Kora Džeida|Koru Džeidu]] (Cora Jade), iekļūstot NXT Sieviešu <nowiki>''Dusty Cup''</nowiki> turnīra finālā. Keja un Čū finālā zaudēja Jo Širas un [[Keja Lī Reja|Kejas Lī Rejas]] (Kay Lee Ray) komandai. 2022. gada 29. martā pēc tam, kad komanda-trio [[''Toxic Attraction'']] sakāva Vendiju Čū, Keja uzbruka grupai kopā ar Reičelu Gonzalesu, ar kuru pēstam atjaunoja attiecības un apskāvās. Pēcāk tika paziņots, ka Keja un González cīnīsies pret <nowiki>''Toxic Attraction''</nowiki> dalībniecēm [[Džidžija Dolina|Džidžiju Dolinu]] (Gigi Dolin) un [[Džeisija Džeina|Džeisiju Džeinu]] (Jacy Jayne) NXT sieviešu komandu čempionātā <nowiki>''NXT Stand & Deliver''</nowiki> priekšizrādes laikā. Keja un Gonzalesa uzveica <nowiki>''Toxic Attraction'', uzstādot jaunu rekordu gūstot otro titula piederēšanas reizi pēc kārtas. Savā pirmajā titula aizstāvēšanā, nākamajā NXT 2.0 sērijā, Keja un Gonzalesa zaudēja titulus ''Toxic Attraction''</nowiki> Rouzas iejaukšanās dēļ. Nedēļu vēlāk, Keja izaicināja Rouzu NXT sieviešu čempionātam, kur viņa cieta sakāvi. Tā bija viņas pēdējā uzstāšanās NXT. WWE atbrīvoja Keju no darba pienākumiem 2022. gada 29. aprīlī. Tiek ziņots, ka viņa uzņēmumam bija paudusi, ka neplāno atjaunot līgumu pirms tikusi atbrīvota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fightful.com/wrestling/malcolm-bivens-dakota-kai-harland-more-released-wwe|title=Malcolm Bivens, Dakota Kai, Harland, Dexter Lumis, More Released By WWE|last=Lambert|first=Jeremy|website=Fightful|access-date=April 30, 2022|date=April 29, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://411mania.com/wrestling/more-on-wwe-releases-malcolm-bivens-dakota-kai-harland|title=More on WWE's Releases Of Dakota Kai, Malcolm Bivens, Harland & More|last=Thomas|first=Jeremy|website=411 Mania|access-date=April 30, 2022|date=April 29, 2022}}</ref> === Atgriešanās WWE (2022. gads līdz tagad) === 2022. gada 30. jūlijā Keja atkārtoti parakstīja līgumu ar WWE un atgriezās <nowiki>''SummerSlam'' kopā ar ''Beiliju''</nowiki> (Bayley(Pamela Rose Martinez))un Ijo Skaju (Iyo Sky), iepriekš pazīstamu, kā Jo Širai, kā sabiedrotās.<ref name="SSlam2022">{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2022/07/30/wwe-summerslam-results-powells-review-of-roman-reigns-vs-brock-lesnar-in-a-last-man-standing-match-for-the-undisputed-wwe-universal-championship-bianca-belair-vs-becky-lynch-for-the-raw-womens/|title=WWE SummerSlam results: Powell’s review of Roman Reigns vs. Brock Lesnar in a Last Man Standing match for the Undisputed WWE Universal Championship, Bianca Belair vs. Becky Lynch for the Raw Women’s Title, The Usos vs. The Street Profits for the Undisputed WWE Tag Titles, Liv Morgan vs. Ronda Rousey for the Smackdown Women’s Title|last=Powell|first=Jason|website=Pro Wrestling Dot Net|access-date=July 30, 2022|date=July 30, 2022}}</ref> Viņa oficiāli pievienojās <nowiki>''Raw''zīmolam kā ''papēdis''</nowiki>, jeb cīkstonis, kas skatītājiem jānīst.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/news/wwe/bayley-dakota-kai-io-shirai-return-at-wwe-summerslam|title=Bayley, Dakota Kai, Io Shirai return at WWE SummerSlam|last=Currier|first=Joseph|publisher=Wrestling Observer Figure Four Online|website=f4wonline.com|access-date=July 31, 2022|date=July 30, 2022}}</ref><ref name="RawBrand">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/10043862-biggest-takeaways-from-2022-wwe-summerslam-results|title=Biggest Takeaways From 2022 WWE SummerSlam Results|last=Beaston|first=Erik|website=[[Bleacher Report]]|access-date=July 31, 2022|date=July 31, 2022}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|date=2022-08-09|title=Heel (professional wrestling)|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Heel_(professional_wrestling)&oldid=1103247956|journal=Wikipedia|language=en}}</ref> Debitēja nākamajā vakarā , uzbrūkot [[Bekija Linča|Bekijai Linčai]], [[Aleksa Blisa|Aleksai Blisai]] un <nowiki>''Asukai''</nowiki> kopā ar Beiliju un Skaju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2022/08/01/8-1-wwe-raw-results-powells-live-review-of-the-summerslam-fallout-show-with-the-usos-vs-the-mysterios-for-the-undisputed-wwe-tag-titles-the-winners-of-dolph-ziggler-vs-ciampa-vs-chad-gable-and|title=8/1 WWE Raw results: Powell's live review of the SummerSlam fallout show with The Usos vs. The Mysterios for the Undisputed WWE Tag Titles, the winners of Dolph Ziggler vs. Ciampa vs. Chad Gable and AJ Styles vs. Mustafa Ali vs. The Miz meet for a shot at the U.S. Championship|last=Powell|first=Jason|website=ProWrestling.net|access-date=August 2, 2022|date=August 1, 2022}}</ref> 8. augustā Keja un Skaja uzveica [[Dana Brūka|Danas Brūkas]] un [[Tamina Snuka|<nowiki>''Taminas''</nowiki> Snukas]] (Tamina Snuka (<nowiki>''Tamina''</nowiki>)) komandu WWE sieviešu komandu čempionāta turnīra pirmajā kārtā.<ref name="RAW08082022">{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2022/08/08/8-8-wwe-raw-results-powells-live-review-of-bobby-lashley-vs-ciampa-for-the-u-s-championship-the-tournament-for-the-vacant-wwe-womens-tag-team-titles-begins-seth-rollins-vs-angelo-dawkins-re/|title=8/8 WWE Raw results: Powell’s live review of Bobby Lashley vs. Ciampa for the U.S. Championship, the tournament for the vacant WWE Women’s Tag Team Titles begins, Seth Rollins vs. Angelo Dawkins, Rey Mysterio vs. Finn Balor|last=Powell|first=Jason|website=Pro Wrestling Dot Net|access-date=9 August 2022|date=8 August 2022}}</ref> == Citas parādīšanās medijos == 2009. gada septembrī, Kroulija filmējās Oklendas grupas <nowiki>''</nowiki>''[[These Four Walls]]''<nowiki>''</nowiki> mūzikas video dziesmai [["Sweet December"|"''Sweet December''"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=mF-1oGVEMWw|title=These Four Walls – Sweet December Music Video|publisher=YouTube|access-date=13 June 2014}}</ref> 2013. gada aprīlī, raidījumā <nowiki>''</nowiki>''20/20<nowiki>''</nowiki>'' tika pārraidīts stāsts, kas sekoja viņai, kā Īvijai līdz viņas pirmajai turnejai Amerikas Savienotajās Valstīs.<ref name="5 Fast Facts About Dakota Kai">{{Tīmekļa atsauce|url=http://ringsideintel.com/2018/06/dakota-kai-facts/|title=5 Fast Facts About Dakota Kai (With Photos)|last=Gregerson|first=Katie|publisher=Ringside Intel|access-date=20 February 2021|date=6 June 2018}}</ref> Tajā vasarā viņa bija līdzīgi attēlota [[Māori]] televīzijas sporta šovā <nowiki>''</nowiki>''Code<nowiki>''</nowiki>'' .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzpwi.co.nz/2013/08/evie-featured-on-maori-tvs-code-tonight/|title=Evie featured on Maori TV's CODE tonight|last=Dunn|first=David|publisher=NZPWI|access-date=26 July 2018|date=29 August 2013}}</ref> Kā Dakota Keja, viņa ir spēlējams tēls videospēlēs ''[[WWE 2K19|<nowiki>''WWE 2K19''</nowiki>]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/brianmazique/2018/09/19/wwe-2k19-dlc-details-revealed/#6c9fb86851c4|title='WWE 2K19' DLC Details Revealed|last=Mazique|first=Brian|website=Forbes|date=19 September 2018}}</ref> ''[[WWE 2K20|<nowiki>''WWE 2K20''</nowiki>]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/wwe-2k20-roster/4/|title=WWE 2K20 roster reveal: every confirmed wrestler, including Hulk Hogan, Bray Wyatt & Molly Holly|last=Wilson|first=Ben|publisher=Games Radar|date=11 October 2019}}</ref> un ''[[WWE 2K22|<nowiki>''</nowiki>WWE 2K22]]<nowiki>''</nowiki>'' .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/wwe-2k22-roster/|title=WWE 2K22 roster guide tracking every confirmed wrestler|last=Wilson|first=Ben|publisher=Game Radar|access-date=April 3, 2022|date=March 14, 2022|language=en-US}}</ref> Kroulija pašlaik straumē tiešsaites straumēšanas platformā "[[Twitch]]<nowiki>''</nowiki> ar lietotājvārdu "Charliegirl".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.twitch.tv/charliegirl|title=Dakota Kai on Twitch}}</ref> == Personīgā dzīve == Kroulija ir [[Īri|īru]] un samoiešu izcelsmes jaunzēlandiete.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/DakotaKai_WWE/status/710185768065437696|title=.. #HappyStPatricksDay from this Irish / Samoan hybrid!!|website=Twitter|access-date=14 July 2017|date=16 March 2016}}</ref> Viņas māte ir no Samoa Lepea ciema [[Upolu|Upolu salā]].<ref name="5 Fast Facts About Dakota Kai"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/article/dakota-kai-interview|title=Exclusive interview: Up close with "The Captain of Team Kick" Dakota Kai|last=Saxton|first=Byron|authorlink=Byron Saxton|publisher=WWE|access-date=20 February 2021|date=31 May 2018}}</ref> Viņai ir jaunāka māsa Nirēne (Nyrene), kura ir [[Jauktā cīņas māksla|jauktā cīņas]] sportiste <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://beyondthemark.com/2018/07/16/nyrene-crowley-fighting-her-way-to-affecting-change/|title=Nyrene Crowley fighting her way to affecting change|last=Stanley|first=Ashley|publisher=Beyond the Mark|access-date=19 July 2018|date=16 July 2018}}</ref> un viņas brālis Ērls (Earl) ir [[Diskžokejs|dīdžejs]]. Viņas vectēvs [[Pats Kroulijs]] 1949. un 1950. gadā pārstāvēja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]] [[Jaunzēlandes regbija izlase|<nowiki>''All Blacks''</nowiki>]] regbija izslases sastāvā.<ref name="Dakota Kai blazing a trail">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stuff.co.nz/sport/other-sports/105968993/wwe-rising-star-dakota-kai-blazing-a-trail-for-kiwi-women-wrestlers|title=WWE rising star Dakota Kai blazing a trail for Kiwi women wrestlers|last=France|first=Marvin|publisher=Stuff|website=stuff.co.nz|access-date=17 August 2018|date=14 August 2018}}</ref> Kroulijai tuvas draudzenes ir Šeina Bašlere, Mija Jima un Džesamīna Djūka, pašlaik viņai ir kopīga māja ar Bašleri [[Florida|Floridā]].<ref name="What's the BRE Youtube news??-">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=U2_iDKJvWQw|title=What's the BRE news??|website=[[YouTube]]}}</ref> == Čempionāti un sasniegumi == * '''Profesionālās brīvās cīņas sieviešu alianse:''' ** ''PWWA Interim'' titula turnīrs (2012)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cagematch.net/?id=26&nr=3438|title=PWWA Interim Title Tournament « Tournaments Database « CAGEMATCH – The Internet Wrestling Database|last=Kreikenbohm|first=Philip|access-date=13 April 2017}}</ref> ** ''PWWA'' čempionāts (1 reizi) ** ''PWWA Interim'' čempionāts (1 reizi) * '''''Impact Pro'' brīvā cīņa:''' ** ''IPW'' sieviešu čempionāts (3 reizes)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.impactprowrestling.co.nz/title-history/#nzwomens|title=Title History – Impact Pro Wrestling|access-date=13 April 2017|archive-date={{dat|2017|03|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170313022820/http://www.impactprowrestling.co.nz/title-history/#nzwomens}}</ref> * '''''<nowiki>''</nowiki>Pro Wrestling Illustrated<nowiki>''</nowiki>:''''' ** 2016. gadā ieņēma 21. vietu starp 50 labākajām sieviešu ''cīkstonēm <nowiki>''PWI Female 50''</nowiki>''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.profightdb.com/pwi/evie-9542.html|title=Internet Wrestling Database – Evie: Pro Wrestling Illustrated Ratings|access-date=13 April 2017}}</ref> * '''''"Shimmer<nowiki>''</nowiki>'' sieviešu sportistes:''' ** ''<nowiki>''Shimmer''</nowiki>'' komandu čempionāts (1 reizi) - kopā ar Heidiju Lavleisu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pwinsider.com/article/102986/shimmer-volumes-84-85-results-from-berwyn-il.html?p=1|title=Shimmer Volumes 84 & 85 results from Berwyn, IL|last=Bentley|first=Martin|website=Pro Wrestling Insider|access-date=27 June 2016|date=27 June 2016}}</ref> * '''''"World Wonder Ring Stardom"''''' ** ''<nowiki>''Stardom''</nowiki>'' čempionāta <nowiki>''</nowiki>mākslinieks<nowiki>''</nowiki> (1 reizi) - kopā ar Hirojo Matsumoto un Kelliju Skeiteri<ref name="Stardom120615"/> * '''WWE''' ** NXT sieviešu komandu čempionāts (2 reizes) - kopā ar Reičelu Gonzalesu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/classics/titlehistory/nxt-womens-tag-team-championship|title=NXT Women's Tag Team Championship|publisher=[[WWE|World Wrestling Entertainment (WWE)]]|access-date=11 March 2021}}</ref> ** NXT sieviešu ielūgumu čempionāts (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wrestlemania/article/axxess-invitational-tournaments|title=Results for all championship matches at WrestleMania Axxess Day 4|publisher=WWE|access-date=15 August 2018|date=2 April 2018}}</ref> ** Sieviešu <nowiki>''</nowiki>Dusty Rhodes Tag Team Classic<nowiki>''</nowiki> (2021) - kopā ar Reičelu Gonzalesu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cagematch.net/?id=26&nr=6787&page=2|title=Women 's Dusty Rhodes Tag Team Classic (2021)|last=Kreikenbohm|first=Philip|publisher=Cagematch - The Internet Wrestling Database|access-date=15 February 2021|date=14 February 2021}}</ref> ** NXT gada noslēguma balva (1 reize) *** NXT nākotnes zvaigzne (2019) == Atsauces: == {{Atsauces}} == Ārejās saites (Angliski): == {{Vikikrātuves kategorija|Cheree Crowley}} * [https://www.wwe.com/superstars/dakota-kai Dakota Keja] [https://www.wwe.com/ WWE.com] * Dakotas Kejas profils [https://www.cagematch.net/?id=2&nr=13680 Cagematch.net], [https://www.wrestlingdata.com/index.php?befehl=bios&wrestler=22079 Wrestlingdata.com], [http://www.profightdb.com/wrestlers/dakota-kai-9542.html Internet Wrestling Database] * {{Twitter|ImKingKota}} * {{IMDB|7654116|Cheree Crowley}} * [https://www.thetalesofdakotakai.com The Captain of Team Kick: The Tales of King Kota, Dakota Keja & Evie] [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sportistes]] [[Kategorija:Cīkstoņi]] [[Kategorija:Cilvēki no Jaunzēlandes]] [[Kategorija:Twitch straumētāji]] sktz1lhknpb5on7zwh9etjq7vdz0g3w 0 519118 3672992 3669719 2022-08-20T13:23:46Z Kikos 3705 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Baiama Mārtina šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = | paraksts = | vieta = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | ietilpst = | savieno = [[Baiama šaurums]], [[Ostina šaurums]] | savieno1 = [[Prinča Gustava Ādolfa jūra]] | atdala = [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]] | atdala1 = [[Batērsta sala]] | vietaskarte = Kanāda#Nunavuta | relief = jā | alt = | plat_d=76| plat_m= 30| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=106| gar_m= 00| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 160 | platums = 36–100 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Baiama Mārtina šaurums''' ({{val|en|Byam Martin Channel}}) ir [[jūras šaurums]] [[Kanāda]]s [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Arktiskajā arhipelāgā]] starp [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salu]] rietumos un [[Batērsta sala|Batērsta]], [[Aleksandera sala|Aleksandera]], [[Mesija sala|Mesija]], [[Vanjē sala|Vanjē]] un [[Kamerona sala|Kamerona]] salām austrumos. Savieno [[Baiama šaurums|Baiama]] un [[Ostina šaurums|Ostina]] šaurumus dienvidos ar [[Prinča Gustava Ādolfa jūra|Prinča Gustava Ādolfa jūru]] ziemeļos.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OACYA Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Byam Martin Channel]</ref> Nosaukts par godu britu flotes admirālim Tomasam Baiamam Mārtinam (''Thomas Byam Martin''). == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Viscount Melville Sound NS-12/13/14] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] [[Kategorija:Ziemeļrietumu Teritorijas]] o4as4yrloqlke7wbg0ux48ujxawusd0 0 519288 3672972 3670619 2022-08-20T12:19:58Z Vylks 50297 atj. wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls=|valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1|pilsētas=1|čempioni=|tituls=|otrie=|trešie=|ceturtie=|spēles=|vārti=|skatītāji=|rezultatīvākais=|mvp=}}'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas ir 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=27|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=1|gf=22|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=3|ow=0|ol=0|l=1|gf=15|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=2|gf=10|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=1|ow=0|ol=0|l=3|gf=8|ga=15|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=4|gf=4|ga=20|bc=}} |} === Izslēgšanas kārta === {{8TeamBracket-with 3rd | RD1=Ceturtdaļfināli | RD2=Pusfināli | RD3=Fināls | group1= | group2= | RD1-seed1=A1 | RD1-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD1-score1='''6''' | RD1-seed2=B4 | RD1-team2={{ih|SUI}} | RD1-score2=3 | RD1-seed3=B1 | RD1-team3={{ih|USA}} | RD1-score3=2 | RD1-seed4=A4 | RD1-team4='''{{ih|CZE}}''' | RD1-score4='''4''' | RD1-seed5=B2 | RD1-team5='''{{ih|SWE}}''' | RD1-score5='''2''' | RD1-seed6=A3 | RD1-team6={{ih|LAT}} | RD1-score6=1 | RD1-seed7=A2 | RD1-team7='''{{ih|FIN}}''' | RD1-score7='''5''' | RD1-seed8=B3 | RD1-team8={{ih|GER}} | RD1-score8=2 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD2-score1='''5''' | RD2-seed2=7 | RD2-team2={{ih|CZE}} | RD2-score2=2 | RD2-seed3=3 | RD2-team3={{ih|SWE}} | RD2-score3=0 | RD2-seed4=4 | RD2-team4='''{{ih|FIN}}''' | RD2-score4='''1''' | RD3-seed1=1 | RD3-team1={{ih|CAN}} | RD3-score1= | RD3-seed2=4 | RD3-team2={{ih|FIN}} | RD3-score2= | RD3-seed3=3 | RD3-team3={{ih|SWE}} | RD3-score3= | RD3-seed4=7 | RD3-team4={{ih|CZE}} | RD3-score4= }} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] 00tdy1ai03zpkv4f81wco7nfcb0v508 3673293 3672972 2022-08-21T06:34:53Z ZANDMANIS 91184 /* Izslēgšanas kārta */ wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls=|valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1|pilsētas=1|čempioni=|tituls=|otrie=|trešie=|ceturtie=|spēles=|vārti=|skatītāji=|rezultatīvākais=|mvp=}}'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas ir 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=27|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=1|gf=22|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=3|ow=0|ol=0|l=1|gf=15|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=2|gf=10|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=1|ow=0|ol=0|l=3|gf=8|ga=15|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=4|gf=4|ga=20|bc=}} |} === Izslēgšanas kārta === {{8TeamBracket-with 3rd | RD1=Ceturtdaļfināli | RD2=Pusfināli | RD3=Fināls | group1= | group2= | RD1-seed1=A1 | RD1-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD1-score1='''6''' | RD1-seed2=B4 | RD1-team2={{ih|SUI}} | RD1-score2=3 | RD1-seed3=B1 | RD1-team3={{ih|USA}} | RD1-score3=2 | RD1-seed4=A4 | RD1-team4='''{{ih|CZE}}''' | RD1-score4='''4''' | RD1-seed5=B2 | RD1-team5='''{{ih|SWE}}''' | RD1-score5='''2''' | RD1-seed6=A3 | RD1-team6={{ih|LAT}} | RD1-score6=1 | RD1-seed7=A2 | RD1-team7='''{{ih|FIN}}''' | RD1-score7='''5''' | RD1-seed8=B3 | RD1-team8={{ih|GER}} | RD1-score8=2 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD2-score1='''5''' | RD2-seed2=7 | RD2-team2={{ih|CZE}} | RD2-score2=2 | RD2-seed3=3 | RD2-team3={{ih|SWE}} | RD2-score3=0 | RD2-seed4=4 | RD2-team4='''{{ih|FIN}}''' | RD2-score4='''1''' | RD3-seed1=1 | RD3-team1={{ih|CAN}} | RD3-score1='''3''' | RD3-seed2=4 | RD3-team2={{ih|FIN}} | RD3-score2=2 | RD3-seed3=3 | RD3-team3={{ih|SWE}} | RD3-score3='''3''' | RD3-seed4=7 | RD3-team4={{ih|CZE}} | RD3-score4=1 }} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] meosyxw5nkuer9iwitgm5040hnyg8ju 3673294 3673293 2022-08-21T06:36:18Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls=2022 World Junior Ice Hockey Championships Logo.png |valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1|pilsētas=1|čempioni=|tituls=|otrie=|trešie=|ceturtie=|spēles=|vārti=|skatītāji=|rezultatīvākais=|mvp=}}'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas ir 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=27|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=1|gf=22|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=3|ow=0|ol=0|l=1|gf=15|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=2|gf=10|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=1|ow=0|ol=0|l=3|gf=8|ga=15|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=4|gf=4|ga=20|bc=}} |} === Izslēgšanas kārta === {{8TeamBracket-with 3rd | RD1=Ceturtdaļfināli | RD2=Pusfināli | RD3=Fināls | group1= | group2= | RD1-seed1=A1 | RD1-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD1-score1='''6''' | RD1-seed2=B4 | RD1-team2={{ih|SUI}} | RD1-score2=3 | RD1-seed3=B1 | RD1-team3={{ih|USA}} | RD1-score3=2 | RD1-seed4=A4 | RD1-team4='''{{ih|CZE}}''' | RD1-score4='''4''' | RD1-seed5=B2 | RD1-team5='''{{ih|SWE}}''' | RD1-score5='''2''' | RD1-seed6=A3 | RD1-team6={{ih|LAT}} | RD1-score6=1 | RD1-seed7=A2 | RD1-team7='''{{ih|FIN}}''' | RD1-score7='''5''' | RD1-seed8=B3 | RD1-team8={{ih|GER}} | RD1-score8=2 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD2-score1='''5''' | RD2-seed2=7 | RD2-team2={{ih|CZE}} | RD2-score2=2 | RD2-seed3=3 | RD2-team3={{ih|SWE}} | RD2-score3=0 | RD2-seed4=4 | RD2-team4='''{{ih|FIN}}''' | RD2-score4='''1''' | RD3-seed1=1 | RD3-team1={{ih|CAN}} | RD3-score1='''3''' | RD3-seed2=4 | RD3-team2={{ih|FIN}} | RD3-score2=2 | RD3-seed3=3 | RD3-team3={{ih|SWE}} | RD3-score3='''3''' | RD3-seed4=7 | RD3-team4={{ih|CZE}} | RD3-score4=1 }} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] 2zmpx3pn8rqrwrw1eedo3kr9d41kth9 3673295 3673294 2022-08-21T06:38:09Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls= |valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1|pilsētas=1|čempioni={{CAN}}|tituls=|otrie={{FIN}}|trešie={{SWE}}|ceturtie={{CZE}}|spēles=|vārti=|skatītāji=|rezultatīvākais=|mvp=}}'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas ir 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=27|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=1|gf=22|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=3|ow=0|ol=0|l=1|gf=15|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=2|gf=10|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=1|ow=0|ol=0|l=3|gf=8|ga=15|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=4|gf=4|ga=20|bc=}} |} === Izslēgšanas kārta === {{8TeamBracket-with 3rd | RD1=Ceturtdaļfināli | RD2=Pusfināli | RD3=Fināls | group1= | group2= | RD1-seed1=A1 | RD1-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD1-score1='''6''' | RD1-seed2=B4 | RD1-team2={{ih|SUI}} | RD1-score2=3 | RD1-seed3=B1 | RD1-team3={{ih|USA}} | RD1-score3=2 | RD1-seed4=A4 | RD1-team4='''{{ih|CZE}}''' | RD1-score4='''4''' | RD1-seed5=B2 | RD1-team5='''{{ih|SWE}}''' | RD1-score5='''2''' | RD1-seed6=A3 | RD1-team6={{ih|LAT}} | RD1-score6=1 | RD1-seed7=A2 | RD1-team7='''{{ih|FIN}}''' | RD1-score7='''5''' | RD1-seed8=B3 | RD1-team8={{ih|GER}} | RD1-score8=2 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD2-score1='''5''' | RD2-seed2=7 | RD2-team2={{ih|CZE}} | RD2-score2=2 | RD2-seed3=3 | RD2-team3={{ih|SWE}} | RD2-score3=0 | RD2-seed4=4 | RD2-team4='''{{ih|FIN}}''' | RD2-score4='''1''' | RD3-seed1=1 | RD3-team1={{ih|CAN}} | RD3-score1='''3''' | RD3-seed2=4 | RD3-team2={{ih|FIN}} | RD3-score2=2 | RD3-seed3=3 | RD3-team3={{ih|SWE}} | RD3-score3='''3''' | RD3-seed4=7 | RD3-team4={{ih|CZE}} | RD3-score4=1 }} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] igdhms8ps0v1tughucqofn8et4qjzcb 3673296 3673295 2022-08-21T06:39:41Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls= |valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1|pilsētas=1|čempioni={{CAN}}|tituls=|otrie={{FIN}}|trešie={{ihj|SWE}}|ceturtie={{CZE}}|spēles=|vārti=|skatītāji=|rezultatīvākais=|mvp=}}'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas ir 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=27|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=1|gf=22|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=3|ow=0|ol=0|l=1|gf=15|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=2|gf=10|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=1|ow=0|ol=0|l=3|gf=8|ga=15|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=4|gf=4|ga=20|bc=}} |} === Izslēgšanas kārta === {{8TeamBracket-with 3rd | RD1=Ceturtdaļfināli | RD2=Pusfināli | RD3=Fināls | group1= | group2= | RD1-seed1=A1 | RD1-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD1-score1='''6''' | RD1-seed2=B4 | RD1-team2={{ih|SUI}} | RD1-score2=3 | RD1-seed3=B1 | RD1-team3={{ih|USA}} | RD1-score3=2 | RD1-seed4=A4 | RD1-team4='''{{ih|CZE}}''' | RD1-score4='''4''' | RD1-seed5=B2 | RD1-team5='''{{ih|SWE}}''' | RD1-score5='''2''' | RD1-seed6=A3 | RD1-team6={{ih|LAT}} | RD1-score6=1 | RD1-seed7=A2 | RD1-team7='''{{ih|FIN}}''' | RD1-score7='''5''' | RD1-seed8=B3 | RD1-team8={{ih|GER}} | RD1-score8=2 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD2-score1='''5''' | RD2-seed2=7 | RD2-team2={{ih|CZE}} | RD2-score2=2 | RD2-seed3=3 | RD2-team3={{ih|SWE}} | RD2-score3=0 | RD2-seed4=4 | RD2-team4='''{{ih|FIN}}''' | RD2-score4='''1''' | RD3-seed1=1 | RD3-team1={{ih|CAN}} | RD3-score1='''3''' | RD3-seed2=4 | RD3-team2={{ih|FIN}} | RD3-score2=2 | RD3-seed3=3 | RD3-team3={{ih|SWE}} | RD3-score3='''3''' | RD3-seed4=7 | RD3-team4={{ih|CZE}} | RD3-score4=1 }} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] 6p19wxk6839yp7txg12ho9yfrbzpulu 3673297 3673296 2022-08-21T06:41:05Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls= |valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1|pilsētas=1|čempioni={{CAN}}|tituls=|otrie={{FIN}}|trešie={{SWE}}|ceturtie={{CZE}}|spēles=28|vārti=182|skatītāji=55686|rezultatīvākais=|mvp=}}'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas ir 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=27|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=1|gf=22|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=3|ow=0|ol=0|l=1|gf=15|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=2|gf=10|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=1|ow=0|ol=0|l=3|gf=8|ga=15|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=4|gf=4|ga=20|bc=}} |} === Izslēgšanas kārta === {{8TeamBracket-with 3rd | RD1=Ceturtdaļfināli | RD2=Pusfināli | RD3=Fināls | group1= | group2= | RD1-seed1=A1 | RD1-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD1-score1='''6''' | RD1-seed2=B4 | RD1-team2={{ih|SUI}} | RD1-score2=3 | RD1-seed3=B1 | RD1-team3={{ih|USA}} | RD1-score3=2 | RD1-seed4=A4 | RD1-team4='''{{ih|CZE}}''' | RD1-score4='''4''' | RD1-seed5=B2 | RD1-team5='''{{ih|SWE}}''' | RD1-score5='''2''' | RD1-seed6=A3 | RD1-team6={{ih|LAT}} | RD1-score6=1 | RD1-seed7=A2 | RD1-team7='''{{ih|FIN}}''' | RD1-score7='''5''' | RD1-seed8=B3 | RD1-team8={{ih|GER}} | RD1-score8=2 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD2-score1='''5''' | RD2-seed2=7 | RD2-team2={{ih|CZE}} | RD2-score2=2 | RD2-seed3=3 | RD2-team3={{ih|SWE}} | RD2-score3=0 | RD2-seed4=4 | RD2-team4='''{{ih|FIN}}''' | RD2-score4='''1''' | RD3-seed1=1 | RD3-team1={{ih|CAN}} | RD3-score1='''3''' | RD3-seed2=4 | RD3-team2={{ih|FIN}} | RD3-score2=2 | RD3-seed3=3 | RD3-team3={{ih|SWE}} | RD3-score3='''3''' | RD3-seed4=7 | RD3-team4={{ih|CZE}} | RD3-score4=1 }} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] bztzrrhnqeqehw3pkjopumjzf1mqtrr 3673299 3673297 2022-08-21T06:56:20Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls= |valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1|pilsētas=1|čempioni={{CAN}}|tituls=|otrie={{FIN}}|trešie={{SWE}}|ceturtie={{CZE}}|spēles=28|vārti=182|skatītāji=55686|rezultatīvākais={{flaga|CAN}} [[Meisons Maktavišs|mvp=[[Meisons Maktavišs}}'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas ir 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=27|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=1|gf=22|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=3|ow=0|ol=0|l=1|gf=15|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=2|gf=10|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=1|ow=0|ol=0|l=3|gf=8|ga=15|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=4|gf=4|ga=20|bc=}} |} === Izslēgšanas kārta === {{8TeamBracket-with 3rd | RD1=Ceturtdaļfināli | RD2=Pusfināli | RD3=Fināls | group1= | group2= | RD1-seed1=A1 | RD1-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD1-score1='''6''' | RD1-seed2=B4 | RD1-team2={{ih|SUI}} | RD1-score2=3 | RD1-seed3=B1 | RD1-team3={{ih|USA}} | RD1-score3=2 | RD1-seed4=A4 | RD1-team4='''{{ih|CZE}}''' | RD1-score4='''4''' | RD1-seed5=B2 | RD1-team5='''{{ih|SWE}}''' | RD1-score5='''2''' | RD1-seed6=A3 | RD1-team6={{ih|LAT}} | RD1-score6=1 | RD1-seed7=A2 | RD1-team7='''{{ih|FIN}}''' | RD1-score7='''5''' | RD1-seed8=B3 | RD1-team8={{ih|GER}} | RD1-score8=2 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD2-score1='''5''' | RD2-seed2=7 | RD2-team2={{ih|CZE}} | RD2-score2=2 | RD2-seed3=3 | RD2-team3={{ih|SWE}} | RD2-score3=0 | RD2-seed4=4 | RD2-team4='''{{ih|FIN}}''' | RD2-score4='''1''' | RD3-seed1=1 | RD3-team1={{ih|CAN}} | RD3-score1='''3''' | RD3-seed2=4 | RD3-team2={{ih|FIN}} | RD3-score2=2 | RD3-seed3=3 | RD3-team3={{ih|SWE}} | RD3-score3='''3''' | RD3-seed4=7 | RD3-team4={{ih|CZE}} | RD3-score4=1 }} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] jtsnd0u2e9h44o1qh4r54aa7ors1ptz 3673300 3673299 2022-08-21T06:56:35Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls= |valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1|pilsētas=1|čempioni={{CAN}}|tituls=|otrie={{FIN}}|trešie={{SWE}}|ceturtie={{CZE}}|spēles=28|vārti=182|skatītāji=55686|rezultatīvākais={{flaga|CAN}} [[Meisons Maktavišs|mvp=[[Meisons Maktavišs]]'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas ir 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=27|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=1|gf=22|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=3|ow=0|ol=0|l=1|gf=15|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=2|gf=10|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=1|ow=0|ol=0|l=3|gf=8|ga=15|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=4|gf=4|ga=20|bc=}} |} === Izslēgšanas kārta === {{8TeamBracket-with 3rd | RD1=Ceturtdaļfināli | RD2=Pusfināli | RD3=Fināls | group1= | group2= | RD1-seed1=A1 | RD1-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD1-score1='''6''' | RD1-seed2=B4 | RD1-team2={{ih|SUI}} | RD1-score2=3 | RD1-seed3=B1 | RD1-team3={{ih|USA}} | RD1-score3=2 | RD1-seed4=A4 | RD1-team4='''{{ih|CZE}}''' | RD1-score4='''4''' | RD1-seed5=B2 | RD1-team5='''{{ih|SWE}}''' | RD1-score5='''2''' | RD1-seed6=A3 | RD1-team6={{ih|LAT}} | RD1-score6=1 | RD1-seed7=A2 | RD1-team7='''{{ih|FIN}}''' | RD1-score7='''5''' | RD1-seed8=B3 | RD1-team8={{ih|GER}} | RD1-score8=2 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD2-score1='''5''' | RD2-seed2=7 | RD2-team2={{ih|CZE}} | RD2-score2=2 | RD2-seed3=3 | RD2-team3={{ih|SWE}} | RD2-score3=0 | RD2-seed4=4 | RD2-team4='''{{ih|FIN}}''' | RD2-score4='''1''' | RD3-seed1=1 | RD3-team1={{ih|CAN}} | RD3-score1='''3''' | RD3-seed2=4 | RD3-team2={{ih|FIN}} | RD3-score2=2 | RD3-seed3=3 | RD3-team3={{ih|SWE}} | RD3-score3='''3''' | RD3-seed4=7 | RD3-team4={{ih|CZE}} | RD3-score4=1 }} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] 4xzvs41ehrkbmah7stes9xv48ftzvrf 3673301 3673300 2022-08-21T06:56:55Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls= |valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1|pilsētas=1|čempioni={{CAN}}|tituls=|otrie={{FIN}}|trešie={{SWE}}|ceturtie={{CZE}}|spēles=28|vārti=182|skatītāji=55686|rezultatīvākais={{flaga|CAN}} [[Meisons Maktavišs]]|mvp=[[Meisons Maktavišs]]'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas ir 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=27|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=1|gf=22|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=3|ow=0|ol=0|l=1|gf=15|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=2|gf=10|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=1|ow=0|ol=0|l=3|gf=8|ga=15|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=4|gf=4|ga=20|bc=}} |} === Izslēgšanas kārta === {{8TeamBracket-with 3rd | RD1=Ceturtdaļfināli | RD2=Pusfināli | RD3=Fināls | group1= | group2= | RD1-seed1=A1 | RD1-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD1-score1='''6''' | RD1-seed2=B4 | RD1-team2={{ih|SUI}} | RD1-score2=3 | RD1-seed3=B1 | RD1-team3={{ih|USA}} | RD1-score3=2 | RD1-seed4=A4 | RD1-team4='''{{ih|CZE}}''' | RD1-score4='''4''' | RD1-seed5=B2 | RD1-team5='''{{ih|SWE}}''' | RD1-score5='''2''' | RD1-seed6=A3 | RD1-team6={{ih|LAT}} | RD1-score6=1 | RD1-seed7=A2 | RD1-team7='''{{ih|FIN}}''' | RD1-score7='''5''' | RD1-seed8=B3 | RD1-team8={{ih|GER}} | RD1-score8=2 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD2-score1='''5''' | RD2-seed2=7 | RD2-team2={{ih|CZE}} | RD2-score2=2 | RD2-seed3=3 | RD2-team3={{ih|SWE}} | RD2-score3=0 | RD2-seed4=4 | RD2-team4='''{{ih|FIN}}''' | RD2-score4='''1''' | RD3-seed1=1 | RD3-team1={{ih|CAN}} | RD3-score1='''3''' | RD3-seed2=4 | RD3-team2={{ih|FIN}} | RD3-score2=2 | RD3-seed3=3 | RD3-team3={{ih|SWE}} | RD3-score3='''3''' | RD3-seed4=7 | RD3-team4={{ih|CZE}} | RD3-score4=1 }} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] pw035aaaoasjqllh933wdaqh06gtetn 3673302 3673301 2022-08-21T06:58:03Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls= |valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1|pilsētas=1|čempioni={{CAN}}|tituls=|otrie={{FIN}}|trešie={{SWE}}|ceturtie={{CZE}}|spēles=28|vārti=182|skatītāji=55686|rezultatīvākais={{flaga|CAN}}[[Meisons Maktavišs]]|mvp=[[Meisons Maktavišs]]'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinājās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas bija 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=27|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=1|gf=22|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=3|ow=0|ol=0|l=1|gf=15|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=2|gf=10|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=1|ow=0|ol=0|l=3|gf=8|ga=15|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=4|gf=4|ga=20|bc=}} |} === Izslēgšanas kārta === {{8TeamBracket-with 3rd | RD1=Ceturtdaļfināli | RD2=Pusfināli | RD3=Fināls | group1= | group2= | RD1-seed1=A1 | RD1-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD1-score1='''6''' | RD1-seed2=B4 | RD1-team2={{ih|SUI}} | RD1-score2=3 | RD1-seed3=B1 | RD1-team3={{ih|USA}} | RD1-score3=2 | RD1-seed4=A4 | RD1-team4='''{{ih|CZE}}''' | RD1-score4='''4''' | RD1-seed5=B2 | RD1-team5='''{{ih|SWE}}''' | RD1-score5='''2''' | RD1-seed6=A3 | RD1-team6={{ih|LAT}} | RD1-score6=1 | RD1-seed7=A2 | RD1-team7='''{{ih|FIN}}''' | RD1-score7='''5''' | RD1-seed8=B3 | RD1-team8={{ih|GER}} | RD1-score8=2 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD2-score1='''5''' | RD2-seed2=7 | RD2-team2={{ih|CZE}} | RD2-score2=2 | RD2-seed3=3 | RD2-team3={{ih|SWE}} | RD2-score3=0 | RD2-seed4=4 | RD2-team4='''{{ih|FIN}}''' | RD2-score4='''1''' | RD3-seed1=1 | RD3-team1={{ih|CAN}} | RD3-score1='''3''' | RD3-seed2=4 | RD3-team2={{ih|FIN}} | RD3-score2=2 | RD3-seed3=3 | RD3-team3={{ih|SWE}} | RD3-score3='''3''' | RD3-seed4=7 | RD3-team4={{ih|CZE}} | RD3-score4=1 }} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] 2ue3ve78vfj0q5zb8k89ynuhzza2wh2 3673303 3673302 2022-08-21T06:58:35Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls= |valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1|pilsētas=1|čempioni={{CAN}}|tituls=|otrie={{FIN}}|trešie={{SWE}}|ceturtie={{CZE}}|spēles=28|vārti=182|skatītāji=55686|rezultatīvākais={{flaga|CAN}}[[Meisons Maktavišs]]|mvp=[[Meisons Maktavišs]]}}'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinājās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas bija 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=27|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=1|gf=22|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=3|ow=0|ol=0|l=1|gf=15|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=2|gf=10|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=1|ow=0|ol=0|l=3|gf=8|ga=15|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=4|gf=4|ga=20|bc=}} |} === Izslēgšanas kārta === {{8TeamBracket-with 3rd | RD1=Ceturtdaļfināli | RD2=Pusfināli | RD3=Fināls | group1= | group2= | RD1-seed1=A1 | RD1-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD1-score1='''6''' | RD1-seed2=B4 | RD1-team2={{ih|SUI}} | RD1-score2=3 | RD1-seed3=B1 | RD1-team3={{ih|USA}} | RD1-score3=2 | RD1-seed4=A4 | RD1-team4='''{{ih|CZE}}''' | RD1-score4='''4''' | RD1-seed5=B2 | RD1-team5='''{{ih|SWE}}''' | RD1-score5='''2''' | RD1-seed6=A3 | RD1-team6={{ih|LAT}} | RD1-score6=1 | RD1-seed7=A2 | RD1-team7='''{{ih|FIN}}''' | RD1-score7='''5''' | RD1-seed8=B3 | RD1-team8={{ih|GER}} | RD1-score8=2 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD2-score1='''5''' | RD2-seed2=7 | RD2-team2={{ih|CZE}} | RD2-score2=2 | RD2-seed3=3 | RD2-team3={{ih|SWE}} | RD2-score3=0 | RD2-seed4=4 | RD2-team4='''{{ih|FIN}}''' | RD2-score4='''1''' | RD3-seed1=1 | RD3-team1={{ih|CAN}} | RD3-score1='''3''' | RD3-seed2=4 | RD3-team2={{ih|FIN}} | RD3-score2=2 | RD3-seed3=3 | RD3-team3={{ih|SWE}} | RD3-score3='''3''' | RD3-seed4=7 | RD3-team4={{ih|CZE}} | RD3-score4=1 }} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] p9qh2mkmcifrzzqhkznnh4cpb41gcn9 3673305 3673303 2022-08-21T07:00:50Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls= |valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1|pilsētas=1|čempioni={{CAN}}|tituls=|otrie={{FIN}}|trešie={{SWE}}|ceturtie={{CZE}}|spēles=28|vārti=182|skatītāji=55686|rezultatīvākais={{flaga|CAN}}[[Meisons Maktevišs]]|mvp=[[Meisons Maktevišs]]}}'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinājās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas bija 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=27|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=1|gf=22|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=3|ow=0|ol=0|l=1|gf=15|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=2|gf=10|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=1|ow=0|ol=0|l=3|gf=8|ga=15|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=4|gf=4|ga=20|bc=}} |} === Izslēgšanas kārta === {{8TeamBracket-with 3rd | RD1=Ceturtdaļfināli | RD2=Pusfināli | RD3=Fināls | group1= | group2= | RD1-seed1=A1 | RD1-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD1-score1='''6''' | RD1-seed2=B4 | RD1-team2={{ih|SUI}} | RD1-score2=3 | RD1-seed3=B1 | RD1-team3={{ih|USA}} | RD1-score3=2 | RD1-seed4=A4 | RD1-team4='''{{ih|CZE}}''' | RD1-score4='''4''' | RD1-seed5=B2 | RD1-team5='''{{ih|SWE}}''' | RD1-score5='''2''' | RD1-seed6=A3 | RD1-team6={{ih|LAT}} | RD1-score6=1 | RD1-seed7=A2 | RD1-team7='''{{ih|FIN}}''' | RD1-score7='''5''' | RD1-seed8=B3 | RD1-team8={{ih|GER}} | RD1-score8=2 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD2-score1='''5''' | RD2-seed2=7 | RD2-team2={{ih|CZE}} | RD2-score2=2 | RD2-seed3=3 | RD2-team3={{ih|SWE}} | RD2-score3=0 | RD2-seed4=4 | RD2-team4='''{{ih|FIN}}''' | RD2-score4='''1''' | RD3-seed1=1 | RD3-team1={{ih|CAN}} | RD3-score1='''3''' | RD3-seed2=4 | RD3-team2={{ih|FIN}} | RD3-score2=2 | RD3-seed3=3 | RD3-team3={{ih|SWE}} | RD3-score3='''3''' | RD3-seed4=7 | RD3-team4={{ih|CZE}} | RD3-score4=1 }} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] 34gqlfocrkkppgircr7t5qtemqj16iv 3673306 3673305 2022-08-21T07:02:08Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls= |valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1|pilsētas=1|čempioni={{CAN}}|tituls=|otrie={{FIN}}|trešie={{SWE}}|ceturtie={{CZE}}|spēles=28|vārti=182|skatītāji=55686|rezultatīvākais={{flaga|CAN}}[[Meisons Maktevišs]] (17 punkti)|mvp=[[Meisons Maktevišs]]}}'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinājās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas bija 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=27|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=1|gf=22|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=3|ow=0|ol=0|l=1|gf=15|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=2|gf=10|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=1|ow=0|ol=0|l=3|gf=8|ga=15|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=4|gf=4|ga=20|bc=}} |} === Izslēgšanas kārta === {{8TeamBracket-with 3rd | RD1=Ceturtdaļfināli | RD2=Pusfināli | RD3=Fināls | group1= | group2= | RD1-seed1=A1 | RD1-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD1-score1='''6''' | RD1-seed2=B4 | RD1-team2={{ih|SUI}} | RD1-score2=3 | RD1-seed3=B1 | RD1-team3={{ih|USA}} | RD1-score3=2 | RD1-seed4=A4 | RD1-team4='''{{ih|CZE}}''' | RD1-score4='''4''' | RD1-seed5=B2 | RD1-team5='''{{ih|SWE}}''' | RD1-score5='''2''' | RD1-seed6=A3 | RD1-team6={{ih|LAT}} | RD1-score6=1 | RD1-seed7=A2 | RD1-team7='''{{ih|FIN}}''' | RD1-score7='''5''' | RD1-seed8=B3 | RD1-team8={{ih|GER}} | RD1-score8=2 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD2-score1='''5''' | RD2-seed2=7 | RD2-team2={{ih|CZE}} | RD2-score2=2 | RD2-seed3=3 | RD2-team3={{ih|SWE}} | RD2-score3=0 | RD2-seed4=4 | RD2-team4='''{{ih|FIN}}''' | RD2-score4='''1''' | RD3-seed1=1 | RD3-team1={{ih|CAN}} | RD3-score1='''3''' | RD3-seed2=4 | RD3-team2={{ih|FIN}} | RD3-score2=2 | RD3-seed3=3 | RD3-team3={{ih|SWE}} | RD3-score3='''3''' | RD3-seed4=7 | RD3-team4={{ih|CZE}} | RD3-score4=1 }} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] 9192m97n09rkjhdpztxer71106zc945 3673307 3673306 2022-08-21T07:02:34Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls= |valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1|pilsētas=1|čempioni={{CAN}}|tituls=|otrie={{FIN}}|trešie={{SWE}}|ceturtie={{CZE}}|spēles=28|vārti=182|skatītāji=55686|rezultatīvākais={{flaga|CAN}}[[Meisons Maktevišs]] (17 punkti)|mvp=[[Meisons Maktevišs]]}}'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinājās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas bija 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=27|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=1|gf=22|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=3|ow=0|ol=0|l=1|gf=15|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=2|gf=10|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=1|ow=0|ol=0|l=3|gf=8|ga=15|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=4|gf=4|ga=20|bc=}} |} === Izslēgšanas kārta === {{8TeamBracket-with 3rd | RD1=Ceturtdaļfināli | RD2=Pusfināli | RD3=Fināls | group1= | group2= | RD1-seed1=A1 | RD1-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD1-score1='''6''' | RD1-seed2=B4 | RD1-team2={{ih|SUI}} | RD1-score2=3 | RD1-seed3=B1 | RD1-team3={{ih|USA}} | RD1-score3=2 | RD1-seed4=A4 | RD1-team4='''{{ih|CZE}}''' | RD1-score4='''4''' | RD1-seed5=B2 | RD1-team5='''{{ih|SWE}}''' | RD1-score5='''2''' | RD1-seed6=A3 | RD1-team6={{ih|LAT}} | RD1-score6=1 | RD1-seed7=A2 | RD1-team7='''{{ih|FIN}}''' | RD1-score7='''5''' | RD1-seed8=B3 | RD1-team8={{ih|GER}} | RD1-score8=2 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD2-score1='''5''' | RD2-seed2=7 | RD2-team2={{ih|CZE}} | RD2-score2=2 | RD2-seed3=3 | RD2-team3={{ih|SWE}} | RD2-score3=0 | RD2-seed4=4 | RD2-team4='''{{ih|FIN}}''' | RD2-score4='''1''' | RD3-seed1=1 | RD3-team1={{ih|CAN}} | RD3-score1='''3''' | RD3-seed2=4 | RD3-team2={{ih|FIN}} | RD3-score2=2 | RD3-seed3=3 | RD3-team3={{ih|SWE}} | RD3-score3='''3''' | RD3-seed4=7 | RD3-team4={{ih|CZE}} | RD3-score4=1 }} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} == Atsauces == {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] 7bis8zlk4ien65b8e39wlyvyq0iigxa 3673309 3673307 2022-08-21T07:17:41Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls= |valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1|pilsētas=1|čempioni={{CAN}}|tituls=|otrie={{FIN}}|trešie={{SWE}}|ceturtie={{CZE}}|spēles=28|vārti=182|skatītāji=55686|rezultatīvākais={{flaga|CAN}}[[Meisons Maktevišs]] (17 punkti)|mvp=[[Meisons Maktevišs]]}}'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinājās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas bija 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=27|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=1|gf=22|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=3|ow=0|ol=0|l=1|gf=15|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=2|gf=10|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=1|ow=0|ol=0|l=3|gf=8|ga=15|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=4|gf=4|ga=20|bc=}} |} === Izslēgšanas kārta === {{8TeamBracket-with 3rd | RD1=Ceturtdaļfināli | RD2=Pusfināli | RD3=Fināls | group1= | group2= | RD1-seed1=A1 | RD1-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD1-score1='''6''' | RD1-seed2=B4 | RD1-team2={{ih|SUI}} | RD1-score2=3 | RD1-seed3=B1 | RD1-team3={{ih|USA}} | RD1-score3=2 | RD1-seed4=A4 | RD1-team4='''{{ih|CZE}}''' | RD1-score4='''4''' | RD1-seed5=B2 | RD1-team5='''{{ih|SWE}}''' | RD1-score5='''2''' | RD1-seed6=A3 | RD1-team6={{ih|LAT}} | RD1-score6=1 | RD1-seed7=A2 | RD1-team7='''{{ih|FIN}}''' | RD1-score7='''5''' | RD1-seed8=B3 | RD1-team8={{ih|GER}} | RD1-score8=2 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD2-score1='''5''' | RD2-seed2=7 | RD2-team2={{ih|CZE}} | RD2-score2=2 | RD2-seed3=3 | RD2-team3={{ih|SWE}} | RD2-score3=0 | RD2-seed4=4 | RD2-team4='''{{ih|FIN}}''' | RD2-score4='''1''' | RD3-seed1=1 | RD3-team1={{ih|CAN}} | RD3-score1='''3''' | RD3-seed2=4 | RD3-team2={{ih|FIN}} | RD3-score2=2 | RD3-seed3=3 | RD3-team3={{ih|SWE}} | RD3-score3='''3'''(OT) | RD3-seed4=7 | RD3-team4={{ih|CZE}} | RD3-score4=1 }} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} == Atsauces == {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] ou3gvz6msyqrnzpe2zwp6rp2hcdn0c0 3673310 3673309 2022-08-21T07:20:12Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls= |valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1[[Rogers Place]]|pilsētas=1|čempioni={{CAN}}|tituls=|otrie={{FIN}}|trešie={{SWE}}|ceturtie={{CZE}}|spēles=28|vārti=182|skatītāji=55686|rezultatīvākais={{flaga|CAN}}[[Meisons Maktevišs]] (17 punkti)|mvp=[[Meisons Maktevišs]]}}'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinājās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas bija 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=27|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=1|gf=22|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=3|ow=0|ol=0|l=1|gf=15|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=2|gf=10|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=1|ow=0|ol=0|l=3|gf=8|ga=15|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=4|gf=4|ga=20|bc=}} |} === Izslēgšanas kārta === {{8TeamBracket-with 3rd | RD1=Ceturtdaļfināli | RD2=Pusfināli | RD3=Fināls | group1= | group2= | RD1-seed1=A1 | RD1-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD1-score1='''6''' | RD1-seed2=B4 | RD1-team2={{ih|SUI}} | RD1-score2=3 | RD1-seed3=B1 | RD1-team3={{ih|USA}} | RD1-score3=2 | RD1-seed4=A4 | RD1-team4='''{{ih|CZE}}''' | RD1-score4='''4''' | RD1-seed5=B2 | RD1-team5='''{{ih|SWE}}''' | RD1-score5='''2''' | RD1-seed6=A3 | RD1-team6={{ih|LAT}} | RD1-score6=1 | RD1-seed7=A2 | RD1-team7='''{{ih|FIN}}''' | RD1-score7='''5''' | RD1-seed8=B3 | RD1-team8={{ih|GER}} | RD1-score8=2 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD2-score1='''5''' | RD2-seed2=7 | RD2-team2={{ih|CZE}} | RD2-score2=2 | RD2-seed3=3 | RD2-team3={{ih|SWE}} | RD2-score3=0 | RD2-seed4=4 | RD2-team4='''{{ih|FIN}}''' | RD2-score4='''1''' | RD3-seed1=1 | RD3-team1={{ih|CAN}} | RD3-score1='''3''' | RD3-seed2=4 | RD3-team2={{ih|FIN}} | RD3-score2=2 | RD3-seed3=3 | RD3-team3={{ih|SWE}} | RD3-score3='''3'''(OT) | RD3-seed4=7 | RD3-team4={{ih|CZE}} | RD3-score4=1 }} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} == Atsauces == {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] 0yzsc4u9h026xetyw3spvdc2b6xszdm 3673339 3673310 2022-08-21T08:39:58Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls= |valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1[[Rogers Place]]|pilsētas=1|čempioni={{CAN}}|tituls=|otrie={{FIN}}|trešie={{SWE}}|ceturtie={{CZE}}|spēles=28|vārti=182|skatītāji=55686|rezultatīvākais={{flaga|CAN}}[[Meisons Maktevišs]] (17 punkti)|mvp=[[Meisons Maktevišs]]}}'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinājās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas bija 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=27|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=1|gf=22|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=3|ow=0|ol=0|l=1|gf=15|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=2|gf=10|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=1|ow=0|ol=0|l=3|gf=8|ga=15|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=4|gf=4|ga=20|bc=}} |} === Izslēgšanas kārta === {{8TeamBracket-with 3rd | RD1=Ceturtdaļfināli | RD2=Pusfināli | RD3=Fināls | group1= | group2= | RD1-seed1=A1 | RD1-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD1-score1='''6''' | RD1-seed2=B4 | RD1-team2={{ih|SUI}} | RD1-score2=3 | RD1-seed3=B1 | RD1-team3={{ih|USA}} | RD1-score3=2 | RD1-seed4=A4 | RD1-team4='''{{ih|CZE}}''' | RD1-score4='''4''' | RD1-seed5=B2 | RD1-team5='''{{ih|SWE}}''' | RD1-score5='''2''' | RD1-seed6=A3 | RD1-team6={{ih|LAT}} | RD1-score6=1 | RD1-seed7=A2 | RD1-team7='''{{ih|FIN}}''' | RD1-score7='''5''' | RD1-seed8=B3 | RD1-team8={{ih|GER}} | RD1-score8=2 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD2-score1='''5''' | RD2-seed2=7 | RD2-team2={{ih|CZE}} | RD2-score2=2 | RD2-seed3=3 | RD2-team3={{ih|SWE}} | RD2-score3=0 | RD2-seed4=4 | RD2-team4='''{{ih|FIN}}''' | RD2-score4='''1''' | RD3-seed1=1 | RD3-team1='''{{ih|CAN}}''' (OT) | RD3-score1='''3''' | RD3-seed2=4 | RD3-team2={{ih|FIN}} | RD3-score2=2 | RD3-seed3=3 | RD3-team3='''{{ih|SWE}}''' | RD3-score3='''3''' | RD3-seed4=7 | RD3-team4={{ih|CZE}} | RD3-score4=1 }} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} == Atsauces == {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] 1bmpzik8uay2vq9vza7r6hxyupi04ln 3673344 3673339 2022-08-21T08:53:18Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls= |valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1[[Rogers Place]]|pilsētas=1|čempioni={{CAN}}|tituls=|otrie={{FIN}}|trešie={{SWE}}|ceturtie={{CZE}}|spēles=28|vārti=182|skatītāji=55686|rezultatīvākais={{flaga|CAN}}[[Meisons Maktevišs]] (17 punkti)|mvp=[[Meisons Maktevišs]]}}'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinājās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas bija 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=27|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=1|gf=22|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=3|ow=0|ol=0|l=1|gf=15|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=2|gf=10|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=1|ow=0|ol=0|l=3|gf=8|ga=15|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=4|gf=4|ga=20|bc=}} |} === Izslēgšanas kārta === {{8TeamBracket-with 3rd | RD1=Ceturtdaļfināli | RD2=Pusfināli | RD3=Fināls | group1= | group2= | RD1-seed1=A1 | RD1-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD1-score1='''6''' | RD1-seed2=B4 | RD1-team2={{ih|SUI}} | RD1-score2=3 | RD1-seed3=B1 | RD1-team3={{ih|USA}} | RD1-score3=2 | RD1-seed4=A4 | RD1-team4='''{{ih|CZE}}''' | RD1-score4='''4''' | RD1-seed5=B2 | RD1-team5='''{{ih|SWE}}''' | RD1-score5='''2''' | RD1-seed6=A3 | RD1-team6={{ih|LAT}} | RD1-score6=1 | RD1-seed7=A2 | RD1-team7='''{{ih|FIN}}''' | RD1-score7='''5''' | RD1-seed8=B3 | RD1-team8={{ih|GER}} | RD1-score8=2 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD2-score1='''5''' | RD2-seed2=7 | RD2-team2={{ih|CZE}} | RD2-score2=2 | RD2-seed3=3 | RD2-team3={{ih|SWE}} | RD2-score3=0 | RD2-seed4=4 | RD2-team4='''{{ih|FIN}}''' | RD2-score4='''1''' | RD3-seed1=1 | RD3-team1='''{{ih|CAN}}''' (OT) | RD3-score1='''3''' | RD3-seed2=4 | RD3-team2={{ih|FIN}} | RD3-score2=2 | RD3-seed3=3 | RD3-team3='''{{ih|SWE}}''' | RD3-score3='''3''' | RD3-seed4=7 | RD3-team4={{ih|CZE}} | RD3-score4=1 }} === Vietu sadalījums un statistika === {| style="float:right;" |- | style="width:3px;;"| &nbsp; | {| class="wikitable" style="text-align: center; margin: 0 auto;" |- !width="350" style="background:#efefef;" | [[2022. gads|2022]]. gada Pasaules čempionāta hokejā junioriem uzvarētājs |- | [[Attēls:Flag of Canada.svg|border|100px]]<br />'''[[Kanādas hokeja izlase|Kanāda]]''' |} ==== Turnīra apbalvojumi ==== * '''Čempionāta [[Visvērtīgākais spēlētājs|vērtīgākais spēlētājs]]: {{flaga|Kanāda}} [[Meisons Maktavišs]]''' * '''Labākie hokejisti:''' ** '''Labākais vārtsargs: {{flaga|Zviedrija}} [[Jespers Valstets]]''' ** '''Labākais aizsargs: {{flaga|Somija}} [[Kaspers Pūtio]]''' ** '''Labākais uzbrucējs: {{flaga|Kanāda}} [[Meisons Maktavišs]]''' * '''Simboliskā izlase:''' ** '''Vārtsargs: {{flaga|Zviedrija}} [[Jespers Valstets]]''' ** '''Aizsargi: {{flaga|Kanāda}} [[Olens Zelvegers]] un {{flaga|Zviedrija}} [[Ēmils Andrae]]''' ** '''Uzbrucēji: {{flaga|Kanāda}} [[Meisons Maktavišs]], {{flaga|Somija}} [[Joakims Kemells]] un {{flaga|Čehija}} [[Jans Mišāks]]''' |} ==== Vietu sadalījums ==== {| class="wikitable" width="200px" |- style="background:#ffd700;" |align=center|[[Attēls:gold medal icon.svg]]||{{ih|CAN}} |- style="background:#c0c0c0;" |align=center|[[Attēls:silver medal icon.svg]]||{{ih|FIN}} |- style="background:#CD853F;" |align=center|[[Attēls:bronze medal icon.svg]]||{{ih|SWE}} |- |align=center|4|| {{ih|CZE}} |- |align=center|5|| {{ih|USA}} |- |align=center|6|| {{ih|GER}} |- |align=center|7|| {{ih|LAT}} |- |align=center|8|| {{ih|SUI}} |- |align=center|9|| {{ih|SVK}} |- |align=center|10|| {{ih|AUT}} |} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} == Atsauces == {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] jcscthgpnv7bf5vkq1ga9t41fuwo1uj 3673350 3673344 2022-08-21T08:58:18Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls= |valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1|pilsētas=1|čempioni={{CAN}}|tituls=|otrie={{FIN}}|trešie={{SWE}}|ceturtie={{CZE}}|spēles=28|vārti=182|skatītāji=55686|rezultatīvākais={{flaga|CAN}}[[Meisons Maktevišs]] (17 punkti)|mvp=[[Meisons Maktevišs]]}}'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinājās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas bija 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=27|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=1|gf=22|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=3|ow=0|ol=0|l=1|gf=15|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=2|gf=10|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=1|ow=0|ol=0|l=3|gf=8|ga=15|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=4|gf=4|ga=20|bc=}} |} === Izslēgšanas kārta === {{8TeamBracket-with 3rd | RD1=Ceturtdaļfināli | RD2=Pusfināli | RD3=Fināls | group1= | group2= | RD1-seed1=A1 | RD1-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD1-score1='''6''' | RD1-seed2=B4 | RD1-team2={{ih|SUI}} | RD1-score2=3 | RD1-seed3=B1 | RD1-team3={{ih|USA}} | RD1-score3=2 | RD1-seed4=A4 | RD1-team4='''{{ih|CZE}}''' | RD1-score4='''4''' | RD1-seed5=B2 | RD1-team5='''{{ih|SWE}}''' | RD1-score5='''2''' | RD1-seed6=A3 | RD1-team6={{ih|LAT}} | RD1-score6=1 | RD1-seed7=A2 | RD1-team7='''{{ih|FIN}}''' | RD1-score7='''5''' | RD1-seed8=B3 | RD1-team8={{ih|GER}} | RD1-score8=2 | RD2-seed1=1 | RD2-team1='''{{ih|CAN}}''' | RD2-score1='''5''' | RD2-seed2=7 | RD2-team2={{ih|CZE}} | RD2-score2=2 | RD2-seed3=3 | RD2-team3={{ih|SWE}} | RD2-score3=0 | RD2-seed4=4 | RD2-team4='''{{ih|FIN}}''' | RD2-score4='''1''' | RD3-seed1=1 | RD3-team1='''{{ih|CAN}}''' (OT) | RD3-score1='''3''' | RD3-seed2=4 | RD3-team2={{ih|FIN}} | RD3-score2=2 | RD3-seed3=3 | RD3-team3='''{{ih|SWE}}''' | RD3-score3='''3''' | RD3-seed4=7 | RD3-team4={{ih|CZE}} | RD3-score4=1 }} === Vietu sadalījums un statistika === {| style="float:right;" |- | style="width:3px;;"| &nbsp; | {| class="wikitable" style="text-align: center; margin: 0 auto;" |- !width="350" style="background:#efefef;" | [[2022. gads|2022]]. gada Pasaules čempionāta hokejā junioriem uzvarētājs |- | [[Attēls:Flag of Canada.svg|border|100px]]<br />'''[[Kanādas hokeja izlase|Kanāda]]''' |} ==== Turnīra apbalvojumi ==== * '''Čempionāta [[Visvērtīgākais spēlētājs|vērtīgākais spēlētājs]]: {{flaga|Kanāda}} [[Meisons Maktavišs]]''' * '''Labākie hokejisti:''' ** '''Labākais vārtsargs: {{flaga|Zviedrija}} [[Jespers Valstets]]''' ** '''Labākais aizsargs: {{flaga|Somija}} [[Kaspers Pūtio]]''' ** '''Labākais uzbrucējs: {{flaga|Kanāda}} [[Meisons Maktavišs]]''' * '''Simboliskā izlase:''' ** '''Vārtsargs: {{flaga|Zviedrija}} [[Jespers Valstets]]''' ** '''Aizsargi: {{flaga|Kanāda}} [[Olens Zelvegers]] un {{flaga|Zviedrija}} [[Ēmils Andrae]]''' ** '''Uzbrucēji: {{flaga|Kanāda}} [[Meisons Maktavišs]], {{flaga|Somija}} [[Joakims Kemells]] un {{flaga|Čehija}} [[Jans Mišāks]]''' |} ==== Vietu sadalījums ==== {| class="wikitable" width="200px" |- style="background:#ffd700;" |align=center|[[Attēls:gold medal icon.svg]]||{{ih|CAN}} |- style="background:#c0c0c0;" |align=center|[[Attēls:silver medal icon.svg]]||{{ih|FIN}} |- style="background:#CD853F;" |align=center|[[Attēls:bronze medal icon.svg]]||{{ih|SWE}} |- |align=center|4|| {{ih|CZE}} |- |align=center|5|| {{ih|USA}} |- |align=center|6|| {{ih|GER}} |- |align=center|7|| {{ih|LAT}} |- |align=center|8|| {{ih|SUI}} |- |align=center|9|| {{ih|SVK}} |- |align=center|10|| {{ih|AUT}} |} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} == Atsauces == {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] lnsgl7suj0yb3ntvvatfmxjogxbiehl 0 519292 3673015 3672303 2022-08-20T14:58:09Z Ludis21345 50146 inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Mārgarita Osborna | vārds_orig = | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = Mārgarita Osborna (pa kreisi) un [[Luīze Brafa]] uz [[Argentīna]]s žurnāla "El Gráfico" vāka. <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{dat|1918|3|4}} | placebirth = {{vieta|ASV|Oregona|Džozefa}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2012|10|24|1918|3|4}} | placedeath = {{vieta|ASV|Teksasa|Elpaso}} | height = 165 [[Centimetrs|cm]] | weight = | turnedpro = | retired = | coach = | plays = ar labo roku | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = | highestsinglesranking = 1. <small>(1947)</small> | AustralianOpenresult = | FrenchOpenresult = W (1946, 1949) | Wimbledonresult = W (1947) | USOpenresult = W (1948, 1949, 1950) | MastersCupresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = | highestdoublesranking = | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = W (1946, 1947, 1949) | WimbledonDoublesresult = W (1946, 1948, 1949, 1950, 1954) | USOpenDoublesresult = W (1941, 1942, 1943, 1944, 1945, 1946, 1947, 1948, 1949, 1950, 1955, 1956, 1957) | MastersCupDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = W (1962) | USOpenMixedresult = W (1943, 1944, 1945, 1946, 1950, 1956, 1958, 1959, 1960) | MastersCupMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|6|15|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Mārgarita Osborna Djuponta''' ({{val|en|Margaret Osborne duPont}}; dzimusi {{dat|1918|3|4}}, mirusi {{dat|2012|10|24}}) bija amerikāņu [[tenisiste]]: * 37 [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam turnīros]] izcīnīto titulu īpašniece no 1941. līdz 1962, no tiem: ** 6 vienspēlēs; ** 21 sieviešu dubultspēlēs; ** 10 jauktajās dubultspēlēs. * Desmitkārtēja [[Vaitmena kauss|Vaitmena kausa]] ieguvēja kopā ar ASV komandu, * [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] dalībniece kopš 1967. gada. == Biogrāfija == == Karjeras statistika == === Grand Slam fināli === ==== Vienspēles: 10 (6—4) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:150px"|Čempionāts !style="width:200px"|Pretiniece !style="width:110px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1944 || ASV čempionāts|| {{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]] || 6–3, 8–6 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1946 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca || 1–6, 8–6, 7–5 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1947 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]] || 6–2, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1947 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Luīze Brafa]] || 6–8, 6–4, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1948 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 4–6, 6–4, 15–13 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1949 || Francijas čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|FRA}} [[Nelly Adamson-Landry]] || 7–5, 6–2 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1949 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 8–10, 6–1, 8–10 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1949 || ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 6–1 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1950 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 1–6, 6–3, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1950|| ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 6–3 |} ==== Sieviešu dubultspēles: 27 (21—6) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partnere !style="width:180px"|Pretinieces !style="width:90px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1941 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Sāra Palfrī]] || {{flaga|USA|1912}} [[Dorotija Bandija]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]] || 3–6, 6–1, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1942 || ASV čempionāts|| {{flaga|USA|1912}} [[Luīze Brafa]] || {{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]] || 2–6, 7–5, 6–0 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1943 || ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1944 || ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 4–6, 6–4, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1945 || ASV čempionāts <small>(4)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1946 || Vimbldonas čempionāts ||{{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 2–6, 6–3 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1946 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 0–6, 6–1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1946 || ASV čempionāts <small>(5)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} [[Patrīcija Keninga-Toda]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Mērija Ārnolda]] || 6–1, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums||1947 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 6–3, 4–6, 5–7 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1947 || Francijas čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 7–5, 6–2 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1947 || ASV čempionāts <small>(6)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 5–7, 6–3, 7–5 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1948 || Vimbldonas čempionāts <small>(2)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 6–3, 3–6, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1948 || ASV čempionāts <small>(7)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 8–10, 6–1 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || Francijas čempionāts <small>(3)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|GBR}} [[Džoja Motrama]]<br />{{flaga|GBR}} [[Betija Hiltona]] || 7–5, 6–1 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || Vimbldonas čempionāts <small>(3)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} [[Gasija Morana]]<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 8–6, 7–5 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || ASV čempionāts <small>(8)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} [[Šērlija Fraija]] || 6–4, 10–8 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1950 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–1, 5–7, 2–6 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1950|| Vimbldonas čempionāts <small>(4)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 5–7, 6–1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1950 || ASV čempionāts <small>(9)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–2, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1951|| Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 3–6, 11–13 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1953 || ASV čempionāts ||{{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 2–6, 9–7, 7–9 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1954|| Vimbldonas čempionāts <small>(5)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 4–6, 9–7, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1954 || ASV čempionāts ||{{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 4–6, 4–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1955 || ASV čempionāts <small>(10)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–3, 1–6, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1956 || ASV čempionāts <small>(11)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} [[Betija Preta]]<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–3, 6–0 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1957 || ASV čempionāts <small>(12)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} [[Eltīja Gibsone]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Darlena Hārda]] || 6–2, 7–5 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1958 || Vimbldonas čempionāts <small>(5)</small> || {{flaga|USA|1912}} [[Mārgarita Vārnere]] || {{flaga|BRA}} [[Marija Bueno]] <br />{{flaga|USA|1912}} Eltīja Gibsone || 3–6, 5–7 |} ==== Jauktās dubultspēles: 14 (10—4) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partneris !style="width:180px"|Pretinieki !style="width:90px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1943 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} [[Bills Talberts]] || {{flaga|USA}} [[Paulīne Beca]]<br />{{flaga|USA}} [[Pančo Segura]] || 10–6, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1944 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Dorotija Bandija]]<br />{{flaga|USA}} [[Dons Maknils]] || 6–2, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1945 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Dorisa Hārta]]<br />{{flaga|USA}} [[Bobs Falkenburgs]] || 6–4, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1946 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Luīze Brafa]]<br />{{flaga|USA}} [[Robert Kimbrell]] || 6–3, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1948 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} Luīze Brafa<br />{{flaga|USA}} [[Toms Brauns]] || 4–6, 4–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1949 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Luīze Brafa]]<br />{{flaga|RSA|1928}} [[Eric Sturgess]] || 6–4, 3–6, 5–7 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1950 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} [[Kens Makgregors]] || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|AUS}} [[Frank Sedgman]] || 6–4, 3–6, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1954 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|AUS}} [[Kens Rousvels]] || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA}} [[Viks Seišass]] || 7–5, 4–6, 3–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1954 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} Kens Rousvels || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA}} [[Viks Seišass]] || 6–4, 1–6, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1956 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} Kens Rousvels || {{flaga|USA}} [[Dārlēna Hārda]]<br />{{flaga|AUS}} [[Ljū Houds]] || 9–7, 6–1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1958 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} [[Nīls Freizers]] || {{flaga|BRA}} [[Marija Bueno]]<br />{{flaga|USA}} [[Alex Olmedo]] || 6–3, 3–6, 9–7 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1959 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} Nīls Freizers || {{flaga|USA}} [[Janet Hopps ]]<br />{{flaga|AUS}} [[Bob Mark]] || 7–5, 13–15, 6–2 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1960 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} Nīls Freizers || {{flaga|BRA}} Marija Bueno<br />{{flaga|MEX}} [[Antonio Palafox]] || 6–3, 6–2 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1962 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|AUS}} Nīls Freizers || {{flaga|GBR}} [[Ann Haydon]] <br /> {{flaga|USA}} [[Dennis Ralston]] || 2–6, 6–3, 13–11 |} == Apbalvojumi un pagodinājumi == * 1967. gadā uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Osborna, Mārgarita}} [[Kategorija:1918. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2012. gadā mirušie]] [[Kategorija:Oregonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] 4sx1n02xpfvdwej1kclmjjo34tzsccv 3673094 3673015 2022-08-20T18:11:39Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Mārgarita Osborna | vārds_orig = | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = Mārgarita Osborna (pa kreisi) un [[Luīze Brafa]] uz [[Argentīna]]s žurnāla "El Gráfico" vāka. <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{dat|1918|3|4}} | placebirth = {{vieta|ASV|Oregona|Džozefa}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2012|10|24|1918|3|4}} | placedeath = {{vieta|ASV|Teksasa|Elpaso}} | height = 165 [[Centimetrs|cm]] | weight = | turnedpro = | retired = | coach = | plays = ar labo roku | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = | highestsinglesranking = 1. <small>(1947)</small> | AustralianOpenresult = | FrenchOpenresult = W (1946, 1949) | Wimbledonresult = W (1947) | USOpenresult = W (1948, 1949, 1950) | MastersCupresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = | highestdoublesranking = | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = W (1946, 1947, 1949) | WimbledonDoublesresult = W (1946, 1948, 1949, 1950, 1954) | USOpenDoublesresult = W (1941, 1942, 1943, 1944, 1945, 1946, 1947, 1948, 1949, 1950, 1955, 1956, 1957) | MastersCupDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = W (1962) | USOpenMixedresult = W (1943, 1944, 1945, 1946, 1950, 1956, 1958, 1959, 1960) | MastersCupMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|6|15|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Mārgarita Osborna Djuponta''' ({{val|en|Margaret Osborne duPont}}; dzimusi {{dat|1918|3|4}}, mirusi {{dat|2012|10|24}}) bija amerikāņu [[tenisiste]]: * 37 [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam turnīros]] izcīnīto titulu īpašniece no 1941. līdz 1962, no tiem: ** 6 vienspēlēs; ** 21 sieviešu dubultspēlēs; ** 10 jauktajās dubultspēlēs. * Desmitkārtēja [[Vaitmena kauss|Vaitmena kausa]] ieguvēja kopā ar ASV komandu, * [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] dalībniece kopš 1967. gada. == Biogrāfija == == Karjeras statistika == === Grand Slam fināli === ==== Vienspēles: 10 (6—4) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:150px"|Čempionāts !style="width:200px"|Pretiniece !style="width:110px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1944 || ASV čempionāts|| {{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]] || 6–3, 8–6 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1946 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca || 1–6, 8–6, 7–5 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1947 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]] || 6–2, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1947 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Luīze Brafa]] || 6–8, 6–4, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1948 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 4–6, 6–4, 15–13 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1949 || Francijas čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|FRA}} [[Nelly Adamson-Landry]] || 7–5, 6–2 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1949 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 8–10, 6–1, 8–10 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1949 || ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 6–1 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1950 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 1–6, 6–3, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1950|| ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 6–3 |} ==== Sieviešu dubultspēles: 27 (21—6) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partnere !style="width:180px"|Pretinieces !style="width:90px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1941 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Sāra Palfrī]] || {{flaga|USA|1912}} [[Dorotija Bandija]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]] || 3–6, 6–1, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1942 || ASV čempionāts|| {{flaga|USA|1912}} [[Luīze Brafa]] || {{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]] || 2–6, 7–5, 6–0 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1943 || ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1944 || ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 4–6, 6–4, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1945 || ASV čempionāts <small>(4)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1946 || Vimbldonas čempionāts ||{{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 2–6, 6–3 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1946 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 0–6, 6–1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1946 || ASV čempionāts <small>(5)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} [[Patrīcija Keninga-Toda]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Mērija Ārnolda]] || 6–1, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums||1947 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 6–3, 4–6, 5–7 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1947 || Francijas čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 7–5, 6–2 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1947 || ASV čempionāts <small>(6)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 5–7, 6–3, 7–5 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1948 || Vimbldonas čempionāts <small>(2)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 6–3, 3–6, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1948 || ASV čempionāts <small>(7)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 8–10, 6–1 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || Francijas čempionāts <small>(3)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|GBR}} [[Džoja Motrama]]<br />{{flaga|GBR}} [[Betija Hiltona]] || 7–5, 6–1 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || Vimbldonas čempionāts <small>(3)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} [[Gasija Morana]]<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 8–6, 7–5 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || ASV čempionāts <small>(8)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} [[Šērlija Fraija]] || 6–4, 10–8 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1950 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–1, 5–7, 2–6 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1950|| Vimbldonas čempionāts <small>(4)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 5–7, 6–1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1950 || ASV čempionāts <small>(9)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–2, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1951|| Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 3–6, 11–13 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1953 || ASV čempionāts ||{{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 2–6, 9–7, 7–9 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1954|| Vimbldonas čempionāts <small>(5)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 4–6, 9–7, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1954 || ASV čempionāts ||{{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 4–6, 4–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1955 || ASV čempionāts <small>(10)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–3, 1–6, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1956 || ASV čempionāts <small>(11)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} [[Betija Preta]]<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–3, 6–0 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1957 || ASV čempionāts <small>(12)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} [[Eltīja Gibsone]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Darlena Hārda]] || 6–2, 7–5 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1958 || Vimbldonas čempionāts <small>(5)</small> || {{flaga|USA|1912}} [[Mārgarita Vārnere]] || {{flaga|BRA}} [[Marija Bueno]] <br />{{flaga|USA|1912}} Eltīja Gibsone || 3–6, 5–7 |} ==== Jauktās dubultspēles: 14 (10—4) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partneris !style="width:180px"|Pretinieki !style="width:90px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1943 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} [[Bills Talberts]] || {{flaga|USA}} [[Paulīne Beca]]<br />{{flaga|USA}} [[Pančo Segura]] || 10–6, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1944 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Dorotija Bandija]]<br />{{flaga|USA}} [[Dons Maknils]] || 6–2, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1945 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Dorisa Hārta]]<br />{{flaga|USA}} [[Bobs Falkenburgs]] || 6–4, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1946 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Luīze Brafa]]<br />{{flaga|USA}} [[Roberts Kimbrels]] || 6–3, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1948 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} Luīze Brafa<br />{{flaga|USA}} [[Toms Brauns]] || 4–6, 4–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1949 || ASV čempionāts || {{flaga|USA}} Bills Talberts || {{flaga|USA}} [[Luīze Brafa]]<br />{{flaga|RSA|1928}} [[Ēriks Sterdžess]] || 6–4, 3–6, 5–7 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1950 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} [[Kens Makgregors]] || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|AUS}} [[Frenks Sedžmens]] || 6–4, 3–6, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1954 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|AUS}} [[Kens Rousvels]] || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA}} [[Viks Seišass]] || 7–5, 4–6, 3–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1954 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} Kens Rousvels || {{flaga|USA}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA}} [[Viks Seišass]] || 6–4, 1–6, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1956 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} Kens Rousvels || {{flaga|USA}} [[Dārlēna Hārda]]<br />{{flaga|AUS}} [[Ljū Houds]] || 9–7, 6–1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1958 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} [[Nīls Freizers]] || {{flaga|BRA}} [[Marija Bueno]]<br />{{flaga|USA}} [[Alekss Olmedo]] || 6–3, 3–6, 9–7 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1959 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} Nīls Freizers || {{flaga|USA}} [[Džanete Hopsa]]<br />{{flaga|AUS}} [[Bobs Mark]] || 7–5, 13–15, 6–2 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1960 || ASV čempionāts || {{flaga|AUS}} Nīls Freizers || {{flaga|BRA}} Marija Bueno<br />{{flaga|MEX}} [[Antonio Palafox]] || 6–3, 6–2 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1962 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|AUS}} Nīls Freizers || {{flaga|GBR}} [[Ann Haydon]] <br /> {{flaga|USA}} [[Dennis Ralston]] || 2–6, 6–3, 13–11 |} == Apbalvojumi un pagodinājumi == * 1967. gadā uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Osborna, Mārgarita}} [[Kategorija:1918. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2012. gadā mirušie]] [[Kategorija:Oregonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] fnsynqyqtzwwui912fymt0uevvlb5k7 0 519490 3673072 3672479 2022-08-20T17:49:04Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Trakšēni | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Aiviekstes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2009|02|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=72426 |title=Informācija par objektu: Trakšēni |accessdate={{dat|2022|08|18||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 12 | population_density_km2 = | latd = 56.6638 | latNS = N | longd = 25.6938 | longEW = E | elevation_m = }} '''Trakšēni''' ir ciems [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]]. Atrodas 118 km attālumā no [[Rīga|Rīgas]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Aiviekstes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Aizkraukles novada ciemi]] [[Kategorija:Aiviekstes pagasts]] 8hz0559utt4aicum7hov2u2xs79023i 0 519578 3672975 2022-08-20T12:23:33Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Bruno Puriņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2001 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V. | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[ķīmija]] | pasniedzēji = Lidija Liepiņa | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Bruno Puriņš''' (1928–2001) bija [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]]. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (1971), [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1984-1989). == Dzīvesgājums == Dzimis 1928. gada 16. decembrī, Ukrainā, viņa tēvu nogalināja [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā.<ref name="Stradiņš">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/22158 Akadēmiķis profesors Bruno Puriņš] [[Jānis Stradiņš]], [[Tālis Millers]], [[Jānis Lielpēters]], [[Raimonds Valters]], [[Jānis Grabis]]. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 79, 23.05.2001.</ref> Pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz dzīvi Latvijā, studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē, kuru absolvēja 1951. gadā un sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūtā. Pēc aspirantūras studijām (1951-1954) viņš 1955. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu un bija šī institūta vecākais pētnieks (1954-1957) un Elektroķīmijas laboratorijas vadītājs (1957-1997), institūta direktors (1962-1984). 1968. gadā viņš aizstāvēja ķīmijas zinātņu doktora grādu, darbojās fizikālās ķīmijas un neorganisko materiālu tehnoloģijas nozarē. 1968. gadā Puriņu ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1971. gadā par īsteno locekli un 1975. gadā par LZA Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas akadēmiķi sekretāru, 1984. gadā par LZA prezidentu.<ref name="Stradiņš"/> Viņš darbojās kā žurnāla "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis" Ķīmijas sērijas galvenais redaktors loceklis, bija [[PSRS]] Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1987), tad Krievijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1991).<ref name="Stradiņš"/> Miris 2001. gada 21. maijā Rīgā. == Darbi == Vadīja pētījumus par metālu koroziju, metālu elektroķīmisko izgulsnēšanu un elektroķīmisko ekstrakciju, izmantojot šķidrās membrānas. B. Puriņa darba rezultāti ietverti trijās monogrāfijās, vairāk nekā 200 publikācijās, viņš saņēmis ap 50 autorapliecību un patentus.<ref name="Stradiņš"/> * I. Vitina, B.Purin, I.Pelece, I.Bremere, V.Belmane. Formation of intermediate intermetallic layers at interaction of tin coating with electrolytic barrier layers and copper alloys of base metals. Latvian Journal of Chemistry, 1993, N 1, pp. 3-23. * T. Sadyrbajeva, B.Purin. Electrodialytic transfer and separation of palladium and unnoble metals in systems with liquid membranes. Latvian Journal of Chemistry, 1994, N 4, pp. 448-458. == Apbalvojumi == * [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1970) * PSRS Ministru padomes prēmija (1976) * ordenis "Goda zīme" (1976) * Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1978) * Darba Sarkanā Karoga ordenis (1986) * LZA Gustava Vanaga balva (1988) * Čehoslovākijas Zinātņu akadēmijas J. Heirovska Zelta medaļa (1989) * Krievijas Tautu draudzības ordenis (2000) == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Puriņš, Bruno}} [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]] 2y6wdhate1gx10k01id6tm6q7vf8jmo 3672976 3672975 2022-08-20T12:24:09Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Bruno Puriņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2001 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V. | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[ķīmija]] | pasniedzēji = Lidija Liepiņa | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Bruno Puriņš''' (1928–2001) bija [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]]. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (1971), [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1984-1989). == Dzīvesgājums == Dzimis 1928. gada 16. decembrī, Ukrainā, viņa tēvu nogalināja [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā.<ref name="Stradiņš">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/22158 Akadēmiķis profesors Bruno Puriņš] [[Jānis Stradiņš]], [[Tālis Millers]], [[Jānis Lielpēteris]], [[Raimonds Valters]], [[Jānis Grabis]]. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 79, 23.05.2001.</ref> Pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz dzīvi Latvijā, studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē, kuru absolvēja 1951. gadā un sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūtā. Pēc aspirantūras studijām (1951-1954) viņš 1955. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu un bija šī institūta vecākais pētnieks (1954-1957) un Elektroķīmijas laboratorijas vadītājs (1957-1997), institūta direktors (1962-1984). 1968. gadā viņš aizstāvēja ķīmijas zinātņu doktora grādu, darbojās fizikālās ķīmijas un neorganisko materiālu tehnoloģijas nozarē. 1968. gadā Puriņu ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1971. gadā par īsteno locekli un 1975. gadā par LZA Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas akadēmiķi sekretāru, 1984. gadā par LZA prezidentu.<ref name="Stradiņš"/> Viņš darbojās kā žurnāla "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis" Ķīmijas sērijas galvenais redaktors loceklis, bija [[PSRS]] Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1987), tad Krievijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1991).<ref name="Stradiņš"/> Miris 2001. gada 21. maijā Rīgā. == Darbi == Vadīja pētījumus par metālu koroziju, metālu elektroķīmisko izgulsnēšanu un elektroķīmisko ekstrakciju, izmantojot šķidrās membrānas. B. Puriņa darba rezultāti ietverti trijās monogrāfijās, vairāk nekā 200 publikācijās, viņš saņēmis ap 50 autorapliecību un patentus.<ref name="Stradiņš"/> * I. Vitina, B.Purin, I.Pelece, I.Bremere, V.Belmane. Formation of intermediate intermetallic layers at interaction of tin coating with electrolytic barrier layers and copper alloys of base metals. Latvian Journal of Chemistry, 1993, N 1, pp. 3-23. * T. Sadyrbajeva, B.Purin. Electrodialytic transfer and separation of palladium and unnoble metals in systems with liquid membranes. Latvian Journal of Chemistry, 1994, N 4, pp. 448-458. == Apbalvojumi == * [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1970) * PSRS Ministru padomes prēmija (1976) * ordenis "Goda zīme" (1976) * Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1978) * Darba Sarkanā Karoga ordenis (1986) * LZA Gustava Vanaga balva (1988) * Čehoslovākijas Zinātņu akadēmijas J. Heirovska Zelta medaļa (1989) * Krievijas Tautu draudzības ordenis (2000) == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Puriņš, Bruno}} [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]] b499fbf8kvqh5k2bkqhue0ucgt661di 3672982 3672976 2022-08-20T12:34:46Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Bruno Puriņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Berdjanska]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2001 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V. | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[ķīmija]] | pasniedzēji = [[Lidija Liepiņa]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Bruno Puriņš''' (1928–2001) bija [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]]. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (1971), [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1984-1989). == Dzīvesgājums == Dzimis 1928. gada 16. decembrī [[Berdjanska|Berdjanskā]] bijušā latviešu strēlieka Andreja Puriņa ģimenē. Bērnībā dzīvoja Starojurjevas (''Староюрьево'') ciemā [[Tambova]]s apgabalā. Viņa tēvu nogalināja [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā.<ref name="Stradiņš">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/22158 Akadēmiķis profesors Bruno Puriņš] [[Jānis Stradiņš]], [[Tālis Millers]], [[Jānis Lielpēteris]], [[Raimonds Valters]], [[Jānis Grabis]]. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 79, 23.05.2001.</ref> Pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz dzīvi Latvijā, studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē, kuru absolvēja 1951. gadā un sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūtā. Pēc aspirantūras studijām (1951-1954) [[Lidija Liepiņa|Lidijas Liepiņas]] vadībā viņš 1955. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu un bija šī institūta vecākais pētnieks (1954-1957) un Elektroķīmijas laboratorijas vadītājs (1957-1997), institūta direktors (1962-1984). 1968. gadā viņš aizstāvēja ķīmijas zinātņu doktora grādu, darbojās fizikālās ķīmijas un neorganisko materiālu tehnoloģijas nozarē. 1968. gadā Puriņu ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1971. gadā par īsteno locekli un 1975. gadā par LZA Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas akadēmiķi sekretāru, 1984. gadā par LZA prezidentu.<ref name="Stradiņš"/> Viņš darbojās kā žurnāla "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis" Ķīmijas sērijas galvenais redaktors loceklis, bija [[PSRS]] Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1987), tad Krievijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1991).<ref name="Stradiņš"/> Miris 2001. gada 21. maijā Rīgā. == Darbi == Vadīja pētījumus par metālu koroziju, metālu elektroķīmisko izgulsnēšanu un elektroķīmisko ekstrakciju, izmantojot šķidrās membrānas. B. Puriņa darba rezultāti ietverti trijās monogrāfijās, vairāk nekā 200 publikācijās, viņš saņēmis ap 50 autorapliecību un patentus.<ref name="Stradiņš"/> * I. Vitina, B.Purin, I.Pelece, I.Bremere, V.Belmane. Formation of intermediate intermetallic layers at interaction of tin coating with electrolytic barrier layers and copper alloys of base metals. Latvian Journal of Chemistry, 1993, N 1, pp. 3-23. * T. Sadyrbajeva, B.Purin. Electrodialytic transfer and separation of palladium and unnoble metals in systems with liquid membranes. Latvian Journal of Chemistry, 1994, N 4, pp. 448-458. == Apbalvojumi == * [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1970) * PSRS Ministru padomes prēmija (1976) * ordenis "Goda zīme" (1976) * Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1978) * Darba Sarkanā Karoga ordenis (1986) * LZA Gustava Vanaga balva (1988) * Čehoslovākijas Zinātņu akadēmijas J. Heirovska Zelta medaļa (1989) * Krievijas Tautu draudzības ordenis (2000) == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Puriņš, Bruno}} [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]] 9v4v5idpxa9wg44pubc61ijn1tv793q 3672983 3672982 2022-08-20T12:59:11Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Bruno Puriņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Berdjanska]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2001 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V. | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[ķīmija]] | pasniedzēji = [[Lidija Liepiņa]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Bruno Puriņš''' (1928–2001) bija [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]]. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (1971), [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1984-1989). == Dzīvesgājums == Dzimis 1928. gada 16. decembrī [[Berdjanska|Berdjanskā]] bijušā latviešu strēlieka Andreja Puriņa ģimenē. Bērnībā dzīvoja Starojurjevas (''Староюрьево'') ciemā [[Tambova]]s apgabalā. Viņa tēvu nogalināja [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā.<ref name="Stradiņš">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/22158 Akadēmiķis profesors Bruno Puriņš] [[Jānis Stradiņš]], [[Tālis Millers]], [[Jānis Lielpēteris]], [[Raimonds Valters]], [[Jānis Grabis]]. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 79, 23.05.2001.</ref> Pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz dzīvi Latvijā, studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē, kuru absolvēja 1951. gadā un sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūtā. Pēc aspirantūras studijām (1951-1954) [[Lidija Liepiņa|Lidijas Liepiņas]] vadībā viņš 1955. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu un bija šī institūta vecākais pētnieks (1954-1957) un Elektroķīmijas laboratorijas vadītājs (1957-1997), institūta direktors (1962-1984). 1968. gadā viņš aizstāvēja ķīmijas zinātņu doktora grādu, darbojās fizikālās ķīmijas un neorganisko materiālu tehnoloģijas nozarē. 1968. gadā Puriņu ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1971. gadā par īsteno locekli un 1975. gadā par LZA Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas akadēmiķi sekretāru, 1984. gadā par LZA prezidentu.<ref name="Stradiņš"/> Viņš darbojās kā žurnāla "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis" Ķīmijas sērijas (''Известия Академии наук Латвийской ССР. Серия химическая'') galvenais redaktors loceklis, bija [[PSRS]] Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1987), tad Krievijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1991).<ref name="Stradiņš"/> Miris 2001. gada 21. maijā Rīgā. == Darbi == Vadīja pētījumus par metālu koroziju, metālu elektroķīmisko izgulsnēšanu un elektroķīmisko ekstrakciju, izmantojot šķidrās membrānas. B. Puriņa darba rezultāti ietverti trijās monogrāfijās, vairāk nekā 200 publikācijās, viņš saņēmis ap 50 autorapliecību un patentus.<ref name="Stradiņš"/> * I. Vitina, B.Purin, I.Pelece, I.Bremere, V.Belmane. Formation of intermediate intermetallic layers at interaction of tin coating with electrolytic barrier layers and copper alloys of base metals. Latvian Journal of Chemistry, 1993, N 1, pp. 3-23. * T. Sadyrbajeva, B.Purin. Electrodialytic transfer and separation of palladium and unnoble metals in systems with liquid membranes. Latvian Journal of Chemistry, 1994, N 4, pp. 448-458. == Apbalvojumi == * [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1970) * PSRS Ministru padomes prēmija (1976) * ordenis "Goda zīme" (1976) * Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1978) * Darba Sarkanā Karoga ordenis (1986) * LZA Gustava Vanaga balva (1988) * Čehoslovākijas Zinātņu akadēmijas J. Heirovska Zelta medaļa (1989) * Krievijas Tautu draudzības ordenis (2000) == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Puriņš, Bruno}} [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]] 6edxwvopmbljweycrlx5nwgu150omur 3672986 3672983 2022-08-20T13:13:26Z Pirags 3757 /* Darbi */ pap wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Bruno Puriņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Berdjanska]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2001 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V. | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[ķīmija]] | pasniedzēji = [[Lidija Liepiņa]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Bruno Puriņš''' (1928–2001) bija [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]]. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (1971), [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1984-1989). == Dzīvesgājums == Dzimis 1928. gada 16. decembrī [[Berdjanska|Berdjanskā]] bijušā latviešu strēlieka Andreja Puriņa ģimenē. Bērnībā dzīvoja Starojurjevas (''Староюрьево'') ciemā [[Tambova]]s apgabalā. Viņa tēvu nogalināja [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā.<ref name="Stradiņš">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/22158 Akadēmiķis profesors Bruno Puriņš] [[Jānis Stradiņš]], [[Tālis Millers]], [[Jānis Lielpēteris]], [[Raimonds Valters]], [[Jānis Grabis]]. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 79, 23.05.2001.</ref> Pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz dzīvi Latvijā, studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē, kuru absolvēja 1951. gadā un sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūtā. Pēc aspirantūras studijām (1951-1954) [[Lidija Liepiņa|Lidijas Liepiņas]] vadībā viņš 1955. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu un bija šī institūta vecākais pētnieks (1954-1957) un Elektroķīmijas laboratorijas vadītājs (1957-1997), institūta direktors (1962-1984). 1968. gadā viņš aizstāvēja ķīmijas zinātņu doktora grādu, darbojās fizikālās ķīmijas un neorganisko materiālu tehnoloģijas nozarē. 1968. gadā Puriņu ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1971. gadā par īsteno locekli un 1975. gadā par LZA Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas akadēmiķi sekretāru, 1984. gadā par LZA prezidentu.<ref name="Stradiņš"/> Viņš darbojās kā žurnāla "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis" Ķīmijas sērijas (''Известия Академии наук Латвийской ССР. Серия химическая'') galvenais redaktors loceklis, bija [[PSRS]] Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1987), tad Krievijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1991).<ref name="Stradiņš"/> Miris 2001. gada 21. maijā Rīgā. == Darbi == Vadīja pētījumus par metālu koroziju, metālu elektroķīmisko izgulsnēšanu un elektroķīmisko ekstrakciju, izmantojot šķidrās membrānas. B. Puriņa darba rezultāti ietverti trijās monogrāfijās, vairāk nekā 200 publikācijās, viņš saņēmis ap 50 autorapliecību un patentus.<ref name="Stradiņš"/> * Пурин, Бруно Андреевич. Электроосаждение металлов из пирофосфатных электролитов. Рига: Зинатне, 1975. - 196 с. (monogrāfija) {{ru}} * I. Vitina, B.Purin, I.Pelece, I.Bremere, V.Belmane. Formation of intermediate intermetallic layers at interaction of tin coating with electrolytic barrier layers and copper alloys of base metals. Latvian Journal of Chemistry, 1993, N 1, pp. 3-23. * T. Sadyrbajeva, B.Purin. Electrodialytic transfer and separation of palladium and unnoble metals in systems with liquid membranes. Latvian Journal of Chemistry, 1994, N 4, pp. 448-458. == Apbalvojumi == * [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1970) * PSRS Ministru padomes prēmija (1976) * ordenis "Goda zīme" (1976) * Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1978) * Darba Sarkanā Karoga ordenis (1986) * LZA Gustava Vanaga balva (1988) * Čehoslovākijas Zinātņu akadēmijas J. Heirovska Zelta medaļa (1989) * Krievijas Tautu draudzības ordenis (2000) == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Puriņš, Bruno}} [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]] nuqa8xsbd5ohsxl640bvxlsur0lyobc 3672987 3672986 2022-08-20T13:14:28Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Bruno Puriņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Berdjanska]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2001 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V. | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[ķīmija]] | pasniedzēji = [[Lidija Liepiņa]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Bruno Puriņš''' (1928–2001) bija [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]]. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (1971), [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1984-1989). == Dzīvesgājums == Dzimis 1928. gada 16. decembrī [[Berdjanska|Berdjanskā]] bijušā latviešu strēlieka Andreja Puriņa ģimenē. Mācījās Starojurjevas (''Староюрьево'') vidusskolā [[Tambova]]s apgabalā. Viņa tēvu nogalināja [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā.<ref name="Stradiņš">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/22158 Akadēmiķis profesors Bruno Puriņš] [[Jānis Stradiņš]], [[Tālis Millers]], [[Jānis Lielpēteris]], [[Raimonds Valters]], [[Jānis Grabis]]. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 79, 23.05.2001.</ref> Pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz dzīvi Latvijā, studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē, kuru absolvēja 1951. gadā un sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūtā. Pēc aspirantūras studijām (1951-1954) [[Lidija Liepiņa|Lidijas Liepiņas]] vadībā viņš 1955. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu un bija šī institūta vecākais pētnieks (1954-1957) un Elektroķīmijas laboratorijas vadītājs (1957-1997), institūta direktors (1962-1984). 1968. gadā viņš aizstāvēja ķīmijas zinātņu doktora grādu, darbojās fizikālās ķīmijas un neorganisko materiālu tehnoloģijas nozarē. 1968. gadā Puriņu ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1971. gadā par īsteno locekli un 1975. gadā par LZA Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas akadēmiķi sekretāru, 1984. gadā par LZA prezidentu.<ref name="Stradiņš"/> Viņš darbojās kā žurnāla "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis" Ķīmijas sērijas (''Известия Академии наук Латвийской ССР. Серия химическая'') galvenais redaktors loceklis, bija [[PSRS]] Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1987), tad Krievijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1991).<ref name="Stradiņš"/> Miris 2001. gada 21. maijā Rīgā. == Darbi == Vadīja pētījumus par metālu koroziju, metālu elektroķīmisko izgulsnēšanu un elektroķīmisko ekstrakciju, izmantojot šķidrās membrānas. B. Puriņa darba rezultāti ietverti trijās monogrāfijās, vairāk nekā 200 publikācijās, viņš saņēmis ap 50 autorapliecību un patentus.<ref name="Stradiņš"/> * Пурин, Бруно Андреевич. Электроосаждение металлов из пирофосфатных электролитов. Рига: Зинатне, 1975. - 196 с. (monogrāfija) {{ru}} * I. Vitina, B.Purin, I.Pelece, I.Bremere, V.Belmane. Formation of intermediate intermetallic layers at interaction of tin coating with electrolytic barrier layers and copper alloys of base metals. Latvian Journal of Chemistry, 1993, N 1, pp. 3-23. * T. Sadyrbajeva, B.Purin. Electrodialytic transfer and separation of palladium and unnoble metals in systems with liquid membranes. Latvian Journal of Chemistry, 1994, N 4, pp. 448-458. == Apbalvojumi == * [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1970) * PSRS Ministru padomes prēmija (1976) * ordenis "Goda zīme" (1976) * Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1978) * Darba Sarkanā Karoga ordenis (1986) * LZA Gustava Vanaga balva (1988) * Čehoslovākijas Zinātņu akadēmijas J. Heirovska Zelta medaļa (1989) * Krievijas Tautu draudzības ordenis (2000) == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Puriņš, Bruno}} [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]] cdkdrhrbggia3240bhrseng6zdlkaml 3672988 3672987 2022-08-20T13:16:06Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Bruno Puriņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Berdjanska]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2001 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V. | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[ķīmija]] | pasniedzēji = [[Lidija Liepiņa]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Bruno Puriņš''' (1928–2001) bija [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]]. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (1971), [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1984-1989). == Dzīvesgājums == Dzimis 1928. gada 16. decembrī [[Berdjanska|Berdjanskā]] bijušā latviešu strēlieka Andreja Puriņa ģimenē. Viņa tēvu nogalināja [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā.<ref name="Stradiņš">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/22158 Akadēmiķis profesors Bruno Puriņš] [[Jānis Stradiņš]], [[Tālis Millers]], [[Jānis Lielpēteris]], [[Raimonds Valters]], [[Jānis Grabis]]. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 79, 23.05.2001.</ref> Mācījās Starojurjevas (''Староюрьево'') vidusskolā [[Tambova]]s apgabalā. Pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz dzīvi Latvijā, studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē, kuru absolvēja 1951. gadā un sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūtā. Pēc aspirantūras studijām (1951-1954) [[Lidija Liepiņa|Lidijas Liepiņas]] vadībā viņš 1955. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu un bija šī institūta vecākais pētnieks (1954-1957) un Elektroķīmijas laboratorijas vadītājs (1957-1997), institūta direktors (1962-1984). 1968. gadā viņš aizstāvēja ķīmijas zinātņu doktora grādu, darbojās fizikālās ķīmijas un neorganisko materiālu tehnoloģijas nozarē. 1968. gadā Puriņu ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1971. gadā par īsteno locekli un 1975. gadā par LZA Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas akadēmiķi sekretāru, 1984. gadā par LZA prezidentu.<ref name="Stradiņš"/> Viņš darbojās kā žurnāla "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis" Ķīmijas sērijas (''Известия Академии наук Латвийской ССР. Серия химическая'') galvenais redaktors loceklis, bija [[PSRS]] Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1987), tad Krievijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1991).<ref name="Stradiņš"/> Miris 2001. gada 21. maijā Rīgā. == Darbi == Vadīja pētījumus par metālu koroziju, metālu elektroķīmisko izgulsnēšanu un elektroķīmisko ekstrakciju, izmantojot šķidrās membrānas. B. Puriņa darba rezultāti ietverti trijās monogrāfijās, vairāk nekā 200 publikācijās, viņš saņēmis ap 50 autorapliecību un patentus.<ref name="Stradiņš"/> * Пурин, Бруно Андреевич. Электроосаждение металлов из пирофосфатных электролитов. Рига: Зинатне, 1975. - 196 с. (monogrāfija) {{ru}} * I. Vitina, B.Purin, I.Pelece, I.Bremere, V.Belmane. Formation of intermediate intermetallic layers at interaction of tin coating with electrolytic barrier layers and copper alloys of base metals. Latvian Journal of Chemistry, 1993, N 1, pp. 3-23. * T. Sadyrbajeva, B.Purin. Electrodialytic transfer and separation of palladium and unnoble metals in systems with liquid membranes. Latvian Journal of Chemistry, 1994, N 4, pp. 448-458. == Apbalvojumi == * [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1970) * PSRS Ministru padomes prēmija (1976) * ordenis "Goda zīme" (1976) * Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1978) * Darba Sarkanā Karoga ordenis (1986) * LZA Gustava Vanaga balva (1988) * Čehoslovākijas Zinātņu akadēmijas J. Heirovska Zelta medaļa (1989) * Krievijas Tautu draudzības ordenis (2000) == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Puriņš, Bruno}} [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]] 81g9z2gdiizxipy4ohohv7sxsknvw5e 3672993 3672988 2022-08-20T13:32:25Z Pirags 3757 /* Darbi */ pap wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Bruno Puriņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Berdjanska]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2001 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V. | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[ķīmija]] | pasniedzēji = [[Lidija Liepiņa]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Bruno Puriņš''' (1928–2001) bija [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]]. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (1971), [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1984-1989). == Dzīvesgājums == Dzimis 1928. gada 16. decembrī [[Berdjanska|Berdjanskā]] bijušā latviešu strēlieka Andreja Puriņa ģimenē. Viņa tēvu nogalināja [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā.<ref name="Stradiņš">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/22158 Akadēmiķis profesors Bruno Puriņš] [[Jānis Stradiņš]], [[Tālis Millers]], [[Jānis Lielpēteris]], [[Raimonds Valters]], [[Jānis Grabis]]. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 79, 23.05.2001.</ref> Mācījās Starojurjevas (''Староюрьево'') vidusskolā [[Tambova]]s apgabalā. Pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz dzīvi Latvijā, studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē, kuru absolvēja 1951. gadā un sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūtā. Pēc aspirantūras studijām (1951-1954) [[Lidija Liepiņa|Lidijas Liepiņas]] vadībā viņš 1955. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu un bija šī institūta vecākais pētnieks (1954-1957) un Elektroķīmijas laboratorijas vadītājs (1957-1997), institūta direktors (1962-1984). 1968. gadā viņš aizstāvēja ķīmijas zinātņu doktora grādu, darbojās fizikālās ķīmijas un neorganisko materiālu tehnoloģijas nozarē. 1968. gadā Puriņu ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1971. gadā par īsteno locekli un 1975. gadā par LZA Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas akadēmiķi sekretāru, 1984. gadā par LZA prezidentu.<ref name="Stradiņš"/> Viņš darbojās kā žurnāla "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis" Ķīmijas sērijas (''Известия Академии наук Латвийской ССР. Серия химическая'') galvenais redaktors loceklis, bija [[PSRS]] Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1987), tad Krievijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1991).<ref name="Stradiņš"/> Miris 2001. gada 21. maijā Rīgā. == Darbi == Vadīja pētījumus par metālu koroziju, metālu elektroķīmisko izgulsnēšanu un elektroķīmisko ekstrakciju, izmantojot šķidrās membrānas. B. Puriņa darba rezultāti ietverti trijās monogrāfijās, vairāk nekā 200 publikācijās, viņš saņēmis ap 50 autorapliecību un patentus.<ref name="Stradiņš"/> * Пурин, Бруно Андреевич. Электроосаждение металлов из пирофосфатных электролитов. Rīga: Zinātne, 1975. - 196 lpp. (monogrāfija) {{ru}} * В.Н. Голубев, Б.А. Пурин. Исследование электрического пробоя жидкостных мембран при переносе через них некоторых анионов. Доклады АН СССР, 1977, 232(6), 1340-1342. * I. Vitina, B.Purin, I.Pelece, I.Bremere, V.Belmane. Formation of intermediate intermetallic layers at interaction of tin coating with electrolytic barrier layers and copper alloys of base metals. Latvian Journal of Chemistry, 1993, N 1, pp. 3-23. * Т.Ж.Садырбаева, Б.А. Пурин. Перенос и разделение палладия и неблагородных металлов в системах с жидкими мембранами. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 1993, 3, 301-308. / T. Sadyrbajeva, B. Purin. Electrodialytic transfer and separation of palladium and unnoble metals in systems with liquid membranes. Latvian Journal of Chemistry, 1994, N 4, pp. 448-458. * B.A. Purin. The influence of an electric field on the membrane extraction of substances. In: Proceedings of the International Solvent Extraction Symposium; Moscow, 1998, 234-241. == Apbalvojumi == * [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1970) * PSRS Ministru padomes prēmija (1976) * ordenis "Goda zīme" (1976) * Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1978) * Darba Sarkanā Karoga ordenis (1986) * LZA Gustava Vanaga balva (1988) * Čehoslovākijas Zinātņu akadēmijas J. Heirovska Zelta medaļa (1989) * Krievijas Tautu draudzības ordenis (2000) == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Puriņš, Bruno}} [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]] smwju3c5v7x8x5vdo9k0c6zj2tx1df6 3672998 3672993 2022-08-20T13:56:34Z Pirags 3757 /* Darbi */ wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Bruno Puriņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Berdjanska]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2001 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V. | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[ķīmija]] | pasniedzēji = [[Lidija Liepiņa]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Bruno Puriņš''' (1928–2001) bija [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]]. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (1971), [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1984-1989). == Dzīvesgājums == Dzimis 1928. gada 16. decembrī [[Berdjanska|Berdjanskā]] bijušā latviešu strēlieka Andreja Puriņa ģimenē. Viņa tēvu nogalināja [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā.<ref name="Stradiņš">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/22158 Akadēmiķis profesors Bruno Puriņš] [[Jānis Stradiņš]], [[Tālis Millers]], [[Jānis Lielpēteris]], [[Raimonds Valters]], [[Jānis Grabis]]. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 79, 23.05.2001.</ref> Mācījās Starojurjevas (''Староюрьево'') vidusskolā [[Tambova]]s apgabalā. Pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz dzīvi Latvijā, studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē, kuru absolvēja 1951. gadā un sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūtā. Pēc aspirantūras studijām (1951-1954) [[Lidija Liepiņa|Lidijas Liepiņas]] vadībā viņš 1955. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu un bija šī institūta vecākais pētnieks (1954-1957) un Elektroķīmijas laboratorijas vadītājs (1957-1997), institūta direktors (1962-1984). 1968. gadā viņš aizstāvēja ķīmijas zinātņu doktora grādu, darbojās fizikālās ķīmijas un neorganisko materiālu tehnoloģijas nozarē. 1968. gadā Puriņu ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1971. gadā par īsteno locekli un 1975. gadā par LZA Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas akadēmiķi sekretāru, 1984. gadā par LZA prezidentu.<ref name="Stradiņš"/> Viņš darbojās kā žurnāla "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis" Ķīmijas sērijas (''Известия Академии наук Латвийской ССР. Серия химическая'') galvenais redaktors loceklis, bija [[PSRS]] Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1987), tad Krievijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1991).<ref name="Stradiņš"/> Miris 2001. gada 21. maijā Rīgā. == Darbi == Vadīja pētījumus par metālu koroziju, metālu elektroķīmisko izgulsnēšanu un elektroķīmisko ekstrakciju, izmantojot šķidrās membrānas. B. Puriņa darba rezultāti ietverti trijās monogrāfijās, vairāk nekā 200 publikācijās, viņš saņēmis ap 50 autorapliecību un patentus.<ref name="Stradiņš"/> * Пурин, Бруно Андреевич. Электроосаждение металлов из пирофосфатных электролитов. Rīga: Zinātne, 1975. - 196 lpp. (monogrāfija) {{ru}} * В.Н. Голубев, Б.А. Пурин. Исследование электрического пробоя жидкостных мембран при переносе через них некоторых анионов. Доклады АН СССР, 1977, 232(6), 1340-1342. * Пурин Б.А., Цера В.А., Озола Э.А., Витиня И.А. Комплексные электролиты в гальванотехнике. Rīga: Liesma, 1978. - 267 lpp. {{ru}} * I. Vitina, B.Purin, I.Pelece, I.Bremere, V.Belmane. Formation of intermediate intermetallic layers at interaction of tin coating with electrolytic barrier layers and copper alloys of base metals. Latvian Journal of Chemistry, 1993, N 1, pp. 3-23. * Т.Ж.Садырбаева, Б.А. Пурин. Перенос и разделение палладия и неблагородных металлов в системах с жидкими мембранами. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 1993, 3, 301-308. / T. Sadyrbajeva, B. Purin. Electrodialytic transfer and separation of palladium and unnoble metals in systems with liquid membranes. Latvian Journal of Chemistry, 1994, N 4, pp. 448-458. * B.A. Purin. The influence of an electric field on the membrane extraction of substances. In: Proceedings of the International Solvent Extraction Symposium; Moscow, 1998, 234-241. == Apbalvojumi == * [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1970) * PSRS Ministru padomes prēmija (1976) * ordenis "Goda zīme" (1976) * Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1978) * Darba Sarkanā Karoga ordenis (1986) * LZA Gustava Vanaga balva (1988) * Čehoslovākijas Zinātņu akadēmijas J. Heirovska Zelta medaļa (1989) * Krievijas Tautu draudzības ordenis (2000) == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Puriņš, Bruno}} [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]] 2ln8hbjepeya6r5l7crbtm14in095zl 3673004 3672998 2022-08-20T14:08:26Z Pirags 3757 /* Darbi */ pap wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Bruno Puriņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Berdjanska]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2001 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V. | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[ķīmija]] | pasniedzēji = [[Lidija Liepiņa]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Bruno Puriņš''' (1928–2001) bija [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]]. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (1971), [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1984-1989). == Dzīvesgājums == Dzimis 1928. gada 16. decembrī [[Berdjanska|Berdjanskā]] bijušā latviešu strēlieka Andreja Puriņa ģimenē. Viņa tēvu nogalināja [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā.<ref name="Stradiņš">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/22158 Akadēmiķis profesors Bruno Puriņš] [[Jānis Stradiņš]], [[Tālis Millers]], [[Jānis Lielpēteris]], [[Raimonds Valters]], [[Jānis Grabis]]. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 79, 23.05.2001.</ref> Mācījās Starojurjevas (''Староюрьево'') vidusskolā [[Tambova]]s apgabalā. Pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz dzīvi Latvijā, studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē, kuru absolvēja 1951. gadā un sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūtā. Pēc aspirantūras studijām (1951-1954) [[Lidija Liepiņa|Lidijas Liepiņas]] vadībā viņš 1955. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu un bija šī institūta vecākais pētnieks (1954-1957) un Elektroķīmijas laboratorijas vadītājs (1957-1997), institūta direktors (1962-1984). 1968. gadā viņš aizstāvēja ķīmijas zinātņu doktora grādu, darbojās fizikālās ķīmijas un neorganisko materiālu tehnoloģijas nozarē. 1968. gadā Puriņu ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1971. gadā par īsteno locekli un 1975. gadā par LZA Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas akadēmiķi sekretāru, 1984. gadā par LZA prezidentu.<ref name="Stradiņš"/> Viņš darbojās kā žurnāla "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis" Ķīmijas sērijas (''Известия Академии наук Латвийской ССР. Серия химическая'') galvenais redaktors loceklis, bija [[PSRS]] Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1987), tad Krievijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1991).<ref name="Stradiņš"/> Miris 2001. gada 21. maijā Rīgā. == Darbi == Vadīja pētījumus par metālu koroziju, metālu elektroķīmisko izgulsnēšanu un elektroķīmisko ekstrakciju, izmantojot šķidrās membrānas. B. Puriņa darba rezultāti ietverti trijās monogrāfijās, vairāk nekā 200 publikācijās, viņš saņēmis ap 50 autorapliecību un patentus.<ref name="Stradiņš"/> * Пурин, Бруно Андреевич. Электроосаждение металлов из пирофосфатных электролитов. Rīga: Zinātne, 1975. - 196 lpp. (monogrāfija) {{ru}} * В.Н. Голубев, Б.А. Пурин. Исследование электрического пробоя жидкостных мембран при переносе через них некоторых анионов. Доклады АН СССР, 1977, 232(6), 1340-1342. * Пурин Б.А., Цера В.А., Озола Э.А., Витиня И.А. Комплексные электролиты в гальванотехнике. Rīga: Liesma, 1978. - 267 lpp. {{ru}} * Кадек В.М., Кукурс О.К., Пурин Б.А. Зашита металлов от коррозии. Rīga: Avots, 1981. - 174 lpp. {{ru}} * I. Vitina, B.Purin, I.Pelece, I.Bremere, V.Belmane. Formation of intermediate intermetallic layers at interaction of tin coating with electrolytic barrier layers and copper alloys of base metals. Latvian Journal of Chemistry, 1993, N 1, pp. 3-23. * Т.Ж.Садырбаева, Б.А. Пурин. Перенос и разделение палладия и неблагородных металлов в системах с жидкими мембранами. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 1993, 3, 301-308. / T. Sadyrbajeva, B. Purin. Electrodialytic transfer and separation of palladium and unnoble metals in systems with liquid membranes. Latvian Journal of Chemistry, 1994, N 4, pp. 448-458. * B.A. Purin. The influence of an electric field on the membrane extraction of substances. In: Proceedings of the International Solvent Extraction Symposium; Moscow, 1998, 234-241. == Apbalvojumi == * [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1970) * PSRS Ministru padomes prēmija (1976) * ordenis "Goda zīme" (1976) * Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1978) * Darba Sarkanā Karoga ordenis (1986) * LZA Gustava Vanaga balva (1988) * Čehoslovākijas Zinātņu akadēmijas J. Heirovska Zelta medaļa (1989) * Krievijas Tautu draudzības ordenis (2000) == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Puriņš, Bruno}} [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]] 5scjaqlr78bjsntk3vid4zrthq0zljm 3673005 3673004 2022-08-20T14:09:22Z Pirags 3757 /* Darbi */ wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Bruno Puriņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Berdjanska]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2001 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 21 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V. | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[ķīmija]] | pasniedzēji = [[Lidija Liepiņa]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Bruno Puriņš''' (1928–2001) bija [[latvieši|latviešu]] [[ķīmiķis]]. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (1971), [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (1984-1989). == Dzīvesgājums == Dzimis 1928. gada 16. decembrī [[Berdjanska|Berdjanskā]] bijušā latviešu strēlieka Andreja Puriņa ģimenē. Viņa tēvu nogalināja [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā.<ref name="Stradiņš">[https://www.vestnesis.lv/ta/id/22158 Akadēmiķis profesors Bruno Puriņš] [[Jānis Stradiņš]], [[Tālis Millers]], [[Jānis Lielpēteris]], [[Raimonds Valters]], [[Jānis Grabis]]. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 79, 23.05.2001.</ref> Mācījās Starojurjevas (''Староюрьево'') vidusskolā [[Tambova]]s apgabalā. Pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz dzīvi Latvijā, studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē, kuru absolvēja 1951. gadā un sāka strādāt [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Neorganiskās ķīmijas institūtā. Pēc aspirantūras studijām (1951-1954) [[Lidija Liepiņa|Lidijas Liepiņas]] vadībā viņš 1955. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu un bija šī institūta vecākais pētnieks (1954-1957) un Elektroķīmijas laboratorijas vadītājs (1957-1997), institūta direktors (1962-1984). 1968. gadā viņš aizstāvēja ķīmijas zinātņu doktora grādu, darbojās fizikālās ķīmijas un neorganisko materiālu tehnoloģijas nozarē. 1968. gadā Puriņu ievēlēja par LZA korespondētājlocekli, 1971. gadā par īsteno locekli un 1975. gadā par LZA Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļas akadēmiķi sekretāru, 1984. gadā par LZA prezidentu.<ref name="Stradiņš"/> Viņš darbojās kā žurnāla "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis" Ķīmijas sērijas (''Известия Академии наук Латвийской ССР. Серия химическая'') galvenais redaktors loceklis, bija [[PSRS]] Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1987), tad Krievijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1991).<ref name="Stradiņš"/> Miris 2001. gada 21. maijā Rīgā. == Darbi == Vadīja pētījumus par metālu koroziju, metālu elektroķīmisko izgulsnēšanu un elektroķīmisko ekstrakciju, izmantojot šķidrās membrānas. B. Puriņa darba rezultāti ietverti trijās monogrāfijās, vairāk nekā 200 publikācijās, viņš saņēmis ap 50 autorapliecību un patentus.<ref name="Stradiņš"/> * Пурин, Бруно Андреевич. Электроосаждение металлов из пирофосфатных электролитов. Rīga: Zinātne, 1975. - 196 lpp. (zinātņu kandidāta disertācija) {{ru}} * В.Н. Голубев, Б.А. Пурин. Исследование электрического пробоя жидкостных мембран при переносе через них некоторых анионов. Доклады АН СССР, 1977, 232(6), 1340-1342. * Пурин Б.А., Цера В.А., Озола Э.А., Витиня И.А. Комплексные электролиты в гальванотехнике. Rīga: Liesma, 1978. - 267 lpp. {{ru}} * Кадек В.М., Кукурс О.К., Пурин Б.А. Зашита металлов от коррозии. Rīga: Avots, 1981. - 174 lpp. {{ru}} * I. Vitina, B.Purin, I.Pelece, I.Bremere, V.Belmane. Formation of intermediate intermetallic layers at interaction of tin coating with electrolytic barrier layers and copper alloys of base metals. Latvian Journal of Chemistry, 1993, N 1, pp. 3-23. * Т.Ж.Садырбаева, Б.А. Пурин. Перенос и разделение палладия и неблагородных металлов в системах с жидкими мембранами. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 1993, 3, 301-308. / T. Sadyrbajeva, B. Purin. Electrodialytic transfer and separation of palladium and unnoble metals in systems with liquid membranes. Latvian Journal of Chemistry, 1994, N 4, pp. 448-458. * B.A. Purin. The influence of an electric field on the membrane extraction of substances. In: Proceedings of the International Solvent Extraction Symposium; Moscow, 1998, 234-241. == Apbalvojumi == * [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] (1970) * PSRS Ministru padomes prēmija (1976) * ordenis "Goda zīme" (1976) * Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks (1978) * Darba Sarkanā Karoga ordenis (1986) * LZA Gustava Vanaga balva (1988) * Čehoslovākijas Zinātņu akadēmijas J. Heirovska Zelta medaļa (1989) * Krievijas Tautu draudzības ordenis (2000) == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Puriņš, Bruno}} [[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]] n31t3s91uybjs9orie871c6jkbfhf34 0 519579 3672984 2022-08-20T13:12:18Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Mesija sala |attēls = |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietas karte = | map_type = Kanāda#Nunavuta | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=59|latNS=N |longd=102|longm=58|longEW=W |platība = 432 |garums = 47 |platums = 11 |krasta l... wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Mesija sala |attēls = |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietas karte = | map_type = Kanāda#Nunavuta | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=59|latNS=N |longd=102|longm=58|longEW=W |platība = 432 |garums = 47 |platums = 11 |krasta līnija = 113<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 213 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}} |iedzīvotāji = - |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Mesija sala''' ({{val|en|Massey Island}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAKLP Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Massey Island]</ref> == Ģeogrāfija == Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Perija salas|Perija salu]] grupā. [[Baiama Mārtina šaurums]] rietumos salu atdala no [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salas]], Pīrsa šaurums ziemeļos — no [[Vanjē sala]]s, Erskina līcis austrumos — no [[Batērsta sala]]s, bet Bojera šaurums dienvidos atdala no [[Aleksandra sala]]s. Sala izstiepta rietumu—austrumu virzienā, krasti mēreni izroboti. Reljefā dominē paugurains līdzenums. Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]]. Visa sala ietilpst Kausuitukas nacionālā parka teritorijā.<ref>[https://www.pc.gc.ca/en/pn-np/cnpn-cnnp/qausuittuq Parks Canada. Qausuittuq National Park]</ref> == Vēsture == Sala ilgi tika uzskatīta par daļu no [[Batērsta sala]]s sauszemes masīva. Tagadējais nosaukums piešķirts 1962. gadā par godu Kanādas ģenerālgubernatoram (1952-1959) Vinsentam Mesijam (''Charles Vincent Massey'').<ref>[https://books.google.lv/books?id=aiUZMOypNB4C&pg=PA298&lpg=PA298&dq=vanier+island+named+after&source=bl&ots=bfTrngmS77&sig=ACfU3U008-DAgUfF7bAyOJXYHTUyqevgqg&hl=lv&sa=X&ved=2ahUKEwierYmy9NT5AhWoSPEDHTtcAnwQ6AF6BAgeEAM#v=onepage&q=vanier%20island%20named%20after&f=false Naming Canada: Stories about Canadian Place Names]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Viscount Melville Sound NS-12/13/14] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] [[Kategorija:Perija salas]] m9ofsfgexoto8kk18be87n9cu6k8u0v 3672989 3672984 2022-08-20T13:22:52Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Mesija sala |attēls = |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietas karte = | map_type = Kanāda#Nunavuta | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=59|latNS=N |longd=102|longm=58|longEW=W |platība = 432 |garums = 47 |platums = 11 |krasta līnija = 113<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 213 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}} |iedzīvotāji = - |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Mesija sala''' ({{val|en|Massey Island}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAKLP Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Massey Island]</ref> == Ģeogrāfija == Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Perija salas|Perija salu]] grupā. [[Baiama Mārtina šaurums]] rietumos salu atdala no [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salas]], Pīrsa šaurums ziemeļos — no [[Vanjē sala]]s, Erskina līcis austrumos — no [[Batērsta sala]]s, bet Bojera šaurums dienvidos atdala no [[Aleksandera sala]]s. Sala izstiepta rietumu—austrumu virzienā, krasti mēreni izroboti. Reljefā dominē paugurains līdzenums. Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]]. Visa sala ietilpst Kausuitukas nacionālā parka teritorijā.<ref>[https://www.pc.gc.ca/en/pn-np/cnpn-cnnp/qausuittuq Parks Canada. Qausuittuq National Park]</ref> == Vēsture == Sala ilgi tika uzskatīta par daļu no [[Batērsta sala]]s sauszemes masīva. Tagadējais nosaukums piešķirts 1962. gadā par godu Kanādas ģenerālgubernatoram (1952-1959) Vinsentam Mesijam (''Charles Vincent Massey'').<ref>[https://books.google.lv/books?id=aiUZMOypNB4C&pg=PA298&lpg=PA298&dq=vanier+island+named+after&source=bl&ots=bfTrngmS77&sig=ACfU3U008-DAgUfF7bAyOJXYHTUyqevgqg&hl=lv&sa=X&ved=2ahUKEwierYmy9NT5AhWoSPEDHTtcAnwQ6AF6BAgeEAM#v=onepage&q=vanier%20island%20named%20after&f=false Naming Canada: Stories about Canadian Place Names]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Viscount Melville Sound NS-12/13/14] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] [[Kategorija:Perija salas]] s0r3wfd0mksll0w7u0vyrvshtz8m0jv 0 519580 3672985 2022-08-20T13:13:09Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Mesija sala]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mesija sala]] t1grhzqwwxu4pznw71rd1rmzqjatbd4 0 519581 3672994 2022-08-20T13:40:07Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Aleksandera sala |attēls = |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietas karte = | map_type = Kanāda#Nunavuta | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=52|latNS=N |longd=102|longm=37|longEW=W |platība = 484 |garums = 43 |platums = 19 |kras... wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Aleksandera sala |attēls = |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietas karte = | map_type = Kanāda#Nunavuta | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=52|latNS=N |longd=102|longm=37|longEW=W |platība = 484 |garums = 43 |platums = 19 |krasta līnija = 129<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 196 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}} |iedzīvotāji = - |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Aleksandera sala''' ({{val|en|Alexander Island}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAAQZ Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Alexander Island]</ref> == Ģeogrāfija == Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Perija salas|Perija salu]] grupā. [[Baiama Mārtina šaurums]] rietumos salu atdala no [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salas]], Bojera šaurums ziemeļos — no [[Mesija sala]]s, Erskina līcis austrumos un Pella līcis dienvidos — no [[Batērsta sala]]s. Sala izstiepta dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā, krasti mēreni izroboti. Reljefā dominē paugurains līdzenums. Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]]. Visa sala ietilpst Kausuitukas nacionālā parka teritorijā.<ref>[https://www.pc.gc.ca/en/pn-np/cnpn-cnnp/qausuittuq Parks Canada. Qausuittuq National Park]</ref> == Vēsture == Sala ilgi tika uzskatīta par daļu no [[Batērsta sala]]s sauszemes masīva. Tagadējais nosaukums piešķirts 1962. gadā par godu Kanādas ģenerālgubernatoram (1946-1952) [[Harolds Aleksanders|Haroldam Aleksanderam]] (''Charles Vincent Massey'').<ref>[https://books.google.lv/books?id=aiUZMOypNB4C&pg=PA298&lpg=PA298&dq=vanier+island+named+after&source=bl&ots=bfTrngmS77&sig=ACfU3U008-DAgUfF7bAyOJXYHTUyqevgqg&hl=lv&sa=X&ved=2ahUKEwierYmy9NT5AhWoSPEDHTtcAnwQ6AF6BAgeEAM#v=onepage&q=vanier%20island%20named%20after&f=false Naming Canada: Stories about Canadian Place Names]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Viscount Melville Sound NS-12/13/14] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] [[Kategorija:Perija salas]] 43w2ssdg413gpyts4dancaoqycwqsni 0 519582 3672996 2022-08-20T13:50:52Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Aleksandera sala]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Aleksandera sala]] lbsxlct4pxa9304ass60tmh94768hm1 0 519583 3673010 2022-08-20T14:31:48Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{būs sports|basketbols}} {{Starptautiska basketbola turnīra infokaste | nosaukums = Eiropas čempionāts basketbolā | citi_nosaukumi = ''EuroBasket 2022'' | gads = | gads_pa_labi = 2022 | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{CZE}} | valsts2 = {{GEO}} | valsts3 = {{ITA}} | valsts4 = {{GER}} | pilsēta =... wikitext text/x-wiki {{būs sports|basketbols}} {{Starptautiska basketbola turnīra infokaste | nosaukums = Eiropas čempionāts basketbolā | citi_nosaukumi = ''EuroBasket 2022'' | gads = | gads_pa_labi = 2022 | attēls = | att_izm = | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{CZE}} | valsts2 = {{GEO}} | valsts3 = {{ITA}} | valsts4 = {{GER}} | pilsēta = | laiks = 1.—18. septembris | komandu_skaits = 24 | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 5 | pilsētas = 5 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | atjaunots = | pag_sez = [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017]] | nak_sez = ''2025'' }} '''2022. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā]]''' (''EuroBasket 2022'') būs 41. kontinenta čempionāts. Tajā piedalīsies 24 [[Eiropa]]s vīriešu basketbola valstsvienības. Tas notiks no 2022. gada 1. līdz 18. septembrim. Grupu turnīri notiks [[Ķelne|Ķelnē]] ([[Vācija]]), [[Milāna|Milānā]] ([[Itālija]]), [[Prāga|Prāgā]] ([[Čehija]]) un [[Tbilisi]] ([[Gruzija]]), savukārt izslēgšanas spēles notiks [[Berlīne|Berlīnē]]. Sākotnēji čempionātam bija jānotiek no 2021. gada 2. līdz 19. septembrim, taču [[COVID-19 pandēmija]]s un [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] pārcelšanas uz 2021. gadu dēļ tika nolemts to pārcelt uz 2022. gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fiba.basketball/news/fibas-executive-committee-confirms-global-calendar-update |title=FIBA's Executive Committee confirms global calendar update |language=en |date=9 April 2020 |website=fiba.basketball |access-date={{dat|2022|8|20||bez}}}}</ref> [[Latvijas basketbola izlase]] nekvalificējās finālturnīram pirmoreiz kopš [[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1999. gada]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/latvijas-basketbolisti-zaude-bulgariem-uz-eiropas-cempionata-finalturniru-netiek.a393723/ |title=Latvijas basketbolisti zaudē bulgāriem, uz Eiropas čempionāta finālturnīru netiek |date={{dat|2021|2|20|N|bez}} |website=lsm.lv |access-date={{dat|2022|8|20||bez}}}}</ref> Finālturnīram bija kvalificējusies [[Krievijas basketbola izlase|Krievijas izlase]], taču [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] dēļ tā tika izslēgta no čempionāta un aizvietota ar [[Melnkalnes basketbola izlase|Melnkalnes izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fiba.basketball/news/russia-and-belarus-withdrawn-from-fiba-european-national-team-and-club-competitions |title=Russia and Belarus withdrawn from FIBA's European national team and club competitions |language=en |date=20 May 2022 |website=fiba.basketball|access-date={{dat|2022|8|20||bez}}}}</ref> == Turnīra formāts == Čempionāta pirmajā posmā (grupu turnīrā) visas 24 izlases tika sadalītas četrās grupās pa sešām izlasēm katrā. Pirmajā kārtā tiks aizvadīts viena apļa turnīrs, pēc kura izslēgšanas spēlēm kvalificēsies katras grupas četras labākās izlases, savukārt pēdējās divas vietas ieņēmušās izlases beigs dalību turnīrā. Izslēgšanas spēlēs ir četras kārtas: astotdaļfināli, ceturtdaļfināli, pusfināli un fināli. Tiks aizvadīta arī spēle par trešo vietu. == Arēnas == <center> {| class="wikitable" style="text-align:center" |- !width=200px| [[Berlīne]] |colspan=2 rowspan=8|{{location map+ |Europe |float=center|width=400 |places= {{location map~ |Europe |marksize=10 |mark=Blue pog.svg |lat=52.52|long=13.405|label=Berlīne|position=right}} {{location map~ |Europe |marksize=10 |mark=Blue pog.svg |lat=50.936389|long=6.952778|label=Ķelne|position=bottom}} {{location map~ |Europe |marksize=10 |mark=Blue pog.svg |lat=45.466944|long=9.19|label=Milāna|position=right}} {{location map~ |Europe |marksize=10 |mark=Blue pog.svg |lat=50.083333|long=14.416667|label=Prāga|position=right}} {{location map~ |Europe |marksize=10 |mark=Blue pog.svg |lat=41.7181|long=44.7279|label=Tbilisi|position=left}} }} |- | ''[[Mercedes-Benz Arena (Berlīne)|Mercedes-Benz Arena]]'' |- | Ietilpība: 14 500 |- | [[File:Alba Berlin vs BBC Bayreuth, 19 February 2011 (1).jpg|250px|center]] |- ! [[Ķelne]] |- | ''[[Lanxess Arena]]'' |- | Ietilpība: 19 500 |- | [[File:Lanxess-Arena, Köln-7892.jpg|200px|center]] |- ! width=200px|[[Milāna]] !! width=200px|[[Prāga]] !!mwidth=200px|[[Tbilisi]] |- | ''[[Mediolanum Forum]]'' || [[O2_arēna_(Prāga)|O₂ arēna]] || [[Tbilisi olimpiskā pils|Tbilisi arēna]] |- | Ietilpība: 12 700 || Ietilpība: 16 805 || Ietilpība: 10 000 |- | [[File:Forum Assago Parquet 2.jpg|center|200px]] | [[File:Libeň O2 aréna a busy.jpg|center|200px]] | [[File:New sports hall 1 (Tbilisi).jpg|200px]] |} </center> == Grupu turnīrs == === A grupa === {{Bs cl2 header navbar}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|ESP}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|MNE}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|TUR}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|GEO}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|BEL}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|BUL}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0}} |} {| style="width:100%;" cellspacing="1" |- !width=25%| !width=2%| !width=6%| !width=2%| !width=25%| |- |1. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|ESP}} || || align=center|— || || {{bk|BUL}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|TUR}} || || align=center|— || || {{bk|MNE}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|BEL}} || || align=center|— || || {{bk|GEO}} || |- |3. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|MNE}} || || align=center|— || || {{bk|BEL}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|BUL}} || || align=center|— || || {{bk|TUR}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GEO}} || || align=center|— || || {{bk|ESP}} || |- |4. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|BUL}} || || align=center|— || || {{bk|MNE}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|ESP}} || || align=center|— || || {{bk|BEL}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|TUR}} || || align=center|— || || {{bk|GEO}} || |- |6. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|BEL}} || || align=center|— || || {{bk|TUR}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|MNE}} || || align=center|— || || {{bk|ESP}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GEO}} || || align=center|— || || {{bk|BUL}} || |- |7. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|TUR}} || || align=center|— || || {{bk|ESP}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|BUL}} || || align=center|— || || {{bk|BEL}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GEO}} || || align=center|— || || {{bk|MNE}} || |} === B grupa === {{Bs cl2 header navbar}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|FRA}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|LTU}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|SLO}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|GER}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|HUN}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|BIH}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0}} |} {| style="width:100%;" cellspacing="1" |- !width=25%| !width=2%| !width=6%| !width=2%| !width=25%| |- |1. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|BIH}} || || align=center|— || || {{bk|HUN}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|SLO}} || || align=center|— || || {{bk|LTU}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|FRA}} || || align=center|— || || {{bk|GER}} || |- |3. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GER}} || || align=center|— || || {{bk|BIH}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|LTU}} || || align=center|— || || {{bk|FRA}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|HUN}} || || align=center|— || || {{bk|SLO}} || |- |4. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|LTU}} || || align=center|— || || {{bk|GER}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|SLO}} || || align=center|— || || {{bk|BIH}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|FRA}} || || align=center|— || || {{bk|HUN}} || |- |6. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|BIH}} || || align=center|— || || {{bk|FRA}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|HUN}} || || align=center|— || || {{bk|LTU}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GER}} || || align=center|— || || {{bk|SLO}} || |- |7. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|LTU}} || || align=center|— || || {{bk|BIH}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|FRA}} || || align=center|— || || {{bk|SLO}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|HUN}} || || align=center|— || || {{bk|GER}} || |} === C grupa === {{Bs cl2 header navbar}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|GRE}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|ITA}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|CRO}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|UKR}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|GBR}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|EST}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0}} |} {| style="width:100%;" cellspacing="1" |- !width=25%| !width=2%| !width=6%| !width=2%| !width=25%| |- |2. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|UKR}} || || align=center|— || || {{bk|GBR}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|CRO}} || || align=center|— || || {{bk|GRE}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|ITA}} || || align=center|— || || {{bk|EST}} || |- |3. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GBR}} || || align=center|— || || {{bk|CRO}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|EST}} || || align=center|— || || {{bk|UKR}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GRE}} || || align=center|— || || {{bk|ITA}} || |- |5. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|CRO}} || || align=center|— || || {{bk|EST}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GBR}} || || align=center|— || || {{bk|GRE}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|UKR}} || || align=center|— || || {{bk|ITA}} || |- |6. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|EST}} || || align=center|— || || {{bk|GBR}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GRE}} || || align=center|— || || {{bk|UKR}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|ITA}} || || align=center|— || || {{bk|CRO}} || |- |8. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|CRO}} || || align=center|— || || {{bk|UKR}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|EST}} || || align=center|— || || {{bk|GRE}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GBR}} || || align=center|— || || {{bk|ITA}} || |} === D grupa === {{Bs cl2 header navbar}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|SRB}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|CZE}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|POL}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|FIN}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|ISR}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|NED}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0}} |} {| style="width:100%;" cellspacing="1" |- !width=25%| !width=2%| !width=6%| !width=2%| !width=25%| |- |2. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|ISR}} || || align=center|— || || {{bk|FIN}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|POL}} || || align=center|— || || {{bk|CZE}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|SRB}} || || align=center|— || || {{bk|NED}} || |- |3. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|FIN}} || || align=center|— || || {{bk|POL}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|CZE}} || || align=center|— || || {{bk|SRB}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|NED}} || || align=center|— || || {{bk|ISR}} || |- |5. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|POL}} || || align=center|— || || {{bk|ISR}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|CZE}} || || align=center|— || || {{bk|NED}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|SRB}} || || align=center|— || || {{bk|FIN}} || |- |6. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|NED}} || || align=center|— || || {{bk|POL}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|FIN}} || || align=center|— || || {{bk|CZE}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|ISR}} || || align=center|— || || {{bk|SRB}} || |- |8. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|FIN}} || || align=center|— || || {{bk|NED}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|CZE}} || || align=center|— || || {{bk|ISR}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|SRB}} || || align=center|— || || {{bk|POL}} || |} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N16 |widescore=yes |bold_winner=high |3rdplace=yes | RD1=Astotdaļfināli | RD2=Ceturtdaļfināli | RD3=Pusfināli | RD4=Fināls | Consol=Spēle par 3. vietu <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- Astotdaļfināli --> |10. septembris|B2||A3| |11. septembris|C1||D4| |10. septembris|A1||B4| |11. septembris|D2||C3| |10. septembris|B1||A4| |11. septembris|C2||D3| |10. septembris|A2||B3| |11. septembris|D1||C4| <!-- Ceturtdaļfināli --> |13. septembris|||| |13. septembris|||| |14. septembris|||| |14. septembris|||| <!-- Pusfināli--> |16. septembris|||| |16. septembris|||| <!-- Fināls --> |18. septembris|||| <!-- Spēle par 3. vietu --> |18. septembris|||| }} <!-- == Vietu sadalījums == --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.fiba.basketball/eurobasket/2022 Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eurobasket}} [[Kategorija:2022. gads sportā|Eiropas čempionāts basketbolā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts basketbolā]] 6m8pn44elrute4t90m4tzq7yvihu2j8 3673014 3673010 2022-08-20T14:37:34Z Vylks 50297 logo wikitext text/x-wiki {{būs sports|basketbols}} {{Starptautiska basketbola turnīra infokaste | nosaukums = Eiropas čempionāts basketbolā | citi_nosaukumi = ''EuroBasket 2022'' | gads = | gads_pa_labi = 2022 | attēls = EuroBasket 2022.svg | att_izm = 175px | apraksts = | mājaslapa = | valsts = {{CZE}} | valsts2 = {{GEO}} | valsts3 = {{ITA}} | valsts4 = {{GER}} | pilsēta = | laiks = 1.—18. septembris | komandu_skaits = 24 | kval_dalībvalstis = | konfederācijas = | arēnas = 5 | pilsētas = 5 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | trešie_cits = | ceturtie = | spēles = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | atjaunots = | pag_sez = [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017]] | nak_sez = ''2025'' }} '''2022. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā]]''' (''EuroBasket 2022'') būs 41. kontinenta čempionāts. Tajā piedalīsies 24 [[Eiropa]]s vīriešu basketbola valstsvienības. Tas notiks no 2022. gada 1. līdz 18. septembrim. Grupu turnīri notiks [[Ķelne|Ķelnē]] ([[Vācija]]), [[Milāna|Milānā]] ([[Itālija]]), [[Prāga|Prāgā]] ([[Čehija]]) un [[Tbilisi]] ([[Gruzija]]), savukārt izslēgšanas spēles notiks [[Berlīne|Berlīnē]]. Sākotnēji čempionātam bija jānotiek no 2021. gada 2. līdz 19. septembrim, taču [[COVID-19 pandēmija]]s un [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] pārcelšanas uz 2021. gadu dēļ tika nolemts to pārcelt uz 2022. gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fiba.basketball/news/fibas-executive-committee-confirms-global-calendar-update |title=FIBA's Executive Committee confirms global calendar update |language=en |date=9 April 2020 |website=fiba.basketball |access-date={{dat|2022|8|20||bez}}}}</ref> [[Latvijas basketbola izlase]] nekvalificējās finālturnīram pirmoreiz kopš [[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1999. gada]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/latvijas-basketbolisti-zaude-bulgariem-uz-eiropas-cempionata-finalturniru-netiek.a393723/ |title=Latvijas basketbolisti zaudē bulgāriem, uz Eiropas čempionāta finālturnīru netiek |date={{dat|2021|2|20|N|bez}} |website=lsm.lv |access-date={{dat|2022|8|20||bez}}}}</ref> Finālturnīram bija kvalificējusies [[Krievijas basketbola izlase|Krievijas izlase]], taču [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] dēļ tā tika izslēgta no čempionāta un aizvietota ar [[Melnkalnes basketbola izlase|Melnkalnes izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fiba.basketball/news/russia-and-belarus-withdrawn-from-fiba-european-national-team-and-club-competitions |title=Russia and Belarus withdrawn from FIBA's European national team and club competitions |language=en |date=20 May 2022 |website=fiba.basketball|access-date={{dat|2022|8|20||bez}}}}</ref> == Turnīra formāts == Čempionāta pirmajā posmā (grupu turnīrā) visas 24 izlases tika sadalītas četrās grupās pa sešām izlasēm katrā. Pirmajā kārtā tiks aizvadīts viena apļa turnīrs, pēc kura izslēgšanas spēlēm kvalificēsies katras grupas četras labākās izlases, savukārt pēdējās divas vietas ieņēmušās izlases beigs dalību turnīrā. Izslēgšanas spēlēs ir četras kārtas: astotdaļfināli, ceturtdaļfināli, pusfināli un fināli. Tiks aizvadīta arī spēle par trešo vietu. == Arēnas == <center> {| class="wikitable" style="text-align:center" |- !width=200px| [[Berlīne]] |colspan=2 rowspan=8|{{location map+ |Europe |float=center|width=400 |places= {{location map~ |Europe |marksize=10 |mark=Blue pog.svg |lat=52.52|long=13.405|label=Berlīne|position=right}} {{location map~ |Europe |marksize=10 |mark=Blue pog.svg |lat=50.936389|long=6.952778|label=Ķelne|position=bottom}} {{location map~ |Europe |marksize=10 |mark=Blue pog.svg |lat=45.466944|long=9.19|label=Milāna|position=right}} {{location map~ |Europe |marksize=10 |mark=Blue pog.svg |lat=50.083333|long=14.416667|label=Prāga|position=right}} {{location map~ |Europe |marksize=10 |mark=Blue pog.svg |lat=41.7181|long=44.7279|label=Tbilisi|position=left}} }} |- | ''[[Mercedes-Benz Arena (Berlīne)|Mercedes-Benz Arena]]'' |- | Ietilpība: 14 500 |- | [[File:Alba Berlin vs BBC Bayreuth, 19 February 2011 (1).jpg|250px|center]] |- ! [[Ķelne]] |- | ''[[Lanxess Arena]]'' |- | Ietilpība: 19 500 |- | [[File:Lanxess-Arena, Köln-7892.jpg|200px|center]] |- ! width=200px|[[Milāna]] !! width=200px|[[Prāga]] !!mwidth=200px|[[Tbilisi]] |- | ''[[Mediolanum Forum]]'' || [[O2_arēna_(Prāga)|O₂ arēna]] || [[Tbilisi olimpiskā pils|Tbilisi arēna]] |- | Ietilpība: 12 700 || Ietilpība: 16 805 || Ietilpība: 10 000 |- | [[File:Forum Assago Parquet 2.jpg|center|200px]] | [[File:Libeň O2 aréna a busy.jpg|center|200px]] | [[File:New sports hall 1 (Tbilisi).jpg|200px]] |} </center> == Grupu turnīrs == === A grupa === {{Bs cl2 header navbar}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|ESP}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|MNE}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|TUR}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|GEO}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|BEL}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|BUL}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0}} |} {| style="width:100%;" cellspacing="1" |- !width=25%| !width=2%| !width=6%| !width=2%| !width=25%| |- |1. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|ESP}} || || align=center|— || || {{bk|BUL}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|TUR}} || || align=center|— || || {{bk|MNE}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|BEL}} || || align=center|— || || {{bk|GEO}} || |- |3. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|MNE}} || || align=center|— || || {{bk|BEL}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|BUL}} || || align=center|— || || {{bk|TUR}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GEO}} || || align=center|— || || {{bk|ESP}} || |- |4. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|BUL}} || || align=center|— || || {{bk|MNE}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|ESP}} || || align=center|— || || {{bk|BEL}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|TUR}} || || align=center|— || || {{bk|GEO}} || |- |6. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|BEL}} || || align=center|— || || {{bk|TUR}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|MNE}} || || align=center|— || || {{bk|ESP}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GEO}} || || align=center|— || || {{bk|BUL}} || |- |7. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|TUR}} || || align=center|— || || {{bk|ESP}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|BUL}} || || align=center|— || || {{bk|BEL}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GEO}} || || align=center|— || || {{bk|MNE}} || |} === B grupa === {{Bs cl2 header navbar}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|FRA}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|LTU}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|SLO}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|GER}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|HUN}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|BIH}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0}} |} {| style="width:100%;" cellspacing="1" |- !width=25%| !width=2%| !width=6%| !width=2%| !width=25%| |- |1. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|BIH}} || || align=center|— || || {{bk|HUN}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|SLO}} || || align=center|— || || {{bk|LTU}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|FRA}} || || align=center|— || || {{bk|GER}} || |- |3. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GER}} || || align=center|— || || {{bk|BIH}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|LTU}} || || align=center|— || || {{bk|FRA}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|HUN}} || || align=center|— || || {{bk|SLO}} || |- |4. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|LTU}} || || align=center|— || || {{bk|GER}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|SLO}} || || align=center|— || || {{bk|BIH}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|FRA}} || || align=center|— || || {{bk|HUN}} || |- |6. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|BIH}} || || align=center|— || || {{bk|FRA}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|HUN}} || || align=center|— || || {{bk|LTU}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GER}} || || align=center|— || || {{bk|SLO}} || |- |7. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|LTU}} || || align=center|— || || {{bk|BIH}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|FRA}} || || align=center|— || || {{bk|SLO}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|HUN}} || || align=center|— || || {{bk|GER}} || |} === C grupa === {{Bs cl2 header navbar}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|GRE}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|ITA}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|CRO}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|UKR}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|GBR}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|EST}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0}} |} {| style="width:100%;" cellspacing="1" |- !width=25%| !width=2%| !width=6%| !width=2%| !width=25%| |- |2. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|UKR}} || || align=center|— || || {{bk|GBR}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|CRO}} || || align=center|— || || {{bk|GRE}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|ITA}} || || align=center|— || || {{bk|EST}} || |- |3. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GBR}} || || align=center|— || || {{bk|CRO}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|EST}} || || align=center|— || || {{bk|UKR}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GRE}} || || align=center|— || || {{bk|ITA}} || |- |5. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|CRO}} || || align=center|— || || {{bk|EST}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GBR}} || || align=center|— || || {{bk|GRE}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|UKR}} || || align=center|— || || {{bk|ITA}} || |- |6. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|EST}} || || align=center|— || || {{bk|GBR}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GRE}} || || align=center|— || || {{bk|UKR}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|ITA}} || || align=center|— || || {{bk|CRO}} || |- |8. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|CRO}} || || align=center|— || || {{bk|UKR}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|EST}} || || align=center|— || || {{bk|GRE}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|GBR}} || || align=center|— || || {{bk|ITA}} || |} === D grupa === {{Bs cl2 header navbar}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|SRB}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|CZE}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|POL}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|FIN}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0 |bc= #ccffcc}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|ISR}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0}} {{Bs cl2 team|t={{Bk|NED}} |w=0 |l=0 |pf=0 |pa=0}} |} {| style="width:100%;" cellspacing="1" |- !width=25%| !width=2%| !width=6%| !width=2%| !width=25%| |- |2. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|ISR}} || || align=center|— || || {{bk|FIN}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|POL}} || || align=center|— || || {{bk|CZE}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|SRB}} || || align=center|— || || {{bk|NED}} || |- |3. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|FIN}} || || align=center|— || || {{bk|POL}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|CZE}} || || align=center|— || || {{bk|SRB}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|NED}} || || align=center|— || || {{bk|ISR}} || |- |5. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|POL}} || || align=center|— || || {{bk|ISR}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|CZE}} || || align=center|— || || {{bk|NED}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|SRB}} || || align=center|— || || {{bk|FIN}} || |- |6. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|NED}} || || align=center|— || || {{bk|POL}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|FIN}} || || align=center|— || || {{bk|CZE}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|ISR}} || || align=center|— || || {{bk|SRB}} || |- |8. septembris |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|FIN}} || || align=center|— || || {{bk|NED}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|CZE}} || || align=center|— || || {{bk|ISR}} || |- style=font-size:90% |align=right|{{bk-rt|SRB}} || || align=center|— || || {{bk|POL}} || |} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N16 |widescore=yes |bold_winner=high |3rdplace=yes | RD1=Astotdaļfināli | RD2=Ceturtdaļfināli | RD3=Pusfināli | RD4=Fināls | Consol=Spēle par 3. vietu <!-- Date-Place/Team 1/Score 1/Team 2/Score 2 --> <!-- Astotdaļfināli --> |10. septembris|B2||A3| |11. septembris|C1||D4| |10. septembris|A1||B4| |11. septembris|D2||C3| |10. septembris|B1||A4| |11. septembris|C2||D3| |10. septembris|A2||B3| |11. septembris|D1||C4| <!-- Ceturtdaļfināli --> |13. septembris|||| |13. septembris|||| |14. septembris|||| |14. septembris|||| <!-- Pusfināli--> |16. septembris|||| |16. septembris|||| <!-- Fināls --> |18. septembris|||| <!-- Spēle par 3. vietu --> |18. septembris|||| }} <!-- == Vietu sadalījums == --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.fiba.basketball/eurobasket/2022 Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eurobasket}} [[Kategorija:2022. gads sportā|Eiropas čempionāts basketbolā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts basketbolā]] 5yhj3a035oums1rsfvp5dceyxs17va7 0 519584 3673011 2022-08-20T14:32:56Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] e78vfse294fei28nqh24z4h0aj63nxd 0 519585 3673012 2022-08-20T14:34:09Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] e78vfse294fei28nqh24z4h0aj63nxd 6 519586 3673013 2022-08-20T14:36:35Z Vylks 50297 No [[:en:File:EuroBasket 2022.svg]] wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == No [[:en:File:EuroBasket 2022.svg]] == Licence == {{Aizsargāts logo}} 6rj5bmraxkorn1ab8phb37bc10010km 0 519587 3673016 2022-08-20T15:02:54Z Aleksandrs1234 94295 https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 wikitext text/x-wiki '''31. trolejbusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] [[Rīga|Rīgas]] centrā līdz sociālās aprūpes centram "[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]]" (galapunkta nosaukums „Berģuciems"), [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētas]] [[Berģi (Rīga)|Berģu]] apkaimē. Trolejbusu ceļā nepietur pieturās Palmu iela, Brīvības piemineklis No 2022.gada 1.septembrī tiks slēgts 1.autobusu maršruts un būs jauns 31.trolejbusu maršruts <nowiki>''</nowiki>Centrāltirgus - Berģuciems'<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35|title=C 1 сентября в Риге появиться троллейбусы 20, 31, 34, 35}}</ref>' == Maršruts == {{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=31. trolejbusu maršruts|fona krāsa=#0432C8|no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]]|uz=[[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=|plānots atklāt=2022.gada 1.septembrī|tika plān atklāt=|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|pieturu skaits=63 (31 / 32)|transporta vienīb=|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|parks=|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=www.rigassatiksme.lv|apakšveidne={{Rīgas autobusu apakšveidne}}|kopējais garums=}} * Virzienā '''Centrāltirgus'''—Berģuciems autobusi kursē šādās ielās: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] un [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]]. * Virzienā Berģuciems—'''Centrāltirgus''' autobusi kursē šādās ielās: [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]], [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]. == Pieturvietas == 31. autobusu maršrutā ir 63 pietura, virzienā '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]'''—Berģuciems ir 31 pieturas, bet virzienā Berģuciems—'''[[Abrenes iela (Rīga)|Centrāltirgus]]''' ir 32 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" |3 |[[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" |4 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |5 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |6 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |7 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |8 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" |9 |[[VEF]] |- | align="center" |10 |[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |11 |[[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" |12 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |13 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |14 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |15 |[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" |18 |[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |19 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |20 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |21 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |22 |[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" |23 |[[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" |24 |[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" |25 |[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" |26 |Upesciema iela |- | align="center" |27 |[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" |28 |[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" |29 |[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" |30 |[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]] |- | align="center" |31 |Berģuciems |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |Berģuciems |- | align="center" |2 |[[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]] |- | align="center" |3 |[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" |4 |[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" |5 |[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" |6 |Upesciema iela |- | align="center" |7 |[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" |8 |[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" |9 |[[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" |11 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |12 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |13 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |14 |[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |15 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |18 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |19 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |20 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |21 |[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |22 |[[VEF]] |- | align="center" |23 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" |24 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |25 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |26 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |28 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- |29 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |30 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |31 |[[Centrālā stacija]] |- | align="center" |32 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]]{{Sabiedriskais transports Rīga}} 3n0ivokwurxl8omzjwwgn7sll3fkf5w 3673028 3673016 2022-08-20T15:29:25Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki '''31. trolejbusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] [[Rīga|Rīgas]] centrā līdz sociālās aprūpes centram "[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]]" (galapunkta nosaukums „Berģuciems"), [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētas]] [[Berģi (Rīga)|Berģu]] apkaimē. Trolejbusu ceļā nepietur pieturās Palmu iela, Brīvības piemineklis No 2022.gada 1.septembrī tiks slēgts 1.autobusu maršruts un būs jauns 31.trolejbusu maršruts <nowiki>''</nowiki>Centrāltirgus - Berģuciems'<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35|title=C 1 сентября в Риге появиться троллейбусы 20, 31, 34, 35}}</ref>' == Maršruts == {{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=31. trolejbusu maršruts|fona krāsa=#0432C8|no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]]|uz=[[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=|plānots atklāt=2022.gada 1.septembrī|tika plān atklāt=|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|pieturu skaits=63 (31 / 32)|transporta vienīb=|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|parks=|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=www.rigassatiksme.lv|apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}|kopējais garums=}} * Virzienā '''Centrāltirgus'''—Berģuciems autobusi kursē šādās ielās: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] un [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]]. * Virzienā Berģuciems—'''Centrāltirgus''' autobusi kursē šādās ielās: [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]], [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]. == Pieturvietas == 31. autobusu maršrutā ir 63 pietura, virzienā '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]'''—Berģuciems ir 31 pieturas, bet virzienā Berģuciems—'''[[Abrenes iela (Rīga)|Centrāltirgus]]''' ir 32 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" |3 |[[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" |4 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |5 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |6 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |7 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |8 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" |9 |[[VEF]] |- | align="center" |10 |[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |11 |[[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" |12 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |13 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |14 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |15 |[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" |18 |[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |19 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |20 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |21 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |22 |[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" |23 |[[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" |24 |[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" |25 |[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" |26 |Upesciema iela |- | align="center" |27 |[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" |28 |[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" |29 |[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" |30 |[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]] |- | align="center" |31 |Berģuciems |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |Berģuciems |- | align="center" |2 |[[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]] |- | align="center" |3 |[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" |4 |[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" |5 |[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" |6 |Upesciema iela |- | align="center" |7 |[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" |8 |[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" |9 |[[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" |11 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |12 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |13 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |14 |[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |15 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |18 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |19 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |20 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |21 |[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |22 |[[VEF]] |- | align="center" |23 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" |24 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |25 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |26 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |28 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- |29 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |30 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |31 |[[Centrālā stacija]] |- | align="center" |32 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]]{{Sabiedriskais transports Rīga}} qeourcoiomyxgah53wz251jz0bsoo6v 3673380 3673028 2022-08-21T10:18:26Z Aleksandrs1234 94295 nelielas izmainas wikitext text/x-wiki '''31. trolejbusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tiek nodrošināti no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] [[Rīga|Rīgas]] centrā līdz sociālās aprūpes centram "[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]]" (galapunkta nosaukums „Berģuciems"), [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētas]] [[Berģi (Rīga)|Berģu]] apkaimē. Trolejbusu ceļā nepieturēs pieturās Palmu iela, Brīvības piemineklis No 2022.gada 1.septembrī tiks slēgts 1.autobusu maršruts un būs jauns 31.trolejbusu maršruts <nowiki>''</nowiki>Centrāltirgus - Berģuciems'<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35|title=C 1 сентября в Риге появиться троллейбусы 20, 31, 34, 35}}</ref>' == Maršruts == {{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=31. trolejbusu maršruts|fona krāsa=#0432C8|no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]]|uz=[[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=|plānots atklāt=2022.gada 1.septembrī|tika plān atklāt=|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|pieturu skaits=63 (31 / 32)|transporta vienīb=|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|parks=|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=www.rigassatiksme.lv|apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}|kopējais garums=}} * Virzienā '''Centrāltirgus'''—Berģuciems autobusi kursēs šādās ielās: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] un [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]]. * Virzienā Berģuciems—'''Centrāltirgus''' autobusi kursēs šādās ielās: [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]], [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]. == Pieturvietas == 31. autobusu maršrutā būs 63 pietura, virzienā '''[[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]'''—Berģuciems būs 31 pieturas, bet virzienā Berģuciems—'''[[Abrenes iela (Rīga)|Centrāltirgus]]''' būs 32 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" |3 |[[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" |4 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |5 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |6 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |7 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |8 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" |9 |[[VEF]] |- | align="center" |10 |[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |11 |[[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" |12 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |13 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |14 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |15 |[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" |18 |[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |19 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |20 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |21 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |22 |[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" |23 |[[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" |24 |[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" |25 |[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" |26 |Upesciema iela |- | align="center" |27 |[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" |28 |[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" |29 |[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" |30 |[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]] |- | align="center" |31 |Berģuciems |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |Berģuciems |- | align="center" |2 |[[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]] |- | align="center" |3 |[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" |4 |[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" |5 |[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" |6 |Upesciema iela |- | align="center" |7 |[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" |8 |[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" |9 |[[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" |11 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |12 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |13 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |14 |[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |15 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |18 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |19 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |20 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |21 |[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |22 |[[VEF]] |- | align="center" |23 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" |24 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |25 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |26 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |28 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- |29 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |30 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |31 |[[Centrālā stacija]] |- | align="center" |32 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]]{{Sabiedriskais transports Rīga}} lh8hvhr18rfbvivek151o0wbcu6iw8f 0 519588 3673024 2022-08-20T15:26:21Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaunzemi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lizuma pagasts]] | esta... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaunzemi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lizuma pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52586 |title=Informācija par objektu: Jaunzemi |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 10 | lats = 35 | latNS = N | longd = 26 | longm = 20 | longs = 53 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4425 | var_id = 100126640 | lgia_id = 52586 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Jaunzemi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lizuma pagasts|Lizuma pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V436]] un [[V436]] krustojuma. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lizuma pagasta ciemi}} 9rz6gj6hl0xmim9ubquzpiebwkdelu4 0 519589 3673025 2022-08-20T15:27:54Z Aleksandrs1234 94295 https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 wikitext text/x-wiki '''34. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Centrāltirgus]] līdz [[Juglas zvēraudzētava|Juglas zvēraudzētavai]] [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimē. Trolejbuss ceļā nepietur: Palmu iela, Brīvības piemineklis.{{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=34. trolejbusu maršruts|fona krāsa=#0432C8|no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]]|uz=[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]|karte=|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=|plānots atklāt=2022.gada 1.septrembrī|tika plān atklāt=|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|kopējais garums=|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|pieturu skaits=53 (27 / 28)|transporta vienīb=? (darbdienās) ? (brīvdienās)|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|parks=|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=www.rigassatiksme.lv|apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}|slēgts=}}No 2022.gada 1.septembrī būs jauns 34.trolejbusu maršruts <nowiki>''</nowiki>Centrāltirgus - Zvēraudzētava<nowiki>''</nowiki> un tiks slēgts 14.autobusu maršruts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35|title=с 1 сентября в Риге появиться троллейбусные маршруты 20, 31, 34, 35}}</ref> == Maršruts == '''Centrāltirgus''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' kursē pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] un [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]]. Trolejbuss nepietur šādās pieturās: Palmu iela. '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''Centrāltirgus''' kursē pa šādām ielām: [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]], [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]] Trolejbuss nepietur šādās pieturās: Palmu iela, Brīvības piemineklis. == Pieturvietas == 34. Trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 53 pieturas. Maršrutā '''Centrāltirgus''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' ir 27 pieturas, bet maršrutā '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''Centrāltirgus''' ir 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" |3 |[[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" |4 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |5 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |6 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |7 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |8 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |9 |[[VEF]] |- | align="center" |10 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |11 |[[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" |12 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |13 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |14 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |15 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |Meža skola |- | align="center" |18 |[[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" |19 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |20 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |21 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |22 |[[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] |- | align="center" |23 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |24 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |25 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |26 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |27 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" |2 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |3 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |4 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |5 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |6 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |7 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |8 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |9 |Meža skola |- | align="center" |10 |Sporta akadēmija |- | align="center" |11 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |12 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |13 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |14 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |15 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |16 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |17 |[[VEF]] |- | align="center" |18 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |19 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |20 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |21 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |22 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |23 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |24 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |25 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |26 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] psyai6lcssrerk4qkwtjk2l5gi5svfu 3673027 3673025 2022-08-20T15:28:24Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki '''34. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Centrāltirgus]] līdz [[Juglas zvēraudzētava|Juglas zvēraudzētavai]] [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimē. Trolejbuss ceļā nepietur: Palmu iela, Brīvības piemineklis.{{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=34. trolejbusu maršruts|fona krāsa=#0432C8|no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]]|uz=[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]|karte=|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=|plānots atklāt=2022.gada 1.septrembrī|tika plān atklāt=|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|kopējais garums=|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|pieturu skaits=53 (27 / 28)|transporta vienīb=? (darbdienās) ? (brīvdienās)|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|parks=|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=www.rigassatiksme.lv|apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}|slēgts=}}No 2022.gada 1.septembrī būs jauns 34.trolejbusu maršruts <nowiki>''</nowiki>Centrāltirgus - Zvēraudzētava<nowiki>''</nowiki> un tiks slēgts 14.autobusu maršruts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35|title=с 1 сентября в Риге появиться троллейбусные маршруты 20, 31, 34, 35}}</ref> == Maršruts == '''Centrāltirgus''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' kursē pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] un [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]]. Trolejbuss nepietur šādās pieturās: Palmu iela. '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''Centrāltirgus''' kursē pa šādām ielām: [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]], [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]] Trolejbuss nepietur šādās pieturās: Palmu iela, Brīvības piemineklis. == Pieturvietas == 34. Trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 53 pieturas. Maršrutā '''Centrāltirgus''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' ir 27 pieturas, bet maršrutā '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''Centrāltirgus''' ir 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" |3 |[[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" |4 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |5 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |6 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |7 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |8 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |9 |[[VEF]] |- | align="center" |10 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |11 |[[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" |12 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |13 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |14 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |15 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |Meža skola |- | align="center" |18 |[[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" |19 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |20 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |21 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |22 |[[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] |- | align="center" |23 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |24 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |25 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |26 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |27 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" |2 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |3 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |4 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |5 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |6 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |7 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |8 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |9 |Meža skola |- | align="center" |10 |Sporta akadēmija |- | align="center" |11 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |12 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |13 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |14 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |15 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |16 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |17 |[[VEF]] |- | align="center" |18 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |19 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |20 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |21 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |22 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |23 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |24 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |25 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |26 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] <references />{{Sabiedriskais transports Rīga}} m2xkkoq36h3vlvh8ri035udtgynmlt7 3673039 3673027 2022-08-20T15:57:34Z Aleksandrs1234 94295 Izmainas wikitext text/x-wiki '''34. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Centrāltirgus]] līdz [[Juglas zvēraudzētava|Juglas zvēraudzētavai]] [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimē. Trolejbuss ceļā nepietur: Palmu iela, Brīvības piemineklis.{{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=34. trolejbusu maršruts|fona krāsa=#0432C8|no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]]|uz=[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]|karte=|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=|plānots atklāt=2022.gada 1.septrembrī|tika plān atklāt=|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|kopējais garums=|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|pieturu skaits=53 (27 / 28)|transporta vienīb=? (darbdienās) ? (brīvdienās)|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|parks=|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=www.rigassatiksme.lv|apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}|slēgts=}}No 2022.gada 1.septembrī būs jauns 34.trolejbusu maršruts <nowiki>''</nowiki>Centrāltirgus - Zvēraudzētava<nowiki>''</nowiki> un tiks slēgts 14.autobusu maršruts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35|title=с 1 сентября в Риге появиться троллейбусные маршруты 20, 31, 34, 35}}</ref> == Maršruts == '''Centrāltirgus''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' kursē pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] un [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]]. Trolejbuss nepietur šādās pieturās: Palmu iela. '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''Centrāltirgus''' kursē pa šādām ielām: [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]], [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]] Trolejbuss nepietur šādās pieturās: Palmu iela, Brīvības piemineklis. == Pieturvietas == 34. Trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 53 pieturas. Maršrutā '''Centrāltirgus''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' ir 27 pieturas, bet maršrutā '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''Centrāltirgus''' ir 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" |3 |[[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" |4 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |5 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |6 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |7 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |8 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |9 |[[VEF]] |- | align="center" |10 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |11 |[[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" |12 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |13 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |14 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |15 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |Meža skola |- | align="center" |18 |[[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" |19 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |20 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |21 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |22 |[[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] |- | align="center" |23 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |24 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |25 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |26 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |27 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" |2 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |3 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |4 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |5 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |6 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |7 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |8 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |9 |Meža skola |- | align="center" |10 |Sporta akadēmija |- | align="center" |11 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |12 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |13 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |14 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |15 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |16 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |17 |[[VEF]] |- | align="center" |18 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |19 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |20 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |21 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |22 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |23 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |24 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |25 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |26 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] <references />{{Sabiedriskais transports Rīga}} ta1b96w1w8e18639ymdcufm2oful0pl 3673378 3673039 2022-08-21T10:17:22Z Aleksandrs1234 94295 nelielas izmainas wikitext text/x-wiki '''34. autobusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursēs no [[Centrāltirgus]] līdz [[Juglas zvēraudzētava|Juglas zvēraudzētavai]] [[Jugla (Rīga)|Juglas]] apkaimē. Trolejbuss ceļā nepieturēs: Palmu iela, Brīvības piemineklis.{{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=34. trolejbusu maršruts|fona krāsa=#0432C8|no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]]|uz=[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]|karte=|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=|plānots atklāt=2022.gada 1.septrembrī|tika plān atklāt=|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|kopējais garums=|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|pieturu skaits=53 (27 / 28)|transporta vienīb=? (darbdienās) ? (brīvdienās)|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|parks=|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=www.rigassatiksme.lv|apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}|slēgts=}}No 2022.gada 1.septembrī būs jauns 34.trolejbusu maršruts <nowiki>''</nowiki>Centrāltirgus - Zvēraudzētava<nowiki>''</nowiki> un tiks slēgts 14.autobusu maršruts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35|title=с 1 сентября в Риге появиться троллейбусные маршруты 20, 31, 34, 35}}</ref> == Maršruts == '''Centrāltirgus''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' kursēs pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] un [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]]. Trolejbuss nepietur šādās pieturās: Palmu iela. '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''Centrāltirgus''' kursēs pa šādām ielām: [[Mazā Juglas iela (Rīga)|Mazā Juglas iela]], [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]], [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]] Trolejbuss nepietur šādās pieturās: Palmu iela, Brīvības piemineklis. == Pieturvietas == 34. Trolejbusu maršrutā pavisam kopā būs 53 pieturas. Maršrutā '''Centrāltirgus''' — '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' būs 27 pieturas, bet maršrutā '''[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]]''' — '''Centrāltirgus''' būs 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" |3 |[[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" |4 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |5 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |6 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |7 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |8 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |9 |[[VEF]] |- | align="center" |10 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |11 |[[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" |12 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |13 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |14 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |15 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |Meža skola |- | align="center" |18 |[[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" |19 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |20 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |21 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |22 |[[Ciemupes iela (Rīga)|Ciemupes iela]] |- | align="center" |23 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |24 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |25 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |26 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |27 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Juglas zvēraudzētava|Zvēraudzētava]] |- | align="center" |2 |[[Mazā Juglas iela]] |- | align="center" |3 |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" |4 |[[Strazdumuižas internātvidusskola|Strazdumuižas vidusskola]] |- | align="center" |5 |[[Pāles iela (Rīga)|Pāles iela]] |- | align="center" |6 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |7 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |8 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |9 |Meža skola |- | align="center" |10 |Sporta akadēmija |- | align="center" |11 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |12 |[[Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |13 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |14 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |15 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |16 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |17 |[[VEF]] |- | align="center" |18 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" |19 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |20 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |21 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |22 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |23 |[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] |- | align="center" |24 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |25 |[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |26 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] <references />{{Sabiedriskais transports Rīga}} 35799ys9nhv7cgqssj0f627eh1cifzd 6 519590 3673026 2022-08-20T15:27:56Z Pirags 3757 No https://warheroes.ru/hero/hero.asp?photo_id=5741 foto pirms 1932. gada {{PD-nezināms}} wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == No https://warheroes.ru/hero/hero.asp?photo_id=5741 foto pirms 1932. gada {{PD-nezināms}} 06xzdpobd8vy7i4jsdek537z5wus1qv 10 519591 3673030 2022-08-20T15:33:30Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{navbox | bodyclass = hlist |name=Lizuma pagasta ciemi |title=[[Lizuma pagasts|Lizuma pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Grauži]] * [[Grimnauži]] * [[Grūšļi]] * [[Gūžīlas]] * [[Ievāni]] * [[Jaunzemi (Lizuma pagasts)|Jaunzemi]] * [[Kāmieši]] * [[Kolaņģi]] * '''[[Lizums]]''' * [[Pieti]] * [[Plukši]] * [[Rodzupi]] * [[Stapāni]] * [[Strēbeles]] * [[Velēna (ciems)|Velēna]] * [[Velēnmuiža]] * [[Viņķeles]] * [[Zvejnieki (Lizuma pagasts)|Zvejnieki]] }}<includeo... wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name=Lizuma pagasta ciemi |title=[[Lizuma pagasts|Lizuma pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Grauži]] * [[Grimnauži]] * [[Grūšļi]] * [[Gūžīlas]] * [[Ievāni]] * [[Jaunzemi (Lizuma pagasts)|Jaunzemi]] * [[Kāmieši]] * [[Kolaņģi]] * '''[[Lizums]]''' * [[Pieti]] * [[Plukši]] * [[Rodzupi]] * [[Stapāni]] * [[Strēbeles]] * [[Velēna (ciems)|Velēna]] * [[Velēnmuiža]] * [[Viņķeles]] * [[Zvejnieki (Lizuma pagasts)|Zvejnieki]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Lizuma pagasts]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Gulbenes novada navigācijas veidnes]] </noinclude> kag71d53z6roo6hk00rd2ynx2e94ltl 3 519592 3673032 2022-08-20T15:36:08Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Cyygma}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 18.36 (EEST) dpcfk8y4cpady51cg2bfkdorm671w0g 3 519593 3673033 2022-08-20T15:36:37Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ramija}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 18.36 (EEST) 56by7nhaq0j8x1g1c6zub1e149449z7 0 519594 3673035 2022-08-20T15:41:16Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Viņķeles | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lizuma pagasts]] | es... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Viņķeles | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lizuma pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2246 |title=Informācija par objektu: Viņķeles |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 09 | lats = 26 | latNS = N | longd = 26 | longm = 19 | longs = 38 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = NAV_ATRASTS | var_id = NAV_ATRASTS | lgia_id = 2246 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Viņķeles''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lizuma pagasts|Lizuma pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V433]], [[Robežupīte (Azandas pieteka)|Robežupītes]] upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lizuma pagasta ciemi}} kyt5jrxaugwwlrhn5fklfioq7r7mi51 0 519595 3673041 2022-08-20T16:02:42Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gūžīlas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lizuma pagasts]] | es... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gūžīlas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lizuma pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52562 |title=Informācija par objektu: Gūžīlas |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 10 | lats = 32 | latNS = N | longd = 26 | longm = 24 | longs = 40 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4425 | var_id = NAV_ATRASTS | lgia_id = 52562 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Gūžīlas''' (arī Gužilas''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lizuma pagasts|Lizuma pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidaustrumu daļās. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, pie bijuša dzelsceļu [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lizuma pagasta ciemi}} qq6rz79upg9m8slin5c6oanr1mn4who 3673042 3673041 2022-08-20T16:03:06Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gūžīlas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lizuma pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52562 |title=Informācija par objektu: Gūžīlas |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 10 | lats = 32 | latNS = N | longd = 26 | longm = 24 | longs = 40 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4425 | var_id = NAV_ATRASTS | lgia_id = 52562 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Gūžīlas''' (arī '''Gužilas''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lizuma pagasts|Lizuma pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidaustrumu daļās. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, pie bijuša dzelsceļu [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lizuma pagasta ciemi}} 1wzv6d979mv69fa893ywey7ctth17hj 3673044 3673042 2022-08-20T16:06:16Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gūžīlas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lizuma pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52562 |title=Informācija par objektu: Gūžīlas |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 10 | lats = 32 | latNS = N | longd = 26 | longm = 24 | longs = 40 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4425 | var_id = NAV_ATRASTS | lgia_id = 52562 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Gūžīlas''' (arī '''Gužilas''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lizuma pagasts|Lizuma pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidaustrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, pie bijušā dzelzceļa [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lizuma pagasta ciemi}} 9347e9rfjgggrzdd1nnhzd981ngsp8y 0 519596 3673045 2022-08-20T16:07:35Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} '''Elejas svīta (D₃el)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] [[Krojas horizonts|krojas]] un [[šauļu horizonts|šauļu horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Dienvidrietumos tā iestiepjas [[Lietuva]]s teritorijā, kur to [[Fācija|faciāli]] nomaina [[krojas svīta|krojas]] un šauļu sv... wikitext text/x-wiki {{inuse}} '''Elejas svīta (D₃el)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] [[Krojas horizonts|krojas]] un [[šauļu horizonts|šauļu horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Dienvidrietumos tā iestiepjas [[Lietuva]]s teritorijā, kur to [[Fācija|faciāli]] nomaina [[krojas svīta|krojas]] un [[šauļu svīta]]s. Ar elejas svītu Latvijā sākas famenas stāvs, kaut arī, piemēram, [[Jozus Dalinkevičus|Dalinkevičus]] pieskaitīja to vēl [[Frānas stāvs|frānas stāvam]]. Elejas svītas nogulumi Latvijā uzguļ uz [[amulas svīta]]s nogulumiem. Robeža starp elejas un amulas svītām iet pa izskalotiem aleirītiskiem dolomītiem ar gipša ieslēgumiem, kurus sedz sīku zaļganpelēku mālu, dolomītmerģeļu un mālainu aleirītu slānīšu mija. [[Karotāža]]s diagrammās elejas svītas apakšējo robežu raksturo [[šķietamā pretestība|šķietamo pretestību]] būtiska paaugstināšanās, kā arī zema [[gamma aktivitāte]]. Elejas svītas nogulumus valsts dienvidrietumos sedz [[jonišķu svīta]]s slāņkopas. Gar ziemeļu un austrumu robežu svītas nogulumus šaurā joslā sedz [[Kvartārs|kvartāra]] iežu sega. Svīta atsedzas [[Tebra]]s, [[Alokste]]s, [[Grāpste]]s, [[Abava]]s, [[Imula]]s, [[Amula]]s, [[Īslīce]]s upju krastos.<ref name="ld">{{Latvijas daba|2|45}}</ref> Svītas biezums ir līdz 16-22,5 metriem austrumu daļā un līdz 10,5-14 metriem rietumu daļā (uz rietumiem no Ventas). Nogulumi veidojušies apakšfamenas jūras [[Transgresija (ģeoloģija)|transgresijas]] fāzē. Elejas svītas [[stratotips|stratotipa]] griezumu veido [[Sesava]]s 14. urbuma serde intervālā no 31 līdz 53,5 m dziļumā. Nosaukums veidots no [[Eleja]]s ciema, kurš atrodas svītas izplatības ziemeļaustrumu daļā, un netālu no kura atrodas stratotipiskais griezums. == Stratigrāfiskais dalījums == Elejas svīta Latvijā tiek dalīta trijās ridās: apakšējā - purviņu rida, vidējā - sesavas rida un augšējā cimmermaņu rida. * [[Purviņu rida]] veido svītas pamatni un iepriekš tika pieskaitīta frānas stāva amulas svītai, bet 1973. gadā L.Savvaitova to pieskaitīja elejas svītai. Stratotipisko griezumu sastāda [[Biksti|Bikstu]] 34. urbums, kur ridu izplatības ziemeļu daļā veido tumši zaļganpelēki, vietām ar violeti rūsganiem plankumiem, kaļķaini, smalki slāņoti māli. Starp māliem ir atzīmējami ne pārāk biezi smilšakmens starpslāņi, uz kuru virsmām novērojamas halīta gliptomorfozes. Ridas augšdaļa ir mālaini-karbonātiska, un to veido mālaini dolomīti un dolomītmerģeļi ar sīkām mālu un aleirolītu starpkārtiņām. Mālos ir konstatētas augu sporas (''[[Trachytriletes famenensis]]'', [[Stenozonotriletes simplex]], ''[[Retusotriletes famenensis]]'', ''[[Archaeozonotriletes pusillus]]'', ''[[Archaeotriletes fidus]]'', ''[[Archaeotriletes pumilus|A. pumilus]]'' u.c.). :Dienvidu daļā ridas nogulumi kļūst karbonātiskāki. Kopā ar māliem un mālainiem aleirolītiem šeit parādās diezgan daudz dolomītu un dolomītmerģeļu starpkārtu, īpaši augšdaļā. :Izplatības ziemeļrietumos ([[Kapsēde]]s 16. urbums) purviņu ridas nogulumu sastāvs tāpat ir karbonātisks. To veido dolomītmerģeļi ar plānām dolomītu un malu starpkārtām. * [[Sesavas rida]] veido elejas svītas vidusdaļu. Stratotipiskajā griezumā (Sesavas 14. urb.) kā arī citos urbumos ([[Sniķere (ciems)|Sniķeres]] 8. urbums, [[Jaunauce]]s 7. urbums u.c.) nogulumus veido brūnganpelēki smilšaini dažādgraudaini dolomīti ar plānu horizontālu slāņojumu, gar kuru vērojams daudz ieapaļi saplacinātas formas kavernu, kas iespējams veidojušās izšķīstot organismu čaulām. Griezumos jau aprakstītie ieži mijas ar gaišziliem un violeti pelēkiem dolomītmerģeļiem un zemjainiem mikrograudainiem mālainiem dolomītiem. Ridas biezums šajos rajonos sasniedz 7-10 metrus. :Ziemeļu un rietumu apgabalos ([[Zante]]s 36. urbums u.c.) nogulumi lielā mērā ir bagātināti ar mālainu un aleirīta materiālu. Tos veido galvenokārt zaļganīgi un violeti-pelēki zemjaini mikrograudaini dolomīti, mālaini dolomīti un dolomītmerģeļi ar plānām mālainu aleirolītu starpkārtām. Smilšveidīgi, dažādgraudaini, plānslāņaini dolomīti, kas raksturīgi dienvidu apgabalam, šeit vai nu sastopami retu starpslāņu veidā, vai arī vispār nav sastopami. Ridas biezums šeit vidēji ir 1,5-2 metri, reizēm līdz 4 metriem. :Sesavas ridas apakšējā robeža ziemeļu un rietumu apgabalos tiek vilkta pa dolomītu un dolomītmerģeļu pamatni, kas uzguļ apakšējiem mālainajiem nogulumiem. Dienvidu apgabalā robeža ir slīdoša un tiek vilkta dažādos līmeņos, jo pāreja no purviņu un sesavas ridu ir pakāpeniska. * [[Cimmermaņu rida]] veido elejas svītas augšējo daļu, un to 1976. gadā izdalīja Savvaitova. Stratotipisko griezumu pārstāv atsegums Amulas krastā pie Cimmermaņu mājām, un to veido dolomītmerģeļi, māli, mālaini aleirolīti ar smilšaina materiāla piejaukumu, slāņiem bieži mijoties savā starpā. Uz slāņu virsmām ir vērojamas biežas halīta gliptomorfozes un žūšanas plaisas. :Dienvidu reģionā ([[Nīgrande]]s 2. urbums, Jaunauces 7. urbums) ridas apakšdaļā ieguļ merģeļi ar plānām māla starpkārtām, kurus virzienā uz augšu nomaina dolomītmerģeļi, māli un malaini aleirolīti. :Rietumos, Krotes un Liepājas rajonos (Kapsēdes 16. urbums) griezumu veido galvenokārt dolomītmerģeļi. Plānu starpkārtu veidā šeit var sastapt mālus, mālainus aleirolītus un smilšakmeņus ar halīta gliptomorfozēm uz slāņu virsmām. Sesavas 14. urbuma serdē intervālā 35-44,8 m sesavas ridas augšdaļā un cimmermaņu ridā tika konstatētas augu sporas (Trachytriletes famenensis, Archaeozonotriletes notatus var. microspinosus, A. vazjamicus, Stenozonotriletes simplicissimus, Lophozonotriletes curvatus) kas ļāva korelēt šos nogulumus ar apakšējiem aizdonas (igrajevas) slāņiem Pripetes ieplakā, umetovas slāņiem Volgogradas Pievolgā un vazjamas slāņiem Baškīrijā (S.Kručeks, V.Avhimovičš, 1976). :Ridas apakšējā robeža dienvidu apgabalā ir diezgan krasa, bet vairāk uz ziemeļiem pāreja ir pakāpeniska no apakšējiem sesavas ridas dolomītiem un dolomītmerģeļiem uz cimmermaņu ridas dolomītmerģeļiem, māliem un mālainiem aleirolītiem. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 5rl0yapg08awivu4a37468ag3krnpsw 3673069 3673045 2022-08-20T17:41:42Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{inuse}} '''Elejas svīta (D₃el)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] [[Krojas horizonts|krojas]] un [[šauļu horizonts|šauļu horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Dienvidrietumos tā iestiepjas [[Lietuva]]s teritorijā, kur to [[Fācija|faciāli]] nomaina [[krojas svīta|krojas]] un [[šauļu svīta]]s. Ar elejas svītu Latvijā sākas famenas stāvs, kaut arī, piemēram, [[Jozus Dalinkevičus|Dalinkevičus]] pieskaitīja to vēl [[Frānas stāvs|frānas stāvam]]. Elejas svītas nogulumi Latvijā uzguļ uz [[amulas svīta]]s nogulumiem. Robeža starp elejas un amulas svītām iet pa izskalotiem aleirītiskiem dolomītiem ar gipša ieslēgumiem, kurus sedz sīku zaļganpelēku mālu, dolomītmerģeļu un mālainu aleirītu slānīšu mija. [[Karotāža]]s diagrammās elejas svītas apakšējo robežu raksturo [[šķietamā pretestība|šķietamo pretestību]] būtiska paaugstināšanās, kā arī zema [[gamma aktivitāte]]. Elejas svītas nogulumus valsts dienvidrietumos sedz [[jonišķu svīta]]s slāņkopas. Gar ziemeļu un austrumu robežu svītas nogulumus šaurā joslā sedz [[Kvartārs|kvartāra]] iežu sega. Svīta atsedzas [[Tebra]]s, [[Alokste]]s, [[Grāpste]]s, [[Abava]]s, [[Imula]]s, [[Amula]]s, [[Īslīce]]s upju krastos.<ref name="ld">{{Latvijas daba|2|45}}</ref> Svītas biezums ir līdz 16-22,5 metriem austrumu daļā un līdz 10,5-14 metriem rietumu daļā (uz rietumiem no Ventas). Nogulumi veidojušies apakšfamenas jūras [[Transgresija (ģeoloģija)|transgresijas]] fāzē. Elejas svītas [[stratotips|stratotipa]] griezumu veido [[Sesava]]s 14. urbuma serde intervālā no 31 līdz 53,5 m dziļumā. Nosaukums veidots no [[Eleja]]s ciema, kurš atrodas svītas izplatības ziemeļaustrumu daļā, un netālu no kura atrodas stratotipiskais griezums. == Stratigrāfiskais dalījums == Elejas svīta Latvijā tiek dalīta trijās ridās: apakšējā - purviņu rida, vidējā - sesavas rida un augšējā cimmermaņu rida. * [[Purviņu rida]] veido svītas pamatni un iepriekš tika pieskaitīta frānas stāva amulas svītai, bet 1973. gadā [[Ludmila Savvaitova|L.Savvaitova]] to pieskaitīja elejas svītai. Stratotipisko griezumu sastāda [[Biksti|Bikstu]] 34. urbums, kur ridu izplatības ziemeļu daļā veido tumši zaļganpelēki, vietām ar violeti rūsganiem plankumiem, kaļķaini, smalki slāņoti [[Māls|māli]]. Starp māliem ir atzīmējami ne pārāk biezi [[smilšakmens]] starpslāņi, uz kuru virsmām novērojamas [[Halīts|halīta]] [[gliptomorfoze]]s. Ridas augšdaļa ir mālaini-karbonātiska, un to veido mālaini [[Dolomīts|dolomīti]] un [[dolomītmerģeļi]] ar sīkām mālu un [[Aleirolīts|aleirolītu]] starpkārtiņām. Mālos ir konstatētas [[Augi|augu]] [[sporas]] (''[[Trachytriletes famenensis]]'', [[Stenozonotriletes simplex]], ''[[Retusotriletes famenensis]]'', ''[[Archaeozonotriletes pusillus]]'', ''[[Archaeotriletes fidus]]'', ''[[Archaeotriletes pumilus|A. pumilus]]'' u.c.). :Dienvidu daļā ridas nogulumi kļūst karbonātiskāki. Kopā ar māliem un mālainiem aleirolītiem šeit parādās diezgan daudz dolomītu un dolomītmerģeļu starpkārtu, īpaši augšdaļā. :Izplatības ziemeļrietumos ([[Kapsēde]]s 16. urbums) purviņu ridas nogulumu sastāvs tāpat ir karbonātisks. To veido dolomītmerģeļi ar plānām dolomītu un malu starpkārtām. * [[Sesavas rida]] veido elejas svītas vidusdaļu. Stratotipiskajā griezumā (Sesavas 14. urb.) kā arī citos urbumos ([[Sniķere (ciems)|Sniķeres]] 8. urbums, [[Jaunauce]]s 7. urbums u.c.) nogulumus veido brūnganpelēki smilšaini dažādgraudaini dolomīti ar plānu horizontālu slāņojumu, gar kuru vērojams daudz ieapaļi saplacinātas formas kavernu, kas iespējams veidojušās izšķīstot organismu [[Čaula|čaulām]]. Griezumos jau aprakstītie [[ieži]] mijas ar gaišziliem un violeti pelēkiem dolomītmerģeļiem un zemjainiem mikrograudainiem mālainiem dolomītiem. Ridas biezums šajos rajonos sasniedz 7-10 metrus. :Ziemeļu un rietumu apgabalos ([[Zante]]s 36. urbums u.c.) nogulumi lielā mērā ir bagātināti ar mālainu un [[Aleirīti|aleirīta]] materiālu. Tos veido galvenokārt zaļganīgi un violeti-pelēki zemjaini mikrograudaini dolomīti, mālaini dolomīti un dolomītmerģeļi ar plānām mālainu aleirolītu starpkārtām. Smilšveidīgi, dažādgraudaini, plānslāņaini dolomīti, kas raksturīgi dienvidu apgabalam, šeit vai nu sastopami retu starpslāņu veidā, vai arī vispār nav sastopami. Ridas biezums šeit vidēji ir 1,5-2 metri, reizēm līdz 4 metriem. :Sesavas ridas apakšējā robeža ziemeļu un rietumu apgabalos tiek vilkta pa dolomītu un dolomītmerģeļu pamatni, kas uzguļ apakšējiem mālainajiem nogulumiem. Dienvidu apgabalā robeža ir slīdoša un tiek vilkta dažādos līmeņos, jo pāreja no purviņu un sesavas ridu ir pakāpeniska. * [[Cimmermaņu rida]] veido elejas svītas augšējo daļu, un to 1976. gadā izdalīja Savvaitova. Stratotipisko griezumu pārstāv atsegums [[Amula]]s krastā pie Cimmermaņu mājām, un to veido dolomītmerģeļi, māli, mālaini aleirolīti ar smilšaina materiāla piejaukumu, slāņiem bieži mijoties savā starpā. Uz slāņu virsmām ir vērojamas biežas halīta gliptomorfozes un [[žūšanas plaisas]]. :Dienvidu reģionā ([[Nīgrande]]s 2. urbums, Jaunauces 7. urbums) ridas apakšdaļā ieguļ merģeļi ar plānām māla starpkārtām, kurus virzienā uz augšu nomaina dolomītmerģeļi, māli un malaini aleirolīti. :Rietumos, [[Krote]]s un [[Liepāja]]s rajonos (Kapsēdes 16. urbums) griezumu veido galvenokārt dolomītmerģeļi. Plānu starpkārtu veidā šeit var sastapt mālus, mālainus aleirolītus un smilšakmeņus ar halīta gliptomorfozēm uz slāņu virsmām. Sesavas 14. urbuma serdē intervālā 35-44,8 m sesavas ridas augšdaļā un cimmermaņu ridā tika konstatētas augu sporas (Trachytriletes famenensis, ''[[Archaeozonotriletes notatus]] var. microspinosus'', ''[[Archaeozonotriletes vazjamicus|A. vazjamicus]]'', ''[[Stenozonotriletes simplicissimus]]'', ''[[Lophozonotriletes curvatus]]'') kas ļāva korelēt šos nogulumus ar apakšējiem aizdonas (igrajevas) slāņiem [[Pripetes ieplaka|Pripetes ieplakā]], umetovas slāņiem [[Volgograda]]s [[Pievolga|Pievolgā]] un vazjamas slāņiem [[Baškīrija|Baškīrijā]] (S.Kručeks, V.Avhimovičš, 1976). :Ridas apakšējā robeža dienvidu apgabalā ir diezgan krasa, bet vairāk uz ziemeļiem pāreja ir pakāpeniska no apakšējiem sesavas ridas dolomītiem un dolomītmerģeļiem uz cimmermaņu ridas dolomītmerģeļiem, māliem un mālainiem aleirolītiem. == Elejas laiks == Pēc būtiska jūras baseina platības samazinājuma un īslaicīgas nogulumu akumulācijas pārtraukuma amulas laika beigās, elejas laikā sākās jauna jūras transgresija. Pēc lieluma agrās elejas jūras platība nedaudz pārsniedza vēlās amulas jūru un tai bija citi apveidi. Izmainījās nogulumu sastāvs: ieplakas centrālajā daļā sulfātu-dolomītu nogulumi nomainījās ar mālainiem dolomītiem. Plašā piekrastes joslā šajā laikā nogulsnējās mālains, aleirītisks un periodiski arī smilšains materiāls. [[Sulfāti|Sulfātu]] pazušana, bet plaša halīta gliptomorfožu klātbūtne uz aleirolītu un smilšakmeņu virsmām svītas apakšējā daļā liecina par samērā lielu ūdens baseina [[Sāļums|sāļumu]] elejas laika sākumā, kādēļ arī šeit nav atrodami [[Bentoss|bentosa]] organismi. Vidējā elejas laikā notika tālāka jūras platības palielināšanās. Teritorijas dienvidaustrumos, kur ir visbiezākie nogulumi, pateicoties jūras ūdens pieplūdei, izveidojās normāli jūras apstākļi. Šeit, acīmredzot, nogulsnējās pārsvarā kaļķaini nogulumi (kas vēlāk dolomitizējās) un izplatījās fauna, kā piemēram [[slēdzenes pleckāji]] (īpaši daudzskaitlīgi bija ''[[Cyrtospirifer pakroujensis]]''), sīki [[vēderkāji]], [[gliemenes]], [[stromatoporas]] un [[tārpi]]. Jūras faunas parādīšanās elejas svītas nogulumos liecina par pirmo famenas jūras transgresiju Polijas-Lietuvas sineklīzē, un ka tās centrālajā daļā izveidojās gandrīz normālas jūras apstākļi, kaut arī nepietiekoši labvēlīgi daudzveidīgas faunas pārstāvju dzīvošanai. Tālāk no centrālās daļas uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem jūras karbonātiskie nogulumi nogulsnējās tikai maksimālās transgresijas laikā. Spriežot pēc dolomītu intensīvā kavernozuma, kas radās no organiskām paliekām, ir pilnīgi pieļaujams, ka šeit mita līdzīgi organismi, ka baseina centrālajā daļā. Baseina perifērijas zonās, ziemeļrietumos, ir novērojama būtiska nogulumu sastāva izmaiņa: šeit nogulsnējās pārsvarā dolomītiski mālainas dūņas. Neliels smilšu materiāla saturs un organisku palieku iztrūkums norāda uz ūdeņu paaugstinātu sāļumu baseina [[piekraste]]s zonās. Elejas laika beigu posmu raksturo jūras nogulumu (ar normālu jūras sāļumu) platības samazināšanās. Karbonātiskākie (kaļķaini mālainie) nogulumi nogulsnējās tikai baseina iekšējos apgabalos. Pārējā teritorijā uzkrājās mālaini dolomītisks un, periodiski, aleirolītisks un smilšains materiāls. Biežas halīta gliptomorfozes un žūšanas plaisas uz slāņu virsmām, kā arī izskalojuma pēdas un [[duļķojuma tekstūra]]s liecina par to, ka vēlās elejas baseins bija ļoti sekls.<ref>Cавваитова, Л. С., 1977. Фамен Прибалтики. Рига‚ 128 с. 74-75. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 6uz2kx2bus05omwssusw5525cvoewi2 3673073 3673069 2022-08-20T17:49:16Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cimmermaņu atsegums.JPG|thumb|350px|Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips)]] '''Elejas svīta (D₃el)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] [[Krojas horizonts|krojas]] un [[šauļu horizonts|šauļu horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Dienvidrietumos tā iestiepjas [[Lietuva]]s teritorijā, kur to [[Fācija|faciāli]] nomaina [[krojas svīta|krojas]] un [[šauļu svīta]]s. Ar elejas svītu Latvijā sākas famenas stāvs, kaut arī, piemēram, [[Jozus Dalinkevičus|Dalinkevičus]] pieskaitīja to vēl [[Frānas stāvs|frānas stāvam]]. Elejas svītas nogulumi Latvijā uzguļ uz [[amulas svīta]]s nogulumiem. Robeža starp elejas un amulas svītām iet pa izskalotiem aleirītiskiem dolomītiem ar gipša ieslēgumiem, kurus sedz sīku zaļganpelēku mālu, dolomītmerģeļu un mālainu aleirītu slānīšu mija. [[Karotāža]]s diagrammās elejas svītas apakšējo robežu raksturo [[šķietamā pretestība|šķietamo pretestību]] būtiska paaugstināšanās, kā arī zema [[gamma aktivitāte]]. Elejas svītas nogulumus valsts dienvidrietumos sedz [[jonišķu svīta]]s slāņkopas. Gar ziemeļu un austrumu robežu svītas nogulumus šaurā joslā sedz [[Kvartārs|kvartāra]] iežu sega. Svīta atsedzas [[Tebra]]s, [[Alokste]]s, [[Grāpste]]s, [[Abava]]s, [[Imula]]s, [[Amula]]s, [[Īslīce]]s upju krastos.<ref name="ld">{{Latvijas daba|2|45}}</ref> Svītas biezums ir līdz 16-22,5 metriem austrumu daļā un līdz 10,5-14 metriem rietumu daļā (uz rietumiem no Ventas). Nogulumi veidojušies apakšfamenas jūras [[Transgresija (ģeoloģija)|transgresijas]] fāzē. Elejas svītas [[stratotips|stratotipa]] griezumu veido [[Sesava]]s 14. urbuma serde intervālā no 31 līdz 53,5 m dziļumā. Nosaukums veidots no [[Eleja]]s ciema, kurš atrodas svītas izplatības ziemeļaustrumu daļā, un netālu no kura atrodas stratotipiskais griezums. == Stratigrāfiskais dalījums == Elejas svīta Latvijā tiek dalīta trijās ridās: apakšējā - purviņu rida, vidējā - sesavas rida un augšējā cimmermaņu rida. * [[Purviņu rida]] veido svītas pamatni un iepriekš tika pieskaitīta frānas stāva amulas svītai, bet 1973. gadā [[Ludmila Savvaitova|L.Savvaitova]] to pieskaitīja elejas svītai. Stratotipisko griezumu sastāda [[Biksti|Bikstu]] 34. urbums, kur ridu izplatības ziemeļu daļā veido tumši zaļganpelēki, vietām ar violeti rūsganiem plankumiem, kaļķaini, smalki slāņoti [[Māls|māli]]. Starp māliem ir atzīmējami ne pārāk biezi [[smilšakmens]] starpslāņi, uz kuru virsmām novērojamas [[Halīts|halīta]] [[gliptomorfoze]]s. Ridas augšdaļa ir mālaini-karbonātiska, un to veido mālaini [[Dolomīts|dolomīti]] un [[dolomītmerģeļi]] ar sīkām mālu un [[Aleirolīts|aleirolītu]] starpkārtiņām. Mālos ir konstatētas [[Augi|augu]] [[sporas]] (''[[Trachytriletes famenensis]]'', [[Stenozonotriletes simplex]], ''[[Retusotriletes famenensis]]'', ''[[Archaeozonotriletes pusillus]]'', ''[[Archaeotriletes fidus]]'', ''[[Archaeotriletes pumilus|A. pumilus]]'' u.c.). :Dienvidu daļā ridas nogulumi kļūst karbonātiskāki. Kopā ar māliem un mālainiem aleirolītiem šeit parādās diezgan daudz dolomītu un dolomītmerģeļu starpkārtu, īpaši augšdaļā. :Izplatības ziemeļrietumos ([[Kapsēde]]s 16. urbums) purviņu ridas nogulumu sastāvs tāpat ir karbonātisks. To veido dolomītmerģeļi ar plānām dolomītu un malu starpkārtām. * [[Sesavas rida]] veido elejas svītas vidusdaļu. Stratotipiskajā griezumā (Sesavas 14. urb.) kā arī citos urbumos ([[Sniķere (ciems)|Sniķeres]] 8. urbums, [[Jaunauce]]s 7. urbums u.c.) nogulumus veido brūnganpelēki smilšaini dažādgraudaini dolomīti ar plānu horizontālu slāņojumu, gar kuru vērojams daudz ieapaļi saplacinātas formas kavernu, kas iespējams veidojušās izšķīstot organismu [[Čaula|čaulām]]. Griezumos jau aprakstītie [[ieži]] mijas ar gaišziliem un violeti pelēkiem dolomītmerģeļiem un zemjainiem mikrograudainiem mālainiem dolomītiem. Ridas biezums šajos rajonos sasniedz 7-10 metrus. :Ziemeļu un rietumu apgabalos ([[Zante]]s 36. urbums u.c.) nogulumi lielā mērā ir bagātināti ar mālainu un [[Aleirīti|aleirīta]] materiālu. Tos veido galvenokārt zaļganīgi un violeti-pelēki zemjaini mikrograudaini dolomīti, mālaini dolomīti un dolomītmerģeļi ar plānām mālainu aleirolītu starpkārtām. Smilšveidīgi, dažādgraudaini, plānslāņaini dolomīti, kas raksturīgi dienvidu apgabalam, šeit vai nu sastopami retu starpslāņu veidā, vai arī vispār nav sastopami. Ridas biezums šeit vidēji ir 1,5-2 metri, reizēm līdz 4 metriem. :Sesavas ridas apakšējā robeža ziemeļu un rietumu apgabalos tiek vilkta pa dolomītu un dolomītmerģeļu pamatni, kas uzguļ apakšējiem mālainajiem nogulumiem. Dienvidu apgabalā robeža ir slīdoša un tiek vilkta dažādos līmeņos, jo pāreja no purviņu un sesavas ridu ir pakāpeniska. * [[Cimmermaņu rida]] veido elejas svītas augšējo daļu, un to 1976. gadā izdalīja Savvaitova. Stratotipisko griezumu pārstāv atsegums [[Amula]]s krastā pie Cimmermaņu mājām, un to veido dolomītmerģeļi, māli, mālaini aleirolīti ar smilšaina materiāla piejaukumu, slāņiem bieži mijoties savā starpā. Uz slāņu virsmām ir vērojamas biežas halīta gliptomorfozes un [[žūšanas plaisas]]. :Dienvidu reģionā ([[Nīgrande]]s 2. urbums, Jaunauces 7. urbums) ridas apakšdaļā ieguļ merģeļi ar plānām māla starpkārtām, kurus virzienā uz augšu nomaina dolomītmerģeļi, māli un malaini aleirolīti. :Rietumos, [[Krote]]s un [[Liepāja]]s rajonos (Kapsēdes 16. urbums) griezumu veido galvenokārt dolomītmerģeļi. Plānu starpkārtu veidā šeit var sastapt mālus, mālainus aleirolītus un smilšakmeņus ar halīta gliptomorfozēm uz slāņu virsmām. Sesavas 14. urbuma serdē intervālā 35-44,8 m sesavas ridas augšdaļā un cimmermaņu ridā tika konstatētas augu sporas (Trachytriletes famenensis, ''[[Archaeozonotriletes notatus]] var. microspinosus'', ''[[Archaeozonotriletes vazjamicus|A. vazjamicus]]'', ''[[Stenozonotriletes simplicissimus]]'', ''[[Lophozonotriletes curvatus]]'') kas ļāva korelēt šos nogulumus ar apakšējiem aizdonas (igrajevas) slāņiem [[Pripetes ieplaka|Pripetes ieplakā]], umetovas slāņiem [[Volgograda]]s [[Pievolga|Pievolgā]] un vazjamas slāņiem [[Baškīrija|Baškīrijā]] (S.Kručeks, V.Avhimovičš, 1976). :Ridas apakšējā robeža dienvidu apgabalā ir diezgan krasa, bet vairāk uz ziemeļiem pāreja ir pakāpeniska no apakšējiem sesavas ridas dolomītiem un dolomītmerģeļiem uz cimmermaņu ridas dolomītmerģeļiem, māliem un mālainiem aleirolītiem. == Elejas laiks == Pēc būtiska jūras baseina platības samazinājuma un īslaicīgas nogulumu akumulācijas pārtraukuma amulas laika beigās, elejas laikā sākās jauna jūras transgresija. Pēc lieluma agrās elejas jūras platība nedaudz pārsniedza vēlās amulas jūru un tai bija citi apveidi. Izmainījās nogulumu sastāvs: ieplakas centrālajā daļā sulfātu-dolomītu nogulumi nomainījās ar mālainiem dolomītiem. Plašā piekrastes joslā šajā laikā nogulsnējās mālains, aleirītisks un periodiski arī smilšains materiāls. [[Sulfāti|Sulfātu]] pazušana, bet plaša halīta gliptomorfožu klātbūtne uz aleirolītu un smilšakmeņu virsmām svītas apakšējā daļā liecina par samērā lielu ūdens baseina [[Sāļums|sāļumu]] elejas laika sākumā, kādēļ arī šeit nav atrodami [[Bentoss|bentosa]] organismi. Vidējā elejas laikā notika tālāka jūras platības palielināšanās. Teritorijas dienvidaustrumos, kur ir visbiezākie nogulumi, pateicoties jūras ūdens pieplūdei, izveidojās normāli jūras apstākļi. Šeit, acīmredzot, nogulsnējās pārsvarā kaļķaini nogulumi (kas vēlāk dolomitizējās) un izplatījās fauna, kā piemēram [[slēdzenes pleckāji]] (īpaši daudzskaitlīgi bija ''[[Cyrtospirifer pakroujensis]]''), sīki [[vēderkāji]], [[gliemenes]], [[stromatoporas]] un [[tārpi]]. Jūras faunas parādīšanās elejas svītas nogulumos liecina par pirmo famenas jūras transgresiju Polijas-Lietuvas sineklīzē, un ka tās centrālajā daļā izveidojās gandrīz normālas jūras apstākļi, kaut arī nepietiekoši labvēlīgi daudzveidīgas faunas pārstāvju dzīvošanai. Tālāk no centrālās daļas uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem jūras karbonātiskie nogulumi nogulsnējās tikai maksimālās transgresijas laikā. Spriežot pēc dolomītu intensīvā kavernozuma, kas radās no organiskām paliekām, ir pilnīgi pieļaujams, ka šeit mita līdzīgi organismi, ka baseina centrālajā daļā. Baseina perifērijas zonās, ziemeļrietumos, ir novērojama būtiska nogulumu sastāva izmaiņa: šeit nogulsnējās pārsvarā dolomītiski mālainas dūņas. Neliels smilšu materiāla saturs un organisku palieku iztrūkums norāda uz ūdeņu paaugstinātu sāļumu baseina [[piekraste]]s zonās. Elejas laika beigu posmu raksturo jūras nogulumu (ar normālu jūras sāļumu) platības samazināšanās. Karbonātiskākie (kaļķaini mālainie) nogulumi nogulsnējās tikai baseina iekšējos apgabalos. Pārējā teritorijā uzkrājās mālaini dolomītisks un, periodiski, aleirolītisks un smilšains materiāls. Biežas halīta gliptomorfozes un žūšanas plaisas uz slāņu virsmām, kā arī izskalojuma pēdas un [[duļķojuma tekstūra]]s liecina par to, ka vēlās elejas baseins bija ļoti sekls.<ref>Cавваитова, Л. С., 1977. Фамен Прибалтики. Рига‚ 128 с. 74-75. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 2wsvx6iahxhsuy1z9493ylg8w8kkoxm 3673074 3673073 2022-08-20T17:52:27Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cimmermaņu atsegums.JPG|thumb|350px|Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips)]] '''Elejas svīta (D₃el)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] [[Krojas horizonts|krojas]] un [[šauļu horizonts|šauļu horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Dienvidrietumos tā iestiepjas [[Lietuva]]s teritorijā, kur to [[Fācija|faciāli]] nomaina [[krojas svīta|krojas]] un [[šauļu svīta]]s. Ar elejas svītu Latvijā sākas famenas stāvs, kaut arī, piemēram, [[Jozus Dalinkevičus|Dalinkevičus]] pieskaitīja to vēl [[Frānas stāvs|frānas stāvam]]. Elejas svītas nogulumi Latvijā uzguļ uz [[amulas svīta]]s nogulumiem. Robeža starp elejas un amulas svītām iet pa izskalotiem aleirītiskiem dolomītiem ar gipša ieslēgumiem, kurus sedz sīku zaļganpelēku mālu, dolomītmerģeļu un mālainu aleirītu slānīšu mija. [[Karotāža]]s diagrammās elejas svītas apakšējo robežu raksturo [[šķietamā pretestība|šķietamo pretestību]] būtiska paaugstināšanās, kā arī zema [[gamma aktivitāte]]. Elejas svītas nogulumus valsts dienvidrietumos sedz [[jonišķu svīta]]s slāņkopas. Gar ziemeļu un austrumu robežu svītas nogulumus šaurā joslā sedz [[Kvartārs|kvartāra]] iežu sega. Svīta atsedzas [[Tebra]]s, [[Alokste]]s, [[Grāpste]]s, [[Abava]]s, [[Imula]]s, [[Amula]]s, [[Īslīce]]s upju krastos.<ref name="ld">{{Latvijas daba|2|45}}</ref> Svītas biezums ir līdz 16-22,5 metriem austrumu daļā un līdz 10,5-14 metriem rietumu daļā (uz rietumiem no [[Venta]]s). Nogulumi veidojušies apakšfamenas jūras [[Transgresija (ģeoloģija)|transgresijas]] fāzē. Elejas svītas [[stratotips|stratotipa]] griezumu veido [[Sesava]]s 14. urbuma serde intervālā no 31 līdz 53,5 m dziļumā. Nosaukums veidots no [[Eleja]]s ciema, kurš atrodas svītas izplatības ziemeļaustrumu daļā, un netālu no kura atrodas stratotipiskais griezums. == Stratigrāfiskais dalījums == Elejas svīta Latvijā tiek dalīta trijās ridās: apakšējā - purviņu rida, vidējā - sesavas rida un augšējā cimmermaņu rida. * [[Purviņu rida]] veido svītas pamatni un iepriekš tika pieskaitīta frānas stāva amulas svītai, bet 1973. gadā [[Ludmila Savvaitova|L.Savvaitova]] to pieskaitīja elejas svītai. Stratotipisko griezumu sastāda [[Biksti|Bikstu]] 34. urbums, kur ridu izplatības ziemeļu daļā veido tumši zaļganpelēki, vietām ar violeti rūsganiem plankumiem, kaļķaini, smalki slāņoti [[Māls|māli]]. Starp māliem ir atzīmējami ne pārāk biezi [[smilšakmens]] starpslāņi, uz kuru virsmām novērojamas [[Halīts|halīta]] [[gliptomorfoze]]s. Ridas augšdaļa ir mālaini-karbonātiska, un to veido mālaini [[Dolomīts|dolomīti]] un [[dolomītmerģeļi]] ar sīkām mālu un [[Aleirolīts|aleirolītu]] starpkārtiņām. Mālos ir konstatētas [[Augi|augu]] [[sporas]] (''[[Trachytriletes famenensis]]'', [[Stenozonotriletes simplex]], ''[[Retusotriletes famenensis]]'', ''[[Archaeozonotriletes pusillus]]'', ''[[Archaeotriletes fidus]]'', ''[[Archaeotriletes pumilus|A. pumilus]]'' u.c.). :Dienvidu daļā ridas nogulumi kļūst karbonātiskāki. Kopā ar māliem un mālainiem aleirolītiem šeit parādās diezgan daudz dolomītu un dolomītmerģeļu starpkārtu, īpaši augšdaļā. :Izplatības ziemeļrietumos ([[Kapsēde]]s 16. urbums) purviņu ridas nogulumu sastāvs tāpat ir karbonātisks. To veido dolomītmerģeļi ar plānām dolomītu un malu starpkārtām. * [[Sesavas rida]] veido elejas svītas vidusdaļu. Stratotipiskajā griezumā (Sesavas 14. urb.) kā arī citos urbumos ([[Sniķere (ciems)|Sniķeres]] 8. urbums, [[Jaunauce]]s 7. urbums u.c.) nogulumus veido brūnganpelēki smilšaini dažādgraudaini dolomīti ar plānu horizontālu slāņojumu, gar kuru vērojams daudz ieapaļi saplacinātas formas kavernu, kas iespējams veidojušās izšķīstot organismu [[Čaula|čaulām]]. Griezumos jau aprakstītie [[ieži]] mijas ar gaišziliem un violeti pelēkiem dolomītmerģeļiem un zemjainiem mikrograudainiem mālainiem dolomītiem. Ridas biezums šajos rajonos sasniedz 7-10 metrus. :Ziemeļu un rietumu apgabalos ([[Zante]]s 36. urbums u.c.) nogulumi lielā mērā ir bagātināti ar mālainu un [[Aleirīti|aleirīta]] materiālu. Tos veido galvenokārt zaļganīgi un violeti-pelēki zemjaini mikrograudaini dolomīti, mālaini dolomīti un dolomītmerģeļi ar plānām mālainu aleirolītu starpkārtām. Smilšveidīgi, dažādgraudaini, plānslāņaini dolomīti, kas raksturīgi dienvidu apgabalam, šeit vai nu sastopami retu starpslāņu veidā, vai arī vispār nav sastopami. Ridas biezums šeit vidēji ir 1,5-2 metri, reizēm līdz 4 metriem. :Sesavas ridas apakšējā robeža ziemeļu un rietumu apgabalos tiek vilkta pa dolomītu un dolomītmerģeļu pamatni, kas uzguļ apakšējiem mālainajiem nogulumiem. Dienvidu apgabalā robeža ir slīdoša un tiek vilkta dažādos līmeņos, jo pāreja no purviņu un sesavas ridu ir pakāpeniska. * [[Cimmermaņu rida]] veido elejas svītas augšējo daļu, un to 1976. gadā izdalīja Savvaitova. Stratotipisko griezumu pārstāv atsegums [[Amula]]s krastā pie Cimmermaņu mājām, un to veido dolomītmerģeļi, māli, mālaini aleirolīti ar smilšaina materiāla piejaukumu, slāņiem bieži mijoties savā starpā. Uz slāņu virsmām ir vērojamas biežas halīta gliptomorfozes un [[žūšanas plaisas]]. :Dienvidu reģionā ([[Nīgrande]]s 2. urbums, Jaunauces 7. urbums) ridas apakšdaļā ieguļ merģeļi ar plānām māla starpkārtām, kurus virzienā uz augšu nomaina dolomītmerģeļi, māli un malaini aleirolīti. :Rietumos, [[Krote]]s un [[Liepāja]]s rajonos (Kapsēdes 16. urbums) griezumu veido galvenokārt dolomītmerģeļi. Plānu starpkārtu veidā šeit var sastapt mālus, mālainus aleirolītus un smilšakmeņus ar halīta gliptomorfozēm uz slāņu virsmām. Sesavas 14. urbuma serdē intervālā 35-44,8 m sesavas ridas augšdaļā un cimmermaņu ridā tika konstatētas augu sporas (Trachytriletes famenensis, ''[[Archaeozonotriletes notatus]] var. microspinosus'', ''[[Archaeozonotriletes vazjamicus|A. vazjamicus]]'', ''[[Stenozonotriletes simplicissimus]]'', ''[[Lophozonotriletes curvatus]]'') kas ļāva korelēt šos nogulumus ar apakšējiem aizdonas (igrajevas) slāņiem [[Pripetes ieplaka|Pripetes ieplakā]], umetovas slāņiem [[Volgograda]]s [[Pievolga|Pievolgā]] un vazjamas slāņiem [[Baškīrija|Baškīrijā]] (S.Kručeks, V.Avhimovičš, 1976). :Ridas apakšējā robeža dienvidu apgabalā ir diezgan krasa, bet vairāk uz ziemeļiem pāreja ir pakāpeniska no apakšējiem sesavas ridas dolomītiem un dolomītmerģeļiem uz cimmermaņu ridas dolomītmerģeļiem, māliem un mālainiem aleirolītiem. == Elejas laiks == Pēc būtiska jūras baseina platības samazinājuma un īslaicīgas nogulumu akumulācijas pārtraukuma amulas laika beigās, elejas laikā sākās jauna jūras transgresija. Pēc lieluma agrās elejas jūras platība nedaudz pārsniedza vēlās amulas jūru un tai bija citi apveidi. Izmainījās nogulumu sastāvs: ieplakas centrālajā daļā sulfātu-dolomītu nogulumi nomainījās ar mālainiem dolomītiem. Plašā piekrastes joslā šajā laikā nogulsnējās mālains, aleirītisks un periodiski arī smilšains materiāls. [[Sulfāti|Sulfātu]] pazušana, bet plaša halīta gliptomorfožu klātbūtne uz aleirolītu un smilšakmeņu virsmām svītas apakšējā daļā liecina par samērā lielu ūdens baseina [[Sāļums|sāļumu]] elejas laika sākumā, kādēļ arī šeit nav atrodami [[Bentoss|bentosa]] organismi. Vidējā elejas laikā notika tālāka jūras platības palielināšanās. Teritorijas dienvidaustrumos, kur ir visbiezākie nogulumi, pateicoties jūras ūdens pieplūdei, izveidojās normāli jūras apstākļi. Šeit, acīmredzot, nogulsnējās pārsvarā kaļķaini nogulumi (kas vēlāk dolomitizējās) un izplatījās fauna, kā piemēram [[slēdzenes pleckāji]] (īpaši daudzskaitlīgi bija ''[[Cyrtospirifer pakroujensis]]''), sīki [[vēderkāji]], [[gliemenes]], [[stromatoporas]] un [[tārpi]]. Jūras faunas parādīšanās elejas svītas nogulumos liecina par pirmo famenas jūras transgresiju Polijas-Lietuvas sineklīzē, un ka tās centrālajā daļā izveidojās gandrīz normālas jūras apstākļi, kaut arī nepietiekoši labvēlīgi daudzveidīgas faunas pārstāvju dzīvošanai. Tālāk no centrālās daļas uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem jūras karbonātiskie nogulumi nogulsnējās tikai maksimālās transgresijas laikā. Spriežot pēc dolomītu intensīvā kavernozuma, kas radās no organiskām paliekām, ir pilnīgi pieļaujams, ka šeit mita līdzīgi organismi, ka baseina centrālajā daļā. Baseina perifērijas zonās, ziemeļrietumos, ir novērojama būtiska nogulumu sastāva izmaiņa: šeit nogulsnējās pārsvarā dolomītiski mālainas dūņas. Neliels smilšu materiāla saturs un organisku palieku iztrūkums norāda uz ūdeņu paaugstinātu sāļumu baseina [[piekraste]]s zonās. Elejas laika beigu posmu raksturo jūras nogulumu (ar normālu jūras sāļumu) platības samazināšanās. Karbonātiskākie (kaļķaini mālainie) nogulumi nogulsnējās tikai baseina iekšējos apgabalos. Pārējā teritorijā uzkrājās mālaini dolomītisks un, periodiski, aleirolītisks un smilšains materiāls. Biežas halīta gliptomorfozes un žūšanas plaisas uz slāņu virsmām, kā arī izskalojuma pēdas un [[duļķojuma tekstūra]]s liecina par to, ka vēlās elejas baseins bija ļoti sekls.<ref>Cавваитова, Л. С., 1977. Фамен Прибалтики. Рига‚ 128 с. 74-75. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 63s3cfbkxx6dzmdjt8grjgjvm9sbjeo 3673080 3673074 2022-08-20T17:57:56Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cimmermaņu atsegums.JPG|thumb|350px|Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips)]] '''Elejas svīta (D₃el)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] [[Krojas horizonts|krojas]] un [[šauļu horizonts|šauļu horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Dienvidrietumos tā iestiepjas [[Lietuva]]s teritorijā, kur to [[Fācija|faciāli]] nomaina [[krojas svīta|krojas]] un [[šauļu svīta]]s. Ar elejas svītu Latvijā sākas famenas stāvs, kaut arī, piemēram, [[Jozus Dalinkevičus|Dalinkevičus]] pieskaitīja to vēl [[Frānas stāvs|frānas stāvam]]. Elejas svītas nogulumi Latvijā uzguļ uz [[amulas svīta]]s nogulumiem. Robeža starp elejas un amulas svītām iet pa izskalotiem aleirītiskiem dolomītiem ar gipša ieslēgumiem, kurus sedz sīku zaļganpelēku mālu, dolomītmerģeļu un mālainu aleirītu slānīšu mija. [[Karotāža]]s diagrammās elejas svītas apakšējo robežu raksturo [[šķietamā pretestība|šķietamo pretestību]] būtiska paaugstināšanās, kā arī zema [[gamma aktivitāte]]. Elejas svītas nogulumus valsts dienvidrietumos sedz [[jonišķu svīta]]s slāņkopas. Gar ziemeļu un austrumu robežu svītas nogulumus šaurā joslā sedz [[Kvartārs|kvartāra]] iežu sega. Svīta atsedzas [[Tebra]]s, [[Alokste]]s, [[Grāpste]]s, [[Abava]]s, [[Imula]]s, [[Amula]]s, [[Īslīce]]s upju krastos.<ref name="ld">{{Latvijas daba|2|45}}</ref> Svītas biezums ir līdz 16-22,5 metriem austrumu daļā un līdz 10,5-14 metriem rietumu daļā (uz rietumiem no [[Venta]]s). Nogulumi veidojušies apakšfamenas jūras [[Transgresija (ģeoloģija)|transgresijas]] fāzē. Elejas svītas [[stratotips|stratotipa]] griezumu veido [[Sesava]]s 14. urbuma serde intervālā no 31 līdz 53,5 m dziļumā. Nosaukums veidots no [[Eleja]]s ciema, kurš atrodas svītas izplatības ziemeļaustrumu daļā, un netālu no kura atrodas stratotipiskais griezums. == Stratigrāfiskais dalījums == Elejas svīta Latvijā tiek dalīta trijās ridās: apakšējā - purviņu rida, vidējā - sesavas rida un augšējā cimmermaņu rida. * [[Purviņu rida]] veido svītas pamatni un iepriekš tika pieskaitīta frānas stāva amulas svītai, bet 1973. gadā [[Ludmila Savvaitova|L.Savvaitova]] to pieskaitīja elejas svītai. Stratotipisko griezumu sastāda [[Biksti|Bikstu]] 34. urbums, kur ridu izplatības ziemeļu daļā veido tumši zaļganpelēki, vietām ar violeti rūsganiem plankumiem, kaļķaini, smalki slāņoti [[Māls|māli]]. Starp māliem ir atzīmējami ne pārāk biezi [[smilšakmens]] starpslāņi, uz kuru virsmām novērojamas [[Halīts|halīta]] [[gliptomorfoze]]s. Ridas augšdaļa ir mālaini-karbonātiska, un to veido mālaini [[Dolomīts|dolomīti]] un [[dolomītmerģeļi]] ar sīkām mālu un [[Aleirolīts|aleirolītu]] starpkārtiņām. Mālos ir konstatētas [[Augi|augu]] [[sporas]] (''[[Trachytriletes famenensis]]'', [[Stenozonotriletes simplex]], ''[[Retusotriletes famenensis]]'', ''[[Archaeozonotriletes pusillus]]'', ''[[Archaeotriletes fidus]]'', ''[[Archaeotriletes pumilus|A. pumilus]]'' u.c.). :Dienvidu daļā ridas nogulumi kļūst karbonātiskāki. Kopā ar māliem un mālainiem aleirolītiem šeit parādās diezgan daudz dolomītu un dolomītmerģeļu starpkārtu, īpaši augšdaļā. :Izplatības ziemeļrietumos ([[Kapsēde]]s 16. urbums) purviņu ridas nogulumu sastāvs tāpat ir karbonātisks. To veido dolomītmerģeļi ar plānām dolomītu un malu starpkārtām. * [[Sesavas rida]] veido elejas svītas vidusdaļu. Stratotipiskajā griezumā (Sesavas 14. urb.) kā arī citos urbumos ([[Sniķere (ciems)|Sniķeres]] 8. urbums, [[Jaunauce]]s 7. urbums u.c.) nogulumus veido brūnganpelēki smilšaini dažādgraudaini dolomīti ar plānu horizontālu slāņojumu, gar kuru vērojams daudz ieapaļi saplacinātas formas tukšumu, kas iespējams veidojušies izšķīstot organismu [[Čaula|čaulām]]. Griezumos jau aprakstītie [[ieži]] mijas ar gaišziliem un violeti pelēkiem dolomītmerģeļiem un zemjainiem mikrograudainiem mālainiem dolomītiem. Ridas biezums šajos rajonos sasniedz 7-10 metrus. :Ziemeļu un rietumu apgabalos ([[Zante]]s 36. urbums u.c.) nogulumi lielā mērā ir bagātināti ar mālainu un [[Aleirīti|aleirīta]] materiālu. Tos veido galvenokārt zaļganīgi un violeti-pelēki zemjaini mikrograudaini dolomīti, mālaini dolomīti un dolomītmerģeļi ar plānām mālainu aleirolītu starpkārtām. Smilšveidīgi, dažādgraudaini, plānslāņaini dolomīti, kas raksturīgi dienvidu apgabalam, šeit vai nu sastopami retu starpslāņu veidā, vai arī vispār nav sastopami. Ridas biezums šeit vidēji ir 1,5-2 metri, reizēm līdz 4 metriem. :Sesavas ridas apakšējā robeža ziemeļu un rietumu apgabalos tiek vilkta pa dolomītu un dolomītmerģeļu pamatni, kas uzguļ apakšējiem mālainajiem nogulumiem. Dienvidu apgabalā robeža ir slīdoša un tiek vilkta dažādos līmeņos, jo pāreja no purviņu un sesavas ridu ir pakāpeniska. * [[Cimmermaņu rida]] veido elejas svītas augšējo daļu, un to 1976. gadā izdalīja Savvaitova. Stratotipisko griezumu pārstāv atsegums [[Amula]]s krastā pie Cimmermaņu mājām, un to veido dolomītmerģeļi, māli, mālaini aleirolīti ar smilšaina materiāla piejaukumu, slāņiem bieži mijoties savā starpā. Uz slāņu virsmām ir vērojamas biežas halīta gliptomorfozes un [[žūšanas plaisas]]. :Dienvidu reģionā ([[Nīgrande]]s 2. urbums, Jaunauces 7. urbums) ridas apakšdaļā ieguļ merģeļi ar plānām māla starpkārtām, kurus virzienā uz augšu nomaina dolomītmerģeļi, māli un malaini aleirolīti. :Rietumos, [[Krote]]s un [[Liepāja]]s rajonos (Kapsēdes 16. urbums) griezumu veido galvenokārt dolomītmerģeļi. Plānu starpkārtu veidā šeit var sastapt mālus, mālainus aleirolītus un smilšakmeņus ar halīta gliptomorfozēm uz slāņu virsmām. Sesavas 14. urbuma serdē intervālā 35-44,8 m sesavas ridas augšdaļā un cimmermaņu ridā tika konstatētas augu sporas (Trachytriletes famenensis, ''[[Archaeozonotriletes notatus]] var. microspinosus'', ''[[Archaeozonotriletes vazjamicus|A. vazjamicus]]'', ''[[Stenozonotriletes simplicissimus]]'', ''[[Lophozonotriletes curvatus]]'') kas ļāva korelēt šos nogulumus ar apakšējiem aizdonas (igrajevas) slāņiem [[Pripetes ieplaka|Pripetes ieplakā]], umetovas slāņiem [[Volgograda]]s [[Pievolga|Pievolgā]] un vazjamas slāņiem [[Baškīrija|Baškīrijā]] (S.Kručeks, V.Avhimovičš, 1976). :Ridas apakšējā robeža dienvidu apgabalā ir diezgan krasa, bet vairāk uz ziemeļiem pāreja ir pakāpeniska no apakšējiem sesavas ridas dolomītiem un dolomītmerģeļiem uz cimmermaņu ridas dolomītmerģeļiem, māliem un mālainiem aleirolītiem. == Elejas laiks == Pēc būtiska jūras baseina platības samazinājuma un īslaicīgas nogulumu akumulācijas pārtraukuma amulas laika beigās, elejas laikā sākās jauna jūras transgresija. Pēc lieluma agrās elejas jūras platība nedaudz pārsniedza vēlās amulas jūru un tai bija citi apveidi. Izmainījās nogulumu sastāvs: ieplakas centrālajā daļā sulfātu-dolomītu nogulumi nomainījās ar mālainiem dolomītiem. Plašā piekrastes joslā šajā laikā nogulsnējās mālains, aleirītisks un periodiski arī smilšains materiāls. [[Sulfāti|Sulfātu]] pazušana, bet plaša halīta gliptomorfožu klātbūtne uz aleirolītu un smilšakmeņu virsmām svītas apakšējā daļā liecina par samērā lielu ūdens baseina [[Sāļums|sāļumu]] elejas laika sākumā, kādēļ arī šeit nav atrodami [[Bentoss|bentosa]] organismi. Vidējā elejas laikā notika tālāka jūras platības palielināšanās. Teritorijas dienvidaustrumos, kur ir visbiezākie nogulumi, pateicoties jūras ūdens pieplūdei, izveidojās normāli jūras apstākļi. Šeit, acīmredzot, nogulsnējās pārsvarā kaļķaini nogulumi (kas vēlāk dolomitizējās) un izplatījās fauna, kā piemēram [[slēdzenes pleckāji]] (īpaši daudzskaitlīgi bija ''[[Cyrtospirifer pakroujensis]]''), sīki [[vēderkāji]], [[gliemenes]], [[stromatoporas]] un [[tārpi]]. Jūras faunas parādīšanās elejas svītas nogulumos liecina par pirmo famenas jūras transgresiju Polijas-Lietuvas sineklīzē, un ka tās centrālajā daļā izveidojās gandrīz normālas jūras apstākļi, kaut arī nepietiekoši labvēlīgi daudzveidīgas faunas pārstāvju dzīvošanai. Tālāk no centrālās daļas uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem jūras karbonātiskie nogulumi nogulsnējās tikai maksimālās transgresijas laikā. Spriežot pēc dolomītu intensīvā kavernozuma, kas radās no organiskām paliekām, ir pilnīgi pieļaujams, ka šeit mita līdzīgi organismi, ka baseina centrālajā daļā. Baseina perifērijas zonās, ziemeļrietumos, ir novērojama būtiska nogulumu sastāva izmaiņa: šeit nogulsnējās pārsvarā dolomītiski mālainas dūņas. Neliels smilšu materiāla saturs un organisku palieku iztrūkums norāda uz ūdeņu paaugstinātu sāļumu baseina [[piekraste]]s zonās. Elejas laika beigu posmu raksturo jūras nogulumu (ar normālu jūras sāļumu) platības samazināšanās. Karbonātiskākie (kaļķaini mālainie) nogulumi nogulsnējās tikai baseina iekšējos apgabalos. Pārējā teritorijā uzkrājās mālaini dolomītisks un, periodiski, aleirolītisks un smilšains materiāls. Biežas halīta gliptomorfozes un žūšanas plaisas uz slāņu virsmām, kā arī izskalojuma pēdas un [[duļķojuma tekstūra]]s liecina par to, ka vēlās elejas baseins bija ļoti sekls.<ref>Cавваитова, Л. С., 1977. Фамен Прибалтики. Рига‚ 128 с. 74-75. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] a8osi93ceuif3u0h10iqzny4zukh9vk 3673361 3673080 2022-08-21T09:31:04Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cimmermaņu atsegums.JPG|thumb|350px|Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips)]] '''Elejas svīta (D₃el)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] [[Krojas horizonts|krojas]] un [[šauļu horizonts|šauļu horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Dienvidrietumos tā iestiepjas [[Lietuva]]s teritorijā, kur to [[Fācija|faciāli]] nomaina [[krojas svīta|krojas]] un [[šauļu svīta]]s. Ar elejas svītu Latvijā sākas famenas stāvs, kaut arī, piemēram, [[Jozus Dalinkevičus|Dalinkevičus]] pieskaitīja to vēl [[Frānas stāvs|frānas stāvam]]. Elejas svītas nogulumi Latvijā uzguļ uz [[amulas svīta]]s nogulumiem. Robeža starp elejas un amulas svītām iet pa izskalotiem aleirītiskiem dolomītiem ar gipša ieslēgumiem, kurus sedz sīku zaļganpelēku mālu, dolomītmerģeļu un mālainu aleirītu slānīšu mija. [[Karotāža]]s diagrammās elejas svītas apakšējo robežu raksturo [[šķietamā pretestība|šķietamo pretestību]] būtiska paaugstināšanās, kā arī zema [[gamma aktivitāte]]. Elejas svītas nogulumus valsts dienvidrietumos sedz [[jonišķu svīta]]s slāņkopas. Gar ziemeļu un austrumu robežu svītas nogulumus šaurā joslā sedz [[Kvartārs|kvartāra]] iežu sega. Svīta atsedzas [[Tebra]]s, [[Alokste]]s, [[Grāpste]]s, [[Abava]]s, [[Imula]]s, [[Amula]]s, [[Īslīce]]s upju krastos.<ref name="ld">{{Latvijas daba|2|45}}</ref> Svītas biezums ir līdz 16-22,5 metriem austrumu daļā un līdz 10,5-14 metriem rietumu daļā (uz rietumiem no [[Venta]]s). Nogulumi veidojušies apakšfamenas jūras [[Transgresija (ģeoloģija)|transgresijas]] fāzē. Elejas svītas [[stratotips|stratotipa]] griezumu veido [[Sesava]]s 14. urbuma serde intervālā no 31 līdz 53,5 m dziļumā. Nosaukums veidots no [[Eleja]]s ciema, kurš atrodas svītas izplatības ziemeļaustrumu daļā, un netālu no kura atrodas stratotipiskais griezums. == Stratigrāfiskais dalījums == Elejas svīta Latvijā tiek dalīta trijās ridās: apakšējā - purviņu rida, vidējā - sesavas rida un augšējā cimmermaņu rida. * [[Purviņu rida]] veido svītas pamatni un iepriekš tika pieskaitīta frānas stāva amulas svītai, bet 1973. gadā [[Ludmila Savvaitova|L.Savvaitova]] to pieskaitīja elejas svītai. Stratotipisko griezumu sastāda [[Biksti|Bikstu]] 34. urbums, kur ridu izplatības ziemeļu daļā veido tumši zaļganpelēki, vietām ar violeti rūsganiem plankumiem, kaļķaini, smalki slāņoti [[Māls|māli]]. Starp māliem ir atzīmējami ne pārāk biezi [[smilšakmens]] starpslāņi, uz kuru virsmām novērojamas [[Halīts|halīta]] [[gliptomorfoze]]s. Ridas augšdaļa ir mālaini-karbonātiska, un to veido mālaini [[Dolomīts|dolomīti]] un [[dolomītmerģeļi]] ar sīkām mālu un [[Aleirolīts|aleirolītu]] starpkārtiņām. Mālos ir konstatētas [[Augi|augu]] [[sporas]] (''[[Trachytriletes famenensis]]'', [[Stenozonotriletes simplex]], ''[[Retusotriletes famenensis]]'', ''[[Archaeozonotriletes pusillus]]'', ''[[Archaeotriletes fidus]]'', ''[[Archaeotriletes pumilus|A. pumilus]]'' u.c.). :Dienvidu daļā ridas nogulumi kļūst karbonātiskāki. Kopā ar māliem un mālainiem aleirolītiem šeit parādās diezgan daudz dolomītu un dolomītmerģeļu starpkārtu, īpaši augšdaļā. :Izplatības ziemeļrietumos ([[Kapsēde]]s 16. urbums) purviņu ridas nogulumu sastāvs tāpat ir karbonātisks. To veido dolomītmerģeļi ar plānām dolomītu un malu starpkārtām. * [[Sesavas rida]] veido elejas svītas vidusdaļu. Stratotipiskajā griezumā (Sesavas 14. urb.) kā arī citos urbumos ([[Sniķere (ciems)|Sniķeres]] 8. urbums, [[Jaunauce]]s 7. urbums u.c.) nogulumus veido brūnganpelēki smilšaini dažādgraudaini dolomīti ar plānu horizontālu slāņojumu, gar kuru vērojams daudz ieapaļi saplacinātas formas tukšumu, kas iespējams veidojušies izšķīstot organismu [[Čaula|čaulām]]. Griezumos jau aprakstītie [[ieži]] mijas ar gaišziliem un violeti pelēkiem dolomītmerģeļiem un zemjainiem mikrograudainiem mālainiem dolomītiem. Ridas biezums šajos rajonos sasniedz 7-10 metrus. :Ziemeļu un rietumu apgabalos ([[Zante]]s 36. urbums u.c.) nogulumi lielā mērā ir bagātināti ar mālainu un [[Aleirīti|aleirīta]] materiālu. Tos veido galvenokārt zaļganīgi un violeti-pelēki zemjaini mikrograudaini dolomīti, mālaini dolomīti un dolomītmerģeļi ar plānām mālainu aleirolītu starpkārtām. Smilšveidīgi, dažādgraudaini, plānslāņaini dolomīti, kas raksturīgi dienvidu apgabalam, šeit vai nu sastopami retu starpslāņu veidā, vai arī vispār nav sastopami. Ridas biezums šeit vidēji ir 1,5-2 metri, reizēm līdz 4 metriem. :Sesavas ridas apakšējā robeža ziemeļu un rietumu apgabalos tiek vilkta pa dolomītu un dolomītmerģeļu pamatni, kas uzguļ apakšējiem mālainajiem nogulumiem. Dienvidu apgabalā robeža ir slīdoša un tiek vilkta dažādos līmeņos, jo pāreja no purviņu un sesavas ridu ir pakāpeniska. * [[Cimmermaņu rida]] veido elejas svītas augšējo daļu, un to 1976. gadā izdalīja Savvaitova. Stratotipisko griezumu pārstāv atsegums [[Amula]]s krastā pie Cimmermaņu mājām, un to veido dolomītmerģeļi, māli, mālaini aleirolīti ar smilšaina materiāla piejaukumu, slāņiem bieži mijoties savā starpā. Uz slāņu virsmām ir vērojamas biežas halīta gliptomorfozes un [[žūšanas plaisas]]. :Dienvidu reģionā ([[Nīgrande]]s 2. urbums, Jaunauces 7. urbums) ridas apakšdaļā ieguļ merģeļi ar plānām māla starpkārtām, kurus virzienā uz augšu nomaina dolomītmerģeļi, māli un malaini aleirolīti. :Rietumos, [[Krote]]s un [[Liepāja]]s rajonos (Kapsēdes 16. urbums) griezumu veido galvenokārt dolomītmerģeļi. Plānu starpkārtu veidā šeit var sastapt mālus, mālainus aleirolītus un smilšakmeņus ar halīta gliptomorfozēm uz slāņu virsmām. Sesavas 14. urbuma serdē intervālā 35-44,8 m sesavas ridas augšdaļā un cimmermaņu ridā tika konstatētas augu sporas (Trachytriletes famenensis, ''[[Archaeozonotriletes notatus]] var. microspinosus'', ''[[Archaeozonotriletes vazjamicus|A. vazjamicus]]'', ''[[Stenozonotriletes simplicissimus]]'', ''[[Lophozonotriletes curvatus]]'') kas ļāva korelēt šos nogulumus ar apakšējiem aizdonas (igrajevas) slāņiem [[Pripetes ieplaka|Pripetes ieplakā]], umetovas slāņiem [[Volgograda]]s [[Pievolga|Pievolgā]] un vazjamas slāņiem [[Baškīrija|Baškīrijā]] (S.Kručeks, V.Avhimovičš, 1976). :Ridas apakšējā robeža dienvidu apgabalā ir diezgan krasa, bet vairāk uz ziemeļiem pāreja ir pakāpeniska no apakšējiem sesavas ridas dolomītiem un dolomītmerģeļiem uz cimmermaņu ridas dolomītmerģeļiem, māliem un mālainiem aleirolītiem. == Elejas laiks == Pēc būtiska jūras baseina platības samazinājuma un īslaicīgas nogulumu akumulācijas pārtraukuma amulas laika beigās, elejas laikā sākās jauna jūras transgresija. Pēc lieluma agrās elejas jūras platība nedaudz pārsniedza vēlās amulas jūru un tai bija citi apveidi. Izmainījās nogulumu sastāvs: ieplakas centrālajā daļā sulfātu-dolomītu nogulumi nomainījās ar mālainiem dolomītiem. Plašā piekrastes joslā šajā laikā nogulsnējās mālains, aleirītisks un periodiski arī smilšains materiāls. [[Sulfāti|Sulfātu]] pazušana, bet plaša halīta gliptomorfožu klātbūtne uz aleirolītu un smilšakmeņu virsmām svītas apakšējā daļā liecina par samērā lielu ūdens baseina [[Sāļums|sāļumu]] elejas laika sākumā, kādēļ arī šeit nav atrodami [[Bentoss|bentosa]] organismi. Vidējā elejas laikā notika tālāka jūras platības palielināšanās. Teritorijas dienvidaustrumos, kur ir visbiezākie nogulumi, pateicoties jūras ūdens pieplūdei, izveidojās normāli jūras apstākļi. Šeit, acīmredzot, nogulsnējās pārsvarā kaļķaini nogulumi (kas vēlāk dolomitizējās) un izplatījās fauna, kā piemēram [[slēdzenes pleckāji]] (īpaši daudzskaitlīgi bija ''[[Cyrtospirifer pakroujensis]]''), sīki [[vēderkāji]], [[gliemenes]], [[stromatoporas]] (''[[Amphipora]]'') un [[tārpi]]. Jūras faunas parādīšanās elejas svītas nogulumos liecina par pirmo famenas jūras transgresiju Polijas-Lietuvas sineklīzē, un ka tās centrālajā daļā izveidojās gandrīz normālas jūras apstākļi, kaut arī nepietiekoši labvēlīgi daudzveidīgas faunas pārstāvju dzīvošanai. Tālāk no centrālās daļas uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem jūras karbonātiskie nogulumi nogulsnējās tikai maksimālās transgresijas laikā. Spriežot pēc dolomītu intensīvā kavernozuma, kas radās no organiskām paliekām, ir pilnīgi pieļaujams, ka šeit mita līdzīgi organismi, ka baseina centrālajā daļā. Baseina perifērijas zonās, ziemeļrietumos, ir novērojama būtiska nogulumu sastāva izmaiņa: šeit nogulsnējās pārsvarā dolomītiski mālainas dūņas. Neliels smilšu materiāla saturs un organisku palieku iztrūkums norāda uz ūdeņu paaugstinātu sāļumu baseina [[piekraste]]s zonās. Elejas laika beigu posmu raksturo jūras nogulumu (ar normālu jūras sāļumu) platības samazināšanās. Karbonātiskākie (kaļķaini mālainie) nogulumi nogulsnējās tikai baseina iekšējos apgabalos. Pārējā teritorijā uzkrājās mālaini dolomītisks un, periodiski, aleirolītisks un smilšains materiāls. Biežas halīta gliptomorfozes un žūšanas plaisas uz slāņu virsmām, kā arī izskalojuma pēdas un [[duļķojuma tekstūra]]s liecina par to, ka vēlās elejas baseins bija ļoti sekls.<ref>Cавваитова, Л. С., 1977. Фамен Прибалтики. Рига‚ 128 с. 74-75. lpp.</ref> == Paleontoloģiskais raksturojums == Elejas svīta paleontoloģiski ir vāji pētīta. Nīgrandes 2a., Sniķeres 8. un Sesavas 14. urbumā ir atrasti retas [[Antiarhi|antiarhu]] un [[Otiņspures|otiņspuru]] paliekas. Stratigrāfijā tiek izmantoti [[pleckāji]]: ''Cyrtospirifer pakruojensis'', gliemenes: ''[[Leptodesma aviculoides|Leptodesma cf. aviculoides]]'', vēderkāji: ''[[Naticopsis|Naticopsis sp]]''. Vairāk ir pētīts elejas svītas palinoloģiskais materiās. Svītas mālos (Saldus-15, Biksti-34, Zante-36, Jaunauce-7 urbumos) G.Kedo un S.Starikova aprakstīja augu sporu kompleksu, kurā kopā ar "tranzīta" sugām ir atrastas arī apakšfamēnas formas: ''[[Leiotriletes microrugosus]]'', ''[[Leiotriletes parvus|L. parvus]]'', ''[[Leiotriletes plicatus|L. plicatus]]'', ''[[Trachytriletes medius]]'', ''[[Trachytriletes famenensis|T. famenensis]]'', ''[[Stenozonotriletes formosus]]'', ''[[Stenozonotriletes spetcandus|S. spetcandus]]'', ''[[Retusotriletes simplex]]'', ''[[Retusotriletes famenensis|R. famenensis]]'', ''[[Archaeozonotriletes stenolomus]]'', ''[[Archaeozonotriletes pussilus|A. pussilus]]'', ''[[Archaeozonotriletes artatus|A. artatus]]'', ''[[Archaeozonotriletes formosus|A. formosus]]'', ''[[Hymenozonotriletes poljessicus]]'', ''[[Hymenozonotriletes rugosus|H. rugosus]]'', ''[[Hymenozonotriletes commutatus|H. commutatus]]'', ''[[Archaeotriletes hamulus]]'', ''[[Archaeotriletes fidus|A. fidus]]'', ''[[Archaeotriletes hirtus|A. hirtus]]'', ''[[Archaeotriletes gibbosus|A. gibbosus]]'', ''[[Lophozonotriletes evlanensis]]'', ''[[Lophozonotriletes minor|L. minor]]'', ''[[Lophozonotriletes perspicnus|L. perspicnus]]''. Šīs sporas amulas svītas nogulumos netiek konstatētas. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] gqs33mtusbs6vdqo7wq8pqj68mi5qae 3673363 3673361 2022-08-21T09:32:43Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cimmermaņu atsegums.JPG|thumb|350px|Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips)]] '''Elejas svīta (D₃el)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] [[Krojas horizonts|krojas]] un [[šauļu horizonts|šauļu horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Dienvidrietumos tā iestiepjas [[Lietuva]]s teritorijā, kur to [[Fācija|faciāli]] nomaina [[krojas svīta|krojas]] un [[šauļu svīta]]s. Ar elejas svītu Latvijā sākas famenas stāvs, kaut arī, piemēram, [[Jozus Dalinkevičus|Dalinkevičus]] pieskaitīja to vēl [[Frānas stāvs|frānas stāvam]]. Elejas svītas nogulumi Latvijā uzguļ uz [[amulas svīta]]s nogulumiem. Robeža starp elejas un amulas svītām iet pa izskalotiem aleirītiskiem dolomītiem ar gipša ieslēgumiem, kurus sedz sīku zaļganpelēku mālu, dolomītmerģeļu un mālainu aleirītu slānīšu mija. [[Karotāža]]s diagrammās elejas svītas apakšējo robežu raksturo [[šķietamā pretestība|šķietamo pretestību]] būtiska paaugstināšanās, kā arī zema [[gamma aktivitāte]]. Elejas svītas nogulumus valsts dienvidrietumos sedz [[jonišķu svīta]]s slāņkopas. Gar ziemeļu un austrumu robežu svītas nogulumus šaurā joslā sedz [[Kvartārs|kvartāra]] iežu sega. Svīta atsedzas [[Tebra]]s, [[Alokste]]s, [[Grāpste]]s, [[Abava]]s, [[Imula]]s, [[Amula]]s, [[Īslīce]]s upju krastos.<ref name="ld">{{Latvijas daba|2|45}}</ref> Svītas biezums ir līdz 16-22,5 metriem austrumu daļā un līdz 10,5-14 metriem rietumu daļā (uz rietumiem no [[Venta]]s). Nogulumi veidojušies apakšfamenas jūras [[Transgresija (ģeoloģija)|transgresijas]] fāzē. Elejas svītas [[stratotips|stratotipa]] griezumu veido [[Sesava]]s 14. urbuma serde intervālā no 31 līdz 53,5 m dziļumā. Nosaukums veidots no [[Eleja]]s ciema, kurš atrodas svītas izplatības ziemeļaustrumu daļā, un netālu no kura atrodas stratotipiskais griezums. == Stratigrāfiskais dalījums == Elejas svīta Latvijā tiek dalīta trijās ridās: apakšējā - purviņu rida, vidējā - sesavas rida un augšējā cimmermaņu rida. * [[Purviņu rida]] veido svītas pamatni un iepriekš tika pieskaitīta frānas stāva amulas svītai, bet 1973. gadā [[Ludmila Savvaitova|L.Savvaitova]] to pieskaitīja elejas svītai. Stratotipisko griezumu sastāda [[Biksti|Bikstu]] 34. urbums, kur ridu izplatības ziemeļu daļā veido tumši zaļganpelēki, vietām ar violeti rūsganiem plankumiem, kaļķaini, smalki slāņoti [[Māls|māli]]. Starp māliem ir atzīmējami ne pārāk biezi [[smilšakmens]] starpslāņi, uz kuru virsmām novērojamas [[Halīts|halīta]] [[gliptomorfoze]]s. Ridas augšdaļa ir mālaini-karbonātiska, un to veido mālaini [[Dolomīts|dolomīti]] un [[dolomītmerģeļi]] ar sīkām mālu un [[Aleirolīts|aleirolītu]] starpkārtiņām. Mālos ir konstatētas [[Augi|augu]] [[sporas]] (''[[Trachytriletes famenensis]]'', [[Stenozonotriletes simplex]], ''[[Retusotriletes famenensis]]'', ''[[Archaeozonotriletes pusillus]]'', ''[[Archaeotriletes fidus]]'', ''[[Archaeotriletes pumilus|A. pumilus]]'' u.c.). :Dienvidu daļā ridas nogulumi kļūst karbonātiskāki. Kopā ar māliem un mālainiem aleirolītiem šeit parādās diezgan daudz dolomītu un dolomītmerģeļu starpkārtu, īpaši augšdaļā. :Izplatības ziemeļrietumos ([[Kapsēde]]s 16. urbums) purviņu ridas nogulumu sastāvs tāpat ir karbonātisks. To veido dolomītmerģeļi ar plānām dolomītu un malu starpkārtām. * [[Sesavas rida]] veido elejas svītas vidusdaļu. Stratotipiskajā griezumā (Sesavas 14. urb.) kā arī citos urbumos ([[Sniķere (ciems)|Sniķeres]] 8. urbums, [[Jaunauce]]s 7. urbums u.c.) nogulumus veido brūnganpelēki smilšaini dažādgraudaini dolomīti ar plānu horizontālu slāņojumu, gar kuru vērojams daudz ieapaļi saplacinātas formas tukšumu, kas iespējams veidojušies izšķīstot organismu [[Čaula|čaulām]]. Griezumos jau aprakstītie [[ieži]] mijas ar gaišziliem un violeti pelēkiem dolomītmerģeļiem un zemjainiem mikrograudainiem mālainiem dolomītiem. Ridas biezums šajos rajonos sasniedz 7-10 metrus. :Ziemeļu un rietumu apgabalos ([[Zante]]s 36. urbums u.c.) nogulumi lielā mērā ir bagātināti ar mālainu un [[Aleirīti|aleirīta]] materiālu. Tos veido galvenokārt zaļganīgi un violeti-pelēki zemjaini mikrograudaini dolomīti, mālaini dolomīti un dolomītmerģeļi ar plānām mālainu aleirolītu starpkārtām. Smilšveidīgi, dažādgraudaini, plānslāņaini dolomīti, kas raksturīgi dienvidu apgabalam, šeit vai nu sastopami retu starpslāņu veidā, vai arī vispār nav sastopami. Ridas biezums šeit vidēji ir 1,5-2 metri, reizēm līdz 4 metriem. :Sesavas ridas apakšējā robeža ziemeļu un rietumu apgabalos tiek vilkta pa dolomītu un dolomītmerģeļu pamatni, kas uzguļ apakšējiem mālainajiem nogulumiem. Dienvidu apgabalā robeža ir slīdoša un tiek vilkta dažādos līmeņos, jo pāreja no purviņu un sesavas ridu ir pakāpeniska. * [[Cimmermaņu rida]] veido elejas svītas augšējo daļu, un to 1976. gadā izdalīja Savvaitova. Stratotipisko griezumu pārstāv atsegums [[Amula]]s krastā pie Cimmermaņu mājām, un to veido dolomītmerģeļi, māli, mālaini aleirolīti ar smilšaina materiāla piejaukumu, slāņiem bieži mijoties savā starpā. Uz slāņu virsmām ir vērojamas biežas halīta gliptomorfozes un [[žūšanas plaisas]]. :Dienvidu reģionā ([[Nīgrande]]s 2. urbums, Jaunauces 7. urbums) ridas apakšdaļā ieguļ merģeļi ar plānām māla starpkārtām, kurus virzienā uz augšu nomaina dolomītmerģeļi, māli un malaini aleirolīti. :Rietumos, [[Krote]]s un [[Liepāja]]s rajonos (Kapsēdes 16. urbums) griezumu veido galvenokārt dolomītmerģeļi. Plānu starpkārtu veidā šeit var sastapt mālus, mālainus aleirolītus un smilšakmeņus ar halīta gliptomorfozēm uz slāņu virsmām. Sesavas 14. urbuma serdē intervālā 35-44,8 m sesavas ridas augšdaļā un cimmermaņu ridā tika konstatētas augu sporas (Trachytriletes famenensis, ''[[Archaeozonotriletes notatus]] var. microspinosus'', ''[[Archaeozonotriletes vazjamicus|A. vazjamicus]]'', ''[[Stenozonotriletes simplicissimus]]'', ''[[Lophozonotriletes curvatus]]'') kas ļāva korelēt šos nogulumus ar apakšējiem aizdonas (igrajevas) slāņiem [[Pripetes ieplaka|Pripetes ieplakā]], umetovas slāņiem [[Volgograda]]s [[Pievolga|Pievolgā]] un vazjamas slāņiem [[Baškīrija|Baškīrijā]] (S.Kručeks, V.Avhimovičš, 1976). :Ridas apakšējā robeža dienvidu apgabalā ir diezgan krasa, bet vairāk uz ziemeļiem pāreja ir pakāpeniska no apakšējiem sesavas ridas dolomītiem un dolomītmerģeļiem uz cimmermaņu ridas dolomītmerģeļiem, māliem un mālainiem aleirolītiem. == Elejas laiks == Pēc būtiska jūras baseina platības samazinājuma un īslaicīgas nogulumu akumulācijas pārtraukuma amulas laika beigās, elejas laikā sākās jauna jūras transgresija. Pēc lieluma agrās elejas jūras platība nedaudz pārsniedza vēlās amulas jūru un tai bija citi apveidi. Izmainījās nogulumu sastāvs: ieplakas centrālajā daļā sulfātu-dolomītu nogulumi nomainījās ar mālainiem dolomītiem. Plašā piekrastes joslā šajā laikā nogulsnējās mālains, aleirītisks un periodiski arī smilšains materiāls. [[Sulfāti|Sulfātu]] pazušana, bet plaša halīta gliptomorfožu klātbūtne uz aleirolītu un smilšakmeņu virsmām svītas apakšējā daļā liecina par samērā lielu ūdens baseina [[Sāļums|sāļumu]] elejas laika sākumā, kādēļ arī šeit nav atrodami [[Bentoss|bentosa]] organismi. Vidējā elejas laikā notika tālāka jūras platības palielināšanās. Teritorijas dienvidaustrumos, kur ir visbiezākie nogulumi, pateicoties jūras ūdens pieplūdei, izveidojās normāli jūras apstākļi. Šeit, acīmredzot, nogulsnējās pārsvarā kaļķaini nogulumi (kas vēlāk dolomitizējās) un izplatījās fauna, kā piemēram [[slēdzenes pleckāji]] (īpaši daudzskaitlīgi bija ''[[Cyrtospirifer pakroujensis]]''), sīki [[vēderkāji]], [[gliemenes]], [[stromatoporas]] (''[[Amphipora]]'') un [[tārpi]]. Jūras faunas parādīšanās elejas svītas nogulumos liecina par pirmo famenas jūras transgresiju Polijas-Lietuvas sineklīzē, un ka tās centrālajā daļā izveidojās gandrīz normālas jūras apstākļi, kaut arī nepietiekoši labvēlīgi daudzveidīgas faunas pārstāvju dzīvošanai. Tālāk no centrālās daļas uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem jūras karbonātiskie nogulumi nogulsnējās tikai maksimālās transgresijas laikā. Spriežot pēc dolomītu intensīvā kavernozuma, kas radās no organiskām paliekām, ir pilnīgi pieļaujams, ka šeit mita līdzīgi organismi, ka baseina centrālajā daļā. Baseina perifērijas zonās, ziemeļrietumos, ir novērojama būtiska nogulumu sastāva izmaiņa: šeit nogulsnējās pārsvarā dolomītiski mālainas dūņas. Neliels smilšu materiāla saturs un organisku palieku iztrūkums norāda uz ūdeņu paaugstinātu sāļumu baseina [[piekraste]]s zonās. Elejas laika beigu posmu raksturo jūras nogulumu (ar normālu jūras sāļumu) platības samazināšanās. Karbonātiskākie (kaļķaini mālainie) nogulumi nogulsnējās tikai baseina iekšējos apgabalos. Pārējā teritorijā uzkrājās mālaini dolomītisks un, periodiski, aleirolītisks un smilšains materiāls. Biežas halīta gliptomorfozes un žūšanas plaisas uz slāņu virsmām, kā arī izskalojuma pēdas un [[duļķojuma tekstūra]]s liecina par to, ka vēlās elejas baseins bija ļoti sekls.<ref>Cавваитова, Л. С., 1977. Фамен Прибалтики. Рига‚ 128 с. 74-75. lpp.</ref> == Paleontoloģiskais raksturojums == Elejas svīta paleontoloģiski ir vāji pētīta. Nīgrandes-2a, Sniķeres-8 un Sesavas-14 urbumos ir atrastas retas [[Antiarhi|antiarhu]] un [[Otiņspures|otiņspuru]] paliekas. Stratigrāfijā tiek izmantoti [[pleckāji]]: ''Cyrtospirifer pakruojensis'', gliemenes: ''[[Leptodesma aviculoides|Leptodesma cf. aviculoides]]'', vēderkāji: ''[[Naticopsis|Naticopsis sp]]''. Vairāk ir pētīts elejas svītas palinoloģiskais materiās. Svītas mālos (Saldus-15, Biksti-34, Zante-36, Jaunauce-7 urbumos) G.Kedo un S.Starikova aprakstīja augu sporu kompleksu, kurā kopā ar "tranzīta" sugām ir atrastas arī apakšfamēnas formas: ''[[Leiotriletes microrugosus]]'', ''[[Leiotriletes parvus|L. parvus]]'', ''[[Leiotriletes plicatus|L. plicatus]]'', ''[[Trachytriletes medius]]'', ''[[Trachytriletes famenensis|T. famenensis]]'', ''[[Stenozonotriletes formosus]]'', ''[[Stenozonotriletes spetcandus|S. spetcandus]]'', ''[[Retusotriletes simplex]]'', ''[[Retusotriletes famenensis|R. famenensis]]'', ''[[Archaeozonotriletes stenolomus]]'', ''[[Archaeozonotriletes pussilus|A. pussilus]]'', ''[[Archaeozonotriletes artatus|A. artatus]]'', ''[[Archaeozonotriletes formosus|A. formosus]]'', ''[[Hymenozonotriletes poljessicus]]'', ''[[Hymenozonotriletes rugosus|H. rugosus]]'', ''[[Hymenozonotriletes commutatus|H. commutatus]]'', ''[[Archaeotriletes hamulus]]'', ''[[Archaeotriletes fidus|A. fidus]]'', ''[[Archaeotriletes hirtus|A. hirtus]]'', ''[[Archaeotriletes gibbosus|A. gibbosus]]'', ''[[Lophozonotriletes evlanensis]]'', ''[[Lophozonotriletes minor|L. minor]]'', ''[[Lophozonotriletes perspicnus|L. perspicnus]]''. Šīs sporas amulas svītas nogulumos netiek konstatētas. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] erckq556fhjg7f4nacy4od3aiawfll3 3673373 3673363 2022-08-21T09:53:28Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cimmermaņu atsegums.JPG|thumb|350px|Cimmermaņu atsegums. (Cimmermaņu ridas stratotips)]] '''Elejas svīta (D₃el)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] [[Krojas horizonts|krojas]] un [[šauļu horizonts|šauļu horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Dienvidrietumos tā iestiepjas [[Lietuva]]s teritorijā, kur to [[Fācija|faciāli]] nomaina [[krojas svīta|krojas]] un [[šauļu svīta]]s. Ar elejas svītu Latvijā sākas famenas stāvs, kaut arī, piemēram, [[Jozus Dalinkevičus|Dalinkevičus]] pieskaitīja to vēl [[Frānas stāvs|frānas stāvam]]. Elejas svītas nogulumi Latvijā uzguļ uz [[amulas svīta]]s nogulumiem. Robeža starp elejas un amulas svītām iet pa izskalotiem aleirītiskiem dolomītiem ar gipša ieslēgumiem, kurus sedz sīku zaļganpelēku mālu, dolomītmerģeļu un mālainu aleirītu slānīšu mija. [[Karotāža]]s diagrammās elejas svītas apakšējo robežu raksturo [[šķietamā pretestība|šķietamo pretestību]] būtiska paaugstināšanās, kā arī zema [[gamma aktivitāte]]. Elejas svītas nogulumus valsts dienvidrietumos sedz [[jonišķu svīta]]s slāņkopas. Gar ziemeļu un austrumu robežu svītas nogulumus šaurā joslā sedz [[Kvartārs|kvartāra]] iežu sega. Svīta atsedzas [[Tebra]]s, [[Alokste]]s, [[Grāpste]]s, [[Abava]]s, [[Imula]]s, [[Amula]]s, [[Īslīce]]s upju krastos.<ref name="ld">{{Latvijas daba|2|45}}</ref> Svītas biezums ir līdz 16-22,5 metriem austrumu daļā un līdz 10,5-14 metriem rietumu daļā (uz rietumiem no [[Venta]]s). Nogulumi veidojušies apakšfamenas jūras [[Transgresija (ģeoloģija)|transgresijas]] fāzē. Elejas svītas [[stratotips|stratotipa]] griezumu veido [[Sesava]]s 14. urbuma serde intervālā no 31 līdz 53,5 m dziļumā. Nosaukums veidots no [[Eleja]]s ciema, kurš atrodas svītas izplatības ziemeļaustrumu daļā, un netālu no kura atrodas stratotipiskais griezums. == Stratigrāfiskais dalījums == Elejas svīta Latvijā tiek dalīta trijās ridās: apakšējā - purviņu rida, vidējā - sesavas rida un augšējā cimmermaņu rida. * [[Purviņu rida]] veido svītas pamatni un iepriekš tika pieskaitīta frānas stāva amulas svītai, bet 1973. gadā [[Ludmila Savvaitova|L.Savvaitova]] to pieskaitīja elejas svītai. Stratotipisko griezumu sastāda [[Biksti|Bikstu]] 34. urbums, kur ridu izplatības ziemeļu daļā veido tumši zaļganpelēki, vietām ar violeti rūsganiem plankumiem, kaļķaini, smalki slāņoti [[Māls|māli]]. Starp māliem ir atzīmējami ne pārāk biezi [[smilšakmens]] starpslāņi, uz kuru virsmām novērojamas [[Halīts|halīta]] [[gliptomorfoze]]s. Ridas augšdaļa ir mālaini-karbonātiska, un to veido mālaini [[Dolomīts|dolomīti]] un [[dolomītmerģeļi]] ar sīkām mālu un [[Aleirolīts|aleirolītu]] starpkārtiņām. Mālos ir konstatētas [[Augi|augu]] [[sporas]] (''[[Trachytriletes famenensis]]'', [[Stenozonotriletes simplex]], ''[[Retusotriletes famenensis]]'', ''[[Archaeozonotriletes pusillus]]'', ''[[Archaeotriletes fidus]]'', ''[[Archaeotriletes pumilus|A. pumilus]]'' u.c.). :Dienvidu daļā ridas nogulumi kļūst karbonātiskāki. Kopā ar māliem un mālainiem aleirolītiem šeit parādās diezgan daudz dolomītu un dolomītmerģeļu starpkārtu, īpaši augšdaļā. :Izplatības ziemeļrietumos ([[Kapsēde]]s 16. urbums) purviņu ridas nogulumu sastāvs tāpat ir karbonātisks. To veido dolomītmerģeļi ar plānām dolomītu un malu starpkārtām. * [[Sesavas rida]] veido elejas svītas vidusdaļu. Stratotipiskajā griezumā (Sesavas 14. urb.) kā arī citos urbumos ([[Sniķere (ciems)|Sniķeres]] 8. urbums, [[Jaunauce]]s 7. urbums u.c.) nogulumus veido brūnganpelēki smilšaini dažādgraudaini dolomīti ar plānu horizontālu slāņojumu, gar kuru vērojams daudz ieapaļi saplacinātas formas tukšumu, kas iespējams veidojušies izšķīstot organismu [[Čaula|čaulām]]. Griezumos jau aprakstītie [[ieži]] mijas ar gaišziliem un violeti pelēkiem dolomītmerģeļiem un zemjainiem mikrograudainiem mālainiem dolomītiem. Ridas biezums šajos rajonos sasniedz 7-10 metrus. :Ziemeļu un rietumu apgabalos ([[Zante]]s 36. urbums u.c.) nogulumi lielā mērā ir bagātināti ar mālainu un [[Aleirīti|aleirīta]] materiālu. Tos veido galvenokārt zaļganīgi un violeti-pelēki zemjaini mikrograudaini dolomīti, mālaini dolomīti un dolomītmerģeļi ar plānām mālainu aleirolītu starpkārtām. Smilšveidīgi, dažādgraudaini, plānslāņaini dolomīti, kas raksturīgi dienvidu apgabalam, šeit vai nu sastopami retu starpslāņu veidā, vai arī vispār nav sastopami. Ridas biezums šeit vidēji ir 1,5-2 metri, reizēm līdz 4 metriem. :Sesavas ridas apakšējā robeža ziemeļu un rietumu apgabalos tiek vilkta pa dolomītu un dolomītmerģeļu pamatni, kas uzguļ apakšējiem mālainajiem nogulumiem. Dienvidu apgabalā robeža ir slīdoša un tiek vilkta dažādos līmeņos, jo pāreja no purviņu un sesavas ridu ir pakāpeniska. * [[Cimmermaņu rida]] veido elejas svītas augšējo daļu, un to 1976. gadā izdalīja Savvaitova. Stratotipisko griezumu pārstāv atsegums [[Amula]]s krastā pie Cimmermaņu mājām, un to veido dolomītmerģeļi, māli, mālaini aleirolīti ar smilšaina materiāla piejaukumu, slāņiem bieži mijoties savā starpā. Uz slāņu virsmām ir vērojamas biežas halīta gliptomorfozes un [[žūšanas plaisas]]. :Dienvidu reģionā ([[Nīgrande]]s 2. urbums, Jaunauces 7. urbums) ridas apakšdaļā ieguļ merģeļi ar plānām māla starpkārtām, kurus virzienā uz augšu nomaina dolomītmerģeļi, māli un malaini aleirolīti. :Rietumos, [[Krote]]s un [[Liepāja]]s rajonos (Kapsēdes 16. urbums) griezumu veido galvenokārt dolomītmerģeļi. Plānu starpkārtu veidā šeit var sastapt mālus, mālainus aleirolītus un smilšakmeņus ar halīta gliptomorfozēm uz slāņu virsmām. Sesavas 14. urbuma serdē intervālā 35-44,8 m sesavas ridas augšdaļā un cimmermaņu ridā tika konstatētas augu sporas (Trachytriletes famenensis, ''[[Archaeozonotriletes notatus]] var. microspinosus'', ''[[Archaeozonotriletes vazjamicus|A. vazjamicus]]'', ''[[Stenozonotriletes simplicissimus]]'', ''[[Lophozonotriletes curvatus]]'') kas ļāva korelēt šos nogulumus ar apakšējiem aizdonas (igrajevas) slāņiem [[Pripetes ieplaka|Pripetes ieplakā]], umetovas slāņiem [[Volgograda]]s [[Pievolga|Pievolgā]] un vazjamas slāņiem [[Baškīrija|Baškīrijā]] (S.Kručeks, V.Avhimovičš, 1976). :Ridas apakšējā robeža dienvidu apgabalā ir diezgan krasa, bet vairāk uz ziemeļiem pāreja ir pakāpeniska no apakšējiem sesavas ridas dolomītiem un dolomītmerģeļiem uz cimmermaņu ridas dolomītmerģeļiem, māliem un mālainiem aleirolītiem. == Elejas laiks == Pēc būtiska jūras baseina platības samazinājuma un īslaicīgas nogulumu akumulācijas pārtraukuma amulas laika beigās, elejas laikā sākās jauna jūras transgresija. Pēc lieluma agrās elejas jūras platība nedaudz pārsniedza vēlās amulas jūru un tai bija citi apveidi. Izmainījās nogulumu sastāvs: ieplakas centrālajā daļā sulfātu-dolomītu nogulumi nomainījās ar mālainiem dolomītiem. Plašā piekrastes joslā šajā laikā nogulsnējās mālains, aleirītisks un periodiski arī smilšains materiāls. [[Sulfāti|Sulfātu]] pazušana, bet plaša halīta gliptomorfožu klātbūtne uz aleirolītu un smilšakmeņu virsmām svītas apakšējā daļā liecina par samērā lielu ūdens baseina [[Sāļums|sāļumu]] elejas laika sākumā, kādēļ arī šeit nav atrodami [[Bentoss|bentosa]] organismi. Vidējā elejas laikā notika tālāka jūras platības palielināšanās. Teritorijas dienvidaustrumos, kur ir visbiezākie nogulumi, pateicoties jūras ūdens pieplūdei, izveidojās normāli jūras apstākļi. Šeit, acīmredzot, nogulsnējās pārsvarā kaļķaini nogulumi (kas vēlāk dolomitizējās) un izplatījās fauna, kā piemēram [[slēdzenes pleckāji]] (īpaši daudzskaitlīgi bija ''[[Cyrtospirifer pakroujensis]]''), sīki [[vēderkāji]], [[gliemenes]], [[stromatoporas]] (''[[Amphipora]]'') un [[tārpi]]. Jūras faunas parādīšanās elejas svītas nogulumos liecina par pirmo famenas jūras transgresiju Polijas-Lietuvas sineklīzē, un ka tās centrālajā daļā izveidojās gandrīz normālas jūras apstākļi, kaut arī nepietiekoši labvēlīgi daudzveidīgas faunas pārstāvju dzīvošanai. Tālāk no centrālās daļas uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem jūras karbonātiskie nogulumi nogulsnējās tikai maksimālās transgresijas laikā. Spriežot pēc dolomītu intensīvā kavernozuma, kas radās no organiskām paliekām, ir pilnīgi pieļaujams, ka šeit mita līdzīgi organismi, ka baseina centrālajā daļā. Baseina perifērijas zonās, ziemeļrietumos, ir novērojama būtiska nogulumu sastāva izmaiņa: šeit nogulsnējās pārsvarā dolomītiski mālainas dūņas. Neliels smilšu materiāla saturs un organisku palieku iztrūkums norāda uz ūdeņu paaugstinātu sāļumu baseina [[piekraste]]s zonās. Elejas laika beigu posmu raksturo jūras nogulumu (ar normālu jūras sāļumu) platības samazināšanās. Karbonātiskākie (kaļķaini mālainie) nogulumi nogulsnējās tikai baseina iekšējos apgabalos. Pārējā teritorijā uzkrājās mālaini dolomītisks un, periodiski, aleirolītisks un smilšains materiāls. Biežas halīta gliptomorfozes un žūšanas plaisas uz slāņu virsmām, kā arī izskalojuma pēdas un [[duļķojuma tekstūra]]s liecina par to, ka vēlās elejas baseins bija ļoti sekls.<ref>Cавваитова, Л. С., 1977. Фамен Прибалтики. Рига‚ 128 с. 74-75. lpp.</ref> == Paleontoloģiskais raksturojums == Elejas svīta paleontoloģiski ir vāji pētīta. Nīgrandes-2a, Sniķeres-8 un Sesavas-14 urbumos ir atrastas retas [[Antiarhi|antiarhu]] un [[Otiņspures|otiņspuru]] paliekas. Stratigrāfijā tiek izmantoti [[pleckāji]]: ''Cyrtospirifer pakruojensis'', gliemenes: ''[[Leptodesma aviculoides|Leptodesma cf. aviculoides]]'', vēderkāji: ''[[Naticopsis|Naticopsis sp]]''. Vairāk ir pētīts elejas svītas palinoloģiskais materiāls. Svītas mālos (Saldus-15, Biksti-34, Zante-36, Jaunauce-7 urbumos) G.Kedo un S.Starikova aprakstīja augu sporu kompleksu, kurā kopā ar "tranzīta" sugām ir atrastas arī apakšfamēnas formas: ''[[Leiotriletes microrugosus]]'', ''[[Leiotriletes parvus|L. parvus]]'', ''[[Leiotriletes plicatus|L. plicatus]]'', ''[[Trachytriletes medius]]'', ''[[Trachytriletes famenensis|T. famenensis]]'', ''[[Stenozonotriletes formosus]]'', ''[[Stenozonotriletes spetcandus|S. spetcandus]]'', ''[[Retusotriletes simplex]]'', ''[[Retusotriletes famenensis|R. famenensis]]'', ''[[Archaeozonotriletes stenolomus]]'', ''[[Archaeozonotriletes pussilus|A. pussilus]]'', ''[[Archaeozonotriletes artatus|A. artatus]]'', ''[[Archaeozonotriletes formosus|A. formosus]]'', ''[[Hymenozonotriletes poljessicus]]'', ''[[Hymenozonotriletes rugosus|H. rugosus]]'', ''[[Hymenozonotriletes commutatus|H. commutatus]]'', ''[[Archaeotriletes hamulus]]'', ''[[Archaeotriletes fidus|A. fidus]]'', ''[[Archaeotriletes hirtus|A. hirtus]]'', ''[[Archaeotriletes gibbosus|A. gibbosus]]'', ''[[Lophozonotriletes evlanensis]]'', ''[[Lophozonotriletes minor|L. minor]]'', ''[[Lophozonotriletes perspicnus|L. perspicnus]]''. Šīs sporas amulas svītas nogulumos netiek konstatētas. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] awiw617qbhe46ale9vgmfb9tz3vaqoe 0 519597 3673046 2022-08-20T16:08:01Z Aleksandrs1234 94295 Jauna lapa: '''35. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]]. No 2022.gada 1.septembrī būs jauns 35.trolejbusu maršruts <nowiki>''</nowiki>Centrāltirgus - Mežciems<nowiki>''</nowiki> un tiks slēgts 5.autobusu maršruts<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-... wikitext text/x-wiki '''35. trolejbusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]]. No 2022.gada 1.septembrī būs jauns 35.trolejbusu maršruts <nowiki>''</nowiki>Centrāltirgus - Mežciems<nowiki>''</nowiki> un tiks slēgts 5.autobusu maršruts<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35|title=с 1 сентября в Риге появиться троллейбусные маршруты 20, 31, 34, 35}}</ref>{{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=35. trolejbusu maršruts|fona krāsa=#0432C8|no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]]|uz=[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]|karte=|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=|plānots atklāt=2022.gadā 1.septembrī|tika plān atklāt=|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|kopējais garums=|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|pieturu skaits=42 (21 / 21)|transporta vienīb=? (darbdienās) ? (brīvdienās)|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|parks=|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=http://saraksti.rigassatiksme.lv/|apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}|slēgts=}} == Maršruts == [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursē pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]. '''Mežciems''' — [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] kursē pa šādām ielām: Hipokrāta iela, Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]], [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]] == Pieturvietas == 35. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 42 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Centrāltirgus]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 21 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mežciems''' — [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] ir 21 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" |3 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |4 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |5 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |6 |[[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" |7 |[[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" |8 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |9 |[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" |10 |[[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" |11 |Mēbeļu nams |- | align="center" |12 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" |13 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" |14 |[[Latvenergo]] |- | align="center" |15 |[[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" |16 |[[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" |17 |[[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" |18 |[[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]] |- | align="center" |19 |[[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" |20 |[[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" |21 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" |2 |[[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] |- | align="center" |3 |[[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" |4 |[[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" |5 |[[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" |6 |[[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" |7 |[[Latvenergo]] |- | align="center" |8 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" |9 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" |10 |Mēbeļu nams |- | align="center" |11 |[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" |12 |[[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" |13 |[[Ūnijas iela]] |- | align="center" |14 |[[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" |15 |[[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" |16 |[[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" |17 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |18 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |19 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |20 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" |21 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] * {{Sabiedriskais transports Rīga}} 0vpf31wuyh82sbchqn3ew8fabxm0xlm 3673359 3673046 2022-08-21T09:26:33Z 2A03:EC00:B178:8D9D:0:0:0:2 Precizēju wikitext text/x-wiki '''35. trolejbusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursēs no [[Centrāltirgus]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]]. Maršrutu plānots atklāt 2022. gada 1. septembrī, aizstājot ar to [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5. autobusu maršrutu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Faļkovs |first1=Vadims |title=С 1 сентября в Риге появятся троллейбусы №№ 20, 31, 34, 35 |url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 |website=[[Baltijas Balss]]}}</ref> {{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=35. trolejbusu maršruts|fona krāsa=#0432C8|no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]]|uz=[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]|karte=|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=|plānots atklāt=2022.gadā 1.septembrī|tika plān atklāt=|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|kopējais garums=|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|pieturu skaits=42 (21 / 21)|transporta vienīb=? (darbdienās) ? (brīvdienās)|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|parks=|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=http://saraksti.rigassatiksme.lv/|apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}|slēgts=}} == Maršruts == [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursē pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]. '''Mežciems''' — [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] kursē pa šādām ielām: Hipokrāta iela, Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]], [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]] == Pieturvietas == 35. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 42 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Centrāltirgus]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 21 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mežciems''' — [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] ir 21 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" |3 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |4 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |5 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |6 |[[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" |7 |[[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" |8 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |9 |[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" |10 |[[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" |11 |Mēbeļu nams |- | align="center" |12 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" |13 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" |14 |[[Latvenergo]] |- | align="center" |15 |[[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" |16 |[[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" |17 |[[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" |18 |[[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]] |- | align="center" |19 |[[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" |20 |[[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" |21 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" |2 |[[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] |- | align="center" |3 |[[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" |4 |[[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" |5 |[[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" |6 |[[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" |7 |[[Latvenergo]] |- | align="center" |8 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" |9 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" |10 |Mēbeļu nams |- | align="center" |11 |[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" |12 |[[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" |13 |[[Ūnijas iela]] |- | align="center" |14 |[[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" |15 |[[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" |16 |[[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" |17 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |18 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |19 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |20 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" |21 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] * {{Sabiedriskais transports Rīga}} sz8yunwlt7xw46vqj8hnwwq9xzvfgln 3673362 3673359 2022-08-21T09:32:40Z 2A03:EC00:B178:8D9D:0:0:0:2 /* Skatīt arī */ wikitext text/x-wiki '''35. trolejbusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursēs no [[Centrāltirgus]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]]. Maršrutu plānots atklāt 2022. gada 1. septembrī, aizstājot ar to [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5. autobusu maršrutu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Faļkovs |first1=Vadims |title=С 1 сентября в Риге появятся троллейбусы №№ 20, 31, 34, 35 |url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 |website=[[Baltijas Balss]]}}</ref> {{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=35. trolejbusu maršruts|fona krāsa=#0432C8|no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]]|uz=[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]|karte=|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=|plānots atklāt=2022.gadā 1.septembrī|tika plān atklāt=|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|kopējais garums=|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|pieturu skaits=42 (21 / 21)|transporta vienīb=? (darbdienās) ? (brīvdienās)|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|parks=|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=http://saraksti.rigassatiksme.lv/|apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}|slēgts=}} == Maršruts == [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursē pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]. '''Mežciems''' — [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] kursē pa šādām ielām: Hipokrāta iela, Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]], [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]] == Pieturvietas == 35. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 42 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Centrāltirgus]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 21 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mežciems''' — [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] ir 21 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" |3 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |4 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |5 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |6 |[[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" |7 |[[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" |8 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |9 |[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" |10 |[[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" |11 |Mēbeļu nams |- | align="center" |12 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" |13 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" |14 |[[Latvenergo]] |- | align="center" |15 |[[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" |16 |[[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" |17 |[[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" |18 |[[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]] |- | align="center" |19 |[[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" |20 |[[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" |21 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" |2 |[[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] |- | align="center" |3 |[[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" |4 |[[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" |5 |[[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" |6 |[[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" |7 |[[Latvenergo]] |- | align="center" |8 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" |9 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" |10 |Mēbeļu nams |- | align="center" |11 |[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" |12 |[[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" |13 |[[Ūnijas iela]] |- | align="center" |14 |[[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" |15 |[[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" |16 |[[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" |17 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |18 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |19 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |20 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" |21 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] * {{Sabiedriskais transports Rīga}} == Atsauces == {{atsauces}} 07iy1u4pbhxcx6zatk8n55p4r3a06tj 3673364 3673362 2022-08-21T09:33:35Z 2A03:EC00:B178:8D9D:0:0:0:2 /* Atsauces */Kat wikitext text/x-wiki '''35. trolejbusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursēs no [[Centrāltirgus]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]]. Maršrutu plānots atklāt 2022. gada 1. septembrī, aizstājot ar to [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5. autobusu maršrutu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Faļkovs |first1=Vadims |title=С 1 сентября в Риге появятся троллейбусы №№ 20, 31, 34, 35 |url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 |website=[[Baltijas Balss]]}}</ref> {{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=35. trolejbusu maršruts|fona krāsa=#0432C8|no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]]|uz=[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]|karte=|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=|plānots atklāt=2022.gadā 1.septembrī|tika plān atklāt=|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|kopējais garums=|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|pieturu skaits=42 (21 / 21)|transporta vienīb=? (darbdienās) ? (brīvdienās)|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|parks=|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=http://saraksti.rigassatiksme.lv/|apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}|slēgts=}} == Maršruts == [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursē pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]. '''Mežciems''' — [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] kursē pa šādām ielām: Hipokrāta iela, Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]], [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]] == Pieturvietas == 35. trolejbusu maršrutā pavisam kopā ir 42 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Centrāltirgus]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 21 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mežciems''' — [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] ir 21 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" |3 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |4 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |5 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |6 |[[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" |7 |[[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" |8 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |9 |[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" |10 |[[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" |11 |Mēbeļu nams |- | align="center" |12 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" |13 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" |14 |[[Latvenergo]] |- | align="center" |15 |[[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" |16 |[[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" |17 |[[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" |18 |[[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]] |- | align="center" |19 |[[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" |20 |[[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" |21 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" |2 |[[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] |- | align="center" |3 |[[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" |4 |[[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" |5 |[[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" |6 |[[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" |7 |[[Latvenergo]] |- | align="center" |8 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" |9 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" |10 |Mēbeļu nams |- | align="center" |11 |[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" |12 |[[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" |13 |[[Ūnijas iela]] |- | align="center" |14 |[[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" |15 |[[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" |16 |[[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" |17 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |18 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |19 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |20 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" |21 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] * {{Sabiedriskais transports Rīga}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|35]] adwfyqhogxft2fnwqrzlxft8arlj58z 3673381 3673364 2022-08-21T10:19:16Z Aleksandrs1234 94295 nelielas izmainas wikitext text/x-wiki '''35. trolejbusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kas kursēs no [[Centrāltirgus]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]]. Maršrutu plānots atklāt 2022. gada 1. septembrī, aizstājot ar to [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5. autobusu maršrutu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Faļkovs |first1=Vadims |title=С 1 сентября в Риге появятся троллейбусы №№ 20, 31, 34, 35 |url=https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2022/08/20/s-1-sentyabrya-v-rige-poyavyatsya-trolleybusy-20-31-34-35 |website=[[Baltijas Balss]]}}</ref> {{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=35. trolejbusu maršruts|fona krāsa=#0432C8|no=[[Centrāltirgus (Rīga)|Centrāltirgus]]|uz=[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]|karte=|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=|plānots atklāt=2022.gadā 1.septembrī|tika plān atklāt=|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|kopējais garums=|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|pieturu skaits=42 (21 / 21)|transporta vienīb=? (darbdienās) ? (brīvdienās)|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|parks=|pasažieri dienā=|pasažieri gadā=|mājas lapa=http://saraksti.rigassatiksme.lv/|apakšveidne={{Rīgas trolejbusa apakšveidne}}|slēgts=}} == Maršruts == [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursēs pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]], [[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] un [[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]]. '''Mežciems''' — [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] kursēs pa šādām ielām: Hipokrāta iela, Mežciema iela, S. Eizenšteina iela, Ulbrokas iela, Dzelzavas iela, [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]], Ieriķu iela, A. Čaka iela, Marijas iela, [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Prāgas iela]], [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]] == Pieturvietas == 35. trolejbusu maršrutā pavisam kopā būs 42 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Centrāltirgus]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' būs 21 pieturas, tāpat arī maršrutā '''Mežciems''' — [[Rīgas Centrāltirgus|'''Centrāltirgus''']] būs 21 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" |2 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" |3 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |4 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |5 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |6 |[[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" |7 |[[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" |8 |[[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |9 |[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" |10 |[[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]] |- | align="center" |11 |Mēbeļu nams |- | align="center" |12 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" |13 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" |14 |[[Latvenergo]] |- | align="center" |15 |[[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" |16 |[[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" |17 |[[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" |18 |[[Druvienas iela (Rīga)|Druvienas iela]] |- | align="center" |19 |[[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" |20 |[[Hipokrāta iela (Rīga)|Hipokrāta iela]] |- | align="center" |21 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" |2 |[[Mežciema iela (Rīga)|Mežciema iela]] |- | align="center" |3 |[[Līduma iela (Rīga)|Līduma iela]] |- | align="center" |4 |[[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |- | align="center" |5 |[[Sporta bāze "Biķernieki"]] |- | align="center" |6 |[[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" |7 |[[Latvenergo]] |- | align="center" |8 |[[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] |- | align="center" |9 |[[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" |10 |Mēbeļu nams |- | align="center" |11 |[[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" |12 |[[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas iela]] |- | align="center" |13 |[[Ūnijas iela]] |- | align="center" |14 |[[Stārķu iela (Rīga)|Stārķu iela]] |- | align="center" |15 |[[Zemitāni (stacija)|Zemitānu stacija]] |- | align="center" |16 |[[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]] |- | align="center" |17 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |18 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |19 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |20 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" |21 |[[Centrāltirgus]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] * {{Sabiedriskais transports Rīga}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|35]] 081t4keeft4eddo30ynz730zh8kwub5 3 519598 3673047 2022-08-20T16:13:13Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=KupDenKupri}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 19.13 (EEST) f5jusfukfmdau01bmcyma8urfvkaws4 0 519599 3673048 2022-08-20T16:17:32Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Plukši | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lizuma pagasts]] | est... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Plukši | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lizuma pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52556 |title=Informācija par objektu: Plukši |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 11 | lats = 02 | latNS = N | longd = 26 | longm = 24 | longs = 05 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = NAV_ATRASTS | var_id = NAV_ATRASTS | lgia_id = 52556 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Plukši''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lizuma pagasts|Lizuma pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidaustrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, pie bijušā dzelzceļa [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lizuma pagasta ciemi}} hcy6kfdjf4u5pn0hhollzh5a9ywwk91 0 519600 3673054 2022-08-20T16:36:41Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Grūšļi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lizuma pagasts]] | est... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Grūšļi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lizuma pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2000 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52548 |title=Informācija par objektu: Grūšļi |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 28 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 11 | lats = 15 | latNS = N | longd = 26 | longm = 24 | longs = 13 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4425 | var_id = 100126681 | lgia_id = 52548 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Grūšļi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lizuma pagasts|Lizuma pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidaustrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ciema apkārtnē: Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi). == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lizuma pagasta ciemi}} al894g7ob1kn9f20t3ba4sz3hb95rvf 3 519601 3673055 2022-08-20T16:43:06Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Wikiboywhite2003}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 19.43 (EEST) 04nilm3g0sy3e552i9qdl4yjm2fsb93 0 519602 3673057 2022-08-20T17:07:31Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Velēnmuiža | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lizuma pagasts]] |... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Velēnmuiža | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lizuma pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2000 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52546 |title=Informācija par objektu: Velēnmuiža |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 31 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 12 | lats = 59 | latNS = N | longd = 26 | longm = 24 | longs = 21 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4425 | var_id = 100126585 | lgia_id = 52546 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Velēnmuiža''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lizuma pagasts|Lizuma pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P38]], [[Gosupe]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lizuma pagasta ciemi}} dzl3sjxsh32gdg1xrxceva0qo2ov9me 3 519603 3673058 2022-08-20T17:14:43Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Gunthar haggen}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 20.14 (EEST) 6mihp39bxsge3fs391nnx7ogkpjbwgy 0 519604 3673059 2022-08-20T17:14:45Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Grimnauži | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lizuma pagasts]] | es... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Grimnauži | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lizuma pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52577 |title=Informācija par objektu: Grimnauži |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 32 | latNS = N | longd = 26 | longm = 22 | longs = 50 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4415 | var_id = 100126698 | lgia_id = 52577 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Grimnauži''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lizuma pagasts|Lizuma pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā . Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P27]], [[Gauja]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lizuma pagasta ciemi}} 9olr0k03nd79v9vu1bpbrb3k5rn2lzo 3673060 3673059 2022-08-20T17:16:17Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Grimnauži | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lizuma pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52577 |title=Informācija par objektu: Grimnauži |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 32 | latNS = N | longd = 26 | longm = 22 | longs = 50 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4415 | var_id = 100126698 | lgia_id = 52577 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Grimnauži''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lizuma pagasts|Lizuma pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P27]], [[Gauja]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lizuma pagasta ciemi}} 1k0eggkgmd85f54ikyln9jab38ujq6q 0 519605 3673062 2022-08-20T17:20:51Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zvejnieki | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lizuma pagasts]] | est... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zvejnieki | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lizuma pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2245 |title=Informācija par objektu: Zvejnieki |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 15 | lats = 07 | latNS = N | longd = 26 | longm = 16 | longs = 34 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4415 | var_id = 100126577 | lgia_id = 2245 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Zvejnieki''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lizuma pagasts|Lizuma pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Gauja]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lizuma pagasta ciemi}} izbiexliqui9apxvnlwmud08vbp5kfv 0 519606 3673068 2022-08-20T17:39:07Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Benksa sala |attēls = Aulavik muskox.jpg |attēla paraksts = [[Muskusvērši]] Tomsena upes krastā |attēla izmērs = |vietas karte = Wfm banks island.jpg | map_type = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=72|latm=45|latNS=N |longd=121|longm=30|longEW=W |platība... wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Benksa sala |attēls = Aulavik muskox.jpg |attēla paraksts = [[Muskusvērši]] Tomsena upes krastā |attēla izmērs = |vietas karte = Wfm banks island.jpg | map_type = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=72|latm=45|latNS=N |longd=121|longm=30|longEW=W |platība = 70082 |garums = 380 |platums = 290 |krasta līnija = 1920<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = Daremas augstumi |augstums = 730 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}} |iedzīvotāji = 104 |iedzīvotāju gads = 2021 |blīvums = 0,001 |pamatiedzīvotāji = [[inuiti]] |valsts lielpilsēta = [[Sakshārbora]] |piezīme = }} '''Benksa sala''' ({{val|en|Banks Island}}) ir mazapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]].<ref>{{PZT|106}}</ref> 5. lielākā Kanādas sala, 24. lielākā sala pasaulē. Administratīvi pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritoriju]] [[Inuvika (reģions)|Inuvikas]] reģionam; vienīgā pastāvīgi apdzīvotā vieta ir [[inuiti|inuitu]] [[Sakshārbora]]s ciems salas dienvidrietumu krastā. == Ģeogrāfija == <!-- Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Perija salas|Perija salu]] grupā. [[Penija šaurums]] ziemeļaustrumos salu atdala no [[Devona (sala)|Devonas]] salas, Makdugala šaurums dienvidaustrumos — no [[Kornvolisa (sala)|Kornvolisas]], dienvidos [[Vikonta Melvila šaurums]] atdala no [[Velsas Prinča sala]]s, bet rietumos [[Baiama Mārtina šaurums]] — no [[Baiama Mārtina sala]]s. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā 188 km garumā. Krasti stipri izroboti, daudz līču un fjordu. Piekrastē daudz salu, lielākās no tām ir [[Aleksandera sala|Aleksandera]], [[Mesija sala|Mesija]], [[Vanjē sala|Vanjē]], [[Kemerona sala|Kemerona]] un [[Helinas sala|Helinas]] salas ziemeļu un ziemeļrietumu piekrastē. Reljefs paugurains, bet zems, salas augstākais punkts ir Stoksa kalns (412 m vjl). Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]]. Salas ziemeļrietumos kopš 2015. gada izveidots Kausuitukas nacionālais parks,<ref>[https://www.canada.ca/en/parks-canada/news/2017/08/qausuittuq_nationalparkbathurstislandnunavut.html Qausuittuq National Park (Bathurst Island, Nunavut)]</ref> vidusdaļā kopš 1982. gada — Nanuititilingas nacionālais dabas rezervāts.<ref>[https://nunavutacmc.com/polar-bear-pas-nwa/ NANUIT ITILLINGA (Polar Bear Pass National Wildlife Area)]</ref> --> == Vēsture == <!-- Sala periodiski bijusi apdzīvota vismaz jau pirms 4000 gadiem. Pēdējā zināmā pastāvīga apdzīvotā vieta atradusies salas austrumu krastā un bijusi apdzīvota ap 1000. gadu. Vēlākā laikā [[inuiti]] salu apmeklējuši sezonāli medību laikā. Pirmais no eiropiešiem salu 1819. gadā atklāja [[Viljams Perijs]], nokartējot tās dienvidu krastu un nodēvējot salu britu kara un koloniju sekretāra Henrija Batērsta (''Henry Bathurst'') vārdā. Salas rietumu un ziemeļu krasti tika nokartēti tikai 19. gadsimta vidū. 1960. un 1970. gados salu šķērsoja Zemes ziemeļu [[magnētiskais pols]]. 1968. gadā salas vidienē Kanādas Nacionālais dabaszinātņu muzejs ierīkoja [[Polarbērpasa|Augstās Arktikas pētniecības staciju]], kas regulāri darbojās līdz 1980. gadiem, bet mūsdienās atjaunota un tiek izmantota kā Nanuititilingas rezervāta lauka pētījumu bāze. --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nr9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Horton River NR-9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] jlt51q588xd0g2ef8awxee61pqbij8t 3673111 3673068 2022-08-20T18:45:58Z Kikos 3705 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Benksa sala |attēls = Aulavik muskox.jpg |attēla paraksts = [[Muskusvērši]] Tomsena upes krastā |attēla izmērs = |vietas karte = Wfm banks island.jpg | map_type = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=72|latm=45|latNS=N |longd=121|longm=30|longEW=W |platība = 70082 |garums = 380 |platums = 290 |krasta līnija = 1920<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = Daremas augstiene |augstums = 730 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NT}} |iedzīvotāji = 104 |iedzīvotāju gads = 2021 |blīvums = 0,001 |pamatiedzīvotāji = [[inuiti]] |valsts lielpilsēta = [[Sakshārbora]] |piezīme = }} '''Benksa sala''' ({{val|en|Banks Island}}) ir mazapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]].<ref>{{PZT|106}}</ref> 5. lielākā Kanādas sala, 24. lielākā sala pasaulē. Administratīvi pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritoriju]] [[Inuvika (reģions)|Inuvikas]] reģionam; vienīgā pastāvīgi apdzīvotā vieta ir [[inuiti|inuitu]] [[Sakshārbora]]s ciems salas dienvidrietumu krastā. == Ģeogrāfija == Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] rietumos.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LACAR Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Banks Island]</ref> [[Maklūra šaurums]] ziemeļaustrumos salu atdala no [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila]] , [[Eglintona sala|Eglintona]] un [[Prinča Patrika sala|Prinča Patrika]] salām, [[Velsas Prinča šaurums]] dienvidaustrumos — no [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas salas]], bet [[Amundsena līcis]] dienvidos to atdala no kontinenta. Rietumos krastus apskalo [[Boforta jūra]]. Sala izstiepta ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā, krasti mēreni izroboti. Rietumu piekrastē vairākas nelielas saliņas. Salas centrālo daļu aizņem plaša zemiene, kur plūst lielākās upes — Tomsena un Bernarda. Dienvidos un ziemeļos pauguraini līdzenumi. Salas augstākais punkts ir pašos tās dienvidos Daremas augstienē (730 m vjl). Ainavā valda [[tundra]]. Salā mīt vismaz 14 zīdītāju sugas, tajā skaitā [[ziemeļbrieži]], [[polārlāči]] un [[muskusvērši]]. Vienu laiku salā mita lielākās daļa pasaules muskusvēršu populācijas (ap 68 000), bet pēdējos gados slimību rezultātā to skaits ievērojami samazinājies. Vasarās salā ligzdo ievērojams skaits gājputnu; salā un tās piekrastē izveidotas trīs migrējošo putnu aizsargājamās teritorijas — «Benksa sala», «Tomsena upe» un «Batērsta raga lāsmenis».<ref>[https://www.ibacanada.com/site.jsp?siteID=NT017 IBA Canada. Banks Island Migratory Bird Sanctuary]</ref><ref>[https://www.ibacanada.com/site.jsp?siteID=NT043 IBA Canada. Thomsen River]</ref><ref>[https://www.ibacanada.com/site.jsp?siteID=NT039 IBA Canada. Cape Bathurst Polynya]</ref> Salas ziemeļos Tomsena upes baseinā 1992. gadā vairāk kā {{nobr|12 000 km²}} platībā izveidots Aulavikas nacionālais parks.<ref>[https://www.pc.gc.ca/en/pn-np/nt/aulavik Parks Canada. Aulavik National Park]</ref> == Vēsture == Sala bijusi apdzīvota jau vismaz 1500 gadus p.m.ē. Senākie arheoloģiskie atradumi attiecas uz pirmsdorsetas kultūru. Pirmie no eiropiešiem to 1820. gadā atklāja [[Viljams Perijs|Viljama Perija]] ekspedīcija no kaimiņos esošās Melvila salas. Nosaukta par godu britu dabaszinātniekam Džozefam Benksam (''Joseph Banks'') sākotnēji kā '''Benksa Zeme'''.<ref>[https://www.pwnhc.ca/cultural-places/geographic-names/database-of-nwt-geographic-names/ NWT Place Names Database]</ref> Vēlākos gados dažkārt kartēs atzīmēta kā '''Beringa''' (''Baring Island''). Lai arī inuiti no kontinenta to regulāri apmeklējuši medību nolūkos, pirmā un vienīgā pastāvīgā apdzīvotā vieta [[Sakshārbora]] dibināta tikai 1929. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12] * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nr9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Horton River NR-9/10/11/12] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] 28ljmo1boxiozxml39h0a7iu6mvj8bl 6 519607 3673071 2022-08-20T17:46:42Z Jānis U. 198 Cimmermaņu atsegums Amulas krastā pie Cimmermaņu mājām. Cimmermaņu ridas (Elejas svīta) stratotips. wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Cimmermaņu atsegums Amulas krastā pie Cimmermaņu mājām. Cimmermaņu ridas (Elejas svīta) stratotips. == Licence == {{PD-self}} ndfmdiwlogtcp89mt1lpwzru3svsrck 3 519608 3673096 2022-08-20T18:12:31Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kosmar6314}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 21.12 (EEST) lwm7567dvq3q04ifvvsgpblgfktjpgv 0 519609 3673112 2022-08-20T18:47:27Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Benksa sala]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Benksa sala]] i18cjlb9e21mcnjtwyiyadtkm3mgwdl 0 519610 3673113 2022-08-20T18:47:51Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Benksa sala]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Benksa sala]] i18cjlb9e21mcnjtwyiyadtkm3mgwdl 0 519611 3673114 2022-08-20T18:48:06Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Benksa sala]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Benksa sala]] i18cjlb9e21mcnjtwyiyadtkm3mgwdl 1 519612 3673116 2022-08-20T18:52:13Z Meistars Joda 781 Jauna lapa: Varbūt labāk pagaidīt, kamēr par kaut kādām izmaiņām paziņos (protams, ja tādas izmaiņas būs) pati Rīgas Satiksme? Saite uz ''naša raša'', atvainojos, uz ''naša latvija'' vismaz man uzticību nevieš. -- ~~~~ wikitext text/x-wiki Varbūt labāk pagaidīt, kamēr par kaut kādām izmaiņām paziņos (protams, ja tādas izmaiņas būs) pati Rīgas Satiksme? Saite uz ''naša raša'', atvainojos, uz ''naša latvija'' vismaz man uzticību nevieš. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 21.52 (EEST) cujvmu7jdjm2demr9ufu2fuk30u4m2h 0 519613 3673137 2022-08-20T19:12:15Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dravnieki | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] |... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dravnieki | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2217 |title=Informācija par objektu: Dravnieki |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 06 | lats = 20 | latNS = N | longd = 26 | longm = 19 | longs = 49 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4426 | var_id = 100125944 | lgia_id = 2217 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Dravnieki''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V847]], [[Tirza (upe)|Tirzas]] upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Druvienas pagasta ciemi}} 7evlu9wbg03ozzmjvekllv6t5dc8jwf 3 519614 3673138 2022-08-20T19:12:56Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ieva bruh}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.12 (EEST) lsvear9a1gaiec7gybspdj2y2wepnwg 10 519615 3673143 2022-08-20T19:18:10Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{navbox | bodyclass = hlist |name = Druvienas pagasta ciemi |title = [[Druvienas pagasts|Druvienas pagasta]] [[ciems|ciemi]] | state = {{{state|autocollapse}}} |list1= * [[Dravnieki (Druvienas pagasts)|Dravnieki]] * '''[[Druviena]]''' * [[Kanciņi]] * [[Ķempi]] * [[Lielvasaraudzi]] * [[Mazvasaraudzi]] * [[Mežkleivas]] * [[Mežlaskumi]] * [[Murāni (Druvienas pagasts)|Murāni]] * [[Pērlis]] * [[Prēdeļi (Druvienas pagasts)|Prēdeļi]] * [[Saltupe]] * [[Silmači]] * Svilār... wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name = Druvienas pagasta ciemi |title = [[Druvienas pagasts|Druvienas pagasta]] [[ciems|ciemi]] | state = {{{state|autocollapse}}} |list1= * [[Dravnieki (Druvienas pagasts)|Dravnieki]] * '''[[Druviena]]''' * [[Kanciņi]] * [[Ķempi]] * [[Lielvasaraudzi]] * [[Mazvasaraudzi]] * [[Mežkleivas]] * [[Mežlaskumi]] * [[Murāni (Druvienas pagasts)|Murāni]] * [[Pērlis]] * [[Prēdeļi (Druvienas pagasts)|Prēdeļi]] * [[Saltupe]] * [[Silmači]] * [[Svilāre]] * [[Tirzieši (Druvienas pagasts)|Tirzieši]] * [[Tīrumkleivas]] * [[Trušļi]] * [[Ziemeļi (Druvienas pagasts)|Ziemeļi]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Druvienas pagasts]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> {{DEFAULTSORT:{{PAGENAME}}}} [[Kategorija:Gulbenes novada navigācijas veidnes]] </noinclude> 5nnr1xnk6ufp797walta99u83e40plp 3673278 3673143 2022-08-21T05:39:20Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name = Druvienas pagasta ciemi |title = [[Druvienas pagasts|Druvienas pagasta]] [[ciems|ciemi]] | state = {{{state|autocollapse}}} |list1= * [[Dravnieki (Druvienas pagasts)|Dravnieki]] * '''[[Druviena]]''' * [[Kanciņi]] * [[Ķempi]] * [[Mazvasaraudzi]] * [[Mežkleivas]] * [[Mežlaskumi]] * [[Murāni (Druvienas pagasts)|Murāni]] * [[Pērlis]] * [[Prēdeļi (Druvienas pagasts)|Prēdeļi]] * [[Saltupe]] * [[Silmači]] * [[Svilāre]] * [[Tirzieši (Druvienas pagasts)|Tirzieši]] * [[Tīrumkleivas]] * [[Trušļi]] * [[Ziemeļi (Druvienas pagasts)|Ziemeļi]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Druvienas pagasts]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> {{DEFAULTSORT:{{PAGENAME}}}} [[Kategorija:Gulbenes novada navigācijas veidnes]] </noinclude> 554lnhmurlof32i2m2o3ir62qda0vtb 3 519616 3673145 2022-08-20T19:28:10Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Silasbrandtmoller}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.28 (EEST) bjq2el1845nk3fzjw1gwjnzmz567vmp 0 519617 3673147 2022-08-20T19:34:02Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ķempi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | est... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ķempi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2215 |title=Informācija par objektu: Ķempi |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 06 | lats = 05 | latNS = N | longd = 26 | longm = 19 | longs = 15 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4426 | var_id = 100125911 | lgia_id = 2215 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ķempi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Tirza (upe)|Tirzas]] upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Druvienas pagasta ciemi}} 4i9l8i9ukp5i7fxourp7jbvyx4fwify 0 519618 3673149 2022-08-20T19:39:49Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tirzieši | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] |... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tirzieši | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52591 |title=Informācija par objektu: Tirzieši |accessdate={{dat|2022|08|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 05 | lats = 08 | latNS = N | longd = 26 | longm = 17 | longs = 30 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4426 | var_id = 100125823 | lgia_id = 52591 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Tirzieši''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidaustrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Tirza (upe)|Tirzas]] upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Druvienas pagasta ciemi}} sqa9ohly24y27unwumxym7g6vmsqncs 3 519619 3673152 2022-08-20T19:56:27Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Slavian Mechanic}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 22.56 (EEST) sdigc42z0uycgrx9gtws5e705u63d6w 3 519620 3673155 2022-08-20T20:49:10Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Filinds}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. augusts, plkst. 23.49 (EEST) dtvei9z266qjr2i5geqtklbia6qxcm2 3 519621 3673171 2022-08-20T21:52:17Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Linguist111}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 00.52 (EEST) g9z27zm9jikqepjro5bztt5qb8v1vd5 3 519622 3673172 2022-08-20T21:56:53Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kxeon}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 00.56 (EEST) bzbsplts6hpvtl4fi4jzudrqzybl4so 3 519623 3673182 2022-08-20T22:20:28Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Skypiccccadadadadadad}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 01.20 (EEST) kfv9f79uyit56z65jnnps0f1e5s4ekt 0 519624 3673187 2022-08-20T22:51:37Z Feens 37 Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Joahims Tidihs | vārds_orig = | attēls = BM02003Am.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = ap 1545 | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Berlīne]] vai tās pievārte, [[Brandenburgas markgrāfiste]], [[Svētā Romas impērija]]<br />({{vieta|Vācija|Berlīne}}) | m_dat_alt = pēc 1586 | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = |... wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Joahims Tidihs | vārds_orig = | attēls = BM02003Am.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = ap 1545 | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Berlīne]] vai tās pievārte, [[Brandenburgas markgrāfiste]], [[Svētā Romas impērija]]<br />({{vieta|Vācija|Berlīne}}) | m_dat_alt = pēc 1586 | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = autors, jurists, karavīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Joahims Tidihs''' (''Joachim Tydichius/Tydich'', dzimis ap {{dat|1545}}, miris pēc [[1586]]. gada) bija 16. gadsimta vācu autors, jurists un karavīrs. Dzīves otrajā pusē apmetās Rīgā. Dzimis [[Berlīne|Berlīnē]] vai tās apkaimē. Iespējams studēja [[Vircburga|Vircburgā]], jo 1569. gada sarakstīja dzejoli par godu Vircburgas galma ārsta Johanesa Posta (''Johannes Posth/Johannes Posthius'') kāzām. Jezuīts [[Pēteris Kanisijs]] vēstulē Vircburgas bīskapam slavēja Tidihu kā katoļticības aizstāvi. 1573. gadā [[Ģente|Ģentē]] un [[Antverpene|Antverpenē]] publicēja sacerējumus, kur dēvēja sevi par ''poeta laureatus''. ceļoja uz Franciju, Itāliju, Franciju un Angliju. 1575. gadā, [[Dancigas sacelšanās]] priekšvakarā, Tidihs dienēja pilsētā kapteiņa dienesta pakāpē. No 1576. gada Joahims Tilihs bija kapteinis (''capitaneus milies'') [[Rīga]]s pilsētā. 1577. gadā kā [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] pārstāvis nodeva [[Koknese]]s pilsētai Magnusa vēstuli ar aicinājumu pakļauties. 1580. gadā tika ieslodzīts. 1586. gadā Rīgā apprecējās ar Margaretu fon Veseli (''Margaretha von Wessel''). 1602. gadā antoloģijā tika izdots Tidiha dzejolis, tomēr nav zināms vai tājā laikā viņš vēl bija dzīvs. Bez Tidiha latīņu valodā rakstītajiem darbiem saglabājušās arī dažas viņa vēstules. Brandenburgā 17. gadsimtā publicēto Joahima Tidiha portretu publicējis [[Johans Kristofs Broce]]. == Bibliogrāfija == *''Extemporaneorum carminum libri duo, quorum prior ecclesiasticorum, posterior vero civium quorundam clarorum, & incolarum Antverpiensium, complectitur encomia.'', Antverpiae, I. Withagius, 1573. *''Joachimi Tydichii Berlinensis, poetae, Extemporaneorum Carminum libri duo, quorum prior Ecclesiasticorum, posterior verò livium quorundam olarorum, & incolarum Antverpiensium, complectitur Encomia ... Adiecimus & huic labori adornatam quandam celeberrimi regiique Emporii Antverpiani descriptionem, carmine subitaneo, cum nonnullis aliis lectu iucundis, acceleratam, ab eodem Poëta'', Antverpiae J. Withagius 1573 *''Liber Proverbiorum Salomonis, carmine elegiaco redditus. [Precationes duae ad Deum optimum maximum.] Autore Joachimo Tydichio ...'', Gandavi Flandrorum : Apud G. Manilium, 1573. *''Oratio _ carminus, de vitanda diffidentia, vectvsqve inusvi cvra, exemple acuram & sterum, ex. Math. d. cap. desumpta'' (Francofvrti M. Ex. ind. S. Feierabendts) 1569 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Literatūra == * [[Johans Kristofs Broce]]: ''Sammlung verschiedner Liefländischer Monumente, Prospecte und dergleichen''. Band 2. 1776. Manuskripte [https://www.acadlib.lu.lv/broce/vol_2_1.htm 2002B, 2003A] * [[Kārlis Eduards Napjerskis]]: ''Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexicon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland.'' Vierter Band ''S–Z.'' 1832. S. 403 * Kārlis Eduards Napjerskis: ''Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Nachträge und Fortsetzungen.'' Band 2. ''L–Z.'' 1861. S. 248 {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tidihs, Joahims}} [[Kategorija:Latīņu valodā rakstošie]] b5ug428m2kc06h4f3sq3tnub67tcg9j 3673271 3673187 2022-08-21T05:13:02Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Joahims Tidihs | vārds_orig = | attēls = BM02003Am.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = ap 1545 | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Berlīne]] vai tās pievārte, [[Brandenburgas markgrāfiste]], [[Svētā Romas impērija]]<br />({{vieta|Vācija|Berlīne}}) | m_dat_alt = pēc 1586 | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = autors, jurists, karavīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Joahims Tidihs''' (''Joachim Tydichius/Tydich'', dzimis ap {{dat|1545}}, miris pēc [[1586]]. gada) bija 16. gadsimta vācu autors, jurists un karavīrs. Dzīves otrajā pusē apmetās Rīgā. Dzimis [[Berlīne|Berlīnē]] vai tās apkaimē. Iespējams, studēja [[Vircburga|Vircburgā]], jo 1569. gada sarakstīja dzejoli par godu Vircburgas galma ārsta Johanesa Posta (''Johannes Posth/Johannes Posthius'') kāzām. Jezuīts [[Pēteris Kanisijs]] vēstulē Vircburgas bīskapam slavēja Tidihu kā katoļticības aizstāvi. 1573. gadā [[Ģente|Ģentē]] un [[Antverpene|Antverpenē]] publicēja sacerējumus, kur dēvēja sevi par ''poeta laureatus''. Ceļoja uz Franciju, Itāliju, Franciju un Angliju. 1575. gadā, [[Dancigas sacelšanās]] priekšvakarā, Tidihs dienēja pilsētā kapteiņa dienesta pakāpē. No 1576. gada Joahims Tidihs bija kapteinis (''capitaneus milies'') [[Rīga]]s pilsētā. 1577. gadā kā [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] pārstāvis nodeva [[Koknese]]s pilsētai Magnusa vēstuli ar aicinājumu pakļauties. 1580. gadā tika ieslodzīts. 1586. gadā Rīgā apprecējās ar Margaretu fon Veseli (''Margaretha von Wessel''). 1602. gadā antoloģijā tika izdots Tidiha dzejolis, tomēr nav zināms, vai tajā laikā viņš vēl bija dzīvs. Bez Tidiha latīņu valodā rakstītajiem darbiem saglabājušās arī dažas viņa vēstules. Brandenburgā 17. gadsimtā publicēto Joahima Tidiha portretu publicējis [[Johans Kristofs Broce]]. == Bibliogrāfija == *''Extemporaneorum carminum libri duo, quorum prior ecclesiasticorum, posterior vero civium quorundam clarorum, & incolarum Antverpiensium, complectitur encomia.'', Antverpiae, I. Withagius, 1573. *''Joachimi Tydichii Berlinensis, poetae, Extemporaneorum Carminum libri duo, quorum prior Ecclesiasticorum, posterior verò livium quorundam olarorum, & incolarum Antverpiensium, complectitur Encomia ... Adiecimus & huic labori adornatam quandam celeberrimi regiique Emporii Antverpiani descriptionem, carmine subitaneo, cum nonnullis aliis lectu iucundis, acceleratam, ab eodem Poëta'', Antverpiae J. Withagius 1573 *''Liber Proverbiorum Salomonis, carmine elegiaco redditus. [Precationes duae ad Deum optimum maximum.] Autore Joachimo Tydichio ...'', Gandavi Flandrorum : Apud G. Manilium, 1573. *''Oratio _ carminus, de vitanda diffidentia, vectvsqve inusvi cvra, exemple acuram & sterum, ex. Math. d. cap. desumpta'' (Francofvrti M. Ex. ind. S. Feierabendts) 1569 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Literatūra == * [[Johans Kristofs Broce]]: ''Sammlung verschiedner Liefländischer Monumente, Prospecte und dergleichen''. Band 2. 1776. Manuskripte [https://www.acadlib.lu.lv/broce/vol_2_1.htm 2002B, 2003A] * [[Kārlis Eduards Napjerskis]]: ''Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexicon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland.'' Vierter Band ''S–Z.'' 1832. S. 403 * Kārlis Eduards Napjerskis: ''Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Nachträge und Fortsetzungen.'' Band 2. ''L–Z.'' 1861. S. 248 {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tidihs, Joahims}} [[Kategorija:Latīņu valodā rakstošie]] tt7xd90jj69x4m3tbbtufu8t76yqm37 3 519625 3673188 2022-08-20T22:51:58Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=DJD56}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 01.51 (EEST) qp3j1iovyq3siboyz36e9u83pixezaf 0 519626 3673195 2022-08-20T23:06:00Z Feens 37 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Aclejas upe | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Abava]] | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=04 | iet_plat_s=14 | iet_plat_NS=N... wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Aclejas upe | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Abava]] | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=04 | iet_plat_s=14 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=14 | iet_gar_s=06 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Aclejas upe''' (arī '''Strazdiņupīte''') <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=69264 |title=Informācija par objektu: Aclejas upe |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Abava]]s labā krasta pieteka [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Rendas pagasts|Rendas pagastā]]. Tā ir neliela upīte lejpus [[Mazrenda]]s. Iztece - no vairākiem avotiem netālu no Strazdiņu mājām. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Abavas pietekas}} [[Kategorija:Kuldīgas novada upes]] [[Kategorija:Rendas pagasts]] [[Kategorija:Abavas pietekas]] ojsjfmyklkmjnatkjo4yymlr02o29zj 0 519627 3673198 2022-08-20T23:07:09Z Feens 37 Pāradresē uz [[Aclejas upe]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Aclejas upe]] 09zkl34mhsbgdj207q0g4kfm5fohqv2 6 519628 3673202 2022-08-20T23:11:37Z Algonkins 30993 wikitext text/x-wiki == Licence == {{PD-self}} 10iyivnj7zx70nvrfwi12824eds64rv 0 519629 3673205 2022-08-20T23:23:28Z Feens 37 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Ačgārņa upīte | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Plaužu ezers (Straupes pagasts)|Plaužu ezers]] | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 |... wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Ačgārņa upīte | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Plaužu ezers (Straupes pagasts)|Plaužu ezers]] | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=18 | iet_plat_s=37 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=24 | iet_gar_m=57 | iet_gar_s=44 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 1,0 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Ačgārņa upīte''' (arī '''Ačgārņupīte''') <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=95483 |title=Informācija par objektu: Ačgārņa upīte |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Plaužu ezers (Straupes pagasts)|Plaužu ezera]] pieteka [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Straupes pagasts|Straupes pagastā]] pie [[Lielstraupe]]s. Iztece - uz dienvidaustrumiem no Lielstraupes. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Plaužu ezera dienvidu krastā. Ačgārņa upīti šķērso valsts autoceļi [[V127]] (Dravnieki–Kaijas–Straupe–Līgatne) un [[V280]] (Unguri–Lielstraupe–Brasla). == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Cēsu novada upes]] [[Kategorija:Straupes pagasts]] 85wvo0qo2pnq1scplyb1omfra1pza7h 0 519630 3673206 2022-08-20T23:23:50Z Feens 37 Pāradresē uz [[Ačgārņa upīte]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ačgārņa upīte]] 2ne432smm8uoin0hwtz3wqc8dr5ak6z 0 519631 3673209 2022-08-20T23:39:12Z Feens 37 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Adrakašu strauts | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Skolas upīte (Alūksnes pieteka)|Skolas upīte]] | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 |... wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Adrakašu strauts | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Skolas upīte (Alūksnes pieteka)|Skolas upīte]] | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=23 | iet_plat_s=01 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=27 | iet_gar_m=13 | iet_gar_s=46 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 3,5 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Adrakašu strauts''' (arī '''Adrakašu upīte''', '''Darbnīcu strauts''', '''Slišiņu grāvis''', '''Slišiņu upīte''') <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=96188 |title=Informācija par objektu: Adrakašu strauts |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Skolas upīte (Alūksnes pieteka)|Skolas upītes]] labā krasta pieteka [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Jaunalūksnes pagasts|Jaunalūksnes pagastā]] uz dienvidiem no [[Beja]]s. Iztece - uz austrumiem no [[Lenkava]]s. Augštecē tek ziemeļaustrumu virzienā, pie [[Adrakaši]]em pagriežas uz dienvidaustrumiem. Ietek Skolas upītē netālu no tās ietekas [[Alūksne (upe)|Alūksnē]]. Adrakašu strautu šķērso valsts autoceļš [[V396]] (Vētraine–Maliena–Kalncempji–Sprīvuļi). Tās krastos atrodas [[Adrakaši]]. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Alūksnes novada upes]] [[Kategorija:Jaunalūksnes pagasts]] 3cdp97nhv8zsizg5g89akuvh9lm1se0 0 519632 3673211 2022-08-20T23:40:33Z Feens 37 Pāradresē uz [[Adrakašu strauts]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Adrakašu strauts]] 4pdruvb3jbbchmrk864h9yhp2eis9rv 0 519633 3673212 2022-08-20T23:40:39Z Feens 37 Pāradresē uz [[Adrakašu strauts]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Adrakašu strauts]] 4pdruvb3jbbchmrk864h9yhp2eis9rv 0 519634 3673213 2022-08-20T23:40:46Z Feens 37 Pāradresē uz [[Adrakašu strauts]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Adrakašu strauts]] 4pdruvb3jbbchmrk864h9yhp2eis9rv 0 519635 3673214 2022-08-20T23:40:51Z Feens 37 Pāradresē uz [[Adrakašu strauts]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Adrakašu strauts]] 4pdruvb3jbbchmrk864h9yhp2eis9rv 3 519636 3673215 2022-08-20T23:42:59Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Gomphide}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 02.42 (EEST) eryyreix3lbe37ypze95b5i4efalgyk 0 519637 3673217 2022-08-20T23:54:03Z Feens 37 Jauna lapa: {{Upes infokaste | nosaukums = Adulīte | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Virāne (upe)|Virāne]] | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=06 | iet_plat_s=27 | ie... wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Adulīte | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Virāne (upe)|Virāne]] | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=06 | iet_plat_s=27 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=26 | iet_gar_m=22 | iet_gar_s=50 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 7,0 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Adulīte''' (arī '''Aduliena''', '''Audilīte''') <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=305 |title=Informācija par objektu: Adulīte |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Virāne (upe)|Virānes]] labā krasta pieteka [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Tirzas pagasts|Tirzas pagastā]] uz dienvidiem no [[Beja]]s. Iztece - no [[Adulienas ezers|Adulienas ezera]] ziemeļu gala. Tek ziemeļrietumu virzienā. Ietek Virānē netālu no tās ietekas [[Tirza (upe)|Tirzā]]. Lielākā pieteka - [[Rāvija]]. Adulīti šķērso valsts autoceļš [[Autoceļš P38|P38]] ([[Cesvaine]] — [[Velēna]]). Tās krastos atrodas [[Jaunaduliena]]. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Gulbenes novada upes]] [[Kategorija:Tirzas pagasts]] 8mscmv5n5hygnn6v1rzqi3ogji0twrj 0 519638 3673218 2022-08-20T23:54:40Z Feens 37 Pāradresē uz [[Adulīte]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Adulīte]] qiswnr1hxbp5u1hnra8rws4duw0cmdq 0 519640 3673221 2022-08-21T00:09:02Z Feens 37 Jauna lapa: {{citas nozīmes|upi|Adzele|Adzele}} {{Upes infokaste | nosaukums = Adzele | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Miegupe]] | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=28... wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|upi|Adzele|Adzele}} {{Upes infokaste | nosaukums = Adzele | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Miegupe]] | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=28 | iet_plat_s=32 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=25 | iet_gar_m=26 | iet_gar_s=41 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 4,0 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Adzele''' <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=95693 |title=Informācija par objektu: Adzele |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Miegupe]]s labā krasta pieteka [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Kauguru pagasts|Kauguru pagastā]]. Iztece - uz austrumiem no [[Jaunāmuiža (Kauguru pagasts)|Jaunāsmuižas]]. Tek ziemeļu-ziemeļrietumu virzienā. Ietek Miegupē pie Vīnkalnu mājām un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži]]. Adzeli šķērso valsts autoceļi [[Autoceļš P18|P18]] (Valmiera—Smiltene) un [[V187]] (Valmiera–Rauna). Tās krastos atrodas [[Kauguri (ciems)|Kauguri]]. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Valmieras novada upes]] [[Kategorija:Kauguru pagasts]] [[Kategorija:Miegupes pietekas]] qpmmvnp65e5waww67sl020uj8tnyefa 14 519641 3673222 2022-08-21T00:09:20Z Feens 37 Jauna lapa: [[Kategorija:Miegupe]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Miegupe]] owtw4ze7a0cceghw0guqtc5o6ef4mf7 0 519643 3673240 2022-08-21T00:35:57Z Feens 37 Jauna lapa: {{citas nozīmes|Klāņu-Būšnieku kanāla pieteku|Aga|Aga}} {{Upes infokaste | nosaukums = Aga | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Rīva]] | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_... wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|Klāņu-Būšnieku kanāla pieteku|Aga|Aga}} {{Upes infokaste | nosaukums = Aga | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Rīva]] | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=52 | iet_plat_s=19 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=21 | iet_gar_m=26 | iet_gar_s=16 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 9,0 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Aga''' <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=94618 |title=Informācija par objektu: Aga |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Rīva (upe)|Rīva]]s labā krasta pieteka [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novados]]. Iztece - no purva pie Rīvas upes labajā krastā uz rietumiem no [[Adzes|Adzēm]]. Augštecē tek uz ziemeļiem, bet lejtecē uz rietumiem, faktiski pa Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu robežu. Ietek Rīvā pie Prūšu kapiem. Lielākā pieteka - [[Mālvalks (Agas pieteka)|Mālvalks]]. Agu nešķērso valsts autoceļi un tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Kuldīgas novada upes]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada upes]] [[Kategorija:Gudenieku pagasts]] [[Kategorija:Lažas pagasts]] [[Kategorija:Sakas pagasts]] [[Kategorija:Rīvas pietekas]] hemed2zpqvg8u4k57k00zyzvwx7sl8d 3673241 3673240 2022-08-21T00:36:18Z Feens 37 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|Klāņu-Būšnieku kanāla pieteku|Aga|Aga}} {{Upes infokaste | nosaukums = Aga | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Rīva (upe)|Rīva]] | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=52 | iet_plat_s=19 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=21 | iet_gar_m=26 | iet_gar_s=16 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 9,0 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Aga''' <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=94618 |title=Informācija par objektu: Aga |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Rīva (upe)|Rīva]]s labā krasta pieteka [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novados]]. Iztece - no purva pie Rīvas upes labajā krastā uz rietumiem no [[Adzes|Adzēm]]. Augštecē tek uz ziemeļiem, bet lejtecē uz rietumiem, faktiski pa Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu robežu. Ietek Rīvā pie Prūšu kapiem. Lielākā pieteka - [[Mālvalks (Agas pieteka)|Mālvalks]]. Agu nešķērso valsts autoceļi un tās krastos nav lielāku apdzīvoto vietu. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Kuldīgas novada upes]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada upes]] [[Kategorija:Gudenieku pagasts]] [[Kategorija:Lažas pagasts]] [[Kategorija:Sakas pagasts]] [[Kategorija:Rīvas pietekas]] eif0aujjeo9j3frtqaofsozsyftt09l 14 519644 3673242 2022-08-21T00:36:40Z Feens 37 Jauna lapa: [[Kategorija:Rīva]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Rīva]] 53k9ecalc3j7wi4534w8it8uuttfv39 3673243 3673242 2022-08-21T00:36:59Z Feens 37 noņēmu [[Kategorija:Rīva]]; pievienoju [[Kategorija:Rīva (upe)]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Rīva (upe)]] 0gz04rwmxwpkxaolpbbg6wsd2uksxgd 0 519645 3673247 2022-08-21T01:16:11Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|luterāņu mācītāju|Akmentiņš|Akmentiņš}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Roberts Akmentiņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1910 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 21 | dz_vieta = [[Grundzāles pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1994 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 20 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Roberts Akmentiņš''' (1910—1994) bija [[luterticība|luterāņu]] mācītājs, Teoloģijas semināra rektors un [[Latvijas Universitāte|LU]] Teoloģijas fakultātes dekāns. [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda loceklis (1992). == Dzīvesgājums == Dzimis 1910. gada 27. janvārī Grundzāles pagastā. 1929. gadā absolvēja [[Gaujiena]]s ģimnāziju. Studēja LU Teoloģijas fakultātē (1929-1934) un LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē (1935). Bija [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija]]s ticības mācības, vēstures, loģikas, latīņu valodas skolotājs (1934-1938). Dienēja [[12. Bauskas kājnieku pulks|12. Bauskas kājnieku pulkā]] (1938-1940). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1941. gadā viņu apcietināja par darbošanos nacionālās pretestības organizācijas "Tautas sargi" [[Osvalds Pūpols|Osvalda Pūpola]] vadītajā jauniešu grupā "Viesturieši". Vācu okupācijas laikā studēja psiholoģiju Rīgas Pedagoģiskās psiholoģijas institūtā, tad filozofijas vēsturi un pedagoģiju [[Rīgas Universitāte]]s Teoloģijas fakultātē (1943-1944). 1944. gada novembrī bija leitnanta Roberta Rubeņa (1917–1944) bataljona faktiskais kapelāns [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]], 1945. gada 11. aprīlī viņu ordinēja par [[Kuldīgas Svētās Annas baznīca]]s mācītāju. Pēc Otrā pasaules kara bija vikārs Blīdenes-Stūru draudzē un Kursīšu-Zvārdes draudzē, tad mācītājs Remtes, Gaiķu un Grīvaišu, Lutriņu draudzēs. No 1953. līdz 1982. gadam bija mācītājs Saldus I draudzē un strādāja kolhozā "Druva", līdztekus bija Kuldīgas iecirkņa prāvests (1967-1983), [[LELB]] Konsistorijas locekļa kandidāts (1968-1979). No 1969. līdz 1987. gadam Akmentiņš bija LELB Teoloģijas semināra pasniedzējs, no 1980. gada profesors un Sistemātiskās reliģijas zinātnes un filozofisko priekšmetu katedras vadītājs. 1980. gadā viņš aizstāvēja teoloģijas doktora disertāciju "Rakstnieka [[Augusts Saulietis|Augusta Saulieša]] pasaules uzskata pamatproblēmu aktualitāte" un kļuva par LELB Teoloģijas semināra rektoru (1980-1987), bet tika atstādināts [[Atmodas kustība]]s laikā par darbošanos LELB garīdznieku kustībā "Atdzimšana un Atjaunošanās" (1987-1990). 1989. gadā LELB 14. Sinode atjaunoja Dr. Robertu Akmentiņu Teoloģijas semināra rektora amatā. 1990. gadā viņš kļuva par atjaunotās [[LU Teoloģijas fakultāte]]s dekānu un Sistemātiskās teoloģijas katedras vadītāju. Miris 1994. gada 20. maijā. 2020. gadā Lutera Akadēmijā atklāja R. Akmentiņam veltītu memoriālo ekspozīciju viņa vārdā nosauktajā auditorijā.<ref>[http://www.luteraakademija.lv/?ct=aktualitates&fu=read&id=29 Profesora Roberta Akmentiņa memoriālās ekspozīcijas atklāšana]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Akmentiņš, Roberts}} [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:Latvijas teologi]] [[Kategorija:Luterāņu teologi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] s2pvkuh0xr0clu7bs2mkfow3fcl4crb 3673249 3673247 2022-08-21T01:22:19Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Roberts Akmentiņš]] uz [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)]] wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|luterāņu mācītāju|Akmentiņš|Akmentiņš}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Roberts Akmentiņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1910 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 21 | dz_vieta = [[Grundzāles pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1994 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 20 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Roberts Akmentiņš''' (1910—1994) bija [[luterticība|luterāņu]] mācītājs, Teoloģijas semināra rektors un [[Latvijas Universitāte|LU]] Teoloģijas fakultātes dekāns. [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda loceklis (1992). == Dzīvesgājums == Dzimis 1910. gada 27. janvārī Grundzāles pagastā. 1929. gadā absolvēja [[Gaujiena]]s ģimnāziju. Studēja LU Teoloģijas fakultātē (1929-1934) un LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē (1935). Bija [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija]]s ticības mācības, vēstures, loģikas, latīņu valodas skolotājs (1934-1938). Dienēja [[12. Bauskas kājnieku pulks|12. Bauskas kājnieku pulkā]] (1938-1940). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1941. gadā viņu apcietināja par darbošanos nacionālās pretestības organizācijas "Tautas sargi" [[Osvalds Pūpols|Osvalda Pūpola]] vadītajā jauniešu grupā "Viesturieši". Vācu okupācijas laikā studēja psiholoģiju Rīgas Pedagoģiskās psiholoģijas institūtā, tad filozofijas vēsturi un pedagoģiju [[Rīgas Universitāte]]s Teoloģijas fakultātē (1943-1944). 1944. gada novembrī bija leitnanta Roberta Rubeņa (1917–1944) bataljona faktiskais kapelāns [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]], 1945. gada 11. aprīlī viņu ordinēja par [[Kuldīgas Svētās Annas baznīca]]s mācītāju. Pēc Otrā pasaules kara bija vikārs Blīdenes-Stūru draudzē un Kursīšu-Zvārdes draudzē, tad mācītājs Remtes, Gaiķu un Grīvaišu, Lutriņu draudzēs. No 1953. līdz 1982. gadam bija mācītājs Saldus I draudzē un strādāja kolhozā "Druva", līdztekus bija Kuldīgas iecirkņa prāvests (1967-1983), [[LELB]] Konsistorijas locekļa kandidāts (1968-1979). No 1969. līdz 1987. gadam Akmentiņš bija LELB Teoloģijas semināra pasniedzējs, no 1980. gada profesors un Sistemātiskās reliģijas zinātnes un filozofisko priekšmetu katedras vadītājs. 1980. gadā viņš aizstāvēja teoloģijas doktora disertāciju "Rakstnieka [[Augusts Saulietis|Augusta Saulieša]] pasaules uzskata pamatproblēmu aktualitāte" un kļuva par LELB Teoloģijas semināra rektoru (1980-1987), bet tika atstādināts [[Atmodas kustība]]s laikā par darbošanos LELB garīdznieku kustībā "Atdzimšana un Atjaunošanās" (1987-1990). 1989. gadā LELB 14. Sinode atjaunoja Dr. Robertu Akmentiņu Teoloģijas semināra rektora amatā. 1990. gadā viņš kļuva par atjaunotās [[LU Teoloģijas fakultāte]]s dekānu un Sistemātiskās teoloģijas katedras vadītāju. Miris 1994. gada 20. maijā. 2020. gadā Lutera Akadēmijā atklāja R. Akmentiņam veltītu memoriālo ekspozīciju viņa vārdā nosauktajā auditorijā.<ref>[http://www.luteraakademija.lv/?ct=aktualitates&fu=read&id=29 Profesora Roberta Akmentiņa memoriālās ekspozīcijas atklāšana]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Akmentiņš, Roberts}} [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:Latvijas teologi]] [[Kategorija:Luterāņu teologi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] s2pvkuh0xr0clu7bs2mkfow3fcl4crb 0 519646 3673250 2022-08-21T01:22:19Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Roberts Akmentiņš]] uz [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)]] pb46637ul8qenv3p5lc3i2blqfbd3ek 0 519647 3673256 2022-08-21T03:40:52Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Roberts Akmentiņš | vārds_orig = | attēls = Roberts Akmentiņš.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1880 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 17 | dz_vieta = Taheva, [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{EST}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1956 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 4 | m_vieta = [[Rīga]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[jurists]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Jeļena Akmentiņa | bērni = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} {{Citas nozīmes|juristu|Roberts Akmentiņš|Roberts Akmentiņš}} '''Roberts Akmentiņš''' bija [[latvieši|latviešu]] jurists. == Dzīvesgājums == Dzimis 1880. gada 17. augustā Tahevas (''Taiwola'') muižā [[Veru apriņķis|Veru apriņķī]] Kārļa Akmentiņa un viņa sievas Marijas, dzimušas Kabuces, 10 bērnu ģimenē kā jaunākais bērns. Mācījās [[Valka]]s pagasta skolā, tad [[Penza]]s mērniecības skolā (1889-1902). Piedalījies [[Krievu - japāņu karš|Krievu-japāņu karā]] kā jaunākais virsnieks 175. Baturinas kājnieku pulkā. 1908. gadā absolvēja [[Saratova]]s 2. ģimnāziju un no 1908. līdz 1912. gadam strādāja ar vecāko mērnieku-revizoru [[Kazaņa|Kazaņā]] un līdztekus studēja [[Kazaņas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē (1908-1913). Pirmā pasaules kara laikā bija jaunākais virsnieks [[Krievijas impērija]]s armijas 306. kājnieku pulkā. Krievijas pilsoņu kara laikā bija juriskonsults [[Omska|Omskā]] (1918-1919), tad Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības juriskonsults Vladivostokā (1919). Pēc atgriešanās Latvijā strādāja par [[Ārlietu ministrija]]s vecāko juriskonsultu, bija [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas miera līguma]] komisijas sekretārs un [[Latvijas-Krievijas robeža]]s nospraušanas komisijas priekšsēdētājs. 1921. gadā kļuva par [[Latvijas Universitāte]]s Tautsaimniecības fakultātes tiesībzinātņu nodaļas docētāju, tad docentu, vecāko docentu un 1939. gadā par ārkārtējo profesoru, pasniedza divus kursus - Ievadu tiesību zinātnē un Valststiesības. Līdztekus bija [[Izglītības ministrija]]s vecākais juriskonsults līdz 1933. gadam. [[Latvijas PSR]] laikā 1948. gadā profesoru Akmentiņu atlaida no darba, lai pelnītu iztiku, viņš ar citu vārdu tulkoja grāmatas. Miris 1956. gada 4. martā Rīgā, apbedīts Rīgas 1. Meža kapos.<ref>[https://timenote.info/lv/Roberts-Akmentins timenote.info]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Akmentiņš, Roberts}} [[Kategorija:Igaunijā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] 3bbml29hi5pa98eqyll6hk689kegdhd 3673257 3673256 2022-08-21T03:41:25Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Roberts Akmentiņš | vārds_orig = | attēls = Roberts Akmentiņš.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1880 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 17 | dz_vieta = Taheva, [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{EST}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1956 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 4 | m_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]]8 (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[jurists]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Jeļena Akmentiņa | bērni = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} {{Citas nozīmes|juristu|Roberts Akmentiņš|Roberts Akmentiņš}} '''Roberts Akmentiņš''' bija [[latvieši|latviešu]] jurists. == Dzīvesgājums == Dzimis 1880. gada 17. augustā Tahevas (''Taiwola'') muižā [[Veru apriņķis|Veru apriņķī]] Kārļa Akmentiņa un viņa sievas Marijas, dzimušas Kabuces, 10 bērnu ģimenē kā jaunākais bērns. Mācījās [[Valka]]s pagasta skolā, tad [[Penza]]s mērniecības skolā (1889-1902). Piedalījies [[Krievu - japāņu karš|Krievu-japāņu karā]] kā jaunākais virsnieks 175. Baturinas kājnieku pulkā. 1908. gadā absolvēja [[Saratova]]s 2. ģimnāziju un no 1908. līdz 1912. gadam strādāja ar vecāko mērnieku-revizoru [[Kazaņa|Kazaņā]] un līdztekus studēja [[Kazaņas Universitāte]]s Juridiskajā fakultātē (1908-1913). Pirmā pasaules kara laikā bija jaunākais virsnieks [[Krievijas impērija]]s armijas 306. kājnieku pulkā. Krievijas pilsoņu kara laikā bija juriskonsults [[Omska|Omskā]] (1918-1919), tad Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības juriskonsults Vladivostokā (1919). Pēc atgriešanās Latvijā strādāja par [[Ārlietu ministrija]]s vecāko juriskonsultu, bija [[Latvijas-Krievijas miera līgums|Latvijas-Krievijas miera līguma]] komisijas sekretārs un [[Latvijas-Krievijas robeža]]s nospraušanas komisijas priekšsēdētājs. 1921. gadā kļuva par [[Latvijas Universitāte]]s Tautsaimniecības fakultātes tiesībzinātņu nodaļas docētāju, tad docentu, vecāko docentu un 1939. gadā par ārkārtējo profesoru, pasniedza divus kursus - Ievadu tiesību zinātnē un Valststiesības. Līdztekus bija [[Izglītības ministrija]]s vecākais juriskonsults līdz 1933. gadam. [[Latvijas PSR]] laikā 1948. gadā profesoru Akmentiņu atlaida no darba, lai pelnītu iztiku, viņš ar citu vārdu tulkoja grāmatas. Miris 1956. gada 4. martā Rīgā, apbedīts Rīgas 1. Meža kapos.<ref>[https://timenote.info/lv/Roberts-Akmentins timenote.info]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Akmentiņš, Roberts}} [[Kategorija:Igaunijā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] 94bcqsk9b45v4i1wuwl4zg9y537xuiu 6 519648 3673258 2022-08-21T03:42:54Z Pirags 3757 No https://timenote.info/lv/Roberts-Akmentins pirms 1940. gada {{PD-nezināms}} wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == No https://timenote.info/lv/Roberts-Akmentins pirms 1940. gada {{PD-nezināms}} 1gcyvuwwjofjo4utst1se6x84l1l84b 0 519649 3673260 2022-08-21T04:05:40Z Aérospatiale Concorde 108014 Jauns raksts,tūdaļ būs infokaste... wikitext text/x-wiki '''''Boeing 787 Dreamliner''''' ir amerikāņu plata korpusa [[reaktīvā lidmašīna]], ko izstrādājusi un ražojusi [[Boeing|''Boeing Commercial Airplanes'']]. Pēc ''Sonic Cruiser'' projekta pārtraukšanas ''Boeing'' [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] paziņoja par parasto ''787'', koncentrējoties uz efektivitāti. Programma tika uzsākta [[2004. gads|2004. gada]] [[26. aprīlis|26. aprīlī]] ar pasūtījumu par 50 no ''All Nippon Airways'' (''ANA''), kas bija paredzēts [[2008. gads|2008. gada]] ieviešanai. [[2007. gads|2007. gada]] [[8. jūlijs|8. jūlijā]] prototips tika ieviests bez lielām sistēmām un piedzīvoja vairākas aizkavēšanās līdz pirmajam lidojumam [[2009. gads|2009. gada]] [[15. decembris|15. decembrī]]. Tipa sertifikāts tika saņemts [[2011. gads|2011. gada]] [[Augusts|augustā]], un pirmais ''787-8'' tika piegādāts 2011. gada [[Septembris|septembrī]], pirms tas tika nodots komerciālai lietošanai. 2011. gada [[26. oktobris|26. oktobrī]] ar ''ANA''. Palaišanas brīdī ''Boeing'' mērķis bija sadedzināt par 20% mazāk [[Kurināmais|degvielas]] nekā nomainītās lidmašīnas, piemēram, [[Boeing 767|''Boeing 767'']], pārvadājot 200 līdz 300 pasažierus maršrutos līdz 8500 [[Jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (16 000 [[Kilometrs|km]]), kas ir pāreja no centrmezgla un spieķu pārvietošanās. Divu dzinēju lidmašīnu darbina [[General Electric]] ''GEnx'' vai Rolls-Royce ''Trent'' augsta apvada [[Turbīna|turbīnas]]. Tā ir pirmā lidmašīna ar lidmašīnas korpusu, kas galvenokārt izgatavots no kompozītmateriāliem un kurā plaši tiek izmantotas elektriskās sistēmas. Ārēji tas ir atpazīstams pēc četru logu kabīnes, izgrieztiem [[Spārns|spārnu]] galiem un troksni mazinošiem skavām uz tā [[Dzinējs|dzinēja]] nacelēm. Izstrāde un [[ražošana]] arvien vairāk paļaujas uz apakšuzņēmējiem visā pasaulē, un galīgā montāža tika veikta ''Boeing,'' [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnā]]<nowiki/>Ziemeļčārlstonā, pēc tam, kad tā līdz [[2021. gads|2021. gada]] [[Marts|martam]] tika veikta arī ''Boeing Everett'' rūpnīcā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Sākotnējā, 186 [[Pēda (mērvienība)|pēdas]] (57 [[Metrs|m]]) garajā ''787-8'' parasti ir sēdvietas 242 pasažieriem 7 355 jūras jūdžu (13 620 km) diapazonā ar 502 500 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] (228 [[Tonna|t]]) MTOW, salīdzinot ar 560 000 mārciņu (254 t) vēlākiem variantiem. Izstiepts ''787-9'', 206 pēdas (63 m) garš, var lidot 7635 jūras jūdzes (14140 km) ar 290 pasažieriem; tas tika nodots ekspluatācijā [[2014. gads|2014. gada]] [[7. augusts|7. augustā]] ar ''ANA''. Tālāk izstiepts ''787–10'', 224 pēdas (68 m) garš, 330 sēdvietas, iespējams lidot virs 6430 jūras jūdzēm (11 910 km), tika nodots ekspluatācijā ''Singapore Airlines'' [[2018. gads|2018. gada]] [[3. aprīlis|3. aprīlī.]] Sākotnējās operācijās radās vairākas problēmas, ko izraisīja [[Litijs|litija]] jonu akumulatori, kas vainagojās ar [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkiem]] uz [[Lidaparāts|lidaparāta]]. [[2013. gads|2013. gada]] [[Janvāris|janvārī]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''FAA'' iezemēja visas ''787'' lidmašīnas, līdz tā 2013. gada [[Aprīlis|aprīlī]] apstiprināja pārskatīto akumulatora dizainu. Līdz [[2022. gads|2022. gada]] janvārim ''787'' nav bojāgājušo un korpusa zudumu. [[2020. gads|2020. gada]] martā ''787'' bija pasūtījuši 1510 lidmašīnas no 72 identificētiem klientiem. . Sakarā ar ražošanas izmaksām, Boeing programmai ir iztērējis 32 [[Miljards|miljardus]] [[Dolārs|dolāru]]; aplēses par pārdoto lidmašīnu skaitu, kas vajadzīgas, lai līdzsvarotu zaudējumus, svārstās no 1300 līdz 2000. No [[2019. gads|2019. gada]] būtiskas kvalitātes kontroles problēmas izraisīja ievērojamu ražošanas palēnināšanos un no [[2021. gads|2021. gada]] janvāra gandrīz pilnīgu piegādes pārtraukšanu. Piegādes ir atsāktas no 2022. gada augusta. bfixp56ntne2ddqws8e7lpd1xg0i2l6 3673261 3673260 2022-08-21T04:13:44Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki '''''Boeing 787 Dreamliner''''' ir amerikāņu plata korpusa [[reaktīvā lidmašīna]], ko izstrādājusi un ražojusi [[Boeing|''Boeing Commercial Airplanes'']]. {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = Boeing 787 |attēls = |paraksts = |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = [[Boeing|Boeing Airplane Company]] |pirmais lidojums = {{Dat|2009|12|15}} |komerciālie lidojumi ={{Dat|2011|10|26}} ([[ANA]]) |Status = Aktīvs |ražošanā = kopš [[2004]]. gada |izgatavoti = |izmaksas = 32 miljardi dolāru }} Pēc ''Sonic Cruiser'' projekta pārtraukšanas ''Boeing'' [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] paziņoja par parasto ''787'', koncentrējoties uz efektivitāti. Programma tika uzsākta [[2004. gads|2004. gada]] [[26. aprīlis|26. aprīlī]] ar pasūtījumu par 50 no ''All Nippon Airways'' (''ANA''), kas bija paredzēts [[2008. gads|2008. gada]] ieviešanai. [[2007. gads|2007. gada]] [[8. jūlijs|8. jūlijā]] prototips tika ieviests bez lielām sistēmām un piedzīvoja vairākas aizkavēšanās līdz pirmajam lidojumam [[2009. gads|2009. gada]] [[15. decembris|15. decembrī]]. Tipa sertifikāts tika saņemts [[2011. gads|2011. gada]] [[Augusts|augustā]], un pirmais ''787-8'' tika piegādāts 2011. gada [[Septembris|septembrī]], pirms tas tika nodots komerciālai lietošanai. 2011. gada [[26. oktobris|26. oktobrī]] ar ''ANA''. Palaišanas brīdī ''Boeing'' mērķis bija sadedzināt par 20% mazāk [[Kurināmais|degvielas]] nekā nomainītās lidmašīnas, piemēram, [[Boeing 767|''Boeing 767'']], pārvadājot 200 līdz 300 pasažierus maršrutos līdz 8500 [[Jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (16 000 [[Kilometrs|km]]), kas ir pāreja no centrmezgla un spieķu pārvietošanās. Divu dzinēju lidmašīnu darbina [[General Electric]] ''GEnx'' vai Rolls-Royce ''Trent'' augsta apvada [[Turbīna|turbīnas]]. Tā ir pirmā lidmašīna ar lidmašīnas korpusu, kas galvenokārt izgatavots no kompozītmateriāliem un kurā plaši tiek izmantotas elektriskās sistēmas. Ārēji tas ir atpazīstams pēc četru logu kabīnes, izgrieztiem [[Spārns|spārnu]] galiem un troksni mazinošiem skavām uz tā [[Dzinējs|dzinēja]] nacelēm. Izstrāde un [[ražošana]] arvien vairāk paļaujas uz apakšuzņēmējiem visā pasaulē, un galīgā montāža tika veikta ''Boeing,'' [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnā]]<nowiki/>Ziemeļčārlstonā, pēc tam, kad tā līdz [[2021. gads|2021. gada]] [[Marts|martam]] tika veikta arī ''Boeing Everett'' rūpnīcā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Sākotnējā, 186 [[Pēda (mērvienība)|pēdas]] (57 [[Metrs|m]]) garajā ''787-8'' parasti ir sēdvietas 242 pasažieriem 7 355 jūras jūdžu (13 620 km) diapazonā ar 502 500 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] (228 [[Tonna|t]]) MTOW, salīdzinot ar 560 000 mārciņu (254 t) vēlākiem variantiem. Izstiepts ''787-9'', 206 pēdas (63 m) garš, var lidot 7635 jūras jūdzes (14140 km) ar 290 pasažieriem; tas tika nodots ekspluatācijā [[2014. gads|2014. gada]] [[7. augusts|7. augustā]] ar ''ANA''. Tālāk izstiepts ''787–10'', 224 pēdas (68 m) garš, 330 sēdvietas, iespējams lidot virs 6430 jūras jūdzēm (11 910 km), tika nodots ekspluatācijā ''Singapore Airlines'' [[2018. gads|2018. gada]] [[3. aprīlis|3. aprīlī.]] Sākotnējās operācijās radās vairākas problēmas, ko izraisīja [[Litijs|litija]] jonu akumulatori, kas vainagojās ar [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkiem]] uz [[Lidaparāts|lidaparāta]]. [[2013. gads|2013. gada]] [[Janvāris|janvārī]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''FAA'' iezemēja visas ''787'' lidmašīnas, līdz tā 2013. gada [[Aprīlis|aprīlī]] apstiprināja pārskatīto akumulatora dizainu. Līdz [[2022. gads|2022. gada]] janvārim ''787'' nav bojāgājušo un korpusa zudumu. [[2020. gads|2020. gada]] martā ''787'' bija pasūtījuši 1510 lidmašīnas no 72 identificētiem klientiem. . Sakarā ar ražošanas izmaksām, Boeing programmai ir iztērējis 32 [[Miljards|miljardus]] [[Dolārs|dolāru]]; aplēses par pārdoto lidmašīnu skaitu, kas vajadzīgas, lai līdzsvarotu zaudējumus, svārstās no 1300 līdz 2000. No [[2019. gads|2019. gada]] būtiskas kvalitātes kontroles problēmas izraisīja ievērojamu ražošanas palēnināšanos un no [[2021. gads|2021. gada]] janvāra gandrīz pilnīgu piegādes pārtraukšanu. Piegādes ir atsāktas no 2022. gada augusta. huyuv0omu3jlru9ec5nr8a73k43ocgs 3673262 3673261 2022-08-21T04:15:04Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki '''''Boeing 787 Dreamliner''''' ir amerikāņu plata korpusa [[reaktīvā lidmašīna]], ko izstrādājusi un ražojusi [[Boeing|''Boeing Commercial Airplanes'']]. {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = Boeing 787 |attēls = |paraksts = |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = [[Boeing|Boeing Airplane Company]] |pirmais lidojums = {{Dat|2009|12|15}} |komerciālie lidojumi ={{Dat|2011|10|26}} ([[ANA]]) |Status = Aktīvs |ražošanā = kopš [[2004]]. gada |izgatavoti = 1006 (2022.) |izmaksas = 32 miljardi dolāru }} Pēc ''Sonic Cruiser'' projekta pārtraukšanas ''Boeing'' [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] paziņoja par parasto ''787'', koncentrējoties uz efektivitāti. Programma tika uzsākta [[2004. gads|2004. gada]] [[26. aprīlis|26. aprīlī]] ar pasūtījumu par 50 no ''All Nippon Airways'' (''ANA''), kas bija paredzēts [[2008. gads|2008. gada]] ieviešanai. [[2007. gads|2007. gada]] [[8. jūlijs|8. jūlijā]] prototips tika ieviests bez lielām sistēmām un piedzīvoja vairākas aizkavēšanās līdz pirmajam lidojumam [[2009. gads|2009. gada]] [[15. decembris|15. decembrī]]. Tipa sertifikāts tika saņemts [[2011. gads|2011. gada]] [[Augusts|augustā]], un pirmais ''787-8'' tika piegādāts 2011. gada [[Septembris|septembrī]], pirms tas tika nodots komerciālai lietošanai. 2011. gada [[26. oktobris|26. oktobrī]] ar ''ANA''. Palaišanas brīdī ''Boeing'' mērķis bija sadedzināt par 20% mazāk [[Kurināmais|degvielas]] nekā nomainītās lidmašīnas, piemēram, [[Boeing 767|''Boeing 767'']], pārvadājot 200 līdz 300 pasažierus maršrutos līdz 8500 [[Jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (16 000 [[Kilometrs|km]]), kas ir pāreja no centrmezgla un spieķu pārvietošanās. Divu dzinēju lidmašīnu darbina [[General Electric]] ''GEnx'' vai Rolls-Royce ''Trent'' augsta apvada [[Turbīna|turbīnas]]. Tā ir pirmā lidmašīna ar lidmašīnas korpusu, kas galvenokārt izgatavots no kompozītmateriāliem un kurā plaši tiek izmantotas elektriskās sistēmas. Ārēji tas ir atpazīstams pēc četru logu kabīnes, izgrieztiem [[Spārns|spārnu]] galiem un troksni mazinošiem skavām uz tā [[Dzinējs|dzinēja]] nacelēm. Izstrāde un [[ražošana]] arvien vairāk paļaujas uz apakšuzņēmējiem visā pasaulē, un galīgā montāža tika veikta ''Boeing,'' [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnā]]<nowiki/>Ziemeļčārlstonā, pēc tam, kad tā līdz [[2021. gads|2021. gada]] [[Marts|martam]] tika veikta arī ''Boeing Everett'' rūpnīcā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Sākotnējā, 186 [[Pēda (mērvienība)|pēdas]] (57 [[Metrs|m]]) garajā ''787-8'' parasti ir sēdvietas 242 pasažieriem 7 355 jūras jūdžu (13 620 km) diapazonā ar 502 500 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] (228 [[Tonna|t]]) MTOW, salīdzinot ar 560 000 mārciņu (254 t) vēlākiem variantiem. Izstiepts ''787-9'', 206 pēdas (63 m) garš, var lidot 7635 jūras jūdzes (14140 km) ar 290 pasažieriem; tas tika nodots ekspluatācijā [[2014. gads|2014. gada]] [[7. augusts|7. augustā]] ar ''ANA''. Tālāk izstiepts ''787–10'', 224 pēdas (68 m) garš, 330 sēdvietas, iespējams lidot virs 6430 jūras jūdzēm (11 910 km), tika nodots ekspluatācijā ''Singapore Airlines'' [[2018. gads|2018. gada]] [[3. aprīlis|3. aprīlī.]] Sākotnējās operācijās radās vairākas problēmas, ko izraisīja [[Litijs|litija]] jonu akumulatori, kas vainagojās ar [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkiem]] uz [[Lidaparāts|lidaparāta]]. [[2013. gads|2013. gada]] [[Janvāris|janvārī]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''FAA'' iezemēja visas ''787'' lidmašīnas, līdz tā 2013. gada [[Aprīlis|aprīlī]] apstiprināja pārskatīto akumulatora dizainu. Līdz [[2022. gads|2022. gada]] janvārim ''787'' nav bojāgājušo un korpusa zudumu. [[2020. gads|2020. gada]] martā ''787'' bija pasūtījuši 1510 lidmašīnas no 72 identificētiem klientiem. . Sakarā ar ražošanas izmaksām, Boeing programmai ir iztērējis 32 [[Miljards|miljardus]] [[Dolārs|dolāru]]; aplēses par pārdoto lidmašīnu skaitu, kas vajadzīgas, lai līdzsvarotu zaudējumus, svārstās no 1300 līdz 2000. No [[2019. gads|2019. gada]] būtiskas kvalitātes kontroles problēmas izraisīja ievērojamu ražošanas palēnināšanos un no [[2021. gads|2021. gada]] janvāra gandrīz pilnīgu piegādes pārtraukšanu. Piegādes ir atsāktas no 2022. gada augusta. hopegs58pfbd7376n2l96yjwlghwal1 3673263 3673262 2022-08-21T04:15:37Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki '''''Boeing 787 Dreamliner''''' ir amerikāņu plata korpusa [[reaktīvā lidmašīna]], ko izstrādājusi un ražojusi [[Boeing|''Boeing Commercial Airplanes'']]. {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = Boeing 787 |attēls = |paraksts = |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = [[Boeing|Boeing Airplane Company]] |pirmais lidojums = {{Dat|2009|12|15}} |komerciālie lidojumi ={{Dat|2011|10|26}} ([[ANA]]) |Status = Aktīvs |ražošanā = kopš [[2004]]. gada |izgatavoti = 1006 (2022. gads) |izmaksas = 32 miljardi dolāru }} Pēc ''Sonic Cruiser'' projekta pārtraukšanas ''Boeing'' [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] paziņoja par parasto ''787'', koncentrējoties uz efektivitāti. Programma tika uzsākta [[2004. gads|2004. gada]] [[26. aprīlis|26. aprīlī]] ar pasūtījumu par 50 no ''All Nippon Airways'' (''ANA''), kas bija paredzēts [[2008. gads|2008. gada]] ieviešanai. [[2007. gads|2007. gada]] [[8. jūlijs|8. jūlijā]] prototips tika ieviests bez lielām sistēmām un piedzīvoja vairākas aizkavēšanās līdz pirmajam lidojumam [[2009. gads|2009. gada]] [[15. decembris|15. decembrī]]. Tipa sertifikāts tika saņemts [[2011. gads|2011. gada]] [[Augusts|augustā]], un pirmais ''787-8'' tika piegādāts 2011. gada [[Septembris|septembrī]], pirms tas tika nodots komerciālai lietošanai. 2011. gada [[26. oktobris|26. oktobrī]] ar ''ANA''. Palaišanas brīdī ''Boeing'' mērķis bija sadedzināt par 20% mazāk [[Kurināmais|degvielas]] nekā nomainītās lidmašīnas, piemēram, [[Boeing 767|''Boeing 767'']], pārvadājot 200 līdz 300 pasažierus maršrutos līdz 8500 [[Jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (16 000 [[Kilometrs|km]]), kas ir pāreja no centrmezgla un spieķu pārvietošanās. Divu dzinēju lidmašīnu darbina [[General Electric]] ''GEnx'' vai Rolls-Royce ''Trent'' augsta apvada [[Turbīna|turbīnas]]. Tā ir pirmā lidmašīna ar lidmašīnas korpusu, kas galvenokārt izgatavots no kompozītmateriāliem un kurā plaši tiek izmantotas elektriskās sistēmas. Ārēji tas ir atpazīstams pēc četru logu kabīnes, izgrieztiem [[Spārns|spārnu]] galiem un troksni mazinošiem skavām uz tā [[Dzinējs|dzinēja]] nacelēm. Izstrāde un [[ražošana]] arvien vairāk paļaujas uz apakšuzņēmējiem visā pasaulē, un galīgā montāža tika veikta ''Boeing,'' [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnā]]<nowiki/>Ziemeļčārlstonā, pēc tam, kad tā līdz [[2021. gads|2021. gada]] [[Marts|martam]] tika veikta arī ''Boeing Everett'' rūpnīcā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Sākotnējā, 186 [[Pēda (mērvienība)|pēdas]] (57 [[Metrs|m]]) garajā ''787-8'' parasti ir sēdvietas 242 pasažieriem 7 355 jūras jūdžu (13 620 km) diapazonā ar 502 500 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] (228 [[Tonna|t]]) MTOW, salīdzinot ar 560 000 mārciņu (254 t) vēlākiem variantiem. Izstiepts ''787-9'', 206 pēdas (63 m) garš, var lidot 7635 jūras jūdzes (14140 km) ar 290 pasažieriem; tas tika nodots ekspluatācijā [[2014. gads|2014. gada]] [[7. augusts|7. augustā]] ar ''ANA''. Tālāk izstiepts ''787–10'', 224 pēdas (68 m) garš, 330 sēdvietas, iespējams lidot virs 6430 jūras jūdzēm (11 910 km), tika nodots ekspluatācijā ''Singapore Airlines'' [[2018. gads|2018. gada]] [[3. aprīlis|3. aprīlī.]] Sākotnējās operācijās radās vairākas problēmas, ko izraisīja [[Litijs|litija]] jonu akumulatori, kas vainagojās ar [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkiem]] uz [[Lidaparāts|lidaparāta]]. [[2013. gads|2013. gada]] [[Janvāris|janvārī]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''FAA'' iezemēja visas ''787'' lidmašīnas, līdz tā 2013. gada [[Aprīlis|aprīlī]] apstiprināja pārskatīto akumulatora dizainu. Līdz [[2022. gads|2022. gada]] janvārim ''787'' nav bojāgājušo un korpusa zudumu. [[2020. gads|2020. gada]] martā ''787'' bija pasūtījuši 1510 lidmašīnas no 72 identificētiem klientiem. . Sakarā ar ražošanas izmaksām, Boeing programmai ir iztērējis 32 [[Miljards|miljardus]] [[Dolārs|dolāru]]; aplēses par pārdoto lidmašīnu skaitu, kas vajadzīgas, lai līdzsvarotu zaudējumus, svārstās no 1300 līdz 2000. No [[2019. gads|2019. gada]] būtiskas kvalitātes kontroles problēmas izraisīja ievērojamu ražošanas palēnināšanos un no [[2021. gads|2021. gada]] janvāra gandrīz pilnīgu piegādes pārtraukšanu. Piegādes ir atsāktas no 2022. gada augusta. 0cqdvik3m6egugy44t9vnquj930oxob 3673264 3673263 2022-08-21T04:22:46Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki '''''Boeing 787 Dreamliner''''' ir amerikāņu plata korpusa [[reaktīvā lidmašīna]], ko izstrādājusi un ražojusi [[Boeing|''Boeing Commercial Airplanes'']]. {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = Boeing 787 |attēls = File:Norwegian Boeing 787-9 (EI-LNI) above clouds.jpg |paraksts = [[Norwegian Airlines]] Boeing ''787-9'' |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = [[Boeing|Boeing Airplane Company]] |pirmais lidojums = {{Dat|2009|12|15}} |komerciālie lidojumi ={{Dat|2011|10|26}} ([[ANA]]) |Status = Aktīvs |ražošanā = kopš [[2004]]. gada |izgatavoti = 1006 (2022. gads) |izmaksas = 32 miljardi dolāru }} Pēc ''Sonic Cruiser'' projekta pārtraukšanas ''Boeing'' [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] paziņoja par parasto ''787'', koncentrējoties uz efektivitāti. Programma tika uzsākta [[2004. gads|2004. gada]] [[26. aprīlis|26. aprīlī]] ar pasūtījumu par 50 no ''All Nippon Airways'' (''ANA''), kas bija paredzēts [[2008. gads|2008. gada]] ieviešanai. [[2007. gads|2007. gada]] [[8. jūlijs|8. jūlijā]] prototips tika ieviests bez lielām sistēmām un piedzīvoja vairākas aizkavēšanās līdz pirmajam lidojumam [[2009. gads|2009. gada]] [[15. decembris|15. decembrī]]. Tipa sertifikāts tika saņemts [[2011. gads|2011. gada]] [[Augusts|augustā]], un pirmais ''787-8'' tika piegādāts 2011. gada [[Septembris|septembrī]], pirms tas tika nodots komerciālai lietošanai. 2011. gada [[26. oktobris|26. oktobrī]] ar ''ANA''. Palaišanas brīdī ''Boeing'' mērķis bija sadedzināt par 20% mazāk [[Kurināmais|degvielas]] nekā nomainītās lidmašīnas, piemēram, [[Boeing 767|''Boeing 767'']], pārvadājot 200 līdz 300 pasažierus maršrutos līdz 8500 [[Jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (16 000 [[Kilometrs|km]]), kas ir pāreja no centrmezgla un spieķu pārvietošanās. Divu dzinēju lidmašīnu darbina [[General Electric]] ''GEnx'' vai Rolls-Royce ''Trent'' augsta apvada [[Turbīna|turbīnas]]. Tā ir pirmā lidmašīna ar lidmašīnas korpusu, kas galvenokārt izgatavots no kompozītmateriāliem un kurā plaši tiek izmantotas elektriskās sistēmas. Ārēji tas ir atpazīstams pēc četru logu kabīnes, izgrieztiem [[Spārns|spārnu]] galiem un troksni mazinošiem skavām uz tā [[Dzinējs|dzinēja]] nacelēm. Izstrāde un [[ražošana]] arvien vairāk paļaujas uz apakšuzņēmējiem visā pasaulē, un galīgā montāža tika veikta ''Boeing,'' [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnā]]<nowiki/>Ziemeļčārlstonā, pēc tam, kad tā līdz [[2021. gads|2021. gada]] [[Marts|martam]] tika veikta arī ''Boeing Everett'' rūpnīcā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Sākotnējā, 186 [[Pēda (mērvienība)|pēdas]] (57 [[Metrs|m]]) garajā ''787-8'' parasti ir sēdvietas 242 pasažieriem 7 355 jūras jūdžu (13 620 km) diapazonā ar 502 500 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] (228 [[Tonna|t]]) MTOW, salīdzinot ar 560 000 mārciņu (254 t) vēlākiem variantiem. Izstiepts ''787-9'', 206 pēdas (63 m) garš, var lidot 7635 jūras jūdzes (14140 km) ar 290 pasažieriem; tas tika nodots ekspluatācijā [[2014. gads|2014. gada]] [[7. augusts|7. augustā]] ar ''ANA''. Tālāk izstiepts ''787–10'', 224 pēdas (68 m) garš, 330 sēdvietas, iespējams lidot virs 6430 jūras jūdzēm (11 910 km), tika nodots ekspluatācijā ''Singapore Airlines'' [[2018. gads|2018. gada]] [[3. aprīlis|3. aprīlī.]] Sākotnējās operācijās radās vairākas problēmas, ko izraisīja [[Litijs|litija]] jonu akumulatori, kas vainagojās ar [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkiem]] uz [[Lidaparāts|lidaparāta]]. [[2013. gads|2013. gada]] [[Janvāris|janvārī]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''FAA'' iezemēja visas ''787'' lidmašīnas, līdz tā 2013. gada [[Aprīlis|aprīlī]] apstiprināja pārskatīto akumulatora dizainu. Līdz [[2022. gads|2022. gada]] janvārim ''787'' nav bojāgājušo un korpusa zudumu. [[2020. gads|2020. gada]] martā ''787'' bija pasūtījuši 1510 lidmašīnas no 72 identificētiem klientiem. . Sakarā ar ražošanas izmaksām, Boeing programmai ir iztērējis 32 [[Miljards|miljardus]] [[Dolārs|dolāru]]; aplēses par pārdoto lidmašīnu skaitu, kas vajadzīgas, lai līdzsvarotu zaudējumus, svārstās no 1300 līdz 2000. No [[2019. gads|2019. gada]] būtiskas kvalitātes kontroles problēmas izraisīja ievērojamu ražošanas palēnināšanos un no [[2021. gads|2021. gada]] janvāra gandrīz pilnīgu piegādes pārtraukšanu. Piegādes ir atsāktas no 2022. gada augusta. 2sapho0pbhwpkmm7y567v9uv62b3wh2 3673267 3673264 2022-08-21T04:39:07Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki '''''Boeing 787 Dreamliner''''' ir amerikāņu plata korpusa [[reaktīvā lidmašīna]], ko izstrādājusi un ražojusi [[Boeing|''Boeing Commercial Airplanes'']]. {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = Boeing 787 |attēls = File:Norwegian Boeing 787-9 (EI-LNI) above clouds.jpg |paraksts = [[Norwegian Airlines]] Boeing ''787-9'' |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = [[Boeing|Boeing Airplane Company]] |pirmais lidojums = {{Dat|2009|12|15}} |komerciālie lidojumi ={{Dat|2011|10|26}} ([[ANA]]) |Status = Aktīvs |ražošanā = kopš [[2004]]. gada |izgatavoti = 1006 (2022. gads) |izmaksas = 32 miljardi dolāru }} Pēc ''Sonic Cruiser'' projekta pārtraukšanas ''Boeing'' [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] paziņoja par parasto ''7E7'', koncentrējoties uz efektivitāti. Programma tika uzsākta [[2004. gads|2004. gada]] [[26. aprīlis|26. aprīlī]] ar pasūtījumu par 50 no ''All Nippon Airways'' (''ANA''), kas bija paredzēts [[2008. gads|2008. gada]] ieviešanai. [[2007. gads|2007. gada]] [[8. jūlijs|8. jūlijā]] prototips tika ieviests bez lielām sistēmām un piedzīvoja vairākas aizkavēšanās līdz pirmajam lidojumam [[2009. gads|2009. gada]] [[15. decembris|15. decembrī]]. Tipa sertifikāts tika saņemts [[2011. gads|2011. gada]] [[Augusts|augustā]], un pirmais ''787-8'' tika piegādāts 2011. gada [[Septembris|septembrī]], pirms tas tika nodots komerciālai lietošanai. 2011. gada [[26. oktobris|26. oktobrī]] ar ''ANA''. Palaišanas brīdī ''Boeing'' mērķis bija sadedzināt par 20% mazāk [[Kurināmais|degvielas]] nekā nomainītās lidmašīnas, piemēram, [[Boeing 767|''Boeing 767'']], pārvadājot 200 līdz 300 pasažierus maršrutos līdz 8500 [[Jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (16 000 [[Kilometrs|km]]), kas ir pāreja no centrmezgla un spieķu pārvietošanās. Divu dzinēju lidmašīnu darbina [[General Electric]] ''GEnx'' vai Rolls-Royce ''Trent'' augsta apvada [[Turbīna|turbīnas]]. Tā ir pirmā lidmašīna ar lidmašīnas korpusu, kas galvenokārt izgatavots no kompozītmateriāliem un kurā plaši tiek izmantotas elektriskās sistēmas. Ārēji tas ir atpazīstams pēc četru logu kabīnes, izgrieztiem [[Spārns|spārnu]] galiem un troksni mazinošiem skavām uz tā [[Dzinējs|dzinēja]] nacelēm. Izstrāde un [[ražošana]] arvien vairāk paļaujas uz apakšuzņēmējiem visā pasaulē, un galīgā montāža tika veikta ''Boeing,'' [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnā]]<nowiki/>Ziemeļčārlstonā, pēc tam, kad tā līdz [[2021. gads|2021. gada]] [[Marts|martam]] tika veikta arī ''Boeing Everett'' rūpnīcā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Sākotnējā, 186 [[Pēda (mērvienība)|pēdas]] (57 [[Metrs|m]]) garajā ''787-8'' parasti ir sēdvietas 242 pasažieriem 7 355 jūras jūdžu (13 620 km) diapazonā ar 502 500 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] (228 [[Tonna|t]]) MTOW, salīdzinot ar 560 000 mārciņu (254 t) vēlākiem variantiem. Izstiepts ''787-9'', 206 pēdas (63 m) garš, var lidot 7635 jūras jūdzes (14140 km) ar 290 pasažieriem; tas tika nodots ekspluatācijā [[2014. gads|2014. gada]] [[7. augusts|7. augustā]] ar ''ANA''. Tālāk izstiepts ''787–10'', 224 pēdas (68 m) garš, 330 sēdvietas, iespējams lidot virs 6430 jūras jūdzēm (11 910 km), tika nodots ekspluatācijā ''Singapore Airlines'' [[2018. gads|2018. gada]] [[3. aprīlis|3. aprīlī.]] Sākotnējās operācijās radās vairākas problēmas, ko izraisīja [[Litijs|litija]] jonu akumulatori, kas vainagojās ar [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkiem]] uz [[Lidaparāts|lidaparāta]]. [[2013. gads|2013. gada]] [[Janvāris|janvārī]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''FAA'' iezemēja visas ''787'' lidmašīnas, līdz tā 2013. gada [[Aprīlis|aprīlī]] apstiprināja pārskatīto akumulatora dizainu. Līdz [[2022. gads|2022. gada]] janvārim ''787'' nav bojāgājušo un korpusa zudumu. [[2020. gads|2020. gada]] martā ''787'' bija pasūtījuši 1510 lidmašīnas no 72 identificētiem klientiem. . Sakarā ar ražošanas izmaksām, Boeing programmai ir iztērējis 32 [[Miljards|miljardus]] [[Dolārs|dolāru]]; aplēses par pārdoto lidmašīnu skaitu, kas vajadzīgas, lai līdzsvarotu zaudējumus, svārstās no 1300 līdz 2000. No [[2019. gads|2019. gada]] būtiskas kvalitātes kontroles problēmas izraisīja ievērojamu ražošanas palēnināšanos un no [[2021. gads|2021. gada]] janvāra gandrīz pilnīgu piegādes pārtraukšanu. Piegādes ir atsāktas no 2022. gada augusta. ==Izstrāde== === Fons === Deviņdesmito gadu beigās ''Boeing'' apsvēra lidmašīnu nomaiņas programmas, jo ''767'' un ''747-400'' pārdošana palēninājās. Tika piedāvātas divas jaunas [[Lidmašīna|lidmašīnas]]. ''747X'' būtu pagarinājis ''747-400'' un uzlabojis [[Efektivitāte (ekonomika)|efektivitāti]], un ''Sonic Cruiser'' būtu sasniedzis par 15% lielāku [[Ātrums|ātrumu]] (aptuveni par 0,98 [[Maha skaitlis|Maha skaitļiem]]), vienlaikus sadedzinot degvielu tādā pašā ātrumā kā ''767''. Tirgus interese par ''747X'' bija mērena; tomēr vairākas lielākās amerikāņu [[Lidsabiedrība|aviokompānijas]], tostarp ''Continental Airlines'', izrādīja sākotnējo entuziasmu par ''Sonic Cruiser'', lai gan tika paustas arī [[Nemiers|bažas]] par ekspluatācijas izmaksām. Pasaules aviokompāniju tirgu izjauca [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|11. septembra uzbrukumi]] un [[Nafta|naftas]] [[Cena (ekonomika)|cenu]] paaugstināšanās, liekot aviokompānijām vairāk interesēt efektivitāti, nevis ātrumu. Vissmagāk skartās aviokompānijas, kas atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], tika uzskatītas par ''Sonic Cruiser'' visticamākajiem klientiem; tādējādi ''Sonic Cruiser'' tika oficiāli atcelts [[2002. gads|2002. gada]] [[20. decembris|20. decembrī]]. [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] ''Boeing'' paziņoja par alternatīvu produktu ''7E7'', kas izmanto ''Sonic Cruiser'' tehnoloģiju tradicionālākā konfigurācijā. Uzsvars uz mazāku vidēja izmēra dvīņu reaktīvo lidmašīnu, nevis lielu ''747'' izmēra lidmašīnu, atspoguļoja pāreju no centrmezgla un spieķu teorijas uz punktu-punktu teoriju, reaģējot uz fokusa grupu analīzi. Rendijs Bāzelers (Randy Baseler), no ''Boeing'' ''Commercial Airplanes'' ''VP Marketing'' norādīja, ka [[Lidosta|lidostu]] sastrēgumus rada liels skaits reģionālo lidmašīnu un mazo lidmašīnu, kas lido uz galamērķiem, kur 550 sēdvietu ''[[Airbus A380]]'' būtu pārāk liels; lai samazinātu izlidošanas skaitu, mazāku lidmašīnu izmērs var palielināties par 20%, un, izmantojot tranzītu no punkta uz punktu, var izvairīties no aviosabiedrību mezgliem. [[2003. gads|2003. gadā]] nesenais ''Boeing'' direktoru padomes papildinājums Džeimss Maknernijs (kurš [[2005. gads|2005. gadā]] kļuva par ''Boeing'' priekšsēdētāju un izpilddirektoru) atbalstīja vajadzību pēc jaunas lidmašīnas, lai atgūtu ''[[Airbus]]'' tirgus daļu. ''Boeing'' valdes direktori Harijs Stounsifers (''Boeing'' prezidents un izpilddirektors) un Džons Makdonels izvirzīja ultimātu "izstrādāt lidmašīnu par mazāk nekā 40% no ''[[Boeing 777|777]]'' izmaksām pirms 13 gadiem, un katru lidmašīnu uzbūvēt ārpus vārtiem. Par mazāk nekā 60 procentiem no ''777'' vienības." 33mymuqzfhf4vyy2nz2yhr6tjr5cg3b 3673269 3673267 2022-08-21T04:54:12Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki '''''Boeing 787 Dreamliner''''' ir amerikāņu plata korpusa [[reaktīvā lidmašīna]], ko izstrādājusi un ražojusi [[Boeing|''Boeing Commercial Airplanes'']]. {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = Boeing 787 |attēls = File:Norwegian Boeing 787-9 (EI-LNI) above clouds.jpg |paraksts = [[Norwegian Airlines]] Boeing ''787-9'' |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = [[Boeing|Boeing Airplane Company]] |pirmais lidojums = {{Dat|2009|12|15}} |komerciālie lidojumi ={{Dat|2011|10|26}} ([[ANA]]) |Status = Aktīvs |ražošanā = kopš [[2004]]. gada |izgatavoti = 1006 (2022. gads) |izmaksas = 32 miljardi dolāru }} Pēc ''Sonic Cruiser'' projekta pārtraukšanas ''Boeing'' [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] paziņoja par parasto ''7E7'', koncentrējoties uz efektivitāti. Programma tika uzsākta [[2004. gads|2004. gada]] [[26. aprīlis|26. aprīlī]] ar pasūtījumu par 50 no ''All Nippon Airways'' (''ANA''), kas bija paredzēts [[2008. gads|2008. gada]] ieviešanai. [[2007. gads|2007. gada]] [[8. jūlijs|8. jūlijā]] prototips tika ieviests bez lielām sistēmām un piedzīvoja vairākas aizkavēšanās līdz pirmajam lidojumam [[2009. gads|2009. gada]] [[15. decembris|15. decembrī]]. Tipa sertifikāts tika saņemts [[2011. gads|2011. gada]] [[Augusts|augustā]], un pirmais ''787-8'' tika piegādāts 2011. gada [[Septembris|septembrī]], pirms tas tika nodots komerciālai lietošanai. 2011. gada [[26. oktobris|26. oktobrī]] ar ''ANA''. Palaišanas brīdī ''Boeing'' mērķis bija sadedzināt par 20% mazāk [[Kurināmais|degvielas]] nekā nomainītās lidmašīnas, piemēram, [[Boeing 767|''Boeing 767'']], pārvadājot 200 līdz 300 pasažierus maršrutos līdz 8500 [[Jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (16 000 [[Kilometrs|km]]), kas ir pāreja no centrmezgla un spieķu pārvietošanās. Divu dzinēju lidmašīnu darbina [[General Electric]] ''GEnx'' vai Rolls-Royce ''Trent'' augsta apvada [[Turbīna|turbīnas]]. Tā ir pirmā lidmašīna ar lidmašīnas korpusu, kas galvenokārt izgatavots no kompozītmateriāliem un kurā plaši tiek izmantotas elektriskās sistēmas. Ārēji tas ir atpazīstams pēc četru logu kabīnes, izgrieztiem [[Spārns|spārnu]] galiem un troksni mazinošām skavām uz tā [[Dzinējs|dzinēja]] nacelēm. Izstrāde un [[ražošana]] arvien vairāk paļaujas uz apakšuzņēmējiem visā pasaulē, un galīgā montāža tika veikta ''Boeing,'' [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnā]], Ziemeļčārlstonā, pēc tam, kad tā līdz [[2021. gads|2021. gada]] [[Marts|martam]] tika veikta arī ''Boeing Everett'' rūpnīcā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Sākotnējā, 186 [[Pēda (mērvienība)|pēdas]] (57 [[Metrs|m]]) garajā ''787-8'' parasti ir sēdvietas 242 pasažieriem 7 355 jūras jūdžu (13 620 km) diapazonā ar 502 500 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] (228 [[Tonna|t]]) MTOW, salīdzinot ar 560 000 mārciņu (254 t) vēlākiem variantiem. Izstiepts ''787-9'', 206 pēdas (63 m) garš, var lidot 7635 jūras jūdzes (14140 km) ar 290 pasažieriem; tas tika nodots ekspluatācijā [[2014. gads|2014. gada]] [[7. augusts|7. augustā]] ar ''ANA''. Tālāk izstiepts ''787–10'', 224 pēdas (68 m) garš, 330 sēdvietas, iespējams lidot virs 6430 jūras jūdzēm (11 910 km), tika nodots ekspluatācijā ''Singapore Airlines'' [[2018. gads|2018. gada]] [[3. aprīlis|3. aprīlī.]] Sākotnējās operācijās radās vairākas problēmas, ko izraisīja [[Litijs|litija]] jonu akumulatori, kas vainagojās ar [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkiem]] uz [[Lidaparāts|lidaparāta]]. [[2013. gads|2013. gada]] [[Janvāris|janvārī]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''FAA'' iezemēja visas ''787'' lidmašīnas, līdz tā 2013. gada [[Aprīlis|aprīlī]] apstiprināja pārskatīto akumulatora dizainu. Līdz [[2022. gads|2022. gada]] janvārim ''787'' nav bojāgājušo un korpusa zudumu. [[2020. gads|2020. gada]] martā ''787'' bija pasūtījuši 1510 lidmašīnas no 72 identificētiem klientiem. Sakarā ar ražošanas izmaksām, Boeing programmai ir iztērējis 32 [[Miljards|miljardus]] [[Dolārs|dolāru]]; aplēses par pārdoto lidmašīnu skaitu, kas vajadzīgas, lai līdzsvarotu zaudējumus, svārstās no 1300 līdz 2000. No [[2019. gads|2019. gada]] būtiskas kvalitātes kontroles problēmas izraisīja ievērojamu ražošanas palēnināšanos un no [[2021. gads|2021. gada]] janvāra gandrīz pilnīgu piegādes pārtraukšanu. Piegādes ir atsāktas no 2022. gada augusta. ==Izstrāde== === Fons === Deviņdesmito gadu beigās ''Boeing'' apsvēra lidmašīnu nomaiņas programmas, jo ''767'' un ''747-400'' pārdošana palēninājās. Tika piedāvātas divas jaunas [[Lidmašīna|lidmašīnas]]. ''747X'' būtu pagarinājis ''747-400'' un uzlabojis [[Efektivitāte (ekonomika)|efektivitāti]], un ''Sonic Cruiser'' būtu sasniedzis par 15% lielāku [[Ātrums|ātrumu]] (aptuveni par 0,98 [[Maha skaitlis|Maha skaitļiem]]), vienlaikus sadedzinot degvielu tādā pašā ātrumā kā ''767''. Tirgus interese par ''747X'' bija mērena; tomēr vairākas lielākās amerikāņu [[Lidsabiedrība|aviokompānijas]], tostarp ''Continental Airlines'', izrādīja sākotnējo entuziasmu par ''Sonic Cruiser'', lai gan tika paustas arī [[Nemiers|bažas]] par ekspluatācijas izmaksām. Pasaules aviokompāniju tirgu izjauca [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|11. septembra uzbrukumi]] un [[Nafta|naftas]] [[Cena (ekonomika)|cenu]] paaugstināšanās, liekot aviokompānijām vairāk interesēties par efektivitāti, nevis ātrumu. Vissmagāk skartās aviokompānijas, kas atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], tika uzskatītas par ''Sonic Cruiser'' visticamākajiem klientiem; tādējādi ''Sonic Cruiser'' tika oficiāli atcelts [[2002. gads|2002. gada]] [[20. decembris|20. decembrī]]. [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] ''Boeing'' paziņoja par alternatīvu produktu ''7E7'', kas izmanto ''Sonic Cruiser'' tehnoloģiju tradicionālākā konfigurācijā. Uzsvars uz mazāku vidēja izmēra dvīņu reaktīvo lidmašīnu, nevis lielu ''747'' izmēra lidmašīnu, atspoguļoja pāreju no centrmezgla un spieķu teorijas uz punktu-punktu teoriju, reaģējot uz fokusa grupu analīzi. Rendijs Bāzelers (Randy Baseler), no ''Boeing'' ''Commercial Airplanes'' ''VP Marketing'' norādīja, ka [[Lidosta|lidostu]] sastrēgumus rada liels skaits reģionālo lidmašīnu un mazo lidmašīnu, kas lido uz galamērķiem, kur 550 sēdvietu ''[[Airbus A380]]'' būtu pārāk liels; lai samazinātu izlidošanas skaitu, mazāku lidmašīnu izmērs var palielināties par 20%, un, izmantojot tranzītu no punkta uz punktu, var izvairīties no aviosabiedrību mezgliem. [[2003. gads|2003. gadā]] nesenais ''Boeing'' direktoru padomes papildinājums Džeimss Maknernijs (kurš [[2005. gads|2005. gadā]] kļuva par ''Boeing'' priekšsēdētāju un izpilddirektoru) atbalstīja vajadzību pēc jaunas lidmašīnas, lai atgūtu ''[[Airbus]]'' tirgus daļu. ''Boeing'' valdes direktori Harijs Stounsifers (''Boeing'' prezidents un izpilddirektors) un Džons Makdonels izvirzīja ultimātu "izstrādāt lidmašīnu par mazāk nekā 40% no ''[[Boeing 777|777]]'' izmaksām pirms 13 gadiem, un katru lidmašīnu uzbūvēt ārpus vārtiem. Par mazāk nekā 60 procentiem no ''777'' vienības." 6hki42v95mpzqwqzitwnbrx6m70z8d3 3673331 3673269 2022-08-21T08:08:11Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki '''''Boeing 787 Dreamliner''''' ir amerikāņu plata korpusa [[reaktīvā lidmašīna]], ko izstrādājusi un ražojusi [[Boeing|''Boeing Commercial Airplanes'']]. {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = Boeing 787 |attēls = File:Norwegian Boeing 787-9 (EI-LNI) above clouds.jpg |paraksts = [[Norwegian Airlines]] Boeing ''787-9'' |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = [[Boeing|Boeing Airplane Company]] |pirmais lidojums = {{Dat|2009|12|15}} |komerciālie lidojumi ={{Dat|2011|10|26}} ([[ANA]]) |Status = Aktīvs |ražošanā = kopš [[2004]]. gada |izgatavoti = 1006 (2022. gads) |izmaksas = 32 miljardi dolāru }} Pēc ''Sonic Cruiser'' projekta pārtraukšanas ''Boeing'' [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] paziņoja par parasto ''7E7'', koncentrējoties uz efektivitāti. Programma tika uzsākta [[2004. gads|2004. gada]] [[26. aprīlis|26. aprīlī]] ar pasūtījumu par 50 no ''All Nippon Airways'' (''ANA''), kas bija paredzēts [[2008. gads|2008. gada]] ieviešanai. [[2007. gads|2007. gada]] [[8. jūlijs|8. jūlijā]] prototips tika ieviests bez lielām sistēmām un piedzīvoja vairākas aizkavēšanās līdz pirmajam lidojumam [[2009. gads|2009. gada]] [[15. decembris|15. decembrī]]. Tipa sertifikāts tika saņemts [[2011. gads|2011. gada]] [[Augusts|augustā]], un pirmais ''787-8'' tika piegādāts 2011. gada [[Septembris|septembrī]], pirms tas tika nodots komerciālai lietošanai. 2011. gada [[26. oktobris|26. oktobrī]] ar ''ANA''. Palaišanas brīdī ''Boeing'' mērķis bija sadedzināt par 20% mazāk [[Kurināmais|degvielas]] nekā nomainītās lidmašīnas, piemēram, [[Boeing 767|''Boeing 767'']], pārvadājot 200 līdz 300 pasažierus maršrutos līdz 8500 [[Jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (16 000 [[Kilometrs|km]]), kas ir pāreja no centrmezgla un spieķu pārvietošanās. Divu dzinēju lidmašīnu darbina [[General Electric]] ''GEnx'' vai Rolls-Royce ''Trent'' augsta apvada [[Turbīna|turbīnas]]. Tā ir pirmā lidmašīna ar lidmašīnas korpusu, kas galvenokārt izgatavots no kompozītmateriāliem un kurā plaši tiek izmantotas elektriskās sistēmas. Ārēji tas ir atpazīstams pēc četru logu kabīnes, izgrieztiem [[Spārns|spārnu]] galiem un troksni mazinošām skavām uz tā [[Dzinējs|dzinēja]] nacelēm. Izstrāde un [[ražošana]] arvien vairāk paļaujas uz apakšuzņēmējiem visā pasaulē, un galīgā montāža tika veikta ''Boeing,'' [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnā]], Ziemeļčārlstonā, pēc tam, kad tā līdz [[2021. gads|2021. gada]] [[Marts|martam]] tika veikta arī ''Boeing Everett'' rūpnīcā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Sākotnējā, 186 [[Pēda (mērvienība)|pēdas]] (57 [[Metrs|m]]) garajā ''787-8'' parasti ir sēdvietas 242 pasažieriem 7 355 jūras jūdžu (13 620 km) diapazonā ar 502 500 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] (228 [[Tonna|t]]) MTOW, salīdzinot ar 560 000 mārciņu (254 t) vēlākiem variantiem. Izstiepts ''787-9'', 206 pēdas (63 m) garš, var lidot 7635 jūras jūdzes (14140 km) ar 290 pasažieriem; tas tika nodots ekspluatācijā [[2014. gads|2014. gada]] [[7. augusts|7. augustā]] ar ''ANA''. Tālāk izstiepts ''787–10'', 224 pēdas (68 m) garš, 330 sēdvietas, iespējams lidot virs 6430 jūras jūdzēm (11 910 km), tika nodots ekspluatācijā ''Singapore Airlines'' [[2018. gads|2018. gada]] [[3. aprīlis|3. aprīlī.]] Sākotnējās operācijās radās vairākas problēmas, ko izraisīja [[Litijs|litija]] jonu akumulatori, kas vainagojās ar [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkiem]] uz [[Lidaparāts|lidaparāta]]. [[2013. gads|2013. gada]] [[Janvāris|janvārī]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''FAA'' iezemēja visas ''787'' lidmašīnas, līdz tā 2013. gada [[Aprīlis|aprīlī]] apstiprināja pārskatīto akumulatora dizainu. Līdz [[2022. gads|2022. gada]] janvārim ''787'' nav bojāgājušo un korpusa zudumu. [[2020. gads|2020. gada]] martā ''787'' bija pasūtījuši 1510 lidmašīnas no 72 identificētiem klientiem. Sakarā ar ražošanas izmaksām, Boeing programmai ir iztērējis 32 [[Miljards|miljardus]] [[Dolārs|dolāru]]; aplēses par pārdoto lidmašīnu skaitu, kas vajadzīgas, lai līdzsvarotu zaudējumus, svārstās no 1300 līdz 2000. No [[2019. gads|2019. gada]] būtiskas kvalitātes kontroles problēmas izraisīja ievērojamu ražošanas palēnināšanos un no [[2021. gads|2021. gada]] janvāra gandrīz pilnīgu piegādes pārtraukšanu. Piegādes ir atsāktas no 2022. gada augusta. ==Izstrāde== === Fons === Deviņdesmito gadu beigās ''Boeing'' apsvēra lidmašīnu nomaiņas programmas, jo ''767'' un ''747-400'' pārdošana palēninājās. Tika piedāvātas divas jaunas [[Lidmašīna|lidmašīnas]]. ''747X'' būtu pagarinājis ''747-400'' un uzlabojis [[Efektivitāte (ekonomika)|efektivitāti]], un ''Sonic Cruiser'' būtu sasniedzis par 15% lielāku [[Ātrums|ātrumu]] (aptuveni par 0,98 [[Maha skaitlis|Maha skaitļiem]]), vienlaikus sadedzinot degvielu tādā pašā ātrumā kā ''767''. Tirgus interese par ''747X'' bija mērena; tomēr vairākas lielākās amerikāņu [[Lidsabiedrība|aviokompānijas]], tostarp ''Continental Airlines'', izrādīja sākotnējo entuziasmu par ''Sonic Cruiser'', lai gan tika paustas arī [[Nemiers|bažas]] par ekspluatācijas izmaksām. Pasaules aviokompāniju tirgu izjauca [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|11. septembra uzbrukumi]] un [[Nafta|naftas]] [[Cena (ekonomika)|cenu]] paaugstināšanās, liekot aviokompānijām vairāk interesēties par efektivitāti, nevis ātrumu. Vissmagāk skartās aviokompānijas, kas atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], tika uzskatītas par ''Sonic Cruiser'' visticamākajiem klientiem; tādējādi ''Sonic Cruiser'' tika oficiāli atcelts [[2002. gads|2002. gada]] [[20. decembris|20. decembrī]]. [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] ''Boeing'' paziņoja par alternatīvu produktu ''7E7'', kas izmanto ''Sonic Cruiser'' tehnoloģiju tradicionālākā konfigurācijā. Uzsvars uz mazāku vidēja izmēra dvīņu reaktīvo lidmašīnu, nevis lielu ''747'' izmēra lidmašīnu, atspoguļoja pāreju no centrmezgla un spieķu teorijas uz punktu-punktu teoriju, reaģējot uz fokusa grupu analīzi. Rendijs Bāzelers (Randy Baseler), no ''Boeing'' ''Commercial Airplanes'' ''VP Marketing'' norādīja, ka [[Lidosta|lidostu]] sastrēgumus rada liels skaits reģionālo lidmašīnu un mazo lidmašīnu, kas lido uz galamērķiem, kur 550 sēdvietu ''[[Airbus A380]]'' būtu pārāk liels; lai samazinātu izlidošanas skaitu, mazāku lidmašīnu izmērs var palielināties par 20%, un, izmantojot tranzītu no punkta uz punktu, var izvairīties no aviosabiedrību mezgliem. [[2003. gads|2003. gadā]] nesenais ''Boeing'' direktoru padomes papildinājums Džeimss Maknernijs (kurš [[2005. gads|2005. gadā]] kļuva par ''Boeing'' priekšsēdētāju un izpilddirektoru) atbalstīja vajadzību pēc jaunas lidmašīnas, lai atgūtu ''[[Airbus]]'' tirgus daļu. ''Boeing'' valdes direktori Harijs Stounsifers (''Boeing'' prezidents un izpilddirektors) un Džons Makdonels izvirzīja ultimātu "izstrādāt lidmašīnu par mazāk nekā 40% no ''[[Boeing 777|777]]'' izmaksām pirms 13 gadiem, un katru lidmašīnu uzbūvēt ārpus vārtiem. Par mazāk nekā 60 procentiem no ''777'' vienības.", un apstiprināja attīstības [[Budžets|budžetu]] 7 miljardu ASV dolāru apmērā, jo ''Boeing'' vadība apgalvoja, ka "pieprasīs, lai apakšuzņēmēji segtu lielāko daļu izmaksu". ''Boeing Commercial Airplanes'' [[prezidents]] Alans Mulelijs, kurš iepriekš bija bijis ''777'' programmu ģenerāldirektors, pretstatīja atšķirības valdes apstiprināšanas procesā starp ''777'' un ''787'', sakot: "Vecos laikos jūs gājāt pie padomes un lūdzāt X naudas summu, un viņi skaitītu ar Y naudas summu, un tad jūs norēķināties par [[Skaitlis|skaitli]], un tas ir tas, ko jūs izmantotu, lai izstrādātu lidmašīnu. Šajās dienās jūs ejat uz padomi, un viņi saka: "Šeit ir šīs lidmašīnas budžets, un mēs noņemsim šo daļu no augšas, un jūs saņemsiet to, kas palicis pāri; nesajauciet neko." jl8dicynugirqbexxlzjhgbonxd5mym 3673332 3673331 2022-08-21T08:16:34Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki '''''Boeing 787 Dreamliner''''' ir amerikāņu plata korpusa [[reaktīvā lidmašīna]], ko izstrādājusi un ražojusi [[Boeing|''Boeing Commercial Airplanes'']]. {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = Boeing 787 |attēls = File:Norwegian Boeing 787-9 (EI-LNI) above clouds.jpg |paraksts = [[Norwegian Airlines]] Boeing ''787-9'' |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = [[Boeing|Boeing Airplane Company]] |pirmais lidojums = {{Dat|2009|12|15}} |komerciālie lidojumi ={{Dat|2011|10|26}} ([[ANA]]) |Status = Aktīvs |ražošanā = kopš [[2004]]. gada |izgatavoti = 1006 (2022. gads) |izmaksas = 32 miljardi dolāru }} Pēc ''Sonic Cruiser'' projekta pārtraukšanas ''Boeing'' [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] paziņoja par parasto ''7E7'', koncentrējoties uz efektivitāti. Programma tika uzsākta [[2004. gads|2004. gada]] [[26. aprīlis|26. aprīlī]] ar pasūtījumu par 50 no ''All Nippon Airways'' (''ANA''), kas bija paredzēts [[2008. gads|2008. gada]] ieviešanai. [[2007. gads|2007. gada]] [[8. jūlijs|8. jūlijā]] prototips tika ieviests bez lielām sistēmām un piedzīvoja vairākas aizkavēšanās līdz pirmajam lidojumam [[2009. gads|2009. gada]] [[15. decembris|15. decembrī]]. Tipa sertifikāts tika saņemts [[2011. gads|2011. gada]] [[Augusts|augustā]], un pirmais ''787-8'' tika piegādāts 2011. gada [[Septembris|septembrī]], pirms tas tika nodots komerciālai lietošanai. 2011. gada [[26. oktobris|26. oktobrī]] ar ''ANA''. Palaišanas brīdī ''Boeing'' mērķis bija sadedzināt par 20% mazāk [[Kurināmais|degvielas]] nekā nomainītās lidmašīnas, piemēram, [[Boeing 767|''Boeing 767'']], pārvadājot 200 līdz 300 pasažierus maršrutos līdz 8500 [[Jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (16 000 [[Kilometrs|km]]), kas ir pāreja no centrmezgla un spieķu pārvietošanās. Divu dzinēju lidmašīnu darbina [[General Electric]] ''GEnx'' vai Rolls-Royce ''Trent'' augsta apvada [[Turbīna|turbīnas]]. Tā ir pirmā lidmašīna ar lidmašīnas korpusu, kas galvenokārt izgatavots no kompozītmateriāliem un kurā plaši tiek izmantotas elektriskās sistēmas. Ārēji tas ir atpazīstams pēc četru logu kabīnes, izgrieztiem [[Spārns|spārnu]] galiem un troksni mazinošām skavām uz tā [[Dzinējs|dzinēja]] nacelēm. Izstrāde un [[ražošana]] arvien vairāk paļaujas uz apakšuzņēmējiem visā pasaulē, un galīgā montāža tika veikta ''Boeing,'' [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnā]], Ziemeļčārlstonā, pēc tam, kad tā līdz [[2021. gads|2021. gada]] [[Marts|martam]] tika veikta arī ''Boeing Everett'' rūpnīcā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Sākotnējā, 186 [[Pēda (mērvienība)|pēdas]] (57 [[Metrs|m]]) garajā ''787-8'' parasti ir sēdvietas 242 pasažieriem 7 355 jūras jūdžu (13 620 km) diapazonā ar 502 500 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] (228 [[Tonna|t]]) MTOW, salīdzinot ar 560 000 mārciņu (254 t) vēlākiem variantiem. Izstiepts ''787-9'', 206 pēdas (63 m) garš, var lidot 7635 jūras jūdzes (14140 km) ar 290 pasažieriem; tas tika nodots ekspluatācijā [[2014. gads|2014. gada]] [[7. augusts|7. augustā]] ar ''ANA''. Tālāk izstiepts ''787–10'', 224 pēdas (68 m) garš, 330 sēdvietas, iespējams lidot virs 6430 jūras jūdzēm (11 910 km), tika nodots ekspluatācijā ''Singapore Airlines'' [[2018. gads|2018. gada]] [[3. aprīlis|3. aprīlī.]] Sākotnējās operācijās radās vairākas problēmas, ko izraisīja [[Litijs|litija]] jonu akumulatori, kas vainagojās ar [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkiem]] uz [[Lidaparāts|lidaparāta]]. [[2013. gads|2013. gada]] [[Janvāris|janvārī]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''FAA'' iezemēja visas ''787'' lidmašīnas, līdz tā 2013. gada [[Aprīlis|aprīlī]] apstiprināja pārskatīto akumulatora dizainu. Līdz [[2022. gads|2022. gada]] janvārim ''787'' nav bojāgājušo un korpusa zudumu. [[2020. gads|2020. gada]] martā ''787'' bija pasūtījuši 1510 lidmašīnas no 72 identificētiem klientiem. Sakarā ar ražošanas izmaksām, Boeing programmai ir iztērējis 32 [[Miljards|miljardus]] [[Dolārs|dolāru]]; aplēses par pārdoto lidmašīnu skaitu, kas vajadzīgas, lai līdzsvarotu zaudējumus, svārstās no 1300 līdz 2000. No [[2019. gads|2019. gada]] būtiskas kvalitātes kontroles problēmas izraisīja ievērojamu ražošanas palēnināšanos un no [[2021. gads|2021. gada]] janvāra gandrīz pilnīgu piegādes pārtraukšanu. Piegādes ir atsāktas no 2022. gada augusta. [[File:Dreamliner logo.svg|thumb|Dreamliner nosaukums tika paziņots 2003. gada [[Jūlijs|jūlijā]]. Šis logotips ir uzkrāsots uz daudziem ''787''.]] ==Izstrāde== === Fons === Deviņdesmito gadu beigās ''Boeing'' apsvēra lidmašīnu nomaiņas programmas, jo ''767'' un ''747-400'' pārdošana palēninājās. Tika piedāvātas divas jaunas [[Lidmašīna|lidmašīnas]]. ''747X'' būtu pagarinājis ''747-400'' un uzlabojis [[Efektivitāte (ekonomika)|efektivitāti]], un ''Sonic Cruiser'' būtu sasniedzis par 15% lielāku [[Ātrums|ātrumu]] (aptuveni par 0,98 [[Maha skaitlis|Maha skaitļiem]]), vienlaikus sadedzinot degvielu tādā pašā ātrumā kā ''767''. Tirgus interese par ''747X'' bija mērena; tomēr vairākas lielākās amerikāņu [[Lidsabiedrība|aviokompānijas]], tostarp ''Continental Airlines'', izrādīja sākotnējo entuziasmu par ''Sonic Cruiser'', lai gan tika paustas arī [[Nemiers|bažas]] par ekspluatācijas izmaksām. Pasaules aviokompāniju tirgu izjauca [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|11. septembra uzbrukumi]] un [[Nafta|naftas]] [[Cena (ekonomika)|cenu]] paaugstināšanās, liekot aviokompānijām vairāk interesēties par efektivitāti, nevis ātrumu. Vissmagāk skartās aviokompānijas, kas atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], tika uzskatītas par ''Sonic Cruiser'' visticamākajiem klientiem; tādējādi ''Sonic Cruiser'' tika oficiāli atcelts [[2002. gads|2002. gada]] [[20. decembris|20. decembrī]]. [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] ''Boeing'' paziņoja par alternatīvu produktu ''7E7'', kas izmanto ''Sonic Cruiser'' tehnoloģiju tradicionālākā konfigurācijā. Uzsvars uz mazāku vidēja izmēra dvīņu reaktīvo lidmašīnu, nevis lielu ''747'' izmēra lidmašīnu, atspoguļoja pāreju no centrmezgla un spieķu teorijas uz punktu-punktu teoriju, reaģējot uz fokusa grupu analīzi. Rendijs Bāzelers (Randy Baseler), no ''Boeing'' ''Commercial Airplanes'' ''VP Marketing'' norādīja, ka [[Lidosta|lidostu]] sastrēgumus rada liels skaits reģionālo lidmašīnu un mazo lidmašīnu, kas lido uz galamērķiem, kur 550 sēdvietu ''[[Airbus A380]]'' būtu pārāk liels; lai samazinātu izlidošanas skaitu, mazāku lidmašīnu izmērs var palielināties par 20%, un, izmantojot tranzītu no punkta uz punktu, var izvairīties no aviosabiedrību mezgliem. [[2003. gads|2003. gadā]] nesenais ''Boeing'' direktoru padomes papildinājums Džeimss Maknernijs (kurš [[2005. gads|2005. gadā]] kļuva par ''Boeing'' priekšsēdētāju un izpilddirektoru) atbalstīja vajadzību pēc jaunas lidmašīnas, lai atgūtu ''[[Airbus]]'' tirgus daļu. ''Boeing'' valdes direktori Harijs Stounsifers (''Boeing'' prezidents un izpilddirektors) un Džons Makdonels izvirzīja ultimātu "izstrādāt lidmašīnu par mazāk nekā 40% no ''[[Boeing 777|777]]'' izmaksām pirms 13 gadiem, un katru lidmašīnu uzbūvēt ārpus vārtiem. Par mazāk nekā 60 procentiem no ''777'' vienības.", un apstiprināja attīstības [[Budžets|budžetu]] 7 miljardu ASV dolāru apmērā, jo ''Boeing'' vadība apgalvoja, ka "pieprasīs, lai apakšuzņēmēji segtu lielāko daļu izmaksu". ''Boeing Commercial Airplanes'' [[prezidents]] Alans Mulelijs, kurš iepriekš bija bijis ''777'' programmu ģenerāldirektors, pretstatīja atšķirības valdes apstiprināšanas procesā starp ''777'' un ''787'', sakot: "Vecos laikos jūs gājāt pie padomes un lūdzāt X naudas summu, un viņi skaitītu ar Y naudas summu, un tad jūs norēķināties par [[Skaitlis|skaitli]], un tas ir tas, ko jūs izmantotu, lai izstrādātu lidmašīnu. Šajās dienās jūs ejat uz padomi, un viņi saka: "Šeit ir šīs lidmašīnas budžets, un mēs noņemsim šo daļu no augšas, un jūs saņemsiet to, kas palicis pāri; nesajauciet neko." e6lw69es387xa5wp5r8xy5le3e3axlk 3673333 3673332 2022-08-21T08:17:52Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki '''''Boeing 787 Dreamliner''''' ir amerikāņu plata korpusa [[reaktīvā lidmašīna]], ko izstrādājusi un ražojusi [[Boeing|''Boeing Commercial Airplanes'']]. {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = Boeing 787 |attēls = File:Norwegian Boeing 787-9 (EI-LNI) above clouds.jpg |paraksts = [[Norwegian Airlines]] Boeing ''787-9'' |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = [[Boeing|Boeing Airplane Company]] |pirmais lidojums = {{Dat|2009|12|15}} |komerciālie lidojumi ={{Dat|2011|10|26}} ([[ANA]]) |Status = Aktīvs |ražošanā = kopš [[2004]]. gada |izgatavoti = 1006 (2022. gads) |izmaksas = 32 miljardi dolāru }} Pēc ''Sonic Cruiser'' projekta pārtraukšanas ''Boeing'' [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] paziņoja par parasto ''7E7'', koncentrējoties uz efektivitāti. Programma tika uzsākta [[2004. gads|2004. gada]] [[26. aprīlis|26. aprīlī]] ar pasūtījumu par 50 no ''All Nippon Airways'' (''ANA''), kas bija paredzēts [[2008. gads|2008. gada]] ieviešanai. [[2007. gads|2007. gada]] [[8. jūlijs|8. jūlijā]] prototips tika ieviests bez lielām sistēmām un piedzīvoja vairākas aizkavēšanās līdz pirmajam lidojumam [[2009. gads|2009. gada]] [[15. decembris|15. decembrī]]. Tipa sertifikāts tika saņemts [[2011. gads|2011. gada]] [[Augusts|augustā]], un pirmais ''787-8'' tika piegādāts 2011. gada [[Septembris|septembrī]], pirms tas tika nodots komerciālai lietošanai. 2011. gada [[26. oktobris|26. oktobrī]] ar ''ANA''. Palaišanas brīdī ''Boeing'' mērķis bija sadedzināt par 20% mazāk [[Kurināmais|degvielas]] nekā nomainītās lidmašīnas, piemēram, [[Boeing 767|''Boeing 767'']], pārvadājot 200 līdz 300 pasažierus maršrutos līdz 8500 [[Jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (16 000 [[Kilometrs|km]]), kas ir pāreja no centrmezgla un spieķu pārvietošanās. Divu dzinēju lidmašīnu darbina [[General Electric]] ''GEnx'' vai Rolls-Royce ''Trent'' augsta apvada [[Turbīna|turbīnas]]. Tā ir pirmā lidmašīna ar lidmašīnas korpusu, kas galvenokārt izgatavots no kompozītmateriāliem un kurā plaši tiek izmantotas elektriskās sistēmas. Ārēji tas ir atpazīstams pēc četru logu kabīnes, izgrieztiem [[Spārns|spārnu]] galiem un troksni mazinošām skavām uz tā [[Dzinējs|dzinēja]] nacelēm. Izstrāde un [[ražošana]] arvien vairāk paļaujas uz apakšuzņēmējiem visā pasaulē, un galīgā montāža tika veikta ''Boeing,'' [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnā]], Ziemeļčārlstonā, pēc tam, kad tā līdz [[2021. gads|2021. gada]] [[Marts|martam]] tika veikta arī ''Boeing Everett'' rūpnīcā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Sākotnējā, 186 [[Pēda (mērvienība)|pēdas]] (57 [[Metrs|m]]) garajā ''787-8'' parasti ir sēdvietas 242 pasažieriem 7 355 jūras jūdžu (13 620 km) diapazonā ar 502 500 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] (228 [[Tonna|t]]) MTOW, salīdzinot ar 560 000 mārciņu (254 t) vēlākiem variantiem. Izstiepts ''787-9'', 206 pēdas (63 m) garš, var lidot 7635 jūras jūdzes (14140 km) ar 290 pasažieriem; tas tika nodots ekspluatācijā [[2014. gads|2014. gada]] [[7. augusts|7. augustā]] ar ''ANA''. Tālāk izstiepts ''787–10'', 224 pēdas (68 m) garš, 330 sēdvietas, iespējams lidot virs 6430 jūras jūdzēm (11 910 km), tika nodots ekspluatācijā ''Singapore Airlines'' [[2018. gads|2018. gada]] [[3. aprīlis|3. aprīlī.]] Sākotnējās operācijās radās vairākas problēmas, ko izraisīja [[Litijs|litija]] jonu akumulatori, kas vainagojās ar [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkiem]] uz [[Lidaparāts|lidaparāta]]. [[2013. gads|2013. gada]] [[Janvāris|janvārī]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''FAA'' iezemēja visas ''787'' lidmašīnas, līdz tā 2013. gada [[Aprīlis|aprīlī]] apstiprināja pārskatīto akumulatora dizainu. Līdz [[2022. gads|2022. gada]] janvārim ''787'' nav bojāgājušo un korpusa zudumu. [[2020. gads|2020. gada]] martā ''787'' bija pasūtījuši 1510 lidmašīnas no 72 identificētiem klientiem. Sakarā ar ražošanas izmaksām, Boeing programmai ir iztērējis 32 [[Miljards|miljardus]] [[Dolārs|dolāru]]; aplēses par pārdoto lidmašīnu skaitu, kas vajadzīgas, lai līdzsvarotu zaudējumus, svārstās no 1300 līdz 2000. No [[2019. gads|2019. gada]] būtiskas kvalitātes kontroles problēmas izraisīja ievērojamu ražošanas palēnināšanos un no [[2021. gads|2021. gada]] janvāra gandrīz pilnīgu piegādes pārtraukšanu. Piegādes ir atsāktas no 2022. gada augusta. ==Izstrāde== === Fons === Deviņdesmito gadu beigās ''Boeing'' apsvēra lidmašīnu nomaiņas programmas, jo ''767'' un ''747-400'' pārdošana palēninājās. Tika piedāvātas divas jaunas [[Lidmašīna|lidmašīnas]]. ''747X'' būtu pagarinājis ''747-400'' un uzlabojis [[Efektivitāte (ekonomika)|efektivitāti]], un ''Sonic Cruiser'' būtu sasniedzis par 15% lielāku [[Ātrums|ātrumu]] (aptuveni par 0,98 [[Maha skaitlis|Maha skaitļiem]]), vienlaikus sadedzinot degvielu tādā pašā ātrumā kā ''767''. Tirgus interese par ''747X'' bija mērena; tomēr vairākas lielākās amerikāņu [[Lidsabiedrība|aviokompānijas]], tostarp ''Continental Airlines'', izrādīja sākotnējo entuziasmu par ''Sonic Cruiser'', lai gan tika paustas arī [[Nemiers|bažas]] par ekspluatācijas izmaksām. Pasaules aviokompāniju tirgu izjauca [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|11. septembra uzbrukumi]] un [[Nafta|naftas]] [[Cena (ekonomika)|cenu]] paaugstināšanās, liekot aviokompānijām vairāk interesēties par efektivitāti, nevis ātrumu. Vissmagāk skartās aviokompānijas, kas atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], tika uzskatītas par ''Sonic Cruiser'' visticamākajiem klientiem; tādējādi ''Sonic Cruiser'' tika oficiāli atcelts [[2002. gads|2002. gada]] [[20. decembris|20. decembrī]]. [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] ''Boeing'' paziņoja par alternatīvu produktu ''7E7'', kas izmanto ''Sonic Cruiser'' tehnoloģiju tradicionālākā konfigurācijā. Uzsvars uz mazāku vidēja izmēra dvīņu reaktīvo lidmašīnu, nevis lielu ''747'' izmēra lidmašīnu, atspoguļoja pāreju no centrmezgla un spieķu teorijas uz punktu-punktu teoriju, reaģējot uz fokusa grupu analīzi. Rendijs Bāzelers (Randy Baseler), no ''Boeing'' ''Commercial Airplanes'' ''VP Marketing'' norādīja, ka [[Lidosta|lidostu]] sastrēgumus rada liels skaits reģionālo lidmašīnu un mazo lidmašīnu, kas lido uz galamērķiem, kur 550 sēdvietu ''[[Airbus A380]]'' būtu pārāk liels; lai samazinātu izlidošanas skaitu, mazāku lidmašīnu izmērs var palielināties par 20%, un, izmantojot tranzītu no punkta uz punktu, var izvairīties no aviosabiedrību mezgliem. [[2003. gads|2003. gadā]] nesenais ''Boeing'' direktoru padomes papildinājums Džeimss Maknernijs (kurš [[2005. gads|2005. gadā]] kļuva par ''Boeing'' priekšsēdētāju un izpilddirektoru) atbalstīja vajadzību pēc jaunas lidmašīnas, lai atgūtu ''[[Airbus]]'' tirgus daļu. ''Boeing'' valdes direktori Harijs Stounsifers (''Boeing'' prezidents un izpilddirektors) un Džons Makdonels izvirzīja ultimātu "izstrādāt lidmašīnu par mazāk nekā 40% no ''[[Boeing 777|777]]'' izmaksām pirms 13 gadiem, un katru lidmašīnu uzbūvēt ārpus vārtiem. Par mazāk nekā 60 procentiem no ''777'' vienības.", un apstiprināja attīstības [[Budžets|budžetu]] 7 miljardu ASV dolāru apmērā, jo ''Boeing'' vadība apgalvoja, ka "pieprasīs, lai apakšuzņēmēji segtu lielāko daļu izmaksu". ''Boeing Commercial Airplanes'' [[prezidents]] Alans Mulelijs, kurš iepriekš bija bijis ''777'' programmu ģenerāldirektors, pretstatīja atšķirības valdes apstiprināšanas procesā starp ''777'' un ''787'', sakot: "Vecos laikos jūs gājāt pie padomes un lūdzāt X naudas summu, un viņi skaitītu ar Y naudas summu, un tad jūs norēķināties par [[Skaitlis|skaitli]], un tas ir tas, ko jūs izmantotu, lai izstrādātu lidmašīnu. Šajās dienās jūs ejat uz padomi, un viņi saka: "Šeit ir šīs lidmašīnas budžets, un mēs noņemsim šo daļu no augšas, un jūs saņemsiet to, kas palicis pāri; nesajauciet neko." 4ljv41sqbx1iomb8fpz677iv43fg2f7 3673334 3673333 2022-08-21T08:18:02Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Fons */ wikitext text/x-wiki '''''Boeing 787 Dreamliner''''' ir amerikāņu plata korpusa [[reaktīvā lidmašīna]], ko izstrādājusi un ražojusi [[Boeing|''Boeing Commercial Airplanes'']]. {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = Boeing 787 |attēls = File:Norwegian Boeing 787-9 (EI-LNI) above clouds.jpg |paraksts = [[Norwegian Airlines]] Boeing ''787-9'' |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = [[Boeing|Boeing Airplane Company]] |pirmais lidojums = {{Dat|2009|12|15}} |komerciālie lidojumi ={{Dat|2011|10|26}} ([[ANA]]) |Status = Aktīvs |ražošanā = kopš [[2004]]. gada |izgatavoti = 1006 (2022. gads) |izmaksas = 32 miljardi dolāru }} Pēc ''Sonic Cruiser'' projekta pārtraukšanas ''Boeing'' [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] paziņoja par parasto ''7E7'', koncentrējoties uz efektivitāti. Programma tika uzsākta [[2004. gads|2004. gada]] [[26. aprīlis|26. aprīlī]] ar pasūtījumu par 50 no ''All Nippon Airways'' (''ANA''), kas bija paredzēts [[2008. gads|2008. gada]] ieviešanai. [[2007. gads|2007. gada]] [[8. jūlijs|8. jūlijā]] prototips tika ieviests bez lielām sistēmām un piedzīvoja vairākas aizkavēšanās līdz pirmajam lidojumam [[2009. gads|2009. gada]] [[15. decembris|15. decembrī]]. Tipa sertifikāts tika saņemts [[2011. gads|2011. gada]] [[Augusts|augustā]], un pirmais ''787-8'' tika piegādāts 2011. gada [[Septembris|septembrī]], pirms tas tika nodots komerciālai lietošanai. 2011. gada [[26. oktobris|26. oktobrī]] ar ''ANA''. Palaišanas brīdī ''Boeing'' mērķis bija sadedzināt par 20% mazāk [[Kurināmais|degvielas]] nekā nomainītās lidmašīnas, piemēram, [[Boeing 767|''Boeing 767'']], pārvadājot 200 līdz 300 pasažierus maršrutos līdz 8500 [[Jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (16 000 [[Kilometrs|km]]), kas ir pāreja no centrmezgla un spieķu pārvietošanās. Divu dzinēju lidmašīnu darbina [[General Electric]] ''GEnx'' vai Rolls-Royce ''Trent'' augsta apvada [[Turbīna|turbīnas]]. Tā ir pirmā lidmašīna ar lidmašīnas korpusu, kas galvenokārt izgatavots no kompozītmateriāliem un kurā plaši tiek izmantotas elektriskās sistēmas. Ārēji tas ir atpazīstams pēc četru logu kabīnes, izgrieztiem [[Spārns|spārnu]] galiem un troksni mazinošām skavām uz tā [[Dzinējs|dzinēja]] nacelēm. Izstrāde un [[ražošana]] arvien vairāk paļaujas uz apakšuzņēmējiem visā pasaulē, un galīgā montāža tika veikta ''Boeing,'' [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnā]], Ziemeļčārlstonā, pēc tam, kad tā līdz [[2021. gads|2021. gada]] [[Marts|martam]] tika veikta arī ''Boeing Everett'' rūpnīcā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Sākotnējā, 186 [[Pēda (mērvienība)|pēdas]] (57 [[Metrs|m]]) garajā ''787-8'' parasti ir sēdvietas 242 pasažieriem 7 355 jūras jūdžu (13 620 km) diapazonā ar 502 500 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] (228 [[Tonna|t]]) MTOW, salīdzinot ar 560 000 mārciņu (254 t) vēlākiem variantiem. Izstiepts ''787-9'', 206 pēdas (63 m) garš, var lidot 7635 jūras jūdzes (14140 km) ar 290 pasažieriem; tas tika nodots ekspluatācijā [[2014. gads|2014. gada]] [[7. augusts|7. augustā]] ar ''ANA''. Tālāk izstiepts ''787–10'', 224 pēdas (68 m) garš, 330 sēdvietas, iespējams lidot virs 6430 jūras jūdzēm (11 910 km), tika nodots ekspluatācijā ''Singapore Airlines'' [[2018. gads|2018. gada]] [[3. aprīlis|3. aprīlī.]] Sākotnējās operācijās radās vairākas problēmas, ko izraisīja [[Litijs|litija]] jonu akumulatori, kas vainagojās ar [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkiem]] uz [[Lidaparāts|lidaparāta]]. [[2013. gads|2013. gada]] [[Janvāris|janvārī]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''FAA'' iezemēja visas ''787'' lidmašīnas, līdz tā 2013. gada [[Aprīlis|aprīlī]] apstiprināja pārskatīto akumulatora dizainu. Līdz [[2022. gads|2022. gada]] janvārim ''787'' nav bojāgājušo un korpusa zudumu. [[2020. gads|2020. gada]] martā ''787'' bija pasūtījuši 1510 lidmašīnas no 72 identificētiem klientiem. Sakarā ar ražošanas izmaksām, Boeing programmai ir iztērējis 32 [[Miljards|miljardus]] [[Dolārs|dolāru]]; aplēses par pārdoto lidmašīnu skaitu, kas vajadzīgas, lai līdzsvarotu zaudējumus, svārstās no 1300 līdz 2000. No [[2019. gads|2019. gada]] būtiskas kvalitātes kontroles problēmas izraisīja ievērojamu ražošanas palēnināšanos un no [[2021. gads|2021. gada]] janvāra gandrīz pilnīgu piegādes pārtraukšanu. Piegādes ir atsāktas no 2022. gada augusta. ==Izstrāde== === Fons === Deviņdesmito gadu beigās ''Boeing'' apsvēra lidmašīnu nomaiņas programmas, jo ''767'' un ''747-400'' pārdošana palēninājās. Tika piedāvātas divas jaunas [[Lidmašīna|lidmašīnas]]. ''747X'' būtu pagarinājis ''747-400'' un uzlabojis [[Efektivitāte (ekonomika)|efektivitāti]], un ''Sonic Cruiser'' būtu sasniedzis par 15% lielāku [[Ātrums|ātrumu]] (aptuveni par 0,98 [[Maha skaitlis|Maha skaitļiem]]), vienlaikus sadedzinot degvielu tādā pašā ātrumā kā ''767''. Tirgus interese par ''747X'' bija mērena; tomēr vairākas lielākās amerikāņu [[Lidsabiedrība|aviokompānijas]], tostarp ''Continental Airlines'', izrādīja sākotnējo entuziasmu par ''Sonic Cruiser'', lai gan tika paustas arī [[Nemiers|bažas]] par ekspluatācijas izmaksām. Pasaules aviokompāniju tirgu izjauca [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|11. septembra uzbrukumi]] un [[Nafta|naftas]] [[Cena (ekonomika)|cenu]] paaugstināšanās, liekot aviokompānijām vairāk interesēties par efektivitāti, nevis ātrumu. Vissmagāk skartās aviokompānijas, kas atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], tika uzskatītas par ''Sonic Cruiser'' visticamākajiem klientiem; tādējādi ''Sonic Cruiser'' tika oficiāli atcelts [[2002. gads|2002. gada]] [[20. decembris|20. decembrī]]. [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] ''Boeing'' paziņoja par alternatīvu produktu ''7E7'', kas izmanto ''Sonic Cruiser'' tehnoloģiju tradicionālākā konfigurācijā. Uzsvars uz mazāku vidēja izmēra dvīņu reaktīvo lidmašīnu, nevis lielu ''747'' izmēra lidmašīnu, atspoguļoja pāreju no centrmezgla un spieķu teorijas uz punktu-punktu teoriju, reaģējot uz fokusa grupu analīzi. Rendijs Bāzelers (Randy Baseler), no ''Boeing'' ''Commercial Airplanes'' ''VP Marketing'' norādīja, ka [[Lidosta|lidostu]] sastrēgumus rada liels skaits reģionālo lidmašīnu un mazo lidmašīnu, kas lido uz galamērķiem, kur 550 sēdvietu ''[[Airbus A380]]'' būtu pārāk liels; lai samazinātu izlidošanas skaitu, mazāku lidmašīnu izmērs var palielināties par 20%, un, izmantojot tranzītu no punkta uz punktu, var izvairīties no aviosabiedrību mezgliem. [[2003. gads|2003. gadā]] nesenais ''Boeing'' direktoru padomes papildinājums Džeimss Maknernijs (kurš [[2005. gads|2005. gadā]] kļuva par ''Boeing'' priekšsēdētāju un izpilddirektoru) atbalstīja vajadzību pēc jaunas lidmašīnas, lai atgūtu ''[[Airbus]]'' tirgus daļu. ''Boeing'' valdes direktori Harijs Stounsifers (''Boeing'' prezidents un izpilddirektors) un Džons Makdonels izvirzīja ultimātu "izstrādāt lidmašīnu par mazāk nekā 40% no ''[[Boeing 777|777]]'' izmaksām pirms 13 gadiem, un katru lidmašīnu uzbūvēt ārpus vārtiem. Par mazāk nekā 60 procentiem no ''777'' vienības.", un apstiprināja attīstības [[Budžets|budžetu]] 7 miljardu ASV dolāru apmērā, jo ''Boeing'' vadība apgalvoja, ka "pieprasīs, lai apakšuzņēmēji segtu lielāko daļu izmaksu". ''Boeing Commercial Airplanes'' [[prezidents]] Alans Mulelijs, kurš iepriekš bija bijis ''777'' programmu ģenerāldirektors, pretstatīja atšķirības valdes apstiprināšanas procesā starp ''777'' un ''787'', sakot: "Vecos laikos jūs gājāt pie padomes un lūdzāt X naudas summu, un viņi skaitītu ar Y naudas summu, un tad jūs norēķināties par [[Skaitlis|skaitli]], un tas ir tas, ko jūs izmantotu, lai izstrādātu lidmašīnu. Šajās dienās jūs ejat uz padomi, un viņi saka: "Šeit ir šīs lidmašīnas budžets, un mēs noņemsim šo daļu no augšas, un jūs saņemsiet to, kas palicis pāri; nesajauciet neko." [[File:Dreamliner logo.svg|thumb|Dreamliner nosaukums tika paziņots 2003. gada [[Jūlijs|jūlijā]]. Šis logotips ir uzkrāsots uz daudziem ''787''.]] s361ou48teim1phe58sf20gve8z6w1o 3673340 3673334 2022-08-21T08:42:00Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki '''''Boeing 787 Dreamliner''''' ir amerikāņu plata korpusa [[reaktīvā lidmašīna]], ko izstrādājusi un ražojusi [[Boeing|''Boeing Commercial Airplanes'']]. {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = Boeing 787 |attēls = File:Norwegian Boeing 787-9 (EI-LNI) above clouds.jpg |paraksts = [[Norwegian Airlines]] Boeing ''787-9'' |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = [[Boeing|Boeing Airplane Company]] |pirmais lidojums = {{Dat|2009|12|15}} |komerciālie lidojumi ={{Dat|2011|10|26}} ([[ANA]]) |Status = Aktīvs |ražošanā = kopš [[2004]]. gada |izgatavoti = 1006 (2022. gads) |izmaksas = 32 miljardi dolāru }} Pēc ''Sonic Cruiser'' projekta pārtraukšanas ''Boeing'' [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] paziņoja par parasto ''7E7'', koncentrējoties uz efektivitāti. Programma tika uzsākta [[2004. gads|2004. gada]] [[26. aprīlis|26. aprīlī]] ar pasūtījumu par 50 no ''All Nippon Airways'' (''ANA''), kas bija paredzēts [[2008. gads|2008. gada]] ieviešanai. [[2007. gads|2007. gada]] [[8. jūlijs|8. jūlijā]] prototips tika ieviests bez lielām sistēmām un piedzīvoja vairākas aizkavēšanās līdz pirmajam lidojumam [[2009. gads|2009. gada]] [[15. decembris|15. decembrī]]. Tipa sertifikāts tika saņemts [[2011. gads|2011. gada]] [[Augusts|augustā]], un pirmais ''787-8'' tika piegādāts 2011. gada [[Septembris|septembrī]], pirms tas tika nodots komerciālai lietošanai. 2011. gada [[26. oktobris|26. oktobrī]] ar ''ANA''. Palaišanas brīdī ''Boeing'' mērķis bija sadedzināt par 20% mazāk [[Kurināmais|degvielas]] nekā nomainītās lidmašīnas, piemēram, [[Boeing 767|''Boeing 767'']], pārvadājot 200 līdz 300 pasažierus maršrutos līdz 8500 [[Jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (16 000 [[Kilometrs|km]]), kas ir pāreja no centrmezgla un spieķu pārvietošanās. Divu dzinēju lidmašīnu darbina [[General Electric]] ''GEnx'' vai Rolls-Royce ''Trent'' augsta apvada [[Turbīna|turbīnas]]. Tā ir pirmā lidmašīna ar lidmašīnas korpusu, kas galvenokārt izgatavots no kompozītmateriāliem un kurā plaši tiek izmantotas elektriskās sistēmas. Ārēji tas ir atpazīstams pēc četru logu kabīnes, izgrieztiem [[Spārns|spārnu]] galiem un troksni mazinošām skavām uz tā [[Dzinējs|dzinēja]] nacelēm. Izstrāde un [[ražošana]] arvien vairāk paļaujas uz apakšuzņēmējiem visā pasaulē, un galīgā montāža tika veikta ''Boeing,'' [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnā]], Ziemeļčārlstonā, pēc tam, kad tā līdz [[2021. gads|2021. gada]] [[Marts|martam]] tika veikta arī ''Boeing Everett'' rūpnīcā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Sākotnējā, 186 [[Pēda (mērvienība)|pēdas]] (57 [[Metrs|m]]) garajā ''787-8'' parasti ir sēdvietas 242 pasažieriem 7 355 jūras jūdžu (13 620 km) diapazonā ar 502 500 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] (228 [[Tonna|t]]) MTOW, salīdzinot ar 560 000 mārciņu (254 t) vēlākiem variantiem. Izstiepts ''787-9'', 206 pēdas (63 m) garš, var lidot 7635 jūras jūdzes (14140 km) ar 290 pasažieriem; tas tika nodots ekspluatācijā [[2014. gads|2014. gada]] [[7. augusts|7. augustā]] ar ''ANA''. Tālāk izstiepts ''787–10'', 224 pēdas (68 m) garš, 330 sēdvietas, iespējams lidot virs 6430 jūras jūdzēm (11 910 km), tika nodots ekspluatācijā ''Singapore Airlines'' [[2018. gads|2018. gada]] [[3. aprīlis|3. aprīlī.]] Sākotnējās operācijās radās vairākas problēmas, ko izraisīja [[Litijs|litija]] jonu akumulatori, kas vainagojās ar [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkiem]] uz [[Lidaparāts|lidaparāta]]. [[2013. gads|2013. gada]] [[Janvāris|janvārī]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''FAA'' iezemēja visas ''787'' lidmašīnas, līdz tā 2013. gada [[Aprīlis|aprīlī]] apstiprināja pārskatīto akumulatora dizainu. Līdz [[2022. gads|2022. gada]] janvārim ''787'' nav bojāgājušo un korpusa zudumu. [[2020. gads|2020. gada]] martā ''787'' bija pasūtījuši 1510 lidmašīnas no 72 identificētiem klientiem. Sakarā ar ražošanas izmaksām, Boeing programmai ir iztērējis 32 [[Miljards|miljardus]] [[Dolārs|dolāru]]; aplēses par pārdoto lidmašīnu skaitu, kas vajadzīgas, lai līdzsvarotu zaudējumus, svārstās no 1300 līdz 2000. No [[2019. gads|2019. gada]] būtiskas kvalitātes kontroles problēmas izraisīja ievērojamu ražošanas palēnināšanos un no [[2021. gads|2021. gada]] janvāra gandrīz pilnīgu piegādes pārtraukšanu. Piegādes ir atsāktas no 2022. gada augusta. ==Izstrāde== === Fons === Deviņdesmito gadu beigās ''Boeing'' apsvēra lidmašīnu nomaiņas programmas, jo ''767'' un ''747-400'' pārdošana palēninājās. Tika piedāvātas divas jaunas [[Lidmašīna|lidmašīnas]]. ''747X'' būtu pagarinājis ''747-400'' un uzlabojis [[Efektivitāte (ekonomika)|efektivitāti]], un ''Sonic Cruiser'' būtu sasniedzis par 15% lielāku [[Ātrums|ātrumu]] (aptuveni par 0,98 [[Maha skaitlis|Maha skaitļiem]]), vienlaikus sadedzinot degvielu tādā pašā ātrumā kā ''767''. Tirgus interese par ''747X'' bija mērena; tomēr vairākas lielākās amerikāņu [[Lidsabiedrība|aviokompānijas]], tostarp ''Continental Airlines'', izrādīja sākotnējo entuziasmu par ''Sonic Cruiser'', lai gan tika paustas arī [[Nemiers|bažas]] par ekspluatācijas izmaksām. Pasaules aviokompāniju tirgu izjauca [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|11. septembra uzbrukumi]] un [[Nafta|naftas]] [[Cena (ekonomika)|cenu]] paaugstināšanās, liekot aviokompānijām vairāk interesēties par efektivitāti, nevis ātrumu. Vissmagāk skartās aviokompānijas, kas atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], tika uzskatītas par ''Sonic Cruiser'' visticamākajiem klientiem; tādējādi ''Sonic Cruiser'' tika oficiāli atcelts [[2002. gads|2002. gada]] [[20. decembris|20. decembrī]]. [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] ''Boeing'' paziņoja par alternatīvu produktu ''7E7'', kas izmanto ''Sonic Cruiser'' tehnoloģiju tradicionālākā konfigurācijā. Uzsvars uz mazāku vidēja izmēra dvīņu reaktīvo lidmašīnu, nevis lielu ''747'' izmēra lidmašīnu, atspoguļoja pāreju no centrmezgla un spieķu teorijas uz punktu-punktu teoriju, reaģējot uz fokusa grupu analīzi. Rendijs Bāzelers (Randy Baseler), no ''Boeing'' ''Commercial Airplanes'' ''VP Marketing'' norādīja, ka [[Lidosta|lidostu]] sastrēgumus rada liels skaits reģionālo lidmašīnu un mazo lidmašīnu, kas lido uz galamērķiem, kur 550 sēdvietu ''[[Airbus A380]]'' būtu pārāk liels; lai samazinātu izlidošanas skaitu, mazāku lidmašīnu izmērs var palielināties par 20%, un, izmantojot tranzītu no punkta uz punktu, var izvairīties no aviosabiedrību mezgliem. [[2003. gads|2003. gadā]] nesenais ''Boeing'' direktoru padomes papildinājums Džeimss Maknernijs (kurš [[2005. gads|2005. gadā]] kļuva par ''Boeing'' priekšsēdētāju un izpilddirektoru) atbalstīja vajadzību pēc jaunas lidmašīnas, lai atgūtu ''[[Airbus]]'' tirgus daļu. ''Boeing'' valdes direktori Harijs Stounsifers (''Boeing'' prezidents un izpilddirektors) un Džons Makdonels izvirzīja ultimātu "izstrādāt lidmašīnu par mazāk nekā 40% no ''[[Boeing 777|777]]'' izmaksām pirms 13 gadiem, un katru lidmašīnu uzbūvēt ārpus vārtiem. Par mazāk nekā 60 procentiem no ''777'' vienības.", un apstiprināja attīstības [[Budžets|budžetu]] 7 miljardu ASV dolāru apmērā, jo ''Boeing'' vadība apgalvoja, ka "pieprasīs, lai apakšuzņēmēji segtu lielāko daļu izmaksu". ''Boeing Commercial Airplanes'' [[prezidents]] Alans Mulelijs, kurš iepriekš bija bijis ''777'' programmu ģenerāldirektors, pretstatīja atšķirības valdes apstiprināšanas procesā starp ''777'' un ''787'', sakot: "Vecos laikos jūs gājāt pie padomes un lūdzāt X naudas summu, un viņi skaitītu ar Y naudas summu, un tad jūs norēķināties par [[Skaitlis|skaitli]], un tas ir tas, ko jūs izmantotu, lai izstrādātu lidmašīnu. Šajās dienās jūs ejat uz padomi, un viņi saka: "Šeit ir šīs lidmašīnas budžets, un mēs noņemsim šo daļu no augšas, un jūs saņemsiet to, kas palicis pāri; nesajauciet neko." [[File:Dreamliner logo.svg|thumb|Dreamliner nosaukums tika paziņots 2003. gada [[Jūlijs|jūlijā]]. Šis logotips ir uzkrāsots uz daudziem ''787''.]] ''Sonic Cruiser'' projekta aizstājējs tika nosaukts par "''7E7''" (ar izstrādes koda nosaukumu "''Y2''"). [[Tehnoloģija|Tehnoloģiju]] no ''Sonic Cruiser'' un ''7E7'' bija paredzēts izmantot kā daļu no ''Boeing'' projekta, lai aizstātu visu tā lidmašīnu produktu līniju, ko sauca par Jeloustonas projektu (kurā ''7E7'' kļuva par pirmo posmu). Sākotnējie ''7E7'' koncepcijas attēli ietvēra drausmīgus kabīnes [[Logs|logus]], nolaistu degunu un raksturīgu "haizivs spuras" asti. Tika teikts, ka "''E''" apzīmē dažādas lietas, piemēram, "efektivitāte" vai "videi draudzīgs"; tomēr beigās ''Boeing'' teica, ka tas nozīmē tikai "astoņi". 2003. gada jūlijā tika rīkots publisks ''7E7'' nosaukumu konkurss, par kuru no 500 000 tiešsaistē nodotajām balsīm uzvarēja ''Dreamliner''. Citi nosaukumi bija ''eLiner'', ''Global Cruiser'' un ''Stratoclimber''. m6atxxmznivpxe21knq6rq0uk13n6r5 3673358 3673340 2022-08-21T09:22:57Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki '''''Boeing 787 Dreamliner''''' ir amerikāņu plata korpusa [[reaktīvā lidmašīna]], ko izstrādājusi un ražojusi [[Boeing|''Boeing Commercial Airplanes'']]. {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = Boeing 787 |attēls = File:Norwegian Boeing 787-9 (EI-LNI) above clouds.jpg |paraksts = [[Norwegian Airlines]] Boeing ''787-9'' |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = [[Boeing|Boeing Airplane Company]] |pirmais lidojums = {{Dat|2009|12|15}} |komerciālie lidojumi ={{Dat|2011|10|26}} ([[ANA]]) |Status = Aktīvs |ražošanā = kopš [[2004]]. gada |izgatavoti = 1006 (2022. gads) |izmaksas = 32 miljardi dolāru }} Pēc ''Sonic Cruiser'' projekta pārtraukšanas ''Boeing'' [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] paziņoja par parasto ''7E7'', koncentrējoties uz efektivitāti. Programma tika uzsākta [[2004. gads|2004. gada]] [[26. aprīlis|26. aprīlī]] ar pasūtījumu par 50 no ''All Nippon Airways'' (''ANA''), kas bija paredzēts [[2008. gads|2008. gada]] ieviešanai. [[2007. gads|2007. gada]] [[8. jūlijs|8. jūlijā]] prototips tika ieviests bez lielām sistēmām un piedzīvoja vairākas aizkavēšanās līdz pirmajam lidojumam [[2009. gads|2009. gada]] [[15. decembris|15. decembrī]]. Tipa sertifikāts tika saņemts [[2011. gads|2011. gada]] [[Augusts|augustā]], un pirmais ''787-8'' tika piegādāts 2011. gada [[Septembris|septembrī]], pirms tas tika nodots komerciālai lietošanai. 2011. gada [[26. oktobris|26. oktobrī]] ar ''ANA''. Palaišanas brīdī ''Boeing'' mērķis bija sadedzināt par 20% mazāk [[Kurināmais|degvielas]] nekā nomainītās lidmašīnas, piemēram, [[Boeing 767|''Boeing 767'']], pārvadājot 200 līdz 300 pasažierus maršrutos līdz 8500 [[Jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (16 000 [[Kilometrs|km]]), kas ir pāreja no centrmezgla un spieķu pārvietošanās. Divu dzinēju lidmašīnu darbina [[General Electric]] ''GEnx'' vai Rolls-Royce ''Trent'' augsta apvada [[Turbīna|turbīnas]]. Tā ir pirmā lidmašīna ar lidmašīnas korpusu, kas galvenokārt izgatavots no kompozītmateriāliem un kurā plaši tiek izmantotas elektriskās sistēmas. Ārēji tas ir atpazīstams pēc četru logu kabīnes, izgrieztiem [[Spārns|spārnu]] galiem un troksni mazinošām skavām uz tā [[Dzinējs|dzinēja]] nacelēm. Izstrāde un [[ražošana]] arvien vairāk paļaujas uz apakšuzņēmējiem visā pasaulē, un galīgā montāža tika veikta ''Boeing,'' [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnā]], Ziemeļčārlstonā, pēc tam, kad tā līdz [[2021. gads|2021. gada]] [[Marts|martam]] tika veikta arī ''Boeing Everett'' rūpnīcā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Sākotnējā, 186 [[Pēda (mērvienība)|pēdas]] (57 [[Metrs|m]]) garajā ''787-8'' parasti ir sēdvietas 242 pasažieriem 7 355 jūras jūdžu (13 620 km) diapazonā ar 502 500 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] (228 [[Tonna|t]]) MTOW, salīdzinot ar 560 000 mārciņu (254 t) vēlākiem variantiem. Izstiepts ''787-9'', 206 pēdas (63 m) garš, var lidot 7635 jūras jūdzes (14140 km) ar 290 pasažieriem; tas tika nodots ekspluatācijā [[2014. gads|2014. gada]] [[7. augusts|7. augustā]] ar ''ANA''. Tālāk izstiepts ''787–10'', 224 pēdas (68 m) garš, 330 sēdvietas, iespējams lidot virs 6430 jūras jūdzēm (11 910 km), tika nodots ekspluatācijā ''Singapore Airlines'' [[2018. gads|2018. gada]] [[3. aprīlis|3. aprīlī.]] Sākotnējās operācijās radās vairākas problēmas, ko izraisīja [[Litijs|litija]] jonu akumulatori, kas vainagojās ar [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkiem]] uz [[Lidaparāts|lidaparāta]]. [[2013. gads|2013. gada]] [[Janvāris|janvārī]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''FAA'' iezemēja visas ''787'' lidmašīnas, līdz tā 2013. gada [[Aprīlis|aprīlī]] apstiprināja pārskatīto akumulatora dizainu. Līdz [[2022. gads|2022. gada]] janvārim ''787'' nav bojāgājušo un korpusa zudumu. [[2020. gads|2020. gada]] martā ''787'' bija pasūtījuši 1510 lidmašīnas no 72 identificētiem klientiem. Sakarā ar ražošanas izmaksām, Boeing programmai ir iztērējis 32 [[Miljards|miljardus]] [[Dolārs|dolāru]]; aplēses par pārdoto lidmašīnu skaitu, kas vajadzīgas, lai līdzsvarotu zaudējumus, svārstās no 1300 līdz 2000. No [[2019. gads|2019. gada]] būtiskas kvalitātes kontroles problēmas izraisīja ievērojamu ražošanas palēnināšanos un no [[2021. gads|2021. gada]] janvāra gandrīz pilnīgu piegādes pārtraukšanu. Piegādes ir atsāktas no 2022. gada augusta. ==Izstrāde== === Fons === Deviņdesmito gadu beigās ''Boeing'' apsvēra lidmašīnu nomaiņas programmas, jo ''767'' un ''747-400'' pārdošana palēninājās. Tika piedāvātas divas jaunas [[Lidmašīna|lidmašīnas]]. ''747X'' būtu pagarinājis ''747-400'' un uzlabojis [[Efektivitāte (ekonomika)|efektivitāti]], un ''Sonic Cruiser'' būtu sasniedzis par 15% lielāku [[Ātrums|ātrumu]] (aptuveni par 0,98 [[Maha skaitlis|Maha skaitļiem]]), vienlaikus sadedzinot degvielu tādā pašā ātrumā kā ''767''. Tirgus interese par ''747X'' bija mērena; tomēr vairākas lielākās amerikāņu [[Lidsabiedrība|aviokompānijas]], tostarp ''Continental Airlines'', izrādīja sākotnējo entuziasmu par ''Sonic Cruiser'', lai gan tika paustas arī [[Nemiers|bažas]] par ekspluatācijas izmaksām. Pasaules aviokompāniju tirgu izjauca [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|11. septembra uzbrukumi]] un [[Nafta|naftas]] [[Cena (ekonomika)|cenu]] paaugstināšanās, liekot aviokompānijām vairāk interesēties par efektivitāti, nevis ātrumu. Vissmagāk skartās aviokompānijas, kas atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], tika uzskatītas par ''Sonic Cruiser'' visticamākajiem klientiem; tādējādi ''Sonic Cruiser'' tika oficiāli atcelts [[2002. gads|2002. gada]] [[20. decembris|20. decembrī]]. [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] ''Boeing'' paziņoja par alternatīvu produktu ''7E7'', kas izmanto ''Sonic Cruiser'' tehnoloģiju tradicionālākā konfigurācijā. Uzsvars uz mazāku vidēja izmēra dvīņu reaktīvo lidmašīnu, nevis lielu ''747'' izmēra lidmašīnu, atspoguļoja pāreju no centrmezgla un spieķu teorijas uz punktu-punktu teoriju, reaģējot uz fokusa grupu analīzi. Rendijs Bāzelers (Randy Baseler), no ''Boeing'' ''Commercial Airplanes'' ''VP Marketing'' norādīja, ka [[Lidosta|lidostu]] sastrēgumus rada liels skaits reģionālo lidmašīnu un mazo lidmašīnu, kas lido uz galamērķiem, kur 550 sēdvietu ''[[Airbus A380]]'' būtu pārāk liels; lai samazinātu izlidošanas skaitu, mazāku lidmašīnu izmērs var palielināties par 20%, un, izmantojot tranzītu no punkta uz punktu, var izvairīties no aviosabiedrību mezgliem. [[2003. gads|2003. gadā]] nesenais ''Boeing'' direktoru padomes papildinājums Džeimss Maknernijs (kurš [[2005. gads|2005. gadā]] kļuva par ''Boeing'' priekšsēdētāju un izpilddirektoru) atbalstīja vajadzību pēc jaunas lidmašīnas, lai atgūtu ''[[Airbus]]'' tirgus daļu. ''Boeing'' valdes direktori Harijs Stounsifers (''Boeing'' prezidents un izpilddirektors) un Džons Makdonels izvirzīja ultimātu "izstrādāt lidmašīnu par mazāk nekā 40% no ''[[Boeing 777|777]]'' izmaksām pirms 13 gadiem, un katru lidmašīnu uzbūvēt ārpus vārtiem. Par mazāk nekā 60 procentiem no ''777'' vienības.", un apstiprināja attīstības [[Budžets|budžetu]] 7 miljardu ASV dolāru apmērā, jo ''Boeing'' vadība apgalvoja, ka "pieprasīs, lai apakšuzņēmēji segtu lielāko daļu izmaksu". ''Boeing Commercial Airplanes'' [[prezidents]] Alans Mulelijs, kurš iepriekš bija bijis ''777'' programmu ģenerāldirektors, pretstatīja atšķirības valdes apstiprināšanas procesā starp ''777'' un ''787'', sakot: "Vecos laikos jūs gājāt pie padomes un lūdzāt X naudas summu, un viņi skaitītu ar Y naudas summu, un tad jūs norēķināties par [[Skaitlis|skaitli]], un tas ir tas, ko jūs izmantotu, lai izstrādātu lidmašīnu. Šajās dienās jūs ejat uz padomi, un viņi saka: "Šeit ir šīs lidmašīnas budžets, un mēs noņemsim šo daļu no augšas, un jūs saņemsiet to, kas palicis pāri; nesajauciet neko." [[File:Dreamliner logo.svg|thumb|Dreamliner nosaukums tika paziņots 2003. gada [[Jūlijs|jūlijā]]. Šis logotips ir uzkrāsots uz daudziem ''787''.]] ''Sonic Cruiser'' projekta aizstājējs tika nosaukts par "''7E7''" (ar izstrādes koda nosaukumu "''Y2''"). [[Tehnoloģija|Tehnoloģiju]] no ''Sonic Cruiser'' un ''7E7'' bija paredzēts izmantot kā daļu no ''Boeing'' projekta, lai aizstātu visu tā lidmašīnu produktu līniju, ko sauca par Jeloustonas projektu (kurā ''7E7'' kļuva par pirmo posmu). Sākotnējie ''7E7'' koncepcijas attēli ietvēra drausmīgus kabīnes [[Logs|logus]], nolaistu degunu un raksturīgu "haizivs spuras" asti. Tika teikts, ka "''E''" apzīmē dažādas lietas, piemēram, "efektivitāte" vai "videi draudzīgs"; tomēr beigās ''Boeing'' teica, ka tas nozīmē tikai "astoņi". 2003. gada jūlijā tika rīkots publisks ''7E7'' nosaukumu konkurss, par kuru no 500 000 tiešsaistē nodotajām balsīm uzvarēja ''Dreamliner''. Citi nosaukumi bija ''eLiner'', ''Global Cruiser'' un ''Stratoclimber''. [[File:All Nippon Airways Boeing 787-8 (JA821A) at Tokyo Haneda Airport (2).jpg|thumb|''All Nippon Airways'' uzsāka ''787'' programmu, pasūtot 50 lidmašīnas [[2004. gads|2004. gadā]].]] h58iowil1z16q0g41oin93w2j5k0kx0 3673366 3673358 2022-08-21T09:35:47Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki '''''Boeing 787 Dreamliner''''' ir amerikāņu plata korpusa [[reaktīvā lidmašīna]], ko izstrādājusi un ražojusi [[Boeing|''Boeing Commercial Airplanes'']]. {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Boeing apakšveidne}} |nosaukums = Boeing 787 |attēls = File:Norwegian Boeing 787-9 (EI-LNI) above clouds.jpg |paraksts = [[Norwegian Airlines]] Boeing ''787-9'' |tips = Pasažieru lidmašīna |valsts = {{flag|ASV}} |ražotājs = [[Boeing|Boeing Airplane Company]] |pirmais lidojums = {{Dat|2009|12|15}} |komerciālie lidojumi ={{Dat|2011|10|26}} ([[ANA]]) |Status = Aktīvs |ražošanā = kopš [[2004]]. gada |izgatavoti = 1006 (2022. gads) |izmaksas = 32 miljardi dolāru }} Pēc ''Sonic Cruiser'' projekta pārtraukšanas ''Boeing'' [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] paziņoja par parasto ''7E7'', koncentrējoties uz efektivitāti. Programma tika uzsākta [[2004. gads|2004. gada]] [[26. aprīlis|26. aprīlī]] ar pasūtījumu par 50 no ''All Nippon Airways'' (''ANA''), kas bija paredzēts [[2008. gads|2008. gada]] ieviešanai. [[2007. gads|2007. gada]] [[8. jūlijs|8. jūlijā]] prototips tika ieviests bez lielām sistēmām un piedzīvoja vairākas aizkavēšanās līdz pirmajam lidojumam [[2009. gads|2009. gada]] [[15. decembris|15. decembrī]]. Tipa sertifikāts tika saņemts [[2011. gads|2011. gada]] [[Augusts|augustā]], un pirmais ''787-8'' tika piegādāts 2011. gada [[Septembris|septembrī]], pirms tas tika nodots komerciālai lietošanai. 2011. gada [[26. oktobris|26. oktobrī]] ar ''ANA''. Palaišanas brīdī ''Boeing'' mērķis bija sadedzināt par 20% mazāk [[Kurināmais|degvielas]] nekā nomainītās lidmašīnas, piemēram, [[Boeing 767|''Boeing 767'']], pārvadājot 200 līdz 300 pasažierus maršrutos līdz 8500 [[Jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (16 000 [[Kilometrs|km]]), kas ir pāreja no centrmezgla un spieķu pārvietošanās. Divu dzinēju lidmašīnu darbina [[General Electric]] ''GEnx'' vai Rolls-Royce ''Trent'' augsta apvada [[Turbīna|turbīnas]]. Tā ir pirmā lidmašīna ar lidmašīnas korpusu, kas galvenokārt izgatavots no kompozītmateriāliem un kurā plaši tiek izmantotas elektriskās sistēmas. Ārēji tas ir atpazīstams pēc četru logu kabīnes, izgrieztiem [[Spārns|spārnu]] galiem un troksni mazinošām skavām uz tā [[Dzinējs|dzinēja]] nacelēm. Izstrāde un [[ražošana]] arvien vairāk paļaujas uz apakšuzņēmējiem visā pasaulē, un galīgā montāža tika veikta ''Boeing,'' [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnā]], Ziemeļčārlstonā, pēc tam, kad tā līdz [[2021. gads|2021. gada]] [[Marts|martam]] tika veikta arī ''Boeing Everett'' rūpnīcā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Sākotnējā, 186 [[Pēda (mērvienība)|pēdas]] (57 [[Metrs|m]]) garajā ''787-8'' parasti ir sēdvietas 242 pasažieriem 7 355 jūras jūdžu (13 620 km) diapazonā ar 502 500 [[Mārciņa (mērvienība)|mārciņu]] (228 [[Tonna|t]]) MTOW, salīdzinot ar 560 000 mārciņu (254 t) vēlākiem variantiem. Izstiepts ''787-9'', 206 pēdas (63 m) garš, var lidot 7635 jūras jūdzes (14140 km) ar 290 pasažieriem; tas tika nodots ekspluatācijā [[2014. gads|2014. gada]] [[7. augusts|7. augustā]] ar ''ANA''. Tālāk izstiepts ''787–10'', 224 pēdas (68 m) garš, 330 sēdvietas, iespējams lidot virs 6430 jūras jūdzēm (11 910 km), tika nodots ekspluatācijā ''Singapore Airlines'' [[2018. gads|2018. gada]] [[3. aprīlis|3. aprīlī.]] Sākotnējās operācijās radās vairākas problēmas, ko izraisīja [[Litijs|litija]] jonu akumulatori, kas vainagojās ar [[Ugunsgrēks|ugunsgrēkiem]] uz [[Lidaparāts|lidaparāta]]. [[2013. gads|2013. gada]] [[Janvāris|janvārī]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''FAA'' iezemēja visas ''787'' lidmašīnas, līdz tā 2013. gada [[Aprīlis|aprīlī]] apstiprināja pārskatīto akumulatora dizainu. Līdz [[2022. gads|2022. gada]] janvārim ''787'' nav bojāgājušo un korpusa zudumu. [[2020. gads|2020. gada]] martā ''787'' bija pasūtījuši 1510 lidmašīnas no 72 identificētiem klientiem. Sakarā ar ražošanas izmaksām, Boeing programmai ir iztērējis 32 [[Miljards|miljardus]] [[Dolārs|dolāru]]; aplēses par pārdoto lidmašīnu skaitu, kas vajadzīgas, lai līdzsvarotu zaudējumus, svārstās no 1300 līdz 2000. No [[2019. gads|2019. gada]] būtiskas kvalitātes kontroles problēmas izraisīja ievērojamu ražošanas palēnināšanos un no [[2021. gads|2021. gada]] janvāra gandrīz pilnīgu piegādes pārtraukšanu. Piegādes ir atsāktas no 2022. gada augusta. ==Izstrāde== === Fons === Deviņdesmito gadu beigās ''Boeing'' apsvēra lidmašīnu nomaiņas programmas, jo ''767'' un ''747-400'' pārdošana palēninājās. Tika piedāvātas divas jaunas [[Lidmašīna|lidmašīnas]]. ''747X'' būtu pagarinājis ''747-400'' un uzlabojis [[Efektivitāte (ekonomika)|efektivitāti]], un ''Sonic Cruiser'' būtu sasniedzis par 15% lielāku [[Ātrums|ātrumu]] (aptuveni par 0,98 [[Maha skaitlis|Maha skaitļiem]]), vienlaikus sadedzinot degvielu tādā pašā ātrumā kā ''767''. Tirgus interese par ''747X'' bija mērena; tomēr vairākas lielākās amerikāņu [[Lidsabiedrība|aviokompānijas]], tostarp ''Continental Airlines'', izrādīja sākotnējo entuziasmu par ''Sonic Cruiser'', lai gan tika paustas arī [[Nemiers|bažas]] par ekspluatācijas izmaksām. Pasaules aviokompāniju tirgu izjauca [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|11. septembra uzbrukumi]] un [[Nafta|naftas]] [[Cena (ekonomika)|cenu]] paaugstināšanās, liekot aviokompānijām vairāk interesēties par efektivitāti, nevis ātrumu. Vissmagāk skartās aviokompānijas, kas atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], tika uzskatītas par ''Sonic Cruiser'' visticamākajiem klientiem; tādējādi ''Sonic Cruiser'' tika oficiāli atcelts [[2002. gads|2002. gada]] [[20. decembris|20. decembrī]]. [[2003. gads|2003. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] ''Boeing'' paziņoja par alternatīvu produktu ''7E7'', kas izmanto ''Sonic Cruiser'' tehnoloģiju tradicionālākā konfigurācijā. Uzsvars uz mazāku vidēja izmēra dvīņu reaktīvo lidmašīnu, nevis lielu ''747'' izmēra lidmašīnu, atspoguļoja pāreju no centrmezgla un spieķu teorijas uz punktu-punktu teoriju, reaģējot uz fokusa grupu analīzi. Rendijs Bāzelers (Randy Baseler), no ''Boeing'' ''Commercial Airplanes'' ''VP Marketing'' norādīja, ka [[Lidosta|lidostu]] sastrēgumus rada liels skaits reģionālo lidmašīnu un mazo lidmašīnu, kas lido uz galamērķiem, kur 550 sēdvietu ''[[Airbus A380]]'' būtu pārāk liels; lai samazinātu izlidošanas skaitu, mazāku lidmašīnu izmērs var palielināties par 20%, un, izmantojot tranzītu no punkta uz punktu, var izvairīties no aviosabiedrību mezgliem. [[2003. gads|2003. gadā]] nesenais ''Boeing'' direktoru padomes papildinājums Džeimss Maknernijs (kurš [[2005. gads|2005. gadā]] kļuva par ''Boeing'' priekšsēdētāju un izpilddirektoru) atbalstīja vajadzību pēc jaunas lidmašīnas, lai atgūtu ''[[Airbus]]'' tirgus daļu. ''Boeing'' valdes direktori Harijs Stounsifers (''Boeing'' prezidents un izpilddirektors) un Džons Makdonels izvirzīja ultimātu "izstrādāt lidmašīnu par mazāk nekā 40% no ''[[Boeing 777|777]]'' izmaksām pirms 13 gadiem, un katru lidmašīnu uzbūvēt ārpus vārtiem. Par mazāk nekā 60 procentiem no ''777'' vienības.", un apstiprināja attīstības [[Budžets|budžetu]] 7 miljardu ASV dolāru apmērā, jo ''Boeing'' vadība apgalvoja, ka "pieprasīs, lai apakšuzņēmēji segtu lielāko daļu izmaksu". ''Boeing Commercial Airplanes'' [[prezidents]] Alans Mulelijs, kurš iepriekš bija bijis ''777'' programmu ģenerāldirektors, pretstatīja atšķirības valdes apstiprināšanas procesā starp ''777'' un ''787'', sakot: "Vecos laikos jūs gājāt pie padomes un lūdzāt X naudas summu, un viņi skaitītu ar Y naudas summu, un tad jūs norēķināties par [[Skaitlis|skaitli]], un tas ir tas, ko jūs izmantotu, lai izstrādātu lidmašīnu. Šajās dienās jūs ejat uz padomi, un viņi saka: "Šeit ir šīs lidmašīnas budžets, un mēs noņemsim šo daļu no augšas, un jūs saņemsiet to, kas palicis pāri; nesajauciet neko." [[File:Dreamliner logo.svg|thumb|Dreamliner nosaukums tika paziņots 2003. gada [[Jūlijs|jūlijā]]. Šis logotips ir uzkrāsots uz daudziem ''787''.]] ''Sonic Cruiser'' projekta aizstājējs tika nosaukts par "''7E7''" (ar izstrādes koda nosaukumu "''Y2''"). [[Tehnoloģija|Tehnoloģiju]] no ''Sonic Cruiser'' un ''7E7'' bija paredzēts izmantot kā daļu no ''Boeing'' projekta, lai aizstātu visu tā lidmašīnu produktu līniju, ko sauca par Jeloustonas projektu (kurā ''7E7'' kļuva par pirmo posmu). Sākotnējie ''7E7'' koncepcijas attēli ietvēra drausmīgus kabīnes [[Logs|logus]], nolaistu degunu un raksturīgu "haizivs spuras" asti. Tika teikts, ka "''E''" apzīmē dažādas lietas, piemēram, "efektivitāte" vai "videi draudzīgs"; tomēr beigās ''Boeing'' teica, ka tas nozīmē tikai "astoņi". 2003. gada jūlijā tika rīkots publisks ''7E7'' nosaukumu konkurss, par kuru no 500 000 tiešsaistē nodotajām balsīm uzvarēja ''Dreamliner''. Citi nosaukumi bija ''eLiner'', ''Global Cruiser'' un ''Stratoclimber''. [[File:All Nippon Airways Boeing 787-8 (JA821A) at Tokyo Haneda Airport (2).jpg|thumb|''All Nippon Airways'' uzsāka ''787'' programmu, pasūtot 50 lidmašīnas [[2004. gads|2004. gadā]].]] 2004. gada [[26. aprīlis|26. aprīlī]] [[Japāna|Japānas]] [[Lidsabiedrība|aviokompānija]] ''All Nippon Airways'' (''ANA'') kļuva par ''787'' palaišanas klientu, paziņojot par pasūtījumu 50 lidmašīnām, kuru piegādes sāksies [[2008. gads|2008. gada]] beigās. ''ANA'' pasūtījums sākotnēji tika norādīts kā 30 ''787-3'', 290–330 sēdvietu, vienas klases iekšzemes lidmašīnas un 20 ''787-8'', tālsatiksmes, 210–250 sēdvietu, divu klašu lidmašīnas reģionāliem starptautiskiem maršrutiem, piemēram, [[Tokija]]—Narita uz [[Pekina|Pekinu]]—Capital, un varētu veikt maršrutus uz pilsētām, kuras iepriekš nebija apkalpotas, piemēram, [[Denvera|Denveru]], [[Maskava|Maskavu]] un [[Ņūdeli]]. ''787-3'' un ''787-8'' bija sākotnējie varianti, un ''787-9'' tika nodoti ekspluatācijā [[2010. gads|2010. gadā]]. [[2012. gads|2012. gada]] [[5. oktobris|5. oktobrī]] [[Indija|Indijas]] valsts pārvadātājs ''Air India'' kļuva par pirmo pārvadātāju, kas pārņēma savā īpašumā ''Dreamliner'', kas tika ražots [[Čārlstona (Dienvidkarolīna)|Čārlstonā]], [[Dienvidkarolīna|Dienvidkarolīnas]] ''Boeing'' rūpnīcā. Šis bija pirmais ''Boeing Dreamliner'', kas tika ražots ārpus [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas]] štata. ''Boeing'' turpinās izmantot gan Everetas, gan Dienvidkarolīnas rūpnīcas, lai piegādātu ''Dreamliner''. ''787'' tika izstrādāta kā pirmā sērijveida lidmašīna, kuras fizelāža sastāvēja no viengabala kompozītmateriāla stobra sekcijām vairāku [[Alumīnijs|alumīnija]] lokšņu un aptuveni 50 000 stiprinājumu vietā, ko izmanto esošajās lidmašīnās. ''Boeing'' izvēlējās divus jaunus dzinējus ''787'' darbināšanai — Rolls-Royce ''Trent 1000'' un General Electric ''GEnx''. ''Boeing'' paziņoja, ka ''787'' būs par aptuveni 20 procentiem taupīgāks nekā ''[[Boeing 767|767]]'', ar aptuveni 40 procentiem no dzinēju efektivitātes pieauguma, kā arī aerodinamikas uzlabojumu, palielināta vieglāka [[Svars|svara]] izmantošana, kompozītmateriāli un uzlabotas sistēmas. Lidmašīnas korpusa projektēšanas laikā tika veikta plaša konstrukcijas pārbaude.''787-8'' un ''787−9'' bija paredzēts, lai tiem būtu sertificēta 330 minūšu ETOPS spēja. kuginnvmnfel851w9yhgud10pnnoppp 0 519650 3673272 2022-08-21T05:13:37Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Murāni | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | es... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Murāni | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52553 |title=Informācija par objektu: Murāni |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 06 | lats = 13 | latNS = N | longd = 26 | longm = 17 | longs = 22 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4426 | var_id = 100125807 | lgia_id = 52553 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Murāni''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Druvienas pagasta ciemi}} 3bp834inokox2izz0lx2u9s9al76jt3 0 519651 3673273 2022-08-21T05:25:38Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tīrumkleivas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tīrumkleivas | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2008|03|12||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52543 |title=Informācija par objektu: Tīrumkleivas |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 15 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 05 | lats = 56 | latNS = N | longd = 26 | longm = 16 | longs = 26 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4426 | var_id = 100125864 | lgia_id = 52543 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Tīrumkleivas''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. Ciemā ir Tīrumkleivu dīķis. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Druvienas pagasta ciemi}} 67b9yyl9yzj0mr5hcjz36ou0fwvfix3 3 519652 3673275 2022-08-21T05:30:18Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mx.Kurmis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 08.30 (EEST) cq1mjeatf3n4l5fgij7xi31x2n2tdnd 0 519653 3673276 2022-08-21T05:35:13Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kanciņi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | e... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kanciņi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52542 |title=Informācija par objektu: Kanciņi |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 06 | lats = 29 | latNS = N | longd = 26 | longm = 15 | longs = 56 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4426 | var_id = 100125928 | lgia_id = 52542 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kanciņi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem.. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Druvienas pagasta ciemi}} dqqknoyzna4vlh0ymhc0mnh03wnrsps 3673277 3673276 2022-08-21T05:35:25Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kanciņi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52542 |title=Informācija par objektu: Kanciņi |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 06 | lats = 29 | latNS = N | longd = 26 | longm = 15 | longs = 56 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4426 | var_id = 100125928 | lgia_id = 52542 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kanciņi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Druvienas pagasta ciemi}} te3iuqn6c610wrt2mem6y6zd0cpss8f 0 519654 3673279 2022-08-21T05:44:35Z Eremu1 102242 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ozolsala | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Aiviekstes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2009|02|05||bez}} | population_footnotes = <ref name=... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ozolsala | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Aiviekstes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2009|02|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=72426 |title=Informācija par objektu: Trakšēni |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 12 | population_density_km2 = | latd = 56.6159 | latNS = N | longd = 25.8363 | longEW = E | elevation_m = }} '''Ozolsala''' ir ciems [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]]. Atrodas 125 km attālumā no [[Rīga|Rīgas]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Aiviekstes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Aizkraukles novada ciemi]] [[Kategorija:Aiviekstes pagasts]] 4smfq7recktcsxr4fkuhm8qboywhi9m 3673281 3673279 2022-08-21T05:45:40Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ozolsala | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Aiviekstes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2009|02|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=72426 |title=Informācija par objektu: Ozolsala |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 12 | population_density_km2 = | latd = 56.6159 | latNS = N | longd = 25.8363 | longEW = E | elevation_m = }} '''Ozolsala''' ir ciems [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]]. Atrodas 125 km attālumā no [[Rīga|Rīgas]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Aiviekstes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Aizkraukles novada ciemi]] [[Kategorija:Aiviekstes pagasts]] 7efqnhh3xz30n4qd6sa0d8jxg2l9fop 0 519655 3673280 2022-08-21T05:45:13Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Saltupe | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | es... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Saltupe | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52544 |title=Informācija par objektu: Saltupes |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 07 | lats = 30 | latNS = N | longd = 26 | longm = 16 | longs = 42 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4426 | var_id = 100125856 | lgia_id = 52544 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Saltupe''' (arī '''Saltupes''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V437]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Druvienas pagasta ciemi}} hudev2se96r4vmqfw2byg5ztkv37beh 0 519656 3673282 2022-08-21T05:47:10Z Eremu1 102242 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sirmauši | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Aiviekstes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2009|02|05||bez}} | population_footnotes = <ref name... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sirmauši | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Aiviekstes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2009|02|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=49401 |title=Informācija par objektu: Sirmauši |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 20 | population_density_km2 = | latd = 56.6239 | latNS = N | longd = 25.7617 | longEW = E | elevation_m = }} '''Sirmauši''' ir ciems [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]]. Atrodas 122 km attālumā no [[Rīga|Rīgas]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Aiviekstes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Aizkraukles novada ciemi]] [[Kategorija:Aiviekstes pagasts]] srxmruqht7kcse0do153ndqmvi4ehq2 0 519657 3673283 2022-08-21T05:50:09Z Eremu1 102242 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skujaiņi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Aiviekstes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2009|02|05||bez}} | population_footnotes = <ref name... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skujaiņi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Aiviekstes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2009|02|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=1139 |title=Informācija par objektu: Skujaiņi |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 22 | population_density_km2 = | latd = 56.6107 | latNS = N | longd = 25.8126 | longEW = E | elevation_m = }} '''Skujaiņi''' ir ciems [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]]. Atrodas 125 km attālumā no [[Rīga|Rīgas]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Aiviekstes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Aizkraukles novada ciemi]] [[Kategorija:Aiviekstes pagasts]] grdvdvpzedz244out0fa8wlflwuiltu 0 519658 3673284 2022-08-21T05:51:19Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mežkleivas | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mežkleivas | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2004|01|29||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2220 |title=Informācija par objektu: Mežkleivas |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 15 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 07 | lats = 54 | latNS = N | longd = 26 | longm = 15 | longs = 10 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4426 | var_id = 100125897 | lgia_id = 2220 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Mežkleivas''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V437]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Druvienas pagasta ciemi}} ojj0yw7v11twipvcwa660bv9vpg7d7l 0 519659 3673287 2022-08-21T06:00:36Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ziemeļi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | e... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ziemeļi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2008|03|12||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2224 |title=Informācija par objektu: Ziemeļi |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 16 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 07 | lats = 58 | latNS = N | longd = 26 | longm = 13 | longs = 17 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4426 | var_id = 100125880 | lgia_id = 2224 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ziemeļi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā . Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V437]], [[Sace]]s upes krastā. Vietējās aizsargājamie kultūras pieminekļi ciema apkārtnē: Ziemeļu senkapi. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Druvienas pagasta ciemi}} lr7v6pa9feciker836ikzz3wbq21qyf 3673288 3673287 2022-08-21T06:00:57Z Melilac 38935 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ziemeļi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2008|03|12||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2224 |title=Informācija par objektu: Ziemeļi |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 16 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 07 | lats = 58 | latNS = N | longd = 26 | longm = 13 | longs = 17 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4426 | var_id = 100125880 | lgia_id = 2224 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ziemeļi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V437]], [[Sace]]s upes krastā. Vietējās aizsargājamie kultūras pieminekļi ciema apkārtnē: Ziemeļu senkapi. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Druvienas pagasta ciemi}} 9295f7u48gwt1c0o31w6k00hf20zf4r 0 519660 3673289 2022-08-21T06:10:33Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Svilāre | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | e... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Svilāre | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52585 |title=Informācija par objektu: Svilāres |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 07 | lats = 54 | latNS = N | longd = 26 | longm = 12 | longs = 27 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4426 | var_id = 100125831 | lgia_id = 52585 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Svilāre''' (arī '''Svilāres''' vai '''Sviļāri''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Sace]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Druvienas pagasta ciemi}} 0gm6ipmwccjj9iem098og25dfa027cq 0 519661 3673308 2022-08-21T07:13:31Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mazvasaraudzi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = Druvienas pagast... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mazvasaraudzi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2219 |title=Informācija par objektu: Mazvasaraudzi |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 06 | lats = 04 | latNS = N | longd = 26 | longm = 15 | longs = 01 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4426 | var_id = NAV_ATRASTS | lgia_id = 2219 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Mazvasaraudzi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V847]]. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ciema apkārtnē: Druvienas pagastskola. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Druvienas pagasta ciemi}} pihxkg8eenqnxpyxpwdss8u34cbku96 3673313 3673308 2022-08-21T07:22:43Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mazvasaraudzi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2219 |title=Informācija par objektu: Mazvasaraudzi |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 06 | lats = 04 | latNS = N | longd = 26 | longm = 15 | longs = 01 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4426 | var_id = NAV_ATRASTS | lgia_id = 2219 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Mazvasaraudzi''' (arī '''Mazvasaraudži''') ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V847]]. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ciema apkārtnē: Druvienas pagastskola. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Druvienas pagasta ciemi}} lpv8evwardsgwatkgny1jmh81ukxc9g 0 519662 3673317 2022-08-21T07:29:12Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Prēdeļi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] |... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Prēdeļi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2008|03|12||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52571 |title=Informācija par objektu: Prēdeļi |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 7 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 06 | lats = 09 | latNS = N | longd = 26 | longm = 14 | longs = 25 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4426 | var_id = 100125952 | lgia_id = 52571 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Prēdeļi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V847]]. Ciems ir daļēji izzudis. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Druvienas pagasta ciemi}} ewffsy5vfrvupi1w4w8tq20tjuawcen 0 519663 3673322 2022-08-21T07:38:56Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Trušļi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] |... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Trušļi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2223 |title=Informācija par objektu: Trušļi |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 06 | lats = 39 | latNS = N | longd = 26 | longm = 12 | longs = 52 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4426 | var_id = 100196836 | lgia_id = 2223 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Trušļi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Kalniņdīķis]]a ezera krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Druvienas pagasta ciemi}} myx8k9wt0ubzya55qluprl0z2bgkri3 0 519664 3673326 2022-08-21T07:46:37Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mežlaskumi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mežlaskumi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2221 |title=Informācija par objektu: Mežlaskumi |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 06 | lats = 34 | latNS = N | longd = 26 | longm = 11 | longs = 39 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4426 | var_id = 100125815 | lgia_id = 2221 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Mežlaskumi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Atrodas pagasta rietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Druvienas pagasta ciemi}} k5ghf5r0dlbeby1yek3bg0dlsenic38 0 519665 3673329 2022-08-21T07:55:42Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pērlis | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] |... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pērlis | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52559 |title=Informācija par objektu: Pērlis |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 05 | lats = 23 | latNS = N | longd = 26 | longm = 10 | longs = 41 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4426 | var_id = 100125872 | lgia_id = 52559 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Pērlis''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V847]] un [[V302]] krustojuma, [[Vilaune]]s upes krastā. Pie ciema ir Pērļa dzirnavu ezers. Vietējās aizsargājamie kultūras pieminekļi ciema apkārtnē: Pērļa ūdensdzirnavas. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Druvienas pagasta ciemi}} a1darbzqmel75iuftlkhjnb0rbjh9fr 3673345 3673329 2022-08-21T08:54:16Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pērlis | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Druvienas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=52559 |title=Informācija par objektu: Pērlis |accessdate={{dat|2022|08|21||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 05 | lats = 23 | latNS = N | longd = 26 | longm = 10 | longs = 41 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4426 | var_id = 100125872 | lgia_id = 52559 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Pērlis''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V847]] un [[V302]] krustojuma, [[Vilaune]]s upes krastā. Pie ciema ir Pērļa dzirnavu ezers. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ciema apkārtnē: Pērļa ūdensdzirnavas. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Druvienas pagasta ciemi}} lyet3xzy9tkrbfl0vvru0sivthh4pkp 3 519666 3673335 2022-08-21T08:25:36Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Owo-person}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 11.25 (EEST) jq1nh9taoci7qqu6xcuyi4yjqg2bleb 0 519667 3673336 2022-08-21T08:31:30Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Femke Bola | vārds_orig = ''Femke Bol'' | attēls = Femke Bol Oregon 2022.jpg | att_izm = | paraksts = Femke Bola 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|23}} | dz_viet = {{vieta|Nīderlande|Amersforta}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{NED}} | d... wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Femke Bola | vārds_orig = ''Femke Bol'' | attēls = Femke Bol Oregon 2022.jpg | att_izm = | paraksts = Femke Bola 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|2|23}} | dz_viet = {{vieta|Nīderlande|Amersforta}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{NED}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=184}} | svars = {{mērvienība|kg=65}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[400 m barjerskrējiens]]<br />[[400 metri|400 m]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 1 ({{oss|V=2020}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 52,03 (2021, {{piezīme|ER|Eiropas rekords}}) | PR1_d = 400 m/b | PR2 = 49,44 (2022, {{piezīme|NR|nacionālais rekords}}) | PR2_d = 400 m | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{NED}}}} {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalBronze|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens sievietēm|400 m/b]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|400 m/b}} {{MedalSilver|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|4×400 m jauktā stafete}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|400 m}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|400 m/b}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|4×400 m stafete}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalSilver|Belgrada 2022|400 m}} {{MedalSilver|Belgrada 2022|4×400 m stafete}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|Toruņa 2021|400 m}} {{MedalGold|Toruņa 2021|4×400 m stafete}} }} '''Femke Bola''' ({{val|nl|Femke Bol}}; dzimusi {{dat|2000|2|23}} [[Amersforta|Amersfortā]]) ir nīderlandiešu [[vieglatlēte]], startē [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]], [[400 metri|400 metru distancē]], kā arī stafetēs. Viņa ir {{oss|V=2020|L=G}} bronzas medaļas ieguvēja 400 m barjerskrējienā, [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionāta]] sudraba medaļniece, kā arī trīskārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]]. == Karjera == 2019. gada Eiropas U-20 čempionātā [[Burosa|Burosā]] uzvarēja 400 metru barjerskrējienā. Tajā pašā gadā piedalījās arī [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem [[Doha|Dohā]]. 400 m/b iekļuva pusfinālā, kopvērtējumā ieņemot 22. vietu. Piedalījās arī 4x400 metru stafetē, kur Nīderlandes komanda ieguva 7. vietu. 2021. gada [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] izcīnīja divas zelta medaļas: 400 metros un 4x400 metru stafetē. {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas risinājās 2021. gada augustā, izcīnīja bronzas medaļu 400 metru barjerskrējienā, uzstādot jaunu Eiropas rekordu (52,03).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/bol-shatters-european-record-to-win-400m-hurdles-bronze |title=Bol shatters European record to win 400m hurdles bronze |date={{dat|2021|8|4|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> Olimpiskajās spēlēs startēja arī abās 4x400 metru stafetēs — gan sieviešu, gan jauktajām komandām. Tā paša gada septembrī uzvarēja [[Dimanta līga]]s finālsacensībās [[Cīrihe|Cīrihē]]. 2021. gadā Eiropas vieglatlētikas asociācija atzina Bolu par gada uzlecošo zvaigzni sievietēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/hassan-and-warholm-crowned-2021-european-athletes-of-the-year |title=Hassan and Warholm crowned 2021 European Athletes of the Year |date={{dat|2021|10|16|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Belgrada|Belgradā]] ieguva divas sudraba medaļas: 400 metros un stafetē. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] izcīnīja sudrabu 400 m/b, piekāpjoties tikai [[Sidnija Maklaflina|Sidnijai Maklaflinai]], kas uzstādīja jaunu pasaules rekordu. Bola ieguva sudraba medaļu arī 4x400 metru jauktajā stafetē, bet 4x400 metru sieviešu stafetes komanda ar Bolu sastāvā priekšskrējienā tika diskvalificēta. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] izcīnīja trīs zelta medaļas: 400 metros, 400 m/b un 4x400 metru stafetē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/20082022-femke_bola_nokarto_zelta_hat_trick_duplan |title=Femke Bola nokārto zelta "hat-trick", Duplantiss pārspēj savu EČ rekordu |date={{dat|2022|8|20|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> 400 metru distanci veica 49,44 sekundēs, labojot Nīderlandes rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.european-athletics.com/news/multi-talented-bol-storms-to-european-400m-title-in-49-44 |title=Multi-talented Bol storms to European 400m title in 49.44 |date={{dat|2022|8|17|N|bez}} |website=european-athletics.com |language=en |access-date={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Bola, Femke}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Utrehtas provincē dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes vieglatlētes]] [[Kategorija:Barjerskrējēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Nīderlandes olimpiskie bronzas medaļnieki]] q8pupam4j31g773966npdalrvz1q6zt 0 519668 3673337 2022-08-21T08:32:20Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Femke Bola]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Femke Bola]] tb0dor2lvpok2e7pcda1rlf8whf51le 0 519669 3673351 2022-08-21T08:58:59Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sakshārbora | official_name = ''Sachs Harbour''<br/>''Ikahuak'' | settlement_type = ciems | motto = | image_skyline = Sachs Harbour.JPG | image_seal = | pushpin_map = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Teritorija | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name = {{CAN}} | subdivision_name1 = {{CA-NT}} | subdivision_name2 = [[Inuvika (reģions)|Inuvika]] | established_title = Dibinā... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sakshārbora | official_name = ''Sachs Harbour''<br/>''Ikahuak'' | settlement_type = ciems | motto = | image_skyline = Sachs Harbour.JPG | image_seal = | pushpin_map = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Teritorija | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name = {{CAN}} | subdivision_name1 = {{CA-NT}} | subdivision_name2 = [[Inuvika (reģions)|Inuvika]] | established_title = Dibināta | established_date = 1929 | established_title1 = Ciems | established_date1 = 1986 | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 272.22 | population_as_of = 2021 | population_total = 104 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Mountain Time Zone|MST]] | utc_offset = -7 | timezone_DST = MDT | utc_offset_DST = -6 | latd = 71| latm = 59| lats = 12| latNS = N | longd = 125| longm = 15| longs = 02| longEW = W | elevation_m = 86 | website = }} '''Sakshārbora''' ({{Val|en|Sachs Harbour}}) vai '''Ikahuaka''' ({{val|ikt|Ikahuak}} — ‘kur jāiet pāri’) ir [[ciems]] [[Kanāda|Kanādā]], [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritoriju]] vistālāk ziemeļos esošā un [[Benksa sala]]s vienīgā apdzīvotā vieta. Izvietojusies [[Benksa sala]]s salas dienvidrietumos Tesigera līča krastā. Ziemeļos no ciema atrodas Sakshārboras lidosta. == Vēsture == Benksa sala bijusi apdzīvota jau vismaz 1500 gadus p.m.ē. un senākie arheoloģiskie atradumi attiecas uz pirmsdorsetas kultūru. 19. gadsimtā pastāvīgu apmetņu salā nebija, lai arī to medību nolūkos regulāri apmeklēja [[inuiti]] no kontinenta. Pēc [[polārlapsa|polārlapsu]] kažokādu cenu celšanās 20. gadsimta sākumā uz salu pastāvīgai dzīvošanai pārcēlās vairākas inuitu ģimenes un ap 1929. gadu bija izveidojusies apmetne. Nosaukta par godu 1913.—1916. gadu Kanādas Arktiskās ekspedīcijas kuģim ''Mary Sachs''.<ref>[https://www.pwnhc.ca/cultural-places/geographic-names/database-of-nwt-geographic-names/ NWT Place Names Database]</ref> 1986. gadā Sakshārborai piešķirts oficiāls ciema statuss.<ref>[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/sachs-harbour#:~:text=The%20origins%20of%20Sachs%20Harbour,CANADIAN%20ARCTIC%20EXPEDITION%20of%201913. The Canadian Encyclopedia. Sachs Harbour]</ref> == Infrastruktūra == Sakshārboras ciemā ir skola, ambulance, sporta nams, veikals, pasts, policijas iecirknis, viesnīca. Elektrību nodrošina dīzeļelektrostacija.<ref>[https://www.statsnwt.ca/community-data/Infrastructure%20PDF/Sachs%20Harbour_In.pdf Sachs Harbour Infrastructure Profile]</ref> Ciemā atrodas Aulavikas nacionālā parka administrācija un apmeklētāju centrs. Iedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir zveja un medības. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas apdzīvotās vietas]] [[Kategorija:Ziemeļrietumu Teritorijas]] 04meqmcp64wgoh0ivmqms7b9pw1516b 0 519670 3673352 2022-08-21T08:59:59Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Sakshārbora]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sakshārbora]] oruhdqrc3dxrb1um59u6bulz7oseptu 0 519671 3673353 2022-08-21T09:00:15Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Sakshārbora]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sakshārbora]] oruhdqrc3dxrb1um59u6bulz7oseptu 3 519672 3673360 2022-08-21T09:30:22Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=XMC.PL-Master}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 21. augusts, plkst. 12.30 (EEST) ocwbiedfax9rm1o4rxboaicernobd6h 0 519673 3673365 2022-08-21T09:34:41Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Viktorija Tkačuka | vārds_orig = ''Вікторія Ткачук'' | attēls = Viktoriya Tkachuk at Tokyo 2020.jpg | att_izm = | paraksts = Viktorija Tkačuka 2020. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|11|8}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Hmeļnickas apgabals|Pļiščina}} | mir_da... wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Viktorija Tkačuka | vārds_orig = ''Вікторія Ткачук'' | attēls = Viktoriya Tkachuk at Tokyo 2020.jpg | att_izm = | paraksts = Viktorija Tkačuka 2020. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|11|8}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Hmeļnickas apgabals|Pļiščina}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{UKR}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=178}} | svars = {{mērvienība|kg=67}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[400 m barjerskrējiens]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 53,76 (2021) | PR1_d = 400 m/b | PR2 = 51,85 (2020) | PR2_d = 400 m | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{UKR}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalSilver|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|400 m/b}} }} '''Viktorija Tkačuka''' ({{val|uk|Вікторія Вікторівна Ткачук}}; dzimusi {{dat|1994|11|8}}) ir ukraiņu [[vieglatlēte]], kas specializējas [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskrējienā]], startē arī [[400 metri|400 metru distancē]] un stafetēs. Piedalījusies divās [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}). 2016. gadā [[Riodežaneiro]] iekļuva pusfinālā un kopvērtējumā ierindojās 22. vietā, labāko rezultātu sasniedza 2020. gada spēlēs [[Tokija|Tokijā]], ieņemot 6. vietu 400 m barjerskrējienā. 2020. gada olimpiskajās spēlēs startēja arī 4x400 metru stafetē, kur Ukrainas komanda ieņēma 9. vietu. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] izcīnīja sudraba medaļu 400 m/b. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tkačuka, Viktorija}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Hmeļnickas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas vieglatlētes]] [[Kategorija:Barjerskrējēji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 5thgs87j3s9s3nu3w10mwyfii9b0ucn 0 519674 3673368 2022-08-21T09:37:05Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Viktorija Tkačuka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Viktorija Tkačuka]] 7xysz1z887tat9qtgye4nlb58kgm8i7 2 519675 3673379 2022-08-21T10:18:06Z Mx.Kurmis 108435 Jauna lapa: {{Anime/Manga tēls |krāsa = #9494FF |Vārds = Saske Učiha |oriģināls vārds = {{lang-ja|うちは サスケ}} |attēls = Sasuke Uchiha (3 in 1).jpg |Vecums =1 daļa: 12-13 gadi <br> 2 daļa: 15-16 gadi |Dzimums = Vīrietis |Dzimšanas diena =23 jūlijs |Miris = |Asins grupa =AB |Augums =1 daļa: 150,8-153,2 cm <br> 2 daļa: 168 cm |Svars =1 daļa: 42,2-43,5 kg <br> 2 daļa: 52,2 kg |Spējas = Šaringans <br> Uguns stihija: uguns sfēra <br> Čidori |Radinieki = * Sakura Har... wikitext text/x-wiki {{Anime/Manga tēls |krāsa = #9494FF |Vārds = Saske Učiha |oriģināls vārds = {{lang-ja|うちは サスケ}} |attēls = Sasuke Uchiha (3 in 1).jpg |Vecums =1 daļa: 12-13 gadi <br> 2 daļa: 15-16 gadi |Dzimums = Vīrietis |Dzimšanas diena =23 jūlijs |Miris = |Asins grupa =AB |Augums =1 daļa: 150,8-153,2 cm <br> 2 daļa: 168 cm |Svars =1 daļa: 42,2-43,5 kg <br> 2 daļa: 52,2 kg |Spējas = Šaringans <br> Uguns stihija: uguns sfēra <br> Čidori |Radinieki = * Sakura Haruno (sieva) * Sarada Učiha (meita) * Fugaku Učiha (tēvs, nogalināts) * Mikoto Učiha (māte, nogalināta) * Itači Učiha (vecākais brālis, miris) }} 2f7ha52ueg2hb3230spux1t1ki3omcx 3673383 3673379 2022-08-21T10:19:57Z Mx.Kurmis 108435 wikitext text/x-wiki {{Персонаж аниме/манги |krāsa = #9494FF |Vārds = Saske Učiha |oriģināls vārds = {{lang-ja|うちは サスケ}} |attēls = Sasuke Uchiha (3 in 1).jpg |Vecums =1 daļa: 12-13 gadi <br> 2 daļa: 15-16 gadi |Dzimums = Vīrietis |Dzimšanas diena =23 jūlijs |Miris = |Asins grupa =AB |Augums =1 daļa: 150,8-153,2 cm <br> 2 daļa: 168 cm |Svars =1 daļa: 42,2-43,5 kg <br> 2 daļa: 52,2 kg |Spējas = Šaringans <br> Uguns stihija: uguns sfēra <br> Čidori |Radinieki = * Sakura Haruno (sieva) * Sarada Učiha (meita) * Fugaku Učiha (tēvs, nogalināts) * Mikoto Učiha (māte, nogalināta) * Itači Učiha (vecākais brālis, miris) }} c9ftdl5wjqz6h9hnncmdsdk4jl1em7a 3673385 3673383 2022-08-21T10:20:49Z Mx.Kurmis 108435 wikitext text/x-wiki {{Anime/Manga tēls |krāsa = #9494FF |Vārds = Saske Učiha |oriģināls vārds = {{lang-ja|うちは サスケ}} |attēls = Sasuke Uchiha (3 in 1).jpg |Vecums =1 daļa: 12-13 gadi <br> 2 daļa: 15-16 gadi |Dzimums = Vīrietis |Dzimšanas diena =23 jūlijs |Miris = |Asins grupa =AB |Augums =1 daļa: 150,8-153,2 cm <br> 2 daļa: 168 cm |Svars =1 daļa: 42,2-43,5 kg <br> 2 daļa: 52,2 kg |Spējas = Šaringans <br> Uguns stihija: uguns sfēra <br> Čidori |Radinieki = * Sakura Haruno (sieva) * Sarada Učiha (meita) * Fugaku Učiha (tēvs, nogalināts) * Mikoto Učiha (māte, nogalināta) * Itači Učiha (vecākais brālis, miris) }} 2f7ha52ueg2hb3230spux1t1ki3omcx 3673390 3673385 2022-08-21T10:22:35Z Mx.Kurmis 108435 Nodzēsa lapu wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 0 519676 3673382 2022-08-21T10:19:25Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Janeks Eiglane | vārds_orig = ''Janek Õiglane'' | attēls = Janek Õiglane (EST) 2019.jpg | att_izm = | paraksts = Janeks Eiglane 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|4|25}} | dz_viet = {{vieta|Igaunija|Rakvere}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{EST... wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Janeks Eiglane | vārds_orig = ''Janek Õiglane'' | attēls = Janek Õiglane (EST) 2019.jpg | att_izm = | paraksts = Janeks Eiglane 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|4|25}} | dz_viet = {{vieta|Igaunija|Rakvere}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{EST}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=187}} | svars = {{mērvienība|kg=85}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[desmitcīņa]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 8405 (2022) | PR1_d = Desmitcīņa | PR2 = 6085 (2019) | PR2_d = Septiņcīņa (telpās) | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = V | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{EST}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalBronze|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|desmitcīņa}} }} '''Janeks Eiglane''' ({{val|et|Janek Õiglane}}; dzimis {{dat|1994|4|25}} [[Rakvere|Rakverē]]) ir igauņu [[vieglatlēts]], startē [[desmitcīņa]]s sacensībās. 2015. gada Eiropas U-23 čempionātā [[Tallina|Tallinā]] izcīnīja bronzas medaļu. Tajā pašā gadā pirmoreiz piedalījās arī [[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem, kas risinājās [[Pekina|Pekinā]], un ieņēma 19. vietu. [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā]] [[Londona|Londonā]] ar 8371 punktiem ieņēma 4. vietu. Pēc diviem gadiem [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] ierindojās 6. vietā. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]], iegūstot 8346 punktus, izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/16082022-daudzcinnieks_eiglane_atnes_igaunijai_pir |title=Daudzcīņnieks Eiglane atnes Igaunijai pirmo medaļu Eiropas čempionātā |date={{dat|2022|8|16|N|bez}}|website=sportacentrs.com |accessdate={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> Viņa personiskais rekords desmitcīņā ir 8405 punkti, tas sasniegts 2022. gada aprīlī sacensībās [[Noksvila|Noksvilā]], ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.err.ee/1608559621/oiglane-nihutas-isiklikku-rekordit-ja-kerkis-maailma-hooaja-edetabelijuhiks |title=Õiglane nihutas isiklikku rekordit ja kerkis maailma hooaja edetabelijuhiks |language=et |date={{dat|2022|4|9|N|bez}}|website=err.ee |accessdate={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Igaunijas sportists-aizmetnis}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Eiglane, Janeks}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rietumviru apriņķī dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Desmitcīņnieki]] 0x6hzyqiko2lnn4f9xqgifx47swksux 0 519677 3673384 2022-08-21T10:20:39Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Janeks Eiglane]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Janeks Eiglane]] c8vz50b0kil3z5qyskjdhhdcb9yu2b3 0 519678 3673386 2022-08-21T10:21:03Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Janeks Eiglane]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Janeks Eiglane]] c8vz50b0kil3z5qyskjdhhdcb9yu2b3 10 519679 3673387 2022-08-21T10:21:15Z Mx.Kurmis 108435 Jauna lapa: {{Персонаж аниме/манги |krāsa = #9494FF |Vārds = Saske Učiha |oriģināls vārds = {{lang-ja|うちは サスケ}} |attēls = Sasuke Uchiha (3 in 1).jpg |Vecums =1 daļa: 12-13 gadi <br> 2 daļa: 15-16 gadi |Dzimums = Vīrietis |Dzimšanas diena =23 jūlijs |Miris = |Asins grupa =AB |Augums =1 daļa: 150,8-153,2 cm <br> 2 daļa: 168 cm |Svars =1 daļa: 42,2-43,5 kg <br> 2 daļa: 52,2 kg |Spējas = Šaringans <br> Uguns stihija: uguns sfēra <br> Čidori |Rad... wikitext text/x-wiki {{Персонаж аниме/манги |krāsa = #9494FF |Vārds = Saske Učiha |oriģināls vārds = {{lang-ja|うちは サスケ}} |attēls = Sasuke Uchiha (3 in 1).jpg |Vecums =1 daļa: 12-13 gadi <br> 2 daļa: 15-16 gadi |Dzimums = Vīrietis |Dzimšanas diena =23 jūlijs |Miris = |Asins grupa =AB |Augums =1 daļa: 150,8-153,2 cm <br> 2 daļa: 168 cm |Svars =1 daļa: 42,2-43,5 kg <br> 2 daļa: 52,2 kg |Spējas = Šaringans <br> Uguns stihija: uguns sfēra <br> Čidori |Radinieki = * Sakura Haruno (sieva) * Sarada Učiha (meita) * Fugaku Učiha (tēvs, nogalināts) * Mikoto Učiha (māte, nogalināta) * Itači Učiha (vecākais brālis, miris) }} c9ftdl5wjqz6h9hnncmdsdk4jl1em7a 3673389 3673387 2022-08-21T10:21:52Z Mx.Kurmis 108435 Nodzēsa lapu wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 0 519680 3673395 2022-08-21T10:49:48Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ulukhaktūka | official_name = ''Ulukhaktok''<br/>''Ulukhaqtuuq'' | settlement_type = ciems | motto = | image_skyline = Ulukhaktok community hall east.jpg | image_seal = | pushpin_map = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Teritorija | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name = {{CAN}} | subdivision_name1 = {{CA-NT}} | subdivision_name2 = [[Inuvika (reģions)|Inuvika]] | establish... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ulukhaktūka | official_name = ''Ulukhaktok''<br/>''Ulukhaqtuuq'' | settlement_type = ciems | motto = | image_skyline = Ulukhaktok community hall east.jpg | image_seal = | pushpin_map = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Teritorija | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name = {{CAN}} | subdivision_name1 = {{CA-NT}} | subdivision_name2 = [[Inuvika (reģions)|Inuvika]] | established_title = Dibināta | established_date = 1937 | established_title1 = Ciems | established_date1 = 1984 | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 120.71 | population_as_of = 2021 | population_total = 408 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Mountain Time Zone|MST]] | utc_offset = -7 | timezone_DST = MDT | utc_offset_DST = -6 | latd = 70| latm = 44| lats = 12| latNS = N | longd = 117| longm = 46| longs = 19| longEW = W | elevation_m = 36 | website = }} '''Ulukhaktūka''' ({{Val|en|Ulukhaktok}}, {{val|ikt|Ulukhaqtuuq}} — ‘vieta, kur ir materiāli ulu [naža] izgatavošanai’),<ref>[https://www.pwnhc.ca/cultural-places/geographic-names/database-of-nwt-geographic-names/ NWT Place Names Database]</ref> līdz 2006. gadam '''Holmena''' ({{val|en|Holmen}}), ir [[inuiti|inuitu]] [[ciems]] [[Kanāda|Kanādā]], [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijās]]. Izvietojusies [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas salas]] rietumos [[Amundsena līcis|Amundsena līča]] krastā. Ziemeļos no ciema atrodas Ulukhaktūkas/Holmenas lidosta. == Vēsture == Apdzīvotā vieta sāka veidoties 1937. gadā, kad šajā vietā apmetās inuita Natkusiaka ģimene.<ref>[https://pubs.aina.ucalgary.ca//arctic/Arctic45-1-90.pdf Natkusiak (ca. 1885- 1947)]</ref> Pēc diviem gadiem uz šejieni no Volkera līča tika pārcelta ''Hudson's Bay Company'' faktorija, kā arī atvērta katoļu misija. Sākotnēji nodēvēta par godu Edvarda Inglfīlda ekspedīcijas dalībniekam Holmenam. 1984. gadā piešķirts ciema statuss. == Infrastruktūra == Ulukhaktūkas ciemā ir skola, ambulance, sporta nams, veikals, pasts, policijas iecirknis, viesnīcas, katoļu baznīca. Elektrību nodrošina dīzeļelektrostacija. Iedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir amtniecība, zveja un medības. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas apdzīvotās vietas]] [[Kategorija:Ziemeļrietumu Teritorijas]] 9mwkvc6vuxkp5oyr4jkp9hhzdk0ukgh 0 519681 3673396 2022-08-21T10:50:31Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ulukhaktūka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ulukhaktūka]] fy9ruus4d41i6bb1td2ecpbf3jdklf6 0 519682 3673397 2022-08-21T10:50:44Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ulukhaktūka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ulukhaktūka]] fy9ruus4d41i6bb1td2ecpbf3jdklf6 0 519683 3673398 2022-08-21T10:50:56Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ulukhaktūka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ulukhaktūka]] fy9ruus4d41i6bb1td2ecpbf3jdklf6 0 519684 3673399 2022-08-21T10:51:51Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ulukhaktūka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ulukhaktūka]] fy9ruus4d41i6bb1td2ecpbf3jdklf6 0 519685 3673402 2022-08-21T11:56:31Z Mx.Kurmis 108435 Izveidots, tulkojot lapu "[[:ru:Special:Redirect/revision/124698549|Саскэ Утиха]]" wikitext text/x-wiki [[Категория:ПРО:АИМ:Последняя правка: в текущем месяце]] [[Категория:Персонажи по алфавиту]] [[Категория:Персонажи аниме и манги]] Saske Učiha ([[Japāņu valoda|jap.]] うちは サスケ, Uchiha Sasuke) — viens no galvenajiem tēliem mangā, anime [[Naruto|"Naruto"]]. Pēc tā, kad viņa vecākais brālis nogalināja gandrīz visu klanu, Saske mērķis bija nogalināt brāli - Itači. Mērķa sasniegšanai, Saske centās kļūt stiprāks jebkādos veidos. Taču patiesība, kas atklājās pēc atriebības, pagātnes notikumus pavēra pavisam citā gaismā. Lai gan viņš izrāda empātiju pret saviem komandas biedriem [[Naruto Udzumaki]] un [[Sakura Haruno|Sakuru Haruno]], Saske bezspēcības sajūta liek viņam pamest draugus un māju, lai kļūtu stiprākam un atrastu Oročimaru. Pēc [[Sižets|sižeta]] <ref>Манга, 500 глава</ref>, viņš savu vārdu ieguvis par godu Trešā Hokages tēvam Saske Sarutobi, kuru savukārt autors nosaucis par godu populāram japāņu kultūras varonim. ''Učiha'' [[Japāņu valoda|japāņu valodā]] ir ļoti līdzīgs vārdam ''uchiwa'', kas nozīmē "vēdeklis", kas ir šī klana [[simbols]]. Šāds vēdeklis agrāk tika izmantots galmu ceremonijās, lai aizsargātu karavīrus no [[Bulta|bultām]] un izplatīt [[Uguns|uguni]]. Jāatzīmē, ka Učiha klana locekļi izmanto metodes, kuru pamatā ir uguns elementi. Kisimoto (darba autors) iecerēja Saske kā sāncensi galvenajam varonim [[Naruto Udzumaki]]. Neskatoties uz Saske tumšā rakstura attīstību vēlāk stāstā, Kisimoto izvairījās attēlot viņu kā [[Ļaundaris|ļaundari]]; viņam bija grūti izdomāt tēla [[Dizains|dizainu]] un bija grūti izveidot viņam piemērotu izskatu. Neskatoties uz to, Kisimoto iemācījās izbaudīt varoņa zīmēšanas procesu. Saske varonis ir saņēmis dažādas atsauksmes no anime un manga auditorijas. Viņa iespaidīgās cīņas prasmes, koordinācija un sāncensība ar [[Naruto Udzumaki]] ir saņēmusi zināmu atzinību, taču Saske ir kritizēts kā stereotipisks sāncensis līdzīgu varoņu veidā no citām ''shonen'' mangām un kā aukstas personības izpausme. Tomēr Saske raksturojums stāsta vēlākajās daļās un nobriedušākā personība turpinājumos ir izpelnījusies papildu pozitīvus komentārus. Saske ir arī augsti novērtēts Naruto lasītāju aptaujās un ir bijis zinātnisku pētījumu priekšmets. Ir izlaistas preces ar varoni, tostarp figūriņas un atslēgu piekariņi. == Sižets == === Bērnība === [[Файл:YoungSasuke.jpg|left|thumb|179x179px| Saske bērnībā]] Neskatoties uz Sasuke milzīgo potenciālu, viņš izauga sava vecākā brāļa ēnā. Itači kļuva par īstu ģēniju-nindzju paņēmienu izmantošanā - 7 gadu vecumā ar maksimālo punktu skaitu absolvējis Nindzju akadēmiju un 8 gadu vecumā iemācījies izmantot Učiha klana Šaringan iedzimto īpašību, viņš kļuva par čuninu 10 gadu vecumā un 13 gadu vecumā vienas no ANBU komandas līderi. Pateicoties viņa neierobežotajām spējām, viss klans koncentrēja savu uzmanību uz Itači, liekot uz viņu cerības stiprināt nesen iedragātās attiecības starp klanu un citiem Konohas iedzīvotājiem. Brāļu tēvs un klana līderis Fugaku visas cerības lika uz pirmdzimto, arvien mazāk uzmanības pievēršot Saske. Itachi bija vienīgais, kurš atzina sava jaunākā brāļa spējas, taču viņš pats bieži atteicās viņam palīdzēt treniņos. Pat pēc iestāšanās nindzju akadēmijā Saske nespēja atbrīvoties no "otrā pēc Itači" pozīcijas, lai gan viņš bija labākais savā klasē jebkurā jomā. Fugaku turpināja salīdzināt viņu ar savu vecāko dēlu, neizsakot nekādas pozitīvas domas par viņa individuālajām personības iezīmēm. Pēc tam, kad Itači tika apsūdzēts sava labākā drauga slepkavībā, attiecības starp viņu un citiem klana locekļiem, tostarp viņa tēvu, sāka arvien vairāk pasliktināties. Viņa uzvedība kļuva arvien dīvaināka, likās, ka viņš sāka attālināties no klana. Vīlies savā vecākajā dēlā, Fugaku beidzot sāka pievērst lielāku uzmanību savam jaunākajam dēlam. Toreiz viņš mācīja Saske vienu no klana slavenākajiem paņēmieniem — džucu "Uguns lode". Un, lai gan viņa pirmais mēģinājums apgūt šo tehniku bija neveiksmīgs, Saske tomēr spēja to apgūt tikai dažu dienu laikā, demonstrējot prasmi savam tēvam. Drīzumā notika traģēdija. Saske, kurš vēlu atgriezās no mācībām Nindzju akadēmijā, atklāja, ka visi Učiha klana locekļi ir miruši. Ieejot vecāku mājā, viņš ieraudzīja Itači stāvam virs sava tēva un mātes ķermeņiem un ar mangekyo šaringan palīdzību piespieda savu jaunāko brāli ieskatīties atmiņās par to, kā notika slepkavības. Sasuke sākumā nespēja noticēt, ka viņa paša brālis varēja ko tādu izdarīt, taču patiesība bija nežēlīga. Aizejot, Itači pastāstīja savam jaunākajam brālim, kāpēc atstāja viņu dzīvu – viņš vēlējās ar viņu atkal satikties aci pret aci, kad Saske kļūs stiprāks, lai, tāpat kā klana iznīcināšanas gadījumā, "lai tikai pārbaudītu sevi". Kopš tā laika Saske dzīvē bija viens mērķis - atriebties par savu klanu un nogalināt brāli. === Pirmā daļa === ==== Komanda Nr.7 ==== [[Файл:Uchiha_Sasuke_cursed_seal.jpg|thumb|200x200px| Oročimaru nolādētā zīmoga pirmā fāze Saske ķermenī.]] Saske absolvējis Nindzju akadēmiju ar augstāko punktu skaitu visā klasē, kā viņa vecākā brāļa gadījumā arī tika uzskatīts par praktiski militārās zinātnes ģēniju, un viņš saņēma brīnišķīgas atsauksmes kā vienīgais, kurš izdzīvoja veiktajā slaktiņā pirms vairākiem gadiem. Tiklīdz tika paziņots par komandu veidošanas sākumu pieredzējušā džonina vadībā, katrs vecāko klašu [[Nindža|kunoiči]] sapņoja tikt vienā grupā ar Saske, taču šajā ziņā paveicās tikai [[Sakura Haruno|Sakurai Haruno]] . Trešais izveidotajā 7. komandā bija [[Naruto Udzumaki]], lai līdzsvarotu grupu spēkus, kurš tur iekļuva kā vājākais audzēknis izlaidumā. Naruto un Saske uzreiz kļuva par rūgtiem sāncenšiem. Učiha sākumā nepievērsa šiem diviem biedriem nekādu uzmanību, uzskatot tos par apgrūtinājumu sev, tikai pēc [[Kakaši Hatake|Kakaši Hatakes]], viņu senseja, uzstājības, nodibināja ar viņiem kontaktu. Tomēr Naruto un Saske attiecības lēnām pārauga sāncensībā, ļaujot abiem ātrāk progresēt. Čuņina eksāmena laikā Oročimaru, nukenīns un bīstams noziedznieks, kurš meklē jaunu ķermeni, lai pagarinātu savu dzīvi, atstāja nolādētu zīmogu uz Saske kakla, kura patvaļīga aktivizēšana, nodarot pāri tā nesējam, vienlaikus ļauj izmantot vairāk spēka nekā parasti. Pēc eksāmena beigām mežā, Kakaši daļēji aizzīmogo Oročimaru zīmi, kuras spēku tagad var atbrīvot tikai atkarībā no nēsātāja vēlmes. ==== Nodevība ==== Pēc skaņu un smilšu nindzjas uzbrukuma Konohai un trešā Hokage nāves no Oročimaru rokām, Saske vecākais brālis pirmo reizi atgriezās savā dzimtajā ciematā kopā ar citu Akatsuki dalībnieku Kisame . Tomēr, pirms Itači atrada Naruto, kura iekšpusē bija aizzīmogots meklētās Akatsuki deviņu astu dēmos, viņu atklāja un uzbruka Konohas džonini Asuma, Kurenai, Majto Gaj un Kakaši. Rezultātā Itači un Kisame bija spiesti atkāpties, un Kakaši uz ilgu laiku devās uz slimnīcu. Uzzinot par brāļa atgriešanos, Saske nekavējoties devās viņu meklēt. Jaunākā Učiha panāca Itači un Kisame, kad viņi atklāja Naruto, kas ceļoja kopā ar Džiraiju . Saske saprata, ka viņš joprojām ir pārāk vājš, saskaroties ar brāli aci pret aci un nespēj viņam kaut ko iebilst. Tikai Džiraijas iejaukšanās piespieda Akatsuki dalībniekus atkāpties. [[Файл:SaskeDT.jpg|thumb|250x250px| Oročimaru nolādētās zīmes otrā fāze.]] Kopš tā brīža Sasuke sāka domāt, ka viņa prasmes laika gaitā nemaz nav attīstījušās. Oročimaru nosūtīja "Skaņu četrinieku", lai aicinātu Saske sekot viņiem, apsolot, ka leģendārais Sanins dos viņam vajadzīgo spēku. Saske, atriebības vēlmes apžilbināts, tam piekrita gandrīz bez vilcināšanās. Pēdējo reizi ejot pa Konohas galveno ceļu, Saske satika Sakuru, kura mēģināja viņu apturēt, atzīstoties mīlestībā un sakot, ka nevēlas būt viena. Saske pateicis meitenei “paldies” un ar sitienu viņu notrieca bezsamaņā, tādējādi neļaujot viņai sekot. Pēc Konohas pamešanas "skaņu četrinieks" sāka Saskes nolādētā zīmoga otrās fāzes aktivizēšanas procesu. Nākamajā rītā Naruto un grupa, tostarp Šikamara, Kiba, Chouji un Nedži, devās viņus vajāt. Naruto biedriem, ne bez sabiedroto palīdzības - Smilšu ciemata nindzjas Temari, Kankuro un Gaaras, izdevās uzvarēt četrinieka dalībniekus un Kimimaro, kas tika nosūtīts viņiem palīgā, un pats Naruto apsteidza Saske Beigu ielejā, kur savulaik cīnījās Madara Učiha un Pirmais Hokage. Mēģinot "par jebkuru cenu atgriezt savu draugu", Udzumaki viņam uzbruka, taču tika sakauts.<ref>Аниме I часть, 135 серия</ref> Jāatzīmē, ka darba sižets velk paralēles starp divu draugu attiecībām, kuri vēlāk kļuva par pretiniekiem: Saske - Naruto un Oročimaru - Džiraija. Saske, tāpat kā Oročimaru, nodeva savu ciematu un savus draugus, lai iegūtu varu. === Otrā daļa === Gandrīz 3 gadus pēc anime pirmās daļas beigām Saske joprojām palika kopā ar Oročimaru. Atšķirībā no Kabuto Jakuši un citiem Sanīna padotajiem, kuri viņu godbijīgi dēvēja par "Oročimaru-samu", Učiha neizrādīja nekādas cieņas pazīmes, kā arī nekad nav dēvējis Kakaši Hataki par senseju. Neskatoties uz to, ka Saske kļuva par skaņu ciemata daļu, viņš nevalkāja galvas saiti, kā to darīja citi nidzjas. Pēc kāda laika Oročimaru ķermenis sāka pakāpeniski iet bojā, tāpēc Sanīns bija spiests pavadīt lielāko daļu sava laika gultā, gatavojoties dvēseles pārstādīšanai Saskes ķermenī. Tomēr Učiha, kurš tik ilgi bija lolojis šo ideju un pat pēdējā tikšanās reizē Naruto izteica domu, ka ir gatavs atdot savu ķermeni Oročimaru, lai tikai kļūtu stiprāks, nolēma izmantot šo amatu. Saske uzbruka pārgurušajam Saninam, apgalvojot, ka viņš vairs nespēs viņam dot neko jaunu. Oročimaru, ieguvis savu īsto veidolu kā milzu čūska, mēģināja veikt atdzimšanas rituālu, taču viņš nespēja neko izdarīt pret Šaringana spēku. kjdhx95ni63e6mzynr27uba03skflc6 3673404 3673402 2022-08-21T11:57:13Z Mx.Kurmis 108435 wikitext text/x-wiki Saske Učiha ([[Japāņu valoda|jap.]] うちは サスケ, Uchiha Sasuke) — viens no galvenajiem tēliem mangā, anime [[Naruto|"Naruto"]]. Pēc tā, kad viņa vecākais brālis nogalināja gandrīz visu klanu, Saske mērķis bija nogalināt brāli - Itači. Mērķa sasniegšanai, Saske centās kļūt stiprāks jebkādos veidos. Taču patiesība, kas atklājās pēc atriebības, pagātnes notikumus pavēra pavisam citā gaismā. Lai gan viņš izrāda empātiju pret saviem komandas biedriem [[Naruto Udzumaki]] un [[Sakura Haruno|Sakuru Haruno]], Saske bezspēcības sajūta liek viņam pamest draugus un māju, lai kļūtu stiprākam un atrastu Oročimaru. Pēc [[Sižets|sižeta]] <ref>Манга, 500 глава</ref>, viņš savu vārdu ieguvis par godu Trešā Hokages tēvam Saske Sarutobi, kuru savukārt autors nosaucis par godu populāram japāņu kultūras varonim. ''Učiha'' [[Japāņu valoda|japāņu valodā]] ir ļoti līdzīgs vārdam ''uchiwa'', kas nozīmē "vēdeklis", kas ir šī klana [[simbols]]. Šāds vēdeklis agrāk tika izmantots galmu ceremonijās, lai aizsargātu karavīrus no [[Bulta|bultām]] un izplatīt [[Uguns|uguni]]. Jāatzīmē, ka Učiha klana locekļi izmanto metodes, kuru pamatā ir uguns elementi. Kisimoto (darba autors) iecerēja Saske kā sāncensi galvenajam varonim [[Naruto Udzumaki]]. Neskatoties uz Saske tumšā rakstura attīstību vēlāk stāstā, Kisimoto izvairījās attēlot viņu kā [[Ļaundaris|ļaundari]]; viņam bija grūti izdomāt tēla [[Dizains|dizainu]] un bija grūti izveidot viņam piemērotu izskatu. Neskatoties uz to, Kisimoto iemācījās izbaudīt varoņa zīmēšanas procesu. Saske varonis ir saņēmis dažādas atsauksmes no anime un manga auditorijas. Viņa iespaidīgās cīņas prasmes, koordinācija un sāncensība ar [[Naruto Udzumaki]] ir saņēmusi zināmu atzinību, taču Saske ir kritizēts kā stereotipisks sāncensis līdzīgu varoņu veidā no citām ''shonen'' mangām un kā aukstas personības izpausme. Tomēr Saske raksturojums stāsta vēlākajās daļās un nobriedušākā personība turpinājumos ir izpelnījusies papildu pozitīvus komentārus. Saske ir arī augsti novērtēts Naruto lasītāju aptaujās un ir bijis zinātnisku pētījumu priekšmets. Ir izlaistas preces ar varoni, tostarp figūriņas un atslēgu piekariņi. == Sižets == === Bērnība === [[Файл:YoungSasuke.jpg|left|thumb|179x179px| Saske bērnībā]] Neskatoties uz Sasuke milzīgo potenciālu, viņš izauga sava vecākā brāļa ēnā. Itači kļuva par īstu ģēniju-nindzju paņēmienu izmantošanā - 7 gadu vecumā ar maksimālo punktu skaitu absolvējis Nindzju akadēmiju un 8 gadu vecumā iemācījies izmantot Učiha klana Šaringan iedzimto īpašību, viņš kļuva par čuninu 10 gadu vecumā un 13 gadu vecumā vienas no ANBU komandas līderi. Pateicoties viņa neierobežotajām spējām, viss klans koncentrēja savu uzmanību uz Itači, liekot uz viņu cerības stiprināt nesen iedragātās attiecības starp klanu un citiem Konohas iedzīvotājiem. Brāļu tēvs un klana līderis Fugaku visas cerības lika uz pirmdzimto, arvien mazāk uzmanības pievēršot Saske. Itachi bija vienīgais, kurš atzina sava jaunākā brāļa spējas, taču viņš pats bieži atteicās viņam palīdzēt treniņos. Pat pēc iestāšanās nindzju akadēmijā Saske nespēja atbrīvoties no "otrā pēc Itači" pozīcijas, lai gan viņš bija labākais savā klasē jebkurā jomā. Fugaku turpināja salīdzināt viņu ar savu vecāko dēlu, neizsakot nekādas pozitīvas domas par viņa individuālajām personības iezīmēm. Pēc tam, kad Itači tika apsūdzēts sava labākā drauga slepkavībā, attiecības starp viņu un citiem klana locekļiem, tostarp viņa tēvu, sāka arvien vairāk pasliktināties. Viņa uzvedība kļuva arvien dīvaināka, likās, ka viņš sāka attālināties no klana. Vīlies savā vecākajā dēlā, Fugaku beidzot sāka pievērst lielāku uzmanību savam jaunākajam dēlam. Toreiz viņš mācīja Saske vienu no klana slavenākajiem paņēmieniem — džucu "Uguns lode". Un, lai gan viņa pirmais mēģinājums apgūt šo tehniku bija neveiksmīgs, Saske tomēr spēja to apgūt tikai dažu dienu laikā, demonstrējot prasmi savam tēvam. Drīzumā notika traģēdija. Saske, kurš vēlu atgriezās no mācībām Nindzju akadēmijā, atklāja, ka visi Učiha klana locekļi ir miruši. Ieejot vecāku mājā, viņš ieraudzīja Itači stāvam virs sava tēva un mātes ķermeņiem un ar mangekyo šaringan palīdzību piespieda savu jaunāko brāli ieskatīties atmiņās par to, kā notika slepkavības. Sasuke sākumā nespēja noticēt, ka viņa paša brālis varēja ko tādu izdarīt, taču patiesība bija nežēlīga. Aizejot, Itači pastāstīja savam jaunākajam brālim, kāpēc atstāja viņu dzīvu – viņš vēlējās ar viņu atkal satikties aci pret aci, kad Saske kļūs stiprāks, lai, tāpat kā klana iznīcināšanas gadījumā, "lai tikai pārbaudītu sevi". Kopš tā laika Saske dzīvē bija viens mērķis - atriebties par savu klanu un nogalināt brāli. === Pirmā daļa === ==== Komanda Nr.7 ==== [[Файл:Uchiha_Sasuke_cursed_seal.jpg|thumb|200x200px| Oročimaru nolādētā zīmoga pirmā fāze Saske ķermenī.]] Saske absolvējis Nindzju akadēmiju ar augstāko punktu skaitu visā klasē, kā viņa vecākā brāļa gadījumā arī tika uzskatīts par praktiski militārās zinātnes ģēniju, un viņš saņēma brīnišķīgas atsauksmes kā vienīgais, kurš izdzīvoja veiktajā slaktiņā pirms vairākiem gadiem. Tiklīdz tika paziņots par komandu veidošanas sākumu pieredzējušā džonina vadībā, katrs vecāko klašu [[Nindža|kunoiči]] sapņoja tikt vienā grupā ar Saske, taču šajā ziņā paveicās tikai [[Sakura Haruno|Sakurai Haruno]] . Trešais izveidotajā 7. komandā bija [[Naruto Udzumaki]], lai līdzsvarotu grupu spēkus, kurš tur iekļuva kā vājākais audzēknis izlaidumā. Naruto un Saske uzreiz kļuva par rūgtiem sāncenšiem. Učiha sākumā nepievērsa šiem diviem biedriem nekādu uzmanību, uzskatot tos par apgrūtinājumu sev, tikai pēc [[Kakaši Hatake|Kakaši Hatakes]], viņu senseja, uzstājības, nodibināja ar viņiem kontaktu. Tomēr Naruto un Saske attiecības lēnām pārauga sāncensībā, ļaujot abiem ātrāk progresēt. Čuņina eksāmena laikā Oročimaru, nukenīns un bīstams noziedznieks, kurš meklē jaunu ķermeni, lai pagarinātu savu dzīvi, atstāja nolādētu zīmogu uz Saske kakla, kura patvaļīga aktivizēšana, nodarot pāri tā nesējam, vienlaikus ļauj izmantot vairāk spēka nekā parasti. Pēc eksāmena beigām mežā, Kakaši daļēji aizzīmogo Oročimaru zīmi, kuras spēku tagad var atbrīvot tikai atkarībā no nēsātāja vēlmes. ==== Nodevība ==== Pēc skaņu un smilšu nindzjas uzbrukuma Konohai un trešā Hokage nāves no Oročimaru rokām, Saske vecākais brālis pirmo reizi atgriezās savā dzimtajā ciematā kopā ar citu Akatsuki dalībnieku Kisame . Tomēr, pirms Itači atrada Naruto, kura iekšpusē bija aizzīmogots meklētās Akatsuki deviņu astu dēmos, viņu atklāja un uzbruka Konohas džonini Asuma, Kurenai, Majto Gaj un Kakaši. Rezultātā Itači un Kisame bija spiesti atkāpties, un Kakaši uz ilgu laiku devās uz slimnīcu. Uzzinot par brāļa atgriešanos, Saske nekavējoties devās viņu meklēt. Jaunākā Učiha panāca Itači un Kisame, kad viņi atklāja Naruto, kas ceļoja kopā ar Džiraiju . Saske saprata, ka viņš joprojām ir pārāk vājš, saskaroties ar brāli aci pret aci un nespēj viņam kaut ko iebilst. Tikai Džiraijas iejaukšanās piespieda Akatsuki dalībniekus atkāpties. [[Файл:SaskeDT.jpg|thumb|250x250px| Oročimaru nolādētās zīmes otrā fāze.]] Kopš tā brīža Sasuke sāka domāt, ka viņa prasmes laika gaitā nemaz nav attīstījušās. Oročimaru nosūtīja "Skaņu četrinieku", lai aicinātu Saske sekot viņiem, apsolot, ka leģendārais Sanins dos viņam vajadzīgo spēku. Saske, atriebības vēlmes apžilbināts, tam piekrita gandrīz bez vilcināšanās. Pēdējo reizi ejot pa Konohas galveno ceļu, Saske satika Sakuru, kura mēģināja viņu apturēt, atzīstoties mīlestībā un sakot, ka nevēlas būt viena. Saske pateicis meitenei “paldies” un ar sitienu viņu notrieca bezsamaņā, tādējādi neļaujot viņai sekot. Pēc Konohas pamešanas "skaņu četrinieks" sāka Saskes nolādētā zīmoga otrās fāzes aktivizēšanas procesu. Nākamajā rītā Naruto un grupa, tostarp Šikamara, Kiba, Chouji un Nedži, devās viņus vajāt. Naruto biedriem, ne bez sabiedroto palīdzības - Smilšu ciemata nindzjas Temari, Kankuro un Gaaras, izdevās uzvarēt četrinieka dalībniekus un Kimimaro, kas tika nosūtīts viņiem palīgā, un pats Naruto apsteidza Saske Beigu ielejā, kur savulaik cīnījās Madara Učiha un Pirmais Hokage. Mēģinot "par jebkuru cenu atgriezt savu draugu", Udzumaki viņam uzbruka, taču tika sakauts.<ref>Аниме I часть, 135 серия</ref> Jāatzīmē, ka darba sižets velk paralēles starp divu draugu attiecībām, kuri vēlāk kļuva par pretiniekiem: Saske - Naruto un Oročimaru - Džiraija. Saske, tāpat kā Oročimaru, nodeva savu ciematu un savus draugus, lai iegūtu varu. === Otrā daļa === Gandrīz 3 gadus pēc anime pirmās daļas beigām Saske joprojām palika kopā ar Oročimaru. Atšķirībā no Kabuto Jakuši un citiem Sanīna padotajiem, kuri viņu godbijīgi dēvēja par "Oročimaru-samu", Učiha neizrādīja nekādas cieņas pazīmes, kā arī nekad nav dēvējis Kakaši Hataki par senseju. Neskatoties uz to, ka Saske kļuva par skaņu ciemata daļu, viņš nevalkāja galvas saiti, kā to darīja citi nidzjas. Pēc kāda laika Oročimaru ķermenis sāka pakāpeniski iet bojā, tāpēc Sanīns bija spiests pavadīt lielāko daļu sava laika gultā, gatavojoties dvēseles pārstādīšanai Saskes ķermenī. Tomēr Učiha, kurš tik ilgi bija lolojis šo ideju un pat pēdējā tikšanās reizē Naruto izteica domu, ka ir gatavs atdot savu ķermeni Oročimaru, lai tikai kļūtu stiprāks, nolēma izmantot šo amatu. Saske uzbruka pārgurušajam Saninam, apgalvojot, ka viņš vairs nespēs viņam dot neko jaunu. Oročimaru, ieguvis savu īsto veidolu kā milzu čūska, mēģināja veikt atdzimšanas rituālu, taču viņš nespēja neko izdarīt pret Šaringana spēku. 8cpphmcv876g1b5rdiaax8shliwzrkg 0 519686 3673403 2022-08-21T11:57:04Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Marina Beha-Romančuka | vārds_orig = ''Марина Бех-Романчук'' | attēls = Maryna Bekh (2013 World Championships in Athletics) 02 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Marina Beha 2013. gadā | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|7|18}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Hmeļnickas apgabals|Moroziva}} | mir... wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Marina Beha-Romančuka | vārds_orig = ''Марина Бех-Романчук'' | attēls = Maryna Bekh (2013 World Championships in Athletics) 02 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Marina Beha 2013. gadā | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|7|18}} | dz_viet = {{vieta|Ukraina|Hmeļnickas apgabals|Moroziva}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{UKR}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=174}} | svars = {{mērvienība|kg=62}} | iesauka = | izglītība = | disc = [[tāllēkšana]]<br />[[trīssoļlēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = | olimp = 2 ({{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = | PR1 = 6,93 (2016) | PR1_d = Tāllēkšana (stadionā) | PR2 = 6.96 (2020) | PR2_d = Tāllēkšana (telpās) | PR3 = 15,02 (2022) | PR3_d = Trīssoļlēkšana | dzimums = S | atjaunots = | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|[[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal|Country|{{UKR}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|Tāllēkšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|Trīssoļlēkšana}} {{MedalSilver|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|Tāllēkšana}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalSilver|Belgrada 2022|Trīssoļlēkšana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}} {{MedalGold|Toruņa 2021|Tāllēkšana}} {{MedalBronze|Glāzgova 2019|Tāllēkšana}} }} '''Marina Beha-Romančuka''' ({{val|uk|Марина Олександрівна Бех-Романчук}}; dzimusi {{dat|1995|7|18}} [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas apgabalā]]) ir ukraiņu [[vieglatlēte]], startē [[tāllēkšana]]s un [[trīssoļlēkšana]]s sacensībās. Viņa ir [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempione]] trīssoļlēkšanā, pasaules un Eiropas čempionātu medaļniece tāllēkšanā. == Karjera == Karjeras sākumā startējusi tikai tāllēkšanā. Pirmo starptautisko panākumu guvusi 2011. gadā, uzvarot Eiropas jaunatnes olimpiskajā festivālā [[Trabzona|Trabzonā]]. 2013. gada Eiropas čempionātā junioriem Rieti, Itālijā, izcīnīja bronzas medaļu. 2013. gadā piedalījās arī [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pieaugušajiem [[Maskava|Maskavā]], kvalifikācijā paliekot 25.. vietā. Savā debijas [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] [[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2016. gadā]] [[Amsterdama|Amsterdamā]] iekļuva finālā, bet tajā ieņēma 12. vietu. {{oss|V=2016|L=L}} [[Riodežaneiro]] kvalifikācijā sasniedza 10. rezultātu un iekļuva finālsacensībās, bet tajās palika bez rezultāta. 2017. gada Eiropas U-23 čempionātā [[Bidgošča|Bidgoščā]] kļuva par bronzas medaļnieci. [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā]] [[Londona|Londonā]] kvalifikācijā ieņēma 18. vietu un finālsacensībām nekvalificējās. [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada Eiropas čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]] izcīnīja sudraba medaļu, labākajā mēģinājumā aizlecot 6,73 metrus tālu. 2019. gada [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] ieguva bronzu tāllēkšanā. Tā paša gada jūlijā uzvarēja [[Universiāde|Universiādē]], kas norisinājās [[Neapole|Neapolē]]. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] tāllēkšanas sacensībās sasniedza rezultātu 6,92 un ieguva sudraba godalgu, piekāpjoties tikai [[Malaika Mihambo|Malaikai Mihambo]]. 2021. gada Eiropas čempionātā telpās Toruņā izcīnīja zelta medaļu. {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas risinājās 2021. gada augustā, tāllēkšanā ieņēma piekto vietu. Pirms 2022. gada sezonas nolēma pievērsties arī [[trīssoļlēkšana]]i. 2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]] [[Belgrada|Belgradā]] piedalījās gan tāllēkšanas, gan trīssoļlēkšanas sacensībās. Trīssoļllēkšanā ar rezultātu 14,76 m izcīnīja sudraba medaļu, bet tāllēkšanā ieņēma sesto vietu. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] medaļas izcīnīt neizdevās — tāllēkšanā ieņēma 8. vietu, bet trīssolī sasniedza 11. rezultātu. [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] Minhenē pēc sāpīgas 4. vietas tāllēkšanā nākamajā dienā kļuva par Eiropas čempioni trīssoļlēkšanā, sasniedzot personisko rekordu — 15,02 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/bekh-romanchuk-wins-emotional-triple-jump-title-for-ukraine-with-15-02m-in-munich |title=Bekh-Romanchuk wins emotional Trīssoļlēkšana title for Ukraine with 15.02m in Munich |language=en |date={{dat|2022|8|20||bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2022|8|21||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes|Event=yes}} |- |2012 |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|Spānija|Barselona}} |8. |Tāllēkšana |6,35 m |- |rowspan=2|2013 |Eiropas čempionāts junioriem |{{vieta|Itālija|Rieti}} |bgcolor=cc9966|3. |Tāllēkšana |6,44 m |- |[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Krievija|Maskava}} |25. |Tāllēkšana |6,31 m |- |rowspan=2|2016 |[[2016. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Nīderlande|Amsterdama}} |12. |Tāllēkšana |6,29 m |- |[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} |— |Tāllēkšana |{{piezīme|NM|bez rezultāta}} |- |rowspan=3|2017 |[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]] |{{vieta|Serbija|Belgrada}} |7. |Tāllēkšana |6,59 m |- |Eiropas U-23 čempionāts |{{vieta|Polija|Bidgošča}} |bgcolor=cc9966|3. |Tāllēkšana |6,36 m |- |[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |18. |Tāllēkšana |6,36 m |- |rowspan=2|2018 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} |10. |Tāllēkšana |6,37 m |- |[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |bgcolor=silver|2. |Tāllēkšana |6,73 m |- |rowspan=3|2019 |[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=cc9966|3. |Tāllēkšana |6,84 m |- |Universiāde |{{vieta|Itālija|Neapole}} |bgcolor=gold|1. |Tāllēkšana |6,84 m |- |[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Katara|Doha}} |bgcolor=silver|2. |Tāllēkšana |6,92 m |- |rowspan=2|2021 |[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]] |{{vieta|Polija|Toruņa}} |bgcolor=gold|1. |Tāllēkšana |6,92 m |- |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |5. |Tāllēkšana |6,88 m |- |rowspan=6|2022 |rowspan=2|Pasaules čempionāts telpās |rowspan=2|{{vieta|Serbija|Belgrada}} |6. |Tāllēkšana |6,73 m |- |bgcolor=silver|2. |Trīssoļlēkšana |14,76 m |- |rowspan=2|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |rowspan=2|{{vieta|ASV|Jūdžīna}} |8. |Tāllēkšana |6,82 m |- |11. |Trīssoļlēkšana |13,91 m |- |rowspan=2|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |rowspan=2|{{vieta|Vācija|Minhene}} |4. |Tāllēkšana |6,76 m |- |bgcolor=gold|1. |Trīssoļlēkšana |15,02 m |} == Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Beha-Romančuka, Marina}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Hmeļnickas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas vieglatlētes]] [[Kategorija:Tāllēcēji]] [[Kategorija:Trīssoļlēcēji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] p2ivmhpamqcc6so40g2axlqsyb8l1ne 0 519687 3673405 2022-08-21T11:58:10Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Marina Beha-Romančuka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Marina Beha-Romančuka]] 7r1513mmklo7xel2poappmdev7xints